Čempionāta pēcgarša. Nulle emociju, tikai cipari

Nedēļas divas – trīs kā pabeidzies kārtējais pasaules čempionāts – 18.-ais Latvijas izlasei elitē. Tas nesis saviļņojošus panākumu pret hokeja lielvalstīm ASV un Somiju, kā arī šī gada pastarīti Kazahstānu. Pret “sava ranga” Baltkrieviju, Šveici un Vāciju punktus dažādu iemeslu dēļ paņemt neizdevās, tādēļ – arī šogad ārpus play off. Kā izskatās Latvijas izlases vīri no neliela laika attāluma?

UZBRUCĒJI

Armands Berziņš. Kazahstānas Beibaris vienībā sezonu aizvadījušais centra uzbrucējs ir Latvijas izlases nezūdoša vērtība jau septītajā pasaules čempionātā – kopš 2007. gada (ar pauzi 2010.). ‘Nezūdoša’ būs par skaļu teikts, jo daļā sezonu un arī šajā kandidātu sarakstā bijis “uz robežas”. Lai arī kā, neskatoties uz balansēšanu, sastāvā ir trāpījis. Varoņdarbi nav gaidīti un nav bijuši, ja neskaita 3 rezultativitātes punktus 2007. gada pasaules čempionātā. Arī šogad – vidēji 5 minūtes spēles laika ceturtā ranga maiņās, statistika viduvēja, bet ar tendenci uz mīnusu. It kā nekā spīdoša, bet arī nekāda pamata pārmetumiem.

Mārtiņš Cipulis. Viņam šis bija jau 10.-ais pasaules čempionāts Latvijas izlasē, un, šķiet, tie laiki, kad Cipulis vāca pa sešiem punktiem turnīrā (2009., 2011.) ir tālu prom. Skaidrs, ka ne visiem maiņā ir “jābrauc pie stūres” (jāmet), kādam ir jābūt arī kontrolierim. Tomēr Minskas čempionāts ir vairāk mīnusos un pieder Cipuļa bālāko čempionātu daļai. Starp citu, šī gada čempionātā bija otrs visvairāk metošais Latvijas izlasē. 15 metieni, 0% realizācijas…

Kaspars Daugaviņš. Ženevā lielisku sezonu aizvadījušajam un nu jau Maskavas Dinamo “sagūstītajam” uzbrucējam šis čempionāts bija lielisks. Viens no rezultatīvākajiem Latvijas izlasē, nosaukts starp 3 labākajiem Latvijas izlasē Minskas turnīrā, lietderīgākais spēlētājs valstsvienībā (+4), labākās mikromaču summas (4:1) un mikromaču vārtu starpības (12:5) “īpašnieks”. Šis patiešām bija Daugaviņa čempionāts. Jau sestais Latvijas izlases krāsās.

Andris Džeriņš. No enerģijas maiņas un mazākuma pirmā komplekta uzbrucējiem rezultativitāti gaida mazāk par izturību, stabilitāti un savu vārtu drošību. Tādēļ viena rezultatīva piespēle un nelielais metienu skaits (4 reizes 7 spēlēs) ir sīkums. Tomēr arī lietderība mīnusos (-3), zaudēti 5 spēļu mikromači (vienā neizšķirts)… Statistika ir īpaši bēdīga; no uzbrucējiem tikpat “šķidra” tā ir pāriniekam Gintam Meijam. Ja atceras, ka 2011. gada pasaules čempionātā A.Džeriņam bija 5 rezultativitātes punkti… Runa nav par punktiem, bet lomām. (Džeriņam šis bija piektais pasaules čempionāts; visi pēc kārtas – 2010.-2014.).

Zemgus Girgensons. Latvju jaunais talants jau saņēma pārmetumu “jūru” par nesavaldību pret krievu Burmistrovu, kas maksāja 5 minūšu mazākumu spēlē pret Krieviju un diskvalifikāciju uz vienu spēli – pret tik “vajadzīgo” Baltkrieviju. Iespējams, arī kāds gaidīja nedaudz vairāk par diviem vārtu guvumiem. Bet Girgensona pienesums bija ne tikai mega-skaists vārtu guvums pret ASV izlasi, bet arī salīdzinoša lietderība – viņam esot laukumā Latvija ir varējusi iemest 8 reizes (no 20), mikromaču starpība starp labākajām uzbrucēju ierindā (3:1). Zemgum šis bija otrais pasaules čempionāts.

Miks Indrašis. Aizpērnajam brīnumbērnam, kurš uzguņoja savā debijas čempionātā 2012. gadā, uz pirkstiem skatījās pirms gada, kad iepriekšējo 5 punktu vietā izdevās iekrāt vienu, Šogad viss līdzsvarā – četri rezultativitātes punkti, kas ir trešais labākais uzkrājums starp uzbrucējiem. Lietderība neitrāla, bet mikromaču cipari ar tendenci uz plusiem. Vienmēr var labāk, bet Mika trešais pasaules čempionāts pieņemams kā izdevies.

Koba Jass. Viens no tiem spēlētājiem, par kura iekļaušanu izlases sastāvā diskusiju bijis vairāk nekā attiecībā uz citiem. Jādomā, ka ceturtās maiņas vai 13./14. uzbrucēja posteņa ieņēmējam nav izšķiroša nozīme, lai komplektācijā to vispār bez diskusijām atstātu treneru ziņā. Ainavu sev atvēlētajās četrās spēlēs (ar vidējo spēles laiku – 6 minūtes) Koba neizbojāja. Arī statistiski. Lietderība neitrāla, mikromači stabili, soda minūtes bez katastrofas, pat viens vārtu guvums sanācis, kas nav izdevies pieciem izlases uzbrucējiem. “Malējais” būs jāmeklē citur… Galvenais treneris Teds Nolans nebija vienaldzīgs pret šo uzbrucēju, ņemot līdzi uz visiem 3 pasaules čempionātiem savā virsvadībā (2012. – 2014.). Interesanti, kā veiksies pie citiem treneriem.

Ronalds Ķēniņš. Kā vienīgais no spēlētājiem iekļāvās sastāvā, neaizvadījis nevienu pārbaudes spēli. Tādēļ pie valstsvienības ritma nācās pierast. Aktuālais Šveices čempions Ķēniņš ļāva spīdēt maiņas biedriem Daugaviņam un Rēdliham-jaunākajam, bija mazāk manāms, tomēr cipariski – plusos. Četri punkti, lietderība nelielos, bet plusos (+1), mikromači ar pozitīvu tendenci. Šis Ķēniņam ir ceturtais pasaules čempionāts “pie lielajiem”, un rakstāms pozitīvajā bilancē.

Roberts Lipsbergs. Nolanam labpatīk pavilkt uz augšu jaunos, kas savos debijas čempionātos mēdza izšaut. Piemēri ir. Šogad “pilnā loze” gadījās diviem debitantiem (trijiem, ja pieskaita reāli nespēlējušo trešo vārtsargu), viens no kuriem bija 19 gadus vecais Roberts Lipsbergs. Jau pirmajā spēlē trešajā maiņā kopā ar vienaudzi,  izlases vienīgo NHL uzbrucēju Zemgu Girgensonu un KHL ranga Top-uzbrucēju Miku Indraši. Arī otrajā spēlē bija iespēja uzspēlēt šādā komplektā. Ko vēl varētu vēlēties savā debijā? R.Lipsbergs kā debitants neizgāzās, tomēr iespēju, šķiet, neizmantoja “līdz galam”. Bet arī tā ir pieredze, atliek vien novēlēt veiksmes turpmāk.

Gints Meija. Viens no izlases uzbrucēju bēdīgākās statistikas īpašniekiem. Ka mazākuma uzbrucējiem mikromaču (MM) statistiku “izcūko” mazākumā zaudētie vārti, ir ierasta netaisnība. Tomēr Gintam Meijam ir ne tikai katastrofa MM ailītēs, bet arī otrs sliktākais lietderības koeficients (-4). Kā zinām lietderības koeficientu neietekmē “iekritieni” mazākumā… (Meijam šis bija piektais pasaules čempionāts.)

Aleksandrs Ņiživijs. Ir viens no pasaules rekordistiem – viņam šis bija 14.-ais pasaules čempionāts elitē un 16.-ais, ja ierēķina arī B grupu. Tādi veterāni pasaules vēsturē ir bijuši tikai daži. Mazliet pulvera vēl ir, dažas epizodes izdevās lieliski… Sūtīt pensijā nebūtu korekti, īpaši, ja uzbrucējs ir “pierunāts” palīdzēt izlasei, kad virkne vadošo uzbrucēju nevar. Iespējams, pie atbilstošas apstākļu sakritības pat varētu būt izlasei noderīgs vēl kādu gadu. Tomēr statistiski no otrās maiņas uzbrucējiem (ar laika devu vairākumā) varētu prasīt kaut ko vairāk par diviem vārtu guvumiem uz visiem un sinhroni negatīvu lietderību.

Miķelis Rēdlihs. Miķeļa devītais pasaules čempionāts ir izrādījies viņam īpaši veiksmīgs. Pēc šķidrām un aptuvenām sezonām Jaroslavļas Lokomotiv sastāvā no Rēdliha-jaunākā ir sagaidīts vairāk nekā varēja nojaust no sezonas snieguma. Viņš ar 6 punktiem ir rezultatīvākais izlasē, ir iekļauts 3 labāko vīru sastāvā, ir lietderīgs un mikromači plusos. Pelnīti viens no labākajiem valstsvienībā.

Juris Štāls. Izlases “kapļu” rindai pieskaitītais Štāls pamanījies 6 spēlēs saražot 3 rezultativitātes punktus – tikpat, cik, piemēram, ar būtiski lielāku spēles laiku un vairākuma izspēli bruņotais komandas kapteinis 7 spēlēs. Vairāk nekā astoņi citi izlases uzbrucēji. Turklāt Štāls ir viens no pieciem izlases uzbrucējiem, kuriem šajā pasaules čempionātā ir bijis pozitīvs lietderības koeficients. Neslikti “kaut kādam” hroniskam ceturtās maiņas “čekerim”. Štālam šis bija septītais čempionāts, un pirmoreiz tas ir tik rezultatīvs. Iepriekšējo sešu turnīru summā vispār tikai divi rezultativitātes punkti gūti (abas piespēles – 2010. gada pasaules čempionātā).

Herberts Vasiļjevs. Kopā ar kapteiņa uzšuvi uzņēmās centra uzbrucēja pienākumus, iemetienos bija piektais labākais visa čempionāta centra uzbrucēju uzskaitē (62,24% uzvarētu iemetienu). Savus 3 rezultativitātes punktus sakrāja. Lietderība gan mīnusos (-2). Lai atvēzētos vērienīgai kritikai, roka neceļas. Ne tikai tāpēc, ka veterāns pieteicās palīdzēt izlasei it kā tukšākā komplektācijas periodā un deficītajā centra postenī. Lai arī kapteiņa maiņa faktiski bija otrā un strādāja vairākumos, kas liek no tās prasīt vairāk, tomēr paša Vasiļjeva sniegums statistiski ir nedaudz virs vidējā. Ja gribējām vairāk par 11. vietu čempionātā, tad arī Vasiļjeva maiņai vajadzēja mest vairāk un strādāt lietderīgāk. Ja šī vieta izlasei ir objektīva, tad viss ir normas robežās. Izvēlies, ko vēlies! P.S. Herbertam tas bija 11.-ais pasaules čempionāts, un vairāk par 3 punktiem viņš ir guvis tikai divos (2007.g. – 5 punktus; 2009.g. – 9 punktus). Izlases kapteiņa godā jau trešais čempionāts (iepriekšējie – 2010., 2011.).

Latvijas izlases uzbrucēju statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com; MM = mikromači (uzvaras/zaudējumi vienas spēles ietvaros; MM vārti = mikromačos gūto/zaudēto vārtu attiecība; met. = paša veiktie metieni pa pretinieku vārtiem):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	MM vārti	soda min.	met.	vid. sp. laiks
1.	Miķelis Rēdlihs	7	3+3	+2	4:2	10:5	2	9	17:19
2.	Kaspars Daugaviņš	7	2+3	+4	4:1	12:5	12+30	20	19:52
3.	Miks Indrašis	7	2+2	±0	3:2	6:4	2	8	15:56
4.	Ronalds Ķēniņš	7	0+4	+1	4:2	6:4	4	13	14:01
5.	Juris Štāls	6	1+2	+1	2:1	4:4	6	4	10:50
6.	Herberts Vasiļjevs C	7	1+2	-2	2:1	4:4	4	8	15:21
7.	Zemgus Girgensons	6	2+0	+1	3:1	8:6	9+20	12	16:40
8.	Aleksandrs Ņiživijs	7	1+1	-2	2:1	4:3	4	5	15:15
9.	Gints Meija	7	1+1	-4	1:6	2:9	2	7	11:44
10.	Mārtiņš Cipulis	7	0+2	-2	1:2	4:5	2	15	16:36
11.	Koba Jass	4	1+0	±0	1:1	1:1	0	2	6:08
12.	Armands Bērziņš	6	0+1	-1	1:2	1:2	0	1	5:10
13.	Andris Džeriņš	7	0+1	-3	1:5	3:10	2	4	12:20
14.	Roberts Lipsbergs	3*	0+0	-1	0:1	0:1	2	0	6:37*

* Te un nākamajā tabulā norādīts spēļu skaits, kurā attiecīgais spēlētājs reāli saņēmis spēles laiku, nevis tikai bijis pieteikumā. Arī vidējais spēles laiks norādīts atbilstoši reālajam spēles laikam. Šajos statistikas rādītājos ir atšķirība no IIHF oficiālās statistikas, kas fiksē visas spēles pieteikumā un no tām rēķinātu vidējo spēles laiku.

AIZSARGI

Guntis Galviņš. Šosezon bez noteiktas darbavietas klīstošais (10 spēles Jugra KHL, 15 spēles AIK Zviedrijas SHL) aizsargs kļuva itin noderīgs Latvijas izlases komplektam, kuram šosezon nācās iztikt bez 5 aizsargiem no Soču olimpiskā komplekta. Kopumā Galviņa sniegums ir aptuveni izlases aizsargu statistikas viduslīnija. Tomēr sliktā ziņa ir mikromači – tikai vienā spēlē tie uzvarēti, četrās – zaudēti. Ir trīs aizsargi, kuriem lietderības koeficients ir bēdīgāks, bet nav neviena aizsardzības vīra, kuram būtu tik bēdīga mikromaču starpība (1:4; nejaukt ar MM vārtu starpību). Galviņam Minskā bija astotais pasaules čempionāts.

Jānis Jaks. Otrs izlases debitants. Jakam tas izdevies 18 gadu vecumā. Laukumā devās tikai vienā spēlē – pret Krievijas izlasi un laukumā sabija tikai septiņarpus minūtes. Plašiem secinājumiem apjoms par mazu, bet savu iespēju “neizlēja”. Varoņdarbus pret Znaroka un Vītoliņa trenētajiem krieviem Jānis Jaks nerādīja, un diezin vai kāds tos no viņa gaidīja. Debijai un kā investīcija nākotnē “ir okei”.

Māris Jass. Izlases aizsargs ar vienu no mazākajiem spēles laikiem (mazāk tikai Jakam un Laviņam) ir izrādījies itin lietderīgs. Interesanti, ka ir vienīgais no “pilna laika” aizsargiem izlasē, kurš šajā pasaules čempionātā nav zaudējis nevienu spēli kā mikromaču! MM bilance ir labākā starp aizsargiem un līdz ar Daugaviņu labākā izlasē. Viņam arī kopā ar Jēkabu Rēdlihu labākais lietderības koeficients starp aizsargiem (+3). Var patikt vai nepatikt Māris Jass, bet viņš šajā pasaules čempionātā bija viens no labākajiem aizsargiem. (Viņam šis bija ceturtais PČ; pirmoreiz jau 2006.g.).

Artūrs Kulda. Izlases tālšāvējs-lielgabals bija labākais vārtu guvējs Latvijas izlasē un starp aizsargiem visā pasaules čempionātā. Tādēļ arī nevarēja palikt ārpus valstsvienības 3 labāko vīru sastāva. Kuldam arī vidēji lielākais spēles laiks izlasē, pozitīvs lietderības koeficients (+2) un mikromaču cipari. Artūram tas ir saturiski un arī statistiski vislabākais čempionāts (arī ceturtais pēc skaita).

Rodrigo Laviņš. Izlases veterāns atsaucās palīdzēt valstsvienībai laikā, kad aizsargu pozīcijās draudēja vakuuma iestāšanās. Aizvadīja visas astoņas pārbaudes spēles pirms čempionāta, un no izlases komplektētāju puses būtu rupji, ja viņu nepaņemtu. Laviņam jau sen nav nevienam nekas jāpierāda. Viņš ir “pēdējais mohikānis” – vienīgais vēl spēlējošais no atjaunotās izlases pirmās spēles sastāva (1992.g. novembrī). Šis viņam bija 12.-ais pasaules čempionāts elitē, vēl divi aizvadīti B un C grupās. Šajā pasaules čempionātā pie teikšanas laukumā tika maz; rēķinot spēļu summu, viņam bija otrs mazākais spēles laiks no aizsargiem. Savas kļūdas labot treneri īpaši neļāva; tādēļ statistika vērtējama uzmanīgi. Bet visādi citādi – paldies Rodrigo Laviņam par Latvijas hokejam veltītajiem gadiem. Un bez jebkādas skepses – arī #2 ir rezervēšanas vērts.

Georgijs Pujacs. Ja kādam aizsargam ir katastrofāla statistika pasaules čempionātā, tad šoreiz tas ir Georgijs Pujacs – vīrs ar otru lielāko spēles laiku valstsvienībā. Īpaši negatīvs lietderības koeficients (-7) un mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu trafiks 4:12!!! Tas nozīmē, ka Pujacs bija laukumā pusē visu gadījumu, kad Latvijas izlase piedzīvoja vārtu zaudējumu (kopā 24 reizes 7 spēlēs). Respektīvi, devītais pasaules čempionāts G.Pujacam ir gadījies statistiski bēdīgākais starp šiem turnīriem.

Jēkabs Rēdlihs. Savukārt Rēdlihs-vidējais, kurš nereti atradies izlases sastāvā tuvāk robežai starp iekļūšanu / neiekļūšanu, ir viens no diviem statistiski veiksmīgākajiem aizsargiem šajā pasaules čempionātā. Lietderība plusos (+3), mikromači un to vārtu starpība – arī. Pat divas piespēles saskaitītas. Jāpiebilst, ka 32 gadus vecajam Jēkabam Rēdliham šis bija tikai ceturtais pasaules čempionāts.

Kristaps Sotnieks. Arī šajā turnīrā uzspīdēja ar atsevišķām efektīgām epizodēm – pildot vārtsarga funkcijas pie tukša vārtu stūra, vai, piemēram, atstājot bez vārtu guvuma divus šveiciešus, kas skrien uz tukšiem vārtiem. Tomēr, neskatoties uz mirkļu skaistumu, kopējo ainavu nedaudz koriģē statistika, kas video “hailaitus” (skaistās epizodes) un estētiku nepazīst. Sotniekam arī vārtu guvums un 3 rezultatīvas piespēles ir, bet aizsargu darba pamatparametros mīnusi – lietderībā (-2), mikromači (1:3), MM vārtu starpība (6:10). Bez dzejas paliek diezgan prozaiska situācija… (K.Sotniekam šis bija sestais pasaules čempionāts.)

Latvijas izlases aizsargu statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	MM vārti	soda min.	met.	vid. sp. laiks
1.	Jēkabs Rēdlihs	7	0+2	+3	2:1	6:4	4	5	13:51
2.	Māris Jass	7	0+0	+3	3:0	4:1	10+10	5	8:12
3.	Artūrs Kulda	6	4+1	+2	3:2	10:7	4	13	24:21
4.	Jānis Jaks	1*	0+0	±0	0:0	0:0	0	0	7:35
5.	Guntis Galviņš	7	0+1	-1	1:4	4:8	0	9	21:45
6.	Kristaps Sotnieks	7	1+2	-2	1:3	6:10	8	7	22:13
7.	Rodrigo Laviņš	4*	0+0	-2	0:2	1:3	6	0	8:32*
8.	Georgijs Pujacs	7	1+1	-7	1:3	4:12	4	14	23:09

–

VĀRTSARGI

Edgars Masaļskis. Bija statistiski veiksmīgāks par savu kolēģi. Divās spēlēs (no 3) palīdzēja komandai uzvarēt, vidēji spēlē “ielaida” mazāku apjomu (2.69). Tomēr vismaz 40% spēles laika saņēmušo 20 vārtsargu uzskaitē šajā čempionātā Masaļskis pēc atvairīto metienu procenta ieņem tikai 15. vietu (88,24%), pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu apjoma (GAA) – 11. vietu (2.69). T.i., tuvāk tam galam, kurā vietu ieņēmusi Latvijas izlase. (Edgaram Masaļskim šis bija 13.-ais pasaules čempionāts; tiesa, 2 no tiem bija bez spēles laika. Ar turnīru skaitu Masaļskis ir viens no pasaules rekordistiem.)

Kristers Gudļevskis. Lai arī statistikā viņam skaitās viena uzvarēta spēle (no četrām), tomēr neviens spēles mikromačs summā nav vinnēts… Uzvarētajā spēlē pret ASV Gudļevskim mikromačs ir neizšķirts, jo viena vārtu guvuma laikā viņš bija pametis laukumu, dodot vietu laukuma spēlētājam. Kopumā Gudļevskim šis turnīrs ir nesalīdzināmi vājāks par pērngada debiju pasaules čempionātā. Abos pasaules čempionātos bija pa 4 spēlēm, bet: atvairīto metienu procents – šogad 89,13% (2013.g. 92,50%); vidēji spēlē vārtu zaudējumi – šogad 3.79 (pirms gada 2.22); mikromaču vārtu starpība – šogad 9:15 (pērn 9:9). Skaidrs, ka nav tā, ka Gudļevskis būtu ķēdes vājākais posms. Taču taisnības pēc, un bez īpašas iecietības uz mūsu retajiem ziemeļamerikāņiem, Gudļevskim šis bija švaks turnīrs. 20 pamatvārtsargu konkurencē Gudļevskis pēc atvairīto metienu procenta ieņem 12. vietu un šajā “ciparā” ir labāks par Masaļski. Bet pēc “caurlaidības” vidēji spēlē – 19. vietu (no 20 konkurentiem)…

Ivars Punnenovs. Gribējās vismaz vienā spēlē, vismaz uz periodu laukumā redzēt 19-gadus jauno Punnenovu, kuram nu jau 30. maijā palika 20. Šveices galvenajā līgā (NLA) spēlējošais un nereti vienaudža Elvja Merzļikina panākumu ēnā palikušais Punnenovs bez jautājumiem brauca kā trešais vārtsargs. Kas zin, varbūt gadītos vēl viens Nolana “atklājums” un tikpat daudzsološs kā Gudļevskis pirms gada. Atliek novēlēt veiksmi un spēles laiku nākotnē.

Latvijas izlases vārtsargu statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	GAA	MM	MM vārti	sods	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	3	2-1	88.24%	2.69	2:1	9:8	0	178:30
2.	Kristers Gudļevskis	4	1-3	89.13%	3.79	0:3	9:15	0	237:30
3.	Ivars Punnenovs	0	–	–	–	–	–	–	–

–

Cipari vairāk:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā 2014. g. Minskā (atskaitot MM) – iihf.com
• Minskas čempionāta lapa – iihfworlds2014.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā: tepat
• Debiju salīdzinājums izlasē pasaules čempionātos: tepat

[Pirmā, trešā (Mika Indraša), piektā (Miķeļa Rēdliha), sestā (Māra Jasa un Kristera Gudļevska) un devītā (Edgara Masaļska) foto avots: iihf.com. Otrā (Kaspara Daugaviņa), ceturtā un astotā (Jēkaba Rēdliha) foto avots: Latvijas Hokeja Federācijas profils facebook.com tīklā. Septītā (Artūra Kuldas) foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Latvijas izlase franču gaumē

Drīzāk jau franči Latvijas izlases gaumē, ko apliecina 2:1 un 6:3. Tomēr rēķinoties ar pārbaudes spēļu (EHC) rezultāta maznozīmību un neskatoties uz divām uzvarām, “šaurās vietas” jāsaskata un secinājumi jāveic. Protams, interesi rosina arī blakusfaktors – ar katru spēli izlases sastāvs kļūst nopietnāks un pietuvinātāks Minskas versijai. Pēc kā mūsējie izskatījās spēlēs pret Franciju?

Indrašis – Daugaviņš – M. Rēdlihs

Teda Nolana prombūtnes laika aktuālais treneris Toms Kūlens jau ir “piedraudējis”, ka šis uzbrucēju virknējums varētu saglabāties arī uz pasaules čempionāta “skatuves”. Trio sniegums spēlēs pret Francijas izlasi izskatījās itin pieklājīgs, neraugoties uz to, ka diviem vīriem šajā pārbaudes ciklā šīs bija pirmās spēles izlasē, bet vienam (Indrašim) – 2./3. spēle ar pakāpenisku atkopšanos no traumas. Šis grupējums nokārtoja pusi no abu franču spēļu vārtu guvumiem (4 no 8), bija vienīgie uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu un bija mācējuši mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu summā “sarīkot” četru vārtu guvumu starpību.

Īpaši medīgs un “izslāpis” izskatījās pie Jaroslavļas dzelzceļniekiem divas švakas sezonas aizvadījušais Miķelis Rēdlihs; viņa četri punkti (3+1) ir arī rezultatīvākais sniegums abu spēļu summā. Ļoti pieklājīgi arī pārbaudes spēļu ritmam izskatījās Ženēvas hokeja kluba zvaigzne Kaspars Daugaviņš. Pēc skaistas spēles un vārtu guvumiem “izbadējies” arī Miks Indrašis; pie saviem punktiņiem tika, bet līdz ierastajai formai vēl jātiek, kam vēl ir laiks līdz Minskai – nedēļas divas.

Ņiživijs/Jekimovs – Vasiļjevs – Cipulis

Kombinācija ar Vasiļevu, Cipuli un Ņiživiju Latvijas izlasei nav tik sena, kā mēdz mālēt, bet tomēr ir 2009. – 2011. gadu pasaules čempionātu un olimpiādes reinkarnācija. Trīs gadus vīri bija katrs savos darbos, un izlasē cīnījās tikai Mārtiņš Cipulis un pa retam – Aleksandrs Ņiživijs. Bet nu – arī Herberts Vasiļjevs ir atpakaļ ierindā, par ko saņēmis kapteiņa uzšuvi, kā arī nopelnījis labākā spēlētāja pagodinājumu otrajā spēlē.

Labā ziņa – veterāni (Ņiživijs un Vasiļjevs – abiem pa 37) grib spēlēt un “ar prātu un pīpēšanu” spēj izdarīt vairāk nekā jaunie, pus-jaunie ar kājām… (Tiesa, maiņas biedrs Mārtiņš Cipulis joprojām ir ātrs un ņiprs, neatpaliekot no jaunajiem.) Pirmajā spēlē “Ņiživija lomu” pildīja Roberts Jekimovs, un, rādās, ka ar Aleksandru Ņiživiju abi pārējie sapratās labāk. Tomēr nevajadzētu pārvērtēt virknējuma ‘Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis’ vēsturisko saprašanos un mentālo tuvību. Būtu interesanti pie veterāniem redzēt kādu “jauno, perspektīvo” vai arī kādu šī virknējuma personāžu kā gudrības porciju kādā “skrējēju virknējumā”.

Meija – Džeriņš – Saulietis

Abu franču spēļu iespēlētais virknējums šādā komplektā acīmredzot tiek pārbaudīts Minskas čempionāta ceturtās maiņas lomai. Ja vērtē no šāda viedokļa, tad īpašu pretenziju īsti nav. Pirmais mazākuma pāris ‘Džeriņš – Meija’ darbu padarīja pieklājīgi, ja jau vārtu zaudējumu viņu darba laikā nebija. Bet vienādos sastāvos virknējums piedzīvoja divus caurkritienus ar degošām lampiņām aiz Latvijas izlases vārtiem. Situāciju pieklājīgāku padarīja realizētais Ginta Meijas izskrējiens, ļaujot virknējumam palikt lietderībā pie -1. Bet, ja šo maiņu vērtē uzbrukuma (ne jaukšanas un ciešanas) maiņas griezumā, tad – varētu labāk… Meijas simpātiskais 1-pret-1 faktiski ir viena no retajām šī komplekta pamanāmajām epizodēm uzbrukuma zonā.

Štāls – Bērziņš – K. Jass

Pirmās franču spēles ceturtā maiņa palika pa nullēm, kas lomu sadalījumā nozīmē labu rezultātu. Arī ņemot vērā, ka ‘Bērziņš – Štāls’ bija otrs mazākuma pāris. BET šajā gadījumā ir statistiķu fiksētais viens metiens pa Francijas izlases vārtiem šo vīru izpildījumā visas spēles garumā. Visu cieņu pretiniekiem frančiem, tomēr tā nav ne Krievija, ne Somija… Jā, un vietu sastāvā nemaz nav tik daudz, lai pietiktu visiem.

R. Lipsbergs – Bičevskis – Bukarts

Otras spēles ceturtā maiņa arī palika “pa nullēm”, bet pretinieku vārtus apdraudēja nedaudz biežāk. Vismaz statistiķi fiksējuši 3 metienus. Mazākumā vīriem (Bičevskis – Bukarts) un vispār Latvijas izlasei otrajā spēlē sanāca spēlēt tikai vienreiz; “ziepes savārītas” nebija, turklāt šajā spēles nogrieznī Māris Bičevskis nopelnīja Latvijas izlasei vairākumu. Skaitlisko pārsvaru valstsvienībai ienesa arī Roberts Lipsbergs, šī izlases komplekta otrs jaunākais spēlētājs (pa labi novietotajā attēlā #40).

Ja meklē mīnusus, tad maiņas uzbrucēju darbības bija diezgan individuālas, risinājumi – personiski un bieži vien, neredzot partnerus. Kas zināmā mērā loģiski, jo no šīs maiņas uz Minskas sastāvu reāli pretendē kāds viens uzbrucējs. Katram ir savi plusi: Māris Bičevskis – mazākuma vilcējs ar aicinājumu, centrs; Roberts Bukarts – var iemest; Roberts Lipsbergs – var spēlēt centrā un būtu laba “investīcija” nākotnē. Tomēr katram no viņiem ir/būtu stipri “jāiesvīst”, lai tiktu uz Minsku. Nebūtu arī pārsteigums, ja Minskas komplektā nebūs neviens no šiem puišiem. Jo uz 2-3 uzbrucēju vakancēm ir prāvs pretendentu loks.  Bet brauks Teds Nolans un “svaigu aci” redzēs visu no jauna.

Citi

Pirmdien (28. aprīlī) tiek solīts, ka izlasei piebiedrosies ne tikai galvenais treneris Teds Nolans, bet arī – uzbrucēji Zemgus Girgensons un Ronalds Ķēniņš. Savukārt, kopš pārtraukumā kopš spēlēm pret Krievijas izlasi mūsu valstsvienības kandidātu loku un treniņus pametuši uzbrucēji Lauris Bajaruns, Jānis Ozoliņš, Gunārs Skvorcovs, Aleksejs Širokovs, Juris Upītis.

Vēl joprojām nav pilnīgi skaidra informācija par uzbrucēju Laura Dārziņa un Mārtiņa Karsuma varēšanu vai nevarēšanu pieslēgties. Tomēr pēc “noklusējuma” skaidrs – jo tuvāk maijs, jo iespējamība ar katru dienu būtiski samazinās…

Latvijas izlases uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Miķelis Rēdlihs	1984.	2	3+1	+2	4:0	9	0
2.	Kaspars Daugaviņš	1988.	2	0+3	+1	5:1	5	2
3.	Herberts Vasiļjevs C	1976.	2	2+0	±0	2:1	4	2
4.	Miks Indrašis	1990.	2	1+1	+2	4:0	9	0
5.	Mārtiņš Cipulis	1980.	2	1+1	-1	3:2	2	0
6.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	1	0+2	±0	2:1	1	0
7.	Gints Meija	1987.	2	1+0	-1	1:2	5	0
8.	Roberts Bukarts	1990.	1	0+0	±0	0:0	2	0
9.	Armands Bērziņš	1983.	1	0+0	±0	0:0	1	0
	Māris Bičevskis	1991.	1	0+0	±0	0:0	1	0
11.	Koba Jass	1990.	1	0+0	±0	0:0	0	0
	Roberts Lipsbergs	1994.	1	0+0	±0	0:0	0	0
	Juris Štāls	1982.	1	0+0	±0	0:0	0	0
14.	Roberts Jekimovs	1989.	1	0+0	-1	1:1	3	2
15.	Andris Džeriņš	1988.	2	0+0	-1	1:2	2	2
	Kaspars Saulietis	1987.	2	0+0	-1	1:2	2	2

*

Galviņš – Kulda

Pirmais aizsargu pāris ir vienīgais, kuram mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu bilance ir pozitīvi sausa (abiem pa 3:0). Tā kā divi vārtu guvumi “gadījušies”, spēlējot vairākumā, tad lietderības koeficients kā Guntim Galviņam, tā Artūram Kuldam +1. “Statistisku pārmetumu” nav un nevar būt. Bet arī pirmā pāra izpildījumā bija saskatāms “tehnisks brāķis”, kuru meistarīgāki pretinieki varētu konvertēt Latvijas izlases vārtu apdraudējumā. Labā ziņa, ka “sliktās epizodes” biežāk bija spēlējot vairākumā un pretinieku zonā, bet retāk savas aizsardzības areālā.

Laviņš – Sotnieks

Otrais aizsargu pāris attiecīgi bija arī otrs statistiski veiksmīgākais spēlēs pret konjaka un šampanieša dzimtenes dēliem. Lai arī uz abiem aizsargiem attiecas pa vienam vārtu zaudējumam, tomēr kā Kristaps Sotnieks, tā Rodrigo Laviņš aizvadīja kopumā labas spēles pret Francijas izlasi. Cīnījās mazākumā, piedalījās realizētā vairākumā un, patiesībā, liekus jautājumus daudz neradīja. Cita starpā, Laviņš abu spēļu summā – rezultatīvākais starp aizsargiem. Savukārt, Sotnieks atzīts par labāko pirmajā spēlē pret frančiem. Pelnīti gan spēles griezumā, gan pārbaudes ciklā kopumā.

Gipters, M. Jass, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs

Tā kā izlases rīcībā ir arī Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs, tad uz divām aizsargu vakancēm pretendē seši pārējie. Vai pieci, ja neskaita pirmajā franču duelī savainojumu guvušo Māri Jasu. Atgādinājumam, tradicionālais komplekts pasaules čempionātā = 8 aizsargi + 14 uzbrucēji + 3 vārtsargi.

Latvijas izlases šī gada pavasara 6 spēļu summā no šiem pieciem pretendentiem (Gipters, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs) “statistiski vistuvāk” valstsvienībai atrodas Gipters un M. Širokovs. Mārtiņš Gipters piedalījies 5 spēlēs, kurās iekrājis lietderības koeficientu -1 un mikromaču “apšaudes” attiecība 2:3. Maksims Širokovs ir netālu: 4 spēles; lietderība -1; MM vārtu guvumi/zaudējumi 2:4. Jāuzsver, ka pārējiem kā mīnusi ir lielāki, tā arī mikromaču cipari bēdīgāki. Statistika, protams, nav izšķirošs elements iekļaušanai sastāvā, tomēr nav nenozīmīgs. Kopumā vērtējot, Maksims Širokovs pieklājīgi atrādījās iepriekšējās spēlēs, kad sastāvs bija vēl salīdzinoši nepilnīgs. Savukārt izlases debitants Mārtiņš Gipters turas līmenī un joprojām ir izlases komplektā. Jā, “īsto” pretendentu pirmajās spēlēs bija mazāk, taču arī no treniņiem atbrīvoto netrūkst.

Izlases jaunākais cīnītājs – 18 gadus vecais Jānis Jaks kopā ar vecāko spēlētāju (Laviņš) ir vienīgie aizsargi, kuri pavasara tūrē līdz šim ir aizvadījuši visas sešas spēles. (Tikpat spēļu arī Andrim Džeriņam.) Sešu spēļu summā izlases debitants Jaks iekrājis lietderības koeficientu -3 un mikromaču rezultāta izmaiņu attiecību 1:4. Spīdoši nav, bet acīmredzot Kūlens ar draugiem taupa jauno aizsargu, lai atrādītu Tedam Nolanam. Bet Nolanam, kā zināms, patīk “pavilkt” jaunos un/vai nezināmos talantus. Ne bez viņa līdzdalības uz pasaules čempionātā ir varējuši atrādīties vai vismaz piedalīties tādi puiši kā Ralfs Freibergs, Kristers Gudļevskis, Miks Indrašis, Koba Jass, par kuru dalību pirms debijas čempionātiem mēdza vīpsnāt ne viens vien eksperts.

Bēdīgākā statistika sešu spēļu summā starp aizsargiem ir Porejam un Savielam. Statistikas “sānslīdes” lauvastiesa gadījusies spēlēs pret somiem, bet tomēr arī pēc tam savs mīnuss nedaudz krājies… Mārtiņam Porejam 4 spēlēs lietderība -4 un MM vārti 0:5. Agrim Savielam līdzīgi: 4 spēlēs -4 un 1:6. Pēdējo spēļu summā uz kopējā fona ne bez kļūdām, tomēr nav bijis tik dramatiski. Ja treneri vēl saglabās iespēju atrādīties, Slovākijas turnīrā var izskatīties savādāk. Bet vai dos? Saviela gadījumā treneriem noteikti patīk “izdiena” (pieredze) – seši pieaugušo pasaules čempionāti (viens pie Nolana), viena olimpiāde (tiesa, sen – 2006.).

P.S. Māris Jass pirmajā spēlē pret Francijas izlasi iedzīvojās stiprā gurna sasitumā, kā informē Latvijas Hokeja federācija. Kas nozīmējot “ārā no aprites” uz 4-5 dienām. Nebūs nekas dīvains, ja viņš tomēr pastiprinās konkurenci uz vietām aizsargu postenī.

P.P.S. Starplaikā pēc krievu spēlēm no Latvijas izlases kandidātu komplekta atvadījās ne tikai traumu guvušais aizsargs Ēriks Ševčenko, bet arī – Artūrs Salija. Bija runas par to, ka izlasei varētu piebiedroties Krišjānis Rēdlihs, tomēr taustāmu liecību par to nav.

Latvijas izlases aizsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Artūrs Kulda	1988.	2	0+1	+1	3:0	3	0
2.	Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+0	+1	4:1	3	2
3.	Guntis Galviņš	1986.	2	0+0	+1	3:0	2	0
4.	Rodrigo Laviņš	1974.	2	0+2	±0	3:1	3	0
5.	Agris Saviels	1982.	1	0+0	±0	1:1	2	0
6.	Mārtiņš Gipters	1989.	2	0+0	±0	1:1	0	2
7.	Māris Jass	1985.	1	0+0	±0	0:0	0	0
8.	Jānis Jaks	1995.	2	0+0	-1	1:2	0	0
9.	Maksims Širokovs	1982.	1	0+0	-1	0:1	1	0
10.	Mārtiņš Porejs	1991.	1	0+0	-1	0:1	0	0

*

Konkrēta problēma ar vārtsargiem… Ir izvēle!

Edgars Masaļskis izpildīja savu “normatīvu” – palīdzēja uzvarēt pirmajā spēlē, bet otrajā deva “uz pusēm” vietu jaunajiem. Ivaram Punnenovam (#33 attēlā pa labi) tā bija otrā spēle, bet Elvim Merzļikinam (#30) – debija. Skaidrs, ka abu vēl junioru vecumam atbilstošo vārtsargu sniegumā varēja atrast kādu nepilnību, taču kopumā kā Punnenovs, tā Merzļikins sevi pieteikuši labi un uz trešā vārtsarga posteni turpina kandidēt.

Jo pirmās divas vietas rezervētas ilggadējai pamatvērtībai – Edgaram Masaļskim un sezonu NHL laukumā pabeigušajam Kristeram Gudļevskim. Teorētiski cīņā par trešā vārtsarga posteni piedalās izlases rīcībā esošais Ervīns Muštukovs. Taču Punnenova un arī Merzļikina salīdzinoši pieklājīgā debija attālina citus kandidātus. Jauno papildspēku ierašanās un varēšanas dēļ vēl nesen izlases kandidātu loku atstāja Jānis Kalniņš. Vienīgais iemesls, kādēļ Muštukovs varētu doties uz Minsku, lai demonstrētu vienlīdzību starp Ivaru Punnenovu un Elvi Merzļikinu, jo vārtsargu vietas ir 3 un kādam jāpaliek mājās… Šķiet, variants ņemt četrus vārtsargus netiek izskatīts.

Bet – “priekšā” vēl Nolans un turnīrs Slovākijā. Jāpiekrīt vērotājiem un ekspertiem, kas neatceras tik “biezu” pretendentu loku uz pasaules čempionāta vārtsargu vietām Latvijas izlasē…

Latvijas izlases vārtsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

	vārtsargs	dz.	sp.	min:sek	atv. met.	atv. %	GAA	MM
1.	Edgars Masaļskis	1980.	1	60:00	36 no 37	97,30%	1,00	2:1
2.	Elvis Merzļikins	1994.	1	28:28	n/d	n/d	2,11	2:1
3.	Ivars Punnenovs	1994.	1	31:07	n/d	n/d	3,86	4:2

*

Uzziņām:

• Latvijas – Francijas izlašu spēļu statistika – eurohc.stats.pointstreak.com (25. aprīlī; 26. aprīlī);
• Latvijas Hokeja federācijas twitter konts – twitter.com
• Latvijas izlases trenera Toma Kūlena komentārs pēc franču spēlēm – sportacentrs.com
• Latvijas izlases komplektēšanas kopsavilkums pirms spēlēm pret Franciju (autors: Jānis Matulis) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Izlases spēlētāju statistika šī pavasara citās spēlēs: tepat (pret Somiju; pret Krieviju)

[Pirmo 4 un pēdējo divu (6., 7.) foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše). Šie foto fiksēti Latvijas izlases spēlēs pret Francijas izlasi 2014. gada aprīlī. Piektā (Kristapa Sotnieka) foto avots: lhf.lv (autors arī Mārtiņš Aiše). Šis fotoattēls fiksēts Latvijas un Baltkrievijas izlašu spēlē 2013. gada 19. aprīlī.]

Dienas foto: Ivara Punnenova “sausā” debija pret Krieviju

2014. gada 19. aprīlī ar “sausu” uzvaru (1:0) Latvijas pieaugušo izlasē debitēja 19 gadus jaunais vārtsargs Ivars Punnenovs. Lai arī tā ir tikai Euro Hockey Challenge sērijas pārbaudes spēle, tomēr pretiniekos bija Krievijas izlase, kas Punnenova sargātos vārtus apšaudīja 49 reizes!

P.S.

Ivara Punnenova intervija pirms dažiem gadiem (2011. g. oktobrī): lasīt

[Foto avots: Latvijas Hokeja federācijas profils facebook.com lapā. Autors: Mārtiņš Aiše.]

Latvijas izlases kandidāti pēc spēlēm Somijā

Divreiz 1:5. Nav īpaši priecīga bilance, bet no stresa glābj doma, ka tās ir pārbaudes spēles, kurām “piedāvājam” pārbaudāmus kandidātus un no pasaules čempionātam paredzētā komplekta attālinātu sastāvu. Tomēr, kas zin… Piemēram, aizsargu izvēle ir diezgan sašaurināta; un arī citos posteņos ne viss olimpiskais komplekts būs pieejams. Kā tad izskatījās Latvijas izlase aprīļa sākuma versijā?

Pret Somijas valstsvienību aizvadīto spēļu “pēcgaršu” mazāk veido sāpe par rezultātu vai kāda kandidāta meistarības trūkumu. Kādi, nu, esam, tādiem ir jāspēlē. Izmisumā nedzen arī visu līdzjutēju pamanītais statistikas elements – metienu skaits, kas divu spēļu summā ir 20:97 somu labā. Pieņemsim, ka somi met bez savas jēgas, bet “latviešu hokeja” īpatnība ir mest reti, bet trāpīgi.

Matus plēst nav jēgas, jo, neskatoties uz nosaukumu Euro Hockey Challenge, tās ir pārbaudes spēles ar primāro uzdevumu – pārbaudīt. Tāpat arī fiziskajai formai ideālai jābūt maija nevis aprīļa sākumā. Bet… Degsme un pašmotivācija ir nepieciešama jebkurā gadījumā, t.sk. “draudzības” spēlē. Spēles pret Somiju nav svarīgākās šajā sezonā, taču atdeve bija tas elements, kas pietrūka. Skaidrs, ka pārbaudes spēles nav vieta, kur “lauzt kaulus” un rādīt raksturu. Taču pragmatiskie aprēķini – nevēlēšanās satraumēties un ar to zaudēt labo iespēju iekļūt izlases sastāvā – var gadīties aplami. Vieta valstsvienībā var nebūt garantēta un katra pārbaudes spēle var kļūt pa pēdējo šosezon. Neskatoties uz to, ka viss olimpiskais sastāvs nebūs “uz strīpas”. Attiecīgi lielai daļai spēlētāju katra pārbaudes spēle pēc būtības var būt svarīgākā spēle sezonā. Esam taču redzējuši, ka var, ja grib…

Jekimovs – A. Širokovs – Štāls

Bija tas gadījums, kad izlases kontekstā nereti ceturtās maiņās spēlētājiem bija jākļūst par pirmo maiņu – vilcējiem un lokomotīvēm. Ko arī ikdienas darbos vīri darījuši savās “pamatdarbavietās” – Aleksejs Širokovs Šveices NLB (otrajā līgā) un Juris Štāls Slovākijas ekstralīgā. Bet Roberts Jekimovs vispār ir mūsu izlases “somu speciālists” – Somijā aizvadījis jau piekto sezonu, no kurām 3 visaugstākajā līmenī.

Tomēr somu kandidātu izlase bija “ne pa zobam” arī pirmajai maiņai. Labā ziņa – pirmajā spēlē šis uzbrucēju virknējums bija vienīgais, kurš nepieļāva vārtu zaudējumu (pa nullēm bija arī īsu brīdi spēlējušais Artūrs Kuzmenkovs). Bet otrajā spēlē tieši šī maiņa vai, precīzāk, Alekseja Širokova individuālās prasmes nodrošināja vienīgo vārtu guvumu pret somiem. Tomēr summā sanāca mazizteiksmīgi vai vāji, ja prasa ka no pirmās maiņas. Iemetienus diemžēl somu statistiķi precīzi uzskaitīja tikai pirmajā spēlē, un tur ainava bēdīga – Širokovam 36,4% (4 no 11), Štālam 0% (0 no 6). Summā – 23,5%, kas arī parāda iniciatīvas iespēju proporciju.

Bukarts – Džeriņš – NN

Uzbrucēju tandēms atpazīstams kā Rīgas Dinamo, tā agrāku izlases spēļu kontekstā; tāpēc tika saskatīts kā saspēlētākais un no tā arī gaidīts kaut kas “taustāms”. Neatkarīgi no tā, ka trešais uzbrucējs mainījās – pirmajā spēlē galvenokārt Miks Lipsbergs, mazliet – Artūrs Kuzmenkovs, otrajā – Edijs Brahmanis.

Maiņas pozitīvā iezīme – Džeriņš pirmajā spēlē iemetienos pildīja centra uzbrucēja virsnormu – 72,7% (8 no 11), bet summā… Tieši Robertam Bukartam un Andrim Džeriņam ir bēdīgākais lietderības koeficients starp uzbrucējiem (-3; tāds arī A. Širokovam); visi trīs vārtu zaudējumi piedzīvoti, spēlējot vienādos sastāvos. Abi vīri kā olimpiskās izlases piektā maiņa palika faktiski kā vieni no pirmajiem aiz Olimpiādes strīpas, kas nozīmē, ka olimpiskā komplekta iztrūkuma gadījumā tieši viņi būtu starp pirmajiem, kam vieta pasaules čempionāta sastāvā būtu droša. Sagatavošanas posmā atliek vēl dažas spēles, kurās “drošumu” apliecināt. Spēles pret Somiju “garantijas” nedeva.

Upītis – Bičevskis – Skvorcovs

Pateicoties Gunta Galviņa līdzdalībai, maiņas uzbrucēju defekts pārvērtās par efektu – pie rezultatīvām piespēlēm tika Gunārs Skvorcovs un Juris Upītis (pa labi novietotā attēlā). Maiņas iemetienu statistika pirmajā spēlē gan ļoti bēdīga – Mārim Bičevskim 18,8% (3 no 16). Taču uz kopējā Latvijas valstsvienības komplekta fona šī maiņa statistiski izskatās normāli – vienīgais uzbrucēju virknējums, kuram ir neitrāls lietderības koeficients (pa nullēm arī Kuzmenkovs un aizsargs M. Širokovs), bet pārējiem lietderība ir mīnusos. Ja puiši turpinās “pielikt”, tad ir spējīgi kopā vai pa vienam turpināt pretendēt uz čempionāta ceturtās maiņas vakancēm.

Kļaviņš – A. Ozoliņš – NN

Viena no uzbrucēju kombinācijām, kuru hokeja interesenti gaidīja ar lielāku interesi nekā izlasē vai Dinamo sastāvā bieži redzētus spēlētājus. Edgars Kļaviņš – 21 gadu jauns debitants ar Zviedrijas līgu (t.sk. stiprākās – SHL) pieredzi, Artūrs Ozoliņš – viens no sava laika (dz. 1988.) talantīgākajiem centra uzbrucējiem ar labiem auguma parametriem, turklāt aizvadījis salīdzinoši labu sezonu Krievijas otraja līgā – VHL. Abiem pirmajā spēlē “pievienots” Edijs Brahmanis, otrajā – Artūrs Kuzmenkovs.

Skaidrs, ka daži izlases treniņi nevarēja vīriem “ieaudzināt” tādu saprašanos, lai varetu gaidīt spilgtu rezultātu. Tādēļ arī “somu spēlēs” bija jāpilda 3. un 4. maiņas funkcijas. Mikromaču vārtu starpība bēdīga (0:3); tā kā viens vārtu zaudējums mazākumā, tad lietderība abiem pa -2. Ozoliņš iemetienos pirmajā spēle 25,0% (2 no 8). Statistika paliek statistika, bet būtu interesanti redzēt šos spēlētājus arī kombinācijā ar citiem uzbrucējiem, arī ar nopietnākiem uzdevumiem. Tad arī varētu pārliecināties, vai šosezon izlases kontekstā cerības ir tukšas vai pamatotas.

Brahmanis, Kuzmenkovs, M. Lipsbergs

Interese par plašāku kandidātu loku un Edija Brahmaņa veiksmīgā sezona Baltkrievijas čempionātā (49 punkti 47 spēlēs regulārajā sezonā) ir tie faktori, kas veicināja jau pirms gadiem 10 debitējušā uzbrucēja iekļaušanu izlases kandidātos atkal. It kā no kopējā orķestra, kas bija itin pelēks, ārā nekrita. Kļūdas un nopietni trūkumi aizsardzības darbos bija vairumam. Taču “sausais atlikums” ir nedaudz zem vidējā: lietderība -2; mikromači 0:2; visvairāk soda minūšu komandā (četras)… Abās spēlēs, neatkarīgi no partneriem (Kļaviņš – A.Ozoliņš; Bukarts – Džeriņš) sniegums statistiski identisks (zaudēti mikromači vienādos sastāvos ar vienu vārtu starpību).

Artūrs Kuzmenkovs (pa labi novietotā attēlā) ir viens no tiem uzbrucējiem, kuram izdevies saglabāt neitrālu statistiku, “nesabojājot” ne mikromačus, ne lietderības koeficientu. Jāpiebilst, ka bija viens no tiem, kas saņēma mazāk spēles laika – pirmajā spēlē tikai 3. perioda gaitā aizstājot Miku Lipsbergu (virknējumā ar Bukartu un Džeriņu), otrajā spēlē ceturtajā maiņā (ar Kļaviņu un A. Ozoliņu). Acīmredzot galvenais uzdevums bija nezaudēt vārtus, kas arī tika izpildīts. Būtu taisnīgi, ja viņam sniegtu iespēju pacīnīties vēl.

Otrs mazāk spēlējušais uzbrucējs Miks Lipsbergs pie teikšanas tika lielākajā daļā pirmās spēles, kurā bija “piekombinēts” virknējumā ar Bukartu un Džeriņu. Vienas spēles laikā kopā ar biedriem “apstāvēja” divus vārtu zaudējumus. Uz kopējā fona “-2” nav katastrofa, taču pagaidām ir maz argumentu “par”. Ja būs vēl iespēja sevi parādīt šopavasar, būs ļoti jācenšas…

Latvijas izlases uzbrucēju statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

* Aleksejam Širokovam pointstreak.com statistikas uzskaitē pirmajā spēlē fiksētas 2 soda minūtes, bet tas bija komandas sods par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Tajā pašā spēlē 2 soda minūtes “ieskaitītas” arī Edgaram Kļaviņam, kurš tās “atsēdēja” vaininieka – vārtsarga Ervīna Muštukova – vietā.

Galviņš – J. Rēdlihs

Tika piedāvāts ka pirmais aizsargu pāris, gaidot arī attiecīgu pienesumu. Vai tika sagaidīts? Uz kopējā fona, kas, jāatkārtojas, nebija stingrākais, bija normāli. Abi bija klāt viena vārtu guvuma laikā, turklāt Guntis Galviņš (pa labi novietotā attēlā) bija viens no divu vārtu autoriem. Kopumā atzinīgi vērtējama Galviņa pieslēgšanās uzbrukumiem. Pārbaudes spēles paliek pārbaudes, bet no abiem noteikti tiks gaidīts adekvāts sniegums pasaules čempionātā.

Porejs – Saviels

Abi Latvijas Virslīgā savas sezonas lielāko daļu pavadījušie aizsargi tika sakomplektēti vienā pārī. “Iekrist” nācās kā kopā, tā atsevišķi… “Sausais atlikums” – bēdīgākā mikromaču vārtu starpība izlasē (abiem 0:4) un arī švakākais lietderības koeficients starp aizsargiem (Mārtiņam Porejam -3; Agrim Savielam -4). Iespējams, pie vainas “pavasarīgais” hokejs, kopējais izlases ne-sniegums aizsardzībā vai somu hokeja potenciāls, taču, pat ņemot vērā šī brīža pieticīgo konkurenci aizsargu rindās, abiem vīriem būs sevi jāpierāda, lai reāli pretendētu uz Minskas komandējumu.

Laviņš – M. Širokovs

Trešajā aizsargu pārī tika sakomplektēts šī brīža kapteinis Rodrigo Laviņš un Šveices NLB (2.) čempionātā jau otro sezonu spēlējošais Maksims Širokovs (pa labi novietotā attēlā), kurš savulaik jau bija nokļuvis Latvijas izlases un arī Rīgas Dinamo redzeslokā. Abi salīdzinoši pieredzējušie aizsargi tāpat kā pārējie uzspēlēja arī atsevišķi, “asistējot” debitantiem Gipteram un Jakam; tādēļ arī statistiski atšķirīgs sniegums. Maksimam Širokovam otrā spēle izdevās kā vienīgajam plusos (mikromaču vārtu summa 1:0). Attiecīgi M. Širokovs ir vienīgais aizsargs, kuram abu spēļu summā izdevies neitrāls lietderības koeficients. Kopumā labs pieteikums “pretenzijām” uz vietu sastāvā. Savukārt Laviņš ne tikai atkārtoja Ņiživija rekordu – visvairāk spēļu izlases pieteikumā, bet arī tika atzīts par otrās spēles labāko spēlētāju Latvijas vienībā (pirmajā spēlē – Galviņš).

Gipters, Jaks

Debija ir notikusi, abi aizsargi sāka pirmās spēles trešajā periodā un turpināja visas otrās spēles gaitā, spēlējot rotējošos pāros kopā ar pārējo virknējumu aizsargiem. Abi tika laukumā arī skaitliskajā mazākumā un acīmredzami “ārā nekrita”, lai gan negludumus varēja atrast arī viņu izpildījumā. Tādēļ arī “neskarti” nepalika – abiem lietderība salīdzinoši nelielā mīnusā (-1). Katrā gadījumā, pēc “lielākiem” debitantiem izskatījās viens otrs cits ar lielāku pieredzi izlasē. Bet vai ar to pietiks, lai turpinātu atrašanos kandidātu lokā?

P.S.

Atgādinājumam jāmin, ka aizsargu ierinda pasaules čempionātam provizoriski izskatās diezgan “cietusi”. No olimpiskā sastāva palīdzēt nevarēšot vismaz pieci (S. Ozoliņš, Kr. Rēdlihs, Pujacs – dēļ personīgiem iemesliem; Reķis – trauma; R. Freibergs – dopinga lieta). Joprojām ierindā nav Oskars Cibuļskis. Izlases rīcībā no olimpiskā komplekta pagaidām ir tikai Kristaps Sotnieks, bet sezonu KHL tikko beiguši un izlases treniņos vēl nav nonākuši Oskars Bārtulis un Artūrs Kulda. Interesanti, kāds aizsargu komplekts tiks piedāvāts izlases nākamajām spēlēm – pret Krievijas izlasi.

Latvijas izlases aizsargu statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

Muštukovs

Lai arī vārtsargs Ervīns Muštukovs (attēlā raksta noslēgumā) uz spēlēm pret Somiju devās kā pirmais numurs, viņam vien sanāca viens pilns periods spēles laika (20:00), kurā statistiskais sniegums bija vairāk neka pieklājīgs. 95,0% atvairītu metienu (19 no 20) pret Somijas izlasi ir apsveicams sniegums. Taču ar 20 minūtēm spēles laika ir par maz, lai varētu salīdzināt vārtsargu sniegumu. Arī Jānim Kalniņam (attēlā pa labi) statistika pēc otrās spēles 20 minūtēm bija lieliska, un arī pēc otrā – laba. Nav vairs iespējams uzzināt, vai traumas atsvaidzināšana nepaglāba Muštukovu no statistikas “sabojāšanas”; katrā gadījumā, kad sakops potīti, joprojām būs viens no galvenajiem pretendentiem uz vietu Minskas komplektā.

Kalniņš

Debija Latvijas izlasē ir iegadījusies pret Somiju, kas arī trešajā, ceturtajā, piektajā sastāvā ir “ciets rieksts” Latvijas aktuālajam komplektam. Ne bez kļūdām, bet arī 88,3% atvairītu metienu Latvijas valstsvienības aizsardzības robu kontekstā ir pat labi. Pēc otrās spēles pirmā perioda bija atvairījis 100% (visus 15 metienus), pēc diviem – 93,8% (30 no 32), bet turpinājumā “kāršu namiņš” izrādījās visa izlases aizsardzība kopumā. Interesanti būtu aplūkot Jāņa Kalniņa sniegumu vēl kādā spēlē, kurā debijas “debijas drudzis” būtu tālāk aiz muguras un uz laukuma – nopietnāks Latvijas izlases komplekts. Būs “jāiesvīst”, lai arī turmāk pretendētu uz vietu sastāvā.

Latvijas izlases vārtsargu statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

* Pointreak.com uzskaitē Ervīna Muštukova sods ieskaitīts Edgaram Kļaviņam.

Uzziņām:

• Spēļu ststistikas uzskaites (nav lietderības koeficienta, mikromaču; neprecizitātes soda minūtēs) – pointstreak.com (10. aprīļa spēle; 11. aprīļa spēle)

[Andra Džeriņa un Jura Štāla (pirmais) foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Alekseja Širokova foto – spēlē pret Dānijas izlasi 2012. gada 14. maijā; foto avots: championat.com. Jura Upīša foto avots: dinamoriga.eu. Artūra Kuzmenkova foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Somijas U-20 izlasi 2012. gada 26. decembrī; foto avots: worldjunior2013.com. Gunta Galviņa un Maksima Širokova fotoattēli fiksēti Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 30. aprīlī; abu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Kalniņa foto fiksēts kādā no U turnītiem; foto avots: hsccsikszereda.com. Ervīna Mustukova foto fiksēts Latvijas izlases treniņā 2014. gada 5. februārī; foto autors: Āris Zobens.]

Teda Nolana „atradumi” un to izmērs

Pēc diviem pasaules čempionātiem pie Latvijas izlases stūres galvenais treneris Teds Nolans jau nosaukts par jauno talantu atklājēju. Abos pasaules čempionātos bijis pa spilgtai debijai. Interesanti, ka šo gadu abi spilgtākie debitanti sezonā pirms čempionāta maizes devējiem Dinamo bija derīgi tikai 1 vai 2 spēlēs, bet izlasei derēja uzreiz. Kā izskatās Nolana „atradumi” plašākā griezumā?

Uz šī gada pasaules čempionātu Helsinkos Latvijas izlases treneru korpuss atveda četrus debitantus – hokejistus, kas pieaugušo pasaules čempionātā uzspēlēja pirmoreiz. Patiesībā atveda tikai trīs vīrus – 23 gadus veco uzbrucēju Vitāliju Pavlovu, tobrīd 21 gadu veco aizsargu Ralfu Freibergu un 20-gadīgo vārtsargu Kristeru Gudļevski. Ceturtais, 19-gadus vecais uzbrucējs Zemgus Girgensons, – atbrauca pats, kad čempionāts jau bija sācies. Kā tad izskatās 2013. gada debitanti uz Latvijas izlases „17 pavasara mirkļu” (1997. – 2013. g. pasaules čempionātu) debitantu kopējā fona?

Runa ir par spēlētājiem, kad tie pirmoreiz uzspēlēja pasaules čempionātā, atskaitot tos vīrus, kuri bija jau iepriekš uzspēlējuši B un/vai C grupas pasaules čempionātos. Interesanti, ka 1997. gadā, kad it kā visa Latvijas izlase debitēja pasaules čempionātā elitē, tomēr nebija neviena „īsta” debitanti; visi vīri jau bija iepriekš atzīmējušies zemāka ranga pasaules čempionātos. Tas arī bija vienīgais čempionāts elitē bez debitantiem; pēc tam katru gadu vismaz viens „jauniņais” turnīrā piedalījās.

Jaunie, perspektīvie

Jaunākais debitants Latvijas valstsvienībā elites pasaules čempionātā ir bijis uzbrucējs Kaspars Daugaviņš, kurš debitēja 2006. gada pasaules čempionātā Rīgā jau 17 gadu vecumā. Ar debiju 18 gadu vecumā ir atzīmējušies aizsargs Oskars Bārtulis 2005. gadā un uzbrucējs Jānis Sprukts 2000.-ajā. Bet 19 gados pieaugušo pasaules čempionātā elitē ir „iekāpuši” ne tikai šī gada modeļa uzbrucējs Zemgus Girgensons, bet arī aizsargs Guntis Galviņš 2005. gadā un Roberts Jekimovs 2009. gada čempionātā. 20-gadnieku rinda ir vēl garāka – uzbrucēji Viktors Bļinovs (2002.), Miķelis Rēdlihs (2005.), Ronalds Ķēniņš (2011.), Roberts Bukarts (2011.) un vārtsargs Kristers Gudļevskis (2013.). Jāpiebilst, ka visi nosauktie agri debitējušie tika vai tiek uzskatīti par īpaši perspektīviem sportistiem.

Vēlīnie ziedi

Savukārt vēlākais debitants ir aizsargs Viktors Ignatjevs, kurš debitēja 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā 30 gadu vecumā. Otrs vecākais debitants bija uzbrucējs Raitis Ivanāns, kuram pirmais pasaules čempionāts „pie lielajiem” sanāca 29 gadu vecumā (2008.). Savukārt 27-gadnieki debijās ir bijuši četri: uzbrucēji Ģirts Ankipāns (2003.), Sergejs Čubars (2003.), Juris Ozols (2004.) un aizsargs Oļegs Sorokins (2001.). Daži no nosauktajiem sāka vēlu, bet par izlases vērtību kļuva uz ilgāku laiku. Piemēram, Ankipāns izlases rindās bija četros pasaules čempionātos un divās olimpiādēs, Ignatjevs – piecos pasaules čempionātos un vienā olimpiādē, bet Sorokins – 7 pasaules čempionātos un vienās olimpiskajās spēlēs! Respektabli.

Miks Indrašis kā rekordists

Visrezultatīvākā debija pasaules čempionātos elitē, kā jau minēts – atskaitot iepriekš B/C grupās spēlējušos, pirms gada izdevās tolaik 21 gadus vecajam uzbrucējam Mikam Indrašim, kurš bija nopelnījis vietu pirmajā maiņā. Savā debijas čempionātā Indrašis 7 spēlēs guva 5 punktus (3+2). Otrs rezultatīvākais debitants bija uzbrucējs Roberts Bukarts 2011. gadā, kad 6 spēlēs sastrādāja 3 vārtu guvumus (3+0). Vēl ir pieci Latvijas izlases debitanti, kas arī pirmajā gadā tika pie 3 rezultativitātes punktiem, bet proporcijā 1+2. Indrašim un Bukartam pieder arī debitantu vārtu guvumu rekords – abiem pa 3 vārtu guvumiem.

Ozoliņa uzstādītā latiņa

Rezultatīvākā aizsargu debija ir gadījusies diviem vīriem, kuri jau pirms tam dažādām sekmēm bija „paostījuši” NHL gaisu. Tobrīd jau Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš 1998. gada pasaules čempionāta 4 spēlēs guva 3 punktus (1+2). Arī Kaspara Astašenko kontā debijas čempionātā 2001. gadā 3 punkti (1+2), bet 6 spēlēs.

Lietderīgākā aizsargu debija, par kā kritēriju kalpo +/- koeficients, 1998. gadā izdevās Sandim Ozoliņam ar +7 (4 spēlēs). Nākamie lietderīgākie debitanti bija manāmi vēlāk un ar tikpat manāmi mazākiem plusiem. 2006. gadā Māris Jass un 2011. gadā Oskars Cibuļskis debitēja ar lietderības koeficientu +2 (6 spēlēs).

Gudļevskis kā 2013. gada čempionāta atradums

Vārtsargu rindās daudz debiju pasaules čempionātos elitē nav bijis, jo ilgus gadus lielu darba apjomu izpildīja zemāka līmeņa pasaules čempionātos jau uzspēlējušie Artūrs Irbe un Sergejs Naumovs, bet vēlāk – Edgars Masaļskis. Kā rezultātā sakrājas tikai četri debitanti ar reālu spēles laiku vārtsarga postenī.

Vārtsargu-debitantu salīdzinājumā absolūtais līderis statistikas parametros ir tieši Latvijas izlases „pirmais numurs” pasaules čempionātā – Kristers Gudļevskis. Viņam debijā ir gan labākais atvairīto metienu procents (92,50%), gan labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 2.22), gan labākā uzvarētu un zaudētu spēļu bilance (2-2), gan arī lielākais spēles laiks debijas čempionātā (4 spēles). Turklāt no visiem debitantiem Gudļevskis ir bijis jaunākais.

Latvijas izlases spēlētāju statistika debijas pasaules čempionātā elitē (nav skaitīti spēlētāji, kuri pirms tam spēlējuši pasaules čempionātos B un/vai C grupā):

	spēlētājs	dz.	debija PČ	vecums debijā	sp.	punkti	+/-
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990-09-30	2012.	21	7	3+2	+1
2.	Roberts Bukarts	1990-06-27	2011.	20	6	3+0	+2
3.	Mārtiņš Karsums	1986-02-26	2008.	22	2	1+2	+3
4.	Armands Bērziņš	1983-12-27	2007.	23	6	1+2	+1
5.	Mārtiņš Cipulis	1980-11-29	2005.	24	6	1+2	±0
6.	Lauris Dārziņš	1985-01-28	2006.	21	6	2+0	+2
7.	Vadims Romanovskis	1978-07-30	2003.	24	6	2+0	±0
8.	Gints Meija	1987-09-04	2010.	22	6	1+1	+1
9.	Sergejs Čubars	1976-04-23	2003.	27	6	1+1	-3
10.	Herberts Vasiļjevs	1976-05-23	1998.	21	6	0+2	+1
11.	Aleksejs Širokovs	1981-02-20	2003.	22	6	1+0	+1
12.	Sergejs Pečura	1987-06-14	2010.	22	6	1+0	±0
13.	Māris Ziediņš	1978-07-03	2005.	26	6	1+0	±0
14.	Zemgus Girgensons	1994-01-05	2013.	19	5	1+0	-3
15.-16.	Kaspars Daugaviņš	1988-05-18	2006.	17	3	0+1	±0
	Kaspars Saulietis	1987-06-12	2010.	22	3	0+1	±0
17.-18.	Mareks Jass	1976-07-22	1999.	22	6	0+1	±0
	Ģirts Ankipāns	1975-11-29	2003.	27	6	0+1	±0
19.	Miķelis Rēdlihs	1984-07-01	2005.	20	6	0+1	-1
20.	Andris Džeriņš	1988-02-14	2010.	22	6	0+1	-4
21.	Guntis Džeriņš	1985-02-17	2007.	22	1	0+0	±0
22.	Juris Štāls	1982-04-08	2006.	24	6	0+0	±0
23.-24.	Ronalds Ķēniņš	1991-02-28	2011.	20	6	0+0	-1
	Vitālijs Pavlovs	1989-06-17	2013.	23	6 (5)	0+0	-1
25.-26.	Jānis Sprukts	1982-01-31	2000.	18	7	0+0	-1
	Koba Jass	1990-05-04	2012.	22	7	0+0	-1
27.	Roberts Jekimovs	1989-11-11	2009.	19	4	0+0	-2
28.-29.	Viktors Bļinovs	1981-06-26	2002.	20	6	0+0	-2
	Juris Ozols	1977-04-06	2004.	27	6	0+0	-2
30.	Raitis Ivanāns	1979-01-03	2008.	29	6	0+0	-5
	AIZSARGI
1.	Sandis Ozoliņš	1972-08-03	1998.	25	4	1+2	+7
2.	Oskars Cibuļskis	1988-04-09	2011.	23	6	0+1	+2
3.	Māris Jass	1985-01-18	2006.	21	6	0+0	+2
4.	Kaspars Astašenko	1975-02-07	2001.	26	6	1+2	+1
5.	Atvars Tribuncovs	1976-10-14	1998.	21	2	0+0	+1
6.-7.	Georgijs Pujacs	1981-06-11	2006.	24	6	0+0	+1
	Vents Feldmanis	1977-03-07	2003.	26	6	0+0	+1
8.	Artūrs Kulda	1988-07-25	2010.	21	3	0+0	±0
9.-10.	Guntis Galviņš	1986-01-25	2005.	19	6	0+1	-1
	Krišjānis Rēdlihs	1981-01-15	2002.	21	6	0+1	-1
11.	Kristaps Sotnieks	1987-01-29	2009.	22	7	0+1	-1
12.	Oļegs Sorokins	1974-01-04	2001.	27	6	0+0	-1
13.	Jānis Andersons	1986-10-07	2010.	23	5	0+0	-1
14.	Oskars Bārtulis	1987-01-21	2005.	18	1	0+0	-1
15.	Aleksandrs Jerofejevs	1984-04-12	2006.	22	6	1+0	-2
16.	Ralfs Freibergs	1991-05-17	2013.	21	7	0+1	-2
17.	Viktors Ignatjevs	1970-04-26	2000.	30	7	0+0	-2
18.	Mihails Bogdanovs	1976-09-18	1999.	22	6	0+0	-2
19.	Agris Saviels	1982-01-15	2004.	22	7	0+0	-3
20.	Jēkabs Rēdlihs	1982-03-29	2008.	26	4	0+0	-3
21.	Arvīds Reķis	1979-01-01	2003.	24	6	0+0	-4
	VĀRTSARGI	dz.	debija PČ	vecums debijā	sp.	atv. %	GAA
1.	Kristers Gudļevskis	1992-07-31	2013.	20	4	92.50%	2.22
2.	Edgars Masaļskis	1980-03-31	2004. (bez sp. 2002.)	24	1	92.11%	3.00
3.	Māris Jučers	1987-06-18	2012. (bez sp. 2011.)	24	2	91.84%	3.07
4.	Mārtiņš Raitums	1985-04-14	2006. (bez. sp. 2005.)	21	1	74.19%	10.75

*

Uzziņām:

• Par Latvijas izlases debiju intensitāti (līdz 2010. gada pasaules čempionātam): tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātos (2000. – 2013.) – iihf.com (2000.; 2001.; 2002.; 2003.; 2004.; 2005.; 2006.; 2007.; 2008.; 2009.; 2010.; 2011.; 2012.; 2013.)

[Attēlā: Kristers Gudļevskis debitē pasaules čempionātā spēlē pret Slovākijas izlasi 2013. gada 9. maijā. Foto avots: iihf.com.]

Punkti uz „i” sezonas pēdējā nedēļā

Šīs sezonas pēdējās nedēļas Latvijas labāko hokejistu Topā visas krāsas un kontūras nāk no sezonas deserta – izlases snieguma pasaules čempionātā. Kam saldais bijis garšīgs, kam – rūgts, bet kāds nu ir. 13. – 19. maija nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4. Faktiski – divu dienu Top 4.

1. Jānis Sprukts

Latvijas izlases divu noslēdzošo spēļu summā pasaules čempionātā rezultatīvākais valstsvienības spēlētājs bija uzbrucējs Jānis Sprukts. Viņam divās spēlēs uzkrāti 3 rezultativitātes punkti (1+2), pozitīva lietderība (+1) un priecējoša mikromaču starpība (3:1), kā arī komandas labākā spēlētāja tituls Latvijas izlases spēlē pret Francijas nacionālo valstsvienību. Sprukta ieguldījums rezultāta taisīšanā bija viens no izšķirošajiem principiālā duelī pret konjaka un šampanieša dzimtenes pārstāvjiem. Vai precīzāk Latvijas izlases gadījumā – par palikšanu pasaules elitē.

2. Kristers Gudļevskis

Šī gada pasaules čempionāta pamanāmākā debija ir izdevusies 20-gadīgajam vārtsargam Kristeram Gudļevskim, kurš izlasē „ienāca” faktiski no Jaunatnes līgā (MHL) spēlējošās vienības HK Rīga sastāva. Atgādinājumam: Dinamo ierindā Gudļevskis „pie darba” tika vien divās nepilnās spēlēs ar kopējo laiku 82 minūtes 27 sekundes. Bet pasaules čempionātā „līdz Dinamo neizaugušais” Kristers Gudļevskis stājās vārtos 4 spēlēs, sarūpējot uzvarētu un zaudētu spēļu bilanci 2-2.

Savukārt pasaules čempionāta pēdējo 2 spēļu summā Gudļevskim 93,22% atvairītu metienu (55 no 59), vidēji spēlē piedzīvotu vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 1.94 ar kopējo spēles laiku 123:46. Ļoti pieklājīgs sniegums, ņemot vērā, ka viena no spēlēm bija pret Somijas valstsvienību. Ne velti Kristers Gudļevskis tika nosaukts starp Latvijas izlases 3 labākajiem hokejistiem šajā pasaules čempionātā.

3. Krišjānis Rēdlihs

Lai arī pirmajam aizsargu pārim (Kulda – Kr. Rēdlihs) pasaules čempionāta pirmās spēles ienācās ar diezgan paskarbu statistiku – stipri negatīviem lietderības koeficientiem un mikromaču summām, čempionāta turpinājumā abu aizsargu statistika liekus jautājumus vairs neradīja. Tiesa, konkrētais aizsargu pāris bija izkomplektēts. Čempionāta divu pēdējo spēļu summā Krišjānim Rēdliham izdevies labākais lietderības koeficients starp Latvijas izlases aizsargiem. Tātad: 2 spēlēs +2, mikromaču summa 3:2 (bez rezultativitātes punktiem). Ja vēl ņem vērā, ka Rēdlihs-vecākais čempionātā spēlēja ar traumu…

4. Ralfs Freibergs

Aizvadītās nedēļas spēļu kontekstā atzīmējams arī cits Latvijas izlases debitants – aizsargs Ralfs Freibergs. Čempionāta divu pēdējo spēļu summā R. Freibergam bija labākā mikromaču attiecība valstsvienības aizsargu ierindā (3:1); viņš bija arī rezultatīvākais aizsargs, kam pietika ar vienu rezultatīvu piespēli. Lietderības koeficients – normas robežās (+1). Taču neskatoties uz visu statistiku, priecēja Ralfa Freiberga iekļaušanās izlasē, līdzdalība arī atbildīgākās epizodēs, t.sk. vairākumā. Tas bija viņa pirmais pasaules čempionāts; atliek novēlēt progresu un gaišu skatu arī nākotnē.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (Šoreiz gadījās „atkāpties”, un Tops ir bez junioru vecuma izvēles trūkuma dēļ – aizvadītajā nedēļā oficiālas spēles augstākajā līmenī aizvadīja tikai Zemgus Girgensons.) Šis bija sezonas pēdējais nedēļas Top 4, jo sezonu augstā līmenī nomināli turpina tikai viens Latvijas spēlētājs – Kaspars Daugaviņš, kurš ir NHL vienības Boston Bruins rīicībā.

Sānskatam:

• Citu nedēļu Top 4: tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc čempionāta visām 7 spēlēm: tepat un – iihf.com

[Attēlā: Jānis Sprukts – kā Latvijas izlases labākais spēlē pret Francijas izlasi 2013. gada 13. maijā. Foto avots: iihf.com.]

11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads	vieta	galv. treneris	kapteinis	rezult. sp.	lietd. aizs.	pirmais vārts.
1997.	7.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (8 sp. 3+7)	K.Skrastiņš (8 sp. +8)	A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998.	9.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (6 sp. 5+3)	S.Ozoliņš (4 sp. +7)	A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
			H.Vītoliņš*
1999.	11.	L.Beresņevs	O.Znaroks	A.Cipruss (6 sp. 5+1)	S.Čudinovs (6 sp. +2)	A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
				V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000.	8.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (7 sp. 4+1)	N.Sējējs (7 sp. +3)	A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001.	13.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	S.Žoltoks (6 sp. 5+1)	S.Ozoliņš (6 sp. +7)	A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002.	11.	K.Lindstrēms	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (6 sp. 2+2)	O.Sorokins (6 sp. +3)	S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
				S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003.	9.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	K.Skrastiņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
						S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004.	7.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	S.Žoltoks (7 sp. 3+2)	O.Sorokins (7 sp. +2)	A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005.	9.	L.Beresņevs	K.Skrastiņš	Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4)	O.Sorokins (6 sp. +3)	A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006.	10.	P.Vorobjovs	A.Semjonovs	A.Semjonovs (6 sp. 3+0)	Mā.Jass (6 sp. +2)	S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
				L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
				A.Širokovs (6 sp. 1+2)
				A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007.	13.	O.Znaroks	R.Laviņš	K.Daugaviņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
				O.Sorokins (6 sp. 2+4)	A.Saviels (6 sp. +2)
2008.	11.	O.Znaroks	R.Laviņš	L.Dārziņš (6 sp. 2+1)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
				He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
				M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
				M.Karsums (2 sp. 1+2)
				M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009.	7.	O.Znaroks	K.Skrastiņš	He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6)	K.Skrastiņš (7 sp. +2)	E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010.	11.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	J.Sprukts (6 sp. 2+3)	G.Galviņš (6 sp. +4)	E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
					A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011.	13.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	M.Rēdlihs (6 sp. 1+6)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
					O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012.	10.	T.Nolans	J.Sprukts	M.Indrašis (7 sp. 3+2)	G.Galviņš (7 sp. +3)	E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013.	11.	T.Nolans	L.Dārziņš	L.Dārziņš (7 sp. 5+1)	K.Sotnieks (7 sp. +2)	K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
				J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	met.	SM	SM pret**	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš C	1985.	7	5+1	+2	9:5	31	2	6+B	(+4+B)	17:56
2.	Jānis Sprukts	1982.	7	1+5	±0	8:7	10	2	4	(+2)	18:30
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	7	2+2	+1	8:6	20	9+20	4	(-5 un 20)	17:16
4.	Gints Meija	1987.	5	1+2	+2	3:3	3	4	4	(0)	15:06
5.	Andris Džeriņš	1988.	7	0+2	-1	3:7	7	4	6	(+2)	14:34
6.	Zemgus Girgensons	1994.	5	1+0	-3	1:3	10	0	4	(+4)	17:20
7.	Roberts Jekimovs	1989.	6	1+0	-3	1:5	6	2	0	(-2)	10:26
8.	Armands Bērziņš	1983.	7	1+0	-4	1:6	6	7+20	2	(-5 un 20)	10:34
9.	Koba Jass	1990.	4	0+1	+1	2:1	2	0	0	(0)	5:13
10.	Miks Indrašis	1990.	7	0+1	-5	2:7	16	0	6	(+6)	17:37
11.	Ronalds Ķēniņš	1991.	7	0+1	-5	1:7	5	6	2	(-4)	14:21
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	6 (fakt. 5)	0+0	-1	0:2	1	2	6	(+4)	7:42 (fakt. 9:15)
13.	Aleksejs Širokovs	1981.	7	0+0	-4	0:4	4	2	2	(0)	8:15
14.	Juris Štāls	1982.	7	0+0	-4	1:6	2	4	2	(-2)	10:07
	AIZSARGI
1.	Kristaps Sotnieks	1987.	7	0+0	+2	4:5	12	2+10	0	(-2 un 10)	21:56
2.	Jānis Andersons	1986.	7 (fakt. 6)	0+1	±0	4:6	4	4	0	(-4)	11:27 (fakt. 13:22)
3.	Agris Saviels	1982.	5	1+0	-2	1:3	5	2	0	(-2)	13:09
4.	Ralfs Freibergs	1991.	7	0+1	-2	4:4	3	4	2	(-2)	13:17
5.	Māris Jass	1985.	7	0+0	-2	2:4	6	8	0	(-8)	11:27
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	7	1+1	-5	4:11	9	8	2	(-6)	23:15
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	7	0+0	-5	7:15	6	0	0	(0)	24:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret	SM bilance
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	5 (fakt. 4)	243:46	2.22	9:9	92.50%	111 no 120	0	0	(0)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (fakt. 1)	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0	(0)
3.	Edgars Masaļskis	1980.	6 (fakt. 3)	140:00	5.14	4:12	80.33%	49 no 61	0	0	(0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

Lauris Dārziņš kā kāja durvīs uz eliti

Pasaules čempionāta apakšgrupu posms tuvojas noslēgumam. Aizvadītajā nedēļā Latvijas izlasei „iekrita” svarīgas spēles pret Austrijas, Slovākijas un Vācijas valstsvienībām. Klājās dažādi – vicečempionus slovākus izdevās paņemt, ko nevar teikt par it kā „ņemamām” Austriju un Vāciju. Bet Francijas uzvarēšana bija jau „iztikas minimums” – palikšanai elitē. 6. – 12. maija nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4.

1. Lauris Dārziņš

Pēc Austrijas izlasei zaudētas spēles Latvijas valstsvienības kapteinis Lauris Dārziņš solīja nepadoties. Solījumu izdevās lieliski izpildīt sekojošā spēlē pret aktuālajiem vicečempioniem – Slovākijas hokejistiem. Dārziņš šajā spēlē nokārtoja hat-trick – 3 vārtu guvumus, ieskaitot spēles laikā piespriesto bullīti. Attiecīgi Laurim Dārziņam pasaules čempionāta aizvadītās nedēļas 3 spēļu summā četri vārtu guvumi (4+0), pozitīvs lietderības koeficients (+1) un izlasē labākā mikromaču vārtu starpība (5:2). Izlases līderim un kapteinim adekvāts sniegums. Pēc 12. maija spēlēm (dažādām izlasēm – 5 vai 6) Lauris Dārziņš fiksēts kā trešais labākais vārtu guvējs visā čempionātā. Četri vārtu guvumi bija vēl astoņiem vīriem, bet viņi to bija iespējuši 6 spēlēs; savukārt Dārziņam pietika ar piecām. Jau šonedēļ notikušajā spēlē pret Francijas izlasi Lauris Dārziņš savu uzkrājumu papildināja ar vienu vārtu guvumu.

2. Agris Saviels

Latvijas izlases aizsargu kolektīvā 6. – 12. maija nedēļā labāko statistiku iekrājis Agris Saviels, kura rēķinos tajā nedēļā tikai viena spēle (pret Austriju 3:6). Tās laikā Saviels iekrāja pozitīvu lietderības koeficientu (+1) un pozitīvu mikromaču bilanci (1:0). Latvijas nacionālās valstsvienības ierindā aizvadītajā nedēļā bija vēl tikai viens aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu (+1) un pozitīvu mikromaču bilanci (3:2); tas bija Kristaps Sotnieks, kurš to visu iespēja 3 spēlēs. Bet Agrim Savielam ir vēl kāds „bonuss” – viens vārtu guvums.

3. Kristers Gudļevskis

Debija pasaules čempionātā pieaugušo izlases sastāvā 20-gadīgajam vārtsargam Kristeram Gudļevskim ir izdevusies salīdzinoši veiksmīga; uzvaru un zaudējumu bilance aizvadītajā nedēļā bija 1:1. Arī vārtsargu statistikas cipari pēc pirmajām 2 spēlēm bija pieklājīgi: 91,80% atvairītu metienu; un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) veidoja 2.50. Pasaules čempionāta vārtsargu Topā, kurā iekļauj vārtu vīrus, kas aizvadījuši vismaz 40% no komandas spēles laika, Gudļevskis pēc 12. maija spēlēm ieņēma 11. vietu 21 vārtsarga konkurencē. Jāpiebilst, ka jau aktuālās nedēļas sākumā (13. maijā) spēlē pret Francijas izlasi Kristers Gudļevskis savu statistiku ir vēl uzlabojis.

4. Zemgus Girgensons

Dēļ vienas spēles diskvalifikācijas, kas piespriesta par darbībām spēlē pret Slovākijas izlasi, uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.) 6. – 12. maija nedēļā aizvadīja tikai divas spēles, kurās sakrāja vienu vārtu guvumu, negatīvu lietderības koeficientu (-2) un negatīvu mikromaču summu (1:2). Taču, ja ņem vērā kopējo Latvijas izlases sniegumu un saskata Girgensona pienesumu izlases cīņassparā, tad 19-gadīgā uzbrucēja vieta starp Latvijas valstsvienības labākajiem ir pelnīta.

Jāpiebilst, ka Zemgus Girgensons ir viens no sešiem jaunākajiem – 1994. gadā dzimušajiem – hokejistiem šī gada pasaules čempionātā. Citi 94.-tie: Baltkrievijas izlasē uzbrucējs Arturs Gavruss (pieteikts 11. maijā; aizvadījis 2 spēles; 0+0 un ±0); Francijas izlasē uzbrucējs Tim Bozon (arī Timothé Bozon; 5 spēlēs 0+1 un -4); Slovākijas izlasē Marko Daňo (3 spēlēs 0+1 un -1); ASV valstsvienībā divi – aizsargs Jacob Trouba (4 spēlēs 0+1 un ±0) un uzbrucējs Alex Galchenyuk (arī Alexander Galchenyuk; pieteikts 12. maijā un attiecīgi vēl nav spēlējis). Salīdzinājumam, Girgensonam: 4 spēlēs 1+0 un -2.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta pirmajās 6 spēlēs (2013. g. maijs, ieskaitot 13. maija spēli pret Francijas valstsvienību; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	SM pret**	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš C	1985.	6	5+1	+2	9:5	0	4+B	(+4+B)	17:53
2.	Jānis Sprukts	1982.	6	1+5	+1	8:6	2	4	(+2)	18:27
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	6	2+2	+1	8:6	29	4	(-25)	17:29
4.	Zemgus Girgensons	1994.	4	1+0	-2	1:2	0	4	(+4)	16:55
5.	Armands Bērziņš	1983.	6	1+0	-3	1:5	27	2	(-25)	10:40
6.	Gints Meija	1987.	4	0+1	±0	1:2	4	2	(-2)	15:15
7.	Miks Indrašis	1990.	6	0+1	-4	2:6	0	4	(+4)	17:14
8.	Ronalds Ķēniņš	1991.	6	0+1	-5	1:7	4	2	(-2)	13:38
9.	Koba Jass	1990.	3	0+0	±0	1:1	0	0	(0)	5:26
10.	Vitālijs Pavlovs	1989.	6 (fakt. 5)	0+0	-1	0:2	2	6	(+4)	7:42 (fakt. 9:15)
11.	Aleksejs Širokovs	1981.	6	0+0	-3	0:3	2	2	(0)	8:43
12.	Juris Štāls	1982.	6	0+0	-3	1:5	4	2	(-2)	10:05
13.	Andris Džeriņš	1988.	6	0+0	-3	1:6	4	4	(0)	14:29
14.	Roberts Jekimovs	1989.	5	0+0	-4	0:5	2	0	(-2)	11:31
	AIZSARGI
1.	Jānis Andersons	1986.	6 (fakt. 5)	0+1	+1	4:5	2	0	(-2)	11:24 (fakt. 13:41)
2.	Kristaps Sotnieks	1987.	6	0+0	+1	3:4	12	0	(-12)	21:07
3.	Agris Saviels	1982.	4	1+0	-1	1:2	0	0	(0)	14:37
4.	Ralfs Freibergs	1991.	6	0+1	-2	3:3	2	2	(0)	12:00
5.	Māris Jass	1985.	6	0+0	-2	2:4	8	0	(-8)	12:06
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	6	1+1	-5	3:10	4	2	(-2)	22:49
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	6	0+0	-6	6:14	0	0	(0)	24:11
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	4 (fakt. 3)	180:00	2.00	7:6	93.41%	85 no 91	0	0
2.	Māris Jučers	1987.	3 (fakt. 1)	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0
3.	Edgars Masaļskis	1980.	5 (fakt. 3)	140:00	5.14	4:12	80.33%	49 no 61	0	0

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Sānskatam:

• Citu nedēļu Top 4: tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc čempionāta 6 spēlēm – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc čempionāta 5 spēlēm – iihf.com

[Attēlā: Lauris Dārziņš, ražojot hat-trick spēlē pret vicečempioniem – Slovākijas izlasi 2013. gada 9. maijā. Foto avots: iihf.com.]

Izlase pēc priekšpēdējās pārbaudes. Cipulis kā līderis

Piektdienas vakarā, kad pabeidzās Latvijas izlases spēle pret Baltkrievijas valstsvienību, ainava likās īpaši pelēka. Divu dienu un 3 spēļu summā Latvijas izlases, ieskaitot U-18 izlases sniegumu, bija pamanījušās zaudēt 0:17. Tomēr zināmu reabilitācijas procesu „lielā” izlase paveica nākamā dienā, ar 4:1 pieveicot tos pašus kaimiņus – Baltkrievijas hokejistus. 15. – 21. aprīļa nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4. Un izlases komplektācijas stāvoklis.

1. Mārtiņš Cipulis

Latvijas izlases pirmsčempionāta sagatavošanās cikla ietvaros divās Euro Hockey Challenge spēlēs pret Baltkrievijas izlasi rezultatīvākais valstsvienības spēlētājs ir izrādījies uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kurš 2 spēļu summā saražoja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un lietderības koeficientu +1. Jāatgādina, ka pirmā spēle pret „sābriem” bija sausa zaude, un Cipulis visus punktus iekrāja otrajā spēlē, būdams pārcelts pirmajā maiņā pie partneriem Jāņa Sprukta un Laura Dārziņa. Mārtiņš Cipulis nevien nekrita ārā no pirmā uzbrucēju virknējuma kolektīva, bet lieliski to papildināja un arī „pavilka uz priekšu” ierastos izlases līderus.

2. Ralfs Freibergs

ASV augstskolu hokejā (NCAA) sezonu pabeigušais Ralfs Freibergs bija viens no tiem Latvijas izlases kandidātiem, kuri nebija nosaukti federācijas paplašinātajā nacionālās izlases kandidātu sarakstā un kuri tomēr salīdzinoši „biezā slānī” tika testēti valstsvienības vajadzībām. Kas, savukārt, notika pēc tam, kad noskaidrojās, ka virkne izlases spēlētāju dažādu iemeslu dēļ tomēr nebūs valstsvienības rīcībā pasaules čempionātā… Aizsargs R. Freibergs bija viens no retajiem „aprīļa papildinājumiem”, kas tomēr nonāca līdz izlases spēlēm. Un, re ko, – savās pirmajās divās spēlēs Latvijas pieaugušo izlases ierindā (tās kā reizi iegadījās aizvadītajā nedēļā pret Baltkrievijas izlasi) Ralfs Freibergs bija lietderīgākais spēlētājs valstsvienībā. Divu spēļu summā R. Freibergam lietderības koeficients +3, kā arī viena rezultatīva piespēle. Bet štrunts par statistiku; izskatās, ka students Freibergs izlases sastāvā iekļaujas diezgan organiski un lietderīgi. Viņa sniegumā redzams briedums, kas nereti viņa vecuma (21 gads; dz. 1991.) Latvijā spēlējošiem hokejistiem pietrūkst.

3. Kristers Gudļevskis

Viens no vaimanu vai vismaz uztraukuma iemesliem Latvijas izlases kontekstā ir līdzšinējā pasaules čempionātu pamatvārtsarga Edgara Masaļska lēnā veselības atkopšanās un nebūšana izlases ierindā. Šādi apstākļi ir ļoti pateicīgi „pelnu kaisīšanai uz galvas”, „mazākā ļaunuma (cauruma) izvēlei” vai citam bēdu ielejas stāstam. Protams, starp 1. divīzijas sasniegšanas un citu kataklizmu iemesliem tika minēts izlases jaunākais vārtsargs 20-gadīgais Kristers Gudļevskis. Aizvadītajā nedēļā Gudļevskis sargāja vārtus savā otrajā spēlē Latvijas nacionālās izlases sastāvā, un sargāja līdz uzvarai – 96,5% atvairītu metienu un vidēji spēlē viens vārtu zaudējums (GAA 1.00). Protams, der piebilst, ka Latvijas izlase uz otru spēli pret Baltkrievijas izlasi devās jau ar iepriekšējā dienā iekrātu sausu zaudējumu un citu motivāciju. Tomēr Gudļevska krahs šajā konkrētajā spēlē nav sagaidīts. Sezonas divu spēļu summā izlasē Kristeram Gudļevskim pieklājīgs GAA 1.51.

4. Edgars Kulda

Kanādas rietumu gala galvenās junioru līgas WHL izslēgšanas spēles rit pilnā gaitā. Norisinās konferenču fināli. Uzbrucēja Edgara Kuldas (dz. 1994.) pārstāvētā Edmonton Oil Kings vienība Austrumu konferences finālsērijā „tur” rezultātu 1-1 pret Calgary Hitmen. Abas pirmās spēles norisinājās Kalgari; pirmajā uzvaru papildlaikā izspieda mājinieki (3:2 OT), bet otrajā „akmeni uz akmens neatstāja” Edmontonas komanda (0:6). Šo divu spēļu summā Edgars Kulda sakrāja 2 punktus (0+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1).

P.S. Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases kandidātu statistika 19. un 20. aprīļa spēlēs pret Baltkrievijas izlasi un 2012./2013. g. sezonas spēlēs kopumā (saskaņā ar eurohc.stats.poinstreak.com, lhf.lv; summētajā statistikā 14 spēles: 2 spēles pret Krievijas izlasi novembrī Rīgā; 3 spēles EIHC turnīrā decembrī Lionā (Francijā); 3 spēles Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā februārī Rīgā; 2 spēles pret Čehijas izlasi aprīlī Jindržihūvhradecā (Čehijā); 2 spēles pret Zviedrijas izlasi aprīlī Rīgā; 2 spēles pret Baltkrievijas izlasi aprīlī Rīgā):

	spēlētājs	dz.	sp. vs BLR	punkti vs BLR	+/- vs BLR	SM vs BLR	met. vs BLR		sp. SUMMĀ	punkti SUMMĀ	+/- SUMMĀ	SM SUMMĀ
	UZBRUCĒJI
1.	Mārtiņš Cipulis	1980.	2	1+2	+1	2	4		10	2+4	+3	2
2.	Jānis Sprukts	1982.	2	1+1	+2	2	6		6	1+2	+4	4
3.	Lauris Dārziņš	1985.	2	0+2	+1	0	6		5	3+4	+4	0
4.	Juris Štāls	1982.	2	1+0	-1	0	2		11	3+2	-1	8
5.	Aleksejs Širokovs	1981.	2	0+1	±0	0	1		7	0+1	-2	2
6.	Andris Džeriņš	1988.	2	0+0	+1	0	1		9	1+0	-2	4
7.-8.	Miks Indrašis	1990.	2	0+0	±0	0	4		13	4+3	-1	2
	Vitālijs Pavlovs	1989.	2	0+0	±0	0	4		12	1+2	-4	6
9.	Koba Jass	1990.	1	0+0	±0	0	0		5	0+1	-2	2
10.	Armands Bērziņš	1983.	2	0+0	-1	0	3		8	0+1	-3	6
11.	Toms Hartmanis	1987.	1	0+0	-1	0	2		1	0+0	-1	0
12.	Roberts Jekimovs	1989.	1	0+0	-1	0	1		13	1+6	+1	39
13.	Ronalds Ķēniņš	1991.	2	0+0	-1	2	3		13	1+3	-1	6
14.	Gints Meija	1987.	2	0+0	-3	0	2		13	2+2	-3	2
	AIZSARGI
1.	Ralfs Freibergs	1991.	2	0+1	+3	4	1		2	0+1	+3	4
2.	Georgijs Pujacs	1981.	2	1+0	+2	2	4		6	2+0	+4	2
3.	Mārtiņš Porejs	1991.	1	0+0	±0	0	0		8	0+2	-5	16
4.	Oskars Cibuļskis	1988.	1	0+0	-1	0	1		7	0+0	-5	0
5.	Jānis Andersons	1986.	2	0+0	-1	0	0		3	0+0	±0	0
6.	Agris Saviels	1982.	2	0+0	-1	2	3		7	0+1	-3	2
7.-8.	Māris Jass	1985.	2	0+0	-2	2	2		10	1+0	-9	2
	Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+0	-2	2	2		11	1+3	-7	6
	VĀRTSARGI	dz.	sp. vs BLR	atv. vs BLR	GAA vs BLR	SM vs BLR	sp. laiks vs BLR		sp. (laiks) SUMMĀ	uzv.-zaud. SUMMĀ	GAA SUMMĀ	SM SUMMĀ
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	1	96.5% (25 no 26)	1.00	0	60:00		2 (119:29)	1-1	1.51 (3 vārtu z.)	0
2.	Māris Jučers	1987.	1	91.43% (32 no 35)	3.00	0	60:00		8 (444:48)	1-6	3.37 (25 vārtu z.)	0

*

Citu Latvijas izlases kandidātu sniegums Latvijas izlases sastāvā 2012./2013. g. sezonā (šie nepiedalījās spēlēs pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada aprīlī):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	statuss
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Bajaruns	1989.	7	2+1	-2	0	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
2.	Mārtiņš Karsums	1986.	4	1+2	+2	0	kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
3.	Miķelis Rēdlihs	1984.	3	1+2	+1	0	kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	3	0+3	-2	4	PČ piedalīties neplāno
5.	Gunārs Skvorcovs	1990.	2	1+0	+1	2	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
6.	Elvijs Biezais	1991.	6	1+0	-4	4	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
7.	Māris Bičevskis	1991.	8	0+1	-3	10	trenējas ar izlasi
8.-9.	Kaspars Daugaviņš	1988.	1	0+0	±0	0	joprojām Boston Bruins (NHL) rīcībā
	Roberts Bukarts	1990.	1	0+0	±0	0	kopj veselību (plecs); netiekot gaidīts uz PČ
10.	Artūrs Ozoliņš	1988.	3	0+0	±0	2	kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
11.	Kaspars Saulietis	1987.	3	0+0	-1	2	trenējas ar izlasi
12.	Raitis Ivanāns	1979.	2	0+0	-1	4	kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
13.	Juris Upītis	1991.	3	0+0	-2	2	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
	AIZSARGI
1.	Aleksandrs Jerofejevs	1984.	5	0+3	+3	4	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
2.	Oskars Bārtulis	1987.	5	1+1	+2	6	kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
3.	Arvīds Reķis	1979.	4	0+1	+2	2	kopj veselību; PČ nepiedalīsies
4.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	7	0+0	+1	2	trenējas ar izlasi
5.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	6	0+1	±0	2	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
6.	Sandis Ozoliņš	1972.	3	0+0	±0	2	PČ piedalīties neplāno
7.	Artūrs Kulda	1988.	4	1+0	-1	2	joprojām Winnipeg Jets (NHL) rīcībā
8.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	2	0+0	-2	2	kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (laiks)	uzv.-zaud.	GAA	SM	statuss
1.	Edgars Masaļskis	1980.	4 (244:03)	2-2	2.21 (9 vārtu z.)	0	trenējas ar izlasi
2.	Mārtiņš Raitums	1985.	1 (40:00)	0-1	7.50 (5 vārtu z.)	0	kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts

*

Citi Latvijas izlases kandidāti, kuri nosaukti 21. marta paplašinātajā sarakstā vai treniņnometnei pievienojušies pēc tam, bet nav aizvadījuši izlases spēles 2012./2013. g. sezonā:

ampl.	spēlētājs	dz.	statuss
V	Jānis Kalniņš	1991.	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
V	Ervīns Muštukovs	1984.	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A	Edgars Apelis	1989.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A	Ričards Birziņš	1989.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A	Guntis Galviņš	1986.	kopj veselību (menisks); PČ nepiedalīsies
A	Mārtiņš Gipters	1989.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A	Rodrigo Laviņš	1974.	kopj veselību; PČ nepiedalīsies
A	Ēriks Ševčenko	1991.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Zemgus Girgensons	1994.	joprojām Rochester Americans (AHL) rīcībā
U	Vitālijs Hvorostiņins	1992.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Roberts Lipsbergs	1994.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Roberts Maziņš	1990.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Jānis Ozoliņš	1989.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Ēriks Ozollapa	1987.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Sergejs Pečura	1987.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Kristiāns Pelšs	1992.	joprojām Oklahoma City Barons (AHL) rīcībā
U	Jānis Straupe	1989.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Raimonds Vilkoits	1990.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Mārcis Zembergs	1988.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots

*

Plašākai ainavai:

• Latvijas un Baltkrievijas izlašu spēļu statistika 2013. g. aprīlī – pointstreak.com (2013-04-09 (0:3); 2013-04-10 (4:1))
• Izmaiņas Latvijas izlases kandidātu lokā (2013-04-15) – lhf.lv
• Latvijas izlases papildu kandidātu apskate aprīļa vidū (2013-04-12 un 2013-04-13) – sportacentrs.com, sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Iepriekšējais Latvijas izlases treniņu procesa un sastāva statuss (2013-04-06): tepat
• Latvijas un Zviedrijas izlašu 7. aprīļa spēles statistika (swehockey.se lapā iemetienu statistika absolūti neatbilst patiesībai; pointstreak.com lapā vārtsargu atvairīto metienu skaits rēķināms no pretinieku metienu skaita) – stats.swehockey.se, pointstreak.com
• Latvijas un Zviedrijas izlašu 8. aprīļa spēles statistika (swehockey.se lapā iemetienu statistika absolūti neatbilst patiesībai; pointstreak.com lapā vārtsargu atvairīto metienu skaits rēķināms no pretinieku metienu skaita) – stats.swehockey.se, pointstreak.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2 spēlēs pret Zviedrijas izlasi aprīlī (ar izcili greizu iemetienu statistiku) – stats.swehockey.se

[Attēlā: Mārtiņš Cipulis Latvijas izlases ierindā spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Virsaitis iepazīst Kazahstānas un Ukrainas stepes

Latvijas izlases sastāvs turnīram Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) nokomplektēts kā šādam pārbaudes spēļu turnīram pieklājas. Astoņi valstsvienības dalībnieki līdz šim nav piedalījušies nevienā pasaules čempionātā vai olimpiādē. Pieciem tādas reizes ir bijušas viena vai divas. Savukārt galvenais treneris Teds Nolans pēta Latvijas hokeja potenciālu un rezerves.

Kāpēc Kazahstānas un Ukrainas stepes? Kazahstānas un Ukrainas nacionālie čempionāti iepriekšējos gadus, salīdzinot ar ierastajiem „pieklājīga” līmeņa hokeja čempionātiem ir rosinājuši smaidu, un arī tagad netrūks hokeja pazinēju, kas par šo valstu hokeja līgu līmeni pavīpsnās. Jo nav taču Krievija, Zviedrija, Somija vai vismaz Šveice, Vācija… Tomēr neskatoties uz to visu, Latvijas izlases „iztaustāmajā” modelī ir iekļauti divi spēlētāji no Kazahstānas Augstākās līgas un trīs hokejisti – no Ukrainas PHL.

Var pieņemt, ka Tedam Nolanam, kura izpratni nav tik ļoti ietekmējuši Eirāzijas hokeja stereotipi kā pašmāju kadrus, ir viens pīpis – kas Vācija, kas Kazahstāna. Tomēr nav arī pirmā reize, kad Nolans ir „redzējis” Kazahstānas čempionātā spēlējošu hokejistu; piemēram, pērnsezonas nogalē diezgan ieredzēto Kobu Jasu. Tāpat galvenais treneris „pazina” virkni citur spēlējošu Latvijas izlases spēlētāju pirms tie pārcēlās uz PHL.

Tendences, pazīmes un realitāte

No mazāk pazīstamo hokeju valstu čempionātiem iekļauto spēlētāju dalība Latvijas izlasē liecina par vairākiem faktiem un tendencēm, un ne tikai par vēlmi pamēģināt plašāku kandidātu loku. Pirmais – stereotipi, piemēram, par Ukrainas un Kazahstānas čempionātu „sētas mačiem” arvien straujāk sāk novecot. Otrs – gribam to vai nē, bet pasaules stiprākajās līgās nozīmīgu lomu „spēlējošu” Latvijas hokejistu skaits lielāks nepaliek, lai neteiktu – saraujas. Protams, var pieminēt Dinamo pienesumu, kas sniedz reālas darbavietas virknei dinamiešu, kas ārpus Rīgas kluba KHL līmenī visdrīzākais, ka nespēlētu. Tāpēc der atcerēties, ka pagaidām Latvijas stihija ir kordziedāšana, bet solistu ir tik, cik ir. Maz vai nemaz.

Vēl kāda atziņa, ko mums (Latvijas izlasei un tās līdzjutējiem) ar pietiekamu regularitāti atgādina vēl nesen „trešās pasaules” hokeja valstis – Dānija, Norvēģija, Francija, Slovēnija… Un savā naivumā un rožainās cerībās piemirstam, ka tās ir izlases, ar kurām mums ir principiālākās spēles. Nevis pret zviedrijām, kanādām, krievijām. Protams, pēc vienas episkas uzvaras pār Krieviju mēs varam pievērt acis uz piecgades zaudējumiem izlasēm, kas pretendē uz dalību pasaules čempionāta „izdzīvošanas grupā”. Bet tieši pret tādām izlasēm spēlējot, būs jācīnās par biļeti uz Soču olimpiskajām spēlēm.

Aizbraukušie un neaizbraukušie

Šoreiz patīkams pārsteigums bija EIHC turnīram Latvijas izlases kandidātu lokā iekļauto hokejistu salīdzinošais jaunums. Nav tā, ka būtu gluži juniori (U-20), kuri, starp citu, gatavojas savam pasaules čempionātam, bet netrūkst arī 1991., 1990., 1989. gados dzimušiem. Tāpat priecē kandidātu loks, kas sniedzas nedaudz plašāk par ierastajām „barotnēm” – Dinamo un citur KHL… Lai gan, pārbaudāmo sastāvā varētu arī būt vairāk ne-dinamiešu. Neskatoties uz Dinamo „galveno spēku” nepiedalīšanos EIHC turnīrā, tik un tā komandas sastāvā ir 9 dinamieši.

Pozitīva iezīme izlasē ir „perifērās redzes” trenēšana, iekļaujot izlases kandidātu sastāvā ne tajās visaugstākajās līgās spēlējošos: piemēram, „kazahstānieti” Artūru Ozoliņu, liepājnieku Lauri Bajarunu, Krievijas otrajā stiprākajā līgā spēlējošo Aleksandru Jerofejevu, arī izlases kontekstā jau aizmirsto Agri Savielu no Ukrainas PHL… Tiesa, Jerofejevs un Saviels tāpat kandidātu lokā nokļuva tikai pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka pirmajā sarakstā (26. novembrī) nosauktie aizsargi Jānis Andersons, Oskars Cibuļskis un Jēkabs Rēdlihs izlasei EIHC turnīrā palīdzēt nevarēs. Aizsargu trūkuma dēļ izlasei arī pievienots Oskars Bārtulis, kuru gan par pārbaudāmo laikam jau nevarētu nosaukt.

Starp citu, izlases kandidātu sākumsastāvā bija nosaukts arī uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kuru tomēr neesot palaiduši jaunie darba devēji – Prāgas Lev, bet viņa vietā aizbrauca Elvijs Biezais. Būtiskas izmaiņas notika arī vārtsargu līnijā. No 3 nosauktajiem kandidātiem EIHC turnīrā ir tikai Māris Jučers, bet nav Edgars Masaļskis un Jānis Kalniņš. Toties ir Mārtiņš Raitums, kura vārds kandidātu vidū sākotnēji nefigurēja.

Drīz pēc nosaukšanas kandidātu sarakstā Liepājas Metalurgs vārtsargs Jānis Kalniņš minēja: „Protams, patīkami redzēt savu vārdu izlases kandidātu sarakstā. Bet tas pagaidām ir tikai kandidātu saraksts, un vēl jau nezinu, vai tikšu sastāvā vai nē. Personīgi neviens neko nav teicis; tā, ka būtu pāragri priecāties, ja vēl droši neko nezinu. Bet vispār šosezon mērķis ir iekļūt izlases sarakstā.” Tā arī sanāca… Bet jācer, ka izlases treneri atradīs laiku „apskatīt” 1991. gadā dzimušo Jāni Kalniņu darbībā. Citādi nereti sanāk, ka izlase vārtsargus un arī laukuma spēlētājus par labiem esam atzīst, ja tos ir pamēģinājusi Dinamo/HK Rīga saimniecība…

Latvijas izlases sastāvs EIHC turnīrā 2012. g. decembrī un statistika pēc spēles pret Dānijas izlasi (2012-12-13; saskaņā ar turnīra oficiālo statistiku eihcsite.stats.pointstreak.com; SM = soda minūtes):

	spēlētājs	dz.	līga	klubs	PČ izl.	OS izl.		sp. EIHC	punkti EIHC	± EIHC	metieni EIHC	SM EIHC
	UZBRUCĒJI
1.	Roberts Jekimovs	1989.	SM-liiga (Som. 1.)	SaiPa	1	0		1	1+1	±0	2	0
2.	Vitālijs Pavlovs	1989.	KHL	Dinamo (Rīga)	0	0		1	1+0	±0	3	0
			Mestis (Som. 2.)	Jokipojat
3.	Gints Meija	1987.	KHL	Dinamo (Rīga)	3	1		1	0+0	±0	5	0
4.	Miks Indrašis	1990.	KHL	Dinamo (Rīga)	1	0		1	0+0	±0	3	0
5.	Elvijs Biezais	1991.	KHL	Dinamo (Rīga)	0	0		1	0+0	±0	1	0
6.- 7.	Lauris Bajaruns	1989.	Baltkr. 1.	Liepājas Metalurgs	0	0		1*	0+0	±0	0	0
	Armands Bērziņš	1983.	PHL (Ukr. 1.)	Kompaņjon-Naftogaz	5	2		1	0+0	±0	0	0
8.	Ronalds Ķēniņš	1991.	NLA (Šv. 1.)	ZSC Lions	2	0		1	0+0	±0	2	2
9.- 10.	Artūrs Ozoliņš	1988.	Kazahst. 1.	Arlan	0	0		1	0+0	±0	1	2
	Gunārs Skvorcovs	1990.	KHL	Dinamo (Rīga)	0	0		1	0+0	±0	1	2
			Baltkr. 1.	Liepājas Metalurgs
11.	Andris Džeriņš	1988.	KHL	Dinamo (Rīga)	3	0		1	0+0	-1	3	0
12.- 13.	Māris Bičevskis	1991.	KHL	Dinamo (Rīga)	0	0		1	0+0	-1	0	0
	Juris Štāls	1982.	PHL (Ukrainas 1.)	Kompaņjon-Naftogaz	5	0		1	0+0	-1	0	0
	AIZSARGI
1.	Oskars Bārtulis	1987.	KHL	Donbass	3	1		1	0+0	+1	2	0
2.	Aleksandrs Jerofejevs	1984.	VHL (Krievijas 2.)	Kubaņ	5	0		1	0+2	±0	0	0
3.	Kristaps Sotnieks	1987.	KHL	Dinamo (Rīga)	4	1		1	0+0	±0	2	2
4.	Mārtiņš Porejs	1991.	KHL	Dinamo (Rīga)	0	0		1	0+0	±0	0	12
			Baltkr. 1.	Liepājas Metalurgs
			MHL	HK Rīga
5.	Agris Saviels	1982.	PHL (Ukrainas 1.)	Kompaņjon-Naftogaz	5	1		1	0+0	-1	2	0
6.	Māris Jass	1985.	DEL (Vācijas 1.)	Hannover Scorpions	2	0		1	0+0	-2	0	0
-.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	Mestis (Somijas 2.)	Jokipojat	0	0		0	–	–	–	–
	VĀRTSARGI	dz.	līga	klubs	PČ izl.	OS izl.		sp. EIHC	atv. % EIHC	atv. met. EIHC	GAA EIHC	SM EIHC
1.	Māris Jučers	1987.	KHL	Dinamo (Rīga)	2 (1)	0		1 (65:00)	91.30%	21 no 23**	1.85	0
–	Mārtiņš Raitums	1985.	Kazahstānas Augst. līga	Beibaris	5 (3)	0		0 (0:00)	–	–	–	–

P.S. * Lauris Bajaruns fiksēts spēles pieteikumā, bet pārbaudāms, vai bijis laukumā. ** EIHC statistiķi vārtsargiem kā metienu un vārtu zaudējumu ieskaita arī pēcspēles metienu izšķirošo bullīti. Attiecīgi Jučeram skaitās saņemti 24 metieni un 3 vārtu zaudējumi, no kā tad arī mainās atvairīto metienu % un GAA.

Izziņām:

• Latvijas un Dānijas izlašu spēles statistika (2012-12-13) – eihcsite.stats.pointstreak.com
• Latvijas izlases sastāvs EIHC turnīrā Francijā (gala versija 2012-12-13) – lhf.lv
• Latvijas izlases kandidāti EIHC turnīram (nosaukti 2012-11-26) – lhf.lv

[Attēlā: Teds Nolans EIHC turnīrā Francijā 2012. gada decembrī. Foto avots: lhf.lv (Gaetan Boucheret, hockeyhebdo.com).]