Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Latvijas izlases kandidāti’

Kā Latvijas izlase uz savu pirmo čempionātu brauca

Posted by petrovich27 uz 2014/07/26

LAT-LIET_Pasaules_Pasts_1932-03-06_vers_300Ir 1932. gada marts. Latvijas hokeja izlase dodas uz savu pirmo starptautisko turnīru – Eiropas čempionātu Berlīnē. Par vietas saglabāšanu elitē (A grupā) nav jāuztraucas, jo līdz tik smalkai gradācijai hokeja pasaule nav nonākusi. Vienīgais uztraukums – kā LATVIJA izskatīsies, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur hokeju spēlē jau gadu desmitus.

Latvija starptautiskajā hokeja federācijā – LIHG (tāds bija tā laika IIHF nosaukums, jo franciski) – oficiāli skaitās uzņemta 1931.gada 22.februārī. Pieņemts uzskatīt, ka tas noticis togad Kriņicā (Polijā; tagad pilsētas nosaukums – Kriņica-Zdruja) aizvadītā pasaules čempionāta laikā notikušajā kongresā. Čempionāts Kriņicā beidzās 8.februārī, bet Latvijas oficialais uzņemšanas datums tuvāk nezināmu iemeslu dēļ skaitās divas nedēļas vēlāk.

1930./1931.g. sezonā Latvijā jau bija aizvadītas valsts meistarsacīkstes, kuras mēdz neuzskatīt par oficiālām, jo LZSS (Latvijas Ziemas sporta savienība) vadība tās oficiāli dēvēja par  “labākās hokeja komandas nosaukuma izcīņu” nevis Latvijas meistarību (t.i. čempionātu). No nākamās, 1931./1932.g. sezonas hokeja turnīrs ieguva Latvijas meistarības nosaukumu. Tika nolemts uz Eiropas čempionātu 1932.g. martā sūtīt arī Latvijas “sastādīto vienību” jeb “reprezentējošo komandu” (tā tolaik dēvēja izlasi). Latvijas komandas pieteikums tika pieņemts, un varēja sākties sagatavošanas darbi. Tiesa, gala lēmumu par dalību čempionātā LZSS pieņēmusi tikai 1932.gada 3.martā.

Pēc čempionāta norises LZSS savā 1931./1932.g. sezonas oficiālajā pārskatā norādīja dalības mērķi un uzdevumu: “Komandas sūtīšanu uz šīm sacīkstēm neizsauca vēlēšanās gūt turnīrā kādus panākumus, bet tas tika darīts, lai mūsu hokeja spēlētāji redzētu un mācītos šo spēli tādu, kādu viņu piekopj Vakareuropā“. (Te un tālāk dokumentu un preses citātos saglabāts oriģināla stils. Rakstība labota, pievienojot garumzīmes un mīkstinajumus, bet gotu raksts pārveidots latīņu formā.)

Šāds mērķis arī atspoguļojās presē pirms došanās uz Berlīni: “Brauciens galvenā kārtā domāts mācības nolūkos. Plašajā turnīrā mūsu sportistiem būs reta izdevība sastapties cīņās ar Eiropas spēcīgākām vienībām, kā arī nedēļas laikā novērot labākos sniegumus ledushokeja spēlē. Ziemassporta vadītāji pārliecināti, ka līdzdalība meistarībā [čempionātā] labvēlīgi atsauksies uz mūsu ledushokejistu turpmāko dabrību,” (Jaunākās Ziņas, 1932.g. 4.martā).

Lai iegūtās zināšanas un novērojumus nodotu tālāk

Pieredzes gūšana kā uzstādījums dalībai meistarsacīkstēs noteica izlases sastāva komplektēšanas principus. “Šai nolūkā arī komanda tika sastādīta ar tādu aprēķinu, lai no katras biedrības [kluba] viņā nāktu labākie un apzinīgākie spēlētāji, kas iegūtās zināšanas un novērojumus spētu pēc tam dot tālāk,” teikts LZSS sezonas pārskatā.

Praksē plāns paredzēja, ka “Mūsu vienībā iedalīs pa 1 spēlētājam no ASK [Armijas Sporta Klubs], ŪS [Universitātes Sports], RFK [Rīgas Futbola Klubs], LSB [Latvijas Sporta Biedrība], Ķeizarmeža [Kaizervalds, vācu Kaiserwald], Uniona [vācu Union], bez tam vēl 4 labākos spēlētājus,” (avīze Latvijas Kareivis, 1932.g. 3.martā). Tātad bija paredzēts, ka izlasē spēlēs vismaz pa vienam spēlētājam no Latvijas meistarsacīkšu Rīgas zonā spēlējošajiem klubiem. Liepājas zonā spēlējošās 3 komandas (Liepājas ASK, LTK, Olimpija) jau no paša sākuma palika “aiz borta”…

Jāpiebilst, ka vienas spēles pieteikums tolaik tika veidots pēc formulas ‘8+1’ = 2 aizsargi, 6 uzbrucēji (2 maiņas) un 1 vārtsargs. Rezerves vārtsargs varēja būt ārpus pieteikuma, un to “ģērba” pēc vajadzības.

Par kādu naudu?

Jautājums ir bijis aktuāls vienmēr, taču, lai arī 20.gadsimta 30.gadu meistarsacīkstes bija vairāk vai mazāk nacionālo federāciju atbalstītas, tās tomēr palika amatieru meistarsacīkstes. Turklāt norises laiks sakrita ar pasaules ekonomiskās krīzi, kuru datē ar 1929.-1933.gadiem. Sponsoru šī vārda mūsdienu izpratnē īsti nebija, arī LZSS budžets kopumā veidoja pāris tūkstošus latu, kas arī pēc tā laika kursa nebija milzīga summa, ņemot vērā, ka federācijas pārraudzībā bija arī citi sporta veidi – bendijs, daiļslidošana, ātrslidošana, slēpošana…

Sākotnēji “klusā cerība” bija, ka ceļa izdevumus segs “vācieši, kuŗi rīko Berlīnes sacīkstes“. Bet “Berlīnes slidotāju klubs vakar [2.martā] telegrāfiski paziņojis, ka lūgumu segt Latvijas sportistiem pieprasīto daļu ceļa izdevumu nevar uzņemties,” (Jaunākās Ziņas, 1932.g. 3.marts). (Runa ir par Berliner Schlittschuhclub – tā brīža aktuālo (1932.) un daudzkārtējo Vācijas čempionvienību hokejā.)

Tomēr līdzekļus nācās meklēt pašiem. Viens no ienākumu avotiem bija 1932.g. 5.-6.martā Rīgā, LSB slidotavā rīkotais “Kanadas hokeja zibeņturnīrs“. Zibensturnīrā piedalījās Rīgas zonas visi 6 klubi, bet tā ienākumi bija paredzēti “līdzekļu iegūšanai mūsu reprezentējošās vienības komandēšanai uz Berlīni,” raksta Latvijas Kareivis 1932.g. 5.martā. Jau dienu vēlāk šis pats laikraksts optimistiski ziņoja: “[Zibensturnīra] Cīņas ļoti interesantas un pulcina daudz skatītāju, tā kā savienības [LZSS] mērķis attaisnosies un daļa līdzekļu braucienam uz Eiropas meistarsacīkstēm iznāks“.

Ar Zibensturnīra ienākumiem bija stipri par maz, tādēļ “Līdzekļu pavairošanai savienība [LZSS] rīko 8. un 10.martā pl. 9 vakarā Esplanades slidotavā valsts komandas un spēcīgāko klubu komandu treniņa sacīkstes” (Latvijas Sargs, 1932.g. 7.martā). Tomēr sacīkšu ienākumi kopumā neveidoja tik lielu ienākumu daļu, kā varētu nolasīt no 1932.gada marta preses.

LZSS 1931./1932.g. sezonas kases pārskats liecina, ka “Piedalīšanās Europas meistarsacīkstēs” izmaksājusi 869,77 latus. No minētās summas lielāko daļu veidoja LSOA (Latvijas Sporta Organizāciju Apvienības) pabalsts 300 latu apmērā, “atlikums no līdzekļu vākšanas sacīkstēm” (t.sk. Zibensturnīra) veidoja 200 latu, sporta biedrības (klubi) ASK un LSB ziedoja pa 60 latiem. Oficiālā atskaite liecina, ka “Grūtais līdzekļu jautājums šai pasākumā tika atrisināts tādējādi, ka daļu naudas ceļa izdevumiem sedza paši spēlētāji, daži brauca arī uz sava rēķina [..]”. Tā lūk…

“Pārbaudes” spēles un sastāva testi

Gatavošanos Eiropas čempionātam Latvijas izlase faktiski sāka ar savu vēsturiski pirmo spēli 1932.gada 27.februārī – pret Lietuvas izlasi. Vel pirms spēles laikraksta Pēdējā Brīdī sporta apskatnieks baidīja: “Šī būs pirmā valstu sacīkste, jo pie mums šo spēli sāka piekopt vispārigi tikai ar pagājušo gadu. Latvijai šodien būs jāiztura grūta cīņa ar daudz rūdītāku pretinieku, jo Lietava hokeju piekopj jau kopš 5 gadiem. Tas, ka lietuvji ir mums bīstami pretinieki, pierāda tas, ka pagājušā gadā viena no viņu komandām uzvarēja Rīgas spēcīgākās vienības” (1932.g. 27.febr.).

Izlases sastāvu šai spēlei komplektējuši LZSS priekšsēdētāja biedrs (vietnieks) Aleksandrs Liepiņš (pārstāvēja LSB) un LZSS valdes loceklis Pauls Frēlihs (Unions). Interesanti, ka izlases sastāvs bija komplektēts tikai no divu Latvijas klubu sastāva – čempionvienības, aktuālā valsts turnīra līdervienības Unions un Universitātes Sports (US). Spēlē pret lietuviešiem laukumā devās 9 vīri: no Unions – vārtsargs Herberts Kušķis, aizsargi Indriķis Reinbahs (kapteinis), Arveds Keslers (pēckara literatūrā dēvēts par Herbertu Kesleru), uzbrucēji Alfrēds Verners un Johans Skadiņš; no US – uzbrucēji Roberts Bluķis, Ādolfs Petrovskis (pēc dažādām ziņām spelējis kā aizsargs), Leonīds Vedējs un Valentīns Volframs. Kā kandidāti (rezervisti) bija nosaukti arī vārtsargi Pēteris Skuja (RFK) un Konstantīns Otlans (US), taču laukumā nedevās. Latvija uzvarēja 3:0!

Faktiski izlases sagatavošanās cikla ietvaros jāskata nākamajā dienā (28. februārī) sekojusī spēle starp galvaspilsētu komandām – Rīga pret Kauņu. Šajā spēlē laukumā devušies četri vīri no iepriekšējās dienas sastāva izlasē (Bluķis, Petrovskis, Volframs), izlases kandidāts – vārtsargs Otlans, kā arī vēl pieci citi hokejisti – Alfrēds Brašmanis (LSB), Arvīds Jurgens (ASK), Jūlijs Lindenbergs (Unions), Arvīds Petersons (ASK), Ēriks Petersons (RFK). Rīdzinieki uzvarēja 5:2. Izlašu spēlēs no Rīgas zonas klubiem “nepārbaudīti” palika čempionāta pastarītes – Kaizervalds komandas vīri.

Pirms došanās uz Berlīni izlase aizvadīja treniņus, kuru gaitā risināja sastāva komplektācijas jautājumus. 9.-10. martā publiskoja sastāvu, kurā bija pārstāvēti visi seši Latvijas meistarsacīkšu Rīgas zonas klubi, bet par valstsvienības pārstāvi, ko mūsdienās varētu saukt par ģenrālmenedžeri vai vismaz delegācijas vadītāju, iecēla LZSS valdes locekli un Unions administratoru Paulu Frēlihu, kurš jau bija darbojies sastāva komplektēšanā izlases pirmajai spēlei. Treniņposmā nacionālā valstsvienība arī piedzīvoja domstarpības, kas draudēja izvērsties izlases neaizbraukšanā uz savu pirmo turnīru…

“Mūsu hokejisti uz Berlīni nebrauks”

Tāds virsraksts rotāja laikraksta Latvijas Kareivis sporta rubriku 1932.gada 12.martā. Avīzes apskatnieks atreferēja situāciju: “Mūsu reprezentējošās Kanādas hokeja komandas pēdējā pārbaude pret RFK cieta fiasko. RFK spēlējot nepilnā sastāvā, uzvarēja sastādīto ar 5:4 vārtiem (1:1, 4:1 un 0:2). Bez tam vēl radušās domstarpības pārstāvja izvēlē, kādēļ nolemts komandu uz Berlīni nesūtīt.”

Izlases komplektācijas sakarā funkcionāri bija nonākuši līdz konfliktam. “Asinis uzsita” ne tikai negaidītais valsts labāko hokejistu zaudējums RFK hokeja vienībai, bet galvenokārt – valstsvienības sastāva atlases jautājumi, kas tā laika presē parādās vairāk vai mazāk “caur ziediem”. Latvijas armijas un arī tās sporta kluba ASK rupors Latvijas Kareivis piemin neapmierinātību ar izlases pārstāvi Paulu Frēlihu, bet noklusē “cemmi” par to, ka nosauktajā izlases sastāvā ir tikai viens Rīgas ASK hokejists – Arvīds Jurgens. Turpretī 9.-10.marta versijā no Unions sastāva bija nosaukti četri, no US – 3, pat no RFK – 2, bet no Rīgas ASK, LSB un Kaizervalds tikai pa vienam…

“Mūsu hokejisti uz Berlīni tomēr aizbrauca”

Šādi vai līdzīgi virsraksti Latvijas preses sporta rubrikas rotāja 12.-14.martā. Jo 11.marta vēlā vakarā LZSS ārkārtas sēdē jautājumu par došanos uz Berlīni skatīja atkal un domstarpības atrisināja. “Vakar Latvijas ziemas sporta s-ba galīgi nolēma sūtīt uz Eiropas meistarsacīkstēm Berlīnē mūsu sastādīto hokeja vienību. Pēc sastādītās [izlases] neveiksmes treniņa sacīkstēs ar RFK, kur zaudeja ar 4:5, komandas sastāvs grozīts [..],” ziņo avīze Pēdējā Brīdī (1932.g. 12.martā).

Tāpat tā laika prese un arī LZSS oficiālais pārskats liecina, ka tika mainīts izlases pārstāvis čempionātā – uz S.Frēlihu. Sergejs Frēlihs bija iepriekš nosauktā izlases pārstāvja Paula Frēliha brālis, arī sporta kluba (biedrības) Unions sportists un administrators.

Jāpiebilst, ka 10.janvāra izlases zaudētajā spēlē pret RFK komandu, kas papildināta ar diviem Universitātes Sporta hokejistiem, tika atrisināti daži sastāva komplektācijas jautājumi, tostarp – vārtsagu izvēle. “Uzvarētāju komandā pārmaiņus spēlēja arī 2 US spēlētāji, kas atvietoja pretēja pusē [izlasē] spēlējušo RFK [uzbrucēju Ēriku] Pētersonu. Pirmā trešdaļā sastādītās kom.[andas] vārtos spēlēja Kušķe, bet 2. trešdaļā Otlans. RFK vienība šaī laikā atzīmēja 4:1 vārtu guvumu. Pēdējā spēles posmā sastādītās komandas vārtos vietu ieņēma RFK vārtsargs P. Skuja,” raksta Jaunakās Ziņas (1932.g. 11.martā). Skaidrs, ka sastāvā palika vārtsargi Kušķis un Skuja.

LZSS sezonas atskaite nosauc izlases gala sastāvu, kas devies uz Berlīni:

  • Herberts Kušķis (Kuške; Unions), vārtsargs;
  • Pēteris Skuja (RFK), vārtsargs;
  • Hermanis Zaļums (RFK);
  • Ēriks Pētersons (RFK);
  • Indriķis Reinbahs (Unions), kapteinis;
  • Johans Skadiņš (Unions);
  • Jūlijs Lindenbergs (Unions);
  • Alfrēds Verners (Unions);
  • Arvīds Jurgens (ASK);
  • Alfrēds Brašmanis (LSB);
  • Ādolfs Petrovskis (US);
  • Leonīds Vedējs (US);
  • Andrejs Jessens (US);
  • Valentīns Volframs (US).

Pirms izlases sastāva nosaukšanas iepriekšējos “gala sastāvos” figurēja arī Zigurda Bergmaņa (Kaizervalds), Roberta Bluķa (US), Jāņa Langes (Kaizervalds), Konstantīna Otlāna (US), Kārļa Paegles (RFK), Arvīda Pētersona (ASK) vārdi. Tomēr šie vīri palika ārpus gala saraksta. Rezultātā oficiālajā delegācijā netika iekļautas ne tikai Liepājas zonas komandas, bet arī Kaizervalds.

Jāatgādina, ka vēl īsi pirms izlases došanās uz Berlīni nebija sakārtoti finansējuma jautājumi, un tos faktiski “nokopa” ar spēlētāju sniegto līdzfinansējumu, kas arī varēja ietekmēt gala sastāva izvēli. Avīzes Latvijas Kareivis apskatnieks 13.marta numurā uzsver, ka “par saviem līdzekļiem līdzbrauc Lindbergs [Lindenbergs], Zaļums, Verners un Jesens“, un vēl nomoralizē: “Cerēsim, ka lielie ceļa izdevumi nebūs zemē nomesti un mūsu hokejisti gūs arī mācību un piedzīvojumus līdz ar golu birumu“. Armijas laikraksta kritisko attieksmi nespēj noslēpt pat “laba ceļavēja” vēlējums…

Izlases gala sastāvā bija nosaukti kopā 14 spēlētāji. Ņemot vērā spēles pieteikuma lielumu (9 spēlētāji + rezerves vārtsargs), varēja nojaust, ka visi pie teikšanas varētu arī netikt. Taču izlase brauca gūt pieredzi, mācīties, ko varētu teorētiski darīt arī atrodoties aiz laukuma apmales.

Deviņas Eiropas nācijas

Eiropas čempionāts (jau 14.) norisinājās tolaik vēl demokrātiskas Vācijas galvaspilsētā Berlīnē no 14. līdz 20.martam. Turnīrs pulcēja deviņas valstis – Austriju, Čehoslovākiju, Franciju, Latviju, Lielbritāniju, Rumāniju, Šveici, Vāciju, Zviedriju.

Tas bija hokeja vēsturē pēdējais Eiropas čempionāts, kas tika aizvadīts atsevišķi no pasaules čempionāta vai ziemas olimpiādes. Togad (1932.) olimpiāde un pasaules čempionāts bija jau aizvadīts 4.-13.februārī Leikplesidā (ASV). Brauciens uz Ziemeļameriku vairumam Eiropas vienību nebija pa kabatai, kā rezultātā olimpiādē no Eiropas piedalījās tikai divas izlases – Vācijas un Polijas. Kopā ar ASV un Kanādu olimpiskais hokeja turnīrs pulcēja četras izlases un bija vismazāk izlašu pārstāvētais turnīrs olimpiskā hokeja vēsturē. Atsevišķa Eiropas čempionāta norise bija tikai loģiska.

Kā no meža iznākuši

Berlīnē Latvijas izlases hokejisti nonāca uz iekštelpu mākslīgā ledus arēnas Der Berliner Sportpalast (atklāts jau 1910.g.) ledus, kas pats par sevi bija piedzīvojums. Līdz tam laikam un arī ilgus gadus turmpāk Latvijā nebija ne mākslīgā ledus, ne jumta virs laukumiem. Vēlāk izlases aizsargs Indriķis Reinbahs raksturoja, ka Latvijas valstsvienība jutusies “itkā mežā ienākuši“; tomēr atbilstošāks būtu salīdzinājums – kā no meža iznākuši…

Kas par to, ka daudzi hokeja nūju vēl vadīja pēc bendija parauga tikai ar vienu roku; nevienam nebija īsto hokeja slidu. Patiesībā neviens pat īsti nezināja, ka tādas vispār eksistē. Kad latvieši iznāca pirmo reizi mūžā uz mākslīgā ledus klāja, visus pārsteidza neredzētā skrējiena uzsākšanas metode: uz taisno bendija slidu purngaliem! [..],” raksta Latvijas sporta pētnieki A.Šmits un V.Čika (Sporta Latvija, 1955.).

Pirmā spēle pret Čehoslovākiju. 0:7

Latvijas izlasei čempionāts bija jāsāk B apakšgrupā, kur mūsējie bija iedalīti kopā ar Čehoslovākijas un Francijas izlasēm. Laikraksta Pēdējā Brīdī sporta apskatnieks, līdzīgi, kā notiek mūsdienās, bēdājās par apakšgrupas stiprumu: “Latvijai šoreiz spēļu izlozējums nav laimīgs, jo abi grupas pretinieki Čehoslovākija un Francija ir spēcīgākie turnīra dalībnieki un nopietnākie kandidāti uz pirmo vietu” (1932.g. 15.martā). (Prognoze “netrāpīja”: šajā turnīrā Čehoslovākija ieņēma 5., Francija – 6.vietu.)

Pirmā spēle norisinājās 15.martā pret Čehoslovākijas valstsvienību. Šī valsts jau tolaik bija viena no progresīvākajām Eiropas hokeja zemēm. Kā Austroungārijas impērijas daļa Bohēmija starptautiskajā federācijā LIHG iestājās jau 1908.gadā – tajā pašā gadā, kad šī organizācija bija dibināta. Čehoslovākija savas prasmes bija apliecinājusi, izcīnot olimpisko bronzu pirmajā olimpiskajā turnīrā (1920.g.). Augstāk ierindojās tikai ziemeļamerikāņi – Kanādas un ASV vienības. Čehoslovākija bija sevi apliecinājusi kā vairākkārtēja Eiropas čempionvienība (1922., 1925., 1929.; iepriekš kā Bohēmija – 1911., 1912., 1914.).

Latvijas izlasei “ugunskristības” sanāca ar diezgan pamatīgu un “sausu” zaudējumu. Tomēr laikabiedri nesaskatīja katastrofu, jo tolaik bija diezgan ierasti “sausi” divciparu zaudējumi, īpaši, ja runa bija par spēlēm pret Ziemeļamerikas izlasēm. Taču izņēmums nebija arī divciparu spēles starp Eiropas valstsvienībām. Jāpiebilst, ka tas viss notika īsākā spēles laikā – 45 minūtēs (3 x 15).

Latvijas hokeja apskatnieki pirmās spēles “sausumu” pamatoja ar pieredzes trūkumu un arī čehu neierasti rupjo spēles stilu. “Sakarā ar Latvijas pirmo uzstāšanos Eiropas ledushokeja meistarturnīrā, zaudējot Čehoslovākijai 0:7, speciālisti aizrāda, ka mūsu hokejisti esot spēlē ļoti ātri, bet viņiem trūkstot vajadzīgās prakses un piedzīvojumu,” raksta Pēdējā Brīdī (1932.g. 17.martā).

Dažas dienas vēlāk izdevums Latvijas Sargs papildināja: “Mūsu spēletāji pārsteigti par paņēmieniem, kādi pieļauti hokeja spēlēs Berlīnē. Piemēram, čehi spēlējuši ārkārtīgi rupji, situši pa kājām, grūduši spēlētājus, kad viņi nemaz nav pie ripas, likuši kokus [nūjas] priekšā u.t.t. Par šādiem paņēmieniem Rīgas tiesneši katru spēlētāju noraida no laukuma,” (1932.g. 21.martā).

Pret Franciju. 0:1

16.martā pret Francijas izlasi bija veicies jau labāk. Franči bija vieni no LIHG dibinātājiem 1908.gadā, taču ar spilgtiem panākumiem pēdējos gados nevarēja lepoties. Tiesa, savā pastāvēšanas vēsturē bija kļuvuši par Eiropas čempioniem (1924.) un vicečempioniem (1923.).

“[..] mūsu vienība, otrā spēlē pret Francijas komandu, bija lielā pārsvarā, bet neizdevās ripu dabūt pretinieka vārtos. Franči vienīgos vārtus ieguva spēles pirmā trešdaļā ar negaidītu izrāvienu. Mūsu vienībai gŗūti pierast pie mīkstā, mākslīgā ledus,” salīdzinoši lakoniski spēles gaitu atstāsta Latvijas Kareivis (1932.g. 18.martā).

Detalizētāku speles aprakstu ar norādi “Telegramma no Berlīnes” sniedz laikraksts Jaunākās Ziņas (1932.g. 17.martā): “Kaut arī šo spēli mūsu ledushokejisti zaudēja ar 0:1 galarezultātā, šoreiz Latvijas sporta krāsu reprezentanti uzrādīja negaidīti labu saspēli un bija frančiem pilnīgi līdzvērtīgi pretinieki. Sevišķi sākumā spēle risinājās bez jebkāda ievērojama pārsvara vienā vaj otrā pusē. Franči vienīgos vārtus ieguva spēles pirmā trešdaļā ar veiklā uzbrucēja Munca [Šarla Munsa, fr. Charles Muntz] strauju cau[r]šāvienu. Visas pūles rezultātu izlīdzināt palika bez sekmēm, kaut arī latvji spēlēja ļoti centīgi un it sevišķi spēles pēdējā trešdaļā nopietni apdraudēja savu pretinieku vārtus. Šeit visus straujos uzbrukumus veiksmīgi likvidēja franču teicamais vārtsargs Lefebrs [Filips Lefebīrs, fr. Philippe Lefebure]. Pēc spēles latvju sportistus kaut arī cīņu zaudējušus, silti apsveica kuplā skaitā ieradusies publika un sporta lietpratēji. Pēdējie sevišķi izceļ latvju lielisko vārtsargu Kušķi. Viņš bijis labākais vīrs savā komandā un glābis savējos no lielāka zaudējuma. Latvji bijuši sevišķi ātri un sagādājuši frančiem strauju spēli. Komandai trūkstot vienīgi starptautiskā slīpējuma un pieredzes [..].”

Pret Rumāniju. 3:0

Pie savas pirmās uzvaras Eiropas čempionātā Latvijas izlase nonāca trešajā spēlē – 17.martā (dažviet literatūrā norādīts 18.marts) pret Rumānijas izlasi, t.s. gandarījuma turnīra ietvaros. Rumānijai šis bija otrais starptautiskais turnīrs. Šī valsts LIHG sastāvā bija iestājusies pirms 8 gadiem – 1924.g. janvārī, taču līdz šim bija piedalījusies tikai vienā starptautiskā turnīrā – 1931.gada pasaules un Eiropas čempionātā. 10 nacionālo izlašu konkurencē rumāņi bija ieņēmuši pēdējo vietu, kas nozīmēja 10.vietu pasaulē un 8.vietu Eiropā. Salīdzinot ar Latviju, rumāņi skaitījās pieredzējušāki.

Tomēr labāka izrādījās Latvijas izlase; turklāt uzvarēja bez vārtu zaudējumiem. Čempionāta trešajā spēlē valstsvienība tika pie pirmā vārtu guvuma; tā autors bija uzbrucējs Ēriks Pētersons, kuram šajā spēlē divi vārtu guvumi. Trešā trāpījuma autors bija Arvīds Jurgens. Spēles varonis bija 19 gadus vecais vārtsargs Herberts Kušķis (Kuške), kuram šī bija jau otrā “sausā” uzvara starptautiskajās spēlēs.

Progresējošo un jau samērā spēcīgo Rumānijas komandu mūsējie veica pārliecinoši ar galarezultātu 3:0. Spēles starplaiki – 0:0, 2:0, 1:0. Vārtus latvju komandai ieguva otrā spēles trešdaļā Petersons un Jurgens, bet trešā – atkal Petersons. Pēc daudzo ārzemju sportistu un vietējās sporta preses atsauksmēm, latvju komanda ļoti ātri esot iespelējusies un atjautīgi uztvērusi cīņas taktiku. Komandas labākais vīrs tomēr vārtusargs Kušķe, kurš pierādījis sevi lieliskā “formā”,” telegrammu no Berlīnes citē Jaunākās Ziņas (1932.g. 18.martā).

Kušķis bijis ļoti lepns par savu sniegumu, taču “zvaigžņu sindromu” izslimojis diezgan ātri – jau tuvākajās dienās. Šo atgadījumu labi atcerējās viņa komandas biedrs Leonīds Vedējs: “[..] sacensībā pret Rumāniju, kuru uzvarējām 3-0, vārtsargs Kuške bija tiešām nepārspējams ar savu apbrīnojamo spēli. Nākošā dienā lielākais sporta žurnāls, aprakstot Kuškes panākumus pret Rumāniju, bija ievietojis lielu viņa uzņēmumu pirmajā lapaspusē. Saprotams, ka viņš nopirka kādu duci šo žurnālu, un salocītu tā, lai varētu redzēt viņa attēlu, ielika mēteļa kabatā. Visu pēcpusdienu viņš pastaigājās pa “Unter’n Linden” bulvāri. Nākošajā vakarā mums bija draudzības spēle pret vietējo “Brandenburgas hokeja klubu”. Visiem par pārsteigumu mēs pazaudējām 5-7, un tikai pateicoties Herberta vājajai spēlei. Katru ripas raidījumu viņš centās atvairīt ar pavisam jaunu un neredzētu paņēmienu, protams, bez panākuma. Skatītāji ātri uzķēra Kuškes ālēšanos, un katru vārtu zaudējumu pavadīja skaļiem svilpieniem un saucieniem.” (Laiks, 1990.g. 17.febr.). (Cik saprotams no L.Vedēja rakstītā, spēle notikusi starp Latvijas izlasi un Berlīnes klubu SC Brandenburg. Presē un literatūrā Latvijas komanda ir dēvēta par Rīgas Unions, tomēr spēlē piedalījušies ne tikai “unionieši”. Tāpat pretinieki dažkārt tiek saukti par Brandenburgas pilsētas izlasi. Šis jautājums būtu atsevišķi pētāms.)

Pret Lielbritāniju. 2:5

Eiropas čempionāts Latvijas izlasei noslēdzās 19.martā ar gandarījuma turnīra otro spēli – pret Lielbritāniju. Briti LIHG bija iestājušies šīs organizācijas dibināšanas gadā (1908.), un viņiem bija itin plaša starptautisko spēļu pieredze – divās olimpiādēs, divos pasaules čempionātos, divos atsevišķos Eiropas čempionātos. Ieņemtās vietas pieklājīgas – olimpiskā bronza (1924., stiprākas tikai Kanāda un ASV), kā arī Eiropas pirmo čempionu tituls (1910.). Lai arī kopš tituliem bija pagājis kāds laiks, briti nebija no vājākajiem hokejā.

Divus vārtu guvumus sastrādāt izdevās, taču Herbertam Kušķim nācās 45 minūšu gaitā meklēt ripu savos vārtos 5 reizes. “[..] mūsu vienība, kā nepieradusi pie rupjā spēles veida, zaudēja cīņu angļiem ar 2:5 vārtiem, kaut gan bij lielā pārsvarā,” tā lakoniskais Latvijas Kareivis (1932.g. 22.martā). Vārtu guvēji bija Indriķis Reinbahs un Johans Skadiņš.

Arī šoreiz, pateicoties speciālkorespondencei no Berlīnes, detalizētāku izklāstu sniedz Jaunākās Ziņas (1932.g. 21.martā): “Cīņa izvērtās ļoti dedzīga ar mainīgu pārsvaru drīz vienā, drīz otrā pusē. Angļu komandas līdzšinējie iespaidīgie sasniegumi lika cerēt uz mūsu hokejistu smagu zaudējumu. Tomēr latvju hokejisti netikvien turējās dūšīgi, bet no jauna sagādāja sporta lietpratējiem – skatītājiem patīkamu pārsteigumu, sagādājot angļu komandas vārtsargam daudz darba. Mūsu hokejistu korektā spēle ātri iekaroja skatītāju simpātijas. Pret spēcīgo pretinieku mūsu komanda viscaur spēlēja negaidīti labi, lai gan rutības un ātras izšķiršanās trūkums atsevišķos cīņas momentos bija par iemeslu tam, ka cīņas rezultāts beigās nosvērās 5:2 par labu Anglijai. Spēles gaitā latvji divtik bieži apšaudīja angļu vārtus.

1. trešdaļā mūsu spēlētāju nevērā atstātais kreisās [malas] angļu kom.[andas] uzbrucējs atzīmēja 1:0 par labu savai komandai. Fatāli neveicās mūsu spēlētājiem 2. trešdaļā. Gan Reinbachs negaidīti izrāvās līdz vārtiem un, pārsteidzot pretinieku vārtsargu, izlīdzināja stāvokli uz 1:1. Bet tad pēc dažām minūtēm apbrīnojami veiklais angļu centra uzbrucējs Deway’s [Džerijs Deivijs, an. Gerry Davey], izmantojot divas mūsu kļūdas, noveda stāvokli uz 3:1. No burzmas Deway’s guva arī ceturtos vārtus. Šķita, ka tomēr izdosies izlīdzināt lielo angļu izlēcienu vārtu guvumu, jo mūsu uzbrukumi sekmējās itin labi. Tomēr izšķirošos mirkļos pat pašu vārtu tuvumā, kad atlika vairs pārspēt tikai vienu pašu vārtsargu, šoreiz mums nepavisam nepadevās sviedieni. Pēdējā trešdaļā attīstījās rosīgākā un saistošākā cīņa, kurā latvji iniciatīvi turēja pilnīgi savās rokās. Pēc tam, kad spīdošais uzbrucējs Deway’s palielināja rezultātu uz 5:1, Skadiņš no burzmas ievadīja tomēr beidzot ripu arī angļu vārtos un mūsu komanda atstāja laukumu salīdzinot ar krietnu rezultātu 2:5, lai gan zaudējuši. Skatītāji angļus pavadīja beigās ar svilpieniem par uzkrītoši rupjo spēli. Mūsu komandu skatītāji pavadīja skaļiem aplausiem. Latvju sportistus šeit vispār labi ieredz. Arī presē cildinošas atsauksmes. [..]”

Turnīra kopvērtējumā Latvija ieņēma 8.vietu, atstājot aiz muguras uzvarēto Rumāniju. Par čempioni kļuva Zviedrija. Sudrabs – Austrijai, bronza – Šveicei.

Kā Latvija izskatījās uz Eiropas fona?

Tiešā nozīmē – pēc hokeja kluba Unions! “Mūsu valsts hoki komanda š.g. martā, Berlīnē, kā zināms, startēja “Uniona” formas tērpos, jo ziemas sporta savienība nebija spējusi iegādāt speciālus valsts formas tērpus. “Uniona” tērpiem uz krūtīm ir liels burts U sarkanā krāsā. Ko dara Berlīnes publika? Pieradusi redzēt burtu U virs apakšzemes dzelzceļa staciju ieejām, viņa lielā sajūsmā apvelta mūsu komandu, vienkārši, ar “Bravo, Untergrundmannschaft!” saucieniem!,” raksta izdevums Stadions (1932.g. 20.okt.). (Vācu ‘Untergrundmannschaft‘ tulkojumā – pazemes komanda, metro komanda; vācu U-Bahn – latv. metro.)

Kopumā Latvijas izlases sniegums Eiropas čempionātā tika vērtēts atzinīgi. Pirmais starts bija izrādījies salīdzinoši pieklājīgs. Galvenie trūkumi – vājā tehnika un šāda līmeņa spēļu pieredzes neesamība. Bet novērtēta Latvijas hokejistu pašatdeve, kas joprojām ir mūsu valstsvienības “cietākā valūta”. “Par latvju spēlētājiem visi sporta lietprateji atsaucas ļoti atzinīgi par lielo centību [..]. Vienīgi mūsējiem trūkstot labas technikas,” raksta Pēdējā Brīdī (1932.g. 20.martā).

Vai – “Vācu sporta preses atsauksmes par mūsu komandu ir visai atzinīgas, sevišķi par vārtsargu Kuški, kurš iesaukts par latvju “mazo kanādieti”. Latvju komanda, kura pirmo reiz piedalās starptautiskās sacīkstēs, esot ļoti ātri iejutušies hokeja “lielvalstu” spēles veidā un nākotnē viņa izvērtīšoties par nopietnu pretinieku, ar kuru nākšoties rēķināties.” (Latvijas Sargs, 1932.g. 21.martā).

Pēc sešiem gadiem par izlases pirmo startu starptautiskajos čempionātos valstsvienības pirmais kapteinis Indriķis Reinbahs teica: “Sākumā mūsu ledushokejs atradās lielā bendi spēles iespaidā un kad 1932.gadā pirmo reizi startējām Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, vērojot citu valstu spēles veidus, jutāmies itkā mežā ienākuši. Prieks tomēr bija liels, kad pirmā spēlē uzvarējām Rumāniju 3-0 un arī pārējie rezultāti nebija iznīcinoši. [..] Berlīnes mācība mums bija liela un paliekoša,” (Sporta Pasaule, 1938.g. 22.dec.).

Izlases celmlauži

No Berlīnes braucēju oficiālā saraksta 14 hokejistiem laukumā bija devušies 10 – vārtsargs Herberts Kušķis, aizsargi Indriķis Reinbahs, Leonīds Vedējs, uzbrucēji Andrejs Jessens, Arvīds Jurgens, Jūlijs Lindenbergs, Ādolfs Petrovskis, Ēriks Pētersons, Johans Skadiņš un Valentīns Volframs. Vārtsargs Pēteris Skuja palicis rezervistos; tāpat pie spēlēšanas nav tikuši laukuma spēlētāji Alfrēds Brašmanis, Alfrēds Verners un Hermanis Zaļums. Tā kā Brašmanis palika bez spēles laika, tad arī viņa pārstāvētā LSB vienība netika nepārstāvēta uz čempionāta ledus.

Taču ir viens vārds, kurš nebija nosaukts dalībai Eiropas čempionātā un arī vēlāk neparādījās LZSS sagatavotajā sezonas pārskatā. Runa ir par Unions komandas aizsargu Arvedu Kesleru (vēlāk literatūrā saukts par Herbertu Kesleru). Vēlāku laiku hokeja pētnieki ir “pamanījuši” viņu laukumā tikai vienā čempionāta spēlē – pēdējā, pret Lielbritāniju. Taču laikabiedri 1932.gadā viņu sastāvā neredzēja…

“Nedaudz taktiskas gudrības”…

Pēc izlases atgriešanās no Berlīnes, tika nolemts pāris demonstratīvās spēlēs atrādīt Eiropas čempionātā pieredzēto. 28. martā “izrādi” sniedza RFK/US apvienotā komanda un Unions. “Mūsu “berlīniešiem”, valsts hokeja vienības dalībniekiem Eiropas meistarsacīkstēs, vakar Esplanādes slidotavā bija paredzēta otra sacīkste, nolūkā rādīt Rīgas publikai, kā spēlē hokeju Vakareiropā. [..] Sacīkstes rīkotāji bija visu ko darījuši, lai mūsu “berlīnieši” savā spēlē tiešām atdarinātu redzētās rupjības un pretinieka sisto “iespaidošanu”, bet neviens no viņiem nebija parūpējies, lai ledus būtu pasargāts no saules iznīcinošā siltuma. Un tā iznāca, ka spēle noritēja nevis uz ledus, bet sniegveidigā ledus masā, kurā brīžiem pazuda melnā ripa, bet spēlētāji, brizdami mīkstā ledū, pūlējās vaiga sviedros, lai radītu spēles “iespaidu” un, galvenais, demonstrētu “īsto” hokeja spēli. Redzētais nepārliecināja. [..] Tā tad vienīgais, ko mēs Berlīnē ieguvuši, būs, laikam nedaudz taktiskas gudrības (gluži tādu gudrību demonstrēja lietuvieši) un… rupju spēli,” sprieda Latvijas Sargs sporta apskatnieks (1932.g. 29. marts). (Spēlē uzvarēja Unions ar 1:0.)

Neskatoties uz laikraksta Latvijas Sargs žurnālista kritisko rezumējumu un mājienu, ka izglītībai varēja pietikt ar spēli pret Lietuvas izlasi Rīgā, Latvijas hokejistu dalība starptautiskos turnīros turpinājās un hokeja “bīdītāju” entuziasms nenoplaka. Jau nākamgad, 1933.gada februārī Latvijas izlase devās pārbaudīt spēkus pasaules čempionātā Prāgā.

Avoti un literatūra:

  • Latvijas Ziemassporta Savienības darbības pārskats par 1931./32. gadu // [Kaiserwald sarakste ziemas sporta veidu jautājumos] Latvijas Nacionālais arhīvs – Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1799.fonds, 2.apraksts, lieta Nr. 531. – 31.lp.
  • Latvijas Kareivis. – 1932.g. 28.februāris, 1., 3., 5., 6., 11., 12., 13., 18., 22.marts.
  • Latvijas Sargs. – 1932.g. 7., 14., 21., 29.marts.
  • Pasaules Pasts. – 1932.g. 6.marts.
  • Pēdējā Brīdī. – 1932.g. 27.februāris, 1., 8., 10., 12., 15., 17., 20.marts.
  • Jaunākās Ziņas. – 1932.g. 3., 4., 5., 8., 9., 11., 17., 18., 21.marts.
  • Riga am Sonntag. – 1932.g. 28.februāris.
  • Rigasche Rundschau. – 1932.g. 21.marts.
  • Sporta Pasaule. – 1938.g. 22.decembris.
  • Stadions. – 1932.g. 20.oktobris.
  • Kurzemes Vārds. – 1932.g. 18.marts.
  • Vedējs L. Neatkarīgās Latvijas hokeja izlases spēlētāji // Laiks. – 1990.g. 14., 17., 21., 24.februāris.
  • Ulmanis A. Melnās ripas bruņinieki. Latvijas hokeja vēsture. – Rīga, 1998. (elektroniski: lhf.lv/vesture123/07092010-gramatas_melnas_ripas_bruninieki_elektron)
  • Šmits A., Čika V. Sporta Latvija. – New York, 1955.
  • Bomis A. [Latvijas izlases visas spēles] 1932.-1936. gads // Sporta Avīze+. – 2014.g. 31.marts (sk: http://www.sportaavize.lv/visas_hokeja_izlases_speles/31032014-1932_1936)
  • Bomis A. [Latvijas izlases visas spēles] 1937.-1940. gads // Sporta Avīze+. – 2014.g. 31.marts (sk: http://www.sportaavize.lv/visas_hokeja_izlases_speles/31032014-1937_1940)
  • Malolepszy T. European Ice Hockey Championship Results: Since 1910. – Lanham, Toronto, Plymouth (U.K.), 2013.
  • Ošiņš I. Tāds bija hokejs ar Leonīdu Vedēju // Laiks. – 2008.g. 4.oktobris.
  • Championnats d’Europe 1932 // Passionhockey.com (sk: http://www.passionhockey.com/hockeyarchives/Euro1932.htm)
  • Latvijas hokeja pirmsākumi // Hokejs 1989. – 1990. Uzziņas. Sast. Andersons M. – Rīga, 1989. – 49.-56.lpp.
  • Ošiņš I. Kur tu radies, hokej, kur tu cēlies. – 2011.g. (sk: http://www.lhf.lv/forums/vesture123/04022011-kur_tu_radies_hokej_kur_tu_izcelies)
  • Müller S. Deutsche Eishockey Meisterschaften. – [b.v., 2000.]
  • Eckert H. Eishockey Lexikon. – München, 1993.
  • 1932 Чемпионат Европы: Германия (Берлин) // Форум хоккейных статистиков (sk: http://statforum.5-games.ru/viewtopic.php?f=131&t=1230)
  • Total Hockey. The Official Encyclopedia of the National Hockey League. Ed. Diamond D. – Kansas City, New York, 1998.
  • Total Hockey. The Official Encyclopedia of the National Hockey League. 2nd edition. Ed. Diamond D. – New York, 2000.
  • IIHF Guide & Record Book 2014. Ed. Podnieks A. – Zurich, New York, Toronto, 2013.
  • Dubrow P. Berliner Sportpalast. Das Tollhaus der Nation // Zeit. – 1972.g. 22.decembris (elektroniski: http://www.zeit.de/1972/51/das-tollhaus-der-nation)
  • UNIONS – Latvijas pirmie čempioni. 1931., 1932., 1933. – 2014.g. (sk: https://petrovich27.wordpress.com/2014/05/21/unions/)

Raksts labots un papildināts pēc tā publicēšanas.

[Attēlā: Latvijas un Lietuvas izlašu kopfoto pirms spēles 1932.gada 27.februārī.  Foto avots: Pasaules Pasts, 1932.g. 6.marts.]

LAT-LIET_Pasaules_Pasts_1932-03-06_vers_500

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 6 Comments »

Kurš brauks uz Minsku? Latvijas izlases kandidāti ciparos

Posted by petrovich27 uz 2014/05/03

Nizivijs_LAT_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)Ar Slovakia Cup 2014 spēlēm beigušies izlases vadoņu eksperimenti ar sastāvu, tagad Nolanam atliek vēl “piešaut aci” treniņos, lai varētu droši soļot uz Minsku. Valstsvienības spēlēs šopavasar notestēti 46 hokejisti. Kādi viņi izskatījās cipariski?

Kopumā 8 pārbaudes spēlēs iztaustīti 26 uzbrucēji, 14 aizsargi un 6 vārtsargi. Izlases rīcībā vēl “skaitās” 31 spēlētājs, ieskaitot šopavasar izlases spēlēs “nepārbaudīto” Ronaldu Ķēniņu. Bet uz Minsku brauks tikai 25.

Ņiživijs kā rezultatīvākais

Protams, pārbaudes spēlēs, kur strāvo eksperimenti, statistika nav galvenais. Tomēr jāatzīmē, ka Bratislavas spēlēs rezultatīvākais ir bijis uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs ar 3 rezultatīvam piespēlēm. Ar 2 punktiem ir atzīmējies Mārtiņš Cipulis (1+1) un Andris Džeriņš (0+2). Jāpiebilst, ka Džeriņam ir labākais lietderības koeficients (+2) un mikromaču vārtu attiecība (2:0).

Interesanti, ka bēdīgākos ciparus ir sakrājis Zemgus Girgensons; viņam mikromaču vārtu attiecība ir 0:4 (!!!) un lietderības koeficients -2… Respektīvi, Girgensons bija laukumā četru vārtu zaudējumu (no 5) laikā pret slovākiem. Ar to pieticis, lai vispār šopavasar uzspēlējušo 26 uzbrucēju statistikas sarakstā ierindotos pēdējā (!) vietā. Tas gan ir “mājiens” statistiķiem, ka secinājumiem ar vienu-divām spēlēm ir par maz.

Kopumā Bratislavas spēlēs laukumā devās 14 uzbrucēju; mājās palikuši vēl četri uzbrukuma vīri – Koba Jass, Roberts Jekimovs, Ronalds Ķēniņš, Miķelis Rēdlihs. Attiecīgi no 18 uzbrucējiem jāatsijā četri puiši, jo tradicionālais uzbrucēju komplekts pasaules čempionātam ir 14.

Prognozēt galvenā trenera Teda Nolana pilno izvēli ir sarežģīti; īpaši tāpēc, ka klātienē redzējis viņš ir tikai divas pēdējās spēles. Tomēr rādās, ka uz 13. un 14. uzbrucēja pozīcijām seši pretendenti ir – Bērziņš, Bičevskis, K. Jass, Jekimovs, R. Lipsbergs, Saulietis. No kuriem tad četriem būtu jāpaliek ārpus Minskas komplekta.

Latvijas izlases uzbrucēju statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk; MM = mikromaču vārtu starpība):

uzbrucējs sp. punkti +/- MM sods
1. Aleksandrs Ņiživijs 2 0+3 ±0 3:2 0
2. Mārtiņš Cipulis 2 1+1 -1 2:3 0
3. Andris Džeriņš 2 0+2 +2 2:0 0
4. Roberts Bukarts 1 1+0 +1 1:0 0
Kaspars Daugaviņš 1 1+0 +1 1:0 0
6. Armands Bērziņš 2 1+0 +1 1:0 2
7. Herberts Vasiļjevs C* 2 1+0 ±0 2:1 2
8. Māris Bičevskis 2 0+1 +1 1:0 35
9. Miks Indrašis 2 0+0 ±0 0:0 0
10. Juris Štāls 1 0+0 ±0 0:0 2
11. Roberts Lipsbergs 2 0+0 ±0** 0:0** 2
12. Gints Meija 2 0+0 ±0 1:2 0
13. Kaspars Saulietis 2 0+0 -1 0:1 2
14. Zemgus Girgensons 1 0+0 -2 0:4 2

* Otrajā spēlē (pret Norvēģijas izlasi) kapteinis bija Herberts Vasiļjevs. ** Slovakiahockey.sk statistikas uzskaitē ir nepilnības; Latvijas izlases pirmā vārtu guvuma laikā laukumā bija arī Roberts Lipsbergs, kurš nav norādīts (bet ir atzīmēti vienlaikus laukumā esoši 3 aizsargi).

Latvijas izlases uzbrucēju statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

uzbrucējs dz. sp. punkti +/- MM sods
1. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 3 0+5 ±0 5:3 0
2. Miķelis Rēdlihs 1984. 2 3+1 +2 4:0 0
3. Mārtiņš Cipulis 1980. 5 2+2 -3 5:7 0
4. Kaspars Daugaviņš 1988. 3 1+3 +2 6:1 2
5. Herberts Vasiļjevs 1976. 4 3+0 ±0 4:2 4
6. Miks Indrašis 1990. 5 1+2 +3 5:0 0
7. Roberts Bukarts 1990. 6 2+0 -2 2:4 2
8. Juris Upītis 1991. 4 1+1 ±0 2:1 0
9. Andris Džeriņš 1988. 8 0+2 -3 3:6 2
10. Armands Bērziņš 1983. 5 1+0 +1 2:1 4
11. Juris Štāls 1982. 6 1+0 ±0 2:3 4
12. Gints Meija 1987. 6 1+0 -2 2:5 0
13. Aleksejs Širokovs 1981. 3 1+0 -3 1:4 0
14. Roberts Lipsbergs 1994. 4 0+1 +1* 1:0* 2
15. Māris Bičevskis 1991. 7 0+1 +1 3:1 39
16. Gunārs Skvorcovs 1990. 3 0+1 ±0 1:1 0
17. Roberts Jekimovs 1989. 5 0+1 -2 3:4 4
18. Kaspars Saulietis 1987. 6 0+1 -2 2:3 4
19. Jānis Ozoliņš 1989. 1 0+0 ±0 0:0 0
20. Koba Jass 1990. 2 0+0 ±0 0:0 4
21. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 2 0+0 ±0 0:0 2
22. Miks Lipsbergs 1991. 1 0+0 -2 0:2 0
23. Edijs Brahmanis 1983. 2 0+0 -2 0:2 4
24. Artūrs Ozoliņš 1988. 2 0+0 -2 0:3 0
Edgars Kļaviņš 1993. 2 0+0 -2 0:3 0
26. Zemgus Girgensons 1994. 1 0+0 -2 0:4 2

* Oficiālajā statistikā ir nepilnības. Piemēram, Latvijas – Slovākijas izlašu spēles mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu uzskaitē. Piemēram, reāli Roberta Lipsberga lietderības koeficients ir +2 un 2:0, bet kādam no spēlētājiem lietderības koeficients un MM attiecība ir par vienu mīnusā.

Māris Jass un Jēkabs Rēdlihs aizsargu Topā

Uz Bratislavu aizbrauca deviņi aizsargi, no kuriem uzspēlēja visi, izņemot veselības lietas kopjošo Artūru Kuldu. Veiksmīgākā statistika starp aizsargiem fiksēta pāriniekiem Mārim Jasam un Jēkabam Rēdliham; abiem pa +3 un mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu bilance 3:1. Izteikti bēdubrāļi abu spēļu summā nav saskatāmi, lai gan kļūdas bija arī pirmo divu pāru aizsargu vingrinājumos (Laviņš – Sotnieks; Galviņš – Pujacs).

Tā kā vēl pirms Bratislavas spēlēm treniņus ar izlasi beidza Mārtiņš Gipters un Maksims Širokovs, bet mājās palika Mārtiņš Porejs, tad treneriem jāizvēlas 8 no 10 aizsargiem. (Čempionātā parasti piedalāmies ar astoņiem aizsargiem.) Teds Nolans ir interesants “putns”, bet pēc pārpaudes spēlēm rādās, ka uz astotā aizsarga vietu dalībai Minskā pretendē – Jaks, Porejs, Saviels. Diviem būs jāpaliek mājās.

Latvijas izlases aizsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):

aizsargs sp. punkti +/- MM sods
1. Jēkabs Rēdlihs 2 0+0 +3 3:1 0
2. Māris Jass 2 0+0 +3 3:1 2
3. Georgijs Pujacs C* 2 0+1 ±0 2:2 2
4. Jānis Jaks 2 0+0 ±0 0:0 0
Agris Saviels 2 0+0 ±0 0:0 0
6. Kristaps Sotnieks 2 0+0 -1 1:2 0
7. Guntis Galviņš 2 0+0 -1 1:2 2
8. Rodrigo Laviņš 2 0+0 -1 1:2 6
Artūrs Kulda 0

* Pirmajā spēlē (pret Slovākijas izlasi) kapteinis bija Georgijs Pujacs.

Latvijas izlases aizsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

aizsargs dz. sp. punkti +/- MM sods
1. Māris Jass 1985. 3 0+0 +3 3:1 2
2. Artūrs Kulda 1988. 3 0+1 +2 4:0 0
3. Jēkabs Rēdlihs 1982. 5 0+0 +1 4:4 2
4. Rodrigo Laviņš 1974. 8 0+3 ±0 7:6 8
5. Georgijs Pujacs 1981. 2 0+1 ±0 2:2 2
6. Kristaps Sotnieks 1987. 5 0+0 ±0 5:3 4
7. Ēriks Ševčenko 1991. 2 0+0 ±0 1:0 0
8. Guntis Galviņš 1986. 7 1+0 -1 5:5 4
9. Artūrs Salija 1992. 1 0+0 -1 0:1 2
10. Maksims Širokovs 1982. 4 0+0 -1 2:4 0
11. Mārtiņš Gipters 1989. 5 0+0 -1 1:3 2
12. Jānis Jaks 1995. 8 0+0 -3 1:4 2
13. Agris Saviels 1982. 6 0+0 -4 1:6 0
14. Mārtiņš Porejs 1991. 4 0+0 -4 0:5 0

*

Vārtsargu sastāvs skaidrs. Atliek – secība

Vārtsargu pārbagātības jautājums ir atrisināts; uz Slovakiju acīmredzot aizbrauca čempionātam paredzētais komplekts – Edgars Masaļskis, Kristers Gudļevskis, Ivars Punnenovs. Vēl pirms turnīra no kandidātu loka tika atbrīvots Ervīns Mustukovs, bet turnīra laikā Rīgā palikušais Elvis Merzļikins vairs nepretendē uz vietu sastāvā.

Tagad tik jātiek skaidrībā ar secību.

Latvijas izlases vārtsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):

vārtsargs sp. min:sek atv. met atv. % GAA sods MM
1. Kristers Gudļevskis 1 60:00 30 no 30 100% 0.00 2 2:0
2. Edgars Masaļskis 1 59:50 20 no 25 80.0% 5.01 0 3:5
3. Ivars Punnenovs 0 0:00 0

*

Latvijas izlases vārtsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):

vārtsargs dz. sp. min:sek GA sods MM
1. Kristers Gudļevskis 1992. 1 60:00 0.00 2 2:0
2. Ivars Punnenovs 1994. 2 91:07 1.32 0 5:2
3. Elvis Merzļikins 1994. 1 28:88 2.11 0 2:1
4. Ervīns Muštukovs 1984. 1 20:00 3.00 2 1:1
5. Edgars Masaļskis 1980. 3 179:11 3.01 0 7:9
6. Jānis Kalniņš 1991. 2 100:00 5.40 0 1:9
Rihards Cimermanis 1993. 0 0:00 0

*

Plašākam skatam:

[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts spēlē pret Francijas izlasi 2014. gada 26. aprīlī.  Foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profilsfacebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Latvijas izlase franču gaumē

Posted by petrovich27 uz 2014/04/27

M_Redlihs_LAT_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)Drīzāk jau franči Latvijas izlases gaumē, ko apliecina 2:1 un 6:3. Tomēr rēķinoties ar pārbaudes spēļu (EHC) rezultāta maznozīmību un neskatoties uz divām uzvarām, “šaurās vietas” jāsaskata un secinājumi jāveic. Protams, interesi rosina arī blakusfaktors – ar katru spēli izlases sastāvs kļūst nopietnāks un pietuvinātāks Minskas versijai. Pēc kā mūsējie izskatījās spēlēs pret Franciju?

Indrašis – Daugaviņš – M. Rēdlihs

Teda Nolana prombūtnes laika aktuālais treneris Toms Kūlens jau ir “piedraudējis”, ka šis uzbrucēju virknējums varētu saglabāties arī uz pasaules čempionāta “skatuves”. Trio sniegums spēlēs pret Francijas izlasi izskatījās itin pieklājīgs, neraugoties uz to, ka diviem vīriem šajā pārbaudes ciklā šīs bija pirmās spēles izlasē, bet vienam (Indrašim) – 2./3. spēle ar pakāpenisku atkopšanos no traumas. Šis grupējums nokārtoja pusi no abu franču spēļu vārtu guvumiem (4 no 8), bija vienīgie uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu un bija mācējuši mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu summā “sarīkot” četru vārtu guvumu starpību.

Īpaši medīgs un “izslāpis” izskatījās pie Jaroslavļas dzelzceļniekiem divas švakas sezonas aizvadījušais Miķelis Rēdlihs; viņa četri punkti (3+1) ir arī rezultatīvākais sniegums abu spēļu summā. Ļoti pieklājīgi arī pārbaudes spēļu ritmam izskatījās Ženēvas hokeja kluba zvaigzne Kaspars Daugaviņš. Pēc skaistas spēles un vārtu guvumiem “izbadējies” arī Miks Indrašis; pie saviem punktiņiem tika, bet līdz ierastajai formai vēl jātiek, kam vēl ir laiks līdz Minskai – nedēļas divas.

Ņiživijs/Jekimovs – Vasiļjevs – Cipulis

Vasiljevs_CAPT_LAT_vs_FRA_2014-04-25_LHF_facebook_M_Aise_VERSKombinācija ar Vasiļevu, Cipuli un Ņiživiju Latvijas izlasei nav tik sena, kā mēdz mālēt, bet tomēr ir 2009. – 2011. gadu pasaules čempionātu un olimpiādes reinkarnācija. Trīs gadus vīri bija katrs savos darbos, un izlasē cīnījās tikai Mārtiņš Cipulis un pa retam – Aleksandrs Ņiživijs. Bet nu – arī Herberts Vasiļjevs ir atpakaļ ierindā, par ko saņēmis kapteiņa uzšuvi, kā arī nopelnījis labākā spēlētāja pagodinājumu otrajā spēlē.

Labā ziņa – veterāni (Ņiživijs un Vasiļjevs – abiem pa 37) grib spēlēt un “ar prātu un pīpēšanu” spēj izdarīt vairāk nekā jaunie, pus-jaunie ar kājām… (Tiesa, maiņas biedrs Mārtiņš Cipulis joprojām ir ātrs un ņiprs, neatpaliekot no jaunajiem.) Pirmajā spēlē “Ņiživija lomu” pildīja Roberts Jekimovs, un, rādās, ka ar Aleksandru Ņiživiju abi pārējie sapratās labāk. Tomēr nevajadzētu pārvērtēt virknējuma ‘Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis’ vēsturisko saprašanos un mentālo tuvību. Būtu interesanti pie veterāniem redzēt kādu “jauno, perspektīvo” vai arī kādu šī virknējuma personāžu kā gudrības porciju kādā “skrējēju virknējumā”.

Meija – Džeriņš – Saulietis

Meija_LAT_vs_FRA_2014-04-25_LHF_facebook_M_AiseAbu franču spēļu iespēlētais virknējums šādā komplektā acīmredzot tiek pārbaudīts Minskas čempionāta ceturtās maiņas lomai. Ja vērtē no šāda viedokļa, tad īpašu pretenziju īsti nav. Pirmais mazākuma pāris ‘Džeriņš – Meija’ darbu padarīja pieklājīgi, ja jau vārtu zaudējumu viņu darba laikā nebija. Bet vienādos sastāvos virknējums piedzīvoja divus caurkritienus ar degošām lampiņām aiz Latvijas izlases vārtiem. Situāciju pieklājīgāku padarīja realizētais Ginta Meijas izskrējiens, ļaujot virknējumam palikt lietderībā pie -1. Bet, ja šo maiņu vērtē uzbrukuma (ne jaukšanas un ciešanas) maiņas griezumā, tad – varētu labāk… Meijas simpātiskais 1-pret-1 faktiski ir viena no retajām šī komplekta pamanāmajām epizodēm uzbrukuma zonā.

Štāls – Bērziņš – K. Jass

Pirmās franču spēles ceturtā maiņa palika pa nullēm, kas lomu sadalījumā nozīmē labu rezultātu. Arī ņemot vērā, ka ‘Bērziņš – Štāls’ bija otrs mazākuma pāris. BET šajā gadījumā ir statistiķu fiksētais viens metiens pa Francijas izlases vārtiem šo vīru izpildījumā visas spēles garumā. Visu cieņu pretiniekiem frančiem, tomēr tā nav ne Krievija, ne Somija… Jā, un vietu sastāvā nemaz nav tik daudz, lai pietiktu visiem.

R. Lipsbergs – Bičevskis – Bukarts

Rob_Lipsbergs_LAT_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)_vers-2Otras spēles ceturtā maiņa arī palika “pa nullēm”, bet pretinieku vārtus apdraudēja nedaudz biežāk. Vismaz statistiķi fiksējuši 3 metienus. Mazākumā vīriem (Bičevskis – Bukarts) un vispār Latvijas izlasei otrajā spēlē sanāca spēlēt tikai vienreiz; “ziepes savārītas” nebija, turklāt šajā spēles nogrieznī Māris Bičevskis nopelnīja Latvijas izlasei vairākumu. Skaitlisko pārsvaru valstsvienībai ienesa arī Roberts Lipsbergs, šī izlases komplekta otrs jaunākais spēlētājs (pa labi novietotajā attēlā #40).

Ja meklē mīnusus, tad maiņas uzbrucēju darbības bija diezgan individuālas, risinājumi – personiski un bieži vien, neredzot partnerus. Kas zināmā mērā loģiski, jo no šīs maiņas uz Minskas sastāvu reāli pretendē kāds viens uzbrucējs. Katram ir savi plusi: Māris Bičevskis – mazākuma vilcējs ar aicinājumu, centrs; Roberts Bukarts – var iemest; Roberts Lipsbergs – var spēlēt centrā un būtu laba “investīcija” nākotnē. Tomēr katram no viņiem ir/būtu stipri “jāiesvīst”, lai tiktu uz Minsku. Nebūtu arī pārsteigums, ja Minskas komplektā nebūs neviens no šiem puišiem. Jo uz 2-3 uzbrucēju vakancēm ir prāvs pretendentu loks.  Bet brauks Teds Nolans un “svaigu aci” redzēs visu no jauna.

Citi

Pirmdien (28. aprīlī) tiek solīts, ka izlasei piebiedrosies ne tikai galvenais treneris Teds Nolans, bet arī – uzbrucēji Zemgus Girgensons un Ronalds Ķēniņš. Savukārt, kopš pārtraukumā kopš spēlēm pret Krievijas izlasi mūsu valstsvienības kandidātu loku un treniņus pametuši uzbrucēji Lauris Bajaruns, Jānis Ozoliņš, Gunārs Skvorcovs, Aleksejs Širokovs, Juris Upītis.

Vēl joprojām nav pilnīgi skaidra informācija par uzbrucēju Laura Dārziņa un Mārtiņa Karsuma varēšanu vai nevarēšanu pieslēgties. Tomēr pēc “noklusējuma” skaidrs – jo tuvāk maijs, jo iespējamība ar katru dienu būtiski samazinās…

Latvijas izlases uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

uzbrucējs dz. sp. punkti +/- MM met. sods
1. Miķelis Rēdlihs 1984. 2 3+1 +2 4:0 9 0
2. Kaspars Daugaviņš 1988. 2 0+3 +1 5:1 5 2
3. Herberts Vasiļjevs C 1976. 2 2+0 ±0 2:1 4 2
4. Miks Indrašis 1990. 2 1+1 +2 4:0 9 0
5. Mārtiņš Cipulis 1980. 2 1+1 -1 3:2 2 0
6. Aleksandrs Ņiživijs 1976. 1 0+2 ±0 2:1 1 0
7. Gints Meija 1987. 2 1+0 -1 1:2 5 0
8. Roberts Bukarts 1990. 1 0+0 ±0 0:0 2 0
9. Armands Bērziņš 1983. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
Māris Bičevskis 1991. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
11. Koba Jass 1990. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
Roberts Lipsbergs 1994. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
Juris Štāls 1982. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
14. Roberts Jekimovs 1989. 1 0+0 -1 1:1 3 2
15. Andris Džeriņš 1988. 2 0+0 -1 1:2 2 2
Kaspars Saulietis 1987. 2 0+0 -1 1:2 2 2

*

Galviņš – Kulda

Pirmais aizsargu pāris ir vienīgais, kuram mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu bilance ir pozitīvi sausa (abiem pa 3:0). Tā kā divi vārtu guvumi “gadījušies”, spēlējot vairākumā, tad lietderības koeficients kā Guntim Galviņam, tā Artūram Kuldam +1. “Statistisku pārmetumu” nav un nevar būt. Bet arī pirmā pāra izpildījumā bija saskatāms “tehnisks brāķis”, kuru meistarīgāki pretinieki varētu konvertēt Latvijas izlases vārtu apdraudējumā. Labā ziņa, ka “sliktās epizodes” biežāk bija spēlējot vairākumā un pretinieku zonā, bet retāk savas aizsardzības areālā.

Laviņš – Sotnieks

Sotnieks_LAT_vs_BLR_2013-04-19_lhf_lv_Martins_Aise-versOtrais aizsargu pāris attiecīgi bija arī otrs statistiski veiksmīgākais spēlēs pret konjaka un šampanieša dzimtenes dēliem. Lai arī uz abiem aizsargiem attiecas pa vienam vārtu zaudējumam, tomēr kā Kristaps Sotnieks, tā Rodrigo Laviņš aizvadīja kopumā labas spēles pret Francijas izlasi. Cīnījās mazākumā, piedalījās realizētā vairākumā un, patiesībā, liekus jautājumus daudz neradīja. Cita starpā, Laviņš abu spēļu summā – rezultatīvākais starp aizsargiem. Savukārt, Sotnieks atzīts par labāko pirmajā spēlē pret frančiem. Pelnīti gan spēles griezumā, gan pārbaudes ciklā kopumā.

Gipters, M. Jass, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs

Tā kā izlases rīcībā ir arī Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs, tad uz divām aizsargu vakancēm pretendē seši pārējie. Vai pieci, ja neskaita pirmajā franču duelī savainojumu guvušo Māri Jasu. Atgādinājumam, tradicionālais komplekts pasaules čempionātā = 8 aizsargi + 14 uzbrucēji + 3 vārtsargi.

Latvijas izlases šī gada pavasara 6 spēļu summā no šiem pieciem pretendentiem (Gipters, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs) “statistiski vistuvāk” valstsvienībai atrodas Gipters un M. Širokovs. Mārtiņš Gipters piedalījies 5 spēlēs, kurās iekrājis lietderības koeficientu -1 un mikromaču “apšaudes” attiecība 2:3. Maksims Širokovs ir netālu: 4 spēles; lietderība -1; MM vārtu guvumi/zaudējumi 2:4. Jāuzsver, ka pārējiem kā mīnusi ir lielāki, tā arī mikromaču cipari bēdīgāki. Statistika, protams, nav izšķirošs elements iekļaušanai sastāvā, tomēr nav nenozīmīgs. Kopumā vērtējot, Maksims Širokovs pieklājīgi atrādījās iepriekšējās spēlēs, kad sastāvs bija vēl salīdzinoši nepilnīgs. Savukārt izlases debitants Mārtiņš Gipters turas līmenī un joprojām ir izlases komplektā. Jā, “īsto” pretendentu pirmajās spēlēs bija mazāk, taču arī no treniņiem atbrīvoto netrūkst.

Izlases jaunākais cīnītājs – 18 gadus vecais Jānis Jaks kopā ar vecāko spēlētāju (Laviņš) ir vienīgie aizsargi, kuri pavasara tūrē līdz šim ir aizvadījuši visas sešas spēles. (Tikpat spēļu arī Andrim Džeriņam.) Sešu spēļu summā izlases debitants Jaks iekrājis lietderības koeficientu -3 un mikromaču rezultāta izmaiņu attiecību 1:4. Spīdoši nav, bet acīmredzot Kūlens ar draugiem taupa jauno aizsargu, lai atrādītu Tedam Nolanam. Bet Nolanam, kā zināms, patīk “pavilkt” jaunos un/vai nezināmos talantus. Ne bez viņa līdzdalības uz pasaules čempionātā ir varējuši atrādīties vai vismaz piedalīties tādi puiši kā Ralfs Freibergs, Kristers Gudļevskis, Miks Indrašis, Koba Jass, par kuru dalību pirms debijas čempionātiem mēdza vīpsnāt ne viens vien eksperts.

Bēdīgākā statistika sešu spēļu summā starp aizsargiem ir Porejam un Savielam. Statistikas “sānslīdes” lauvastiesa gadījusies spēlēs pret somiem, bet tomēr arī pēc tam savs mīnuss nedaudz krājies… Mārtiņam Porejam 4 spēlēs lietderība -4 un MM vārti 0:5. Agrim Savielam līdzīgi: 4 spēlēs -4 un 1:6. Pēdējo spēļu summā uz kopējā fona ne bez kļūdām, tomēr nav bijis tik dramatiski. Ja treneri vēl saglabās iespēju atrādīties, Slovākijas turnīrā var izskatīties savādāk. Bet vai dos? Saviela gadījumā treneriem noteikti patīk “izdiena” (pieredze) – seši pieaugušo pasaules čempionāti (viens pie Nolana), viena olimpiāde (tiesa, sen – 2006.).

P.S. Māris Jass pirmajā spēlē pret Francijas izlasi iedzīvojās stiprā gurna sasitumā, kā informē Latvijas Hokeja federācija. Kas nozīmējot “ārā no aprites” uz 4-5 dienām. Nebūs nekas dīvains, ja viņš tomēr pastiprinās konkurenci uz vietām aizsargu postenī.

P.P.S. Starplaikā pēc krievu spēlēm no Latvijas izlases kandidātu komplekta atvadījās ne tikai traumu guvušais aizsargs Ēriks Ševčenko, bet arī – Artūrs Salija. Bija runas par to, ka izlasei varētu piebiedroties Krišjānis Rēdlihs, tomēr taustāmu liecību par to nav.

Latvijas izlases aizsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

aizsargs dz. sp. punkti +/- MM met. sods
1. Artūrs Kulda 1988. 2 0+1 +1 3:0 3 0
2. Kristaps Sotnieks 1987. 2 0+0 +1 4:1 3 2
3. Guntis Galviņš 1986. 2 0+0 +1 3:0 2 0
4. Rodrigo Laviņš 1974. 2 0+2 ±0 3:1 3 0
5. Agris Saviels 1982. 1 0+0 ±0 1:1 2 0
6. Mārtiņš Gipters 1989. 2 0+0 ±0 1:1 0 2
7. Māris Jass 1985. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
8. Jānis Jaks 1995. 2 0+0 -1 1:2 0 0
9. Maksims Širokovs 1982. 1 0+0 -1 0:1 1 0
10. Mārtiņš Porejs 1991. 1 0+0 -1 0:1 0 0

*

Konkrēta problēma ar vārtsargiem… Ir izvēle!

Merzlikins_u_Punnenovs_LAT_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)-versEdgars Masaļskis izpildīja savu “normatīvu” – palīdzēja uzvarēt pirmajā spēlē, bet otrajā deva “uz pusēm” vietu jaunajiem. Ivaram Punnenovam (#33 attēlā pa labi) tā bija otrā spēle, bet Elvim Merzļikinam (#30) – debija. Skaidrs, ka abu vēl junioru vecumam atbilstošo vārtsargu sniegumā varēja atrast kādu nepilnību, taču kopumā kā Punnenovs, tā Merzļikins sevi pieteikuši labi un uz trešā vārtsarga posteni turpina kandidēt.

Jo pirmās divas vietas rezervētas ilggadējai pamatvērtībai – Edgaram Masaļskim un sezonu NHL laukumā pabeigušajam Kristeram Gudļevskim. Teorētiski cīņā par trešā vārtsarga posteni piedalās izlases rīcībā esošais Ervīns Muštukovs. Taču Punnenova un arī Merzļikina salīdzinoši pieklājīgā debija attālina citus kandidātus. Jauno papildspēku ierašanās un varēšanas dēļ vēl nesen izlases kandidātu loku atstāja Jānis Kalniņš. Vienīgais iemesls, kādēļ Muštukovs varētu doties uz Minsku, lai demonstrētu vienlīdzību starp Ivaru Punnenovu un Elvi Merzļikinu, jo vārtsargu vietas ir 3 un kādam jāpaliek mājās… Šķiet, variants ņemt četrus vārtsargus netiek izskatīts.

Bet – “priekšā” vēl Nolans un turnīrs Slovākijā. Jāpiekrīt vērotājiem un ekspertiem, kas neatceras tik “biezu” pretendentu loku uz pasaules čempionāta vārtsargu vietām Latvijas izlasē…

Latvijas izlases vārtsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

vārtsargs dz. sp. min:sek atv. met. atv. % GAA MM
1. Edgars Masaļskis 1980. 1 60:00 36 no 37 97,30% 1,00 2:1
2. Elvis Merzļikins 1994. 1 28:28 n/d n/d 2,11 2:1
3. Ivars Punnenovs 1994. 1 31:07 n/d n/d 3,86 4:2

*

Uzziņām:

  • Latvijas – Francijas izlašu spēļu statistika – eurohc.stats.pointstreak.com (25. aprīlī; 26. aprīlī);
  • Latvijas Hokeja federācijas twitter konts – twitter.com
  • Latvijas izlases trenera Toma Kūlena komentārs pēc franču spēlēm – sportacentrs.com
  • Latvijas izlases komplektēšanas kopsavilkums pirms spēlēm pret Franciju (autors: Jānis Matulis) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Izlases spēlētāju statistika šī pavasara citās spēlēs: tepat (pret Somiju; pret Krieviju)

[Pirmo 4 un pēdējo divu (6., 7.) foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše). Šie foto fiksēti Latvijas izlases spēlēs pret Francijas izlasi 2014. gada aprīlī. Piektā (Kristapa Sotnieka) foto avots: lhf.lv (autors arī Mārtiņš Aiše). Šis fotoattēls fiksēts Latvijas un Baltkrievijas izlašu spēlē 2013. gada 19. aprīlī.]

LAT_ar_Punnenovu_vs_FRA_2014-04-26_LHF_facebook_(M_Aise)-vers

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Latvija pēc Krievijas. Izlases komplektācijas stāvoklis

Posted by petrovich27 uz 2014/04/21

LAT_vs_RUS_2014-04-18_LHF_facebook_(M_Aise)_N3Pret Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Krievijas izlasi mūsējie “uzstājās” pieklājīgi – 2:3 un 1:0. Kā saka, jebkura Krievija ir nopietns pārbaudījums. Šoreiz Krievijas valstsvienība kalpo par smilšpapīru vai, drīzāk, par ēveli sastāva slīpēšanai un kandidātu atlasei. Kādas ir Latvijas izlases kontūras, cipari pēc Krievijas, un kurus vīrus vēl gaidām palīgā?

Pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi Latvijas vastsvienības sastāvā uzspēlēja 30 vīru – bez maz visi, kas 18. -19. aprīlī bija izlases rīcībā un nodarbojās valstsvienības treniņos. Pret Krievijas komandu neuzspēlēja tikai vārtsargs Jānis Kalniņš, potīti savainojušais un nelielu pauzi paņēmušais vārtsargs Ervīns Muštukovs, kā arī IIHF oficiālo sodu gaidošais uzbrucējs Vitālijs Pavlovs. Visi pārējie, kas ir treneru “rokās” varēja atrādīties spēlēs pret Znaroka izlasi. Dažiem izdevās labi, citiem – dažādi.

Gaidām snaiperus?

Abu spēļu summā pret Krievijas izlasi laukumā devās 16 uzbrucēji, bet kopā ar iepriekšējām divām “somu spēlēm” izlases kandidātu lokā ir uzspēlējis 21 uzbrucējs. Pēc Latvijas – Somijas izlašu spēlēm kandidātu loku jau pametuši uzbrucēji Edijs Brahmanis, Edgars Kļaviņš, Artūrs Kuzmenkovs, Miks Lipsbergs, Artūrs Ozoliņš, kā arī pārbaudes spēlēs pie teikšanas netikušie Toms Andersons un Artūrs Mickēvičs.

Drīzumā tiek solīta lielā tīrīšana kandidātu rindās, ko faktiski varēs atļauties veikt pēc tam, kad izlases rīcībā būs ieradušies papildspēki. Saskaņā ar LHF sniegto informāciju, izlasē tiek gaidīti uzbrucēji Lauris Dārziņš, Kaspars Daugaviņš, Zemgus Girgensons, Ronalds Ķēniņš (tikko kā Šveices čempions!), Aleksandrs ŅiživijsMiķelis Rēdlihs, Herberts Vasiļjevs. Kandidātu lokā esot doma pārbaudīt arī Čehijā sezonu pabeigušo Lauri Bajarunu un, iespējams, arī vēl kādu jauno uzbrucēju, kurš būs noslēdzis sezonu Kanādas junioru līgās. Vēl arī neesot pateikts tāds stabils Mārtiņa Karsuma galavārds attiecībā uz spēlēšanu Minskā; vismaz publiski – nē.

Juris_Stals_LAT_vs_Somija_2011-04-07_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_NNN3Statistiski veiksmīgākais uzbrucējs “krievu spēļu” summā ir Juris Štāls (pa labi novietotā attēlā), kuram sanācis gan vārtu guvums, gan pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt, izlases pavasara četru spēļu summā rezultatīvākais ir Juris Upītis, kuram 4 spēļu summā 2 punkti (1+1).

Kopumā Latvijas izlasei četru pārbaudes spēļu summā ir izdevušies pieci vārtu guvumi, kas nav tā baigi daudz… Bet ar pieticīgo 1:0 ir izdevies pat uzvarēt Krievijas valstsvienību. Te gan jācitē Krievijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks, aptuveni: “Šajā sagatavošanās stadijā nav jēgas ieciklēties uz rezultātu“. To gan viņš teica par savu izlasi, bet tam, rādās, nav izšķiroša nozīme. Katrā gadījumā, ir skaidrs, ka rezultāta “taisītāji” un snaiperi Latvijas izlasē vēl tiek gaidīti…

Pēc Krievijas sparinga uzbrucēju rindās, izskatās, ka soli uz čempionāta komplektu ir spēris Krievijas VHL līgā spēlējošais Kaspars Saulietis (pirmajā attēlā #18). Viņš bija īpaši manāms pirmajā (18. aprīļa) spēlē pret Oļega Znaroka trenētajiem vīriem. Orķestra “skanējumu” nebojāja, piemēram, arī abi debitanti Roberts Lipsbergs un Jānis Ozoliņš, taču pasaules čempionātam ar “nebojāšanu” var nepietikt. Un tas attiecas ne tikai uz debitantiem, bet arī jau izlasē pieredzējušākajiem, kuri arī “nebojāja”.

Statistiski bēdīgākais starp uzbrucējiem ir Mārtiņa Cipuļa “sausais atlikums” – lietderības koeficients sliktākais (-2), mikromaču vārtu guvumu starpība švakākā (0:2), kas, jādomā, Cipuļa atrašanos Minskas sarakstā diez vai ietekmēs. “Mīnus” statistikas griezumā der pieminēt arī Kobu Jasu, kuram it kā pa nullēm arī lietderība un mikromaču summa, tomēr vienā spēlē ir sakrātas 4 soda minūtes, kas pelnītas uzbrukuma zonā, veicot liekus vingrinājumus…

Latvijas uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

uzbrucējs dz. sp. punkti +/- MM met. sods
1. Juris Štāls 1982. 2 1+0 +1 1:1 2 0
2. Juris Upītis 1991. 2 1+0 ±0 1:0 1 0
3. Roberts Bukarts 1990. 2 1+0 ±0 1:1 4 0
4. Miks Indrašis 1990. 1 0+1 +1 1:0 0 0
Roberts Lipsbergs 1994. 1 0+1 +1 1:0 0 0
6. Kaspars Saulietis 1987. 2 0+1 ±0 1:0 5 0
7. Roberts Jekimovs 1989. 2 0+1 ±0 1:1 2 0
8. Māris Bičevskis 1991. 2 0+0 ±0 1:0 1 2
9. Armands Bērziņš 1983. 2 0+0 ±0 1:1 4 2
10. Jānis Ozoliņš 1989. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
Gunārs Skvorcovs 1990. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
Aleksejs Širokovs 1981. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
13. Koba Jass 1990. 1 0+0 ±0 0:0 1 4
14. Andris Džeriņš 1988. 2 0+0 -1 0:1 3 0
Gints Meija 1987. 2 0+0 -1 0:1 3 0
16. Mārtiņš Cipulis 1980. 1 0+0 -1 0:2 3 0

*

Kurš būs astotais aizsargs?

Pret Krievijas izlasi “analīzes nodeva” 12 aizsargi. No Somijā spēlējušā aizsargu komplekta neviens nebija atbrīvots, kas liecina par ļoti nopietnu izpēti šajā ampluā. Tiesa, pēc Somijas izbraukuma no Latvijas izlases kandidātu loka tika atbrīvoti pāris aizsargu, kuri pārbaudes spēlēs vismaz šosezon tā arī neuzspēlēja, – Edgars Dīķis un Rūdolfs Kalvītis.

Lavins_CAPT_LAT_vs_RUS_2014-04-18_LHF_facebook_(M_Aise)Aizsargu rindās tiekot gaidīts viens papildinājums – Čehijā sezonu noslēgušais Māris Jass. Atgādinājumam – virkne aizsargu izlasei dažādu iemeslu dēļ palīdzēt nevar, t.sk.: Jānis Andersons, Oskars Bārtulis, Oskars Cibuļskis, Ralfs Freibergs, Sandis Ozoliņš, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Arvīds Reķis. Kam veselība un trauma, kam ģimene un vecums, kam neatrisināti jautājumi IIHF dopinga lietās. Jāpiebilst, ka otrajā spēlē pret Krieviju traumu guva sev atvēlētajā laikā salīdzinoši pieklājīgi nospēlējušais aizsargs Ēriks Ševčenko, kuram, saskaņā ar trenera Toma Kūlena vērtējumu, sezona ir beigusies.

Šādos apstākļos katrs izlases kandidātu lokā ietilpstošs aizsargs ir neobjektīvi lielākā vērtībā. Nebūtu pārsteigums, ja valstsvienības sastāva komplektētāji atkal atcerētos, piemēram, Aleksandra Jerofejeva, Mārtiņa Jakovļeva vai Ņikitas Koļesņikova telefona numurus. Vai vēlreiz “iesauktu” pirms Somijas spēlēm atbrīvotos… Tomēr laika līdz čempionātam ir maz, kas nozīmē, ka uzsvars tiek likts uz aptverē esošajiem.

Spēlēs pret Krievijas izlasi statistiski veiksmīgākais aizsargs ir bijis kapteinis Rodrigo Laviņš, (pa labi novietotā attēlā #2), kuram 2 spēļu summā saskaitīts pozitīvs lietderības koeficients (+1), labākā mikromaču vārtu starpība (3:1) un rezultatīva piespēle. 19. aprīlī spēlē pret Krieviju viens no vērtīgākajiem spēlētājiem bija aizsargs Kristaps Sotnieks.

No pārbaudes spēlēs redzētajiem aizsargiem vieta izlasē varētu būt “rezervēta” pieciem: Guntim Galviņam; Artūram Kuldam; Rodrigo Laviņam; Jēkabam Rēdliham; Kristapam Sotniekam. Šķiet, tuvāk pasaules čempionātam pietuvojies arī Maksims Širokovs. Ja treneri paliks pie pasaules čempionāta ierastās laukuma spēlētāju proporcijas (8 aizsargi + 14 uzbrucēji), tad vakantas atliek divas aizsargu vietas. Uz vienu no tām prognozējami pretendēs Māris Jass. Kurš būs astotais? Skaidrs, ka izlases vigvamā gaidītais galvenais treneris Teds Nolans nāks ar savu olekti (mērauklu), bet daudz izvēles viņam nebūs.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

 f aizsargs dz. sp. punkti +/- MM met. sods
1. Rodrigo Laviņš C 1974. 2 0+1 +1 3:1 1 2
2. Artūrs Kulda 1988. 1 0+0 +1 1:0 1 0
3. Ēriks Ševčenko 1991. 2* 0+0 ±0 1:0 0 0
4. Maksims Širokovs 1982. 1 0+0 ±0 1:1 1 0
5. Jēkabs Rēdlihs 1982. 1 0+0 ±0 0:0 1 0
6. Mārtiņš Gipters 1989. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
Mārtiņš Porejs 1991. 1 0+0 ±0 0:0 0 0
8. Kristaps Sotnieks 1987. 1 0+0 ±0 0:0 4 2
9. Agris Saviels 1982. 1 0+0 ±0 0:1 1 0
10. Guntis Galviņš 1985. 1 0+0 ±0 0:1 0 0
11. Jānis Jaks 1995. 2 0+0 -1 0:1 1 2
12. Artūrs Salija 1992. 1 0+0 -1 0:1 0 2

*

Par daudz vārtsargu?

Pārbaudes spēļu gaitā skaidrāka paliek arī vārtsargu ierinda. Četru spēļu laikā ir atrasts spēles laiks četriem vīriem “pēdējā instancē”. Uz Somiju palīgā tika saukts arī piektais – Rihards Cimermanis, taču pie spēles laika netika un izlases nometni pameta drīz pēc Somijas izbraukuma.

Punnenovs_LAT_vs_RUS_2014-04-19_LHF_facebook_M_Aise_N2“Krievu spēlēs”  Latvijas izlases vārtsargu postenis pat izskatījās stabilāks par citiem ampluā. Edgars Masaļskis (pirmajā attēlā #31) ir formā un ierindā. Lielisku debijas spēli pret Krievijas izlasi aizvadīja Šveicē skolotais un spēlējošais 19 gadus jaunais talants Ivars Punnenovs (pa labi novietotā attēlā). Izlases aptverē vēl ir Jānis Kalniņš. Valstsvienības tuvumā ir arī vārtsargs Ervīns Muštukovs, kurš savainoja potīti pirmajā spēlē pret somiem un bija spiests atpūsties. Punnenova priecējošā debija ir nopietns pieteikums konkurencē ar Muštukovu un Kalniņu, kā arī samazina nepieciešamību “izsaukt”, piemēram, izlasei palīdzēt gatavo Elvi Merzļikinu. Neskatoties uz to, arī Merzļikins esot ceļā uz izlases kandidātu nometni.

Protams, izlasē tiek gaidīts Kristers Gudļevskis. Pagaidām viņa Tampa Bay Lightning izslēgšanas spēļu sērijā ar 0-3 iedzen (zaudē) Monreālai, bet fārmklubam Syracuse Crunch sezona beigusies bez play off. Protams, ir iespēja, ka Lightning “izvelk” un Latvijas izlasei Gudļevski neredzēt… Bet, ja tomēr “redzēt”, tad trešā vārtsarga postenim no pārbaudes spēlēs redzētajiem vislabāk atrādījies tieši Ivars Punnenovs. Tiesa, vēl paredzētas 4 pārbaudes spēles un Nolana “acs”. Ka trešajam vārtsargam IR JĒGA, atkāpe jāmeklē pērnajā pasaules čempionātā, kurā Gudļevskis neieradās ne kā pirmais, ne otrais.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

vārtsargs dz. sp. min:sek U-Z atv. met. atv. % GAA „0”
1. Ivars Punnenovs 1994. 1 60:00 1-0 49 no 49 100% 0.00 1
2. Edgars Masaļskis 1980. 1 59:21 0-1 45 no 48 93.75% 3.03 0

*

Uzziņām:

  • Spēlētāju statistika spēlēs pret Krievijas izlasi – eurohc.stats.pointstreak.com (18. aprīlī; 19. aprīlī)
  • Latvijas izlases komplektācijas statuss (2014-04-17) – lhf.lv
  • Latvijas izlases statistika pret Somijas izlasi 10., 11. aprīlī: tepat

[Pirmā (Kaspara Saulieša un Edgara Masaļska), trešā (Edgara Masaļska un Rodrigo Laviņa), ceturtā (Ivara Punnenova) un noslēdzošā foto avots: Latvijas Hokeja federācijas profils facebook.com lapā (autors: Mārtiņš Aiše). Jura Štāla  foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

LAT_vs_RUS_2014-04-19_LHF_facebook_M_Aise_N2

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 9 Comments »

Latvijas izlases kandidāti pēc spēlēm Somijā

Posted by petrovich27 uz 2014/04/12

Dzerins_Stals_LAT_vs_BLR_2013-04-20_lhf_lv_Martins_AiseDivreiz 1:5. Nav īpaši priecīga bilance, bet no stresa glābj doma, ka tās ir pārbaudes spēles, kurām “piedāvājam” pārbaudāmus kandidātus un no pasaules čempionātam paredzētā komplekta attālinātu sastāvu. Tomēr, kas zin… Piemēram, aizsargu izvēle ir diezgan sašaurināta; un arī citos posteņos ne viss olimpiskais komplekts būs pieejams. Kā tad izskatījās Latvijas izlase aprīļa sākuma versijā?

Pret Somijas valstsvienību aizvadīto spēļu “pēcgaršu” mazāk veido sāpe par rezultātu vai kāda kandidāta meistarības trūkumu. Kādi, nu, esam, tādiem ir jāspēlē. Izmisumā nedzen arī visu līdzjutēju pamanītais statistikas elements – metienu skaits, kas divu spēļu summā ir 20:97 somu labā. Pieņemsim, ka somi met bez savas jēgas, bet “latviešu hokeja” īpatnība ir mest reti, bet trāpīgi.

Matus plēst nav jēgas, jo, neskatoties uz nosaukumu Euro Hockey Challenge, tās ir pārbaudes spēles ar primāro uzdevumu – pārbaudīt. Tāpat arī fiziskajai formai ideālai jābūt maija nevis aprīļa sākumā. Bet… Degsme un pašmotivācija ir nepieciešama jebkurā gadījumā, t.sk. “draudzības” spēlē. Spēles pret Somiju nav svarīgākās šajā sezonā, taču atdeve bija tas elements, kas pietrūka. Skaidrs, ka pārbaudes spēles nav vieta, kur “lauzt kaulus” un rādīt raksturu. Taču pragmatiskie aprēķini – nevēlēšanās satraumēties un ar to zaudēt labo iespēju iekļūt izlases sastāvā – var gadīties aplami. Vieta valstsvienībā var nebūt garantēta un katra pārbaudes spēle var kļūt pa pēdējo šosezon. Neskatoties uz to, ka viss olimpiskais sastāvs nebūs “uz strīpas”. Attiecīgi lielai daļai spēlētāju katra pārbaudes spēle pēc būtības var būt svarīgākā spēle sezonā. Esam taču redzējuši, ka var, ja grib…

Jekimovs – A. Širokovs – Štāls

Sirokovs_A_LAT_vs_DEN_2012-05-14_championat_comBija tas gadījums, kad izlases kontekstā nereti ceturtās maiņās spēlētājiem bija jākļūst par pirmo maiņu – vilcējiem un lokomotīvēm. Ko arī ikdienas darbos vīri darījuši savās “pamatdarbavietās” – Aleksejs Širokovs Šveices NLB (otrajā līgā) un Juris Štāls Slovākijas ekstralīgā. Bet Roberts Jekimovs vispār ir mūsu izlases “somu speciālists” – Somijā aizvadījis jau piekto sezonu, no kurām 3 visaugstākajā līmenī.

Tomēr somu kandidātu izlase bija “ne pa zobam” arī pirmajai maiņai. Labā ziņa – pirmajā spēlē šis uzbrucēju virknējums bija vienīgais, kurš nepieļāva vārtu zaudējumu (pa nullēm bija arī īsu brīdi spēlējušais Artūrs Kuzmenkovs). Bet otrajā spēlē tieši šī maiņa vai, precīzāk, Alekseja Širokova individuālās prasmes nodrošināja vienīgo vārtu guvumu pret somiem. Tomēr summā sanāca mazizteiksmīgi vai vāji, ja prasa ka no pirmās maiņas. Iemetienus diemžēl somu statistiķi precīzi uzskaitīja tikai pirmajā spēlē, un tur ainava bēdīga – Širokovam 36,4% (4 no 11), Štālam 0% (0 no 6). Summā – 23,5%, kas arī parāda iniciatīvas iespēju proporciju.

Bukarts – Džeriņš – NN

Uzbrucēju tandēms atpazīstams kā Rīgas Dinamo, tā agrāku izlases spēļu kontekstā; tāpēc tika saskatīts kā saspēlētākais un no tā arī gaidīts kaut kas “taustāms”. Neatkarīgi no tā, ka trešais uzbrucējs mainījās – pirmajā spēlē galvenokārt Miks Lipsbergs, mazliet – Artūrs Kuzmenkovs, otrajā – Edijs Brahmanis.

Maiņas pozitīvā iezīme – Džeriņš pirmajā spēlē iemetienos pildīja centra uzbrucēja virsnormu – 72,7% (8 no 11), bet summā… Tieši Robertam Bukartam un Andrim Džeriņam ir bēdīgākais lietderības koeficients starp uzbrucējiem (-3; tāds arī A. Širokovam); visi trīs vārtu zaudējumi piedzīvoti, spēlējot vienādos sastāvos. Abi vīri kā olimpiskās izlases piektā maiņa palika faktiski kā vieni no pirmajiem aiz Olimpiādes strīpas, kas nozīmē, ka olimpiskā komplekta iztrūkuma gadījumā tieši viņi būtu starp pirmajiem, kam vieta pasaules čempionāta sastāvā būtu droša. Sagatavošanas posmā atliek vēl dažas spēles, kurās “drošumu” apliecināt. Spēles pret Somiju “garantijas” nedeva.

Upītis – Bičevskis – Skvorcovs

Upitis_dinamoriga_eu_versPateicoties Gunta Galviņa līdzdalībai, maiņas uzbrucēju defekts pārvērtās par efektu – pie rezultatīvām piespēlēm tika Gunārs Skvorcovs un Juris Upītis (pa labi novietotā attēlā). Maiņas iemetienu statistika pirmajā spēlē gan ļoti bēdīga – Mārim Bičevskim 18,8% (3 no 16). Taču uz kopējā Latvijas valstsvienības komplekta fona šī maiņa statistiski izskatās normāli – vienīgais uzbrucēju virknējums, kuram ir neitrāls lietderības koeficients (pa nullēm arī Kuzmenkovs un aizsargs M. Širokovs), bet pārējiem lietderība ir mīnusos. Ja puiši turpinās “pielikt”, tad ir spējīgi kopā vai pa vienam turpināt pretendēt uz čempionāta ceturtās maiņas vakancēm.

Kļaviņš – A. Ozoliņš – NN

Viena no uzbrucēju kombinācijām, kuru hokeja interesenti gaidīja ar lielāku interesi nekā izlasē vai Dinamo sastāvā bieži redzētus spēlētājus. Edgars Kļaviņš – 21 gadu jauns debitants ar Zviedrijas līgu (t.sk. stiprākās – SHL) pieredzi, Artūrs Ozoliņš – viens no sava laika (dz. 1988.) talantīgākajiem centra uzbrucējiem ar labiem auguma parametriem, turklāt aizvadījis salīdzinoši labu sezonu Krievijas otraja līgā – VHL. Abiem pirmajā spēlē “pievienots” Edijs Brahmanis, otrajā – Artūrs Kuzmenkovs.

Skaidrs, ka daži izlases treniņi nevarēja vīriem “ieaudzināt” tādu saprašanos, lai varetu gaidīt spilgtu rezultātu. Tādēļ arī “somu spēlēs” bija jāpilda 3. un 4. maiņas funkcijas. Mikromaču vārtu starpība bēdīga (0:3); tā kā viens vārtu zaudējums mazākumā, tad lietderība abiem pa -2. Ozoliņš iemetienos pirmajā spēle 25,0% (2 no 8). Statistika paliek statistika, bet būtu interesanti redzēt šos spēlētājus arī kombinācijā ar citiem uzbrucējiem, arī ar nopietnākiem uzdevumiem. Tad arī varētu pārliecināties, vai šosezon izlases kontekstā cerības ir tukšas vai pamatotas.

Brahmanis, Kuzmenkovs, M. Lipsbergs

Kuzmenkovs_LAT_U-20_vs_FIN_u20_2012-12-26_worldjunior2013_com_versInterese par plašāku kandidātu loku un Edija Brahmaņa veiksmīgā sezona Baltkrievijas čempionātā (49 punkti 47 spēlēs regulārajā sezonā) ir tie faktori, kas veicināja jau pirms gadiem 10 debitējušā uzbrucēja iekļaušanu izlases kandidātos atkal. It kā no kopējā orķestra, kas bija itin pelēks, ārā nekrita. Kļūdas un nopietni trūkumi aizsardzības darbos bija vairumam. Taču “sausais atlikums” ir nedaudz zem vidējā: lietderība -2; mikromači 0:2; visvairāk soda minūšu komandā (četras)… Abās spēlēs, neatkarīgi no partneriem (Kļaviņš – A.Ozoliņš; Bukarts – Džeriņš) sniegums statistiski identisks (zaudēti mikromači vienādos sastāvos ar vienu vārtu starpību).

Artūrs Kuzmenkovs (pa labi novietotā attēlā) ir viens no tiem uzbrucējiem, kuram izdevies saglabāt neitrālu statistiku, “nesabojājot” ne mikromačus, ne lietderības koeficientu. Jāpiebilst, ka bija viens no tiem, kas saņēma mazāk spēles laika – pirmajā spēlē tikai 3. perioda gaitā aizstājot Miku Lipsbergu (virknējumā ar Bukartu un Džeriņu), otrajā spēlē ceturtajā maiņā (ar Kļaviņu un A. Ozoliņu). Acīmredzot galvenais uzdevums bija nezaudēt vārtus, kas arī tika izpildīts. Būtu taisnīgi, ja viņam sniegtu iespēju pacīnīties vēl.

Otrs mazāk spēlējušais uzbrucējs Miks Lipsbergs pie teikšanas tika lielākajā daļā pirmās spēles, kurā bija “piekombinēts” virknējumā ar Bukartu un Džeriņu. Vienas spēles laikā kopā ar biedriem “apstāvēja” divus vārtu zaudējumus. Uz kopējā fona “-2” nav katastrofa, taču pagaidām ir maz argumentu “par”. Ja būs vēl iespēja sevi parādīt šopavasar, būs ļoti jācenšas…

Latvijas izlases uzbrucēju statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

UZBRUCEJI_2014-04-12_vers

* Aleksejam Širokovam pointstreak.com statistikas uzskaitē pirmajā spēlē fiksētas 2 soda minūtes, bet tas bija komandas sods par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Tajā pašā spēlē 2 soda minūtes “ieskaitītas” arī Edgaram Kļaviņam, kurš tās “atsēdēja” vaininieka – vārtsarga Ervīna Muštukova – vietā.

Galviņš – J. Rēdlihs

Galvins_otra_vs_Baltkrieviju_2010-04-30_A_krustsTika piedāvāts ka pirmais aizsargu pāris, gaidot arī attiecīgu pienesumu. Vai tika sagaidīts? Uz kopējā fona, kas, jāatkārtojas, nebija stingrākais, bija normāli. Abi bija klāt viena vārtu guvuma laikā, turklāt Guntis Galviņš (pa labi novietotā attēlā) bija viens no divu vārtu autoriem. Kopumā atzinīgi vērtējama Galviņa pieslēgšanās uzbrukumiem. Pārbaudes spēles paliek pārbaudes, bet no abiem noteikti tiks gaidīts adekvāts sniegums pasaules čempionātā.

Porejs – Saviels

Abi Latvijas Virslīgā savas sezonas lielāko daļu pavadījušie aizsargi tika sakomplektēti vienā pārī. “Iekrist” nācās kā kopā, tā atsevišķi… “Sausais atlikums” – bēdīgākā mikromaču vārtu starpība izlasē (abiem 0:4) un arī švakākais lietderības koeficients starp aizsargiem (Mārtiņam Porejam -3; Agrim Savielam -4). Iespējams, pie vainas “pavasarīgais” hokejs, kopējais izlases ne-sniegums aizsardzībā vai somu hokeja potenciāls, taču, pat ņemot vērā šī brīža pieticīgo konkurenci aizsargu rindās, abiem vīriem būs sevi jāpierāda, lai reāli pretendētu uz Minskas komandējumu.

Laviņš – M. Širokovs

Sirokovs_Maksims_otra_vs_Baltkrieviju_2010-04-30_A_krustsTrešajā aizsargu pārī tika sakomplektēts šī brīža kapteinis Rodrigo Laviņš un Šveices NLB (2.) čempionātā jau otro sezonu spēlējošais Maksims Širokovs (pa labi novietotā attēlā), kurš savulaik jau bija nokļuvis Latvijas izlases un arī Rīgas Dinamo redzeslokā. Abi salīdzinoši pieredzējušie aizsargi tāpat kā pārējie uzspēlēja arī atsevišķi, “asistējot” debitantiem Gipteram un Jakam; tādēļ arī statistiski atšķirīgs sniegums. Maksimam Širokovam otrā spēle izdevās kā vienīgajam plusos (mikromaču vārtu summa 1:0). Attiecīgi M. Širokovs ir vienīgais aizsargs, kuram abu spēļu summā izdevies neitrāls lietderības koeficients. Kopumā labs pieteikums “pretenzijām” uz vietu sastāvā. Savukārt Laviņš ne tikai atkārtoja Ņiživija rekordu – visvairāk spēļu izlases pieteikumā, bet arī tika atzīts par otrās spēles labāko spēlētāju Latvijas vienībā (pirmajā spēlē – Galviņš).

Gipters, Jaks

Debija ir notikusi, abi aizsargi sāka pirmās spēles trešajā periodā un turpināja visas otrās spēles gaitā, spēlējot rotējošos pāros kopā ar pārējo virknējumu aizsargiem. Abi tika laukumā arī skaitliskajā mazākumā un acīmredzami “ārā nekrita”, lai gan negludumus varēja atrast arī viņu izpildījumā. Tādēļ arī “neskarti” nepalika – abiem lietderība salīdzinoši nelielā mīnusā (-1). Katrā gadījumā, pēc “lielākiem” debitantiem izskatījās viens otrs cits ar lielāku pieredzi izlasē. Bet vai ar to pietiks, lai turpinātu atrašanos kandidātu lokā?

P.S.

Atgādinājumam jāmin, ka aizsargu ierinda pasaules čempionātam provizoriski izskatās diezgan “cietusi”. No olimpiskā sastāva palīdzēt nevarēšot vismaz pieci (S. Ozoliņš, Kr. Rēdlihs, Pujacs – dēļ personīgiem iemesliem; Reķis – trauma; R. Freibergs – dopinga lieta). Joprojām ierindā nav Oskars Cibuļskis. Izlases rīcībā no olimpiskā komplekta pagaidām ir tikai Kristaps Sotnieks, bet sezonu KHL tikko beiguši un izlases treniņos vēl nav nonākuši Oskars Bārtulis un Artūrs Kulda. Interesanti, kāds aizsargu komplekts tiks piedāvāts izlases nākamajām spēlēm – pret Krievijas izlasi.

Latvijas izlases aizsargu statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

AIZSARGI_2014-04-12

Muštukovs

Kalnins_hsccsikszereda_com_VERSLai arī vārtsargs Ervīns Muštukovs (attēlā raksta noslēgumā) uz spēlēm pret Somiju devās kā pirmais numurs, viņam vien sanāca viens pilns periods spēles laika (20:00), kurā statistiskais sniegums bija vairāk neka pieklājīgs. 95,0% atvairītu metienu (19 no 20) pret Somijas izlasi ir apsveicams sniegums. Taču ar 20 minūtēm spēles laika ir par maz, lai varētu salīdzināt vārtsargu sniegumu. Arī Jānim Kalniņam (attēlā pa labi) statistika pēc otrās spēles 20 minūtēm bija lieliska, un arī pēc otrā – laba. Nav vairs iespējams uzzināt, vai traumas atsvaidzināšana nepaglāba Muštukovu no statistikas “sabojāšanas”; katrā gadījumā, kad sakops potīti, joprojām būs viens no galvenajiem pretendentiem uz vietu Minskas komplektā.

Kalniņš

Debija Latvijas izlasē ir iegadījusies pret Somiju, kas arī trešajā, ceturtajā, piektajā sastāvā ir “ciets rieksts” Latvijas aktuālajam komplektam. Ne bez kļūdām, bet arī 88,3% atvairītu metienu Latvijas valstsvienības aizsardzības robu kontekstā ir pat labi. Pēc otrās spēles pirmā perioda bija atvairījis 100% (visus 15 metienus), pēc diviem – 93,8% (30 no 32), bet turpinājumā “kāršu namiņš” izrādījās visa izlases aizsardzība kopumā. Interesanti būtu aplūkot Jāņa Kalniņa sniegumu vēl kādā spēlē, kurā debijas “debijas drudzis” būtu tālāk aiz muguras un uz laukuma – nopietnāks Latvijas izlases komplekts. Būs “jāiesvīst”, lai arī turmāk pretendētu uz vietu sastāvā.

Latvijas izlases vārtsargu statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

VARTSARGI_2014-04-12

* Pointreak.com uzskaitē Ervīna Muštukova sods ieskaitīts Edgaram Kļaviņam.

Uzziņām:

[Andra Džeriņa un Jura Štāla (pirmais) foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Alekseja Širokova foto – spēlē pret Dānijas izlasi 2012. gada 14. maijā; foto avots: championat.com. Jura Upīša foto avots: dinamoriga.eu. Artūra Kuzmenkova foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Somijas U-20 izlasi 2012. gada 26. decembrī; foto avots: worldjunior2013.com. Gunta Galviņa un Maksima Širokova fotoattēli fiksēti Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 30. aprīlī; abu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Kalniņa foto fiksēts kādā no U turnītiem; foto avots: hsccsikszereda.comErvīna Mustukova foto fiksēts Latvijas izlases treniņā 2014. gada 5. februārī; foto autors: Āris Zobens.]

Mustukovs_OS_izlases_tren_Riga_2014-02-05-A_Zobens

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Izlases debitants: JĀNIS JAKS, 18 gadi

Posted by petrovich27 uz 2014/04/09

Jaks_HKR_vs_Spb_Dinamo_2013_okt_(Kasp_Volonts)_N2_VERS_2Latvijas izlases spēlēm pret Somijas izlasi (10., 11. aprīlī) nosaukts sastāvs, kurā ir pieci debitanti – puiši, kuriem kāda no spēlēm pret somiem var kļūt par pirmo Latvijas pieaugušo izlases sastāvā. Starp “jauniesauktajiem” arī 18 gadus vecais aizsargs Jānis Jaks. Tikko vēl spēlējis jaunatnes līgas MHL plašumos un pārstāvējis Latvijas junioru uzlasi, bet tagad – jaunākais spēlētājs pieaugušo izlases kandidātos.

Sezona jaunajam aizsargam ir sanākusi viļņveidīga. Jau otrais gads Leonīda Tambijeva trenētajā HK Rīga vienībā, bet “pauzēts” ar traumām un atkopšanās periodiem. Decembrī Latvijas U-20 izlases rindās “sitās” par mūsu junioru atgriešanos elitē. U-20 valstsvienībai pietrūka, bet Jānis Jaks tika atzīts par junioru pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupas turnīra labāko aizsargu. Nav slikti, ja ņem vērā, ka Jaks ir pat gadu jaunāks par U-20 izlases pamatvecumu – 1994. gadā dzimušajiem, kas Latvijā un arī citviet pasaulē skaitās “labs” vecums ar plašu un talantīgu pārstavniecību.

Bet tagad, necik sen pēc MHL izslēgšanas spēļu pēdējās cīņas (HK Rīga vienībai tā bija 21. martā) Jānis Jaks turpina “ledus cīņas”, bet jau kā pieaugušo izlases kandidāts. Latvijas valstsvienības komplektēšanas gaitā pakāpeniski “ienāk” ziņas par olimpiskās izlases sastāva spēlētāju “izkrišanu” no pasaules čempionātam iecerētā komplekta. Medaļas otra puse ir tāda, ka tā ir iespēja sevi parādīt un apliecināt tiem spēlētājiem, kuri kandidātu sarakstā ir tuvāk tā beigām vai vispār nav iekļuvuši. Arī jaunajiem.

JĀNIS JAKS

  • Dzimis 1995. gada 22. augustā
  • Ampluā: aizsargs
  • “Figūra”: 181 cm; 83 kg
  • 2013./2014. g. sezonā: HK Rīga (MHL); 1 spēle Dinamo Juniors (Latvijas Virslīgā) [Vēl uz 2 gadiem spēkā esošs līgums ar HK Rīga / Dinamo saimniecību.]
  • Iepriekšējās sezonas: HK Rīga; Juniors; SK Rīga un Sāga komandas
  • Latvijas U-18 un U-20 izlašu dalībnieks pasaules čempionātos
  • Pirmais treneris: Ralfs Bukarts

Jaks_LAT_U18_vs_CZE_U18_2013-04-19_iihf_comJautājums: Kā vērtē savu aizvadīto sezonu kopumā? Esi apmierināts?

Jānis Jaks: Kopumā savu aizvadīto sezonu vērtēju tā ne īpaši, jo varēju labāk nospēlēt. Sezonas pirmo pusi labi gāja, bet pēc U-20 pasaules čempionāta dabūju traumu un tādēļ nevarēju spēlēt divus mēnešus, un tas ļoti ietekmēja otro sezonas daļu.

Cik nopietna bija trauma?

Muguras trauma. Skrimslim apkārt saites bija sastieptas.

Uz MHL play off jau biji savā labākajā formā?

Nē, nebiju. Jo vēl pirms paša play off dabūju smadzeņu satricinājumu un nedēļu nevarēju trenēties.

Līdz izlases treniņnometnei esi nonācis tāds samīcīts un apdauzīts… Vai traumas neliek sevi manīt?

Jā, bet tagad ir jau daudz labāk. Muguras trauma nedaudz liek sevi manīt, bet, nu, ar katru brīdi paliek arvien labāk.

Pirms U-20 pasaules čempionāta biji pēdējais, kurš nokļuva junioru izlases sastāvā. Konkurence bija liela?

Konkurence nebija pārāk liela. Man bija nelielas domstarpības visu sezonu ar vienu no treneriem, un tādēļ netiku sākumā paņemts uz izlasi.

Bet čempionata noslēgumā Direktorāts Tevi atzina par turnīra labāko aizsargu. Biji pārsteigts? Vai juties stabili pelnījis?

Biju pārsteigts nedaudz, bet, nu, no otras puses nebiju pārsteigts, jo darīju visu, lai pierādītu to, ka esmu tur labākais.

Jaks_89_vs_Energie_2013-09-28_HKR_facebook_VERS_7Kāpēc netikām U-20 elitē?

Jo komanda aizvadīja tikai divus treniņus kopā, un nebijām kārtīgi saspēlējušies savā starpā.

Bet liela daļa taču visu sezonu spēlēja kopā. Ar to nepietika?

Nē, jo maiņas nebija saliktas tā, kā spēlējām sezonas laikā.

Kā tā ir noticis, ka 18 gadu vecumā esi nonācis izlases kandidātu sarakstā un treniņos? Nav nedaudz par agru?

Pats nesaprotu, kāpēc, bet, nu, ja jau man tāda iespēja ir iedota, darīšu visu, lai to izmantotu. Nedomāju, ka par agru; ja spēlētājs cenšas un dara visu, un nekrīt ārā no kopējā fona, tad viss ir kārtībā, un nav nozīmes vecumam.

Kur un kāpēc sāki vispār spēlēt hokeju?

Viss sākās ar to, kad biju maziņš, man bija daudz enerģijas, un darīju daudz sliktas lietas, un mamma izdomāja aizvest mani uz hokeju, lai trenējos. Tā es sāku spēlēt hokeju no 5 gadu vecuma hokeja klubā Sāga.

Kā nonāci no Sāgas līdz SK Rīga komandām?

Trenējos Sāgā, tad es sāku spēlēt pie 94. gadiem Sāgā, un tur treneris bija Gunārs Krastiņš. Viņu ielika par galveno treneri SK Rīga-94, un viņš mani paaicināja spēlēt uz SK Rīgu.

Nebija sarežģīti spēlēt Latvijā un Baltkrievijas, vēlāk Sanktpēterburgas čempionātā?

Bija smagi, bet, nu, tāda ir tā hokejista dzīve. Nebija pārāk daudz spēles un nebija pārāk maz.

Skola no tā visa nav dabūjusi ciest?

Ir dabūjusi, it īpaši tagad, kad ir eksāmeni. Nav galīgi laika. Bet, nu, kad parādās kāds brīvs brīdis, tā esmu skolaa un, pateicoties labajām skolotājām, visu lēnā garā spēju savilkt kopā.

Jaks_HKR_vs_Spb_Dinamo_2013_okt_(Kasp_Volonts)_VERS_3Kura skola tā ir?

Rīgas Itas Kozakevičas poļu vidusskola.

Esi pēdējā klasē?

Jā.

Pabeigsi šogad sekmīgi?

Jā, domāju, ka pabeigšu ļoti labi.

Kuri ir tie cilvēki, kuriem esi visvairāk pateicīgs par to, kur tagad esi hokejā?

Vispirms jau mammai un tētim par to, ka veltīja savu laiku un pūles priekš mana hokeja. Tālāk – Ralfs Bukarts, kurš mani uzņēma hokejā, un tad – Leonīds Tambijevs, kurš daudz darba ieguldīja manī pēdējos gados.

Tagad esi iekļauts izlases sastāvā spēlēm pret Somiju. Būsi gatavs? Ceļi netrīcēs?

Būšu gatavs, jo nevar pievilt treneri. Neesmu spēlējis vēl tādā līmenī, bet, nu, domāju, ka netrīcēs un spēšu izdarīt visu.

Veiksmes Somijā!

P.S.

Uzziņām:

[Pirmā, trešā un ceturtā foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Otrais foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; šī foto avots: iihf.com.]

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), HK Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Jaunas sejas izlasē…

Posted by petrovich27 uz 2014/04/07

Lavins_vs_OHK_sests_PO_2011-03-03_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)10. un 11. aprīlī Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros Latvijas izlase aizvadīs spēles pret Somijas valstsvienību. Pirms došanās pie somiem Latvijas izlasei 7. un 8. aprīlī Ozolniekos norisinās sagatavošanās posms, kuram atlasīti 34 spēlētāji – 18 uzbrucēji, 12 aizsargi, 4 vārtsargi. Daudz “jaunu seju”, no kurām prāva daļa pieaugušo izlases kontekstā uzlūkota pirmoreiz.

Patiesībā lielākā daļa no Ozolnieku “komplekta” izlasē ir jau spēlējuši vismaz pārbaudes spēlēs. Tikai deviņiem biogrāfijā nav atzīmēta neviena spēle nacionālajā izlasē. Pārējiem 25 vīriem šādas spēles lielākā vai mazākā apjomā ir fiksētas. Tomēr jāņem vērā, ka tik liels apjoms “iesācēju” izlases komplektā nav bieža parādība. Tiesa, izlases aprīļa sākumā izlases treniņos ir pieejami arī Latvijas izlases “veterāni” ar ļoti cienījamu spēļu skaitu valstsvienībā – aizsargs Rodrigo Laviņš (215 spēles), uzbrucējs Aleksejs Širokovs (163 sp.), vārtsargs Edgars Masaļskis (131 sp.), uzbrucējs Juris Štāls (118 sp.), aizsargs Guntis Galviņš (106 sp.).

“Raibās” uzbrucēju rindas

No Latvijas olimpiskās izlases sastāva ir divi uzbrucēji – Koba Jass un Juris Štāls, kuri turklāt nenospēlēja visas valstsvienības spēles Sočos, bet tika rotēti. Toties ar skatu nākotnē uzbrucēju rindās tiek pārbaudīti nesen junioru vecumu pāraugušie Toms Andersons. Edgars Kļaviņš un Artūrs Kuzmenkovs (visi dzimuši 1993. g.), no kuriem pēdējais (Kuzmenkovs) izlasē jau skaitās uzspēlējis. Bez izlases spēļu prakses vēl divi “jauniesauktie” uzbrucēji – Jānis Ozoliņš (1989.) un Miks Lipsbergs (1991.). Kopumā septiņiem uzbrucējiem (no 18) ir pieaugušo pasaules čempionātu pieredze.

Brahmanis_hcgomel_com_N13_VERSOzolnieku treniņu veterāni-uzbrucēji (vecākie) ir jau nosauktie Širokovs (dz. 1981.) un Štāls (dz. 1982.), kā arī šo sezonu Baltkrievijas ekstralīgā aizvadījušais Edijs Brahmanis (dz. 1983.; attēlā pa labi #71). Jāatgādina, ka Brahmanis izlasē debitēja pirms gadiem desmit – 2003. gada novembrī turnīrā Odensē (Dānijā). Oficiālā statistika viņam uzskaita 12 spēles izlasē. Acīmredzot salīdzinoši veiksmīgā sezona HK Gomeļ ierindā ir veicinājusi izlases sastāva komplektētāju interesi par 30 gadus veco uzbrucēju.

Bet visādi citādi, pirms “somu spēlēm” izlases siets izskatās aptverošāks nekā dažu citu gadu pirms pasaules čempionāta. Protams, nav iespējams apskatīt un noskatīt visus potenciālos izlases personāžus – kam izslēgšanas spēles, kam traumas, bet kopumā kompānija vēl pirms Ozolnieku treniņiem tika skatīta vai uz papīra atķeksēta diezgan “raiba”.

Ozolniekos uzbrucēju pārstāvniecība ir bez Ziemeļamerikas, toties ietverot Baltkrievijas, Čehijas, Francijas, Krievijas, Norvēģijas, Slovākijas, Somijas, Šveices, Ukrainas un Zviedrijas dažāda līmeņa čempionātus. Kopā ar aizsargiem un vārtsargiem ģeogrāfiju paplašina arī Dānija, Kazahstāna, Lielbritānija, Ungārija, kā arī ASV. Konkrēts “zooparks”…

Latvijas izlases kandidāti – UZBRUCĒJI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

UZBRUCEJI_2014-04-07

* Šajā tabulā un zemāk līgu saīsinājumi atbilstoši attiecīgās valsts līgas rangam. Piem., Šveices NLB – SUI 2., Zviedrijas SHL – SWE 1., Krievijas VHL – RUS 2. utt. ** Tomam Andersonam fiksēta arī vismaz viena spēle HC Thurgau junioru komandā. *** Jānis Straupe dalību izlases treniņos pātraucis.

Eksperimentālā aizsardzība?

Sotnieks_LAT_vs_Somija_2011-04-07_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_VERSLatvijas izlases aizsargu kandidātu komplekts ir ne mazāk eksperimentāls kā uzbrucēju rindas. No olimpiskā sastāva treniņos pirms Somijas spēlēm ir tikai Kristaps Sotnieks (attēlā pa labi). Ar pasaules čempionātu vai agrāku olimpiāžu pieredzi arī Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Jēkabs Rēdlihs un Agris Saviels. Laviņš sākotnēji kandidātu sarakstā Ozolnieku treniņiem nebija iekļauts, taču izlases pārstāvji atzīst, ka aizsargu ierindā ir nopietnas problēmas. Tapēc arī pieaicināts 39 gadus vecais veterāns, kurš tad arī ir šī izlases komplekta pieredzējušākais spēlētājs. Starp vecākajiem arī minētie Rēdlihs-vidējais, Saviels un arī Maksims Širokovs – visi dzimuši 1982. gadā. Visiem 31-32 gadi.

Bet uz pārbaudi ir divi junioru vecuma aizsargi – Rūdolfs Kalvītis un Jānis Jaks. Bez izlases spēļu pieredzes arī Mārtiņš Gipters. Pārējiem it kā dalība pieaugušo valstsvienībā ir fiksēta, tomēr aizsargi Edgars Dīķis, Atrūrs Salija un arī Mārtiņš Porejs joprojām izlasei ir “jaunums”. Aizvadītajā nedēļā izlases kandidātu un Dinamo kopīgu treniņu ietvaros tika skatīti vēl daži aizsargi un arī uzbrucēji, kas liecina ne tikai par sastāva atlases “plašo skatu”, bet atgādina par realitāti, ka pasaules čempionātā nebūs pieejams viss olimpiskais sastāvs. Attiecīgi – ir jāmeklē, jātausta.

P.S. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir viens no diviem spēlētājiem, kas Latvijas izlasē aizvadījis visvairāk spēļu – viņam tādas ir 215. Ja treneri pārbaudes spēlēs “iesauc” arī Rodrigo Laviņu, tad viņam ir labas iespējas noķert un apdzīt Aleksandru Ņiživiju, kuram 217 spēles un kurš spēļu skaita ziņā ir valstsvienības līderis.

Latvijas izlases kandidāti – AIZSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

AIZSARGI_2014-04-07_labots

* Rodrigo Laviņš uz treniņiem aicināts jau pēc oficiālā saraksta publiskošanas (publicēts 3. aprīlī). ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

Meklējam “mūri”

Masalskis_LAT_vs_USA_2013-05-05_iihf_com-versKamēr viens no izlases vārtsargiem (Kristers Gudļevskis) ir nodarbināts cīņu laukos Ziemeļamerikā, izlases komplektētāji četru kandidātu lokā pirms spēlēm pret Somiju ir iekļāvuši četrus. Arī divus no olimpiskā komplekta – Edgaru Masaļski un “hronisko trešo” Ervīnu Muštukovu. Jāpiebilst, ka Masaļskis Ozolnieku komplektā ir otrs “sirmākais” – viņam 34 gadi (attēlā pa labi).

Vēl divi kandidātos iekļautie ir pārbaudāmie un iepriekš izlases sastāvā vēl nespēlējušie – 21 gadu vecais Rihards Cimermanis un 22 gadus vecais Jānis Kalniņš. Abus būtu interesanti redzēt izlases pārbaudes spēļu kontekstā, kas jaunajiem vārtsargiem būtu labs izaicinājums. Cimermanis šosezon tā arī palika Dinamo “trešais numurs” reglamenta izpildei un bez spēles laika, spēļu praksi “lasot” jaunatnes līgā MHL. Savukārt Kalniņš bija “tālu no acīm” – Ungārijā, par kuras hokeja līmeni saprašana ir maz vai nemaz. Attiecīgi, vienīgais veids – redzēt “kaujas apstākļos”.

Latvijas izlases kandidāti – VĀRTSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

VARTSARGI_2014-04-07

* DAB – pilns nos. Dunaújvárosi Acélbikák. ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

P.S.

Aizvadītajā nedēļā (līdz 3. aprīlim) starp kandidātiem arī bijuši uzbrucēji Rustams Begovs, Elvijs Biezais, Edgars Kurmis, Vitālijas Pavlovs (!), Deivids Sarkanis, Andris Siksnis un Raimonds Vilkoits, aizsargi Edmunds Augstkalns, Kristers Freibergs, Krišs Lipsbergs un Edgars Siksna.

Uzziņām:

[Rodrigo Laviņa un Kristapa Sotnieka foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Edija Brahmaņa foto avots: hcgomel.com (Denis Kulik). Edgara Masaļska foto avots: iihf.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas olimpiskās cerības. Indivīdi sastāvā

Posted by petrovich27 uz 2014/01/09

LAT_Ol_kval_2013_febr_DR_facebook_N9Cepiens par Latvijas izlases sastāvu jau ir tradicionāls pirms jebkāda ranga turnīra vai pārbaudes spēlēm. Olimpiāde nav izņēmums, drīzāk – tieši pretēji. Kā tas tur ticis? Kāpēc šis nav paņemts? Lai šie jautājumi paliek citai reizei; fokusā – uz konkrētajiem spēlētājiem liktās cerības un ne tikai. 

Soču komplekta raksturīga iezīme – uz sastāva izsludināšanas brīdi pieci olimpiskās izlases hokejisti, kas iepriekšējos turnīros bija starp”izšķirošiem spēlētājiem” un galvenajiem spēles taisītājiem, īsāku vai ilgāku brīdi ir bez spēļu prakses. Labā ziņa – Mārtiņš Karsums sācis spēlēt. Jāgaida, kad to sāks arī Lauris Dārziņš, Jānis Sprukts, Herberts Vasiļjevs, Edgars Masaļskis…

(Pa pozīcijām alfabēta secībā.)

UZBRUCĒJI

Armands Bērziņš

  • Labā ziņa: Uz kopējā izlases fona dažādos turnīros Bērziņš izskatījās ja ne salīdzinoši pieklājīgi, tad vismaz – ne sliktāk. Un neskatoties uz nereti skeptiski vērtēto darbavietu Kazahstānas Augstākajā līgā, ir olimpiskajā sastāvā. Atskaņojot veco skaņuplati “Meklējam centrus”, Armands Bērziņš ņemams uzreiz. Galu galā viens no dažiem šī olimpiskā komplekta centra uzbrucējiem, kuriem ir reāla spēles prakse.
  • Bažas: Savas karjeras laikā aizvadītajos augstākā ranga 10 turnīros (pasaules čempionāti, olimpiāde, olimpiskā kvalifikācija) Bērziņš ir piedalījies 53 spēlēs, kas ir vērā ņemama pieredze. Šajās spēlēs sarūpēti 4 vārtu guvumi… Tas ir daudz vai maz? Galvenais jautājums, vai kaut kas būs mainījies? Tiesa, ir bijuši gadījumi, kad Bērziņa retais vārtu guvums ir bijis īpaši vērtīgs pienesums – piemēram, 2005. gada olimpiskās kvalifikācijas come back procesā pret baltkrieviem…

Mārtiņš Cipulis

  • Labā ziņa: Cīņasspars, atdeve un spēks ar viņu. Saspēles veidotājs un rezultāta taisītājs nav, bet mazākumam un pretinieku kausēšanai – pašā labumā.
  • Bažas:  Izlasē tomēr netrūkst “melnā darba” darītāju… Arī ar iespēju īstenošanu Cipulim ir tā, kā ir. Bet – viņš ir viens no labākajiem izlases melnstrādniekiem šī vārda vērtīgākajā izpratnē.

Darziins_2013_PC_LHF_facebookLauris Dārziņš

  • Labā ziņa: Arī pēc līguma parakstīšanas ar Dinamo līdzšinējam “bezdarbniekam” Dārziņam būtu jāpaliek pāri motivācijai olimpiādē parādīt “kaut ko”, kas faktiski nav noticis kopš septembra. Laura Dārziņa “kaut kas” mēdz tikt iesaiņots spīdīgā papīrā un skatīts atkārtojumos.
  • Bažas: Neliela spēļu prakse un neskaidrība par fizisko formu. Bet – mikroskopi uz Dārziņu ir jau pavērsti, gaidot pozitīvas pazīmes jau Dinamo kreklā.

Kaspars Daugaviņš

  • Labā ziņa: Pēc mocībām NHL ledus laukumos, Daugaviņš nomainījis “čekera” specializāciju pret “skorera” pienākumiem. Tas, protams, ir ļoti vērtīgi izlases kontekstā, kur pēdējos gados klaviernesēju ir vairāk par pianistiem. Piezagusies jušana, ka Daugaviņam ir potenciāls, lai šajā sezonā izlasē kļūtu par savu zvaigzni.
  • Bažas: Vēlme vai pienākuma apziņa, kas liek celt vairāk nekā var nest. Taču bez uzņemšanās nemēdz būt arī varoņdarbu. Iespējams, ir pienācis īstais laiks.

Zemgus Girgensons

  • Labā ziņa: Latvijai atkal ir savs pārstāvis NHL, turklāt nevis rotējošs starp lielo komandu un fārmklubu, bet – pamatsastāvā. Girgensona cīnītāja kvalitātes un attieksme izlasei noteikti piestāv.
  • Bažas: Viens nav glābējs. Un par daudz cerot, cīņubiedri brīnumus no viņa var nesagaidīt. Būs jāmeistaro kopā.

Miks Indrašis

  • Labā ziņa: Savā otrajā pilnajā KHL sezonā Indrašis nav nobremzējis, un ir Dinamo trešais rezultatīvākais spēlētājs uzreiz aiz “smagās artilērijas” – Vilsona un Hosas. Tikko kļuvis par rezultatīvāko Latvijas spēlētāju KHL, apsteidzot vairāk nekā mēnesi uz slimības lapas bijušo Mārtiņu Karsumu.
  • Bažas: Ja Indrašis neiekļūst izlases pirmo divu maiņu sastāvā, vai varēs “izšaut”? Risinājums – pašam pavilkt partnerus uz augšu.

Koba Jass

  • Labā ziņa: Galvenā trenera Teda Nolana novērtētais un tagad arī olimpiskajai izlasei pieteiktais Koba Jass netiek ņemts pirmajām maiņām, bet – enerģijas virknējumiem. Acīmredzot tieši šos voltus, ampērus un zirgaspēkus novērtē kā Nolans, tā arī darba devēji čehu ekstralīgā, kas, salīdzinot ar vairāku izlases kolēģu darbavietām, ir diezgan pieklājīga līmeņa pieredze.
  • Bažas: Bet, ja nu K. Jasa enerģija un vēlme cīnīties pārvēršas tiesnešu izsniegtos mazākumos izlasei? Tiesa, viņa dūša un autoritāšu nerespektēšana ir tas, kas izlasei var būt vajadzīgs īpaši.

Karsums_Mask_Din_vs_DR_2013-09-19_A_KrustsMārtiņš Karsums

  • Labā ziņa: Vienīgais KHL latviešu leģionārs – uzbrucējs, kuram ir izdevies iejusties un rādīt spēli ārpus Rīgas Dinamo. Tādēļ no viņa gaidīs visu – vārtu guvumus, spēka spēli utt. utjpr. Gadu mijā veselība sakopusies un no 7. janvāra ir atpakaļ ierindā, kas priecē.
  • Bažas: Ir nācies izlaist paprāvu strēķīti – no 26. novembra… Kas nozīmē, ka Eiropas oktobra labākajam spēlētājam viss jāsāk no sākuma… Arī attiecībā uz savu snaipera tēmekli. Bet laiks ir, kas nozīmē iespēju izlasē sagaidīt normālu Karsumu.

Ronalds Ķēniņš

  • Labā ziņa: Raksturojums īss – rezultatīvs jauns uzbrucējs savas karjeras sākumā. Šosezon Šveices (NLA) čempionāta 28 spēlēs sakrājis 19 punktus un lietderību +12. Rezultativitāte, piemēram, jau tagad ir augstāka nekā iepriekšējā sezonā tās pašas Cīrihes komandā iespēto. Kas vēl? NHL kluba Vancouver Canucks noskatīts un parakstīts, kas silda katra optimistiski noskaņota Latvijas hokeja līdzjutēja prātu.
  • Bažas: Izlases uzbrucēju lielākā daļa šosezon bez traumām un to rezultātā izlaistām spēlēm galīgi nevar iztikt… Ķēniņš nav izņēmums, tādēļ satraukums arī par viņa fiziskām varēšanām. Ja tās būs, tad 22 gadus vecajam uzbrucējam jābūt vēl labākam nekā ierasts redzēt.

Vitālijs Pavlovs

  • Labā ziņa: Aktuālās sezonas progress, kas iesākts pērnās Nadeždas (Cerības kausa) ieņemšanā, ir licis treneriem izvēlēties tieši Pavlovu, nevis kādu citu, kuriem it kā pieredze augstākā līmenī lielāka un kuri par perspektīvākiem uzskatīti. Skaidrs, ka Dinamo pirmajā maiņā ar Vilsonu un Hosu labāk par savu reālo izskatītos arī citi… Bet Vitālijs strādā pie tā, lai būtu vēl labāks – sāk apzināties savus auguma centimetrus un kilogramus.
  • Bažas: Ļoti neliela pieredze valstsvienības sastāvā augsta līmeņa turnīros. Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā skaitās 3 spēles, bet spēles laiks bija tikai vienā. Pasaules čempionātā reāli 5 spēles un viens no mazākajiem spēles laikiem starp uzbrucējiem. Taču visi ar kaut ko sāk.

Redlihs_Mikelis_Lokom_vs_DR_2012-08-29_nahl_lv_O_SiracenkoMiķelis Rēdlihs

  • Labā ziņa: Visi hokeja līdzjutēji atceras kā Miķelis Rēdlihs var un prot. Nav seni tie rezultatīvie laiki un atmiņas par nešķiramajiem rezultāta taisītājiem M.Rēdlihu-Dārziņu. Tas nevar būt absolūti zudis pusotrā vai pustrešā sezonā.
  • Bažas: Jācer, ka Rēdlihs-jaunākais pats nav noticējis un pieņēmis, ka viņam vienkārši neiet. No iekšējā tonusa daudz kas atkarīgs. Bet, ja sevis atrašana sakritīs ar olimpisko spēļu norisi, būs interesanti.

Jānis Sprukts

  • Labā ziņa: Centra uzbrucēju deficīta apstākļos arī vēl neatlabis un ar minimālu spēļu praksi esošs Sprukts ir svētki.
  • Bažas: Mūsu centra veselības stāvoklis un spēļu prakse. Šosezon klubs atrasts oktobrī, bet tur aizvadītas tikai 3 spēles. Pēdējā – 11. oktobrī. Kad vēl spēlēs… Taču arī Spruktam pēc ilgākas “klusēšanas” varētu netrūkt motivācijas sākt “runāt” laukumā.

Juris Štāls

  • Labā ziņa: Izlases atbildīgākajos turnīros vienmēr spēlē ar augstu pašatdevi. Var pārmest snaipera dotību nepietiekamību vai mazāk augsta līmeņa spēļu praksi, taču ar darba ētiku vienmēr viss kārtībā.
  • Bažas: Progress 30-gadnieku vidū sastopams reti, tādēļ – vairāk par pašatdevi un darba ētiku gaidīt nevajadzētu. Vai ar to olimpiādē pietiks? Katrā gadījumā, zināms, kas sagaidāms, un ar sev uzticētajiem pienākumiem pretinieku “bremzēšanā” centīsies tikt galā pēc labākās sirdsapziņas.

Herberts Vasiļjevs

  • Vasiljevs_kicker_de_N2Labā ziņa: Vācijas pavalstniecību pieņēmušā Vasiļjeva atgriešanās Latvijas izlases krāsās ir lielākais pārsteigums olimpiskā sastāva kontekstā. Skaidrs, ka centrus vajag, un arī nemaz nav tik daudz Latvijas izlasei piederīgu spēlētāju ar NHL pieredzi, lai arī vairāk nekā 10 gadus senu. Labā kondīcijā esošs un pieredzējis Vasiļjevs ir izlasei pratis palīdzēt. Pērnsezon viņš vispār “spridzināja” – DEL (Vācijas) čempionāta 50 spēlēs salasīja 47 punktus un nopelnīja visā līgā labāko lietderības koeficientu (+25), play off 9 spēlēs 10 punktu un +9…
  • Bažas: Bet… Uzsvars uz vārdiem ‘labā kondīcijā esošs’. Kā zināms, pirms sezonas guva traumu un joprojām nav spēlējis. Pat, ja Vasiļjeva pārstāvētā Krēfeldes kluba prognozes neatbilst patiesībai un mūsu centrs dosies laukumā ātrāk nekā pēc 2 nedēļām, ir visas iespējas Sočos satikt tikai viņa ēnu, faktiski – rezervistu. Bet, izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks teic, ka laiks Herberta Vasiļjeva savešanai kārtībā pietiks. Uz to tad atliek cerēt.

AIZSARGI

Oskars Bārtulis

  • Labā ziņa: Par Bārtuli runā viņa CV – 18 gadu vecumā debija izlases pieteikumā pasaules čempionātā, izcila rezultativitāte kā aizsargam Kvebekas junioru līgā, 73 spēles NHL. Tagad jau otro sezonu salīdzinoši stabils KHL leģionāru maizē, kur vairumā gadījumu Latvijas hokejistu klājas dažādi. Viss, kas nepieciešams, lai kvalificētos Latvijas izlasei bez jebkādiem jautājumiem.
  • Bažas: Donbass sastāvā Bārtulis ir piektais aizsargs – ar piekto labāko lietderības koeficientu, ar piekto lielāko spēles laiku un piekto ražīgāko rezultativitāti starp komandas aizsargiem. Pavirši sekojot – nothing special… Par maz spīduma? Iespējams, aizsarga “neredzamība” arī šajā gadījumā būs pozitīva iezīme.

Ralfs Freibergs

  • Labā ziņa: Freibergs ir ne tikai Teda Nolana “personīgais” atradums izlases kontekstā, bet arī gudrs, radošs un gadu ziņā perspektīvs aizsargs (dz. 1991.). Spēlēšana ASV koledžu hokeja sacīkstēs (NCAA) noteikti veicina no Ziemeļamerikas “nākušo” treneru un uz Ziemeļameriku “aizgājušā” aizsarga saprašanos. Tas noteikti ir pluss.
  • Bažas: Arī koledžu hokejs tā labākajā izpausmē ir patālu no olimpiskā. Kā rentgens un kardiogramma būs – Šveices, Čehijas un Zviedrijas olimpiskās izlases. Tiesa, vīri, kas vēro hokeju vismaz no 1980. gada, atceras, ka toreiz olimpiādē ASV studenti cīņā par zeltu pieveica PSRS “amatierus” (pirmā izmēra zvaigznes).

Artūrs Kulda

  • Labā ziņa: Sezonu bezdarbnieka statusā sākušais aizsargs oktobrī nonāca un nostabilizējās Salavat Julajev ierindā. Vidējais speles laiks – 20:53. Apskatīts un atzīts par labu esam arī izlases pārbaudes spēlēs.
  • Bažas: Ja tādas tiešām jāatrod, tad ir redzēta pārcentība bortējot pretiniekus; tiesneši kaut ko tādu attiecība pret olimpiskajām zvaigznēm var atalgot ar spēles sodu un diskvalifikāciju. Bet, lai pretinieks baidās!

Ozolins-Vs_OHK_Dinamo_2011-09-28_A_KrustsSandis Ozoliņš

  • Laba ziņa: Izcilākā vēl spēlējošā latviešu hokejista atrašanās izlasē vien ir notikums. Pieredze šī vārda visplašākajā nozīmē ir kapteiņa pienesuma pamatā un pārceļo komandas mutvārdu folklorā. Un arī ar fiziskām varēšanām viss ir kārtībā – Ozoliņš ieliek kloķi ne vienam vien jaunajam.
  • Bažas: Ozoliņš ir Ozoliņš. Risks ne vienmēr konvertējas šampanieša dzeršanā… Bet, ja “avantūras” vainagojas panākumiem, kā karsējmeitenes sajūsmā spiedz arī pieauguši onkuļi. Vismaz sirds dziļumos

Georgijs Pujacs

  • Labā ziņa: Rāms, mierīgs, nosvērts, aukstasinīgs – tāds absolūtajā vairākumā gadījumu ir Pujacs. Ka var iemest, esam nedaudz piemirsuši, bet Pujacs kā “mājas aizsargs” komandai ir ne mazāk vērtīgs. Ar uzkrātās pieredzes komplektu, ir starp izlases balstiem.
  • Bažas: Pēc gūtajiem vārtiem atturīgais Pujacs aiz prieka nelēks mugurā cīņubiedriem un nesmaidīs visa soliņa platumā. Varbūt tieši emocijas pietrūkst lielākiem varoņdarbiem? Bet, kas zin, varbūt tieši olimpiāde var likt Georgijam smaidīt.

Krišjānis Rēdlihs

  • Labā ziņa: Ir bijuši karjeras kāpumi, kritumi, un neskatoties uz šiem viļņiem Rēdlihs-vecākais tur līmeni. Un ir vajadzīgs izlasei arī Sočos. Emocionālā stabilitāte, ierobežota noraidīšanās un arī reta, bet tomēr dabā sastopama, veiksmīga pieslēgšanās uzbrukumiem var kļūt noderīga izlasei. (Par Kr. Rēdlihu un visiem pārējiem formulējums bija gatavs jau pirms Dinamo spēles pret Čeļabinskas Traktor, kurā Rēdlihs-vecākais izcēlies ar vārtu ieņemšanu.)
  • Bažas: Krišjāņa Rēdliha džentlmeniskums var tikt tulkots arī kā sportiskās bezkaunības trūkums… Vai kāds ir redzējis dusmīgu Krišjāni? Varbūt vajag agresīvāk? Bet tas, šķiet, nebūtu Krišjānis. Ja turpinās savu spēli, nevienam neradīsies nekādu jautājumu, kāpēc ir sastāvā jau trešajai olimpiādei un kāpēc apmeklējis astoņus pasaules čempionātus.

Rekis_2_pret_OHK_Dinamo_2010-08-24_foto_A_KrustsArvīds Reķis

  • Labā ziņa: Citu spilgtāku personāžu ēnā esošais Reķis nereti ir bijis nenovērtēts. Patiesībā ir izlases “darba zirgs” šī vārda vislabākajā nozīmē. Nav spīdējis uz NHL ledus un arī nav piespēļu virtuozs, bet kraušanas darbos savā zonā par viņu labākus nebūs viegli atrast. Latvijas pieaugušo izlases aptverē jau padsmit gadu – 7 pasaules čempionāti, 3 olimpiskās kvalifikācijas, 2 olimpiādes… Būtu stipri dīvaini, ja viņš nebūtu starp 8 aizsargiem olimpiskajā komplektā.
  • Bažas:  Viens no gadījumiem, kad tās jāmeklē… Kļūdas gadās visiem. Atliek novēlēt veiksmes!

Kristaps Sotnieks

  • Labā ziņa: Jau sestā sezona salīdzinoši augstā līmenī (KHL), vienā komandā (Dinamo); tā, ka ar spēļu praksi – viss kārtībā. Šosezon sāk biežāk parādīties arī jaunas kvalitātes – dalība uzbrukumā, kas acīmredzot liecina par vēlmi attīstīties. Vērojot kopainu – aizsargus, vieta valstsvienības sastāvā nav dāvināta.
  • Bažas: Sočos ripu pieturēt vajadzēs stipri īsāku brīdi nekā KHL vidusmēra spēlēs, ja nē – būs kā parasti. Taču Sotnieks var pārsteigt. Kā ekskluzīvs piemērs: 2010. gada olimpiādes spēle pret čehiem, kur izskrēja 1-pret-1 ar Čehijas vārtsargu Tomāšu Vokūnu un iemeta. Skaisti!

VĀRTSARGI

Kristers Gudļevskis

  • Labā ziņa: Cīnās. Nesēž kā otrais vai trešais vārtsargs bez spēļu prakses “lielā” komandā. Ziemeļamerikas pieredze AHL un ECHL cīņu laukos ir būtisks papildinājums MHL uzkrājumam un pasaules čempionāta veiksmes stāstam.
  • Bažas: Jādomā, ka nenobīsies no jāgriem, sediniem, alfredsoniem, bekstremiem… Lieku reizi var nākties pārliecināties par olimpiskā hokeja un AHL/ECHL līmeņu atšķirību. Bet – iespēja ir paredzēta, par motivācijas trūkumu satraukties nevajadzētu.

masalskis_2013_PC_LHF_facebookEdgars Masaļskis

  • Labā ziņa: Vienmēr gatavs palīdzēt. Var spēlēt ar kaulu lūzumiem, nemaz nerunājot par sīkākām traumām. Un nebaidās ne no viena pretinieka. Ir redzēti labākie krievi, čehi, zviedri… Strādājam!
  • Bažas: 1. Spēļu prakses trūkums; 2. Skatīt pirmo punktu; 3. Arī strīdīgu situāciju gadījumā – skatīt pirmo punktu. Tas diemžēl labās ziņas var padarīt par ne tik labām.

Ervīns Muštukovs

  • Labā ziņa: Viens no tiem spēlētājiem, kura klātbūtne izlasē nerada jautājumus. Jo faktiski ir diezgan pieredzējis sava ampluā speciālists (trešais vārtsargs, bez spēles laika). Ir jau braucis izlases sastāvā uz vienu olimpiādi, vienu pasaules čempionātu un bijis izlases pieteikumā divos olimpiskās kvalifikācijas turnīros. Visos – bez minūtēm… Ko vairāk vajag no trešā?
  • Bažas: Ja tomēr arī trešajam vārtsargam būs jādodas laukumā, tad visdrīzākais tikai tad, kad būs “izliets” pamatīgs apjoms, ko “sasmelt” nevarētu ne trešais, ne pirmie divi, ne arī kāds cits izlases sastāvā neiekļautais vārtsargs. Atliek “neliet”…

Lai visiem kopā izdodas uzlēkt augstāk par jostasvietu!!!

P.S.

No  augusta beigās Latvijas Hokeja federācijas nosauktajā kandidātu sarakstā bija arī – uzbrucēji: Lauris Bajaruns, Elvijs Biezais, Māris Bičevskis, Roberts Bukarts, Andris Džeriņš, Toms Hartmanis, Raitis Ivanāns, Roberts Jekimovs, Artūrs Kuzmenkovs, Gints Meija, Aleksandrs Ņiživijs, Ēriks Ozollapa, Kaspars Saulietis, Gunārs Skvorcovs, Aleksejs Širokovs, Juris Upītis; aizsargi: Jānis Andersons, Oskars Cibuļskis, Guntis Galviņš, Mārtiņš Jakovļevs, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Rodrigo Laviņš, Mārtiņš Porejs, Jēkabs Rēdlihs, Agris Saviels; vārtsargi: Māris Jučers, Jānis Kalniņš, Elvis Merzļikins.

Oficiālām izziņām:

  • Latvijas olimpiskās izlases sastāvs (2014-01-07) – lhf.lv
  • Latvijas olimpiskās izlases kandidāti (2013-08-30) – lhf.lv

[Pirmā foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; otrā (Dārziņa) un astotā (Masaļska) foto avots: LHF oficiālais profils facebook.com lapā; trešā (Karsuma), sestā (Ozoliņa) un septītā (Reķa) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; ceturtā (M.Rēdliha) foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); piektā (Vasiļjeva) foto avots: kicker.de.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

Latvijas izlase kā vieta spēļu praksei?

Posted by petrovich27 uz 2013/12/22

Masalskis_LAT_vs_CZE_2012-04-06_lhf_lv_M_Aise_N4Latvijas izlases pastāvēšanas vēsturē ir bijuši gadījumi, ka spēletaji-bezdarbnieki dodas laukumā izlases pārbaudes spēlēs un pat valstsvienības sastāvā brauc uz olimpiādi. Taču tie ir bijuši izņēmumi. Šosezon bez klubiem un reālas spēļu prakses esošo hokejistu iekļaušana valstsvienība kļūst par regulāru pasākumu un normu.

2010. gadā uz olimpiādi Vankūverā brauca arī vārtsargs Sergejs Naumovs, kurš tosezon (2009./2010.) jau strādāja par treneri un bija bez reālas spēļu prakses. Ja par tādu neskaita vienu pusspēli Dinamo Juniors sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā, kur Naumovs aizvadīja 36 minūtes (36:32)… Ar šīm minūtēm 13. novembra spēlē bija pietiekoši, lai februārī dotos uz Vankūveru. Tiesa, olimpiādē Naumovs pie spēles laika netika.

Vai, piemēram, pagajušajā sezonā pārbaudes spēlēs Latvijas izlases ierindā devās bez pastāvīgas darbavietas esošais uzbrucējs Mārtiņš Cipulis. Japiebilst, ka viņš valstsvienības komplektā izskatījās ļoti labi, lai neteiktu – labāk par lielu daļu kolēģu, kas nodarbināti klubos. Šosezon šāda situācija kļuvusi masveidīgaka… Kā novembra pārbaudes spēlēs Rīgā, tā decembrī vācu pilsētās Latvijas izlases vadība dod spēļu praksi salīdzinoši lielākam “bezklubnieku” skaitam. Tas, protams, notiek ne aiz labas dzīves. Tomēr pastāv risks, ka kādam šī vieta un iespēja tiek dota par veciem nopelniem. Tiesa, kam tad pārbaudes spēles paredzētas, ja ne kaut ko pārbaudīt…

KHL nav vietas garantija

Novembrī pārbaudes spēlēs pret Krieviju startēja 3 “bezdarbnieki” – aizsargi Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs un vārtsargs Edgars Masaļskis. Atšķirībā no abiem aizsargiem, kuri sezonu bija uzsākuši savos klubos un vēlak tika atbrīvoti, Masaļskis vispār nebija aizvadījis nevienu spēli. Rēdlihs-vidējais atrādījās pietiekami pieklājīgi, ka drīz pēc “krievu spēlēm” viņu parakstīja Rīgas Dinamo. Masaļska “pārdošana” potencialajaiem darbadevējiem, kā atceramies, neizdevās, jo eksponēšanās laikā “prece” tika sabojāta – guva traumu… Tapat “uz letes” palicis Galviņš.

“Vācu spēles” Latvijas izlase deva darbu diviem – atkal Guntim Galviņam un Edgaram Masaļskim. Iespējams pat klibs un bez spēļu prakses esošs Masaļskis ir labāks par vienu otru netraumētu, ja runā par dūšu – pārliecību un apņemšanos. Bet, ja objektīvi raugās uz izlases komplektu, bez pagātnes nopelniem un ticības kāda indivīda potenciālam, tad vietu dalībai Sočos nemaz nav nodrošinājuši tik daudzi spēlētāji kā varētu šķist. Arguments, ka kāds jau agrāk braucis uz olimpiādi, iepriekš daudz (labi) spēlejis izlasē un tādēļ ir speciāli pieredzējis, kritiku neiztur. Arī abreviatūra KHL nevienam neko vēl negarantē, bet VHL un citi apzīmējumi tikpat atbilstoši vēl nenozīmē, ka puiši nekam neder. Runa nav tikai par Latvijas izlases komplektu Vacijā, bet – principā. 

Latvijas izlases spēletāju statistika divās paārbaudes spēlē pret Vācijas izlasi 2013. g. decembrī (4:3 PM un 0:4):

spēlētājs dz. sp. punkti +/-   soda min.
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 1990. 2 1+1 -1 0
2. Miķelis Rēdlihs 1984. 2 1+0+B -2 0
3. Armands Bērziņš 1983. 2 1+0 ±0 0
4. Andris Džeriņš 1988. 2 1+0 -2 0
5. Kaspars Saulietis 1987. 2 0+1 ±0 0
6. Lauris Bajaruns 1989. 2 0+0 ±0 0
Māris Bičevskis 1991. 2 0+0 ±0 0
Roberts Bukarts 1990. 2 0+0 ±0 0
Juris Štāls 1982. 2 0+0 ±0 0
10. Gunārs Skvorcovs 1990. 2 0+0 -1 0
11. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 2 0+0 -1 2
Artūrs Mickevičs 1991. 2 0+0 -1 2
13. Artūrs Ozoliņš 1988. 2 0+0 -1 14
AIZSARGI
1. Jēkabs Rēdlihs 1982. 2 0+1 +1 2
2. Mārtiņš Porejs 1991. 2 0+0 ±0 0
Edgars Siksna 1993. 2 0+0 ±0 0
Krišs Lipsbergs 1993. 1 0+0 ±0 0
5. Artūrs Kulda C* 1988. 1 0+2 -1 0
6. Jānis Andersons 1986. 2 0+0 -1 2
7. Guntis Galviņš 1986. 2 0+0 -2 2
8. Kristaps Sotnieks C* 1987. 2 0+0 -4 4
VĀRTSARGI dz. sp. min atv. (%) GAA soda min.
1. Ervīns Muštukovs 1984. 1 31:50 n/d 1.88 0
2. Edgars Masaļskis 1980. 1 65:00 92.7% 2.77 0
3. Māris Jučers 1987. 1 28:10 n/d 6.39 0

* Izlases kapteinis pirmajā spēle bija Artūrs Kulda; viņš otrajā spēlē nepiedalījās. Kristaps Sotnieks bija valstsvienības kapteinis otrajā spēle.

Precīzākai ainavai:

[Edgara Masaļska foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Čehijas izlasi 2012. gada 6. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Sliktās un labās ziņas pēc spēlēm pret Krievijas otro izlasi

Posted by petrovich27 uz 2013/11/11

Masalskis_LAT_vs_Cehija_2011-04-30_championat_ruKrievijas otrā izlase pieņēma divas Latvijas izlases ieskaites sagatavošanas posmā pirms eksāmena – Soču olimpiskajām spēlēm. Kaujas apstākļiem pietuvinātā gaisotnē tika pasvītroti elementi un faktori, uz kuriem Latvijas izlases treneriem un arī sastāva komplektētājiem jāvērš lielāka uzmanība. Ir labas un ne tik labas ziņas…

1. Vārtsargu problēma paliek

Kopš sezonas sākuma Latvijas izlases “vārtsargu jautājums” jau laicīgi tika cilāts kā svarīgākais un arī bēdīgākais. Jo tradicionālais “pirmais numurs” – bez darba, Dinamo ierinda iztiek bez pašmāju kadriem utt. Edgars Masaļskis divu spēļu mini-sērijā gandrīz nomierināja hokeja sekotājus ar atrādīšanos salīdzinoši pieklājīgā formā, neskatoties uz hokeja bezdarbnieka statusu. Tomēr otrās spēles 53. minūtē gūtais sejas savainojums izrādījies nopietnāks nekā šķita sākotnēji. Smadzeņu satricinājums Edgaram Masaļskim ne tikai liegs trenēties konkrētu laika posmu, bet arī – diez vai veicinās jaunu darba attiecību izveidošanos. Atliek novēlēt veselības! Par Masaļska gribēšanu palīdzēt izlasei šaubu nav arī stipri klibā stāvoklī, bet izlases komplektētājiem nopietni jāmeklē un, kas svarīgi, jāpārbauda iespējamie varianti B un C.

Diemžēl spēļu prakses došana Edgaram Masaļskim neļāva novērtēt abu pārējo turnīram pieteikto vārtsargu Māra Jučera un Elvja Merzļikina sniegumu. Lai arī Jučers tika pie savām padsmit minūtēm, kuras iesāka “aukstām kājām” spēles noslēguma nogrieznī – 53. minūtē, uzreiz saņemot soda metienu. Attiecīgi – viņam veltītā kritika šī turnīra kontekstā ir vairāk nekā neobjektīva.

Karsums_LAT_vs_RUS_2012-11-09_lhf_lv_M_Aise2. Latvijas KHL leģionāri ir līmenī

Kopumā uz kopējā fona respektabli izskatījās ārpus Latvijas KHL klubos spēlējošo valstsvienības kadru varēšana. Mārtiņš Karsums, Artūrs Kulda, Oskars Bārtulis un arī Miķelis Rēdlihs “kustējās” vajadzīgajā līmenī un amplitūdā. Aculieciniekiem, protams, labās atmiņās ir Rēdliha-jaunākā skaistā un rezultatīvā ledus graizīšana Rīgas Dinamo ierindā, kas liek vērtēt viņa aktuālo sniegumu kā salīdzinoši blāvu. Tomēr uz kopējā sezonas fona Lokomotiv ierindā, šīs divas spēles pret Krievijas otro izlasi pat vērtējamas kā salīdzinoši spilgtas. Jācer, novembra izlases spēles būs veicinošs faktors Miķeļa Rēdliha “atvēršanās” procesā.

3. Centri, centri, centri

Pēc “krievu spēlēm” Teds Nolans kā vienu no saviem būtiskākajiem secinājumiem minēja, ka viņam paticis Kaspara Daugaviņa sniegums centra uzbrucēja pozīcijā. Acīmredzot šī ir viena no stratēģiskajām problēmām, kas nodarbina treneru prātus laikā, kad traumu dēļ nav pieejams ne Jānis Sprukts, ne arī Andris Džeriņš. “Trūcīguma” apstākļos par centru iemēģināts arī Miks Indrašis. Jādomā, ka eksperimenti šajā postenī turpināsies arī decembrī…

Tomēr labā ziņa ir tāda, ka Jāņa Sprukta savainojums ir nopietns, taču ne tik “ilgstošs” kā tika prognozēts sākumā. Optimistiskā prognoze, ka pirms Soču olimpiādes Sprukts varētu būt sakopies un sakolekcionējis vajadzīgo spēļu praksi.

4. Rīgas Dinamo īpatsvars uzbrukumā – maznozīmīgs

Tā kā Rīgas Dinamo katrā starpsezonā “tiek vaļā” no rezultāta taisītājiem, tad turpinās tendence – Latvijas valstsvienības uzbrukuma komplektam Dinamo pienesums ir relatīvi otršķirīgs. Protams, tik otršķirīgs, cik vien tas iespējams mūsu izlases ierobežotas kapacitātes apstākļos. Jādomā, ka šo “pieticību” konkrēti šajās divās spēlēs veicināja dinamiešu vēlā pieslēgšanās izlases treniņiem. Rezultātā – uz kopējā fona Rīgas Dinamo uzbrucēji izskatījās nepārliecinošāk, nekā ierasts redzēt KHL regulārās sezonas gaitā. Tiesa, jāņem vērā, ka neskatoties uz Rīgas komandas panākumiem KHL čempionāta ievaddaļā, Latviju pārstāvoši uzbrucēji titullomas ir “atdevuši” leģionāriem. Šī iemesla dēļ “varoņdarbus” no Dinamo uzbrucējiem varētu negaidīt, bet stabilitāti “otrā plāna” lomās – gan gaidīs, gan prasīs.

Kr_Redlihs_LAT_Ol_kval_2013_febr_DR_facebook5. Krišjānis Rēdlihs kā lietderīgākais aizsargs

Savulaik Rīgas Dinamo pirmās maiņas aizsardzības “cementētāja” un tagad komandas “aizkadrā” nereti atstātā trešā pāra aizsarga Krišjāņa Rēdliha “paputējušo CV” ir papildinājis pozitīvi vērtējams sniegums pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi. Kr. Rēdliham abu spēļu summā izrādījies labākais lietderības koeficients starp aizsargiem (+3), kā arī labākā mikromaču vārtu starpība aizsargu uzskaitē (3:0). Kas nevar nepriecēt. Tāpat kopumā salīdzinoši pieklājīgi izskatījās izlases aizsargi “bezdarbnieki” – Guntis Galviņš un Jēkabs Rēdlihs, kuriem pēdējā laikā spēļu prakses nav. Jācer, ka tas nav tikai “acu apmāns”, kas iestājies pēc spēles pret Krievijas dublieru izlasi…

Latvijas izlases spēlētāju statistika divās pārbaudes spēlēs pret Krievijas otro izlasi 2013. g. novembrī (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētājs sp. punkti +/- MM* SM klubs (līga) 2013./2014.
UZBRUCĒJI  
1. Mārtiņš Karsums 1 1+2 +2 3:0 0 Dinamo (Maskava, KHL)
2. Kaspars Daugaviņš 2 1+2 +3 4:0 0 Genève-Servette HC (NLA = Šv. 1.)
3. Miķelis Rēdlihs 2 1+2 +2 4:1 4 Lokomotiv (KHL)
4. Kaspars Saulietis 2 1+0 +1 2:0 0 Toros (VHL = Krievijas 2.)
5. Miks Indrašis 2 1+0 -2 1:2 0 Dinamo (Rīga, KHL)
6. Armands Bērziņš 2 0+1 +1 2:0 0 Beibaris (Kazahstānas 1.)
7. Roberts Jekimovs 2 0+1 ±0 1:1 0 Ilves (Liiga = Somijas 1.)
8. Juris Štāls 2 0+1 ±0 1:1 0+B HK Poprad (Slovākijas 1.)
9. Koba Jass 2 0+0 +1 1:0 0 Bílí Tygři Liberec (Čehijas 1.)
10. Ronalds Ķēniņš 2 0+0 +1 1:0 2 ZSC Lions (NLA = Šv. 1.)
11. Raimonds Vilkoits 1 0+0 ±0 0:0 0 Jokipojat (Mestis = Somijas 2.)
12. Mārtiņš Cipulis 1 0+0 ±0 0:0 0 Dinamo (Rīga, KHL)
13. Gints Meija 2 0+0 -1 1:2 2 Dinamo (Rīga, KHL)
14. Vitālijs Pavlovs 2 0+0 -2 0:2 0 Dinamo (Rīga, KHL)
AIZSARGI
1. Krišjānis Rēdlihs 2 0+0 +3 3:0 2 Dinamo (Rīga, KHL)
2. Jēkabs Rēdlihs 2 0+0 +1 2:1 0 BEZ KLUBA (iepriekš – MODO Hockey, Zv. 1.)
3. Guntis Galviņš 2 0+0 +1 2:1 2 BEZ KLUBA (iepriekš – Jugra, KHL)
4. Artūrs Kulda 1 1+1 ±0 2:0 2 Salavat Julajev (KHL)
5. Kristaps Sotnieks C** 2 1+0 ±0 1:1 0 Dinamo (Rīga, KHL)
6. Jānis Andersons 1 0+1 ±0 1:1 0 Heilbronner Falken (DEL2 = Vācijas 2.)
7. Oskars Bārtulis C** 1 0+0 ±0 2:0 0 Donbass (KHL)
8. Māris Jass 2 0+0 ±0 1:1 4 Buran (VHL = Krievijas 2.)
9. Agris Saviels 1 0+0 -1 0:1 0 Kurbads (Latvijas Virslīga)
VĀRTSARGI sp. sp. laiks GAA MM SM klubs (līga) 2013./2014.
1. Edgars Masaļskis 2 112:18 1.60 7:3 0 BEZ KLUBA
2. Māris Jučers 1 12:42 4.72*** 0:1*** 0 Dinamo Juniors (Latvijas Virslīga)
3. Elvis Merzļikins 0 0:00 0 HC Lugano (NLA = Šv. 1.), HC Lugano U20 (Šv. 1. U-20)

* MM = mikromaču vārtu attiecība; vārtu guvumi un zaudējumi attiecīgajam spēlētājam atrodoties laukumā. ** Pirmajā spēlē (8. novembrī) izlases kapteinis bija Oskars Bārtulis, otrajā (9. novembrī) – Kristaps Sotnieks. *** Māris Jučers vārtu zaudējumu piedzīvoja tikko stājoties vārtos un “saņemot” soda metienu spēles 53. minūtē.

Sānsoļiem un papildu ainavai:

[Attēli secīgi: (1) Edgara Masaļska foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Čehijas izlasi 2011. gada 30. aprīlī; foto avots: championat.ru; (2) Mārtiņa Karsuma attēls – Latvijas un Krievijas valstsvienību spēlē 2012. gada 9. novembrī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše); (3) Krišjāņa Rēdliha foto – Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »