Pēc finālsērijas pirmās spēles (2:10) nekas tāds sapņos nevarēja rādīties. Bet tomēr HS Rīga / Prizma izspieda no sevis maksimālo. Ne bez veiksmes, jo bez tās nekur. 4-2 sērijā pret regulārās sezonas uzvarētāju Kurbads ir labs apliecinājums, ka veiksme ir nopelnīta.
[Foro avots: Latvijas Hokeja federācijas oficialais profils facebook.com lapā. Autors: Mārtiņš Aiše.]
Kontekstā ar Latvijas izlases gatavošanos pasaules čempionātam periodiski tiek cilāta doma, ka valstsvienības sastāvā vietu būtu pelnījuši arī labākie Latvijas čempionātā, sauktā par Virslīgu. Šoreiz neielaižoties diskusijā par pašmāju līgas līmeni un tā savietojamību ar izlasē spēlēto, kuri tad ir bijuši Latvijas Virslīgas labākie 2013./2014. g. regulārajā sezonā? Kā saka, tautai savi varoņi jāzina. Teikts bez skepses un ironijas.
Rezultāta taisītāji Virslīgā
Regulārās sezonas rezultatīvākajam spēlētājam Renāram Undelim (dz. 1984.; pa labi novietotā atēlā #84) 27 spēlēs izdevies saražot 56 punktus (26+30), t.i., vidēji 2,07 punkti spēlē. Pateicoties savai rezultativitātei,Ogrē bāzētās Kurbadsvienības uzbrucējs septembrī tika atzīts par Virslīgas čempionāta MVP (vērtīgāko spēlētāju). Spēlējis Latvijas U-18 un U-20 izlašu sastāvā pasaules čempionātos, taču, atšķirībā no viena otra sava komandas biedra Kurbads ierindā, Undeļa vārds nav pieejams Latvijas pieaugušo izlases sastāvā uzspēlējušo sarakstā. No “kurbadiešiem” pa kādai spēlei valstsvienībā savulaik ir aizvadījuši vairāki vīri, t.sk. uzbrucēja pozīcijā esošie Andrejs Kardašs (10 spēles), Ēriks Bisenieks (5 sp.), Toms Hartmanis (4 sp.), Valērijs Fiļimonovs (3 sp.), Vladislavs Dobreņkijs (3 sp.), Ronalds Cinks (1 sp.).
Renāra Undeļa sportiskajā biogrāfijā sastopami pieturas punkti Francijas 3. un 4. līmenī, kā arī zviedru Division 1 (trešā līga Zviedrijā), bet visvairāk spēlēts Latvijas klubos, kas cīnījušies pašmāju un/vai Baltkrievijā bāzētā čempionātā. Kurbads, SMScredit.lv, ASK Ogre, Rīga 2000, Stalkers Juniors, arī – DHK Latgale, Liepājas Metalurgs, Ozollapas. Latvijas čempiona titulu ir izcīnījis vairākkārt, ar Rīga 2000 un SMScredit.lv komandām.
Otrs rezultatīvākais uzbrucējs regulārās sezonas gaitā bija Ozolnieki / Monarch pārstāvis Edgars Lipsbergs (dz. 1989.; pa labi novietotā attēlā #68). Savulaik izcīnījies pa dažādiem jauniešu čempionātiem Ziemeļamerikā, ieskaitot ASV otro stiprāko junioru līgu – NAHL. Piedalījies U-18 un U-20 pasaules čempionātos Latvijas valstsvienības krāsās, uzspēlējis sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga MHL čempionātā, bet pēc tam – jau trešo sezonu ir Ozolnieku komandas ierindā.
No šīs komandas nāk arī Virslīgas regulārās sezonas trešais rezultatīvākais uzbrucējs – Aleksandrs Kerčs jaunākais (dz. 1990.). Kerčam-junioram savos 23 gados arī jau iekrājies diezgan raibs CV – līdzās Latvijas līgām un klubiem arī dažādas čehu līgas, jaunatnes līga MHL, franču čempionāts. Pirms gada kļuva par Latvijas čempionu kopā ar SMScredit.lv.
Kopējo Top 5 noslēdz Zemgale / LLU uzbrucējs Gatis Gricinskis (dz. 1988.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #89), kuram nācies aizvadīt mazāku spēļu skaitu – 22, bet kurās sakrāti 40 punkti. Gricinskis ir bijis viens no vilcējiem Latvijas U-18 un U-20 izlasē (kopā četros pasaules čempionātos), leģionāra gaitas baudījis galvenokārt Somijas trešā ranga (Suomi-sarja) čempionātā. Gatis Gricinskis janvārī bija Latvijas čempionāta vērtīgākais spēlētājs.
Atgādinājumam: neviens no regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju Top 5 uzbrucējiem Latvijas pieaugušo izlasē nav spēlējis. (Izņēmums ir Topa 2. vietā esošais aizsargs Mihails Bogdanovs, bet par to stāsts turpinājumā.) Taču neskaitot jau nosauktos Kurbads vienības uzbrucējus, šajā sezonā Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši vēl daži uzbrucēji ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi. T.sk.: 161 spēli izlasē aizvadījušais Aleksandrs Macijevskis (tagad HS Rīga / Prizma); Ozolnieku uzbrucēji Vadims Romanovskis (47 spēles izlasē), Elvis Želubovskis (10 sp.),Māris Grāvītis (5 sp.),Valentīns Feoktistovs (2 sp.), Māris Drelings (2 sp.); Prizmā brīdi uzspēlējušais Sergejs Pečura (34 sp. izlasē); arī vēl īsāku brīdi Dinamo Juniors komandā “iesauktie” Māris Bičevskis (6 sp. Virslīgā šosezon; 11 sp. izlasē) un Roberts Bukarts (1 sp. Virslīgā; 39 sp. izlasē).
Latvijas Virslīgas Top 5 rezultatīvākie spēlētāji 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):
spēlētajs
komanda
sp.
punkti
1.
Renārs Undelis
Kurbads
27
26+30
2.
Mihails Bogdanovs, aizs.
Ozolnieki / Monarch
30
8+36
3.
Edgars Lipsbergs
Ozolnieki / Monarch
27
18+25
4.
Aleksandrs Kerčs jun.
Ozolnieki / Monarch
28
23+19
5.
Gatis Gricinskis
Zemgale / LLU
22
19+21
–
Situāciju kontrolē aizsargi – vetarāni
Ar aizsargu statistikas aprēķiniem Latvijas čempionātā ir sarežģījumi, jo netiek oficiāli skaitīti mikromači un līdz ar to – lietderības koeficients. Tādēļ aizsargu statistikas salīdzinājumam var “izspiest” tikai rezultativitāti. Taču LHF pusē cilvēki runā, ka no nākamās sezonas Latvijas čempionātā varētu tikt veikta arī lietderības koeficienta uzskaite.
Rezultatīvākais aizsargs un vispār otrais rezultatīvākais spēlētājs Latvijas Virslīgas regulārās sezonas summā ir Ozolnieki / Monarch vienības ilggadējais aizsargs Mihails Bogdanovs (dz. 1976.; pa labi novietotā attēlā #23). Ja kāds piemirsis, tad tas ir tieši tas pats Mihails Bogdanovs, kurš spēlēja Latvijas izlases sastāvā 1999. gada pasaules čempionātā. Kopumā viņa uzkrājumā saskaitītas 36 spēles valstsvienības rindās; debitējis 1996. gada 8. oktobrī. Bet tagad 37 gadus vecais veterāns “pogā ārā” jaunatni Latvijas Virslīgas čempionātā. Ozolnieku komandā nav lielākais skrējējs, labāk – mierīgi un ar apdomu, bet – tie punkti ir sakrājušies. Tāpēc arī – oktobrī Virslīgas vērtīgakais spēlētājs. Cita starpā, jau iepriekš bijis Latvijas čempionāta labākais un rezultatīvākais aizsargs. Neskaitot dalību izlasē, biogrāfijas spilgtākās epizodes arī – cīņas zviedru otrajā līgā (HockeyAllsvenskan) un vairākas sezonas Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas/Latvijas čempionātos.
Virslīgas rezultatīvāko aizsargu Topa 2. vietā Kurbads komandas aizsargs Toms Bluks (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā #12), kurš reiz senos laikos (2004. g. decembrī) Latvijas izlasē aizvadījis 2 spēles. Bluka biogrāfijā virkne Latvijas klubu, t.sk. visilgākais posms ASK Ogre ierindā. Leģionāra gaitas – poļu čempionātos un Ungārijā bāzētajā MOL Liga. Iepriekšējā sezonā Virslīgas rezultatīvākais aizsargs un čempions ar SMScredit.lv. Decembrī atzīts par Virslīgas vērtīgāko spēlētāju. Cita starpā – arī Hokeja Skolas Dinamo treneris (skolo 2003. g. dzimušos).
Aizsargu Topa trešajā pozīcijā – Sergejs Durdins (dz. 1980.), vēl viena Ozolnieki / Monarch vērtība. Tāpat kā kolēģis Bluks, cīnījies Latvijas U-18 un U-20 izlašu krāsās, bet pieaugušo izlasē aizvadījis 19 spēles, debitējot pirms 13 gadiem (2001. g. aprīlī). Durdina pieredze ir itin bagāta – neskaitot Latvijas klubus, arī Ziemeļamerikas līgas (UHL, IHL), Krievijas Augstākā līga, itāļu un baltkrievu klubi. Salīdzinoši nesen (2009. g. vasarā) vēl tika pārbaudīts KHL spēlējošā Rīgas Dinamo ierindai. Un vēl pāris gadus pēc tam spēlēja Latvijas izlases ierindā EIHC turnīrā.
Kopumā Latvijas Virslīgas čempionātā šosezon uzspēlēja paprāvs pulks Latvijas izlasē savulaik un arī vēl nesen spēlējušo aizsargu. Neskaitot jau nosauktos Top 3 vīrus, arī, piemēram: Kurbads sastāvā Agris Saviels (98 sp. izlasē) un Renārs Valters (3 sp.); Ozolnieki / Monarch ierindā Eduards Ivanovs (11 sp.); HS Rīga / Prizma aizsargs Sergejs Tjoluškins (1 sp.); Dinamo Juniors krāsās Mārtiņš Porejs (22 sp.) un Artūrs Salija (3 sp.), neskaitot “junioriem” uz vienu Virslīgas spēli piekomandētos puišus.
Vēl jāatzīmē, ka par Virslīgas februāra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Zemgale / LLU aizsargs Reinis Demiters (dz. 1991.), līdz šai sezonai Liepājas Metalurgs sistēmas pārstāvis.
Latvijas Virslīgas Top 3 rezultatīvākie aizsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):
aizsargs
komanda
sp.
punkti
1.
Mihails Bogdanovs
Ozolnieki / Monarch
30
8+36
2.
Toms Bluks
Kurbads
29
5+25
3.
Sergejs Durdins
Ozolnieki / Monarch
30
9+17
–
“Pēdējā postenī”
Diemžēl Virslīgas vārtsargu statistikā nav pieejama ailīte ‘atvairīto metienu %’, tādēļ vārtu vīru Top veidojas no vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA). Šajā kritērijā labākais ir bijis Latvijas regulārā čempionāta uzvarētāju – Kurbads – vārtsargs Renārs Kazanovs (dz. 1984.; pa labi novietotā attēlā #38), kurš sargāja komandas vārtus aptuveni pusi no vārtsargu kopējā spēles laika un kuram ir labākais GAA – 2.51. Jau divas iepriekšējās sezonas Kazanovs ir atzīts par Latvijas čempionāta labāko vārtsargu (abas sezonas SMScredit.lv ierindā); kopā ar “esemeskām” pērn kļuva arī par Latvijas čempionu. Biogrāfijā arī Austrālijas un Vācijas čempionāti, bet Latvijas izlases spēļu nav.
Statistiski otrs labākais Virslīgas vārtsargs regulārajā sezonā bija Dmitrijs Žabotinskis (dz. 1980.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #1, uz aizsargmaskas #61) Ozolnieki / Monarch komandas ierindā. Viņa kontā arī 6 spēles Latvijas izlases sastāvā (sp. laiks 363:36), bijis “trešais vārtsargs” bez spēles laika divos pasaules čempionātos, kā arī sargājis Latvijas U-18 vai U-20 izlases vārtus piecos attiecīgo vecumu pasaules čempionātos. Klubu karjerā daudzi gadi Liepājas Metalurgs komandā, nedaudz arī Rīga 2000, ASK Ogre, Saratovas Kristall (Krievijas Augstākajā līgā), Kokšetavas Arlan Kazahstānā, Harkovas Dinamo Ukrainas čempionātā u.c. Vairākkārtējs Latvijas čempions un un pāris reizes arī labākās GAA statistikas autors.
Uzziņai: par Virslīgas novembra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts HS Rīga / Prizma vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.). Savukārt vislielākais spēles laiks starp vārtsargiem regulārajā sezonā bija Mārim Jučeram (dz. 1987.), kurš Dinamo Juniors vārtus sargāja 1406 minūtes un 49 sekundes (25 spēles). Starp citu, Jučers ir viens no diviem Virslīgas vārtsargiem ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi (izlases vārtos 972 minūtes un 28 sekundes; pieteikumā 35 spēles).
Latvijas Virslīgas Top 2 vārtsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (kritērijs: GAA – vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients; saskaņā ar lhf.lv):
vārtsargs
komanda
sp.
min:sek
GAA
1.
Renārs Kazanovs
Kurbads
18
883:25
2.51
2.
Dmitrijs Žabotinskis
Ozolnieki / Monarch
10
597:52
2.71
* Aprēķinā iekļauti vārtsargi, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles jeb 300 minūtes (t.i., 16,7% no savas komandas vārtsargu spēles laika).
P.S.
Joprojām turpinās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālsērija, kurā oponenti ir Kurbads un HS Rīga / Prizma komandas. Play off summā jau būs saskatāmi citi izcilnieki, bet par to – cits stāsts.
Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.
Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.
Leonīds un Kirils Tambijevi
Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.
Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.
Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.
Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).
Aleksandri Kerči I, II
Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.
Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.
Aleksandrs un Romans Semjonovi
Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.
Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.
Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.
Artis un Rodrigo Āboli
Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).
Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.
18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.
Vladimirs un Georgs Golovkovi
“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi. Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.
Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.
Andrejs un Ruslans Ignatoviči
Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).
Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.
Andrejs un Vadims Maticini
Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).
Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.
Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).
Juris un Edgars Opuļski
Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.
Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.
Aigars un Frenks Razgali
Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.
Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo JuniorsLatvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.
P.S.
Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.
Vai ir dzirdēts par tādu lietu kā Universiāde? Tur studējoši sportisti vai sportojoši studenti, kāda, nu, kuram prioritāte, sacenšas un cīnās par godalgām dažādos sporta veidos. Šogad decembrī Trentīno (Itālijā) paredzēta 26. ziemas universiādes norise. Tajā plāno piedalīties arī Latvijas studentu hokeja izlase.
Ziemas universiādes norises laiks ieplānots kompakti, īsi pirms Ziemassvētkiem, lai studējošajai jaunatnei nelaupītu svētkus – no 11. līdz 21. decembrim. Norises vieta ziemas sporta veidiem atbilstoša: Alpu kalnu ietvertais Trentīno – Alto Adidžes reģions Itālijas ziemeļos, tā attālāk no Vidusjūras pludmalēm.
Kopā par universiādes hokeja lauriem vīriešu hokejā cīnīsies 12 valstsvienības. Priekšsacīkstes ir saplānotas 3 grupās. Latvijas studenti ir iesvērti A grupā (Pool A), kuras ietvaros būs jāuzspēlē pret ASV, Itālijas un Zviedrijas studējošajiem hokejistiem. Apakšgrupā ieņemtā vieta arī noteiks turpmākās “kustības” – play off vai ārpus.
Hokeja turnīra apakšgrupas Universiādē 2013. gada decembrī:
A grupa
B grupa
C grupa
ASV
Čehija
Japāna
Itālija
Krievija
Kanāda
Latvija
Lielbritānija
Kazahstāna
Zviedrija
Slovākija
Ukraina
*
Apakšgrupu pirmo divu vietu ieņēmēji vietu izslēgšanas spēlēs būs nodrošinājuši, bet pārējās divas play off vienības tiks atlasītas pēc grupas spēlēs izcīnītajiem punktiem un vietas. Atlikušās 4 vienības uzspēlēs, lai sadalītu Universiādes hokeja turnīra vietas amplitūdā no 9. līdz 12.
Latvijas studentu izlases spēles A apakšgrupā:
10. decembrī pret Itālijas studentu izlasi;
13. decembrī pret ASV studentu izlasi;
15. decembrī pret Zviedrijas studentu izlasi.
Kas nāks pretī, pret to cīnīsies
Kā skaties uz mūsu izlases izredzēm universiādē? Kāds vispār ir priekšstats par to, kas sagaida Trentīno ledus laukumos? Latvijas studentu izlases aizsargs Pauls Zvirbulis: “Īsti nezinu, kāds tur līmenis ir, bet paskatoties pirms diviem gadiem iepriekšējas Universiādes spēli par 3. vietu un 1. vietu, domāju, ka par pirmo četrinieku varam pacīnīties. Sagaidu, ka būs diezgan labas kvalitātes hokejs. Noteikti, ka Kanāda un Amerika būs favorītes, jo viņiem šī koledžu sistēma ir ļoti augstā līmenī, kamēr Latvijā – ne īpaši; par citām valstīm īsti nezinu. Bet atkal jāpiemin iepriekšējās Universiādes spēle par medaļām, kur par 1. vietu spēlēja Baltkrievija [..], bet par 3.vietu – Kazahstāna [..]. Tā, ka, domājams, tur viss kas var atgadīties.”
Iepriekšējā, 25., ziemas Universiāde norisinājās Turcijā 2011. gada janvārī – februārī. Bronzas medaļas izcīnīja Kanādas studenti, ar 3:1 uzvarot Kazahstānas studējošo valstsvienību. Zeltu izcīnīja Krievijas komanda, ar 1:0 pieveicot Baltkrievijas studentus.
Savukārt, valstsvienības aizsargs Livars Lāns ir piesardzīgāks: “Šajā turnīrā piedalīsies hokeja lielvalstis, tāpēc cerības ir maz, taču tās ir. Pirmie pretinieki ir Itālija, kuru mums obligāti ir jāuzvar; pēc tam nāk zviedri un amerikāņi, tur būs grūtāk. Bet darīsim visu kas mūsu spēkos.”
Kuri būs stiprākie pretinieki Universiādē? Izlases vārtsargs Henrijs Ančs: “Stiprākie grupā varētu būt amerikāņi, plus vēl zinot, ka viss būs pret mums jau atklāšanas spēlē, jo būs jāspēlē pret mājiniekiem itāļiem. Bet vispār krievi, baltkrievi, kanādieši un kazahi esot spēcīgas komandas, pēc pagājušās Universiādes skatoties. Cik es sapratu, tad kazahiem pat esot bijusi divu nedēļu sagatavošanās nometne pirms universiādes. Kā jau mums teica, ka nav svarīgi, kas nāks pretī, jo lielākoties visas būs līdzvērtīgas izlases, un es domāju, ka mēs nešķirosim kura ir kura, jo uz visām spēlēm iziesim kā uz izšķirošo.”
Savukārt izlases uzbrucējs Artūrs Āboliņš spriež: “Grūti spriest, neesmu redzējis citu valstu izlašu sastāvu un klubus, kur spēlētāji spēlē, bet zinu ka Baltkrievija, Kazahstāna un Krievija brauc ļoti spēcīgos sastāvos, ko nevarētu teikt par rietumu valstu izlasēm.”
Itālija, ASV, Zviedrija
Kā pirmie pretinieki Universiādē Latvijas vienībai būs Itālijas studenti, pret kuriem jāspēlē 10. decembrī. “Pirmkārt itāļi ir mājinieku komanda, un, domāju, par cik viss notiek Itālijā, tad Universiādei viņi gatavojas īpaši un būs atlasījuši labāko pieejamo sastāvu. Viegli nebūs, bet uzvarēt grib visi,” spriež Latvijas studentu izlases uzbrucējs Jānis Bērziņš.
13. decembrī Latvijas pretiniekos ASV, kur augstskolu hokeja sistēma ir īpaši izslīpēta. Tiesa, ASV mēdz uz Universiādi nesūtīt jaudīgākā koledžu čempionāta NCAA D1 pāstāvjus, taču arī ASV “otrā” koledžu hokeja saimniecība ACHA var deleģēt ļoti pieklājīgus pretendentus. “Gribas jau domāt pozitīvi, tāpēc teikšu, ka izredzes mums ir, viss ir mūsu rokās un, protams, arī atkarīgs no tā, ko ASV būs atsūtījusi uz Universiādi. Skatījos viņu sniegumus iepriekšējos gados, un tad viņi īpaši labi nestartēja,” spriež Latvijas augstskolu izlases aizsargs Kārlis Kalvītis.
Varbūt mūsu priekšrocība – vieglāka aklimatizēšanās Itālijā? Amerikāņiem tomēr vairāk stundu un kilometru tūkstošu… “Pēc manām domām, lielu lomu tas nespēlēs, jo tomēr ar amerikāņiem nespēlēsim uzreiz, kad atbrauksim. Tādējādi viņi jau būs pāris dienas tur bijuši un, domāju, ar aklimatizēšanos viņiem viss būs kārtībā. Jāņem vērā arī tas, ka visiem tomēr būs jāveic sava veida aklimatizēšanās pie spēlēšanas kalnos,” tā Kārlis Kalvītis.
Kas būs mūsu “slepenais ierocis” Universiādē? Ar ko mēģināsim pārsteigt savus pretiniekus? “Uz šo jautājumi ir grūti atbildēt, jo mēs paši braucam spēlēt, pret nezināmām komandām. Iepriekšējos gadus par medaļām sitās Kazahstāna un Baltkrievija; tas pierāda, ka prognozēt kaut ko būs grūti. Bet par mūsu plusu es uzskatu, ka mēs visi savstarpēji jau iepriekš bijām pazīstami, lielākā [daļa] spēlē kopā vai ir spēlējuši kopā iepriekšējos klubos,” uzskata valstsvienības vārtsargs Uldis Čalpa.
Grupas pēdējā spēle ieplānota 15. decembrī pret zviedriem. Kas mūs sagaida spēlē pret Zviedriju? “Zviedri var atbraukt ar saviem labākajiem pieejamajiem spēlētājiem vai arī – ar ne tik labiem. Jebkurā gadījumā, uzskatu, ka šajā turnīrā varam cīnīties ar visām komandām,” tā Latvijas komandas uzbrucējs Kristaps Legzdiņš, kurš kā reiz 5 iepriekšējās sezonas ir aizvadījis dažādās Zviedrijas līgās. “Pēc pieredzes spriežot, liekas, ka tikai kādi 20% no Zviedrijas hokejistiem mācās augstskolās. Man 1. divīzijas [Zviedrijas trešās stiprākās līgas] komandā bija 3 spēlētāji, kas mācījās augstskolā, un pieļauju, ka pārējās komandās varētu būt līdzīgi. Jo viņi arī pēc vidusskolas pabeigšanas var atrast labu darbu, un lielāka daļa uzskata, ka augstskolas izglītība nav nepieciešama. Jebkura gadījumā zviedri būs turnīra favorīti,” tā Kristaps Legzdiņš.
Cik gatavi esam?
Sagatavošanās posma ietvaros Latvijas studentu izlase novembrī ir aizvadījusi divas pārbaudes spēles. Pret Virslīgas komandu HS Rīga / Prizma (uzvarēta ar 6:4) un pret amatieru vienību Hanza / Prizma (10:2). “Šīs spēlēs noteikti nāca par labu, jo bija iespēja komandai sanākt kopā un kaut nedaudz iespēlēties. [..] Līdz šim kopā uz ledus esam bijuši tikai uz divām pārbaudes spēlēm, bet visi spēlētāji ir noskaņoti pozitīvi un apņēmības pilni parādīt savu labāko sniegumu,” spriež studentu izlases aizsargs Kristaps Kuplais.
Cik gatava ir mūsu izlase universiādei? “Man personīgi ir grūti spriest, cik gatavi esam Universiādei, jo šis būs pirmais pasaules mēroga notikums priekš manis, bet varu teikt to, ka visi izlasē iekļautie spēlētāji saprot, ka pasākums ir ļoti nopietns, vāju komandu nebūs un nopietni tam gatavojas. Cik gatavi būsim universiādē, to jau redzēsim,” tā valstsvienības uzbrucējs Ralfs Melders.
Virslīgas “komplekts”
Latvijas studentu izlases sastāvs komplektēts pamatā no Latvijas Virslīgas komandās spēlējošiem Latvijas studentiem-hokejistiem. Izņēmumi ir 3 puiši (no 22) – Rīgas Dinamo uzbrucējs Juris Upītis un Latvijas U-20 līgā startējošās Prizma / Pārdaugava U20 komandas uzbrucējs Elvis Egle.
Gadu ziņā pieredzējušākais Latvijas students ir 25 gadus vecais Zemgale/LLU vienības aizsargs Viesturs Cimermanis (dz. 1988.), bet jaunākie pārstāvji ir 19 gadus vecie Artūrs Āboliņš, Krists Apsītis un Elvis Egle.
Vis-studentiskākās komandas Latvijas Virslīgā ir izrādījušās Zemgale / LLU un HS Rīga / Prizma, kuras Latvijas studentu izlasei “aizdevušas” pa 6 hokejistiem. Paprāvu “delegāciju” veido Kurbads vienības studenti – 5 hokejisti. Ar 3 puišiem ir pārstāvēta Ozolnieki / Monarch komanda, bet bez pārstāvniecības ir divi Virslīgas klubi – Dinamo Juniors un Daugavpils. Diezgan loģiski, ka pārstāvētākā augstskola ir LSPA – Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmija.
Latvijas studentu izlases sastāvs dalībai Universiādē 2013. g. decembrī (saskaņā ar studentusports.lv; paredzami daži precizējumi augstskolu sarakstā):
spēlētājs
dz.
klubs
līga
augstskola
UZBRUCĒJI
Artūrs Āboliņš
1994.
Zemgale / LLU
Latv. Virslīga
LSPA
Artūrs Batraks
1990.
Zemgale / LLU
Latv. Virslīga
LLU
Jānis Bērziņš
1992.
Kurbads
Latv. Virslīga
LSPA
Artūrs Birstiņš
1993.
Kurbads
Latv. Virslīga
RISEBA
Kārlis Brants
1990.
HS Rīga / Prizma
Latv. Virslīga
RTU
Elvis Egle
1994.
Prizma / Pārdaugava U20
Latv. U-20 līga
?
Miks Komuls
1993.
Zemgale / LLU
Latv. Virslīga
LSPA
Kristaps Legzdiņš
1992.
Kurbads
Latv. Virslīga
BAT
Edgars Lipsbergs
1989.
Ozolnieki / Monarch
Latv. Virslīga
LSPA
Ralfs Melders
1993.
HS Rīga / Prizma
Latv. Virslīga
LSPA
Artjoms Ogorodņikovs
1989.
Zemgale / LLU
Latv. Virslīga
LU
Juris Upītis
1991.
Dinamo (Rīga)
KHL
?
AIZSARGI
Krists Apsītis
1994.
HS Rīga / Prizma
Latv. Virslīga
ISMA
Prizma / Pārdaugava U-20
Latv. U-20 līga
Ansis Brikainis
1993.
HS Rīga / Prizma
Latv. Virslīga
?
Jānis Bullītis
1990.
Zemgale / LLU
Latv. Virslīga
LSPA
Viesturs Cimermanis
1988.
Zemgale / LLU
Latv. Virslīga
BAT
Kārlis Kalvītis
1991.
Ozolnieki / Monarch
Latv. Virslīga
LSPA, Banku Augstsk.
Kristaps Kuplais
1989.
Ozolnieki / Monarch
Latv. Virslīga
Banku Augstsk.
Livars Lāns
1993.
HS Rīga / Prizma
Latv. Virslīga
LSPA
Pauls Zvirbulis
1993.
Kurbads
Latv. Virslīga
LU
VĀRTSARGI
Henrijs Ančs
1990.
HS Rīga / Prizma
Latv. Virslīga
Alberta Koledža
Uldis Čalpa
1991.
Kurbads
Latv. Virslīga
RTU
–
* Latvijas studentu izlases treneri: Ēriks Miļuns, Gints Bikars, Miks Dzindulis.
** Skolas: BAT = Biznesa Augstskola Turība; ISMA = Informācijas Sistēmu Menedžmenta Augstskola; LLU = Latvijas Lauksaimniecības Universitāte; LSPA = Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmija; RISEBA = Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un Biznesa Administrācijas Augstskola; RTU = Rīgas Tehniskā Universitāte.
Lasīt vēl:
Latvijas studentu izlases dalībnieku un treneru saraksts (jāņem vērā, ka nav pareizs uzbrucēja Artūra Āboliņa vārds) – studentusports.lv
Latvijas izlases sastāva komplektēšana pasaules čempionātam vai olimpiādei nekad nav bijusi bezkaislīga padarīšana. Ir bijuši reti gadi, kad izdevies savākt maksimāli iespējamo sastāvu, tomēr traumas un arī klubu intereses ne vienmēr ļāvušas sakomplektēties bez ierobežojumiem. Arī gatavojoties 2014. gada ziemas olimpiādei Sočos ir jautājumi, kurus raisa galvenokārt spēlētāju veselības stāvoklis vai spēļu prakses trūkums. Par vienu no šaurākajām vietām šosezon tiek definēta Latvijas izlases vārtu drošība.
Jau augusta nogalē, kad Latvijas izlasei saskaņā ar olimpiādes rīkotāju prasību bija jādeklarē izlases kandidātu paplašinātais saraksts, mūsu valstsvienības listē tika nosaukti seši vārtsargi – Kristers Gudļevskis, Māris Jučers, Jānis Kalniņš, Edgars Masaļskis, Elvis Merzļikins un Ervīns Muštukovs. 3 vīriem no tiem nāksies taisīties uz olimpiādi.
Par visiem pēc kārtas – alfabēta kārtībā, lai nav pārpratumu no secības. Ar ko katrs nodarbojas un kā veicas?
Kristers Gudļevskis
Viens no aizvadītās sezonas pasaules čempionāta atradumiem – Kristers Gudļevskis (augstāk pa labi novietotā attēlā) – atrādīšanos čempionātā ir izmantojis, lai sprauktos Ziemeļamerikas hokeja dienas kārtībā. Skaidrs, ka līdz Tampa Bay Lightning sastāvam ir tāls ceļš un sviedru upes, kas, savukārt, Latvijas hokeja līdzjutējiem liek satraukties par Gudļevska pieejamību Latvijas olimpiskās izlases nepieciešamībām, jo uz olimpiādi spēlētājus laidīšot NHL. Bet AHL un ECHL spēlētāju iespējas uzspēlēt Sočos ir miglā tītas, lai neteiktu, ka nekādas. Jo hokeja lielvalstu izpratnes ziņā nešķiet loģiski, ka Ziemeļamerikas fārmklubu līgu spēlētāji piedalās olimpiādē. Nu, nelīmējas viņiem kopā…
Bet attiecībā uz Kristeru Gudļevski stresam nav pamata. Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks vēl septembrī uzsvēra: “Ja mēs runājam par Gudļevski – vārtsargu, tad mums ir konkrēta noruna ar Tampa Bay ģenerālmenedžeri Stīvu Aizermenu, [..], ka Gudļevskis, ja viss ir kārtībā ar viņu, viņš noteikti piedalās olimpiskajās spēlēs” (skatīt „Latvijas hokeja apskatu” no 14:04).
Tagad tikai atliek novēlēt, lai Kristeram Gudļevskim „viss ir kārtībā” kā ar veselību, tā sportiskā ziņā. Jācer, ka viņam būs gājusi labumā gatavošanās kopā ar Tampa Bay Lightning vienību tās pirmssezonas nometnē. Šosezon Lightning otrā fārmkluba Florida Everblades sastāvā ECHL čempionātā Gudļevskis ir pierakstījies pieklājīgi – 2 spēles, 120 minūtes, 91.4% atvairītu metienu, vidēji spēlē 1,5 vārtu zaudējumi (GAA 1.50) un abas ir uzvaras. Bet jau diezgan drīz Kristers Gudļevskis ir izsaukts „stāvu augstāk” – uz AHL vienību Syracuse Crunch, kur savainojumu guvis un vismaz uz divām nedēļām “izkritis” komandas vārtsargs soms Riku Helenius. Gudļevska debija Crunch vārtos izdevās pārliecinoša – 60 minūtes spēles laika, 100% atvairītu metienu (visi 22 gab.) un “sausa” uzvara.
Māris Jučers
Iepriekšējo divu sezonu Rīgas Dinamo “otrais numurs” Māris Jučers (attēlā līdzās pa kreisi) šosezon uz “lielās skatuves” netiek, tomēr klubam viņš ir vajadzīgs, par ko liecina šajā starpsezonā pagarinātais līgums. Dinamo sastāva komplektētājiem pēc Gudļevska pārcelšanās uz Ziemeļameriku tomēr vajadzēja nodrošināt par diviem vārtsargiem garāku šī posteņa soliņu. Kamēr Mikaels Tellkvists un Jakubs Sedlāčeks attaisno uz viņiem liktās cerības, kluba “trešais numurs” un olimpiskās izlases kandidāts Māris Jučers cīnās fārmklubā Dinamo Juniors, kas “izmitināts” Latvijas Virslīgā. Vai ar to pietiks, lai varētu reāli pretendēt uz sastāvu izlasē, rādīs laiks.
Bet cipariski – Jučeram ir labākā vārtsargu statistika Latvijas čempionātā. Vidēji spēlē 2,44 vārtu zaudējumi (GAA) un 565 minūtes spēles laika. Bet Dinamo Juniors ar 17 punktiem 10 spēlēs ieņem turnīra tabulas 5. vietu (no 6). Tiesa, “mazajiem dinamiešiem” ir tikpat punktu, cik un 3. un 4. vietas ieņēmējiem. Vēl jāpiemin statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņā; tur Mārim Jučeram 3 spēlēs 89,47% atvairītu metienu un GAA 2,67.
Jānis Kalniņš
Sava laika Liepājas Metalurgs kluba perspektīvais vārtsargs Jānis Kalniņš (attēlā līdzās pa labi) ir pārcēlies uz Ungāriju – Dunaújvárosi Acélbikák (arī – Dab.Docler, DAB) komandu MOL Liga čempionātā. Tur Kalniņš ir aizvadījis 3 spēles (laiks 178:41), atvairījis 91,17% metienus un piedzīvojis 3,02 vārtu zaudējumus vidēji spēlē (GAA). Taču Jānis Kalniņš nav savas vienības, kas ir čempionāta līderi, pamatvārtsargs. Vairāk spēļu aizvadījuši divi citi kolēģi. Viens no MOL Liga labākajiem vārtsargiem – slovāks Peter Sevela, kuram 9 spēlēs 93,15% atvairītu metienu un 2.20 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. Vairāk uzspēlējis arī cits kolēģis ungārs Tamás Kiss – 5 spēles, 2,07% atvairītu metienu un GAA 2.57. Vēl Jānim Kalniņam ir sanācis uzspēlēt Dunaūjvārošas U-20 komandā, kur spēļu prakses nolūkā atļauts zināms spēļu apjoms arī junioru vecumu pāraugušiem spēlētājiem.
Kā Tu raksturotu MOL līgas līmeni, salīdzinot ar savu agrāko pieredzi, piemēram, Baltkrievijas ekstralīgā? Kādu hokeju spēlē Ungārijā? Jānis Kalniņš: “MOL līga, salīdzinot ar Baltkrievijas [ekstralīgu], ir apmēram tāda pati, tikai meistarības ziņā nav tik liela starpība starp pirmo vietu tabulā un pēdējo. Te vairāk ir tāds zviedru hokejs. Daudz met pa vārtiem. Kā ir kaut mazākā iespēja, tā met un iet uz atlēkušo ripu, Nav lielās saspēles, kuras ir raksturīgas krievu hokejam. Kā vārtsargam tas ir labi, ka ir salīdzinoši daudz metienu. Spēlētāju individuālā meistarība ir varbūt nedaudz zemāka, jo te salīdzinoši maz cenšas apspēlēt pretinieku, kad iet viens pret viens. Vairāk izpilda metienus un tad iet uz vārtiem. Bet kopumā līmenis ir labāks nekā es sākumā biju gaidījis. Visur Eiropā hokejs iet uz augšu.”
Edgars Masaļskis
Vislielākā jautājuma zīme Latvijas olimpiskās izlases kandidātu sarakstā ir tieši līdzšinējais ilggadējais “pirmais numurs” Edgars Masaļskis (attēlā līdzās pa labi), kurš jauno sezonu nav uzsācis…
Ir bijuši ledus treniņi kopā ar sava laika izlases treneri Artūru Irbi, bet nu arī Irbe vairs nav valstsvienības treneris… Ja izlases sastāva komplektētāji dos iespēju Masaļskim novembrī pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi, nebūs pirmā reize, ka laukumā dodas spēlētājs bez kluba. Pirms gada, piemēram, itin sprauni atrādījās Mārtiņš Cipulis. Tomēr vārtsargu postenī šādi eksperimenti var “neatmaksāties”…
Elvis Merzļikins
Varbūt kādam pirms sezonas sākuma publicētajā kandidātu sarakstā Merzļikina (zemāk pa kreisi novietotā attēlā) vārds raisīja smaidu. Bet pusotru mēnesi pēc sezonas sākuma smaidi un vīpsnājieni būs zuduši. 19 gadus vecais Elvis Merzļikins ir reāli debitējis Šveices stiprākās līgas NLA čempionātā. HC Lugano ierindā viņš ir aizvadījis 361 minūti, atvairījis 91,81% metienu un piedzīvojis vidēji 2,33 vārtu zaudējumus spēlē. Tīri vai pieklājīgi debijai jau junioru vecumā. Vēl labāki cipari Merzļikinam ir Šveices stiprākajā junioru līgā HC Lugano U20 komandā, kur viņš uzspēlē paralēli cīņu gaitām lielajā komandā.
Šo iemeslu dēļ arī saprotams Elvja Merzļikina izsaukums uz Latvijas izlases gatavošanos pārbaudes spēlēm pret Krievijas vienību; spēles paredzētas 8. un 9. novembrī Rīgā. Bet paralēli tām un turpat paredzēts U-20 izlašu “sparings” – Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrs, kur Merzļikins varētu kļūt noderīgs arī Latvijas U-20 izlasei.
Ko Tev nozīmē fakts, ka jau augustā tiki nosaukts starp Latvijas olimpiskās izlases kandidātiem? Elvis Merzļikins: “Protams, man nekad [iepriekš] nebija tik lielas emocijas un nekad nebiju tik priecīgs. Bet pirmais, ko es sāku uzreiz darīt, bija gatavošanās – sāku trenēties vairāk un ilgāk, jo tā nav nekāda joka lieta – Latvijas lielā izlase, un tādam līmenim ir jābūt gatavam.”
Kā jūties NLA līmenī? Kas ir tās lietas, kas tomēr nāk grūtāk nekā gaidīji? Kas – varbūt vieglāk? “Tagad es dien’ dienā trenējos ar viņiem jau mēnesi, un esmu piešāvies pie ātrāka līmeņa un stiprākiem metieniem. Sākuma man bija grūti stāvēt treniņos, jo mani mētāja no junioriem uz pirmo [komandu] un no pirmās uz junioriem, un tad man bija neliela putra galvā, kā stāvēt! Nesapratu, kā rīkoties; nu, un tad vienkārši ar spēles praksi, ar kļūdām treniņos sapratu, ka nedrīkst stāvēt kā junioros – ir jāmaina kaut kas. Tāpēc tagad es stāvu biškiņ vairāk iekšā vārtos un [..] lasu spēli! Uz katru kustību te ir jābūt 100% pārliecinātam un jāuzticas pašam sev, jo, ja būs maza kripatiņa negatīvu domu, tad noteikti nav labi! Tāpēc es cenšos vienmēr būt ar pozitīvām domām!”
Ervīns Muštukovs
Uz papīra Muštukovs (attēlā līdzās pa labi) ir viens no pieredzējušākajiem izlases vārtsargiem-kandidātiem. Ir bijis Latvijas izlases pieteikumā vienā olimpiādē, vienā pasaules čempionātā, pāris olimpiskās kvalifikācijas turnīros, bet – nav aizvadījis šajos turnīros nevienu spēli, nevienu minūti…
Jauno sezonu Ervīns Muštukovs ir uzsācis Dānijas čempionātā, kur ir Esbjerg Energy vienības “pirmais numurs”. Aizvadījis 7 spēles, 414 minūtes, atvairījis 92,21% metienu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA) noturējis 2,61 apmērā. No čempionāta vārtsargiem, kas aizvadījuši vismaz ceturtdaļu savas komandas kopējā spēles laika Muštukovs ir dāņu līgas otrs labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta.
P.S.
Pilnīgākai ainavai jāpiebilst, ka šosezon salīdzinoši augstā līmenī – jau minētajā Šveices NLA – debitējis vēl viens 19 gadus vecs latviešu vārtsargs. Viņa vārds ir Ivars Punnenovs, un viņš Rapperswil-Jona Lakers sastāvā ir aizvadījis 158 minūtes, atvairot 90,32% metienu un “salasot” vidēji 3,41 vārtu zaudējumu spēlē. Kopumā arī vērā ņemama debija. Cipari labāki ir viņa “otrajā darbavietā” – Rapperswil-Jona U20 komandā Šveices stiprākajā junioru līgā. Punnenovs gan nav starp olimpiskās izlases kandidātiem.
Idejiski kā čempionu līga, kurā Eiropas valstu čempionvienības izspēlē pašu galveno uzvarētāju. Līga – būtu tā pārspīlēti teikts, jo kausu izspēlē periodiski mazos ekspres-turnīros sezonas gaitā. Nopietni vīri saka, ka tas jau tāds “sētas turnīrs” vien esot, jo Eiropas Top6 hokeja lielvalstis tajā nepiedalās. Latvija – piedalās!
Tomēr aiz sešinieka esošās valstis par Kontinentālo kausu interesējas vairāk. Pat, ja tēmas lokā figurē it kā nevērīga attieksme un it kā “mums jau nevajag”. Oktobrī pēc kausa lūkoties – t.i. piedalīties turnīra 2. kārtas B apakšgrupas spēlēs – aizbrauca arī Dinamo saimniecības komanda. Pērnsezon Juniors vienība Latvijas Virslīgā bija izcīnījusi otro vietu, bet tā kā Latvijas čempioni SMScredit.lv atteicās no dalības Kontinentālajā kausā un galu galā arī Virslīgā, tad Dinamo jaunatnei bija tas gods reprezentēt mūsu valsti jaunās sezonas turnīrā.
Par Dinamo Juniors komandu to dēvēt var formāli, jo no reālā Virslīgas komandas sastāva ir trīs kadri – MHL vecumu pāraugušie Māris Bičevskis, Mārtiņš Porejs un Dinamo „lielās komandas” rezerves vārtsargs Māris Jučers. Bet pārējie 19 puiši jeb 86,4% sastāva ir no HK Rīga MHL versijas. No kuriem, savukārt, divi – Edgars Siksna un Andris Siksnis – šosezon nedaudz ir “trāpījuši” uz KHL ledus Rīgas Dinamo sastāvā.
Tā kā sastāva komplekts ir diezgan pieklājīgs un arī B apakšgrupas sāncenšu pārstāvēto valstu (Lielbritānija, Nīderlande, Spānija) hokeju mūsu pusē nav pieņemts uzskatīt par pilnvērtīgu, no Latvijas pārstāvošās komandas netika gaidīts nekas savādāks kā pārliecinoša uzvara. Apmēram tā, kā bija pirmajās divās spēlēs – 8:3, 7:2… Bet britu klubs Nottingham Panthers, kas ir šī gada Lielbritānijas čempionvienība, izrādījās stiprāks. Kā tad tā!?
Stereotipus attiecībā uz Nīderlandes un Spānijas hokeju “pabarojām”, bet britu klubs neļāvās… Atveram acis un paskatāmies uz EIHL. Pilnā vārdā ‘Elite Ice Hockey League’ droši, ka nav Top5 čempionāts Eiropā. Un arī par Top10 varētu strīdēties. Bet visādi citādi – esot pieklājīga līga, kurā laiku pa laikam “laimi meklē” arī Latvijas hokejisti. Spēlētā hokeja izpratni varētu veicināt ieskats EIHL nacionālajā pārstāvniecībā: 43,8% – Lielbritānijas pavalstnieku, 45,7% – ziemeļamerikāņu (no tiem divas trešdaļas kanādiešu)…
NHL zvaigznes pilnbriedā Lielbritānijas klubu sastāvos atrast nevarēs, bet Ziemeļamerikas otrā plāna līgu – AHL un ECHL – onkuļus varēs saskatīt biezā slānī. Arī pa kādam ar NHL pieredzi. Lai arī vīri pārcēlušies uz Eiropu labākas naudas un mierīgākas dzīves baudīšanas nolūkā, spēlēt hokeju nav aizmirsuši. Tad jautājums – no kurienes var nākt pārliecība, ka Latvijas Virslīgas (nu, labi – MHL) augšgala komandai būtu bez ierunām jāsit britu stiprākās līgas vienība. Var jau būt, ka divās spēlēs no trijām tā būtu iegadījies. Bet tas jau stāsts no tēmu loka „kas būtu, ja būtu”.
–
Diez vai arī vajadzētu dramatizēt zaudējumu Notingemas “pantērām”. Ne tāpēc, ka “šis turnīrs ir sviests un mums patiesībā neinteresē”, bet tāpēc, ka objektīvi Latvijas Virslīgas vieta ir tieši tur, kur palika Latvijas komanda. Periodiski var lēkāt augstāk par pēcpusi un mest kūleņus. Var nosūtīt uz turnīru reāli KHL-ā (agrāk – Baltkrievijas ekstralīgā) spēlējošu vienību. Bet tas tik un tā nekļūs par plāksteri Latvijas nacionālā čempionāta īpatnībām. Vai Doņeckas Donbass šogad izcīnītais IIHF Kontinentālais kauss padarījis šīs valsts nacionālo čempionātu stiprāku? Tiem, kas nezina – Ukrainas čempionāts pēc iepriekšējo pāris gadu pozitīvām “spazmām” tomēr atrodas stipri bēdīgā stāvoklī – šosezon pāris komandas izbeigušās, plosa iekšēji konflikti utt.
P.S.
Bet visādi citādi – Dinamo “rezerves komandu” puišiem Notingema bija laba pieredze Arī realitātes izpratnei un pieredzei kopumā.
Dinamo Juniors sastāvs un spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņas B apakšgrupas spēlēs Notingemā 2013. gada 18. – 20. oktobrī (secība – mikromaču vārtu starpības pozitivitāte; saskaņā ar iihf.com):
spēlētājs
dz.
sp.
punkti
+/-
SM
met.
MM
UZBRUCĒJI
1.
Edgars Kurmis
1993.
3
1+2
+4
2
6
6:0
2.
Deivids Sarkanis
1994.
3
2+3
+4
0
5
5:0
3.
Rodrigo Ābols
1996.
3
0+2
+3
0
5
5:0
4.
Māris Bičevskis
1991.
3
2+2
+3
0
14
6:3
5.
Rūdolfs Maslovskis
1995.
3
1+2
+1
2
7
6:3
6.
Ričards Kondrāts
1994.
3
1+1
+2
0
1
2:0
7.
Andris Siksnis
1993.
3
1+2
+1
2
8
4:3
8.
Nikolajs Jeļisejevs
1994.
3
1+2
-1
2
8
3:2
9.
Artūrs Ševčenko
1994.
3
2+0
+1
0
5
2:1
10.
Kirils Galoha
1996.
3
0+0
+1
0
0
1:0
11.
Oskars Batņa
1995.
3
0+1
±0
4
1
1:1
12..
Rustams Begovs C
1993.
3
2+0
-1
27
5
3:4
13.
Kārlis Ozoliņš
1994.
3
0+1
-1
4
3
3:4
AIZSARGI
1.
Mārtiņš Porejs
1991.
3
0+1
+5
6
9
9:3
2.
Krišs Lipsbergs
1993.
3
1+1
+2
4
7
6:3
3.
Haralds Neimanis
1994.
3
0+1
+3
2
6
4:1
4.
Rinalds Rosinskis
1994.
3
1+1
+1
0
3
4:2
5.
Edgars Siksna
1993.
3
1+0
+1
0
5
3:1
6.
Patriks Škuratovs
1994.
3
0+0
+1
39
3
3:2
7.
Jānis Jaks
1995.
3
0+2
±0
2
0
3:4
VĀRTSARGI
dz.
sp.
sp. laiks
atv. %
GAA
SM
MM
1.
Māris Jučers
1987.
3
179:29
89.47%
2.67
0
16:8
2.
Nils Grīnfogels
1994.
0
0:00
–
–
0
–
*
Plašākai ainavai:
Dinamo Juniors komandas spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņas spēlē – iihf.com
IIHF Kontinentālā kausa 2. posma B apakšgrupas statistikas lapa – iihf.com
NAHL (North Amerian Hockey League) kā ASV otrs stiprākais junioru čempionāts (Tier II) būs tālāk no NHL nekā Kanādas junioru elites līgas vai USHL. Neviens no Latvijas hokejistiem, kas spēlējuši NAHL, līdz Ziemeļamerikas hokeja piramīdas augšgalam – NHL – nav uzrāpies. Vismaz pagaidām. Taču starp Nacionālās Hokeja Līgas hokejistiem ir spēlētāji. kuru biogrāfijā ir ieraksta ailīte ‘NAHL’. Šosezon trīs Latvijas jaunie hokejisti ir izvēlējušies NAHL ceļu.
Vispār jau NHL klubu aktuālajos sastāvos ir vairāki desmiti spēlētāju, kuru pieredzē ir arī dalība NAHL čempionātā. Taču absolūtais vairums viņu nav spēlējuši NAHL klubos, bet – ir bijuši ASV U-18 izlases sagatavošanās programmas dalībnieki. T.i., spēlējuši jauniešu izlasē, kurai pieredzes uzkrāšanas nolūkā bija jāspēlē NAHL čempionātā. Tāda kārtība pastāvēja līdz 2009. gadam, kad ASV U-18 izlase tika pārcelta līmeni augstāk – uz USHL līgu, kur U-18 pasaules čempionātiem gatavojās turpmāk.
Bet aktuālie NHL hokejisti, kuriem ir NAHL klubu pieredze ceļā uz virsotnēm, drīzāk ir izņēmums nekā likumsakarība, ja salīdzina ar ienācējiem no USHL un Kanādas elites junioru līgām. Tomēr jaunās NHL sezonas ievadā oficiālajās spēlēs ir uzspēlējuši padsmit veči, kuri agrāk spēlējuši NAHL klubos. Viens no redzamākajiem un līguma ziņā “biezākajiem” (6 250 000 dolāru šajā sezonā) ir Buffalo Sabres vārtsargs Ryan Miller. Turpat netālu – Columbus Blue Jackets aizsargs James Wisniewski (5 500 000), Vancouver Canucks uzbrucējs David Booth (4 250 000), Ottawa Senators vārtsargs Craig Anderson (3 187 500), Tampa Bay Lightning vārtsargs Ben Bishop (2 300 000)… Ja skatās optimistiski, izņēmumu ir diezgan daudz, lai atrastos vieta vēl kādam.
Latvijas hokejistiem ar NAHL pieredzi, kā jau minēts, izņēmumus iestudēt nav izdevies. Taču ir daži pozitīvi piemēri karjeras virzībai arī starp Latvijas hokejistiem. Tā, salīdzinoši nesen latviešu aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.) pēc veiksmīgas savas otrās NAHL sezonas, kur bija līgas rezultatīvākais un “Gada” aizsargs, pārcēlās uz USHL čempionātu un pēc tam – uz koledžu hokeja līgu NCAA, no kuras tad arī kvalificējās dalībai Latvijas izlasē pasaules čempionātā. Tātad – viss pašu rokās, kājās un galvās.
Kristaps Bazevičs (dz. 1994.)
Latviešu aizsargs Kristaps Bazevičs (augstāk pa labi novietotā attēlā) zviedru hokeja plašumus pret Ziemeļameriku iemainīja jau 17 gadu vecumā, kad 2011./2012. g. sezonu iesāka Kanādā – WHL līgas klubā Prince Albert Raiders. Tur sanāca uzspēlēt tikai divas spēles, un jau sezonas gaitā tika atrasta jauni cīņas lauki – NAHL. Šajā līgā Bazevičs jau ir uzsācis savu trešo sezonu. Klubi gan mainījušies – Alaska Avalanche, Johnstown Tomahawks. bet tagad – kopš 2013. gada sākuma – Wichita Falls Wildcats. Vienība un arī Kristaps Bazevičs sezonu iesākuši veiksmīgi – “meža kaķi” ir starp aktuālā NAHL čempionāta līdervienībām, bet 19 gadus vecais latviešu hokejists – viens no diviem komandas lietderīgākajiem aizsargiem. Abiem ar Andrew Kerr lietderības koeficients pa +7. Latviešu aizsarga kontā 13 spēlēs arī 2 rezultatīvas piespēles.
Jau trešo sezonu spēlē NAHL, un droši, ka esi izkodis līgu pilnībā. Kas ir tās spēks? Kas trūkumi? Kristaps Bazevičs: “Līga ir salīdzinoši veca priekš junioru hokeja, jo nav 20 gadus veco spēlētāju ierobežojums, līdz ar to spēlētāji ir fiziski daudz spēcīgāki un spēlē spēka hokeju. Domāju, ka aizsargiem diezgan laba līga, jo pretinieks nedod laiku pieņemt lēmumu. Trūkums droši vien ir tas ka spēlētāji nav tik tehniski, bet to kompensē ar spēka spēli.”
Esi uzspēlējis arī Kanādā – WHL. Ja Tev jāsalīdzina WHL un NAHL – kādas ir būtiskākās abās spēlētā hokeja un tā līmeņa atšķirības? “WHL viennozīmīgi ir ļoti laba līga, tāpat kā USHL arī ir nosacīti jauna. Lielākā atšķirība ir tā, ka WHL pirmās divas maiņas ir ļoti labas, un ir diezgan liela atšķirība starp pirmajām divām un trešo-ceturto maiņu, jo ceturtajā spēlē vai nu jaunie, vai kaušļi. NAHL pirmās maiņas varētu būt USHL un WHL ceturtās vai pat trešās maiņas, pēc manām domām. WHL ir gan tehniska līga, gan tajā pašā laikā piekopj spēka hokeju.”
Kā esi iejuties Wildcats sastāvā? Kādas attiecības izveidojušās ar treneriem, spēlētājiem? “Wildcats sastāvā esmu iejuties ļoti labi, visi apstākļi ļoti apmierina, treneri ir ļoti zinoši un strādā pie tā, lai spēlētāji attīstās. Galvenais treneris Pols Baksters (Paul Baxter) ir labākais treneris, kāds man ir bijis. Pats spēlējis NHL vairākas sezonas, bijis gan galvenais treneris ECHL, AHL un [Somijas] SM-liiga, gan galvenā trenera asistents NHL. Trenējis Sandi Ozoliņu Floridas Panthers. Ļoti daudz ko esmu iemācījies no viņa. Ar komandas biedriem attiecības ir ļoti labas; ļoti saliedēts kolektīvs.”
Cik vērtīga, Tavuprāt, Tavā karjerā ir Ziemeļamerikas pieredze? “Domāju, ka Ziemeļamerikas pieredze man noderēs, jo šeit hokejs ir daudz ātrāks nekā Eiropā. Bet to jau varēs pateikt tikai pēc kāda laika, kad iegūtās zināšanas būs jāliek lietā pieaugušo hokejā.”
Kristofers Bindulis (dz. 1995.)
Latviešu aizsargs Kristofers Bindulis (attēlā – pa labi) uz NAHL pārcēlās šajā starpsezonā pēc tam, kad bija aizvadījis sezonu Juniors komandas ierindā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Vēl aizvadītās sezonas uzkrājumā dalība Latvijas U-18 izlases spēlēs, t.sk. jauniešu pasaules čempionātā. Tagad NAHL vienības Soo Eagles sastāvā Bindulis aizvadījis 13 spēles, iekrājis 3 punktus par rezultatīvām piespēlēm un lietderības koeficientu +3. Starp Eagles aizsargiem tas ir otrs labākais lietderības koeficients.
Kā esi iejuties Eagles sastāvā? Kas ir grūtākās, kas vieglākas lietas salīdzinājumā ar Rīgu? Kristofers Bindulis: “Eagles komanda uzņēma brīvi, jūtos kā savējais; protams, bija sevi jāpierāda, lai trenerim rastos uzticība. Grūtākais viennozīmīgi ir – prom no mājām, bez vecākiem, viss ir pašu rokās. Mēs komandā esam divi latvieši, es un Bruno Birzītis, viens otru atbalstam un ir vieglāk! ”
Kāds Tavuprāt ir NAHL hokejs un līmenis, ja salīdzina ar Tavu agrāko pieredzi – MHL B? “Kā jau Ziemeļamerikas hokejs, ir ātrs spēles ritms, ļoti daudz fiziska kontakta spēles, pie kā ir jāpierod domāt ātri. Savukārt ar manu pieredzi MHL B – tas bija tehnisks hokejs, ātrumi nav tik lieli, bet vairāk saspēles! Es uzskatu, kad NAHL ir augstāks par MHL B.”
Kādus uzdevumus esi izvirzījis sev šai sezonai? “Es atbraucu ar mērķi tik [koledžu hokeja] NCAA pirmajā divīzijā. Vēlos iegūt labu izglītību un spēlēt augstā līmenī.”
Bruno Birzītis (dz. 1995.)
Jaunais uzbrucējs uz NAHL un Soo Eagles pārcēlās vienlaikus ar kolēģi – Kristoferu Binduli. Arī pieredze Bruno Birzītim (attēlā zemāk pa labi) ir līdzīga – 18 gadi, Juniors, MHL B, Latvijas Virslīga, SK Rīga-95, Sanktpēterburgas jauniešu čempionāts, Latvijas U-18 izlase. Tomēr pērnsezonas biogrāfijā ir arī dalība HK Rīga sastāvā MHL (A grupas) čempionātā, kur aizvadītas 29 spēles. Šosezon Soo Eagles ierindā – 11 spēles, iekrāti 4 punkti (1+3) un lietderības koeficients -3.
Kā esi nonācis Eagles sastāvā? Kāpēc izvēlējies ASV, nevis, piemēram, Kanādu? “Bijām aizbraukuši uz Našvilu uz showcase, kur mūs pamanīja cilvēks no Eagles un uzaicināja uz try-out Detroitā. Pēc showcase lidojām uz Detroitu, labi nospēlējam tur, un treneris teica, ka grib mūs redzēt sastāvā. ASV tāpēc, ka bija kontakti šeit, vairāk zinājām par hokeju šeit; līdz ar to bija vieglāk uzzināt visu,” tā Bruno Birzītis. “Grūti salīdzināt ar MHL, jo pagājušogad MHL spēlēja vēl 1991. gadi, līdz ar to grūti spriest. Šeit [NAHL] hokejs ir savādāks – vairāk spēka spēle un metieni pa vārtiem, mazāk kombinācijas un kādas izspēles.”
Vai darbošanos Eagles komandā atvieglo apstāklis ka vienībā ir arī cits latvietis Kristofers Bindulis? “Domāju, ka, protams, ir vieglāk, jo ir latvietis ar ko parunāties, apspriesties par kaut ko; palīdzam viens otram ar angļu valodu. Esam ar mērķi šeit, lai tiktu NCAA koledžā, turpināt mācīties un spēlēt; pēc tam jau redzēs kā dzīvē viss izvērtīsies.”
P.S.
Latvijas hokejisti un viņu sniegums NAHL čempionātā pirms 2013./2014. g. sezonas (tabulā iespējami papildinājumi):
spēlētājs
dz.
sezona
klubs
sp.
punkti
+/-
play off
UZBRUCĒJI
Raimonds Daniličs
1985.
2004./2005.
Texas Tornado
13
0+5
n/d
Bismarck Bobcats
25
3+9
n/d
4 sp. 0+1
Edgars Lipsbergs
1989.
2008./2009.
Topeka Roadrunners
43
5+9
+6
9 sp. 0+1; ±0
2009./2010.
Topeka Roadrunners
52
17+25
+6
9 sp 5+3; +3
Rihards Marenis
1993.
2012./2013.
Amarillo Bulls
10
1+0
+1
Ēriks Ozollapa
1987.
2006./2007.
Traverse City North Stars
12
3+0
n/d
Jānis Puriņš
1987.
2006./2007.
Mahoning Valley Phantoms
44
14+5
n/d
1 sp. 0+0
Mārtiņš Roštoks
1980.
1999./2000.
Rochester Jr. Americans
13
6+4
n/d
Danville Wings
7
1+3
n/d
Nils Semjonovs
1991.
2010./2011.
Springfield Jr. Blues
6
2+0
-1
Aberdeen Wings
45
8+7
-2
2011./2012.
Odessa Jackalopes
9
0+2
-5
Kārlis Zirnis
1977.
1997./1998.
Gaylord Grizzlies
41
15+22
n/d
AIZSARGI
Kristaps Bazevičs
1994.
2011./2012.
Alaska Avalanche
13
2+2
+2
2012./2013.
Johnstown Tomahawks
30
3+3
-4
Wichita Falls Wildcats
21
1+2
-4
Ričards Bērziņš
1992.
2010./2011.
Wenatchee Wild
7
0+1
-1
Ralfs Freibergs
1991.
2009./2010.
Texas Tornado
26
1+17
-3
5 sp. 0+2; +2
2010./2011.
Texas Tornado
53
7+48
+21
4 sp. 0+3; -1
VĀRTSARGS
atv. %
GAA
Dainis Vasiļjevs
1990.
2009./2010.
Kenai River Brown Bears
17
89.5%
3.74
2 sp. 89.5%; 3.20
*
Plašākai ainavai:
Mūsējie netālu no NHL. 1. sērija. Kanāda. WHL: tepat
Mūsējie netālu no NHL. 2. sērija. Kanāda. QMJHL: tepat
Mūsējie netālu no NHL. 3. sērija. Savienotās Valstis. USHL: tepat
Par junioru hokeja sistēmu, līgām Ziemeļamerikā: tepat
01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;
07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;
14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;
21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;
30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;
31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.
Tāds priekšstats varēja rasties, Piņķos vērojot Latvijas Virslīgas regulārās sezonas spēli starp Ozolnieki / Monarch un Dinamo Juniors komandām. Zinot Latvijas komandu masveidīgu pārcelšanos prom no MHL B grupas, varētu nebūt pārsteigums.
Tiesa, nekāda jaunatklāta Amerika tā nav. Jau pērnās sezonas izskaņā, kad Virslīgas čempionāts iegāja izslēgšanas spēļu fāzē, “tikai” Juniors (tāds bija komandas nosaukums) stipri papildinājās ar HK Rīga un pat Dinamo spēlētājiem. Toreiz palika pēcgarša, jo SMScredit.lv vīrus neizdevās “paņemt”.
Taču šīs sezonas spēlē “viltotais” Dinamo Juniors sastrādāja 11:3 pret Ozolnieku “vilkiem”. Turklāt spēles rezultāts neliecina par spēles gaitu. Atbilstošāks būtu kāds 17:3 vai 21:3. Iespēju un momentu birums HK Rīga, atvainojiet – Dinamo Juniors, puišiem bija pamatīgs. Un arī spēka tuvāk spēles beigām Dinamo fārmklubam bija vairāk.
Šoreiz arī Dinamo Juniors bija krietni viltotāks par agrāku sezonu gadījumiem. No sastāva tikai divi šosezon bija uzspēlējuši Dinamo Juniors sastāvā – vārtsargs Māris Jučers un uzbrucējs Māris Bičevskis, un tos pašus attiecīgi 26 un 23 gadu vecumā par “junioriem” var saukt stipri nosacīti… Taču fārms paliek fārms, pat ja tā nosaukums ir “mazulīši” vai citādi maigi un mīļi.
Jā, un pārējie – bez kautrēšanās pilns HK Rīga komplekts ar papildspēkiem no Dinamo “lielās” komandas – puišiem, kas MHL-am un HK Rīga sastāvam jau par vecu. Līdzās HK Rīga līderiem Roberts Bukarts, Mārtiņš Porejs. Arī vēl tikko Rīgas Dinamo sastāvā debitējušie Edgars Siksna un Andris Siksnis. Pat uz treneru postamenta – HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs, bet “oriģinālais” Dinamo Juniors galvenais treneris Vjačeslavs Nazarovs maliņā, tā stipri formāli atrodoties spēlētāju tuvumā. Bet Nazarova asistents Andrejs Ignatovičs – vispār tribīnēs.
Turklāt formālais Dinamo Juniors laukumā devās HK Rīga formastērpos… Bet, jāatkārtojas: fārmklubs, paliek fārmklubs. Zinātāji teic, ka šāda spēle ar HK Rīga dalību vajadzīga, lai puiši drīkstētu pārstāvēt Dinamo Juniors komandu IIHF Kontinentālā kausa spēlēs.
Cita starpā, jo stiprākas komandas piedalās, jo līga un tās līmenis stiprāki. Tomēr intriga, azarts un interese grūti saglabājami šādā vienvirziena hokejā. Vienīgais asumiņš – cik ātri “juniori” iemetīs desmitos, vai Ozolnieki / Monarch dabūs iekšā trešos… Jā, un vēl – vai aizies līdz kautiņam. Jo atsevišķi “vilku” veterāni HK Rīga puišu fiziskajai kondīcijai un dzimstošajai meistarībai pretī varēja likt skarbu vīru spēles stilu un raupjumu, kas, protams, Dinamo jaunatnei negāja pie sirds. Tomēr veselais saprāts triumfēja, un konkrētāki asumi izpalika.
Sausais (statistiskais) atlikums: pa 4 punktiem “junioru” pusē 3 puišiem (Rodrigo Ābolam, Rustamam Begovam un Nikolajam Jeļisejevam), kā arī 3 “junioriem” pa diviem vārtu guvumiem (Kārlim Ozoliņam, Rūdolfam Maslovskim un Deividam Sarkanim). Uz šī fona itin pieklājīgi arī Ozolnieki / Monarch uzbrucēja Aleksandra Kerča-jaunākā divi vārtu guvumi.
P.S. Ir tikai viena “šaurā vieta”. Saskaņā ar Latvijas Virslīgas reglamentu: “Uz katru čempionāta spēli ir atļauts pieteikt piecus spēlētājus, kuri ir vienlaicīgi pieteikti citas valsts čempionātā“. Interesanti, vai lielākā daļa 25. septembrī pret Ozolnieki / Monarch spēlējušo “junioru” bija oficiāli “atteikti” no KHL un MHL komandu pieteikumiem? Neiespējami tas nav, taču KHL un MHL oficiālajās lapās šīs izmaiņas vismaz 25. septembra gaitā nebija atsekojamas.
Ieskatam: Latvijas Virslīgas 2013./2014. g. sezonas reglaments – lhf.lv
[Attēlā: Dinamo Juniors vārtsargs Māris Jučers. Foto fiksēts Dinamo Juniors spēlē pret Kurbads 2013. gada 14. septembrī; foto avots: hkkurbds.lv.]
Liepājas hokejs šogad izdzīvo diezgan skarbus laikus. Naudas un vārda devēja problēmu dēļ hokeja kluba piramīdas augšdaļas nav – ne Baltkrievijas ekstralīgā, ne MHL B grupā un pat ne Latvijas Virslīgā. Tagad būs iespēja liepājniekus pavērot dažādu valstu dažādos čempionātos plašajā Eirāzijā. Atsevišķos klubos – pat masveidā.
Sekojot svešu valstu, Lietuvas un Moldovas, komandu savstarpējo spēļu gaitai MHL B grupas čempionātā, nepamet sirreāla sajūta. Liepājnieki sacenšas ar liepājniekiem. Precīzāk – Kišiņevas „metalurgi” (Platina-Chişinău) pret Viļņas „mečiem” (HC Baltica). 6. septembra spēlē tika sarūpēti 11 vārtu guvumi (7:4 „lietuviešu” labā), no kuriem 10 trāpījumi (jeb 90.9%) uz pērn Liepājas komandās spēlējušo puišu „sirdsapziņas”. 11.-ajā vārtu guvumā liepājnieks asistēja. 7. septembra spēle bija mazāk rezultatīva (1:2), un tur tikai pie viena vārtu guvuma piedalījās Latvijas hokejists. Taču Kišiņevas liepājniekiem pie uzvaras palīdzēja tikt savējais vārtsargs – Vadims Miščuks.
Kam vajag Liepājas Metalurgu?
Kad šovasar pamatīgāk „uz sēkļa uzskrēja” AS Liepājas Metalurgs, kļuva skaidrs, ka grūti laiki sagaida arī metalurģijas uzņēmuma atbalstīto hokeja piramīdu. Rezultātā jaunajā sezonā nav vairs Liepājas komandu Baltkrievijas ekstralīgā, MHL B grupas čempionātā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-18 čempionātā… Tagad vecākā Liepājas Metalurgs komanda ir pieteikta U-16 čempionātam. Bet U-14 vecuma komanda plāno startēt ne tikai Latvijas U-14 līgā, bet arī Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 čempionātā.
Pārējiem Liepājas hokejistiem, kas vecāki, pielietojums ir jāmeklē citviet. Kur? Krējumu pasmēla Rīgas Dinamo saimniecība, no Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgas un/vai MHL B grupas komandām parakstot piecus hokejistus – Artūru Kuzmenkovu, Kārli Ozoliņu, Edgaru Siksnu, kā arī Ralfu Grīnbergu un Haraldu Neimani.
Liepājas diaspora emigrācijā
Skaita ziņā viena no divām plašākajām „bēgļu nometnēm” ir izveidojusies Aigara Ciprusa trenētās HC Baltica komandas paspārnē. Šis Lietuvas klubs jau trešo sezonu turpina MHL B grupas čempionātā, un te jauno regulāro sezonu ir uzsākuši 11 hokejisti no Latvijas, t.sk. astoņi puiši, kuri pērnsezon spēlēja Liepājas komandās – Valters Freijs, Mārtiņš Oskars Freimanis, Ričards Matuzevičs, Linards Mazurs-Mago, Leonards Rimjāns, Sandis Šostaks, Raimonds Upenieks, Juris Ziemiņš. Latvijas hokejistu armiju pie Ciprusa papildina arī iepriekšējā sezonā Rīgas Dinamo jaunatnes komandās spēlējušie Edgars Kamoliņš, Emīls Potāpovs un jau pērnsezon HC Baltica komandu pastiprinājušais Ritvars Zonenbergs.
Diezgan pamatīga liepājnieku pārstāvniecība ir Moldovā bāzētajā MHL B grupas komandā Platina-Chişinău. Arī tur sezonu aizsākuši astoņi (!!!) Liepājas Metalurgs komandu hokejisti – vārtsargi Vadims Miščuks un Reinis Petkus, aizsargs Maksims Abrašins, uzbrucēji Vadims Boženkovs, Aivars Dēvics, Māris Diļevka, Pauls Hodzko, Romans Nekļudovs.
Daži liepājnieki atraduši vietu MHL B grupas čempionāta Krievijas komandās. Piemēram, aizsargs Iļja Makarovs ir HK Dmitrov sastāvā, bet Almetjevskas Sputņik ierindā divi liepājnieki – aizsargs Roberts Mamčics un uzbrucējs Edgars Ārinieks.
Paliela bijušo Liepājas Metalurga hokejistu pārstāvniecība nosaukta Norvēģijas stiprākās līgas Get Ligaen komandas Tønsberg Vikings sastāvā – aizsargi Ričards Birziņš, Ēriks Ševčenko un uzbrucējs Jānis Straupe. Tāpat cieņā ir Kazahstānas, Vācijas, Slovākijas čempionāti. Paprāvs liepājnieku pulks pārcēlies uz dažādām Latvijas Virslīgas komandām. Taču kopējā ainava mainīsies sezonas gaitā, kad kāds pametīs Virslīgu, lai meklētu laimi citur, vai tieši pretēji – leģionāri atgriezīsies mājās.
Aizliegums pa jokam
Aizvadītajā sezonā MHL B grupā Latviju pārstāvēja komandu rekordskaits 3 – abu Latvijas hokeja „piramīdu” (Dinamo un Liepājas Metalurgs) jaunatnes komandas un Prizma-Rīga. Raugoties uz Juniors un Liepājas komandas „aizmuguri”, Prizma šajā kompānijā izskatījās pēc pastarītes un pat nenopietni. Bet interesanti, ka tieši Prizma-Rīga MHL B grupas čempionātā piedalās tā pastāvēšanas trešo sezonu kā vienīgā no mūsu puses.
Jāatgādina, ka šogad jauniešu hokeja aprindās „pīļu dīķi” sašūpoja Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana paziņojums par nepieciešamību aizliegt Latvijas jauniešu komandu dalību MHL B grupā un citos līdzīgos ārvalstu čempionāts. „Aizliegums” pat tika noformēts dažādās federācijas instancēs, bet…
MHL B grupā turpinās Prizma-Rīga. Baltkrievijas U-14 vecuma čempionāta dalībnieku sastāvā nosaukta Liepājas komanda. Zinātāji teic, ka arī SK Rīga komandas turpināšot gaitas Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem.
Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā spēlējušie hokejisti un viņu jaunās „mājas” (slīprakstā spēlētāji ar Rīgas Dinamo līgumiem, kuri sūtīti uz fārmklubu):
spēlētājs
dz.
komanda
valsts
līga
UZBRUCĒJI
1.
Ģirts Ankipāns
1975.
(karjeru beidz)
–
–
2.
Edgars Ārinieks
1994.
Sputņik (Almetjevska)
Krievija
MHL B
3.
Aleksandrs Baburins
1988.
HS Rīga/Prizma
Latvija
Latv. Virslīga
4.
Lauris Bajaruns
1989.
Rytíři Kladno
Čehija
Čeh. Tipsport Extraliga
5.
Edgars Brancis
1985.
Beibaris (Atirava)
Kazahstāna
Kaz. Augstākā līga
6.
Roberts Bukarts
1990.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
7.
Māris Diļevka
1992.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
8.
Vladislavs Dobreņkijs
1991.
?
9.
Pauls Hodzko
1993.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
10.
Miks Indrašis
1990.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
11.
Egils Kalns
1991.
?
12.
Regnārs Kaļinovskis
1993.
?
13.
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
14.
Linards Mazurs-Mago
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
15.
Artūrs Mickēvičs
1991.
Toros (Ņeftekamska)
Krievija
VHL (Kr. 2.)
16.
Kārlis Ozoliņš
1994.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
HK Rīga
Latvija
MHL
17.
Sergejs Pečura
1987.
?
18.
Ainars Podziņš
1992.
Vitjaz (Podoļska)
Krievija
KHL
19.
Rob Schremp
1986.
EV Zug
Šveice
NLA (Šv. 1.)
20.
Gunārs Skvorcovs
1990.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
21.
Jānis Straupe
1989.
Tønsberg Vikings
Norvēģija
Get Ligaen (Norv. 1.)
22.
Povilas Verenis (LIET)
1990.
Aristan (Temirtava)
Kazahstāna
Kaz. Augstākā līga
23.
Sergejs Voroņins (BLR)
1985.
HK Ļida
Baltkrievija
Baltkr. ekstralīga
24.
Bruno Zabis
1991.
HSV Eishockey (Hamburga)
Vācija
Oberliga (Vācijas 3.)
25.
Toms Zeltiņš
1986.
Kurbads (Ogre)
Latvija
Latv. Virslīga
AIZSARGI
1.
Nerijus Ališauskas (LIET)
1991.
EV Füssen
Vācija
Oberliga (Vācijas 3.)
2.
Ričards Birziņš
1989.
Tønsberg Vikings
Norvēģija
Get Ligaen (Norv. 1.)
3.
Jānis Bullītis
1990.
Zemgale/LLU
Latvija
Latv. Virslīga
4.
Reinis Demiters
1991.
?
5.
Vents Feldmanis
1977.
(karjeru beidz)
–
–
6.
Mārtiņš Gipters
1989.
Beibaris (Atirava)
Kazahstāna
Kaz. Augstākā līga
7.
Rodrigo Laviņš
1974.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
8.
Iļja Makarovs
1994.
HK Dmitrov
Krievija
MHL B
9.
Mārtiņš Porejs
1991.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
10.
Jēkabs Rēdlihs
1982.
?
11.
Edgars Siksna
1993.
Dinamo (Rīga)
Latvija
KHL
HK Rīga
Latvija
MHL
12.
Ēriks Ševčenko
1991.
Tønsberg Vikings
Norvēģija
Get Ligaen (Norv. 1.)
13.
Raimonds Tūbelis
1991.
Eindhoven Kemphanen
Nīderlande
Eredivisie (Nīderl. 1.)
VĀRTSARGI
1.
Jānis Auziņš
1991.
HC 07 Detva
Slovākija
1. liga (Slovāk. 2.)
2.
Nauris Grīnvalds
1990.
?
3.
Jānis Kalniņš
1991.
Dunaújvárosi Acélbikák
Ungārija
MOL Liga (Ung. un Rumān.)
*
Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas spēlētāji, kas 2012./2013. g. sezonā spēlēja MHL B grupā, bet nespēlēja Baltkrievijas ekstralīgā, un viņu jaunās komandas (daļa MHL B grupas vienības sastāva – tabulā augstāk):
spēlētājs
dz.
komanda
valsts
līga
U
Olafs Aploks
1995.
Zemgale/LLU
Latvija
Latv. Virslīga
U
Artūrs Birstiņš
1993.
Kurbads (Ogre)
Latvija
Latv. Virslīga
U
Vadims Boženkovs
1994.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
U
Valters Freijs
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
U
Edgars Homjakovs
1995.
Lake Tahoe Blue
ASV
WSHL
U
Romans Nekļudovs
1995.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
U
Klāvs Plānics
1993.
Zemgale/LLU
Latvija
Latv. Virslīga
U
Rihads Remiņš
1993.
Zemgale/LLU
Latvija
Latv. Virslīga
U
Leonards Rimjāns
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
U
Juris Ziemiņš
1993.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
A
Maksims Abrašins
1994.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
A
Mārtiņš Oskars Freimanis
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
A
Ralfs Grīnbergs
1995.
HK Rīga
Latvija
MHL
A
Mareks Ķepals
1992.
HS Rīga/Prizma
Latvija
Latv. Virslīga
A
Roberts Mamčics
1995.
Sputņik (Almetjevska)
Krievija
MHL B
A
Ričards Matuzevičs
1994.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
A
Haralds Neimanis
1994.
HK Rīga
Latvija
MHL
A
Sandis Šostaks
1993.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
A
Raimonds Upenieks
1992.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
V
Simas Baltrunas (LIET)
1995.
HC Baltica (Viļņa)
Lietuva
MHL B
V
Vadims Miščuks
1993.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
V
Reinis Petkus
1995.
Platina-Chişinău
Moldova
MHL B
V
Boriss Tretjakovs
1993.
?
*
Plašāk:
Liepājas Metalurgs komandas kapteiņa Venta Feldmaņa intervija – la.lv
Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 vecuma sadaļa – hockey.by
Liepājas Metalurgs komandas sastāvs un statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. – tepat, pointstreak.com (reg. sezona,play off)
Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvs un statistika MHL B grupā 2012./2013. – mhl2.khl.ru (reg. sezona, play off)
Par Liepājas desantu HC Baltica sastāvā un treneru korpusā (pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
[Attēlā: Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas puiši vēl kopā “vienotā frontē”. Foto fiksēts spēlē pret HK Zeļenograd MHL B grupas čempionāta ietvaros 2012./2013. g. sezonā; foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]