Latvijas Virslīgas mazās sensācijas un “rozīnes”, t.sk. HS Rīga/LSPA

HS Rīga/LSPA komanda savā kārtējā (23.) Latvijas Virslīgas spēlē 3. perioda sākumā bija ar 3:1 vadībā pret Juniors vienību, t.i. tuvu savai pirmajai uzvarai pamatlaikā. Virslīgas “sensācija” tomēr nenotika un ar 5:3 uzvarēja Juniors puiši. vai kādu uzrunāja šāda ziņa?

sen jau ir pierasts, ka Latvijas atklātā čempionāta jaudīgākās, t.i. vienīgās pieaugušo, divīzijas – Latvijas Virslīgas – aktualitātes hokeja līdzjutēju interešu sfērā atrodas trešajā, ceturtajā plānā vai neatrodas vispār. šaubu nav, ka interesentiem “garšīgākas” norises ir Latvijas izlašu jautājumi, kāpināta interese par Dinamo, izņēmuma kārtā arī – Baltkrievijas ekstralīgas un MHL kaujas laukos notiekošais. viss pārējais, ieskaitot Virslīgas norises, vairumā gadījumu par pilnu netiek ņemts, jo ir viedoklis vai pārliecība, ka “tur taču nav līmenis”. bet, vai visi pārliecības “īpašnieki” ir apskatījuši kaut vienu Virslīgas spēli? vairumā gadījumu ir tikpat liela pārliecība, ka “nav nemaz jāredz, lai zinātu”. skaidrs, ka īstenas hokeja lielvalsts Latvijas īstenajiem hokeja faniem interesē tikai krējums, saldais. vai tas ir uzbrauciens? nedaudz ir.

Latvijas Virslīgas spēļu apmeklējums ir tāda kā eksotika un pat nedaudz piederība īpašam daždesmit cilvēku lokam. dažkārt pat spēlētāju laukumā un uz soliņa ir vairāk nekā skatītāju – radu, draugu, nākamās spēles dalībnieku, cita veida fanātiķu – tribīnēs. nepamet ekskluzivitātes sajūta – kā koncerts speciāli dažiem skatītājiem…

Virslīga kā raiba kompānija

2011./2012. gada sezonā ir viens no visu laiku lielākajiem komandu skaitiem, kāds jebkad ir bijis Latvijas Virslīgas čempionātā. sastāvs “raibs” – 10 dažādas vienības, kuru plašo pārstāvniecību nosaka gan U-20 līgas trūkums Latvijā, gan vairāku jauniešu komandu organizatoru “vēlme” uzspēlēt pie pieaugušajiem. šosezon jaunākais atļautais vecums ir 1995. gadā dzimušie, t.i. U-17 kategorijai atbilstošie. starp citu, šosezon Virslīgā ir pamanījušies uzspēlēt arī pāris 1996.-tie gadi…

Virslīgas 4 komandām šis nav vienīgais darbalauks. Juniors un HS Rīga/Prizma (ar nosaukumu Prizma-Rīga) par savu pamatčempionātu uzskata MHL B grupu, SK Rīga-95 uzspēlē arī Sanktpēterburgas čempionāta attiecīgā jaunuma grupā (pie 1995. gadā dzimušajiem), bet Energija (Elektrēni) ir Lietuvas nacionālā čempionāta (NLRL) Augstākās divīzijas aktuālie līderi (ar nosaukumu – ESSM/Energija). nu jau tradicionāli divas komandas bez savām jauniešu hokeja saimniecībām vai esošas ārpus jebkādām hokeja piramīdām ir Ozolnieki / Monarch un SMScredit.lv.

Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. reg. čempionāta tabula (pēc 2012-01-09 spēles; saskaņā ar lhf.lv; ppl = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	spēles	U	U ppl.	Z ppl.	Z	vārtu st.	punkti
1.	Ozolnieki/Monarch	22	18	1	2	1	124-53	58
2.	Zemgale/JLSS	24	14	2	0	8	129-99	46
3.	Juniors	21	14	0	2	5	120-61	44
4.	SMScredit.lv	21	13	2	0	6	124-63	43
5.	Liepājas Metalurgs-2	20	12	2	1	5	94-51	41
6.	SK Rīga-95	23	9	1	1	12	68-94	30
7.	HS Rīga/Prizma	22	7	1	2	12	71-99	25
8.	DHK Latgale	24	7	1	0	16	74-115	23
9.	Energija (Elektrēni)	20	4	1	4	11	76-101	18
10.	HS Rīga/LSPA	23	0	1	0	22	58-202	2

P.S. Zemgale/JLSS šosezon Virslīgas apritē figurē arī kā JLSS/Zemgale. Juniors nosaukums Latvijas Virslīgā arī HK Juniors, SK Rīga-95 – arī HK Rīga 95. HS Rīga/Prizma komandas versija MHL B grupas plašumos saukta Prizma-Rīga. Elektrēnu Energija Lietuvas čempionāta Augstākajā divīzijā – ar nosaukumu ESSM/Energija.

Virslīgas “rozīnes”

nu jau tradicionāli, ar padsmit punktu atrāvienu, Virslīgas līderi ir Ozolnieki / Monarch vienība, kurai šosezon atbilstošāks nosaukums būtu – Piņķi / Monarch. tā vienkāršā iemesla dēļ, ka komanda savu mājvietu pārcēlusi no Ozolnieku ledus halles uz Inbox.lv ledus halli Piņķos. vēl četras komandas turas 40-50 punktu rāmjos (20 – 24 spēlēs), un ir pieskaitāmas Virslīgas līderiem vai tuvākajiem pretendentiem – Zemgale/JLSS, Juniors (neslikti U-20 vecuma komandai), SMScredit.lv, Liepājas Metalurgs-2.

Latvijas Virslīgas dažās komandās arī atrodamas dažas “rozīnītes” – spēlētāji, kuri savulaik ir uzspēlējuši un/vai, iespējams, uzspēlēs augstākā līmenī, bet šajā sezonā ir sastopami un/vai bijuši sastopami uz Virslīgas ledus laukumiem. stap citu, šosezon Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši trīs spēlētāji ar NHL pieredzi – Kaspars Astašenko, Aleksandrs Kerčs seniors (abi – SMScredit.lv) un Viktors Ignatjevs (Ozolnieki / Monarch). abās nosauktajās komandās tad arī ir sastopamas visvairāk “rozīņu” – vīru, kas dažādu iemeslu dēļ vislielākajam hokejam vispār vai tajā brīdī ir metuši mieru. “monarhos” šosezon ir uzspēlējuši un/vai turpina uzspēlēt arī tādi kadri kā Artis Ābols, Sergejs Durdins, Māris Grāvītis, Kārlis Kalvītis, Edgars Lipsbergs, Vadims Romanovskis. SMScredit.lv ierinda šosezon ir un/vai ir bijusi ne mazāk zvaigžņota, neskaitot Astašenko un Kerču vecāko arī – Ronalds Cinks, Agris Saviels, Oļegs Sorokins. pa kādam ārzemju līgās klīstošam hokejistam pirms vai pēc ārzemēm izķer arī Zemgale/JLSS komanda, kur šosezon jau uzspēlējuši tādi puiši kā Toms Hartmanis, Artjoms Ogorodņikovs, Ēriks Ozollapa, Kristaps Stiģis.

Latvijas Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju Top10 2011./2012. (pēc 2012-01-09 spēles; saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	komanda	spēles	punkti
1.	Guntis Pujāts	Zemgale/JLSS	24	20+26
2.	Raivis Kurnīgins	Zemgale/JLSS	24	17+26
3.	Jurijs Kļujevskis	SMScredit.lv	21	22+19
4.	Andrejs Maslovskis	SMScredit.lv	21	20+18
5.	Ēriks Ozollapa	Zemgale/JLSS	24	21+16
6.	Deniss Martjušovs	DHK Latgale	24	4+31
7.	Sandis Virkstenis	DHK Latgale	23	13+21
8.	Mihails Bogdanovs	Ozolnieki/Monarch	22	11+22
9.	Rūdolfs Pētersons	SK Rīga-95	21	18+14
10.	Ronalds Cinks	SMScredit.lv	18	11+21

*

olimpiskais princips dzīvs

Latvijas Virslīgas turnīra tabulas otro pusi veido komandas, kuras Virslīgā piedalās vairāk olimpiskā principa “galvenais ir piedalīties” vadīti. nekādā gadījumā tas nav nosodāmi, un ir labi, ka puišiem ir vieta, kur uzspēlēt. “visolimpiskākā” vienība Latvijas Virslīgā ir HS Rīga/LSPA, kura 23 spēļu gaitā ir mācējusi tikt tikai pie vienas uzvaras, un tās pašas – pēc pamatlaika. visi 22 zaudējumi gan bija pamatlaikā, un likumsakarīgi “akadēmiķiem” ir tikai 2 punkti tabulā. labā ziņa ir tā, ka HS Rīga/LSPA sniegumā, neskatoties uz vietu tabulā un komandas “rangu” principā, brīžam ir pamanāms entuziasms, kas ir jaudīgāks nekā tabulā augstāk esošām komandām.

HS Rīga/LSPA pēc būtības ir U-20 komanda, kurai cauri “izrotējuši” jau 38 spēlētāji, no kuriem 7 spēlētāji vecuma ziņā ir “pārpratums” – dzimuši vēlāk par 1992. gadu. pieci spēlētāji ir 1989. – 1991. gadu posmā dzimuši, bet divi ir tādā kā sporta pedagogu statusā un pie rezultāta taisīšanas, pa lielam, nepiedalās – Dmitrijs Kiremšins (1974.) un Sergejs Seņins (1972.). jā, jā – tieši tas pats Seņins, kurš uzspēlēja Latvijas izlasē pasaules čempionātos un olimpiādē; tas pats Seņins, kurš Dānijas čempionāta 36 spēlēs prata saražot 84 punktus (1998./1999. g. sezonā).

visādi citādi HS Rīga/LSPA ir 1992. – 1995. gadā dzimušo komanda. lielās “mērvienībās” raugoties, šī vienība ir 2.-3. jaunākā komanda Virslīgā; par viņiem jaunāki ir tikai 1995. gada “specklase” – SK Rīga-95, aptuveni vienādā vecumā – Juniors. jāpiebilst, ka HS Rīga/LSPA ir Dinamo jauniešu komandām un SK Rīga saimniecībai “tuvu stāvošs” veidojums. piemēram, daži puiši, kas ir pretendējuši un dažādu iemeslu dēļ nav iekļuvuši Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Juniors, ir uzspēlējuši un/vai spēlē HS Rīga/LSPA vienībā. starp tiem: Ēriks Aļaškevičs, Arvis Petunovs, Kaspars Porejs, Pāvels Tribuncovs. nebūs pārsteigums, ja kāds no HS Rīga/LSPA sastāva šajā vai nākamajā sezonā taps iesaukts kādā no MHL vienībām.

HS Rīga/LSPA spēlētāju statistika Latvijas Virslīgā 2011./2012. (pēc 2012-01-08 spēles; iespējami labojumi pēc 2011-01-08 spēles protokola salabošanas):

spēlētājs	dz.	spēles	punkti	SM
UZBRUCĒJI
Lauris Ziemiņš	1989.	18	8+14	8
Vladislavs Koniševs	1993.	23	6+15	14
Ivans Dmitrijevs	1992.	15	6+7	8
Ēriks Aļaškevičs	1993.	17	6+4	12
Oto Everss	1992.	23	3+6	22
Kaspars Porejs	1993.	13	5+3	6
Viktors Rutkovskis	1993.	23	4+3	38
Aleksandrs Manza	1994.	17	3+2	6
Gints Leitis	1992.	6	2+1	0
Pauls Krūmiņš	1993.	20	2+1	12
Dāvis Birzulis	1994.	7	2+0	0
Ivars Sirmais	1993.	3	1+1	0
Jānis Zariņš	1991.	3	1+1	2
Ēriks Baranovs	1994.	12	1+1	6
Sandis Saulīte	1993.	9	0+2	6
Dāgs Lauciņš	1992.	13	0+1	2
Sergejs Seņins	1972.	6	0+1	12
Renē Rozenbergs	1990.	1	0+0	2
Kārlis Hiršs	1992.	3	0+0	6
Armands Holms	1991.	4	0+0	0
Konstantīns Sukoņko	1992.	4	0+0	2
Sandis Grīnbergs	1995.	10	0+0	0
AIZSARGI
Viktors Šorins	1992.	22	3+7	36
Pāvels Tribuncovs	1993.	17	3+1	14
Arvis Petunovs	1993.	12	1+3	24
Mihails Ļeonovs	1994.	21	0+3	12
Ričards Simsons	1995.	7	0+2	4
Gusts Pavlovskis	1994.	11	1+0	0
Eduards Krustiņš	1995.	7	0+1	0
Maksims Krutjko	1993.	23	0+1	26
Raivis Reiss	1995.	1	0+0	0
Vladimirs Poļaņins	1994.	2	0+0	0
Dmitrijs Kiremšins	1974.	13	0+0	22
Ričards Antons	1994.	16	0+0	10
VĀRTSARGI	dz.	sp. laiks	GAA	SM
Ričards Rozentāls	1995.	60:00	6.00	0
Kārlis Zakrevskis	1993.	721:13	8.49	0
Silvestrs Kūliņš	1993.	498:47	8.90	2
Aleksandrs Žagars	1991.	100:00	12.00	0

*

P.S. skatot HS Rīga/LSPA un citu Virslīgas vienību spēlētāju statistiku, jāņem vērā LHF pieraksta specifika – viens un tas pats spēlētājs, ja ir bijis protokolā fiksēts dažādos ampluā, tad parādīsies atsevišķi aizsargu un uzbrucēju statistikas ailītēs ar atšķirīgu (sadalītu) spēļu skaitu, punktiem un soda minūtēm. šeit viena spēlētāja atsevišķu pozīciju skaitļi ir summēti.

[foto fiksēts HS Rīga/LSPA spēlē pret Zemgale/JLSS 2011. gada 24. septembrī; foto avots: lhf.lv (autors: Oļegs Siračenko).]

par Vācijas U-20 hokeju, Latvijas Virslīgu un ne tikai. TUVPLĀNĀ: Artūrs Batraks

Artūrs Batraks. aizvadītajā sezonā – uzbrucējs Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā. pirms sezonas – rezultatīvākais spēlētājs Vācijas stiprākajā U-20 līgā Junioren-Bundesliga. vēl pirms tam – Dinamo Juniors kandidāts un Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs.

par savu nokļūšanu un sezonu Vācijā, par U-20 hokeju un tā popularitāti Vācijā, par leģionāru pienesumu Herforder EV U20 sniegumā, par pirmajiem soļiem Vācijas pieaugušo hokejā, par izaugsmes iespējām Latvijā, par Vācijas un Latvijas hokeja realitāti salīdzinājumā.

izziņai: Artūrs Batraks

• dzimis 1990. gada 3. augustā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 187 cm; 94 kg
• 2010./2011. g. sezonā Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā
• iepriekšējās sezonas: Herforder EV U20; Herforder EV; SK Rīga/LSPA; SK Rīga-18; Rīga/Sāga/LB 90
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
• pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (HK Zemgale)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pēc cīņām pa Latvijas hokeja laukumiem 2009./2010. g. sezonā devies uz Vāciju – salīdzinoši “nezvaigžņota” Herforder EV (Herforder Eishockey Verein; HEV; arī Ice Dragons Herford) kluba saimniecību, kura galvenā komanda spēlē diezgan tālu no Vācijas elites līmeņa. kāpēc izšķīries par šo soli? un kāpēc tieši Vācija un šis klubs?

Artūrs Batraks: Tajā mirklī tā īsti pat nebija, kur spēlēt, jo variants par piedalīšanos Virslīgā ar SK Rīga pajuka, jo beigu beigās mums netika atvēlēta nekāda [atbalsta], un ar pašu spēkiem mēs Virslīgu nepavilktu. Tajā vasarā arī piedalījos Dinamo Juniors atlasē, kur jau pirmajā atlasīšanas kārtā izkritu, kā arī palaidu garām variantu par spēlēšanu Zviedrijā klubā Arboga, jo visas vietas jau bija aizņemtas.

Tieši pēc tā visa, kad jau biju jaunas komandas meklējumos, sekoja zvans no Vācijas, kur jau mitinājās iepriekšējais komandas biedrs Norberts Danemanis, kurš arī izteica piedāvājumu spēlēt Vācijā; ilgi nedomājat, šim piedāvājumam piekritu!

jautājums: par Tavu pamat-darbavietu Vācijā kļuva Herforder EV U20 komanda, kas 2009./2010. g. sezonā spēlēja Vācijas Junioren-Bundesliga – šīs valsts stiprākajā U-20 līgā. vai bija viegli iejusties jaunajā komandā? kas palīdzēja, bet kas apgrūtināja Tavu adaptēšanos?

Jaunajā komandā iejutos samērā ātri un veiksmīgi; daudz palīdzēja tas, ka mēs bijām divi latvieši, un komandā arī spēlēja pāris naturalizētie krievu tautības spēlētāji, ar kuriem nebija problēmu kontaktēties! Arī galvenais treneris Anton Weissgerber bija krievu izcelsmes, kas daudz palīdzēja ar iejušanos un spēlēšanu jaunajā komandā! Grūti bija pierast pie vācu valodas un pašas dzīvošanas ārpus Latvijas, bet tas tikai bija laika jautājums, lai tam visam pielāgotos.

Runajot par atbalstu un naudu, bija tā, ka katru mēnesi maksājām 300 eiro par dzīvošanu. Sākumā bija solīts pastāvīgs darbs, bet tas tika sniegts ļoti reti, jo nevarēja tikt galā ar darba atļaujām, tapēc strādājām nelegāli. Bieži vien klubs piešķīra kaut ko no optimāli vajadzīgā ekipējuma. Pats personīgi dzīvoju labā ģimenē, kura arī sniedza lielu atbalastu visai sadzīvei, ne tikai hokejam! Ģimenes bija ļoti pretīmnākošas visos jautājumos.

[piebilde: Anton Weissgerber – vācu Anton Weißgerber; dz. 1950. g. Permā, Krievijā.]

jautājums: vai Junioren-Bundesliga piedāvātais līmenis bija tas, ko gaidīji pirms ierašanās, vai atbilda Taviem priekšstatiem? kāds tas līmenis ir?

Ja godīgi, dodoties uz Vāciju par tur esošo līmeni vispār nebija nekādas nojautas. Pēc pirmās aizvadītas spēles ar Esenes Moskītiem (1. vietas ieguvēji Ziemeļu grupā; ESC Moskitos Essen U20) likās samēra augsts līmenis, jo kapitulējam ar ļoti smagu rezultātu, bet jau nākošajā spēlē bija redzams komandu dažādais sniegums, un sapratu, ka šajā līga var spēlēt samērā veiksmīgi. Komandu sniegums ir ļoti dažāds, katrai komandai ir savādāks budžets, un tas viss atspoguļojās uz komandu sastāviem; daudzām junioru komandām bija arī lielās komandas, kuras spēlēja DEL, 2. Bundesliga, Oberliga, Reģionālajā līgā. Mēs bijām no retajām komandām, kurai lielā komanda spēlēja tolaik Verbandsliga jeb Vācijas 5.-ajā līgā. Salīdzinot šīs līgas [Verbandsliga] komandu sniegumu, varētu secināt, ka līmeņa ziņā [komandas] daudz vai maz bija līdzīgas.

[piebilde: DEL = Vācijas 1. stiprākā līga; 2. Bundesliga = Vācijas 2.; Oberliga = Vācijas 3.; Regionalliga = Vācijas 4.; runa par pieaugušo līgām. ESC Moskitos Essen U20 komanda Junioren-Bundesliga regulāro čempionātu pabeidza Ziemeļu grupas 1. vietā gan 2009./2010. g. sezonā, gan sezonu pirms un pēc, bet par līgas čempioniem visus 3 gadus kļuva citas komandas.]

jautājums: no Vācijā spēlējošajiem ir izskanējis viedoklis, ka Vācijas U-20 līga ir salīdzinoši mazāk aktuāla, nekā 3 galvenās pieaugušo līgas un arī jauniešu līga – DNL (Deutsche Nachwuchs Liga; U-18). kāda bija Junioren-Bundesliga spēļu apmeklētība? kāda ir U-20 hokeja popularitāte Vācijā?

Protams, ka tās līgas ir augstāka ranga visos veidos, bet es neteiktu, ka uz Vācijas U-20 līgas spēlēm nāca maz tautas, nevar salīdzināt ar Latvijas Virslīgu. Pat rīta spēlēs mums bija vairāk fanu nekā šī [2011.] gada Latvijas Virslīgas finālā! It īpaši mūsu komandai, hokejam pilsētā bija ļoti liela piekritība; kad spēlējām piektdienas vakarā pie lielās komandas, skatītāju mazāk par 6 simtiem nebija, un tas ļoti priecēja; viņu [līdzjutēju] ieguldījums bija katrā uzvarētā spēlē.

jautājums: kas Tevi Vācijas hokejā uzrunāja visvairāk? kas ir tās lietas, kas atstāja vispozitīvāko iespaidu, bet kas – mazāk pozitīvu?

Lielākais stimuls bija pierādīt sevi katrā spēlē, bruģējot sev ceļu uz augšu! Sākot no 5.-ās līgas, ir kur kāpt uz augšu, un tāds arī bija tas mērķis, lai kāds pamanītu tavu sniegumu.

Pozitīvākais bija tas, lai arī 5. līgā vai arī junioru spēlēs tie apstākļi, kas bija radīti mums, bija ļoti patīkami. Daudz sīkumu – ēdiens, viesnīcas, autobusi, dakteri – parasti bija augstā līmenī, salīdzinot ar Latviju; šeit [Latvijā], kur biju spēlējis, tik daudz nebija veikts komandas labā. Tas viss – vairāk vai mazāk pateicoties daudzajiem sponsoriem un spēlētāju vecāku atbalstam!

Negatīvais bija tas, ka ne viss solītais bija tā, kā teikts pirms es devos spēlēt uz Vāciju; kopsummā vairāk bija pozitīvu iespaidu nekā negatīvu.

jautājums: Herforder EV U20, kas medijos dēvēti arī Herforder Young Dragons, ierindā bijāt divi leģionāri no Latvijas – Tu un Norberts Danemanis. cik noprotams no statistikas, tad abi bijāt pārliecionoši komandas rezultativitātes līderi, spēlējāt kopā vienā maiņā. kā komandas vadība vērtēja Jūsu sniegumu, vai bija “pietiekoši” ar Taviem 68 punktiem 24 spēlēs?

Viennozīmīgi bijām komandas līderi, un mūsu sniegumu tieši uz ledus vērtēja ar plus zīmi; mēs bijām vieni no komandas vilcējiem, arī labi sapratāmies uz laukuma, kas palīdzēja daudzās situācijās. Statistikas ziņā biju rezultatīvākais spēlētājs visā Vācijas junioru bundeslīgā [Junioren-Bundesliga], Norberts atpalika tikai par pāris punktiem. Vienmēr jau var vēlēties labāk, bet uzskatu, ka komandas kopējā statistikā  palīdzējam par 50%.

jautājums: tomēr neskatoties uz Latvijas leģionāru sniegumu, “jaunie drakoni” zaudēja vietu Vācijas U-20 elitē – stiprākajā līmenī. šosezon jau bez Jūsu dalības komanda spēlē Vācijas U-20 otrajā līmenī. kādēļ Herforder EV U20 “izslīdēja” no elites? vai komanda bija būtiski vājāka, sliktāk organizēta vai finansēta nekā pārējās Junioren-Bundesliga komandas?

Togad [2009./2010. g.] mēs palikām 2. vietā ziemeļu divīzijā; bet finansiālu apsvērumu dēļ, kā arī ledus problēmu dēļ nepiedalījāmies 4 komandu play off turnīrā. Ledus halli vadīja pilsētas pašvaldība, un bija noteikts laiks, līdz kuram mums tiek paredzēts ledus termiņš. Nemaz necerot, ka mēs tiksim play off, ledus termiņš netika pagarināts un fināla turnīru viņi [Junioren-Bundesliga] aizvadīja 3 komandu konkurencē! Tā arī junioru sezona beidzās. Visticamāk, ar lielās komandas piedalīšanos Regionallīgā lielāka daļa finanšu tika pievērstas pirmajai komandai.

[piebilde: Junioren-Bundesliga regulārais čempionāts 2009./2010. g. norisinājās divās grupās – Ziemeļu (7 komandas) un Dienvidu (8 komandas) tajā sezonā par līgas čempioniem kļuva EV Füssen U20, kas regulārajā čempionātā Dienvidu grupā bija ieņēmusi 2. vietu.]

jautājums: savā Vācijas sezonā Tev nācās uzspēlēt arī Herforder EV “lielajā” komandā, kas tosezon cīnījās Vācijas 5.-tajā stiprākajā līmenī. arī iepriekš, Latvijā, biji spēlējis pieaugušo līmenī, bet ar ko junioru hokejs no pieaugušo hokeja atšķīrās Herforder EV krāsās?

Tas bija Relegation posms, kur no 5.-ās līgas [Verbandsliga] 3 spēcīgākas komandas cīnījās ar 4.-ās līgas [Regionalliga] 4 vājākajām komandām; kur, savā starpā izveidojot turnīru, 3 labākas no šīm 7 komandām iegūst tiesības spēlēt Vācijas 4.-ajā līgā.

Lielajā komandā jau viss bija nopietnāk un viss balstījās togad uz tikšanu līgu augstāk, ko mēs, protams, arī paveicām. No lielās komandas tika vairāk prasīts un gaidīts nekā no junioriem; tikai mēs pierādījām, ka tieši juniori bija lielās komandas kodols, un uz to arī visa komanda balstījās.

jautājums: spēlēt “ledus drakonu” sastāvā Tev sanāca Relegation posmā. kas tas bija par posmu un ar ko tas Herforder EV gadījumā atšķīrās no regulārās sezonas?

Regulārajā sezonā viņi cīnījās par tikšanu labākajā trijniekā, bet, savukārt, pēc tam [Relegation posmā] jau notika [cīņa] par tikšanu uz augstāku līgu! Pats personīgi 5.-ajā līgā nespēlēju, jo nolikuma bija rakstīts, ka leģionāriem šajā līgā piedalīties aizliegts, savukārt jau 4.-ajā līgā drīkst 2 leģionāri spēlēt, un tā uz augšu.

jautājums: arī lielajā komandā biji salīdzinoši rezultatīvs – 17 punkti 13 spēlēs. kā pats vērtē savu Vācijas sezonu – gan junioru, gan pieaugušo komandā? ko esi visvairāk guvis no šīs sezonas?

Pie lielās komandas mans sniegums varēja būt labāks, daudz nerealizētu momentu utt.; tāpēc uzskatu, ka pie junioriem man padevās labāka sezona, nekā pie lielās komandas! Nospēlējot šo sezonu Vācija viennozīmīgi daudz ko ieguvu, tajā skaitā, arī pieredzi un iemaņas. Katrā ziņā patika trenera vadīšanas stils, kurš vēlējās, lai spēlējam izteiksmīgu hokeju, ar izspēlēm un skaisti realizētiem vārtiem; viņš nebija Kanādas hokeja piekritējs, kas bija ļoti pozitīvi.

jautājums: Herforder EVLatvijas hokejistiem, salīdzinot ar citiem Vācijas klubiem dažādās līgās, ir “iemīta taciņa” – pirms sezonas 2 latvieši, 2010./2011. g. sezonā – Lauris Ziemiņš. kas ir palīdzējis veidot šādu Latvijas hokejistu “eksportu”? ar ko šis klubs ir Latvijas hokejistiem pievilcīgs, īpašs?

Tas notika ar aģenta starpniecību, kam ir tieši kontakti ar šo pilsētu! Lauris nebija vienīgais latvietis, kurš centās iekļūt HEV sastāva šo sezonu [2010./2011.]. [Pievilcīgs ar to, ka ir] Viens no variantiem, lai tiktu ārpus Latvijas spēlēt hokeju un pelnīt.

jautājums: aizvadītajā (2010./2011.) sezonā, jau bez Tevis sastāvā, Herforder EV jau ir pacēlusies pakāpienu augstāk – cīnās Vācijas Regionallliga – 4. līmenī. kāpēc nepaliki Herforder EV kluba sistēmā?

Mēs jau iepriekšējā sezonā izcīnījām tiesības uz spēlēšanu 4. līgā; viņiem tikai nācās to apstiprināt. Sakarā ar mācību pārtraukšanu uz gadu, man nācās atgriezties Latvijā un pabeigt iesāktās mācības. Vēl joprojām uzturu kontaktus ar šī kluba vadību un varbūt tuvākajā laikā tur atgriezīšos.

jautājums: šo (2010./2011.) sezonu atgriezies Latvijas Virslīgā – šoreiz Zemgale/JLSS. kāpēc piezemējies tieši Jelgavas komandā?

Pats esmu jelgavnieks, un pēc ilga pārtraukuma Jelgavā beidzot tika izveidota augsta līmeņa komanda, kurā nolēmu piedalīties. Iepriekš pamatā spēju Rīgā, bet ir grūti izbraukāt katru dienu; vēl pie tam tas jāapvieno ar skolu, un tādējādi izlēmu, ka pats labākais variants bija tad palikt Jelgavas komandā.

jautājums: ar ko bija pamainījies Virslīgas līmenis, ja salīdzini savu SK Rīga/LSPA sezonu (2008./2009.) ar šo – 2010./2011. g. sezonu? kas ir kļuvis savādāk?

Neko diži nav līmenis mainījies, tikai, manuprāt, Latvijas hokeja saimniecība kā tāda ir ļoti haotiska un nesakopta! Ja agrāk Latvijas Virslīga bija skatāma un bija uz ko tiekties, tad tagad ir pavisam pretēji. Komandu sniegums ļoti atšķiras, tāpat kā to finansiālais stāvoklis! Kas tā par Virslīgu, kur pašam jāpērk hokeja forma un vēl piedevām jāmaksā par ledus treniņiem līdz pat 80 latiem mēnesī; tas nav nopietni! Izaugsmes iespējās Latvijā arī nav diez ko lielas; ja citiem liekas, ka Virslīga būtu tas, kur tiekties, tad tas ir galīgi garām; agrāk tā varēja būt, kad vēl bija tādas komandas kā Rīga 2000, ASK/Zemgale u.c., hokejs tiešām bija skatāms un baudāms. Dažkārt pat uz amatieru spēlēm ir lielāka apmeklētība nekā uz Virslīgas spēlēm. Ar katru gadu izaugsmes iespējas Latvijā paliek arvien mazāk!

jautājums: Lietuvas nacionālās hokeja līgas Nacionalinė ledo ritulio lyga (NLRL) 2010./2011. g. sezonas statistikas uzskaitēs Tev ir reģistrēta viena spēle Šiaulių Ledo Linija ierindā. pats minēji, ka esi bijis pieteikts tikai teorētiski, bet reāli nav sanācis laika aizvadīt nevienu spēli. kā nonāci Šauļu komandas intereses lokā? un kāpēc tomēr neuzspēlēji Lietuvā?

Vasaras pauzes laikā formas uzturēšanai bieži slidoju pie amatieriem, un tur bieži brauca spēlēt tieši spēlētāji no Lietuvas, Šauļiem. Kā jau katru gadu viņi meklēja spēcīgu komandas papildinājumu un arī piedāvāja man, teica ka visu apmaksāšot, atliks tik vienīgi spēlēt, un, lūk, es piekritu, kaut arī nevienu spēli neaizvadīju saspringtā grafika dēļ. Pašam bija dienu dienā treniņi no rītiem un vakaros, ta kā tam īsti nepietika laika! Varbūt vēl paspēšu uzspēlēt Lietuvas vietējā čempī; katrā ziņā atsauksmes ir tās labākās.

jautājums: tagad ir populāri doties spēlēt uz Somiju, Zviedriju, arī Franciju, Kazahstānu. vai neesi plānojis atkal iemēģināt leģionāra gaitas? kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo sezonu?

Noteikt gribētu spēlēt kādā citā valsti. Pašlaik ir iestājusies vasaras pauze hokejā, bet pēc pāris mēnešiem būs zināms arī mans liktenis. Šīs sezonas [2010./2011.] vidū biju arī sazinājies ar Somijas 4. līgas [II-divisioona] klubu PyPo, un palikām uz vienošanos, ka sarunas atliksim uz nākošo sezonu, jo komandai bija pilns leģionāru skaits uz to brīdi! Laiks rādīs; kā vienmēr tikai sezonas sākumā būs skaidrs, kur spēlēšu.

[piebilde: PyPo – saīsinājums no Pyhäjärven Pohti. PyPo sastāvā 2010./2011. g. sezonā fiksēta virkne Latvijas hokejistu – uzbrucēji Edgars Čermnihs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), Edgars Dzirkalis (1993.),Vadims Vabiščevičs (1989.), aizsargs Vladislavs Dudins (1990.), vārtsargs Jānis Liepa (1993.).]

lai veicas!

[pirmie divi attēli no Artūra Batraka personīgā arhīva. trešajā attēlā Artūrs Baltraks – pa kreisi, Zemgale/JLSS krāsās; foto fiksēts Zemgale/JLSS spēlē pret HK Ogre 2010. gada 13. novembrī; foto autors: Ritvars Raits, Sportacentrs.com.]

lasāmvielai & izziņām:

• Artūra Batraka individuālās statistikas uzskaites – eurohockey.com, eliteprospects.com (nekorekti norādīts dzimšanas datums kā 10. augusts), lhf.lv (1. vers.; 2. vers.)
• Herforder EV mājaslapa – herforder-ev.de
• Herforder EV fanu lapa – brigade-herford.de

par Dinamo fārmklubiem. Ozolnieki Juniors

kamēr lieli vīri mēģina vienoties, ka 2010./2011. gada sezonā par Rīgas Dinamo fārmklubu vai līdzīgu “fārmveidīgu” līgumsaistību partneri varētu kļūt Liepājas Metalurgs, “izmeklētāji” atgādina, ka ideja tiek celta “galdā” ne pirmo reizi. kad pēc pirmās Dinamo sezonas klubs pārtrauca darba attiecības ar Viestura Koziolu, tika pātrauktas attiecības arī ar Koziola agrāko “lolojumu” – Dinamo pirmo fārmklubu Rīga 2000, kurš pēc tam arī  šajā 2009. gada starpsezonā savu pastāvēšanu “iepauzēja”. a/s Dinamo Rīga padomes sēdē 2009. gada 26. maijā tika izskatītas iespējas veidot Rīgas Dinamo jauno fārmklubu uz SK Rīga vai Liepājas Metalurgs bāzes. toreiz lēmums tika pieņemts par labu SK Rīga: “Izvērtējot abus piedāvājums, tika pieņemts lēmums slēgt sadarbības līgumu ar SK Rīga, un uz šīs struktūras bāzes arī veidot Rīgas Dinamo fārmklubu” (citāts no dinamoriga.eu).

padomes lēmuma rezultātā starpsezonas gaitā “saveidojās” fārmklubs Dinamo Juniors, kurš savas pastāvēšanas pirmajā un rādās vienīgajā sezonā izcīnīja 11. vietu Baltkrievijas Atklātajā čempionātā (ekstralīgā) un kļuva pa Latvijas čempioniem, apliecinot savu varēšanu 2010. gada Latvijas play off-ā (lasīt tepat).

savukārt, SK Rīga dažāda vecuma vienības “iekļāvās” Dinamo sistēmā. jaunā komanda SK Rīga / Profs-18, kuru 2009./2010. g. trenēja Leonīds Tambijevs, faktiski kļuva par Dinamo sistēmas otro fārmklubu, to apliecinot arī līdzdalībā Dinamo jauniešu komandas “pirmajos soļos uz MHL” – kvalifikācijas turnīrā (lasīt tepat). Dinamo “jaunatne” startēja ar nosaukumu SK Rīga (dažviet uz tablo pavīdēja arī “lielās” komandas nosaukums – Dinamo) un tās pamatu – spēlētāju lielāko daļu – veidoja tieši SK Rīga / Profs-18 komadas puiši, papildinoties galvenokārt uz Dinamo Juniors un Ozolnieki Juniors rēķina.

SK Rīga / Profs-18 savā pirmajā (2009./2010. g.) sezonā Latvijas Atklātajā čempionātā izcīnīja 5. vietu no 6 komandām, nekvalificējoties Latvijas play off-am. taču Baltkrievijas junioru līgā, kurā komanda startēja ar nosaukumu SK Rīga-93, 12 komandu konkurencē izcīnīja “labas vietas”. 1. vietu B apakšgrupā starp 6 vienībām un 2. vietu līgas kopvērtējumā. cienījams rezultāts!

vēl viens fārms?

neskaitot Dinamo Juniors un SK Rīga “variantus”, Dinamo sistēmā 2009./2010. g. sezonā faktiski bija vēl viens fārmklubs – Andreja Maticina trenētais Ozolnieki Juniors, kurš savu pirmo (2009./2010. g.) sezonu aizvadīja Baltkrievijas Augstākās līgas (otrās stiprākās) čempionāta izspēlē. Ozolnieki Juniors “sabijuši” par Dinamo Juniors vienības “sava veida” fārmklubu. no 36-iem Ozolnieki Juniors pusē spēlējušajiem puišiem tieši trešadaļa (12 puiši) ir spēlējuši vai skaitījušies Dinamo Juniors sastāvā. 11 puiši spēlēja reāli, bet viens (Toms Broks) uzspēlēja Ozolnieki Juniors sastāvā, bet Dinamo Juniors oficiālajās spēlēs uz ledus tomēr nenāca. līdz “lielajai komandai” (Rīgas Dinamo) neviens no Ozolniekos spēlējušajiem gan nenonāca. vismaz pagaidām.

Ozolnieku “junioriem” savā pirmajā sezonā neklājās “spīdoši”, šajā gadījumā apliecinot sakāmvārdu par pirmajiem kucēniem atbilstību. Baltkrievijas Augstākās līgas regulārajā čempionātā Ozolnieki Juniors ieņēma 10. vietu no 10 komandām, iespējot “paņemt” vien 24 punktus 45 spēlēs. līgas sastāvā pamatā ir Baltkrievijas atklātā čempionāta klubu “otrās komandas”. par Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. gada regulārās sezonas uzvarētāju un arī play off uzvarētāju kļuva Minskas Juņior.

izziņai: Baltkrievijas Augstākā līga ir “tāda kā” junioru līga, kurā uzsvars likts uz “jaunatni”. aizvadītajā (2009./2009. g.) sezonā šīs līgas komandu komplektācijā nebija nekādu ierobežojumu uz 1989. – 1992. gados dzimušajiem hokejistiem. bet 1987. – 1988. gados dzimušie nedrīkstēja būt vairāk kā 7 spēlētāji komandā, kā arī tika noteikti ierobežojumi uz katru spēli šajos gados dzimušajiem. savukārt, ar speciālām atļaujām un izziņām spēlēt drīkstēja arī ne vairāk kā divi 1992. gadā dzimušie un ne vairāk kā viens 1994. gadā dzimis hokejists.

Baltkrievijas Augstākās līgas (otrās stiprākās) 2009./2010. g. regulārā čempionāta beigu tabula:

vieta	klubs	spēles				vārtu starp.	punkti
1.	Juņior (Minska)	45				168:110	104
2.	Gomeļ – 2 (Gomeļa)	45				186:118	93
3.	Metallurg – 2 (Žlobina)	45				166:123	85
4.	Ņeman – 2 (Grodņa)	45				195:149	85
5.	Keramin – 2 (Minska)	45				163:138	82
6.	Himik-SKA – 2 (Novopolocka)	45				172:148	68
7.	Himvolokno – 2 (Mogiļeva)	45				159:167	57
8.	Vitebsk – 2 (Vitebska)	45				117:167	45
9.	Brest – 2 (Bresta)	45				131:209	32
10.	Ozolnieki Juniors	45				117:245	24

Ozolnieki Juniors vārtsargi 2009./2010. g. sezonā:

vārtsargs	dz.	spēles	kop. sp. laiks	ielaistas ripas	soda min.
Kristers Gudļevskis*	1992.	31	1637:20	157	2
Dainis Vasiļjevs	1990.	12	520:39	40	0
Ronalds Burnickis	1988.	7	190:33	16	0
Toms Broks	1991.	5	171:03	16	0
Nikolajs Žurkovs	1990.	3	136:12	14	0
* Kristeram Gudļevskim ieskaitīta viena rezultatīva piespēle.

Ozolnieki Juniors aizsargi 2009./2010. g. sezonā:

aizsargs	dz.	spēles	punkti		soda min.
Niks Apsītis	1992.	40	0+2		42
Edvīns Kolčins	1992.	37	2+4		10
Toms Klinovičs	1992.	35	0+2		16
Aldis Pizāns	1989.	34	1+6		42
Raivo Gajevskis	1992.	26	0+5		63
Klāvs Kalniņš	1990.	25	1+3		26
Reinis Āzis	1992.	25	1+0		20
Ģirts Savrinovičs	1991.	21	0+3		28
Mikus Ābelītis	1993.	9	0+1		10
Gvido Kauss	1990.	4	0+3		2
Mārtiņš Jakovļevs	1991.	4	0+2		2
Krišs Kupčus	1990.	4	0+0		2

 Ozolnieki Juniors uzbrucēji 2009./2010. g. sezonā:

uzbrucējs	dz.	spēles	punkti		soda min.
Elvis Veldze	1990.	40	14+21		86
Henrijs Uzraugs	1990.	35	16+13		28
Sandis Virkstenis	1991.	44	13+13		63
Miks Lipsbergs	1991.	30	12+12		16
Miķelis Freimanis	1992.	42	6+18		32
Edgars Čermnihs	1990.	42	11+9		76
Aldis Popens	1990.	36	6+11		42
Lauris Ziemiņš	1989.	32	6+7		34
Artjoms Ogorodņikovs	1989.	28	7+5		20
Arnis Kusiņš	1991.	42	4+8		20
Elvijs Biezais	1991.	8	7+2		2
Rihards Maļinovskis	1990.	17	4+5		14
Mārcis Zembergs	1988.	8	4+3		4
Staņislavs Dubovickis	1991.	15	1+2		12
Kaspars Porejs	1993.	10	1+1		2
Artūrs Savrinovičs	1990.	9	0+1		10
Māris Bičevskis	1991.	4	0+1		33
Artūrs Virkstenis	1993.	5	0+0		2
Edgars Kromanis	1991.	2	0+0		0

informācija vēl:

• “otrais cēliens”: Liepājas Metalurgs varētu kļūt par Rīgas Dinamo fārmklubu? (2010-06-15) – liepajniekiem.lv
• īs-intervija ar Dinamo kluba ģenerāldirektoru Zigmāru Priedi (t.sk. par fārmkluba lietām; 2010-06-18) – dinamoriga.eu
• ieskats tuvākā vēsturē: Rīgas Dinamo 2009. gada maijā lemj par fārmkluba izveidi (2009-05-26) – dinamoriga.eu
• Dinamo Juniors statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2009./2010. g. (2010-02-27): lasīt tepat
• aktuālie noteikumi klubu dalībai Baltkrievijas Augstākās līgas čempionātā (mainās katru sezonu) – hockey.by
• Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas spēļu rezultāti un turnīra tabula – r-hockey.ru
• Ozolnieki Juniors spēlētāju statistika 2009./2010. g. sezonā – r-hockey.ru
• Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas komandu spēlētāju statistika un turnīra tabula – pressball.by
• par Ozolnieki Juniors izveidi un startu (2009-09-15) – zz.lv
• oficiālā Baltkrievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas spēļu rezultāti un turnīra tabula (uz 2010-06-20 vēl nepilnīga – trūkst pēdējo spēļu reģistrācijas, kā rezultātā nepilnības puntos un vārtu starpībās) – hockey.by

[attēlā cīņas aina no Ozolnieki Juniors (gaišajā formā) un Brest – 2 spēles 2009. gada 19. novembrī; foto avots: hcbrest.com.]