Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Lauris Rancevs’

Uz atvadām no MHL B. Juniors 2012./2013.

Posted by petrovich27 uz 2013/07/01

Juniors_gaisi_vs_Zemgale_JLSS_2011-10-19_lhf_lv_N3_VERSMHL čempionātā startējošās Dinamo jaunatnes komandas – HK Rīga – „ēnā” divas sezonas bija palikusi sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Tas arī saprotams, jo komanda startēja mazāk populāros un/vai televīzijas ekrānos retāk demonstrētos MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos, bet labākos „juniorus” iesauca „augstākas šķiras” – MHL (A grupas) – čempionātā HK Rīga ierindā. Tagad no komandas plāniem strīpota MHL B grupa, bet ieviests cits nosaukums, logo… Ko tad Juniors ir izaudzinājis 2012./2013. g. sezonas laikā?

Periodiski Latvijas hokeja saimniecībā notiek situācijas pārvērtēšana, materiālo iespēju pārskatīšana un reglamentētu akcentu izmaiņas. Cits stāsts, vai ir izvēlēta un konstanti īstenota stratēģija… Bet pirms pāris gadiem vadošo jaunatnes komandu „bāze” SK Rīga komandu „personā” tika pārcelta no Baltkrievijas Junoru un Jauniešu līgas uz Krieviju – MHL B grupu un Sanktpēterburgas atklāto čempionātu. Pārorientēšanās uz Krieviju savu augstāko vilni sasniedza pirms aizvadītās sezonas, kad MHL-ā startēja 4 komandas no Latvijas – HK Rīga oriģinālajā līmenī un vēl 3 vienības MHL B grupā – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma – Rīga.

Tomēr sezonas gaitā un pēc sezonas Latvijas Hokeja federācijas vadībai tās prezidenta Kirova Lipmana personā sakrājās rūgtums un secinājumi. Latvijas U-20 un U-18 izlases izkrita no pasaules elites, un secinājumi par MHL vai vismaz MHL B grupas nevajadzību nebija ilgi jāgaida. Nonāca arī līdz Lipmana paziņojumiem par neatļaušanu jauniešiem spēlēt ārpus Latvijas. Gala beigās arī LHF treneru padome pauda lēmumu:

„Pamatojoties uz pēdējos gados uzkrāto vairāk negatīvo nekā pozitīvo pieredzi, ko devis dažādu jauniešu un junioru komandu starts citu valstu čempionātos (MHL, Sanktpēterburgas, Baltkrievijas, Lietuvas čempionāti) treneru padome Latvijas hokeja attīstības un spēcīga valsts čempionāta sarīkošanas nolūkā lūdz LHF valdi izskatīt mūsu komandu dalības citu valstu čempionātos lietderību un aizliegt mūsu valsts jauniešu komandām dalību citu valstu čempionātos, izņemot, ieteikt atļaut:
– HK „Rīga” komandas startu MHL augstākajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda arī turpmāk ir Latvijas U 20 izlases bāzes komanda;
– Vienas komandas startu MHL pirmajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda ir Latvijas U 18 izlases bāzes komanda.” (citāta beigas)

Drīz pēc LHF treneru padomes „lūguma” Lipmanam Dinamo vadība nolēma paziņot par savas otrās jauniešu komandas Juniors izņemšanu no MHL B grupas čempionāta, komandu atstājot tikai Latvijas Virslīgas meistarsacīkstēs un tādā veidā arī izvairoties no konfrontācijas ar federāciju šajā konkrētajā jautājumā. Interesanti, ka ar šo arī nomanījies komandas nosaukums uz Dinamo / Juniors un arī logo – uz logotipu, ko 2009./2010.g. sezonā lietoja Dinamo fārmklubs Dinamo Juniors Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgā. Logo un nosaukums bija pakārts uz naglas 3 sezonas, bet tagad atkal ir noderīgs…

Bet laikam, ka jaunais Dinamo / Juniors būs cita komanda, bet Juniors kā MHL B grupas komanda ir kļuvusi par pabeigtām lappusēm Latvijas hokeja vēsturē. Gan jau, ka pa kādam Juniors spēlētājam varēs sastapt Dinamo / Juniors sastāvā. Papildspēki komandai nāks jau tradicionāli no SK Rīga vecākās komandas, kas aizvadītajā sezonā bija SK Rīga-96. Ja vien federācija pēkšņi nenolems ierobežot U-18 vecuma hokejistu dalību Virslīgā. Bet visādi citādi Dinamo / Juniors komandai nebūs jāpakļaujas MHL čempionātu reglamentam ar vecuma griestiem, kas pērnsezon izpaudās kā ierobežots skaits U-22 vecuma hokejistu, bet jaunajā sezonā lielākais vecums tiek solīts U-21 izmērā. Kas zina, varbūt komandas sastāvā uz Virslīgas ledus varēs ieraudzīt kādu dinamieti, kas gūst spēļu praksi un/vai kritis treneru nežēlastībā? Tiesa, kas traucēja Juniors sastāvā Virslīgas spēlēm pieteikt dinamiešus jau aizvadītajā sezonā, vai pirms gada… Nekas. Tādēļ arī Virslīgas izslēgšanas spēlēs „junioru” kreklos bija KHL oficiālā čempionāta gaisu apostījušie Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Mārtiņš Porejs, arī Kristers Gudļevskis – kā smejies, Latvijas izlases pirmais vārtsargs… Tiesa, kā atceramies, līdzekļi neļāva sasniegt mērķi, un čempionu titulu paņēma regulārās sezonas uzvarētāji SMScredt.lv.

Kas tad bija Juniors izcilnieki 2012./2013.g. sezonā MHL B grupā?

Juniors komandas galvenie uzdevumi ir fokusēti uz kadru sagatavošanu lielajai komandai, tādēļ vietas čempionātu un divīziju tabulās jāskata kā otršķirīgas. Tomēr jādomā, ka „juniori” gribēja uzvarēt katrā spēlē. Vai varēja, ir cits stāsts. Jāatgādina, ka komandas lielu masu veidoja U-18 vecuma hokejisti (1995. g. dzimušie), kamēr MHL B grupā vairumā komandu nāca pretī reglamentētais U-22 vecums, bet Latvijas Virslīga – bez griestiem. Tiesa, arī regulārās sezonas gaitā uz dažām spēlēm kā MHL, tā Virslīgas meistarsacīkstēs Juniors komanda saņēma caurmērā vecākus papildspēkus no attiecīgajā brīdī spēļu pauzē esošā HK Rīga sastāva.

MHL B grupas čempionātā „junioriem” izdevās kvalificēties izslēgšanas spēlēm, kurās bija paredzēta vieta sešām (no 11) Ziemeļrietumu divīzijas komandām. Juniors paņēma divīzijas pēdējo biļeti – 6. vietu. Taču atšķirībā no savas pirmās MHL sezonas tālāk par pirmo kārtu netika… Virslīgas regulārajā sezonā „juniori” godīgi nopelnīja 2. vietu, bet Latvijas izslēgšanas spēlēs „deva virsū” faktiski cita komanda – „viltotais” Juniors. Tā sastāvā daži „juniori” bija, bet faktiski – HK Rīga sastāvs…

Juniors komandas rekordisti MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

Rezultatīvākas spēlētājs Maksims Osipovs 23 punkti (37 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs Rūdolfs Pētersons 11 reizes (33 spēlēs)
Biežākais asistents Maksims Osipovs 16 piespēles (37 spēlēs)
Aleksandrs Burcevs 16 piespēles (37 spēlēs)
Labākais iemetienos (≥100) Oskars Batņa 58.5% (37 spēlēs)
Labākais +/- koeficients Ralfs Karelis +14 (40 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs Mikus Ābelītis 15 punkti (37 spēlēs)
Visvairāk spēļu Ralfs Karelis 40 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu Artūrs Ševčenko 2.50 (2 spēlēs)
Vidēji spēlē visvairāk punktu (≥10 sp.) Rūdolfs Maslovskis 0.93 (15 spēlēs)
Labākais atv. % vārtsargam Nils Grīnfogels 92.0% (22 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam Nils Grīnfogels 2.36 (22 spēlēs)
Visvairāk metienu pa vārtiem Rūdolfs Pētersons 101 metiens (33 spēlēs)
Labākā metienu realizācija (≥10 sp.) Paulis Zvirgzdiņš 27.8% (11 spēlēs)
Edgars Opuļskis 27.8% (31 spēlē)
Visvairāk soda minūšu Oskars Batņa 74 min. (37 spēlēs)

*

Juniors uzbrucēju statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

spēlētājs dz. sp. REG punkti REG +/- REG SM REG izšķ. PM REG met. REG iemet. REG sp. PO punkti PO +/- PO SM PO met. PO iemet. PO
1. Maksims Osipovs 1995. 37 7+16 -4 16 1 52 58.3% (7 no 12) 3 0+0 -2 0 2 – (0 no 0)
2. Ņikita Zgirskis 1995. 36 9+11 +7 10 0 58 34.1% (14 no 41) 3 0+0 ±0 0 6 23.5% (4 no 17)
3. Aleksandrs Burcevs 1993. 37 4+16 +10 8 0 48 45.6% (182 no 399) 3 0+1 ±0 2 0 30.0% (6 no 20)
4. Ruslans Ignatovičs 1995. 32 10+9 ±0 10 0 46 36.1% (44 no 122) 3 0+0 -1 2 1 90.0% (9 no 10)
5. Emīls Potāpovs 1994. 31 6+13 +9 30 0 82 45.1% (23 no 51) 3 0+0 -1 0 1 80.0% (4 no 5)
6. Rūdolfs Pētersons 1995. 33 11+7 +7 2 1 101 43.9% (18 no 41) 3 0+0 ±0 0 0 12.5% (1 no 8)
7. Oskars Batņa 1995. 37 5+13 +5 74 0 76 58.5% (355 no 607) 1 0+0 ±0 0 1 66.7% (4 no 6)
8. Rūdolfs Maslovskis 1995. 15 3+11 +3 8 0 36 25.0% (4 no 16)
9. Artūrs Logunovs 1995. 39 7+6 -4 24 0 89 42.1% (16 no 38) 3 0+0 -1 2 3 70.0% (21 no 30)
10. Jurijs Moiseičenko 1995. 26 6+5 -5 8 0 34 44.4% (152 no 342) 3 0+0 -1 4 0 44.7% (17 no 38)
11. Jegors Samofalovs 1995. 31 4+5 +7 43 0 26 43.2% (140 no 324) 3 0+0 ±0 8 2 41.7% (15 no 36)
12. Rūdolfs Krieviņš 1995. 12 2+7 +2 8 0 20 0% (0 no 4) 3 0+0 -1 4 11 0% (0 no 1)
13. Ritvars Zonenbergs 1993. 16 5+3 +2 2 0 43 55.6% (10 no 18)
14. Paulis Zvirgzdiņš 1994. 11 5+2 +6 2 0 18 50.0% (4 no 8) 1 0+0 -1 0 0 – (0 no 0)
15. Edgars Opuļskis 1994. 31 5+0 -1 8 0 18 – (0 no 0) 3 0+0 -1 2 1 – (0 no 0)
16. Artūrs Ševčenko 1994. 2 3+2 +6 0 0 7 42.9% (6 no 14)
17. Ričards Kondrāts 1994. 12 1+4 -3 4 0 13 48.9% (65 no 133)
18. Martins Lavrovs 1994. 4 4+0 +2 2 0 15 33.3% (1 no 3) 3 0+1 -2 4 2 0% (0 no 2)
19. Deivids Sarkanis 1994. 12 3+1 -3 31 0 19 25.0% (1 no 4)
20. Dāvis Straupe 1992. 2 2+2 +5 2 0 8 36.4% (8 no 22)
21. Bruno Birzītis 1995. 2 1+3 +4 4 0 2 – (0 no 0)
22. Pēteris Priediņš 1995. 11 1+2 +3 0 0 10 60.9% (56 no 92)
23. Arvis Purviņš 1995. 20 0+1 -1 8 0 8 – (0 no 0) 1 0+0 ±0 0 0 – (0 no 0)
24. Dmitrijs Komarņickis 1995. 15 0+1 -3 2 0 3 16.7% (1 no 6)
25. Vladislavs Koniševs 1994. 8 0+0 -4 0 0 6 56.8% (46 no 81)

*

Juniors aizsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

spēlētājs dz. sp. REG punkti REG +/- REG SM REG met. REG sp. PO punkti PO +/- PO SM PO met. PO
1. Ralfs Karelis 1995. 40 3+6 +14 6 37 3 0+0 -1 2 2
2. Kristofers Bindulis 1995. 34 4+6 +9 62 47 3 0+0 -1 2 5
3. Mikus Ābelītis 1993. 37 3+12 +7 16 30 3 0+0 -2 2 1
4. Ģirts Zemītis 1995. 37 2+5 +5 51 35 3 0+0 ±0 4 1
5. Edgars Kamoliņš 1993. 33 0+5 +4 18 27 2 0+0 -1 4 0
6. Edgars Dīķis 1991. 2 1+0 +3 0 4
7. Andrejs Smirnovs 1992. 2 0+1 +3 27 7
8. Kalvis Ozols 1993. 17 2+3 +2 16 18
9. Toms Bernhards 1995. 29 2+4 +1 12 15 3 0+0 -2 2 0
10. Roberts Ernests Goldmanis 1995. 21 0+0 -1 0 3 1 0+0 -1 0 0
11. Jānis Jaks 1995. 10 3+1 -2 24 19
12. Viktors Poņatovskis 1995. 16 0+2 -2 10 8 3 1+0 -1 2 1

*

Juniors vārtsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

spēlētājs dz. sp. REG uzv.-zaud. REG PM REG atv. % REG GAA REG „sausi” REG SM REG sp. PO uzv.-zaud. PO PM PO atv. % PO GAA PO „sausi” PO SM PO
1. Nils Grīnfogels 1994. 22 (1170:35) 10-8 1 92.0% 2.36 4 0 3 (177:33) 0-1 1 93.8% 1.69 1 2
2. Kristers Gudļevskis 1992. 2 (120:00) 2-0 0 91.3% 3.00 0 0
3. Maksims Rešetņikovs 1995. 17 (816:14) 7-4 3 90.2% 2.65 2 25 1 (12:27) 0-1 0 63.6% 19.28 0 0
4. Jānis Irbe 1994. 6 (327:04) 0-3 2 89.0% 3.12 0 0

*

Juniors komandas rekordisti Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

Rezultatīvākas spēlētājs Rūdolfs Pētersons 31 punkts (26 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs Rūdolfs Pētersons 17 reizes (26 spēlēs)
Biežākais asistents Rūdolfs Pētersons 14 piespēles (26 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs Artūrs Salija 8 punkti (7 spēlēs)
Kristofers Bindulis 8 punkti (17 spēlēs)
Visvairāk spēļu 5 spēlētāji 26 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu Rūdolfs Maslovskis 1.41 (12 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam Jānis Irbe 2.00 (4 spēlēs)
Visvairāk soda minūšu Oskars Batņa 36 min. (26 spēlēs)

*

Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētājs dz. sp. REG punkti REG SM REG sp.PO punkti PO SM PO
UZBRUCĒJI
1. Rūdolfs Pētersons 1995. 26 17+14 4 3 0+0 2
2. Deivids Sarkanis 1994. 16 10+11 10 5 1+2 0
3. Oskars Batņa 1995. 26 9+12 36 2 0+0 0
4. Ruslans Ignatovičs 1995. 21 7+13 10 2 0+0 2
5. Rūdolfs Maslovskis 1995. 12 8+9 4 6 0+6 6
6. Maksims Osipovs 1995. 22 6+9 4 4 0+1 0
7. Jurijs Moiseičenko 1995. 23 7+6 6 1 0+0 0
8. Ričards Kondrāts 1994. 12 5+8 4 2 0+0 0
9. Ņikita Zgirskis 1995. 20 5+6 4
10. Bruno Birzītis 1995. 10 4+6 6 5 0+0 0
11. Artūrs Logunovs 1995. 23 5+4 8
12. Jegors Samofalovs 1995. 23 4+4 8 1 0+0 0
13. Pēteris Priediņš 1995. 16 3+5 0
14. Dāvis Straupe 1992. 6 4+3 0 3 1+0 2
15. Ritvars Zonenbergs 1993. 7 4+3 16
16. Emīls Potāpovs 1994. 19 2+4 16
17. Edgars Opuļskis 1994. 20 0+6 8 1 0+0 2
18. Rūdolfs Krieviņš 1995. 7 4+0 8 1 0+0 2
19. Vladislavs Koniševs 1994. 6 2+2 4
20. Lauris Rancevs 1993. 3 1+2 0 4 0+0 0
21. Paulis Zvirgzdiņš 1994. 8 0+3 0
22. Martins Lavrovs 1994. 4 1+1 0
23. Dmitrijs Komarņickis 1995. 9 1+1 0
24. Arvis Purviņš 1995. 15 0+1 8
Georgs Golovkovs 1995. 0 6 6+3 2
Elvijs Biezais 1991. 0 2 2+1 2
Nikolajs Jeļisejevs 1994. 0 5 2+1 0
Māris Bičevskis 1991. 0 2 0+1 0
Rihards Bukarts 1995. 0 2 0+1 0
Artūrs Ševčenko 1994. 0 4 0+1 0
Edgars Kurmis 1993. 0 5 0+1 2
Andris Siksnis 1993. 0 5 0+0 0
Rustams Begovs 1993. 0 5 0+0 6
AIZSARGI
1. Artūrs Salija 1992. 7 2+6 16 4 0+0 4
2. Kristofers Bindulis 1995. 17 2+6 20
3. Ralfs Karelis 1995. 26 3+4 2 2 0+0 0
4. Ģirts Zemītis 1995. 20 1+5 22 3 0+0 4
5. Kalvis Ozols 1993. 11 0+6 8
6. Andrejs Smirnovs 1992. 6 1+4 6 2 1+1 0
7. Edgars Kamoliņš 1993. 26 1+4 14 1 0+0 0
8. Mikus Ābelītis 1993. 25 0+4 22 6 0+0 0
9. Toms Bernhards 1995. 26 0+4 6 1 0+0 0
10. Jānis Jaks 1995. 10 1+1 8 6 0+1 6
11. Viktors Poņatovskis 1995. 11 1+1 2
12. Edgars Dīķis 1991. 6 1+0 2 5 1+1 4
13. Roberts Ernests Goldmanis 1995. 12 0+1 6
14. Patriks Škuratovs 1994. 1 0+0 0 6 0+0 2
Mārtiņš Porejs 1991. 0 2 0+1 6
Krišs Lipsbergs 1993. 0 6 0+0 8
VĀRTSARGI dz. sp. REG GAA REG SM REG sp.PO GAA PO punkti PO  
1. Jānis Irbe 1994. 4 (180:03) 2.00 0
2. Rihards Cimermanis 1993. 5 (270:15) 2.22 0 5 (297:26) 2.82 0+1
3. Maksims Rešetņikovs 1995. 13 (642:43) 2.43 0
4. Nils Grīnfogels 1994. 12 (585:55) 2.46 0
Kristers Gudļevskis 1992. 0 1 (59:00) 1.02 0+0

*

MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

vieta komanda sp. vārtu st. punkti play off
1. Liepājas Metalurgs 40 196-101 91 izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
2. Zeļenograd 40 175-112 80 izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
3. OGI 40 199-114 78 izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
4. Dmitrov 40 161-98 74 izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
5. Kļin 40 125-92 72 izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
6. Juniors 40 126-110 64 izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
7. Prizma – Rīga 40 124-150 56 nekvalificējās
8. Baltica 40 120-132 50 nekvalificējās
9. Tverči 40 120-166 48 nekvalificējās
10. Belgorod 40 109-139 44 nekvalificējās
11. Platina-Chişinău 40 50-291 3 nekvalificējās

*

MHL B grupas čempionāta 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu koptabula (17. – 31. vietas izslēgšanas spēlēm nekvalificējas, kā arī to secība pirms un pēc izslēgšanas spēlēm ir identiska; saskaņā ar mhl2.khl.ru):

vieta komanda sp. vārtu st. punkti punktu % play off (vieta līgā pēc play off)
1. Juņior (Kurgana) 42 199-93 101 80.16% čempioni (1.)
2. Liepājas Metalurgs (Liepāja) 40 196-101 91 75.83% ceturtdaļfinālisti (5.)
3. Irbis (Kazaņa) 44 145-77 100 75.76% ceturtdaļfinālisti (6.)
4. Oļimpija (Kirovočepecka) 44 159-83 100 75.76% pusfinālisti (4.)
5. Ladja (Toljati) 44 162-94 96 72.73% ceturtdaļfinālisti (7.)
6. Krasnojarskije Risi (Krasnojarska; Podgornija) 42 193-117 91 72.22% astotdaļfinālisti (9.)
7. Sputņik (Almetjevska) 44 150-95 88 66.67% līgas bronza (3.)
8. Zeļenograd (Maskava) 40 175-112 80 66.67% ceturtdaļfinālisti (8.)
9. OGI (Odincovo) 40 199-114 78 65.00% astotdaļfinālisti (10.)
10. Dmitrov (Dmitrova) 40 161-98 74 61.67% astotdaļfinālisti (11.)
11. Batir (Ņeftekamska) 44 149-105 80 60.61% līgas sudrabs (2.)
12. Kļin (Kļina) 40 125-92 72 60.00% astotdaļfinālisti (12.)
13. Dizeļist (Penza) 44 136-109 76 57.58% astotdaļfinālisti (13.)
14. Mečel (Čeļabinska) 42 130-103 68 53.97% astotdaļfinālisti (14.)
15. Jastrebi (Omska) 42 144-122 68 53.97% astotdaļfinālisti (15.)
16. Juniors (Rīga; Piņķi) 40 126-110 64 53.33% astotdaļfinālisti (16.)
17. Altajskije Berkuti (Barnaula) 42 125-111 67 53.17%
18. Metallurg (Mednogorska) 44 112-115 68 51.52%
19. Prizma – Rīga (Rīga) 40 124-150 56 46.67%
20. Juņior – Sputņik (Ņižņijtagila) 42 127-140 57 45.24%
21. Rossoš (Voroņeža; Rosoša) 44 127-146 56 42.42%
22. Baltica (Viļņa; Elektrēni) 40 120-132 50 41.67%
23. Tverči (Tvera) 40 120-166 48 40.00%
24. Čelni (Naberežnije Čelni) 44 124-140 52 39.39%
25. Belgorod (Belgoroda) 40 109-139 44 36.67%
26. Angarskij Jermak (Angarska) 42 127-156 46 36.51%
27. Kristall – Juņior (Saratova) 44 91-170 36 27.27%
28. Raketa (Sarova) 44 78-156 24 18.18%
29. Molņija (Rjazaņa) 44 70-213 16 12.12%
30. Metallurg – M (Serova) 42 67-270 6 4.76%
31. Platina-Chişinău (Kišiņeva; Tiraspole) 40 50-291 3 2.50%

*

Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):

vieta komanda sp. uzv. uzv. pp zaud. pp. zaud. vārtu st. punkti play off
1. SMScredit.lv 28 24 0 1 3 189-88 73 čempioni
2. Juniors 28 18 3 0 7 122-67 60 zaudējums finālā
3. Ozolnieki / Monarch 28 17 2 1 8 136-87 56 izkrita pusfinālā
4. Liepājas Metalurgs – 2 28 16 1 3 8 120-86 53 izkrita pusfinālā; tehniska uzvara sērijā par bronzu
5. Zemgale / JLSS 28 14 2 1 11 144-125 47 izkrita ceturtdaļfinālā
6. HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga) 28 6 1 3 18 97-146 23 izkrita ceturtdaļfinālā
7. HS Rīga / Prizma II 28 4 1 0 23 72-148 14
8. SK Rīga-96 28 3 0 1 24 83-216 10

*

Plašākai ainavai:

  • LHF treneru padomes sēdes protokols (2013. g. maijā) – lhf.lv
  • Juniors nestartēs MHL B grupā (2013. g. maijā) – dinamoriga.eu
  • Juniors spēlētāju statistika MHL B grupas 2012./2013.g. sezonā – mhl2.khl.ru (Regulārā sezona; Play off)
  • Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013.g. sezonā – lhf.lv (Regulārā sezonaPlay off)
  • Juniors gaitu apcerējums (2012. g. decembrī): tepat

[Attēlā: Juniors spēlē pret Zemgale / JLSS 2011. gada 19. oktobrī;  foto avots: lhf.lv.]

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), Liepājas Metalurgs (MHL), MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Tikšana play off kā griesti. HK Rīga trešā sezona

Posted by petrovich27 uz 2013/03/17

HK_Riga_vs_Energie_2012-10-21_HK_R_facebook_N2_VERSHK Rīga komanda MHL čempionātā aizvadījusi savu trešo sezonu un jau kļuvusi par līgas ierastu parādību. Dinamo jaunieši Krievijas jaunatnes līgās vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums. Jau otro sezonu MHL B grupā pabeigušas divas komandas no Latvijas, savu pirmo sezonu vēl turpina Liepājas Metalurgs jaunatne. Citā Krievijas čempionātā Sanktpēterburgā U-15, U-16 un U-17 vecuma grupās jau otro gadu piedalījušās trīs SK Rīga komandas. Tātad latvju bāleliņi plašās kaimiņzemes čempionātos jau ir bez-maz savējie. Kāda sezona ir izdevusies Latvijas pirmajai komandai Krievijas jaunatnes hokeja piramīdā?

2012./2013. g. regulārā sezona Leonīda Tambijeva trenētajai Dinamo jaunatnei ir ienākusies viļņveidīga. Sezonas sākums bija diezgan bēdīgs, un treneri to skaidroja ar komandas sastāva rotācijām, t.sk. dažu spēlētāju pārcelšanos uz Ziemeļameriku. Sezonas gaitā HK Rīga puišiem izdevās savākties un pamazām aizvirzīties līdz uzdevumam – MHL izslēgšanas spēlēm. Cits stāsts par to, ko komanda varēja parādīt šajā play off. Tomēr atzinība par mērķtiecīgu pakāpšanos no MHL Rietumu konferences tabulas zemākiem plauktiem uz 8. vietu ir pelnīta.

Kas tad pavilka komandu?

Aizsteidzoties cipariem pa priekšu, jāatzīst, ka uzbrukuma līnija kopumā nebija panākumu pamats, kam ir atrodams arī objektīvs izskaidrojums… Regulārajā sezonā HK Rīga vienībai bija 26.-ais labākais jeb 8.-ais sliktākais uzbrukums visā līgā, vidēji spēlē tiekot pie 2,55 vārtu guvumiem. Savā pirmajā MHL regulārajā sezonā (2010./2011.) rīdzinieki trāpīja 3,32 reizes vidēji spēlē, kas bija līgas dalīts 12./13.-ais labākais trāpīgums. Pēnsezon (2011./2012.) rīdzinieki meta tikpat trāpīgi, cik šosezon – 2,55 vārtu guvumi spēlē, kas bija MHL regulārās sezonas 25.-tā labākā rezultativitāte. Jeb 8.-tā ailīte no beigām. Kopumā var pieņemt, ka HK Rīga uzbrukums stagnē. Taču, ja ņem vērā sastāva rotāciju, tad ir notikusi iepriekšējai sezonai līdzvērtīga atkopšanās. Taču līdz savas pirmās sezonas rezultativitātei ir patālu… Komplektā ar to visu, šosezon MHL sliktākais vairākums (11,8% realizācijas) bija HK Rīga un Sņežnije Barsi komandām…

Kopumā MHL 2012./2013. g. regulārās sezonas laikā caur HK Rīga sastāvu izgāja 21 uzbrucējs. 10 no šiem puišiem iepriekšējā sezonā bija uzspēlējuši komandas ierindā, bet 11.-ais (Rihards Bukarts) MHL līmeņa pieredzi bija guvis citā MHL vienībā – Stupino Kapitan. No šiem 11 ar MHL pieredzi „bruņotajiem” uzbrucējiem tikai pieci bija aizvadījuši vismaz pusi MHL regulārās sezonas spēļu (Nikolajs Jeļisejevs, Miks Lipsbergs, Dāvis Straupe, Edgars Kurmis, kā arī Rihards Bukarts). Divi sezonas lielāko daļu aizvadīja Liepājas Metalurgā un/vai Dinamo (Ainars Podziņš, Juris Upītis), bet četriem no iepriekšējās sezonas „palikušajiem” MHL regulārās sezonas spēļu pieredze bija zem puses – Deividam Sarkanim 2 spēles, Artūram Ševčenko 11 spēles, Laurim Rancevam 17 spēles, Andrim Siksnim 24 spēles. Bet 10 (!!!) uzbrucēji, kas šosezon uzspēlēja HK Rīga sastāvā, to MHL līmenī darīja pirmoreiz. Ne visiem izdevās sastāvā aizķerties un aizvadīt vismaz pusi sezonas. Tomēr cipars iespaidīgs.

Upitis_HK_Riga_vs_Mamonti_Jugri_2011-12-03_HK_Riga_profils_facebook_com_N3Daži no MHL debitantiem uz kopējā fona uzrādīja diezgan atzīstamu rezultativitāti. Rustams Begovs (dz. 1993.) 63 spēlēs salasīja 30 punktus (16+14) un lietderības koeficientu +10, kļūstot par ceturto rezultatīvāko HK Rīga ierindā. Vai, piemēram, Georgs Golovkovs (dz. 1995.) regulārā čempionāta 57 spēlēs iekrāja 24 punktus (9+15), bet negatīvu lietderību -5, ieņemot sesto vietu rīdzinieku rezultativitātes Topā. Bet, savukārt, Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.) 12 punktus (6+6) un lietderības koeficientu +3 sakolekcionēja tikai 20 spēlēs. Tā nav rezultativitāte, kas „gāž no kājām”, un ir tālu no MHL līderu uzskaitēm, taču tādas ir šī brīža reālijas.

Absolūtais šīs sezonas rezultativitātes līderis bija HK Rīga veterāns ar 3 sezonu pieredzi – Juris Upītis (dz. 1991.; pa labi novietotā attēlā), kuram ir arī Dinamo spēļu pieredze. Salīdzinoši neliela, bet ir. Attiecīgi Upītim 52 punkti (20+32) regulārā čempionāta 58 spēlēs. Tuvākajam sekotājam – Rihardam Bukartam (dz. 1995.) – 35 punkti (18+17) 62 spēlēs. Labākie trāpītāji – Upītis 20 reizes, Nikolajs Jeļisejevs (dz. 1994.) 19 reizes, Bukarts 18 reizes. Rezultatīvākie asistenti – tas pats Upītis ar 32 piespēlēm un Miks Lipsbergs (dz. 1991.) ar 20. Uzbrucēji ar pozitīvāko lietderības koeficientu: atkal Upītis +11; Begovs un Andris Siksnis (dz. 1993.) – abiem pa +10. Jā, un vēl jānosauc uzbrucējs Dāvis Straupe (dz. 1992.), kuram visvairāk izšķirošo pēcspēles metienu (4 gab.).

Zemāk uzbrucēju rezultativitātes tabula savirknēta pēc kritērija – gūtie rezultativitātes punkti vidēji spēlē, lai var pietuvinātāk salīdzināt rezultativitāti tiem spēlētājiem, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu. Savukārt, „pareizu” rezultativitātes tabulu var atrast mhl.khl.ru statistikas sadaļā. Tiesa, šajā sakarā piebilde attiecībā uz spēlētājiem, kuriem bija pieticīgs spēļu skaits; jāņem vērā, ka šiem puišiem 1 spēle nozīmē daudz mazāk nekā pirmajās maiņās spēlējošiem.

HK Rīga uzbrucēju statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

uzbrucējs dz. agr. MHL pieredze sp. punkti +/- SM izšķ. PM iemet. PUNKTI/SP.
1. Juris Upītis 1991. 58 20+32 +11 53 2 46.8% (145 no 310) 0.897
2. Miks Lipsbergs 1991. 45 10+20 +7 28 0 47.2% (308 no 653) 0.667
3. Rūdolfs Maslovskis 1995. 20 6+6 +3 14 0 36.4% (4 no 11) 0.600
4. Rihards Bukarts 1995. 62 18+17 -4 44 2 66.7% (14 no 21) 0.565
5. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 62 19+12 +4 26 0 27.8% (5 no 18) 0.500
6. Rustams Begovs 1993. 63 16+14 +10 58 0 47.2% (467 no 989) 0.476
7. Georgs Golovkovs 1995. 57 9+15 -5 40 0 50.5% (230 no 455) 0.421
8. Andris Siksnis 1993. 57 10+13 +10 76 0 47.1% (8 no 17) 0.404
9. Ainars Podziņš 1992. 5 0+2 -1 2 0 0.0% (0 no 5) 0.400
10 Deivids Sarkanis 1994. 35 8+5 +3 6 0 44.4% (4 no 9) 0.371
11. Edgars Kurmis 1993. 42 3+11 +7 50 0 38.0% (19 no 50) 0.333
12. Dāvis Straupe 1992. 63 7+10 +2 22 4 46.9% (214 no 456) 0.270
13. Artūrs Ševčenko 1994. 63 5+10 +7 16 0 34.7% (17 no 49) 0.238
14. Lauris Rancevs 1993. 55 3+8 -2 16 0 44.7% (188 no 421) 0.200
15. Ruslans Ignatovičs 1995. 7 1+0 -2 0 0 0.0% (0 no 1) 0.143
16. Martins Lavrovs 1994. 38 3+1 -3 18 0 34.6% (9 no 26) 0.105
17. Ričards Kondrāts 1994. 29 1+2 -4 12 0 38.7% (104 no 269) 0.104
18. Bruno Birzītis 1995. 29 0+1 -5 2 0 100% (1 no 1) 0.035
19. Aleksandrs Burcevs 1993. 1 0+0 ±0 0 0 0.0
20. Ritvars Zonenbergs 1993. 6 0+0 -1 2 0 0.0
21. Emīls Potāpovs 1994. 7 0+0 -6 2 0 100% (1 no 1) 0.0

*

Aizsardzība ir

Smirnovs_Andrejs_HK_Riga_vs_MHK_Spartak_2011-09-24_HK_Riga_profils_facebook_comAizsargu ierindā arī notikušas manāmas rotācijas, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. No 11 aizsargiem, kas 2012./2013. g. regulārajā sezonā uzspēlēja HK Rīga ierindā, seši ir palikuši no iepriekšējās sezonas. Par MHL pieredzes trūkumu viņi sūdzēties nevar, jo iepriekšējā sezonā katrs aizvadīja 43 – 59 spēles. No jauna „iemēģināti” pieci – Edmunds Augstkalns (dz. 1994.), Jānis Jaks (dz. 1995.), Kalvis Ozols (dz. 1993.), Patriks Škuratovs (dz. 1994.), Ģirts Zemītis (dz. 1995.). Ne visiem no nosauktajiem uzreiz izdevās „pierakstīties” Tambijeva trenētās komandas sastāvā, bet no nosauktajiem lielāko spēļu skaitu regulārās sezonas gaitā saņēma Augstkalns (62) un Škuratovs (46).

Savukārt no iepriekšējās sezonas aizsargiem nepalika 3 vīri: starp citu, pērnsezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Jakovļevs, kuru Dinamo saimniecība nosūtīja pieredzes krāšanai uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat; Ēriks Ševčenko, kurš turpināja gaitas Liepājas Metalurgs komandā Baltkrievijas ekstralīgā; Kristers Freibergs – pārcēlās uz Vācijas trešo līgu (Oberliga). Te jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā it kā palika iepriekšējās sezonas kapteinis Mārtiņš Porejs, taču viņš MHL regulārajā čempionātā šosezon aizvadīja 11 spēles, vairāk laika pavadot pie „lielajiem” – Rīgas Dinamo un Liepājas Metalurgs sastāvos.

Neskatoties uz manāmo rotāciju arī aizsargu ierindā, HK Rīga aizsardzība 2012./2013. g. regulārajā sezonā uz kopējā fona ir bijusi salīdzinoši pieklājīga. Vidēji spēlē rīdzinieki „atļāvās” 2,47 vārtu zaudējumus, kas ir dalīts 5./6.-ais labākais rādītājs visā MHL (kopā ar Belije Medvedi). Arī mazākums nav bijusi katastrofa – 84,6% neitralizācijas un 10./11. vieta (kopā ar to pašu Belije Medvedi). Protams, aizsardzība ir kolektīvs darbs, kur piedalās arī uzbrucēji, taču uz aizsargiem gulst lielāka nasta un atbildība. Bet par vārtsargu atsevišķs stāsts.

Lietderīgākie aizsargi 2012./2013. g. regulārajā sezonā ir bijis Andrejs Smirnovs (dz. 1992.; pa labi novietotā attēlā) ar +9 un Edmunds Augstkalns (+8). Rezultatīvākais aizsargs un vienīgais regulārās sezonas „dzelzs vecis” bija Pauls Zvirbulis, kurš aizvadīja visas 64 spēles un guva 15 punktus (5+10). Arī te zemāk „deformēta” aizsargu statistikas tabula; šoreiz izvilkts „koeficients” – lietderība vidēji spēlē. Lai varētu salīdzināt aizsargus, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu.

HK Rīga aizsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

aizsargs dz. agr. MHL pieredze sp. punkti +/- SM VID. LIETD./SP.
1. Mārtiņš Porejs 1991. 11 0+5 +3 12 +0.273
2. Andrejs Smirnovs 1992. 58 1+8 +9 76 +0.155
3. Edmunds Augstkalns 1994. 62 3+7 +8 66 +0.129
4. Pauls Zvirbulis 1993. 64 5+10 +7 12 +0.109
5. Patriks Škuratovs 1994. 46 0+2 +4 34 +0.087
6. Artūrs Salija 1992. 42 4+4 +2 38 +0.048
7. Edgars Dīķis C 1991. 58 2+5 +1 40 +0.017
8. Krišs Lipsbergs 1993. 56 1+9 -3 77 -0.054
9. Jānis Jaks 1995. 30 0+3 -2 20 -0.067
10. Kalvis Ozols 1993. 14 0+0 -2 10 -0.143
11. Ģirts Zemītis 1995. 3 0+0 -1 8 -0.333

*

Cik daudz no komandas ir Gudļevskis?

Gudlevskis_vs_Gazovik_2011-12-05_HK_Riga_prof_facebook_comJau vairāk nekā pierasts ir teiciens, ka vārtsargs ir puse no komandas, bet labs vārtsargs – vairāk par pusi. HK Rīga salīdzinoši mazais vārtu zaudējumu apjoms ir lielā mērā pateicoties HK Rīga „pirmajam numuram” un Dinamo „trešajam” – Kristeram Gudļevskim (pa labi novietotā attēlā). Nevajag pat „dziedāt slavas dziesmas”, šosezon ir diezgan daudz ciparisku apliecinājumu. Protams, neviens vārtsargs nevar „atstrādāt” bez ciešas saprašanās ar aizsargiem, tomēr Gudļevska sniegums ir ļāvis aizsargiem un arī uzbrucējiem neiedzīvoties lietderības koeficienta mīnusos vai lielākos mīnusos. Par citiem HK Rīga vārtsargiem šosezon runa ir maz vai nemaz. Jo Gudļevskis nocīnījās lauvastiesā regulārās sezonas spēļu, lāga nelaižot pārējos divus „pie šprices”.

Tātad, Kristers Gudļevskis regulārās sezonas gaitā piedalījās 56 spēlēs (3190 minūtes!), 27 uzvarot, 18 zaudējot, bet 11 spēles „aizvedot” līdz pēcspēles metieniem. Kopā 3 spēles „sausas”, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 2.09 un atvairīto metienu apjoms veidoja 92,7%. Pēc atvairītu metienu procenta 2012./2013. g. regulārajā sezonā Gudļevksis bija visas MHL 3.-ais labākais vārtsargs! Pēc GAA kritērija – 4.-ais labākais.

Tas vēl nav viss! HK Rīga komandai šajā regulārajā sezonā bija līgā vislabākā pēcspēles metienu sēriju proporcija: 8 uzvarētas; 3 zaudētas. Bullīšu seriālos parasti vērtē uzbrucēju varēšanas, taču HK Rīga gadījumā „nesošais” elements bija Gudļevskis, kurš bija „mūris” visos 11 pēcspēles metienu seriālos. Pēcspēles bullīšu īstenošanas procents rīdziniekiem bija tikai 34,3% (12 no 35) jeb tikai 19.-ais labākais līgā. Toties pretinieku realizācijas procents, kad pretinieki spēlēja pret HK Rīga (lasīt, Gudļevski) bija ceturtais sliktākais līgā – 17,9% (7 no 39). Attiecīgi, Kristera Gudļevska sargātie vārti palika neskarti 82,1% gadījumu. Pēcspēles metieniem (izgājieniem 1-pret-1) tas ir lielisks „cipars”.

Jāpiebilst gan, ka Gudļevskim šī bija trešā sezona HK Rīga ierindā. Laiks būtiskām izmaiņām ir jau pienācis. Iespējams, jau ilgāku laiku. Ne tikai tādēļ, ka viņam nepieciešams progress, bet arī tāpēc, ka HK Rīga komandai jau būtu jāaudzina citi vārtsargi, kuri sēžot aiz Kristera Gudļevska muguras, netiek ne pie prakses, ne pie spēles laika, ne pie atbildības.

HK Rīga vārtsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

vārtsargs dz. agr. MHL pieredze sp. min:sek uzv.-zaud. PM (u-z) atv. met. GAA „sausas” SM
1. Kristers Gudļevskis 1992. 56 3190:00 27-18 11 (8-3) 92.7% 2.09 3 6
2. Rihards Cimermanis 1993. 15 634:42 2-5 0 87.0% 3.50 0 2
3. Boriss Tretjakovs 1993. 1 58:03 0-1 0 86.4% 3.10 0 0

*

Vai HK Rīga izpilda savus uzdevumus?

Nacionālais uzdevums. Savulaik, kad tika „izcepta” jauna vienība dalībai MHL čempionātā, kā viens no šī veidojuma pamatuzdevumiem bija – būt par bāzi Latvijas U-20 izlasei. Savā pirmajā sezonā (2010./2011.) HK Rīga kodols un pamatmasa bija nokomplektēta no „junioru gada” (togad 1991. gadā dzimušie un jaunāki); togad komanda šo misijas daļu pildīja un izpildīja. Izcīnīja „biļetes” uz U-20 eliti arī.

Sezonu pēc tam (2011./2012.) arī var pieņemt, ka HK Rīga „kalpoja” par Latvijas U-20 izlases bāzi. Vieta junioru elitē tika nosargāta… HK Rīga „ieguldījums” – pirmais vārtsargs, divi rezultatīvākie uzbrucēji, vēl „skoloti” 3 uzbrucēji un 4 aizsargi. Kopā 10 kadri, ieskaitot uz sezonu vai pussezonu no Liepājas „palienētos” Artūru Kuzmenkovu un Kristeru Freibergu. Skaits paliels, un nav tik būtiski mazāks par pirmās sezonas 13 „HK rīdziniekiem” (kas bija uzspēlējuši vismaz dažas spēles HK Rīga ierindā). Tomēr „atslēgas lomas” bija pasākušas samazināties. Atgādinājumam: pirmajā sezonā „toni noteica” tādi spēlētāji kā Upītis, Bičevskis, Biezais; tikai viens no aizsargiem (Ralfs Freibergs) bija bez HK Rīga spēļu pieredzes.

Bet otrajā sezonā (2011./2012.) bija sākusies junioru „pārturēšana” Dinamo jaunatnes komandā. HK Rīga ierindā palika liels skaits U-20 izlases vecumu pāraugušo hokejistu – 1990. un 1991. gadā dzimušo. Attiecīgi junioru izlasei „ražotās produkcijas” apjoms samazinājās; U-20 vecumam atbilstošo spēlētāju vidējā pieredze kļuva mazāka, spēles laiks pieticīgāks un atbildība – ierobežotāka.

2012./2013. g. sezonā? Latvijas U-20 izlase „izbira” no elites. Vadošajās lomās uzbrucēju sastāvā pamanāmi bijušie HK Rīga spēlētāji, bet no šīs sezonas aktuālajiem – 4.-ais rezultatīvākais uzbrucējs (Artūrs Ševčenko), 9.-ais rezultatīvākais (Lauris Rancevs). Aizsargu sastāvs gan bija „rīdziniecisks” – četrus no 7 aizsargiem izlases galvenais treneris Leonīds Tambijevs bija paņēmis no savas pamatdarbavietas HK Rīga. No 3 vārtsargiem pasaules čempionātā nebija neviens ar HK Rīga pieredzi. Kopā 9 hokejisti no HK Rīga aktuālā sastāva. Vēl arī treneru kolektīvs nāca no HK Rīga ierindas. Skaits un ieguldījums nav nemaz tik mazs, bet spēlētāju lomas vēl pieticīgākas nekā sezonu iepriekš. Protams, var pieminēt, ka pāris junioru izlases uzbrucēju (Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs) iepriekšējo sezonu bija HK Rīga sastāvā „audzināti”. Tomēr šosezon HK Rīga vienību par Latvijas U-20 izlases bāzi varētu saukt tikai saimnieciski… Tāpat ir loģiski, ka Dinamo sistēmai ir savas intereses un vajadzības, kas ne vienmēr saskan ar deklarēto misiju – būt U-20 izlases bāzei.

Dinamo uzdevums. Audzināt kadrus KHL čempionātā spēlējošajai titulkomandai – šī uzdevuma izpildi vislabāk vajadzētu vērtēt ilgākā laika posmā par 3 aizvadītajām MHL sezonām. Tomēr zināmu ieskatu var sniegt arī šodiena. Kopumā no HK Rīga ierindā trīs sezonu gaitā uzspēlējušajiem spēlētājiem 12 puiši tika uz ledus arī Dinamo sastāvā KHL oficiālajās spēlēs. Par HK Rīga „lolotiem, auklētiem” un Dinamo komandai sagatavotiem spēlētājiem pilnīgi droši nevar uzskatīt četrus – no Krievijas jaunatnes hokeja atgādātos Ainaru Podziņu un Vitaliju Karamnovu, kā arī divus 1990. gadā dzimušos – Robertu Bukartu un Ronaldu Cinku, kuri Dinamo sastāvā jau bija uzspēlējuši pirms HK Rīga izveides. Bet 8 hokejistus dalībai „lielajā” komandā ar spēļu praksi un visādi citādi gatavoja HK Rīga soliņš un ierinda. Skaits ir itin pieklājīgs. Septiņi no šiem puišiem arī šosezon ir piedalījušies Dinamo spēlēs – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Indrašis, Miks Lipsbergs, Juris Upītis, aizsargs Mārtiņš Porejs un vārtsargs Kristers Gudļevskis. Der atcerēties, ka KHL reglamenta pārstrāde un 1991. gadā dzimušo „dotēšana” ir veicinājušas tieši šo puišu iesaisti Dinamo sastāvā. Jā, un tikai viens no „audzēkņiem” (Raimonds Vilkoits) šosezon cīnās ārpus Dinamo saimniecības. Vai uzdevums attiecībā uz Dinamo ir izpildīts? Šobrīd un aktuālajā situācijā – noteikti jā. Liels jautājums, kā būs veicies ar nākamās sezonas KHL jaunākā vecuma hokejistiem – 1992. gadā dzimušajiem un jaunākiem, ko piedāvāt Dinamo sastāvam. Kuri un cik daudz to būs?

Savs uzdevums. Šīs sezonas uzdevums bija iekļūt play off-ā, kas arī izdevās. 17 komandu konkurencē izlauzties no regulārās sezonas tabulas lejasdaļas – apsveicami! 8. vieta Rietumu konferencē bija pēdējā „biļete” uz izslēgšanas spēlēm. Bet tas arī viss! Kas arī labi saskatāms izslēgšanas spēļu pirmajā sērijā, kas zaudēta ar vienādi graujošiem rezultātiem Rietumu konferences līderiem – Atlanti. Jā, jā – tiem pašiem, kuri arī divās iepriekšējās sezonās pirmajā kārtā rīdziniekus „izslēdza” no Harlamova kausa izcīņas. Protams, var filozofēt, ka Atlanti sastāvā ir „ieņēmuši” vairākus spēlētājus no galvenās komandas – Atlant, kam beidzies KHL play off. Taču noteikumi visiem vienādi; neviens neliedza taisīt rokādes no Dinamo. Taču „lielajiem” savas cīņas – par Cerības kausu. Tāpat neviens neliedza HK Rīga sastāvā esošajiem puišiem dot spēļu praksi KHL regulārās sezonas gaitā un īpaši noslēgumā pie „lielajiem” vai, piemēram, Liepājā, kur tomēr pieaugušāks hokejs.

P.S. Izslēgšanas spēles

Zaudējums sērijā ar 0-3 nav pārsteigums. Mulsinošs ir rezultāts, kas visās 3 spēlēs bija vienāds 1:7. Arī mājas spēlē Piņķos. Tomēr, ja aizdomājas, kas tad bija tie HK Rīga argumenti un priekšnoteikumi, lai būtu savādāk? Vai komandas spēlētāji, treneri un arī augstāka vadība ir gatava kaut kam vairāk? Ja jā, tad kādi vingrinājumi ir paveikti, lai HK Rīga sniegums kardināli mainītos?

HK Rīga spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonas MHL izslēgšanas spēlēs (pēc komandas visām 3 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM met. iemet.
UZBRUCĒJI
1. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 3 1+1 -2 2 9 0% (0 no 3)
2. Rūdolfs Maslovskis 1995. 3 1+1 -3 2 4
3. Miks Lipsbergs 1991. 3 1+0 -4 0 3 28.8% (5 no 18)
4. Georgs Golovkovs 1995. 3 0+1 -3 2 0 43.8% (14 no 32)
5. Andris Siksnis 1993. 3 0+0 ±0 2 4
6. Artūrs Ševčenko 1994. 3 0+0 -1 0 3 50% (1 no 2)
7. Rustams Begovs 1993. 3 0+0 -1 2 2 40.6% (26 no 64)
8. Rihards Bukarts 1995. 3 0+0 -2 0 4 0% (0 no 1)
9. Deivids Sarkanis 1994. 3 0+0 -2 0 0
10. Lauris Rancevs 1993. 3 0+0 -2 2 0 38.9% (7 no 18)
11. Ričards Kondrāts 1994. 3 0+0 -4 2 1 80% (4 no 5)
12. Edgars Kurmis 1993. 3 0+0 -6 8 2 100% (1 no 1)
13. Dāvis Straupe 1992. 3 0+0 -8 2 3 30% (6 no 20)
AIZSARGI
1. Pauls Zvirbulis 1993. 1 0+0 -1 0 0
2. Patriks Škuratovs 1994. 2 0+0 -1 2 0
3. Mārtiņš Porejs 1991. 3 0+0 -2 6
4. Artūrs Salija 1992. 3 0+1 -3 10 1
5. Edmunds Augstkalns 1994. 3 0+0 -3 0 2 50% (1 no 2)
6. Andrejs Smirnovs 1992. 3 0+0 -3 4 1 0% (0 no 2)
7. Krišs Lipsbergs 1993. 3 0+0 -4 0 0
8. Edgars Dīķis 1991. 3 0+0 -6 2 1
VĀRTSARGI dz. sp. uzv-zaud atv. met. atv. % GAA sp. laiks
1. Rihards Cimermanis 1993. 2 0-0 10 no 12 83.3% 4.55 26:23
2. Kristers Gudļevskis 1992. 3 0-3 56 no 75 74.7% 7.42 153:37

*

P.P.S.

HK Rīga puišiem klubu sezona vēl nav beigusies. Jau nākamajā dienā (šodien) virkne spēlētāju ir devusies palīgā Juniors komandai Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs – pret Ozolnieki / Monarch komandu. Spēles pieteikumā: Rihards Bukarts, Rihards Cimermanis, Georgs Golovkovs, Krišs Lipsbergs, Rūdolfs Maslovskis, Patriks Škuratovs. Iespējams Juniors spēļu sastāvā būs ieraugāmi vēl citi tikko pret Atlanti komandu spēlējušie, jo komandas kopējā pieteikumā ir arī tādi vārdi kā Edmunds Augstkalns, Rustams Begovs, Edgars Dīķis, Kristers Gudļevskis, Nikolajs Jeļisejevs, Edgars Kurmis, Miks Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Lauris Rancevs, Artūrs Salija, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis, Andrejs Smirnovs, Dāvis Straupe, Artūrs Ševčenko, Pauls Zvirbulis. Tiesa, Juniors pieteikumā ir arī čupa ar šī brīža dinamiešiem – Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Roberts Bukarts, Oskars Cibuļskis, Andris Džeriņš, Miks Indrašis, Gints Meija, Vitālijs Pavlovs, Gunārs Skvorcovs, Kristaps Sotnieks, Juris Upītis. Varbūt Latvijas Virslīgā ir cerība sagaidīt ņipru finālu starp Liepājas Metalurgs un Dinamo spēkiem? Pagaidām abām komandām pusfināli.

HK Rīga komandas rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):

kritērijs rekords 2012./2013. (64 sp.) rekords 2011./2012. (60 sp.) rekords 2010./2011. (56 sp.)
uzvara ar lielāko vārtu st. 7:1 pret Patriot (2012-10-24) 6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09) 13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
5:1 pret Kuzņeckije Medvedi (2012-03-02)
visvairāk vārtu guvumu spēlē 8:3 pret Krasnaja Armija 6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09) 13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
6:3 pret Tatranski Vlci (2011-09-11)
6:5 PM pret Bars (2012-02-14)
zaude ar lielāko vārtu st. 0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18) 0:6 pret MHK Himik (2011-12-11) 0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)
1:5 pret Almaz (2011-02-26)
2:6 pret Dmitrovas Kriļja Sovetov (2010-11-30)
visvairāk vārtu zaudējumu spēlē 2:7 pret Almaz (2013-02-26) 0:6 pret MHK Himik (2011-12-11) 5:8 pret MHK Himik (2011-01-10)
5:6 PM pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-05)
rezultatīvākā “sausā” uzvara 1:0 pret Russkije Vitjazi (2013-03-04) 5:0 pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-06) 6:0 pret Junost (2011-02-15)
1:0 OT pret MHK Himik (2013-02-15)
1:0 PM pret Serebrjanije Ļvi (2012-12-03)
skarbākā “sausā” zaude 0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18) 0:6 pret MHK Himik (2011-12-11) 0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)

*

HK Rīga spēlētāju rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):

kritērijs rekords 2012./2013. (64 sp.) rekords 2011./2012. (60 sp.) rekords 2010./2011. (56 sp.)
rezultatīvākais spēlētājs Juris Upītis 52 (20+32) punkti (58 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.) Miks Indrašis 53 (21+32) punkti (56 sp.)
labākais vārtu guvējs Juris Upītis 20 reizes (58 sp.) Roberts Lipsbergs 14 reizes (58 sp.) Raimonds Vilkoits 25 reizes (56 sp.)
rezultatīvākais asistents Juris Upītis 32 piesp. (58 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 26 piesp. (60 sp.) Miks Indrašis 32 piesp. (56 sp.)
visvairāk spēļu sezonā Pauls Zvirbulis visas 64 sp. Mārtiņš Jakovļevs visas 60 sp. Miks Indrašis visas 56 sp.
Mārtiņš Porejs visas 56 sp.
Raimonds Vilkoits visas 56 sp.
labākais lietderības koeficients Juris Upītis +11 (58 sp.) Mārtiņš Porejs +15 (59 sp.) Vitalijs Karamnovs +13 (25 sp.)
Mārtiņš Porejs +13 (56 sp.)
sliktākais lietderības koef. Emīls Potāpovs -6 (7 sp.) Ēriks Ševčenko -13 (55 sp.) Kārlis Kalvītis -10 (52 sp.)
rezultatīvākais aizsargs Pauls Zvirbulis 15 (5+10) punkti (64 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 24 (4+20) punkti (54 sp.)
labākais vārtu guvējs aizsargs Pauls Zvirbulis 5 reizes (64 sp.) Mārtiņš Jakovļevs 3 reizes (60 sp.) Mārtiņš Porejs 5 reizes (56 sp.)
visvairāk izšķirošo PM Dāvis Straupe 4 reizes (63 sp.) Juris Upītis 2 reizes (22 sp.) Roberts Bukarts 2 reizes (12 sp.)
vārtsargs ar ilgāko sp. laiku Kristers Gudļevskis 3190:00 Kristers Gudļevskis 2285:06 Kristers Gudļevskis 2760:17
labākais GAA vārtsargam Kristers Gudļevskis 2.09 (56 sp.) Jānis Auziņš 2.00 (28 sp.) Kristers Gudļevskis 2.20 (49 sp.)
labākais atv. met. % vārts. Kristers Gudļevskis 92.7% (56 sp.) Jānis Auziņš 91.8% (28 sp.) Kristers Gudļevskis 92.0% (49 sp.)
Kristers Gudļevskis 91.8% (40 sp.)
visvairāk “sausu” sp. vārts. Kristers Gudļevskis 3 sp. (56 sp.) Jānis Auziņš 3 sp. (28 sp.) Kristers Gudļevskis 7 sp. (49 sp.)
vārtsargam labākā uzv.-zaud. attiecība Kristers Gudļevskis 27-18 (56 sp.) Kristers Gudļevskis 16-16 (40 sp.) Kristers Gudļevskis 26-16 (49 sp.)
visvairāk soda minūšu Krišs Lipsbergs 77 min. (56 sp.) Māris Bičevskis 76 min. (33 sp.) Mārtiņš Porejs 87 min. (56 sp.)
visvairāk uzvaras vārtu Juris Upītis 5 reizes (58 sp.) Roberts Bukarts 3 reizes (15 sp.) Raimonds Vilkoits 4 reizes (56 sp.)
Nikolajs Jeļisejevs 5 reizes (62 sp.) Juris Upītis 3 reizes (22 sp.)
Māris Bičevskis 3 reizes (33 sp.)
Nikolajs Jeļisejevs 3 reizes (40 sp.)
lab. iemet. % (no 100 iemet.) Georgs Golovkovs 50.5% (57 sp.; 455 iemet.) Raimonds Upenieks 54.7% (36 sp.; 276 iemet.) Raimonds Upenieks 62.1% (25 sp.; 103 iemet.)

*

Plašākai ainavai un blakus interesei:

  • HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā – mhl.khl.ru
  • HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. izslēgšanas spēlēs – mhl.khl.ru
  • Iepriekšējo 2 regulāro sezonu HK Rīga rekordi: tepat
  • MHL izlases sastāvs decembra, janvāra spēlēm Ziemeļamerikā (sastāvā arī Miks Lipsbergs un Juris Upītis, kā arī MHK Himik uzbrucējs Kirils Tambijevs) – mhl.khl.ru
  • MHL zvaigžņu spēles (Izaicinājuma kausa) Rietumu konferences komandas sastāvs (t.sk., Edgars Dīķis) – mhl.khl.ru
  • Igauņi gribot savu komandu MHL – mhl.khl.ru

[Pirmajā attēlā: HK Rīga ierindas fragments pirms spēles pret čehu Energie 2012. gada 21. oktobrī. Otrs (Jura Upīša) foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Mamonti Jugri 2011. gada 3. decembrī. Trešais (Andreja Smirnova) foto – HK Rīga spēlē pret MHK Spartak 2011. gada 24. septembrī. Ceturtais (Kristera Gudļevska) foto – HK Rīga spēlē pret Gazovik 2011. gada 5. decembrī. Visu 4 foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Dinamo „tirgus placis” – iespēja jaunajiem?

Posted by petrovich27 uz 2013/02/04

HK_Riga_vs_Energie_2012-10-21_HK_R_facebook_N4_VERSVietu KHL izslēgšanas spēlēs zaudējušās Rīgas Dinamo komandas sastāva „izpārdošana” pagaidām saredzama tikai kā izmaksu optimizēšana. Taču varbūt ir pēdējais laiks dot iespēju jaunajiem? Īstiem junioriem? Pirmajās četrās KHL sezonās Rīgas komanda vismaz nedaudz bija devusi iespēju spēlēt U-20 vecuma hokejistiem, bet šosezon – nē. Dinamo sastāva komplektētājiem un treneriem pietrūkst domāšanas ilgtermiņā vai drosmes? Vai arī HK Rīga un tās galvenā trenera Leonīda Tambijeva devums ir bezjēgā?

Dinamo „autlets” jeb sezonas izskaņas izpārdošana ar atlaidēm ir diezgan normāla parādība, bet Rīgas klubs ar to saskārās pirmoreiz. Jo ir pirmā reize kluba neilgajā pastāvēšanas vēsturē, kad cīņa par Gagarina kausu vairs nespīd. Tādēļ ir normāli, ja spēlētājus, ar kuriem nerēķinās komandas nākotnes zīmējumā, cenšas pārdot, iemainīt vai atdot citiem klubiem. Tas ne tikai atbrīvo finanšu līdzekļus, bet nereti tiek izmantots jauno spēlētāju iespēlēšanai. Mazāk pieredzējušie tiek pie lielāka spēles laika, bet citi, kas netiktu spēlēt vispār, tiek pie kaut kāda spēles laika. Labi, ka Dinamo izredzes uz play off pazuda tik ātri, jo pretējā gadījumā, rādās, Kristeram Gudļevskism un Jurim Upītim būtu jāgaida vēl ilgāk…

Tad nu 2013. gada janvārī no komandas „deportētie” Matjē Karls, Aleksandrs Ņiživijs, Aleksandrs Žirū, Ģirts Ankipāns vismaz teorētiski atbrīvo vairāk vai mazāk spēles laika pārējiem. Cits stāsts, ka kluba vadība leģionārus varēja „triekt” arī daudz ātrāk, kā arī varēja mazāk runāt par Karsuma un Indraša „iznomāšanu”, kas KHL tomēr nav leģitīma. Uz konkrētā fona izskatījās tā, ka pat pārdošanai / iznomāšanai Dinamo pusē spēju nepietiek…

Kā atlikušo sezonas daļu izmantos Rīgas Dinamo? Savas nevarēšanas ļoti gribēs kompensēt Cerības (Nadeždas) kausa izcīņā? Vai tomēr dos iespēju un laidīs pie teikšanas ne tikai savu jaunāko galu, bet arī īstus juniorus – U-20 vecuma hokejistus (dz. 1993. g. un jaunāki), kuri Dinamo saimniecībā ir! 2. un 3. februāra spēlēs HK Rīga puiši MHL čempionāta spēlēs pret CSKA jaunatnes komandu Krasnaja Armija skrēja un cīnījās ar tādu azartu, atdevi un pašaizliedzību, ka prieks. Jo viņi grib šosezon uzspēlēt Dinamo. Un kad tad Rīgas kluba menedžments plāno pārbaudīt savu „jauno paaudzi”, kas būs vajadzīga turpmākajās sezonās?

Cik tad jauns ir Rīgas Dinamo?

Šosezon Dinamo komandas sastāvā dažādos posmos iespēlējot piecus 1991. gadā dzimušos hokejistus (Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Juris Upītis) un vienu 1992. gada spēlētāju (Kristers Gudļevskis), Dinamo ir radījuši ilūziju, ka ir jaunatnei pretimnākoša klubs. Ja vēl pieskaita trīs 1990. gadā dzimušos (Robertu Bukartu, Miku Indraši, Gunāru Skvorcovu), tad šķiet vispār rožaina ainava. Bet viss atkarīgs, kur novieto jaunības atskaites latiņu. Vairumā hokeja pasaules robežšķirtne ir junioru vecums (U-20; šosezon 1993. gadā dzimušie), kurā spēlētājs vēl atbilst junioru līgu standarta vecumam un kurā tiek izspēlēti pasaules čempionāti. Pēc tam jau sākas vai nekad nesākas pieaugušais hokejs. Pasaules kartē ir daži izņēmumi. Piemēram, Ziemeļamerikā junioru līgās ļauj uzspēlēt pa kādam U-21 vecuma spēlētājam. Skarbākais jaunības pagarinājums ir Krievijā bāzētajās līgās, kur MHL atļauj spēlēt arī U-22 vecuma hokejistiem, bet KHL-ā kā dotētais jauno vecums, kas ļauj pieteikt pilnu sastāvu, ir tas pats U-22 (šogad 1991. gadā dzimušie un jaunāki).

Tomēr vairums KHL klubu šo dotēto vecumu izmanto prātīgi – iespēlē arī U-20 vecuma hokejistus, dodot tiem KHL līmeņa pieredzi. Līdz šim 2012./2013. g. sezonā KHL oficiālajās spēlēs ir piedalījušies 48 junioru vecuma (U-20) hokejisti: 28 puiši – dzimuši 1993. gadā; 17 puiši – 1994. gadā; 3 jaunieši – 1995. gadā.

No 26 KHL klubiem šosezon iespēju uzspēlēt U-20 vecuma hokejistiem nav devuši tikai 4 klubi. Ne sekundi junioriem nav devuši Sibir, Lokomotiv, Rīgas Dinamo un tai menedžmenta rokraksta ziņā radniecīgais HC Lev Praha. Protams, ir arī dažas komandas, kur junioru spēles laiks ir bijis ļoti simbolisks. Pārējās junioriem ne īpaši vai mazliet draudzīgās komandas ir Amur (ar 2:38 kopējā spēles laika junioriem), Torpedo (4:24), SKA (28:16) un arī Vitjaz (35:23).

Tradicionāli junioriem ar spēles laiku dāsnākās komandas atrodas Austrumu konferences lejasdaļā. Tās jaunajiem „dod spēlēt” ne tikai tad, kad ir skaidra netikšana izslēgšanas spēlēs, bet arī krietni pirms tam. U-20 vecuma hokejistiem draudzīgākā komanda 2012./2013. g. sezonā līdz šim ir bijusi Jekaterinburgas Avtomobiļist, kura šosezon iespēlējusi tikai divus juniorus, bet ar pamatīgu spēles laiku (kopsummā 895:52). Otrs junioriem labvēlīgākais klubs ir Novokuzņeckas Metallurg, kurš šosezon sastāvā „ielaidis” 7 junioru vecuma hokejistus (!!!) un kopsummā ļāvis U-20 spēlētājiem 862 minūtes „ar asti” (862:54).

Tomēr nav tā, ka tikai uz Gagarina kausa izcīņu nepretendējošas komandas dod spēles laiku jaunajiem. Junioriem trešā draudzīgākā komanda ir uz play off pretendējošā HC Slovan Bratislava (3 spēlētāji un 598:02), ceturtā – viens no Austrumu līderiem Traktor (4 spēlētāji un 558:48), piektā – viens no Rietumu līderiem Maskavas Dinamo (1 spēlētājs, bet 477:55). Turpat netālu arī Magņitka – 4 spēlētāji un 422:10 spēles laika summā.

KHL junioriem (U-20) draudzīgākās komandas 2012./2013. g. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles; īsi pirms regulārās sezonas beigām):

klubs U-20 vec. sp. skaits kop. sp. laiks t.sk. vārts. laiks vieta KHL
1. Avtomobiļist 2 895:52 26.
2. Metallurg (Novokuzņecka) 7* 862:54 80:18 21.
3. HC Slovan Bratislava 3 598:02 13.
4. Traktor 4 558:48 6.
5. Dinamo (Maskava) 1 477:55 3.
6. Metallurg (Magņitogorska) 4 422:10 7.
7. Spartak 2 414:40 23.
8. Ņeftehimik 2 376:12 14.
9. Salavat Julajev 3* 339:50 237:58 9.
10. Baris 3 297:56 19:00 11.
11. Jugra 1 293:55 17.
12. Avangard 1 167:54 2.
13. Ak Bars 2 152:29 4.
14. CSKA 2 135:48 5.
15. Atlant 2 88:14 19.
16. Donbass 2 75:58 18.
17. Dinamo (Minska) 1 63:18 63:18 16.
18. Severstaļ 2 51:42 10.
19. Vitjaz 2 35:23 22.
20. SKA 1 28:16 1.
21. Torpedo 1 4:24 20.
22. Amur 1 2:38 25.
23.-26. Dinamo (Rīga) 0 24.
HC Lev Praha 0 15.
Lokomotiv 0 8.
Sibir 0 12.

* P.S. Viens spēlētājs – 1994. gadā dzimušais uzbrucējs Antons Sļepiševs – šosezon ir spēlējis 2 komandās: Novokuzņeckas Metallurg un Salavat Julajev.

Rezultatīvākie U-20 vecuma uzbrucēji KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

spēlētājs dz. klubs sp. punkti +/- vid. sp. laiks
1. Nails Jakupovs 1993. Ņeftehimik 22 10+8 -4 14:24
2. Damirs Žafjarovs 1994. Metallurg (Novokuzņecka) 38 4+6 -5 11:22
3. Antons Sļepiševs 1994. Slavat Julajev / Metallurg (Novokuzņecka) 23 6+1 -1 12:33
4. Jaroslavs Kosovs 1993. Metallurg (Magņitogorska) 38 4+3 -5 8:48
5. Marko Daňo 1994. HC Slovan Bratislava 35 3+4 +3 9:29
6. Aleksandrs Hohlačovs 1993. Spartak 26 2+5 0 13:04
7. Tomáš Mikúš 1993. HC Slovan Bratislava 31 3+3 +3 8:01

*

Lietderīgākie U-20 vecuma aizsargi KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

spēlētājs dz. klubs sp. punkti +/- vid. sp. laiks
1. Andrejs Mironovs 1994. Dinamo (Maskava) 37 0+5 +4 12:55
2. Ņikita Ņesterovs 1993. Traktor 33 0+0 +4 12:13
3. Jaroslavs Dibļenko 1993. Atlant 8 0+1 +3 10:43
4. Alberts Jaruļļins 1993. Ak Bars 27 0+1 +2 5:22

*

Visu U-20 vecuma vārtsargu sniegums KHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles):

vārtsargs dz. klubs sp. sp. laiks atv. % GAA
Andrejs Vasiļevskis 1993. Salavat Julajev 7 237:58 91.8% 2.27
Iļja Sorokins 1995. Metallurg (Novokuzņecka) 3 80:18 92.7% 2.24
Jans Šeļepņovs 1993. Dinamo (Minska) 2 63:18 87.0% 2.84
Vladimirs Kramars 1993. Baris 1 19:00 77.8% 6.32

*

Protams, KHL regulārās sezonas noslēgumā dažās spēlēs varētu nedaudz pieaugt to U-20 vecuma spēlētāju skaits, kas devušies laukumā KHL čempionātā. Tāpat arī līdz šim spēlējušo jauno hokejistu statistika. Taču principiālas izmaiņas kopējā KHL griezumā nav gaidāmas. Saistībā ar Dinamo paliek jautājums par domāšanu ilgtermiņā un drosmi uzticēties junioriem.

Vai Dinamo nav savu U-20 vecuma hokejistu?

Kā zinām, 2010. gada rudenī savā pirmajā KHL čempionātā devās HK Rīga vienība, kurai viens no definētajiem pamatuzdevumiem bija un ir – jauno hokejistu audzināšana un „iesildīšana” Dinamo vajadzībām. Šajā sakarā arī absolūtais vairums Dinamo sastāvā KHL čempionātā spēlējušo 1990.-1992. gadā dzimušo hokejistu ir gājuši cauri vai turp-atpakaļ caur HK Rīga ierindu. Vienīgais – Gunārs Skvorcovs (dz. 1990.) nav spēlējis MHL čempionātā.

Lai nebūtu plaša diskusija par to, vai 1994. un 1995. gadā dzimušie (attiecīgi, U-19 un U-18) var būt gatavi KHL līmenim, var pievērsties tikai IIHF noteiktajai klasikai – U-20 „tīrajam” vecumam, t.i. 1993. gadā dzimušajiem. HK Rīga ierindā šosezon MHL oficiālajās spēlēs tādi ir uzspēlējuši 11 personu skaitā, no kurām viens ir leģionārs (Aleksandrs Burcevs) un viens (Ritvars Zonenbergs) jau ir pametis Dinamo sistēmu, lai uzspēlētu pie Aigara Ciprusa Viļņas Baltika komandā MHL B grupā. Vai no palikušajiem nav kāds „ņemams” vismaz uz tām spēlēm, kurās vairs nav ko zaudēt? Ja nē, tad jautājums – HK Rīga vienu gadu strādājusi pa tukšo? Un kam tad vajadzīga HK Rīga?

Nav tā, ka būtu anormāla pārbagātība, tomēr arī HK Rīga sastāvā varētu atrast spēlētājus, kas ainavu nebojātu. Tiesa, šosezon būtu īpaši jācenšas, lai kopskatu varētu sabojāt… Starp 1993. gadā dzimušiem HK Rīga uzbrucējiem, vismaz pagaidām, nebūs atrodami superrezultatīvi „glābēji”, bet uzbrucējus ar pieklājīgi nostādītu darba ētiku, atdevi un degsmi, kas derētu vismaz 4. maiņai, atrast varētu noteikti. T.sk., deficītajā centra pozīcijā. Cik gatavi vai negatavi KHL-am, to jau tikai uz ledus varētu redzēt. Arī aizsargu varētu atrast, ja ģenerālmenedžerim Opuļskim, treneriem Ābolam un Ignatjevam ir doma par ilgtermiņu. Starp citu, augumā ne pārāk raženais Pauls Zvirbulis ir viens no labākajiem aizsargiem HK Rīga ierindā. Šajā gadījumā, jājautā, vai Dinamo sastāva „skauti” būtu gatavi rīkoties pret stereotipiem un vispārēju skepsi, lai sastāvā iemēģinātu ne to garāko aizsargu. Savukārt, vārtsargi pagaidām paliek „aiz strīpas”, jo HK Rīga pirmo vijoli spēlē Gudļevskis, bet pārējiem atliek tas, kas pāri paliek.

HK Rīga 1993. gadā dzimušie spēlētāji un viņu sniegums MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2013-02-03 spēles; dati saskaņā ar mhl.khl.ru; auguma cm un kg iespējams izmaiņas):

spēlētājs cm kg sp. punkti +/-
UZBRUCĒJI
Rustams Begovs 179 70 52 14+12 +10
Aleksandrs Burcevs 187 72 1 0+0 0
Edgars Kurmis 179 69 32 3+9 +7
Lauris Rancevs 186 81 43 2+7 -3
Andris Siksnis 178 80 47 9+12 +12
Ritvars Zonenbergs 183 73 6 0+0 -1
AIZSARGI
Krišs Lipsbergs 182 78 49 1+5 -3
Kalvis Ozols 198 80 14 0+0 -2
Pauls Zvirbulis 172 70 52 5+9 +9
VĀRTSARGI cm kg sp. (sp. laiks) atv % GAA
Rihards Cimermanis 180 70 13 (539:41) 86.7% 3.34
Boriss Tretjakovs 182 74 1 (58:03) 86.4% 3.10

*

Ieskatam:

  • Dinamo jaunākie hokejisti uz KHL fona 2011./2012. g. sezonas vidū: tepat
  • Par junioru vecuma (U-20) spēlētājiem KHL pirmajās 3 sezonās (2008. – 2011.): tepat
  • KHL komandu junioru vecuma spēlētāji pirmajās 3 sezonās (pilns saraksts): tepat
  • AS Dinamo Rīga pārstāvja Jura Savicka intervija (2013-02-01) – sportacentrs.com

[Attēlā: HK Rīga puišu konsultācija pie Tambijeva. Ierindā arī 1993. gadi – #62 Siksnis, #7 Begovs, #89 Rancevs… Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Energie (Karlovi Vari) 2012. gada 21. oktobrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Kurš un ko mācīsies no Latvijas U-20 izlases sliktākā čempionāta elitē?

Posted by petrovich27 uz 2013/01/08

LAT_U20_vs_SWE_U20_2012_dec_fhr_ru_Almir_SibagatullinJa Latvijas U-20 izlase nebūtu izkritusi no elites, bet kaut kā noturējusies augstākajā sabiedrībā, tad droši, ka nācijas interese par šīs izlases gaitām būtu stipri mazāka. Taču tagad ir iespēja prasīt treneru vai federācijas vadības „skalpus”, cilāt dažādas problēmas, kuras, starp citu, ir ne pirmo gadu. Visai jezgai būs nekonvertētu santīmu vērtība, ja no tā nebūs mācījušās „attiecīgās iestādes”, kas atbildīgas par jauniešu hokeja saimniecības kārtību Latvijā.

Tiešām sliktākais sniegums elitē

Kopumā Latvijas U-20 izlase ir aizvadījusi piecus pasaules čempionātus elitē. Visi tie ir iegadījušies 21. gadsimtā, pēdējo 7 sezonu gaitā, un visos izlase aizvadīja pa 6 spēlēm; tādēļ ir savā starpā salīdzināmi diezgan tieši. Arī iepriekš reizes divas Latvijas U-20 izlase ir lidojusi ārā no elites, taču vēl nekad pirms šīs sezonas čempionāta, Latvijas juniori nebija šo turnīru pabeiguši bez nevienas uzvaras, bez neviena punkta, ar tik maz vārtu guvumiem, un arī 10. vieta junioru elitē ir pirmoreiz. Jāpiebilst, ka savulaik arī 9. vieta krita ārā uz 1. divīziju.

Protams, var atrast pozitīvas iezīmes. Piemēram, nebija neviena divciparu „zāģa”, bez kādiem nebija iztikts nevienā no iepriekšējiem pasaules čempionātiem elitē. Un arī vārtu zaudējumi šoziem ir bijuši mazāk nekā, piemēram, divos iepriekšējos elites līmeņa turnīros. Tomēr jāatkārtojas, bet visu izsaka „sausais atlikums” – 10. vieta… Iepriekš Latvijas U-20 izlase, lai arī „atkāpās” no elites, tad ar „kaujām”. Bet skaisti zaudējumi ir bijuši arī iepriekš… Ja negribam sevi mānīt un „slāpēt troksni”, tad pašiem sev skaidri jāatzīst – šis bija visšķidrākais Latvijas U-20 izlases starts elitē. Bez atrunām, bez attaisnojumiem, bez vaimanām par Latvijas resursiem un „mazumu”.

Latvijas U-20 izlases sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē:

sezona rezultāti punkti vārtu st. vieta
2005./2006. vs CZE 1:5; vs SVK 4:7; vs RUS 1:3
vs SWE 2:10; vs SUI 2:5; vs NOR 4:0 3 14:30 9. vieta (ārā)
2008./2009. vs RUS 1:4; vs SVK 2:7; vs SWE 1:10
vs FIN 1:5; vs GER 7:1; vs KAZ 7:1 6 19:28 8. vieta
2009./2010. vs CAN 0:16; vs SVK 3:8; vs USA 1:12
vs SUI 5:7; vs CZE 2:10; vs AUT 6:4 3 17:57 9. vieta (ārā)
2011./2012. vs SWE 4:9; vs SVK 1:3; vs RUS 0:14
vs SUI 3:5; vs USA 2:12; vs DEN 2:1 OT 2 12:44 9. vieta
2012./2013. vs FIN 1:5; vs SUI 2:7; vs SWE 1:5
vs CZE 2:4; vs SVK 3:5; vs GER 2:5 0 11:31 10. vieta

*

Vai bija visu laiku labākais Latvijas U-20 sastāvs?

Objektīvu stratēģisku priekšnoteikumu tam, lai Latvijas U-20 izlase nostartētu labāk par pieaugušo valstsvienību (10. vieta 2012. gadā), bija nosacīti vai, ja tikpat godīgi, to nebija nemaz. Vai pēdējo gadu gaitā ir notikuši būtiski uzlabojumi Latvijas bērnu un jaunatnes hokeja sistēmā? Vai ir audzis Latvijas U līgu līmenis? Ir palielinājies hokeja skolu skaits un augusi esošo kvalitāte? Vai ir iekopusies perfekta Latvijas treneru skola? Vai varbūt treneri stāv rindā uz Latvijas U-20 izlases treneru posteni? Varbūt ir manāmi palielinājies Latvijas U-20 izlasei novirzītais finansējums? Piemēram, Dinamo ir iespēlējis kaut vienu junioru vecuma spēlētāju šosezon? Ja ir atrasts viens, divi „jā” uz kādu no retoriskajiem jautājumiem, tad priekšnoteikumi ir mazliet. Bet vai ir vispār??

Tomēr ir vairāki salīdzināmie parametri, kas no šīs sezonas Latvijas U-20 sasaukuma ir likuši gaidīt vairāk nekā no dažiem agrākiem. Arī no sastāva, kurā nav, piemēram, Girgensons vai Kļaviņš. Un ne tikai tāpēc, ka galvenais treneris grib kaut ko vairāk nekā cīnīšanos par palikšanu elitē. Arī ne tāpēc, ka kāds spēlētājs pirms čempionāta sapņo par medaļām. Tas nav pārmetums – mērķiem ir jābūt.

1994. gadu ir pieņemts uzskatīt par ļoti labu Latvijas hokejā. Arī tādi parametri kā spēlētāju pieredze U-20 un U-18 pasaules čempionātos elitē, hokejistu skaits no Ziemeļamerikas Top junioru līgām un pat auguma parametri šosezon ir labāki nekā dažus citus gadus.

Junioru pasaules čempionātiem pieteikto Latvijas U-20 izlašu spēlētāju pieredze, drafti pirms konkrētā čempionāta (mērvienība – spēlētāju skaits):

kritērijs 2005./2006. 2008./2009. 2009./2010. 2011./2012. 2012./2013.
Iepriekš U-20 PČ (ieskaitot 1. div.) 10 11 9 6 10
Iepriekš U-20 PČ tikai elitē 0 1 9 0 10
Iepriekš U-18 PČ (ieskaitot 1. div.) 22 16 15 20 22
Iepriekš U-18 PČ tikai elitē 0 14 4 14 19
CHL; USHL; NCAA pieredze 3 2 1 4 5
CSHL; USHL draftēti 2 3 2 5 5
NHL draftēti 2 0 0 1 1
Augums no 185 cm 10 6 8 5 9
Svars no 85 kg 5 8 5 4 9
Maksimālā vecuma 11 (1986.) 12 (1989.) 11 (1990.) 9 (1992.) 10 (1993.)

*

Uz papīra vai datora ekrānā šīs sezonas Latvijas U-20 izlases salīdzināmie cipari izskatās itin pieklājīgi. Sasaukums neizskatās vājākais. Bet, kā zinām, cipari nespēlē. Pieri pierē, kauls kaulā iet fricis, krievs un letiņš… Neatkarīgi no statistiķu aprēķiniem.

Pagarinātā bērnība…

Taču ir parametrs, kuros 2012./2013. g. sezonas Junioru pasaules čempionāta sarkanbaltsarkanā valstsvienība „kāš vienos vārtos” visiem iepriekšējiem Latvijas U-20 izlases sasaukumiem iepriekšējos čempionātos elitē. Šis parametrs ir „pieaugušie spēlētāji” jeb spēlētāju skaits ar pieredzi pieaugušo līgās. Ja neņemam vērā Latvijas Virslīgu, kas ir stipri jauneklīga un kur ir arī, piemēram, „tīra” U-17 komanda (šosezon SK Rīga-96), tad pieaugušo hokeju no Latvijas U-20 izlases spēlē tikai 4 hokejisti (Kuzmenkovs, Nīmanis, Ozoliņš, Siksna). Ja vēl „atmīnuso” Baltkrievijas ekstralīgā startējošos, tad „pieaugušajās ārzemēs” paliek tikai Kristaps Nīmanis. Un ar tik nelielu skaitu ir izrādījies par maz…

Vai Latvijas juniori nevar vai negrib spēlēt pieaugušās komandās? Vēl jautājums vietā – cik daudz tad ir salīdzinoši augsta līmeņa pieaugušo komandu Latvijā? Pareizi – divas! Liepājas Metalurgs, kas arī taupības nolūkā pasācis jaunatnei dot vairāk spēles laika, un Rīgas Dinamo. Bet tālāk jau leģionāru gaitas… Vai nepieaugušie MHL un MHL B čempionāti, kur startē nu jau 4 komandas no Latvijas. Lai arī kā, bet paliek fakts, ka Latvijas U-20 izlase komplektācijas un satura ziņā attālinās no pieaugušo hokeja, arvien mazāk saņemot un/vai iesaistot spēlētājus ar „lielā hokeja” pieredzi. Un tas arī ļoti acīmredzami atspoguļojas junioru valstsvienības sniegumā.

Junioru pasaules čempionātiem pieteikto Latvijas U-20 izlašu spēlētāju pieredze pieaugušo līgās (mērvienība – spēlētāju skaits):

kritērijs 2005./2006. 2008./2009. 2009./2010. 2011./2012. 2012./2013.
Līgas (ieskaitot Latvijas 1.) 22 21 20 16 16
Līgas (neskaitot Latvijas 1.) 16 14 16 9 4
Līgas (neskaitot Latviju/Baltkrieviju*) 7 5 5 3 1
Iepriekš pieaugušo PČ 2 0 0 0 0

*Arī neskaitot EEHL un dažādas pan-Baltijas līgas. **Pie pieaugušo līgām nav skaitītas Šveices 4. un 5. stipruma līgas, kā arī Francijas 3. līga. *** Skaitļos ir ierēķināti arī daži spēlētāji, kuriem pieaugušo līgas pieredze ir tajā sezonā vispār nevis tikai pirms U-20 pasaules čempionāta gadu mijā. Attiecīgi arī aktuālās sezonas (2012./2013.) skaitlis var teorētiski pieaugt.

Bet taču 1994. gads Latvijā ir tik labs? Uz šo jautājumu pirms gadiem diviem īsi un precīzi atbildēja Zemgus Girgensons, kuru aizvadītā čempionāta laikā darba devēji bija nolēmuši paturēt Ziemeļamerikā: „1994.gads visā pasaulē ir izdevies”…

Liepājas Metalurgs kā izlases īstenā bāze?

Pirms Junioru pasaules čempionāta Ufā par Latvijas U-20 izlasi dominēja viedoklis, ka valstsvienības uzbrukums ir labā līmenī, bet aizsardzība tāda pašvaka… Jo mums taču ir Kanādas junioru elites CHL līgās spēlējošie, viens kadrs no ASV koledžu līgas NCAA, Liepājas Metalurga rezultatīvākais spēlētājs un citi. Pieņēmums praksē nenostrādāja… Jāatkārtojas, bet tik maz vārtu guvumu kā šajā čempionātā (11), Latvijas U-20 izlasei nebija gadījies. Tiesa, priekšvēstneši jau bija pirms gada, kad 6 spēlēs trāpīts vārtos 12 reizes. Savukārt aizsardzības statistika – 31 vārtu zaudējums – šogad izrādījusies būtiski labāka nekā iepriekšējās divas reizes elitē.

Šajā situācijā simboliski, ka Latvijas U-20 izlases rezultatīvākais spēlētājs bija aizsargs – tās kapteinis Edgars Siksna, kuram 6 spēlēs sanāca 4 rezultatīvas piespēles. Pēc tam seko uzbrucēji Ņikita Jevpalovs (2+1) un Artūrs Kuzmenkovs (1+2), kā arī aizsargs Krišs Lipsbergs (0+3). Vienīgais izlases spēlētājs ar pozitīvu lietderības koeficientu izrādījās uzbrucējs Kārlis Ozoliņš (+2). Ar neapbruņotu aci redzams, ka rezultāta organizēšanā un komandas „atslēgas lomās” ir bijuši tieši Liepājas Metalurgs ierindā pieaugušo līgā spēlējošie Siksna, Kuzmenkovs, Ozoliņš.

Vārtsardzība? Piemēram, Ivara Punnenova vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 4.27 un atvairīto metienu procents – 88,65% – ir attiecīgi labākais un otrs labākais cipars Latvijas junioru izlašu vārtsargiem elitē. Arī Merzļikina cipari GAA 5.85 un 86,02% nav sliktākie.

Latvijas U-20 izlases visu vārtsargu sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (vārtsargu dati ir salīdzināmi daļēji dēļ atšķirīgā spēļu laika un pretiniekiem):

vārtsargs sezona vārts. U vecums sp. laiks atv. % GAA
1. Nauris Enkuzens 2008./2009. U-20 346:18 90.27% 4.33
2. Ivars Punnenovs 2012./2013. U-19 224:37 88.65% 4.27
3. Kristers Gudļevskis 2011./2012. U-20 279:41 86.52% 5.15
4. Uģis Avotiņš 2005./2006. U-20 333:57 86.14% 5.03
5. Elvis Merzļikins 2012./2013. U-19 133:19 86.02% 5.85
6. Rihards Cimermanis 2011./2012. U-19 19:04 82.76% 15.73
7. Jānis Kalniņš 2009./2010. U-19 272:21 82.57% 9.25
8. Raimonds Ermičs 2008./2009. U-19 13:42 82.35% 13.14
9. Kristaps Stiģis 2005./2006. U-19 26:03 81.82% 4.61
10. Elvis Merzļikins 2011./2012. U-18 60:00 72.00% 14.00
11. Raimonds Ermičs 2009./2010. U-20 87:39 68.75% 10.27

*

Secinājumi?

Protams, kā jau katrai „neražai” arī Latvijas U-20 izlases pārceļošanai uz 1. divīziju tiek meklēti un atrasti vainīgie. Galvenais treneris Leonīds Tambijevs, LHF prezidents Kirovs Lipmans, nepalaistā Girgensona pārstāvētās komandas vadība un pat regulāro sezonu kalendāri – tas viss ir aprunāšanas aisberga redzamākā un populārākā daļa. Protams, katrs uzskaitītais elements ir pateicīgs kritikai. Katrs vārds, kas teikts pirms vai pēc fakta, var tikt un tiek izmantots pret teicējiem.

Īpaši jautra bija LHF prezidenta „pērle” uzreiz pēc Latvijas junioru pēdējās spēles Ufā: „Mērķis nav izpildīts un domāju, ka Tambijevs, visticamāk, nesaglabās savu amatu. Zinu, ko viņš teiks… Teiks, ka izlasei pietrūka pārbaudes spēļu, taču, ja čaļi ikdienā spēlē MHL, vai ar to nepietiek?” (citāts no Sportacentrs.com). Acīmredzot – nepietiek.

Katra mācību stunda ir tik vērta, cik no tās ir prasts mācīties. Tad jautājums – ko būs mācījušies par izlases startu atbildīgie amatpersonāži? Vai „reformas” aprobežosies tikai ar Tambijeva atlaišanu? Vienkāršākais jau kādu, lai arī pelnīti atbrīvot, un turpināt plostot virzienā, kur straume nes…

Vai arī tomēr ir pēdējais laiks stratēģiskiem lēmumiem U izlašu sakarā un skaidrai vīzijai, kurā virzienā ejam un kādus „transporta līdzekļus” izvēlamies? Protams, ja gribam kaut ko vairāk no hokeja Latvijā. Ja negribam, priecājamies par to, kas ir un kādreiz bij’…

Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika elites U-20 pasaules čempionātā 2012. gada decembrī – 2013. g. janvārī, Ufā (saskaņā ar iihf.com):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- PM met.
UZBRUCĒJI
1. Ņikita Jevpalovs 1994. 6 2+1 -8 8 17
2. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 6 1+2 -2 2 7
3. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 5 2+0 -4 4 6
4. Artūrs Ševčenko 1994. 6 1+1 -2 0 4
5. Roberts Lipsbergs 1994. 6 1+1 -4 2 11
6. Teodors Bļugers 1994. 6 1+1 -8 8 18
7. Edgars Kulda 1994. 6 1+1 -9 14 13
8. Kārlis Ozoliņš 1994. 6 1+0 +2 0 7
9. Lauris Rancevs 1993. 6 1+0 -4 2 8
10. Toms Andersons 1993. 4 0+1 -1 6 4
11. Rihards Bukarts 1995. 6 0+1 -1 6 8
12. Edgars Kurmis 1993. 6 0+1 ±0 14 5
13. Andris Siksnis 1993. 6 0+0 -1 0 2
AIZSARGI
1. Pauls Zvirbulis 1993. 6 0+1 -1 2 4
2. Edgars Siksna 1993. 6 0+4 -3 14 7
3. Rinalds Rosinskis 1994. 6 0+1 -4 4 5
4. Kristaps Nīmanis 1993. 6 0+0 -4 4 3
5. Edmunds Augstkalns 1994. 6 0+0 -4 6 6
6. Krišs Lipsbergs 1993. 6 0+3 -5 4 6
7. Patriks Škuratovs 1994. 6 0+1 -5 0 1
VĀRTSARGI dz. sp. sp. laiks atv. atv.% GAA
1. Ivars Punnenovs 1994. 5 224:37 125 no 141 88.65% 4.27
2. Elvis Merzļikins 1994. 3 133:19 80 no 93 86.02% 5.85
Vadims Miščuks 1993. 0 0:00

*

Papildu ieskatam:

  • Latvijas U-20 izlases sniegums iepriekšējos U-20 pasaules čempionātos elitē (statistikas salīdzinājums): tepat
  • Latvijas U-20 izlašu pieteikumi pasaules čempionātos elitē – iihf.com (2005./2006.2008./2009.; 2009,.2010.; 2011./2012.; 2012./2013.)
  • Kirova Lipmana komentārs pēc Latvijas U-20 izlases zaudējuma Vācijas vienaudžiem (2013-01-04) – sportacentrs.com
  • Latvijas U-20 izlases puišu statistika 2012./2013. g. sezonas pasaules čempionātā – iihf.com
  • Latvijas U-20 izlases sastāvs, kandidāti un to piederība 2012./2013. g. sezonā: tepat

[Attēlā: Latvijas U-20 izlases puiši cīņā pret Zviedrijas junioriem 2012. gada 29. decembrī. Foto avots: fhr.ru (Almir Sibagatullin).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Latvijas piedāvājums U-20 pasaules čempionātā

Posted by petrovich27 uz 2012/12/25

LAT_U-20_vs_LM_jaunat_2012-08-29_A_Zobens_N8Šogad uz Latvijas U-20 izlasi lielākas cerības nekā citkārt liek ne tikai tās treneri. Jo šo U-20 sasaukumu kopumā un 1994. gadu konkrēti ir pieņemts Latvijā uzskatīt par izcilu. Tādēļ arī no šiem puišiem gaida kaut ko vairāk par noturēšanos elitē. Kā Latvijas U-20 izlases kandidāti bija izskatījušies decembra pārbaudes spēlēs?

Junioru izlases treneriem bija diezgan daudz laika un iespēju „izfiltrēt” izlases sastāvu un atlasīt visus, kas nepieciešami „kaut kam vairāk”. Augustā bija Žoltoka piemiņas turnīrs Rīgā, novembrī – Telfsas kausa izcīņa Austrijā, decembrī pirms pasaules čempionāta – treniņnometne Brocēnos un 3 pārbaudes spēles. Tiesa, izlases „ziemeļamerikāņi” pussezonas laikā redzēti mazāk un arī daži iespējamie izlases kadri, kā, piemēram, Zemgus Girgensons un/vai Edgars Kļaviņš, izlases sastāvā nav dabūti. Taču neskatoties uz iztrūkumiem, Latvijas U-20 izlases aktuālais sastāvs izklausās diezgan pieklājīgs – pieci Ziemeļamerikā praktizējošie, vairāki pieaugušu hokeju veiksmīgi spēlējoši…

Pēdējās – decembra – pārbaudes spēles maskēšanās un/vai ierobežoto iespēju dēļ gadījās pret gaidāmajam čempionāta rangam daļēji atbilstošiem pretiniekiem. Divas spēles pret Sanktpēterburgas SKA-1946 vienību, kas šobrīd ir MHL 13.-tā stiprākā komanda. Viena spēle – pret savādu veidojumu, kuru hokeja apskatnieki dēvēja dažādi: „Latvijas Virslīgas hokeja čempionāta izlase” vai „Latvijas klubu sastādīta komanda”. Lai arī spēles protokolā šie pretinieki nosaukti par „Latvijas klubu izlasi”, arī šis nosaukums ir tikai daļēji atbilstošs. Galvenā neatbilstība – MHL komandas HK Rīga formas tērpos spēlējušās komandas vārtus daļu spēles sargāja Ivars Punnenovs, kurš jau vairākas sezonas nav saistīts ar hokeja klubiem Latvijā un šosezon spēlē Rapperswil-Jona Lakers U20 komandā. Interesanti, ka pret junioru izlasi šajā „klubu izlasē” uzspēlēja arī puiši, kas beigās tika iekļauti Latvijas U-20 izlasē pasaules čempionātam. Katrā gadījumā – SKA-1946 izskatījās itin pieklājīgs pretinieks (5:3; 3:4), bet no „klubu komandas” varētu gaidīt vairāk (0:4), ja vien tā nebija veidota uzvaras garšas radīšanai. Jācer, ka šīs spēles neradīs liekas ilūzijas, jo spēka samērs pasaules čempionātā Ufā sagaida ievērojami atšķirīgs no tā, kas bija kā decembra pārbaudes spēlēs, kā arī pa lielam Telfsas turnīrā un Žoltoka memoriālā. Tiesa, pārbaudes spēļu turnīros šosezon Latvijas U-20 izlase nav bijusi tik pilnā sastāvā kā šogad.

„Gribētos parādīt cienīgu sniegumu un sasniegt ko lielāku. Esmu izvirzījis sev mērķi cīnīties ne tikai par 9. vai 10. vietu, bet par ko vairāk. Šīs domas cenšos nodot arī spēlētājiem. Katru gadu cīnāmies par palikšanu grupā, šoreiz gribās ko vairāk,” tā izpaudies junioru izlases galvenais treneris Leonīds Tambijevs pirms pasaules čempionāta (citāts no sportacentrs.com).

No izlases snieguma pasaules čempionātā Ufā tad arī būs secināms: vai valstsvienības sastāva komplektēšanai veltītas visas iespējamās pūles un prasmes; vai treneriem ir izdevies „nodot arī spēlētājiem” motivāciju; vai sparinga partneri decembrī ir bijuši adekvāti sagatavošanās posmam. Lai veicas!

Latvijas U-20 dalībnieki un kandidāti, kā arī viņu statistika izlases 3 pārbaudes spēlēs 2012. g. decembrī (treknrakstā – izlasē iekļautie; slīprakstā – tie, kuri pasaules čempionātā šosezon nepiedalīsies; statistika saskaņā ar lhf.lv):

spēlētājs dz. sp. punkti SM komentārs
UZBRUCĒJI
1. Ņikita Jevpalovs 1994. 2 1+3 4
2. Rihards Bukarts 1995. 3 0+4 0
3. Martins Lavrovs 1994. 3 2+1 2
4. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 3 0+3 0
5. Roberts Lipsbergs 1994. 2 2+0 2
6. Edgars Kulda 1994. 2 1+1 0
7. Artūrs Ševčenko 1994. 3 0+2 2 kandidātos ieskaitīts jau pēc ofic. 4. dec. izsludināšanas
8. Toms Andersons 1993. 3 0+2 4
9. Lauris Rancevs 1993. 2 1+0 2 treniņnometnes laikā minēts kā atskaitīts; tomēr – ir sastāvā
10. Andris Siksnis 1993. 2 1+0 2 21. dec. pret LAT U-20 (stat. pa nullēm)
11. Kārlis Ozoliņš 1994. 3 1+0 2
12. Teodors Bļugers 1994. 2 0+1 2
13. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 3 0+1 2
14. Rustams Begovs 1993. 1 0+0 2 treniņnometnes laikā traumēts
15. Deivids Sarkanis 1994. 1 0+0 2 21. dec. pret LAT U-20 (stat. pa nullēm)
16. Edgars Kurmis 1993. 2 0+0 2 21. dec. pret LAT U-20 (stat. pa nullēm)
17. Artjoms Dašutins 1993. 3 0+0 2
18. Georgs Golovkovs 1995. 0
19. Zemgus Girgensons 1994. 0 nelaižot Rochester Americans klubs (AHL)
AIZSARGI
1. Pauls Zvirbulis 1993. 3 1+0 0
2. Edmunds Augstkalns 1994. 3 1+0 2
3. Edgars Siksna C 1993. 3 1+0 2+B
4. Patriks Škuratovs 1994. 3 0+1 2
5. Matīss Gelažis 1994. 1 0+0 0
6. Rinalds Rosinskis 1994. 2 0+0 0
7. Kristaps Nīmanis 1993. 3 0+0 2
8. Krišs Lipsbergs 1993. 3 0+0 4
9. Jānis Jaks 1995. 2 0+0 2 21. dec. pret LAT U-20 (6 soda min.)
10. Krists Apsītis 1994. 0 21. dec. pret LAT U-20 (stat. pa nullēm); kandidātos ieskaitīts jau pēc ofic. 4. dec. izsludināšanas
11. Roberts Mamčics 1995. 0 pirms treniņnometnes guva traumu; tās dēļ nevar palīdzēt
VĀRTSARGI dz. sp. (laiks) vārtu z. GAA komentāri
1. Elvis Merzļikins 1994. 2 (89:54) 1 0.67
2. Vadims Miščuks 1993. 2 (69:03) 4 3.48 21. dec. pret LAT U-20 (laiks 18:30; 1 vārtu z.; GAA 3.24)
3. Ivars Punnenovs 1994. 1 (20:00) 2 6.00 21. dec. pret LAT U-20 (laiks 40:00; 2 vārtu z.; GAA 3.00; 2 soda min.)
4. Rihards Cimermanis 1993. 0

*

Latvijas U-20 spēles 2012. g. decembrī:

datums vieta pretinieks rezultāts (LAT U-20 vs.)
PĀRBAUDES
2012-12-18 Brocēni SKA-1946 5:3
2012-12-19 Piņķi SKA-1946 3:4
2012-12-21 Piņķi „Latvijas klubu izlase” 4:0
PAS. ČEMP.
2012-12-26 Ufa Somijas U-20 izlase
2012-12-27 Ufa Šveices U-20 izlase
2012-12-29 Ufa Zviedrijas U-20 izlase
2012-12-30 Ufa Čehijas U-20 izlase

* Play off un spēles par palikšanu elitē paredzētas 2013. gada 2. – 5. janvārī.

Ieskatam:

  • U-20 pasaules čempionāta web lapa – iihf.com
  • Latvijas U-20 izlases kandidāti 2012. g. decembra sākumā: tepat
  • Latvijas U-20 izlases gala sastāvs (nosaukts 2012-12-21) – lhf.lv
  • Leonīds Tambijevs par Latvijas junioru izlases plāniem – sportacentrs.com
  • Latvijas U-20 izlases 2012. g. decembra spēļu protokoli un tiešsaistes kopsavilkumi – lhf.lv (18. dec.; 19. dec.; 21. dec.)

[Foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Liepājas Metalurgs jaunatnes komandu 2012. gada 29. augustā Sergeja Žoltoka piemiņas turnīra ietvaros. Foto autors: Āris Zobens.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Cik stipra ir Latvijas U-20 izlase šogad?

Posted by petrovich27 uz 2012/12/10

LAT_U-17_vs_BLR_U-17_2010-12-28_otra_Martins_Aise_Sportins_29501859_N2_VERSPasaules junioru hokeja „cāļu skaitīšanas laiks” visaugstākajā līmenī šosezon sāksies 26. decembrī Ufā, kur nosauktajā datumā paredzēts starts U-20 pasaules čempionātam elitē. Turnīrs atklāsies kā reiz ar Latvijas un Somijas U-20 izlašu spēli. Latvijas juniori „dodas ceļā” jau 10. decembrī, kad Brocēnos sākas izlases treniņnometne un junioru valstsvienības gala sastāva salikšana.

Saskaņā ar LHF sniegto informāciju, treniņnometne Brocēnos paredzēta līdz 22. decembrim. Tās laikā 18. datumā Brocēnos un 19. decembrī Piņķos Latvijas U-20 izlasei plānots uzspēlēt pret MHL vienību SKA-1946. Dalībai treniņnometnē Latvijas U-20 izlases galvenais treneris Leonīds Tambijevs ir nosaucis 32 kandidātus, no kuriem tad arī iecerēts „izkalt” gala sastāvu 23 puišu sastāvā. Kā atskaites datums paredzēts 22. decembris, kad treneri nosauks tos puišus, kuriem ir izvirzīts galvenais uzdevums – saglabāt vietu U-20 elitē.

Kandidāti Latvijas U-20 izlases treniņnometnē nonāk pakāpeniski. Ja treneru sastāvs ar spēlētāju lielāko „frakciju” – HK Rīga spēlētājiem – pēc 6. decembra MHL spēles ir brīvi, tad liela daļa no Latvijas junioru izlases „leģionāriem”, un ne tikai, pievienosies treniņnometnes gaitā. Piemēram, Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas vārtsargs Vadims Miščuks treniņnometni plāno uzsākt tās plānotajā datumā, bet pārējie liepājnieki aptuveni no 12.-tā, jo ir izbraukumā kopā ar Liepājas galveno komandu Baltkrievijas ekstralīgas čempionātā. Piemēram, Šveicē spēlējošais vārtsargs Ivars Punnenovs plāno pievienoties 11. decembrī, uzbrucējs Ņikita Jevpalovs no Kanādas ierodas Rīgā 17. decembrī utt. Faktiski paplašinātais Latvijas U-20 izlases kandidātu loks nepieciešams arī tāpēc, lai varētu nodrošināt treniņnometnes darbu jau pašā tās sākumā.

HK Rīga – joprojām kā junioru izlases paplašinātā bāze

Apmēram puse (15 no 32) Latvijas junioru izlases kandidātu „nāk līdzi” Tambijevam no HK Rīga ierindas. Tie bez maz ir visi HK Rīga aktuālā sastāva spēlētāji, kas pēc vecuma atbilst šīs sezonas U-20 „likmei” – dzimuši 1993. gadā vai jaunāki. Attiecīgi nav junioru vecumu pāraugušie 1991. (Dīķis, M.Lipsbergs, Upītis) un 1992. gadi (Gudļevskis, Salija, Smirnovs, Straupe). Bet no junioru vecumam atbilstošajiem HK Rīga spēlētājiem kandidātu sarakstā nav vien 3 kadri: trešais vārtsargs Boriss Tretjakovs (dz. 1993.), uzbrucēji Bruno Birzītis (dz. 1995.) un Artūrs Ševčenko (dz. 1994.). Ir vēl daži nepaņemtie HK Rīga spēlētāji, kas komandā vēl nav uzspēlējuši vai jau pārcelti uz citu vienību.

No Liepājas Metalurgs saimniecības Latvijas junioru izlasē „pārskaitīti” 4 hokejisti (sarakstā – 5). Visi pārējie Latvijas junioru izlases 12 kandidāti ir leģionāri ār-Latvijā – 6 „ziemeļamerikāņi”, 3 šveicieši, pa vienam spēlē Austrijā, Krievijā, Somijā. Bet – neviena „zviedra”, piemēram. Par to tad arī galvenā šūmēšanās par šī junioru sastāva sasaukuma pilnību vai nepilnībām.

Vārtsargu kalve – Šveice un MHL

Latvijas U-20 izlases 2012. gada decembra versijā ir nosauktas četru vārtsargu kandidatūras. Divi no viņiem ir Šveices junioru elitē (Elite Junioren A) spēlējošie Elvis Merzļikins un Ivars Punnenovs, citi divi šosezon rūdās galvenokārt MHL plašumos. Vadims Miščuks ir Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas vārtu cementētājs MHL B grupā un Latvijas Virslīgā, savukārt Rihards Cimermanis – HK Rīga „otrais numurs” MHL pamatčempionātā. Jāpiebilst, ka Cimermanis bija devies līdzi Rīgas Dinamo komandai KHL čempionāta izbraukumā. Jācer, ka kopējie treniņi „ar lielajiem” un pie Dinamo vārtsargu trenera Mikas Tarvainena būs gājuši labumā Rihardam Cimermanim.

Trīs no kandidātu lokā iekļautajiem vārtsargiem ir jau notestēti Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs 2012./2013. g. sezonas gaitā. Šīs spēles statistiski veiksmīgākas ir izdevušās Ivaram Punnenovam. „Brocēnos man plānots ierasties otrdien (11. decembrī). Diemžēl Rapperswil-Jona Lakers brīva ir tikai nākamā nedēļa (10. – 16. XII) un pēc tam jau atkal turpinās regulārā sezona; tā, ka izlaidīšu ļoti daudz spēļu,” stāsta Ivars Punnenovs. Piebilstot: taču izlase ir izlase!

Viens no četriem kandidātiem – Vadims Miščuks – šosezon Latvijas U-20 izlases ierindā vēl nav bijis iemēģināts, taču uzskata, ka starta pozīcija visiem vārtsargiem, lai iekļūtu junioru izlases ierindā, ir vienādas. „Pašlaik esmu normālā formā. MHL B ir labs līmenis jauniem spēlētājiem, bet, protams, nav stiprāks par BAČ-u vai MHL A; tie ir diezgan atšķirīgi līmeņi,” teic Vadims Miščuks. Kā vērtē izredzes tikt sastāvā uz Ufu? „Man principā ir tādas pašas izredzes, kā pārējiem vārtsargiem.”

Latvijas U-20 izlases kandidāti – vārtsargi un viņu statistika Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs 2012./2013. g. sezonā (nosaukti 2012-12-04):

vārtsargs dz. sp. sp. laiks GAA (vārtu z.) klubs līga
Rihards Cimermanis 1993. 3 137:57 2.18 (5) HK Rīga MHL
Elvis Merzļikins 1994. 2 101:42 3.55 (6) HC Lugano U-20 Elite Jr. A (Šveice)
Vadims Miščuks 1993. 0 Liepājas Metalurgs MHL B; Latvijas Virslīga
Ivars Punnenovs 1994. 2 120:48 1.99 (4) Rapperswil-Jona Lakers Elite Jr. A (Šveice)

*

Aizsargu ierinda retinās…

Puse (5 no 10) aizsargu Latvijas junioru izlases kandidātu sarakstā nāk no HK Rīga pieteikuma. Trīs aizsargi – no komandām citās jaunatnes līgās, bet divi aizsargi – Kristaps Nīmanis un Edgars Siksna – šo sezonu aizvada pieaugušo čempionātos. Pirmais – Somijā, otrs – Baltkrievijas ekstralīgā. Pieaugušo hokeja pieredze varētu būt īpaši vērtīgs pienesums Latvijas junioru izlasei.

Matīss Gelažis Latvijas U-20 izlases treniņnometnē ierodas no Austrijas junioru līgas – EBYSL, bet Rinalds Rosinskis ikdienā cīnās Kanādas junioru elitē – WHL līgā un šosezon Latvijas U-20 izlases ierindā nav pārbaudīts. Kandidātu sarakstā bija iekļauts arī aizsargs Roberts Mamčics, kurš ir Liepājas Metalurgs jaunatnes sastāvā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Tomēr Mamčics nevarēs piedalīties pat ne treniņnometnē, jo vienā no nesenām MHL B grupas spēlēm guvis rokas traumu, kas izrādījusies nopietna – lūzums. „Kaulam jādzīst kaut kur 5 – 6 nedēļas. Ir pagājušas 3 nedēļas; biju aizbraucis pie daktera Krastiņa uz Rīgu. Viņš teica, ka 3 nedēļas ir par maz; minimums bez hokeja – 5 nedēļas. Viņš zināja par manu uzaicinājumu izlasē un pateica man, ja dabūšu kaut kādu nelielu sitienu pa to vietu, tad viss sāksies no jauna un sadzīs tikai pēc pusotra mēneša… Izlases treniņnometnē diemžēl piedalīties nevarēšu,” skaidro Roberts Mamčics.

Kopumā Latvijas U-20 izlases potenciālā aizsardzības līnija vērtējama cerīgi, lai gan ir jau dzirdēti pārmetumi, ka kandidātu listē varēja iekļaut vēl pa kādam aizsargam, piemēram, no Liepājas Metalurgs puses. Jāatgādina, ka šosezon Latvijas junioru izlases ierindā ir notestēti vēl četri aizsargi, kuri decembrī oficiālajā kandidātu sarakstā nebija iekļauti. Divi no tiem liepājnieki – Mārtiņš Oskars Freimanis un Sandis Šostaks, kā arī tagad Juniors ierindā ieskaitītais Kalvis Ozols un Mārcis Martinsons, kurš spēlēja Šveices plašumos. Bet kas zina, iespējams, sarakstā iekļauto kandidātu traumu dēļ uzpeld arī kāds no pirmajā sarakstā neiekļautajiem…

Šogad aizsargi ir stipri? „Domājams, ka jā, jo čaļi iepriekš nespēlēja tik augstā līmenī. Mums tagad ir aizsargi no MHL, no Baltkrievijas čempionāta, no Kanādas junioru līgas. Tā, ka, domāju, ir pielikuši un ir stiprāki,” spriež Matīss Gelažis.

Latvijas U-20 izlases kandidāti – aizsargi un viņu statistika Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs 2012./2013. g. sezonā (nosaukti 2012-12-04):

aizsargs dz. sp. punkti SM klubs līga
Edmunds Augstkalns 1994. 5 0+2 20 HK Rīga MHL
Matīss Gelažis 1994. 3 0+0 0 Moser Medical Graz 99ers EBYSL (Austr. U-20)
Jānis Jaks 1995. 3 0+0 2 HK Rīga MHL
Juniors MHL B; Latvijas Virslīga
Krišs Lipsbergs 1993. 4 0+0 2 HK Rīga MHL
Roberts Mamčics 1995. 0 Liepājas Metalurgs MHL B; Latvijas Virslīga
Kristaps Nīmanis 1993. 6 0+1 0 Waasa Red Ducks Suomi-sarja (Somijas 3.)
Rinalds Rosinskis 1994. 0 Prince George Cougars WHL (Kanāda)
Edgars Siksna 1993. 6 2+2 2 Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīga
Patriks Škuratovs 1994. 6 0+2 8 HK Rīga MHL
Pauls Zvirbulis 1993. 5 0+2 2 HK Rīga MHL

*

Diezgan ziemeļamerikānisks uzbrukums?

Kopumā Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā iekļautais uzbrucēju apjoms izskatās itin pieklājīgi. Sarakstā, neskaitot deviņus puišus, kurus Tambijevs ņem līdzi no HK Rīga sastāva, ir arī trīs spēlētāji, kas šosezon spēlē pieaugušo hokeju – Zemgus Girgensons AHL, kā arī Artūrs Kuzmenkovs un Kārlis Ozoliņš Liepājas Metalurgs lielajā komandā. Trīs uzbrucēji sezonu aizvada Kanādas junioru elitē; turklāt viens no viņiem – Roberts Lipsbergs – ir rezultatīvākais jauniesācējs (rookie) visā WHL līgā, salasot 29 punktus 31 spēlē. Starpstadijā starp jauniešu un pieaugušo hokeju ir vēl viens uzbrucējs – Teodors Bļugers, kurš spēlē ASV koledžu hokeja galvenajā līmenī – NCAA D1. Kas vēl? Šveices junioru elites 7.-ais rezultatīvākais spēlētājs Toms Andersons, kuram izdevušies 32 punkti 25 spēlēs. Kandidātos arī viens no MHL komandas HK MVD uzbrukuma līderiem – Artjoms Dašutins.

No uzbrucēju ierindas 6 spēlētāji šosezon Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs nav „caurskatīti”. Saprotamu iemeslu dēļ no Ziemeļamerikas uz pārbaudes spēlēm „nav raustīti” pieci uzbrucēji; vēl viens ir Deivids Sarkanis, kurš nesen izcīnījis vietu HK Rīga ierindā, pārceļoties no apakšējā pakāpiena – Juniors komandas sastāva.

HK Rīga uzbrucējs Rustams Begovs teic, ka HK Rīga puiši uz izlases treniņnometni dodas pacilātā noskaņojumā. Viens no iemesliem rīdzinieku pēdējā spēle MHL čempionātā pirms izlasei paredzētās pauzes. 6. decembrī vēl 6 minūtes līdz 3. perioda beigām HK Rīga bija iedzinējos ar 1:3 pret Jaroslavļas Loko vienību. Bet ar rakstura un arī veiksmes atbalstu tika pie uzvaras (4:3 pēcspēles metienos).

Uzbrukums ar izņēmumiem

Taču ir arī savi BET. Piemēram, pamanāmākais „iztrūkums” kandidātu listē ir viens no diviem augstākajā līmenī spēlējošiem Latvijas junioru vecuma hokejistiem – uzbrucējs Edgars Kļaviņš (dz. 1993.), kurš šosezon nedaudz, bet rezultatīvi (8 punkti 6 spēlēs) uzspēlēja Zviedrijas U-20 augstākajā līmenī, un veiksmīgi debitēja Zviedrijas stiprākajā līgā Elitserien. AIK Hockey komandas ierindā zviedru Elitserien čempionātā Kļaviņš aizvadījis 18 spēles, nopelnījis 4 punktus (1+3) un lietderības koeficientu +6.

LHF pārstāvji Edgara Kļaviņa neiekļaušanu kandidātu sarakstā pamatoja ar jaunā hokejista nevēlēšanos spēlēt izlasē, jo jau novembrī paredzētajā Latvijas junioru izlases „sanākšanā” dalībai Telfsas turnīrā viņš nebija ieradies. Toreiz šī epizode netika afišēta. Citi Latvijas junioru hokeja aprindām pietuvinātie zinātāji, diemžēl galvenokārt anonīmi, norādījuši, ka Kļaviņš ir viens no tiem hokejistiem, kuri atsakās spēlēt Leonīda Tambijeva trenētajā izlasē. Iemesls – galvenā trenera darba stils un no tā izrietoši elementi. Savukārt pats Edgars Kļaviņš ir diplomātisks un situāciju nekomentē vispār.

Vēl viens diskutēts vārds ir cits „zviedrs” Romans Semjonovs (dz. 1994.), kurš 18 gadu vecumā salīdzinoši pieklājīgi cīnās Zviedrijas pieaugušo trešajā līmenī (Division 1) IFK Arboga IK komandā, kur 26 spēlēs ir salasījis 22 punktus un lietderības koeficientu +5. Starp citu, Semjonovs-jaunākais laukumā devās arī svētdien (9. decembrī), spēlē salasot 3 rezultativitātes punktus… Interesanti, ka Romans Semjonovs šosezon ir jau pārbaudījies Latvijas U-20 izlases ierindā, kur 2 spēlēs ticis pie 2 punktiem.

No šosezon Latvijas U-20 izlases testētajiem uzbrucējiem kandidātu sarakstā nebija nosaukti arī Ričards Kondrāts (dz. 1994.; HK Rīga; Juniors MHL B un Latvijas Virslīgā), Linards Mazurs-Mago (dz. 1994.; Liepājas Metalurgs MHL B un Latvijas Virslīgā), Emīls Potāpovs (dz. 1994.; HK Rīga; Juniors MHL B un Latvijas Virslīgā), Artūrs Ševčenko (dz. 1994.; HK Rīga), Juris Zandovskis (dz. 1993.; pamatā HC Fribourg-Gottéron U20 komanda Šveices Elite Jr. A). Šosezon starp kandidātiem ir bijis saukts uzbrucējs Zintis Nauris Zuševics (dz. 1994.), taču pārbaudes spēles tā arī nav uzspēlējis un nav kandidātu lokā arī tagad. Neskatoties uz to, ka regulāri ir Moser Medical Graz 99ers lielās komandas ierindā Austrijas stiprākajā pieaugušo līgā EBEL, kur pagaidām piedzīvojis tikai vienu rezultativitātes punktu. Taču regulāri rezultativitāti stiprina kluba junioru vienībā… Piebilde: 1994. gadā dzimušie un jaunāki Latvijas U-20 izlasē vēl varēs uzspēlēt nākamsezon (2013./2014.).

Kopumā spriežot, katru gadu ir diskusijas: a) ka kāds varētu tikt paņemts, bet ir treneru „nemīlēts”; b) ka varētu vēl kādu liepājnieku; c) ka ir kāds „blatņiks”, kuru bīda blats nevis talants; un tagad arī d) ka par daudz HK Rīga spēlētāju. Jāatzīst, ka šī gada decembra kandidātu saraksta sakarā par „blatņikiem” runas skan vismazāk!

Ja Latvijas U-20 izlase uzrādīs labu sniegumu, sastāva komplektācijas nianses aizmirsīsies īpaši ātri. Taču, ja veiksies ne tik labi, tad par Kļaviņa, Semjonova vai vēl kāda nebūšanu izlasē atcerēsies pat tādi eksperti, kas iepriekš par šiem puišiem nebija dzirdējuši vispār…

Latvijas U-20 izlases kandidāti – uzbrucēji un viņu statistika Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēs 2012./2013. g. sezonā (nosaukti 2012-12-04):

uzbrucējs dz. sp. punkti SM klubs līga
Toms Andersons 1993. 6 3+1 4 SC Bern Future (U20) Elite Jr. A (Šveice)
Rustams Begovs 1993. 3 1+0 0 HK Rīga MHL
Teodors Bļugers 1994. 0 Minnesota State University NCAA D1
Rihards Bukarts 1995. 5 3+4 2 HK Rīga MHL
Artjoms Dašutins 1993. 6 1+2 2 HK MVD (Balašiha) MHL
Zemgus Girgensons 1994. 0 Rochester Americans AHL
Georgs Golovkovs 1995. 5 1+0 2 HK Rīga MHL
Nikolajs Jeļisejevs 1994. 4 4+2 4 HK Rīga MHL
Ņikita Jevpalovs 1994. 0 Armada de Blainville-Boisbriand QMJHL (Kanāda)
Edgars Kulda 1994. 0 Edmonton Oil Kings WHL (Kanāda)
Edgars Kurmis 1993. 3 1+0 4 HK Rīga MHL
Artūrs Kuzmenkovs 1993. 6 4+9 2 Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīga
Martins Lavrovs 1994. 5 3+1 8 HK Rīga MHL
Roberts Lipsbergs 1994. 0 Seattle Thunderbirds WHL (Kanāda)
Kārlis Ozoliņš 1994. 6 1+2 2 Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīga
Lauris Rancevs 1993. 6 2+0 2 HK Rīga MHL
Deivids Sarkanis 1994. 0 HK Rīga MHL
Juniors MHL B; Latvijas Virslīga
Andris Siksnis 1993. 5 2+4 2 HK Rīga MHL

*

P.S. Ufā

Latvijas U-20 izlases spēles elites pasaules čempionāta A grupā:

datums pretinieks
2012-12-26 Somijas U-20 izlase
2012-12-27 Šveices U-20 izlase
2012-12-29 Zviedrijas U-20 izlase
2012-12-30 Čehijas U-20 izlase

*

Play off un spēles pa palikšanu elitē paredzētas 2. – 5. janvārī jau 2013. gadā.

Izziņām:

  • 4. decembrī nosauktais Latvijas U-20 izlases kandidātu saraksts – lhf.lv
  • Latvijas U-20 izlases puišu statistika Telfsas turnīrā (2012. g. novembrī): tepat
  • Latvijas U-20 izlases puišu statistika Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā (2012. g. augustā): tepat
  • Elites U-20 pasaules čempionāta web sadaļa – iihf.com
  • U-20 pasaules čempionāta izspēles formāts – iihf.com

[Attēlā: vēl kā Latvijas U-17 izlase. Foto fiksēts Latvijas un Baltkrievijas U-17 izlašu spēlē 2010. gada 28. decembrī. Foto: Mārtiņš Aiše, lhf.lv.]

Posted in HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), Liepājas Metalurgs (MHL), MHL, MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Tambijeva izlases vārtu guvumi, piespēles un… centimetri

Posted by petrovich27 uz 2012/11/12

Latvijas U-20 izlase briest un nogatavojas junioru pasaules čempionātam, kas paredzēts gadu mijā Ufā, Krievijas Federācijā. Viens no izlases kandidātu atlases „sietiem” bija U-20 izlašu turnīrs Austrijā, kuru mūsējie pabeidza 2. vietā. Ko paši spēlētāji saka par turnīrā iespēto? Un, jokus mīlot, mazliet „absurda matemātikas”: Leonīda Tambijeva izlases rezultatīvākie centimetri ir 179-180, bet lietderīgākais cm – līdz 174.

Dalību U-20 izlašu turnīrā Telfs Cup Latvijas U-20 izlase pabeidza uz pozitīvas nots, turnīra pēdējā dienā, 9. novembrī, „izrēķinoties” ar Dānijas U-20 vienību (5:1). Tāds pats rezultāts bija dienu iepriekš, kad pievarēti mājinieki – Austrijas junioru izlase. Taču ar to visu bija par maz, lai turnīrā paņemtu galveno trofeju. Jo turnīra pirmajā dienā, 7. novembrī, par Latvijas U-20 izlasi pārāki bija izrādījušies Baltkrievijas vienaudži (2:3 OT).

Kā kopumā vērtējams izlases starts Telfsā?

„Spēlēs pret Austriju un Dāniju parādījām, ka esam spēcīgāki gan uzbrukumā, gan aizsardzībā; izpildījām trenera prasīto, pieturējāmies pie spēles plāna un rezultāts bija redzams. Pret baltkrieviem bija citādāk, viņi bija jau nedēļu gatavojušies ar šo sastāvu un principā jau iespēlējušies, turpretī mēs visi bijām tikai savākušies Telfsā. Spēle bija laba, bet tomēr neizmantojām izdevības līdz galam. Kopumā varu teikt, ka turnīrs tiešām bija izdevies, neskatoties uz zaudējumu overtaimā pret baltkrieviem,” spriež Latvijas U-20 izlases aizsargs Matīss Gelažis.

„Vajadzēja vinnēt turnīru… Pirms turnīra bija tikai divi treniņi, turklāt nepilnā sastāvā. Nebijām iespēlējušies, bet ar katru nākamo spēli jau spēlējām labāk – labāk izpildījām spēles plānu. Pie jauniem partneriem arī ir jāpierod, jāiespēlējas,” sniegumu Telfs Cup komentē junioru valstsvienības uzbrucējs Andris Siksnis. Te gan jāpiebilst, ka Latvijas U-20 izlases sastāvā Austrijas turnīrā puse komandas (13 no 26) regulārajā sezonā pārstāv vienu klubu – HK Rīga; tam būtu jāatstāj pozitīvu iespaidu tieši uz saprašanos laukumā. Arī tad, ja ikdienā nesanāk spēlēt vienā maiņā. „Tā noteikti ir priekšrocība,” piebilst Andris Siksnis.

Pretinieku spēks un nespēks

Latvijas junioru izlases dalībnieki par stiprāko pretinieku nosauc Baltkrievijas U-20 izlasi, tad seko Austrijas juniori, bet Dānijas U-20 valstsvienība esot bijusi švakākā. Tieši tādā secībā ar šīm junioru vienībām uzspēlēja Latvijas vienaudži.

Baltkrievijas U-20 (2:3 OT). „Kopumā dalība turnīrā nebija slikta, vienīgi pirmā spēle pret baltkrieviem bija pagrūtāka, bet pēc tam jau puiši iespēlējās. Pirmajā spēlē dažiem bija uztraukums, nesanāca izpildīt trenera prasības, bija grūtības ar uzbrukuma iesākšanu,” skaidro Latvijas U-20 izlases vārtsargs Ivars Punnenovs, kurš sargāja valstsvienības vārtus spēlē pret Baltkrievijas vienaudžiem. „Sābru” priekšrocība bijusi apstāklī, ka viņi jau vienu – divas nedēļas kopā trenējušies. Bet Latvijas juniori divos treniņos pirms turnīra paspējuši vien atstrādāt vairākumu, kas tad turnīrā bija salīdzinoši pieklājīgā līmenī. „Ja mums nebūtu pirmā spēle pret Baltkrievijas izlasi, tad mums būtu pirmā vieta,” ir pārliecināts Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Rustams Begovs.

Austrijas U-20 (5:1). „Pats esmu spēlējis pret lielāko daļu čaļu no Austrijas izlases, un, domāju, ka viņi nebija gatavi mūsu spiedienam jau no spēles pirmajām minūtēm. Viņi bija uzvarējuši dāņus iepriekšējā dienā; domājams, viņiem likās, ka varbūt paveiksies pret Latviju, bet pierādījām pretējo. Kopumā liekas, ka spēlē pret Latviju bija parādīts 80 – 90% no visa spēka, kas austriešiem ir. Jo spēlējot pret Baltkrieviju, Austrija tikai 3. periodā zaudēja vienīgos vārtus, un, spēlei beidzoties, zaudēja tikai ar 0:1,” spriež Latvijas junioru izlases aizsargs Matīss Gelažis, kurš regulāro sezonu aizvada Moser Medical Graz 99ers U20 komandā Austrijas U-20 līgā ar diezgan dzejisku nosaukumu – Erste Bank Young Stars League. „Austrijā tagad sāk spēlēt vairāk tādu kā Kanādas hokeju – viena, divas piespēles, ripa tiek ieraidīta uzbrukuma zonā un notiek cīņa pie bortiem, daudz spēka paņēmienu. Kaut gan arī Austrijas hokejs neatpaliek ar taktisko zīmējumu, nevar teikt, ka viņi tikai skrien un met – tā, kā to darīja dāņi. Kā Austrijas U-20 izlase spēlēja turnīrā, tāda tipa hokejs ir vērojams Austrijā vispār,” skaidro Matīss Gelažis. Latvijas U-20 izlase 59 minūtes „spieda” austriešus, sakrāja 5 vārtu guvumus, bet tomēr vienu „ielaida” spēles 60 minūtē. Atslāba? „Varētu būt, ka mazliet atslābām; tomēr rezultāts to nedaudz atļāva,” secina Rustams Begovs.

Dānijas U-20 (5:1). Dāņi turnīru pabeidza ar nulle punktiem, visiem pretiniekiem piekāpjoties pamatlaikā. Turnīra beigās Dānijas junioru valstsvienības statistika nav glaimojoša: vārtu starpība -8; stipri „šķidrs” vairākums (7,14% realizācijas); katastrofāls mazākums (57,89% izturētu mazākumu)… „Nevarēja īpaši saprast, kāda ir tā Dānijas komanda. Kad iemetām trīs golus, tad viņi apstājās,” tā Rustams Begovs.

Telfs Cup turnīra gala tabula (2012. g. novembris; PP = pēc pamatlaika):

vieta komanda sp. uzv. uzv. PP zaud. PP zaud. punkti vārtu st. LAT U-20 vs.
1. Baltkrievijas U-20 3 2 1 0 0 8 9-5 2:3 OT
2. Latvijas U-20 3 2 0 1 0 7 12-5
3. Austrijas U-20 3 1 0 0 2 3 5-8 5:1
4. Dānijas U-20 3 0 0 0 3 0 6-14 5:1

*

Turnīra labākais uzbrukums

Kopumā 3 spēlēs Latvijas juniori saražoja 12 vārtu guvumus (t.i., vidēji spēlē 4), kas ir pieklājīgs sniegums, arī ņemot vērā, ka austriešu un dāņu valstsvienības bija ja ne klasi, tad pusklasi zemāka ranga vienības. Īpaši izcēlās saikne ‘Jeļisejevs – Kuzmenkovs’, kurā abi uzbrucēji saražoja pa sešiem punktiem. Nikolajam Jeļisejevam 4 vārtu guvumi un 2 rezultatīvas piespēles ļauj būt par Telfs Cup turnīra rezultatīvāko spēlētāju un labāko vārtu guvēju. Savukārt Artūrs Kuzmenkovs ar sešām rezultatīvām piespēlēm ir līderis visa turnīra piespēlētāju Topā, kā arī turnīra otrais rezultatīvākais spēlētājs. Pats Kuzmenkovs šo sniegumu komentē īsi: „Paldies maiņas biedriem par vārtu guvumiem…”

Otra rezultatīvākā sadarbība turnīrā konstatēta starp uzbrucējiem Bukartu-junioru un Siksni, kuri turnīrā salasīja pa četriem punktiem un savu statistiku īpaši uzlaboja turnīra pēdējā spēlē – pret Dānijas U-20 izlasi. Tas nozīmē, ka pret dāņiem bija visvieglāk? „Katru spēli uzlabojām sniegumu kā komanda, bet, ja salīdzina dāņus ar baltkrieviem, tad jā – bija vieglāk. Varbūt, ja pirmā spēle būtu pret dāņiem, arī cīņa pret dāņiem būtu sīvāka,” tā Andris Siksnis. Turnīra summā junioru izlases jaunākajam spēlētājam Rihardam Bukartam divi vārtu guvumi un divas rezultatīvas piespēles, bet viņa partnerim Andrim Siksnim proporcija: 1+3.

Priecējošs mazākums

Saskaņā ar turnīra statistiķu aprēķiniem Latvijas izlasei bija ne tikai apsveicams vairākums (30,0% realizācija), bet arī turnīra labākais mazākums – 94,12% neitralizācijas. Kas ir kompliments komandas aizsardzībai kopumā un aizsargiem konkrēti. Tomēr tikai puse Latvijas U-20 izlases aizsargu ir plusos – t.i., ar pozitīvu lietderības koeficientu. Pārējie – nelielos, bet mīnusos. Aizsargu ierindā izceļams Somijas 3.-ās stiprākās pieaugušo līgas komandā Waasa Red Ducks spēlējošais Kristaps Nīmanis, kuram pozitīvākais lietderības koeficients (+3) starp Latvijas U-20 izlases aizsargiem. Savukārt Liepājas Metalurgs aizsargs Edgars Siksna bija rezultatīvākais starp Latvijas junioru izlases aizsargiem (1+1). Kā kopumā vērtējams aizsargu sniegums? „Katrs cīnījās, centās sevi pierādīt, gūlās zem ripām un atdevās par 100% spēles plānam un trenera prasībām. Bija epizodes, sīkas kļūdas un nianses, kad kaut kas neizdevās, bet kopumā, uzskatu, ka aizsardzība bija pietiekami laba, vismaz uz šo turnīru. To arī pierāda fakts, ka netika ielaisti divās spēlēs kādi 3-4 vārti; piemēram, pret Austriju tikai beidzamajā minūtē tika ielaisti vienīgie vārti. Par savu sniegumu varētu teikt, ka varēju nospēlēt labāk, kaut gan kopumā uzskatu, ka bija normāli,” vērtē Latvijas U-20 izlases aizsargs Matīss Gelažis.

Komandas pēdējais bastions

Telfs Cup turnīrā Latvijas U-20 izlases sastāvā uzspēlēja abi līdzpaņemtie vārtsargi. Šveices stiprākajā junioru līgā spēlējošajam Ivaram Punnenovam nācās pacīnīties divās spēlēs – pret Baltkrievijas un Dānijas junioriem. HK Rīga „otrajam numuram” Rihardam Cimermanim – pret Austrijas vienaudžiem. Turnīra kopvērtējumā – pēc atvairīto metienu procenta – abi Latvijas valstsvienības vārtu vīri ieņēma 4. un 5. vietu. Labāks „procents” izrādījās Baltkrievijas U-20 izlases vārtsargam un diviem austriešiem. „Patika, kā abi vārtsargi darbojas. Bija epizodes, kad likās, ka tūliņ zaudēsim vārtus, bet tomēr kaut kādā veidā vārtsargs atvairīja raidīto metienu. Nebija nekādu stulbu kļūdu,” tā Matīss Gelažis. Vārtsargs Ivars Punnenovs par savu sniegumu teic: „Pirmā spēle pret baltkrieviem noteikti varēja būt daudz labāka. Pret dāņiem – 33 metieni, bija daudz darba, bet vārtos jutos ļoti labi. Tā, ka, domāju, ka nebija pārāk slikti”.

P.S. Rezultativitāte un lietderība „pret” centimetriem

Kā zināms, vairākos hokeja sekotājos mājo pārliecība, ka Latvijas U-20 izlases un HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs „nemīlot” garāko galu un dodot priekšroku mazajiem-ņiprajiem. Par prieku minētajiem kritiķiem ir mēģināts izveikt dažādus matemātiskus vingrojumus, lai izvērtētu garo un īso spēlētāju lietderību un noderību rezultāta izteiksmē.

Vispirms jāpiebilst, ka 17 – 19 gadus veciem spēlētājiem, kas vēl „piedalās” auguma izmaiņu procesā, ar grūtībām „noķerami” adekvāti fiksēti oficiālie auguma parametri. Un pat IIHF sava laika pieteikumos ir būtiskas kļūdas. Tā, ka, lai varētu ievērot precizitāti, jābrauc pie katra spēlētāja ar lineālu un svariem. Tāpēc nākas palikt pie līgu oficiālajiem datiem, kas tomēr mēdz „šilierēt” un novecot.

Visāda veida auguma un statistikas rādītāju koeficienti rādās bezgala absurdi ar tendenci „apmaldīties meistarībā”. Vienīgais stabilais secinājums – Telfs Cup turnīrā pārstāvētie īsākie spēlētāji nebūt nav tie švakākie, bet garākie – ne vienmēr statistiski jaudīgākie. Bet „lai dzīvo” Kants (bija tāds grūti uztverams filozofijas/filosofijas balsts) un absurds. Saprotamākais auguma salīdzinājums, rodas meklējot izlases rezultatīvāko un lietderīgāko centimetru…

Latvijas U-20 izlases auguma centimetru rezultativitāte Telfs Cup turnīrā 2012. g. novembrī. Rupjais aprēķins (ņemti vērā tikai laukuma spēlētāji):

cm kategorija spēlētāji vidēji punktu vidēji +/-
-175 1 0 +2
176-180 8 2.13 +1
181-185 8 1.38 -0.38
186-190 3 0.33 +0.33
191- 0

*

Latvijas U-20 izlases auguma centimetru rezultativitāte Telfs Cup turnīrā 2012. g. novembrī. Precīzāks aprēķins (ņemti vērā tikai laukuma spēlētāji):

cm kategorija spēlētāji vidēji punktu vidēji +/-
līdz 174 1 0 +2
175-176 0
177-178 5 1.8 +1
179-180 3 2.67 +1
181-182 4 0.25 -1.75
183-184 1 2 0
185-186 5 1.8 +1
187-188 1 1 0
virs 189 0

*

KLASISKĀ STATISTIKA. Latvijas U-20 izlases sastāvs un spēlētāju statistika Telfs Cup turnīrā 2012. g. novembrī (pēc komandas visām 3 spēlēm):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM SM cm kg
UZBRUCĒJI
1. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 3 4+2 +2 6:1 4 180 77
2. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 3 0+6 +3 6:0 2 185 83
3. Rihards Bukarts 1995. 3 2+2 +3 4:0 0 177 83
4. Andris Siksnis 1993. 3 1+3 +3 4:0 2 178 80
5. Kārlis Ozoliņš 1994. 3 1+1 0 4:1 2 183 73
6. Rustams Begovs 1993. 3 1+0 +3 4:1 0 179 70
7. Martins Lavrovs 1994. 3 1+0 0 1:0 8 187 85
8. Edgars Kurmis 1993. 3 1+0 -2 1:2 4 179 69
9. Toms Andersons 1993. 3 0+0 -2 1:2 0 182 76
10./12. Georgs Golovkovs 1995. 3 0+0 -2 1:2 2 178 77
10./12. Artjoms Dašutins 1993. 3 0+0 -2 1:2 2 182 87
10./12. Lauris Rancevs 1993. 3 0+0 -2 1:2 2 186 81
AIZSARGI
1. Kristaps Nīmanis 1993. 3 0+0 +3 4:1 4 186 88
2. Edgars Siksna 1993. 3 1+1 +2 6:1 0 185 90
3. Edmunds Augstkalns 1994. 3 0+1 +2 3:1 16 178 90
4. Pauls Zvirbulis 1993. 3 0+0 +2 5:1 0 172 70
5. Patriks Škuratovs 1994. 3 0+1 -1 2:2 6 181 79
6. Matīss Gelažis 1994. 3 0+0 -1 1:1 0 185 89
7. Jānis Jaks 1995. 3 0+0 -1 1:1 2 177 73
8. Krišs Lipsbergs 1993. 3 0+0 -2 1:2 2 182 78
VĀRTSARGI dz. sp. (sp. laiks) GAA met. (vz) atv. % SM cm kg
1. Rihards Cimermanis 1993. 1 (59:53) 1.00 15 (1) 93.33% 0 180 70
2. Ivars Punnenovs 1994. 2 (120:48) 1.99 54 (4) 92.59% 0 186 83

P.P.S. Latvijas U-20 izlasei bija arī viens komandas sods – 2 minūtes par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Spēlētāju auguma parametri pēc attiecīgos spēlētāju pārstāvēto līgu/klubu oficiālās statistikas, bet Andersona un Punnenova gadījumā – pēc pašu sniegtās informācijas pēdējo 1-2 gadu laikā (iespējams, novecojusi).

Izziņām:

  • Latvijas U-20 izlases „summa” pēc Telfs Cup turnīra 2 spēlēm: tepat
  • Latvijas U-20 izlases kandidātu komplekts un raksturojums pirms Telfs Cup (2012-10-30): tepat
  • Nedaudz par Telfs Cup turnīra rezultātiem Austrijas Hokeja federācijas lapā – eishockey.at
  • Latvijas un Dānijas U-20 izlašu spēles (2012-11-09) protokols – lhf.lv
  • U-20 pasaules čempionāta mājaslapa – iihf.com

[Foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Liepājas Metalurgs jaunatnes komandu Sergeja Žoltoka piemiņas  turnīra ietvaros 2012. gada 29. augustā. Foto autors: Āris Zobens.]

Posted in HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Kā veicas Latvijas U-20 izlasei Austrijā?

Posted by petrovich27 uz 2012/11/09

Atkal aktualizējušās jau tradicionālās sazvērestības teorijas par deguna un auguma atlases kritērijiem Latvijas U-20 galvenā trenera Leonīda Tambijeva uzraudzītajā junioru valstsvienībā. Kā vienmēr, kad komplektējas kāda no Latvijas U izlasēm… Bet izlase ir aizbraukusi uz Telfsu Austrijā, kur mainīgām sekmēm aizvadījusi Telfs Cup turnīra divas spēles. Laika apstākļus abās spēlēs lielā mērā noteica divi līderi – Nikolajs Jeļisejevs un Artūrs Kuzmenkovs.

Margrietiņa: „Mīl, nemīl…”

Pirms Telfs Cup turnīra nosauktajā kandidātu sarakstā tika nodrukāti 26 jauno hokejistu vārdi, no kuriem 21 ir iekļauts komandas sastāvā Telfsas turnīrā. Dažādu iemeslu dēļ junioru izlases sastāvā nav iekļauti 5 spēlētāji no iepriekš publiskotā kandidātu saraksta – uzbrucēji Edgars Kļaviņš, Rihards Marenis, Zintis Nauris Zuševics un aizsargi Mārcis Martinsons, Kalvis Ozols. Pārsteidzošākā izskatījās Zviedrijas stiprākajā pieaugošo līgā Elitserien nesen rezultatīvi debitējušā Edgara Kļaviņa neiekļaušana junioru izlases sastāvā; tomēr, ja pieņem, ka Kļaviņa spēks un līmenis ir tik augsts, ka to nav nepieciešams pārbaudīt, tad tas izskatās loģiski. Bet tikai šādā gadījumā.

Toties Latvijas U-20 izlases sastāvā, „apejot” iepriekš publicēto kandidātu listi, ir iekļauts viens aizsargs – MHL B grupas un Latvijas Virslīgas vienību Juniors pārstāvošais Jānis Jaks. Pirms Telfsas turnīra norises publicētajā valstsvienības sastāvā, kas jau dodas uz Austriju, bija norādīts arī Ozola vārds, tomēr pirmo divu spēļu protokolos viņa vārda nav, bet „ar melnu uz balta” ir Jaks. Tātad Telfs Cup izspēlē Latviju pārstāv 22 spēlētāji – 12 uzbrucēji, 8 aizsargi un 2 vārtsargi. Komandas jaunākie personāži ir 1995. gadā dzimušie Rihards Bukarts, Georgs Golovkovs un Jānis Jaks.

Apmēram 1. – 3. vieta

Pēc Telfsas turnīra spēļu divām dienām turnīra tabulas galvgalī ir nostājusies Baltkrievijas U-20 izlase, kurai Latvijas juniori turnīra pirmajā dienā (7. novembrī) piekāpās papildlaikā ar 2:3 OT. Otrajā dienā (8. novembrī) Latvijas U-20 valstsvienība pretī saņēma mājiniekus – Austrijas junioru izlasi, kura tomēr izskatījās klasi švakāka. Tādēļ arī likumsakarīga bija Latvijas junioru uzvara. 5:1. Žēl, bet Latvijas U-20 izlases vārtu zaudējums „iestājās” spēles 60. minūtē…

Turnīrā atlikusi viena spēļu diena, kurā Latvijas junioru izlasei jāuzspēlē pret dāņiem, bet dienas otrajā spēlē sacentīsies Austrijas un Baltkrievijas U-20 izlases. Tabulas dispozīcija pieļauj teorētisku iespēju, ka Latvijas U-20 izlase var gala beigās ieņemt kā 3., tā 2. vai 1. vietu. Ceturtā vieta gan nespīd, jo pat Dānijas U-20 izlases uzvaras gadījumā tā paliktu pēdējā vietā. Taču ieņemtā vieta nav svarīgākais kritērijs šādos pārbaudes turnīros. Tiesa, uzvarēt grib visi un zaudētāju „instinkts” nav tas, pēc kā brauc, pat ja tas ir mazāk nozīmīgs turnīrs.

Telfs Cup turnīra tabula (2012. g. novembris; pēc turnīra 2. dienas; PP = pēc pamatlaika):

vieta komanda sp. uzv. uzv. PP zaud. PP zaud. punkti vārtu st. LAT U-20 vs.
1. Baltkrievijas U-20 2 1 1 0 0 5 8-5 2:3 OT
2. Latvijas U-20 2 1 0 1 0 4 7-4
3. Austrijas U-20 2 1 0 0 1 3 5-7 5:1
4. Dānijas U-20 2 0 0 0 2 0 5-9

*

„Artilēristi” Jeļisejevs un Kuzmenkovs

Divu spēļu summā Latvijas junioru izlases kolektīvā ir izkristalizējušies divi līderi, kuru sniegums visvairāk ietekmēja spēļu rezultātu. „Pielādēja” Liepājas Metalurga rezultativitātes līderis Artūrs Kuzmenkovs (4 rezultatīvas piespēles), bet viņa piegādātos „lādiņus” mērķī nogādāja viens no HK Rīga aktuālajiem vilcējiem – Nikolajs Jeļisejevs (4 vārtu guvumi). Attiecīgi tieši šie puiši nodrošināja četrus no septiņiem vārtu guvumiem, ko īstenoja Latvijas junioru izlase. Kuzmenkovam arī komandā labākā mikromaču vārtu guvumu statistika (4:0); tiesa, Kuzmenkova noraidījums papildlaikā pret Baltkrievijas U-20 izlasi valstsvienībai jau pēc 8 sekundēm maksāja izšķirošu vārtu zaudējumu.

Aizsargu ierindā labākā mikromaču summa un lietderības koeficients arī brālīgi sadalīts starp „lielā” Liepājas Metalurga un „mazās” HK Rīgas puišiem. Liepājniekam Edgaram Siksnam mikromačos 4:1, lietderība +2 un vienīgais rezultativitātes punkts, kas fiksēts aizsargiem. Rīdziniekam Paulam Zvirbulim mikromačos 3:1 un lietderība +2.

Vārtsargu statistika labāka ir HK Rīga „otrajam numuram” Rihardam Cimermanim. Taču tas var nebūt pats objektīvākais rādītājs, jo pretinieku – Baltkrievijas un Austrijas junioru izlašu – spēku samērs varētu būt atšķirīgs. Iespējams, šo „šķirbu” varēs saskatīt turnīra pēdējās dienas spēlē starp austriešiem un baltkrieviem.

P.S.

Atbildot sazvērestības teorijām par augumā garāko un īsāko spēlētāju īpatsvaru Leonīda Tambijeva trenētajās komandās, nākamajā reizē – Latvijas U-20 izlases „centimetri pret punktiem”.

Latvijas U-20 izlases sastāvs un spēlētāju statistika Telfs Cup turnīrā 2012. g. novembrī (pēc komandas 2 spēlēm; MM = mikromaču vārtu starpība; VZ = vārtu zaudējumi):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM SM pārstāvētais klubs
UZBRUCĒJI
1. Nikolajs Jeļisejevs 1994. 2 4+0 +2 4:1 2 HK Rīga
2. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 2 0+4 +3 4:0 2 Liepājas Metalurgs
3. Rustams Begovs 1993. 2 1+0 +1 1:1 0 HK Rīga
4. Martins Lavrovs 1994. 2 1+0 0 1:0 2 HK Rīga
5. Edgars Kurmis 1993. 2 1+0 -1 1:1 4 HK Rīga
6. Rihards Bukarts 1995. 2 0+1 +1 1:0 0 HK Rīga
7. Kārlis Ozoliņš 1994. 2 0+1 0 2:1 2 Liepājas Metalurgs
8. Andris Siksnis 1993. 2 0+1 +1 1:0 0 HK Rīga
9./10. Toms Andersons 1993. 2 0+0 -1 1:1 0 SC Bern Future (U20) (Šv. 1. U-20)
9./10. Georgs Golovkovs 1995. 2 0+0 -1 1:1 0 HK Rīga
11. Artjoms Dašutins 1993. 2 0+0 -2 1:2 0 HK MVD (MHL)
12. Lauris Rancevs 1993. 2 0+0 -2 1:2 2 HK Rīga
AIZSARGI
1. Edgars Siksna 1993. 2 0+1 +2 4:1 0 Liepājas Metalurgs
2. Pauls Zvirbulis 1993. 2 0+0 +2 3:1 0 HK Rīga
3. Kristaps Nīmanis 1993. 2 0+0 +1 1:1 2 Waasa Red Ducks (Som. 3.)
4. Edmunds Augstkalns 1994. 2 0+0 +1 1:1 14 HK Rīga
5. Matīss Gelažis 1994. 2 0+0 -1 1:1 0 Moser Medical Graz 99ers (Austr. 1. U-20)
6.-8. Jānis Jaks 1995. 2 0+0 -1 1:1 2 Juniors (MHL B; Lat. 1.)
6.-8. Krišs Lipsbergs 1993. 2 0+0 -1 1:1 2 HK Rīga
6.-8. Patriks Škuratovs 1994. 2 0+0 -1 1:1 2 HK Rīga
VĀRTSARGI dz. sp. (laiks) GAA met. (VZ) atv. % SM pārstāvētais klubs
1. Rihards Cimermanis 1993. 1 (59:53) 1.00 15 (1) 93.33% 0 HK Rīga
2. Ivars Punnenovs 1994. 1 (60:48) 2.96 21 (3) 85.71% 0 Rapperswil-Jona Lakers U20 (Šv. 1. U-20)

*

P.P.S. Latvijas U-20 izlasei bija arī viens komandas sods – 2 minūtes par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Paldies Austrijas un Latvijas hokeja federācijām par otrās spēļu dienas protokolu operatīvu nonākšanu publiskajā apritē.

Izziņām:

  • Latvijas U-20 izlases pirmo divu Telfs Cup turnīra spēļu protokoli – lhf.lv (pret Baltkrievijas U-20 izlasi; pret Austrijas U-20 izlasi)
  • LHF nosauktais Latvijas U-20 izlases sastāvs turnīram (2012-11-06; nav minēts Jaks, bet ir Ozols) – lhf.lv
  • Nedaudz par Telfs Cup Austrijas Hokeja federācijas lapā – eishockey.at (2012-11-08; 2012-11-07; 2012-11-06)
  • Telfs Cup turnīra tiešraides nodrošinošais resurss (spēles ar Austrijas U-20 izlases dalību) – laola1.tv
  • Latvijas U-20 izlases kandidātu komplekts un raksturojums pirms Telfs Cup (2012-10-30): tepat

[Attēlā: #17 Nikolajs Jeļisejevs – trāpīgākais Latvijas U-20 izlases spēlētājs Telfs Cup turnīrā. Fiksēts vēl Latvijas U-18 izlases krāsās – spēlē pret Kazahstānas U-18 izlasi 2011. gada 12. aprīlī. Foto: Mārtiņš Aiše, lhf.lv.]

Posted in HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas U-20 izlase. Novembra stadijā

Posted by petrovich27 uz 2012/10/30

Atsākot Latvijas U-20 izlases sagatavošanās ciklu pirms junioru sezonas galvenā starptautiskā notikuma – U-20 pasaules čempionāta, kas paredzēts gadu mijā, Latvijas junioru izlase dosies uz turnīru Austrijā. Telfs Cup turnīra norise paredzēta no 7. līdz 9. novembrim, un tajā spēkiem samērīsies četras junioru izlases: Austrijas, Baltkrievijas, Dānijas, Latvijas. Tiesa, neviena no Latvijas U-20 izlases pretiniecēm šogad nespēlē junioru elitē…

Turnīra norise paredzēta pasakainā vietā – simpātiskā mazpilsētā Telfsā, ap 20 – 30 km uz rietumiem no Insbrukas. Alpu pakājē. Nostāk no lielpilsētu kņadas un cita veida traucējošiem faktoriem. Pretiniekos junioru izlases, kas decembra pirmajā pusē U-20 pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupas turnīrā Amjēnā (Francijā) cīnīsies par vienīgo „ceļazīmi” uz pasaules junioru eliti. Komandas nav vājas, tomēr pasaules junioru elites kontekstā vismaz teorētiski ir „rangā vājākas”. Tas gan neizslēdz iespēju „atrauties” arī no austriešiem, baltkrieviem un/vai dāņiem. Tomēr jādomā, ka tās var nesniegt priekšstatu par līmeni, kas Latvijas U-20 puišus sagaidīs pasaules čempionāta apakšgrupā, kurā nāks pretī Čehijas, Somijas, Šveices un Zviedrijas U-20 izlases.

Ziemeļamerikāņu – maz, HK Rīga – daudz

Pagaidām vēl pilnā sparā norisinās regulārie čempionāti. Latvijas U-20 izlases treneri un daļa komandas, kas ikdienā saucas HK Rīga, ir izbraukumā, kur pēdējā spēle pirms izlases sanākšanas paredzēta 1. novembrī Jaroslavļā. Pēc tam puiši no MHL čempionāta būs brīvi līdz 15. novembrim.

Pirms Telfs Cup turnīra nosaukti 26 kandidāti, no kuriem paredzēts dažus atsijāt, atstājot 22 izlases puišus, kam jāuzspēlē Austrijas turnīrā. Kā jau raksturīgi pārbaudes turnīriem, arī junioru izlases sastāvs ir pārbaudāmā versijā; virkne spēlētāju, kurus paredzams redzēt izlases vai vismaz kandidātu sastāvā pirms pasaules čempionāta, U-20 izlases novembra versijā nav. Piemēram, no Latviju pārstāvošās gvardes Ziemeļamerikā aktuālajā izlases kandidātu listē ir iekļauts tikai uzbrucējs Rihards Marenis, kurš spēlē ASV otrajā stiprākajā junioru līgā NAHL un kuru junioru izlases treneri ir redzējuši mazāk par citiem. Attiecīgi kandidātu sarakstā šobrīd nav atrodams ne koledžu hokeja laukumos (NCAA) spēlējošais Teodors Bļugers, ne Kanādas elites (CHL) junioru līgās spēlējošie Ņikita Jevpalovs, Edgars Kulda, Roberts Lipsbergs, Rinalds Rosinskis, ne arī AHL laukumus „arošais” Zemgus Girgensons. Cits stāsts, vai viņiem visiem būs iespēja atstāt Ziemeļameriku, lai piedalītos U-20 pasaules čempionātā Krievijā. Un nākamais story ir tas, cik viņi visi ir „interesanti” junioru izlases treneriem.

Toties jau tradicionāli salīdzinoši „biezā slānī” ir Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga pārstāvji. Šajā kandidātu komplektā „HK rīdzinieku” ir 14 (no 26) jeb 53,9%. No Liepājas Metalurgs lielās komandas ir iesaukti 3 spēlētāji; vēl 2 – no Moser Medical Graz 99ers saimniecības Austrijā. Citu „mafiju” nav. Pārējie – salasīti pa vienam no dažādiem ārvalstu klubiem.

HK Rīga pārstāvniecības sakarā jau ir izskanējusi tradicionālā kritika par to, ka Latvijas U-20 izlases treneri, kas darba apvienošanas kārtībā ir arī pie HK Rīga stūres rata, „neredz” tālāk par savu komandu un lobē savus „pavalstniekus”. Jādomā gan, ka arī šie treneri neplāno braukt uz Ufu, kur gadu mijā paredzēts junioru pasaules čempionāts, lai zaudētu, un speciāli „neatstāj mājās” labākos. Tāpat saprotama ir treneru nodrošināšanās ar jebkādu „mugurkaulu” – spēlētājiem, kas sezonas gaitā spēlē kopā. Domājams, čempionātā ar 20 spēlētājiem, kas katrs spēlē savā klubā citā līgā, būtu grūtāk. Tomēr ir jautājums, vai tiešām ārpus Dinamo saimniecības esošajos MHL B grupas apcirkņos neatrastos kāds spēlētājs, kas būtu novembrī pārbaudāms Latvijas U-20 izlases kontekstā. Runa ir gan par Liepājas Metalurgs jaunatnes vienību, gan Prizma-Rīga vienību. Ar Juniors vienību vairāk vai mazāk ir skaidrs, jo no tās labākos/vecākos „nosmeļ” saimniecības vecākā komanda HK Rīga.

Ja prizmiešu „aizmiršanu” varētu pamatot ar komandas bēdīgo startu MHL B grupā, tad liepājnieku sniegums MHL B grupā ir ļoti iepriecinošs – aktuāli 1. vieta reģionālajā divīzijā. Izlasei interesanti spēlētāji atrastos abās komandās, protams, ja tas interesētu. Bet, kas zina, varbūt vēl pirms pasaules čempionāta treneri ir ieplānojuši apskatīt kā Liepājas, tā Prizmas MHL puišus?

Rotācijas sastāvā

No Austrijas turnīram paredzētā Latvijas U-20 izlases kandidātu loka 18 spēlētājus treneri jau ir izmēģinājuši Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā šī gada augustā, un tikai 8 kandidāti šosezon Latvijas U-20 krāsās nav redzēti. Starp „neredzētajiem” jau minētais Marenis, trīs HK Rīga pārstāji – Begovs, Jeļisejevs, Kurmis, divi „austrieši” – Zuševics un Gelažis, „zviedrs” Kļaviņš un „šveicietis” Punnenovs.

No Žoltoka memoriālā Latvijas junioru izlasē spēlējušajiem šoreiz nav saukti 3 liepājnieki (aizsargi Mārtiņš Oskars Freimanis, Sandis Šostaks un uzbrucējs Linards Mazurs-Mago), 3 uzbrucēji, kas piederīgi HK Rīga/Juniors saimniecībai (Ričards Kondrāts, Emīls Potāpovs, Artūrs Ševčeko, kā arī 3 leģionāri – Šveices junioros spēlējošie vārtsargs Elvis Merzļikins un uzbrucējs Juris Zandovskis, kā arī „zviedru” uzbrucējs Romans Semjonovs, kas šosezon „dod virsū” Zviedrijas trešajā stiprākajā pieaugušo līgā (Division 1). Jādomā, ka 1 – 2 spēlētāji arī no šiem, uz Austriju „līdzi neņemamajiem”, parādīsies junioru izlases kandidātu lokā, tuvojoties „lielajam notikumam” – pasaules čempionātam.

Cik pieauguši ir Latvijas juniori?

Priecē fakts, ka no esošā Latvijas U-20 izlases kandidātu loka salīdzinoši liels spēlētāju pulciņš „ir redzējis” pieaugušo hokeju, kas varētu būt noderīgi izlases sniegumam. Proti, pasaules junioru elitē jaudīgākajās komandās Latvijas junioriem pretī stāsies izlases, kuru spēlētāji jau ir krietni „paostījuši” pieaugušo līgu hokeju. Mums tādu spēlētāju, kas spēlējuši pieaugušo līmenī, nav daudz, bet ir. Protams, var diskutēt par viņu pārstāvēto līgu līmeni, tomēr pieaugušo hokejs ir jau cita pakāpe, salīdzinot ar jaunatnes un arī CHL līgām.

No esošā komplekta Zviedrijas stiprākajā (Elitserien) čempionātā jau debitējis un pirmos punktus guvis uzbrucējs Edgars Kļaviņš, kuram līdzšinējā sezona iesākās zviedru stiprākajā U-20 līmenī – J20 SuperElit. Savukārt uzbrucējs Zintis Nauris Zuševics Moser Medrical Graz 99ers saimniecībā uzspēlē gan lielajā komandā EBEL līgā (Erste Bank Eishockey Liga) ar epicentru Austrijā un satelītvienībām Čehijā, Horvātijā, Slovēnijā, Ungārijā. Tiesa, Zuševicam sanāk uzspēlēt arī kluba U-20 komandā, kas cīnās Austrijas stiprākajā U-20 līgā EBYSL (Erste Bank Young Stars League), kas vieno arī čehu, horvātu, slovēņu (divas) un ungāru junioru vienības. Somijas trešajā stiprākajā līmenī (Suomi-sarja) cīnās aizsargs Kristaps Nīmanis.

Un, protams, pieaugušo hokeja kontekstā jāpiemin Liepājas Metalurgs puiši, kas cīnās Baltkrievijas ekstralīgā. Var, protams, „raudāt” par Baltkrievijas Atklātā čempionāta līmeņa kritumu un Liepājas komandas straujo juniorizēšanos. Tomēr tur spēlējošie Latvijas U-20 izlases kandidāti – Artūrs Kuzmenkovs, Kārlis Ozoliņš, Edgars Siksna – nav tikai pie „ūdens atnešanas”, bet ir redzamās lomās komandā. Kuzmenkovs ir rezultatīvākais spēlētājs Liepājas komandā, Ozoliņš – ceturtais rezultatīvākais, Siksna – otrs rezultatīvākais aizsargs un aizsargs ar labāko lietderības koeficientu.

Visā šajā kontekstā izskatās savādi, ka Latvijas hokeja flagmanis un virzītājs Dinamo nav „uzauklējis” – t.i. palaidis kādu junioru uzspēlēt vismaz pa dažām minūtēm pāris spēlēs – nevienu U-20 vecuma hokejistu . Iepriekšējās sezonās tādu nebija daudz, bet pa kādam iegadījās – Roberts Bukarts, Ronalds Cinks. Dažu spēļu KHL pieredzi junioru vecumā dabūja arī Jānis Straupe (dz. 1989.), taču jau pēc junioru PČ – 2009. gada februārī. It kā jaunajā Dinamo modelī ir daudz jauno. Bet visi ir pus-jaunie – 1991. gadā dzimušie, kuri jau 2 gadus pārauguši junioru vecumu. Bet neviens junioru (U-20) vecuma hokejists šosezon vismaz pagaidām līdz reālam spēles laikam uz KHL ledus Dinamo ierindā nav ticis. Komandas sniegums arī acīmredzot to neveicina; kā saka: „Tagad nav īstais laiks, dzimtene briesmās”. Un arī KHL reglaments atgājis no sākotnējā atbalsta junioru vecuma hokejistiem, pamazām ceļot „dotēto” hokejistu vecumu uz U-21, U-22…

Latvijas U-20 izlases kandidāti pārbaudes spēlēm Austrijā 2012. g. novembrī, viņu statistika savos klubos un Latvijas U-20 izlasē Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā 2012. gadā (nosaukti 2012-10-29; statistika pēc 2012-10-29 spēlēm):

spēlētājs dz. līga klubs sp. punkti +/- sp. (punkti) Žoltoka turnīrā
UZBRUCĒJI
Toms Andersons 1993. Elite Jr. A (Šv.) SC Bern Future (U20) 16 9+12 n/d 3 (3+1)
Rustams Begovs 1993. MHL HK Rīga 26 7+3 +4 (nespēlēja)
Rihards Bukarts 1995. MHL HK Rīga 26 7+10 -2 2 (1+2)
Artjoms Dašutins 1993. MHL HK MVD 21 7+7 0 3 (1+2)
Georgs Golovkovs 1995. MHL HK Rīga 26 4+4 -6 2 (1+0)
Nikolajs Jeļisejevs 1994. MHL HK Rīga 26 9+5 +4 (nespēlēja)
Edgars Kļaviņš 1993. Elitserien (Zv. 1.) AIK Hockey 6 1+1 +3 (nespēlēja)
J20 SuperElit AIK Hockey J20 6 0+8 +6
Edgars Kurmis 1993. MHL HK Rīga 6 1+0 +2 (nespēlēja)
Artūrs Kuzmenkovs 1993. BAČ Liepājas Metalurgs 14 6+12 +9 3 (4+3)
Martins Lavrovs 1994. MHL HK Rīga 26 3+1 -3 2 (2+1)
Rihards Marenis 1993. NAHL Amarillo Bulls 8 1+0 +1 (nespēlēja)
Kārlis Ozoliņš 1994. BAČ Liepājas Metalurgs 15 3+6 +9 3 (0+1)
Lauris Rancevs 1993. MHL HK Rīga 24 2+4 0 3 (2+0)
Andris Siksnis 1993. MHL HK Rīga 21 4+8 +8 2 (1+1)
Zintis Nauris Zuševics 1994. EBEL (Austr. 1.) Moser Medical Graz 99ers 16 0+1 0 (nespēlēja)
EBYSL (Austr. U-20) Moser Medical Graz 99ers 7 5+6 n/d
AIZSARGI
Edmunds Augstkalns 1994. MHL HK Rīga 24 0+3 +2 2 (0+1)
Matīss Gelažis 1994. EBYSL (Austr. U-20) Moser Medical Graz 99ers 16 7+8 n/d (nespēlēja)
Krišs Lipsbergs 1993. MHL HK Rīga 26 0+4 0 1 (0+0)
Mārcis Martinsons 1993. n/d n/d n/d n/d n/d 3 (0+0)
Kristaps Nīmanis 1993. Suomi-sarja (Som. 3.) Waasa Red Ducks 12 3+2 n/d 3 (0+1)
Kalvis Ozols 1993. MHL HK Rīga 13 0+0 -2 2 (0+0)
MHL B Juniors 2 1+0 -1
Latvijas Virslīga Juniors 2 0+0 n/d
Edgars Siksna 1993. BAČ Liepājas Metalurgs 15 2+4 +7 3 (1+1)
Patriks Škuratovs 1994. MHL HK Rīga 23 0+0 +4 3 (0+1)
Pauls Zvirbulis 1993. MHL HK Rīga 26 3+3 -2 2 (0+2)
VĀRTSARGI dz. līga klubs sp. atv. % GAA sp. (min.; GAA) Žoltoka turnīrā
Rihards Cimermanis 1993. MHL HK Rīga 8 (333:57) 86.5% 3.40 2 (78:04; 3.08)
Ivars Punnenovs 1994. Elite Jr. A (Šv.) Rapperswil-Jona Lakers U20 8 n/d n/d (nespēlēja)

*

Lasāmvielai:

  • Nosaukti Latvijas U-20 izlases kandidāti (2012-10-29) – lhf.lv
  • U-20 pasaules čempionāta web lapa – iihf.com
  • Forums par Telfs Cup (U20) 2012. g. novembrī – forums.internationalhockey.net
  • Latvijas U-20 izlases sniegums Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā (2012.): tepat

[Attēlā: Latvijas U-20 izlase cīnās pret Liepājas Metalurgs jaunatnes komandu 2012. gada 29. augustā Sergeja Žoltoka piemiņas turnīra ietvaros. Foto autors: Āris Zobens.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), Liepājas Metalurgs (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Dinamo „mazie brāļi”. Ar līdzīgām kaitēm…

Posted by petrovich27 uz 2012/09/17

Klupšanas akmeņi Dinamo saimniecības galvenajai un otrajai komandai jaunās sezonas sākumā izrādījušies līdzīgi. Tagad atliek nodemonstrēt kopīgas pozitīvās rakstura iezīmes. Pēc kā tad izskatījās rīdzinieku jaunatnes komandas starts MHL čempionātā? Un kāds ir HK Rīga puišu vecums uz MHL fona?

Ar līdzīgu buksēšanu kā „galvenā” komanda – Rīgas Dinamo – savu sezonu iesākusi tās jaunatnes vienība HK Rīga. Pēc astoņām aizvadītām spēlēm Leonīda Tambijeva trenētā Dinamo jaunatne ir iekrājusi 9 punktus, paņemot 37,5% no visas iespējamās punktu „ražas”, ar ko pietiek, lai ierindotos 12. vietā (no 17) MHL Rietumu konferencē. Interesanti, ka HK Rīga šosezon vēl nav tikuši pie uzvaras pamatlaikā, bet četras uzvaras ir panāktas pēcspēles metienos.

Tas, ka piecas spēles (no astoņām) HK Rīga ir „aizvilkusi” līdz pēcspēles metieniem, liecina par komanda varēšanu cīnīties. Bet tikpat daudz liecina par nevarēšanu uzvarēt „no spēles”. Jo ar vārtu ieņemšanu veicas tikpat sāpīgi kā „lielajiem brāļiem” Dinamo sastāvā… HK Rīga 8 spēlēs noorganizēja 13 „īstus” vārtu guvumus, neskaitot četrus izšķirošos pēcspēles metienus. Tātad sanāk vidēji 1,625 vārtu guvumi spēlē. Kad šis cipars augs, tad arī acīmredzot varēs runāt par uzvarām pamatlaikā vai vismaz papildlaikā. Labā ziņa – pēdējās mājas spēlēs sniegums izskatās saturīgāks, un vairāk līdzinās komandas spēlei.

MHL Rietumu konferences tabula 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2012-09-16 spēlēm):

vieta komanda sp. uzv. uzv. OT uzv. PM zaud. PM zaud. OT zaud. vārtu st. punkti punktu %
1. Atlanti 6 5 0 0 0 1 0 30-13 16 88.89%
2. HK MVD 6 4 1 0 0 1 0 22-14 15 83.33%
3. Serebrjanije Ļvi 8 5 1 1 0 0 1 28-19 19 79.17%
4. Energija (Karlovi Vari) 6 4 0 0 0 0 2 22-11 12 66.67%
5. MHK Spartak 6 2 0 2 1 1 0 16-12 12 66.67%
6. SKA-1946 8 3 0 2 2 0 1 27-22 15 62.50%
7. Almaz 7 3 0 0 3 0 1 21-19 12 57.14%
8. Kapitan 4 2 0 0 0 0 2 12-14 6 50.00%
9. Loko 8 2 1 1 1 1 2 17-21 12 50.00%
10. Krasnaja Armija 8 3 0 0 1 1 3 24-23 11 45.83%
11. Russkije Vitjazi 6 1 1 1 1 0 2 16-15 8 44.44%
12. HK Rīga 8 0 0 4 1 0 3 17-22 9 37.50%
13. Patriot (Budapešta) 6 1 0 0 2 1 2 14-22 6 33.33%
14. MHK Himik 6 1 1 0 0 0 4 16-22 5 27.78%
15. Dinamo-Šiņņik (Bobruiska) 8 0 2 1 0 0 5 21-29 6 25.00%
16. Amurskije Tigri 6 1 0 0 0 1 4 13-20 4 22.22%
17. Junost (Minska) 8 0 1 0 0 1 6 11-30 3 12.50%

*

Jaunās sezonas matemātika

Pateicoties jaunās sezonas jaunajai MHL čempionāta izspēles kārtībai un atklāšanas spēlei starp 2012. gada Harlamova kausa (MHL galvenā trofeja) finālistiem, kas bija dažādu konferenču komandas, MHL tabulās ieviesta arī jauna secības ievērošana. Proti, komandas vietu nosakošais „cipars” tagad ir punktu proporcija (procenti) no aizvadītajās spēlēs paņemtajiem; nevis „pliki” punkti kā agrāk. Un viss pateicoties tikai vienai – jau minētajai – spēlei starp pērnajiem finālistiem Omskije Jastrebi un Krasnaja Armija, kuriem sanāk viena spēle vairāk nekā citām savu konferenču komandām. Attiecīgi Rietumu konferences 16 komandām paredzēts aizvadīt pa 64 spēlēm, bet „sarkanarmiešiem” – 65. Atgādinājumam: jaunajā regulārajā sezonā dažādu konferenču komandas savā starpā nespēlēs. „Lielā tikšanās” paredzēta tikai play off pusfinālu stadijā, kurai tiks piedāvātas pa divām stiprākajām komandām no katras konferences.

MHL bigbosi jau stāsta, ka nākotnē iecerēts MHL sadalīt divās līgās pēc teritoriālā principa. Faktiski, MHL galvenajā divīzijā (MHL A) tas jau ir noticis. Tikai MHL vadītāji piemin ieceri, ka šis sadalījums attiektos arī uz MHL B grupas komandām. Attiecīgi robeža vairs nebūtu starp A un B grupām, bet starp līgas austrumu un rietumu komandām. Kā paši MHL organizatori saka: „līdzīgi kā Kanādā” (tiesa, tur junioru augstākajā līmenī 3 līgas). Arī MHL B grupa faktiski no dibināšanas ir „saskaldīta” 3 apakšlīgās (divīzijās) pēc ģeogrāfiskā principa. Tikai, ka MHL B grupas play off-ā jau no 1. kārtas satiekas dažādu „zonu” komandas. Pagaidām vispārējo līgas „sadalīšanu” kavējot kvalitatīva plaisa starp A un B grupu komandu līmeni.

Sastāvs mainās katru gadu

Arī HK Rīga trešās sezonas sākumā komandas sastāvs ir norotējis, pamainījies. Redzamākās pēdas sastāvā ir atstājušas 3 parādības: a) 1990. gadi ir pārauguši arī komandas sastāva likumīgās robežas un netiks „brīvdienās” vai kā citādi izsaukti palīgā; b) KHL reglamenta izmaiņu rezultātā 1991. gadi ir nepieciešamāki lielajai komandai; c) HK Rīga/Juniors vertikāles puišu došanās uz Kanādas hokeja līgām. Taču Tambijeva trenētā vienība loģiski ir saņēmusi papildspēkus no MHL B grupā pieredzi krājušās Juniors vienības. Tagad tik jācementē komanda.

Uz pieticīgā vārtu guvuma fona HK Rīga ierindā rezultatīvu izcilnieku nav daudz, bet pa kādam ir. Nav pārsteigums, ka rezultatīvākais spēlētājs ir nu jau veterāns Juris Upītis (dz. 1991.; augstāk pa labi novietotā attēlā), kuram 8 spēlēs iekrāti 6 punkti, viens izšķirošs pēcspēles metiens un… diezgan neadekvāts lietderības koeficients (-5). Starp rezultatīvākajiem arī komandas jaunākā gala – 1995. gadā dzimušie, Dinamo draftētie Rihards Bukarts un Georgs Golovkovs. Bukartam-jaunākajam 8 spēlēs 5 punkti, viens izšķirošs pēcspēles metiens un arī bēdīga lietderība (-3). Golovkovam par punktu mazāk un nav izšķirošā bullīša, bet toties lietderības koeficients – pieklājīgs „+3”. Savukārt, labākais vārtu guvējs komandas sastāvā ir Nikolajs Jeļisejevs (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā) ar 3 vārtu guvumiem „no spēles”, bet lietderība rezultatīvāko puišu tradīcijās (-3).

Cita starpā, komandas sastāvā no pērnā SK Rīga-95 sastāva ir pieņemts un jau 3 spēles aizvadījis 1995. gadā dzimušais uzbrucējs Ruslans Ignatovičs, kurš jau savā otrajā spēlē atzīmējās ar vārtu guvumu. HK Rīga treneri ir nonākuši līdz 1995. gadā dzimušo spēlētāju kopīgam uzbrukuma virknējumam: Bukarts – Golovkovs – Ignatovičs. Pagaidām gan puiši šādā kombinācijā vairāk aizraujas ar individuālu varēšanu, kas balstīta uz ātrām kājām, salīdzinoši mazāk spēlējot viens uz otru. Tomēr, jācer, ka ar laiku nāks labāka savstarpējā saprašanās un jauniešu hokeja „niķi” noliksies malā. Un, skat, pēc gada arī daži 1995. gadā dzimušie dosies prom no Dinamo saimniecības „apskāvieniem”, lai sevi pārbaudītu uz Kanādas ledus laukumiem. Pretējā gadījumā draud kaut kas no Dinamo sezonas ievada repertuāra – no skaistiem „ornamentiem” līdz rūpnieciskai „tamborēšanai”.

Podziņš – pirmajā maiņā. Nevar būt?

Vēl kāda pozitīva iezīme, ko nedrīkst nepieminēt, ir Ainara Podziņa (dz. 1992.) lietderīgāka iekļaušanās un/vai iekļaušana HK Rīga kopējā zīmējumā. Tiktāl, ka Podziņš 14. septembra spēlē (līdz šim pēdējā) cīnījās Tambijeva komandas pirmajā uzbrukuma virknējumā. Pat nav būtiski, cik ilgi viņš tiks „atstāts” pirmajā uzbrucēju trijniekā, bet labā ziņa – galvenais treneris Tambijevs ar viņu sarunājas! Ne bez asumiem – bet sarunājas. Savukārt, Podziņš pēc izsaukuma uz Dinamo un KHL oficiālo spēļu pavērošanas no Dinamo rezervistu soliņa, izskatās atradis motivāciju, atsevišķās epizodēs pat ļoti atzīstami pacīnījies un pat divās pēdējās spēlēs pie divām rezultatīvām piespēlēm ticis. Protams, savi „cunduri” netrūka arī Podziņam, uz nomaiņu devās nelabprāt un dažreiz skraidīšanai bija grūti saprast jēgu. Tomēr – pēdējās divas spēles ir labs piemērs tam, ja vēlas abas puses un savā starpā komunicē, ir iespējams progress. Interesanti, kā situācija attīstīsies tālāk…

Bullīšu čempions – Gudļevskis

Piebilde par vārtsargiem. Jaunās MHL sezonas sākumā atkal ir kļuvis populāri kritizēt HK Rīga „pirmo numuru” Kristeru Gudļevski (dz. 1992.). Tomēr der arī atcerēties, ka HK Rīga šosezon jau aizvadīja 5 spēles ar pēcspēles metieniem. Visos bullīšu seriālos rīdzinieku vārtus sargāja Gudļevskis, un HK Rīga šajā bilancē uzvar ar 4-1. Jādomā, ka vārtsarga nopelni šajā nav mazāki par Tambijeva trenēto uzbrucēju varēšanām vai pretinieku uzbrucēju nevarēšanām. Pēcspēles metienu sakarā nedrīkst nepieminēt arī uzbrucēju Dāvi Straupi (dz. 1992.) – viņa kontā divi izšķiroši pēcspēles metieni!

HK Rīga spēlētāju individuālā statistika (pēc komandas 8 spēlēm):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM izšķ. PM uzv. iemet. iemet. %
UZBRUCĒJI
Juris Upītis 1991. 8 2+4 -5 2 1 20 no 40 50.0%
Rihards Bukarts 1995. 8 2+3 -3 2 1 4 no 5 80.0%
Georgs Golovkovs 1995. 8 1+3 +3 10 0 31 no 75 41.3%
Nikolajs Jeļisejevs 1994. 8 3+0 -3 2 0 0 no 5 0%
Lauris Rancevs 1993. 8 2+1 +1 4 0 25 no 60 41.7%
Dāvis Straupe 1992. 8 1+1 +1 0 2 36 no 87 41.4%
Ainars Podziņš 1992. 3 0+2 +1 2 0 0 no 4 0%
Ruslans Ignatovičs 1995. 3 1+0 0 0 0 0 no 1 0%
Martins Lavrovs 1994. 8 1+1 -4 2 0 3 no 3 100%
Artūrs Ševčenko 1994. 8 0+1 -2 0 0 0 no 1 0%
Andris Siksnis 1993. 3 0+0 0 2 0 1 no 3 33.3%
Ritvars Zonenbergs 1993. 6 0+0 -1 2 0 0 no 0
Ričards Kondrāts 1994. 7 0+0 -3 2 0 45 no 100 45.0%
Rustams Begovs 1993. 8 0+0 -4 6 0 44 no 85 51.8%
Emīls Potāpovs 1994. 6 0+0 -5 0 0 1 no 1 100%
AIZSARGI
Mārtiņš Porejs 1991. 3 0+0 +1 2 0 0 no 0
Ģirts Zemītis 1995. 3 0+0 -1 8 0 0 no 1 0.0%
Kalvis Ozols 1993. 4 0+0 -1 4 0 0 no 0
Andrejs Smirnovs 1992. 7 0+0 -1 2 0 1 no 3 33.3%
Patriks Škuratovs 1994. 7 0+0 -1 6 0 0 no 0
Artūrs Salija 1992. 8 0+1 -2 2 0 1 no 2 50.0%
Edmunds Augstkalns 1994. 6 0+0 -2 2 0 0 no 0
Edgars Dīķis 1991. 4 0+1 -3 2 0 1 no 1 100%
Krišs Lipsbergs 1993. 8 0+0 -3 14 0 0 no 0
Pauls Zvirbulis 1993. 8 0+1 -7 4 0 1 no 4 25.0%
VĀRTSARGI dz. sp. uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % atv. met. SM
Kristers Gudļevskis 1992. 8 (376:28) 0-3 5 2.55 92.0% 185 no 201 0
Rihards Cimermanis 1993. 3 (128:03) 0-0 0 2.34 89.1% 41 no 46 0

*

P.S. Par HK Rīga un MHL vecumu

Komandas ne pārāk veiksmīgam sezonas startam kā pamatojums nereti tiek minēts „HK rīdzinieku” jaunība. Šis arguments daļēji atbilst patiesībai. Par HK Rīga komandu vidēji vecākas ir Kapitan un Almaz komandas, pret kurām kopā aizvadītas 4 spēles. Pārējās 4 spēles aizvadītas pret vidēji līdzīga vai pat jaunāka vecuma komandām – Russkije Vitjazi un SKA-1946.

Kopumā uz MHL Rietumu konferences fona HK Rīga pēc dažādiem uzskaites parametriem ir 10.-11. vecākā komanda (no 17). T.i., HK Rīga ir ap konferences vidējo vecumu vai tikai nedaudz jaunāki. Izteikti jaunākās komandas ir Krasnaja Armija, SKA-1946, Loko… Piemēram, CSKA jauniešu vienības Krasnaja Armija pieteikumā ir astoņi (!!!) hokejisti, kas dzimuši 1996. gadā, kā arī astoņi – 1995. gadā dzimušie. SKA un Lokomotiv jaunatnei attiecīgi – 10 un 12 spēlētāji, kas dzimuši 1995. gadā. Cits stāsts, cik daudz tie jaunākie tiek uzspēlēt. Tomēr atgādinājumam: HK Rīga sastāvā pašreiz ir 3 hokejisti, kas dzimuši 1995. gadā, bet uzspēlējuši šosezon četri šī vecuma hokejisti. 1996. gadā dzimušie HK Rīga sastāvā vismaz pagaidām nav tikuši laukumā.

MHL Rietumu konferences komandu vecums; grupēts pēc vecuma grupām (2012-09-16, ieskaitot traumētos):

komanda virs U-20 (dz. 1991. + dz. 1992.) U-20 (dz. 1993. + dz. 1994.) U-18 (dz. 1995. + dz. 1996.) kopā
1. Patriot (Budapešta) 16 (4+12) 9 (8+1) 2 (2+0) 27
2. Kapitan (Stupino) 13 (3+10) 9 (6+3) 4 (4+0) 26
3. Energija (Karlovi Vari) 12 (4+8) 12 (7+5) 4 (4+0) 28
4. Dinamo-Šiņņik (Bobruiska) 11 (1+10) 12 (7+5) 2 (2+0) 25
5. Almaz (Čerepoveca) 9 (3+6) 12 (5+7) 4 (3+1) 25
6. Junost (Minska) 9 (2+7) 11 (3+8) 2 (2+0) 22
7. Serebrjanije Ļvi (S-Pēterburga) 9 (4+5) 10 (5+5) 6 (6+0) 25
8. MHK Himik (Voskresenska) 8 (4+4) 15 (11+4) 5 (5+0) 28
9. Atlanti (Mitišči; Maskavas apg.) 7 (0+7) 15 (11+4) 5 (5+0) 27
10. HK Rīga 6 (1+5) 17 (10+7) 3 (3+0) 26
11. Amurskije Tigri (Habarovska) 5 (1+4) 16 (9+7) 4 (4+0) 25
12. HK MVD (Balašiha) 5 (2+3) 14 (6+8) 8 (7+1) 27
13. Russkije Vitjazi (Čehova) 5 (2+3) 14 (5+9) 5 (4+1) 24
14. MHK Spartak (Maskava) 4 (1+3) 13 (6+7) 7 (6+1) 24
15. Loko (Jaroslavļa) 3 (0+3) 11 (2+9) 17 (12+5) 31
16. SKA-1946 (S-Pēterburga) 2 (0+2) 16 (7+9) 10 (10+0) 28
17. Krasnaja Armija (Maskava) 1 (1+0) 10 (3+7) 16 (8+8) 27

*

MHL Rietumu konferences komandu vecums; grupēts pēc katra dzimšanas gada (2012-09-16, ieskaitot traumētos):

komanda dz. 1991. dz. 1992. dz. 1993. dz. 1994. dz. 1995. dz. 1996. kopā
1. Patriot (Budapešta) 4 12 8 1 2 0 27
2. Energija (Karlovi Vari) 4 8 7 5 4 0 28
3. Serebrjanije Ļvi (S-Pēterburga) 4 5 5 5 6 0 25
4. MHK Himik (Voskresenska) 4 4 11 4 5 0 28
5. Kapitan (Stupino) 3 10 6 3 4 0 26
6. Almaz (Čerepoveca) 3 6 5 7 3 1 25
7. Junost (Minska) 2 7 3 8 2 0 22
8. HK MVD (Balašiha) 2 3 6 8 7 1 27
9. Russkije Vitjazi (Čehova) 2 3 5 9 4 1 24
10. Dinamo-Šiņņik (Bobruiska) 1 10 7 5 2 0 25
11. HK Rīga 1 5 10 7 3 0 26
12. Amurskije Tigri (Habarovska) 1 4 9 7 4 0 25
13. MHK Spartak (Maskava) 1 3 6 7 6 1 24
14. Krasnaja Armija (Maskava) 1 0 3 7 8 8 27
15. Atlanti (Mitišči; Maskavas apg.) 0 7 11 4 5 0 27
16. Loko (Jaroslavļa) 0 3 2 9 12 5 31
17. SKA-1946 (S-Pēterburga) 0 2 7 9 10 0 28

*

Lasāmvielai: MHL vadība par līgas sadalīšanos – sport-express.ru

[Pirmais attēls fiksēts HK Rīga spēlē pret Staļnije Ļisi 2011. gada 29. novembrī. Otrs (Jura Upīša) foto – HK Rīga spēlē pret Krasnaja Armija 2012. gada 7. februārī. Trešais (Nikolaja Jeļisejeva) attēls – HK Rīga spēlē pret Amurskije Tigri 2012. gada 30. janvārī. Visu foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in HK Rīga, hokejs, MHL, MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »