Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Latvijas čempionāts’

Kā Latvijas izlase uz savu pirmo čempionātu brauca

Posted by petrovich27 uz 2014/07/26

LAT-LIET_Pasaules_Pasts_1932-03-06_vers_300Ir 1932. gada marts. Latvijas hokeja izlase dodas uz savu pirmo starptautisko turnīru – Eiropas čempionātu Berlīnē. Par vietas saglabāšanu elitē (A grupā) nav jāuztraucas, jo līdz tik smalkai gradācijai hokeja pasaule nav nonākusi. Vienīgais uztraukums – kā LATVIJA izskatīsies, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur hokeju spēlē jau gadu desmitus.

Latvija starptautiskajā hokeja federācijā – LIHG (tāds bija tā laika IIHF nosaukums, jo franciski) – oficiāli skaitās uzņemta 1931.gada 22.februārī. Pieņemts uzskatīt, ka tas noticis togad Kriņicā (Polijā; tagad pilsētas nosaukums – Kriņica-Zdruja) aizvadītā pasaules čempionāta laikā notikušajā kongresā. Čempionāts Kriņicā beidzās 8.februārī, bet Latvijas oficialais uzņemšanas datums tuvāk nezināmu iemeslu dēļ skaitās divas nedēļas vēlāk.

1930./1931.g. sezonā Latvijā jau bija aizvadītas valsts meistarsacīkstes, kuras mēdz neuzskatīt par oficiālām, jo LZSS (Latvijas Ziemas sporta savienība) vadība tās oficiāli dēvēja par  “labākās hokeja komandas nosaukuma izcīņu” nevis Latvijas meistarību (t.i. čempionātu). No nākamās, 1931./1932.g. sezonas hokeja turnīrs ieguva Latvijas meistarības nosaukumu. Tika nolemts uz Eiropas čempionātu 1932.g. martā sūtīt arī Latvijas “sastādīto vienību” jeb “reprezentējošo komandu” (tā tolaik dēvēja izlasi). Latvijas komandas pieteikums tika pieņemts, un varēja sākties sagatavošanas darbi. Tiesa, gala lēmumu par dalību čempionātā LZSS pieņēmusi tikai 1932.gada 3.martā.

Pēc čempionāta norises LZSS savā 1931./1932.g. sezonas oficiālajā pārskatā norādīja dalības mērķi un uzdevumu: “Komandas sūtīšanu uz šīm sacīkstēm neizsauca vēlēšanās gūt turnīrā kādus panākumus, bet tas tika darīts, lai mūsu hokeja spēlētāji redzētu un mācītos šo spēli tādu, kādu viņu piekopj Vakareuropā“. (Te un tālāk dokumentu un preses citātos saglabāts oriģināla stils. Rakstība labota, pievienojot garumzīmes un mīkstinajumus, bet gotu raksts pārveidots latīņu formā.)

Šāds mērķis arī atspoguļojās presē pirms došanās uz Berlīni: “Brauciens galvenā kārtā domāts mācības nolūkos. Plašajā turnīrā mūsu sportistiem būs reta izdevība sastapties cīņās ar Eiropas spēcīgākām vienībām, kā arī nedēļas laikā novērot labākos sniegumus ledushokeja spēlē. Ziemassporta vadītāji pārliecināti, ka līdzdalība meistarībā [čempionātā] labvēlīgi atsauksies uz mūsu ledushokejistu turpmāko dabrību,” (Jaunākās Ziņas, 1932.g. 4.martā).

Lai iegūtās zināšanas un novērojumus nodotu tālāk

Pieredzes gūšana kā uzstādījums dalībai meistarsacīkstēs noteica izlases sastāva komplektēšanas principus. “Šai nolūkā arī komanda tika sastādīta ar tādu aprēķinu, lai no katras biedrības [kluba] viņā nāktu labākie un apzinīgākie spēlētāji, kas iegūtās zināšanas un novērojumus spētu pēc tam dot tālāk,” teikts LZSS sezonas pārskatā.

Praksē plāns paredzēja, ka “Mūsu vienībā iedalīs pa 1 spēlētājam no ASK [Armijas Sporta Klubs], ŪS [Universitātes Sports], RFK [Rīgas Futbola Klubs], LSB [Latvijas Sporta Biedrība], Ķeizarmeža [Kaizervalds, vācu Kaiserwald], Uniona [vācu Union], bez tam vēl 4 labākos spēlētājus,” (avīze Latvijas Kareivis, 1932.g. 3.martā). Tātad bija paredzēts, ka izlasē spēlēs vismaz pa vienam spēlētājam no Latvijas meistarsacīkšu Rīgas zonā spēlējošajiem klubiem. Liepājas zonā spēlējošās 3 komandas (Liepājas ASK, LTK, Olimpija) jau no paša sākuma palika “aiz borta”…

Jāpiebilst, ka vienas spēles pieteikums tolaik tika veidots pēc formulas ‘8+1’ = 2 aizsargi, 6 uzbrucēji (2 maiņas) un 1 vārtsargs. Rezerves vārtsargs varēja būt ārpus pieteikuma, un to “ģērba” pēc vajadzības.

Par kādu naudu?

Jautājums ir bijis aktuāls vienmēr, taču, lai arī 20.gadsimta 30.gadu meistarsacīkstes bija vairāk vai mazāk nacionālo federāciju atbalstītas, tās tomēr palika amatieru meistarsacīkstes. Turklāt norises laiks sakrita ar pasaules ekonomiskās krīzi, kuru datē ar 1929.-1933.gadiem. Sponsoru šī vārda mūsdienu izpratnē īsti nebija, arī LZSS budžets kopumā veidoja pāris tūkstošus latu, kas arī pēc tā laika kursa nebija milzīga summa, ņemot vērā, ka federācijas pārraudzībā bija arī citi sporta veidi – bendijs, daiļslidošana, ātrslidošana, slēpošana…

Sākotnēji “klusā cerība” bija, ka ceļa izdevumus segs “vācieši, kuŗi rīko Berlīnes sacīkstes“. Bet “Berlīnes slidotāju klubs vakar [2.martā] telegrāfiski paziņojis, ka lūgumu segt Latvijas sportistiem pieprasīto daļu ceļa izdevumu nevar uzņemties,” (Jaunākās Ziņas, 1932.g. 3.marts). (Runa ir par Berliner Schlittschuhclub – tā brīža aktuālo (1932.) un daudzkārtējo Vācijas čempionvienību hokejā.)

Tomēr līdzekļus nācās meklēt pašiem. Viens no ienākumu avotiem bija 1932.g. 5.-6.martā Rīgā, LSB slidotavā rīkotais “Kanadas hokeja zibeņturnīrs“. Zibensturnīrā piedalījās Rīgas zonas visi 6 klubi, bet tā ienākumi bija paredzēti “līdzekļu iegūšanai mūsu reprezentējošās vienības komandēšanai uz Berlīni,” raksta Latvijas Kareivis 1932.g. 5.martā. Jau dienu vēlāk šis pats laikraksts optimistiski ziņoja: “[Zibensturnīra] Cīņas ļoti interesantas un pulcina daudz skatītāju, tā kā savienības [LZSS] mērķis attaisnosies un daļa līdzekļu braucienam uz Eiropas meistarsacīkstēm iznāks“.

Ar Zibensturnīra ienākumiem bija stipri par maz, tādēļ “Līdzekļu pavairošanai savienība [LZSS] rīko 8. un 10.martā pl. 9 vakarā Esplanades slidotavā valsts komandas un spēcīgāko klubu komandu treniņa sacīkstes” (Latvijas Sargs, 1932.g. 7.martā). Tomēr sacīkšu ienākumi kopumā neveidoja tik lielu ienākumu daļu, kā varētu nolasīt no 1932.gada marta preses.

LZSS 1931./1932.g. sezonas kases pārskats liecina, ka “Piedalīšanās Europas meistarsacīkstēs” izmaksājusi 869,77 latus. No minētās summas lielāko daļu veidoja LSOA (Latvijas Sporta Organizāciju Apvienības) pabalsts 300 latu apmērā, “atlikums no līdzekļu vākšanas sacīkstēm” (t.sk. Zibensturnīra) veidoja 200 latu, sporta biedrības (klubi) ASK un LSB ziedoja pa 60 latiem. Oficiālā atskaite liecina, ka “Grūtais līdzekļu jautājums šai pasākumā tika atrisināts tādējādi, ka daļu naudas ceļa izdevumiem sedza paši spēlētāji, daži brauca arī uz sava rēķina [..]”. Tā lūk…

“Pārbaudes” spēles un sastāva testi

Gatavošanos Eiropas čempionātam Latvijas izlase faktiski sāka ar savu vēsturiski pirmo spēli 1932.gada 27.februārī – pret Lietuvas izlasi. Vel pirms spēles laikraksta Pēdējā Brīdī sporta apskatnieks baidīja: “Šī būs pirmā valstu sacīkste, jo pie mums šo spēli sāka piekopt vispārigi tikai ar pagājušo gadu. Latvijai šodien būs jāiztura grūta cīņa ar daudz rūdītāku pretinieku, jo Lietava hokeju piekopj jau kopš 5 gadiem. Tas, ka lietuvji ir mums bīstami pretinieki, pierāda tas, ka pagājušā gadā viena no viņu komandām uzvarēja Rīgas spēcīgākās vienības” (1932.g. 27.febr.).

Izlases sastāvu šai spēlei komplektējuši LZSS priekšsēdētāja biedrs (vietnieks) Aleksandrs Liepiņš (pārstāvēja LSB) un LZSS valdes loceklis Pauls Frēlihs (Unions). Interesanti, ka izlases sastāvs bija komplektēts tikai no divu Latvijas klubu sastāva – čempionvienības, aktuālā valsts turnīra līdervienības Unions un Universitātes Sports (US). Spēlē pret lietuviešiem laukumā devās 9 vīri: no Unions – vārtsargs Herberts Kušķis, aizsargi Indriķis Reinbahs (kapteinis), Arveds Keslers (pēckara literatūrā dēvēts par Herbertu Kesleru), uzbrucēji Alfrēds Verners un Johans Skadiņš; no US – uzbrucēji Roberts Bluķis, Ādolfs Petrovskis (pēc dažādām ziņām spelējis kā aizsargs), Leonīds Vedējs un Valentīns Volframs. Kā kandidāti (rezervisti) bija nosaukti arī vārtsargi Pēteris Skuja (RFK) un Konstantīns Otlans (US), taču laukumā nedevās. Latvija uzvarēja 3:0!

Faktiski izlases sagatavošanās cikla ietvaros jāskata nākamajā dienā (28. februārī) sekojusī spēle starp galvaspilsētu komandām – Rīga pret Kauņu. Šajā spēlē laukumā devušies četri vīri no iepriekšējās dienas sastāva izlasē (Bluķis, Petrovskis, Volframs), izlases kandidāts – vārtsargs Otlans, kā arī vēl pieci citi hokejisti – Alfrēds Brašmanis (LSB), Arvīds Jurgens (ASK), Jūlijs Lindenbergs (Unions), Arvīds Petersons (ASK), Ēriks Petersons (RFK). Rīdzinieki uzvarēja 5:2. Izlašu spēlēs no Rīgas zonas klubiem “nepārbaudīti” palika čempionāta pastarītes – Kaizervalds komandas vīri.

Pirms došanās uz Berlīni izlase aizvadīja treniņus, kuru gaitā risināja sastāva komplektācijas jautājumus. 9.-10. martā publiskoja sastāvu, kurā bija pārstāvēti visi seši Latvijas meistarsacīkšu Rīgas zonas klubi, bet par valstsvienības pārstāvi, ko mūsdienās varētu saukt par ģenrālmenedžeri vai vismaz delegācijas vadītāju, iecēla LZSS valdes locekli un Unions administratoru Paulu Frēlihu, kurš jau bija darbojies sastāva komplektēšanā izlases pirmajai spēlei. Treniņposmā nacionālā valstsvienība arī piedzīvoja domstarpības, kas draudēja izvērsties izlases neaizbraukšanā uz savu pirmo turnīru…

“Mūsu hokejisti uz Berlīni nebrauks”

Tāds virsraksts rotāja laikraksta Latvijas Kareivis sporta rubriku 1932.gada 12.martā. Avīzes apskatnieks atreferēja situāciju: “Mūsu reprezentējošās Kanādas hokeja komandas pēdējā pārbaude pret RFK cieta fiasko. RFK spēlējot nepilnā sastāvā, uzvarēja sastādīto ar 5:4 vārtiem (1:1, 4:1 un 0:2). Bez tam vēl radušās domstarpības pārstāvja izvēlē, kādēļ nolemts komandu uz Berlīni nesūtīt.”

Izlases komplektācijas sakarā funkcionāri bija nonākuši līdz konfliktam. “Asinis uzsita” ne tikai negaidītais valsts labāko hokejistu zaudējums RFK hokeja vienībai, bet galvenokārt – valstsvienības sastāva atlases jautājumi, kas tā laika presē parādās vairāk vai mazāk “caur ziediem”. Latvijas armijas un arī tās sporta kluba ASK rupors Latvijas Kareivis piemin neapmierinātību ar izlases pārstāvi Paulu Frēlihu, bet noklusē “cemmi” par to, ka nosauktajā izlases sastāvā ir tikai viens Rīgas ASK hokejists – Arvīds Jurgens. Turpretī 9.-10.marta versijā no Unions sastāva bija nosaukti četri, no US – 3, pat no RFK – 2, bet no Rīgas ASK, LSB un Kaizervalds tikai pa vienam…

“Mūsu hokejisti uz Berlīni tomēr aizbrauca”

Šādi vai līdzīgi virsraksti Latvijas preses sporta rubrikas rotāja 12.-14.martā. Jo 11.marta vēlā vakarā LZSS ārkārtas sēdē jautājumu par došanos uz Berlīni skatīja atkal un domstarpības atrisināja. “Vakar Latvijas ziemas sporta s-ba galīgi nolēma sūtīt uz Eiropas meistarsacīkstēm Berlīnē mūsu sastādīto hokeja vienību. Pēc sastādītās [izlases] neveiksmes treniņa sacīkstēs ar RFK, kur zaudeja ar 4:5, komandas sastāvs grozīts [..],” ziņo avīze Pēdējā Brīdī (1932.g. 12.martā).

Tāpat tā laika prese un arī LZSS oficiālais pārskats liecina, ka tika mainīts izlases pārstāvis čempionātā – uz S.Frēlihu. Sergejs Frēlihs bija iepriekš nosauktā izlases pārstāvja Paula Frēliha brālis, arī sporta kluba (biedrības) Unions sportists un administrators.

Jāpiebilst, ka 10.janvāra izlases zaudētajā spēlē pret RFK komandu, kas papildināta ar diviem Universitātes Sporta hokejistiem, tika atrisināti daži sastāva komplektācijas jautājumi, tostarp – vārtsagu izvēle. “Uzvarētāju komandā pārmaiņus spēlēja arī 2 US spēlētāji, kas atvietoja pretēja pusē [izlasē] spēlējušo RFK [uzbrucēju Ēriku] Pētersonu. Pirmā trešdaļā sastādītās kom.[andas] vārtos spēlēja Kušķe, bet 2. trešdaļā Otlans. RFK vienība šaī laikā atzīmēja 4:1 vārtu guvumu. Pēdējā spēles posmā sastādītās komandas vārtos vietu ieņēma RFK vārtsargs P. Skuja,” raksta Jaunakās Ziņas (1932.g. 11.martā). Skaidrs, ka sastāvā palika vārtsargi Kušķis un Skuja.

LZSS sezonas atskaite nosauc izlases gala sastāvu, kas devies uz Berlīni:

  • Herberts Kušķis (Kuške; Unions), vārtsargs;
  • Pēteris Skuja (RFK), vārtsargs;
  • Hermanis Zaļums (RFK);
  • Ēriks Pētersons (RFK);
  • Indriķis Reinbahs (Unions), kapteinis;
  • Johans Skadiņš (Unions);
  • Jūlijs Lindenbergs (Unions);
  • Alfrēds Verners (Unions);
  • Arvīds Jurgens (ASK);
  • Alfrēds Brašmanis (LSB);
  • Ādolfs Petrovskis (US);
  • Leonīds Vedējs (US);
  • Andrejs Jessens (US);
  • Valentīns Volframs (US).

Pirms izlases sastāva nosaukšanas iepriekšējos “gala sastāvos” figurēja arī Zigurda Bergmaņa (Kaizervalds), Roberta Bluķa (US), Jāņa Langes (Kaizervalds), Konstantīna Otlāna (US), Kārļa Paegles (RFK), Arvīda Pētersona (ASK) vārdi. Tomēr šie vīri palika ārpus gala saraksta. Rezultātā oficiālajā delegācijā netika iekļautas ne tikai Liepājas zonas komandas, bet arī Kaizervalds.

Jāatgādina, ka vēl īsi pirms izlases došanās uz Berlīni nebija sakārtoti finansējuma jautājumi, un tos faktiski “nokopa” ar spēlētāju sniegto līdzfinansējumu, kas arī varēja ietekmēt gala sastāva izvēli. Avīzes Latvijas Kareivis apskatnieks 13.marta numurā uzsver, ka “par saviem līdzekļiem līdzbrauc Lindbergs [Lindenbergs], Zaļums, Verners un Jesens“, un vēl nomoralizē: “Cerēsim, ka lielie ceļa izdevumi nebūs zemē nomesti un mūsu hokejisti gūs arī mācību un piedzīvojumus līdz ar golu birumu“. Armijas laikraksta kritisko attieksmi nespēj noslēpt pat “laba ceļavēja” vēlējums…

Izlases gala sastāvā bija nosaukti kopā 14 spēlētāji. Ņemot vērā spēles pieteikuma lielumu (9 spēlētāji + rezerves vārtsargs), varēja nojaust, ka visi pie teikšanas varētu arī netikt. Taču izlase brauca gūt pieredzi, mācīties, ko varētu teorētiski darīt arī atrodoties aiz laukuma apmales.

Deviņas Eiropas nācijas

Eiropas čempionāts (jau 14.) norisinājās tolaik vēl demokrātiskas Vācijas galvaspilsētā Berlīnē no 14. līdz 20.martam. Turnīrs pulcēja deviņas valstis – Austriju, Čehoslovākiju, Franciju, Latviju, Lielbritāniju, Rumāniju, Šveici, Vāciju, Zviedriju.

Tas bija hokeja vēsturē pēdējais Eiropas čempionāts, kas tika aizvadīts atsevišķi no pasaules čempionāta vai ziemas olimpiādes. Togad (1932.) olimpiāde un pasaules čempionāts bija jau aizvadīts 4.-13.februārī Leikplesidā (ASV). Brauciens uz Ziemeļameriku vairumam Eiropas vienību nebija pa kabatai, kā rezultātā olimpiādē no Eiropas piedalījās tikai divas izlases – Vācijas un Polijas. Kopā ar ASV un Kanādu olimpiskais hokeja turnīrs pulcēja četras izlases un bija vismazāk izlašu pārstāvētais turnīrs olimpiskā hokeja vēsturē. Atsevišķa Eiropas čempionāta norise bija tikai loģiska.

Kā no meža iznākuši

Berlīnē Latvijas izlases hokejisti nonāca uz iekštelpu mākslīgā ledus arēnas Der Berliner Sportpalast (atklāts jau 1910.g.) ledus, kas pats par sevi bija piedzīvojums. Līdz tam laikam un arī ilgus gadus turmpāk Latvijā nebija ne mākslīgā ledus, ne jumta virs laukumiem. Vēlāk izlases aizsargs Indriķis Reinbahs raksturoja, ka Latvijas valstsvienība jutusies “itkā mežā ienākuši“; tomēr atbilstošāks būtu salīdzinājums – kā no meža iznākuši…

Kas par to, ka daudzi hokeja nūju vēl vadīja pēc bendija parauga tikai ar vienu roku; nevienam nebija īsto hokeja slidu. Patiesībā neviens pat īsti nezināja, ka tādas vispār eksistē. Kad latvieši iznāca pirmo reizi mūžā uz mākslīgā ledus klāja, visus pārsteidza neredzētā skrējiena uzsākšanas metode: uz taisno bendija slidu purngaliem! [..],” raksta Latvijas sporta pētnieki A.Šmits un V.Čika (Sporta Latvija, 1955.).

Pirmā spēle pret Čehoslovākiju. 0:7

Latvijas izlasei čempionāts bija jāsāk B apakšgrupā, kur mūsējie bija iedalīti kopā ar Čehoslovākijas un Francijas izlasēm. Laikraksta Pēdējā Brīdī sporta apskatnieks, līdzīgi, kā notiek mūsdienās, bēdājās par apakšgrupas stiprumu: “Latvijai šoreiz spēļu izlozējums nav laimīgs, jo abi grupas pretinieki Čehoslovākija un Francija ir spēcīgākie turnīra dalībnieki un nopietnākie kandidāti uz pirmo vietu” (1932.g. 15.martā). (Prognoze “netrāpīja”: šajā turnīrā Čehoslovākija ieņēma 5., Francija – 6.vietu.)

Pirmā spēle norisinājās 15.martā pret Čehoslovākijas valstsvienību. Šī valsts jau tolaik bija viena no progresīvākajām Eiropas hokeja zemēm. Kā Austroungārijas impērijas daļa Bohēmija starptautiskajā federācijā LIHG iestājās jau 1908.gadā – tajā pašā gadā, kad šī organizācija bija dibināta. Čehoslovākija savas prasmes bija apliecinājusi, izcīnot olimpisko bronzu pirmajā olimpiskajā turnīrā (1920.g.). Augstāk ierindojās tikai ziemeļamerikāņi – Kanādas un ASV vienības. Čehoslovākija bija sevi apliecinājusi kā vairākkārtēja Eiropas čempionvienība (1922., 1925., 1929.; iepriekš kā Bohēmija – 1911., 1912., 1914.).

Latvijas izlasei “ugunskristības” sanāca ar diezgan pamatīgu un “sausu” zaudējumu. Tomēr laikabiedri nesaskatīja katastrofu, jo tolaik bija diezgan ierasti “sausi” divciparu zaudējumi, īpaši, ja runa bija par spēlēm pret Ziemeļamerikas izlasēm. Taču izņēmums nebija arī divciparu spēles starp Eiropas valstsvienībām. Jāpiebilst, ka tas viss notika īsākā spēles laikā – 45 minūtēs (3 x 15).

Latvijas hokeja apskatnieki pirmās spēles “sausumu” pamatoja ar pieredzes trūkumu un arī čehu neierasti rupjo spēles stilu. “Sakarā ar Latvijas pirmo uzstāšanos Eiropas ledushokeja meistarturnīrā, zaudējot Čehoslovākijai 0:7, speciālisti aizrāda, ka mūsu hokejisti esot spēlē ļoti ātri, bet viņiem trūkstot vajadzīgās prakses un piedzīvojumu,” raksta Pēdējā Brīdī (1932.g. 17.martā).

Dažas dienas vēlāk izdevums Latvijas Sargs papildināja: “Mūsu spēletāji pārsteigti par paņēmieniem, kādi pieļauti hokeja spēlēs Berlīnē. Piemēram, čehi spēlējuši ārkārtīgi rupji, situši pa kājām, grūduši spēlētājus, kad viņi nemaz nav pie ripas, likuši kokus [nūjas] priekšā u.t.t. Par šādiem paņēmieniem Rīgas tiesneši katru spēlētāju noraida no laukuma,” (1932.g. 21.martā).

Pret Franciju. 0:1

16.martā pret Francijas izlasi bija veicies jau labāk. Franči bija vieni no LIHG dibinātājiem 1908.gadā, taču ar spilgtiem panākumiem pēdējos gados nevarēja lepoties. Tiesa, savā pastāvēšanas vēsturē bija kļuvuši par Eiropas čempioniem (1924.) un vicečempioniem (1923.).

“[..] mūsu vienība, otrā spēlē pret Francijas komandu, bija lielā pārsvarā, bet neizdevās ripu dabūt pretinieka vārtos. Franči vienīgos vārtus ieguva spēles pirmā trešdaļā ar negaidītu izrāvienu. Mūsu vienībai gŗūti pierast pie mīkstā, mākslīgā ledus,” salīdzinoši lakoniski spēles gaitu atstāsta Latvijas Kareivis (1932.g. 18.martā).

Detalizētāku speles aprakstu ar norādi “Telegramma no Berlīnes” sniedz laikraksts Jaunākās Ziņas (1932.g. 17.martā): “Kaut arī šo spēli mūsu ledushokejisti zaudēja ar 0:1 galarezultātā, šoreiz Latvijas sporta krāsu reprezentanti uzrādīja negaidīti labu saspēli un bija frančiem pilnīgi līdzvērtīgi pretinieki. Sevišķi sākumā spēle risinājās bez jebkāda ievērojama pārsvara vienā vaj otrā pusē. Franči vienīgos vārtus ieguva spēles pirmā trešdaļā ar veiklā uzbrucēja Munca [Šarla Munsa, fr. Charles Muntz] strauju cau[r]šāvienu. Visas pūles rezultātu izlīdzināt palika bez sekmēm, kaut arī latvji spēlēja ļoti centīgi un it sevišķi spēles pēdējā trešdaļā nopietni apdraudēja savu pretinieku vārtus. Šeit visus straujos uzbrukumus veiksmīgi likvidēja franču teicamais vārtsargs Lefebrs [Filips Lefebīrs, fr. Philippe Lefebure]. Pēc spēles latvju sportistus kaut arī cīņu zaudējušus, silti apsveica kuplā skaitā ieradusies publika un sporta lietpratēji. Pēdējie sevišķi izceļ latvju lielisko vārtsargu Kušķi. Viņš bijis labākais vīrs savā komandā un glābis savējos no lielāka zaudējuma. Latvji bijuši sevišķi ātri un sagādājuši frančiem strauju spēli. Komandai trūkstot vienīgi starptautiskā slīpējuma un pieredzes [..].”

Pret Rumāniju. 3:0

Pie savas pirmās uzvaras Eiropas čempionātā Latvijas izlase nonāca trešajā spēlē – 17.martā (dažviet literatūrā norādīts 18.marts) pret Rumānijas izlasi, t.s. gandarījuma turnīra ietvaros. Rumānijai šis bija otrais starptautiskais turnīrs. Šī valsts LIHG sastāvā bija iestājusies pirms 8 gadiem – 1924.g. janvārī, taču līdz šim bija piedalījusies tikai vienā starptautiskā turnīrā – 1931.gada pasaules un Eiropas čempionātā. 10 nacionālo izlašu konkurencē rumāņi bija ieņēmuši pēdējo vietu, kas nozīmēja 10.vietu pasaulē un 8.vietu Eiropā. Salīdzinot ar Latviju, rumāņi skaitījās pieredzējušāki.

Tomēr labāka izrādījās Latvijas izlase; turklāt uzvarēja bez vārtu zaudējumiem. Čempionāta trešajā spēlē valstsvienība tika pie pirmā vārtu guvuma; tā autors bija uzbrucējs Ēriks Pētersons, kuram šajā spēlē divi vārtu guvumi. Trešā trāpījuma autors bija Arvīds Jurgens. Spēles varonis bija 19 gadus vecais vārtsargs Herberts Kušķis (Kuške), kuram šī bija jau otrā “sausā” uzvara starptautiskajās spēlēs.

Progresējošo un jau samērā spēcīgo Rumānijas komandu mūsējie veica pārliecinoši ar galarezultātu 3:0. Spēles starplaiki – 0:0, 2:0, 1:0. Vārtus latvju komandai ieguva otrā spēles trešdaļā Petersons un Jurgens, bet trešā – atkal Petersons. Pēc daudzo ārzemju sportistu un vietējās sporta preses atsauksmēm, latvju komanda ļoti ātri esot iespelējusies un atjautīgi uztvērusi cīņas taktiku. Komandas labākais vīrs tomēr vārtusargs Kušķe, kurš pierādījis sevi lieliskā “formā”,” telegrammu no Berlīnes citē Jaunākās Ziņas (1932.g. 18.martā).

Kušķis bijis ļoti lepns par savu sniegumu, taču “zvaigžņu sindromu” izslimojis diezgan ātri – jau tuvākajās dienās. Šo atgadījumu labi atcerējās viņa komandas biedrs Leonīds Vedējs: “[..] sacensībā pret Rumāniju, kuru uzvarējām 3-0, vārtsargs Kuške bija tiešām nepārspējams ar savu apbrīnojamo spēli. Nākošā dienā lielākais sporta žurnāls, aprakstot Kuškes panākumus pret Rumāniju, bija ievietojis lielu viņa uzņēmumu pirmajā lapaspusē. Saprotams, ka viņš nopirka kādu duci šo žurnālu, un salocītu tā, lai varētu redzēt viņa attēlu, ielika mēteļa kabatā. Visu pēcpusdienu viņš pastaigājās pa “Unter’n Linden” bulvāri. Nākošajā vakarā mums bija draudzības spēle pret vietējo “Brandenburgas hokeja klubu”. Visiem par pārsteigumu mēs pazaudējām 5-7, un tikai pateicoties Herberta vājajai spēlei. Katru ripas raidījumu viņš centās atvairīt ar pavisam jaunu un neredzētu paņēmienu, protams, bez panākuma. Skatītāji ātri uzķēra Kuškes ālēšanos, un katru vārtu zaudējumu pavadīja skaļiem svilpieniem un saucieniem.” (Laiks, 1990.g. 17.febr.). (Cik saprotams no L.Vedēja rakstītā, spēle notikusi starp Latvijas izlasi un Berlīnes klubu SC Brandenburg. Presē un literatūrā Latvijas komanda ir dēvēta par Rīgas Unions, tomēr spēlē piedalījušies ne tikai “unionieši”. Tāpat pretinieki dažkārt tiek saukti par Brandenburgas pilsētas izlasi. Šis jautājums būtu atsevišķi pētāms.)

Pret Lielbritāniju. 2:5

Eiropas čempionāts Latvijas izlasei noslēdzās 19.martā ar gandarījuma turnīra otro spēli – pret Lielbritāniju. Briti LIHG bija iestājušies šīs organizācijas dibināšanas gadā (1908.), un viņiem bija itin plaša starptautisko spēļu pieredze – divās olimpiādēs, divos pasaules čempionātos, divos atsevišķos Eiropas čempionātos. Ieņemtās vietas pieklājīgas – olimpiskā bronza (1924., stiprākas tikai Kanāda un ASV), kā arī Eiropas pirmo čempionu tituls (1910.). Lai arī kopš tituliem bija pagājis kāds laiks, briti nebija no vājākajiem hokejā.

Divus vārtu guvumus sastrādāt izdevās, taču Herbertam Kušķim nācās 45 minūšu gaitā meklēt ripu savos vārtos 5 reizes. “[..] mūsu vienība, kā nepieradusi pie rupjā spēles veida, zaudēja cīņu angļiem ar 2:5 vārtiem, kaut gan bij lielā pārsvarā,” tā lakoniskais Latvijas Kareivis (1932.g. 22.martā). Vārtu guvēji bija Indriķis Reinbahs un Johans Skadiņš.

Arī šoreiz, pateicoties speciālkorespondencei no Berlīnes, detalizētāku izklāstu sniedz Jaunākās Ziņas (1932.g. 21.martā): “Cīņa izvērtās ļoti dedzīga ar mainīgu pārsvaru drīz vienā, drīz otrā pusē. Angļu komandas līdzšinējie iespaidīgie sasniegumi lika cerēt uz mūsu hokejistu smagu zaudējumu. Tomēr latvju hokejisti netikvien turējās dūšīgi, bet no jauna sagādāja sporta lietpratējiem – skatītājiem patīkamu pārsteigumu, sagādājot angļu komandas vārtsargam daudz darba. Mūsu hokejistu korektā spēle ātri iekaroja skatītāju simpātijas. Pret spēcīgo pretinieku mūsu komanda viscaur spēlēja negaidīti labi, lai gan rutības un ātras izšķiršanās trūkums atsevišķos cīņas momentos bija par iemeslu tam, ka cīņas rezultāts beigās nosvērās 5:2 par labu Anglijai. Spēles gaitā latvji divtik bieži apšaudīja angļu vārtus.

1. trešdaļā mūsu spēlētāju nevērā atstātais kreisās [malas] angļu kom.[andas] uzbrucējs atzīmēja 1:0 par labu savai komandai. Fatāli neveicās mūsu spēlētājiem 2. trešdaļā. Gan Reinbachs negaidīti izrāvās līdz vārtiem un, pārsteidzot pretinieku vārtsargu, izlīdzināja stāvokli uz 1:1. Bet tad pēc dažām minūtēm apbrīnojami veiklais angļu centra uzbrucējs Deway’s [Džerijs Deivijs, an. Gerry Davey], izmantojot divas mūsu kļūdas, noveda stāvokli uz 3:1. No burzmas Deway’s guva arī ceturtos vārtus. Šķita, ka tomēr izdosies izlīdzināt lielo angļu izlēcienu vārtu guvumu, jo mūsu uzbrukumi sekmējās itin labi. Tomēr izšķirošos mirkļos pat pašu vārtu tuvumā, kad atlika vairs pārspēt tikai vienu pašu vārtsargu, šoreiz mums nepavisam nepadevās sviedieni. Pēdējā trešdaļā attīstījās rosīgākā un saistošākā cīņa, kurā latvji iniciatīvi turēja pilnīgi savās rokās. Pēc tam, kad spīdošais uzbrucējs Deway’s palielināja rezultātu uz 5:1, Skadiņš no burzmas ievadīja tomēr beidzot ripu arī angļu vārtos un mūsu komanda atstāja laukumu salīdzinot ar krietnu rezultātu 2:5, lai gan zaudējuši. Skatītāji angļus pavadīja beigās ar svilpieniem par uzkrītoši rupjo spēli. Mūsu komandu skatītāji pavadīja skaļiem aplausiem. Latvju sportistus šeit vispār labi ieredz. Arī presē cildinošas atsauksmes. [..]”

Turnīra kopvērtējumā Latvija ieņēma 8.vietu, atstājot aiz muguras uzvarēto Rumāniju. Par čempioni kļuva Zviedrija. Sudrabs – Austrijai, bronza – Šveicei.

Kā Latvija izskatījās uz Eiropas fona?

Tiešā nozīmē – pēc hokeja kluba Unions! “Mūsu valsts hoki komanda š.g. martā, Berlīnē, kā zināms, startēja “Uniona” formas tērpos, jo ziemas sporta savienība nebija spējusi iegādāt speciālus valsts formas tērpus. “Uniona” tērpiem uz krūtīm ir liels burts U sarkanā krāsā. Ko dara Berlīnes publika? Pieradusi redzēt burtu U virs apakšzemes dzelzceļa staciju ieejām, viņa lielā sajūsmā apvelta mūsu komandu, vienkārši, ar “Bravo, Untergrundmannschaft!” saucieniem!,” raksta izdevums Stadions (1932.g. 20.okt.). (Vācu ‘Untergrundmannschaft‘ tulkojumā – pazemes komanda, metro komanda; vācu U-Bahn – latv. metro.)

Kopumā Latvijas izlases sniegums Eiropas čempionātā tika vērtēts atzinīgi. Pirmais starts bija izrādījies salīdzinoši pieklājīgs. Galvenie trūkumi – vājā tehnika un šāda līmeņa spēļu pieredzes neesamība. Bet novērtēta Latvijas hokejistu pašatdeve, kas joprojām ir mūsu valstsvienības “cietākā valūta”. “Par latvju spēlētājiem visi sporta lietprateji atsaucas ļoti atzinīgi par lielo centību [..]. Vienīgi mūsējiem trūkstot labas technikas,” raksta Pēdējā Brīdī (1932.g. 20.martā).

Vai – “Vācu sporta preses atsauksmes par mūsu komandu ir visai atzinīgas, sevišķi par vārtsargu Kuški, kurš iesaukts par latvju “mazo kanādieti”. Latvju komanda, kura pirmo reiz piedalās starptautiskās sacīkstēs, esot ļoti ātri iejutušies hokeja “lielvalstu” spēles veidā un nākotnē viņa izvērtīšoties par nopietnu pretinieku, ar kuru nākšoties rēķināties.” (Latvijas Sargs, 1932.g. 21.martā).

Pēc sešiem gadiem par izlases pirmo startu starptautiskajos čempionātos valstsvienības pirmais kapteinis Indriķis Reinbahs teica: “Sākumā mūsu ledushokejs atradās lielā bendi spēles iespaidā un kad 1932.gadā pirmo reizi startējām Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, vērojot citu valstu spēles veidus, jutāmies itkā mežā ienākuši. Prieks tomēr bija liels, kad pirmā spēlē uzvarējām Rumāniju 3-0 un arī pārējie rezultāti nebija iznīcinoši. [..] Berlīnes mācība mums bija liela un paliekoša,” (Sporta Pasaule, 1938.g. 22.dec.).

Izlases celmlauži

No Berlīnes braucēju oficiālā saraksta 14 hokejistiem laukumā bija devušies 10 – vārtsargs Herberts Kušķis, aizsargi Indriķis Reinbahs, Leonīds Vedējs, uzbrucēji Andrejs Jessens, Arvīds Jurgens, Jūlijs Lindenbergs, Ādolfs Petrovskis, Ēriks Pētersons, Johans Skadiņš un Valentīns Volframs. Vārtsargs Pēteris Skuja palicis rezervistos; tāpat pie spēlēšanas nav tikuši laukuma spēlētāji Alfrēds Brašmanis, Alfrēds Verners un Hermanis Zaļums. Tā kā Brašmanis palika bez spēles laika, tad arī viņa pārstāvētā LSB vienība netika nepārstāvēta uz čempionāta ledus.

Taču ir viens vārds, kurš nebija nosaukts dalībai Eiropas čempionātā un arī vēlāk neparādījās LZSS sagatavotajā sezonas pārskatā. Runa ir par Unions komandas aizsargu Arvedu Kesleru (vēlāk literatūrā saukts par Herbertu Kesleru). Vēlāku laiku hokeja pētnieki ir “pamanījuši” viņu laukumā tikai vienā čempionāta spēlē – pēdējā, pret Lielbritāniju. Taču laikabiedri 1932.gadā viņu sastāvā neredzēja…

“Nedaudz taktiskas gudrības”…

Pēc izlases atgriešanās no Berlīnes, tika nolemts pāris demonstratīvās spēlēs atrādīt Eiropas čempionātā pieredzēto. 28. martā “izrādi” sniedza RFK/US apvienotā komanda un Unions. “Mūsu “berlīniešiem”, valsts hokeja vienības dalībniekiem Eiropas meistarsacīkstēs, vakar Esplanādes slidotavā bija paredzēta otra sacīkste, nolūkā rādīt Rīgas publikai, kā spēlē hokeju Vakareiropā. [..] Sacīkstes rīkotāji bija visu ko darījuši, lai mūsu “berlīnieši” savā spēlē tiešām atdarinātu redzētās rupjības un pretinieka sisto “iespaidošanu”, bet neviens no viņiem nebija parūpējies, lai ledus būtu pasargāts no saules iznīcinošā siltuma. Un tā iznāca, ka spēle noritēja nevis uz ledus, bet sniegveidigā ledus masā, kurā brīžiem pazuda melnā ripa, bet spēlētāji, brizdami mīkstā ledū, pūlējās vaiga sviedros, lai radītu spēles “iespaidu” un, galvenais, demonstrētu “īsto” hokeja spēli. Redzētais nepārliecināja. [..] Tā tad vienīgais, ko mēs Berlīnē ieguvuši, būs, laikam nedaudz taktiskas gudrības (gluži tādu gudrību demonstrēja lietuvieši) un… rupju spēli,” sprieda Latvijas Sargs sporta apskatnieks (1932.g. 29. marts). (Spēlē uzvarēja Unions ar 1:0.)

Neskatoties uz laikraksta Latvijas Sargs žurnālista kritisko rezumējumu un mājienu, ka izglītībai varēja pietikt ar spēli pret Lietuvas izlasi Rīgā, Latvijas hokejistu dalība starptautiskos turnīros turpinājās un hokeja “bīdītāju” entuziasms nenoplaka. Jau nākamgad, 1933.gada februārī Latvijas izlase devās pārbaudīt spēkus pasaules čempionātā Prāgā.

Avoti un literatūra:

  • Latvijas Ziemassporta Savienības darbības pārskats par 1931./32. gadu // [Kaiserwald sarakste ziemas sporta veidu jautājumos] Latvijas Nacionālais arhīvs – Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1799.fonds, 2.apraksts, lieta Nr. 531. – 31.lp.
  • Latvijas Kareivis. – 1932.g. 28.februāris, 1., 3., 5., 6., 11., 12., 13., 18., 22.marts.
  • Latvijas Sargs. – 1932.g. 7., 14., 21., 29.marts.
  • Pasaules Pasts. – 1932.g. 6.marts.
  • Pēdējā Brīdī. – 1932.g. 27.februāris, 1., 8., 10., 12., 15., 17., 20.marts.
  • Jaunākās Ziņas. – 1932.g. 3., 4., 5., 8., 9., 11., 17., 18., 21.marts.
  • Riga am Sonntag. – 1932.g. 28.februāris.
  • Rigasche Rundschau. – 1932.g. 21.marts.
  • Sporta Pasaule. – 1938.g. 22.decembris.
  • Stadions. – 1932.g. 20.oktobris.
  • Kurzemes Vārds. – 1932.g. 18.marts.
  • Vedējs L. Neatkarīgās Latvijas hokeja izlases spēlētāji // Laiks. – 1990.g. 14., 17., 21., 24.februāris.
  • Ulmanis A. Melnās ripas bruņinieki. Latvijas hokeja vēsture. – Rīga, 1998. (elektroniski: lhf.lv/vesture123/07092010-gramatas_melnas_ripas_bruninieki_elektron)
  • Šmits A., Čika V. Sporta Latvija. – New York, 1955.
  • Bomis A. [Latvijas izlases visas spēles] 1932.-1936. gads // Sporta Avīze+. – 2014.g. 31.marts (sk: http://www.sportaavize.lv/visas_hokeja_izlases_speles/31032014-1932_1936)
  • Bomis A. [Latvijas izlases visas spēles] 1937.-1940. gads // Sporta Avīze+. – 2014.g. 31.marts (sk: http://www.sportaavize.lv/visas_hokeja_izlases_speles/31032014-1937_1940)
  • Malolepszy T. European Ice Hockey Championship Results: Since 1910. – Lanham, Toronto, Plymouth (U.K.), 2013.
  • Ošiņš I. Tāds bija hokejs ar Leonīdu Vedēju // Laiks. – 2008.g. 4.oktobris.
  • Championnats d’Europe 1932 // Passionhockey.com (sk: http://www.passionhockey.com/hockeyarchives/Euro1932.htm)
  • Latvijas hokeja pirmsākumi // Hokejs 1989. – 1990. Uzziņas. Sast. Andersons M. – Rīga, 1989. – 49.-56.lpp.
  • Ošiņš I. Kur tu radies, hokej, kur tu cēlies. – 2011.g. (sk: http://www.lhf.lv/forums/vesture123/04022011-kur_tu_radies_hokej_kur_tu_izcelies)
  • Müller S. Deutsche Eishockey Meisterschaften. – [b.v., 2000.]
  • Eckert H. Eishockey Lexikon. – München, 1993.
  • 1932 Чемпионат Европы: Германия (Берлин) // Форум хоккейных статистиков (sk: http://statforum.5-games.ru/viewtopic.php?f=131&t=1230)
  • Total Hockey. The Official Encyclopedia of the National Hockey League. Ed. Diamond D. – Kansas City, New York, 1998.
  • Total Hockey. The Official Encyclopedia of the National Hockey League. 2nd edition. Ed. Diamond D. – New York, 2000.
  • IIHF Guide & Record Book 2014. Ed. Podnieks A. – Zurich, New York, Toronto, 2013.
  • Dubrow P. Berliner Sportpalast. Das Tollhaus der Nation // Zeit. – 1972.g. 22.decembris (elektroniski: http://www.zeit.de/1972/51/das-tollhaus-der-nation)
  • UNIONS – Latvijas pirmie čempioni. 1931., 1932., 1933. – 2014.g. (sk: https://petrovich27.wordpress.com/2014/05/21/unions/)

Raksts labots un papildināts pēc tā publicēšanas.

[Attēlā: Latvijas un Lietuvas izlašu kopfoto pirms spēles 1932.gada 27.februārī.  Foto avots: Pasaules Pasts, 1932.g. 6.marts.]

LAT-LIET_Pasaules_Pasts_1932-03-06_vers_500

Advertisements

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 6 Comments »

Hokeja problēmas – nemirstīgas…

Posted by petrovich27 uz 2014/04/30

Unions_no_Stadions_1933-01-19Mūsdienu Latvijas hokeja problēmas nav nekas jauns. Tās ir tikpat senas kā hokejs mūsu valstī. Cauri gadu desmitiem “izdzīvojušas” tēmas – jautājumi par izlases sastāva komplektāciju, kluba problēmas Liepājā, tiesneši “nejēgas” un sporta veida dārdzība. (Tagadnes līdzības ar 30. gadu hokeju.)

Pāršķirstot (pārklikšķinot) 30. gadu nodzeltējušās laikrakstu lappuses, kurās izklāstītas Latvijas tā laika sporta aktualitātes, nākas saskarties ar tēmām, problēmām un situācijām, kas nav zaudējušas aktualitāti joprojām. Nē, sniegputenis, atkusnis vai parāk nīgrais sals vairs nav problēma, kāda tā bija savulaik vaļējos laukumos notiekošajos turnīros.

Bet ir tas pats problemātikas virziens un saturs, ar kuru saskaramies mūsdienu Latvijas hokeja ikdienā. Kā nacionālā čempionāta, tā izlases sakarā. Brīžam šķiet, ka 1933. vai 1936. gadā avīzēs rakstīto var 1-pret-1 kopēt mūsdienu aktualitāšu aprakstos un komentāros. Dažas “mūžīgās” problēmas zemāk.

Izlases sastāva komplektācija

“Negribot uzmācās jautājums – kāpēc LZSS no US izraudzīja 9 kandidātus un no ASK tikai 4 olimpiskai ledus hokeja komandai? Tiešām nesaprotami – kapēc?cepjas laikraksta Rīts apskatnieks par Latvijas izlases sastāva komplektēšanu pirms olimpiādes (1936. g. 17. janvārī). [LZSS (Latvijas Ziemas sporta savienība) = tā laika federācija; US (Universitātes Sports) un ASK (Armijas Sporta Klubs) – ta laika klubi.]

Izlases spēle pret “pastarīti”

Par Latvijas izlases startu ziemas olimpiādē Garmišā-Partenkirhenē (1936.): “Austrijas komandu uzskatīja par vienu no vājākām, kādēļ varējām cerēt uzvarēt, bet spēles rezultāts bija pretējs.” (Latvijas Kareivis, 1936. g. 11. februārī.)

Problēmas ar hokeja klubu Liepājā

Liepājas ASK klubs atskaitē par darbību dažādos sporta veidos pie hokeja rakstīja īsi: “Ledushokejs pēc iepriekšējā gada spīdošiem panākumiem uz priekšu solās izmirt.” (Latvijas Kareivis, 1932. g. 13. aprīlī.)

Savi kaušļi nacionālajā čempionātā

“Ziemas sporta savienība diskvalificējusi līdz sezonas beigām par kaušanos spēles laikā RFK uzbrucēju E. Pētersonu, bet Kratovski (LSB) – par tiesneša rīcības kritizēšanu. Spēlētājiem – Rozītim un Puriņam (abi RFK) un H. Fogelim (Un.) – izteikts stingrs brīdinājums, piezīmējot, ka pie atkārtotas kaušanās spēles laikā, viņus bargi sodīs.” (Latvijas Kareivis, 1935. g. 21. februārī.) [Minēti Latvijas čempionāta klubi: RFK (Rīgas Futbola Klubs); LSB (Latvijas Sporta Biedrība); Un. = Unions.]

Tiesneši “neko nejēdz”

Pēc aktuālās čempionvienības Unions un RFK spēles apskatnieks rakstīja: “Spēli stipri traucēja tikko uzsnigušais sniegs kas manāmi iespaidoja šeibes vešanu. Visai aso sacensību iespaidoja arī tiesnesis Granovskis, kuŗš kā šķiet, laikam pats ne visai labi pārvalda spēles noteikumus.” (Sporta Pasaule, 1933. g. 18. decembrī.)

Nacionālā čempionāta un tā komandu skaita pieticība

“… bija laiki, kad Rīgā un Liepājā bija 8 ledushokeja vienības. Tas bija tad, kad mūsu sportisti vēl nebija uzsākuši savus sirojumus ārzemēs, kad tie nebija vēl paši savām acīm skatijuši īsto Kanadas ledushokeja vienību apbruņojumu. [..] Vairākkārt esam dzirdējuši izbrīnu, kāpēc ledushokejs pie mums nīkuļo. Agrāko 8 vienību vietā šogad meistarsacīkstēs piedalīsies vairs tikai 3 vienības un tas modina pārdomām.” (Rīts, 1939. g. 28. decembrī.)

Nacionālā čempionāta apmeklētība

Tagad ledushokeja sacīkstes, pat vissaistošākās, pulcina tikai dažus simtus skatītāju. Bet tas ir pārāk niecīgs skaits, lai varētu segt izdevumus. Ledushokejs pie mums “neatmaksājas” un tamdēļ pagaidām tikai dažas biedrības uzņemas izdevumus,uzstādot vienību. Kur trūkst skatītāju, tur trūkst arī lielo cīņu noskaņojuma un līdz ar to sajūsmas par pašu cīņu. Tamdēļ lūk arī mūsu ledushokejs ir it kā apstājies progresā.” (Rīts, 1939. g. 28. decembrī.)

Cik maksā hokejs? Hokeja dārdzība

Daudzi jautājuši, kāpēc par ledushokeju neinteresējas [..] daudzas spēcīgas mūsu sporta organizācijas? Iemesls šeit — lielie izdevumi, kādi jāuzņemas biedrībai, kas vēlas uzstādīt ledushokeja vienību. Ledushokejs ir ārkārtīgi strauja spēle, kurā dažkārt nav izbēgami arī asumi. Lai pasargātu sportistus no ievainojumiem, tiem jādod piemērots ietērps, pirmklasīgas slidas, spēles piederumi un vēl piedevām silts tērps.”

(Rēķinām inflāciju) Bet cik tad īsteni izmaksā viena ledushokejista ietērpšana? Labas slidas ar īpašiem zābakiem maksā ap 50 ls, stilbu sargi, plecu sargi un elkoņu sargi kopā ap 80 ls, cimdi ap 35 ls, silts vilnas ietērps ap 40 ls, specialās īsās bikses ap 35 ls — kopā tā tad 240 ls. Vārtsarga ietērps izmaksā gandrīz dubultīgi. Bet vienībā piedalās 9 spēlētāji un tā tad vienības ietērpos vien biedrībai “jāiegulda” 2.500 ls. Ar to vēl nepietiek, lai varētu lidināt melno, kaučuka ripu, nepieciešami hokeja koki. Tie izmaksā ap 15 ls. Vārtsarga koks maksā dubultīgi. Sezonas laikā katrs spēlētājs salauž 2—3 kokus. Vismaz 10 reiz sezonā jāasina slidas. Piedevām biedrībai vēl jārūpējas par piemērotu ledus laukuma ierīkošanu treniņiem, par sportistu siltām ģērbtuvēm un karstu dušu pēc treniņiem. Mūsu domas, ka ledushokejs tikmēr pie mums nīkuļos, kamēr šī sporta piederumi nebūs vairs tik fantastiski dārgi vai arī, ja ievērojami uzlabosies biedrību finansialais stāvoklis. Pašreiz ledushokejs ir pats dārgākais sports un pārsniedz izdevumu ziņā pat aristokratisko tenisu.”. (Rīts, 1939. g. 28. decembrī.)

P.S. Paldies Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas (preses izdevumu) krātuvei par ieskanētajiem laikrakstiem un žurnāliem, kuri padarīti publiski pieejami elektroniskā veidā internetā. Pieejami katram: periodika.lv

[Sākuma attēlā pirmā un trīskārtējā Latvijas čempionvienība Unions; foto avots: Stadions, 1933-01-19. Noslēdzošajā foto – pieckārtējā Latvijas čempionvienība ASK; foto avots: Starts, 1934-02-15.]

ASK_no_Starts_1934-02-15

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Vīri, kuriem sezonas nogale nāk par labu

Posted by petrovich27 uz 2013/04/06

Vasiljevs_rp-online_de_N4Cik tad var! Sanāk kā tāda Herberta Vasiļjeva popularizēšanas kampaņa… Tomēr, ja ir vēlme saglabāt korektu attieksmi pret ledus laukos notiekošo, tad marts un izslēgšanas spēļu pavasaris ir Vasiļjeva „zīmē”. Bet viņš nav vienīgais, kuram sezonas nogale nākusi par labu. Latvijas labāko marta hokejistu Top 7.

1. Herberts Vasiļjevs

Īpaši veiksmīga mēneša rezultativitātes un arī lietderības koeficienta summa martā ir iekrājusies Vācijas DEL čempionātā spēlējošajam latviešu uzbrucējam Herbertam Vasiļjevam. Regulārās sezonas noslēguma un izslēgšanas spēļu sākuma summā Vasiļjevs aizvadījis 10 spēles, vidēji spēlē gūstot 1,4 rezultativitātes punktus un vidēji +1,2 lietderības. DEL regulārās sezonas 4 spēlēs Herberts Vasiļjevs Krefeld Pinguine ierindā 4 spēlēs saražoja 7 punktus (3+4) un lietderības koeficientu +5. Bet play off 6 spēļu summā Krēfeldei „ienesa” arī 7 punktus (5+2) un lietderības koeficientu +7. Cienījami Krefeld Pinguine kapteinim un veterānam (dz. 1976.)!

2. Roberts Bukarts

KHL Cerības (Nadeždas) kausa izcīņa un t.sk. marta mēnesis bija Rīgas Dinamo uzbrucēja Roberta Bukarta laiks. Uz sava sezonas kopējā snieguma fona, un arī atskatoties uz Dinamo kolēģu iespēto „cerību cīņās”, Bukarta sniegums bija lielisks. Marta gaitā notikušajās Nadeždas kausa izcīņas 9 spēlēs Roberts Bukarts „izspieda” sabalansētus 10 rezultativitātes punktus (5+5), uzkrāja pozitīvu lietderības koeficientu +6 un vēl arī iemeta sērijas izšķirošo pēcspēles metienu Donbass (Krisa Holta) vārtos.

Visa Cerības kausa izcīņas turnīra gaitā – februāra nogalē un martā – Bukarts 13 spēļu gaitā guva 14 punktus (7+7; lietderība +9), kļūstot par visu Nadeždas kausa izcīņā iesaistīto vienību rezultatīvāko spēlētāju un labāko vārtu guvēju šajā turnīrā. Protams, turnīra līmenis nav salīdzināms ar „oriģinālu” (Gagarina kausa izcīņu), tomēr arī tajā bija punkti jāizcīna, bet pretendentu Dinamo ierindā bija vēl ap 20.

3. Oskars Cibuļskis

Marta lietderīgākais Dinamo spēlētājs un rezultatīvākais aizsargs bija Oskars Cibuļskis, kurš Nadeždas kausa izcīņas 9 spēlēs piedzīvoja lietderības koeficientu +8 un sakrāja piecus rezultativitātes punktus (3+2). Jāpiebilst, ka marta ciklā Cibuļskis bija trešais labākais vārtu guvējs Dinamo ierindā uzreiz aiz Roberta Bukarta un Jura Upīša, kuri martā bija trāpīgi 5 reizes. Savukārt visa KHL Cerības kausa turnīra 13 spēļu summā Cibuļskis bija visa turnīra rezultatīvākais aizsargs (8 punkti), trāpīgākais aizsargs (4 vārtu guvumi) un viens no diviem labākajiem asistentiem – aizsargiem (abiem ar Gunti Galviņu pa četrām rezultatīvām piespēlēm).

4. Ronalds Ķēniņš

Šveices stiprākās līgas NLA izslēgšanas spēlēs tempu bija pasācis kāpināt latviešu uzbrucējs Ronalds Ķēniņš, kurš 2012. gada čempionu ZSC Lions ierindā martā aizvadīja 12 spēles play off cīņās, iekrāja 8 punktus (4+4) un lietderības koeficientu +3. Tomēr Cīrihes komanda nepārvarēja izslēgšanas spēļu pusfinālu, kas ļauj jau tagad Ķēniņam atrasties Latvijas izlases ierindā. Starp citu, ar saviem 8 punktiem Ķēniņš ir 4.-ais rezultatīvākais spēlētājs ZSC Lions ierindā šīs sezonas izslēgšanas spēlēs.

5. Juris Upītis

Nadeždas kausa izcīņu gaitā martā viens no diviem biežākajiem vārtu guvējiem Dinamo ierindā bija uzbrucējs Juris Upītis; otrs bija Roberts Bukarts – abiem martā pa 5 vārtu guvumiem. Pērnsezon (2011./2012.) Upītis diezgan rezultatīvi bija debitējis dinamiešu rindās – regulārās sezonas 9 spēlēs tiekot pie 3 vārtu guvumiem, un varēja šķist, ka jaunajā sezonā Upītis, kā KHL jauno spēlētāju vecumam atbilstošs (dz. 1991. un jaunāki), tiks pie spēles laika regulārāk un vairāk. Tomēr nē… Juris Upītis šajā regulārajā sezonā uz Dinamo „skatuves” kāpa tikai 3 spēlēs regulārā čempionāta pašā nogalē. Cerības kausa cīņās gan biežāk, un šajā turnīrā sanāca „atvērties”. Marta gaitā 9 spēlēs sakrāti 6 punkti (5+1) un lietderības koeficients +4. Jāpiebilst, ka par Upīti rezultatīvāks Dinamo ierindā martā bija ne tikai Bukarts, bet arī četri vīri (Džeriņš, Ščehura, Meija, Pavlovs), kuriem pa 7 punktiem vienādā vārtu guvumu un piespēļu proporcijā (pa 2+5). Tomēr Upīša „svars” ir tieši vārtu guvumi. Vēl pilnākai ainavai jāfiksē, ka Jurim Upītim martā iegadījās arī viena spēle HK Rīga sastāvā MHL regulārajā čempionātā; tajā spēlē viņš sastrādāja vienu rezultatīvu piespēli un lietderības koeficientu +1.

6. Roberts Lipsbergs

Marta nogrieznis rezultatīvs ir izdevies Latvijas U-20 izlases uzbrucējam Robertam Lipsbergam (dz. 1994.), kurš savu „laimi kala” Seattle Thunderbirds vienībā WHL čempionātā, kas funkcionē Kanādas junioru elites līgu jumta organizācijas CHL paspārnē. Martā R. Lipsbergs aizvadīja kopā 13 spēles: regulārās sezonas 8 spēlēs salasīja 11 punktus (8+3) un neitrālu lietderības koeficientu; WHL play off-ā martā 5 spēlēs iekrāja 5 punktus (3+2) un pozitīvu lietderību +4 apmērā.

Vēl marta otrajā pusē Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks teicis: „(..) Roberts Lipsbergs Ziemeļamerikā rāda ļoti labu sniegumu, tomēr jāatceras, ka tā ir junioru līga. Bez šaubām, būtu interesanti uz viņu paskatīties, kas šīs (Latvijas izlases) treniņnometnes kontekstā var kļūt aktuāli. Hokejistiem šad tad ir nepieciešams impulss, lai viņi sajustu, ka ir gaidīti” (citāts ar LETA un apollo.lv starpniecību). Tad nu laiks apliecināt, ka spriedelēšana par jaunajiem spēlētājiem nav tikai tukšs „tirgus”, un pieaicināt izlases treniņnometnei Robertu Lipsbergu, kuram sezona Ziemeļamerikā, starp citu, ir beigusies. Piebilde: aprīļa sākumā Thunderbirds komanda izslēgšanas spēlēs „izkrita”. Starp citu, Roberts Lipsbergs ir viens no diviem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kura vārds viskonkrētāk tiek cilāts NHL 2013. gada drafta sakarā. (Otrs – Zviedrijas stiprākajā līgā Elitserien šosezon debitējušais uzbrucējs Edgars Kļaviņš.)

7. Georgs Golovkovs

Diezgan trāpīgs mēnesis ir ienācies 17 gadus vecajam Latvijas U-18 izlases uzbrucējam Georgam Golovkovam (dz. 1995.), kurš marta gaitā dažāda ranga turnīros ir aizvadījis 14 spēles. HK Rīga ierindā MHL regulārās sezonas noslēguma 5 spēlēs Golovkovs sakrāja 3 punktus (2+1) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1). HK Rīga vienībai MHL izslēgšanas spēlēs neveicās, un arī Georgam Golovkovam šajās 3 spēlēs tikai 1 punkts (0+1) un negatīva lietderība (-3). Kopā ar citiem HK Rīga puišiem Golovkovs ieradās palīgā Juniors komandai Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs, un kļuva par Virslīgas play off turnīra rezultatīvāko spēlētāju. Georgam Golovkovam Latvijas play off 6 spēlēs sakrāti 9 rezultativitātes punkti (6+3). Tomēr „junioriem” nācās samierināties ar „sudrabu”, bet pie Latvijas čempionu titula tika finālsēriju ar sausu 3-0 uzvarējušie SMScredit.lv.

Jāpiebilst, ka Latvijas play off-ā 9 punktus turklāt par vienu spēli mazākā spēļu skaitā (5 gab.) salasīja SMScredit.lv uzbrucējs Valērijs Fiļimonovs; tomēr Golovkovam labāka punktu proporcija, bet Fiļimonovam – 2 vārtu guvumi un 7 piespēles. Savukārt no HK Rīga / Juniors „komplekta” vēl izceļams cits 17 gadus vecs Latvijas U-18 izlases uzbrucējs – Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.), kuram tāds pats spēļu skaits (14 gab.) kā Golovkovam, un tikai par vienu rezultativitātes punktu mazāk (12 punkti). Maslovskim HK Rīga regulārās sezonas 5 spēlēs 4 punkti (1+3; lietd. +1), HK Rīga ierindā play off-ā 3 spēlēs 2 punkti (1+1; lietd. -3) un Juniors sastāvā Latvijas play off-a 6 spēlēs 6 punkti (0+6). Ļoti pieklājīgi arī uz vecāko komandas spēlētāju fona.

P.S. Par mēneša Top 7

Ikmēneša izvērtējums 2012./2013. g. sezonas garumā. Līdzīgi nedēļas Topam ir subjektīvs mēneša labāko Latvijas hokejistu kopsavilkums, balstoties uz hokeja laukumos, interneta un TV ekrānos redzēto, kā arī statistikas ailītēs izkalkulēto. Topa „mazais” uzdevums – paskatīties nedaudz plašāk par Dinamo kategorijām un pie iespējas ieskatīties arī ārpus KHL laukumiem notiekošajās aktualitātēs. Topam nosacījumu un kategorisku kritēriju nav. Tādā kā rekomendācijas statusā – ne vairāk kā četri KHL spēlētāji un vismaz viens U-20 vecuma hokejists.

Ieskatam:

[Attēlā: Herberts Vasiļjevs – marta “pirmais izmērs”. Foto avots: rp-online.de.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), KHL, MHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas čempionāta play off „paraugstunda”. Arī Dinamo vadībai

Posted by petrovich27 uz 2013/03/27

Savickis_un_Ulmanis_ar_kausu_2013_nosl_pas_2013_marts_DR_facebook_VERSLatvijas hokeja čempiona titula izcīnītāji – SMScredit.lv komanda, tiekot pie šīs godalgas, ir „lielajiem onkuļiem” un arī līdzjutējiem snieguši vērtīgu mācību. Ir ierasts un pierasts uzskatīt, ka Latvijas čempionāts ir ļoti zema līmeņa, zemāks par „jebko un jebkur”. Tomēr regulārās sezonas uzvarētāji SMScredit.lv pieveica kā Liepājas Metalurgs vienību, tā faktisko HK Rīga sastāvu. Un nevis kaut kā, bet sausās sērijās ar 2-0 un 3-0. Vai tiešām Latvijas čempionāts ir tik „zemas raudzes” kā to mālē?

Ir dzirdēti stāsti par „tiem laikiem”, kad Latvijas čempionāts bijis augsta kaluma un liela stipruma. Bet tagad viss ejot „uz grunti”. Līmenis krītoties, jaunie neesot vairs tādi, zāle ne tik zaļa vairs utt. Katrā gadījumā, Latvijas galvenā čempionāta – Virslīgas – līmeni ir pieņemts uzskatīt par stipri zemāku nekā kaimiņvalstīs bāzētie Baltkrievijas čempionāts, MHL un arī MHL B grupa. Tā ir viena no galvenajām motivācijām un pamatojumiem, kādēļ 2012./2013. g. sezonā, piemēram, četras komandas startēja MHL čempionātos.

Mācība Nr. 1. Par MHL B grupu

MHL B grupā spēlējošās komandas – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma-Rīga (HS Rīga / Prizma) – bija paralēli pieteiktas arī Virslīgas čempionātam. Tomēr par savu galveno čempionātu jādomā uzskatīja tieši MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas cīņas. Vismaz šīs divīzijas stiprākā – Liepājas – komanda, kuras MHL sastāvs ne vienmēr varēja ierasties uz Virslīgas spēlēm un tādēļ epizodiski savā vietā deleģēja dublierus. Taču pārējās divas komandas – Juniors un Prizma-Rīga – kā MHL B, tā Virslīgas regulārajā čempionātā startēja ar to pašu sastāvu faktiski visas regulārās sezonas garumā.

Regulārās sezonas summā par līderiem kļuva it kā pusprofesionāla, pusamatieriska SMScredit.lv vienība, nevis kāda no MHL B grupas komandām. Arī vecais, labais Ozolnieki / Monarch kolektīvs uz kopējā fona joprojām uzrādīja salīdzinoši pieklājīgu varēšanu, ieņemot regulārās sezonas 3. vietu. Augstāk bija tikai Dinamo sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Bet kā liepājnieki, tā prizmieši – aiz Ozolnieku sastāvā „iesaukto” veterānu, treneru un it kā bijušo hokejistu mugurām.

Mācība Nr. 2. Par Baltkrieviju un MHL A

Ja regulārās sezonas rezultātus MHL B grupas komandas varēja norakstīt uz Virslīgas čempionāta otršķirību, tad play off cīņām tika pievērsta nopietnāka vērība. It īpaši tādēļ, ka pakāpeniski sāka beigties „traucējoši blakusapstākļi”: regulārās sezonas un arī Latvijas vienību dalība MHL čempionātos, kā arī Baltkrievijas ekstralīgā.

Bet kas norisinājās izslēgšanas spēlēs? SMScredit.lv sausās sērijās tika galā gan ar Liepājas Metalurgs komandu, kas bija pastiprināta ar Baltkrievijas ekstralīgas kadriem, gan ar Juniors komandu, kas finālsērijā jau bija kļuvusi faktiski par HK Rīga komandu ar nelielu „piešprici” no KHL spēlējošā Dinamo. Protams, der pieminēt, ka Virslīgas reglaments ļauj spēlei pieteikt papildu – no tiem, kas paralēli pieteikti citu valstu čempionātos (t.i., Baltkrievijā, MHL, KHL), – ne vairāk kā piecus laukuma spēlētājus, kas pārauguši U-20 vecumu (dzimuši 1992. gadā un vecāki). Taču ar to visu liepājnieki „veda” spēlēt līdz pat astoņiem sava Baltkrievijas pamatsastāva spēlētājiem; te gan jāpiemin, ka pilnībā vēl nebija atbrīvojusies visa Liepājas MHL komanda. Bet Juniors sastāvu faktiski pilnībā varēja aizstāt ar HK Rīga sastāvu, diviem dinamiešiem un pēdējā spēlē arī vienu no MHL labākajiem vārtsargiem – Kristeru Gudļevski, atstājot sastāvā tikai 2 – 3 „īstā” Juniors sastāva spēlētājus. Un? „Lielo čempionātu” puišiem pietrūka motivācijas? Bet varbūt tomēr Latvijas Virslīgas līmenis SMScredit.lv „personā” nebija tik švaks, kā kāds grib vai liek domāt?

Dinamo fārmklubu Latvijas Virslīgā!

Uzreiz pēc Liepājas Metalurgs komandu sezonas pabeigšanās kluba pārstāvji ieziņoja, ka „lielajam hokejam” Liepājā iestājusies pauze – Baltkrievijas ekstralīgā un MHL B grupā komandas vairs netikšot uzturētas. Cits stāsts, ka līdzīgi paziņojumi bijuši pirms pāris gadiem. Tomēr viens no satura sausajiem atlikumiem ir: „Kāds, piemēram, Dinamo vai cienītā federācija, iedodiet mums naudu, ja Jums vajag nopietnu klubu Liepājā” un/vai „Dinamo var meklēt jaunu fārmklubu”.

Šajā kontekstā arī jautājums, kas skar Dinamo saimniecību? Varbūt ir pienācis īstais laiks cementēt Latvijas čempionāta līmeni? Ja jau ir par maz naudas, lai uzturētu savu klubu kādā Baltkrievijas ekstralīgā vai VHL? Tāpat nebūs jābēdājas, ka, redz, Baltkrievijas čempionāta līmenis krītas. Netālu no tēmas arī krietni diskutabls jautājums: cik liela jēga ir triju MHL B grupas komandu vadāšanai pa Krievijas Eiropas daļu un tās apkaimi? Varbūt ir vērts nopietnāk pievērsties Latvijas čempionātam, kas varētu būt pietiekami atbilstoša prakse. Katrā gadījumā, ne sliktāka, ko var iekrāt MHL B grupas plašumos.

Un tepat arī Virslīgas „mācībstunda” Dinamo saimniecībai. Vai nav pienācis laiks radīt savu fārmklubu un tieši Latvijas Virslīgā? Ja jau Dinamo rūp Latvijas hokeja nākotne…

Nav jau tā, ka līdz ar SMScredit.lv uzvaru Latvijas Virslīgas līmenis pēkšņi pieaudzis, ka katru trešo vai desmito čempionāta hokejistu varētu valsts izlasē vai vismaz Dinamo sastāvā iesaukt. Taču, ko sēsi, to pļausi. Varbūt pienākusi īstā mēness fāze sākt sēt?

Ieskatam:

P.S. Vēsturei:

Latvijas Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji 2013. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētājs dz. komanda sp. punkti SM
1. Georgs Golovkovs 1995. Juniors 6 6+3 2
2. Valerijs Fiļimonovs 1979. SMScredit.lv 5 2+7 4
3. Ronalds Cinks 1990. SMScredit.lv 5 5+3 2
4. Renārs Undelis 1984. SMScredit.lv 5 3+5 0
5. Ričards Birziņš; aizsargs 1989. Liepājas Metalurgs-2 3 1+6 2
6. Jānis Straupe 1989. Liepājas Metalurgs-2 3 3+3 0
7. Valentīns Feoktistovs 1985. Ozolnieki / Monarch 5 2+4 4
8. Rūdolfs Maslovskis 1995. Juniors 6 0+6 6
9. Lauris Bajaruns 1989. Liepājas Metalurgs-2 3 4+1 2
10. Sergejs Durdins; aizsargs 1980. Ozolnieki / Monarch 5 3+2 6
11. Viktors Bļinovs 1981. Ozolnieki / Monarch 5 3+2 8
12. Mihails Kokļins 1985. SMScredit.lv 5 2+3 6

*

Latvijas Virslīgas statistiski veiksmīgākie vārtsargi 2013. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

vārtsargs dz. komanda sp. laiks GAA
1. Kristers Gudļevskis 1992. Juniors 1 59:00 1.02
2. Kristaps Zelčs 1988. Ozolnieki / Monarch 3 179:39 1.67
3. Sergejs Kuzņecovs 1978. Ozolnieki / Monarch 2 118:52 2.52

*

[Attēlā: Rīgas Dinamo kluba Padomes pārstāvji Juris Savickis un Guntis Ulmanis ar KHL Nadeždas kausu Dinamo sezonas noslēguma pasākumā 2013. gada martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), Liepājas Metalurgs (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Nedēļas zvaigznes un zvaigznītes: „vācietis” Vasiļjevs un citi

Posted by petrovich27 uz 2013/03/25

Vasiljevs_kicker_de_VERSPasaules kartē vēl saskatāmi daži „ugunskuri” – izslēgšanas spēļu cīniņi un pāris regulārās sezonas Ziemeļamerikā, kur vēl piedalās Latvijas hokejisti. Play off ar Latvijas spēlētāju dalību „gruzd” Vācijā, Šveicē, Ukrainā, Kazahstānā, Kanādā…, arī Latvijā! Bet tādu čempionātu vairs nav daudz, kas liecina – sezona tuvojas „izlašu laikam”. 18. – 24. marta nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Herberts Vasiļjevs

Vācijas pavalstniecību pieņēmušais sava laika Latvijas izlases kapteinis Herberts Vasiļjevs ir bijis diezgan noderīgs un lietderīgs Krefeld Pinguine ierindā Vācijas DEL čempionāta izslēgšanas spēlēs. Krēfeldes komanda 18. – 24. marta nedēļā, aizvadīja DEL ceturtdaļfināla 3 spēles, kurās panāca pozitīvu sērijas rezultātu 2-1. (Atgādinājumam: sērija turpinās līdz 4 uzvarām.) „Pingvīnu” kapteinis Vasiļjevs 3 spēļu summā pretinieku vārtos sameta 3 reizes (3+0) un nopelnīja lietderības koeficientu +3. Šī jau ir Herberta Vasiļjeva astotā sezona pēc kārtas Krefeld Pinguine ierindā, un rādās, ka joprojām kluba saimnieki var būt apmierināti ar latvieša sniegumu.

2. Kaspars Daugaviņš

Latvijas hokejistu pasaules mega-līgā NHL nav tik daudz un viņu (-a) sniegums nav tik rezultatīvs, lai sezonas pirmais vārtu guvums netiktu pamanīts Top 4 ietvaros. Tātad – aizvadītajā nedēļā šajā sezonā pagaidām vienīgais Latvijas hokejists NHL – Kaspars Daugaviņš – aizvadīja vienu spēli, tika pie vārtu guvuma (1+0) un pozitīva lietderības koeficienta (+1). Tas viss norisinājās Daugaviņa pārstāvētās Ottawa Senators vienības spēlē pret Boston Bruins 21. martā, un tas bija Otavas kluba vienīgais vārtu guvums, kā dēļ arī zaudējums (1:2). Kaspars Daugaviņš uz NHL ledus šosezon aizvadījis 19 spēles, guvis 3 punktus (1+2) un iekrājis bēdīgu lietderības koeficientu (-7). Daugaviņam nav „iesvērta” rezultāta gatavotāja loma Otavas komandā; līdz ar to viņš ir 20.-ais rezultatīvākais spēlētājs Senators komandā.

3. Ronalds Ķēniņš

Šveices NLA līgas izslēgšanas spēlēs ZSC Lions vienībā salīdzinoši rezultatīvi cīnās uzbrucējs Ronalds Ķēniņš. Viņa pārstāvētā Cīrihes komanda 18. – 24. marta nedēļā aizvadīja un zaudēja pusfināla 3 spēles regulārās sezonas uzvarētājiem – HC Fribourg-Gottéron, nonākot sērijā iedzinējos ar 0-3. Sērija ilgst līdz četrām uzvarām un teorētiski vēl nav zaudēta, bet… Ķēniņš šajās 3 spēlēs uzkrāja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+2). Ar 7 punktiem (3+4) 10 spēlēs Ķēniņš ir savas vienības ZSC Lions trešais rezultatīvākais spēlētājs šīs sezonas izslēgšanas spēlēs.

4. Roberts Lipsbergs

Aizvadītajā nedēļā ar divām spēlēm Kanādas elites junioru WHL čempionāta izslēgšanas spēles uzsāka Seattle Thunderbirds vienība, abās spēlēs uzvarot Kelowna Rockets komandu, kurā, starp citu, savulaik bija spēlējuši tādi Latvijā zināmi uzbrucēji kā Lauris Dārziņš un Kaspars Saulietis. Sietlas „negaisa putni” play off pirmajā sērijā izvirzījušies vadībā 2-0, bet pats seriāls plānots līdz četrām uzvarām. Seattle Thunderbirds ierindā rezultatīvs bija Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.), kurš aizvadītās nedēļas 2 spēlēs guva 3 punktus (1+2) un adekvātu lietderības koeficientu (+3).

Netālu no Topa

18. – 24. marta nedēļā savu piekto KHL sezonu pabeidza Rīgas Dinamo, kas aizvadīja Cerības kausa izcīņas finālsērijas pēdējās divas spēles, tika pie kausa un izcīnīja 17. vietu KHL sezonas kopvērtējumā. Nav „zelta kalni” un panākumu virsotnes, bet, ja atceras, ka komanda sezonu noslēdza Rietumu konferences pēdējā vietā… Turklāt sērijas pēdējās divas spēles norisinājās Tālajos Austrumos – Habarovskā. Nedēļas divu spēļu summā rezultatīvākie ar identisku punktu proporciju (1+2) un lietderības koeficientu (±0) bija uzbrucēji Vitālijs Pavlovs un Gunārs Skvorcovs. Nedēļas pirmā spēle abiem „sanāca” statistiski negatīva – abi bija laukumā, kad Dinamo piedzīvoja abus vārtu zaudējumus; komanda zaudēja arī spēlē (1:2). Pavlovam un Skvorcovam šajā spēlē lietderības koeficients attiecīgi pa -2. Toties visas nebūšanas abi kompensēja sērijas pēdējā spēlē, kad atstrādāja diezgan uzcītīgi un veiksmīgi, tiekot pie 3 rezultativitātes punktiem un lietderības pa +2.

Tiesa, ne visiem dinamiešiem klubu sezona ir galā. Daži (Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, arī Mārtiņš Porejs) ir nosūtīti palīgā Juniors komandai, kas cīnās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālā. Kopumā aizvadītās 18. – 24. marta nedēļas rezultatīvākais spēlētājs Latvijas Virslīgas play off bija uz Juniors komandu no HK Rīga atkomandētais uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.), kurš 4 spēlēs iekrāja 7 punktus (4+3). Pa pieciem punktiem aizvadītajā nedēļā Virslīgas izslēgšanas spēlēs sakrāja 4 spēlētāji: SMScredit.lv uzbrucēji Ronalds Cinks (3 spēlēs 4+1), Renārs Undelis (3 spēlēs 2+3), Valerijs Fiļimonovs (3 spēlēs 1+4) un Juniors vienības uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.; 4 spēlēs 0+5).

Aizvadītajā nedēļā, 24. martā, Ukarinas PHL čempionātā tika aizvadīta spēle, kurā uzspēlēja play off pusfināla sērijā izkritušās komandas un tika noskaidroti PHL bronzas medaļu ieguvēji. Kijevas Sokil un Harkovas Dinamo duelis nonāca līdz pēcspēles metieniem, kuros tad arī uzvarēja Kijevas komanda (3:2 PM). Harkovas komandas vārtus sargāja Dmitrijs Žabotinskis, kuram gan neizdevās tikt pie uzvaras, taču atzīmēšanas vērts ir cits fakts. Saskaņā ar Harkovas Dinamo oficiālās lapas dinamo-kh.com datiem, komandas abos vārtu guvumos rezultatīvi piespēlēja vārtsargs Žabotinskis.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Plašākai ainavai:

  • Citu nedēļu Top 4: tepat
  • Herberta Vasiļjeva individuālā statistika DEL – pointstreak.com
  • Ottawa Senators spēlētāju statistika 2012./2013. g. regulārajā sezonā – nhl.com
  • Šveices NLA 2013. gada izslēgšanas spēļu statistika – swiss-icehockey.ch
  • Seattle Thunderbirds spēlētāju statistika WHL 2013. gada izslēgšanas spēlēs – whl.ca
  • Rīgas Dinamo spēlētāju statistika Cerības kausa izcīņā (2013.) – khl.ru
  • Latvijas Virslīgas 2013. gada play off „koks” un statistika – lhf.lv
  • Ukrainas PHL „bronzas spēles” kopsavilkums (2013-03-24) – dinamo-kh.com

[Attēlā: Herberts VasiļjevsKrefeld Pinguine kapteinis un “rezultāta taisītājs”. Foto avots: kicker.de.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, Juniors (MHL) | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Virslīgas līderi SMScredit.lv kā Liepājas un arī Dinamo “zobu sāpes”

Posted by petrovich27 uz 2013/03/25

SMScredit_lv_vs_Juniors_2013-03-22_A_Zobens_N8_VERS_2Laikā, kad savas sezonas pabeiguši Latvijas hokeja klubi citvalstu čempionātos, kā arī vairums Latvijas hokejistu Eirāzijas hokeja līgās un vēl nav sākušās izlases pārbaudes spēles, starmešu gaismā nonākusi Latvijas Virslīgas play off finālsērija. Izrādās tur ir cīņasspars un pat intriga. Un izrādās ne Liepājas Metalurgs, ne arī Dinamo klubu saimniecības, kas resursiem salīdzinoši bagātākas, vismaz pagaidām netiek galā ar „kaut kādu” SMScredit.lv

SMScredit.lv komanda 2012./2013. g. sezonā beidzot ir aizspēlējusies līdz regulārās sezonas uzvarētāju godam. 8 komandu konkurencē ir aizvadītas 28 spēles, kurās iekrāti 73 punkti. Piedzīvojot vien 4 zaudējumus. Savus pretiniekus „kreditori” pārmētāja divkārtīgi, saražojot vārtu guvumu un zaudējumu starpību +101 izmērā.

Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):

vieta komanda sp. uzv. uzv. pp zaud. pp. zaud. vārtu st. punkti
1. SMScredit.lv 28 24 0 1 3 189-88 73
2. Juniors 28 18 3 0 7 122-67 60
3. Ozolnieki / Monarch 28 17 2 1 8 136-87 56
4. Liepājas Metalurgs – 2 28 16 1 3 8 120-86 53
5. Zemgale / JLSS 28 14 2 1 11 144-125 47
6. HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga) 28 6 1 3 18 97-146 23
7. HS Rīga / Prizma II 28 4 1 0 23 72-148 14
8. SK Rīga-96 28 3 0 1 24 83-216 10

*

Protams, der atcerēties, ka četri no Virslīgas klubiem aizvadīja sezonu kaimiņzemes čempionātos, kas šīm vienībām bija primārāki vismaz regulāro sezonu gaitā. MHL B grupā rāvās trīs komandas – Juniors, Liepājas Metalurgs un Prizma-Rīga (Latvijas Virslīgā oficiāli – HS Rīga / Prizma). Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā startēja SK Rīga-96 puiši. Papildu tam Liepājas pirmā komanda joprojām arī cīnījās Baltkrievijas ekstralīgā. Tāpat jāatceras, ka pirms paša čempionāta izstājās Daugavpils pārstāvji DHK Latgale, kurus aizstājot Virslīgas čempionātu „aizlāpīja” HS Rīga / Prizma II komanda. Tomēr Virslīgas komandu blakus intereses un nevarēšanas nav, vismaz regulārajā sezonā nebija, SMScredit.lv problēma un nekādā ziņā nemazina „esemeskas” vīru nopelnus.

SMScredit.lv „uz papīra”

Kopumā 2012./2013. g. sezonā SMScredit.lv sastāvs arī „uz papīra” izskatās itin brašs. Ne tikai Latvijas Virslīgas līmenim. Ir virkne spēlētāju, kas savulaik spēlējoši augstā līmenī un/vai šosezonas gaitā pārcēlušies no vērā ņemamiem čempionātiem, kuros dažādu iemeslu dēļ nav izdevies palikt. Piemēram, Jānis Brakšs pārcēlās no Krievijas otrās līgas (VHL) Rjazaņas komandas; Sergejs Tjoluškins šosezon uzspēlējis dažādos čempionātos, ieskaitot Kazahstānas Augstāko līgu; Sergejs Pečura šosezon uzspēlējis gan Baltkrievijas ekstralīgā, gan Ukrainas PHL. Dažiem ir arī Rīgas Dinamo pieredze, kas bija aktuāla pirms 3 – 4 gadiem: spēlējošajam trenerim Oļegam Sorokinam plašāka; dažas spēles arī Ronaldam Cinkam un jau nosauktajam Sergejam Pečuram.

Regulārajā sezonā SMScredit.lv komandas rezultatīvākais un Virslīgas otrais rezultatīvākais spēlētājs bija uzbrucējs Renārs Undelis ar 47 punktiem 26 spēlēs. Undeļa pieredzes bagāžā ne tikai plaša pieredze Virslīgā, bet arī Baltkrievijas ekstralīgā nu jau neeksistējošās Rīga 2000, ASK Ogre, DHK Latgale komandās, dažādās Francijas līgās un arī Zviedrijas trešā stipruma čempionātā (Division 1). Komandas otrs rezultatīvākais un līgas trešais „cipariskākais” spēlētājs regulārajā sezonā bija uzbrucējs Vladimirs Mamonovs ar 38 punktiem 19 spēlēs. Jā, tieši tas pats Mamonovs, kurš bija Latvijas nacionālās izlases sastāvā 2006. gada Olimpiskajās spēlēs. Komandas trešais rezultatīvākais regulārajā sezonā bija uzbrucējs Ronalds Cinks (34 punkti 21 spēlē), kurš KHL pirmajās divās sezonās bija Rīgas Dinamo jaunais, „papildu” spēlētājs, bet savas padsmit oficiālās spēles un pāris rezultativitātes punktu uz KHL ledus sakrāja.

Rezultatīvākais „kreditoru” un Virslīgas otrs rezultatīvākais aizsargs 2012./2013. g regulārajā sezonā bija Toms Bluks, kuram 29 punkti 26 spēlēs. Bluks pēdējās trīs sezonas pacīnījās pa Austrumeiropas mazāk hokejisku valstu līgām Polijā, Rumānijā, bet pirms tam bija ilggadējs ASK Ogre spēlētājs. Otrs rezultatīvākais SMScredit.lv aizsargs regulārajā čempionātā bija šīs komandas aktuālās sezonas redzamākais personāžs – Oļegs Sorokins, kuram 27 punkti 24 spēlēs. Sorokina kontā septiņi pasaules čempionāti un viena olimpiāde nacionālajā izlasē, divas sezonas KHL… Jā, Sorokinam ir jau 39 gadi un „lielās līgas” bija pirms sezonām trijām, tomēr kaujasstāvoklis ir pieklājīgs, un arī šosezon varētu itin pieklājīgi uzspēlēt arī augstākā līmenī. Komandas vārtsargi – nu jau Virslīgas veterāni Renārs Kazanovs un Edvīns Silavnieks.

Bet tad pienāca play off

Tā kā SMScredit.lv satilpa regulārās sezonas pirmajās divās vietās, tad dalība Virslīgas izslēgšanas spēlēs sākās no pusfināla, kurā „nāca pretī” Liepājas Metalurgs-2 komanda. Latvijas čempionātā jau ierasta lieta ir tā, ka „lielie klubi” pastiprina savas Virslīgas komandas ar spēlētājiem, kas sezonu aizvadījuši pie klubu „galvenākām” komandām citās līgās. Liepājas Metalurgs šosezon nebija uzņēmums, un cīņā par Latvijas čempionu titulu laukumā laida puišus no pirmās komandas, kas bija jau izstājusies no Baltkrievijas ekstralīgas izslēgšanas spēlēm.

Sērijas pirmajā spēlē 17. martā liepājnieku komandas ierindā bija seši puiši no Baltkrievijas ekstralīgas pamatsastāva. Uzvarēja „esemeska” (5:4). 18. martā Liepājas Metalurgs-2 ierindā jau bija 8 vīri no baltkrievu čempionāta sastāva. Un tik un tā uzvarēja SMScredit.lv (4:3). Tā kā pusfināli Virslīgā ir līdz divām uzvarām, tad „kreditoriem” sausa uzvara 2-0.

Finālā, kas līdz 3 uzvarām, SMScredit.lv pretī ir saņēmuši Dinamo sistēmas jaunatnes komandu Juniors, kas pusfinālā arī ar papildinājumiem no HK Rīga bija pamocījusies pret Ozolnieki / Monarch komandu, bet tomēr sērijā nolauzusi pretiniekus ar 2-1. Finālsērijas pirmajā spēlē 22. martā Juniors ieradās „bez jokiem” – pamatā MHL izslēgšanas spēles pabeigušais HK Rīga sastāvs, ar nelieliem izņēmumiem, no kuriem redzamākais – bez vārtsarga Kristera Gudļevska. Respektīvi, Juniors ierindā bija tikai divi spēlētāji, kas nebija spēlējuši sezonas gaitā HK Rīga sastāvā – uzbrucējs Maksims Osipovs un aizsargs Mikus Ābelītis. Neskatoties uz faktisku HK Rīga sastāvu, pirmajā spēlē uzvarēja SMScredit.lv (5:3).

Sērijas otrai spēlei Dinamo saimniecība piegāja vēl nopietnāk. 23. martā cīņai pret „kreditoriem” ir jau mobilizēts pastiprinājums ar KHL spēļu pieredzi – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais un aizsargs Mārtiņš Porejs. Ja Porejs sezonas gaitā bija uzspēlējis arī HK Rīga sastāvā, tad Bičevskis un Biezais nebija spēlējuši HK Rīga ierindā, bet tikai Rīgas Dinamo. Elvijs Biezais kā reizi bija viens no galvenajiem laika apstākļu veidotājiem Juniors sastāvā (2+1 punkti). 1:4 spēles 25. minūtē jau izskatījās pēc SMScredit.lv „gulbja dziesmas”. Dinamo papildspēki, šķita, brauc pāri „kreditoriem” ar ceļa rulli… Acīmredzot tā arī šķita „junioriem”… Gala beigās 6:4 SMScredit.lv labā! Sērijā vadībā 2-0.

Kas tālāk? Vairs Juniors/HK Rīga/Dinamo saimniecības vadība nevar atļauties „netrāpīt”, protams, ja saglabā nopietnus nodomus Latvijas čempionu titula virzienā. Bet ko darīt? Komandas oficiālajā pieteikumā ir vēl Roberta Bukarta, Oskara Cibuļska, Andra Džeriņa, Mika Indraša, Ginta Meijas, Vitālija Pavlova, Gunāra Skvorcova, Kristapa Sotnieka, Jura Upīša vārdi. Vai Juniors sērijas trešajai spēlei, kas paredzēta pirmdien – 25. martā, tiks „izmisīgi” pastiprināts ar vēl kādiem dinamiešiem? Tā, lai droši. Ir jau vēl kāda nianse: kāda būs kauna mērvienība, ja arī ar lielāku dinamiešu īpatsvaru Juniors sērijā zaudēs SMScredit.lv vīriem?

Ka līdzšinējais Juniors/HK Rīga komplekts un arī Liepājas Metalurgs-2 ar baltkrievu ekstralīgas papildspēkiem zaudē SMScredit.lv komandai, patiesībā nav ne pārsteigums, ne kauns. Protams, var pieņemt, ka principā Latvijas Virslīgas komandas ir pusprofesionāļi un amatieri, taču vajadzētu vēlreiz ieskatīties SMScredit.lv sastāvā. Nu nav „kreditori” nekādi nīkuļi. Tikai pāris spēlētājiem nav Baltkrievijas ekstralīgas pieredze, daļa spēlētāju pērnsezon un/vai šosezon ir cīnījušies salīdzinoši pieklājīgās līgās, kas nav švakākas par Baltkrievijas ekstralīgu. Ar ko tad Liepājas vīri no Baltkrievijas ekstralīgas būtu galvastiesu pārāki par SMScredit.lv??? Vai – kas ir tā principiālā pārākuma bagāža HK Rīga puišiem, kas cīnās jaunatnes līgā? Jā, fiziskā forma, ātrums – to jaunatnei neatņemt. Ar to acīmredzot ir par maz.

SMScredit.lv pretinieku „pieaugošā kvalifikācija” 2013. gada izslēgšanas spēļu gaitā (saskaņā ar lhf.lv; iekavās rezultativitāte, ja ir bijusi, konkrētajā spēlē):

datums pretinieks sp. no Baltkr. ekstralīgas sp. no MHL A sp. no KHL rez.
2013-03-17 Liepājas Metalurgs-2 Kuzmenkovs (0+2); Mickēvičs (0+2); Birziņš (1+0); Gipters (0+1); Straupe (0+1); Bajaruns; Grīvalds*; Makarovs* 5:4
2013-03-18 Liepājas Metalurgs-2 Straupe (2+0); Bajaruns (1+1); Birziņš (0+2); Mickēvičs (0+1); Demiters; Kuzmenkovs; Ozoliņš; Siksna; Ārinieks*; Grīvalds*; Hodzko*; Kaļinovskis*; Makarovs*; Mazurs-Mago* 4:3
2013-03-22 Juniors Golovkovs (2+1); Sarkanis (1+2); Maslovskis (0+2); Smirnovs (0+1); Begovs; Birzītis; Cimermanis; Dīķis; Jaks; Jeļisejevs; Kondrāts; Kurmis; Kr.Lipsbergs; Rancevs; Salija; Siksnis; Straupe; Ševčenko; Škuratovs 5:3
2013-03-23 Juniors -** Jeļisejevs (1+1); Golovkovs (1+0); Maslovskis (0+1); Begovs; Birzītis; Cimermanis; Dīķis; Jaks; Kurmis; Kr.Lipsbergs; Rancevs; Salija; Sarkanis; Siksnis; Ševčenko; Škuratovs Biezais (2+1); Bičevskis (0+1); Porejs** (0+1) 6:4

*

P.S. * Spēlētāji, kuriem 10 un mazāk spēļu Baltkrievijas ekstralīgā: Makarovam 1, Grīnvaldam 5, Hodzko 1, Mazuram-Mago 2, Āriniekam 10, Kaļinovskim 1 spēle. ** Porejam šosezon arī Baltkrievijas ekstralīgas un MHL A pieredze; tomēr vairāk Rīgas Dinamo sastāvā.

P.P.S.

Neatkarīgi no finālsērijas rezultāta, to jau ir uzvarējusi SMScredit.lv komanda. Neatkarīgi no tā, kurš cilās Latvijas čempionu kausu. „Esemeskas” ir parādījuši, ka var. Nav jābūt ekspertam, lai saprastu, ka jebkura KHL komanda pat ar pussastāvu ir stiprāka par jebkuru Latvijas Virslīgas komandu. Atklāts paliek jautājums, vai šādas ekspertīzes loma jāuzņemas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālam?

SMScredit.lv spēlētāju statistika 2012./2013. g. regulārajā sezonā (pēc komandas visām 28 spēlēm; BEks = Baltkrievijas ekstralīga):

spēlētājs dz. sp. punkti SM BEks pier. LAT nac. izl. PČ/OS
UZBRUCĒJI
1. Renārs Undelis 1984. 26 18+29 8
2. Vladimirs Mamonovs 1980. 19 19+19 26 jā (OS 2006.)
3. Ronalds Cinks 1990. 21 13+21 10
4. Mareks Jass 1976. 22 14+16 28 jā (PČ 1999.)
5. Aleksandrs Kerčs juniors 1990. 26 11+18 38
6. Valerijs Fiļimonovs 1979. 28 14+14 18
7. Jurijs Kļujevskis 1986. 27 11+17 10
8. Mihails Kokļins 1985. 28 13+14 34
9. Andrejs Kardašs 1979. 28 11+14 26
10. Jānis Pētersons 1985. 26 7+13 16
11. Andrejs Maslovskis 1984. 9 4+7 25
12. Dmitrijs Korņilovs 1982. 11 4+5 80
13. Kārlis Rožkalns 1989. 20 1+7 4
14. Romāns Glazkovs 1984. 7 3+1 4
15. Sergejs Pečura 1987. 4 2+2 2 jā (PČ 2010.; 2011.)
16. Vladislavs Vodolažskis 1984. 1 0+0 0
AIZSARGI
1. Toms Bluks 1982. 26 4+25 42
2. Oļegs Sorokins 1974. 24 8+19 32 jā (OS 2002.; PČ 2001.; 2002.;; 2003.; 2004.; 2005.; 2007.; 2009.)
3. Jānis Zaka* 1980. 21 8+12 24
4. Renārs Valters 1985. 22 7+13 24
5. Andrejs Lavrenovs 1982. 23 4+13 101
6. Sergejs Tjoluškins 1983. 14 5+10 35
7. Dmitrijs Šancovojs 1985. 26 2+11 28
8. Agris Ozoliņš* 1990. 24 4+8 8
9. Jānis Brakšs 1987. 9 0+7 37
10. Edvards Zariņš 1991. 24 1+5 4
11. Dmitrijs Kiremšins 1974. 1 1+2 0
VĀRTSARGI dz. sp. (sp. laiks) GAA (punkti) SM BEks pier. LAT nac. izl. PČ/OS
1. Renārs Kazanovs 1984. 19 (1023:33) 2.93 (0+2) 2
2. Edvīns Silavnieks 1977. 13 (642:40) 3.27 (0+0) 0

*

P.S. * Spēlētājiem LHF statistika norādīti aizsargu un uzbrucēju ampluā: Jānim Zakam 15 spēles kā aizsargam, 6 – kā uzbrucējam; Agrim Ozoliņam 22 spēles kā aizsargam, 2 – kā uzbrucējam. Treneris – Aigars Razgals.

Pagaidām Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs rezultatīvākie SMScredit.lv spēlētāji ir Valerijs Fiļimonovs (4 spēlēs 2+7 punkti), Renārs Undelis (4 spēlēs 3+5 punkti) un Ronalds Cinks (4 spēlēs 5+2 punkti).

Nedaudz vēl: lhf.lv

[Attēlā: SMScredit.lv vīri spēlē pret Juniors komandu 2013. gada 22. martā; #23 – viens no komandas vilcējiem un “advokātiem” – Oļegs Sorokins. Foto autors: Āris Zobens.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL) | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Subaru pret Škoda, kā arī Dinamo un Liepājas nopietnie nodomi Latvijas Virslīgā

Posted by petrovich27 uz 2013/03/18

Kenins_ZSC_Lions_vs_HC_Davos_2013_marts_zsclions_chPlay off nav joka lieta… Tādēļ arī lielā daļā jaudīgāko Eiropas čempionātu izslēgšanas spēļu statistikas ailītēs līdzās spēlētāju uzvārdiem mēdz būt mazāka „izmēra” cipari nekā turnīru regulārajās daļās. Tas arī attiecas uz importa līgās spēlējošiem Latvijas spēlētājiem, kuru apjoms apmēram aritmētiskā progresijā beidz savas sezonas. Kur – sezona beidzas, netiekot izslēgšanas spēlēs; kur – ceturtdaļfināli; citur – pusfināli… 11. – 17. marta nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Ronalds Ķēniņš

Aizvadītajā nedēļā „mazo varoņdarbu” Šveices jaudīgākā čempionāta (NLA) izslēgšanas spēļu ceturtdaļfināla stadijā sastrādājusi Latvijas izlases uzbrucēja Ronalda Ķēniņa pārstāvētā ZSC Lions vienība. Šis Cīrihes klubs 3 spēļu gaitā „nolauza” sēriju sev par labu, atspēlējoties šajā seriālā no 1-3 uz 4-3 pret Davosas klubu. Sava loma šajā ‘come back’ bija arī Ķēniņam, kurš tās nedēļas play off 3 spēlēs guva svarīgus 2 punktus (1+1) un lietderības koeficientu +1. Pēc tam, kad Subaru (ZSC Lions sponsors) ir noskrējis Škodu (HC Davos sponsors), pusfinālā būs „jāsamērās” ar Opeli, t.i., HC Fribourg-Gottéron komandu, kas NLA regulāro sezonu pabeidza 1. vietā. Atgādinājumam: ZSC Lions regulārajā čempionātā jeb kvalifikācijā, kā to sauc Šveicē, palika 4. vietā.

2. Juris Upītis

KHL Cerības (Nadeždas) kausa izcīņa pamazām „iesilda” un dod punktu garšu tiem Dinamo jaunākā gala spēlētājiem, no kuriem regulārās sezonas gaitā rezultativitāti varēja sagaidīt maz vai nemaz. Tiesa, daļai no viņiem, t.sk. Upītim, regulārajā sezonā spēļu bija tik, cik nebija… Bet cīņās par Nadeždu met Bukarts, met Pavlovs, tagad arī Skvorcovs. Aizvadītās nedēļas spēļu labākais trāpītājs Rīgas Dinamo „cerību spēlēs” bija uzbrucējs Juris Upītis, kuram 3 spēļu summā divi vārtu guvumi (2+0) un līdzvērtīgs lietderības koeficients +2.

3. Roberts Lipsbergs

Kanādas junioru elitē – Rietumos (WHL) – izcili rezultatīva nedēļa ir izdevusies Latvijas U-20 izlases uzbrucējam Robertam Lipsbergam (dz. 1994.). ASV, Vašingtonas štatā bāzētās Seattle Thunderbirds komandas labā Lipsbergs-jaunākais 3 spēlēs guva 8 punktus (6+2)!!! Lietderības koeficients šajā komplektā +2. Attiecīgi Roberts Lipsbergs stiprina komandas rezultatīvākā spēlētāja statusu – 58 punkti 64 spēlēs, bet lietderība diezgan bēdīga -11 izskatā. Šobrīd R. Lipsbergs ir WHL līgas otrais rezultatīvākais jaunpienācējs (Rookie). Neslikti, ļoti neslikti.

4. Toms Andersons

Šveices jaudīgākās junioru līgas (Jr. Elite A) izslēgšanas spēlēs līdz finālam aizcīnījās Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Toms Andersons (dz. 1993.) un viņa pārstāvētā komanda SC Bern Future (U20), kas regulāro sezonu (kvalifikāciju) bija pabeigusi 4. vietā. 11. – 17. marta nedēļas gaitā Bernes junioru komanda aizvadīja finālsērijas pēdējās divas spēles, sērijā kopumā piekāpjoties ar 1-3 Ķēniņa „jaunākajiem brāļiem” – Cīrihes kluba junioru komandai GCK / ZSC Lions U20. Play off fināla seriāla 2 spēļu gaitā Toms Andersons tika pie diviem vārtu guvumiem (2+0), bet nācās samierināties ar Šveices junioru vicečempiona titulu.

Topa „aizkadrā”

Rīgas Dinamo sastāvā Nadeždas kausa izcīņas 3 spēlēs ar diviem rezultativitātes punktiem, bet proporcijā 1+1, atzīmējās 3 Latvijas hokejisti. Virknējot pēc lietderības koeficienta: Miks Indrašis (+4); Andris Džeriņš (+1); Gunārs Skvorcovs (±0). ASV koledžu hokeja plašumos (NCAA D1) Bowling Green State University hokeja komandā aizvadītajā nedēļā 2 spēles fiksētas aizsargam Ralfam Freibergam; šajās 2 spēlēs 2 punkti (0+2) un lietderība +1. Aizvadītajā nedēļā no MHL B grupas izslēgšanas spēlēm ceturtdaļfināla stadijā izstājās Liepājas Metalurgs jaunatnes komanda, kas piekāpās Almetjevskas Sputņik vienībai sērijā ar 2-3. Nedēļas gaitā liepājnieki MHL B grupas play off-os aizvadīja 3 spēles. Šajās spēlēs rezultatīvākais bija uzbrucējs Bruno Zabis ar 4 punktiem (1+3) un lietderību +1.

Pamazām, iesilstot Latvijas Virslīgas play off-am, ir vērts vairāk ieskatīties arī Latvijas čempionāta norisēs, kurām ir potenciāls kāpināt jaudas. Proti, Liepājas Metalurgs-2 (ja patīk, Liepājas Metalurgs-3) vienība jau 11. – 17. marta nedēļas spēlēs ir saņēmusi papildspēkus no Liepājas Metalurgs galvenās komandas, kas izstājusies no Baltkrievijas ekstralīgas play off-iem. Zināmas papildu rokādes varēs iestudēt arī no MHL B grupas izslēgšanas spēlēs iepriekš aizņemtā sastāva daļas. Savukārt, Juniors (ja jau, tad jau: Dinamo-3) komandas sastāvā Virslīgas čempionātam ir pieteikti kā HK Rīga hokejisti, tā daļa no Rīgas Dinamo sastāva, kas pagaidām aizņemts Cerības kausa izcīņā. Attiecīgi, ja Juniors un Liepājas komandas pārvarēs pusfinālus, tad finālā potenciāli iespējams Virslīgas ikdienai neierasts liepājnieku un Dinamo saimniecības duelis. Un šajā gadījumā nekāda fārmkluba draudzības saites nav aktuālas…

Bet pagaidām – aizvadītajā nedēļā, ne nez Liepājas galvenās komandas spēlētāju atbalsta, Liepājas Metalurgs-2 ir pārvarējuši ceturtdaļfinālu ar Jelgavas komandu pretiniekos. Bet pusfinālā liepājniekiem arī ar papildspēkiem bija izrādījies par maz, lai pieveiktu regulārās sezonas uzvarētājus SMScredit.lv. Savukārt, Juniors pusfināla sērijas pirmajā spēlē pieveica Ozolnieki / Monarch vienību. Jāpiebilst, ka Juniors sastāvs bija saņēmis papildinājumu no HK Rīga komandas, kas, savukārt, aizvadītajā nedēļā izstājās no „oriģinālā” MHL izslēgšanas spēlēm.

Virslīgas izslēgšanas spēļu sakarā arī aizvadītās nedēļas rezultatīvākie Latvijas play off-os: Ozolnieki / Monarch uzbrucējs Valentīns Feoktistovs (3 spēlēs 2+3 punkti) un Liepājas Metalurgs-2 aizsargs Ričards Birziņš (2 spēlēs 1+4 punkti). Rezultatīvāko kontekstā jāatgādina, ka regulārās sezonas stiprākās komandas SMScredit.lv 91. vieta) un Juniors (2. vieta) dalību izslēgšanas spēlēs sāka tikai no pusfināla un 11. – 17. marta nedēļā aizvadīja tikai vienu spēli, kas tomēr rezultativitātes Topā dod nelielu handikapu Ozolnieki / Monarch un Liepājas komandām, kuras minētajā nedēļā uzspēlēja pa 3 spēlēm.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Ronalda Ķēniņa foto fiksēts kādā no ZSC Lions ceturtdaļfināla sērijas spēlēm pret HC Davos 2013. gada martā; foto avots: zsclions.ch.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), KHL, Liepājas Metalurgs (MHL) | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

nacionālā čempionāta kolorīts

Posted by petrovich27 uz 2011/03/06

par Latvijas Virslīgu jārunā labu vai neko, izejot no pamatdomas: labi, ka šāds čempionāts vispār pastāv. jo nacionālā čempionāta “savietošanās” ar Latvijas komandu startu kaimiņvalstu – Baltkrievijas un Krievijas atklātajos čempionātos atstāj zināmas sekas. bet Latvijas Virslīga ir, un turklāt kuplākā komandu skaitā pārstāvēta nekā pirms sezonas – 9 komandas šosezon pret 6 pirms gada. Virslīgas komandu skaitu zināmā mērā arī ietekmē fakts, ka nu jau kādu laiku Latvijā nenotiek nacionālais U-20 čempionāts. arī daži speciālisti Latvijas Virslīgu ir nodēvējuši par U-20 čempionātu “ar izņēmumiem”.

Ozolnieki/Monarch joprojām

2010./2011. g. sezonas pirmais trijnieks Latvijas Virslīgas regulārajā čempionātā ir pārmantojies no iepriekšējās sezonas: 1. Ozolnieki/Monarch; 2. Liepājas Metalurgs-2; 3. DHK Latgale. tas šajā gadījumā izskatās likumsakarīgi, jo šīs 3 vienības ir vienīgās Latvijas komandas, kas Latvijas Virslīgā startē vismaz trešo sezonu pēc kārtas. visi pārējie, atskaitot Lietuvas vienību, staigā: pazūd, uzrodas, piedzimst no jauna.

jau otro sezonu pārliecinoši Latvijas regulārā čempionāta uzvarētāji ir “vilki” – Ozolnieki/Monarch vienība, kas pēc būtības ir veterānu komanda. līdzās komandas kodolam uz ledus “vilku” formā šosezon ir devušies arī tādi personāži kā Artis Ābols, Aigars Cipruss, Viktors Ignatjevs, kuri ikdienā aizņemti Dinamo sistēmas komandu trenēšanā, kā arī Ozolnieki/Monarch komandas spēlējošais galvenais treneris Sergejs Povečerovskis (dz. 1960.). vismaz pagaidām, lai būtu Latvijas Virslīgas pārliecinoša līderkomanda, ar pieredzi un “neizlietotu” meistarību pilnībā pietiek.

jaunās play off īpatnības

šosezon Latvijas Atklātā čempionāta izslēgšanas spēles ir konstruētas tā, ka play off-ā “netrāpīt” ir grūtāk nekā “trāpīt” – 8 no 9 komandām kvalificējas izslēgšanas spēlēm. pērn “atlase” bija mazāk ietilpīga – no 6 komandām play off-ā tika 4 vienības, kurām pusfināla stadijā pieslēdzās abas Latvijas komandas, kas regulāro sezonu aizvadīja Baltkrievijas ekstralīgā (Liepājas Metalurgs un Dinamo Juniors). šosezon komandas no “svešām līgām” Latvijas play off-iem netiek “pielaistas”. taču nav tā, ka Baltkrievijas ekstralīgā “karojošos” nav iespējams satikt Latvijas “kausa” izcīņā. Liepājas Metalurgs mēdz mazliet “reinkarnēties” Liepājas Metalurgs-2 formātā.

2011. gada play off pirmā kārta (ceturtdaļfināls) – sērijas līdz 2 uzvarām – jau ir pārvarētas bez pārsteigumiem, atbilstoši turnīra tabulas kārtas numuriem. turklāt visu sēriju rezultāti 2-0.

  • Ozolnieki/Monarch kārtējo reizi apliecināja savas klases atšķirību no turnīra tabulas lejasdaļas, šajā gadījumā HS Rīga/LSPA vienības, ar rezultātiem 16:0 un 17:2.
  • Liepājas Metalurgs-2 pirmajā spēlē pret HS Rīga/Prizma vienību palaida Baltkrievijas play off-iem briestošo “lielās” komandas sastāvu ar Vladimiru Mamonovu, Viktoru Bļinovu, Ediju Brahmani, Gunāru Skvorcovu utt. laukumā, Dmitriju Žabotinski & Māri Jučeru uz maiņām vārtos. attiecīgi likumsakarīgs rezultāts 12:0. lai arī liepājnieki spēlēja uz pusspēku vai divtrešdaļspēku, tāpat ir skaidrs, ka Baltkrievijas ekstralīgas vidusmēra komanda nav ar Latvijas Virslīgas turnīra otrās puses komandām salīdzināms lielums. otrajā spēlē liepājnieki “pasniedza” Liepājas Metalurgs-2 sastāvu “īstajā” versijā, un arī rezultāts bija “šaurāks” – 3:0.
  • DHK Latgale komandai, lai uzvarētu lietuviešu vienību Energija-Orakulas, bija pieticis ar vienu uzvaru laukumā (4:1). otru uzvaru daugavpiliešiem ieskaitīja bez spēles – “[..] jo ledus arēna Viļņā nebija sagatavota spēlei – uz aizsargbortiem netika uzstādīti hokejam nepieciešamie aizsargstikli. Līdz ar to, pamatojoties uz Virslīgas hokeja čempionāta reglamenta punktu 15.1 Lietuvas komandai tika piešķirts tehniskais zaudējums ar 0:5.” (citāts no lhf.lv).
  • arī “konceptuālais” SMScredit.lv nokārtoja attiecības 2 spēlēs ar konkurentiem – Zemgale/JLSS. kopumā jelgavnieku atgriešanos Latvijas Virslīgā “spečuki” vērtē atzinīgi. gan dēļ normālā snieguma Virslīgā, gan dēļ cerībām uz kluba “piramīdas” iekopšanu.

Latvijas play off 2. kārta (pusfināls)

otrās kārtas pāri ir noskaidrojušies: Ozolnieki/Monarch pret SMScredit.lv; Liepājas Metalurgs-2 pret DHK Latgale. šīs spēles sāksies 8. martā un prognozējami būs līdzsvarotākas un interesantākas. savu asumu Latvijas play off turpinājumā varētu ienest Liepājas Metalurgs-2 komandas papildinājumi “no augšas”, protams, ja Liepājas Metalurgs “lielā” komanda būs pārtraukusi dalību Baltkrievijas ekstralīgas izslēgšanas spēlēs pirms “otrā komanda” nebūs pabeigusi dalību Latvijas play off-ā.

tradicionālās nebūšanas Ogrē

jau n-to sezonu viena no Latvijas Virslīgas kartes “sāpīgajām” vietām ir Ogre. pēc ASK Ogre “izbeigšanās” stafeti pārņēmusī HK Ogre katru no savām divām sezonām nevar noslēgt bez “grūtībām”. tradicionālais “mīlas trijstūris”: komanda – halle – pašvaldība. neiedziļinoties detaļās, ir skaidrs, ka auglīga komandas pastāvēšana būs iespējama, ja vismaz viens “stūris” nomainīsies. pretējā gadījumā problēma tiks atlikta kā laika bumba.

vai tā būtu Dinamo hokeja skolas filiāle, kā minējis Ogres novada pašvaldības Domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis, vai kāds cits risinājums. svarīgi, lai problēmas risināšana nenonāktu tādā stadijā, kā tas ir Aizkrauklē, kur, kā zināms, halle ir “iesaldēta” šī vārda pārnestā nozīmē.

Latvijas Virslīgas 2010./2011. g. sezonas regulārā čempionāta noslēguma tabula:

vieta komanda sp. U UP Z ZP vārti SM punkti
1. Ozolnieki / Monarch 32 28 2 2 0 236-77 714 88
2. Liepājas Metalurgs – 2 32 23 0 7 2 178-76 470 71
3. DHK Latgale 32 21 1 8 2 161-76 434 67
4. SMScredit.lv 32 19 2 10 1 172-116 660 62
5. Zemgale/JLSS 32 14 2 14 2 103-136 804 48
6. Energija-Orakulas (Elektrēni) 32 12 2 15 3 118-123 748 43
7. HS Rīga/Prizma 32 6 2 23 1 90-169 731 23
8. HS Rīga/LSPA 32 4 1 25 2 78-234 557 16
9. HK Ogre 32 4 1 27 0 73-202 647 14
                   

Latvijas Virslīgas play off 1. kārta (pēc 4. marta spēlēm):

komanda 1. sp. 2. sp. sērijā
1. Ozolnieki / Monarch 16:0   2-0
8. HS Rīga/LSPA   17:2
       
2. Liepājas Metalurgs – 2 12:0   2-0
7. HS Rīga/Prizma   3:0 
       
3. DHK Latgale 4:1   2-0
6. Energija-Orakulas (Elektrēni)   5:0*
       
4. SMScredit.lv 4:1   2-0
5. Zemgale/JLSS   3:0
 
* Lietuvas komandai ieskaitīts tehniskais zaudējums.
       

lasāmvielai & izziņām:

[foto fiksēts Ozolnieki/Monarch spēlē pret Liepājas Metalurgs-2 komandu 2010. gada 27. novembrī; foto autors: Aigars Prūsis.]

Posted in hokejs | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

kur pazuda Dinamo Juniors?

Posted by petrovich27 uz 2010/10/30

2009./2010. g. sezona bija izrādījusies pirmā un vienīgā Dinamo Juniors komandas pastāvēšanas vēsturē. savā vienīgajā sezonā “juniori” tīri “ciešami” nostartēja Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgas play offizcīnīja Latvijas čempionu titulu. pēc tam, nocacīti sakot, Dinamo Juniors transformējās par MHL vienību HK Rīga. nosacīti tāpēc, ka vairāk “pēc formas” – kā Dinamo jauniešu komanda. “pēc satura” – no Dinamo Juniors 46 spēlētājiem, kas uzspēlēja Dinamo Juniors krāsās oficiālajās Baltkrievijas ekstralīgas un/vai Latvijas Virslīgas spēlēs, 12 hokejisti bija nokļuvuši HK Rīga sastāvā. ieskaitot divus puišus, kas jau sezonas gaitā bija pametuši “juniorus” (Toms Broks un Vladislavs Dobreņkijs), kā arī ieskaitot Ronaldu Cinku, kurš tagad ir pametis HK Rīga sastāvu un Dinamo sistēmu.

kopumā pērnsezonas Dinamo Juniors sastāvā spēlējušie 19 hokejisti ir palikuši Dinamo sistēmā. kā jau minēts – 11 puiši “loka kājas” par HK Rīga, 7 vīri dažādā “biežumā” spēlē Rīgas Dinamo sastāvā KHL laukumos, bet vēl 1 (Sergejs Naumovs) turpina būt Dinamo sistēmas vārtsargu treneris. vēl par nosacīti Dinamo sistēmā palikušu varētu būt saucams Koba Jass, kurš 2010./2011. g. sezonā cīnās Liepājas Metalurga rindās. starp citu, viņam šosezon fiksēta arī spēle Latvijas Virslīgas vienības SMScredit.lv sastāvā.

lielākā Dinamo Juniors hokejistu “partija” ārpus Dinamo sistēmas ir nonākusi Latvijas Virslīgas “dzīslās” – 8 hokejisti, neskaitot jau minēto K.Jasu, 2010./2011. g. sezonu ir uzsākuši Virslīgas dažādās vienībās. pa diviem “junioriem” ir nonākuši DHK Latgale, HS Rīga / Prizma, Ozolnieki / Monarch, Zemgale / JLSS sastāvos. jādomā, ka, ja ne visi, tad daļa šo hokejistu sezonas sākumu uztver kā “iesildīšanos” un cer sezonas gaitā pārcelties uz jaudīgākām līgām. taču pastāv iespēja, ka Latvijas Virslīgas komandām būs “jāuzņem” hokejisti, kuriem CV ailītē pie šīs sezonas stāv jautājuma zīme.

savukārt, 11 hokejisti no pērnā Dinamo Juniors ir “atraduši laimi un pielietojumu” klubos ārpus Latvijas. “sadalījumā” diezgan uzskatāmi atspoguļojas Latvijas hokejistu “trimdas vietu” popularitāte un jaunatklājumi 2010./2011. g. sezonā. 4 “juniori” sezonu uzsākuši Lielbritānijas hokeja līgās. starp citu, Ervīns Muštukovs ir pat pamanījies kļūt par britu stiprākās līgas (EIHL) septembra labāko spēlētāju.

3 hokejisti no Dinamo Juniors sastāva sezonu uzsākuši Ziemeļamerikā – Ralfs Freibergs, Kristiāns Pelšs un Edgars Ribakovs. tiesa, raugoties no Latvijas hokeja perspektīvām, Ribakova gaitas ir mazāk interesantas, jo viņš pārstāv Lietuvas krāsas.

divi “juniori” ir noturējušies Somijas klubu sastāvos – Armands Bērziņš un Roberts Jekimovs. tiesa, jāpebilst, ka Jekimovs jau 2009./2010. g. sezonas gaitā nometinājās sava esošā kluba sastāvā. savukārt Dinamo Juniors kapteinim Jānim Straupem sanāca uzsākt sezonu HeKi komandas sastāvā Somijas 2. stipākās līgas (Mestis) sastāvā, bet neizdevās noturēties. pa vienam Dinamo Juniors hokejistam ir nonākuši Zviedrijā un Kazahstānā.

bet ir vēl virkne Dinamo Juniors puišu, par kuru turpmākām gaitām skaidrības nav. daži no viņiem cenšas sevi uzturēt formā, trenējoties kopā ar amatieru komandām vai individuāli. atliek viņiem vien novēlēt, lai tuvāk sezonas vidum arī viņiem ir darbs pēc iespējas tuvāk vēlmēm.

Dinamo Juniors spēlētāji, kas aizvadījuši kaut vienu spēli komandas oficiālajās spēlēs Baltkrievijas ekstralīgā un/vai Latvijas Virslīgas play off + vārtsargi, kas bijuši pieteikti sastāvā, bet nav spēlējuši (ieskaitot spēlētājus, kas pametuši komandu arī 2009./2010. g. sezonas gaitā; iespējams, nav fiksēti visi atjauninājumi):

  spēlētājs (dz.g.) klubs 2010./2011.g. (uz 2010-10-29)
  VĀRTSARGI  
V Toms Broks (1991.)  HK Rīga (MHL)
V Nauris Enkuzens (1989.) ?
V Jānis Mētra (1991.) HS Rīga / Prizma (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
V Ervīns Muštukovs (1984.) Sheffield Steelers (EIHL = Lielbritānijas 1.)
V Sergejs Naumovs (1969.) Rīgas Dinamo vārtsargu treneris
V Nikolajs Žurkovs (1990.) ?
  AIZSARGI  
A Edgars Apelis (1989.) DHK Latgale (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
A Ričards Birziņš (1989.) Beibaris (Atirau; Kazahstānas 1.)
A Jānis Bullītis (1990.) ?
A Oskars Cibuļskis (1988.) Rīgas Dinamo (KHL)
A Ralfs Freibergs (1991.) Texas Tornado (NAHL)
A Mārtiņš Gipters (1989.)* Ozolnieki / Monarch (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
A Krišs Grundmanis (1989.) Hull Stingrays (EIHL = Lielbritānijas 1.)
A Mārtiņš Jakovļevs (1991.) HK Rīga (MHL)
A Gvido Kauss (1990.) ?
A Krišs Kupčus (1990.) Zemgale/JLSS (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
A Aldis Pizāns (1989.) Ozolnieki / Monarch (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
A Mārtiņš Porejs (1991.) HK Rīga (MHL)
A Jēkabs Rēdlihs (1982.) Rīgas Dinamo (KHL)
A Krišjānis Rēdlihs (1981.) Rīgas Dinamo (KHL)
A Kristaps Sotnieks (1987.) Rīgas Dinamo (KHL)
A Ēriks Ševčenko (1991.) HK Rīga (MHL)
  UZBRUCĒJI  
U Edgars Bebris (1991.) Sheffield Steeldogs (EPIHL = Lielbritānijas 2.)
U Armands Bērziņš (1983.) HPK (SM liiga = Somijas 1.)
U Māris Bičevskis (1991.) HK Rīga (MHL)
U Elvijs Biezais (1991.) HK Rīga (MHL)
U Vladimirs Borovkovs (1990.) DHK Latgale (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
U Roberts Bukarts (1990.) Rīgas Dinamo (KHL)
U Ronalds Cinks (1990.) ?
U Vladislavs Dobreņkijs (1991.) HK Rīga (MHL)
U Andris Džeriņš (1988.) Rīgas Dinamo (KHL)
U Toms Hartmanis (1987.) Newcastle Vipers (EIHL = Lielbritānijas 1.)
U Miks Indrašis (1990.) HK Rīga (MHL)
U Koba Jass (1990.) Liepājas Metalurgs (BAČ ekstralīga = Baltkr. 1.)
U Roberts Jekimovs (1989.) Jokipojat (Mestis = Somijas 2.)
U Miks Lipsbergs (1991.) HK Rīga (MHL)
U Gints Meija (1987.) Rīgas Dinamo (KHL)
U Kristiāns Pelšs (1992.) Edmonton Oil Kings (WHL; Kanāda juniori)
U Aldis Popens (1990.) ?
U Edgars Ribakovs (1991.) Austin Bruins (NAHL)
U Jānis Straupe (1989.) ?
U Toms Tiļļa (1990.) Sollentuna HC (2. divīzija = Zviedrijas 4.)
U Juris Upītis (1991.) HK Rīga (MHL)
U Henrijs Uzraugs (1990.) Zemgale/JLSS (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
U Raimonds Vilkoits (1990.) HK Rīga (MHL)
U Mārcis Zembergs (1988.) HS Rīga / Prizma (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
  * Mārtiņš Gipters Ozolnieki / Monarch sastāvā fiksēts kā uzbrucējs.  
       

izziņām:

  • LHF statistikas lapa – statistika.lhf.lv
  • Dinamo Juniors statistika Baltkrievijas ekstralīgā: tepat
  • Dinamo Juniors statistika Latvijas Virslīgas play off: tepat

[attēlā Dinamo Juniors puiši pēc spēles pret Liepājas Metalurgs uzvarējuši Latvijas Virslīgas play off-ā un ieguvuši Latvijas čempiona titulu; Liepājā, 2010. gada 5. aprīlī. foto avots: dinamoriga.eu.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

SK Rīga – droša Dinamo “aizmugure”?

Posted by petrovich27 uz 2010/06/26

nav tā, ka Latvijā katru gadu “ražotu” desmitiem hokeja talantu, kurus pēc noteikta laika draftētu un pēc tam sastāvos “ieņemtu” NHL vienības. tomēr hokeja “talantu fabrikas” Latvijā ir, un viena no šādām “ražotnēm” ir “sajūgta” vienā mehānismā ar Latvijas superklubu – Rīgas Dinamo. runa ir par SK Rīga, kas pērn tapa izvēlēta par bāzi fārmkluba Dinamo Juniors tapšanai un kas “stāv” pie MHL-ā (Jauniešu hokeja līgā) šogad uzņemtā HK Rīga “pamatiem”.

no SK Rīga “apcirkņiem” redzamākā ir Leonīda Tambijeva trenētā vienība SK Rīga / Profs -18, kas 2009./2010. gadā nostartēja Latvijas Atklātajā čempionātā (LAČ), ieņemot 5. vietu no 6 komandām. šī pati vienība, ar dažām korekcijām, ļoti labi nostartēja Baltkrievijas Junioru līgā (Юниорская лига), kurā cīnījās 12 komandas, kas komplektētas no 1992. – 1993. gados dzimušiem puišiem. SK Rīga-93, kāds bija šīs vienības nosaukums Baltkrievijas Junioru līgā, ieņēma 1. vietu B apakšgrupā un 2. vietu līgā. piebilde: Liepājas Metalurgs vienība šajā pašā Baltkrievijas Junioru līgā ieņēma 2. vietu A apakšgrupā un 4. vietu visā līgā.

SK Rīga komanda, kas pamatā sakomplektējās no SK Rīga / Profs – 18 puišiem ar nelielu “piešprici” no Dinamo Juniors un Ozolnieki Juniors, ieņēma 4. vietu (no 6 komandām) MHL kvalifikācijas turnīra A grupā (2010. g. martā).

SK Rīga vienības 2009./2010 .g. sezonā startēja arī Baltkrievijas Jauniešu līgas (Юношеская лига) divās vecuma grupās – SK Rīga-94 darbojās 1994. g. dzimušo grupā (kopā 8 komandas) un SK Rīga-95 cīnījās 1995. g. dzimušo grupā (kopā 9 vienības). abās minētajās grupās SK Rīga komandas 2009./2010. g. sezonā izcīnīja 1. vietas!!! piebilde: 1995. g. dzimušo grupā startēja arī Liepājas Metalurgs puiši, kuri ieņēma 2. vietu savā vecuma grupā.

Baltkrievijas Junioru līgā 2009./2010. g. sezonā sacīkstes risinājās vēl 5 vecuma grupās (1996., 1997., 1998., 1999., 2000.), kurās gan nestartēja neviena vienība no Latvijas. taču tajās, starp citu, bija salīdzinoši plaši pārstāvētas Lietuvas hokeja skolas.

savukārt, Latvijas Bērnu un jaunatnes čempionātā 2009./2010. g. sezonā SK Rīga vienības arī ir starp līderiem savās grupās. U-18 čempionātā SK Rīga-94 (U18) ieņēma 1. vietu (no 11 vienībām), bet U-16 čempionātā SK Rīga-95 (U16) ierindojās 2. vietā (starp 9 komandām).

Latvijas Atklātā čempionāta 2009./2010. g. regulārās sezonas beigu tabula:

vieta  komanda spēles vārtu starpība punkti 
1. Ozolnieki / Monarch 30 143-66 78
2. SK Liepājas Metalurgs – 2 30 124-75 58
3. DHK Latgale 30 126-86 52
4. SC Energija 30 104-121 49
5. SK Rīga / Profs – 18 30 53-81 25
6. HK Ogre 30 61-182 8
 –

2009./2010. g. Baltkrievijas Junioru līgas A apakšgrupas beigu tabula:

vieta komanda spēles vārtu starpība punkti
1. Dinamo – Juņior (Minska) 20 118 – 33 47
2. Liepājas Metalurgs (Liepāja) 20 136 – 77 40
3. Gomeļ – Juņior (Gomeļa)* 20 98 – 46 32
4. DJuSŠ HK Vitebsk (Vitebska)**  20 61 – 63 23
5. SDJuŠOR (Minska)*** 20 49 – 77 23
6. Energija (Elektrēni) 20 28 – 194 9
* Gomeļas klubam noņemti 6 punkti par neierašanos.
** DJuSŠ HK Vitebsk = ДЮСШ ХК Витебск = HK Vitebsk Bērnu – jaunatnes sporta skola (детско-юношеская спортивная школа).
*** SDJuŠOR = СДЮШОР = Olimpisko rezervju specializētā bērnu – jauniešu skola (Специализированная детско-юношеская школа олимпийского резерва).
 –

2009./2010. g. Baltkrievijas Junioru līgas B apakšgrupas beigu tabula:

vieta komanda spēles vārtu starpība punkti
1. SK Rīga – 93 (Rīga) 20 90 – 23 51
2. ODJuSŠ (Bresta)* 20 111 – 54 46
3. Junost (Minska) 20 96 – 58 34
4. Himik (Novopolocka) 20 69 – 71 30
5. Sokil (Kijeva) 20 46 – 104 13
6. OCOR (Mogiļeva)** 20 56 – 158 6
* ODJuSŠ = ОДЮСШ = Apgabala bērnu – jaunatnes sporta skola (Областная детско-юношеская спортивная школа).
** OCOR = ОЦОР = Apgabala olimpisko rezervju centrs (Областной центр олимпийского резерва).
 –

2009./2010. g. Baltkrievijas Junioru līgas 1.-6. vietu izspēles grupas beigu tabula:

vieta komanda spēles vārtu starpība punkti
1. Dinamo – Juņior (Minska) 20 71 – 47 40
2. SK Rīga-93 (Rīga) 20 51 – 39 39
3. Gomeļ – Juņior (Gomeļa) 20 84 – 60 34
4. Liepājas Metalurgs (Liepāja) 20 69 – 85 28
5. Junost (Minska) 20 56 – 76 21
6. ODJuSŠ (Bresta)* 20 56 – 80 18
* ODJuSŠ = ОДЮСШ = Apgabala bērnu – jaunatnes sporta skola (Областная детско-юношеская спортивная школа).
 –

2009./2010. g. Baltkrievijas jauniešu līgas 1994. g. dzimušo hokejistu grupas beigu tabula:

vieta komanda spēles vārtu starpība punkti*
1. SK Rīga-94 (Rīga) 28 211 – 83 49
2. Junost (Minska) 28 186 – 95 44
3. DJuSŠ-5 (Gomeļa)** 28 128 – 92 38
4. OCOR (Mogiļeva)*** 28 142 – 132 30
5. SDJuŠOR-10 (Grodņa)**** 28 118 – 130 23
6. Himik (Novopolocka) 28 117 – 132 23
7. SDJuŠOR (Minska)**** 28 79 – 162 13
8. ODJuSŠ (Bresta)***** 28 63 – 218 2
* Baltkrievijas Jauniešu līgā ir iespējami neizšķirti rezultāti un ir atšķirīga punktu uzskaites sistēma: par uzvaru – 2 punkti; par neizšķirtu – 1 punkts.
** DJuSŠ-5 = ДЮСШ-5 = Bērnu – jaunatnes sporta skola – 5 (детско-юношеская спортивная школа – 5).
*** OCOR = ОЦОР = Apgabala olimpisko rezervju centrs (Областной центр олимпийского резерва).
**** SDJuŠOR = СДЮШОР = Olimpisko rezervju specializētā bērnu – jauniešu skola (Специализированная детско-юношеская школа олимпийского резерва).
***** ODJuSŠ = ОДЮСШ = Apgabala bērnu – jaunatnes sporta skola (Областная детско-юношеская спортивная школа).
 –

2009./2010. g. Baltkrievijas jauniešu līgas 1995. g. dzimušo hokejistu grupas beigu tabula:

vieta komanda spēles vārtu starpība punkti*
1. SK Rīga-95 (Rīga) 32 193 – 67 50
2. Liepājas Metalurgs (Liepāja) 32 275 – 98 49
3. Junost (Minska) 32 167 – 82 47
4. OCOR (Mogiļeva)** 32 152 – 99 43
5. SDJuŠOR-10 (Grodņa)*** 32 156 – 133 39
6. DJuSŠ-5 (Gomeļa)**** 32 150 – 92 32
7. ODJuSŠ (Bresta)***** 32 123 – 230 14
8. SDJuŠOR (Minska)*** 32 119 – 250 10
9. DJuSŠ HK Vitebsk (Vitebska)****** 32 46 – 330 4
* Baltkrievijas Jauniešu līgā ir iespējami neizšķirti rezultāti un ir atšķirīga punktu uzskaites sistēma: par uzvaru – 2 punkti; par neizšķirtu – 1 punkts.
** OCOR = ОЦОР = Apgabala olimpisko rezervju centrs (Областной центр олимпийского резерва).
*** SDJuŠOR = СДЮШОР = Olimpisko rezervju specializētā bērnu – jauniešu skola (Специализированная детско-юношеская школа олимпийского резерва).
**** DJuSŠ-5 = ДЮСШ-5 = Bērnu – jaunatnes sporta skola – 5 (детско-юношеская спортивная школа – 5).
***** ODJuSŠ = ОДЮСШ = Apgabala bērnu – jaunatnes sporta skola (Областная детско-юношеская спортивная школа).
****** DJuSŠ HK Vitebsk = ДЮСШ ХК Витебск = HK Vitebsk Bērnu – jaunatnes sporta skola (детско-юношеская спортивная школа).
 –

2009./2010. g. Latvijas U-18 čempionāta (Latvijas Bērnu un jaunatnes čempionāta U18 grupas) beigu tabula:

vieta komanda spēles vārtu starpība punkti
1. SK Rīga-94 U18  20 251-60 57
2. SK Liepājas Metalurgs U18 20 222-44 57
3. HK Prizma / Pārdaugava 93 U18 20 182-68 43
4. Jelgavas LSS U18 20 163-82 38
5. HS Rīga / Pērkons 20 111-73 36
6. HC Unistars (Tallina) U18 20 99-134 31
7. SC Daugavpils ledus (U18) 20 105-94 29
8. Lavīna – Ogre U18 20 67-197 17
9. HK Prizma / Pārdaugava 92 U18 20 93-152 11
10. Valmieras HK/BSS U18 20 90-185 11
11. Brocēnu NBJSS (U18) 20 24-318 0
   –

2009./2010. g. Latvijas U16 čempionāta (Latvijas Bērnu un jaunatnes čempionāta U16 grupas) beigu tabula:

vieta komanda spēles vārtu starpība punkti
1. SK Liepājas Metalurgs U16 16 164-44 45
2. SK Rīga-95 U16 16 125-31 39
3. HS Rīga 94/95 U16 16 95-55 32
4. Jelgavas LSS U16 16 90-77 31
5. HK Prizma / Pārdaugava 94 U16 16 79-68 24
6. Rīgas HSSS U16 16 59-82 16
7. Valmieras HK/BSS U16 16 71-106 15
8. Tukuma SS/HK U16 16 46-147 10
9. EVHS/Jūrmala U16 16 26-145 1
   –

SK Rīga / Profs -18 sastāvs LAČ-ā (Virslīgā) 2009./2010. g. sezonā. vārtsargi: Jānis Auziņš (1991.); Uldis Čalpa (1991.); Boriss Tretjakovs (1993.). aizsargi: Mikus Ābelītis (1993.); Gustavs Celms (1993.); Ņikita Koļesņikovs (1992.); Jānis Lazdāns (1992.); Krišs Lipsbergs (1993.); Kristaps Nīmanis (1993.); Artūrs Salija (1992.); Andrejs Smirnovs (1992.); Pauls Zvirbulis (1993.). uzbrucēji: Rustams Begovs (1993.); Jānis Bērziņš (1992.); Artūrs Birstiņš (1993.); Artjoms Dašutins (1993.); Staņislavs Dubovickis (1991.); Kaspars Porejs (1993.); Rūdolfs Prūsis (1992.); Lauris Rancevs (1993.); Rinalds Rautenšilds (1993.); Rihards Remiņš (1993.); Dāvis Straupe (1992.); Andris Siksnis (1993.); Kirils Tambijevs (1992.); Raimonds Upenieks (1992.); Juris Ziemiņš (1993.).

SK Rīga-94 sastāvs Latvijas U-18 čempionātā 2009./2010. g. sezonā. vārtsargi: Nils Grīnfogels (1994.); Zigmārs Zariņš (1994.). aizsargi: Edmunds Augstkalns (1994.); Jānis Eisaks (1994.); Matīss Gelažis (1994.); Jānis Jaks (1995.); Vladimirs Poļaņins (1994.); Rinalds Rosinskis (1994.); Patriks Škuratovs (1994.); Reinis Tilaks (1994.). uzbrucēji: Oskars Batņa (1995.); Vadims Boženkovs (1994.); Rihards Bukarts (1995.); Ņikita Jevpalovs (1994.); Ričards Kondrats (1994.); Rūdolfs Krieviņš (1995.); Edgars Kulda (1994.); Roberts Lipsbergs (1994.); Artūrs Logunovs (1995.); Emīls Potāpovs (1994.); Edgars Rudzītis (1994.); Deivids Sarkanis (1994.); Paulis Zvirgzdiņš (1994.).

SK Rīga-95 sastāvs Latvijas U-16 čempionātā 2009./2010. g. sezonā. vārtsargi: Kristiāns Čopejs (1995.); Dāvis Dakša (1995.); Toms Lauskis (1995.); Maksims Rešetņikovs (1995.). aizsargi: Toms Bernhards (1995.); Kristofers Bindulis (1995.); Roberts Ernests Goldmanis (1995.); Ralfs Karelis (1995.); Viktors Poņatovskis (1995.); Rolands Punculis (1995.); Jānis Puriņš (1996.). uzbrucēji: Bruno Birzītis (1995.); Rihards Bukarts (1995.); Sandis Grīnbergs (1995.); Vadims Grušas (1995.); Ruslans Ignatovičs (1995.); Dmitrijs Komarņickis (1995.); Igors Krivijs (1996.); Roberts Līcītis (1995.); Jurijs Moiseičenko (1995.); Rūdolfs Pētersons (1995.); Pēteris Priediņš (1995.); Jegors Samofalovs (1995.); Igors Slabada (1995.); Aleksandrs Šarkovs (1995.); Reinis Vītoliņš (1995.); Ņikita Zgirskis (1995.); Aleksandrs Zujevs (1995.).

informācija papildu:

  • par Dinamo sistēmas fārmklubiem: lasīt tepat
  • par SK Rīga startu MHL kvalifikācijas turnīrā: lasīt tepat
  • LAČ 2009./2010. g. regulārās sezonas tabula un spēļu rezultāti – statistika.lhf.lv
  • SK Rīga / Profs – 18 sastāvs LAČ-ā 2009./2010. g. sezonā – statistika.lhf.lv
  • 2009./ 2010. g. Baltkrievijas Junioru līgas A apakšgrupas spēļu rezultāti un turnīra tabula – r-hockey.ru
  • 2009./2010. g. Baltkrievijas Junioru līgas B apakšgrupas spēļu rezultāti un turnīra tabula – r-hockey.ru
  • 2009./2010. g. Baltkrievijas Junioru līgas 1. – 6. vietu izspēles grupas spēļu rezultāti un turnīra tabula – r-hockey.ru
  • 2009./2010. g. Baltkrievijas Junioru līgas 7.-12. vietu izspēles grupas spēļu rezultāti un turnīra tabula – r-hockey.ru
  • par Baltkrievijas Junioru līgu (uz 2010-06-25 joprojām nepabeigtas apakšgrupu tabulas un nav ieviesti vietu izspēles grupu rezultāti) – hockey.by
  • 2009./2010. g. Baltkrievijas Jauniešu līgas 1994. g. dzimušo hokejistu grupas spēļu rezultāti un turnīra tabula – r-hockey.ru
  • 2009./2010. g. Baltkrievijas Jauniešu līgas 1995. g. dzimušo hokejistu grupas spēļu rezultāti un turnīra tabula – r-hockey.ru
  • par Baltkrievijas Jauniešu līgu (uz 2010-06-25 nepabeigtas grupu tabulas, nekorekti grupu dalībnieku saraksti utt.) – hockey.by
  • Latvijas U-18 čempionāta turnīra tabula un spēļu rezultāti 2009./2010. g. sezonā – statistika.lhf.lv
  • SK Rīga-94 (U18) sastāvs Latvijas U-18 čempionātā 2009./2010. g. sezonā – statistika.lhf.lv
  • Latvijas U-16 čempionāta turnīra tabula un spēļu rezultāti 2009./2010. g. sezonā – statistika.lhf.lv
  • SK Rīga-95 (U16) sastāvs Latvijas U-16 čempionātā 2009./2010. g. sezonā – statistika.lhf.lv
  • saruna ar un par Leonīdu Tambijevu (kaut kad 2009./2010. g. sezonas gaitā) – sporto.lv

[fotoattēlā Rīgas Dinamo jauniešu komanda SK Rīga spēlē pret Podoļskas Vitjaz 2010. gada 16. martā; spēle norisinājās MHL kvalifikācijas turnīra ietvaros Podoļskā. foto avots: boeboda.ru.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, MHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »