11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads	vieta	galv. treneris	kapteinis	rezult. sp.	lietd. aizs.	pirmais vārts.
1997.	7.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (8 sp. 3+7)	K.Skrastiņš (8 sp. +8)	A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998.	9.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (6 sp. 5+3)	S.Ozoliņš (4 sp. +7)	A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
			H.Vītoliņš*
1999.	11.	L.Beresņevs	O.Znaroks	A.Cipruss (6 sp. 5+1)	S.Čudinovs (6 sp. +2)	A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
				V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000.	8.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (7 sp. 4+1)	N.Sējējs (7 sp. +3)	A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001.	13.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	S.Žoltoks (6 sp. 5+1)	S.Ozoliņš (6 sp. +7)	A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002.	11.	K.Lindstrēms	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (6 sp. 2+2)	O.Sorokins (6 sp. +3)	S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
				S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003.	9.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	K.Skrastiņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
						S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004.	7.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	S.Žoltoks (7 sp. 3+2)	O.Sorokins (7 sp. +2)	A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005.	9.	L.Beresņevs	K.Skrastiņš	Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4)	O.Sorokins (6 sp. +3)	A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006.	10.	P.Vorobjovs	A.Semjonovs	A.Semjonovs (6 sp. 3+0)	Mā.Jass (6 sp. +2)	S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
				L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
				A.Širokovs (6 sp. 1+2)
				A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007.	13.	O.Znaroks	R.Laviņš	K.Daugaviņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
				O.Sorokins (6 sp. 2+4)	A.Saviels (6 sp. +2)
2008.	11.	O.Znaroks	R.Laviņš	L.Dārziņš (6 sp. 2+1)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
				He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
				M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
				M.Karsums (2 sp. 1+2)
				M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009.	7.	O.Znaroks	K.Skrastiņš	He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6)	K.Skrastiņš (7 sp. +2)	E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010.	11.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	J.Sprukts (6 sp. 2+3)	G.Galviņš (6 sp. +4)	E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
					A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011.	13.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	M.Rēdlihs (6 sp. 1+6)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
					O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012.	10.	T.Nolans	J.Sprukts	M.Indrašis (7 sp. 3+2)	G.Galviņš (7 sp. +3)	E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013.	11.	T.Nolans	L.Dārziņš	L.Dārziņš (7 sp. 5+1)	K.Sotnieks (7 sp. +2)	K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
				J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	met.	SM	SM pret**	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš C	1985.	7	5+1	+2	9:5	31	2	6+B	(+4+B)	17:56
2.	Jānis Sprukts	1982.	7	1+5	±0	8:7	10	2	4	(+2)	18:30
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	7	2+2	+1	8:6	20	9+20	4	(-5 un 20)	17:16
4.	Gints Meija	1987.	5	1+2	+2	3:3	3	4	4	(0)	15:06
5.	Andris Džeriņš	1988.	7	0+2	-1	3:7	7	4	6	(+2)	14:34
6.	Zemgus Girgensons	1994.	5	1+0	-3	1:3	10	0	4	(+4)	17:20
7.	Roberts Jekimovs	1989.	6	1+0	-3	1:5	6	2	0	(-2)	10:26
8.	Armands Bērziņš	1983.	7	1+0	-4	1:6	6	7+20	2	(-5 un 20)	10:34
9.	Koba Jass	1990.	4	0+1	+1	2:1	2	0	0	(0)	5:13
10.	Miks Indrašis	1990.	7	0+1	-5	2:7	16	0	6	(+6)	17:37
11.	Ronalds Ķēniņš	1991.	7	0+1	-5	1:7	5	6	2	(-4)	14:21
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	6 (fakt. 5)	0+0	-1	0:2	1	2	6	(+4)	7:42 (fakt. 9:15)
13.	Aleksejs Širokovs	1981.	7	0+0	-4	0:4	4	2	2	(0)	8:15
14.	Juris Štāls	1982.	7	0+0	-4	1:6	2	4	2	(-2)	10:07
	AIZSARGI
1.	Kristaps Sotnieks	1987.	7	0+0	+2	4:5	12	2+10	0	(-2 un 10)	21:56
2.	Jānis Andersons	1986.	7 (fakt. 6)	0+1	±0	4:6	4	4	0	(-4)	11:27 (fakt. 13:22)
3.	Agris Saviels	1982.	5	1+0	-2	1:3	5	2	0	(-2)	13:09
4.	Ralfs Freibergs	1991.	7	0+1	-2	4:4	3	4	2	(-2)	13:17
5.	Māris Jass	1985.	7	0+0	-2	2:4	6	8	0	(-8)	11:27
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	7	1+1	-5	4:11	9	8	2	(-6)	23:15
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	7	0+0	-5	7:15	6	0	0	(0)	24:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret	SM bilance
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	5 (fakt. 4)	243:46	2.22	9:9	92.50%	111 no 120	0	0	(0)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (fakt. 1)	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0	(0)
3.	Edgars Masaļskis	1980.	6 (fakt. 3)	140:00	5.14	4:12	80.33%	49 no 61	0	0	(0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

nācija pret nodevējiem. Latvijas izlases komplektācijas statuss

Latvijas izlases šefpavāram Tedam Nolanam izlases pirmajos oficiālajos treniņos “zupa” vēl pašķidra – nākas likt Andersonu uzbrukumā un iesaukt hokejistus, kas nebija kandidātu sarakstā… virkne izlases kandidātu vēl cīnās savās pamatdarbavietās – Eiropā tuvojas noslēgumam izslēgšanas spēles, bet Ziemeļamerikas galvenajās līgās – pat vēl regulārā sezona. šiem spēlētājiem ir “piedots”. vainīgie tiek meklēti starp tiem kandidātiem, kuriem sezona ir beigusies, bet izlases treniņos viņu nav. televizora “piesēdētāju tiesa” ir barga: bērni esot jādzemdē citā laikā un kamēr nav lauztas abas kājas, esot jāspēlē!

izlases oficiālie treniņi ir sākušies tikai pirmdien, 2. aprīlī, bet jau laicīgi sākts piemērot plānu B – papildināt sastāvu ar spēlētājiem, kas nebija nosaukti kandidātu sarakstā. lai arī 21. martā izsludinātajā izlases kandidātu listē bija tuvu pie 50 kandidātu, tie izlases rīcībā nonāk ļoti lēnām. izrādās, ar šo skaitliski ievērojamo sarakstu bija par maz… un attiecīgi 3. aprīlī izlases treniņiem ir pievienojušies uzbrucēji Aleksandrs Macijevskis (1975.), kas pabeidzis sezonu Norvēģijā, un Koba Jass (1990.), kuram sezona beigusies VHL un arī Kazahstānas Augstākajā līgā.

kaut arī izlases rīcībā esošo spēlētāju komplekts nav pati pilnība, un droši vien 6. un 7. aprīlī paredzētajās spēlēs pret Čehijas izlasi laukumā nedosies teorētiski jaudīgākais Latvijas izlases komplekts, tomēr sērām pamata īsti nav. piemēram, no Dinamo saimniecības puses izlases rīcībā ir “izsniegti” visi, kas bija kandidātu sarakstā, atskaitot Māri Bičevski, Mārtiņu Karsumu un Arvīdu Reķi. bet 21 persona, kas šosezon spēlējusi Dinamo un/vai HK Rīga ierindā, izlases rīcībā ir. un tikai 3 no tiem nav uzspēlējuši nevienu spēli “lielās” komandas oficiālajās spēlēs – Gudļevskis, Jakovļevs, Porejs. protams, izlase nav Dinamo un otrādi, bet izlases rīcībā nonākušo spēlētāju skaits un “uzvārdi” ledus un/vai sausajos treniņos ir pieklājīgs.

skaidrs, ka “gribās” Daugaviņu, Dārziņu, Kuldu, Pujacu. bet jautājums: kad tad vēl iztaustīt izlases apkaimi, ja ne tādās spēlēs kā Euro Hockey Challenge (EHC) turnīram pakārtotajās. šopavasar pirms pasaules čempionāta EHC izspēles ietvaros un vēl, papildu draudzējoties, Latvijas izlasei paredzētas 8 pārbaudes spēles. pilnīgi pietiekoši, lai izgaršotu visus pieejamos “ingredientus” izlases katlā, nosmeltu putiņas un uz pasaules čempionātu pasniegtu labāko, kas pieejams pašmāju dārziņā. tad nu no virtuves eksperimentiem pret Čehijas izlasi (6., 7. aprīlī) un arī Dānijas izlasi (11., 13. aprīlī) izcilus šedevrus diez vai vajadzētu gaidīt. iespējams, pret Krievijas izlasi 20. un 21. aprīlī jau būs salīdzinoši stabilizēta Latvijas izlases ierinda, taču pretinieks ir tāds, pret kuru izbaudīt savas ieceres nebūs viegli. bet pret Francijas ilzasi 30. aprīlī un 1. maijā ir atrādāms faktiski viss jau pēc pilnas programmas.

paralēli darbiem izlasē Teda Nolana asistenti Artis Ābols un Viktors Ignatjevs tur sevi pie veselības, uzspēlējot Latvijas Virslīgas finālsērijā “treneru komandā” – Ozolnieki / Monarch. pagaidām gan sērija aizgājusi “vilkiem” jeb “monarhiem”, ja tā labāk patīk, nevēlamā virzienā – ar 0-2 vadībā ir liepājnieki. dzimstošā vēja pilsētas komanda pirmajā spēlē Latvijas izlases “jaunākajiem” treneriem un viņu draugiem ieveva pa muguru ar 6:1, bet otrajā jau pieklājīgāk – 4:3. varbūt tā ietekmē Ābols un Ignatjevs kādu Liepājas Metalurgs-2 ierindā esošo, kas nav izlases kandidātu sarakstā, “atvilks” arī uz izlases treniņnometni?

Latvijas izlases kandidātu saraksts, izsludināts 21. martā (papildināts 3. aprīlī), un kandidātu statuss (2012-04-04):

ampl.	spēlētājs	dz.	komanda 2011./2012.	līga	statuss
	IZLASES RĪCĪBĀ
U	Ģirts Ankipāns	1975.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Armands Bērziņš	1983.	Junost	Baltkr. ekstralīga
U	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	KHL
			HK Rīga	MHL
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Andris Džeriņš	1988.	Dinamo (Rīga)	KHL	atkopjas no traumas; trenējas ar izlasi
U	Miks Indrašis	1990.	Dinamo (Rīga)	KHL
			HK Rīga	MHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
			Juniors	Latv. Virslīga
U	Koba Jass	1990.	Kazcink-Torpedo	VHL (Krievijas 2.)	papildinājis kandidātu loku treniņos
			Kazcink-Torpedo-2	Kazahstānas Augst. līga (1.)
U	Roberts Jekimovs	1989.	SaiPa	SM-liiga (Somijas 1.)
U	Aleksandrs Macijevskis	1975.	Stjernen Hockey	GET-ligaen (Norv. 1.)	papildinājis kandidātu loku treniņos
U	Gints Meija	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Miķelis Rēdlihs	1984.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Kaspars Saulietis	1987.	Ņeman	Baltkr. ekstralīga	apaukstējies
U	Jānis Sprukts	1982.	Dinamo (Rīga)	KHL	sausajos treniņos
U	Aleksejs Širokovs	1981.	Kazcink-Torpedo	VHL (Krievijas 2.)
U	Juris Štāls	1982.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Juris Upītis	1991.	Dinamo (Rīga)	KHL
			HK Rīga	MHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
			Juniors	Latv. Virslīga
A	Jānis Andersons	1986.	Dinamo (Rīga)	KHL	treniņā arī kā uzbrucējs
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
A	Oskars Cibuļskis	1988.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Guntis Galviņš	1986.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	HK Rīga	MHL
			Juniors	Latv. Virslīga
A	Rodrigo Laviņš	1974.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Mārtiņš Porejs	1991.	HK Rīga	MHL
			Juniors	Latv. Virslīga
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Kristaps Sotnieks	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Atvars Tribuncovs	1976.	HK Gomeļ	Baltkr. ekstralīga
V	Kristers Gudļevskis	1992.	HK Rīga	MHL
V	Māris Jučers	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL
V	Edgars Masaļskis	1980.	Jugra	KHL
	PAREDZĒTI IZLASĒ
U	Kaspars Daugaviņš	1988.	Ottawa Senators	NHL	NHL reg. sezona beidzas 7. apr.; plānojas play off
			Binghamton Senators	AHL
U	Zemgus Girgensons	1994.	Dubuque Fighting Saints	USHL (ASV 1. junioru)	USHL reg. sezona beidzas 14. apr.; plānojas play off
U	Raitis Ivanāns	1979.	Calgary Flames	NHL	AHL sezona beidzas 15. apr.; plānojas play off
			Abbotsford Heat	AHL
U	Ronalds Ķēniņš	1991.	ZSC Lions	NLA (Šveices 1.)	3. apr. sākās NLA play off finālsērija (beidzas 9.-17. apr.)
U	Artūrs Mickēvičs	1991.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga	3. apr. sākās Latvijas play off finālsērija (beidzas 10. – 16. apr.)
			Liepājas Metalurgs-2. Latv. Virslīga
U	Kristiāns Pelšs	1992.	Edmonton Oil Kings	WHL (Kanādas 1. jun. līm.)	WHL play off turpinās (1. kārta pārvarēta)
U	Gunārs Skvorcovs	1990	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga	3. apr. sākās Latvijas play off finālsērija (beidzas 10. – 16. apr.); trenējas arī ar izlasi
			Liepājas Metalurgs-2	Latv. Virslīga
U	Herberts Vasiļjevs	1976.	Krefeld Pinguine	DEL (Vācijas 1.)	Vācijas pilsonība spēlēt netraucē; ofic. paziņojumu nav
A	Oskars Bārtulis	1987.	Adirondack Phantoms	AHL	AHL reg. sezonas beidzas 15. apr.; iespējams play off
A	Aleksandrs Jerofejevs	1984.	HC Slovan Bratislava	Slovāk. Tipsport extraliga (1.)	play off finālsērija beidzas 13.-21. apr.
A	Artūrs Kulda	1988.	Winnipeg Jets	NHL	AHL reg. sezonas beidzas 15. apr.; paredzēts play off
			St. John’s IceCaps	AHL
A	Georgijs Pujacs	1981.	Avangard	KHL	KHL play off turpinās; beigsies 19.-25. apr.
A	Arvīds Reķis	1979.	Dinamo (Rīga)	KHL	tikko sagaidījis ģim. papildinājumu
V	Jānis Kalniņš	1991.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga	3. apr. sākās Latvijas play off finālsērija (beidzas 10. – 16. apr.)
			Liepājas Metalurgs-2	Latv. Virslīga
V	Ervīns Muštukovs	1984.	Odense Bulldogs	AL-Bank Ligaen (Dānijas 1.)	7.apr. sākas play off finālsērija (beidzas 14.-20. apr.)
V	Mārtiņš Raitums	1985.	Beibaris	Kazahstānas Augst. līga (1.)	play off finālsērija beidzas 20. – 29. apr.
	PROGNOZĒJAMI IZLASĒ NEBŪS
U	Māris Bičevskis	1991.	Dinamo (Rīga)	KHL	traumēts
			HK Rīga	MHL
U	Lauris Dārziņš	1985.	Ak Bars	KHL	kopj veselību
U	Toms Hartmanis	1987.	Fife Plyers	EIHL (Lielbr. 1.)	traumēts
U	Mārtiņš Karsums	1986.	Dinamo (Rīga)	KHL	sausajos treniņos ar izlasi; kopj veselību
A	Māris Jass	1985.	HC Slovan Bratislava	Slovāk. Tipsport extraliga (1.)	traumēts

*

lasām- & skatāmviela:

• Čehijas izlases sastāvs spēlēm Rīgā pret Latvijas izlasi (6., 7. aprīlī) – hokej.cz, apollo.lv
• Atvars Tribuncovs par izlases treniņiem (2012-04-04) – diena.lv
• Latvijas izlases sastāva statuss 3. aprīlī (2012-04-03) – sportacentrs.com
• Laura Dārziņa izredzes spēlēt izlasē ir minimālas (2012-04-03) – diena.lv
• sākas Latvijas izlases treniņnometne; komentē ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks un kandidāts Armands Bērziņš (2012-04-02; arī par apdrošināšanu) – lhf.lv
• aizsargs Aleksandrs Jerofejevs par savām gaitām un vēlmi spēlēt izlasē (2012-04-02) – telegraf.lv
• Latvijas izlases statuss 30. martā (2012-03-30) – lhf.lv
• Mārtiņa Karsuma intervija (2012-03-29) – la.lv
• Māris Jass traumēts un, prognozējams, pasaules čempionātā nepiedalīsies (2012-03-28) – apollo.lv
• par Vācijas pilsonību pieņēmušā Herberta Vasiļjeva legālu iespēju spēlēt Latvijas izlasē (2012-03-24) – diena.lv
• Latvijas izlases kandidātu saraksts (nosaukts 2012-03-21) – lhf.lv

[foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: lhf.lv.]

Nolana ugunskristības Norvēģijā: mācību programma

Lērenskūga (Lørenskog), Oslo pievārtē, ir tā vieta, kur jau otro gadu pēc kārtas februāra pauzes laikā ierodas Latvijas izlase, lai pakāpeniski pirms pasaules čempionāta “iztaustītu” valstsvienības sastāvu. Tedam Nolanam, svaigākajam Latvijas izlases galvenajam trenerim, Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) turnīrs Norvēģijā būs ugunskristības un līdz šim konkrētākā saskare ar Latvijas hokeja realitāti.

Nolanu “audzinās” Ābols un Ignatjevs

uz Norvēģijas turnīru Latvijas izlases krāsās tiek vests pārbaudāmais sastāvs, kurā nav iekļautas izlases pamatvērtības, kas šosezon spēlē Ziemeļamerikā un pa kādam arī Eirāzijā ārpus Dinamo, kā arī no Dinamo “paņemta” tikai neliela daļa. izlases februāra spēlēs nav paredzēts iesaistīt Dinamo 1. maiņu pilnībā (Karsums – Sprukts – M.Rēdlihs; Galviņš – Kr.Rēdlihs); provizoriskajā sastāvā nav nosaukti arī Ankipāns, Ņiživijs, J.Rēdlihs, Reķis. toties par Latvijas izlases treneriem un Teda Nolana asistentiem ir apstiprināti Dinamo treneri Artis Ābols un Viktors Ignatjevs. acīmredzot viņiem kā jau svaigi pieredzējušiem kadriem uzticēta misija “izaudzināt” savu otro audzēkni Nolanu mācību priekšmetā “Latvijas hokejs”.

valstsvienība ir nokomplektēta no tādiem vīriem, kuriem ir nepieciešamība sevi Nolanam parādīt vairāk nekā faktiski stabilajiem izlases dalībniekiem. Norvēģijas turnīram komplektētie ir Dinamo vairāk vai mazāk “otrā plāna” personāži, pamanītākie no Liepājas Metalurgs un HK Rīga rindām, kā arī pa kādam eksemplāram no Latvijas hokeja leģiona Eirāzijā. Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Māris Baldonieks laikrakstam Diena jau ir nosaucis provizorisko sastāvu; tomēr arī šis komplekts nav galīgajā versijā, jo dažs aizsargs veselības problēmu dēļ krīt ārā no aprites un arī ar vārtsargu izvēlēšanos un varēšanām piedalīties ir plašākas variācijas. jāpiebilst, ka daļai no sastāvā iekļautajiem Norvēģijā būs tā lielā iespēja, kas citu gadu vairs var nebūt.

Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) turnīra Norvēģijā plānotās spēles (2012. g. februārī):

datums	pretinieki
2012-02-09	Dānijas izlase vs. Latvijas izlase
2012-02-09	Norvēģijas izlase vs. Francijas izlase
2012-02-10	Francijas izlase vs. Dānijas izlase
2012-02-10	Latvijas izlase vs. Norvēģijas izlase
2012-02-11	Latvijas izlase vs. Francijas izlase
2012-02-11	Norvēģijas izlase vs. Dānijas izlase

*

Štāls un Bērziņš kā pieredzējušākie uzbrucēji

Baldonieka nosauktajā provizoriskajā sastāvā vietu atraduši 13 uzbrucēji, kuru rindās Dinamo “otrā puse”, daži pieaugušākie HK Rīga cīnītāji, trīs šī brīža rezultatīvākie Liepājas Metalurga spēlētāji un divi Latvijas leģionāri – Armands Bērziņš no Junost Baltkrievijā un Ronalds Ķēniņš no ZSC Lions Šveicē. cita starpā, “februāra izlases” uzbrucēju ierinda ir salīdzinoši jauna; Cipulis (dz. 1980.), Štāls (dz. 1982.) un Bērziņš (dz. 1983.) šajā komplektā ir “vectēvi”; pārējie ir dzimuši 1987. – 1991. gadu ietvaros ar uzsvaru uz 90. gadiem.

Latvijas izlases uzbrucēju saraksts dalībai EIHC turnīrā Norvēģijā (2012. g. februārī; nosauca M.Baldonieks janvāra nogalē):

uzbrucējs	dz.	klubs 2011./2012.	līga	spēles	punkti	+/-
Armands Bērziņš	1983.	Junost (Minska)	Baltkr. ekstralīga	36	8+19	+4
Māris Bičevskis	1991.	Dinamo (Rīga)	KHL	9	0+0	-1
		HK Rīga	MHL	30	6+10	+1
Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	KHL	19	2+2	0
		HK Rīga	MHL	13	9+5	0
Mārtiņš Cipulis	1980.	Dinamo (Rīga)	KHL	42	1+8	-6
Andris Džeriņš	1988.	Dinamo (Rīga)	KHL	7	0+0	-1
Miks Indrašis	1990.	HK Rīga	MHL	10	1+5	-3
		Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga	27	5+11	-8
		Dinamo (Rīga)	KHL	1	0+0	0
Ronalds Ķēniņš	1991.	ZSC Lions	NLA (Šveices 1.)	43	5+15	+8
Gints Meija	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL	38	3+5	+1
Artūrs Mickēvičs	1991.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga	39	13+15	-1
Gunārs Skvorcovs	1990.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga	43	13+20	-2
Jānis Straupe	1989.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga	43	10+14	-14
Juris Štāls	1982.	Dinamo (Rīga)	KHL	23	0+1	0
Juris Upītis	1991.	HK Rīga	MHL	12	3+3	-1
		Dinamo (Rīga)	KHL	9	3+0	+1
		Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga	20	6+8	0

*

meklējam aizsargu

ar Latvijas izlases aizsargu sastāvu Norvēģijas turnīrā ir lielākas neskaidrības. lai arī sākotnēji braukšanai uz Norvēģiju ir nosaukti 9 aizsargu vārdi, izmaiņas plānos ienesīs dažu aizsargu traumas un to sakopšanas gaita, kā arī Teda Nolana klātienes vērojumi HK Rīga spēlēs MHL čempionātā. nebūtu arī pārsteigums, ka aptraumētības apstākļos Nolans aicinātu Normundu Sējēju “piešķirt” izlasei vēl kādu dinamieti; cits stāsts, vai dotu.

pagaidām no Dinamo puses dalībai turnīrā ir nosaukti četri aizsargi, 3 – no HK Rīga ierindas, bet divi plānoti no “teritorijas” ārpus Dinamo/HK Rīga saimniecības. Baldonieks bija nosaucis divus “importus” Māri Jasu un Aleksandru Jerofejevu no HC Slovan Bratislava ierindas; tomēr, zinātāji stāsta, ka abiem turnīrā piedalīties varētu patraucēt traumas. arī nosaukto dinamiešu sastāvā veselības sarežģījumu dēļ varētu būt “izkritušie”. tas arī varētu likt izlases sastāva komplektētājiem atrast papildspēkus kādā no Krievijas, Zviedrijas līgām.

P.S. ja kāds ir sašutis, ka izlases sastāvā nav iekļauts Mārtiņš Jakovļevs, HK Rīga rezultatīvākais aizsargs un 3.-ais rezultatīvākais spēlētājs kopvērtējumā, tad tas ir noticis tādēļ, ka paralēli EIHC turnīram paredzēta Jakovļeva dalība MHL “zvaigžņu spēlē” – Izaicinājuma kausa izcīņā 11. februārī.

Latvijas izlases provizoriskais aizsargu saraksts dalībai EIHC turnīrā Norvēģijā (2012. g. februārī; izmaiņas iespējamas ap 33% apmērā; nosauca M.Baldonieks janvāra nogalē):

uzbrucējs	dz.	klubs 2011./2012.	līga	spēles	punkti	+/-
Jānis Andersons	1986.	Dinamo (Rīga)	KHL	2	0+0	-1
		Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga	11	1+2	-4
Oskars Cibuļskis	1988.	Dinamo (Rīga)	KHL	37	1+2	-12
Māris Jass	1985.	HC Slovan Bratislava	Tipsport extraliga (Slovak. 1.)	35	0+4	n/d (26/-25)
Aleksandrs Jerofejevs	1984.	HC Slovan Bratislava	Tipsport extraliga (Slovak. 1.)	10	0+4	n/d (6/-7)
Rodrigo Laviņš	1974.	Dinamo (Rīga)	KHL	26	0+1	-7
Mārtiņs Porejs	1991.	HK Rīga	MHL	48	1+5	+11
Artūrs Salija	1992.	HK Rīga	MHL	37	1+3	-8
Kristaps Sotnieks	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL	43	2+2	-8
Ēriks Ševčenko	1991.	HK Rīga	MHL	43	1+8	-11
		Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga	6	0+4	+3

*

gaidām vārtsargu no Āzijas?

ar vārtsargu sastāva komplektāciju šobrīd arī nav pilnīgas skaidrības. uz EIHC turnīru paredzēts ņemt divus vārtsargus, un viens no tiem esot droši zināms – Māris Jučers. bet otra vārtsarga “amata” sakarā tiek cilāti 3 personu vārdi; jādomā, ka izlases sastāvā labprāt redzētu labāko pieejamo versiju, tādēļ 100% pārliecība par vārtsargu pāri kādu brīdi vēl nav, jo uz otro vietu diviem gribētākajiem vārtsargiem jāceļo no kontinenta Āzijas daļas, ko ne vienmēr atbalsta attiecīgo klubu saimnieki.

Latvijas izlases kontekstā aplūkoto vārtsargu saraksts dalībai EIHC turnīrā Norvēģijā (2012. g. februārī; paredzēts piedalīties diviem):

vārtsargs	dz.	klubs 2011./2012.	līga	spēles (sp. laiks)	atv. %	GAA
Māris Jučers	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL	13 (517:36)	90.0%	2.67
Jānis Kalniņš	1991.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga	36 (1876:04)	90.1%	3.20
Edgars Masaļskis	1980.	Jugra	KHL	17 (897:36)	91.6%	2.41
Mārtiņš Raitums	1985.	Beibaris	Kazahst. Augst. līga	35 (2010:47)	94.3%	1.19

*

izziņām:

• EIHC turnīru web lapa – eihc.eu
• EIHC Norvēģijas turnīra (2012. g. februārī) statistikas lappuse – eihcsite.stats.pointstreak.com
• Artis Ābols un Viktors Ignatjevs apstiprināti par Latvijas izlases treneriem – sports.delfi.lv
• Māris Baldonieks nosauc Latvijas izlases provizorisko sastāvu dalībai EIHC turnīrā – diena.lv
• Latvijas izlases cipari 2011. gada februāra EIHC Norvēģijas turnīrā: tepat

[Teda Nolana foto fiksēts, vērojot Dinamo spēli pret Lev 2011. gada 12. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko.]

Latvijas izlase cīņā pret stereotipiem

SECINĀJUMI, SECINĀJUMI un uz nākotni orientēts darbs ir viss, kas vajadzīgs pēc Latvijas izlases “nobuksēšanas” ar 2:3 PM (pret Dānijas izlasi) un 2:5 (pret Slovēnijas izlasi) savā svarīgākajā un savā līdz šim kritiskākajā spēlē šī gada pasaules čempionātā. nav nepieciešama vainīgo meklēšana, “slānīšana” un savu cerību nepiepildījuma “apdzēšanas” mēģinājumi. ir nepieciešami SECINĀJUMI un DARBS. tik un tā, vai vieta pasaules elitē tiks saglabāta vai netiks.

un vēl noderētu iesūnojušu stereotipu pārskatīšana. iespējams, kāds no tiem arī ir patiesība joprojām, taču pašreiz daļa no izlases vērtībām un dogmām balstās uz puspamatotu ticību, uz pieņēmumiem, izbijušām patiesībām… vai visam ir reāls segums?

stereotips nr. 1.: Latvijas izlase ir stabila elites Top 10 valstsvienība

šādu ticību ir barojis fakts, ka laiku pa laikam “labos gados” Latvijas izlase ir uzlēkusi līdz savā pirmajā elites sezonā atstātajai latiņai – 7. vietai. pēdējā reize pavisam nesen – pirms 2 gadiem. otrs faktors, kas regulāri uztur pašapziņu – Latvijas izlase mēdz “sakost” hokeja lielvalstu komandas. taču der atcerēties, ka “labi zobi” ir izauguši arī tām valstsvienībām, kuras vēl nesen esam uzskatījuši par lielā hokeja “autsaideriem” – Dānijai, Slovēnijai, Norvēģijai… tā pati Slovēnija šogad pasaules čempionāta A apakšgrupā uzskatāmi pabojāja nervus Krievijas, Slovākijas un Vācijas izlasēm. atšķirība ir tā, ka Slovēnijas valstsvienība mācēja ne tikai “skaisti zaudēt”, bet arī iecirst zobus Latvijas izlases sastingušajā “ķermenī”, izsūcot līdz 0:5. bet panākt 2:5 Latvijas izlasei jau bija minimālās pieklājības pienākums…

“pusnakts jautājums”: kura tad ir objektīva Latvijas izlases vieta principā un neņemot vērā šī konkrētā čempionāta sniegumu? un kāpēc? arguments, ka citās “trešās hokeja Eiropas” valstīs nemāk spēlēt hokeju, ir sirma, sirma pagātne. banāla frāze, bet fakts.

stereotips nr. 2.: Latvijas izlasi “kā parasti” trenē “nekam nederīgs” treneru korpuss

“jaunlaiku” Latvijas hokejā, iespējams, būtu grūti atrast trenerus ar labāku CV Latvijas izlases kontekstā un vispār. Oļegs Znaroks kā treneris ar izlasi strādā ne pirmo gadu, bet tajā spēlēja “kopš dzimšanas”. ir “gājis līdzi” Latvijas U izlasēm un savā maizes darbā ir labi novērtēts – 2010. gadā tika apbalvots kā labākais KHL treneris. Harijs Vītoliņš kā asistents ir gājis līdzi Znarokam “caur uguni un ūdeni” visur vai gandrīz visur. ir speciālisti, kas apgalvo, ka Vītoliņš “ir vismaz puse no Znaroka” kā trenera. savukārt, galvenā trenera otrais palīgs ir Leonīds Beresņevs, kurš kā galvenais treneris ir bijis Latvijas izlases līdzšinējos “atslēgas momentos” – izcīnot “ceļazīmi” uz eliti 1996. gada aprīlī Eindhovenā, startējot pirmajā pasaules čempionātā elitē 1997. gada pavasarī Somijā, dramatiskās kaujās izcīnot tiesības spēlēt olimpiādē – kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī. treneru sastāvs – nenoliedzami Latvijas trenējošā sastāva aktuālākais zieds. ko gan vēl varētu vēlēties?

nenāk ne prātā noniecināt Latvijas izlases treneru kompetences līmeni. Oļegs Znaroks var patikt vai nepatikt, bet viņš ir cīnītājs, kapātājs, savu uzskatu un “vietas” patriots. nereti gan dominē Znaroks-spēlētājs pār Znaroku-treneri, jo viņš drīzāk ir komandas kapteinis, viens no izlases hokejistiem, tikai laukumā netiek. tādēļ kritiskās situācijās mēdz būt bezpalīdzīgs, jo pats laukumā nedodas un “kalnus gāzt” uz ledus nevar. te nu trenerim Znarokam ir kur augt, lai prastu risināt problēmas laukumā ar svešām nūjām un elkoņiem.

cits stāsts, ka treneru nomaiņas tiek sagaidītas kā “jaunas vēsmas”, pārmaiņas pat pārmaiņu pēc. iespējams, lai treneri augtu un attīstītos kopā ar izlasi, tiem nav jābūt pašiem labākajiem, atzītākajiem, redzamākajiem. acīmredzot, svaru kausos arvien lielāku svaru gūst treneru motivētība, vēlme sasniegt jaunus augstumus.

“pusnakts jautājums”: kura Latvijas treneru “kombinācija” labāk zina Latvijas labākos hokejistus, pārzina Latvijas hokeja drēbi un būtu garantēti labāka versija 2011. gada pasaules čempionātam? neņemot vērā argumentus par sejas apmatojuma vai citu subjektīvu elemetu patikšanu/nepatikšanu? der atcerēties, ka valtsvienības pastāvēšanas vēsturē nav neviena galvenā trenera, kuram “saskanētu” ar visiem izlases spēlētājiem vai kandidātiem.

stereotips Nr. 3.: Latvijas izlasē pietrūkst “centru”, vārtsargu utt.

ik sezonu kā no jauna “piedzimst” ģandrīz nebijusi probēma – Latvijas izlasei pēkšņi pietrūkst centra uzbrucēji. turpat netālu – roku rokā ar “centru” trūkumu dominē diezgan mitoloģisks apgalvojums, ka Latvijas izlasei ir tikai viens vārtsargs. mitoloģisks tāpēc, ka nav īsti iespējas to pārbaudīt, bet ir akla pārliecība. ir diezgan pārliecionoši iekultivēta “bedre” starp definētajiem vārtu “pirmajiem numuriem” un pārējiem. Latvijas izlases vārtos, protams, vairāk pelnīti nekā nepelnīti ir uzbūvēts tronis Artūram Irbem un pēc viņa karjeras beigām – Edgaram Masaļskim. visi pārējie tomēr “pa lielam” ir skatīti tikai kā vairāk vai mazāk labi ielāpi pirmo nevarēšanas gadījumos – arī Naumovs, Skudra u.c.

bet vai aiz “ikonu” mugurām esošie vārtsargi ir tā “pa riktīgam” gatavoti un sagatavoti, lai “pirmā numura” nespēlēšanas vai “neražas” gadījumā nebūtu nacionālā traģēdija? tā kā tas nav 1 – 2 sezonu darbs, tad tas parasti tiek atlikts – vai nu cerot, ka esošais “pirmais numurs” vismaz kā Berlīnes mūris izvilks dažas desmitgades, vai nu gaidot, ka pēkšņi kaut kur atradīsies kāds “jauns Irbe”.

“šaurās vietas” ir jākopj gadu desmitiem. kā vārtsargu, tā centra uzbrucēju hronisks trūkums ir tikai sekas. ja Latvijas valstsvienībai piecgadi un vairāk pietrūkst “centri”, tad tie ir “jāaudzē”. raža, protams, nebūs tik ātra kā šampinjoniem vai baklažāniem, bet “apstādīšanas” politikai jābūt mērķtiecīgai. bez “mēslojuma” (finansēm) neiztikt, bet nevajag daudz, ja pareizās vietās un īstajā laikā to lietu izveic.

šīs sezonas pārbaudes spēļu turnīros “jaunas asinis” tika iemēģinātas pat vairāk nekā dažās citās sezonās. Latvijas “otrā” izlase turnīrā Norvēģijā šī gada februārī arī pacīnījās labi. tomēr, acīmredzot, apasiņošanai jābūt regulārākai un intensīvākai. kāpēc? lai dziļa bedre starp izlasi un tās kandidātiem nebūtu ne teorētiski, ne praktiski. gan vārtsargi, gan centra uzbrucēji Latvijā ir – tikai ir jāstrādā ar viņiem, jāizkopj. jau laicīgi. nevis katru sezonu centra pozīcijā jāliek spēlētājus, kuri “var arī spēlēt centrā”.

“pusnakts jautājums”: cik sezonas Latvijas izlases pastāvēšanas laikā tiek fiksēta “jauna” problēma – centra uzbrucēju un/vai labu vārtsargu trūkums? cik sistemātisks ir bijis federācijas un izlases vadoņu darbs pie tā, lai izlasē “izstrādātu” līdzvērtīgu vārtsargu ierindu aiz “pirmā numura” muguras?

stereotips Nr. 4.: Latvijas izlases līdzjutēji ir labākie pasaulē

visu cieņu tiem Latvijas izlases līdzjutējiem, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti brauc atbalstīt valstsvienību uz nozīmīgākajiem hokeja forumiem – olimpiādēm un čempionātiem. tomēr “vidēji hokeju paēdis” Latvijas izlases “līdzjutējs” brīžos, kad izlasei neklājas tik skaisti kā gribētos, apvainojas uz izlasi par savām pieviltajām cerībām, ātri “hameleonizējas” un no izlases norobežojas, “analizē” trenerus, spēlētājus, Kirovu Lipmanu, visu un visus… līdz brīdim, kad izlase ir atkal uz viļņa. jo uzvarētāji kā magnēts pievelk.

Latvijas izlases “vidējais līdzjutējs” daudz labprātāk pieņem, ka kāds konkrēts izlases kandidāts ir lauzis abas kājas, nevis bez redzamām sāpju konvulsijām sejā un/vai skeletā tieši atsaka izlasei.

šaubu nav, ne visi līdzjutēji ir tādi. protams, negāciju izvirdumi interneta komentāros uzskatāmāk atspoguļo to daļu, kas ir skaļāka, nevis lielāka. tomēr vecā tautas gudrība par darvas karoti un medus mucu ir spēkā joprojām.

“pusnakts jautājums”: cik liela ir Latvijas līdzjutēju proporcija starp tiem, kas jūt līdzi uzvarošai un/vai skaisti spēlējošai izlasei, un tiem, kas jūt līdzi izlasei neatkarīgi no rezultāta?

2011. g. pasaules čempionāta D grupas beigu tabula:

vieta	izlase	sp.	uzv.	uzv. OT/PM	zaud. OT/PM	zaud.	p.	v. st.	Latvija pret
1.	Čehija	3	3	0	0	0	9	12:3	2:4
2.	Somija	3	1	1	0	1	5	9:5	2:3 PM
3.	Dānija	3	0	1	0	2	2	4:13	2:3 PM
4.	Latvija	3	0	0	2	1	2	6:10	–

2011. g. pasaules čempionāta G grupas (Relegation Round = “nāvinieku grupa”) tabula (pēc komandu 1 spēles):

vieta	izlase	sp.	uzv.	uzv. OT/PM	zaud. OT/PM	zaud.	p.	v. st.	Latvija pret
1.	Baltkrievija	1	1	0	0	0	3	7:2
2.	Slovēnija	1	1	0	0	0	3	5:2	2:5
3.	Latvija	1	0	0	0	1	0	2:5	–
4.	Austrija	1	0	0	0	1	0	2:7

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2011. g. pasaules čempionātā (pēc komandas 4 spēlēm; 2011. g. aprīlis – maijs):

spēlētājs	sp.	punkti	+/-**	SM		kop. sp. laiks
UZBRUCĒJI
Mārtiņš Cipulis	4	2+1	0	2		70:45
Miķelis Rēdlihs	4	0+3	-2	4		71:58
Roberts Bukarts	4	2+0	0	0		44:20
Gints Meija	4	0+2	-1	0		54:33
Aleksandrs Ņiživijs	4	0+2	-1	2		69:53
Herberts Vasiļjevs C	4	1+0	0	6		78:09
Lauris Dārziņš	3	1+0	-3	4		40:09
Armands Bērziņš	4	0+1	-1	4		47:28
Andris Džeriņš	4	0+1	-2	0		63:44
Juris Štāls	1	0+0	0	0		6:10
Kaspars Saulietis	4	0+0	0	2		29:57
Ģirts Ankipāns	4	0+0	0	2		46:40
Sergejs Pečura	4	0+0	-1	2		29:25
Ronalds Ķēniņš	3 (4)*	0+0	-2	0		13:32
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	4	0+1	+1	0		85:33
Arvīds Reķis	4	0+0	-2	8		83:35
Georgijs Pujacs	4	0+1	-2	29		81:11
Krišjānis Rēdlihs	4	1+0	-1	2		80:08
Kristaps Sotnieks	4	0+2	-1	4		74:09
Jēkabs Rēdlihs	4	1+1	-3	4		55:32
Artūrs Kulda	1	0+0	-1	0***		21:20
Jānis Andersons	1	0+1	+1	0		5:12
VĀRTSARGI	sp.	min.	GAA	%		SM
Mārtiņš Raitums	1 (4)*	18:33	0.00	100		0
Edgars Masaļskis	4	231:27	3.89	87,50		0
Māris Jučers	0	–	–	–		–
* iekavās pieteikumā fiksēto spēļu skaits. ** IIHF fiksētie lietderības koeficienti var nebūt precīzi. *** Artūram Kuldam soda minūšu nav, bet ir 3 spēļu diskvalifikācija.

izziņām:

• Latvijas izlases spēlētāju PČ statistika (pēc izlases 4 spēlēm) – iihf.com
• PČ statistikas lapa – iihf.com

[pirmais foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa foto fiksēts Maskavas OHK Dinamo pārbaudes spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 24. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]