Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Latvijas izlases līdzjutēji’

11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/16

LAT_vs_FIN_2013-05-14_iihf_com_VERS_3Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads vieta galv. treneris kapteinis rezult. sp. lietd. aizs. pirmais vārts.
1997. 7. L.Beresņevs O.Znaroks O.Znaroks (8 sp. 3+7) K.Skrastiņš (8 sp. +8) A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998. 9. L.Beresņevs O.Znaroks O.Znaroks (6 sp. 5+3) S.Ozoliņš (4 sp. +7) A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
H.Vītoliņš*
1999. 11. L.Beresņevs O.Znaroks A.Cipruss (6 sp. 5+1) S.Čudinovs (6 sp. +2) A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000. 8. Ha.Vasiļjevs H.Vītoliņš A.Beļavskis (7 sp. 4+1) N.Sējējs (7 sp. +3) A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001. 13. Ha.Vasiļjevs H.Vītoliņš S.Žoltoks (6 sp. 5+1) S.Ozoliņš (6 sp. +7) A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002. 11. K.Lindstrēms H.Vītoliņš A.Beļavskis (6 sp. 2+2) O.Sorokins (6 sp. +3) S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003. 9. K.Lindstrēms V.Fanduļs K.Skrastiņš (6 sp. 3+3) O.Sorokins (6 sp. +2) A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004. 7. K.Lindstrēms V.Fanduļs S.Žoltoks (7 sp. 3+2) O.Sorokins (7 sp. +2) A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005. 9. L.Beresņevs K.Skrastiņš Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4) O.Sorokins (6 sp. +3) A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006. 10. P.Vorobjovs A.Semjonovs A.Semjonovs (6 sp. 3+0) Mā.Jass (6 sp. +2) S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
A.Širokovs (6 sp. 1+2)
A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007. 13. O.Znaroks R.Laviņš K.Daugaviņš (6 sp. 3+3) O.Sorokins (6 sp. +2) E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
O.Sorokins (6 sp. 2+4) A.Saviels (6 sp. +2)
2008. 11. O.Znaroks R.Laviņš L.Dārziņš (6 sp. 2+1) G.Pujacs (6 sp. +2) E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
M.Karsums (2 sp. 1+2)
M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009. 7. O.Znaroks K.Skrastiņš He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6) K.Skrastiņš (7 sp. +2) E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010. 11. O.Znaroks He.Vasiļjevs J.Sprukts (6 sp. 2+3) G.Galviņš (6 sp. +4) E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011. 13. O.Znaroks He.Vasiļjevs M.Rēdlihs (6 sp. 1+6) G.Pujacs (6 sp. +2) E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012. 10. T.Nolans J.Sprukts M.Indrašis (7 sp. 3+2) G.Galviņš (7 sp. +3) E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013. 11. T.Nolans L.Dārziņš L.Dārziņš (7 sp. 5+1) K.Sotnieks (7 sp. +2) K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM* met. SM SM pret** SM bilance vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Lauris Dārziņš C 1985. 7 5+1 +2 9:5 31 2 6+B (+4+B) 17:56
2. Jānis Sprukts 1982. 7 1+5 ±0 8:7 10 2 4 (+2) 18:30
3. Mārtiņš Cipulis 1980. 7 2+2 +1 8:6 20 9+20 4 (-5 un 20) 17:16
4. Gints Meija 1987. 5 1+2 +2 3:3 3 4 4 (0) 15:06
5. Andris Džeriņš 1988. 7 0+2 -1 3:7 7 4 6 (+2) 14:34
6. Zemgus Girgensons 1994. 5 1+0 -3 1:3 10 0 4 (+4) 17:20
7. Roberts Jekimovs 1989. 6 1+0 -3 1:5 6 2 0 (-2) 10:26
8. Armands Bērziņš 1983. 7 1+0 -4 1:6 6 7+20 2 (-5 un 20) 10:34
9. Koba Jass 1990. 4 0+1 +1 2:1 2 0 0 (0) 5:13
10. Miks Indrašis 1990. 7 0+1 -5 2:7 16 0 6 (+6) 17:37
11. Ronalds Ķēniņš 1991. 7 0+1 -5 1:7 5 6 2 (-4) 14:21
12. Vitālijs Pavlovs 1989. 6 (fakt. 5) 0+0 -1 0:2 1 2 6 (+4) 7:42 (fakt. 9:15)
13. Aleksejs Širokovs 1981. 7 0+0 -4 0:4 4 2 2 (0) 8:15
14. Juris Štāls 1982. 7 0+0 -4 1:6 2 4 2 (-2) 10:07
AIZSARGI
1. Kristaps Sotnieks 1987. 7 0+0 +2 4:5 12 2+10 0 (-2 un 10) 21:56
2. Jānis Andersons 1986. 7 (fakt. 6) 0+1 ±0 4:6 4 4 0 (-4) 11:27 (fakt. 13:22)
3. Agris Saviels 1982. 5 1+0 -2 1:3 5 2 0 (-2) 13:09
4. Ralfs Freibergs 1991. 7 0+1 -2 4:4 3 4 2 (-2) 13:17
5. Māris Jass 1985. 7 0+0 -2 2:4 6 8 0 (-8) 11:27
6. Georgijs Pujacs 1981. 2 0+0 -2 0:2 2 2 0 (-2) 15:38
7. Artūrs Kulda 1988. 7 1+1 -5 4:11 9 8 2 (-6) 23:15
8. Krišjānis Rēdlihs 1981. 7 0+0 -5 7:15 6 0 0 (0) 24:32
VĀRTSARGI dz. sp. min:sek GAA MM atv. % atv. met. SM SM pret SM bilance
1. Kristers Gudļevskis 1992. 5 (fakt. 4) 243:46 2.22 9:9 92.50% 111 no 120 0 0 (0)
2. Māris Jučers 1987. 3 (fakt. 1) 40:00 6.00 0:4 83.33% 20 no 24 0 0 (0)
3. Edgars Masaļskis 1980. 6 (fakt. 3) 140:00 5.14 4:12 80.33% 49 no 61 0 0 (0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Parāds Latvijas izlasei

Posted by petrovich27 uz 2012/05/17

Pēc pasaules čempionāta Latvijas izlase, kas dalību čempionātā pabeidza ar 3 sausiem zaudējumiem, tiek „mazgāta un skalota” kā netīra lupata. Viedoklis ir visiem, kas labi, bet nereti – stipri vienveidīgs, kas slikti. Bet varbūt tomēr 10. vieta pasaules čempionātā un 11. vieta pasaules rangā ir patiesā Latvijas izlases vieta pasaules hokejā?

Vilšanās ir aprēķināma elementārā matemātiskā vienādojumā – tās izmērs ir proporcionāls pirms fakta liktajām cerībām. Jo biezāki rozā briļļu stikli un spraunākas cerības, jo rūgtāka pēcgarša. Attiecīgi, ja kāds bija aizsapņojies līdz medaļām, tad – negāciju apjoms ir tikpat fantastisks. Vai tiešām savu sapņu nepiepildīšanā vainojams kāds cits?

Viena no populārākajām pēc-čempionāta dogmām ir tāda, ka vainīgi Rīgas Dinamo sastāvā spēlējušie „stāri” un treneri, kuru virzienā ar „pirkstu rāda” arī pats Kirovs Lipmans. Kuri tad ir tie „stāri” un superprofesionāļi, kas varēja „piesist” norvēģus un/vai dāņus, bet negribēja? Kuri ir tie augstākā līmeņa hokejisti?

Nu, nav mums izlasē vismaz pašreiz tādu „zvaigžņu”, tādu profesionāļu, kas vienpersoniski vai „trīspersoniski” varētu paņemt spēli „uz sevi” un atrisināt aktuālās problēmas. Tāpēc arī esam čempionāta 10. vietā – savā līdz šim objektīvākajā „plauktā”. Līdzšinējos 15 pasaules čempionātos elitē Latvija ieņēmusi vidēji 9,9. vietu, amplitūdā starp 7. – 13. vietām. Trīsreiz ir izdevies aizsniegties līdz 7. vietai (1997., 2004., 2009.), trīsreiz sanācis palikt savā zemākajā punktā elitē – 13. vietā (2001., 2007., 2011.). Iepriekšējo reizi „krīzes punkts” bija necik sen – tieši pirms gada. Vai tas attaisno un pamato izlases sniegumu 2012. gada pasaules čempionātā? Nē. Bet par reālo vietu aizdomāties liek.

P.S. Labākās nianses un nominācijas

Pēc stipri sausas čempionāta izskaņas likumsakarīgi ēnā paliek epizodes un elementi, kas 2012. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases izpildījumā un ierindā ir pelnījuši atzinīgus vārdus. Nu, nebija tā, ka visa „porcija” sa… sabojāta. Netrūkst arī izlases spēlētāju, kuriem līdzjutēji ir parādā atsevišķu „paldies” šī vārda tiešākajā nozīmē.

Rezultatīvākais izlasē – Miks Indrašis (3+2 punkti 7 spēlēs). Droši vien var atcerēties 1997. gada pasaules čempionātu, kurā Latvijas izlasē deviņiem (!) spēlētājiem bija nopelnīti 5 vai vairāk punktu; tiesa, tad arī bija „visilgākais” čempionāts Latvijas valstsvienībai – veselas 8 spēles. Tāpat var atcerēties Znaroka 3+7 punktus (8 spēlēs) 1997. gadā un Herberta Vasiļjeva 3+6 punktus (7 spēlēs) 2009. gadā. Tomēr ne vienmēr Latvijas izlases rezultativitātes līderi bija tik „bagāti” – piemēram, 2002., 2006., 2008. gada pasaules čempionātos (katrā – pa 6 spēlēm) nebija neviena Latvijas hokejista, kam būtu vismaz 5 punkti sakrāti. Tāpat der atcerēties, ka par izlases rezultatīvāko spēlētāju ir izrādījies 21 gadus vecs uzbrucējs – debitants, kurš pirmo sezonas pusi aizvadīja Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā un otro – HK Rīga sastāvā MHL čempionātā. T.i., par otr- un trīs-šķirīgām uzskatītās līgās. Bija viena oficiāla spēle arī Dinamo ierindā kaut kad rudenī…

Labākā lietderības koeficienta un mikromaču summas autors – Guntis Galviņš (+3 un 5:1, kas sarūpēts 7 spēlēs). Latvijas izlases annālēs ir atrodami arī tādi cipari kā „+8” Kārlim Skrastiņam 1997. gada pasaules čempionāta 8 spēlēs vai „+7” dažādos laikos Sergejam Čudinovam, Aleksandram Kerčam, Sandim Ozoliņam, kā arī citi par Galviņa „+3” lielāki plusi. Tomēr, ja atceramies, ka šos plusus un mikromaču bilanci Guntis Galviņš ir izcīnījis, ejot cauri 3 sausiem zaudējumiem, kuros Latvija saņēma 9 „neatbildētus” vārtu zaudējumus… Turklāt Galviņš laukumā ir aizvadījis trešo daļu no izlases absolūtā spēles laika čempionātā, un šajā laikā izlase vārtu zaudējumu piedzīvoja tikai vienu reizi! Savukārt viņa pienesumu uzbrukumā atspoguļo 3 rezultatīvas piespēles.

Lielākā spēles laika īpašnieks – Oskars Bārtulis (21:11 vidēji 6 spēlēs). Vismaz pēdējos piecos pasaules čempionātos (2008. – 2012.), kopš IIHF oficiālajā statistikā apkopo un publicē katra spēlētāja aizvadīto spēles laika minūšu un sekunžu summu, nevienam Latvijas izlases spēlētājam lielāks vidēji spēlē aizvadītā laika apjoms nav bijis. Te gan jāpiebilst, ka Bārtulim 2012. gada čempionātā izlases rindās nav absolūti lielākais spēles laiks, kas ir Galviņam. Jo, kā atceramies, Bārtulim nācās izlaist vienu spēli (pret Norvēģijas izlasi) diskvalifikācijas dēļ. Taču jebkurā gadījumā – Oskaram Bārtulim nācās vilkt ievērojamu daļu no izlases „vezuma” pasaules čempionātā. Cita starpā viņš ir rezultatīvākais aizsargs izlases ierindā ar 1+2 punktiem (6 spēlēs; Galviņam punktu tikpat, taču proporcija par labu piespēlēm un spēļu skaits par vienu lielāks).

Lielākais „trafika liecinieks” – Georgijs Pujacs (12 gadījumi (5:7) 7 spēlēs). Pujacs čempionāta gaitā vairāk par citiem bija „degpunktā” – laukumā, kad Latvijas izlase piedzīvoja vārtu guvumus vai zaudējumus. Lai arī mikromaču bilance un arī lietderības koeficients Georgijam Pujacam šajā čempionātā ir negatīvs „-2”, tomēr viņa lietderība sniedzas tālāk par sausiem cipariem. To arī apliecina fakts, ka Pujacs tika apbalvots, kā viens no 3 labākajiem Latvijas izlases spēlētājiem 2012. gada pasaules čempionātā. Cita starpā, Georgijs Pujacs bija viens no tiem izlases vīriem, kas valstsvienībai pievienojās sagatavošanās posma pašās beigās – pēc ļooooti garas KHL sezonas.

Jaunākais spēlētājs – Ronalds Ķēniņš (dz. 1991.). Šogad čempionātā izlases jaunākais spēlētājs – 21 gadu vecais Ķēniņš – nav „pastarītis”, kuru sanācis turēt uz soliņa tikai „ar domu par rītdienu” un noderējis tikai par caurumu aizbāzni. Starp citu, arī pirms sezonas viņš 20 gadu vecumā bija jaunākais izlasē, bet tad vēl varēja spriest „par rītdienu”… Šosezon izrādījās, ka Ronalds Ķēniņš galvenā trenera Teda Nolana zīmējumā iederas vairāk nekā pieklājīgi. Kā apliecinājums tam – cīņasspars, vieta un tituls izlases labāko „trijniekā”, kā arī rezultativitāte. 1+2 punkti 5 spēlēs ļauj viņam būt trešajam rezultatīvākajam uzbrucējam Latvijas valstsvienības ierindā. P.S. Līdz šim izlases jaunākais debitants pasaules čempionātos elitē ir Kaspars Daugaviņš, kurš 2006. gada pasaules čempionātā debitēja 17 gadu vecumā (18 gadi palika čempionāta gaitā, bet jau pēc Latvijas izlases līdzdalības pabeigšanās). Debijas čempionātā Daugaviņam fiksētas 3 spēles un viena rezultatīva piespēle.

Vienīgais vārtsargs – Edgars Masaļskis (91,98% atvairītu metienu un GAA 2.65 – 6 spēlēs). „Vienīgais” vārtsargs tomēr ir nedaudz pārspīlēti teikts, jo „vienīgumam” īstenoties patraucēja aptraumēšanās spēlē pret Dānijas izlasi, kā rezultātā čempionāta pēdējie 4 periodi bija „atdoti” Mārim Jučeram. Te gan jāpiebilst, ka savā īslaikā Jučera statistika (91,84% un GAA 3.07) salīdzinoši nedaudz atpaliek no Masaļska skaitļiem. Pirmajam numuram Edgaram Masaļskim 2012. gada čempionāts ir viens no veiksmīgākajiem, ko apliecina arī „sausie cipari”. Masaļskis ir piedalījies 11 pasaules čempionātos elitē, no kuriem 8 čempionātos sargājis vārtus. Un tikai vienā pasaules čempionātā (2009.) viņam ir fiksēts statistiski labāks sniegums – 92,83% atvairītu metienu un GAA 2.53 (visās 7 spēlēs). Masaļskim atvairīto metienu procents labāks ir arī 2004. gada čempionātā – 92,11% (GAA 3.00); tomēr tās bija tikai 60 minūtes – bet pret Čehijas izlasi.

Sodītākais elements – Koba Jass (27 minūtes 7 spēlēs). Sportiskā Jasu klana pārstāvim šajā pasaules čempionātā uzskaitītas tuvu tam, ka tikpat soda minūtes, cik pa visām 7 spēlēm viņš aizvadīja uz ledus (35:12). Šī līdzība ir tuva ne tik daudz dēļ tā, ka saņemto minūšu daudz, bet gan dēļ salīdzinoši mazā spēles laika (vidēji 5:01 spēlē). Šoreiz ne tik būtiski svarīgs ir vērtējums, cik vajadzīga un ētiska ir bijusi Kobas Jasa villošanās ar kādu zviedru (un nav svarīgi, Eriks Karlsons vai Karls Eriksons), kā rezultātā – 27 minūtes un lielais piecminūšu mazākums pēdējā spēlē pret Zviedrijas izlasi. Lai diskusija paliek hokeja estētiķiem un „ētiķiem”. Šoreiz Koba Jass ir labs piemērs tam, ka izlasē var iekļūt arī ārpus diezgan plašā kandidātu loka esošs un sezonu ne tajā augstākajā līgā aizvadījis hokejists. Viss, kas tam nepieciešams, ir cīņasspars un treneris, kuram nav viedokļa un stereotipu attiecībā uz dažādu Eirāzijas valstu līgu gradāciju un stiprumu. Treneris, kuram, piemēram, nosaukums „Kazahstānas Augstākā līga” un „Kazcink-Torpedo-2” neizsaka neko, lai jau pirms sportista ieraudzīšanas nebūtu izveidojies viedoklis par viņu. Ja Koba Jass pievienojās izlasei kā „ielāps” sastāva iztrūkumiem, tad uz čempionātu aizbrauca, visvairāk pateicoties savai degsmei un enerģijai. Skaidrs, ka Stokholmā viņš nebija „atslēgas spēlētājs” (tādi, starp citu, nebija daudzi) un vairumā gadījumu noderēja sastāva „piesegšanai”, tomēr viņa klātbūtne tur ir un paliek notikums pats par sevi. Un, piemērs, ka ar darbu līdz izlasei ir iespējams tikt. Kaut uz vidēji 5 minūtēm spēlē, bet tā ir iespēja, kas nav pašsaprotama un visiem netiek dota.

2012. gada pasaules čempionāta Stokholmā spēlējošās grupas (S grupas) pirmā posma noslēguma tabula (saskaņā ar iihf.com; pp = pēc pamatlaika):

vieta izlase sp. U U pp Z pp Z vārtu st. punkti LAT vs.
1. Krievija 7 7 0 0 0 27:8 21 2:5
2. Zviedrija 7 6 0 0 1 29:15 18 0:4
3. Čehija 7 4 1 0 2 24:11 14 1:3
4. Norvēģija 7 4 0 1 2 33:19 13 0:3
5. Latvija 7 2 0 0 5 11:19 6
6. Vācija 7 2 0 0 5 14:31 6 3:2
7. Dānija 7 1 0 1 5 13:23 4 0:2
8. Itālija 7 0 1 0 6 6:31 2 0:5

*

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012. gada pasaules čempionātā (pēc 7 spēlēm; MM = mikromači; saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, kurā iespējamas neprecizitātes):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM SM vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 1990. 7 3+2 +1 5:3 2 18:37
2. Jānis Sprukts C 1982. 7 0+4 +1 5:6 2 19:50
3. Ronalds Ķēniņš 1991. 5 1+2 +1 3:2 6 13:41
4. Armands Bērziņš 1983. 6 1+1 0 3:3 14 12:16
5. Kaspars Daugaviņš 1988. 7 1+1 -2 3:5 8 18:21
6. Gints Meija 1987. 7 1+0 0 4:6 0 13:56
7. Miķelis Rēdlihs 1984. 7 1+0 -3 3:5 4 19:23
8. Aleksejs Širokovs 1981. 7 1+0 -4 3:6 2 13:36
9. Mārtiņš Cipulis 1980. 7 0+1 -1 4:3 0 14:37
10. Roberts Bukarts 1990. 3 0+0 0 0:0 0 7:05
11. Andris Džeriņš 1988. 4 0+0 0 0:1 4 12:38
12. Koba Jass 1990. 7 0+0 -1 0:1 27 5:01
13. Juris Štāls 1982. 7 0+0 -4 0:4 0 9:37
14. Kaspars Saulietis 1987. 7 0+0 -4 0:4 6 8:34
AIZSARGI
1. Guntis Galviņš 1986. 7 0+3 +3 5:1 2 20:17
2. Oskars Bārtulis 1987. 6 1+2 0 5:3 2 21:11
3. Jānis Andersons 1986 4* 0+0 0 0:1 0 4:17
4. Georgijs Pujacs A 1981. 7 0+1 -2 5:7 2 18:31
5. Oskars Cibuļskis 1988. 7 0+0 -2 3:6 4 17:22
6. Krišjānis Rēdlihs A 1981. 7 1+0 -3 3:5 0 19:50
7. Kristaps Sotnieks 1987. 7 0+0 -3 1:8 0 14:59
8. Rodrigo Laviņš 1974. 7** 0+0 -5 0:7 0 8:20
VĀRTSARGI dz. sp. GAA atv. % MM SM sp. laiks
1. Edgars Masaļskis 1980. 6 2.65 91.98% 11:15 0 340:00
2. Māris Jučers 1987. 2*** 3.07 91.84% 0:4 0 78:13
Ervīns Muštukovs 1984. 0*** 0 0:00

P.S. * Jānim Andersonam faktiski 3 spēles (pret Itālijas, Norvēģijas un Zviedrijas izlasēm). ** Rodrigo Laviņam faktiski 6 spēles (visas, izņemot pret Dānijas izlasi). *** Māris Jučers pieteikts kopā 7 spēlēm, reāli spēlējis 2, bet Ervīns Muštukovs pieteikts 1 spēlei un spēlējis nav.

Izziņām:

  • 2012. gada pasaules čempionāta statistikas lapa – iihf.com
  • 2012. gada pasaules čempionāta 1. posma rezultāti un tabulas – iihf.com
  • Latvijas izlases spēlētāju statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com
  • Pasaules ranga un olimpiskās kvalifikācijas aprēķini – sportacentrs.com
  • video: Kobas Jasa īs-intervija par incidentu pret Eriku Karlsonu – aftonbladet.se
  • Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos 1997. – 2011. g.: tepat

[Pirmajā attēlā: Jānis Andersons aiz Māra Jučera muguras aptur zviedru iecerēto vārtu guvumu; foto fiksēts Latvijas un Zviedrijas izlašu savstarpējā spēlē 2012. gada 15. maijā; foto avots: championat.com. Mika Indraša foto fiksēts 2012. gada maijā pasaules čempionātā; foto avots: iihf.com. Ronalda Ķēniņa foto fiksēts spēlē pret Vācijas izlasi 2012. gada 6. maijā; foto avots: championat.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Kaut kāda tur Norvēģija bija jāuzvar!

Posted by petrovich27 uz 2012/05/12

Latvijas izlase atkal kļuvusi par pelnrušķīti. Pusnakti nozvanīja spēle pret Norvēģijas izlasi, kuru liela daļa Latvijas valstsvienības līdzjutēju bija paredzējusi „ēst bez sāls”. Jo kas gan ir kaut kāda tur Norvēģija, salīdzinot ar mūsu hokeja lielvalsti Latviju.

Karstasinīgākie Latvijas hokeja patrioti uzsver, ka Latvijas ieņemtās vietas (13., 11.) pēdējos pāris pasaules čempionātos ir pārpratums, bet Norvēģijas panākumi (6., 9.) ir „cūcenes” – augsta mēroga paveikšanās. Tādēļ „likumsakarīgi”, Latvijai bija jādod troļļu zemes pārstāvjiem „pa ragiem”…

Norvēģija kā pārpratums

Vēl nesen, 2002. – 2005. gados, Norvēģijas izlase četrus pasaules čempionātus pēc kārtas aizvadīja 1. divīzijā, mēģinot ielauzties elitē. Pirms tam, kopš 1997. gada, kad Latvija sāka spēlēt pasaules elitē, Norvēģijas izlase visu laiku čempionātos ieņēma zemāku vietu nekā Latvijas valstsvienība. Nereti tikai 1 – 2 vietas, bet zemāk.

Šāda kārtība – Latvija augstāk, Norvēģija zemāk – saglabājās arī 2006., 2007. gadā. 2008. gada pavasarī pienāca pirmā reize – Norvēģijas izlase tika ceturtdaļfinālā un ieņēma 8. vietu, bet Latvijas valstsvienība palika 11. vietā. Pārpratums? 2009. gadā Znaroka diriģētā Latvijas izlase norādīja, ka Norvēģijas vieta virs mums ir nejaušība – Latvijas valstsvienība ierausās ceturtdaļfinālā un ieņēma 7. vietu, bet Norvēģijas izlase palika 11. vietā. Pagaidām tā ir pēdējā reize, kad Latvijas izlase pasaules svarīgākajos forumus ir pabeigusi labākās pozīcijās par norvēģiem. Divi pēdējie pasaules čempionāti un viena olimpiāde, ieskaitot no tiem izrietošo pasaules rangu, arī ir pārpratums? 2011. gada pasaules čempionātā Norvēģijas izlase ieņēma 6. vietu, Latvijai nācās samierināties ar 13.-to…

Savukārt šī gada pasaules čempionāta sākumā līdzjutēju modrību iemidzināja Norvēģijas atrašanās Stokholmā spēlējošās grupas (S grupas) turnīra tabulas apakšgalā. Pēc pirmajām 3 spēlēm norvēģiem bija tikai 1 punkts… Ar piebildi, ka šīs pirmās spēles bija „nokapātas” pret Zviedriju (1:3), Krieviju (2:4), Čehiju (3:4 PM).

Protams, šī informācija nav paredzēta, lai attaisnotos. Bet kā atgādinājums tam, ka šī brīža Norvēģija nav tā pati, kas bija gadsimta sākumā. Un pat ne tā pati, kas bija 2010. gada 16. maijā (5:0)… Tiesa, necik sen ir 2007. gada 7. maijs, kad Latvijai bija „-3” pret norvēģiem… Runa nav par Norvēģijas sastāva mainību vai nemainību, bet par to, ka „troļļi” pēdējos gados ir cītīgi mācījušies.

Latvijas un Norvēģijas izlašu „vieta un attiecības” pasaules svarīgākajos forumos:

gads forums LAT vieta NOR vieta LAT vs. NOR
2012. ? ? 0:3
2011. 13. 6.
2010. 11. 9. 5:0
2010. OS 12. 10.
2009. 7. 11.
2008. 11. 8. 4:1
2007. 13. 14. 4:7
2006. 10. 11. 4:2
2006. OS. 12. (nepiedalās)
2005. 9. (1. divīzijā)
2004. 7. (1. divīzijā)
2003. 9. (1. divīzijā)
2002. 11. (1. divīzijā)
2002. OS 9. (nepiedalās)
2001. 13. 15. 3:0
2000. 8. 10.
1999. 11. 12. 7:1
1998. 9. (1. divīzijā)
1997. 7. 12. 6:3

*

Sekas: par daudz matemātikas

Pēc 12. maija spēles, kad Norvēģijas izlase ar 3:0 „sakārtoja” visas cūcenes un likumsakarības salīdzinājumā ar Latvijas izlasi, „rozā brilles” ir noliktas atpakaļ plauktā. Ir pierimusi eiforija, indrašomānija, nekritiska slavas dziesma Nolanam un Latvijas izlases pretinieku „izvēlēšanās” ceturtdaļfinālām. Piebilde: pēdējās spēles nemazina Teda Nolana vai Mika Indraša panākumus Latvijas izlases kontekstā.

Domās un sapņos izcīnītā vieta pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, t.i. vieta S grupas stiprāko četriniekā, vairs nešķiet tik garantēta. Vēl vairāk – ja Latvijas nacionālā izlase kaut ko tādu pamanīsies izdarīt, tad tas būs īpaši slavējams varonības un veiksmes apvienojums. Varonības – tāpēc, ka jāuzvar ne tikai Dānijas izlase, bet arī Zviedrijas valstsvienība. Veiksmes – tāpēc, ka jācer uz Norvēģijas izlases grūtībām pret Vācijas un Dānijas izlasēm. Tāpat jācer, ka Vācijas izlasei pret saviem sāncenšiem (Norvēģijas un Čehijas izlasēm) veiksies švakāk nekā Latvijas valstsvienībai pret saviem.

Cerības ir, bet darvas spainis šajā medus mucā ir diezgan reālistiska iespēja, ja Norvēģijas izlase no atlikušajiem diviem pretiniekiem „iekasē” 5 punktus (kas, maigi izsakoties, nav nereāli), tad Latvija var ar 10:0 „sist” zviedrus, bet netikt ceturtdaļfinālā. Šādos apstākļos atliktu cerēt, ka Čehija paklūp gan pret Krievijas, gan pret Vācijas valstsvienībām pamatlaikā. Pārāk daudz matemātikas paliek pēdējo divu spēļu fonā. Bet Latvijas izlasei, kā teica Kaspars Daugaviņš, variantu nav – atlikušajās spēlēs jāuzvar… Iespējams, „piespiešana pie sienas” kā reiz būs noderīga.

2012. gada pasaules čempionāta S grupas tabula (pēc 2012-05-12 spēlēm; pp = pēc pamatlaika; avots: iihf.com):

vieta izlase sp. U U pp Z pp Z vārtu st. punkti atlikušie pret LAT vs.
1. Krievija 5 5 0 0 0 21:8 15 CZE; ITA 2:5
2. Zviedrija 6 5 0 0 1 25:15 15 LAT ?
3. Čehija 5 3 1 0 1 16:8 11 RUS; GER 1:3
4. Norvēģija 5 2 0 1 2 15:13 7 GER; DEN 0:3
5. Latvija 5 2 0 0 3 11:13 6 DEN; SWE
6. Vācija 5 2 0 0 3 9:11 6 NOR; CZE 3:2
7. Itālija 6 0 1 0 5 6:27 2 RUS 5:0
8. Dānija 5 0 0 1 4 9:17 1 LAT; NOR ?

*

P.S.

Šādas spēles ir „patiesības mirklis” arī līdzjutējiem. Par to, vai ir tikai bļāvēji, vai patiešām atbilst vārdu salikumam „just līdzi”, kas ielikts nosaukuma jēgā. „Raganu ugunskuri”, kas būvēti dažādiem Latvijas izlases hokejistiem, pagaidām norāda, ka faktisko līdzjutēju ir daudz mazāk… Un runa nav par konstruktīvu kritiku, kas tiek veltīta spēlētājiem, bet personiskām „atkritumu kaudzēm” interneta forumos un ne tikai.

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012. gada pasaules čempionātā (pēc 5 spēlēm; MM = mikromači; saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, kurā iespējamas neprecizitātes):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- MM SM vid. sp. laiks
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 1990. 5 3+2 +1 5:3 2 18:59
2. Jānis Sprukts C 1982. 5 0+4 +1 5:5 0 19:42
3. Ronalds Ķēniņš 1991. 3 1+2 +2 3:1 0 12:24
4. Armands Bērziņš 1983. 5 1+1 0 3:3 14 11:46
5. Kaspars Daugaviņš 1988. 5 1+1 -2 3:4 2 17:38
6. Gints Meija 1987. 5 1+0 +2 4:3 0 14:02
7. Aleksejs Širokovs 1981. 5 1+0 -3 3:3 2 15:35
8. Miķelis Rēdlihs 1984. 5 1+0 -3 3:5 2 19:30
9. Mārtiņš Cipulis 1980. 5 0+1 0 4:1 0 15:14
10. Roberts Bukarts 1990. 3 0+0 0 0:0 0 7:05
11. Koba Jass 1990. 5 0+0 0 0:0 0 4:30
12. Andris Džeriņš 1988. 2 0+0 0 0:1 4 12:41
13. Juris Štāls 1982. 5 0+0 -2 0:2 0 8:59
14. Kaspars Saulietis 1987. 5 0+0 -3 0:3 6 9:17
AIZSARGI
1. Guntis Galviņš 1986. 5 0+3 +4 5:0 2 20:53
2. Oskars Bārtulis 1987. 4 1+2 +1 5:1 2 21:17
3. Jānis Andersons 1986 3* 0+0 0 0:0 0 1:16
4. Krišjānis Rēdlihs A 1981. 5 1+0 -1 3:3 0 20:55
5. Georgijs Pujacs A 1981. 5 0+1 -1 5:5 2 19:30
6. Oskars Cibuļskis 1988. 5 0+0 -1 3:4 4 16:59
7. Kristaps Sotnieks 1987. 5 0+0 -3 1:7 0 15:05
8. Rodrigo Laviņš 1974. 5 0+0 -5 0:6 0 9:03
VĀRTSARGI dz. sp. GAA atv.% MM SM sp. laiks
1. Edgars Masaļskis 1980. 5 2.60 92.07% 11:13 0 300:00
Māris Jučers 1987. 0 0 0:00
Ervīns Muštukovs 1984. 0

P.S. * Jānim Andersonam faktiski 2 spēles (pret Itālijas un Norvēģijas izlasēm).

Lasāmvielai:

  • Latvijas izlases spēlētāju individuālā statistika pēc čempionāta 5 spēlēm – iihf.com
  • Ronaldam Ķēniņam mugurkaula trauma (bija jāizlaiž spēle pret Norvēģijas izlasi) – apollo.lv, sportacentrs.com
  • Oskaram Bārtulim 1 spēles diskvalifikācija (bija jāizlaiž spēle pret Norvēģijas izlasi) – iihf.com
  • Georgija Pujaca intervija pēc spēles pret Čehijas izlasi – championat.com
  • Latvijas un Norvēģijas spēles kopsavilkums championat.com versijā – championat.com

[Foto avots: championat.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , | 1 Comment »

Latvijas izlase cīņā pret stereotipiem

Posted by petrovich27 uz 2011/05/07

SECINĀJUMI, SECINĀJUMI un uz nākotni orientēts darbs ir viss, kas vajadzīgs pēc Latvijas izlases “nobuksēšanas” ar 2:3 PM (pret Dānijas izlasi) un 2:5 (pret Slovēnijas izlasi) savā svarīgākajā un savā līdz šim kritiskākajā spēlē šī gada pasaules čempionātā. nav nepieciešama vainīgo meklēšana, “slānīšana” un savu cerību nepiepildījuma “apdzēšanas” mēģinājumi. ir nepieciešami SECINĀJUMI un DARBS. tik un tā, vai vieta pasaules elitē tiks saglabāta vai netiks.

un vēl noderētu iesūnojušu stereotipu pārskatīšana. iespējams, kāds no tiem arī ir patiesība joprojām, taču pašreiz daļa no izlases vērtībām un dogmām balstās uz puspamatotu ticību, uz pieņēmumiem, izbijušām patiesībām… vai visam ir reāls segums?

stereotips nr. 1.: Latvijas izlase ir stabila elites Top 10 valstsvienība

šādu ticību ir barojis fakts, ka laiku pa laikam “labos gados” Latvijas izlase ir uzlēkusi līdz savā pirmajā elites sezonā atstātajai latiņai – 7. vietai. pēdējā reize pavisam nesen – pirms 2 gadiem. otrs faktors, kas regulāri uztur pašapziņu – Latvijas izlase mēdz “sakost” hokeja lielvalstu komandas. taču der atcerēties, ka “labi zobi” ir izauguši arī tām valstsvienībām, kuras vēl nesen esam uzskatījuši par lielā hokeja “autsaideriem” – Dānijai, Slovēnijai, Norvēģijai… tā pati Slovēnija šogad pasaules čempionāta A apakšgrupā uzskatāmi pabojāja nervus Krievijas, Slovākijas un Vācijas izlasēm. atšķirība ir tā, ka Slovēnijas valstsvienība mācēja ne tikai “skaisti zaudēt”, bet arī iecirst zobus Latvijas izlases sastingušajā “ķermenī”, izsūcot līdz 0:5. bet panākt 2:5 Latvijas izlasei jau bija minimālās pieklājības pienākums…

“pusnakts jautājums”: kura tad ir objektīva Latvijas izlases vieta principā un neņemot vērā šī konkrētā čempionāta sniegumu? un kāpēc? arguments, ka citās “trešās hokeja Eiropas” valstīs nemāk spēlēt hokeju, ir sirma, sirma pagātne. banāla frāze, bet fakts.

stereotips nr. 2.: Latvijas izlasi “kā parasti” trenē “nekam nederīgs” treneru korpuss

“jaunlaiku” Latvijas hokejā, iespējams, būtu grūti atrast trenerus ar labāku CV Latvijas izlases kontekstā un vispār. Oļegs Znaroks kā treneris ar izlasi strādā ne pirmo gadu, bet tajā spēlēja “kopš dzimšanas”. ir “gājis līdzi” Latvijas U izlasēm un savā maizes darbā ir labi novērtēts – 2010. gadā tika apbalvots kā labākais KHL treneris. Harijs Vītoliņš kā asistents ir gājis līdzi Znarokam “caur uguni un ūdeni” visur vai gandrīz visur. ir speciālisti, kas apgalvo, ka Vītoliņš “ir vismaz puse no Znaroka” kā trenera. savukārt, galvenā trenera otrais palīgs ir Leonīds Beresņevs, kurš kā galvenais treneris ir bijis Latvijas izlases līdzšinējos “atslēgas momentos” – izcīnot “ceļazīmi” uz eliti 1996. gada aprīlī Eindhovenā, startējot pirmajā pasaules čempionātā elitē 1997. gada pavasarī Somijā, dramatiskās kaujās izcīnot tiesības spēlēt olimpiādē – kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī. treneru sastāvs – nenoliedzami Latvijas trenējošā sastāva aktuālākais zieds. ko gan vēl varētu vēlēties?

nenāk ne prātā noniecināt Latvijas izlases treneru kompetences līmeni. Oļegs Znaroks var patikt vai nepatikt, bet viņš ir cīnītājs, kapātājs, savu uzskatu un “vietas” patriots. nereti gan dominē Znaroks-spēlētājs pār Znaroku-treneri, jo viņš drīzāk ir komandas kapteinis, viens no izlases hokejistiem, tikai laukumā netiek. tādēļ kritiskās situācijās mēdz būt bezpalīdzīgs, jo pats laukumā nedodas un “kalnus gāzt” uz ledus nevar. te nu trenerim Znarokam ir kur augt, lai prastu risināt problēmas laukumā ar svešām nūjām un elkoņiem.

cits stāsts, ka treneru nomaiņas tiek sagaidītas kā “jaunas vēsmas”, pārmaiņas pat pārmaiņu pēc. iespējams, lai treneri augtu un attīstītos kopā ar izlasi, tiem nav jābūt pašiem labākajiem, atzītākajiem, redzamākajiem. acīmredzot, svaru kausos arvien lielāku svaru gūst treneru motivētība, vēlme sasniegt jaunus augstumus.

“pusnakts jautājums”: kura Latvijas treneru “kombinācija” labāk zina Latvijas labākos hokejistus, pārzina Latvijas hokeja drēbi un būtu garantēti labāka versija 2011. gada pasaules čempionātam? neņemot vērā argumentus par sejas apmatojuma vai citu subjektīvu elemetu patikšanu/nepatikšanu? der atcerēties, ka valtsvienības pastāvēšanas vēsturē nav neviena galvenā trenera, kuram “saskanētu” ar visiem izlases spēlētājiem vai kandidātiem.

stereotips Nr. 3.: Latvijas izlasē pietrūkst “centru”, vārtsargu utt.

ik sezonu kā no jauna “piedzimst” ģandrīz nebijusi probēma – Latvijas izlasei pēkšņi pietrūkst centra uzbrucēji. turpat netālu – roku rokā ar “centru” trūkumu dominē diezgan mitoloģisks apgalvojums, ka Latvijas izlasei ir tikai viens vārtsargs. mitoloģisks tāpēc, ka nav īsti iespējas to pārbaudīt, bet ir akla pārliecība. ir diezgan pārliecionoši iekultivēta “bedre” starp definētajiem vārtu “pirmajiem numuriem” un pārējiem. Latvijas izlases vārtos, protams, vairāk pelnīti nekā nepelnīti ir uzbūvēts tronis Artūram Irbem un pēc viņa karjeras beigām – Edgaram Masaļskim. visi pārējie tomēr “pa lielam” ir skatīti tikai kā vairāk vai mazāk labi ielāpi pirmo nevarēšanas gadījumos – arī Naumovs, Skudra u.c.

bet vai aiz “ikonu” mugurām esošie vārtsargi ir tā “pa riktīgam” gatavoti un sagatavoti, lai “pirmā numura” nespēlēšanas vai “neražas” gadījumā nebūtu nacionālā traģēdija? tā kā tas nav 1 – 2 sezonu darbs, tad tas parasti tiek atlikts – vai nu cerot, ka esošais “pirmais numurs” vismaz kā Berlīnes mūris izvilks dažas desmitgades, vai nu gaidot, ka pēkšņi kaut kur atradīsies kāds “jauns Irbe”.

“šaurās vietas” ir jākopj gadu desmitiem. kā vārtsargu, tā centra uzbrucēju hronisks trūkums ir tikai sekas. ja Latvijas valstsvienībai piecgadi un vairāk pietrūkst “centri”, tad tie ir “jāaudzē”. raža, protams, nebūs tik ātra kā šampinjoniem vai baklažāniem, bet “apstādīšanas” politikai jābūt mērķtiecīgai. bez “mēslojuma” (finansēm) neiztikt, bet nevajag daudz, ja pareizās vietās un īstajā laikā to lietu izveic.

šīs sezonas pārbaudes spēļu turnīros “jaunas asinis” tika iemēģinātas pat vairāk nekā dažās citās sezonās. Latvijas “otrā” izlase turnīrā Norvēģijā šī gada februārī arī pacīnījās labi. tomēr, acīmredzot, apasiņošanai jābūt regulārākai un intensīvākai. kāpēc? lai dziļa bedre starp izlasi un tās kandidātiem nebūtu ne teorētiski, ne praktiski. gan vārtsargi, gan centra uzbrucēji Latvijā ir – tikai ir jāstrādā ar viņiem, jāizkopj. jau laicīgi. nevis katru sezonu centra pozīcijā jāliek spēlētājus, kuri “var arī spēlēt centrā”.

“pusnakts jautājums”: cik sezonas Latvijas izlases pastāvēšanas laikā tiek fiksēta “jauna” problēma – centra uzbrucēju un/vai labu vārtsargu trūkums? cik sistemātisks ir bijis federācijas un izlases vadoņu darbs pie tā, lai izlasē “izstrādātu” līdzvērtīgu vārtsargu ierindu aiz “pirmā numura” muguras?

stereotips Nr. 4.: Latvijas izlases līdzjutēji ir labākie pasaulē

visu cieņu tiem Latvijas izlases līdzjutējiem, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti brauc atbalstīt valstsvienību uz nozīmīgākajiem hokeja forumiem – olimpiādēm un čempionātiem. tomēr “vidēji hokeju paēdis” Latvijas izlases “līdzjutējs” brīžos, kad izlasei neklājas tik skaisti kā gribētos, apvainojas uz izlasi par savām pieviltajām cerībām, ātri “hameleonizējas” un no izlases norobežojas, “analizē” trenerus, spēlētājus, Kirovu Lipmanu, visu un visus… līdz brīdim, kad izlase ir atkal uz viļņa. jo uzvarētāji kā magnēts pievelk.

Latvijas izlases “vidējais līdzjutējs” daudz labprātāk pieņem, ka kāds konkrēts izlases kandidāts ir lauzis abas kājas, nevis bez redzamām sāpju konvulsijām sejā un/vai skeletā tieši atsaka izlasei.

šaubu nav, ne visi līdzjutēji ir tādi. protams, negāciju izvirdumi interneta komentāros uzskatāmāk atspoguļo to daļu, kas ir skaļāka, nevis lielāka. tomēr vecā tautas gudrība par darvas karoti un medus mucu ir spēkā joprojām.

“pusnakts jautājums”: cik liela ir Latvijas līdzjutēju proporcija starp tiem, kas jūt līdzi uzvarošai un/vai skaisti spēlējošai izlasei, un tiem, kas jūt līdzi izlasei neatkarīgi no rezultāta?

2011. g. pasaules čempionāta D grupas beigu tabula:

vieta izlase sp. uzv. uzv. OT/PM zaud. OT/PM zaud. p. v. st. Latvija pret
1. Čehija 3 3 0 0 0 9 12:3 2:4
2. Somija 3 1 1 0 1 5 9:5 2:3 PM
3. Dānija 3 0 1 0 2 2 4:13 2:3 PM
4. Latvija 3 0 0 2 1 2 6:10
                   

2011. g. pasaules čempionāta G grupas (Relegation Round = “nāvinieku grupa”) tabula (pēc komandu 1 spēles):

vieta izlase sp. uzv. uzv. OT/PM zaud. OT/PM zaud. p. v. st. Latvija pret
1. Baltkrievija 1 1 0 0 0 3 7:2  
2. Slovēnija 1 1 0 0 0 3 5:2 2:5
3. Latvija 1 0 0 0 1 0 2:5
4. Austrija 1 0 0 0 1 0 2:7  
                   

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2011. g. pasaules čempionātā (pēc komandas 4 spēlēm; 2011. g. aprīlis – maijs):

spēlētājs sp. punkti +/-** SM   kop. sp. laiks  
UZBRUCĒJI              
Mārtiņš Cipulis 4 2+1 0 2   70:45  
Miķelis Rēdlihs 4 0+3 -2 4   71:58  
Roberts Bukarts 4 2+0 0 0   44:20  
Gints Meija 4 0+2 -1 0   54:33  
Aleksandrs Ņiživijs 4 0+2 -1 2   69:53  
Herberts Vasiļjevs C 4 1+0 0 6   78:09  
Lauris Dārziņš 3 1+0 -3 4   40:09  
Armands Bērziņš 4 0+1 -1 4   47:28  
Andris Džeriņš 4 0+1 -2 0   63:44  
Juris Štāls 1 0+0 0 0   6:10  
Kaspars Saulietis 4 0+0 0 2   29:57  
Ģirts Ankipāns 4 0+0 0 2   46:40  
Sergejs Pečura 4 0+0 -1 2   29:25  
Ronalds Ķēniņš 3 (4)* 0+0 -2 0   13:32  
AIZSARGI              
Oskars Cibuļskis 4 0+1 +1 0   85:33  
Arvīds Reķis 4 0+0 -2 8   83:35  
Georgijs Pujacs 4 0+1 -2 29   81:11  
Krišjānis Rēdlihs 4 1+0 -1 2   80:08  
Kristaps Sotnieks 4 0+2 -1 4   74:09  
Jēkabs Rēdlihs 4 1+1 -3 4   55:32  
Artūrs Kulda 1 0+0 -1 0***   21:20  
Jānis Andersons 1 0+1 +1 0   5:12  
VĀRTSARGI sp. min. GAA %   SM  
Mārtiņš Raitums 1 (4)* 18:33 0.00 100   0  
Edgars Masaļskis 4 231:27 3.89 87,50   0  
Māris Jučers 0    
               
* iekavās pieteikumā fiksēto spēļu skaits. ** IIHF fiksētie lietderības koeficienti var nebūt precīzi. *** Artūram Kuldam soda minūšu nav, bet ir 3 spēļu diskvalifikācija.
 

izziņām:

  • Latvijas izlases spēlētāju PČ statistika (pēc izlases 4 spēlēm) – iihf.com
  • PČ statistikas lapa – iihf.com

[pirmais foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa foto fiksēts Maskavas OHK Dinamo pārbaudes spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 24. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 6 Comments »