Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Latvijas vārtsargi’

Prāga 1933. Latvijas izlases pirmais pasaules čempionāts

Posted by petrovich27 uz 2014/08/16

LATVIJAS_izl_1933_pec_sp_pret_Sveici_Stadions_1933-02-23_300Pēc tam, kad 1932.gada martā Latvijas izlase bija pirmo reizi atrādījusies starptautiskā līmenī – Eiropas čempionātā Berlīnē, valsts sporta sabiedrība bija nobriedusi spert nākamo soli. 1933.gada februārī Prāgā bija ieplānots pasaules čempionāts ar kuplu dalībvalstu loku, izslavētās Kanādas un ASV komandas ieskaitot.

Latvijas hokeja dzīves vadītāji dalībai pasaules meistarsacīkstēs sāka gatavoties jau salīdzinoši laicīgi. “Pasaules meistarsacīkstes hokejā notiks Prāgā no 18. līdz 28. februārim. Sacīkstēs piedalīsies arī mūsu komanda, kuŗa pag. gadā Berlīnē guva it apmierinošus rezultātus,” informēja laikraksts Latvijas Kareivis 1932.gada 17.decembrī. (Te un tālāk dokumentu un preses citātos saglabāts oriģināla stils. Rakstība labota, pievienojot garumzīmes un mīkstinājumus, bet gotu raksts pārveidots latīņu formā.)

Jau pēc nepilnām 2 nedēļām, 30.decembrī, šī pati avīze informēja, ka LSOA (Latvijas Sporta Organizāciju Apvienība) izlases braucienam uz Prāgu piešķīrusi 150 latus. Tā, protams, nebija visa nepieciešamā summa un bija divreiz mazāka nekā dotācija pirms gada, bet tomēr – tas bija labs signāls.

Vai laika apstākļi ļaus sagatavoties?

Sliktā ziņa bija tāda, ka 1932./1933.gada ziemas apstākļi, no kā arī bija atkarīga valstsvienības gatavošanās turnīram, nav bijuši ideāli. Jāatgādina, ka tolaik Latvijai līdz mākslīgā ledus arēnai bija kādi gadu desmiti jāgaida, tādēļ hokejistiem nederēja ne vēla un švaka ziema, ne atkušņi…

Laika apstākļi lika šūmēties, šaubīties un ar nolemtību raudzīties izlases izredzēs. “Latvija tomēr piedalīsies Prāgā?” kliedza izdevuma Stadions virsraksts (1933.g. 12.janv.). “Neraugoties uz visai nelabvēlīgiem ziemas apstākļiem, kas mūsu ledushokeja spēlētājiem līdz šim nav devuši iespēju kautcik nopietni sagatavoties līdzdalībai pasaules meistarsacīkstēs Prāgā, mūsu ziemassporta savienība tomēr nolēmusi pieteikt Latvijas līdzdalību šajā turnīrā. Vai lielie izdevumi, ko prasīs izlases vienības (vismaz 12 pers.) sūtīšana uz Prāgu, attaisnosies? Nav taču šaubu, ka vēl atlikušajā laikā līdz 12. februārim, kad komandai jāizbrauc, mēs nespēsim iegūt kaut cik apmierinošu formu, ja arī pieņemsim, ka iestājies ziemas laiks sekmēs intensīvus treniņus!

Biļetes uz spēli: no 20 santīmiem līdz 1 latam

Neskatoties uz kritiku un bažām, nedēļas nogalē, 15.janvārī, Latvijas Sporta Biedrības (LSB) slidotavā tā laika federācijā – LZSS (Latvijas Ziemas Sporta Savienība) rīkoja Zibensturnīru, kas atklāja hokeja sezonu un, līdzīgi kā turnīrs pirms gada, bija paredzēts līdzekļu vākšanai valsts izlases startam starptautiskās meistarsacīkstēs. Šoreiz – pasaules čempionātā. “Atlikums no sac. ieņēmumiem par labu mūsu hokejistu komandēšanai uz pasaules meistarsacīkstēm Prāgā,” norāda Latvijas Kareivis (1933.g. 12.janv.).

Būtu interesanti noskaidrot, cik maksāja biļetes tieši uz 1933.gada Zibensturnīra spēlēm, taču ir skaidrs, ka ieņēmumi no turnīra nebija zemē metami. 1932./1933.gada sezonas Latvijas čempionāta spēlēm LZSS bija noteikusi biļetes cenu starp 20 santīmiem un 1 latu (tā laika vienībām bija cita vērtība). “Ieejas maksa bendi un hokeja meistarības sacīkstēs noteikta šāda: pirmo komandu sacīkstēs bērniem līdz 12 gad. 20 sant., skolēniem, kareivjiem, studentiem un sportistiem, kas uzrāda licenci, 50 sant., pārējiem 1 ls [..]. Sacīkstēm lietojamas tikai savienības biļetes,” liecina oficiālais paziņojums izdevumā Stadions (1932.g. 8.dec.). Otrā līmeņa – 2.klases – vienību sacensībās cenas bija nedaudz “draudzīgākas”.

300 skatītāju – daudz!

Laikraksts Sporta Pasaule (1933.g. 16.janv.) liecina, ka “Neskatoties uz diezgan lielo aukstumu, šo pirmo ledus [hokeja] zibeņturnīru bija apmeklējuši apm. 300 skatītāji“. Grūti spriest, vai korespondents bija skaitījis “tīros” skatītājus, nerēķinot turnīra dalībniekus. Tomēr 300 skatītāji tā laika hokeja sacīkstēm jebkurā formātā bija ievērojams skaits. Turnīrā piedalījās Latvijas meistarsacīkšu Rīgas zonas aktuālās sezonas visas piecas vienības – ASK (Rīga), LSB, RFK (Rīgas Futbola Klubs), Unions (vācu Union) un US (Universitātes Sports). (Nepiedalījās Liepājas zonas, 2.klases un, protams, strādnieku organizācijas SSS komandas.) Katrai komandai pirms turnīra bija iespēja “saņemt savienības birojā 15 brīvbiļetes savas komandas spēlētājiem, bez kuŗu uzrādīšanas ieeja sacīkšu laukumā viņiem būs liegta” (Stadions, 1932.g. 12.janv.). “Liegta” bija par skaļu teikts; biļeti nopērkot, gan jau, ka varēja spēles noskatīties.

Zibensturnīrā redzētais atkal izdevuma Stadions apskatnieku darīja bažīgu un norūpējušos. “Vērojot komandu vēl stipri «rudenīgās» spēles ar bažām jāraugās uz mūsu valsts vienības debiju pasaules meistarsacīkstēs Prāgā. Mūsu uzstāšanās pagājušā sezonā Berlīnē notikušās sacīkstēs bija apmierinoša. Vācu sporta prese mūsu vienībai pat veltīja atzinīgus rakstus, uzsveŗot, ka priekš valsts, kur hokeju spēlē tikai otro gadu, mēs esot sasnieguši jau daudz, un izsakot cerību ka nākošajās sacīkstēs Prāgā, mēs būšot vēl ievērojami progresējuši. Kaut tā būtu!” (Stadions, 1933.g. 19.janv.).

Treneris uz čempionātu nebrauc

Diemžēl izlasei pārbaudes spēļu pirms pasaules čempionāta Prāgā nebija. Iepriekšējā valstsvienības spēle bija aizvadīta pirms gada 19.martā Eiropas čempionātā Berlīnē pret Lielbritānijas izlasi.

Tomēr koptreniņi notika. Kandidātu saraksts tika nosaukts janvāra nogalē; tie visi bija tieši tie 11 vīri, kuri pēc tam devās laukumā Prāgā. “Valsts komandas sastādīšanu un treniņu vadīšanu uzņēmies N.Kavass” (Stadions, 1933.g. 26.janv.). Sagatavošanās posmā izlases faktiskais treneris un ģenerālmenedžeris vienā personā bija Nikolajs Kavass, LZSS valdes loceklis un sporta biedrības Unions vadības pārstāvis. Savādi, bet uz pasaules čempionātu treneris nebrauca, bet devās citas personas… N.Kavass janvāra nogalē izraudzījies 16 kandidātus, un izlases pirmais treniņš bija paredzēts 27.janvārī Esplanādē, informē laikraksts Pēdējā Brīdī (1933.g. 26.janv.).

“Pats par savu naudu…”

Protams, aktuāls bija arī naudas jautājums. Minētā LSOA dotācija (Ls 150) veidoja mazāk kā ceturtdaļu no brauciena oficiālā budžeta. Noteiktu apjomu ienesa Zibensturnīrs. Saskaņā ar LZSS kases pārskatu, brauciens uz Prāgu izmaksājis 623 latus un 20 santīmus. Jādomā, ka šajā skaitlī neietilpa spēlētāju izmantotie privātie līdzekļi, jo arī šoreiz uz čempionātu daži spēlētāji braukuši par savu naudu…

Kaut gan lielas grūtības radīja vajadzīgo līdzekļu sagādāšana, tomēr iespēja redzēt pasaules spēcīgākās komandas un arī ar viņām sacensties radīja vajadzīgo sajūsmu, tā kā pa daļai ar savienības [LZSS], pa daļai ar personīgiem un savu biedrību [sporta klubu] dotiem līdzekļiem mūsu komanda tomēr šais sacīkstēs piedalījās,” liecina LZSS oficiālais 1932./1933.g. sezonas pārskats.

Latvijas izlase 1933.gada versijā

Latvijas izlases delegāciju veidoja 15 vīri – 12 hokejisti un 3 “pārstāvji” (delegācijas vadītāji). Valstsvienībā bija pārstāvēti četri no pieciem 1932./1933.g. sezonas meistarsacīkstēs startējošiem Rīgas zonas hokeja klubiem; ārpus palika LSB. Izlasē nebija Liepājas zonas klubu (Olimpija un LTK), kā arī atsevišķās sacīkstēs spēlējošie “siseņi” (strādnieku organizācijas SSS sportisti). Toties viens pārstāvis bija no hokeju vairs nespēlējošas organizācijas – Vanderers (Wanderer, RW).

Latvijas valstsvienības delegācija Prāgā:

  • Herberts Kušķis (Unions), vārtsargs;
  • Pēteris Skuja (RFK), vārtsargs;
  • Indriķis Reinbahs (Unions);
  • Arveds Keslers (Unions);
  • Johans Skadiņš (Unions);
  • Arvīds Jurgens (ASK);
  • Arvīds Pētersons (ASK);
  • Ādolfs Petrovskis (ASK);
  • Roberts Bluķis (ASK);
  • Ēriks Pētersons (RFK);
  • Leonīds Vedējs (US);
  • Hermanis Zaļums (RFK);
  • Pauls Frēlihs (Unions), izlases pārstāvis, LZSS valdes loceklis;
  • Valters Glins Holls (Vanderers), izlases pārstāvis, LZSS kasieris;
  • Arvīds Zirnis (US), izlases pārstāvis, “intendants”.

LZSS oficiālajā sezonas pārskatā Zaļuma un Zirņa vārdi neparādās izlases delegācijas uzskaitē, taču laikabiedri un liecinieki apstiprina un pat apdzejo šo vīru atrašanos Prāgā. Laikraksts Latvijas Kareivis (1933.g. 16.febr.) nacionālās izlases sastāvā uz Prāgu aizbraukušo hokejistu sarakstā nosauca arī US hokejistu Andreju Jesenu; tomēr, ja viņš ir braucis, tad – ārpus oficiālās delegācijas un spēlēs nav piedalījies. A.Jesens nebija iekļauts arī Nikolaja Kavasa janvārī sastādītajā izlases kandidātu sarakstā. Savukārt, no N.Kavasa kandidātu saraksta izlases delegācijā uz Prāgu nebija iekļauti Auziņš, Brašmanis, Hvīds un Roze (Pēdējā Brīdī, 1933.g. 26.janv.).

Maršruts: Rīga – Varšava – Prāga

Latvijas izlase devās ceļā 15.februāra pēcpusdienā ar vilcienu virzienā uz Varšavu. “Mūsu hokejkomanda uz Prāgu aizbrauca vakar pukst. 15.10 [..]. Mūsu komandu stacijā izvadīja ZSS [LZSS] pārstāvji: a.-kapt. Kārkliņš, Plūme, izglīt. min. fiziskās audzināšanas instruktors Cekuls, preses pārstāvji, daudz labvēļu un dāmas ar ziediem,” liecina Latvijas Kareivis (1933.g. 16.febr.).

Ceturtdien, 16.februārī,  ar Varšavas vilcienu 9:30 vakarā ieradās mūsu valsts komanda Prāgā. Spēlētājus sagaidīja vietējā latviešu kolonija un sūtniecības atašējs [J.] Zirņa kungs. Garastāvoklis visiem labs. Mūsu spēlētājus novietoja “Centrum” viesnīcā, netāļu no ziemas stadiona,” raksta Anatolijs Pavlovskis, Sporta Pasaules pastāvīgais līdzstrādnieks Prāgā (1933.g. 27.febr.).

Arī no Latvijas preses saimes Prāgu skatīt nobraukuši divi representanti,” piebilst laikraksts Pēdējā Brīdī (1933.g. 18.febr.). Tomēr klātienē esošo Latvijas preses pārstāvju skaits bija lielāks. Cik saprotams, reportāžas nepastarpināti no Prāgas sniedza, piemēram, jau minētais Anatolijs Pavlovskis (Sporta Pasaule) un izdevuma Stadions autors Verners Kanups. Sporta žurnālistikā roku bija ievingrinājis arī izlases delegācijā iekļautais hokejists Hermanis Zaļums, kurš uz ledus tā arī nedevās, bet esot veicis žurnālista pienākumus. Kā raksta tā laika pantiņu autors: “Kur tik’ pilsētā kāds skaļums, Tur jau ložņā Hermans Zaļums, Reportierim jāzin viss [..],” (Stadions, 1933.g. 2.marts). (Pirms čempionāta prese rakstīja, ka izlasei līdzi dosies krievu valodā izdotā Rīgas laikraksta Segodņa (Сегодня) sporta redaktors I.Havkins, bet, vai tas noticis, ir pārbaudāms fakts.)

Prāga, ledus stadions, 12 izlases un “tribīne ar apsildīšanu”

PC_plakats_1933_passionhockey_com_3001933.gada 18.-26.februārī Prāgā notikušais turnīrs bija pēc skaita 7. pasaules čempionāts un vienlaikus arī 18. Eiropas čempionāts. Sākotnēji tika lēsta 15, tad 14 valstu piedalīšanās. Līdz pēdējam brīdim tika gaidīta aktuālās (1932.) Eiropas čempionvienības – Zviedrijas izlases – dalība čempionātā. Izdevuma Sporta Pasaule žurnālists prognozēja: “Pagājušā gadā Eiropas meistara tituli ieguva Zviedrija. Šogad uz Pasaules meistaru Zv.[iedrijai] maz izredzes, jo startēs un spēlēs [hokeja] dzimtenes – Kanādas komanda un Zv. uzvara pag. gadā uzskatāma kā nejaušība” (1932.g. 24.dec.).

Tomēr no dalības meistarsacīkstēs “noleca” Zviedrijas, Francijas, Lielbritānijas un Dienvidslāvijas (tolaik saukta par Jugoslāviju) izlases, bet – pieteicās Beļģija. Attiecīgi dalībai čempionātā ieradās 12 izlases.

Vecā Viduseuropas pilsēta Prāga ar 850,000 iedzīvotājiem šogad pieredzējusi to godu, ka viņas jaunizbūvētā ziemas stadionā, risinās ziemas sporta lielākais notikums. Tur divpadsmit valšķu vienības atrisina uzdevumus: kas būs Europas, un kas būs pasaules meistars ledushokī spēlē. Šo divpadsmit izredzēto skaitā arī Latvija, kā vienīgais Baltijas valšķu reprezentants. Un jāsaka, ka godam savu uzdevumu pilda,” raksta apskatnieks V.Kanups (Stadions, 1933.g. 23.febr.).

Prāgas ziemas stadions, kur šogad notiks pasaules meistarsacīkstes Kanādas hokejā ir viens no labākiem Eiropā. Stadions atrodas Prāgas centrā – Itvanicā. Skatītājiem izbūvētā tribīne ir ierīkota ar apsildīšanu. Mākslīgais ledus vienmēr atrodas labā stāvoklī,” detaļas sniedz Sporta Pasaule (1933.g. 13.febr.). Preses ziņas liecina, ka stadiona būvniecība pabeigta 1932./1933.g. sezonā, un arēna “spēj uzņemt līdz 12,000 skatītāju“.

Čempionāta formāts

Pasaules čempionāta formāts paredzēja, ka Kanādas un ASV izlases kā tradicionāli būtiski spēcīgākās priekšacīkstēs nepiedalās un automātiski startē no otrā posma stiprāko 8 komandu sastāvā. Savukārt Eiropas 10 izlases 17.februārī notikušās izlašu pārstāvju sapulces laikā tika izlozētas dalībai 3 grupās. No katras grupas divām izlasēm bija paredzēts turpināt cīņu par medaļām, bet pārējās – gaidīja gandarījuma turnīrs.

Izloze noteica grupu sadalījumu:

  • A (I) grupa: Austrija, Čehoslovākija, Itālija, Rumānija;
  • B (II) grupa: Beļģija, Polija, Vācija;
  • C (III) grupa: Latvija, Šveice, Ungārija.

Vēl Latvijas izlasei izbraucot no Rīgas, salīdzinoši precīzi prognozēja un dalības uzdevumu formulēja laikraksta Pēdējā Brīdī sporta apskatnieks: “Vietu iegūt mūsējiem neisdosies, tomēr pēdējie arī viņi nepaliks. Piedalīšanos jausskata par pirmklasīgu treniņu” (1933.g. 15.febr.).

Pret Šveici. 1:5

Pirmo spēli pasaules čempionātā Latvijas valstsvienība aizvadīja 18.februārī pret Šveices izlasi. Šveice starptautiskajā hokeja federācijā LIHG (kopš 1946.g. IIHF) ietilpa jau no 1908.gada, bija viena no pirmajām četrām šīs organizācijas dalībvalstīm un starpkaru posmā Eiropas valstu vidū kotējās diezgan augstu. Šveiciešu kontā bija 1928.gada olimpiskā bronza (stiprāki bija kanādieši un zviedri), 1930.gada pasaules čempionāta bronza (aiz Kanādas un Vācijas). Šajos turnīros Šveice ieguva Eiropas vicečempionu titulu, bet 1926.gadā bija kļuvusi par Eiropas čempionvienību.

1933.gada pasaules čempionātā Šveices izlasē “laika apstākļus” veidojuši brāļi Katini un Toriani (par godu šiem uzvārdiem, starp citu, nosauktas Špenglera kausa izcīņas priekšsacīkšu grupas).

Žurnālisti slavēja Latvijas izlases centību un… šveiciešu meistarību. “Zaudējums 5:1 Šveicei nemaz neatbilst spēles gaitai, bez tam tā bij spēle – īsts ledushokī sniegums. Vai kā «Prager Tageblat» raksta: «Šveices – Latvijas spēle bij labākā vakardienas sacīkste, te uzvarēja tikai rutīna un technika, vēl ledushokī spēlē jaunos latviešus.»

Visi tie 5000 skatītāji, kas bij ieradušies noskatīties šo spēli, pabalstīja jo sevišķi latviešus cīņas paguruma brīžos ar uzmundrinošiem saucieniem. Cerēsim, ka arī nākošās spēlēs Latvijas valsts reprezentanti attaisnos čechu publikas iegūtās simpātijas. [..] Latvijas komandai pašreiz ļoti mošs gars un tā cer, ka tie, kas viņus pavadīja uz Prāgu ar sajūsmu un laimes vēlējumiem nebūs vīlušies,” referē V.Kanups (Stadions, 1933.g. 23.febr.).

45 minūšu laikā (tāds tolaik bija spēles ilgums; 3 x 15 min.) Latvijas izlase šveiciešiem vienu vārtu zaudējumu prata sarūpēt. Tā autors – Ādolfs Petrovskis.

Pret Ungāriju. 0:3

Izšķirošā spēle Latvijas izlasei bija 20.februārī pret Ungārijas izlasi. Izšķiroša tāpēc, ka ar tās rezultātu bija jākļūst skaidram – vai Latvija “izkļūs no grupas” un cīnīsies par 1.-8.vietu, vai arī – “neizkļūs” un ieņems vietu starp 9.-12. Kā norādīja laikraksts Latvijas Kareivis: “Ja izdosies uzvarēt ungārus, tad mūsu komanda iekļūs pusfinālā [otrajā posmā]. Pretējā gadījumā tai būs jāsacenšas gandarījuma turnīrā ar vājākām komandām” (1933.g. 21.febr.).

Jāpiebilst, ka ungāri tika uzskatīti par “ņemamiem”, salīdzinot ar Eiropas hokeja lielvalstīm. Ungārija starptautiskajā federācijā bija iestājusies 1927.gadā, t.i., tikai četrus gadus pirms Latvijas. Ungāri bija piedalījušies tikai dažos starptautiskos turnīros – 1928.gada olimpiādē, 1929.gada Eiropas čempionātā, 1930. un 1931.gada apvienotajos pasaules un Eiropas čempionātos. Augstas vietas Ungārija nebija ieņēmusi, bet pēdējos gados bija vērojams progress. Ungāriem šis bija piektais starptautiskais turnīrs, Latvijai – otrais.

“Paņemt” Ungārijas izlasi ne tuvu neizdevās…  Situācijas skaidrojums bija žurnālistiem: “Kā jau tas bija paredzams, atkusnis un siltais laiks, kas kavēja mūsu hokejistiem iegūt treniņos pienācīgu noslīpējumu, aisvēris Latvijas ledus hokeja komandai durvis galvenā turnīrā Prāgā. Tur iekļūt laimējās Ungārijai, bet Latvijai tagad būs jācīnās gandarījuma turnīrā ar Itāliju, Beļģiju un Rumāniju. Pēdējo sacensību ar Ungāriju, kur kā sināms latvji saudēja 3:0 noskatījās ap 10.000 skatītāju,” ziņo un interpretē laikraksts Pēdējā Brīdī (1933.g. 22.febr.).

Mūsu zaudējums Ungārijai arī nebūtu tik liels (0:3), ja komandai netrūktu tas cīņas spars, kāds bija spēlējot ar Šveici,” īsi rezumēja A.Pavlovskis, Sporta Pasaules pastāvīgais līdzstrādnieks Prāgā (1933.g. 6.marts).

“Sānoslis”. Česke Budejovice

Pēc apakšgrupas pēdējās spēles (20.februārī) un pirms nākamās spēles jau gandarījuma turnīra ietvaros (24.februārī) sanāca 3 brīvu dienu pauze, ko Latvijas izlase nolēma aizvadīt lietderīgi – uzspēlējot draudzības spēli ar vietējo klubu Česke Budejovices pilsētā. Česke Budejovice (vācu Budweis) ir viena no slavenākajām Čehijas, tolaik Čehoslovākijas valsts, alus pilsētām; atrodas ap 150 km uz dienvidiem no Prāgas.

Latvijas izlases pretiniekos nāca Stadion komanda – pilnā nosaukumā AC Stadion České Budějovice (lietots 1928.-1948.g.), kas tagad pazīstama ar vārdu ČEZ Motor České Budějovice un spēlē Čehijas 1.līgā. Latvijas valstsvienība mājiniekiem piekāpās ar 1:3. (Šo spēli literatūrā mēdz “ieskaitīt” Rīgas vienībai nevis Latvijas izlasei.)

Spēle tās dalībnieku atmiņās palikusi ar kādu bīstamu epizodi. “Sacensība notika vakarā uz tuvējā ezera. Lai atkušņa laikā ledus virsma būtu līdzena un sausa, laukuma katrā stūrī bija izcirsti lieli āliņģi, bet laukums bija ierobežots tikai ar pēdu augstu malu un ļoti vāji apgaismots. Spēles sākumā uzbrucēji ar [Johanu] Skadiņu kreisā malā devās uz pretinieka vārtiem. Pēkšņi Skadiņš pazuda. Tiesnesis apturēja sacensību, lai noskaidrotu spēlētāja pazušanu, bet pārsteigums bija vēl lielāks, kad Skadiņš mēģināja tikt ārā no āliņģa,” pēc daudziem gadiem rakstīja arī tā gada izlases spēlētājs Leonīds Vedējs (Laiks, 1990.g. 21.febr.). Johans Skadiņš izglābās un vēl 30.gados hokeja laukumos sagādāja daudz rūpju pretinieku vārtsargiem.

Mūsdienu hokejam nesaprotami miniatūrā apmale tolaik nebija anomālija. Saskaņā ar tā laika noteikumu redakciju, apmalei bija jābūt vismaz 25 cm augstai, kas saskaņā ar mūsdienu IIHF noteikumiem ir noteikta 1,17-1,22 m augstumā. Atšķirība ir… Jāpiebilst, ka apmales tolaik bija mazāk bīstamas, jo spēka (“ķermenisku“) spēli drīkstēja piekopt tikai savā aizsardzības zonā un vismaz pusotra metra attālumā no apmales, ko norādīja noteikumu 113.punkts: “Savus vārtus aizsargājošam spēlētājam tomēr atļauts ar ķermeni kavēt pretinieka gaŗāmiešanu, bet nekādā ziņā nelietojot nūju. Šāda pretinieka kavēšana ar ķermeni atļauta aizsargājošai komandai tikai viņas laukuma trešdaļā un vismaz 1,50 m attālu no laukuma apmales” (Stadions, 1932.g. 15.dec.).

Pret Itāliju. 2:0

Spēle pret Itālijas valstsvienību norisinājās 24.februārī. Itālija LIHG bija uzņemta 1924.gadā, bet valsts izlase bija izlaidusi virkni turnīru un startējusi tikai četros starptautiskos turnīros – 1924., 1926. un 1929.gada Eiropas čempionātos, kā arī 1930.gada apvienotajās pasaules un Eiropas meistarsacīkstēs. Augstākās vietas itāļiem nebija “pa zobam”, bet 1929.gada Eiropas čempionātā Itālija prata ieņemt 4.vietu (8 izlašu konkurencē).

1933.gada februārī Prāgā itāļiem esot pievērsta īpaša uzmanība: “Uz Itālijas spēli daudzi raudzījās novērojoši, jo nākošās pasaules meistarsacīkstes 1934.g. rīko Itālija Milānā” (Sporta Pasaule, 1933.g. 6.marts).

Pēc diviem zaudējumiem ledushokeja meistarības priekšsacīkstēs, latvju komandai beidzot izdevās gūt vienu uzvaru. Šo pirmo uzvaru mūsu hokejisti ieguvuši gandarījuma turnīrā, pieveicot Itālijas hokeja vienību ar 2:0. Abus vārtus mūsu komandai iesitis Jurgens. [..] …uzvara pret spēcīgo itāļu vienību nākusi savā ziņā negaidot, jo nevien mūsējie, bet arī visi daudzie skatītāji bijuši pārliecināti, ka latvjus sagaida jauna neveiksme.

Spēli uzsāk mūsu spēlētāji ar strauju uzbrukumu. Veikli kombinējot mūsu komandas uzbrucēji drīz vien nokļuvuši pretinieku vārtu tuvumā un vairākkārtīgi nopietni apdraud Itālijas vārtus. Tikai pateicoties itāļu vārtsarga lieliskai spēlei, šie straujie uzbrukumi beigušies bez rezultāta. Tad arī publika savu spriedumu par mūsu komandas spējām bijusi spiesta mainīt, jo nu pierādījies, ka ne saspēles, ne arī technikas ziņā latvji nav vājāki par itāļiem, bet ātrumā un centībā tos pat ievērojami pārspēj.

Pirmo panākumu mūsējie guvuši īsi pirms pirmās trešdaļas beigām, kad Jurgens no burzmas iesitis ripu itāļu vārtos. Rezultāts 1:0 par labu Latvijai! Otrā trešdaļā cīņa risinājusies bez rezultāta. Trešā spēles posmā latvji vēlreiz tikuši pie panākuma. Uzvaru nesošos vārtus atkal iesitis Jurgens. Neskatoties uz abpusēji straujo spēli, turpmākā cīņa rezultāta vairs nedevusi un latvji atstājuši spēles laukumu kā uzvarētāji ar 2:0. Pēc šīs iespaidīgās uzvaras latvju komandai nāksies sastapties gandarījuma turnīra finālspēlē ar Rumānijas vienību,” (Sporta Pasaule, 1933.g. 27.febr.).

Korespondents A.Pavlovskis jau pēc čempionāta par spēli pret Itālijas izlasi rakstīja: “Šī bija viena no pasaules meistarcīņu lielākām sensācijām, jo Latvijas 2:0 uzvara nāca pilnīgi negaidīta. [..] Sevišķi labi spēlēja mūsu pirmā maiņa: Petrovskis, Jurgens un Skadiņš” (Sporta Pasaule, 1933.g. 6.marts).

Pret Rumāniju. 0:1

Gandarījuma turnīra paralēlajā spēlē Rumānijas izlase bija ar 3:2 pieveikusi Beļģiju, un spēlē par 9.vietu (gandarījuma turnīra finālā) 25.februārī Latvijas valstsvienībai nācās sacensties ar rumāņiem. Šajā turnīrā un vispār Latvijas nacionālās izlases neilgajā pastāvēšanas vēsturē Rumānijas valstsvienība bija vienīgā izlase, pret kuru mūsējie spēlēja otro reizi. Iepriekšējā reize bija pirms gada, 1932.gada martā Eiropas čempionātā Berlīnē, kur Latvija bija izrādījusies stiprāka (3:0). Rumānijas izlase abos LIHG turnīros, kuros bija piedalījusies (1931. un 1932.), bija ieņēmusi pēdējās vietas. Turklāt jau 1933.gada Prāgā apakšgrupas spēlē rumāņi bija jau zaudējuši Latvijas tikko uzvarētajiem itāļiem (0:2). Respektīvi, Latvijas izlasei pretī nāca pazīstams, reiz uzvarēts un teorētiski vājāks pretinieks. Jādomā, ka tas nevarēja neietekmēt situāciju un noskaņojumu…

“[..] vēl lielāka sensācija bija Latvijas 0:1 zaudējums nākošā dienā vājākai turnīra vienībai Rumānijai. Nelīdzēja latviešu pilnīgs pārsvars visā spēles laikā un it sevišķi pēdējā trešdaļā, kad spēle noritēja tikai pie Rumānijas vārtiem, bet latviešus bij aizmirsusi viņu pašu La[i]mas māmuļa,” sprieda V.Kanups izdevuma Stadions slejās (1933.g. 8.marts). Vienprātīgu vērtējumu sniedza arī laikraksta Sporta Pasaule līdzstrādnieks A.Pavlovskis: “Sāpīgākais sitiens, bez šaubām, bija Latvijas zaudējums Rumānijai (0:1). Viss, viss arī šeit bija labi, bet mūsu spēlētājiem pavisam trūka laimes…” (1933.g. 6.marts).

Savukārt avīzes Latvijas Kareivis apskatnieks zaudējuma iemeslu pamanīja neieskaitītajā vārtu guvumā: “Gandarījuma turnīra finālā Latvija bijusi mazā pārsvarā un pirmā guvusi vārtus, kuŗus gan tiesnesis neatzinis, it kā neiesistus. Tiesneša rīcība nositusi mūsējo gara stāvokli, ko izmantojuši rumāņi, lai gūtu vienīgos vārtus” (1933.g. 1.marts).

Pēdējie nepalika

1933_PC_ASV_Stadions_1933-03-02_300Pasaules čempionāta kopvērtējumā Latvijas izlase 12 valstu konkurencē ieņēma 10.vietu, bet Eiropas meistarsacīkšu uzskaitē ieguva 8.vietu, kas bija atkārtots iepriekšējā gada sasniegums. “Aiz muguras” palika Itālijas un Beļģijas izlases. Pirmoreiz pasaules meistarsacīkšu vēsturē par čempioniem nekļuva kanādieši. Turnīra finālā viņus pieveica Massachusetts Rangers vienība, kas čempionātā startēja kā ASV izlase (pa labi novietotā attēlā). Pasaules čempionāta bronzu un Eiropas čempionu titulu izcīnīja mājinieki – Čehoslovākijas izlase.

Latvijas izlases sastāvā no 12 hokejistiem, kuri bija delegācijā, čempionātā uzspēlēja 11 vīri – Roberts Bluķis, Arvīds Jurgens, Arveds Keslers, Herberts Kušķis, Arvīds Pētersons, Ēriks Pētersons, Ādolfs Petrovskis, Indriķis Reinbahs, Johans Skadiņš, Pēteris Skuja, Leonīds Vedējs. Pie spēlēšanas netika tikai Hermanis Zaļums (un vai vispār plānoja?).

No valstsvienības sastāva Sporta Pasaules korespondents īpaši paslavēja ASK uzbrucējus Robertu Bluķi un Ādolfu Petrovski. Tomēr derētu izcelt vēl vienu “karavīru kluba” uzbrucēju Arvīdu Jurgenu, kurš bija trāpīgākais izlases sastāvā – sastrādāja divus vārtu guvumus. Arī šajās meistarsacīkstēs valstsvienības vārtu “pirmais numurs” bija Herberts Kušķis (Kuške), kuram pēc čempionāta izdevumā Stadions veltīts draudzīgs pantiņš (1933.g. 2.marts):

Kuŗš gan Kuškes vietā ies

Ar «šeibes» kundzi bučoties.

Vai vērts kvēlo skūpstu spiest

Pēc jā lūpas pampst un briest.

Izlases otrajam vārtsargam Pēterim Skujam statistiķi visā turnīrā ir fiksējuši 3 minūtes spēles laika. Tomēr laikabiedru, statistiķu un pētnieku vidū nav vienprātības, kurā spēlē tieši un, vai vispār tāds fakts ir bijis. (Statistiķi “sliecas” uz pēdējo spēli pret Rumānijas izlasi, bet, piemēram, čempionāta spēļu dalībnieks Leonīds Vedējs stipri vēlākās atmiņās viņu atcerējās izlases vārtos spēlē pret Itālijas valstsvienību.) Tāpat pētniekiem nav vienprātības konkrēto spēļu laukuma spēlētāju komplektos, kas devušies laukumā, kā arī izlases kapteiņa jautājumā. Dažādi avoti norāda divus dažādus kapteiņus – Indriķi Reinbahu, Arvīdu Jurgenu (pārbaudāms, vai abi nemainījās).

Vērtīgs sniegums vai tomēr izgāšanās?

Latvijas izlases dalību kā laikabiedri, tā vēlāki pētnieki vērtē diezgan atšķirīgi. Pozitīvāk noskaņotie akcentē galveno dalības principu “piedalīties” un atgādina par vairāk vai mazāk objektīviem faktoriem – pienācīgas ziemas trūkumu, garo un nogurdinošo ceļojumu, hokeja “jaunību” mūsu valstī un pašu izlases pieredzes trūkumu.

Starp valstsvienības panākumiem tika nosaukta arī Latvijas vārda nešana pasaulē. “Bet tie, kas ar skepsi skatījās nākotnē varēs tomēr apmierināties, ka Latvijas sporta vārds, ja arī ne ar uzvarām, tad tomēr ar jauniem sportiskiem sniegumiem ir pacēlis interesi ārzemēs par Latvijas sportu un Latviju vispār,” raksta V.Kanups (Stadions, 1933.g. 23.febr.). Žurnālisti pasaules čempionāta kontekstā atzīmēja, ka ārvalstu prese dažkārt jaucot Latvijas un Lietuvas nosaukumus, mūsu hokeja valstsvienību nosaucot par Lietuvas izlasi.

Bija arī uzstājīgi viedokļi, kuru paudēji izlases otrajā turnīrā gaidīja un prasīja vairāk. No tā arī izrietēja kritika un arī publiska vaininieku meklēšana, bez kā neiztika Latvijas izlases pirmajā pasaules čempionātā…

“Netīrā veļa” latviešu gaumē

Kritikas arsenāls bija plašs un mūsdienām jau klasisks – spēlētāju sastāva izvēle konkrētajām spēlēm, virknējumu kārtība, spēles ilgums dažādām maiņām, izlases pārstāvja (trenera nebija) nekompetence un, galu galā, konkrēta spēlētāja prasmju trūkums. (Piebilde: laukumā spēlēja ar diviem uzbrucēju virknējumiem un vienu aizsargu pāri.)

Vienībā nesaskaņas un sarūgtinājumu izsauca atsevišķus spēlētāju itkā sevis nostādīšana “speciālistu” lomā ledus hokeja spēlē, un arī vienības pārstāvja [Paula Frēliha] varētu teikt, nemākulīgā rīcība vienības sastādīšanā. Nesaprotamu iemeslu dēļ vienībā cīņā ar Itāliju un Rumāniju netika ierindots viens no labākiem spēlētājiem mūsu apstākļos – Ēriks Pētersons [..]. Tāpat nesaprotami bija tas – ka aizsargos Vedēja vietā tika nozīmēts Keslers, kas jau Rīgā demonstrēja savu nevarību noturēties uz slidām.

Cīņā ar Rumāniju otra uzbrucēju maiņa visu spēles laiku spēlēja tikai 6 minūtes [..]. Vai šeit arī nebūs viena no kļūdām, kādēļ mūsu vienība zaudēja. [..] mūsu 1. maiņas uzbrucēji nevēlējās mainīties, lai gan beidzamā trešdaļā tik tikko turējās uz kājām. Šeit, laikam, lielu lomu spēlēja vēlēšanās “spīdēt”! Humoru sacēla vienības pārstāvja aizsargos spēlējošā Keslera cildināšana: “Lūk, redziet, redziet, tas spēlētājs tik spēlē ar galvu!”. Tā tad iznāk, ka pārējo biedrību spēlētājiem galvas nebūtu,” raksta Sporta Pasaule (1933.g. 6.marts).

Kritiķu pārmetumiem zināms pamats varētu būt kritizētā izlases pārstāvja Paula Frēliha un aizsarga Arveda Keslera “partejiskumam” – abi bija sporta kluba Unions biedri un tās hokeja sekcijas aktīvisti. Tomēr “aiz kadra” paliek nianse, kas nevairoja objektivitāti situācijā. Proti, Unions bija veidota un pastāvēja kā vācu sporta klubs, lai arī Unions hokeja komandā spēlēja virkne latviešu. Bet konkrēti P.Frēlihs un A.Keslers bija vācieši. Tāda atklāta konfrontēšanās starp vāciešiem un latviešiem vismaz hokeja laukumos 20.gs. 30.gados nebija manāma, tomēr bija epizodes, kurās tā parādījās. Piemēram, latviešu prese epizodiski apsmaidīja vācu komandu neveiksmes Latvijas hokeja meistarsacīkstēs. Zināma latviešu “cemme” bija, ka Latvijas meistarsacīkšu pirmajos gados par čempionvienību kļuva tieši vācu klubs Unions. Tāpat arī daļa no asākās kritikas izlases komplektēšanas pirmajos gados saņēma tieši vācu sportisti vai administratori. Vēlāk viņi no valstsvienības sastāva izzuda…

Taisnības un līdzsvara pēc kāds labs vārds jābilst par labu kritizētajam Arvedam Kesleram. Sporta Pasaules autors stipri pārspīlēja šī aizsarga nevarēšanu noturēties uz slidām. Keslers kopā ar Unions komandu jau bija divreiz kļuvis par Latvijas meistaru (tā tolaik sauca čempionu; 1931., 1932.), jau pēc Prāgas čempionāta – valsts čempiona titulu izcīnīja trešoreiz (1933.). Bija viens no pirmajiem Latvijas hokejistiem un spēlēja līdz pat Unions komandas pastāvēšanas beigām (1939.). Arveds Keslers bija viens no aktīvakajiem sporta kluba Unions biedriem un tā hokeja sekcijas virzītājiem. Vēlāk – arī Unions hokeja sekcijas vadītājs.

Tehnika un skats nākotnē

Konstruktīvāku vai vismaz mazāk personisku Latvijas izlases vērtējumu sniedz sporta apskatnieks V.Kanups: “[..] gandrīz visi valsts vienības spēlētāji jau daudzmaz piesavinājušies pareizo skriešanas techniku. Ripas vešanas technika un koku [nūjas] technika stāv stipri zemākā līmenī. Maz, mums tādu spēlētāju, kas skrējienā īstā momentā prot asi raidīt ripu pretinieka vārtos. Vēl vājāk mums veicas ar kombinācijām [..]. Piesavināties kombinācijas, tiesa, nav tik vienkārši kā slidu skriešanas techniku, tomēr mūsu vienības [Latvijas meistarsacīkstēs] maz par to domā. Visvājākā vieta mums tomēr ir taktikas trūkums, ko pēc Prāgas turnīra, cerams, mūsu spēlētāji būs daudzmaz piesavinājušies. [..]

Vesels gads līdz nākošām pasaules meistarsacīkstēm Milānā, tādēļ darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai attaisnotu tās cerības, ko uz katru šādu braucienu liekam,” (Stadions, 1933.g. 8.marts.). Uz pasaules čempionātu 1934.gada februārī Milānā Latvijas izlase nedevās, un vispār pēc Prāgas čempionāta izlasei iestājās turpat 2 gadus ilga starptautisko spēļu pauze… Latvijas valstsvienība apritē atgriezās pasaules čempionātā Šveicē 1935.gada 20.janvārī ar spēli pret Kanādas izlasi. Bet tas jau ir cits stāsts…

P.S. Kamēr nenomirs pēdējais bendijists…

Savdabīgu Latvijas hokeja novērtējumu 1933.gada pasaules čempionātā sniedzis kāds Kanādas izlases (kā tāda startēja Toronto National Sea Fleas komanda) spēlētājs, cik noprotams – čempionātā 3 vārtu guvumus sagādājušais Kenijs Keins (Kenny Kane).

Kancs, labākais Kanādas hokejists pasaules meistarsac. laikā bargi izteicies par mūsu ledus hokeju. “Kamēr nebūs miris Latvijas pēdējais bendī spēlētājs, jūs nekad nespēlēsiet labi hokeju”, tie ir slavenā kanādieša vārdi. Ja spēlējot hokeju, tad pavisam esot jāatmet bendī,” (Sporta Pasaule, 1933.g. 3.aprīlis). Jāpiebilst, ka Latvijas čempionāta un arī izlases pamatu tās sākumposmā veidoja bijušie vai vēl esošie bendijisti, kuriem jāpateicas par hokeja iedzīvināšanu mūsu valstī. Starp citu, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs. Taču kanādieša domugraudā bija saklausāma skaidra doma.

Avoti un literatūra:

[Pirmajā un noslēdzošajā attēlā: Latvijas izlase pēc spēles pret Šveices izlasi 1933.gada 18.februārī, Prāgā; no kreisās – stāv: A.Pētersons, Ē.Pētersons, J.Skadiņš, I.Reinbahs, L.Vedējs, Ā.Petrovskis, A.Jurgens, R.Bluķis; no kreisās – tup: P.Skuja, H.Kušķis; attēlā nav čempionātā spēlējušais A.Keslers; foto avots: Stadions, 1933.g. 23.febr. Otrajā attēlā: Prāgas 1933.gada čempionāta plakāts; foto avots: passionhockey.com. Trešajā attēlā: Massachusetts Rangers vienība, kas kā ASV izlase kļuva par 1933.gada pasaules čempioniem; foto avots: Stadions, 1933.g. 2.marts.]

LATVIJAS_izl_1933_pec_sp_pret_Sveici_Stadions_1933-02-23_500

Advertisements

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Kurš brauks uz Minsku? Latvijas izlases kandidāti ciparos

Posted by petrovich27 uz 2014/05/03

Nizivijs_LAT_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)Ar Slovakia Cup 2014 spēlēm beigušies izlases vadoņu eksperimenti ar sastāvu, tagad Nolanam atliek vēl “piešaut aci” treniņos, lai varētu droši soļot uz Minsku. Valstsvienības spēlēs šopavasar notestēti 46 hokejisti. Kādi viņi izskatījās cipariski?

Kopumā 8 pārbaudes spēlēs iztaustīti 26 uzbrucēji, 14 aizsargi un 6 vārtsargi. Izlases rīcībā vēl “skaitās” 31 spēlētājs, ieskaitot šopavasar izlases spēlēs “nepārbaudīto” Ronaldu Ķēniņu. Bet uz Minsku brauks tikai 25.

Ņiživijs kā rezultatīvākais

Protams, pārbaudes spēlēs, kur strāvo eksperimenti, statistika nav galvenais. Tomēr jāatzīmē, ka Bratislavas spēlēs rezultatīvākais ir bijis uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs ar 3 rezultatīvam piespēlēm. Ar 2 punktiem ir atzīmējies Mārtiņš Cipulis (1+1) un Andris Džeriņš (0+2). Jāpiebilst, ka Džeriņam ir labākais lietderības koeficients (+2) un mikromaču vārtu attiecība (2:0).

Interesanti, ka bēdīgākos ciparus ir sakrājis Zemgus Girgensons; viņam mikromaču vārtu attiecība ir 0:4 (!!!) un lietderības koeficients -2… Respektīvi, Girgensons bija laukumā četru vārtu zaudējumu (no 5) laikā pret slovākiem. Ar to pieticis, lai vispār šopavasar uzspēlējušo 26 uzbrucēju statistikas sarakstā ierindotos pēdējā (!) vietā. Tas gan ir “mājiens” statistiķiem, ka secinājumiem ar vienu-divām spēlēm ir par maz.

Kopumā Bratislavas spēlēs laukumā devās 14 uzbrucēju; mājās palikuši vēl četri uzbrukuma vīri – Koba Jass, Roberts Jekimovs, Ronalds Ķēniņš, Miķelis Rēdlihs. Attiecīgi no 18 uzbrucējiem jāatsijā četri puiši, jo tradicionālais uzbrucēju komplekts pasaules čempionātam ir 14.

Prognozēt galvenā trenera Teda Nolana pilno izvēli ir sarežģīti; īpaši tāpēc, ka klātienē redzējis viņš ir tikai divas pēdējās spēles. Tomēr rādās, ka uz 13. un 14. uzbrucēja pozīcijām seši pretendenti ir – Bērziņš, Bičevskis, K. Jass, Jekimovs, R. Lipsbergs, Saulietis. No kuriem tad četriem būtu jāpaliek ārpus Minskas komplekta.

Latvijas izlases uzbrucēju statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk; MM = mikromaču vārtu starpība):

uzbrucējs sp. punkti +/- MM sods
1. Aleksandrs Ņiživijs 2 0+3 ±0 3:2 0
2. Mārtiņš Cipulis 2 1+1 -1 2:3 0
3. Andris Džeriņš 2 0+2 +2 2:0 0
4. Roberts Bukarts 1 1+0 +1 1:0 0
Kaspars Daugaviņš 1 1+0 +1 1:0 0
6. Armands Bērziņš 2 1+0 +1 1:0 2
7. Herberts Vasiļjevs C* 2 1+0 ±0 2:1 2
8. Māris Bičevskis 2 0+1 +1 1:0 35
9. Miks Indrašis 2 0+0 ±0 0:0 0
10. Juris Štāls 1 0+0 ±0 0:0 2
11. Roberts Lipsbergs 2 0+0 ±0** 0:0** 2
12. Gints Meija 2 0+0 ±0 1:2 0
13. Kaspars Saulietis 2 0+0 -1 0:1 2
14. Zemgus Girgensons 1 0+0 -2 0:4 2

* Otrajā spēlē (pret Norvēģijas izlasi) kapteinis bija Herberts Vasiļjevs. ** Slovakiahockey.sk statistikas uzskaitē ir nepilnības; Latvijas izlases pirmā vārtu guvuma laikā laukumā bija arī Roberts Lipsbergs, kurš nav norādīts (bet ir atzīmēti vienlaikus laukumā esoši 3 aizsargi).

Latvijas izlases uzbrucēju statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

uzbrucējs dz. sp. punkti +/- MM sods
1. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 3 0+5 ±0 5:3 0
2. Miķelis Rēdlihs 1984. 2 3+1 +2 4:0 0
3. Mārtiņš Cipulis 1980. 5 2+2 -3 5:7 0
4. Kaspars Daugaviņš 1988. 3 1+3 +2 6:1 2
5. Herberts Vasiļjevs 1976. 4 3+0 ±0 4:2 4
6. Miks Indrašis 1990. 5 1+2 +3 5:0 0
7. Roberts Bukarts 1990. 6 2+0 -2 2:4 2
8. Juris Upītis 1991. 4 1+1 ±0 2:1 0
9. Andris Džeriņš 1988. 8 0+2 -3 3:6 2
10. Armands Bērziņš 1983. 5 1+0 +1 2:1 4
11. Juris Štāls 1982. 6 1+0 ±0 2:3 4
12. Gints Meija 1987. 6 1+0 -2 2:5 0
13. Aleksejs Širokovs 1981. 3 1+0 -3 1:4 0
14. Roberts Lipsbergs 1994. 4 0+1 +1* 1:0* 2
15. Māris Bičevskis 1991. 7 0+1 +1 3:1 39
16. Gunārs Skvorcovs 1990. 3 0+1 ±0 1:1 0
17. Roberts Jekimovs 1989. 5 0+1 -2 3:4 4
18. Kaspars Saulietis 1987. 6 0+1 -2 2:3 4
19. Jānis Ozoliņš 1989. 1 0+0 ±0 0:0 0
20. Koba Jass 1990. 2 0+0 ±0 0:0 4
21. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 2 0+0 ±0 0:0 2
22. Miks Lipsbergs 1991. 1 0+0 -2 0:2 0
23. Edijs Brahmanis 1983. 2 0+0 -2 0:2 4
24. Artūrs Ozoliņš 1988. 2 0+0 -2 0:3 0
Edgars Kļaviņš 1993. 2 0+0 -2 0:3 0
26. Zemgus Girgensons 1994. 1 0+0 -2 0:4 2

* Oficiālajā statistikā ir nepilnības. Piemēram, Latvijas – Slovākijas izlašu spēles mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu uzskaitē. Piemēram, reāli Roberta Lipsberga lietderības koeficients ir +2 un 2:0, bet kādam no spēlētājiem lietderības koeficients un MM attiecība ir par vienu mīnusā.

Māris Jass un Jēkabs Rēdlihs aizsargu Topā

Uz Bratislavu aizbrauca deviņi aizsargi, no kuriem uzspēlēja visi, izņemot veselības lietas kopjošo Artūru Kuldu. Veiksmīgākā statistika starp aizsargiem fiksēta pāriniekiem Mārim Jasam un Jēkabam Rēdliham; abiem pa +3 un mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu bilance 3:1. Izteikti bēdubrāļi abu spēļu summā nav saskatāmi, lai gan kļūdas bija arī pirmo divu pāru aizsargu vingrinājumos (Laviņš – Sotnieks; Galviņš – Pujacs).

Tā kā vēl pirms Bratislavas spēlēm treniņus ar izlasi beidza Mārtiņš Gipters un Maksims Širokovs, bet mājās palika Mārtiņš Porejs, tad treneriem jāizvēlas 8 no 10 aizsargiem. (Čempionātā parasti piedalāmies ar astoņiem aizsargiem.) Teds Nolans ir interesants “putns”, bet pēc pārpaudes spēlēm rādās, ka uz astotā aizsarga vietu dalībai Minskā pretendē – Jaks, Porejs, Saviels. Diviem būs jāpaliek mājās.

Latvijas izlases aizsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):

aizsargs sp. punkti +/- MM sods
1. Jēkabs Rēdlihs 2 0+0 +3 3:1 0
2. Māris Jass 2 0+0 +3 3:1 2
3. Georgijs Pujacs C* 2 0+1 ±0 2:2 2
4. Jānis Jaks 2 0+0 ±0 0:0 0
Agris Saviels 2 0+0 ±0 0:0 0
6. Kristaps Sotnieks 2 0+0 -1 1:2 0
7. Guntis Galviņš 2 0+0 -1 1:2 2
8. Rodrigo Laviņš 2 0+0 -1 1:2 6
Artūrs Kulda 0

* Pirmajā spēlē (pret Slovākijas izlasi) kapteinis bija Georgijs Pujacs.

Latvijas izlases aizsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

aizsargs dz. sp. punkti +/- MM sods
1. Māris Jass 1985. 3 0+0 +3 3:1 2
2. Artūrs Kulda 1988. 3 0+1 +2 4:0 0
3. Jēkabs Rēdlihs 1982. 5 0+0 +1 4:4 2
4. Rodrigo Laviņš 1974. 8 0+3 ±0 7:6 8
5. Georgijs Pujacs 1981. 2 0+1 ±0 2:2 2
6. Kristaps Sotnieks 1987. 5 0+0 ±0 5:3 4
7. Ēriks Ševčenko 1991. 2 0+0 ±0 1:0 0
8. Guntis Galviņš 1986. 7 1+0 -1 5:5 4
9. Artūrs Salija 1992. 1 0+0 -1 0:1 2
10. Maksims Širokovs 1982. 4 0+0 -1 2:4 0
11. Mārtiņš Gipters 1989. 5 0+0 -1 1:3 2
12. Jānis Jaks 1995. 8 0+0 -3 1:4 2
13. Agris Saviels 1982. 6 0+0 -4 1:6 0
14. Mārtiņš Porejs 1991. 4 0+0 -4 0:5 0

*

Vārtsargu sastāvs skaidrs. Atliek – secība

Vārtsargu pārbagātības jautājums ir atrisināts; uz Slovakiju acīmredzot aizbrauca čempionātam paredzētais komplekts – Edgars Masaļskis, Kristers Gudļevskis, Ivars Punnenovs. Vēl pirms turnīra no kandidātu loka tika atbrīvots Ervīns Mustukovs, bet turnīra laikā Rīgā palikušais Elvis Merzļikins vairs nepretendē uz vietu sastāvā.

Tagad tik jātiek skaidrībā ar secību.

Latvijas izlases vārtsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):

vārtsargs sp. min:sek atv. met atv. % GAA sods MM
1. Kristers Gudļevskis 1 60:00 30 no 30 100% 0.00 2 2:0
2. Edgars Masaļskis 1 59:50 20 no 25 80.0% 5.01 0 3:5
3. Ivars Punnenovs 0 0:00 0

*

Latvijas izlases vārtsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

vārtsargs dz. sp. min:sek GA sods MM
1. Kristers Gudļevskis 1992. 1 60:00 0.00 2 2:0
2. Ivars Punnenovs 1994. 2 91:07 1.32 0 5:2
3. Elvis Merzļikins 1994. 1 28:88 2.11 0 2:1
4. Ervīns Muštukovs 1984. 1 20:00 3.00 2 1:1
5. Edgars Masaļskis 1980. 3 179:11 3.01 0 7:9
6. Jānis Kalniņš 1991. 2 100:00 5.40 0 1:9
Rihards Cimermanis 1993. 0 0:00 0

*

Plašākam skatam:

[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts spēlē pret Francijas izlasi 2014. gada 26. aprīlī.  Foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profilsfacebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše).]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Latvijas izlase franču gaumē

Posted by petrovich27 uz 2014/04/27

M_Redlihs_LAT_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)Drīzāk jau franči Latvijas izlases gaumē, ko apliecina 2:1 un 6:3. Tomēr rēķinoties ar pārbaudes spēļu (EHC) rezultāta maznozīmību un neskatoties uz divām uzvarām, “šaurās vietas” jāsaskata un secinājumi jāveic. Protams, interesi rosina arī blakusfaktors – ar katru spēli izlases sastāvs kļūst nopietnāks un pietuvinātāks Minskas versijai. Pēc kā mūsējie izskatījās spēlēs pret Franciju?

Indrašis – Daugaviņš – M. Rēdlihs

Teda Nolana prombūtnes laika aktuālais treneris Toms Kūlens jau ir “piedraudējis”, ka šis uzbrucēju virknējums varētu saglabāties arī uz pasaules čempionāta “skatuves”. Trio sniegums spēlēs pret Francijas izlasi izskatījās itin pieklājīgs, neraugoties uz to, ka diviem vīriem šajā pārbaudes ciklā šīs bija pirmās spēles izlasē, bet vienam (Indrašim) – 2./3. spēle ar pakāpenisku atkopšanos no traumas. Šis grupējums nokārtoja pusi no abu franču spēļu vārtu guvumiem (4 no 8), bija vienīgie uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu un bija mācējuši mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu summā “sarīkot” četru vārtu guvumu starpību.

Īpaši medīgs un “izslāpis” izskatījās pie Jaroslavļas dzelzceļniekiem divas švakas sezonas aizvadījušais Miķelis Rēdlihs; viņa četri punkti (3+1) ir arī rezultatīvākais sniegums abu spēļu summā. Ļoti pieklājīgi arī pārbaudes spēļu ritmam izskatījās Ženēvas hokeja kluba zvaigzne Kaspars Daugaviņš. Pēc skaistas spēles un vārtu guvumiem “izbadējies” arī Miks Indrašis; pie saviem punktiņiem tika, bet līdz ierastajai formai vēl jātiek, kam vēl ir laiks līdz Minskai – nedēļas divas.

Ņiživijs/Jekimovs – Vasiļjevs – Cipulis

Vasiljevs_CAPT_LAT_vs_FRA_2014-04-25_LHF_facebook_M_Aise_VERSKombinācija ar Vasiļevu, Cipuli un Ņiživiju Latvijas izlasei nav tik sena, kā mēdz mālēt, bet tomēr ir 2009. – 2011. gadu pasaules čempionātu un olimpiādes reinkarnācija. Trīs gadus vīri bija katrs savos darbos, un izlasē cīnījās tikai Mārtiņš Cipulis un pa retam – Aleksandrs Ņiživijs. Bet nu – arī Herberts Vasiļjevs ir atpakaļ ierindā, par ko saņēmis kapteiņa uzšuvi, kā arī nopelnījis labākā spēlētāja pagodinājumu otrajā spēlē.

Labā ziņa – veterāni (Ņiživijs un Vasiļjevs – abiem pa 37) grib spēlēt un “ar prātu un pīpēšanu” spēj izdarīt vairāk nekā jaunie, pus-jaunie ar kājām… (Tiesa, maiņas biedrs Mārtiņš Cipulis joprojām ir ātrs un ņiprs, neatpaliekot no jaunajiem.) Pirmajā spēlē “Ņiživija lomu” pildīja Roberts Jekimovs, un, rādās, ka ar Aleksandru Ņiživiju abi pārējie sapratās labāk. Tomēr nevajadzētu pārvērtēt virknējuma ‘Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis’ vēsturisko saprašanos un mentālo tuvību. Būtu interesanti pie veterāniem redzēt kādu “jauno, perspektīvo” vai arī kādu šī virknējuma personāžu kā gudrības porciju kādā “skrējēju virknējumā”.

Meija – Džeriņš – Saulietis

Meija_LAT_vs_FRA_2014-04-25_LHF_facebook_M_AiseAbu franču spēļu iespēlētais virknējums šādā komplektā acīmredzot tiek pārbaudīts Minskas čempionāta ceturtās maiņas lomai. Ja vērtē no šāda viedokļa, tad īpašu pretenziju īsti nav. Pirmais mazākuma pāris ‘Džeriņš – Meija’ darbu padarīja pieklājīgi, ja jau vārtu zaudējumu viņu darba laikā nebija. Bet vienādos sastāvos virknējums piedzīvoja divus caurkritienus ar degošām lampiņām aiz Latvijas izlases vārtiem. Situāciju pieklājīgāku padarīja realizētais Ginta Meijas izskrējiens, ļaujot virknējumam palikt lietderībā pie -1. Bet, ja šo maiņu vērtē uzbrukuma (ne jaukšanas un ciešanas) maiņas griezumā, tad – varētu labāk… Meijas simpātiskais 1-pret-1 faktiski ir viena no retajām šī komplekta pamanāmajām epizodēm uzbrukuma zonā.

Štāls – Bērziņš – K. Jass

Pirmās franču spēles ceturtā maiņa palika pa nullēm, kas lomu sadalījumā nozīmē labu rezultātu. Arī ņemot vērā, ka ‘Bērziņš – Štāls’ bija otrs mazākuma pāris. BET šajā gadījumā ir statistiķu fiksētais viens metiens pa Francijas izlases vārtiem šo vīru izpildījumā visas spēles garumā. Visu cieņu pretiniekiem frančiem, tomēr tā nav ne Krievija, ne Somija… Jā, un vietu sastāvā nemaz nav tik daudz, lai pietiktu visiem.

R. Lipsbergs – Bičevskis – Bukarts

Rob_Lipsbergs_LAT_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)_vers-2Otras spēles ceturtā maiņa arī palika “pa nullēm”, bet pretinieku vārtus apdraudēja nedaudz biežāk. Vismaz statistiķi fiksējuši 3 metienus. Mazākumā vīriem (Bičevskis – Bukarts) un vispār Latvijas izlasei otrajā spēlē sanāca spēlēt tikai vienreiz; “ziepes savārītas” nebija, turklāt šajā spēles nogrieznī Māris Bičevskis nopelnīja Latvijas izlasei vairākumu. Skaitlisko pārsvaru valstsvienībai ienesa arī Roberts Lipsbergs, šī izlases komplekta otrs jaunākais spēlētājs (pa labi novietotajā attēlā #40).

Ja meklē mīnusus, tad maiņas uzbrucēju darbības bija diezgan individuālas, risinājumi – personiski un bieži vien, neredzot partnerus. Kas zināmā mērā loģiski, jo no šīs maiņas uz Minskas sastāvu reāli pretendē kāds viens uzbrucējs. Katram ir savi plusi: Māris Bičevskis – mazākuma vilcējs ar aicinājumu, centrs; Roberts Bukarts – var iemest; Roberts Lipsbergs – var spēlēt centrā un būtu laba “investīcija” nākotnē. Tomēr katram no viņiem ir/būtu stipri “jāiesvīst”, lai tiktu uz Minsku. Nebūtu arī pārsteigums, ja Minskas komplektā nebūs neviens no šiem puišiem. Jo uz 2-3 uzbrucēju vakancēm ir prāvs pretendentu loks.  Bet brauks Teds Nolans un “svaigu aci” redzēs visu no jauna.

Citi

Pirmdien (28. aprīlī) tiek solīts, ka izlasei piebiedrosies ne tikai galvenais treneris Teds Nolans, bet arī – uzbrucēji Zemgus Girgensons un Ronalds Ķēniņš. Savukārt, kopš pārtraukumā kopš spēlēm pret Krievijas izlasi mūsu valstsvienības kandidātu loku un treniņus pametuši uzbrucēji Lauris Bajaruns, Jānis Ozoliņš, Gunārs Skvorcovs, Aleksejs Širokovs, Juris Upītis.

Vēl joprojām nav pilnīgi skaidra informācija par uzbrucēju Laura Dārziņa un Mārtiņa Karsuma varēšanu vai nevarēšanu pieslēgties. Tomēr pēc “noklusējuma” skaidrs – jo tuvāk maijs, jo iespējamība ar katru dienu būtiski samazinās…

Latvijas izlases uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

uzbrucējs dz. sp. punkti +/- MM met. sods
1. Miķelis Rēdlihs 1984. 2 3+1 +2 4:0 9 0
2. Kaspars Daugaviņš 1988. 2 0+3 +1 5:1 5 2
3. Herberts Vasiļjevs C 1976. 2 2+0 ±0 2:1 4 2
4. Miks Indrašis 1990. 2 1+1 +2 4:0 9 0
5. Mārtiņš Cipulis 1980. 2 1+1 -1 3:2 2 0
6. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 1 0+2 ±0 2:1 1 0
7. Gints Meija 1987. 2 1+0 -1 1:2 5 0
8. Roberts Bukarts 1990. 1 0+0 ±0 0:0 2 0
9. Armands Bērziņš 1983. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
Māris Bičevskis 1991. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
11. Koba Jass 1990. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
Roberts Lipsbergs 1994. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
Juris Štāls 1982. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
14. Roberts Jekimovs 1989. 1 0+0 -1 1:1 3 2
15. Andris Džeriņš 1988. 2 0+0 -1 1:2 2 2
Kaspars Saulietis 1987. 2 0+0 -1 1:2 2 2

*

Galviņš – Kulda

Pirmais aizsargu pāris ir vienīgais, kuram mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu bilance ir pozitīvi sausa (abiem pa 3:0). Tā kā divi vārtu guvumi “gadījušies”, spēlējot vairākumā, tad lietderības koeficients kā Guntim Galviņam, tā Artūram Kuldam +1. “Statistisku pārmetumu” nav un nevar būt. Bet arī pirmā pāra izpildījumā bija saskatāms “tehnisks brāķis”, kuru meistarīgāki pretinieki varētu konvertēt Latvijas izlases vārtu apdraudējumā. Labā ziņa, ka “sliktās epizodes” biežāk bija spēlējot vairākumā un pretinieku zonā, bet retāk savas aizsardzības areālā.

Laviņš – Sotnieks

Sotnieks_LAT_vs_BLR_2013-04-19_lhf_lv_Martins_Aise-versOtrais aizsargu pāris attiecīgi bija arī otrs statistiski veiksmīgākais spēlēs pret konjaka un šampanieša dzimtenes dēliem. Lai arī uz abiem aizsargiem attiecas pa vienam vārtu zaudējumam, tomēr kā Kristaps Sotnieks, tā Rodrigo Laviņš aizvadīja kopumā labas spēles pret Francijas izlasi. Cīnījās mazākumā, piedalījās realizētā vairākumā un, patiesībā, liekus jautājumus daudz neradīja. Cita starpā, Laviņš abu spēļu summā – rezultatīvākais starp aizsargiem. Savukārt, Sotnieks atzīts par labāko pirmajā spēlē pret frančiem. Pelnīti gan spēles griezumā, gan pārbaudes ciklā kopumā.

Gipters, M. Jass, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs

Tā kā izlases rīcībā ir arī Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs, tad uz divām aizsargu vakancēm pretendē seši pārējie. Vai pieci, ja neskaita pirmajā franču duelī savainojumu guvušo Māri Jasu. Atgādinājumam, tradicionālais komplekts pasaules čempionātā = 8 aizsargi + 14 uzbrucēji + 3 vārtsargi.

Latvijas izlases šī gada pavasara 6 spēļu summā no šiem pieciem pretendentiem (Gipters, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs) “statistiski vistuvāk” valstsvienībai atrodas Gipters un M. Širokovs. Mārtiņš Gipters piedalījies 5 spēlēs, kurās iekrājis lietderības koeficientu -1 un mikromaču “apšaudes” attiecība 2:3. Maksims Širokovs ir netālu: 4 spēles; lietderība -1; MM vārtu guvumi/zaudējumi 2:4. Jāuzsver, ka pārējiem kā mīnusi ir lielāki, tā arī mikromaču cipari bēdīgāki. Statistika, protams, nav izšķirošs elements iekļaušanai sastāvā, tomēr nav nenozīmīgs. Kopumā vērtējot, Maksims Širokovs pieklājīgi atrādījās iepriekšējās spēlēs, kad sastāvs bija vēl salīdzinoši nepilnīgs. Savukārt izlases debitants Mārtiņš Gipters turas līmenī un joprojām ir izlases komplektā. Jā, “īsto” pretendentu pirmajās spēlēs bija mazāk, taču arī no treniņiem atbrīvoto netrūkst.

Izlases jaunākais cīnītājs – 18 gadus vecais Jānis Jaks kopā ar vecāko spēlētāju (Laviņš) ir vienīgie aizsargi, kuri pavasara tūrē līdz šim ir aizvadījuši visas sešas spēles. (Tikpat spēļu arī Andrim Džeriņam.) Sešu spēļu summā izlases debitants Jaks iekrājis lietderības koeficientu -3 un mikromaču rezultāta izmaiņu attiecību 1:4. Spīdoši nav, bet acīmredzot Kūlens ar draugiem taupa jauno aizsargu, lai atrādītu Tedam Nolanam. Bet Nolanam, kā zināms, patīk “pavilkt” jaunos un/vai nezināmos talantus. Ne bez viņa līdzdalības uz pasaules čempionātā ir varējuši atrādīties vai vismaz piedalīties tādi puiši kā Ralfs Freibergs, Kristers Gudļevskis, Miks Indrašis, Koba Jass, par kuru dalību pirms debijas čempionātiem mēdza vīpsnāt ne viens vien eksperts.

Bēdīgākā statistika sešu spēļu summā starp aizsargiem ir Porejam un Savielam. Statistikas “sānslīdes” lauvastiesa gadījusies spēlēs pret somiem, bet tomēr arī pēc tam savs mīnuss nedaudz krājies… Mārtiņam Porejam 4 spēlēs lietderība -4 un MM vārti 0:5. Agrim Savielam līdzīgi: 4 spēlēs -4 un 1:6. Pēdējo spēļu summā uz kopējā fona ne bez kļūdām, tomēr nav bijis tik dramatiski. Ja treneri vēl saglabās iespēju atrādīties, Slovākijas turnīrā var izskatīties savādāk. Bet vai dos? Saviela gadījumā treneriem noteikti patīk “izdiena” (pieredze) – seši pieaugušo pasaules čempionāti (viens pie Nolana), viena olimpiāde (tiesa, sen – 2006.).

P.S. Māris Jass pirmajā spēlē pret Francijas izlasi iedzīvojās stiprā gurna sasitumā, kā informē Latvijas Hokeja federācija. Kas nozīmējot “ārā no aprites” uz 4-5 dienām. Nebūs nekas dīvains, ja viņš tomēr pastiprinās konkurenci uz vietām aizsargu postenī.

P.P.S. Starplaikā pēc krievu spēlēm no Latvijas izlases kandidātu komplekta atvadījās ne tikai traumu guvušais aizsargs Ēriks Ševčenko, bet arī – Artūrs Salija. Bija runas par to, ka izlasei varētu piebiedroties Krišjānis Rēdlihs, tomēr taustāmu liecību par to nav.

Latvijas izlases aizsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

aizsargs dz. sp. punkti +/- MM met. sods
1. Artūrs Kulda 1988. 2 0+1 +1 3:0 3 0
2. Kristaps Sotnieks 1987. 2 0+0 +1 4:1 3 2
3. Guntis Galviņš 1986. 2 0+0 +1 3:0 2 0
4. Rodrigo Laviņš 1974. 2 0+2 ±0 3:1 3 0
5. Agris Saviels 1982. 1 0+0 ±0 1:1 2 0
6. Mārtiņš Gipters 1989. 2 0+0 ±0 1:1 0 2
7. Māris Jass 1985. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
8. Jānis Jaks 1995. 2 0+0 -1 1:2 0 0
9. Maksims Širokovs 1982. 1 0+0 -1 0:1 1 0
10. Mārtiņš Porejs 1991. 1 0+0 -1 0:1 0 0

*

Konkrēta problēma ar vārtsargiem… Ir izvēle!

Merzlikins_u_Punnenovs_LAT_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)-versEdgars Masaļskis izpildīja savu “normatīvu” – palīdzēja uzvarēt pirmajā spēlē, bet otrajā deva “uz pusēm” vietu jaunajiem. Ivaram Punnenovam (#33 attēlā pa labi) tā bija otrā spēle, bet Elvim Merzļikinam (#30) – debija. Skaidrs, ka abu vēl junioru vecumam atbilstošo vārtsargu sniegumā varēja atrast kādu nepilnību, taču kopumā kā Punnenovs, tā Merzļikins sevi pieteikuši labi un uz trešā vārtsarga posteni turpina kandidēt.

Jo pirmās divas vietas rezervētas ilggadējai pamatvērtībai – Edgaram Masaļskim un sezonu NHL laukumā pabeigušajam Kristeram Gudļevskim. Teorētiski cīņā par trešā vārtsarga posteni piedalās izlases rīcībā esošais Ervīns Muštukovs. Taču Punnenova un arī Merzļikina salīdzinoši pieklājīgā debija attālina citus kandidātus. Jauno papildspēku ierašanās un varēšanas dēļ vēl nesen izlases kandidātu loku atstāja Jānis Kalniņš. Vienīgais iemesls, kādēļ Muštukovs varētu doties uz Minsku, lai demonstrētu vienlīdzību starp Ivaru Punnenovu un Elvi Merzļikinu, jo vārtsargu vietas ir 3 un kādam jāpaliek mājās… Šķiet, variants ņemt četrus vārtsargus netiek izskatīts.

Bet – “priekšā” vēl Nolans un turnīrs Slovākijā. Jāpiekrīt vērotājiem un ekspertiem, kas neatceras tik “biezu” pretendentu loku uz pasaules čempionāta vārtsargu vietām Latvijas izlasē…

Latvijas izlases vārtsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

vārtsargs dz. sp. min:sek atv. met. atv. % GAA MM
1. Edgars Masaļskis 1980. 1 60:00 36 no 37 97,30% 1,00 2:1
2. Elvis Merzļikins 1994. 1 28:28 n/d n/d 2,11 2:1
3. Ivars Punnenovs 1994. 1 31:07 n/d n/d 3,86 4:2

*

Uzziņām:

  • Latvijas – Francijas izlašu spēļu statistika – eurohc.stats.pointstreak.com (25. aprīlī; 26. aprīlī);
  • Latvijas Hokeja federācijas twitter konts – twitter.com
  • Latvijas izlases trenera Toma Kūlena komentārs pēc franču spēlēm – sportacentrs.com
  • Latvijas izlases komplektēšanas kopsavilkums pirms spēlēm pret Franciju (autors: Jānis Matulis) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Izlases spēlētāju statistika šī pavasara citās spēlēs: tepat (pret Somiju; pret Krieviju)

[Pirmo 4 un pēdējo divu (6., 7.) foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše). Šie foto fiksēti Latvijas izlases spēlēs pret Francijas izlasi 2014. gada aprīlī. Piektā (Kristapa Sotnieka) foto avots: lhf.lv (autors arī Mārtiņš Aiše). Šis fotoattēls fiksēts Latvijas un Baltkrievijas izlašu spēlē 2013. gada 19. aprīlī.]

LAT_ar_Punnenovu_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)-vers

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Latvija pēc Krievijas. Izlases komplektācijas stāvoklis

Posted by petrovich27 uz 2014/04/21

LAT_vs_RUS_2014-04-18_LHF_facebook_(M_Aise)_N3Pret Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Krievijas izlasi mūsējie “uzstājās” pieklājīgi – 2:3 un 1:0. Kā saka, jebkura Krievija ir nopietns pārbaudījums. Šoreiz Krievijas valstsvienība kalpo par smilšpapīru vai, drīzāk, par ēveli sastāva slīpēšanai un kandidātu atlasei. Kādas ir Latvijas izlases kontūras, cipari pēc Krievijas, un kurus vīrus vēl gaidām palīgā?

Pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi Latvijas vastsvienības sastāvā uzspēlēja 30 vīru – bez maz visi, kas 18. -19. aprīlī bija izlases rīcībā un nodarbojās valstsvienības treniņos. Pret Krievijas komandu neuzspēlēja tikai vārtsargs Jānis Kalniņš, potīti savainojušais un nelielu pauzi paņēmušais vārtsargs Ervīns Muštukovs, kā arī IIHF oficiālo sodu gaidošais uzbrucējs Vitālijs Pavlovs. Visi pārējie, kas ir treneru “rokās” varēja atrādīties spēlēs pret Znaroka izlasi. Dažiem izdevās labi, citiem – dažādi.

Gaidām snaiperus?

Abu spēļu summā pret Krievijas izlasi laukumā devās 16 uzbrucēji, bet kopā ar iepriekšējām divām “somu spēlēm” izlases kandidātu lokā ir uzspēlējis 21 uzbrucējs. Pēc Latvijas – Somijas izlašu spēlēm kandidātu loku jau pametuši uzbrucēji Edijs Brahmanis, Edgars Kļaviņš, Artūrs Kuzmenkovs, Miks Lipsbergs, Artūrs Ozoliņš, kā arī pārbaudes spēlēs pie teikšanas netikušie Toms Andersons un Artūrs Mickēvičs.

Drīzumā tiek solīta lielā tīrīšana kandidātu rindās, ko faktiski varēs atļauties veikt pēc tam, kad izlases rīcībā būs ieradušies papildspēki. Saskaņā ar LHF sniegto informāciju, izlasē tiek gaidīti uzbrucēji Lauris Dārziņš, Kaspars Daugaviņš, Zemgus Girgensons, Ronalds Ķēniņš (tikko kā Šveices čempions!), Aleksandrs ŅiživijsMiķelis Rēdlihs, Herberts Vasiļjevs. Kandidātu lokā esot doma pārbaudīt arī Čehijā sezonu pabeigušo Lauri Bajarunu un, iespējams, arī vēl kādu jauno uzbrucēju, kurš būs noslēdzis sezonu Kanādas junioru līgās. Vēl arī neesot pateikts tāds stabils Mārtiņa Karsuma galavārds attiecībā uz spēlēšanu Minskā; vismaz publiski – nē.

Juris_Stals_LAT_vs_Somija_2011-04-07_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_NNN3Statistiski veiksmīgākais uzbrucējs “krievu spēļu” summā ir Juris Štāls (pa labi novietotā attēlā), kuram sanācis gan vārtu guvums, gan pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt, izlases pavasara četru spēļu summā rezultatīvākais ir Juris Upītis, kuram 4 spēļu summā 2 punkti (1+1).

Kopumā Latvijas izlasei četru pārbaudes spēļu summā ir izdevušies pieci vārtu guvumi, kas nav tā baigi daudz… Bet ar pieticīgo 1:0 ir izdevies pat uzvarēt Krievijas valstsvienību. Te gan jācitē Krievijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks, aptuveni: “Šajā sagatavošanās stadijā nav jēgas ieciklēties uz rezultātu“. To gan viņš teica par savu izlasi, bet tam, rādās, nav izšķiroša nozīme. Katrā gadījumā, ir skaidrs, ka rezultāta “taisītāji” un snaiperi Latvijas izlasē vēl tiek gaidīti…

Pēc Krievijas sparinga uzbrucēju rindās, izskatās, ka soli uz čempionāta komplektu ir spēris Krievijas VHL līgā spēlējošais Kaspars Saulietis (pirmajā attēlā #18). Viņš bija īpaši manāms pirmajā (18. aprīļa) spēlē pret Oļega Znaroka trenētajiem vīriem. Orķestra “skanējumu” nebojāja, piemēram, arī abi debitanti Roberts Lipsbergs un Jānis Ozoliņš, taču pasaules čempionātam ar “nebojāšanu” var nepietikt. Un tas attiecas ne tikai uz debitantiem, bet arī jau izlasē pieredzējušākajiem, kuri arī “nebojāja”.

Statistiski bēdīgākais starp uzbrucējiem ir Mārtiņa Cipuļa “sausais atlikums” – lietderības koeficients sliktākais (-2), mikromaču vārtu guvumu starpība švakākā (0:2), kas, jādomā, Cipuļa atrašanos Minskas sarakstā diez vai ietekmēs. “Mīnus” statistikas griezumā der pieminēt arī Kobu Jasu, kuram it kā pa nullēm arī lietderība un mikromaču summa, tomēr vienā spēlē ir sakrātas 4 soda minūtes, kas pelnītas uzbrukuma zonā, veicot liekus vingrinājumus…

Latvijas uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

uzbrucējs dz. sp. punkti +/- MM met. sods
1. Juris Štāls 1982. 2 1+0 +1 1:1 2 0
2. Juris Upītis 1991. 2 1+0 ±0 1:0 1 0
3. Roberts Bukarts 1990. 2 1+0 ±0 1:1 4 0
4. Miks Indrašis 1990. 1 0+1 +1 1:0 0 0
Roberts Lipsbergs 1994. 1 0+1 +1 1:0 0 0
6. Kaspars Saulietis 1987. 2 0+1 ±0 1:0 5 0
7. Roberts Jekimovs 1989. 2 0+1 ±0 1:1 2 0
8. Māris Bičevskis 1991. 2 0+0 ±0 1:0 1 2
9. Armands Bērziņš 1983. 2 0+0 ±0 1:1 4 2
10. Jānis Ozoliņš 1989. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
Gunārs Skvorcovs 1990. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
Aleksejs Širokovs 1981. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
13. Koba Jass 1990. 1 0+0 ±0 0:0 1 4
14. Andris Džeriņš 1988. 2 0+0 -1 0:1 3 0
Gints Meija 1987. 2 0+0 -1 0:1 3 0
16. Mārtiņš Cipulis 1980. 1 0+0 -1 0:2 3 0

*

Kurš būs astotais aizsargs?

Pret Krievijas izlasi “analīzes nodeva” 12 aizsargi. No Somijā spēlējušā aizsargu komplekta neviens nebija atbrīvots, kas liecina par ļoti nopietnu izpēti šajā ampluā. Tiesa, pēc Somijas izbraukuma no Latvijas izlases kandidātu loka tika atbrīvoti pāris aizsargu, kuri pārbaudes spēlēs vismaz šosezon tā arī neuzspēlēja, – Edgars Dīķis un Rūdolfs Kalvītis.

Lavins_CAPT_LAT_vs_RUS_2014-04-18_LHF_facebook_(M_Aise)Aizsargu rindās tiekot gaidīts viens papildinājums – Čehijā sezonu noslēgušais Māris Jass. Atgādinājumam – virkne aizsargu izlasei dažādu iemeslu dēļ palīdzēt nevar, t.sk.: Jānis Andersons, Oskars Bārtulis, Oskars Cibuļskis, Ralfs Freibergs, Sandis Ozoliņš, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Arvīds Reķis. Kam veselība un trauma, kam ģimene un vecums, kam neatrisināti jautājumi IIHF dopinga lietās. Jāpiebilst, ka otrajā spēlē pret Krieviju traumu guva sev atvēlētajā laikā salīdzinoši pieklājīgi nospēlējušais aizsargs Ēriks Ševčenko, kuram, saskaņā ar trenera Toma Kūlena vērtējumu, sezona ir beigusies.

Šādos apstākļos katrs izlases kandidātu lokā ietilpstošs aizsargs ir neobjektīvi lielākā vērtībā. Nebūtu pārsteigums, ja valstsvienības sastāva komplektētāji atkal atcerētos, piemēram, Aleksandra Jerofejeva, Mārtiņa Jakovļeva vai Ņikitas Koļesņikova telefona numurus. Vai vēlreiz “iesauktu” pirms Somijas spēlēm atbrīvotos… Tomēr laika līdz čempionātam ir maz, kas nozīmē, ka uzsvars tiek likts uz aptverē esošajiem.

Spēlēs pret Krievijas izlasi statistiski veiksmīgākais aizsargs ir bijis kapteinis Rodrigo Laviņš, (pa labi novietotā attēlā #2), kuram 2 spēļu summā saskaitīts pozitīvs lietderības koeficients (+1), labākā mikromaču vārtu starpība (3:1) un rezultatīva piespēle. 19. aprīlī spēlē pret Krieviju viens no vērtīgākajiem spēlētājiem bija aizsargs Kristaps Sotnieks.

No pārbaudes spēlēs redzētajiem aizsargiem vieta izlasē varētu būt “rezervēta” pieciem: Guntim Galviņam; Artūram Kuldam; Rodrigo Laviņam; Jēkabam Rēdliham; Kristapam Sotniekam. Šķiet, tuvāk pasaules čempionātam pietuvojies arī Maksims Širokovs. Ja treneri paliks pie pasaules čempionāta ierastās laukuma spēlētāju proporcijas (8 aizsargi + 14 uzbrucēji), tad vakantas atliek divas aizsargu vietas. Uz vienu no tām prognozējami pretendēs Māris Jass. Kurš būs astotais? Skaidrs, ka izlases vigvamā gaidītais galvenais treneris Teds Nolans nāks ar savu olekti (mērauklu), bet daudz izvēles viņam nebūs.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

 f aizsargs dz. sp. punkti +/- MM met. sods
1. Rodrigo Laviņš C 1974. 2 0+1 +1 3:1 1 2
2. Artūrs Kulda 1988. 1 0+0 +1 1:0 1 0
3. Ēriks Ševčenko 1991. 2* 0+0 ±0 1:0 0 0
4. Maksims Širokovs 1982. 1 0+0 ±0 1:1 1 0
5. Jēkabs Rēdlihs 1982. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
6. Mārtiņš Gipters 1989. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
Mārtiņš Porejs 1991. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
8. Kristaps Sotnieks 1987. 1 0+0 ±0 0:0 4 2
9. Agris Saviels 1982. 1 0+0 ±0 0:1 1 0
10. Guntis Galviņš 1985. 1 0+0 ±0 0:1 0 0
11. Jānis Jaks 1995. 2 0+0 -1 0:1 1 2
12. Artūrs Salija 1992. 1 0+0 -1 0:1 0 2

*

Par daudz vārtsargu?

Pārbaudes spēļu gaitā skaidrāka paliek arī vārtsargu ierinda. Četru spēļu laikā ir atrasts spēles laiks četriem vīriem “pēdējā instancē”. Uz Somiju palīgā tika saukts arī piektais – Rihards Cimermanis, taču pie spēles laika netika un izlases nometni pameta drīz pēc Somijas izbraukuma.

Punnenovs_LAT_vs_RUS_2014-04-19_LHF_facebook_M_Aise_N2“Krievu spēlēs”  Latvijas izlases vārtsargu postenis pat izskatījās stabilāks par citiem ampluā. Edgars Masaļskis (pirmajā attēlā #31) ir formā un ierindā. Lielisku debijas spēli pret Krievijas izlasi aizvadīja Šveicē skolotais un spēlējošais 19 gadus jaunais talants Ivars Punnenovs (pa labi novietotā attēlā). Izlases aptverē vēl ir Jānis Kalniņš. Valstsvienības tuvumā ir arī vārtsargs Ervīns Muštukovs, kurš savainoja potīti pirmajā spēlē pret somiem un bija spiests atpūsties. Punnenova priecējošā debija ir nopietns pieteikums konkurencē ar Muštukovu un Kalniņu, kā arī samazina nepieciešamību “izsaukt”, piemēram, izlasei palīdzēt gatavo Elvi Merzļikinu. Neskatoties uz to, arī Merzļikins esot ceļā uz izlases kandidātu nometni.

Protams, izlasē tiek gaidīts Kristers Gudļevskis. Pagaidām viņa Tampa Bay Lightning izslēgšanas spēļu sērijā ar 0-3 iedzen (zaudē) Monreālai, bet fārmklubam Syracuse Crunch sezona beigusies bez play off. Protams, ir iespēja, ka Lightning “izvelk” un Latvijas izlasei Gudļevski neredzēt… Bet, ja tomēr “redzēt”, tad trešā vārtsarga postenim no pārbaudes spēlēs redzētajiem vislabāk atrādījies tieši Ivars Punnenovs. Tiesa, vēl paredzētas 4 pārbaudes spēles un Nolana “acs”. Ka trešajam vārtsargam IR JĒGA, atkāpe jāmeklē pērnajā pasaules čempionātā, kurā Gudļevskis neieradās ne kā pirmais, ne otrais.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

vārtsargs dz. sp. min:sek U-Z atv. met. atv. % GAA „0”
1. Ivars Punnenovs 1994. 1 60:00 1-0 49 no 49 100% 0.00 1
2. Edgars Masaļskis 1980. 1 59:21 0-1 45 no 48 93.75% 3.03 0

*

Uzziņām:

  • Spēlētāju statistika spēlēs pret Krievijas izlasi – eurohc.stats.pointstreak.com (18. aprīlī; 19. aprīlī)
  • Latvijas izlases komplektācijas statuss (2014-04-17) – lhf.lv
  • Latvijas izlases statistika pret Somijas izlasi 10., 11. aprīlī: tepat

[Pirmā (Kaspara Saulieša un Edgara Masaļska), trešā (Edgara Masaļska un Rodrigo Laviņa), ceturtā (Ivara Punnenova) un noslēdzošā foto avots: Latvijas Hokeja federācijas profils facebook.com lapā (autors: Mārtiņš Aiše). Jura Štāla  foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

LAT_vs_RUS_2014-04-19_LHF_facebook_M_Aise_N2

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 9 Comments »

Dienas foto: Ivara Punnenova “sausā” debija pret Krieviju

Posted by petrovich27 uz 2014/04/19

Punnenovs_LAT_vs_RUS_2014-04-19_LHF_facebook_M_Aise

2014. gada 19. aprīlī ar “sausu” uzvaru (1:0) Latvijas pieaugušo izlasē debitēja 19 gadus jaunais vārtsargs Ivars Punnenovs. Lai arī tā ir tikai Euro Hockey Challenge sērijas pārbaudes spēle, tomēr pretiniekos bija Krievijas izlase, kas Punnenova sargātos vārtus apšaudīja 49 reizes!

P.S.

Ivara Punnenova intervija pirms dažiem gadiem (2011. g. oktobrī): lasīt

[Foto avots: Latvijas Hokeja federācijas profils facebook.com lapā. Autors: Mārtiņš Aiše.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , | Leave a Comment »

Sliktās un labās ziņas pēc spēlēm pret Krievijas otro izlasi

Posted by petrovich27 uz 2013/11/11

Masalskis_LAT_vs_Cehija_2011-04-30_championat_ruKrievijas otrā izlase pieņēma divas Latvijas izlases ieskaites sagatavošanas posmā pirms eksāmena – Soču olimpiskajām spēlēm. Kaujas apstākļiem pietuvinātā gaisotnē tika pasvītroti elementi un faktori, uz kuriem Latvijas izlases treneriem un arī sastāva komplektētājiem jāvērš lielāka uzmanība. Ir labas un ne tik labas ziņas…

1. Vārtsargu problēma paliek

Kopš sezonas sākuma Latvijas izlases “vārtsargu jautājums” jau laicīgi tika cilāts kā svarīgākais un arī bēdīgākais. Jo tradicionālais “pirmais numurs” – bez darba, Dinamo ierinda iztiek bez pašmāju kadriem utt. Edgars Masaļskis divu spēļu mini-sērijā gandrīz nomierināja hokeja sekotājus ar atrādīšanos salīdzinoši pieklājīgā formā, neskatoties uz hokeja bezdarbnieka statusu. Tomēr otrās spēles 53. minūtē gūtais sejas savainojums izrādījies nopietnāks nekā šķita sākotnēji. Smadzeņu satricinājums Edgaram Masaļskim ne tikai liegs trenēties konkrētu laika posmu, bet arī – diez vai veicinās jaunu darba attiecību izveidošanos. Atliek novēlēt veselības! Par Masaļska gribēšanu palīdzēt izlasei šaubu nav arī stipri klibā stāvoklī, bet izlases komplektētājiem nopietni jāmeklē un, kas svarīgi, jāpārbauda iespējamie varianti B un C.

Diemžēl spēļu prakses došana Edgaram Masaļskim neļāva novērtēt abu pārējo turnīram pieteikto vārtsargu Māra Jučera un Elvja Merzļikina sniegumu. Lai arī Jučers tika pie savām padsmit minūtēm, kuras iesāka “aukstām kājām” spēles noslēguma nogrieznī – 53. minūtē, uzreiz saņemot soda metienu. Attiecīgi – viņam veltītā kritika šī turnīra kontekstā ir vairāk nekā neobjektīva.

Karsums_LAT_vs_RUS_2012-11-09_lhf_lv_M_Aise2. Latvijas KHL leģionāri ir līmenī

Kopumā uz kopējā fona respektabli izskatījās ārpus Latvijas KHL klubos spēlējošo valstsvienības kadru varēšana. Mārtiņš Karsums, Artūrs Kulda, Oskars Bārtulis un arī Miķelis Rēdlihs “kustējās” vajadzīgajā līmenī un amplitūdā. Aculieciniekiem, protams, labās atmiņās ir Rēdliha-jaunākā skaistā un rezultatīvā ledus graizīšana Rīgas Dinamo ierindā, kas liek vērtēt viņa aktuālo sniegumu kā salīdzinoši blāvu. Tomēr uz kopējā sezonas fona Lokomotiv ierindā, šīs divas spēles pret Krievijas otro izlasi pat vērtējamas kā salīdzinoši spilgtas. Jācer, novembra izlases spēles būs veicinošs faktors Miķeļa Rēdliha “atvēršanās” procesā.

3. Centri, centri, centri

Pēc “krievu spēlēm” Teds Nolans kā vienu no saviem būtiskākajiem secinājumiem minēja, ka viņam paticis Kaspara Daugaviņa sniegums centra uzbrucēja pozīcijā. Acīmredzot šī ir viena no stratēģiskajām problēmām, kas nodarbina treneru prātus laikā, kad traumu dēļ nav pieejams ne Jānis Sprukts, ne arī Andris Džeriņš. “Trūcīguma” apstākļos par centru iemēģināts arī Miks Indrašis. Jādomā, ka eksperimenti šajā postenī turpināsies arī decembrī…

Tomēr labā ziņa ir tāda, ka Jāņa Sprukta savainojums ir nopietns, taču ne tik “ilgstošs” kā tika prognozēts sākumā. Optimistiskā prognoze, ka pirms Soču olimpiādes Sprukts varētu būt sakopies un sakolekcionējis vajadzīgo spēļu praksi.

4. Rīgas Dinamo īpatsvars uzbrukumā – maznozīmīgs

Tā kā Rīgas Dinamo katrā starpsezonā “tiek vaļā” no rezultāta taisītājiem, tad turpinās tendence – Latvijas valstsvienības uzbrukuma komplektam Dinamo pienesums ir relatīvi otršķirīgs. Protams, tik otršķirīgs, cik vien tas iespējams mūsu izlases ierobežotas kapacitātes apstākļos. Jādomā, ka šo “pieticību” konkrēti šajās divās spēlēs veicināja dinamiešu vēlā pieslēgšanās izlases treniņiem. Rezultātā – uz kopējā fona Rīgas Dinamo uzbrucēji izskatījās nepārliecinošāk, nekā ierasts redzēt KHL regulārās sezonas gaitā. Tiesa, jāņem vērā, ka neskatoties uz Rīgas komandas panākumiem KHL čempionāta ievaddaļā, Latviju pārstāvoši uzbrucēji titullomas ir “atdevuši” leģionāriem. Šī iemesla dēļ “varoņdarbus” no Dinamo uzbrucējiem varētu negaidīt, bet stabilitāti “otrā plāna” lomās – gan gaidīs, gan prasīs.

Kr_Redlihs_LAT_Ol_kval_2013_febr_DR_facebook5. Krišjānis Rēdlihs kā lietderīgākais aizsargs

Savulaik Rīgas Dinamo pirmās maiņas aizsardzības “cementētāja” un tagad komandas “aizkadrā” nereti atstātā trešā pāra aizsarga Krišjāņa Rēdliha “paputējušo CV” ir papildinājis pozitīvi vērtējams sniegums pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi. Kr. Rēdliham abu spēļu summā izrādījies labākais lietderības koeficients starp aizsargiem (+3), kā arī labākā mikromaču vārtu starpība aizsargu uzskaitē (3:0). Kas nevar nepriecēt. Tāpat kopumā salīdzinoši pieklājīgi izskatījās izlases aizsargi “bezdarbnieki” – Guntis Galviņš un Jēkabs Rēdlihs, kuriem pēdējā laikā spēļu prakses nav. Jācer, ka tas nav tikai “acu apmāns”, kas iestājies pēc spēles pret Krievijas dublieru izlasi…

Latvijas izlases spēlētāju statistika divās pārbaudes spēlēs pret Krievijas otro izlasi 2013. g. novembrī (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētājs sp. punkti +/- MM* SM klubs (līga) 2013./2014.
UZBRUCĒJI  
1. Mārtiņš Karsums 1 1+2 +2 3:0 0 Dinamo (Maskava, KHL)
2. Kaspars Daugaviņš 2 1+2 +3 4:0 0 Genève-Servette HC (NLA = Šv. 1.)
3. Miķelis Rēdlihs 2 1+2 +2 4:1 4 Lokomotiv (KHL)
4. Kaspars Saulietis 2 1+0 +1 2:0 0 Toros (VHL = Krievijas 2.)
5. Miks Indrašis 2 1+0 -2 1:2 0 Dinamo (Rīga, KHL)
6. Armands Bērziņš 2 0+1 +1 2:0 0 Beibaris (Kazahstānas 1.)
7. Roberts Jekimovs 2 0+1 ±0 1:1 0 Ilves (Liiga = Somijas 1.)
8. Juris Štāls 2 0+1 ±0 1:1 0+B HK Poprad (Slovākijas 1.)
9. Koba Jass 2 0+0 +1 1:0 0 Bílí Tygři Liberec (Čehijas 1.)
10. Ronalds Ķēniņš 2 0+0 +1 1:0 2 ZSC Lions (NLA = Šv. 1.)
11. Raimonds Vilkoits 1 0+0 ±0 0:0 0 Jokipojat (Mestis = Somijas 2.)
12. Mārtiņš Cipulis 1 0+0 ±0 0:0 0 Dinamo (Rīga, KHL)
13. Gints Meija 2 0+0 -1 1:2 2 Dinamo (Rīga, KHL)
14. Vitālijs Pavlovs 2 0+0 -2 0:2 0 Dinamo (Rīga, KHL)
AIZSARGI
1. Krišjānis Rēdlihs 2 0+0 +3 3:0 2 Dinamo (Rīga, KHL)
2. Jēkabs Rēdlihs 2 0+0 +1 2:1 0 BEZ KLUBA (iepriekš – MODO Hockey, Zv. 1.)
3. Guntis Galviņš 2 0+0 +1 2:1 2 BEZ KLUBA (iepriekš – Jugra, KHL)
4. Artūrs Kulda 1 1+1 ±0 2:0 2 Salavat Julajev (KHL)
5. Kristaps Sotnieks C** 2 1+0 ±0 1:1 0 Dinamo (Rīga, KHL)
6. Jānis Andersons 1 0+1 ±0 1:1 0 Heilbronner Falken (DEL2 = Vācijas 2.)
7. Oskars Bārtulis C** 1 0+0 ±0 2:0 0 Donbass (KHL)
8. Māris Jass 2 0+0 ±0 1:1 4 Buran (VHL = Krievijas 2.)
9. Agris Saviels 1 0+0 -1 0:1 0 Kurbads (Latvijas Virslīga)
VĀRTSARGI sp. sp. laiks GAA MM SM klubs (līga) 2013./2014.
1. Edgars Masaļskis 2 112:18 1.60 7:3 0 BEZ KLUBA
2. Māris Jučers 1 12:42 4.72*** 0:1*** 0 Dinamo Juniors (Latvijas Virslīga)
3. Elvis Merzļikins 0 0:00 0 HC Lugano (NLA = Šv. 1.), HC Lugano U20 (Šv. 1. U-20)

* MM = mikromaču vārtu attiecība; vārtu guvumi un zaudējumi attiecīgajam spēlētājam atrodoties laukumā. ** Pirmajā spēlē (8. novembrī) izlases kapteinis bija Oskars Bārtulis, otrajā (9. novembrī) – Kristaps Sotnieks. *** Māris Jučers vārtu zaudējumu piedzīvoja tikko stājoties vārtos un “saņemot” soda metienu spēles 53. minūtē.

Sānsoļiem un papildu ainavai:

[Attēli secīgi: (1) Edgara Masaļska foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Čehijas izlasi 2011. gada 30. aprīlī; foto avots: championat.ru; (2) Mārtiņa Karsuma attēls – Latvijas un Krievijas valstsvienību spēlē 2012. gada 9. novembrī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše); (3) Krišjāņa Rēdliha foto – Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Cik bieži trešie vārtsargi tiek pie “teikšanas” olimpiādēs un pasaules čempionātos?

Posted by petrovich27 uz 2013/11/01

masalskis_LAT_vs_RUS_2012-11-09_lhf_lv_M_AiseVērtējot nacionālās izlases sastāva komplektāciju Latvijā un ne tikai, mēdz dominēt viedoklis, ka kam-kam, bet trešajam vārtsargam nozīmes jau, nu, nav nekādas. Faktiski varot ņemt līdzi koferi vai kartupeļu maisu, jo – vai nav vienalga, kas ierakstīts kopējā pieteikumā trešā vārtsarga ailītē. Bet ko par to visu saka statistika? Un – ar cik vārtsargiem olimpiādēs spēlē Latvija?

Olimpiādēs

Pēdējo trīs ziemas olimpiāžu (2010., 2006., 2002.) gaitā dalībvalstu nacionālajām izlasēm trešais vārtsargs “noderēja” jeb tika pie reāla spēles laika 26,3% gadījumu (10 no 38). Runa ir par konkrētiem izlašu komplektiem attiecīgajā olimpiādē nevis kopējo spēļu proporciju. Piemēram, 2006. gadā Turīnā arī Latvijas izlasē uzspēlēja visi 3 vārtsargi – Artūrs Irbe, Edgars Masaļskis, Sergejs Naumovs.

Bet 18,4% gadījumu visu olimpiādi attiecīgajai izlasei (7 no 38) “izvilcis” tikai “pirmais vārtsargs”, pat otro nelaižot pie “teikšanas”. Viens no tādiem gadījumiem bija 2010. gadā Vankūverā, kad visas Latvijas valstsvienības spēlēs laukumā devās tikai Edgars Masaļskis.

Pasaules čempionātos

Pēdējo 10 elites pasaules čempionātu (2004. – 2013.) norises laikā trešais vārtsargs nacionālajām izlasēm bija vajadzīgs 21,9% gadījumu (35 komplektos no 160). Latvijas izlase šo 10 pasaules čempionātu gaitā ar trīs vārtsargiem uzspēlēja divreiz – šogad Helsinkos un 2004. gadā Prāgā.

Ar vienu vārtsargu 10 čempionātos ir spēlējuši 13 izlašu komplekti (no 160) jeb 8,1% gadījumu. Latvijas izlase ar vienu vārtsargu pēdējo desmit gadu gaitā pasaules čempionātos ir iztikusi tikai vienreiz – 2009. gadā Bernē, kur visās 7 spēlēs par vārtu drošību gādāja Edgars Masaļskis. Togad Masaļskim bija piektā labākā atvairīti metienu statistika visā čempionātā (92.83%), bet Latvijas izlase atkārtoja savu augstāko sasniegumu, ieņemot 7. vietu.

Secinājumi?

26,3% un 21,9% – tas hokejā ir daudz vai maz? Skaidrs, ka jautājums ir retorisks, jo sportā, kā zināms, mēdz izšķirt milimetri un sekundes. Protams, nav zvanīts, ka trešo vārtsargu uznāciens vienmēr izšķīris medaļu vai spēles iznākumu. Tāpat jāņem vērā, ka 3 vārtsargu izmantošanu dažkārt noteikušas izlašu sastāvā gaidīto Ziemeļamerikā spēlējošo vārtsargu nevarēšana ierasties uzreiz uz attiecīgā pasaules čempionāta vai olimpiādes sākumu.

Tomēr arī trešā vārtsarga izvēle ir nopietna padarīšana. Atgādinājumam tas pats šī gada pasaules čempionāts, uz kuru Kristers Gudļevskis brauca, nebūdams ne pirmais, ne pārliecinošs otrais vārtsargs. Skaidrs, ka čempionātā Latvijas izlase “kalnus” negāza, bet Gudļevskis savu iespēju izmantoja un tagad mēģina “kalt laimi” Ziemeļamerikas ledus laukumos. Var vien minēt, kur un kā viņš spēlētu šosezon. Bet skaidrs, ka liels svars bija NHL draftam, kurā Kristeru Gudļevski bez salīdzinoši veiksmīgas debijas pasaules čempionātā neizvēlētos. Bet kādu pienesumu tas dos Latvijas izlasei kopumā, varēsim vērtēt pēc gadiem.

Latvijas izlases vārtsargu sniegums olimpiādēs 21. gadsimtā* (2010., 2006., 2002.):

  vārtsargs sp. sp. laiks uzv.-zaud. atv. % atv. met. GAA
2010.
1. Edgars Masaļskis 4 244:35 0-4 87.65% 149 (no 170) 5.15
2. Sergejs Naumovs 0 0:00
3. Ervīns Muštukovs 0 0:00
2006.
1. Artūrs Irbe 3 147:58 0-2 83.33% 70 (no 84) 5.68
2. Sergejs Naumovs 2 120:00 0-2 84.29% 59 (no 70) 5.50
3. Edgars Masaļskis 1 32:02 0-1 81.82% 18 (no 22) 7.49
2002.
1. Sergejs Naumovs 3 180:00 2-0 88.76% 79 (no 89) 3.33
2. Artūrs Irbe 1 60:00 0-1 86.21% 25 (no 29) 4.00
3. Edgars Masaļskis 0 0:00

* Latvijas izlase piedalījās arī ziemas olimpiskajās spēlēs 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē, kur valstsvienības vārtsargi bija Herberts Kušķis un Roberts Lapainis.

[Augstāk esošais Edgara Masaļska fotoattēls fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2012. gada 9. novembrī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Zemāk esošais Edgara Masaļska foto – Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2012. gada 20. aprīlī; foto autors: Āris Zobens.]

MASALSKIS__LAT_vs_RUS_2012-04-20_A_Zobens

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Kurš sargās Latvijas izlases vārtus olimpiādē?

Posted by petrovich27 uz 2013/10/29

Gudlevskis_Crunch_2013_Official_Syracuse_Crunch_Fan_PageLatvijas izlases sastāva komplektēšana pasaules čempionātam vai olimpiādei nekad nav bijusi bezkaislīga padarīšana. Ir bijuši reti gadi, kad izdevies savākt maksimāli iespējamo sastāvu, tomēr traumas un arī klubu intereses ne vienmēr ļāvušas sakomplektēties bez ierobežojumiem. Arī gatavojoties 2014. gada ziemas olimpiādei Sočos ir jautājumi, kurus raisa galvenokārt spēlētāju veselības stāvoklis vai spēļu prakses trūkums. Par vienu no šaurākajām vietām šosezon tiek definēta Latvijas izlases vārtu drošība.

Jau augusta nogalē, kad Latvijas izlasei saskaņā ar olimpiādes rīkotāju prasību bija jādeklarē izlases kandidātu paplašinātais saraksts, mūsu valstsvienības listē tika nosaukti seši vārtsargi – Kristers Gudļevskis, Māris Jučers, Jānis Kalniņš, Edgars Masaļskis, Elvis Merzļikins un Ervīns Muštukovs. 3 vīriem no tiem nāksies taisīties uz olimpiādi.

Par visiem pēc kārtas – alfabēta kārtībā, lai nav pārpratumu no secības. Ar ko katrs nodarbojas un kā veicas?

Kristers Gudļevskis

Viens no aizvadītās sezonas pasaules čempionāta atradumiem – Kristers Gudļevskis (augstāk pa labi novietotā attēlā) – atrādīšanos čempionātā ir izmantojis, lai sprauktos Ziemeļamerikas hokeja dienas kārtībā. Skaidrs, ka līdz Tampa Bay Lightning sastāvam ir tāls ceļš un sviedru upes, kas, savukārt, Latvijas hokeja līdzjutējiem liek satraukties par Gudļevska pieejamību Latvijas olimpiskās izlases nepieciešamībām, jo uz olimpiādi spēlētājus laidīšot NHL. Bet AHL un ECHL spēlētāju iespējas uzspēlēt Sočos ir miglā tītas, lai neteiktu, ka nekādas. Jo hokeja lielvalstu izpratnes ziņā nešķiet loģiski, ka Ziemeļamerikas fārmklubu līgu spēlētāji piedalās olimpiādē. Nu, nelīmējas viņiem kopā…

Bet attiecībā uz Kristeru Gudļevski stresam nav pamata. Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks vēl septembrī uzsvēra: “Ja mēs runājam par Gudļevski – vārtsargu, tad mums ir konkrēta noruna ar Tampa Bay ģenerālmenedžeri Stīvu Aizermenu, [..], ka Gudļevskis, ja viss ir kārtībā ar viņu, viņš noteikti piedalās olimpiskajās spēlēs” (skatīt „Latvijas hokeja apskatu” no 14:04).

Tagad tikai atliek novēlēt, lai Kristeram Gudļevskim „viss ir kārtībā” kā ar veselību, tā sportiskā ziņā. Jācer, ka viņam būs gājusi labumā gatavošanās kopā ar Tampa Bay Lightning vienību tās pirmssezonas nometnē. Šosezon Lightning otrā fārmkluba Florida Everblades sastāvā ECHL čempionātā Gudļevskis ir pierakstījies pieklājīgi – 2 spēles, 120 minūtes, 91.4% atvairītu metienu, vidēji spēlē 1,5 vārtu zaudējumi (GAA  1.50) un abas ir uzvaras. Bet jau diezgan drīz Kristers Gudļevskis ir izsaukts „stāvu augstāk” – uz AHL vienību Syracuse Crunch, kur savainojumu guvis un vismaz uz divām nedēļām “izkritis” komandas vārtsargs soms Riku Helenius. Gudļevska debija Crunch vārtos izdevās pārliecinoša – 60 minūtes spēles laika, 100% atvairītu metienu (visi 22 gab.) un “sausa” uzvara.

Māris Jučers

Jucers_Din_Jun_vs_Kurbads_2013-10-05_hkkurbads_lv-2Iepriekšējo divu sezonu Rīgas Dinamo “otrais numurs” Māris Jučers (attēlā līdzās pa kreisi) šosezon uz “lielās skatuves” netiek, tomēr klubam viņš ir vajadzīgs, par ko liecina šajā starpsezonā pagarinātais līgums. Dinamo sastāva komplektētājiem pēc Gudļevska pārcelšanās uz Ziemeļameriku tomēr vajadzēja nodrošināt par diviem vārtsargiem garāku šī posteņa soliņu. Kamēr Mikaels Tellkvists un Jakubs Sedlāčeks attaisno uz viņiem liktās cerības, kluba “trešais numurs” un olimpiskās izlases kandidāts Māris Jučers cīnās fārmklubā Dinamo Juniors, kas “izmitināts” Latvijas Virslīgā. Vai ar to pietiks, lai varētu reāli pretendēt uz sastāvu izlasē, rādīs laiks.

Bet cipariski – Jučeram ir labākā vārtsargu statistika Latvijas čempionātā. Vidēji spēlē 2,44 vārtu zaudējumi (GAA) un 565 minūtes spēles laika. Bet Dinamo Juniors ar 17 punktiem 10 spēlēs ieņem turnīra tabulas 5. vietu (no 6). Tiesa, “mazajiem dinamiešiem” ir tikpat punktu, cik un 3. un 4. vietas ieņēmējiem. Vēl jāpiemin statistika IIHF Kontinentālā kausa izcīņā; tur Mārim Jučeram 3 spēlēs 89,47% atvairītu metienu un GAA 2,67.

Jānis Kalniņš

Kalnins_2013_jegkorongblog_huSava laika Liepājas Metalurgs kluba perspektīvais vārtsargs Jānis Kalniņš (attēlā līdzās pa labi) ir pārcēlies uz Ungāriju – Dunaújvárosi Acélbikák (arī – Dab.Docler, DAB) komandu MOL Liga čempionātā. Tur Kalniņš ir aizvadījis 3 spēles (laiks 178:41), atvairījis 91,17% metienus un piedzīvojis 3,02 vārtu zaudējumus vidēji spēlē (GAA). Taču Jānis Kalniņš nav savas vienības, kas ir čempionāta līderi, pamatvārtsargs. Vairāk spēļu aizvadījuši divi citi kolēģi. Viens no MOL Liga labākajiem vārtsargiem – slovāks Peter Sevela, kuram 9 spēlēs 93,15% atvairītu metienu un 2.20 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. Vairāk uzspēlējis arī cits kolēģis ungārs Tamás Kiss – 5 spēles, 2,07% atvairītu metienu un GAA 2.57. Vēl Jānim Kalniņam ir sanācis uzspēlēt Dunaūjvārošas U-20 komandā, kur spēļu prakses nolūkā atļauts zināms spēļu apjoms arī junioru vecumu pāraugušiem spēlētājiem.

Kā Tu raksturotu MOL līgas līmeni, salīdzinot ar savu agrāko pieredzi, piemēram, Baltkrievijas ekstralīgā? Kādu hokeju spēlē Ungārijā? Jānis Kalniņš: “MOL līga, salīdzinot ar Baltkrievijas [ekstralīgu], ir apmēram tāda pati, tikai meistarības ziņā nav tik liela starpība starp pirmo vietu tabulā un pēdējo. Te vairāk ir tāds zviedru hokejs. Daudz met pa vārtiem. Kā ir kaut mazākā iespēja, tā met un iet uz atlēkušo ripu, Nav lielās saspēles, kuras ir raksturīgas krievu hokejam. Kā vārtsargam tas ir labi, ka ir salīdzinoši daudz metienu. Spēlētāju individuālā meistarība ir varbūt nedaudz zemāka, jo te salīdzinoši maz cenšas apspēlēt pretinieku, kad iet viens pret viens. Vairāk izpilda metienus un tad iet uz vārtiem. Bet kopumā līmenis ir labāks nekā es sākumā biju gaidījis. Visur Eiropā hokejs iet uz augšu.”

Edgars Masaļskis

masalskis_Jugra_vs_DR_2010-12-26_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N3Vislielākā jautājuma zīme Latvijas olimpiskās izlases kandidātu sarakstā ir tieši līdzšinējais ilggadējais “pirmais numurs” Edgars Masaļskis (attēlā līdzās pa labi), kurš jauno sezonu nav uzsācis…

Ir bijuši ledus treniņi kopā ar sava laika izlases treneri Artūru Irbi, bet nu arī Irbe vairs nav valstsvienības treneris… Ja izlases sastāva komplektētāji dos iespēju Masaļskim novembrī pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi, nebūs pirmā reize, ka laukumā dodas spēlētājs bez kluba. Pirms gada, piemēram, itin sprauni atrādījās Mārtiņš Cipulis. Tomēr vārtsargu postenī šādi eksperimenti var “neatmaksāties”…

Elvis Merzļikins

Varbūt kādam pirms sezonas sākuma publicētajā kandidātu sarakstā Merzļikina (zemāk pa kreisi novietotā attēlā) vārds raisīja smaidu. Bet pusotru mēnesi pēc sezonas sākuma smaidi un vīpsnājieni būs zuduši. 19 gadus vecais Elvis Merzļikins ir reāli debitējis Šveices stiprākās līgas NLA čempionātā. HC Lugano ierindā viņš ir aizvadījis 361 minūti, atvairījis 91,81% metienu un piedzīvojis vidēji 2,33 vārtu zaudējumus spēlē. Tīri vai pieklājīgi debijai jau junioru vecumā. Vēl labāki cipari Merzļikinam ir Šveices stiprākajā junioru līgā HC Lugano U20 komandā, kur viņš uzspēlē paralēli cīņu gaitām lielajā komandā.

Merzlikins_ORIG_hclugano_chŠo iemeslu dēļ arī saprotams Elvja Merzļikina izsaukums uz Latvijas izlases gatavošanos pārbaudes spēlēm pret Krievijas vienību; spēles paredzētas 8. un 9. novembrī Rīgā. Bet paralēli tām un turpat paredzēts U-20 izlašu “sparings” – Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrs, kur Merzļikins varētu kļūt noderīgs arī Latvijas U-20 izlasei.

Ko Tev nozīmē fakts, ka jau augustā tiki nosaukts starp Latvijas olimpiskās izlases kandidātiem? Elvis Merzļikins: “Protams, man nekad [iepriekš] nebija tik lielas emocijas un nekad nebiju tik priecīgs. Bet pirmais, ko es sāku uzreiz darīt, bija gatavošanās – sāku trenēties vairāk un ilgāk, jo tā nav nekāda joka lieta – Latvijas lielā izlase, un tādam līmenim ir jābūt gatavam.”

Kā jūties NLA līmenī? Kas ir tās lietas, kas tomēr nāk grūtāk nekā gaidīji? Kas – varbūt vieglāk? “Tagad es dien’ dienā trenējos ar viņiem jau mēnesi, un esmu piešāvies pie ātrāka līmeņa un stiprākiem metieniem. Sākuma man bija grūti stāvēt treniņos, jo mani mētāja no junioriem uz pirmo [komandu] un no pirmās uz junioriem, un tad man bija neliela putra galvā, kā stāvēt! Nesapratu, kā rīkoties; nu, un tad vienkārši ar spēles praksi, ar kļūdām treniņos sapratu, ka nedrīkst stāvēt kā junioros – ir jāmaina kaut kas. Tāpēc tagad es stāvu biškiņ vairāk iekšā vārtos un [..] lasu spēli! Uz katru kustību te ir jābūt 100% pārliecinātam un jāuzticas pašam sev, jo, ja būs maza kripatiņa negatīvu domu, tad noteikti nav labi! Tāpēc es cenšos vienmēr būt ar pozitīvām domām!”

Ervīns Muštukovs

Mustukovs_Esbjerg_Energy_2013_eeis_dkUz papīra Muštukovs (attēlā līdzās pa labi) ir viens no pieredzējušākajiem izlases vārtsargiem-kandidātiem. Ir bijis Latvijas izlases pieteikumā vienā olimpiādē, vienā pasaules čempionātā, pāris olimpiskās kvalifikācijas turnīros, bet – nav aizvadījis šajos turnīros nevienu spēli, nevienu minūti…

Jauno sezonu Ervīns Muštukovs ir uzsācis Dānijas čempionātā, kur ir Esbjerg Energy vienības “pirmais numurs”. Aizvadījis 7 spēles, 414 minūtes, atvairījis 92,21% metienu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA) noturējis 2,61 apmērā. No čempionāta vārtsargiem, kas aizvadījuši vismaz ceturtdaļu savas komandas kopējā spēles laika Muštukovs ir dāņu līgas otrs labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta.

P.S.

Pilnīgākai ainavai jāpiebilst, ka šosezon salīdzinoši augstā līmenī – jau minētajā Šveices NLA – debitējis vēl viens 19 gadus vecs latviešu vārtsargs. Viņa vārds ir Ivars Punnenovs, un viņš Rapperswil-Jona Lakers sastāvā ir aizvadījis 158 minūtes, atvairot 90,32% metienu un “salasot” vidēji 3,41 vārtu zaudējumu spēlē. Kopumā arī vērā ņemama debija. Cipari labāki ir viņa “otrajā darbavietā” – Rapperswil-Jona U20 komandā Šveices stiprākajā junioru līgā. Punnenovs gan nav starp olimpiskās izlases kandidātiem.

Plašākai informācijai:

[Attēli secīgi: (1) Kristers Gudļevskis Syracuse Crunch ierindā; foto avots: Official Syracuse Crunch Fan Page profils facebook.com lapā; (2) Māris Jučers Dinamo Juniors vārtos; foto avots: hkkurbads.lv; (3) Jānis Kalniņš Dunaújvárosi Acélbikák krāsās; foto avots: jegkorongblog.hu; (4) Edgars Masaļskis vēl Hantimansijskas Jugra “pēdējā bastionā”; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (5) Elvis Merzļikins HC Lugano dienestā; foto avots: hclugano.ch; (6) Ervīns Muštukovs Esbjerg Energy sastāvā; foto avots: eeis.dk.]

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Gudļevskis. ECHL. Varianti?

Posted by petrovich27 uz 2013/10/09

Gudlevskis_prb_sp+Lightning_vs_Blues_2013_sept_lightning_nhl_com_N2_VERSKad īsi pirms NHL sezonas starta Kristeru Gudļevski pārcēla no Tampa Bay Lightning treniņnometnes uz Ziemeļamerikas trešā ranga līgas ECHL klubu, iedunējās trauksmes zvani. Kā tad tā?! Tas viss pēc tāda pēkšņa un strauja karjeras uzrāviena – vērā ņemamas debijas pasaules čempionātā, NHL drafta un veiksmīgas dalības Lightning nometnēs…

Acīmredzot vairumu 21 gadus vecā latviešu hokejista gaitu sekotājus sabiedējis ECHL raksturojums kā ‘ASV trešā ranga līga’. Iespējams, ka daļa “karsēju” jau pēc vienas pārbaudes spēles ar 34 minūtēm spēles laika bija Gudļevskim “rezervējuši” vietu Tampa Bay Lightning pamatsastāvā. Bet – visam sava secība.

Kas tas tāds ECHL?

East Coast Hockey League – Austrumkrasta hokeja līga, kas patiesībā sen vairs nav tikai ASV Austrumkrasta jeb Atlantijas okeāna piekrastes līga, izveidojās 1988. gadā. Savu atbilstību nosaukumam tā pazaudēja pēc 14 gadiem – 2002. gadā, kad faktiski sevī uzsūca WCHL (West Coast Hockey League) klubus. Tā sanāk, ka ne tikai Kalifornija, bet arī, piemēram, Aļaska – paliela izmēra pussala starp Kluso un Ziemeļu Ledus okeāniem – skaitās “Austrumkrasts”.

Tagad līga vieno 22 klubus, kas izmētāti pa Savienoto Valstu teritoriju. Tiktāl ģeogrāfija, bet visādi citādi – ECHL ir NHL fārmlīga uzreiz aiz AHL. Attiecīgi Florida Everblades, uz kurieni nosūtīts Kristers Gudļevskis, ir viens no Tampa Bay Lightning fārmklubiem. Turklāt Everblades ir ne tikai Lightning, bet arī cita NHL kluba – Carolina Hurricanes – fārms. “Pa ceļam” uz augšu Tampas virzienā vēl ir AHL klubs Syracuse Crunch, kas tad uzskatāms par nākamo pakāpienu virs ECHL vienības.

Vai ECHL ir katastrofa?

Šajā gadījumā par jebkādu daiļrunību efektīgāk būtu iepazīties ar nelielu “radurakstu” kopsavilkumu. Proti – trešdaļa (33.9%) no visiem šobrīd NHL komandu pieteikumos esošajiem vārtsargiem savu karjeru uz hokeja virsotnēm un NHL ir vadījuši caur ECHL klubiem. Kas ilgāku laiku, kas – īsāku, bet 21 aktuālais NHL vārtsargs (no 62) ir “kritis dubļos” ECHL-ā. Īstenībā nav ne dubļu, ne kauna, bet normāls secīgs process. Jā, iespējams, vēl nesen daudzus miljonus vērtā Iļjas Brizgalova pārcelšanās uz ECHL izskatās pēc totāla soļa atpakaļ. Taču karjeras sākumā un dažādos starpposmos ECHL ir cīnījušies īsti NHL vārtsargi, ne tikai otrie un trešie numuri.

Piemēram, 2012. gada Stenlija kausa ieguvējs un šī paša kausa izcīņas vērtīgākais spēlētājs Džonatans Kvīks (Jonathan Quick) Losandželosā. Arī Dženningsa balvas, tādu NHL-ā dod vārtsargiem, laureāts Jaroslavs Halaks (Jaroslav Halak), kas tagad Sentluisā. Arī pasaules čempions un Čehijas gada spēlētājs Tomāšs Vokūns (Tomáš Vokoun) Pitsburgā, hokeja miljonāri Maiks Smits (Mike Smith), Devans Dubniks (Devan Dubnyk) – attiecīgi no Fīniksas “koijotiem” un Edmonton Oilers.

ECHL kā Latvijas vārtsargu “kalve”

Der atcerēties, ECHL “dzirnavām” cauri gājuši arī citi Latvijas izlases vārtsargi, kuri savā karjerā var palepoties ar vērā ņemamiem sasniegumiem un NHL “ieņemšanu” – Artūrs Irbe un Pēteris Skudra. Ja Irbe ECHL nonāca savas hokejista karjeras “rudenī”, noslēdzot savas gaitas Ziemeļamerikā kā sportistam, tad Skudra pa ECHL cīnījās savas profesionālās karjeras pašā sākumā. Starp citu, arī vārtsargi Sergejs Naumovs un Ervīns Muštukovs ir uzspēlējuši ECHL.

Latvijas vārtsargi un viņu statistika ECHL čempionātā:

vārtsargs

dz.

sezona

ECHL klubs

sp.

GAA

atv %

izslēgšanas spēlēs

 

Artūrs Irbe 1967. 2003./2004. Johnstown Chiefs 14 2.13 92.&%
Ervīns Muštukovs 1984. 2006./2007. Toledo Storm 16 2.83 92.2% 1 sp. GAA 4.00, 92.0%
2007./2008. Elmira Jackals 14 2.66 91.3%
Sergejs Naumovs 1969. 2000./2001. Greensboro Generals 31 3.23 91.0%
Pēteris Skudra 1973. 1994./1995. Greensboro Monarchs 33 4.20 86.9% 6 sp. GAA 4.92, 87.2%
  1995./1996. Erie Panthers 12 4.14 87.1%
  Johnstown Chiefs 30 3.55 90.8%
  1996./1997. Johnstown Chiefs 4 3.30 91.0%

*

P.S.

Kopumā līdz ECHL oficiālajām spēlēm ir bijuši “aizklīduši” vismaz 24 Latvijas hokejisti, no kuriem 20 vīri ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pieaugušo pasaules čempionātos vai olimpiskajās spēlēs.

Latvijas laukuma spēlētāji un viņu rezultativitāte ECHL čempionātā (treknrakstā – Latvijas izlasē pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs spēlējušie; iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs

dz.

sezona

ECHL klubs

sp.

punkti

+/-

izslēgšanas spēlēs

 

UZBRUCĒJI
Armands Bērziņš 1983. 2003./2004. Louisiana IceGators 67 14+12 +1 3 sp. 0+0
  2004./2005. Wheeling Nailers 57 1+10 -10
Aigars Cipruss 1972. 1994./1995. Nashville Knights 53 26+43 -5
  1995./1996. Nashville Knights 49 26+50 ±0
Aleksandrs Čunčukovs 1971. 1994./1995. Raleigh IceCaps 32 7+18 -8
  Nashville Knights 29 11+25 -1 11 sp. 4+11
  1995./1996. Nashville Knights 55 20+31 +7
  1996./1997. Johnstown Chiefs 70 34+58 -3
Raitis Ivanāns 1979. 1999./2000. Pensacola Ice Pilots 59 3+7 +15 2 sp. 0+0
  2001./2002. Toledo Storm 16 2+2 +1
  Baton Rouge Kingfish 40 4+5 -19
Kristiāns Pelšs 1992. 2012./2013. Stockton Thunder 13 2+3 -6
Juris Štāls 1982. 2004./2005. Charlotte Checkers 59 19+11 +1
  2005./2006. Charlotte Checkers 66 18+27 -6 3 sp. 1+0
Jānis Tomans 1973. 1995./1996. Jacksonville Lizard Kings 32 17+18 +19 18 sp. 6+7
  1997./1998. Baton Rouge Kingfish 44 18+20 -1
  1998./1999. Tallahassee Tiger Sharks 14 1+3 -5
  2004./2005. Wheeling Nailers 3 0+0 ±0
Māris Ziediņš 1978. 2004./2005. Toledo Storm 55 16+17 -2
  Greenville Grrrowl 12 9+6 +4
  2005./2006. Stockton Thunder 57 17+23 -4
AIZSARGI
Aleksandrs Andrejevs 1979. 1999./2000. Mississipi Sea Wolves 21 1+2 +4
2002./2003. Greensboro Generals 43 0+5 -11 7 sp. 0+0
2003./2004. Greensboro Generals 51 1+3 -6
Kaspars Astašenko 1975. 1998./1999. Dayton Bombers 2 0+1 -3
Igors Bondarevs 1974. 1994./1995. Birmingham Bulls 3 0+1 +1
Krišs Grundmanis 1989. 2007./2008. Dayton Bombers 6 0+0 -4
Artūrs Kupaks 1973. 1994./1995. Greensboro Monarchs 63 14+30 +7 18 sp. 5+10
1996./1997. Toledo Storm 52 13+30

+9

1997./1998. Chesapeake Icebreakers 51 17+36 +15 3 sp. 1+3
1998./1999. Chesapeake Icebreakers 48 16+32 +6 8 sp. 2+2
Rodrigo Laviņš 1974. 1994./1995. Raleigh IceCats 25 2+7 -1
  Tallahassee Tiger Sharks 44 3+9 +10 11 sp. 0+3
  1995./1996. Tallahassee Tiger Sharks 52 10+14 +14 2 sp. 0+1
  1996./1997. Tallahassee Tiger Sharks 50 11+27 +5 1 sp. 0+0
Ronalds Ozoliņš 1973. 1995./1996. Jacksonville Lizard Kings 36 3+5 +6 15 sp. 1+2
1996./1997. Jacksonville Lizard Kings 50 1+8 -8
1997./1998. Jacksonville Lizard Kings 3 0+0 -2
Pee Dee Pride 33 0+3 -3 2 sp. 0+1
2000./2001. Baton Rouge Kingfish 62 2+9 -2 2 sp. 0+0
Jēkabs Rēdlihs 1982. 2006./2007. Dayton Bombers 7 0+1 -1
2007./2008. Elmira Jackals 21 0+4 +5
Arvīds Reķis 1979. 2000./2001. Peoria Rivermen 64 12+21 +19 14 sp. 6+3
  2001./2002. Peoria Rivermen 43 10+17 ±0
  2002./2003. Peoria Rivermen 57 4+19 +13 4 sp. 0+2
Agris Saviels 1982. 2002./2003. Reading Royals 8 1+0 -5
Oļegs Sorokins 1974. 1996./1997. Jacksonville Lizard Kings 2 0+0 -4
  Roanoke Express 3 0+1 ±0
Atvars Tribuncovs 1976. 1999./2000. Tallahassee Tiger Sharks 4 0+0 -3

* Statistikas precizējumi saskaņā ar hockeydb.com.

P.P.S. 2013. gada starpsezonā Kristers Gudļevskis Lightning sastāvā uzspēlēja vienā pārbaudes spēlē, aizvadot 34 minūtes. Statistika – GAA 1.76 un 92.9% atvairītu metienu.

[Fotoattēlā: Kristers Gudļevskis Tampa Bay Lightning pārbaudes spēlē pret St. Louis Blues 2013. gada septembrī. Foto avots: lightning.nhl.com.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Latvijas Hokeja apskats. Epizode 1 (2013. g. septembris)

Posted by petrovich27 uz 2013/09/29

*

Navigācijai:

01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;

07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;

14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;

21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;

30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;

31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), Dinamo Rīga, hokejs, KHL, Latvijas Hokeja apskats | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »