Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Latvijas izlases treniņnometne’

Pirmoreiz pret kanādiešiem! Davosa 1935.

Posted by petrovich27 uz 2014/09/26

plakats_Davosa_1935_poster-auctioneer_comPēc divu gadu pauzes starptautiskajā hokeja apritē atgriezās Latvijas izlase. Valsts sporta administratori ne bez sarežģījumiem un domstarpībām nolēma piedalīties 1935.gada janvārī Davosā plānotajā pasaules un Eiropas čempionātā.

Latvijas izlases pēdējā spēle bija aizvadīta 1933.gada februārī pasaules čempionātā Prāgā, bet ieceri doties uz pasaules čempionātu 1934.gada februārī Milānā īstenot neizdevās. Kā informē prese, “materiālu apstākļu spiesti nepiedalījāmies” (Rīts, 1934.g. 10.nov.). 1934./1935.g. sezonā starptautiskas spēles ar Latvijas hokejistu dalību bija notikušas – neskaitot klubu spēles, Rīgas izlase bija spēlējusi pret vācu pilsētu izlasēm Austrumprūsijā, pret lietuviešu Kauņas un poļu Viļņas izlasēm. Bet valsts izlases ranga spēles netika aizvadītas.

1935.gada pasaules un Eiropas meistarsacīkstēm Latvijas Ziemas sporta savienība (LZSS) izskatījās nobriedusi. 1934.gada 8.novembrī LZSS valdes sēdē “Nolēma pieteikt mūsu hokeja komandu pasaules meistarsacīkstēm hokejā Davosā. Šveices sav.[ienība] sedz ceļa izdevumus savā territorijā, kā arī dod vienību dalībniekiem mājokli un uzturu turnīra laikā,” tā laikraksts Latvijas Kareivis (1934.g. 10.nov.). (Te un tālāk dokumentu un preses citātos saglabāts oriģināla stils. Rakstība labota, pievienojot garumzīmes un mīkstinājumus, bet gotu raksts pārveidots latīņu formā.)

Sāk ar “sausajiem” treniņiem un baltām ripām

LZSS 8.novembra valdes sēde neaprobežojās ar lēmumu pieteikt dalību čempionātā, bet jau plānoja  laicīgi sākt hokejistu fizisko sagatavošanu – “sausos” treniņus, kamēr dabīgā ledus laukumi nav gatavi to lietošanai. “Latv. Ziemas sporta savienība nolēmusi rīkot telpās priekšsagatavošanos hokejistiem, slēpotājiem un ātrslidotājiem. Sagatavošana sāksies 15. nov. un to uzņēmies Vithofs. Piedalīties var visu b-bu [biedrību] sportisti,” liecina avīze Pēdējā Brīdī (1934.g. 9.nov.). “Pagaidām izvedīs priekštreniņus slēgtās telpās un brīvā dabā, bet ar sala un sniega iestāšanos treniņus izvedīs uz ledus un sniega. Vithofam uzdeva arī sastādīt treniņa plānu un tā reālizēšanas projektu,” precizē Latvijas Kareivis (1934.g. 10.nov.).

Latvijas sporta sabiedrība apsveica ideju par kopīgiem un laicīgiem ziemas sportistu fiziskās sagatavotības treniņiem, kā arī ideju piesaistīt Robertu Vithofu – sava laika daudzpusīgu sportistu, t.sk. ātrslidotāju, vieglatlētu, futbolistu. R.Vithofs faktiski kļuva par 1934./1935.g. sezonas Latvijas izlases treneri. Lai arī fiziskās sagatavotības, bet – treneri. Primārais trenera uzdevums bija ātrslidotāju sagatavošana, taču programma bija paredzēta arī citu ziemas sporta veidu piekopējiem. “Tiešām apsveicama ir mūsu sporta savienības rīcība, sakarā ar Roberta Vithofa uzaicināšanu trenera amatā. Šķiet, ka nu reiz sāksies saules dienas mūsu ziemas sporta piekopējiem. Slidskrējēju [ātrslidotāju] treniņi notiks 3 reizes nedēļā – telpās un laukā. Treniņu sākumu izziņos vēlāk. Sportistiem treniņos jāierodas siltos treniņa tērpos. Hokejistiem jāņem līdzi arī spēles rīki,” raksta Sporta Pasaule (1934.g. 12.nov.).

Tiesa, ar hokejistu sagatavošanos negāja tik gludi. Uz pirmo treniņu R.Vithofa vadībā 17.novembrī nebija ieradies neviens hokejists! “Pirmā darba diena mūsu ziemas sportistiem bija aizvakar [17.nov.], kad Rob. Vithofa vadībā notika treniņi slēpotājiem, ātrslidotājiem un hokejistiem. Diezgan patālu ārpus pilsētas centra – Ganību dambī Nr. 1, Vithofs uzsāka savu pirmo darba dienu. Vispirms jāteic, ka jau pašā sākumā nācās saskatīt reti negatīvu parādību – pirmajā treniņa dienā piedalījās tikai 17 sportisti – 16 vīriešu cilvēki un slēpotāja Mirdza Martiņsons. Viskūtrākie izrādās hokejisti, jo no šīs gvardes neredzēja neviena pārstāvja! [..] Ja tāds pat kūtrums kā aizvakar mūsu sportistos valdīs arī turpmāk, tad jau nav ko gaidīt krietnus rezultātus un pēc tam žēloties… Treniņu kārtīgu neapmeklēšana un nolaidība jau nu ne ar kādiem apstākļiem nav attaisnojama,” ne bez pamata “lamājās” Sporta Pasaule (1934.g. 19.nov.).

Kritika bija saklausīta, un jau 21.novembra treniņā R.Vithofa vadībā pulcējās 15 hokejisti. “Hokejistiem treniņos telpās jaierodas ar nūjam; ripas nokrāsojamas ar pernicu baltas, lai būtu labāka redzamība,” raksta Jaunākās Ziņas (1934.g. 22.nov.).

Pēc nedēļas arī sporta laikraksts Sporta Pasaule jau bija “apmierināts”: “Vakar [25.nov.] mūsu ziemas sportisti cītīgā skolotāja Roberta Vithofa vadībā noturēja jau savu trešo treniņu dienu. Šoreiz sportisti darbojās ārpus telpām – svaigā gaisā. No Konservātorijas vingrotavas [Krišjāņa Barona ielā 1] jau pulkst. 10 rītā tie devās uz Meža parku, bet pēc tam atkal atpakaļ. Visai prāvo dalībnieku skaitu vadīja pats Vithofs. [..] Pagājušajā trešdienā [21.nov.] treniņus apmeklēja 45 sportisti, starp tiem arī “vecie buki”. [..] Treniņi mūsu ziemas sportistiem notiks turpmāk arvien sekošā kārtībā: pirmdienās no pulkst. 20-21 un trešdienās no pulkst. 21,30, Ganību dambī Nr. 1, bet svētdienās allaž jāsapulcējas pulkst. 10 Konservātorijas vingrotavā,” (1934.g. 26.nov.).

Tomēr arī turpmāk hokejistu apmeklētība bija patālu no ideālā. “[Uz treniņu] Jāierodas slidskrējējiem, slēpotājiem un hokejistiem. Pēdējie bijuši līdz šim kūtrāki, bet arī tiem nepieciešams izturības treniņš. Ziemassporta savienības vadība paskaidro, ka hokejistiem ieteicams rosīgāki apmeklēt treniņus, kas nepieciešams, lai spējīgākie spēlētāji – valstskomandas kandidāti būtu iespējam ātri “formā”. Tam liela nozīme sakarā ar vienības sūtišanu vaj nesūtīš. uz pasaules meistarsacīkstēm Davosā,” hokejistus cenšas pārliecināt Jaunākās Ziņas (1934.g. 1.dec.).

Decembra sākumā Rīgā un tās apkaimē sāka piesalt, un 8.-9.decembrī jau tika plānoti ledus treniņi. “Ziemassporta treniņu vadītājs R. Vithofs nodomājis jau sestdien [8.dec.] un svētdien [9.dec.]  noturēt pirmos speciāltreniņus hokejistiem un slidskrējējiem uz dīķa aiz hipodroma, Šarlotes ielas [šis posms – tag. K.Valdemāra iela] pusē,” liecina prese (Jaunākās Ziņas, 1934.g. 6.dec.).

Pie vainas – laika apstākļi un “federācija”

Tomēr ziemas sākums netika uzskatīts par “gana labu”. Jau novembra beigās sporta apskatnieki un pazinēji nodarbojās ar šaubīšanos. “Vaj Latvijas ledushokeja komanda brauks uz pasaules meistarsacīkstēm Davosā? Mūsu ziemassporta vadošās aprindās valda uzskats, ka valsts komandas sūtīšana uz pasaules meistarsacīkstēm Davosā lielākā mērā būs atkarīga no tā, vaj izdosies hokejistiem pienācīgi sagatavoties. Ja labvēlīgi ledusapstākļi iestāsies vismaz 3 nedēļas pirms pasaules meistarsacīkšu sākuma (19. janv.), tad savienība rūpēsies, lai mūsu reprezentējošās hokejkomandas brauciens uz Davosu realizētos,” dokumentēja Jaunākās Ziņas (1934.g. 28.nov.).

Decembra pirmajā pusē hokejisti devās ledus laukumos, lai aizvadītu treniņus un pat pirmās spēles, bet “ledus apstākļi” nešķita pārliecinoši. Decembra vidū, kā jau tradicionāli pirms plānotās došanās uz pasaules čempionātu, medijos izskanēja viedoklis un prognoze, ka izlase uz meistarsacīkstēm nedosies laika apstākļu dēļ. Jo Latvijas hokejistiem nācās paļauties tikai uz dabīgā ledus laukumiem… “Paredzams, ka mūsu valsts komanda uz meistarsacīkstēm ledushokejā nebrauks, jo pastāvot nelabvēlīgiem ledus apstākļiem, tā [..] [nevarēs] vairs pienācīgi sagatavoties,” prognozēja avīze Pēdējā Brīdī (1934.g. 19.dec.).

Laika apstākļi vienmēr var būt atbilstošāki, bet tā bija tikai pusbēda. Hokeja sabiedrība “šūmējās” par tā laika “federācijas” – LZSS – bezdarbību. Plašu un detalizētu ieskatu sniedz laikraksta Rīts sporta rubrika (1934.g. 28.dec.); to ir vērts iepazīt pilnībā:

Kad “mēs” sāksim gatavoties?

Novembŗa mēnesī Latvijas ZSS valde iznesa lēmumu, ka vēlama Latvijas valsts komandas piedalīšanās pasaules meistarsacīkstēs ledushokejā, kuŗas notiks 1935. g. janvārī Davosā. Lēmumā bija norādīts, ka piedalīšanās varēs notikt, ja ledus apstākļi pie mums ledushokeja sportu piekopt atļaus vismaz trīs nedēļas. Šīs trīs nedēļas uzskatīja kā laiku, kuŗā varētu veikt nepieciešamo komandas un individuālo sagatavošanu. Ja ZSS valde, iznezdama šādu lēmumu, un nosūtīdama oficiālu pieteikumu iedomājas savu uzdevumu veikusi, tad sportistos un plašākā sportu atbalstošā sabiedrībā tas izsaucis lielu neapmierinātību. Kā tādu LZSS rīcību kvalificēt? Vai tā ir negribēšana, nesaprašana vai bezdarbība?

Ar novembŗa mēnesi tiek algots speciāls treners ziemas sporta piekopēju sagatavošanai, tiek īrētas speciālas vingrošanas telpas – bet vienu LZSS aizmirsa – izraudzīt noteiktus kandidātus, kuŗiem šos sagatavošanas treniņus padarīt obligātoriskus, atstājot arī interesentiem piedalīšanās iespēju. Mūsu ledushokeja saime visiem labi pazīstama, jo visas spēcīgākās ledushokeja komandas darbojas Rīgā, un vasaras periodā “jaunas zvaigznes” piedzimt nevarēja. Kāpēc LZSS ar savu ledushokeja sekciju neizraudzīja apm. 20 mūsu labākos ledushokeja spēlētājus, nozīmējot viņus kā valsts komandas kandidātus? Šie 20 sportisti tad būtu tikuši 2 pilnus mēnešus nodarbināti ar sagatavošanās vingrinājumiem, un, ledusklājam izveidojoties, varētu visīsākā laikā “tikt formā”. Šis sagatavošanās laiks, par nožēlošanu, pagājis neizmantots un “saldais snaudiens” LZSS valdē turpinās arī vēl tagad! Ledushokeja treniņus atsevišķas komandas jau turpina nedēļām ilgi, bet par valsts komandas sastāvu “mēs” iedomāsimies laikam vienu dienu pirms braukšanas uz Davosu. Tad LZSS valdē būs liela runāšana un svēršana, jo pie zaļā galda ledushokeja speciālisti un valsts komandas sastādītāji ir ļoti gudri. Salasīsim pēc iespējas raibāku komandu un tad dosimies uz Šveici aizstāvēt mūsu valsts prestižu! Ko mūsu ledushokeja sports var gaidīt no komandas, kuŗa tiks uzstādīta pēdējā acumirklī? Jāņem vērā, ka komandu sastādot, katram valdes loceklim jāaizstāv sava kluba spēlētāju intereses, panākot sava kluba biedra “izpriecas braucienu” uz Davosu. Tiešām bēdīgas izredzes valsts komandas izdevīgam startam Davosā.

Rudolfs_Klinsons_wikipedia_orgMūsu ledushokeja entūziasti cītīgā, neatlaidīgā treniņā uzrāda redzamu progresu, un viņu vaina ir vismazākā, ja Davosā būsim ar gadījuma raksturu, nesaspēlējušos komandu. Ledushokejs ir sporta veids, kur vislielākā uzmanība jāpievērš taktiskai spēles izpratnei. Saspēle, savstarpēja saprašanās panākama tikai koptreniņos, kad spēlētāji vairākkārt kopā spēlējot, “iespēlējas”. Kāpēc mēs to nedaram, kāpēc nenozīmējam koptreniņus, spēles taktikas apspriedes? Tiešām jājautā, – kungi, kāpēc jūs ieņemiet labprātīgi amatus, kuŗu pienākumus nemākiet pildīt? Jūsu pasīvitāte, nepraša un bezdarbība ir traucējoša Latvijas ziemas sporta attīstībā. Vai tiešām jūs to paši neredzat? Ja negribiet strādāt, – dodiet vietu darbiniekiem, kuŗi būs apzinīgāki, un vairāk darba veltīs sporta sekmēšanā, aizmirstot personīgo un reprezentēšanās kāri!

Ļoti pamatots un saprātīgs situācijas skaidrojums! Taču šo un turpmākos laikraksta Rīts sporta rubrikas tekstus jāvērtē, ņemot vērā, ka šī laikraksta sporta redaktors tobrīd bija pulkvedis Rūdolfs Klinsons (pa labi novietotā attēlā)– arī hokeju spēlējošās sporta biedrības ASK (Armijas Sporta Klubs) vadītājs. Bet kritika vērsta galvenokārt attiecībā uz LZSS priekšsēdētāju Robertu Plūmi – vienlaikus sporta biedrības US (Universitātes Sports) priekšnieku. Jāatgādina, ka ASK un US konkurēja, “rīvējās” ne tikai hokeja, bet arī citu sporta veidu laukumos, kabinetos un sēžu zālēs. Tādēļ objektivitāti šo organizāciju pārstāvju un aizstāvju savstarpējā informācijas plūsmā ir jāmeklē rūpīgi. Kritikas adresāts bija arī LZSS Hokeja sekcijas vadītājs Aleksandrs Liepiņš, kas pārstāvēja LSB (Latvijas Sporta Biedrība).

“Vai brauks Latvijas ledushokeja komanda uz Davosu?”

Šādi vai līdzīgi virsraksti bija aktuāli Rīgas laikrakstiem 1934.gada decembra nogalē. Sportisti un sporta līdzjutēji gaidīja 30.decembrī plānoto LZSS valdes ārkārtas sēdi, kuras darba kārtībā bija gala lēmums par došanos uz pasaules čempionātu, kā arī šajā pašā dienā LZSS vadība bija ieplānojusi klatienē vērot hokeja spēles. 30.decembrī LSB ledus laukumā Krišjāņa Valdemāra ielā 65 (kvartālā, kur tagad atrodas 49.vidusskola) viena aiz otras bija paredzētas divas spēles: US pret LSB; Unions pret RFK (Rīgas Futbola Klubu).

Arī šoreiz par LZSS darbību “cepās” laikraksta Rīts sporta rubrika: “Latvijas ziemas sporta savienības valde savā pēdējā sēdē nolēmusi šodien [30.dec.] noraudzīties ledus hokeja meistarības spēlēs un tad ārkārtējā valdes sēdē lemt par Latvijas valsts ledus hokeja komandas sūtīšanu uz Davosu. Paldies Dievam! tā tad L. Z. S. valde vismaz pēc mūsu raksta ir atģidusies, ka kaut kas darāms būtu un steigā tad nu rīt dosies uz L. S. B. laukumu, kur grib redzēt “brīnumus”. Pareizi, komandas sūtīšanā noteicošais ir bez šaubām, komandas forma, bet Latvijas ziemas sporta sav. valdes locekļi meklēs atsevišķus spēlētājus, kuŗi katrs par sevi ņemot varbūt tiešām būs labā formā, bet vai ar to būs izšķirts jau valsts komandas jautājums?” (1934.g. 30.dec.).

Avīzes Rīts autora patieso “sāpi” atklāj raksta turpinājums: “Vai tad rītdienas spēlēs ņem dalību visas komandas, jājautā ieinteresētam skatītājam? Par nožēlošanu vienā svētdienā neizdosies mūsu ziemas sporta varas vīriem panākt to, kas mēnešus jau nokavēts! Pirmkārt brīva sacīkšu diena ir mūsu meistarkomadai A. S. K., un otrkārt, kur tad paliek – sastādītās valsts komandas spējas?Tiešām, radies interesants stāvoklis – bez meistarkomandas līdzdalības tiks izšķirts jautājums par mūsu līdzdalību Davosā pasaules ledus hokeja meistarsacīkstēs! Varbūt būtu vietā aizrādījums, ka ASK pagājušā sacīkšu dienā veica vienu no rītdienas konkurentiem Unionu 5:1. Šķiet, rezultāts vairāk kā pārliecinošs. Rezultāts runā arī “gaišu” valodu par ASK komandas formu! Meistarības spēlēs šodien L. Z. S. valdes locekļiem tiešām būs iespējams noraudzīties, bet vai šai lemšanai pēc spēlēm ir kāds loģisks pamats, par to ir stipri jāšaubās“. Skaidrs, ka ASK priekšnieka vadītā sporta rubrika aizstāvēja ASK intereses, bet situācijai bija pamats. Tik tiešām izraudzītajā spēļu dienā bija iespējams redzēt četras no piecām valsts meistarsacīkšu augstāka līmeņa komandām (t.i., neskaitot 2.klasi – “fārmklubus”), kuru starpā nebija iepriekšējās sezonas čempionvienība – Rīgas ASK.

Turklāt laikraksts – t.i. ASK pārstāvji – vēl pirms LZSS sēdes publiski piedāvāja savu situācijas risinājumu: “Tāpēc – nemeklēsim šodien atsevišķas zvaigznes, bet mēģināsim uzstādīt komandu no divu biedrību spēlētājiem, piem. ASK un U. S., kur mēs varētu izmantot veselas komandas daļas. Ar pilnu pārliecību varam teikt, ka tieši šīs komandas spēlē hokeju, tādu ledus hokeju, ar kuŗu varam cienīgi reprezentēties. Atlikušā laikā varētu vēl tādi sastādītās komandas spēli treniņos un sacīkstēs ar pārējām Rīgas komandām noslīpēt, un komandas, jautājums būtu atrisināts” (Rīts, 1934.g. 30.dec.).

Par pamatu šādai izlases komplektācijas idejai bija pārliecība vai vismaz propagandētā doma, ka, neesot izlases kandidātu sarakstam, nav arī kopējo treniņu, bet tagad 2 nedēļas būtu pārāk īss laiks, lai izlase saspēlētos. Kā risinājums – no divām komandām ņemt pilnas maiņas. Saskaņā ar tā laika sastāva “izmēru”, tas bija – viens aizsargu pāris un divi uzbrucēju trijnieki. Ideja nebūt nebija slikta; piemēram, Kanādas un arī ASV izlases vairāku gadu garumā pasaules čempionātam deleģēja vispār vienu komandu kā valsts izlasi. Tomēr šāds princips – komplektēt izlasi tikai no diviem klubiem – pārējo klubu pārstāvjiem nevarēja patikt…

Uz Davosu brauks! Bet ne par “federācijas” naudu

LZSS valdes sēdē “klupšanas akmens”, kā jau gaidāms, bija izlases komplektācija un līdzekļu jautājums. Tas pats kritiskais Rīts “dusmojās”: “[..] arī visu laiku ir novārtā atstāts jautājums par līdzekļu rašanu komandas sūtīšanai, jo līdzšinējās valdes sēdēs nekad nav runāts par budžetu, kāds nepieciešams braucienam!” (1934.g. 30.dec.).

Latvijas Ziemas sporta savienības valde nolēma par saviem līdzekļiem valsts komandu ledushokejā uz Davosu nesūtīt! Vakardienas [30.dec.] valdes sēdē R. Plūme ienesa un aizstāvēja priekšlikumu sūtīt valsts komandu uz Davosu. Lielu opozīciju šāds Plūmes kga priekšlikums atrada “Uniona” varas vīros, kuŗi tad arī panāca, ka mūsu valsts komandu uz Davosu nesūtīs, šāda dažu valdes locekļu rīcība kļūst saprotama, ja paskatāmies uz tiem kandidātiem, no kuŗiem valsts komanda sastādītos,” (Rīts, 1934.g. 31.dec.). Par vainīgajiem tika definēti vācu kluba Unions pārstāvji, taču, jādomā, ka balsojums nebija atkarīgs no viņiem vien. Neieinteresētiem vajadzēja būt arī pārējo “aiz borta” palikušo klubu – LSB, RFK – cilvēkiem. Tāpat arī hokeju nespēlējošas sporta biedrības diez vai bija ieinteresētas savu biedra naudu “aiztecēšanā” uz salīdzinoši dārgajiem hokeja pasākumiem…

Roberts_Plume_Atputa_1939-03-10Bet tajā pašā LZSS valdes sēdē atļāva ASK un US klubiem kopā pārstāvēt Latviju pasaules čempionātā ar pašu komplektētu sastāvu un par pašu naudu. “[..] ASK un US lūdza izšķirt principā jautājumu, vai viņiem atļautu reprezentēt valsts komandu Davosā, ja spēlētāji brauktu uz biedrību rēķina. Tādu atļauju Ziemas sporta savienība tiešām piešķīra, un, cerams, ka mūsu rosīgām ASK un US biedrībām izdosies bez minoritāšu pabalsta nokļūt Davosā, lai godam popularizētu Latvijas vārdu!” (Rīts, 1934.g. 31.dec.). Konkurējošās organizācijas ASK un US bija vienojušās “kopīgā dziesmā” ar cēlu mērķi – pārstāvēt Latvijas izlasi. Ar šo brīdi un līdz pat pasaules čempionāta beigām pieklusa “karavīriem” draudzīgās preses kritika LZSS un tā priekšnieka Roberta Plūmes (pa labi novietotā attēlā) virzienā.

Interesanti, ka situācija ar balsojumu un izlases finansējumu neizskatījās pēc pārsteiguma. Ja arī ASK un US klubi neveicināja balsojumu par brauciena nefinansēšanu no LZSS puses, tad noteikti bija jau gatavi komplektēt izlasi un arī organizēt līdzekļus bez LZSS starpniecības, t.i. bez pārējo savienības klubu līdzdalības.

Plašāku situācijas un LZSS valdes 30.decembra sēdes atspoguļojumu sniedz laikraksts Jaunākās Ziņas (1934.g. 31.dec.): “Noskaidrojās, ka savienībai nav vajadzīgo līdzekļu, ap 2000 ls, komandas brauciena ceļa izdevumiem. Lai brauciens varētu notikt, tad nepieciešami būtu b-bam [biedrībām – sporta klubiem], kuru spēlētāji ieietu k-dā [komandā – izlasē], segt daļu no izdevumiem. Tam pārstāvji nepiekrita, jo arī b-bām nav līdzekļu. Noskaņojums bija tāds, ka nebūtu vēlams savienībai lūgt lielāku pabalstu no apvienības [Latvijas Sporta Organizāciju Apvienības – LSOA] šim braucienam. Par izdevīgāku uzskatīja – noorganizēt spēcīgāku ārzemju komandu viesošanos, lai sagādātu izdevību visiem jaunākiem hokejistiem un interesentiem iepazīties ar krietnas kvalitātes hokejspēlēm Rīgā. Valde nolēma valsts reprezentējošo komandu uz Davosu nesūtīt. Armijas sporta kluba un Universitātes sporta pārstāvji pēc tam nāca ar ierosinājumu – atļaut šo biedrību sastādītai vienībai reprezentēt Latviju pasaules meistarsacīkstēs Davosā. Savienība tam piekrita. US un ASK apņēmās sagādāt braucienam nepieciešamos līdzekļus. Iebildumu nebija arī pret nodomu uzaicināt komandas pastiprināšanai dažus spēlētājus no pārējām vienībām. Pieteikšanās galīgais termiņš izbeidzas rīt, un ja iniciatīvi pārņēmušām b-bām izdosies nodrošināt braucienu, tad pieteikumu meistarsacīkšu rīkotājiem nosūtīs šodien.

Savāds apstāklis bija tas, ka “noskaņojums” bijis nelūgt atbalstu Latvijas sporta “jumta organizācijai” – LSOA, kas beigās arī šoreiz deva pabalstu izlases startam čempionātā. Cita, lieta, kas varēja patikt pārējiem hokeja klubiem, ka ir “nodoms” uzaicināt izlases pastiprināšanai spēlētājus arī no citām komandām, ne tikai no ASK un US. Tas gan palika tikai nodoma līmenī vai arī pildīja politiskā manevra funkcijas, veicinot “vajadzīgos” balsojumus.

Pēdējā dienā, 1934.gada 31.decembrī, arī tika ieniegts Latvijas izlases gala pieteikums dalībai pasaules čempionātā Davosā. “Pieteikta Latvijas līdzdalība ledushokeja pasaules meistarsacīkstēs. Pieteikums nosūtīts uz Davosu, kā arī iemaksāta starta drošības nauda,” liecināja Jaunākās Ziņas (1935.g. 3.janv.).

ASK un US kā izlases “glābēji”

Tā laika presē un vēlāk literatūra par šo “gājienu” ASK un US klubi ir izpelnījušies slavas dziesmas, kas zināmā mērā ir pelnītas. “[Latvijas] Komandu uz Davosu sūtīs Armijas sporta klubs un ŪS ar saviem līdzekļiem. Abu klubu uzņēmība pelna vislielāko atzinību mūsu sporta reprezentēšanai ārzemēs. Cerēsim, ka komanda godam aizstāvēs savas krāsas, kā arī daudz ko mācīsies cīņās ar spēcīgajiem pretiniekiem,” raksta Latvijas Kareivis (1935.g. 5.janv.) – oficiālais Latvijas Armijas izdevums, kas attiecīgi arī aizstāv ASK pozīcijas.

Mūsu valsts ledushokeja komanda brauks uz Davosu, tas ir notikums, kuŗš iekustinājis plašākas sportistu un sporta entuziastu masas. Atmiņā mums vēl neizprotamā Ziemas sporta savienības dažu valdes locekļu rīcība, kuŗa piespieda ASK un US organizēt šo braucienu “uz savu roku”. Nekā darīt, ar prieku jākonstatē fakts, ka ir mums arī sporta biedrības un darbinieki, kuŗi nebaidīdamies darba un atbildības, ar prieku uzņēmās komandas brauciena organizēšanu, cenzdamies mūsu valsts Latvijas vārdu popularizēt ārpus viņas robežām!” vēl dzejiskāk “asti sev cēla” ASK funkcionāru pārstāvētā avīzes Rīts sporta rubrika (1935.g. 6.janv).

Jāatgādina, ka nebija tā, ka “nelaimīgajiem” ASK un US klubiem pašiem bija jāuzņemas visa izdevumu nasta. Jā, abi klubi, ne bez citu hokeja klubu piedalīšanās, organizēja līdzekļu vākšanu. Tomēr 500 latu pabalstu piešķīra Latvijas Sporta Organizāciju Apvienība (LSOA); šī summa bija ievērojami lielāka nekā LSOA bija piešķīrusi dalībai iepriekšējos čempionātos! “Vakar [11.janv.] notika LSOA un olimpiskās komitejas kopsēde ministra biedra [vietnieka] M. Skujenieka vadibā. LSOA piešķīra LS 500 pabalstu ASK un US ledushokejistu sūtīšanai uz Davosu,” liecina prese (Pēdējā Brīdī, 1935.g. 12.janv.). Jāpiebilst, ka LSOA un LOK (Latvijas Olimpiskās Komitejas) vadītāja Marģera Skujenieka vietnieks šajās organizācijās bija tas pats Roberts Plūme – LZSS un arī US priekšnieks, kuram bija sava teikšana arī LSOA un LOK sēžu zālēs.

Galu galā nebūs patiess apgalvojums, ka izlasi tikai par saviem līdzekļiem nokomplektēja ASK un US. Jā, LSOA dotie 500 lati neveidoja visu nepieciešamo budžetu. Laikabiedri nosauc skaitli – 2000 latu, kas tomēr varētu būt lielāks par reālajām čempionāta izmaksām, salīdzinot ar iepriekšējo čempionātu budžetiem. Iespējams, šajā skaitlī ietilpst arī komandas dalība akadēmiskajās meistarsacīkstēs, ko tagad pazīstam kā universiādi, kas bija paredzēta arī Šveicē, Sanktmoricā drīz pēc hokeja pasaules čempionāta norises, 4.-10.februārī. Katrā gadījumā čempionātam Davosā (Šveicē) ceļa izdevumi objektīvi bija lielāki nekā iepriekšējos – ģeogrāfiski tuvāk esošajā Berlīnē (1932.) vai Prāgā (1933.).

Izlases ledus treniņi un kandiāti

Domādami par grūto uzdevumu pasaules meistarsacīkstēs godam reprezentēt mūsu Latviju, biedrības nospraudušas noteiktu sagatavošanās programu. Otrdien, 6, janvārī, ASK laukumā plkst. 19 notiks ASK un US ledushokejistu koptreniņš. Treniņā no ASK obligātoriski jāpiedalās: Kušķe, Gislers, Paegle, Rieksts, Petrovskis, Jurgens, Pētersons; no US — Lapainis, Ozols, Vedējs, Bluķis, Auziņš, Jessens. Pēc koptreniņa tiks uzstādīta komanda, kura reprezentēs Latviju Davosā,” informē Rīts (1935.g. 6.janv.).

Izlases kandidātu sarakstā tika iekļauti abu klubu sākumsastāvi – vārtsargs, aizsargu pāris un uzbrucēju trijnieks. Tikai, ka ASK “piedāvāja” divus vārtsargus – aktuālo (1934.gada) Latvijas meistaru (čempionu) Egonu Gisleru un starpsezonā no Unions pārgājušo Herbertu Kušķi, kurš bija izlases “pirmais numurs” tās pirmajos čempionātos (1932., 1933.) un arī trīskārtējs Latvijas meistars (1931., 1932., 1933.).

Protams, sporta sabiedrībai vienprātības sastāva komplektēšanā nebija arī tolaik. “Esam dzirdējuši dažus sakām, ka iebildumi esot pret komandas aizsargiem Vedējs (US) un Paegle (ASK); jājautā, kur ir labāki aizsargi? Varbūt, Reinbachs (U[nions]), vai pat Zaļums (RFK)? Šķiet, visiem skaidrs, ka priekšroka dodama aizsargiem, kuŗu uzbrucēji spēlē komandā. Ja vēl iedomājamies sekmes, kādas šīs abas komandas uzrādījušas, tad jāsaka, labāku komandas kombinējumu, kā ASK – US, mēs pašulaik nevaram uzstādīt,” sastāva izvēli aizstāv Rīts (1935.g. 6.janv.).

Ledussvētki, “lai gūtu līdzekļus braucienam uz Davosu”

Izlases parbaudes spēles bija paredzēts rīkot vienlaikus kā pasākumus līdzekļu vākšanai braucienam uz pasaules čempionātu Davosā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados tika organizēti zibensturnīri ar Rīgas hokeja klubu dalību. Šoreiz līdzekļu vākšanas pasākums tika rīkots kā vērienīgs izklaides pasākums – Ledussvētki pirms sezonas jaunaprīkotajā ASK slidotavā Krišjāņa Barona ielā 116 (kvartālā, kur atrodas tag. stadions); tur bija īstenots tehnisks jauninājums un kļuva iespējams aizvadīt spēles arī vakaros – “pie elektriskas gaismas“.

Svētku gaitā bija paredzēta ne tikai “sastādītās komandas” (izlases) spēle pret Unions un RFK kombinēto vienību, bet arī daiļslidotāju paraugdemonstrējumi un Sestā Rīgas kājnieku pulka orķestra koncerts. (Vai nav kaut kas līdzīgs mūsdienu hokeja līdzjutēju pievilināšanas šoviem?)

Ceturtdien, 10. janvārī, ASK laukumā, lai gūtu līdzekļus braucienam uz Davosu, notiks plašs sarīkojums, kuŗa sākums plkst. 19.30. [..] Ledushokeja komanda, kurai uzticēta mūsu valsts prestiža aizstāvēšana Davosā, ies savā pirmā cīņā ar vienu no Rīgas spēcīgākām ledushokeja komandām. Šij cīņai jārāda, ko spēj komanda, kuŗas spējas cenšās “daži lietpratēji” noniecināt. [..] Cerēsim, ka pirmā cīņa rādīs šīs komandas spējas, un domāsim, ka mēs par šīm spējām vēl dabūsim priecāties!” (Rīts, 1935.g. 6.janv.).

Laikraksts Rīts ne tikai informēja, bet burtiski “sauca iekšā” un reklamēja neslēptā veidā: “Mūsu valsts komandas brauciens un dalība pasaules ledushokeja meistarsacīkstēs ir visu sportistu intereses degpunktā. Interesēsimies arī par šīs komandas sagatavošanas darbu. Atbalstīsim šo latviešu darbu, būsim visi aculiecinieki ASK laukumā 10. janvārī [..], izrādīsim ar savu ierašanos pelnīto atzinību sportistiem un sporta darbiniekiem. Ieeja sarīkojumā no Marijas ielas [tag. šis posms ir Aleksandra Čaka iela]. Publika varēs izmantot speciāli ledushokejam ierīkotās skatītāju tribīnes un jūsmot par mūsu sportistu sniegumiem! Ieejas maksa ASK rīkotos ledusvētkos Ls 0.50 un Ls 1. Biļetes dabūjamas iepriekšpārdošanā ar š. g. 6. janvāri Armijas slidotavas kasē. Viss ienākums domāts mūsu ledushokeja reprezentantu sūtīšanai uz Davosu! Sekmēsim šī sarīkojuma labu izdošanos!” (1935.g. 6.janv.).

“Braukt vai nebraukt uz Davosu?”

Ne visus sporta funkcionārus un žurnālistus bija pārņēmusi sajūsma par izlases plānoto startu pasaules čempionātā. Starp kritiķiem bija arī laikraksts Sporta Pasaule, kas mēdza sevi dēvēt par vienīgo bezpartejisko sporta izdevumu.

Braukt vai nebraukt uz Davosu? Tas ir jautājums, kuŗš patlaban it dedzīgi nodarbina mūsu sporta saimes prātus. Ka latvju sešniekam Davosā spīdošas izredzes nav paredzamas, par to laikam neviens nešaubīsies. Šis mūsu sportistu brauciens tāpēc gan vairāk būs domāts tādam nolūkam, lai latvju ledushokejisti kaut ko mācītos un piedzīvotu skaistajā “Kanādas mākslā”. “Sporta Pasaule”, kā teikt, allaž ir stāvējusi un stāvēs par to, lai latvju sportisti jo biežāk nāktu kontaktā ar ārzemju atlētiem, bet šoreiz gribētos dot citu padomu. Ledushokejistu mums jau ir visai liels pulks un arī interesentu netrūkst. Visi tie vēlētos redzēt, kā cīnās šai sporta veidā spēcīgās nācijas. Lielo skolu Davosā baudīs, turpretim, tikai augstākais 10 mūsu sportisti, bet kur tad nu paliek pārējie? Šķiet, ka šoreiz gan braukšana uz Davosu būtu atliekama un latvju ledus hokeja mākslas pacelšanas labā vajadzētu izvēlēt citu ceļu. Tos līdzekļus, kuŗus tagad US un ASK izlietos braukšanai uz pasaules meistarsacīkstēm, varētu izlietot tās pašas biedrības daudz lietderīgāk: stāties sakaros ar kādu no labākām ārzemju ledushokeja vienībām, lai tās varbūt viesotos mūsu Latvijā. Protams, tas būtu eksperiments, kuŗam nāktos piemaksāt, bet tad arī it visa mūsu sportistu saime redzētu ārzemnieku debiju un nebūtu tikai daži izredzētie. Un tas, lūk, būtu spožs darbs Latvijas ledushokeja pacelšanas labā.

Nesodīsim ASK un US darbību un cenšanos reprezentēt ar saviem hokejistiem Davosā Latvijas krāsas, bet reizē ar to arī lietas labā padomāsim, kas būs labāk – braukt vai nebraukt? Nav jāaizmirst arī tas apstāklis, ka mūsu ledushokejisti arī vēl šodien nav savā labākajā formā,” tā Sporta Pasaule (1935.g. 7.janv.). Apskatnieka nostāja varētu šķist sīkumaina un pretēja valsts sporta interesēm nest Latvijas vārdu pasaulē. Tomēr kāds patiesības grauds atrodams arī te – aicinājums atrast veidu augstāka līmeņa pieredzi gūt plašākam hokejistu lokam. Tāpat joprojām bija aktuāls naudas jautājums, jo amatieru sportā finanšu resursi bija ļoti ierobežoti.

Pirmā pārbaudes spēle. Pret Unions + RFK. 3:1

Neskatoties uz kritiķiem un viņu viedokļiem, ASK un US turpināja izlases sagatavošanu, un tuvojās diena – 10.janvāris, kad izlases komplektam bija jāatrādās publikas priekšā Ledussvētku ietvaros ar pārbaudes spēli pret Unions un RFK “kombinēto komandu”. “Vērojot šīs sezonas Uniona sniegumu, jāatzīst, ka sastādītai vienībai nenāksies viegli veikt U.[nionu], jo U[nions] spēlē spēcīgu aizsargāšanās spēli. Sevišķu interesi veltīsim mūsu sastādītās komandas pirmam startam. Par šīs komandas spējām mēs nešaubāmies, jāvēlas tikai, lai komanda ar savu pirmo startu cīnītos vienprātībā un labā saskaņā,” prognozēja Rīts (1935.g. 9.janv.).

Latvijas “sastādīto” (izlasi) pirmajā pārbaudes spēlē pirms 1935.gada pasaules čempionāta pārstāvēja:

  • Roberts Lapainis (US), vārtsargs, spēlēja 1. un 3.periodā;
  • Herberts Kušķis (ASK), vārtsargs, spēlēja 2.periodā;
  • Kārlis Paegle (ASK), aizsargs;
  • Roberts Pakalns (ASK), aizsargs;
  • Aleksejs Auziņš (US), uzbrucējs;
  • Roberts Bluķis (US), uzbrucējs;
  • Andrejs Jesens (US), uzbrucējs;
  • Arvīds Jurgens (ASK), uzbrucējs;
  • Arvīds Pētersons (ASK), uzbrucējs;
  • Ādolfs Petrovskis (ASK), uzbrucējs.

Bija paredzēta arī aizsarga Leonīda Vedēja dalība šajā spēlē, taču viņu “slimība novedusi Kaŗa slimnīcā“. Vedēja vietu ieņēma ASK aizsargs R.Pakalns, izveidojot “karavīru” aizsargu pāri. Pirmo uzbrucēju maiņu veidoja ASK komplekts: A.Pētersons – A.Jurgens – Ā.Petrovskis. Otrā maiņa pilnība no Universitātes Sporta: R.Bluķis – A.Auziņš – A.Jesens. Rezervē bija izsludināti aizsargi Edgars Rieksts (ASK) un Augusts Ozols (US), taču pie “teikšanas” netika.

Izlases pretinieku sastāvu veidoja pamatā Unions vienība, kuras sastāvā nebija tās snaiperis Johans Skadiņš – Latvijas izlases dalībnieks tās pirmajos divos starptautiskajos čempionātos (1932., 1933.). Toties sastāvā bija iekļauti divi RFK vīri – uzbrucēji Jānis Rozītis un Ēriks Pētersons. Jā, tieši tas pats Ē.Pētersons, kurš bija izlases sastāvā pirmajos divos čempionātos – Berlīnē un Prāgā, turklāt 1932.gada Eiropas čempionātā – trāpīgākais Latvijas valstsvienībā (2 vārtu guvumi).

Attiecīgi Unions+RFK “kombinētās” sastāvs: vārtsargs Rolands Dansbergs; aizsargi Indriķis Reinbahs un Arveds Keslers (abi ar starptautisku pieredzi); 1. uzbrucēju maiņā Libaus (? Haralds), Harijs Fogels, Jānis Rozītis (RFK); 2. uzbrucēju maiņā Kamars (? Jānis), Ēriks Pētersons (RFK; ar izlases pieredzi), Georgs Kabuls; pirmās maiņas rezervē – uzbrucējs V.Krūmiņliepa.

Spēle sākusies ar kavēšanos. “Nepatīkamākais visā šā spēlē bija tas, ka tā sākās ar vairāk kā pusstundu nokavēšanos, jo nebija ieradusies Uniona komanda. Spēle sākās visai dzīvi ar Uniona pārsvaru, kas pārgāja kombinētās [Latvijas izlases] rokās uz trešdaļas beigām, tad arī to ar Jurgena un [Arvīda] Pētersona metieniem ieguva 2 vārtus. Otrā trešdaļā spēle noritēja vēl dzīvāk kā pirmā. Šai trešdaļā Un.[ions] ar Libana [Libaua] negaidītu metienu vienus vārtus atguva. Beidzamā trešdaļā kombinētā komanda rezultātu palielināja uz 3:1. Iesita Petrovskis. Jāpiezīmē, ka abas komandas izpilda ļoti daudz bīstamu momentu,” raksta Pēdējā Brīdī (1935.g. 11.janv.). Pirmajā periodā izlases labā bijis vēl viens vārtu guvums, tomēr “Bluķa meistarīgi iešautos vārtus tiesnesis pirms tam neatzina,” (Rīts, 1935.g. 11.janv.). Turklāt tas nav bijis vienīgais neieskaitītais; kopumā četri izlases vārtu guvumi nav tikuši atzīti…

Neskatoties uz īpaši auksto laiku, ASK slidotavā bija pulcējušies ap 200 skatītāju, kas ar savu klātbūtni arī sniedza artavu Davosas brauciena budžetā. Jāpiebilst, ka skatītāju skaits darba dienas vakaram un asajam salam bija paliels. Skatītājiem bija iespēja sildīties pie diviem ugunskuriem. Savukārt spēles labākai redzamībai, zem klajas debess esošais un ar elektrisko apgaismojumu izgaismotais laukums bija īpaši iekārtots: “Sacensības laukums bija ierobežots ar finiera sienu, kas ievērojami uzlaboja redzamību kā spēlētājiem, tā skatītājiem” (Jaunākās Ziņas, 1935.g. 11.janv.). Tas acīmredzot jāuzskata kā tehnoloģisks jauninājums ledus laukuma aprīkojumā.

Secinājumi: “veiksmīgs starts” vai “neattaisnoja cerības”?

Izlases vērtētāju viedokļi par pirmo pārbaudes spēli bija diezgan atšķirīgi. Laikrakstu sporta apskatnieki bija, ja ne skatījušies dažādas spēles, tad noteikti – ar atšķirīgām prasībām pret laukumā notiekošo. Izlases komplektācijas principus aizstāvošais laikraksts Rīts bija itin apmierināts: “Ar gandarījumu jāsaka, ka mūsu valsts komandas pirmais starts bija visai veiksmīgs. [..] Ar 3:1 (2:0, 0:1, 1:0) noslēdzās sacīkste, kuŗā sastādītā komanda demonstrēja tiešām labu spēli. Veselas 7 reizes šeibe ielidoja “U.[niona]” vārtos, tiesnesis “atzina” – tikai 3! Jāvēlas, lai komanda ietu vēl kādā cīņā pirms aizbraukšanas,” (Rīts, 1935.g. 11.janv.).

Lapainis_Sporta_Pasaule_1935-02-25Aculiecinieki atzinīgi novērtēja vārtsarga Roberta Lapaiņa (pa labi novietotā attēlā) sniegumu; 21 gadu vecais Universitātes Sporta vārtu vīrs sev atvēlētajos periodos (kopā 30 min.) bija palicis “sauss”. “Vārtos labāk iederas Lapainis, kas ir drošāks un noteiktāks ķērājs. Uzbrukumā labākais izrādījās – kā jau to varēja sagaidīt – ASK trio. ŪS uzbrucēju trio ir ātrs un enerģisks, bet nenoteikts vārtu iegūšanā,” pēc spēles konstatēja Latvijas Kareivis (1935.g. 11.janv.).

ASK uzbrucēju virknējumu un vārtsargu Lapaini paslavēja arī Jaunākās Ziņas (1935.g. 11.janv.): “Valstskomandas dalībnieki pierādīja, ka atsevišķi ņemot, tie katrs ir diezgan labā formā. Iepriecinošu sniegumu rādīja ASK uzbruc. maiņa A. Pētersons, Jurgens, Petrovskis. Uzbrukuma smagumu uz saviem “pleciem” iznesa “zibenīgais” Pētersons. Arī viņš tomēr, tāpat kā Petrovskis, kavējās ar ripas sviedieniem uz vārtiem. Masīvais Jurgens labi turēja līdz abiem partneriem, nekad neaizmirstot laikā piesteigties ar savu atbalstu aizsardzībā, US maiņai – Jessens, Auziņš, Bluķis – netrūkst straujuma un arī cīņas spara. Aizsardzībā iztrūka Vedējs, bet toties Paegle, kaut arī mazāk kustīgs, strādāja ar lielu sparu. Vārtos pārmaiņus atradās Kušķis ar Lapaini. Pēdējais šķita šoreiz izmanīgāks un vērīgāks. [..] Spēlē bija arī daži negludumi kombinācijās. Var tomēr cerēt, ka Latvijas komanda meistarsacīkstēs Davosā nebūs vājākā. Jāņem tomēr vērā, ka nāksies sacensties ar ne vienu vien daudz spēcīgāku pretinieku, tādēļ izcila uzmanība jāpievērš aizsargāšanās taktikai, kas vēl uzrāda dažus trūkumus.

Bet, piemēram, laikraksts Pēdējā Brīdī bija skeptiskāks un kritiskāks: “Visumā jāsaka, ka kombinētā komanda [izlase] neattaisnoja uz sevi liktās cerības, jo tā saspēles ziņā nebija par Unionu neko labāka. Vienīgais ka uzvaru guva ar precīzākiem metieniem un labāku maiņas iespējamību. Kombinētā komandā gan iztrūka Vedējs, bet vaj viņš spēs viens daudz komandu pacelt?” (1935.g. 11.janv.).

Otrā pārbaude, lai “saskaņotu aizsargu darbību”. Pret RFK. 3:1

Izlases došanās ceļā bija paredzēta ar vilcienu 15.janvāra vēlā vakarā vai pareizāk – 16.janvārī, jo – pēc pusnakts: “Plkst. 0.35 komanda atstās Rīgu, izbraucot uz Karalaučiem“. Tajā pašā 15.janvārī bija ieplānota otra pārbaudes spēle. Iemesls: “Dodoties svarīgajā braucienā, ASK un US, no kuŗu sastāva komplektējas mūsu valsts komanda, nolēmusi: lai saskaņotu komandā aizsargu darbību, noturēt vēl vienu treniņa spēli“.

Spēles sākums bija pulksten 19:30; norises vieta – Vienības laukuma slidotava (tag. Esplanādē), pretiniekos – RFK. “Kā pretinieks izraudzīts RFK, kuŗš pēdējā meistarības svētdienā panāca 1:1 rezultātu, cīņā ar meistarkomandu ASK. Pretinieka spēks un maņa būs īsts pārbaudījums mūsu valsts komandai, jo uzvara pār RFK nenāks viegli,” (Rīts, 1935.g. 15.janv.). “Spēles laukums būs apgaismots ar pastiprinātu gaismas ierīci un prožektoriem. Starplaikos ar demonstrējumiem uzstāsies Latvijas meistare daiļslidošanā Alise Dzeguze,” apmeklētājiem solīja Jaunākās Ziņas (1935.g. 15.janv.).

Latvijas_izlase_Rits_1935-01-16Atšķirībā no 10.janvāra spēles izlases sastāvā bija atgriezies aizsargs Leonīds Vedējs (US), un attiecīgi nespēlēja Roberts Pakalns. Sākotnēji sastāvā bija plānots, bet nespēlēja traumu guvušais Arvīds Jurgens, kurš bija “sagrūdis kāju“; toties laukumā devās uzbrucējs Edgars Klāvs (US). Līdz ar to izmaiņas bija skārušas visus virknējumus: vārtos Lapainis; aizsargu pāris Vedējs – Paegle; 1. uzbrucēju maiņa Petrovskis, A.Pētersons, Bluķis; 2. uzbrucēju maiņa: Jesens, Auziņš, Klāvs. Rezervistos tika nosaukti arī otrais vārtsargs Herberts Kušķis un aizsargs Augusts Ozols, taču laukumā netika. (Pa labi novietotā attēlā Latvijas izlase 1935.gada janvārī Rīgā.)

“RFK sastāvs – parastais”…  Ierindā: vārtsargs Niedrītis; aizsargi Zaļums – Strautnieks; 1. uzbrucēju maiņā Puriņš, Rozītis, Ē.Pētersons; 2. uzbrucēju maiņā Volgasts, Čavars, Lange. Izlases spēļu pieredze bija jau minētajam uzbrucējam Ērikam Pētersonam. Savukārt aizsargs Hermanis Zaļums bija Latvijas izlases delegācijā abos pirmajos čempionātos (1932.g. Berlīnē, 1933.g. Prāgā), bet pie spēlēšanas ticis nebija.

“[..] cīņā gāja mūsu sastādītā valsts ledushokeja komanda ar RFK. Spēle risinājās ātrā tempā un rādīja samērā vienlīdzīgu cīņu. Sastādītā komanda sevišķi necentās, jo apzinājās savu svarīgo priekšā stāvošo uzdevumu. Neskatoties uz to, uzvaru viņa panāca pelnītu, jo prata izmantot daudz labāk izdevīgos stāvokļus pie RFK vārtiem. [..] Nespē[lē]ja Jurgens, kurš ārstē ievainojumu, gūto cīņā ar RFK. Jau pirmā trešdaļā vairākas bīstamas situācijas radīja RFK, bet vārtus gūt neizdevās, jo lieliski spēlē sastādītās komandas aizsardzība. Puslaika beigās Jessens, izmantodams RFK aizsargu neuzmanību, gūst pirmos vārtus. Pirmā trešdaļa 1:0. Otrā trešdaļā Auziņš noved stāvokli uz 2:0 un RFK, gūdams vārtus, 2:1. Trešdaļas beigās RFK [uzbrucējs Ēriks] Pētersons vārīgi ar koku sadauza Bluķi, kuŗu noveda uz slimnīcu, kur viņam pārsisto degunu sašuva. Arī Auziņš cieta sadursmē ar RFK. Trešā trešdaļā sastādītā žilbināja ar skaistiem skrējieniem un kombinācijām un Petrovskis guva trešos vārtus. Sacīkste beidzās 3:1 (1:0, 1:1, 1:0) un lieku reizi pierādīja, ka mūsu valsts komanda spēj sniegt saskaņotu spēli,” liecina spēles apraksts (Rīts, 1935.g. 16.janv.). 2. trešdaļā RFK vienībai vārtus guva uzbrucējs Čavars. Spēli tiesāja Latvijas izlasē iekļautais, bet šajā spēlē traumas dēļ nespēlējošais Arvīds Jurgens.

Protams, laikraksta Rīts sporta rubrika spēles aprakstā nevarēja nepaslavēt izlases sastāva komplektāciju: “Apskatot komandu, jāsaka, ka komanda sastādīta lietderīgi. Lapainis – ir mūsu pašulaik labākais vārtusargs. Arī aizsargi – Vedējs – Paegle attaisnos uz sevi liktās cerības. Jāvēlas, lai mūsu uzbrucēju abi maiņas spēlētu uzmanīgāki kā Rīgā“. Savukārt, avīzes Pēdējā Brīdī sporta apskatnieks joprojām ieturēja savu līniju: “Nevarētu sacīt, ka kombinētā komanda [izlase] būtu bijusi lielā pārsvarā, bet tā uzvaru guva ar labāku prasmi izmantot radušos momentus” (1935.g. 16.janv.). Kritisks bija arī laikraksta Jaunākās Ziņas žurnālists: “Visumā sastādītās vienības [izlases] darbība vakar nebija tik iespaidīga, kā varēja cerēt,” (1935.g. 16.janv.).

Spēlei pret RFK bija arī sekas… “Spēle, par nožēlošanu, kā jau pie RFK parasts, bija ļoti asa. Auziņam ar koku pārsista uzacs, bet Bluķim deguns tik vārīgi, ka viņu vajadzēja nogādāt slimnīcā, kur tam ievainojumu sašuva,” raksta Latvijas Kareivis, piebilzdams: “Komandas garastāvoklis možs, atskaitot ievainotos, bet arī tie cer izveseļoties ceļā līdz Davosai,” (1935.g. 16.janv.). Virzienā uz Davosu Latvijas izlase devās ar nelielu lazareti sastāvā.

Rigas_stacija_1934_Dzelzcela_vestures_muzejs_citariga_lv_vers_2Maršruts: Rīga – Kēnigsberga (Karalauči). Gala sastāvs

Naktī no 15. uz 16. janvāri, “Pl. 0.35 ar Berlīnes vilcienu mūsu pasaules ledus hokeja meistarsacīkšu dalībnieki atstāja Rīgu, lai dotos grūtajā un atbildīgajā ceļojumā,” liecina avīze Rīts (1935.g. 16.janv.). “Ekspedīcijas dalībnieki sajūsmināti par priekšā stāvošo braucienu, un solās censties, lai godam reprezentētu Latviju pārējo valstu starpā. Smagiem “koferiem”, kokiem [nūjām] un saiņiem saradās “šie izredzētie” stacijā un pavadītāju vislabāko novēlējumu pavadīti, atstāja Rīgu. Novēlēsim mūsu brašiem zēniem būt ar visu sirdi pie lietas, tad arī panākumi neizpaliks!” Vilcienā iekāpušo Latvijas delegāciju veidoja 12 hokejisti un 2 oficiālie pārstāvji. (Pa labi novietotā attēlā – Rīgas stacija.)

Latvijas izlases delegācija pasaules čempionātā Davosā 1935.g. janv.:

  • Roberts Lapainis (21 g.v.), pirmais vārtsargs;
  • Herberts Kušķis (Kuške; 21 g.v.), otrais vārtsargs, 2 čemp. pieredze (1932., 1933.);
  • Leonīds Vedējs (26 g.v.), aizsargs, kapteinis, 2 čemp. pieredze (1932., 1933.);
  • Kārlis Paegle (23 g.v.), aizsargs;
  • Augusts Ozols (26 g.v.), aizsargs;
  • Aleksejs Auziņš (24 g.v.), uzbrucējs;
  • Roberts Bluķis (21 g.v.), uzbrucējs, 1 čemp. pieredze (1933.);
  • Andrejs Jessens (Jesens; 26 g.v.), uzbrucējs, 1 čemp. pieredze (1932.);
  • Arvīds Jurgens (29 g.v.), uzbrucējs, 2 čemp. pieredze (1932., 1933.);
  • Edgars Klāvs (21 g.v.), uzbrucējs;
  • Arvīds Pētersons (21 g.v.), uzbrucējs, 1 čemp. pieredze (1933.);
  • Ādolfs Petrovskis (22 g.v.), uzbrucējs, 2 čemp. pieredze (1932., 1933.);
  • Rūdolfs Ceplītis (39 g.v.), izlases un ASK pārstāvis, pulkvežleitnants;
  • Roberts Plūme (37 g.v.), izlases pārstāvis, LZSS un US vadītājs.

Uz pasaules čempionātu devās 11 no 12 spēlētājiem, kas bija piedalījušies izlases pārbaudes spēlēs janvārī; līdzi nebrauca tikai aizsargs Roberts Pakalns. Bet delegācijā bija iekļauts abās pārbaudēs rezervē palikušais aizsargs Augusts Ozols. Tiesa, A.Ozols arī netika uz ledus Davosā, bet – pēc turnīra kopā ar studentu izlasi startēja akadēmiskajās meistarsacīkstēs Sanktmoricā.

Jāpiebilst, ka sākotnēji par Latvijas izlases oficiālo pārstāvi tika nosaukts pulkvedis Rūdolfs Klinsons – ASK priekšsēdētājs un arī iepriekš stipri kritiskā laikraksta Rīts sporta redaktors. Tomēr R.Klinsons, starp citu, diezgan atpazīstams Latvijas sporta funkcionārs 30.gados, tika aizstāts ar “kolēģi” – pulkvežleitnantu Rūdolfu Ceplīti.

Lai arī Latvijas izlases sastāva komplektētāji neīstenoja “nodomu” valstsvienībā iekļaut dažus spēlētājus no citām vienībām, un izlasē nebija atrodami tādi Latvijas hokejā atpazīstami vārdi kā Ēriks Pētersons (RFK), Indriķis Reinbahs (Unions) vai Johans Skadiņš (Unions), tik un tā nacionālās izlases sastāvs skaitījās tam laikam itin pieklājīgs. ASK un US bija Latvijas čempionāta stiprākās vienības iepriekšējās sezonā (1933./1934.) un arī vēlāk sadalīja pirmās divas vietas šajā sezonā (1934./1935.). No 12 spēlētājiem, kas devās vilcienā uz Davosu, septiņiem hokejistiem bija iepriekšējo pasaules un/vai Eiropas čempionātu pieredze; turklāt viens “nepieredzējušais” (A.Ozols) nedevās laukumā pasaules čempionāta spēlēs.

Kēnigsbergā 2:1

Jau pirms došanās ceļā bija saņemts uzaicinājums no Vācijas pilsētu Kēnigsbergas (Karalauču; tag. Kaļiņingrada Krievijas Federācijā) un Minhenes hokeja norišu organizatoriem aizvadīt spēles pa ceļam uz Davosu.

Rigas_Dzelzs_tilts_1932_Balt_Centr_bibl_kolekcija_zudusilatvija_lv_vers_3_LABAAKAACeļa posmu līdz Kēnigsbergai, tāpat kā turpmākās Latvijas izlases gaitas, lieliski apraksta valstsvienības pārstāvis un vienlaikus laikraksta Rīts speciālkorespondents Rūdolfs Ceplītis: “Vakar [15.janv.] īsi pirms Berlīnes vilciena atiešanas uz perona ieradās mūsu valsts reprezentējošā vienība ledushokejā, lai dotos uz pasaules meistarsacīkstēm Davosā. Nevarētu teikt, ka komandas ārējais izskats būtu spīdošs, – daži ar sabindētām galvām, citi ar lielākiem vai mazākiem ieskrambājumiem, kā sekām pēc dažu stundu iepriekš noturētās draudzības spēles!… Toties garastāvoklis visos aizbraucējos možs, pacilāts, un kad gar vagona logiem pazibēja Rīgas dzelztilta formas, aizbraucēju starpā sākās dzīvas sarunas par priekšā stāvošām cīņām un izredzēm un te viens no visvairāk cietušiem – Bluķis, par spīti visām sāpēm, ar aizrautību varēja tēlot cīņu pret kanādiešiem, – ja mums laimētos iekļūt pusfinālā, vai finālā un iekristu ar viņiem spēlēt, jo mēs braucam ne tikai cīnīties, bet arī mācīties no labākiem to labāko. Tā debatējot un spriežot, nemanot garām paslīdēja dzimtenes āres un konduktora balss vēstīja, ka esam jau sasnieguši Meiteni. Nokārtojuši formalitātes, sākām posties uz atpūtu, lai krātu spēkus priekšā stāvošai sacīkstei ar Karalauču reprezentējošo vienību. Kaut gan kailie 3. klases vagonu soli nevarētu būt diezin cik patīkami matrači un sāni bieži vien jāmaina, tomēr viens otrs, sevišķi no mūsu jaunākās paaudzes, rāda diezgan skābu seju, kad pēc Šauļu sasniegšanas vilciens piepildās un jādod vieta, kur sēdēt. Karalaučus sasniedzam plkst. 12.35.

Stacijā mūs sagaidīja vietējās ziemas sporta organizācijas pārstāvji, kuri mūs nogādāja uz viesnīcu un pabaroja ar pusdienām. Viņi arī mums pasacīja, ka spēle ir nolikta šovakar [16.janv.] plkst. 20 (pēc Rīgas 21). Pēc pusdienām devāmies pie miera. Laiks nav visai izdevīgs – termometrs rāda +3 gr. C. un brīžiem līņā lietus un snieg. Bet sākoties sacīkstēm, laiks noskaidrojas un temperatūra nokrīt uz 0. Sacīkstes sākas tieši noteiktā laikā un apmeklētāju ap 1000,” (Rīts, 1935.g. 19.janv.; te un turpmāk citētā R.Ceplīša speciālkorespondence laikrakstā Rīts tika publicēta dažas dienas pēc faktiskā uzrakstīšanas brīža.).

LAT_1935_Kenigsberga_Sporta_Latvija_1955_mazaks16.janvāra spēlē Rīgas izlasei (tāds bija Latvijas komandas oficiālais statuss šajā spēlē) pretiniekos bija Kēnigsbergas izlase, kas sastādīta no 3 hokeja klubu pārstavjiem. Latvijas vienības sastāvā laukumā devies vārtsargs R.Lapainis, aizsargi K.Paegle un A.Ozols, uzbrucēji A.Pētersons, R.Bluķis, Ā.Petrovskis, A.Jesens, A.Auziņš un E.Klāvs. Nespēlēja otrais vārtsargs H.Kušķis un pamatsastāva “veči” – aizsargs L.Vedējs un uzbrucējs A.Jurgens. Tiesa, Arvīds Jurgens bija viens no diviem spēles tiesnešiem laukumā. (Pa labi novietotā attēlā Latvijas izlase Kēnigsbergā.)

Aculiecinieks – izlases pārstāvis R.Ceplītis par spēles gaitu: “Spēle pirmā trešdaļā dod rezultātu 1:0 mums par labu, vārtus ieguva Petrovskis – spēle norit ar mazu pārsvaru mūsu pusē. Otrā trešdaļa beidzās 0:0 un spēle vienlīdzīga, – diezgan strauja, bet korekta. Trešā trešdaļā vietējai komandai izdodas izrāviens un reizē ar to arī krīt vārti par labu viņiem. Nu mūsējie sakāpina tempu un piespiež pretinieku pie vārtiem, bet daudzi šāvieni iet gaŗām, – un tikai 3 m.[inūtes] pirms spēles beigām Pētersonam izdodas gūt otrus, izšķirošos, vārtus un spēles beigas vēsta mūsu uzvaru – 2:1. Šis rezultāts nav uzskatāms par pareizu, bet tur vainojami daži blakus apstākļi: starp citu, Petrovskis kādas četras reizes aizsita gaŗām tukšiem vārtiem un otrs – šogad ir grozīti sacīkšu noteikumi un mēs spēlējām pēc viņiem, bet mūsu komanda vēl nebija pieradusi un daža labi izvesta kombinācija nedeva rezultātus – pareizais rezultāts būtu 5:3,” (Rīts, 1935.g. 19.janv.).

Saistībā ar noteikumu izmaiņām, domājams, runa bija par LIHG (tagad IIHF) 1933.g. pieņemtajiem un no 1933./1934.g. sezonas ieviestajiem labojumiem aizmugures traktējumā. Līdz tam laikam piespēles uz priekšu nebija atļautas, un ārpus savas aizsardzības zonas katrs spēlētājs, kas atradās starp ripu un pretinieka vārtiem, bija aizmugures stāvoklī. Tātad piespēlēt drīkstēja blakus vai atpakaļ. Bet 1933.gada noteikumu grozījumi paredzēja, ka savā aizsardzības zonā un viduszonā ir atļautas piespēles uz priekšu. Tiesa, pāri zonas līnijām piespēlēt nedrīkstēja; ripu zonā bija jāievada spēlētājam. Uzbrukuma zonā gan saglabājās līdzšinējais aizmugures traktējums – visi spēlētāji, kas atrodas starp pretinieku vārtiem un ripu, ir aizmugurē, un piespēles uz priekšu uzbrukuma zonā nav atļautas.

Turpina R.Ceplītis: “Par mūsu komandas spēli ļoti labi atsaucās vietējo sporta organizāciju vadītāji un arī man, kā pārstāvim, jāapliecina, ka komanda spēlēja reti centīgi un spēlētāji savā starpā ļoti labi sapratās. Vārtos bija Lapainis – ļoti labs. Laukums saucas Hammerschmiede un atrodas pilsētas malā; techniskā iekārta tāda pati, kā mūsu Armijas laukumā — 12 lampas, bet stabi drusku augstāki, kādēļ no sākuma likās tumšāks,” (Rīts, 1935.g. 19.janv.).

Taktika “uzbrukums divatā”, vācu “slavas dziesmas” un par maz met

Spēle Kēnigsbergā kā izlases sagatavošanās cikla sastāvdaļa noteikti bija lietderīga. Tikai dabīgā ledus pieejamības situācijā, kad iespējas kavēja laika apstākļi, spēļu prakse principā bija ļoti nozīmīga. “Medaļas otra puse” bija tā, ka sajūsma par panākumiem lika lolot augstas cerības mājās palicējiem un, iespējams, pašiem hokejistiem.

Latviešu pašapziņu nevarēja necelt Kēnigsbergas preses pozitīvās atsauksmes, kas sniedz ieskatu arī Latvijas izlases taktiskajos risinājumos. “Ko raksta vācu prese par mūsējo spēli? “Königsberger Tageblatt” raksta: [..] Sacīkste bez aizraujošiem cīņas momentiem rādīja [arī] lielisku latvju spēli, kuŗā varējām smelties ierosinājumus tālākam darbam. [..] Skaļu aplausu sveiktas, komandas uzsāka spēli tiesnešu Jurgena (Rīga) un Kollera (K.) vadībā. Latvji savās nacionālās sarkan-balt-sarkanās krāsās atstāja impozantu iespaidu. Latvijas komandā nespēlēja pirmās maiņas centra uzbrucējs Jurgens, kurš Rīgā savainots. Viņa vietu ieņēma – Bluķis, ar sabindētu seju, kuŗā rētu bija guvis pēdējā spēlē Rīgā. Mūsu kritiku padziļinot jāsaka, ka Latvijas komanda spēlēja lieliski… [..]

Uzkrita viesu [Latvijas komandas] īpatnēji spēles taktika, kuŗa ir balstīta uz “drošību aizsardzībā”, bet kuŗa ir tiešām vienīgi pareizā svarīgās spēlēs. Tā uzbruka viņi nepārtraukti tikai ar diviem uzbrucējiem, gadījumos, kad pretinieks savu laukumu sargāja. Visu trīs uzbrucēju kopējs uzbrukums risinājās, tiklīdz šeibe tika noņemta mūsu uzbrucējiem. Šī taktika laupa spēlei ugunīgo tempu, bet šis spēles veids ir pareizākais, kādu esam redzējuši! Šī taktika prasa uzbrucēju augstvērtīgas spējas, sevišķi ātrumu un labu šeibes vešanu – un šīs īpašības latvjiem bija tiešām izcilas! Sevišķi ugunīgus skrējienus un lielisku šeibes vešanu, demonstrēja uzbrucēji Pētersons un Petrovskis, kuŗi rotaļājoties – viegli apspēlēja un apskrēja visu mūsu komandu un vēl savlaicīgi nospēlēja šeibi savam līdzspēlētājam.

Ātrums un šeibes vešanas māksla bija tā, ko visā pilnībā mums demonstrēja Latvijas reprezentācija! Viņi mums demonstrēja – ko nozīmē slidskriešana. Apbrīnojama bija tā elegance un vieglums, ar kādu viņi mūs apveda, vai šeibes zaudēšanas gadījumā bez liekas riņķošanas atgriezās savās sargu vietās. Tikai retos gadījumos mūsu spēlētāji spēja no viņiem “aizbēgt”. Lielākais Latvijas komandas vājums ir tas, ka viņi neprecīzi met uz vārtiem, par augstu met un arī par daudz maz met! Tikai šim apstāklim mums jāpateicas, ka zaudējām tikai 1:2. Stabila bija arī komandas aizsardzība un lielisks viņu vārtu sargs [Lapainis],” tulko un atstāsta laikraksts Rīts (1935.g. 20.janv.).

Vilciena_reiss_Riga-Berline_pie_Marienburgas_ap_1932-1939_bildarchiv-ostpreuusen_deMaršruts: Kēnigsberga – Berlīne – Minhene

Latvijas izlase Kēnigsbergu pameta 17.janvāra rītā un devās caur Berlīni uz Minheni, kur bija paredzēta nākamā, faktiski jau ceturtā izlases pārbaudes spēle pirms pasaules čempionāta. Tāds pārbaudes spēļu skaits pirms līdzšinējiem starptautiskajiem čempionātiem valstsvienībai vēl nebija bijis. Bet arī 18.janvāra spēle hokeja hronikās skaitās pierakstīta kā Rīgas un Minhenes izlašu spēle.

Detalizētāk izlases pārstāvis Rūdolfs Ceplītis vēstulē no Minhenes: “No Karalaučiem līdz Minchenei atradāmies ceļā 24 stundas, ar apstāšanos Berlīnē uz 6 stundām. Ceļš pagāja samērā ātri, jo daudzi no mums pa šo ceļu brauca pirmo reizi, kādēļ apkārtne saistīja visu uzmanību. Ar Berlīni varējām iepazīties ļoti maz īsā laika dēļ. Šorīt [18.janv.] plkst. 7.10 iebraucām Minchenē. Stacijā mūs sagaidīja vietējās sporta organizācijas pārstāvis. Tikām novietoti vienā no labākām viesnīcām. Ņemot vērā priekšā stāvošo nopietno cīņu – visi tūdaļ devāmies pie miera. Spēle nolikta plkst. 20.15 un jāspēlē ar Minchenes sastādīto. Vispār cīņu varējām paredzēt ļoti sīvu, jo ledushokeja sports šeit stāv uz augstākas pakāpes, nekā Karalaučos. To pierāda tas, ka valsts komandā, kuŗa jau izbraukusi uz Šveici, no Minchenes ir iedalīti 4 spēlētāji. [..] Arī šeit, tāpat kā Karalaučos, uzstājamies kā latviešu (ne valsts) komanda.

[Latvijas] Goda konsuls, kuŗš ir liela vietējā alus brūža direktors, pēcpusdienā nodod mūsu rīcībā 3 automašīnas un laipnā sekretāra Kalniņa vadībā dodamies iepazīties ar Minchenes ievērojamākām vietām. Pati pilsēta ir apmēram 3 reizes lielāka par Rīgu, ar daudzām ļoti skaistām ēkām un pieminekļiem. Apmēram 2 stundu braucienā guvām vispārēju iespaidu. Pēc atpūšanās viesnīcā, mūsu sportisti pārģērbās sporta kostīmos un goda konsula Nāgela personīgā auto visi dodamies uz sporta laukumu, kuŗš atrodas no viesnīcas apmēram 10 minūšu braucienā. Tieši plkst. 20.15 sākās spēle,” (Rīts, 1935.g. 22.janv.).

Prinzregentenstadion_Minhene_1936_prinzregentenstadion_de18.janvāra spēle Minhenē norisinājās uz mākslīgā ledus, bet zem atklātas debess – Prinzregentenstadion (pa labi novietotā attēlā) ledus laukumā, nevis telpās, kā apcerēja Latvijas prese pirms spēles. Šis leduslaukums bija atklāts aptuveni pirms gada, 1933.gada 16.decembrī, kā Dienvidvācijā pirmais mākslīgā ledus laukums zem atklātas debess. (Starp citu, leduslaukums ar nosaukumu Prinzregentstadion Minhenē pastāv joprojām. Tiesa, tas ir stipri mainījies pēc Otrā pasaules karadarbības postījumiem, atjaunošanas, nojaukšanas un pārbūves darbiem.)

Pāris dienas pirms spēles Latvijas prese (Latvijas Kareivis, 1935.g. 16.janv.) ziņoja, ka Minhenē Latvijas izlase spēlēs “pret Minchenes slidskrējēju biedrības komandu,” ar to domājot Münchner EV (Münchner Eislaufverein) vienību. Tomēr uz ledus, cik saprotams, nāca dažādu Minhenes klubu izlase.

Spēles pirmā trešdaļa beidzās ar rezultātu 1:0 par labu mincheniešiem. Spēle noritēja apmēram vienlīdzīgi, mūsējiem padevās viena otra laba kombinācija, bet nelaimējās labās izdevības pārvērst vārtu guvumā. Otrā trešdaļa jau noritēja zem mūsu pilnīga pārsvara un mūsējie guva 2 vārtus (Petrovskis un Jessens) un koprezultāts nu bija 2:1 mums par labu. Beidzamā trešdaļā jau no paša sākuma mincheniešiem izdodas izrāviens un krīt izlīdzinošie vārti; pēc tam sākas diezgan asa spēle. Jurgens gūst vārtus, bet tiesnesis tos neatzīst, motivēdams, ka šeibe iegŗūsta ar ķermeni, tiek dots soda sitiens, izpildot notiek sagŗūšanās un Jurgenu uz 1 minūti noraida no laukuma. Spēlei turpinoties, mincheniešiem izdodas gūt 3. vārtus, bet drīzi Jurgens stāvokli izlīdzina. Neskatoties uz mūsu zēnu lielo centību un gūto pārsvaru, stāvoklis tomēr vairs nemainās un tiesneša beigu svilpei atskanot, rezultāts – 3:3. Salīdzinot šo spēli ar Karalaučos spēlēto, jāsaka, kā organizācijas, tā arī izvešanas ziņā viņa atstāja negātīvu iespaidu, jo tiesnešu rīcībā bija acīmredzāma partejība. Arī pašu (mincheniešu) spēlētāju atsauksme par tiesnesi bija negātīva. Lai nu kā, rezultāts 3:3 ir uzskatāms pie šiem apstākļiem par visai pieņemamu,” izsmeļoši izklāsta R.Ceplītis (Rīts, 1935.g. 22.janv.). Latvijas vienības vārtus spēlē pret Minhenes komandu sargāja “otrais numurs” Herberts Kušķis.

Pēc spēles laikraksts Latvijas Kareivis (1935.g. 20.janv.) mēģināja “skaisti iesaiņot” neizšķirto spēli pret “[..] Minchenes pilsētas vienību. Pēdējā ir ļoti stipra vienība un skaitās kā otra labākā komanda Vācijā“. Žurnālists bija manāmi pārspīlējis… Neviens Minhenes klubs starp aktuālās (1934./1935.) un divu iepriekšējo sezonu (1933./1934., 1932./1933.) Vācijas čempionātu līderiem nebija. Šajās sezonās “laika apstākļus” noteica tādas vienības kā ESV Füssen, Garmišas-Partenkirhenes SC Riessersee, Berlīnes SC Brandenburg, Berliner Schlittschuhclub. Tiesa, pirms 3 gadiem – 1932.gada janvārī Münchner EV bija spēlējusi Vācijas meistarsacīkšu finālraundā (Finalrunde), kur 3 komandu konkurencē ieņēma 3.vietu.

19.janvāra rītā Latvijas izlase pameta Minheni, lai šajā pašā dienā nonāktu gala mērķī – Davosā.

Pasakainā Davosa, latviešu līdzjutēji un aklimatizācija

Davosa_PC_1935_tagesanzeiger_chŠveices kūrortpilsēta Davosa 1935.gada janvārī uzņēma 9. pasaules čempionātu, kas vienlaikus bija 20. Eiropas čempionāts. Meistarsacīkstēs piedalījās kopumā 15 valstis, un tas bija līdz šim plašāk pārstāvētais LIHG rīkotais starptautiskais turnīrs. Līdz šim tik daudz valstu nebija piedalījušās ne pasaules čempionātos, ne Eiropas meistarsacīkstēs, ne arī olimpiāžu hokeja turnīros.

Davosai LIHG hokeja turnīrs nebija pirmā reize. Pirms 9 gadiem (1926.) Davosā norisinājās Eiropas čempionāts. Jāpiebilst, ka Šveices tā laika pieredze starptautisko turnīru rīkošanā bij diezgan prāva. 1910.gada janvārī Šveice rīkoja pirmo Eiropas čempionātu (tolaik pasaules čempionāti un ziemas olimpiādes nepastāvēja). Vēlāk sekoja 1922.gada Eiropas čempionāts Sanktmoricā, 1926.gada Eiropas čempionāts Davosā, 1928.gada ziemas olimpiādes turnīrs Sanktmoricā.

Davosā pirms 1935.gada pasaules čempionāta tika izbūvēts jauns atklātais ledus laukums, kas vēl gadu desmitus pēc tam noderēja HC Davos spēlēm un arī populārā klubu turnīra – Špenglera kausa izcīņas – norisei.

Žēl, ka jūs, mīļie lasītāji, nevarējāt redzēt Davosu, vienu no jaukākiem Šveices kūrortiem, kas pašlaik pilnīgi pasaules meistarsacīkšu ietekmē. Katra viesnīca, kur dzīvo komandu dalībnieki, greznota ar attiecīgās valsts karogu, un šo karogu ir 15, pēc valstu skaita. Arī Latvijas sarkan-balti-sarkano karogu redz plivinājamies; uz Davosas ledus hokeja kluba laukuma redz arī daudzus latviešus, kas uzturas šeit gan atpūtai, gan ārstēšanai – vairākums tautiešu pieder pie otrās kategorijas. Tomēr laukā, pie 25 grādu sala, zem Davosas saules dedzinošajiem stariem visi Davosas iedzīvotāji un viesi izskatās līdzīgi,” raksta laikraksta Pēdējā Brīdī speciālkorespondents L.Blumbergs (1935.g. 24.janv.).

Vēl dažas dienas pirms Latvijas izlases ierašanās Davosā viss bija sakartots, viesnīca rezervēta, un organizatori gaidīja mūsu valstsvienību. “Vakar [15.janv.] jūsu līdzstrādniekam bija saruna ar Davosa[s] ledus hokeja kluba prezidentu, kas vēlreiz apstiprināja Latvijas komandas piedalīšanos spēlēs uz pasaules meistarību. Par Latvijas komandas novietošanu jau gādāts, tā ka komandai jāpaziņo tik laiks, kad tā ieradīsies šeit, lai Davosas hokeja kluba pārstāvji to varētu sagaidīt stacijā,” raksta Ziedonis Landaus, avīzes Jaunākās Ziņas speciālkorespondents (1935.g. 16.janv.).

Jaunāko Ziņu raksta turpinājumā aprakstīta tam laikam novatoriska lieta saistībā ar hokeju. Lieta, kas mūsdienās būs norma, bet tomēr izraisīs diskusijas un domstarpības starp izlases spēlētājiem un hokeja funkcionāriem. Runa ir par apdrošināšanu… “Šveicē parasti spēlētāju dzīvības apdrošina. Prēmiju iemaksa – 35 franki no spēlētāja. Nāves gadījumos piederīgiem izmaksā 5000 fr.; ievainojumu gadījumos 5 fr. dienā līdz izveseļošanai; darba spēju zaudēšanas gadījumos arī 5000 fr. un vēl 5 fr. dienā ārstēšanas izdevumiem“.

Jau ilgāku laiku pirms izlases došanās uz Davosu, 1934.gada decembrī, zinātāji un prese brīdināja par Davosā nepieciešamo aklimatizāciju, pierašanu pie kalnu klimata, jo Davosa atrodas 1560-1574 metrus virs jūras līmeņa. “No līdzenuma atbraukušie sportisti tādēļ arī – pa lielākai daļai – pirmās dienās “atpūšas”, pieron pie kalnu gaisa. Trešā, ceturtā dienā viņi tad dod no sevis iespējamo. Kas paliek ilgāki, tas bieži vien sāk atkal pagurt. Tam tad te jāpadzīvo pāris nedēļas – un varbūt pat ilgāki, atkarībā no ķermeņa individuelā veselības stāvokļa, kamēr tas pietiekoši aklimatizējas un var beidzot būt “formā”. Minētie apstākļi var radīt lielas grūtības Latvijas komandai,” raksta Jaunākās Ziņas (1934.g. 29.dec.).

Latvijas izlase Davosā iebrauca čempionāta atklāšanas dienā, 19.janvārī – dienu pirms savas pirmās spēles. “Pl. 16.50 iebraucām Davosā, stacijā mūs sagaidīja vietējā latviešu kolonija un informēja par pirmās dienas sacīkšu rezultātiem. Starp sagaidītājiem bija arī pulkvedis Olekšs, kurš pašreiz atrodas vēl sanātorijā [..]. Nokārtojuši nepieciešamās formalitātes, pl. 19 paēdām vakariņas un devāmies pie miera. Rīt [20.janv.] no rīta iesim uz treniņu, pēc tam noskatīsimies dažas interesantākas sacīkstes,” 19.janvārī no Davosas raksta izlases pārstāvis Rūdolfs Ceplītis (Rīts, 1935.g. 24.janv.).

Sapnis. Pret Kanādu!!!

Ceļā no Minchenes, pārbraucot Šveices robežu, dabūjām jaunākos laikrakstus, no kuŗiem uzzinājām izlozes rezultātus. Nevarētu teikt, ka tas mūs tik sevišķi iepriecinātu, bet nu bija noticies tas, ko daži mūsu komandas locekļi vēlējās, mums stāvēja priekšā cīņa ar Kanādu. Tā tad rīt [20.janv.] mūsu pirmā debija pasaules meistarsacīkstēs, un pie tam vēl ar pasaules meistaru,” pirms spēles pret kanādiešiem rakstīja izlases pārstāvis R.Ceplītis (Rīts, 1935.g. 24.janv.).

Pasaules čempionāta 15 dalībvalstis tika izlozētas četrās apakšgrupās – A, B, C, D grupā, kuru vienības aizvadīja priekšsacīkstes. Pēc viena apļa izspēlēšanas katras grupas divām stiprākajām vienībām bija paredzēts turpināt cīņu par 1.-8.vietu, bet pārējām vienībām – spēlēt par 9.-15.vietu.

Trijās apakšgrupās bija pa četrām komandām, bet D grupā – trīs valstsvienības. Latvijas hokeja līdzjutēji 30.gados epizodiski “cepās” par neveiksmīgām izlozēm, bet, ja kādreiz Latvijai nepaveicās ar izlozi, tad tas bija tieši 1935.gada janvārī Davosā. Latvija tika ielozēta D grupā ar Kanādas izlasi, kas tolaik komentārus prasīja vēl mazāk nekā tagad, un Lielbritānijas izlasi, kas 30.gadu vidū sāka piedzīvot savu visu laiku lielāko uzplaukumu, nonākot līdz pasaules čempionāta un olimpiādes medaļām. Tiesa, izlozes brīdī neviens nevarēja paredzēt, ka britu “uzrāviens” sāksies tieši ar 1935.gada čempionātu Davosā. Tādēļ cerības tikt ārā no grupas saglabājās.

Kanāda starptautiskajos LIGH turnīros – olimpiādēs un pasaules čempionātos – piedalījās kopš šo turnīru izveides (1920.), tātad jau devīto reizi. Tikai vienu reizi Kanādas izlasei bija “misējies”, un tā izcīnīja tikai sudraba godalgas, piekāpjoties ASV izlasei (1933.g. februārī Prāgā). Visos pārējos turnīros – čempionu tituls. Uz šiem turnīriem kanādieši kā Kanādas izlasi tolaik deleģēja amatieru komandu – valsts amatieru čempionāta uzvarētājus (Allan Cup ieguvējus) vai arī kādu citu spēcīgu amatieru komandu. Uz pasaules čempionātu Davosā bija ieradusies Winnipeg Monarchs komanda, kas 1934.gadā bija kļuvusi par Manitobas provinces čempionvienību.

Vēl pirms Latvijas izlases spēles pret kanādiešiem laikraksts Rīts skaidroja (1935.g. 20.janv.): “Parasti Kanādu pasaules meistarsacīkstēs reprezentē – viena kluba komanda, kuŗa pavada Eiropā vairākus mēnešus. Varam iedomāties, kādam spēkam vajadzētu izstarot no Kanādas sastādītās valsts komandas, ja jau viena kluba komandu mums nav iespējams veikt.

Winnipeg_Monarchs_Rits_1935-01-20Arī šogad Eiropas kontinentu aplido „Vinipeg Monarch” [pareizi – Winnipeg Monarchs; pa labi novietotā attēlā], kurš reprezentē Kanādu Davosā notiekošās pasaules meistarsacīkstēs. Visa Eiropas prese apzīmē Kanādas šīgada reprezentantus – par spēcīgāko komandu, kāda līdz šim Eiropā redzēta. No tam varam spriest, ka arī Kanāda nojauž “Eiropas briesmas” hokejā, un uz kontinentu sūta savu spēcīgāko komandu. Ar savu pirmo spēli, pēc ierašanās Eiropā, kuŗa notika Parīzē, Kanādas reprezentants sajūsmināja sporta lietpratējus, un jo tālāk risinājās šī turneja, jo skaļāk sporta cienītāji jūsmoja par viņiem. Parīze, Londona, Berlīne, Vīne, Budapešta, Bukaresta, Prāga – visur gūtas pārliecinošas uzvaras. Tas ir lieks pierādījums “Vinipeg Monarch” spējām, jo visiem zināms, ka augšminētās pilsētas savās spēcīgākās komandās sai[s]tījušas vairākus izcilus kanādiešus, kā trenerus un spēlētājus. Neskatoties uz visu to – rotaļādamies kanādieši veic savus pretiniekus, demonstrēdami žilbinošu ātrumu, nesalīdzināmi precīzāku kombināciju spēli un apbrīnojamu technisku gatavību. Tikai vienā no līdz šim izvestām cīņām Kanāda panāca “tikai neizšķirtu” – cīņā ar Anglijas valsts komandu Londonā, kur cīņa beidzās – 5:5 (4:1, 0:3, 1:1)! Augstāko uzvaru kanādieši svinēja Bukarestā, kur Rumānija dabūja 21:1 pērienu! Tā tad – arī tagad vēl sastopam “šādu” rezultātu! Arī Austrijas komanda zaudēja – 12:0 un spēcīgā Čechoslovakija – 1933. g. Eiropas meistars – Prāgā – 7:0!

Līdz šim Kanādas reprezentants Eiropā cīnījies 21 reizi – gūdams 20 uzvaras un viena cīņa beidzās neizšķirti. Tas sasniegts 45 dienās! Iegūto un zaudēto vārtu attiecība – 134:17, runā pārāk gaišu valodu.” Pēc šāda ievada un skaidrojuma, šķiet, neviens lasītājs nevarēja saglabāt ilūziju par iespējām pret Kanādas izlasi…

Kanādieši – “jauni zēni”, bet… 0:14

Šorīt [20.janv.] no rīta pusstundu trenējāmies, – komanda jūtas labi un dzidrais kalnu gaiss pagaidām vēl sevišķi manīt sevi neliek. Spēle nolikta pl. 14.30. Tieši noteiktā laikā ieradāmies laukumā. Tūdaļ pēc mums ierodas arī kanādieši – visi jauni un spēcīgi zēni, vidēja auguma. Nolēmām spēlēt uzmanīgi, neaizrauties. Spēle sākās ar dažu minūšu nokavēšanos, jo pēc katras trešdaļas laukums tiek noslaucīts,” spēles dienā raksta izlases pārstāvis Rūdolfs Ceplītis (Rīts, 1935.g. 24.janv.). Cik saprotams, pārstāvim nelielu pārsteigumu radījis mūsdienu ledus tīrāmās mašīnas priekštecis – arī auto, bet vēl bez mūsdienu ledus liešanas tehnoloģijas. Šveicē jau plaši pielietoto ledus mašīnu Latvijas prese bija kā brīnumu aprakstījusi: “[..] … nāk ledus tīrāmā mašīna – auto. Priekšā mašīnai ir liela lāpsta, kas uzlasa ledus putekļus,” (Starts, 1934.g. 15.nov.).

Cirulitis_1935-02-01_N4_istaisIzsmeļošāko spēles aprakstu ir sniedzis spēles dalībnieks – Latvijas izlases uzbrucējs Aleksejs Auziņš – vēstulē no Davosas, kas publicēta laikrakstā Sporta Pasaule (1938.g. 28.janv.): “Spēli uzsākot stadions pārpildīts. Valda nospiedošs karstums (+30°)! Tieši 14,30 atskan zvans un spēli izlozējot mums palīgā nāk saule. Divu tiesnešu uzraudzībā sākam cīņu. Baltie [baltās formās tērptie] kanādieši metās straujā uzbrukumā. Mūsu zēni tiem atņem šeibi un dodās uz Kanādas cietoksni. Taču pasaules meistari mūsu uzmākšanos attur un nu seko akrobātisko kanādiešu “slazdi” mūsu vārtiem, bet Lapainis strādā labi. Tomēr pēc maza laiciņa viņš nespēj turēt kādu negaidītu šāvienu un pirmo, no 14 reizēm šeibe atrod mājvietu mūsu vārtos. Rodas izdevības arī mums, bet bez panākumiem. Kanādieši atkal “manevrē”, bet Lapainis uzmanās. Spēle pagaidām vienlīdzīga. Te – kāda mūsu spēlētāja kļūda un mūsu vārti atkal krituši… Kanādieši nemitīgi uzbrūk un ar zibenīgām kombinācijām apved vairākus mūsu spēlētājus – arī vārtsargu un gūst trešos vārtus. Seko Bluķa-Jessena-Auziņa gājieni uz Kanādas vārtiem, bet bez panākuma.

Otrā trešdaļā kanādieši jau spēlē “lielo vīru”. Lapaiņa vārtu priekšā nemitīga drūzmēšanās. Jurgens izlaiž drošu situāciju vārtu gūšanai. Kanādieši uzbrūk. Spēle asa. Ātrs temps. Šausmīgs karstums – 33° virs nulles! Atkal krīt vārti! Auziņa-Bluķa sadarbība gandrīz dod panākumu arī mums, bet savu vārdu laikā teic Kanādas vārtsargs. Kanādieši nu pastāvīgi “spaida” mūs un rāda visu savu pasakaino mākslu. Vedējam salūst koks… Nāk asa metienu krusa uz mūsu vārtiem. Panika… Krīt 4 reizes mūsu vārti! Dažkārt pat no vistuvākā tuvuma. [Patiesībā 2.periodā vārtu zaudējumi piedzīvoti 7 reizes.]

Pēdējā trešdaļā latvji saņēmās. Jurgena un Petrovska sadarbība izveido krietnu situāciju, bet… Petrovska mestā šeibe iet vārtiem secen. Mums iet manāmi labāk, bet nu atkal par daudz aizraujamies. Četri kanādieši cīnās ar Vedēju un Lapaini. Rezultātā – vārti… Pētersons pilnīgi netraucēts iet uz Kanādas vārtiem, bet vārtsargs vēl laikā izskrien un abi krīt. Vārtu krišana izpaliek… Mūsu Lapaini gan vēl kanādieši pārspēj 3 reizes. – Tiesnesis vēsta cīņas beigas. Mūsu zaudējums ir 14-0 liels. Uzvarētāji sveicina uzvarētos…

Kanadas_u_LAT_izlases_kopfoto_Starts_1935-02-15Kāpēc mēs zaudējām tik smagi? Vispirms – ievesti daži grozījumi noteikumos par aizmuguri, kas mums Rīgā nebija zināmi, bet tagad ļoti gŗūti nācās aprast ar šo jauninājumu. Otrkārt – pret mums spēlēja kanādieši – tie pasakainie ledushokeja lielmeistari, par kuŗiem gan bijām dzirdējuši un lasījuši dažādas leģendas, bet nekad nebijām ar viņiem cīnījušies. Mūsu vārti gandrīz vienmēr krita pēc zibenīgām pretinieku kombinācijām. Viņi apved pat vārtsargu un šauj tikai vārtos no tuvuma. Lieliski kanādieši ir uz slidām. Apbrīnojama viņu ķermeņa kustība, šeibes vadīšana – teicāma. Spēlētājs nekad vārtos nemet pats, bet padod šeibi savam blakus stāvošam kollēgam. Kanādieši pie augstām uzvarām pieraduši. Mūsu pretinieks jau pirms pasaules meistarsacīkstēm bija pieveicis Rumāniju 21-1, Vīnes sastādīto 12-0 un Berlīnes sastādīto 9-2!” Tiktāl spēles dalībnieks Aleksejs Auziņš. (Pa labi novietotā attēlā: Latvijas un Kanādas izlašu kopfoto.)

Secinājumi pēc Kanādas: “bezmaksas privātstundas”

Pēc spēles Latvijas izlases pārstāvim Rūdolfam Ceplītim nākas atsaukties kā uz kanādiešu meistarību, tā arī uz aklimatizācijas ietekmi: “Pretinieks [3.periodā] paātrina tempu un cenšas izmantot mūsējo pagurumu, jo kalna gaiss uz beigām liek sevi manīt. [..] Kopējais spēļu rezultāts 0:14. Rezultāts priekš mums nav glaimojošs, bet jāņem vērā, kā tie bija kanādieši. Viņu spēli redzēt ir bauda: liels ātrums, precīza šeibes vešana un padošana, solo spēli nepielieto, uzbrukumā parasti dodas četri (viņi to var atļauties sava lielā ātruma dēļ), iesviedieni vārtos parasti augsti – redzama augsta skola un labs treniņš, jo savā starpā saprotas lieliski.

Publikas ir stipri vairāk, kā citās spēlēs un viņas simpātijas ir mūsu pusē. Katrs mūsu veiksmīgāks gājiens tiek pavadīts ar uzmudinājuma saucieniem. Sarunā ar vienu no kanādiešiem, pēdējais visai atzinīgi izteicās par mūsu vārtsargu Lapaini, kuŗš tiešām spēlēja labi un daudz bīstamu momentu likvidēja. Tāpat pēc viņa izteiciena arī pārējie esot labi, tikai vajadzīgs lielāks ātrums. Vispār spēles raksturs bija korekts, bez asumiem,” (Rīts, 1935.g. 24.janv.).

Vēl pēc dienas, 21.janvārī, valstsvienības pārstāvis Rūdolfs Ceplītis rakstīja: “No malas raugoties, nekad tik labi nevar izprast pretinieku, kā spēlējot un šinī ziņā mūsējiem tiešām šī spēle deva ļoti daudz, un bez tam nevar zināt, kad būs vēl kādreiz izdevība saspēlēt ar tik augsti stāvošu komandu? Uzaicināt šādu komandu pie sevis mums nav pa kabatai, tā, piemēram, Vācija uzaicināja kanādiešus spēlēt Minchenē, kur Vācija zaudēja 7:1 un šīs spēles noorganizēšana, kā man paskaidroja Minchenē vietējās ziemas sporta savienības pārstāvis, viņiem izmaksājusi ap 25.000 R.M. [reihsmarkas] Un vai mēs uz ko tamlīdzīgu varētu riskēt?” (Rīts, 1935.g. 25.janv.).

Latvijas_izl_vs_Kanada_20_janv_Sporta_Pasaule_1935-01-28_N2Iecietīgi par Latvijas valstsvienības spēli pret Kanādas izlasi rakstīja arī laikraksta Pēdējā Brīdī speciālkorespondents L.Blumbergs Davosā (1935.g. 24.janv.): “Ir zināms, ka mūsu zemē hokeja sports attīstījās tikai pēdējā laikā, tādēļ mūsu hokejistu brauciens uz Davosu uzskatāms par tādu, kas daudz var dot mūsu spēlētājiem, jo viņi redz spēlējot labākās pasaules komandas un daudz var mācīties no tām. Protams, ka spēli pret Kanādu Latvijai nācās zaudēt, un rezultāts 14:0 Kanādai par labu nebūt nav uzskatāms par tik katastrofisku priekš Latvijas, ja ņem vērā, ka kanādieši šodien spēlēja labāk, nekā vakar pret Angliju, jo viņi jau pieraduši pie Davosas apstākļiem. Mūsu hokejisti visu spēles laiku čakli cīnījās pret savu lielo pretinieku, un nevienu brīdi nezaudēja cīņas sparu.” Vēlāk hokeja pētniekiem un vērtētājiem salīdzināšanai un arī Latvijas graujošā zaudējuma “mīkstināšanai” noderēja pēc kāda laika ārpus čempionāta norises notikusī šīs pašas Kanādas komandas spēle pret Eiropas sastādīto “zvaigžņu komandu”, kurā kanādieši uzvarēja ar 26:0…

Laikraksts Sporta Pasaule par Latvijas vienības spēli pret Kanādas komandu rakstīja salīdzinoši iecietīgi, bet ar ironijas piedevu (1935.g. 21.janv.): “Mūsu zēni vakar patiešām nebija laimīgi, kad kanādieši tiem 3×15 minūtes ilgā cīņā pasniedza īstas “bezmaksas privātstundas”…“. (Joprojām LIHG noteiktais spēles formāts bija 3×15 minūtes.)

Savukārt jau Rīgā pārbaudes spēlēs izlasi kritizējošā laikraksta Pēdējā Brīdī redakcija, atšķirībā no sava korektā speciālkorespondenta Davosā, varēja izrakstīties pēc sirds patikas (1935.g. 22.janv.): “Par to, ka mūsu komandas brauciens uz Davosu – pasaules meistarsacīkstēm organizēts nelabvēlīgos apstākļos jau rakstījām pirms braukšanas, bet ka tā būs tik vāja, to gan nedomājām. Nešaubāmies, ka atradīsies tādi, kas sacīs – zaudējums mūs nebaida, mēs no tā mācāmies. Ir jau taisnība, bet vaj šī “mācības stunda” nemaksā drusku par dārgu kā finansieli, tā arī morāliski. Par braucienam izdoto naudu mēs būtu varējuši sarīkot vairākas mācības stundas un mācekļu vietā nebūtu bijuši tikai 10 vaj 12 izredzētie, bet gan visa mūsu hokejistu paaudze. Par pašu spēli nav daudz ko teikt, jo mūsu komanda bijusi daudz par vāju, lai varētu runāt par viņu.

Latvijas_izl_vs_Kanada_20_janv_Lapainis_vartos_Rits_1935-01-26Bet nosaucot Latvijas izlases labākos spēlētājus cīņā pret Kanādas izlasi, virkne Latvijas mediju – avīzes Jaunākās Ziņas, Pēdējā Brīdī, Sporta Pasaule – atrod kopīgu valodu un nosauc vienu četrinieku – vārtsargu Roberts Lapainis (pa labi novietotā attēlā sargā vārtus), aizsargs Leonīds Vedējs, uzbrucēji Roberts Bluķis un Arvīds Pētersons. Plašāk Jaunākās Ziņas (1935.g. 21.janv.): “Mūsu hokejistus apžilbināja kanādiešu ātrā, akrobātiskā spēle un spēlētāju pūliņi aizkavēt pretinieku nekādi neizdevās. [..] Mūsu labākie spēlētāji A. Pētersons un Bluķis savukārt dažas reizes izlauzās līdz kanādiešu vārtiem, bet izmanīgā pretinieka aizsardzība arvien sparīgi metās cīņā un mūsu uzbrucēju nodomus izjauca. Labi spēlēja aizsargos Vedējs un vārtos Lapainis, kurš pēdējā spēles posmā atvairīja daudzus bīstamus ripas raidījumus uz vārtiem.

Radio translācija?

20 gadus pēc spēles pret Kanādu interesantu niansi grāmatā “Sporta Latvija” (1955.) pastāsta tās autori – sporta žurnālisti Arnolds Šmits un Vilis Čika. Latvijas un Kanādas izlašu spēli mikrofonā komentējis Pauls Polis, veidojot tās radiopārraidi. Kanādiešu straujums un rezultativitāte esot sagādājusi P.Polim lielas grūtības ar stāstījumu tekoši sekot spēles gaitai. Radušies brīži, ka pa radio nācies ziņot, ka ripu kontrolē Latvijas izlase, bet pēkšņi  jāiesaucas “Un atkal vārti!”, vēstot par kārtējo vārtu guvumu kanādiešu izpildījumā.

Tobrīd radio guva arvien plašāku un straujāku izplatību. Saskaņā ar izdevuma Radio Abonents 1935.gada 1.janvāra numura sniegto informāciju, Latvijā bija jau apmēram 66 000 radio abonentu. Pagaidām gan nav atrastas citas liecības tā laika preses ziņās un radio programmās par radio translācijām vai ierakstiem no pasaules čempionāta Davosā. Pagaidām vienīgais zināmais apliecinājums ir minētā grāmata un to kopējoši autori. Tomēr būtu interesanti šo jautājumu papētīt dziļāk un noskaidrot, vai 1935.gada 20.janvāra spēle bija pirmā radio translētā vai vismaz epizodiski komentētā Latvijas izlases spēle.

Pret “vēl vienu Kanādu”. Lielbritānija

21.janvārī Latvijas izlasei bija paredzēta otrā spēle Davosas turnīrā, pret Lielbritānijas izlasi. Ar britiem mūsējie bija jau vienreiz spēlējuši – 1932.gada martā Berlīnē Eiropas čempionāta gandarījuma turnīra ietvaros. Toreiz Lielbritānija uzvarēja ar 5:2, un čempionāta noslēgumā izlases ieņēma vietas secīgi viena aiz otras – Lielbritānija 7., Latvija 8.vietu.

CAN_vs_Lielbr_Davosa_1935_Keystone_Photopress_swissinfo_chPēc šiem 3 gadiem britu izlase jau bija cita. Avīzes Sporta Pasaule apskatnieks “plinti krūmos meta” jau pirms spēles (1935.g. 21.janv.): “Šodien [21.janv.] Latvijas vienība ies cīņā ar Angliju, kuŗa aizvakar [19.janv.] zaudēja Kanādai 2-4. Paredzams, ka arī sacīkstē pret Angliju mūsējiem nāksies piedzīvot smagu zaudējumu, kas lieku reizi pierāda jau agrāk “Sporta Pasaulē” minēto patiesību, ka ledushokejā mūsu spējas vēl pasaules priekšā ir gauži, gauži vājas” Savukārt izlases noskaņu atnes valstsvienības pārstāvja R.Ceplīša pirms spēles rakstītais: “Mums rīt [21.janv.] vēl stāv priekšā cīņa ar angļiem. Cīņa paredzama smaga, jo viņi zaudēja Kanādai tikai ar 2:4. [..] Lai gan spēles ir grūtas un jācieš zaudējumi, toties no viņām mūsu komanda daudz varēs mācīties,” (Rīts, 1935.g. 24.janv.).

Bažām pamats bija ne tikai Lielbritānijas veiksmīgā spēle šī čempionāta D grupas pirmajā spēlē 19.janvārī, salīdzinoši ļoti pieklājīgi nospēlējot pret kanādiešiem. Britu valstsvienība faktiski bija “mazā Kanāda”. Pēc latviešu hokeja delegācijas dalībnieku sniegtajām ziņām, Lielbritānijas izlasē Davosā spēlējuši 4-5 kanādieši, kas studējot Eiropā – Britu Impērijas metropolē. Tagad arī ar visiem oficiālajiem IIHF katalogiem ir grūti noskaidrot 1935.gada britu hokeja izlases 10 spēlētāju dzimšanas gadus un vietas. Bet ir droši zināms, ka vismaz divi vīri – Gordons Deilijs (Gordon Dailley) un Ernijs Reimass (Ernie Ramus) – no Davosas “komplekta” bija dzimuši Kanādā. Savukārt viens no 30.gadu slavenākajiem un rezultatīvākajiem Lielbritānijas hokejistiem – Džerijs Deivijs (Garry Davey) – hokeja prasmes bija apguvis emigrācijā Kanādā, bet pēc tam atgriezies Lielbritānijā. Lai arī kādi būtu oficiālie dati, britu izlase togad bija diezgan kanādiska kā tiešā, tā pārnestā nozīmē.

Otra mūsu lielā cīņā bija pret Angliju, kur zaudējām 1-5 (0-1, 1-2, 0-2). Spēli sākot angļi nerod panākumus. Cīņa asa. Strādāt dabū arī Anglijas vienības vārtsargs. Tikai pašā 1. cīņas trešdaļas beigu posmā angļi gūst 1-0 pārsvaru. Turpinājumā uzbrūk latvji. Nepaiet arī ilgi, kad skatītāji apsveic mūs, jo Bluķis stāvokli noved uz 1-1. Nu sākās cīņa dēļ vadošiem vārtiem. Temps aug. Tad it jauka Auziņa-Jesena sadarbība – bet “neraža”! Nemītīgi uzbrūk angļi. Kamēr noraidīts viens mūsu spēlētājs, pretinieks gūst 2 vārtus. Pēdējā trešdaļā angļi sevišķi cenšas, bet krietni strādā mūsu aizsardzība. Labu izdevību vārtu gūšanai neizmanto Petrovskis. Atkal noraida kādu mūsu spēlētāju un… atkal angļi gūst 2 vārtus! Esam zaudējuši… Vispār jāsaka, ka Anglijas vienība šogad ir reti laba. Tas arī saprotams, jo viņu rindās ir 5 kanādieši,” vēstulē no Davosas raksta spēles dalībnieks – izlases uzbrucējs Aleksejs Auziņš (Sporta Pasaule, 1935.g. 28.janv.). (Saskaņā ar tobrīd un vēl gadu desmitus spēkā esošiem noteikumiem, noraidītais spēlētājs pēc komandas vārtu zaudējuma mazākumā neatgriezās laukumā pirms noraidījuma laika beigšanās. Attiecīgi, piemēram, 2 minūšu noraidījuma laikā vairākumā esošai komandai bija iespēja gūt vārtus vairāk nekā vienu reizi.)

Daži Latvijas preses izdevumi (Latvijas Kareivis, Pēdējā Brīdī) ziņoja, ka Latvijas valstsvienības vienīgo vārtu guvumu sagādājis Arvīds Pētersons; tomēr delegācijas dalībnieki (Aleksejs Auziņš, Rūdolfs Ceplītis), atsevišķu laikrakstu speciālkorespondenti Davosā un arī statistiķi apgalvo – vārtus guva Roberts Bluķis. Daži preses izdevumi īpaši paslavēja vārtsarga Roberta Lapaiņa un izlases aizsargu sniegumu.

Pēc spēles izlases pārstāvis R.Ceplītis rakstīja: “Šveicietis Faseli [Šarls Fazels, Charles Fasel], kuŗš šo sacīksti vadīja [tiesāja], izteicās, ka mūsu komanda techniski spēlē labi, tikai dažiem spēlētājiem trūkst lielāka ātruma. Šāda tik kompetentas personas atsauksme mums ļoti glaimojoša un jāsaka par godu mūsu komandai, ka viņi deva visu, lai godam aizstāvētu valsts krāsas. Un ar šo centību un neatlaidību imponēja arī publikai un katru mūsu veiksmīgāku gājienu pavadīja viņas uzmudinājumi,” (Rīts, 1935.g. 25.janv.).

Pēc likumsakarīgi ieņemtās 3. (pēdējās) vietas D grupā, Latvija nonāca t.s. gandarījuma turnīrā, kura dalībnieces cīnījās par čempionāta 9.-15.vietām. Bet to, ka D grupa bija stiprākā apakšgrupa čempionāta priekšsacīkstēs, apliecināja meistarsacīkšu gala rezultāti. Kanāda izcīnīja zelta medaļas, bet Lielbritānija – pasaules čempionāta bronzu, kas nozīmēja Eiropas vicečempionu titulu. Pasaules sudrabs un Eiropas čempionu tituls bija ticis mājiniekiem – A grupu “absolvējušajai” Šveices izlasei. (ASV valstsvienība 1935.gada pasaules čempionātā nepiedalījās.) Starp citu, turpmākajos starptautiskajos turnīros Lielbritānijas izlase burtiski “spridzināja”, t.sk. 1936.gada olimpiādē “no troņa gāžot” Kanādu, bet tas jau būs cits stāsts.

Pēc gandarījuma pret Rumāniju

Pasaules čempionāta gandarījuma turnīrā nonāca 7 valstsvienības. Beļģijas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Ungārijas un arī Latvijas izlašu atrašanās to lokā objektīvi nebija pārsteigums. Nu, varbūt no Ungārijas izlases varēja sagaidīt vairāk, jo dažos iepriekšējos čempionātos ungāri bija “sakoduši” par favorītiem uzskatītos un pasaules čempionātā pirms gada (1934.) ieņēma 6.vietu – augstāk nekā, piemēram, Austrijas, Francijas, Itālijas un Lielbritānijas izlases, kuras Davosā 1935.gadā priekšsascīkstes pārvarēja ar tiesībām cīnīties par 1.-8.vietu. Daudz gruntīgāks pārsteigums bija Vācijas nacionālās izlases nonākšana gandarījuma turnīrā, jo gadu iepriekš – pasaules čempionātā Milānā 1934.g. februārī – vācu valstsvienība izcīnīja bronzas godalgas, virs sevis “palaižot” tikai Kanādas un ASV izlases. Šī bronza, kā augstākais “vecā kontinenta” komandas sasniegums, nozīmēja arī Eiropas čempionu titulu. Attiecīgi Davosā eiromeistari palika “pie ratiem” – gandarījuma turnīrā.

1935.gada meistarsacīkšu gandarījuma turnīrs septiņas komandas sadalīja divās apakšgrupās. Latvijai “iekrita” 1.grupa, kurā tika iedalītas arī Rumānijas, Vācijas un Nīderlandes izlases. 2.grupā trīs pārējās (Beļģija, Polija, Ungārija). Abu grupu līdervienībām bija paredzēta spēle par 9.vietu.

Latvijai šis bija trešais starptautiskais čempionāts un trešā reize gandarījuma turnīrā. Pēc vienas brīvdienas, ko bija paredzēts atpūsties, “iepazīstoties ar skaisto apkārtni“, 23.janvārī Latvijas izlasei bija jāspēlē pret Rumānijas izlasi. Šos pretiniekus latviešu vienībai bija jāpazīst salīdzinoši labi, jo mūsu izlases pastāvēšanas vēsturē rumāņu nacionālā izlase ir pirmā valstsvienība, pret kuru Latvijai bija paredzēts spēlēt jau trešo reizi. Bijām tikušies ar Rumāniju savu iepriekšējo divu čempionātu gandarījuma turnīros. 1932.gada martā Berlīnē Eiropas čempionātā Latvija uzvarēja 3:0, bet 1933.gada februārī Prāgā pasaules čempionātā spēlē par 9.vietu rumāņi uzvarēja ar 1:0. Jāpiebilst, ka pirms diviem gadiem Prāgā no Latvijas tika gaidīta “droša” uzvara…

Rumanijas_izl_kas_parstaveja_valsti_Davosaa_1935_mto_roArī 1935.gadā Rumānijas izlase (pa labi novietotā attēlā) uz kanādiešu un britu fona izskatījās “ņemama”. Savos trijos iepriekšējos pasaules čempionātos (1931., 1933., 1934.) rumāņi bija ierindojušies te 10., te 9.vietā. Atsevišķā Eiropas čempionātā 1932.gadā – 9. (pēdējā) vieta. Attiecīgi rumāņu pozīcijas Eiropas hokejā noteikti nebiedēja. Un pieredze ar zaudējumu pirms diviem gadiem Prāgā arī bija. Tādēļ it kā vienam un tam pašam grābeklim nevajadzēja būt…

No 1933.gadā Prāgā rumāņus redzējušajiem un toreiz zaudi piedzīvojušajiem Latvijas izlases sastāvā tagad bija seši – uzbrucēji Roberts Bluķis, Arvīds Jurgens, Arvīds Pētersons, Ādolfs Petrovskis, aizsargs Leonīds Vedējs un vārtsargs Herberts Kušķis. Tāpat arī rumāņiem seši vīri no 1933.gada pieteikuma bija arī 1935.gada čempionāta “rosterī”: Paulu Anastasiu, Alexandru Botez, Gheorghe Buia (Gica), Constantin Cantacuzino (Bâzu), Iuliu Rabinovici, Lajos Vákár.

Rumānijas izlase Latvijas vienību bija “atkodusi” labāk nekā mūsējie rumāņus… “Ledushokeja pasaules meistarsacīkstēs Davosā arī trešā gājienā, gandarījumu turnīrā, mums nelaimējās. Sevišķi tas sakāms par pirmām divām trešdaļām – 0:1 un 0:2. Beidzamā trešdaļā bijām valdnieki, bet zaudējumu izlīdzināt nevarējām. Trešdaļa beidzās 2:0. Vēl atliek cerības uz beidzamām divām spēlēm,” vēsta telegramma no Davosas, kas publicēta laikrakstā Rīts (1935.g. 24.janv.). Spēli uzvarēja Rumānijas valstsvienība ar rezultātu 3:2. Latvijas izlases labā vārtus guva uzbrucēji Roberts Bluķis un Arvīds Pētersons. Saskaņā ar oficiālo statistiku, vārtus sargāja Roberts Lapainis, bet no preses ziņām izriet, ka viņš spēles laikā aizstāts ar Herbertu Kušķi. Laikabiedri un pētnieki zinājuši teikt, ka šī zaudējuma pamatā bijusi pretinieka nenovērtēšana un spēlēšana “uz vienas slidas” spēles sākumā…

Pret Eiropas čempionvienību Vāciju

“[..] ceturtdien [24.janv.], mūsu komandai pretinieks būs Vācijas reprezentējošā vienība, kas priekšsacīkstēs piedzīvoja fatālu neveiksmi, bet tomēr uzskatāma par spēcīgu vienību,” pirms spēles rakstīja Jaunākās Ziņas (1935.g. 24.janv.). Jā, Vācija bija Eiropas hokeja lielvalsts. Starptautiskajā organizācijā LIHG iestājusies jau 1909.gadā. Startējusi pirmajos Eiropas čempionātos, pašās pirmajās “vecā kontinenta” meistarsacīkstēs 1910.gadā četru komandu konkurencē izcīnot vicečempionu titulu. Eiropas vicečempionu tituls izcīnīts arī 1911., 1912. (šī čempionāta rezultāti vēlāk anulēti), 1914.gados. Pēc 1.pasaules kara, 20.gadu pirmajā pusē Vācija no starptautisko turnīru aprites bija izkritusi un atgriezās tikai ar Eiropas čempionātu 1927.gadā, kad sešu valstu konkurencē ieņēma 3.vietu. 1928.gada olimpiādē klājies bija švaki – tikai 7.-9.vieta. Arī 1929.gada Eiropas čempionātā dalīta pēdējā (7./8.) vieta.

Taču turpmāk vācieši kāpināja apgriezienus un bija Top valstu vidū. 1930.gada pasaules čempionātā ieguva sudraba godalgu (stiprāka bija tikai Kanāda), kas nozīmēja Eiropas čempionu titulu. 1931.gada pasaules čempionātā Polijā vācieši nepiedalījās, bet 1932.gada olimpiādē Leikplesidā (ASV) četru izlašu konkurencē izcīnīja 3.vietu aiz ASV un Kanādas, kas nozīmēja kā olimpisko, tā pasaules čempionāta bronzu. 1932.gada Eiropas čempionātā savās mājās (Berlīnē) sanāca neliels “atpakaļsolis” – tikai 4.vieta. 1933.gada pasaules čempionātā 5.vieta, bet Eiropas kopvērtējumā 3.vieta; neliels, bet progress. Un galu galā 1934.gada pasaules čempionātā bronzas medaļas aiz Kanādas un ASV izlasēm, kas nozīmēja arī Eiropas čempionu titulu. Maigi izsakoties, no Vācijas Davosā tika gaidīts kaut kas stipri vairāk par gandarījuma turnīru… Priekšacīkšu B grupā Vācija ar nelieliem rezultātiem, bet zaudēja visiem trijiem pretiniekiem – Itālijai (0:2), Polijai (1:3), Francijai (1:2). Diezvai āriešu reputācijai tas nāca par labu… (Kā zināms Vācijā no 1933.gada varu sāka pārņemt un nacionālsociālisti ar Ādolfu Hitleru priekšgalā.)

Davosa_1935_Keystone_Photopress_swissinfo_chKaut nedaudz glābt situāciju vācieši centās gandarījuma turnīrā, kura pirmajā spēlē viņi ar 6:0 pieveica Nīderlandi. 24.janvārī nāca kārta Latvijai. Iepriekš LIHG starptautiskajos turnīros vai pārbaudes spēlēs Vācijas un Latvijas izlases nebija tikušās. T.i., ja neskaita, piemēram, t.s. strādnieku izlašu spēles strādnieku olimpiāžu vai dažādu “viesizrāžu” ietvaros 1930.-1932.gados. Šajā laika posmā Latvijas un Vācijas strādnieku izlases bija uzspēlējušas 6 (!!!) reizes, un visās no tām uzvarēja Latvijas strādnieku komanda. Spēles bija notikušas Kēnigsbergā, Rīgā, Mircušlāgā (Austrijā; strādnieku olimpiādes ietvaros) un Berlīnē.

Tagad bija 1935.gada 24.janvāris, un tie vairs nebija Vācijas strādnieku hokeja komandu dalībnieki. (Turklāt kā Vācijā, tā Latvijā atsevišķas strādnieku sporta organizācijas bija slēgtas, un sportisti iekļāvās “pilsoniskajos” sporta klubos.)

Šodien [24.janv.] latvju hokeja komanda sacentās ar pag.[ājušā] gada Eiropas meistaru Vāciju. Lai gan vāci guva uzvaru ar 3:1 vārtiem, tomēr tā nebija viegla. Latvijas vienība aizstāvējās ļoti sparīgi, izdevīgos momentos pārejot straujos pretuzbrukumos. Pirmā spēles trešdaļa beidzās bez rezultāta. Otrā posmā vāci enerģiski uzbruka un izveidoja vairākas bīstamas situācijas latvju aizstāvēto vārtu priekšā. Vairākus bīstamus ripas raidījumus ļoti sekmīgi atvairīja mūsu vārtsargs Lapainis. Pie vārtu ieguvuma pirmie tika vāci ar Strobla [vācu Georg Strobl] ripas raidījumu pāri burzmā nokritušam vārtsargam. Arī pretējā pusē Egingers [vārtsargs; vācu Wilhelm Egginger] dabūja ne vienu vien reizi iejaukties spēlē, lai paglābtu savus vārtus no briesmām. Otrā posmā Petrovskim izdevās stāvokli izlīdzināt, bet pēc tam vāci vēl divas reizes tika pie ieguvuma, panākot sīvā cīņā uzvaru ar 3:1,” pauda speciālziņojums no Davosas laikrakstam Jaunākās Ziņas (1935.g. 25.janv.).

Izlases pārstāvim Rūdolfam Ceplītim bija konkrētāka versija par zaudējuma iemeslu Vācijai – spēlētāji nespēja pieturēties pie takstiskā spēles zīmējuma “no aizsardzības”, kas arī iegāzis. “Kad trešās trešdaļas sākumā Petrovskis izlīdzināja vārtus, mums vajadzēja pāriet uz defensīvi un pēdējos 7 minūtes, kurās vāci ieguva 2 vārtus, mēs būtu varējuši noturēt un izvest uz neizšķirto, bet puiši bija sajūsmināti un katrā ziņā gribēja gūt uzvaru, lai gan patiesībā iznāca caur to zaudēt.

Vērojot spēļu gaitu, ir jākonstatē, ka ar maz izņēmumiem visas valstis uzrāda lielu technisku gatavību un var redzēt, ka ļoti nopietni ir sagatavojušas savas valsts reprezentantus. Sevišķi tas sakāms par tām valstīm, kuŗām ir mākslīgi ledus laukumi. Runājot par spēļu gaitu, jākonstatē, cik tās bija nosvērtas un korektas pirmā riņķī, tikpat asas un reizēm pat rupjas pusfinālā. [..] Mūsu puiši izsakās, ja tādu spēli vestu Rīgā, tad uz spēles beigām laukumā paliktu maz spēlētāju,” ziņo R.Ceplītis (Rīts, 1935.g. 29.janv.). (Runa par rupjām spēlēm nebija tieši attiecībā uz spēli pret Vāciju, bet kopumā.)

Jāpiebilst, ka pēc tam, 25.janvārī, Vācija pieveica arī Rumāniju (3:0), kļūstot par gandarījuma turnīra 1.grupas uzvarētāju un izcīnot tiesības spēlēt par 9.vietu pret 2.grupas līderi, par kuru bija kļuvusi Polija. 27.janvārī spēlē par 9.vietu vācieši prata ar 5:1 revanšēties poļiem, kuri Vāciju bija pieveikuši priekšsacīkšu spēlē. Attiecīgi Vācija ar četrām uzvarām čempionāta noslēgumā, lai arī gandarījuma turnīrā, mācēja nedaudz “aizmālēt” izgāšanos turnīra sākumā.

Pēdējā spēle kā rekords. Pret Nīderlandi 7:0!

Pasaules čempionāta pēdējā spēle Latvijas izlasei bija paredzēta 25.janvārī pret Nīderlandes izlasi. Nīderlande LIHG sastāvā tika oficiāli uzņemta tikai pirms dažām dienām – 1935.gada 20.janvārī, t.i. Davosas turnīra laikā. Šīs bija nīderlandiešu debijas čempionāts, un visas līdzšinējās spēles viņi bija stabili un sausi zaudējuši – Ungārijai (0:6), Zviedrijai (0:6), Šveicei (0:4), Vācijai (0:5), Rumānijai (0:6)…

Latvijas izlases uzvaru prognozēja kā preses izdevumi, tā arī – šāda noskaņa pirms spēles bija valstsvienības rindās. “Šodien [25.janv.] stāv priekšā pēdējā cīņa ar Holandi. Dodamies uz laukumu ar pārliecību, ka šī spēle dos mums uzvaru un tad iznāks, ka mēs savu ārzemju braucienu uzsākām ar uzvaru (pret Karalauču k-du) un beidzām ar uzvaru. Kaut gan starp šīm spēlēm ir bijušas smagas neveiksmes (pret Kanādu), bet toties mūsu spēlētājos valda noskaņa, ka šis brauciens ir ļoti daudz devis, un mūsējie augu dienu pavada spēļu laukumos, vērojot un iegaumējot citu nāciju k-du spēles un taktiku. Jāatzīst, – ko mācīties ir! Sasniegt tādu technisko gatavību, kāda ir Kanādai, čechiem, Šveicei, pagaidām mēs varam tikai cerēt, jo tas prasa ārkārtīgus līdzekļus, pūles un laiku. Laika un līdzekļu mums trūkst, bet centības un pūļu mums diezgan un, ja pie tiem vēl pieliksim savus pieredzējumus un novērojumus, tad arī daudz būs jau panākts,” pirms spēles dokumentēja izlases pārstāvis Rūdolfs Ceplītis (Rīts, 1935.g. 29.janv.).

Latvijas_izl_vs_Niderlande_25_janv_Sporta_Pasaule_1935-02-04Pret Nīderlandes izlasi Latvijai izdevās vienīgā uzvara šajā pasaules čempionātā. Turklāt ar iespaidīgu 7:0 (2:0, 1:0, 4:0), kas kļuva par Latvijas iespaidīgāko uzvaras rezultātu starptautiskajās izlašu spēlēs 20.gadsimta 30.gados. Līdz pat izlases pēdējai spēlei, 1940.gada martā, pirms okupācijas režīmu ienākšanas Latvijā, latviešiem nebija gadījies vairs kādai valstsvienībai iemest tik daudz, nemaz nerunājot par vārtu guvumu starpību +7. Davosā Latvijas izlase varēja lepoties, ka nīderlandiešiem sametusi visvairāk par citiem – vairāk nekā, piemēram, zviedri vai vicečempioni šveicieši.

Spēle pret Nīderlandes izlasi risinājusies tādā pašā sastāvā kā iepriekšējās, tikai, ka vietām bija samainīts uzbrucējs Arvīds Jurgens un aizsargs Kārlis Paegle. “Mūsu vienība spēlē pārgrupētā sastāvā. Jurgens, Rīgā savainotās kājas dēļ pārgājis aizsardzībā, bet viņa vietā spēlē Paegle. Ar šo pārgrupējumu mūsu uzbrucēji kļuvuši daudz ātrāki un kustīgāki,” liecina Latvijas Kareivis (1935.g. 27.janv.). Varbūt vajadzēja jau agrāk?

Spēles gaita no sākuma atklāta, pēc kam pamazām mūsējie paātrina tempu un sāk spiest. Rodas viena otra izdevība, bet Petrovskim, Bluķim un Pētersonam nelaimējas. Kā favorīts šodien uzstājās Jessens, kuŗš visas savas izdevības pārvērš rezultātā. Holandei šodien ir nelaimīga diena, jo šis ir smagākais zaudējums. [..] Mūsējie spēlēja ar aizrautību, jo morāliskais pārsvars bija mūsu pusē, citādi bija pret iepriekšējiem, kad pārākuma sajūta bija pretinieka pusē un tas spēlei dod daudz. Bez tam vēl jāpiebilst, ka vārtu tiesnesis neatzina vienus tīrus vārtus, kurus iesita Bluķis. Spēles raksturs: korekts, bez asumiem. Lai nu kā, ar uzvaru mēs sākām un ar iespaidīgu uzvaru beidzām. Ja caur lozi mums nebūtu iekritusi spēle ar tik spēcīgiem pretiniekiem, tad arī man nebūtu bijis ar grūtu sirdi jātelegrafē: “zaudējām”, bet toties dabūjām izspēlēties ar pasaules un Eiropas meistariem,” raksta izlases pārstāvis R.Ceplītis (Rīts, 1935.g. 29.janv.).

Savukārt vārtu guvumu secību izstāsta Jaunākās Ziņas (1935.g. 26.janv.): “Spēles pirmā trešdaļā mūsu komandai par labu vārtus ieguva Petrovskis un Paegle. Otrā trešdaļā holandieši saņēmās un latvji bija spiesti apmierināties ar vienu vārtu ieguvumu, ko realizeja Auziņš. Pēdejā trešdaļā latvju hokejistu straujie gājieni redzami nokauseja pretinieku un Jesena 3 un Auziņa 1 ieguvums noslēdza spēli ar 7 vārtu starpibu pret 0 mūsu labā“.

Lai arī kā, šajā spēlē bija noticis pirmais Latvijas izlases hat-trick pasaules čempionātos. Un pirmais “karalis” bija Andrejs Jesens, iesaukts Jēzus. Oficiāli tas ir arī pirmais hat-trick Latvijas izlases spēlēs vispār. (Tomēr, saskaņā ar Leonīda Vedēja liecību, hat-trick bijis Indriķim Reinbaham jau izlases pirmajā spēlē – draudzības spēlē pret Lietuvu 1932.gada februārī. Tas gan nav oficiāls atzinums, jo, saskaņā ar vispārpieņemto statistiku, Reinbaham tajā spēlē fiksēti 2 vārtu guvumi.)

Tāpat īpaša atzinība divu vārtu guvējam Aleksejam Auziņam, kā arī pārējiem trāpīgajiem – Kārlim Paeglem un Ādolfam Petrovskim. Tāpat ar pirmo “sauso” starptautisko spēli varēja sveikt Robertu Lapaini. Jā, Nīderlande nav ne Kanāda, ne Vācija, bet vārtsargam “sausa spēle” pret jebkuru pretinieku ir vērā ņemams panākums.

13.vietas “kalēji”

Pasaules čempionāta noslēgumā Latvijas izlase bija ieņēmusi gandarījuma turnīra 1.grupas 3.vietu, bet precīzāka vietu izspēle netika noteika. Vispārīga loģika vēlāku laiku pētniekiem liek nosacīti ierindot Latviju dalītā 13.-14.vietā – vienā “plauktā” ar gandarījuma turnīra 2.grupas 3.vietas ieņēmēju Beļģiju, pēdējā (15.) vietā atstājot Nīderlandi. Tomēr mūsdienu oficiālajos IIHF uzskaites datos un krājumos Latvijai norādīta nedalīta 13.vieta, aiz sevis atstājot kā Nīderlandes, tā arī Beļģijas izlasi.

Tas bija Latvijas izlasei otrais pasaules čempionāts, tādēļ būtu vērts no kritikas atturēties un godināt mūsu hokeja celmlaužus principā. Par to, ka uzdrīkstējās braukt un cīnīties stiprāko sabiedrībā. Pirmos augļus jau varēs sākt saskatīt vēl pēc pāris sezonām. Bet, ja meklē “sauso atlikumu”, tad 13.-14.vieta ir zemāka par iepriekšējā reizē (1933.) ieņemto 10.vietu. Tiesa, tagad bija jācīnās 15 nevis 12 valstu konkurencē. Eiropas meistarsacīkšu uzskaitē arī bija jāsamierinās ar regresu: 8.vieta (1932.) – 8.vieta (1933.) – 12./13.vieta (1935.). Ja par atskaiti ņem vietu no beigām, tad visos līdzšinējos un faktiski arī šajā Latvija bija palikusi priekšpēdējā vietā.

Davosā visas 5 spēles Latvijas izlase, atšķirībā no iepriekšējiem turnīriem, bija aizvadījusi nemainīgā viena pieteikuma sastāvā: 2 uzbrucēju virknējumi; aizsargu pāris; vārtsargs (8+1). Šāds vienas spēles pieteikums saglabāsies līdz 1936.gadam, kad IIHF to papildinās par vienu laukuma spēlētāju (uz 9+1). Iespēju spēles pieteikumā dažādām spēlēm mainīt hokejistus Latvijas izlase izmantojusi tikai vienā spēlē – pret Rumāniju. Kopā laukumā Davosā bija devušies 11 hokejisti.

Latvijas izlases spēlētāji ar spēles laiku Davosā 1935.g. janvārī:

  • Roberts Lapainis; vārtsargs, 5 spēles (vienā līdz 2. periodam), 1 sausa spēle;
  • Herberts Kušķis, vārsargs, 1 spēle (no 2. perioda)
  • Aleksejs Auziņš; uzbrucējs, 5 speles, 2 vārtu guvumi;
  • Roberts Bluķis, uzbrucējs, 5 spēles, 2 vārtu guvumi;
  • Andrejs Jesens, uzbrucējs, 4 spēles, 3 vārtu guvumi;
  • Arvīds Jurgens; uzbrucējs, aizsargs, 5 spēles;
  • Edgars Klāvs, uzbrucējs, 1 spēle;
  • Kārlis Paegle; aizsargs, uzbrucējs, 5 speles, 1 vārtu guvums;
  • Arvīds Pētersons; uzbrucējs, 5 spēles, 1 vārtu guvums;
  • Ādolfs Petrovskis; uzbrucējs, 5 speles, 2 vārtu guvumi;
  • Leonīds Vedējs, aizsargs, kapteinis.

Latvijas_izl_Davosaa_wikipedia_org_esot_no_Sporta_muzPie spēlēšanas netika aizsargs Augusts Ozols, kurš Davosā tika “sataupīts”, lai vēlāk dotos laukumā studentu izlases sastāvā akadēmiskajās meistarsacīkstēs Sanktmoricā.

Preses slejās bieži uzslavas bija saņēmis 21 gadu vecais Latvijas izlases vārtsargs Roberts Lapainis, kuram šis bija debijas pasaules čempionāts. Viņa komandas biedrs un izlases kapteinis Leonīds Vedējs stipri vēlāk atmiņās rakstīja, ka “Robi Lapaini var uzskatīt par visu laiku labāko Latvijas vārtsargu,” (Laiks, 1990.g. 17.febr.). Tāpat preses sporta redakciju atzinību biežāk par citiem izpelnījās Roberts Bluķis, Arvīds Pētersons, arī Leonīds Vedējs. (Pa labi novietotā attēlā Latvijas izlase Davosā.)

Aizkadrā nedarbi. Automāti…

Nedaudz ārpus stāsta palikuši daži Latvijas izlases nedarbi pasaules čempionāta gaitā Davosā. Tā laika presē skandāls nebija sacēlies, un situācija bija salīdzinoši veiksmīgi noklusēta. Taču to diezgan detalizēti pēc gadu desmitiem atstāsta Vilis Čika un Arnolds Šmits savā grāmatā “Sporta smaids” (1961.), kā arī Leonīds Vedējs savās atmiņās.

Kādu rītu uz Davosas policijas iecirkni ticis aicināts Latvijas izlases pārstāvis un LZSS priekšnieks Roberts Plūme, pie kura vietējās varas pārstāvji vēlējušies noskaidrot ceļus, kā Latvijas santīmi nonākuši Davosas cigarešu automātos. Izrādījies, ka Latvijas 2 santīmu monēta (pēc citām ziņām – 1 santīma naudas gabals) pēc svara un izmēra lieliski derējis automātos kā 1 Šveices franks. Tad, nu, Latvijas delegācijas vīri nav varējuši atteikties no kārdinājuma un ērtības izmantot šo iespēju izdevīgai “valūtas konvertācijai”. Līdz brīdim, kamēr automātu īpašnieki “pogājuši vaļā” savus peļņas agregātus un gaidīto ienākumu vietā ieraudzījuši kaudzi svešas un, galvenais, mazāk vērtīgas naudiņas.

Automātu īpašnieku zaudējumi bija jāatlīdzina, bet izlases pārstāvim R.Plūmem – jāpieliek visas pūles un diplomāta spējas, lai situāciju nokārtotu bez lieka skandāla un “šmuces”. Ar Latvijas sūtņa Šveicē, Jūlija Feldmaņa, līdzdalību sagādāta nepieciešamā summa Šveices frankos, bet Latvijas izlase pretī saņēmusi automātos “ieguldīto” santīmu čupu…

“Mūsu ledushokeja reprezentanti atgriežas…”

Tā vēstīja laikraksta Rīts virsraksts 1935.gada 31.janvārī par iepriekšējā vakarā ar Berlīnes vilcienu iebraukušajiem Latvijas izlases hokejistiem. Korektāks bija tās pašas dienas avīzes Jaunākās Ziņas virsraksts “ASK ledushokejisti vakar atgriezās Rigā“. Jo Rīgā bija atgriezusies tikai neliela daļa no izlases delegācijas, un pat ne visi ASK vīri. Mājās pārradās izlases pārstāvis Rūdolfs Ceplītis un trīs ASK hokejisti – Arvīds Jurgens, Herberts Kušķis, Kārlis Paegle.

Pārējie bija palikuši Šveicē, lai piedalītos akadēmisko pasaules meistarsacīkšu (nākotnē – universiādes) hokeja turnīrā. Tie bija visi Davosas delegācijas vīri, kuri bija no Universitātes Sports rindām, ieskaitot nespēlējušos Edgaru Klāvu, Augustu Ozolu un papildspēkus – Arvīdu Pētersonu un Ādolfu Petrovski, divus studējošos hokejistus no ASK. Cik saprotams, kopā ar studentiem Šveicē palika izlases un US pārstāvis Roberts Plūme.

Tomēr sagaidītāju prieks un žurnālistu interese Rīgā 30.janvārī bija arī par nelielu daļu no valstsvienības. “Stacijā iebraucējus sagaidīja spēlētāju tuvinieki, kuŗi ar izbrīnu vēroja brūni iedegušās hokejistu sejas. Ne vēsts no saguruma – izrādās, ka tālais ceļš nevar nogurdināt sporta cīņās rūdītus sportistus! Apkrāvušies ar saiņiem, kā pasaules apceļotāji, mūsu brašie cīnītāji steidzās uzmeklēt māju vietas, jo kaut arī neilgais prombūtnes laiks radījis ilgas pēc sirmās Rīgas. Ar braucienu mūsu pārstāvis [Rūdolfs Ceplītis] ļoti apmierināts, jo ledushokejs Eiropas sirdī stipri pārveidojies un lasot tikai aprakstu, nekad nevarētu to panākt. Tagad, kad bijām aculiecinieki šīm grandiozām cīņām, varam droši teikt, ka arī mūsu ledushokejs progresēs. Daudz mācījamies kā techniskā, tā taktiskā ziņā un arī pati spēles uztvere mums jāpārveido. [..]

Arī spēlētāji atsaucās par braucienu ar vislielāko atzinību. Pirmais vārds – bet kā kanādieši spēlē!… Nav žēl, ka zaudējām, jo esam tiešam laimīgi, ka mums bija izdevība ar tiem sacensties. Tie ir mākslinieki – kuŗi sasnieguši īstu virtuozitāti… [..] Domājam, ka varēsim saviem biedrības [ASK] cīņas biedriem sniegt daudz pamācoša,” vēsta Rīts (1935.g. 31.janv.). ASK intereses aizstāvošā laikraksta Rīts visādi citādi pozitīvajā rakstā tomēr bija teikums, kas apliecināja, ka pēc kopīgas “misijas” draudzība ar US beigusies un atkal var atsākties ķengāšanās: “Tikai drusku rūktums sirdī par otra pārstāvja [Roberta Plūmes] partejisko rīcību Davosā. Tas ir vienīgais, kas [a]ptumšoja mūsu īsto prieku!” Pagaidām nekā konkrētāka neminēja, bet bija skaidrs – kara cirvis ir izrakts.

Latvijas_studentu_izl_Rits_1935-02-18Savukārt Latvijas studentu izlase (pa labi novietotā attēlā), kas Davosā bija guvusi visaugstākā līmeņa spēļu praksi un kopš 19.janvāra jau lieliski aklimatizējusies Šveices augstkalnu klimata apstākļos, itin veiksmīgi 4.februārī iestartēja akadēmiskajās meistarsacīkstēs Sanktmoricā. Latvieši uzvarēja Itāliju, Franciju un Čehoslovākiju, bet zaudēja Ungārijai un Šveicei, rezultātā ieņemot 3.-4.vietu turnīrā. “Vērojot mūsu studentu panākumus līdzšinējās cīņās, ar gandarījumu varam konstatēt, ka mācība Davosā gūst jau reālus panākumus. [..] Kādus panākumus mūsu studenti gūtu nepiedalījušies Davosā, varam iedomāties, salīdzinot ar agrāko gadu guvumiem. Jāvēlas, lai arī tie “speciālisti”, kuŗi apzīmē mūsu ledushokejistu braucienu uz Davosu par lieku un nevajadzīgu, beidzot, saprastu – tas bija nepieciešams, lai panāktu mūsu ledushokeja progresu. Ar gandarījumu varam teikt – Latvija ir spēcīgākā ledushokejā – Baltijas valstis!” sprieda un uzstāja laikraksta Rīts sporta rubrika (1935.g. 7.febr.).

Intensīvs kalendārs, ka jāatsaka Lietuvai

Studentu izlases cīņas februāra vidū turpinājās Rīgā notiekošajā SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) studentu olimpiādē, kur tika pieveiktas Igaunijas un Lietuvas studentu izlases. (Somiem ar hokeju tolaik klājās vēl ļoti švaki – “valdīja” bendijs. Somija pasaules čempionātā debitēja tikai 1939.gadā, kad 14 komandu konkurencē ieņēma dalītu 13./14.vietu, turklāt esot vienīgai turnīra komandai, kas zaudēja pilnīgi visas spēles un pat “neaizķēra” nevienu neizšķirtu…)

Februāra pirmajā pusē Latvijas izlasei bija piedāvājums aizvadīt divas spēles pret Lietuvas izlasi Kauņā (tā tolaik bija Lietuvas galvaspilsēta, jo Viļņa ietilpa Polijas sastāvā). “Lietuva vēlas sacensties ledushokeja valstssacīkstē ar Latviju 9. un 10. febr. Kauņā. Paredzams, ka sacīkstes tomēr nenotiks, jo lietuvju piedāvātie noteikumi nepieņemami – tie ievērojami neizdevīgāki par noteikumiem, uz kādiem lietuvju komanda līdz šim 2 reizes uzņemta Rīgā,” informē Jaunākās Ziņas (1935.g. 6.febr.). Viena no reizēm bija 1932.gada februārī, kad Rīgā tika aizvadītas Latvijas-Lietuvas un Rīgas-Kauņas spēles. Otra varētu būt 1931.gada martā, kad Rīgā tikās Latvijas-Lietuvas studentu izlases, vai 1934.gada februārī, kad Rīgā viesojās Kauņas hokejisti un tika aizvadīta arī Rīgas-Kauņas izlašu spēle.

Iespējams neizdevīgie noteikumi vai arī drīzāk Latvijas izlases kalendāra salīdzinošā intensitāte lika atteikties no šīs iespējas. Aktuālās Latvijas izlases mugurkauls un arī skaitliski lielākā daļa vēl atradās Sanktmoricā (Šveicē), kur kā Latvijas studentu izlase vēl 9.februārī aizvadīja savu pēdējo spēli akadēmisko meistarsacīkšu hokeja turnīrā. Zinot Latvijas izlases sastāva komplektācijas īpatnības klubu pārstāvju rīvēšanās un nesaprašanās gaisotnē, citu sastāvu salasīt varētu arī nepaspēt. Izgāzties pie kaimiņiem arī negribējās… Laika pārbīdes iespējas arī bija niecīgas vai nekādas, jo pēc nedēļas – 16. un 17.februārī – Rīgā bija paredzētas studentu izlases (tātad Latvijas valstsvienības lielas sastāva daļas) spēles SELL sacīkstēs Rīgā, kur, starp citu, startēja arī Lietuvas studenti. Galu galā draudzības spēles pret Lietuvas izlasi 1935.gadā izpalika.

Uz olimpiādi!

Tomēr Latvijas hokejam priekšā vēl bija jaunatklājumi un sasniegumi. Nākamajā sezonā Latvijas izlase dosies uz savu pirmo ziemas olimpiādes olimpisko turnīru, kas bija plānots Garmišā-Partenkirhenē (Vācijā) 1936.gada februārī. Neviens nevarēja paredzēt, ka nākamā iespēja Latvijai būs dota tikai pēc 66 gadiem – 2002.gadā Soltleiksitijā…

(Raksts papildināts un labots pēc tā publicēšanas.)

Avoti un literatūra:

ATTĒLOS! #1 – 1935.gada čempionāta plakāts; avots: poster-auctioneer.com. #2 Rūdolfs Klinsons; avots: wikipedia.org. #3 Roberts Plūme; avots: Atpūta, 1939.g. 10.marts. #4 Roberts Lapainis; avots: Sporta Pasaule, 1935.g. 25.febr. #5 Latvijas izlase 1935.gada janvārī Rīgā; avots: Rīts, 1935.g. 16.janv. #6 Rīgas stacija 1934.gadā; avots: citariga.lv (no Dzelzceļa vēstures muzeja krājuma). #7 Rīgas Dzelzs tilts 1932.gadā; avots: zudusilatvija.lv (Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija). #8 (un noslēdzošajā) Latvijas izlase 1935.gada janvārī Kēnigsbergā; avots: V.Čika, A.Šmits “Sporta Latvija”, 1955. #9 Vilciena reiss Rīga-Berlīne pie Marienburgas Austrumprūsijā (tag. Malborka Polijā), foto fiksēts ap 1932.-1939.g; avots: bildarchiv-ostpreusen.de. #10 Prinzregentenstadion Minhenē 1936.gadā; avots: prinzregentenstadion.de. #11 Davosa un tās leduslaukums 1935.gada pasaules čempionāta laikā; avots: tagesanzeiger.ch. #12 Winnipeg Monarchs komanda, kas kā Kanādas izlase spēlēja Eiropā 1934./1935.g. sezonā; avots: Rīts, 1935.g. 20.janv. #13 Latvijas un Kanādas izlašu spēle 1935.gada 20.janvārī (uzraksts uz tablo: LETTLAND CANADA); avots: Cīrulītis, 1935.g. 1.febr. #14 Latvijas un Kanādas izlašu kopfoto 1935.gada 20.janvārī; avots: Starts, 1935.g. 15.febr. #15 Latvijas un Kanādas izlašu spēle 1935.gada 20.janvārī; avots: Sporta Pasaule, 1935.g. 28.janv. #16 Latvijas un Kanādas izlašu spēle 1935.gada 20.janvārī (vārtus sargā Roberts Lapainis); avots: Rīts, 1935.g. 26.janv. #17 Lielbritānijas un Kanādas izlašu spēle 1935.gada 19.janvārī; avots: swissinfo.ch (Keystone Photopress). #18 Rumānijas izlase, kas pārstāvēja savu valsti 1935.gada pasaules čempionātā Davosā; avots: mto.ro. #19 Davosa un tās leduslaukums 1935.gada pasaules čempionāta laikā; avots: swissinfo.ch (Keystone Photopress). #20 Latvijas un Nīderlandes izlašu spēle 1935.gada 4.februārī; avots: Sporta Pasaule, 1935.g. 4.febr. #21 Latvijas izlase Davosā 1935.gada janvārī; avots: wikipedia.org (no Latvijas Sporta muzeja krājuma). #22 Latvijas studentu izlase 1935.gadā (faktiski samazināta sastāva Latvijas izlase; no kreisās: R.Lapainis, L.Vedējs, A.Pētersons, E.Klāvs, R.Bluķis, A.Ozols, A.Jesens); avots: Rīts, 1935.g. 18.febr.

Zemāk attēlā: Latvijas izlase 1935.gadā. Stāv (no kreisās): Arvīds Jurgens, Edgars Klāvs, Aleksejs Auziņš, Arvīds Pētersons, Andrejs Jesens, Ādolfs Petrovskis, Augusts Ozols. Priekšā (no kreisās): Kārlis Paegle, Roberts Lapainis, Leonīds Vedējs. Attēlā nav fiksēti Roberts Bluķis un Herberts Kušķis.

LAT_1935_Kenigsberga_Sporta_Latvija_1955_

Advertisements

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

Izlases debitants: JĀNIS JAKS, 18 gadi

Posted by petrovich27 uz 2014/04/09

Jaks_HKR_vs_Spb_Dinamo_2013_okt_(Kasp_Volonts)_N2_VERS_2Latvijas izlases spēlēm pret Somijas izlasi (10., 11. aprīlī) nosaukts sastāvs, kurā ir pieci debitanti – puiši, kuriem kāda no spēlēm pret somiem var kļūt par pirmo Latvijas pieaugušo izlases sastāvā. Starp “jauniesauktajiem” arī 18 gadus vecais aizsargs Jānis Jaks. Tikko vēl spēlējis jaunatnes līgas MHL plašumos un pārstāvējis Latvijas junioru uzlasi, bet tagad – jaunākais spēlētājs pieaugušo izlases kandidātos.

Sezona jaunajam aizsargam ir sanākusi viļņveidīga. Jau otrais gads Leonīda Tambijeva trenētajā HK Rīga vienībā, bet “pauzēts” ar traumām un atkopšanās periodiem. Decembrī Latvijas U-20 izlases rindās “sitās” par mūsu junioru atgriešanos elitē. U-20 valstsvienībai pietrūka, bet Jānis Jaks tika atzīts par junioru pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupas turnīra labāko aizsargu. Nav slikti, ja ņem vērā, ka Jaks ir pat gadu jaunāks par U-20 izlases pamatvecumu – 1994. gadā dzimušajiem, kas Latvijā un arī citviet pasaulē skaitās “labs” vecums ar plašu un talantīgu pārstavniecību.

Bet tagad, necik sen pēc MHL izslēgšanas spēļu pēdējās cīņas (HK Rīga vienībai tā bija 21. martā) Jānis Jaks turpina “ledus cīņas”, bet jau kā pieaugušo izlases kandidāts. Latvijas valstsvienības komplektēšanas gaitā pakāpeniski “ienāk” ziņas par olimpiskās izlases sastāva spēlētāju “izkrišanu” no pasaules čempionātam iecerētā komplekta. Medaļas otra puse ir tāda, ka tā ir iespēja sevi parādīt un apliecināt tiem spēlētājiem, kuri kandidātu sarakstā ir tuvāk tā beigām vai vispār nav iekļuvuši. Arī jaunajiem.

JĀNIS JAKS

  • Dzimis 1995. gada 22. augustā
  • Ampluā: aizsargs
  • “Figūra”: 181 cm; 83 kg
  • 2013./2014. g. sezonā: HK Rīga (MHL); 1 spēle Dinamo Juniors (Latvijas Virslīgā) [Vēl uz 2 gadiem spēkā esošs līgums ar HK Rīga / Dinamo saimniecību.]
  • Iepriekšējās sezonas: HK Rīga; Juniors; SK Rīga un Sāga komandas
  • Latvijas U-18 un U-20 izlašu dalībnieks pasaules čempionātos
  • Pirmais treneris: Ralfs Bukarts

Jaks_LAT_U18_vs_CZE_U18_2013-04-19_iihf_comJautājums: Kā vērtē savu aizvadīto sezonu kopumā? Esi apmierināts?

Jānis Jaks: Kopumā savu aizvadīto sezonu vērtēju tā ne īpaši, jo varēju labāk nospēlēt. Sezonas pirmo pusi labi gāja, bet pēc U-20 pasaules čempionāta dabūju traumu un tādēļ nevarēju spēlēt divus mēnešus, un tas ļoti ietekmēja otro sezonas daļu.

Cik nopietna bija trauma?

Muguras trauma. Skrimslim apkārt saites bija sastieptas.

Uz MHL play off jau biji savā labākajā formā?

Nē, nebiju. Jo vēl pirms paša play off dabūju smadzeņu satricinājumu un nedēļu nevarēju trenēties.

Līdz izlases treniņnometnei esi nonācis tāds samīcīts un apdauzīts… Vai traumas neliek sevi manīt?

Jā, bet tagad ir jau daudz labāk. Muguras trauma nedaudz liek sevi manīt, bet, nu, ar katru brīdi paliek arvien labāk.

Pirms U-20 pasaules čempionāta biji pēdējais, kurš nokļuva junioru izlases sastāvā. Konkurence bija liela?

Konkurence nebija pārāk liela. Man bija nelielas domstarpības visu sezonu ar vienu no treneriem, un tādēļ netiku sākumā paņemts uz izlasi.

Bet čempionata noslēgumā Direktorāts Tevi atzina par turnīra labāko aizsargu. Biji pārsteigts? Vai juties stabili pelnījis?

Biju pārsteigts nedaudz, bet, nu, no otras puses nebiju pārsteigts, jo darīju visu, lai pierādītu to, ka esmu tur labākais.

Jaks_89_vs_Energie_2013-09-28_HKR_facebook_VERS_7Kāpēc netikām U-20 elitē?

Jo komanda aizvadīja tikai divus treniņus kopā, un nebijām kārtīgi saspēlējušies savā starpā.

Bet liela daļa taču visu sezonu spēlēja kopā. Ar to nepietika?

Nē, jo maiņas nebija saliktas tā, kā spēlējām sezonas laikā.

Kā tā ir noticis, ka 18 gadu vecumā esi nonācis izlases kandidātu sarakstā un treniņos? Nav nedaudz par agru?

Pats nesaprotu, kāpēc, bet, nu, ja jau man tāda iespēja ir iedota, darīšu visu, lai to izmantotu. Nedomāju, ka par agru; ja spēlētājs cenšas un dara visu, un nekrīt ārā no kopējā fona, tad viss ir kārtībā, un nav nozīmes vecumam.

Kur un kāpēc sāki vispār spēlēt hokeju?

Viss sākās ar to, kad biju maziņš, man bija daudz enerģijas, un darīju daudz sliktas lietas, un mamma izdomāja aizvest mani uz hokeju, lai trenējos. Tā es sāku spēlēt hokeju no 5 gadu vecuma hokeja klubā Sāga.

Kā nonāci no Sāgas līdz SK Rīga komandām?

Trenējos Sāgā, tad es sāku spēlēt pie 94. gadiem Sāgā, un tur treneris bija Gunārs Krastiņš. Viņu ielika par galveno treneri SK Rīga-94, un viņš mani paaicināja spēlēt uz SK Rīgu.

Nebija sarežģīti spēlēt Latvijā un Baltkrievijas, vēlāk Sanktpēterburgas čempionātā?

Bija smagi, bet, nu, tāda ir tā hokejista dzīve. Nebija pārāk daudz spēles un nebija pārāk maz.

Skola no tā visa nav dabūjusi ciest?

Ir dabūjusi, it īpaši tagad, kad ir eksāmeni. Nav galīgi laika. Bet, nu, kad parādās kāds brīvs brīdis, tā esmu skolaa un, pateicoties labajām skolotājām, visu lēnā garā spēju savilkt kopā.

Jaks_HKR_vs_Spb_Dinamo_2013_okt_(Kasp_Volonts)_VERS_3Kura skola tā ir?

Rīgas Itas Kozakevičas poļu vidusskola.

Esi pēdējā klasē?

Jā.

Pabeigsi šogad sekmīgi?

Jā, domāju, ka pabeigšu ļoti labi.

Kuri ir tie cilvēki, kuriem esi visvairāk pateicīgs par to, kur tagad esi hokejā?

Vispirms jau mammai un tētim par to, ka veltīja savu laiku un pūles priekš mana hokeja. Tālāk – Ralfs Bukarts, kurš mani uzņēma hokejā, un tad – Leonīds Tambijevs, kurš daudz darba ieguldīja manī pēdējos gados.

Tagad esi iekļauts izlases sastāvā spēlēm pret Somiju. Būsi gatavs? Ceļi netrīcēs?

Būšu gatavs, jo nevar pievilt treneri. Neesmu spēlējis vēl tādā līmenī, bet, nu, domāju, ka netrīcēs un spēšu izdarīt visu.

Veiksmes Somijā!

P.S.

Uzziņām:

[Pirmā, trešā un ceturtā foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Otrais foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; šī foto avots: iihf.com.]

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), HK Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Jaunas sejas izlasē…

Posted by petrovich27 uz 2014/04/07

Lavins_vs_OHK_sests_PO_2011-03-03_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)10. un 11. aprīlī Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros Latvijas izlase aizvadīs spēles pret Somijas valstsvienību. Pirms došanās pie somiem Latvijas izlasei 7. un 8. aprīlī Ozolniekos norisinās sagatavošanās posms, kuram atlasīti 34 spēlētāji – 18 uzbrucēji, 12 aizsargi, 4 vārtsargi. Daudz “jaunu seju”, no kurām prāva daļa pieaugušo izlases kontekstā uzlūkota pirmoreiz.

Patiesībā lielākā daļa no Ozolnieku “komplekta” izlasē ir jau spēlējuši vismaz pārbaudes spēlēs. Tikai deviņiem biogrāfijā nav atzīmēta neviena spēle nacionālajā izlasē. Pārējiem 25 vīriem šādas spēles lielākā vai mazākā apjomā ir fiksētas. Tomēr jāņem vērā, ka tik liels apjoms “iesācēju” izlases komplektā nav bieža parādība. Tiesa, izlases aprīļa sākumā izlases treniņos ir pieejami arī Latvijas izlases “veterāni” ar ļoti cienījamu spēļu skaitu valstsvienībā – aizsargs Rodrigo Laviņš (215 spēles), uzbrucējs Aleksejs Širokovs (163 sp.), vārtsargs Edgars Masaļskis (131 sp.), uzbrucējs Juris Štāls (118 sp.), aizsargs Guntis Galviņš (106 sp.).

“Raibās” uzbrucēju rindas

No Latvijas olimpiskās izlases sastāva ir divi uzbrucēji – Koba Jass un Juris Štāls, kuri turklāt nenospēlēja visas valstsvienības spēles Sočos, bet tika rotēti. Toties ar skatu nākotnē uzbrucēju rindās tiek pārbaudīti nesen junioru vecumu pāraugušie Toms Andersons. Edgars Kļaviņš un Artūrs Kuzmenkovs (visi dzimuši 1993. g.), no kuriem pēdējais (Kuzmenkovs) izlasē jau skaitās uzspēlējis. Bez izlases spēļu prakses vēl divi “jauniesauktie” uzbrucēji – Jānis Ozoliņš (1989.) un Miks Lipsbergs (1991.). Kopumā septiņiem uzbrucējiem (no 18) ir pieaugušo pasaules čempionātu pieredze.

Brahmanis_hcgomel_com_N13_VERSOzolnieku treniņu veterāni-uzbrucēji (vecākie) ir jau nosauktie Širokovs (dz. 1981.) un Štāls (dz. 1982.), kā arī šo sezonu Baltkrievijas ekstralīgā aizvadījušais Edijs Brahmanis (dz. 1983.; attēlā pa labi #71). Jāatgādina, ka Brahmanis izlasē debitēja pirms gadiem desmit – 2003. gada novembrī turnīrā Odensē (Dānijā). Oficiālā statistika viņam uzskaita 12 spēles izlasē. Acīmredzot salīdzinoši veiksmīgā sezona HK Gomeļ ierindā ir veicinājusi izlases sastāva komplektētāju interesi par 30 gadus veco uzbrucēju.

Bet visādi citādi, pirms “somu spēlēm” izlases siets izskatās aptverošāks nekā dažu citu gadu pirms pasaules čempionāta. Protams, nav iespējams apskatīt un noskatīt visus potenciālos izlases personāžus – kam izslēgšanas spēles, kam traumas, bet kopumā kompānija vēl pirms Ozolnieku treniņiem tika skatīta vai uz papīra atķeksēta diezgan “raiba”.

Ozolniekos uzbrucēju pārstāvniecība ir bez Ziemeļamerikas, toties ietverot Baltkrievijas, Čehijas, Francijas, Krievijas, Norvēģijas, Slovākijas, Somijas, Šveices, Ukrainas un Zviedrijas dažāda līmeņa čempionātus. Kopā ar aizsargiem un vārtsargiem ģeogrāfiju paplašina arī Dānija, Kazahstāna, Lielbritānija, Ungārija, kā arī ASV. Konkrēts “zooparks”…

Latvijas izlases kandidāti – UZBRUCĒJI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

UZBRUCEJI_2014-04-07

* Šajā tabulā un zemāk līgu saīsinājumi atbilstoši attiecīgās valsts līgas rangam. Piem., Šveices NLB – SUI 2., Zviedrijas SHL – SWE 1., Krievijas VHL – RUS 2. utt. ** Tomam Andersonam fiksēta arī vismaz viena spēle HC Thurgau junioru komandā. *** Jānis Straupe dalību izlases treniņos pātraucis.

Eksperimentālā aizsardzība?

Sotnieks_LAT_vs_Somija_2011-04-07_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_VERSLatvijas izlases aizsargu kandidātu komplekts ir ne mazāk eksperimentāls kā uzbrucēju rindas. No olimpiskā sastāva treniņos pirms Somijas spēlēm ir tikai Kristaps Sotnieks (attēlā pa labi). Ar pasaules čempionātu vai agrāku olimpiāžu pieredzi arī Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Jēkabs Rēdlihs un Agris Saviels. Laviņš sākotnēji kandidātu sarakstā Ozolnieku treniņiem nebija iekļauts, taču izlases pārstāvji atzīst, ka aizsargu ierindā ir nopietnas problēmas. Tapēc arī pieaicināts 39 gadus vecais veterāns, kurš tad arī ir šī izlases komplekta pieredzējušākais spēlētājs. Starp vecākajiem arī minētie Rēdlihs-vidējais, Saviels un arī Maksims Širokovs – visi dzimuši 1982. gadā. Visiem 31-32 gadi.

Bet uz pārbaudi ir divi junioru vecuma aizsargi – Rūdolfs Kalvītis un Jānis Jaks. Bez izlases spēļu pieredzes arī Mārtiņš Gipters. Pārējiem it kā dalība pieaugušo valstsvienībā ir fiksēta, tomēr aizsargi Edgars Dīķis, Atrūrs Salija un arī Mārtiņš Porejs joprojām izlasei ir “jaunums”. Aizvadītajā nedēļā izlases kandidātu un Dinamo kopīgu treniņu ietvaros tika skatīti vēl daži aizsargi un arī uzbrucēji, kas liecina ne tikai par sastāva atlases “plašo skatu”, bet atgādina par realitāti, ka pasaules čempionātā nebūs pieejams viss olimpiskais sastāvs. Attiecīgi – ir jāmeklē, jātausta.

P.S. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir viens no diviem spēlētājiem, kas Latvijas izlasē aizvadījis visvairāk spēļu – viņam tādas ir 215. Ja treneri pārbaudes spēlēs “iesauc” arī Rodrigo Laviņu, tad viņam ir labas iespējas noķert un apdzīt Aleksandru Ņiživiju, kuram 217 spēles un kurš spēļu skaita ziņā ir valstsvienības līderis.

Latvijas izlases kandidāti – AIZSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

AIZSARGI_2014-04-07_labots

* Rodrigo Laviņš uz treniņiem aicināts jau pēc oficiālā saraksta publiskošanas (publicēts 3. aprīlī). ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

Meklējam “mūri”

Masalskis_LAT_vs_USA_2013-05-05_iihf_com-versKamēr viens no izlases vārtsargiem (Kristers Gudļevskis) ir nodarbināts cīņu laukos Ziemeļamerikā, izlases komplektētāji četru kandidātu lokā pirms spēlēm pret Somiju ir iekļāvuši četrus. Arī divus no olimpiskā komplekta – Edgaru Masaļski un “hronisko trešo” Ervīnu Muštukovu. Jāpiebilst, ka Masaļskis Ozolnieku komplektā ir otrs “sirmākais” – viņam 34 gadi (attēlā pa labi).

Vēl divi kandidātos iekļautie ir pārbaudāmie un iepriekš izlases sastāvā vēl nespēlējušie – 21 gadu vecais Rihards Cimermanis un 22 gadus vecais Jānis Kalniņš. Abus būtu interesanti redzēt izlases pārbaudes spēļu kontekstā, kas jaunajiem vārtsargiem būtu labs izaicinājums. Cimermanis šosezon tā arī palika Dinamo “trešais numurs” reglamenta izpildei un bez spēles laika, spēļu praksi “lasot” jaunatnes līgā MHL. Savukārt Kalniņš bija “tālu no acīm” – Ungārijā, par kuras hokeja līmeni saprašana ir maz vai nemaz. Attiecīgi, vienīgais veids – redzēt “kaujas apstākļos”.

Latvijas izlases kandidāti – VĀRTSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

VARTSARGI_2014-04-07

* DAB – pilns nos. Dunaújvárosi Acélbikák. ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

P.S.

Aizvadītajā nedēļā (līdz 3. aprīlim) starp kandidātiem arī bijuši uzbrucēji Rustams Begovs, Elvijs Biezais, Edgars Kurmis, Vitālijas Pavlovs (!), Deivids Sarkanis, Andris Siksnis un Raimonds Vilkoits, aizsargi Edmunds Augstkalns, Kristers Freibergs, Krišs Lipsbergs un Edgars Siksna.

Uzziņām:

[Rodrigo Laviņa un Kristapa Sotnieka foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Edija Brahmaņa foto avots: hcgomel.com (Denis Kulik). Edgara Masaļska foto avots: iihf.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Izlase pēc priekšpēdējās pārbaudes. Cipulis kā līderis

Posted by petrovich27 uz 2013/04/23

Cipulis_LAT_vs_BLR_2013-04-20_lhf_lv_Martins_Aise_VERS_2Piektdienas vakarā, kad pabeidzās Latvijas izlases spēle pret Baltkrievijas valstsvienību, ainava likās īpaši pelēka. Divu dienu un 3 spēļu summā Latvijas izlases, ieskaitot U-18 izlases sniegumu, bija pamanījušās zaudēt 0:17. Tomēr zināmu reabilitācijas procesu „lielā” izlase paveica nākamā dienā, ar 4:1 pieveicot tos pašus kaimiņus – Baltkrievijas hokejistus. 15. – 21. aprīļa nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4. Un izlases komplektācijas stāvoklis.

1. Mārtiņš Cipulis

Latvijas izlases pirmsčempionāta sagatavošanās cikla ietvaros divās Euro Hockey Challenge spēlēs pret Baltkrievijas izlasi rezultatīvākais valstsvienības spēlētājs ir izrādījies uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kurš 2 spēļu summā saražoja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un lietderības koeficientu +1. Jāatgādina, ka pirmā spēle pret „sābriem” bija sausa zaude, un Cipulis visus punktus iekrāja otrajā spēlē, būdams pārcelts pirmajā maiņā pie partneriem Jāņa Sprukta un Laura Dārziņa. Mārtiņš Cipulis nevien nekrita ārā no pirmā uzbrucēju virknējuma kolektīva, bet lieliski to papildināja un arī „pavilka uz priekšu” ierastos izlases līderus.

2. Ralfs Freibergs

ASV augstskolu hokejā (NCAA) sezonu pabeigušais Ralfs Freibergs bija viens no tiem Latvijas izlases kandidātiem, kuri nebija nosaukti federācijas paplašinātajā nacionālās izlases kandidātu sarakstā un kuri tomēr salīdzinoši „biezā slānī” tika testēti valstsvienības vajadzībām. Kas, savukārt, notika pēc tam, kad noskaidrojās, ka virkne izlases spēlētāju dažādu iemeslu dēļ tomēr nebūs valstsvienības rīcībā pasaules čempionātā… Aizsargs R. Freibergs bija viens no retajiem „aprīļa papildinājumiem”, kas tomēr nonāca līdz izlases spēlēm. Un, re ko, – savās pirmajās divās spēlēs Latvijas pieaugušo izlases ierindā (tās kā reizi iegadījās aizvadītajā nedēļā pret Baltkrievijas izlasi) Ralfs Freibergs bija lietderīgākais spēlētājs valstsvienībā. Divu spēļu summā R. Freibergam lietderības koeficients +3, kā arī viena rezultatīva piespēle. Bet štrunts par statistiku; izskatās, ka students Freibergs izlases sastāvā iekļaujas diezgan organiski un lietderīgi. Viņa sniegumā redzams briedums, kas nereti viņa vecuma (21 gads; dz. 1991.) Latvijā spēlējošiem hokejistiem pietrūkst.

3. Kristers Gudļevskis

Viens no vaimanu vai vismaz uztraukuma iemesliem Latvijas izlases kontekstā ir līdzšinējā pasaules čempionātu pamatvārtsarga Edgara Masaļska lēnā veselības atkopšanās un nebūšana izlases ierindā. Šādi apstākļi ir ļoti pateicīgi „pelnu kaisīšanai uz galvas”, „mazākā ļaunuma (cauruma) izvēlei” vai citam bēdu ielejas stāstam. Protams, starp 1. divīzijas sasniegšanas un citu kataklizmu iemesliem tika minēts izlases jaunākais vārtsargs 20-gadīgais Kristers Gudļevskis. Aizvadītajā nedēļā Gudļevskis sargāja vārtus savā otrajā spēlē Latvijas nacionālās izlases sastāvā, un sargāja līdz uzvarai – 96,5% atvairītu metienu un vidēji spēlē viens vārtu zaudējums (GAA 1.00). Protams, der piebilst, ka Latvijas izlase uz otru spēli pret Baltkrievijas izlasi devās jau ar iepriekšējā dienā iekrātu sausu zaudējumu un citu motivāciju. Tomēr Gudļevska krahs šajā konkrētajā spēlē nav sagaidīts. Sezonas divu spēļu summā izlasē Kristeram Gudļevskim pieklājīgs GAA 1.51.

4. Edgars Kulda

Kanādas rietumu gala galvenās junioru līgas WHL izslēgšanas spēles rit pilnā gaitā. Norisinās konferenču fināli. Uzbrucēja Edgara Kuldas (dz. 1994.) pārstāvētā Edmonton Oil Kings vienība Austrumu konferences finālsērijā „tur” rezultātu 1-1 pret Calgary Hitmen. Abas pirmās spēles norisinājās Kalgari; pirmajā uzvaru papildlaikā izspieda mājinieki (3:2 OT), bet otrajā „akmeni uz akmens neatstāja” Edmontonas komanda (0:6). Šo divu spēļu summā Edgars Kulda sakrāja 2 punktus (0+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1).

P.S. Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases kandidātu statistika 19. un 20. aprīļa spēlēs pret Baltkrievijas izlasi un 2012./2013. g. sezonas spēlēs kopumā (saskaņā ar eurohc.stats.poinstreak.com, lhf.lv; summētajā statistikā 14 spēles: 2 spēles pret Krievijas izlasi novembrī Rīgā; 3 spēles EIHC turnīrā decembrī Lionā (Francijā); 3 spēles Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā februārī Rīgā; 2 spēles pret Čehijas izlasi aprīlī Jindržihūvhradecā (Čehijā); 2 spēles pret Zviedrijas izlasi aprīlī Rīgā; 2 spēles pret Baltkrievijas izlasi aprīlī Rīgā):

spēlētājs dz. sp. vs BLR punkti vs BLR +/- vs BLR SM vs BLR met. vs BLR sp. SUMMĀ punkti SUMMĀ +/- SUMMĀ SM SUMMĀ
UZBRUCĒJI
1. Mārtiņš Cipulis 1980. 2 1+2 +1 2 4 10 2+4 +3 2
2. Jānis Sprukts 1982. 2 1+1 +2 2 6 6 1+2 +4 4
3. Lauris Dārziņš 1985. 2 0+2 +1 0 6 5 3+4 +4 0
4. Juris Štāls 1982. 2 1+0 -1 0 2 11 3+2 -1 8
5. Aleksejs Širokovs 1981. 2 0+1 ±0 0 1 7 0+1 -2 2
6. Andris Džeriņš 1988. 2 0+0 +1 0 1 9 1+0 -2 4
7.-8. Miks Indrašis 1990. 2 0+0 ±0 0 4 13 4+3 -1 2
Vitālijs Pavlovs 1989. 2 0+0 ±0 0 4 12 1+2 -4 6
9. Koba Jass 1990. 1 0+0 ±0 0 0 5 0+1 -2 2
10. Armands Bērziņš 1983. 2 0+0 -1 0 3 8 0+1 -3 6
11. Toms Hartmanis 1987. 1 0+0 -1 0 2 1 0+0 -1 0
12. Roberts Jekimovs 1989. 1 0+0 -1 0 1 13 1+6 +1 39
13. Ronalds Ķēniņš 1991. 2 0+0 -1 2 3 13 1+3 -1 6
14. Gints Meija 1987. 2 0+0 -3 0 2 13 2+2 -3 2
AIZSARGI
1. Ralfs Freibergs 1991. 2 0+1 +3 4 1 2 0+1 +3 4
2. Georgijs Pujacs 1981. 2 1+0 +2 2 4 6 2+0 +4 2
3. Mārtiņš Porejs 1991. 1 0+0 ±0 0 0 8 0+2 -5 16
4. Oskars Cibuļskis 1988. 1 0+0 -1 0 1 7 0+0 -5 0
5. Jānis Andersons 1986. 2 0+0 -1 0 0 3 0+0 ±0 0
6. Agris Saviels 1982. 2 0+0 -1 2 3 7 0+1 -3 2
7.-8. Māris Jass 1985. 2 0+0 -2 2 2 10 1+0 -9 2
Kristaps Sotnieks 1987. 2 0+0 -2 2 2 11 1+3 -7 6
VĀRTSARGI dz. sp. vs BLR atv. vs BLR GAA vs BLR SM vs BLR sp. laiks vs BLR sp. (laiks) SUMMĀ uzv.-zaud. SUMMĀ GAA SUMMĀ SM SUMMĀ
1. Kristers Gudļevskis 1992. 1 96.5% (25 no 26) 1.00 0 60:00 2 (119:29) 1-1 1.51 (3 vārtu z.) 0
2. Māris Jučers 1987. 1 91.43% (32 no 35) 3.00 0 60:00 8 (444:48) 1-6 3.37 (25 vārtu z.) 0

*

Citu Latvijas izlases kandidātu sniegums Latvijas izlases sastāvā 2012./2013. g. sezonā (šie nepiedalījās spēlēs pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada aprīlī):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM statuss
UZBRUCĒJI
1. Lauris Bajaruns 1989. 7 2+1 -2 0 šosezon no kandidātu loka atbrīvots
2. Mārtiņš Karsums 1986. 4 1+2 +2 0 kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
3. Miķelis Rēdlihs 1984. 3 1+2 +1 0 kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
4. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 3 0+3 -2 4 PČ piedalīties neplāno
5. Gunārs Skvorcovs 1990. 2 1+0 +1 2 šosezon no kandidātu loka atbrīvots
6. Elvijs Biezais 1991. 6 1+0 -4 4 šosezon no kandidātu loka atbrīvots
7. Māris Bičevskis 1991. 8 0+1 -3 10 trenējas ar izlasi
8.-9. Kaspars Daugaviņš 1988. 1 0+0 ±0 0 joprojām Boston Bruins (NHL) rīcībā
Roberts Bukarts 1990. 1 0+0 ±0 0 kopj veselību (plecs); netiekot gaidīts uz PČ
10. Artūrs Ozoliņš 1988. 3 0+0 ±0 2 kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
11. Kaspars Saulietis 1987. 3 0+0 -1 2 trenējas ar izlasi
12. Raitis Ivanāns 1979. 2 0+0 -1 4 kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
13. Juris Upītis 1991. 3 0+0 -2 2 šosezon no kandidātu loka atbrīvots
AIZSARGI
1. Aleksandrs Jerofejevs 1984. 5 0+3 +3 4 šosezon no kandidātu loka atbrīvots
2. Oskars Bārtulis 1987. 5 1+1 +2 6 kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
3. Arvīds Reķis 1979. 4 0+1 +2 2 kopj veselību; PČ nepiedalīsies
4. Krišjānis Rēdlihs 1981. 7 0+0 +1 2 trenējas ar izlasi
5. Mārtiņš Jakovļevs 1991. 6 0+1 ±0 2 šosezon no kandidātu loka atbrīvots
6. Sandis Ozoliņš 1972. 3 0+0 ±0 2 PČ piedalīties neplāno
7. Artūrs Kulda 1988. 4 1+0 -1 2 joprojām Winnipeg Jets (NHL) rīcībā
8. Jēkabs Rēdlihs 1982. 2 0+0 -2 2 kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
VĀRTSARGI dz. sp. (laiks) uzv.-zaud. GAA SM statuss
1. Edgars Masaļskis 1980. 4 (244:03) 2-2 2.21 (9 vārtu z.) 0 trenējas ar izlasi
2. Mārtiņš Raitums 1985. 1 (40:00) 0-1 7.50 (5 vārtu z.) 0 kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts

*

Citi Latvijas izlases kandidāti, kuri nosaukti 21. marta paplašinātajā sarakstā vai treniņnometnei pievienojušies pēc tam, bet nav aizvadījuši izlases spēles 2012./2013. g. sezonā:

ampl. spēlētājs dz. statuss
V Jānis Kalniņš 1991. šosezon no kandidātu loka atbrīvots
V Ervīns Muštukovs 1984. šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A Edgars Apelis 1989. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A Ričards Birziņš 1989. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A Guntis Galviņš 1986. kopj veselību (menisks); PČ nepiedalīsies
A Mārtiņš Gipters 1989. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A Rodrigo Laviņš 1974. kopj veselību; PČ nepiedalīsies
A Ēriks Ševčenko 1991. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Zemgus Girgensons 1994. joprojām Rochester Americans (AHL) rīcībā
U Vitālijs Hvorostiņins 1992. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Roberts Lipsbergs 1994. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Roberts Maziņš 1990. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Jānis Ozoliņš 1989. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Ēriks Ozollapa 1987. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Sergejs Pečura 1987. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Kristiāns Pelšs 1992. joprojām Oklahoma City Barons (AHL) rīcībā
U Jānis Straupe 1989. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Raimonds Vilkoits 1990. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Mārcis Zembergs 1988. kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots

*

Plašākai ainavai:

  • Latvijas un Baltkrievijas izlašu spēļu statistika 2013. g. aprīlī – pointstreak.com (2013-04-09 (0:3); 2013-04-10 (4:1))
  • Izmaiņas Latvijas izlases kandidātu lokā (2013-04-15) – lhf.lv
  • Latvijas izlases papildu kandidātu apskate aprīļa vidū (2013-04-12 un 2013-04-13) – sportacentrs.com, sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Iepriekšējais Latvijas izlases treniņu procesa un sastāva statuss (2013-04-06): tepat
  • Latvijas un Zviedrijas izlašu 7. aprīļa spēles statistika (swehockey.se lapā iemetienu statistika absolūti neatbilst patiesībai; pointstreak.com lapā vārtsargu atvairīto metienu skaits rēķināms no pretinieku metienu skaita) – stats.swehockey.se, pointstreak.com
  • Latvijas un Zviedrijas izlašu 8. aprīļa spēles statistika (swehockey.se lapā iemetienu statistika absolūti neatbilst patiesībai; pointstreak.com lapā vārtsargu atvairīto metienu skaits rēķināms no pretinieku metienu skaita) – stats.swehockey.se, pointstreak.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika 2 spēlēs pret Zviedrijas izlasi aprīlī (ar izcili greizu iemetienu statistiku) – stats.swehockey.se

[Attēlā: Mārtiņš Cipulis Latvijas izlases ierindā spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Cik „īsta” Zviedrijas izlase brauc uz Rīgu? Ko pretī „piedāvās” Latvija?

Posted by petrovich27 uz 2013/04/06

LAT_Ol_kval_2013_febr_DR_facebook_N4_VERSLatvijas izlases sagatavošanās cikls rit savu gaitu. 7. un 8. aprīlī uz Arēnas Rīga ledus tiek gaidīta „trīs kroņu” valstsvienība. Cik apjomīgu „muskulatūru” būs sarūpējusi Zviedrijas izlase? Un cik jaudīgs būs Latvijas valstsvienības komplekts šajās spēlēs?

Ja pasaules čempionātā Latvijas izlasei pretiniekos nāk Čehijas vai Zviedrijas valstsvienība, tas liekas diskusijas par pretinieku stiprumu neizraisa. Neatkarīgi no gada aktuālās komplektācijas un citiem blakus faktoriem, šo hokeja lielvalstu izlases jebkurā pasaules čempionātā ir Spēks. Nemaz nerunājot par šo valstu olimpiskajām izlasēm. Un zaudējums čehiem / zviedriem ar 1 – 2 vārtu starpību tiek uzskatīts par cienījamu. Ja vēl gadās tā retā reize desmitgadē, kad tiekam līdz neizšķirtam pamatlaikā, tad tas ir Notikums.

Citādāk ir ar Euro Hockey Challenge spēlēm, kuru gaitā jau laicīgi treneri testē un sijā „īsto” izlašu sastāvus. Šajās spēlēs laukumā dodas „citas” izlases. Arī Latvijas krāsās redzam izlases kontekstā retāk redzētus uzvārdus. Šī iemesla dēļ šādas Čehijas un Zviedrijas izskatās ņemamākas, bet tik un tā – lāga netiekam tām klāt.

Kāda ir Zviedrijas „aprīļa izlase”?

7. un 8. aprīļa spēlēm Zviedrijas izlase kopumā piedāvā savas stiprākās līgas Elitserien izvilkumu ar nelieliem papildinājumiem, kā arī piebildi, ka komplektācijas brīdī Elitserien izslēgšanas spēlēs cīņu vēl turpināja 3 vienības – Skellefteå AIK, Luleå HF un Färjestad BK. No šīm komandām pārstāvniecība aprīļa sākuma valstsvienībā nav, bet ir pa kādam Somijā, Šveicē un Zviedrijas otrajā līgā spēlējušam hokejistam, kā arī pieci vīri, kuri šosezon cīnījās KHL čempionātā.

Zviedru „piedāvājums” ir arī salīdzinoši jauns. Uz Rīgu vestajā sastāvā ir nosaukti arī trīs U-20 vecuma hokejisti, 1993. gadā dzimušie – uzbrucējs William Karlsson, aizsargs Tom Nilsson un vārtsargs Linus Ullmark. No visa Zviedrijas izlases sastāva tikai pieciem vīriem ir pasaules čempionāta spēļu pieredze, turklāt ne pārāk ilgstoša: Joel Lundqvist un Martin Thörnberg – pa 3 čempionātiem, Fredrik Pettersson – 2, Johan Backlund un Andreas Jämtin – pa vienam. Ar dažāda apjoma NHL pieredzi ir divi vīri – uzbrucējs Joel Lundqvist (3 sezonas) un vārtsargs Johan Backlund (2 spēles). Tomēr arī „šāda Zviedrija”, lai arī otrās vai ceturtās izlases rangā, gaidāma kā visu „trīs kroņu” izlase. Atliek vien saprast, vai mēs varam ar tādu cīnīties? Piemēram, Krievijas otrā vai trešā izlase 2012. gada novembrī nebija pa spēkam… Atgādinājumam: abās spēlēs pa 1:3.

Zviedrijas izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētājs dz. klubs (līga) 2012./2013. PČ (OS) pieredze
UZBRUCĒJI
Dick Axelsson 1987. Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)
Patrik Carlsson 1987. HV71 (Zv. Elitserien)
Nicklas Danielsson 1984. SC Bern (Šv. NLA); HC Lev Praha (KHL)
Jonathan Granström 1986. Brynäs IF (Zv. Elitserien)
Richard Gynge 1987. Dinamo (Maskava; KHL); HC Lev Praha (KHL)
Mattias Janmark Nylén 1992. AIK Hockey (Zv. Elitserien)
Andreas Jämtin 1983. Linköpings HC; HV71 (Zv. Elitserien) 1 (-)
William Karlsson 1993. HV71 (Zv. Elitserien)
Mario Kempe 1988. MODO Hockey (Zv. Elitserien)
Joel Lundqvist 1982. Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien) 3 (-)
Fredrik Pettersson 1987. Donbass (KHL) 2 (-)
Dennis Rasmussen 1990. Växjö Lakers (Zv. Elitserien)
Robert Rosén 1987. Växjö Lakers (Zv. Elitserien)
Martin Thörnberg 1983. Torpedo (KHL) 3 (-)
AIZSARGI
Niclas Andersén 1988. Severstaļ (KHL)
Elias Fälth 1981. HV71 (Zv. Elitserien)
Stefan Johansson 1988. AIK Hockey (Zv. Elitserien)
Niclas Lundgren 1989. Växjö Lakers (Zv. Elitserien)
Tom Nilsson 1993. Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan = 2.)
Henrik Tömmernes 1990. Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)
Tobias Viklund 1986. AIK Hockey (Zv. Elitserien)
VĀRTSARGI
Johan Backlund 1981. Oulun Kärpät (Som. SM-liiga) 1 (-)
Linus Ullmark 1993. MODO Hockey J20 (Zv. J20 SuperElit = Jun. 1.); MODO Hockey (Zv. Elitserien); Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan = 2.)
Gustaf Wesslau 1985. HV71 (Zv. Elitserien)

*

Čehijas izlase bija „īstāka”

Atšķirībā no Zviedrijas izlases sastāva 3. un 4. aprīļa spēlēs pārstāvētā Čehijas izlase bija tuvāka savai galvenajai versijai. 10 vīriem ir pasaules čempionātu pieredze. Turklāt dažiem no viņiem itin solīda: Novotnijam – 5 čempionāti; Irglam – 4… Sešiem Čehijas valstsvienības vīriem, kas stājās pretī Latvijas izlasei arī dažāda apjoma NHL pieredze. Tam pašam Jiří Novotný – 3 ar pus sezonas (193 spēles), Petr Tenkrát – 3 sezonas (177 spēles); pa padsmit spēlēm Nacionālajā Hokeja Līgā arī sakolekcionējuši Lukáš Kašpar, Petr Vrána, Zdeněk Kutlák, Tomáš Mojžíš. Protams, pa laukumu „dod virsū” nevis „senos laikos” iekrāta NHL spēļu pieredze un bijušie čempionāti, tomēr Čehijas aprīļa izlases „nopietnību” un treneru pieeju sastāva atlasei nosaka gan.

Katrā gadījumā Latvijas izlasei pretī bija stājusies ne ceturtā un arī ne trešā Čehijas izlase. No 3. un 4. aprīlī pret Latvijas izlasi spēlējošās Čehijas valstsvienības ierindā bija 9 spēlētāji, kas kopā ar savu izlasi 2012. gada pasaules čempionātā tika pie bronzas medaļām. Tie ir uzbrucēji Lukáš Kašpar, Petr Koukal, Jiří Novotný, Petr Tenkrát, aizsargi Jakub Krejčík, Zdeněk Kutlák (1 spēle čempionātā), Tomáš Mojžíš, Jakub Nakládal un vārtsargs Jakub Kovář (6 spēles vārtos). Patiesībā arī īsti uz „tīru” Čehijas otro izlasi nepavelk… Ir kaut kas vairāk. Rokraksts kā ierasts pret čehiem – vairumā gadījumu viņi uzvar ar mazu „šķirbu”; šoreiz 3:4 un 0:1.

Čehijas izlases sastāvs spēlēs pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (spēlētāji ar spēles laiku; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

spēlētājs dz. klubs (līga) 2012./2013. PČ (OS) pieredze
UZBRUCĒJI
Milan Gulaš 1985. Metallurg (Magņitogorska; KHL); HC Škoda Plzeň (Čeh. Tipsport Extraliga)
Zbyněk Irgl 1980. Dinamo (Minska; KHL) 4 (-)
Lukáš Kašpar 1985. Donbass (KHL) 2 (-)
Petr Koukal 1982. Ņeftehimik (KHL) 2 (-)
Jiří Novotný 1983. HC Lev Praha (KHL) 5 (-)
Lukáš Pech 1983. HC Energie Karlovy Vary (Čeh. Tipsport Extraliga)
Ivan Rachůnek 1981. HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)
Tomáš Rachůnek 1991. HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)
Ondřej Roman 1989. HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)
Jiří Sekáč 1992. HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)
Vladimír Svačina 1987. HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)
Petr Tenkrát 1977. HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga) 3 (-)
Petr Vrána 1985. HC Lev Praha (KHL)
AIZSARGI
Jan Kolář 1986. HC ČSOB Pojišťovna Pardubice (Čeh. Tipsport Extraliga); Donbass (KHL)
Jakub Krejčík 1991. HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga) 1 (-)
Karel Kubát 1988. HC Verva Litvínov (Čeh. Tipsport Extraliga)
Zdeněk Kutlák 1980. HC Ambrì-Piotta (Šv. NLA) 2 (-)
Tomáš Mojžíš 1982. HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga); HC Slovan Bratislava (KHL) 2 (-)
Jakub Nakládal 1987. Spartak; HC Lev Praha (KHL) 1 (-)
Marek Trončinský 1988. Jugra (KHL)
Tomáš Voráček 1990. HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)
VĀRTSARGI
Pavel Francouz 1990. HC Verva Litvínov (Čeh. Tipsport Extraliga)
Jakub Kovář 1988. HC Mountfield České Budějovice (Čeh. Tipsport Extraliga) 1 (-)

*

Vispirms atdeve

Uz Jindržihūvhradecu, čehu pilsētiņu Austrijas pierobežā, kur notika spēles pret Čehijas izlasi, Latvijas valstsvienība ieradās tuvāk „pirmajam numuram” nekā pretinieki. Izlases sastāvā bez pasaules čempionātu pieredzes bija 8 spēlētāji. Protams, nav „zvaigžņu sastāvs”, bet šosezon pasaules čempionātā tāds arī „nedraud”, jo, kā parasti un šoreiz pat vairāk, ir spēlētāji, kas kopj veselību un vai citu iemeslu dēļ paliekoši ārpus izlases cīņām čempionātā. Tiesa, valstsvienības galvenā trenera piedāvātais modelis ‘vispirms atdeve, tad meistarība’, iespējams, netīko pēc visām „zvaigznēm”. Tagad arī izlases auru darījis pozitīvāku oficiāli apstiprinātais fakts – par Nolana palīgu kļuvis Artūrs Irbe, Latvijas hokeja leģenda (un nevajag kautrēties no šī apzīmējuma).

Attiecīgi pat spēlēs pret Čehiju laukumā nedevās daži spēlētāji, kuriem vietu vismaz šajās spēlēs sastāvā prognozēja, bet, piemēram, spēlēs piedalījās Liepājas Metalurgs uzbrucējs Lauris Bajaruns, kurš nemaz nebija 21. martā oficiāli izsludinātajā „paplašinātajā” kandidātu sarakstā, Vēl konkrētu interesi raisa Nolana pieeja ierastā centra uzbrucēju trūkuma risināšanā. Piemēram, Čehijas spēlēs kā centrs „gāja” Miks Indrašis, kurš ar visu jauno ampluā bija rezultatīvākais izlases ierindā, savus divus vārtu guvumus nokārtojot.

Latvijas izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Čehijas izlasi 2013. g. 3. un 4. aprīlī (saskaņā ar eurohc.stats.pointstrek.com; treknrakstā spēlētāji, kuri nekad nav spēlējuši pieaugušo PČ un/vai OS):

spēlētājs sp. punkti +/- SM metieni uzv. iemet.
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 2 2+0 ±0 0 4 29.6% (8 no 27)
2. Lauris Bajaruns 2 1+0 -1 0 4
3. Roberts Jekimovs 2 0+1 ±0 0 2
4. Koba Jass 2 0+1 ±0 2 2
5. Mārtiņš Cipulis 2 0+1 -1 0 2 50.0% (1 no 2)
6. Juris Upītis 1 0+0 ±0 0 2 100% (1 no 1)
7. Ronalds Ķēniņš 2 0+0 ±0 0 1 33.3% (1 no 3)
8. Elvijs Biezais 1 0+0 ±0 0 1
9. Māris Bičevskis 2 0+0 ±0 2 3 47.1% (8 no 17)
10. Vitālijs Pavlovs 2 0+0 -1 0 5 0% (0 no 1)
11. Gints Meija 2 0+0 -1 0 3 0% (0 no 2)
12. Kaspars Saulietis 1 0+0 -1 0 1
13. Aleksejs Širokovs 1 0+0 -1 2 0 41.7% (5 no 12)
14. Juris Štāls 2 0+0 -1 4 3 62.5% (20 no 32)
AIZSARGI
1. Aleksandrs Jerofejevs 2 0+1 +2 4 0
2. Mārtiņš Porejs 2 0+0 +1 0 1
3. Mārtiņš Jakovļevs 2 0+0 +1 2 4
4. Krišjānis Rēdlihs 2 0+0 -1 0 8
5. Kristaps Sotnieks 2 0+1 -2 0 2
6. Oskars Cibuļskis 2 0+0 -2 0 2
7. Māris Jass 2 0+0 -2 2 4
VĀRTSARGI sp. min:sek GAA atv. met. atv. % SM
1. Māris Jučers 2 119:18 2.51 36 (no 41) 87.8% 0
Kristers Gudļevskis 0 0:00 0

*

Kādus pārsteigumus spēlēm pret Zviedriju būs sagatavojis Teds Nolans ar kolēģiem?

Labās ziņas ir tādas, ka izlases treniņnometne ir papildinājusies. Tās rīcībā ir nonākuši uzbrucējs Jānis Sprukts, kā arī aizsargi Jānis Andersons, Georgijs Pujacs un Agris Saviels.

Savukārt no izlases kandidātu loka atbrīvoti aizsargi Ričards Birziņš, Aleksandrs Jerofejevs, uzbrucēji Gunārs Skvorcovs un Roberts Maziņš. Starp citu, Birziņš un Maziņš izlases treniņnometnē bija iekļauti sākotnēji nebūdami oficiāli izsludinātajā kandidātu lokā. Izlases treniņnometni pametušo personu skaitā lielākais pārsteigums ir Jerofejeva „aiziešana”, jo spēlēs pret Čehijas izlasi viņam fiksēta itin pieklājīga statistika: komandā labākais lietderības koeficients abu spēļu summā (+2), kā arī rezultatīva piespēle. Acīmredzot stāsts nav par matemātiku, bet ķīmiju…

Latvijas izlases uzbrucēju maiņas, „lielmaiņas”, aizsargi un vārtsargi 6. aprīļa treniņā (saskaņā ar LHF datiem):

maiņa sastāvs
„Zilie krekli” Mārtiņš Cipulis – Juris Štāls – Roberts Jekimovs
„Sarkanie krekli” Lauris Bajaruns – Vitālijs Pavlovs – Koba Jass
„Baltie krekli” Andris Džeriņš; Ronalds Ķēniņš; Kaspars Saulietis; Aleksejs Širokovs
„Dzeltenie krekli” Māris Bičevskis; Elvijs Biezais; Miks Indrašis; Gints Meija; Jānis Sprukts; Juris Upītis
Aizsargi Jānis Andersons; Oskars Cibuļskis; Mārtiņš Jakovļevs; Māris Jass; Mārtiņš Porejs
Georgijs Pujacs; Krišjānis Rēdlihs; Agris Saviels; Kristaps Sotnieks
Vārtsargi Kristers Gudļevskis; Māris Jučers; Jānis Kalniņš; Ervīns Muštukovs
(atsevišķi – Edgars Masaļskis)

*

Citi Latvijas izlases kandidātu sarakstā 21. martā izsludinātie (saskaņā ar lhf.lv):

ampl. spēlētājs statuss
A Oskars Bārtulis kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
A Ričards Birziņš kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A Guntis Galviņš kopj veselību (menisks); PČ nepiedalīsies
A Aleksandrs Jerofejevs šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A Artūrs Kulda Winnipeg Jets (NHL) komandas rīcībā
A Rodrigo Laviņš kopj veselību; PČ nepiedalīsies
A Jēkabs Rēdlihs kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
A Arvīds Reķis kopj veselību; PČ nepiedalīsies
U Armands Bērziņš kopj veselību (potīte); tiekot gaidīts
U Roberts Bukarts kopj veselību (plecs); tiekot gaidīts
U Lauris Dārziņš tiek gaidīts
U Kaspars Daugaviņš Boston Bruins (NHL) komandai sezona turpinās
U Zemgus Girgensons Rochester Americans (AHL) komandai sezona turpinās
U Mārtiņš Karsums kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
U Roberts Maziņš kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Aleksandrs Ņiživijs tiek gaidīts (uz ?)
U Kristiāns Pelšs Oklahoma City Barons (AHL) komandai sezona turpinās
U Miķelis Rēdlihs kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
U Gunārs Skvorcovs šosezon no kandidātu loka atbrīvots

*

Ieskatam:

  • Latvijas izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Čehijas izlasi 2013. g. aprīlī – pointstreak.com
  • Čehijas izlases sastāvs un statistika spēlēs pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (iespējams, statistika vēlāk summēsies) – pointstreak.com
  • Zviedrijas izlases spēlētāju sastāvs un statistika spēlēs pret Slovākijas izlasi 2013. g. aprīlī (sastāvs nav identisks spēlēm pret Latvijas izlasi) – stats.swehockey.se
  • Zviedrijas izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas valstsvienību – lhf.lv
  • Latvijas izlases sastāva aktualitātes – periodiski (twitter.com); 2013-04-06: (sportacentrs.com); 2013-04-01 (lhf.lv); 2013-03-27 (sportacentrs.com)
  • Latvijas izlases kandidātu saraksts 21. martā – lhf.lv

[Attēls fiksēts Latvijas izlases cīņu gaitās Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Latvijas izlases “gaidīšanas svētki” tuvojas beigām

Posted by petrovich27 uz 2012/04/17

pēc atgriešanās no Dānijas izbraukuma Latvijas izlase Piņķu ledus hallē turpina “briest” pasaules čempionātam. sagatavošanās posma kārtējie atskaites punkti ir paredzēti 20. un 21. aprīlī, uzspēlējot pret Krievijas izlasi Euro Hockey Challenge turnīra ietvaros. Latvijas valstsvienības treniņnometne “mesijas” negaida un izlases sastāva skaitliski lielākā daļa ir treneru rīcībā, taču daži spēlētāji sastāvu vēl varētu izdaiļot. kuri?

Ziemeļamerikas izslēgšanas spēļu gaita ir viena no mazāk prognozējamām lietām izlases kontekstā, taču Eirāzijā notiekošo čempionātu izskaņa vēl aprīļa otrajā pusē atbrīvos virkni hokejistu, kas ir nosaukti Latvijas izlases kandidātu sarakstā. “pēdējie metri” savos čempionātos atlikuši aizsargam Aleksandram Jerofejevam Slovākijā, vārtsargam Ervīnam Muštukovam Dānijā, vārtsargam Mārtiņam Raitumam Kazahstānā, uzbrucējam Ronaldam Ķēniņam Šveicē un aizsargam Georgijam Pujacam Krievijā.

izlases rīcībā, vismaz teorētiski, varētu nonākt kandidātu sarakstā “izvietotie” un obligāto sezonu noslēgušie Liepājas Metalurgs komandas puiši – uzbrucēji Artūrs Mickēvičs, Gunārs Skvorcovs un vārtsargs Jānis Kalniņš. taču, ja vērtē reāli, tad – jo tuvāk maijs (t.i., pasaules čempionāts), jo mazāk eksperimentu ar izlases sastāvu ir gaidāmi. iespējams, kāds no liepājniekiem arī nonāks treniņnometnē, taču tas drīzāk būs apstākļu spiests izņēmums, nevis likumsakarība, jo pamazām tuvojas stadija, kurā kandidāti jau tiek “atsijāti”, nevis meklēti. jāpiebilst, ka Skvorcovs treniņos un vienā aprīļa pārbaudes spēlē “pie Nolana” jau ir bijis.

ir skaidrība par pirmajiem diviem vārtsargiem – Edgaru Masaļski un Māri Jučeru, bet trešais vēl tiek “zīlēts”. acīmredzot izlases treniņos palīdzošais Gudļevskis tas nebūs. paliek atklāts jautājums, cik liela būs iespēja un vajadzība “apskatīt” visus trīs pārējos – Kalniņu, Muštukovu, Raitumu?

“obligātais” Ivanāns

Calgary Flames vadība ir sniegusi oficiālu atļauju “spēka uzbrucējam” Raitim Ivanānam pievienoties Latvijas izlasei, taču pats Ivanāns “pa ceļam” uz izlasi aizķēries, risinot savus privātas dabas jautājumus. vismaz pagaidām nav arī nekādas garantijas, ka viņš pievienosies izlasei, taču, ja pievienosies – sastāvā būs jāiekļauj obligāti. jo tādi ir nosacījumi par hokejistu izsaukšanu ar NHL vienvirziena līgumiem. tādēļ arī vēl viens atklāts jautājums, cik lielā mērā Raitis Ivanāns izdaiļos izlasi, ja pievienosies tās sastāvam?

vēl no Ziemeļamerikas tiek gaidītas ziņas no aizsarga Oskara Bārtuļa “īpašniekiem” – Phialdelphia Flyers: laidīs vai nelaidīs? pats Bārtulis esot gatavs. citiem ziemeļamerikāņiem sezonas peripetijas ar NHL vai AHL izslēgšanas spēlēm var ievirzīties dažādi. teorētiskas cerības, pievienojot sastāvam vismaz čempionāta gaitā, ir uz uzbrucēju Kasparu Daugaviņu un aizsargu Artūru Kuldu. kandidātu sarakstā ir arī Ziemeļamerikas junioru līgās spēlējošie Zemgus Girgensons un Kristiāns Pelšs, taču ar katru play off spēli viņu iespējamā pievienošanās izlasei kļūst tālāka. ne tikai tādēļ, ka viņu komandas aizvada labu sezonu, bet arī tāpēc, ka paliek arvien mazāka iespējamība šos puišus “pārbaudīt” izlases kontekstā.

HK Rīga “frakcija” izlasē

uzbrucēji Miks Indrašis, Juris Upītis, Elvijs Biezais ir pamanāmi apliecinājuši, ka dalība Latvijas nacionālās izlases pārbaudes spēlēs ir daudz augstāka motivācija par pēcsezonas spēlēm HK Rīga, Juniors un pat Dinamo krāsās. divās pārbaudes spēlēs pret Dānijas izlasi puiši ir atzīmējušies ar cīņassparu, rezultativitātes punktiem un/vai lietderības plusiem, kā visa trūkumu viņiem pārmeta “spaidu darbu” laikā. ne pārāk auglīga “katorga” viņiem bija pēc HK Rīga MHL sezonas beigšanās – spēles Dinamo sistēmas trešajā komandā Juniors tās play off cīņās Latvijas Virslīgā un Dinamo nosaukuma pārstāvēšana draudzības spēlē pret Igaunijas izlasi. Biezajam vēl fiksēta dalība HK Rīga un Juniors apvienotajā komandā pret Latvijas U-18 izlasi.

Latvijas izlases kandidātu sarakstā ir un “dāņu spēlēs” piedalījās arī HK Rīga aizsargi Mārtiņš Jakovļevs, Mārtiņš Porejs un arī nosacīti, kā otrais numurs bez spēles laika, vārtsargs Kristers Gudļevskis. par daļējiem HK Rīga pārstāvjiem var uzskatīt arī uz izlases sastāvu kandidējošos Māri Bičevski un Robertu Bukartu. Bičevskis traumas dēļ nevienu pārbaudes spēli izlases krāsās šopavasar vēl nav aizvadījis, taču jau 18. aprīlī, saskaņā ar LHF sniegto informāciju, plāno “kāpt zirgā” – t.i. uz slidām.

konkurence jaunākajā kļūst sīvāka?

Latvijas izlases treniņnometni papildinot ar gaidītajiem kadriem pēc Eirāzijas pēdējām izslēgšanas spēlēm, izlases sastāvā paliek arvien mazāk vietas Dinamo “jaunatnei”. t.sk., 1990. – 1992. gados dzimušajiem HK Rīga puišiem, kas piedalās Latvijas izlases sagatavošanas posmā, ne tikai “aizpildot” sastāvu pilnvērtīgiem treniņiem. katrs “ivanāns” vai “pujacs” attālinās “jaunos – perspektīvos” no spēlēšanas katrā nākamajā pārbaudes spēlē, nemaz nerunājot par dalību pasaules čempionātā.

jādomā, ka neviens no jaunajiem hokejistiem liekas ilūzijas nelolo; taču – kamēr katrs konkrētais hokejists ir treniņnometnē, viņš ir vajadzīgs izlasei, un iespēja pastāv. protams, ar sniegumu spēlēs pret Dānijas izlasi (2:1 un 4:1) HK Rīga puišiem var nepietikt, lai “rezervētu” vietu sastāvā. par Robertu Bukartu šajā kontekstā ir mazāk diskusiju, taču arī Miks Indrašis ir diezgan labi pastrādājis, lai Dānijā nopelnītu plusiņus, kas var kļūt izšķiroši, treneriem apsverot izlasē iekļaujamo vai līdzi ņemamo rezervistu kandidatūras. it īpaši, ja izlase nevarēs saņemt visus potenciāli iespējamos uzbrucējus.

Latvijas izlases maiņu sadalījums 17. aprīļa rīta treniņā:

uzbrucēji aizsargi
SARKANIE: Indrašis – Sprukts – M. Rēdlihs Galviņš – Kr. Rēdlihs
MELNIE: Saulietis – A. Širokovs – Cipulis Cibuļskis – Tribuncovs
ZILIE: Bukarts – Bērziņš – Meija Sotnieks – Laviņš
BALTIE: K. Jass – Džeriņš – Štāls Andersons – Porejs
DZELTENIE: Biezais – Upītis – Macijevskis Jakovļevs
vārtsargi: Masaļskis; Jučers; Gudļevskis

*

Latvijas izlases dalībnieki un viņu statistika Euro Hockey Challenge 4 spēlēs 2012. gada aprīlī (kā arī klātbūtne 17. aprīļa treniņā un statuss attiecībā uz izlasi):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM izl. treniņā statuss
UZBRUCĒJI
1. Mārtiņš Cipulis 1980. 4 2+2 +3 0
2. Ģirts Ankipāns 1975. 3 1+2 +1 0 kopj veselību; prognozē atsākt treniņus
3. Miks Indrašis 1990. 2 2+0 +2 0
4. Roberts Bukarts 1990. 4 2+0 0 0
5. Aleksejs Širokovs 1981. 4 1+1 +1 4
6. Koba Jass 1990. 4 1+0 0 6
7. Gints Meija 1987. 4 0+1 -1 0
8. Armands Bērziņš 1983. 4 0+1 -1 4
9. Juris Upītis 1991. 2 0+0 +2 2
10. Elvijs Biezais 1991. 2 0+0 +1 0 papildinājums kandidātu sarakstā
11. Gunārs Skvorcovs 1990. 1 0+0 0 0 par LM spēlētāju pievienošanos izlasei precīzu ziņu nav
12. Roberts Jekimovs 1989. 2 0+0 0 0 kopj traumu; prognozējami PČ nespēlēs
13. Juris Štāls 1982. 4 0+0 -1 2
14. Miķelis Rēdlihs 1984. 2 0+0 -1 2
15. Kaspars Saulietis 1987. 2 0+0 -1 29
16. Jānis Sprukts 1982. 1 0+0 -1 0
17. Aleksandrs Macijevskis 1975. 4 0+0 -2 0
AIZSARGI
1. Atvars Tribuncovs 1976. 4 0+2 +2 0
2. Rodrigo Laviņš 1974. 3 0+0 +2 0
3. Krišjānis Rēdlihs 1981. 2 0+1 +1 0
4. Oskars Cibuļskis 1988. 4 0+1 +1 4
5. Guntis Galviņš 1986. 2 0+1 0 0
6. Kristaps Sotnieks 1987. 4 1+0 -1 2
7. Mārtiņš Jakovļevs 1991. 3 0+1 -1 0
8.-9. Jānis Andersons 1986. 3 0+0 -1 0
8.-9. Mārtiņš Porejs 1991. 3 0+0 -1 0
VĀRTSARGI dz. sp. (laiks) GAA atv. % SM izl. treniņā statuss
1. Māris Jučers 1987. 3 (178:45) 1.68 93.51% 0
2. Edgars Masaļskis 1980. 1 (64:25) 2.79 90.00% 0
3. Kristers Gudļevskis 1992. 0 (0:00) 0

* stats.swehockey.se nepareizi aprēķināts Masaļska GAA (3.73), ierēķinot kā vārtu zaudējumu arī pēcspēles metienu iespējams, neprecīzs arī atvairīto metienu procents.

Latvijas izlases kandidātu sarakstā iekļautie spēlētāji un viņu statuss (2012-04-17):

ampl. spēlētājs dz. izl. treniņos statuss
U Māris Bičevskis 1991. kopj veselību; 18. apr. plānots kāpt uz slidām
U Lauris Dārziņš 1985. kopj veselību; prognozējami PČ nespēlēs
U Kaspars Daugaviņš 1988. Ottawa Senators un NHL play off procesā
U Andris Džeriņš 1988. trenējas uz pilnu slodzi
U Zemgus Girgensons 1994. Dubuque Fighting Saints un USHL (ASV) play off procesā
U Toms Hartmanis 1987. kopj traumu; PČ nespēlēs
U Raitis Ivanāns 1979. Calgary Flames atbrīvojusi izlases rīcībā; kopj pers. lietas
U Mārtiņš Karsums 1986. tikko operēts; PČ nespēlēs
U Ronalds Ķēniņš 1991. ZSC Lions un NLA (Šveice) play off beidzas 17. aprīlī
U Artūrs Mickēvičs 1991. par LM spēlētāju pievienošanos izlasei precīzu ziņu nav
U Herberts Vasiļjevs 1976. PČ nespēlēs
U Kristiāns Pelšs 1992. Edmonton Oil Kings un WHL (Kanāda) play off procesā
A Oskars Bārtulis 1987. gaida Adirondack Phantoms kluba (AHL) lēmumu
A Māris Jass 1985. kopj traumu; PČ nespēlēs
A Aleksandrs Jerofejevs 1984. HC Slovan Bratislava un Slovākijas ekstralīgas play off beidzas ne vēlāk par 21. apr.
A Artūrs Kulda 1988. St. John’s IceCaps un AHL play off procesā
A Georgijs Pujacs 1981. Avangard un KHL play off beidzas ne vēlāk par 25. apr.
A Jēkabs Rēdlihs 1982. kopj veselību
A Arvīds Reķis 1979. sagaidījis ģim. papildinājumu; PČ nespēlēs
V Jānis Kalniņš 1991. par LM spēlētāju pievienošanos izlasei precīzu ziņu nav
V Ervīns Muštukovs 1984. Odense Bulldogs un AL-Bank Ligaen (Dānija) play off beidzas ne vēlāk par 20. apr.
V Mārtiņš Raitums 1985. Beibaris un Kazahstānas Augstākās līgas play off beidzas ne vēlāk par 29. apr.

*

izziņām:

[foto fiksēts pēc Latvijas izlases spēles pret Norvēģijas izlasi 2011. gada 25. aprīlī; foto avots: lhf.lv.]

Posted in HK Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

nācija pret nodevējiem. Latvijas izlases komplektācijas statuss

Posted by petrovich27 uz 2012/04/05

Latvijas izlases šefpavāram Tedam Nolanam izlases pirmajos oficiālajos treniņos “zupa” vēl pašķidra – nākas likt Andersonu uzbrukumā un iesaukt hokejistus, kas nebija kandidātu sarakstā… virkne izlases kandidātu vēl cīnās savās pamatdarbavietās – Eiropā tuvojas noslēgumam izslēgšanas spēles, bet Ziemeļamerikas galvenajās līgās – pat vēl regulārā sezona. šiem spēlētājiem ir “piedots”. vainīgie tiek meklēti starp tiem kandidātiem, kuriem sezona ir beigusies, bet izlases treniņos viņu nav. televizora “piesēdētāju tiesa” ir barga: bērni esot jādzemdē citā laikā un kamēr nav lauztas abas kājas, esot jāspēlē!

izlases oficiālie treniņi ir sākušies tikai pirmdien, 2. aprīlī, bet jau laicīgi sākts piemērot plānu B – papildināt sastāvu ar spēlētājiem, kas nebija nosaukti kandidātu sarakstā. lai arī 21. martā izsludinātajā izlases kandidātu listē bija tuvu pie 50 kandidātu, tie izlases rīcībā nonāk ļoti lēnām. izrādās, ar šo skaitliski ievērojamo sarakstu bija par maz… un attiecīgi 3. aprīlī izlases treniņiem ir pievienojušies uzbrucēji Aleksandrs Macijevskis (1975.), kas pabeidzis sezonu Norvēģijā, un Koba Jass (1990.), kuram sezona beigusies VHL un arī Kazahstānas Augstākajā līgā.

kaut arī izlases rīcībā esošo spēlētāju komplekts nav pati pilnība, un droši vien 6. un 7. aprīlī paredzētajās spēlēs pret Čehijas izlasi laukumā nedosies teorētiski jaudīgākais Latvijas izlases komplekts, tomēr sērām pamata īsti nav. piemēram, no Dinamo saimniecības puses izlases rīcībā ir “izsniegti” visi, kas bija kandidātu sarakstā, atskaitot Māri Bičevski, Mārtiņu Karsumu un Arvīdu Reķi. bet 21 persona, kas šosezon spēlējusi Dinamo un/vai HK Rīga ierindā, izlases rīcībā ir. un tikai 3 no tiem nav uzspēlējuši nevienu spēli “lielās” komandas oficiālajās spēlēs – Gudļevskis, Jakovļevs, Porejs. protams, izlase nav Dinamo un otrādi, bet izlases rīcībā nonākušo spēlētāju skaits un “uzvārdi” ledus un/vai sausajos treniņos ir pieklājīgs.

skaidrs, ka “gribās” Daugaviņu, Dārziņu, Kuldu, Pujacu. bet jautājums: kad tad vēl iztaustīt izlases apkaimi, ja ne tādās spēlēs kā Euro Hockey Challenge (EHC) turnīram pakārtotajās. šopavasar pirms pasaules čempionāta EHC izspēles ietvaros un vēl, papildu draudzējoties, Latvijas izlasei paredzētas 8 pārbaudes spēles. pilnīgi pietiekoši, lai izgaršotu visus pieejamos “ingredientus” izlases katlā, nosmeltu putiņas un uz pasaules čempionātu pasniegtu labāko, kas pieejams pašmāju dārziņā. tad nu no virtuves eksperimentiem pret Čehijas izlasi (6., 7. aprīlī) un arī Dānijas izlasi (11., 13. aprīlī) izcilus šedevrus diez vai vajadzētu gaidīt. iespējams, pret Krievijas izlasi 20. un 21. aprīlī jau būs salīdzinoši stabilizēta Latvijas izlases ierinda, taču pretinieks ir tāds, pret kuru izbaudīt savas ieceres nebūs viegli. bet pret Francijas ilzasi 30. aprīlī un 1. maijā ir atrādāms faktiski viss jau pēc pilnas programmas.

paralēli darbiem izlasē Teda Nolana asistenti Artis Ābols un Viktors Ignatjevs tur sevi pie veselības, uzspēlējot Latvijas Virslīgas finālsērijā “treneru komandā” – Ozolnieki / Monarch. pagaidām gan sērija aizgājusi “vilkiem” jeb “monarhiem”, ja tā labāk patīk, nevēlamā virzienā – ar 0-2 vadībā ir liepājnieki. dzimstošā vēja pilsētas komanda pirmajā spēlē Latvijas izlases “jaunākajiem” treneriem un viņu draugiem ieveva pa muguru ar 6:1, bet otrajā jau pieklājīgāk – 4:3. varbūt tā ietekmē Ābols un Ignatjevs kādu Liepājas Metalurgs-2 ierindā esošo, kas nav izlases kandidātu sarakstā, “atvilks” arī uz izlases treniņnometni?

Latvijas izlases kandidātu saraksts, izsludināts 21. martā (papildināts 3. aprīlī), un kandidātu statuss (2012-04-04):

ampl. spēlētājs dz. komanda 2011./2012. līga statuss
IZLASES RĪCĪBĀ
U Ģirts Ankipāns 1975. Dinamo (Rīga) KHL
U Armands Bērziņš 1983. Junost Baltkr. ekstralīga
U Roberts Bukarts 1990. Dinamo (Rīga) KHL
HK Rīga MHL
U Mārtiņš Cipulis 1980. Dinamo (Rīga) KHL
U Andris Džeriņš 1988. Dinamo (Rīga) KHL atkopjas no traumas; trenējas ar izlasi
U Miks Indrašis 1990. Dinamo (Rīga) KHL
HK Rīga MHL
Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
Juniors Latv. Virslīga
U Koba Jass 1990. Kazcink-Torpedo VHL (Krievijas 2.) papildinājis kandidātu loku treniņos
Kazcink-Torpedo-2 Kazahstānas Augst. līga (1.)
U Roberts Jekimovs 1989. SaiPa SM-liiga (Somijas 1.)
U Aleksandrs Macijevskis 1975. Stjernen Hockey GET-ligaen (Norv. 1.) papildinājis kandidātu loku treniņos
U Gints Meija 1987. Dinamo (Rīga) KHL
U Miķelis Rēdlihs 1984. Dinamo (Rīga) KHL
U Kaspars Saulietis 1987. Ņeman Baltkr. ekstralīga apaukstējies
U Jānis Sprukts 1982. Dinamo (Rīga) KHL sausajos treniņos
U Aleksejs Širokovs 1981. Kazcink-Torpedo VHL (Krievijas 2.)
U Juris Štāls 1982. Dinamo (Rīga) KHL
U Juris Upītis 1991. Dinamo (Rīga) KHL
HK Rīga MHL
Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
Juniors Latv. Virslīga
A Jānis Andersons 1986. Dinamo (Rīga) KHL treniņā arī kā uzbrucējs
Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
A Oskars Cibuļskis 1988. Dinamo (Rīga) KHL
A Guntis Galviņš 1986. Dinamo (Rīga) KHL
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. HK Rīga MHL
Juniors Latv. Virslīga
A Rodrigo Laviņš 1974. Dinamo (Rīga) KHL
A Mārtiņš Porejs 1991. HK Rīga MHL
Juniors Latv. Virslīga
A Jēkabs Rēdlihs 1982. Dinamo (Rīga) KHL
A Krišjānis Rēdlihs 1981. Dinamo (Rīga) KHL
A Kristaps Sotnieks 1987. Dinamo (Rīga) KHL
A Atvars Tribuncovs 1976. HK Gomeļ Baltkr. ekstralīga
V Kristers Gudļevskis 1992. HK Rīga MHL
V Māris Jučers 1987. Dinamo (Rīga) KHL
V Edgars Masaļskis 1980. Jugra KHL
PAREDZĒTI IZLASĒ
U Kaspars Daugaviņš 1988. Ottawa Senators NHL NHL reg. sezona beidzas 7. apr.; plānojas play off
Binghamton Senators AHL
U Zemgus Girgensons 1994. Dubuque Fighting Saints USHL (ASV 1. junioru) USHL reg. sezona beidzas 14. apr.; plānojas play off
U Raitis Ivanāns 1979. Calgary Flames NHL AHL sezona beidzas 15. apr.; plānojas play off
Abbotsford Heat AHL
U Ronalds Ķēniņš 1991. ZSC Lions NLA (Šveices 1.) 3. apr. sākās NLA play off finālsērija (beidzas 9.-17. apr.)
U Artūrs Mickēvičs 1991. Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga 3. apr. sākās Latvijas play off finālsērija (beidzas 10. – 16. apr.)
Liepājas Metalurgs-2. Latv. Virslīga
U Kristiāns Pelšs 1992. Edmonton Oil Kings WHL (Kanādas 1. jun. līm.) WHL play off turpinās (1. kārta pārvarēta)
U Gunārs Skvorcovs 1990 Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga 3. apr. sākās Latvijas play off finālsērija (beidzas 10. – 16. apr.); trenējas arī ar izlasi
Liepājas Metalurgs-2 Latv. Virslīga
U Herberts Vasiļjevs 1976. Krefeld Pinguine DEL (Vācijas 1.) Vācijas pilsonība spēlēt netraucē; ofic. paziņojumu nav
A Oskars Bārtulis 1987. Adirondack Phantoms AHL AHL reg. sezonas beidzas 15. apr.; iespējams play off
A Aleksandrs Jerofejevs 1984. HC Slovan Bratislava Slovāk. Tipsport extraliga (1.) play off finālsērija beidzas 13.-21. apr.
A Artūrs Kulda 1988. Winnipeg Jets NHL AHL reg. sezonas beidzas 15. apr.; paredzēts play off
St. John’s IceCaps AHL
A Georgijs Pujacs 1981. Avangard KHL KHL play off turpinās; beigsies 19.-25. apr.
A Arvīds Reķis 1979. Dinamo (Rīga) KHL tikko sagaidījis ģim. papildinājumu
V Jānis Kalniņš 1991. Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga 3. apr. sākās Latvijas play off finālsērija (beidzas 10. – 16. apr.)
Liepājas Metalurgs-2 Latv. Virslīga
V Ervīns Muštukovs 1984. Odense Bulldogs AL-Bank Ligaen (Dānijas 1.) 7.apr. sākas play off finālsērija (beidzas 14.-20. apr.)
V Mārtiņš Raitums 1985. Beibaris Kazahstānas Augst. līga (1.) play off finālsērija beidzas 20. – 29. apr.
PROGNOZĒJAMI IZLASĒ NEBŪS
U Māris Bičevskis 1991. Dinamo (Rīga) KHL traumēts
HK Rīga MHL
U Lauris Dārziņš 1985. Ak Bars KHL kopj veselību
U Toms Hartmanis 1987. Fife Plyers EIHL (Lielbr. 1.) traumēts
U Mārtiņš Karsums 1986. Dinamo (Rīga) KHL sausajos treniņos ar izlasi; kopj veselību
A Māris Jass 1985. HC Slovan Bratislava Slovāk. Tipsport extraliga (1.) traumēts

*

lasām- & skatāmviela:

  • Čehijas izlases sastāvs spēlēm Rīgā pret Latvijas izlasi (6., 7. aprīlī) – hokej.cz, apollo.lv
  • Atvars Tribuncovs par izlases treniņiem (2012-04-04) – diena.lv
  • Latvijas izlases sastāva statuss 3. aprīlī (2012-04-03) – sportacentrs.com
  • Laura Dārziņa izredzes spēlēt izlasē ir minimālas (2012-04-03) – diena.lv
  • sākas Latvijas izlases treniņnometne; komentē ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks un kandidāts Armands Bērziņš (2012-04-02; arī par apdrošināšanu) – lhf.lv
  • aizsargs Aleksandrs Jerofejevs par savām gaitām un vēlmi spēlēt izlasē (2012-04-02) – telegraf.lv
  • Latvijas izlases statuss 30. martā (2012-03-30) – lhf.lv
  • Mārtiņa Karsuma intervija (2012-03-29) – la.lv
  • Māris Jass traumēts un, prognozējams, pasaules čempionātā nepiedalīsies (2012-03-28) – apollo.lv
  • par Vācijas pilsonību pieņēmušā Herberta Vasiļjeva legālu iespēju spēlēt Latvijas izlasē (2012-03-24) – diena.lv
  • Latvijas izlases kandidātu saraksts (nosaukts 2012-03-21) – lhf.lv

[foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: lhf.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Latvijas izlases “komplekts” un statistika pēc Austrijas

Posted by petrovich27 uz 2011/04/17

Latvijas izlase kaujasformu šosezon iegūst ļoti pamazām. ir aizvadīti jau 75% pavasara pārbaudes spēļu (6 no 8), bet skaidrojums ir viens – laukumā vēl tiek testētas rezerves un sijāti pretendenti, bet pamatsastāva vīri pievienojas izlases spēlēm “nelielās porcijās”. uz 13. un 14. aprīļa spēlēm (4:5 PM un 3:2 PM) Insbrukā pret Austrijas izlasi līdzi valstsvienībai devās arī Ģirts Ankipāns un Arvīds Reķis, tomēr laukumā netika laisti. vēl pirms lidošanas uz Austriju “no trases” tika noņemts Aleksandrs Ņiživijs, kura došanās uz Austriju īsi pirms tam tika izsludināta.

“īstā” Latvijas izlase tiek gaidīta uz pēdējām divām pirms-čempionāta pārbaudes spēlēm pret Norvēģijas izlasi 25. un 26. aprīlī Rīgā. tiesa, nemaz tik daudz papildspēku “apkārt nemētājas”, un skaitliski lielāko daļu no šī gada čempionāta izlases ir bijusi uz Euro Hockey Challenge turnīra spēļu laukumiem.

“gaidības” uzbrucēju rindās

gaidītie. papildinājumi uzbrucēju rindās ir paredzēti dinamiešu Ģirta Ankipāna, Laura Dārziņa un Aleksandra Ņiživija personā, kā arī LHF oficiālajā paziņojumā “solīja”, ka šonedēļ izlasei pievienosies Herberts Vasiļjevs, kura komandai ir noslēdzies play off-s Vācijas DEL līgā. pagaidām gan “miglā tīta” ir gan Kaspara Daugaviņa, gan Mārtiņa Karsuma dalība izlasē. Daugaviņš kopā ar savu vienību plosās AHL izslēgšanas spēlēs cerībā uz Kaldera kausu. savukārt, Karsums jau trenējas, taču veselības sarežģījumi var pārvilkt strīpu spēlēšanai pasaules čempionātā. atgādinājumam: Jānis Sprukts uz vietu izlasē šī gada pasaules čempionātā “nekandidē”. tātad – uzbrucēju rindās Latvijas izlase var sagaidīt “jaunas asinis” 3-5 personu izskatā. visi pārējie “čempionāta izlases” uzbrucēji ir šajā pavasarī redzēti pārbaudes spēlēs un, atskaitot traumēto Sergeju Pečuru, bija Insbrukā.

vai Bukarts tagad pasaules čempionātam ir derīgs? abās spēlēs pret Austrijas izlasi sakarīgu un rezultatīvu sniegumu demonstrēja virkne vairāk vai mazāk jauno uzbrucēju. vairāk rezultatīvs uzbrucēju rindās bija Roberts Bukarts, kuram divās spēlēs 3 punkti (2+1), bet visu 6 notikušo Euro Hockey Challenge spēļu summā viņš ir otrs rezultatīvākais spēlētājs Latvijas valstsvienībā. starp citu, pirms iepriekšējā pasaules čempionāta Bukarts no izlases tika atbrīvots ar “domu”, ka ceturtajā maiņā viņam darīt nav ko, bet pirmajām trijām “nekvalificējas”, un, ka viņam “viss vēl priekšā”. izskatās, ka “priekša” ir atnākusi diezgan ātri… par pagājušā gada atbrīvošanu pirms pasaules čempionāta intervijā Jānim Matulim Roberts Bukarts teica: “Ja neesmu vajadzīgs, paldies un uzredzēšanos! Sauciet mani uz nometni nākamgad, es atbraukšu” (Sporta Avīze, 2010. g. 9.-15.XI). rādās, ka Bukarts vairs netiek saskatīts kā izlases kandidāts, bet esošajā modelī jau gandrīz kā “veterāns”…

“plusiņi”. izskatās, ka sezona Somijas stiprākajā līgā (SM-liiga) ir nākusi par labu vīriem, kas iepriekšējā sezonā “dzīvoja” starp KHL klubu un tā fārmklubu – Kasparam Saulietim un Armandam Bērziņam. jādomā, ka Saulieša kaujasspars, spēles stils un komandas kapteiņa rakstura īpašību “aizmetņi” īpaši simpatizē treneriem. spēlēs pret Austriju gāja dažādi, bet “plusiņus” nopelnīja arī Gints Meija (pa divām spēlēm 0+2) un Andris Džeriņš, kurš otrajā spēlē pret Austrijas izlasi prata aizstāt ārpus izlases sastāva esošo “cilvēku-bullīti” Aleksandru Ņiživiju un citu meistaru Lauri Dārziņu, sametot austriešiem divus pēcspēles metienus, no kuriem viens bija izšķirošais.

veterāni gaida? īpaši pārliecinoši pirmajā spēlē pret Austrijas izlasi gaidīto radoša un rezultatīva snieguma “piešprici” demonstrēja izlases pamatvērtība Miķelis Rēdlihs. taču pārējo veterānu, kuri, cita starpā, aizvadītajā sezonā ir “ostījuši” arī KHL ledu ārpus Dinamo, sniegums izraisa vairāk jautājumu, nekā atbilžu. iespējams, vīriem traucē kādas nesakoptas vai no jauna dabūtas traumas? varbūt kas cits? protams, vīri “kapā”, bet paliek jautājums – vai ceturtās maiņas līmenis ir “vieta”, kas tiek gaidīta no veterāniem? protams, var atbildēt, ka kādam galvenajās maiņās “jānes klavieres”. pagaidām gan nav uzskatāmi redzams, kurš spēlēs viņu nesto instrumentu…

neveselā aizsardzība

papildspēki aizsardzībā. Latvijas izlases aizsargu sastāvā droši zināmi papildinājumi ir gaidāmi tikai vienas personas – Artūra Kuldas – izskatā. vēl AHL sezonas gaitā A.Kulda teica, ka pēc AHL sezonas beigšanās viņa komandai, viņš būs gatavs. viņa Chicago Wolves Kaldera kausa izcīņai nekvalificējās, un attiecīgi – izlase jau šonedēļ, kā ziņoja LHF, sagaida Artūru Kuldu izlases sastāvā. savukārt, Kārļa Skrastiņa pievienošanās izlasei ir vairāk teorētiska nekā praktiska. Skrastiņa Dallas Stars izslēgšanas spēlēs netika un viņš skaidru “nē” izlasei nav pieteicis, tomēr, rādās, ka šajā pasaules čempionātā bez Skrastiņa. bet izlasei jau “līdzi braukā” un izlases kontekstā tiek “solīts” Arvīds Reķis, kurš tomēr ilgāku laiku nav spēlējis… tātad, pat teorētiski, izlasē gaidāmas tikai 2-3 “jaunas” aizsargu sejas, kas nav bijušas pārbaudes spēlēs.

lazarete “modē”?  atgādinājumam: šosezon traumu un dažādu citu iemeslu dēļ savus vārdus no izlases dalībnieku & kandidātu sarakstiem ir izņēmuši Oskars Bārtulis, Guntis Galviņš, Aleksandrs Jerofejevs, Rodrigo Laviņš, Agris Saviels. arī izlases sastāvā redzēto aizsargu rindās ir neliela lazarete. uz Austriju nebrauca “pietraumētie”, bet uz atlabšanu gaidošie Oskars Cibuļskis un Māris Jass.

plusi un mīnusi… spēlēs pret Austriju ar rezultativitāti “paspīdēja” izlases kapteiņa uzšuvi nēsājošais Georgijs Pujacs, kuram fiksēti 3 punkti (1+2) un kurš Euro Hockey Challenge spēļu summā ir rezultatīvākais aizsargs Latvijas valstsvienībā. tomēr rezultativitātes rādītāji nevar noslēpt negludumus laukumā un Pujaca švakāko lietderības koeficientu starp aizsargiem (“-4”). otrajā spēlē pret Austrijas izlasi ar divām rezultatīvām piespēlēm “atzīmējās” Krišjānis Rēdlihs, bet “bēda” tā pati – lietderība “-3” (4 spēlēs). interesanti, ka nevienam Latvijas izlases aizsargam pārbaudes spēļu summā nav pozitīvs un pat ne neitrāls lietderības koeficients. visi mīnusos…

uzvārdi vai “bilde” laukumā? ja treneri izlases aizsardzību komplektēs tikai pēc laukumā demonstrētā snieguma, tad kādu no it kā “stabilajiem” aizsargiem izlases sastāvā varētu arī neredzēt. tomēr cerība uz agrāk “dzirdētiem” uzvārdiem un Latvijas aizsargu lazarete varētu uz pasaules čempionātu aizvest kādu, kurš citos apstākļos šosezon tālāk par Insbruku nebūtu ticis. laba iespēja jaunajiem un gandrīz garantēta “piedošana” ne tik jaunajiem.

vārtos un uz soliņa… 

bez zīlēšanas. par vārtu “pirmo numuru” šaubu nav un, visdrīzākais, nebūtu, lai arī cik labi vai nelabi pārbaudes spēlēs būtu “uzvedies” Edgars Masaļskis. šaubu nav – viņš ir pārbaudīta vērtība. tik ļoti, ka konkurences viņam īsti nav. un te nav stāsts par to, ka starp viņu un citiem Latvijas vārtsargiem būtu tik milzīga meistarības bedre. protams, šīs bedres izveidē ir arī zināma loma stereotipiem, bet labā ziņa – treneriem un arī vārtsargiem nav “radošo moku” par to, kurš ir “pirmais vārtsargs”. un nav arī zīlēšanas šajā sakarā.

traumas arī te. bet kā zināms, uz pasaules čempionātu brauc 3 vārtsargi. pārbaudes spēlēs izlases rīcībā bija vēl 2 vārtu vīri – Edgars Lūsiņš un Māris Jučers. vienā no spēlēm cirkšņa traumu guvušais Edgars Lūsiņš teic, ka citkārt ir juties labāk, bet galīgi “norakstīties” vēl neļaujas – cerības līdz čempionātam sakopt traumu Lūsiņš vērtē ar “indeksu” – 50/50.

papildspēki nāk. savukārt, izlasei ir “papildinājums” arī vārtsargu rindās. Latvijas izlase “dabū” šīs sezonas Kazahstānas čempionāta vērtīgāko spēlētāju un Kazahstānas aktuālo čempionu Mārtiņu Raitumu, kuram ir acīmredzamas iespējas “paņemt” vārtu “otrā numura” kreklu. trešā vieta “uz brieža” būs atkarīga no Lūsiņa veselības, Jučera varēšanas un treneru shēmošanas. iepriekš Latvijas izlases un pasaules čempionāta kontekstā tika cilāts arī Ervīna Muštukova vārds, kurš tomēr paklusām izzuda vai neparādījās oficiālajos kandidātu sarakstos. kas zina, iespējams, cilvēciskie faktori pakāpsies malā un arī Muštukova kandidatūra kļūs aktuāla.

Latvijas izlases spēlētāju statistika Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros (pēc komandas 6 spēlēm; pa 2 spēlēm – pret Zviedrijas, Somijas un Austrijas izlasēm; 2011. g. marts – aprīlis):

spēlētājs sp. punkti SM metieni izšķ. PM +/-
UZBRUCĒJI            
Gints Meija 6 2+4 2 14 0 -1
Roberts Bukarts 6 3+2 2 13 0 -5
Kaspars Saulietis 6 3+0 4 5 0 0
Armands Bērziņš 5 1+2 2 5 0 0
Juris Štāls 6 1+2 4 9 0 0
Andris Džeriņš 6 1+1 0 7 1 -6
Miķelis Rēdlihs 3 1+1 14 3 0 -2
Aleksejs Širokovs 4 1+0 2 9 0 0
Roberts Jekimovs 6 1+0 10 9 0 -2
Kristiāns Pelšs 3 0+1 4 4 0 -1
Sergejs Pečura 4 0+1 4 4 0 -2
Raimonds Vilkoits 4 0+0 4 3 0 -1
Mārtiņš Cipulis 3 0+0 4 4 0 -3
Vitālijs Pavlovs 6 0+0 8 6 0 -3
Ronalds Ķēniņš 6 0+0 2 10 0 -5
AIZSARGI            
Alberts Iliško 6 0+1 2 3 0 -1
Oskars Cibuļskis 3 0+1 0 3 0 -1
Jānis Andersons 6 0+0 2 5 0 -1
Māris Jass 4 0+0 6 4 0 -2
Mārtiņš Porejs 2 0+0 0 1 0 -2
Krišjānis Rēdlihs 4 0+2 2 5 0 -3
Jēkabs Rēdlihs 4 0+2 6 5 0 -3
Kristaps Sotnieks 6 0+1 6 7 0 -3
Mārtiņš Jakovļevs 6 0+0 4 6 0 -3
Georgijs Pujacs 4 1+2 4 11 0 -4
VĀRTSARGI sp. min. GAA atv. % “sausi” SM
Edgars Masaļskis 3 190:00 3.47 90,27% 0 0
Māris Jučers 1 31:20 3.83 89,47% 0 0
Edgars Lūsiņš 3 147:14 6.11 85,98% 0 0
             

lasāmvielai & izziņām:

  • Latvijas izlases un tās spēlētāju statistika Euro Hockey Challenge turnīra spēlēs (“zem” sadaļas Euro Hockey Challenge) – stats.swehockey.se
  • Latvijas – Austrijas izlašu pārbaudes spēļu video – lhf.lv (13. aprīļa; 14. aprīļa)
  • Ilmārs Stūriška (Latvijas Avīze) par Latvijas izlasi (2011-04-16) – la.lv
  • nosaukts izlases sastāvs spēlēm pret Austrijas izlasi – lhf.lv
  • Aleksandrs Ņiživijs uz Austriju tomēr nebrauc – sportacentrs.com
  • Mārtiņš Raitums nosaukts par 2010./2011. g. sezonas Kazahstānas čempionāta vērtīgāko spēlētāju – icehockey.kz

[Roberta Bukarta foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 29. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Latvijas izlase pēc Somijas “viesizrādēm”. statistika

Posted by petrovich27 uz 2011/04/10

pirmsčempionāta pārbaudes spēļu cikls Latvijas izlasei, kā jau bija gaidāms, pretiniekos saņemot Zviedrijas un Somijas izlases, nesolīja “drošas uzvaras”. 7. un 8. aprīļa spēlēs, atzīstot somu pārākumu ar rezultātiem 0:5 un 3:5, Latvijas izlase pēc 4 spēlēm ir nostiprinājusies Euro Hockey Challenge turnīra tabulas priekšpēdējā (11.) vietā. sliktāk ir veicies tikai Austrijas izlasei, kurai arī četri zaudējumi pamatlaikā, bet nedaudz sliktāka gūto/zaudēto vārtu starpība. 13. un 14. aprīlī Insbrukā kā reizi abas bez punktiem palikušās izlases varēs noskaidrot savas attiecības un noskaidrot aktuālās turnīra tabulas īsteno “pastarīti”.

pārbaudes spēļu rezultātiem, pēc loģikas, būtu pēdējam lielumam, kas jāuztver ar satraukumu. lai arī Euro Hockey Challenge “plīvurā” tītajiem pārbaudes spēļu rezultātiem ir ierīkota tabula, kurā ir iespējams zaudēt vietu, tomēr lielais uzdevums ir rezultāts pasaules čempionātā. netālā atmiņā vēl ir skaistas pārbaudes spēles, bet mazāk skaisti svarīgākie turnīri. tādēļ šādos turnīros no treneriem parasti sagaida pareizo “zirgu” atlasi, apkalšanu… tomēr 7. aprīlī uz “hipodromā” notiekošo bija žēl skatīties…

korekcijas pirms “somu spēlēm”

“draudzēties” ar Somijas izlasi Znaroks & draugi varēja izvest tikai nedaudz papildinātu sastāvu. pret Somijas valstvienību jau uzspēlēja 6 vīri, kas nebija laukumā pret zviedriem. runa ir par Māri Jučeru, Alekseju Širokovu, Kristiānu Pelšu un “trīs vīriem” Rēdlihiem. tiesa, daži no nosauktajiem piedalījās vienā no abām spēlēm. atpakaļ ierindā uz otro spēli pret somiem bija Armands Bērziņš un Georgijs Pujacs.

savukārt, izlases treniņometni ir pametusi liela daļa tajā iesaistīto HK Rīga puišu, kuri kopā ar HK Rīga komandu devušies pārbaudes spēlēs uz Spāniju. attiecīgi, izlases sastāvā pret somiem vairs nebija Mārtiņš Porejs, kā arī nedēļas sākumā izlases treniņometnē “integrētie” Artūrs Salija, Ēriks Ševčenko un Juris Upītis. taču HK Rīga “kanti” izlases sastāvā joprojām tur Raimonds Vilkoits un Mārtiņš Jakovļevs, un arī Roberts Bukarts, kuram sanāca arī pamanāms spēļu skaits ne tikai Dinamo sastāvā, bet arī MHL čempionātā.

pozitīvo vērojumu TOP 3 pret Somijas izlasi

abās spēlēs pret Somijas valstsvienību un it īpaši pirmajā, kas noslēdzās ar 0:5, varēja atrast vai, pareizāk, nebija tālu jāmeklē “brīnumi” Latvijas izlases puišu sniegumā. taču konkrēti vārdi un viņu “klupšanas akmeņi”, saspēle savu vārtu priekšā un citi dažādas “elegances” pakāpes elementi ir diezgan iztirzāti. šoreiz par tiem dažiem plusiem, kas bija pamanāmākie un uzrunājošākie.

1. Bērziņa maiņa bija tas uzbrucēju trijnieks, kas vienīgais nokārtoja visus 3 trāpījumus Somijas izlases vārtos. uzbrukuma trio versijā “Jekimovs – Bērziņš – Meija” tika “iekopts” tieši uz 8. aprīļa spēli un izrādījās reti kaujasspējīgs. konkrētāko rezultativitāti nodemonstrēja no ierastajiem “draugiem” A.Džeriņa un Bukarta “atkabinātais” Gints Meija, kurš piedalījās visās 3 vārtu ieņemšanās (1+2). ar uzbrucējiem labi sadarbojās aizsargs Jēkabs Rēdlihs, kuram divas rezultatīvas piespēles.

2. Māris Jučers abās spēlēs pret Somijas izlasi tika pieteikts kā otrais vārtsargs aiz Edgara Lūsiņa muguras, apstiprinot vērojumus, ka viņam atvēlēta tikai “statista” un treniņu sparinga partnera loma, kamēr ārpus ierindas ir par pamatvārtsargiem saskatītie Edgars Masaļskis un Mārtiņš Raitums. taču pēc tam, kad otrās spēles 2. perioda vidū savainojumu guva Lūsiņš, pie savas 31 minūtes spēles laika tikušais Māris Jučers apliecināja, ka nemaz nav “sliktākais variants”. protams, ne visas epizodes bija ideālas un divus vārtu zaudējumus nācās piedzīvot; tomēr no sarakstiem viņa vārds nebūtu pāragri strīpojams.

3. jaunākie – 1991. un 1992. gados dzimušie (Mārtiņš Jakovļevs, Ronalds Ķēniņš, Kristiāns Pelšs) – hokejisti laukumā nedevās ar misiju “glābt Latviju” un būt izlases līderiem. taču sev atvēlētajās “trešā plāna” lomās darbojās neslikti. lielākie “pigori” spēlēs pret Somijas izlasi nebija uz viņu rēķina. tikai vienu spēli izlases krāsās aizvadīja Pelšs (1992.), tādēļ par viņa varēšanām vēl ir pāragri spriest. taču Jakovļevs un Ķēniņš, kuri ilgāk par saviem vienaudžiem ir aizķērušies izlases sastāvā, kopainu nebojā. nav arī būtiski, vai kāds no viņiem “aus slidas” pasaules čempionātā. svarīga ir viņu jau tagad gūtā pieredze, kura varētu nest augļus arī citās sezonās.

lazarete papildinās…

Latvijas izlases sastāvā tiek gaidīts, kad pievienosies Lauris Dārziņš, Mārtiņš Karsums, Aleksandrs Ņiživijs, Arvīds Reķis, kuru “aizķeršanos”, saskaņā ar LHF oficiālo informāciju, kavēja veselības sarežģījumi. iespējams, jau kādu no minētajiem sastāvā iekļaus pārbaudes spēlēm pret Austrijas izlasi.

taču pa šo laiku ir saradušās jaunas “jautājuma zīmes” izlases dakerētājiem. 7. aprīļa spēlē traumu guva Oskars Cibuļskis, bet 8. aprīlī pret somiem savainojās Edgars Lūsiņš un Sergejs Pečura. pagaidām gan 100% prognozējamu ziņu no izlases lazaretes nav. par Lūsiņa cirkšņa savainojumu iepriecinošu ziņu īsti nav, pēc spēles izlases dakteris Jānis Kvēps prognozējis Edgaram Lūsiņam sezonas beigšanos. bet Sergejam Pečuram, kura trauma pēc spēles tika diagnozticēta kā lūzums, tomēr izrādījusies “smags sasitums”, kuru nepieciešamības gadījumā līdz pasaules čempionātam vēl esot iespējams saārstēt.

Latvijas izlases spēlētāju statistika Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros (pēc komandas 4 spēlēm; pa 2 spēlēm – pret Zviedrijas un Somijas izlasēm; 2011. g. marts – aprīlis):

  spēlētāji dz.g. spēles punkti SM metieni +/-
  UZBRUCĒJI            
U Gints Meija 1987. 4 2+2 0 11 -2
U Juris Štāls 1982. 4 1+2 4 6 0
U Kaspars Saulietis 1987. 4 2+0 4 4 -1
U Armands Bērziņš 1983. 3 1+1 0 4 -1
U Roberts Bukarts 1990. 4 1+1 0 8 -4
U Roberts Jekimovs 1989. 4 1+0 10 9 -2
U Sergejs Pečura 1987. 4 0+1 0 4 -2
U Andris Džeriņš 1988. 4 0+1 0 2 -4
U Miķelis Rēdlihs 1984. 1 0 2 1 0
U Mārtiņš Cipulis 1980. 1 0 2 0 -1
U Kristiāns Pelšs 1992. 1 0 4 2 -1
U Aleksejs Širokovs 1981. 2 0 0 2 -1
U Raimonds Vilkoits 1990. 4 0 4 3 -1
U Vitālijs Pavlovs 1989. 4 0 6 4 -2
U Ronalds Ķēniņš 1991. 4 0 2 7 -3
  AIZSARGI            
A Jēkabs Rēdlihs 1982. 2 0+2 2 1 -1
A Oskars Cibuļskis 1988. 3 0+1 0 3 -1
A Alberts Iliško 1990. 4 0+1 0 3 -1
A Kristaps Sotnieks 1987. 4 0+1 4 5 -1
A Jānis Andersons 1986. 4 0 0 4 -2
A Mārtiņš Porejs 1991. 2 0 0 1 -2
A Māris Jass 1985. 4 0 6 4 -2
A Georgijs Pujacs 1981. 2 0 2 6 -3
A Krišjānis Rēdlihs 1981. 2 0 2 3 -3
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. 4 0 4 3 -3
  VĀRTSARGI   spēles min SM GAA % atv.
V Māris Jučers 1987. 1 31:20 0 3.83 89,47
V Edgars Masaļskis 1980. 1 60:00 0 4.00 90,24
V Edgars Lūsiņš 1984. 3 147:14 0 6.11 85,98
               

Euro Hockey Challenge turnīra tabula (pēc 2011-04-09 spēlēm):

vieta izlase spēles punkti
1. Somija 4 12
2. Zviedrija 4 12
3. Čehija 4 10
4. Šveice 3 7
5. Vācija 4 6
6. Slovākija 4 6
7. Baltkrievija 4 6
8. Dānija 4 5
9. Norvēģija 4 3
10. Krievija 3 2
11. Latvija 4 0
12. Austrija 4 0
       

Latvijas izlases treniņnometnes “personālsastāvs” (uz 2011-04-08; saskaņā ar LHF publiskoto informāciju):

  spēlētāji dz.g. statuss
  UZBRUCĒJI    
U Ģirts Ankipāns 1975. trauma
U Armands Bērziņš 1983.  
U Roberts Bukarts 1990.  
U Mārtiņš Cipulis 1980. trauma
U Andris Džeriņš 1988.  
U Roberts Jekimovs 1989.  
U Ronalds Ķēniņš 1991.  
U Gints Meija 1987.  
U Vitālijs Pavlovs 1989.  
U Sergejs Pečura 1987. trauma
U Kristiāns Pelšs 1992.  
U Miķelis Rēdlihs 1984.  
U Kaspars Saulietis 1987.  
U Aleksejs Širokovs 1981.  
U Juris Štāls 1982.  
U Raimonds Vilkoits 1990.  
  AIZSARGI    
A Jānis Andersons 1986.  
A Oskars Cibuļskis 1988. trauma
A Alberts Iliško 1990.  
A Mārtiņš Jakovļevs 1991.  
A Māris Jass 1985.  
A Georgijs Pujacs 1981.  
A Jēkabs Rēdlihs 1982.  
A Krišjānis Rēdlihs 1984.  
A Kristaps Sotnieks 1987.  
  VĀRTSARGI    
V Māris Jučers 1987.  
V Edgars Lūsiņš 1984. trauma
V Edgars Masaļskis 1980.  
       

lasāmvielai & izziņām:

  • Latvijas izlases un tās spēlētāju statistika Euro Hockey Challenge turnīra spēlēs (“zem” sadaļas Euro Hockey Challenge) – stats.swehockey.se
  • Latvija vs. Somija: spēļu videosportacentrs.com (7. aprīļa; 8. aprīļa)
  • Latvijas izlases sastāvs 2011-04-07 spēlei pret Somijas izlasi – lhf.lv
  • Latvijas izlases sastāvs 2011-04-08 spēlei pret Somijas izlasi – lhf.lv
  • 7. aprīļa spēles protokols – lhf.lv
  • HK Rīga sastāvs pārbaudes spēlēm pret Spānijas izlasi – dinamoriga.eu
  • par Latvijas izlases spēlētāju traumām – sportacentrs.com (1. vers.; 2. vers.)
  • Ilmārs Stūriška par izlases sastāvu (2011-04-07) – la.lv

[Ginta Meijas foto fiksēts Dinamo krāsās 2009./2010. g. sezonas laikā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

somiem tuvojoties. Latvijas izlases cipari pēc Zviedrijas

Posted by petrovich27 uz 2011/04/04

Latvijas izlases pārbaudes spēles, kas šoreiz “ietērptas” Euro Hockey Challenge turnīra nosaukumā, pret Zviedrijas izlasi rezultāta ziņā pārsteigumus nenesa. tikpat pārbaudāmā Zviedrijas izlases versija nokārtoja “pārbaudījumu” ar 1:4 un 4:7 sev par labu. lai arī otrās – 1. aprīļa – spēles online teksta translācijas sekotāji pie 3:0 spēles 28. minūtē jau sāka noticēt, ka var notikt arī savādāk. bet nenotika… spēļu rezultāti gan bija mazākais lielums, pēc kura devās Latvijas izlase. brauca pārbaudīties kaujas apstākļos. diemžēl TV signāla translāciju “piedzīvoja” tikai pirmā spēle – 30. martā. tādēļ vienkāršie mirstīgie spēles secinājumus var “iztēloties” no spēles gaitas fiksācijas, spēlētāju statistika un atstāstiem. jā, un mazliet video.

pret Somiju ar papildspēkiem

uz pasaules čempionātu tēmētā Latvijas izlases sagatavošanās procesa nākamais pieturas punkts paredzēts Rīgā 7. un 8. aprīlī ar kaujām pret Somijas izlasi. arī šīs pārbaudes spēles ir iesaiņotas kopējā Euro Hockey Challenge turnīra gaitā. uz šīm spēlēm Latvijas izlase “draud” iznākt jau reālistiskākā apveidā.

proti, kopā ar 22 vīriem, kas bija devušies uz abām Zviedrijas spēlēm, treniņus Latvijas izlases nometnē turpina daži jau iepriekš “nodarbinātie” un ir arī vērā ņemami papildspēki. pastiprinājuma vaibstu lielāko daļu veido Dinamo “piešprice” – uzbrucēji Ģirts Ankipāns, Miķelis Rēdlihs un aizsargi Jēkabs Rēdlihs, Krišjānis Rēdlihs. no Čehijas ekstralīgas (Tipsport extraliga) Latvijas izlases rīcībā ir nonācis Aleksejs Širokovs, bet Liepājas Metalurgs pārstāvniecība izlases treniņnometnē ir palielināta ar vārtsarga Māra Jučera klātbūtni. savukārt, HK Rīga, neskaitot tos puišus, kas jau bija Latvijas izlases krāsās spēlēs pret Zviedrijas izlasi, treniņometnē ir “iesūtījusi” vēl uzbrucēju Juri Upīti (1991.) un aizsargus Atrūru Saliju (1992.), Ēriku Ševčenko (1991.).

P.S. “visgaidītākie”. izlases sastāvā vēl tiekot gaidīti četri Dinamo vīri, kuri kopj veselību: Lauris Dārziņš, Mārtiņš Karsums, Aleksandrs Ņiživijs, Arvīds Reķis. LHF nosauktajā gaidīto sarakstā ir arī Kaspara Daugaviņa, Artūra Kuldas, Mārtiņa Raituma, Kārļa Skrastiņa, Herberta Vasiļjeva vārdi. šo vīru varēšanas/nevarēšanas pieslēgties izlasei un iespējamie laiki, kā parasti, ir atkarīgi no viņu pārstāvēto komandu panākumiem cīņā par vietu play off un/vai pašā izslēgšanas spēļu gaitā. atgādinājumam: Oskars Bārtulis veselības sarežģījumu dēļ 2011. gada pasaules čempionātā Latvijas izlasei palīdzēt nevarēs.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pārbaudes spēlēs pret Zviedrijas izlasi 2011. g. 30. martā un 1. aprīlī, Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros:

  spēlētāji dz.g. spēles punkti SM metieni +/-
  UZBRUCĒJI            
U Juris Štāls 1982. 2 1+2 0 3 +1
U Kaspars Saulietis 1987. 2 2+0 2 4 0
U Roberts Bukarts 1990. 2 1+1 0 5 0
U Gints Meija 1987. 2 1+0 0 7 +1
U Andris Džeriņš 1988. 2 0+1 0 1 0
U Sergejs Pečura 1987. 2 0+1 0 1 -1
U Armands Bērziņš 1983. 2 0 0 3 -1
U Raimonds Vilkoits 1990. 2 0 2 2 -1
U Vitālijs Pavlovs 1989. 2 0 2 1 -1
U Mārtiņš Cipulis 1980. 1 0 2 0 -1
U Ronalds Ķēniņš 1991. 2 0 0 4 -2
U Roberts Jekimovs 1989. 2 0 6 6 -2
  AIZSARGI            
A Kristaps Sotnieks 1987. 2 0+1 0 2 0
A Jānis Andersons 1986. 2 0 0 1 0
A Māris Jass 1985. 2 0 2 2 0
A Oskars Cibuļskis 1988. 2 0+1 0 2 -1
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. 2 0 2 0 -1
A Georgijs Pujacs 1981. 1 0 2 2 -1
A Alberts Iliško 1990. 2 0+1 0 0 -2
A Mārtiņš Porejs 1991. 2 0 0 1 -2
  VĀRTSARGI   spēles min SM GAA % atv.
V Edgars Masaļskis 1980. 1 60:00 0 4.00 90,24
V Edgars Lūsiņš 1984. 1 60:00 0 7.00 84,09
               

Latvijas izlases treniņnometnē “nodarbinātie” hokejisti (uz 2011-04-04; saskaņā ar LHF; boldēti to hokejistu vārdi, kuri nepiedalījās pārbaudes spēlēs pret Zviedrijas izlasi):

  spēlētāji dz.g. klubs 2010./2011. līga
  UZBRUCĒJI      
U Ģirts Ankipāns 1975. Dinamo (Rīga) KHL
U Armands Bērziņš 1983. HPK (Hämeenlinna) SM-liiga (Somijas 1.)
U Roberts Bukarts 1990. Dinamo (Rīga) KHL
      HK Rīga MHL
U Mārtiņš Cipulis 1980. Amur (Habarovska) KHL
U Andris Džeriņš 1988. Dinamo (Rīga) KHL
U Roberts Jekimovs 1989. Jokipojat (Joensuu) Mestis (Somijas 2.)
U Ronalds Ķēniņš 1991. GC Küsnacht Lions NLB (Šveices 2.);
      GCK Lions U20 Elite Jr. A (Šveices Jun. 1.)
U Gints Meija 1987. Dinamo (Rīga) KHL
      Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
U Vitālijs Pavlovs 1989. Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
      Liepājas Metalurgs-2 Latvijas Virslīga
U Sergejs Pečura 1987. Kriļja Sovetov (Maskava) VHL (Krievijas 2.)
U Miķelis Rēdlihs 1984. Dinamo (Rīga) KHL
U Kaspars Saulietis 1987. HPK (Hämeenlinna) SM-liiga (Somijas 1.)
U Aleksejs Širokovs 1981. HC Kometa Brno Tipsport extraliga (Čeh. 1.)
      Lukko (Rauma) SM-liiga (Somijas 1.)
      Ozolnieki /Monarhs Latvijas Virslīga
      Amur (Habarovska) KHL
U Juris Štāls 1982. Dinamo (Rīga) KHL
      Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
U Juris Upītis 1991. HK Rīga MHL
U Raimonds Vilkoits 1990. HK Rīga MHL
      Dinamo (Rīga) KHL
  AIZSARGI      
A Jānis Andersons 1986. Dinamo (Rīga) KHL
      Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
A Oskars Cibuļskis 1988. Dinamo (Rīga) KHL
A Alberts Iliško 1990. Nynäshamns IF Division 1 (Zviedrijas 3.)
      Nynäshamns IF J20 J20 Elit (Zviedrijas U-20 2.)
A Mārtiņš Jakovļevs 1991. HK Rīga MHL
A Māris Jass 1985. Ņeftehimik KHL
      HK 36 Skalica Slovnaft Extraliga (Slovak. 1.)
A Mārtiņš Porejs 1991. HK Rīga MHL
A Georgijs Pujacs 1981. Sibir KHL
A Jēkabs Rēdlihs 1982. Dinamo (Rīga) KHL
A Krišjānis Rēdlihs 1984. Dinamo (Rīga) KHL
A Artūrs Salija 1992. HK Rīga MHL
A Kristaps Sotnieks 1987. Dinamo (Rīga) KHL
A Ēriks Ševčenko 1991. HK Rīga MHL
  VĀRTSARGI      
V Māris Jučers 1987. Liepājas Metalurgs Baltkr. ekstralīga
      Liepājas Metalurgs-2 Latvijas Virslīga
V Edgars Lūsiņš 1984. Dinamo (Rīga) KHL
V Edgars Masaļskis 1980. Jugra (Hantimansijska) KHL
         

izziņām:

  • Latvijas izlases vs. Zviedrijas izlases spēles (2011-03-30) pieraksts – stats.swehockey.se
  • Latvijas izlases vs. Zviedrijas izlases spēles (2011-04-01) pieraksts – stats.swehockey.se
  • 1. aprīļa spēles video – sportacentrs.com
  • Latvijas izlases un tās spēlētāju statistika abās spēlēs pret Zviedrijas izlasi (“zem” sadaļas Euro Hockey Challenge) – stats.swehockey.se
  • LHF par izlases treniņnometnes papildināšanos – lhf.lv
  • trenera Harija Vītoliņa komentārs pēc 1. aprīļa spēles – lhf.lv

[Jura Štāla foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 14. martā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »