Ar Sprīdīša dūšu

It kā tikai viena uzvara piecās spēlēs, bet turnīra bilance ietver ko vairāk par šo parametru. Daudz pasaka arī fakts, ka Latvijas izlase dalību olimpiādē noslēdza play off ceturtdaļfinālā ar 1:2 piekāpjoties Kanādas izlasei – līdzšinējiem un arī aktualajiem olimpiskajiem čempioniem. Bet pirms tam “raksturu cīņā” pieveicot Šveices izlasi, tapa jauns ieraksts Latvijas hokeja olimpiskajā vēsturē, garantējot 8. vietu – līdz šim augstāko sasniegumu.

Lielvalstu sporta mediju atzinīgie vārdi Latvijas izlasei pēc spēlēm olimpiādes play off kvalifikācijā un ceturtdaļfinālā ir vairāk nekā patīkami. Glāsta ausis un smaidu velk platāku. Šķiet, arī viens otrs kanādietis ir paskatījies kartē un uzzinājis, kur mūsu valsts atrodas. Lepnums par valstsvienību neviltots, bet ir arī atziņa – pat ja būtu iespējams, uzvarēt Kanādu nebūtu taisnīgi. Jo tas dažam hokeja funkcionāram liktu sludināt, ka viss ir labi, skaisti un pareizi. Fonā bija diezgan daudz “negludumu” – izlases gatavošanās bez pārbaudes spēlēm un arī galvenā trenera, attiecību pārtraukšana ar vārtsargu treneri, galvenā trenera “atlaišanas” izsludināšana utt., ko visu nācās kompensēt ar Sprīdīša dūšu un komandas garu.

Latvijai bija sava KOMANDA, kas nemaz tik bieži lielajos forumos negadās. Kā laukumā, tā ārpus tā. Nekādu atkritumu, netīrās veļas, savstarpējas kritikas un vainīgo meklēšanas. Laukumā devās kolektīvs, kuru preparēt pa vienam ir diezgan sarežģīti. Jo olimpiādes divās noslēdzošajās spēlēs Latvijas “valstsvienības” sniegumu netaisīja ne Masaļskis, ne Dārziņš, ne Gudļevskis, ne Sotnieks, ne kāds cits vienatnē. Visi kopā – ar zobiem, nagiem un citam ķermeņa daļām, ja vajadzēja. Tomēr jāuzņemas risks un jāmēģina “skaldīt” komandu pa detaļām, lai aplūkotu kāda nu kura daļa izskatījās.

Dārziņš – Sprukts – M.Rēdlihs

Izlases “rezultāta maiņa”, kura sāka vairākumu un daļā spēļu nāca kā pirmā, savu uzdevumu izpildīja. Ko apliecina fakts, ka tā “ienesa” divas trešdaļas (6 no 9) no visiem izlases vārtu guvumiem olimpiādē. Dārziņam – 4 vārtu guvumi, Spruktam – 2… Lauris Dārziņš un Jānis Sprukts, attiecīgi, rezultatīvākie vīri valstsvienības sastāvā. Sprukta nopelni skatāmi arī Latvijas izlases mazākuma “ciešanās”, kā rezultātā viņam iekrājies lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem.

Ar savu sniegumu Dārziņš un Sprukts ir ne tikai palīdzējuši izlasei, bet arī sakopuši traumu un viduvēja snieguma vajāto pašapziņu. Ko nevar teikt par uzbrucēju virknējuma dalībnieku Miķeli Rēdlihu. Ja jau maiņas biedri ir varējuši iemest, tad jau arī Rēdlihs-jaunākais savu uzdevumu ir izpildījis. Tomēr taisnības pēc jāatzīst, ka olimpiādē redzējām tikai Miķeļa Rēdliha ēnu. To nevarētu apgalvot, ja pirms dažām sezonām nebūtu redzēts Miķelis arī “labā stāvoklī”, un tas ir stipri atšķirīgi no Soču versijas. Nolans intervija minēja, ka M.Rēdlihs ir viens no tiem, kas spēlēja ar traumām, un tas, iespējams, visu izskaidro.

Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs ir viens no trijiem Latvijas izlases uzbrucējiem, kuriem mikromaču vārtu starpība ir pozitīva (tā ir arī Laurim Dārziņam un Ronaldam Ķēniņam). Tiesa, atšķirībā no kolēģu lielākās daļas, Rēdlihs-jaunākais lāga nespēlēja mazākumā, bet tieši nepilnā sastāvā Latvijas olimpiskā izlase saņēma 6 vārtu zaudējumus.

Karsums – Girgensons – Daugaviņš

No šī esošo-bijušo NHL vīru trio, iespējams, kāds gaidīja kaut ko vairāk rezultativitātes punktu izteiksmē. Jo Mārtiņš Karsums un Kaspars Daugaviņš ir rezultāta taisītāji katrs savā darbavietā – attiecīgi Maskavas Dinamo KHL čempionātā un Ženēvas vienībā Šveices stiprākajā līgā (NLA). Un galu galā Zemgus Girgensons ir mūsu vienīgais pārstāvis Nacionālajā Hokeja Līgā. Bet, ja ņem vērā šo personāžu lomu pretinieku triecienmaiņu “laušanā”, mazākuma betonēšanā un vispār “darba hokejā”, tad arī viņu nedaudzie punkti ir diezgan daudz.

Girgensons ir viens no pieciem izlases spēlētājiem, kas vispār iemeta. Savos 20 gados ir valstsvienības uzbrucējs ar trešo lielāko speles laiku (18:12). Un ar saviem ‘1+1’ punktiem ir trešais rezultatīvakais izlasē. Turpat netālu ar ‘0+2’ ir Daugaviņš; ar līdzīgu vidējo spēles laiku (18:09), tikai, ka veselības dēļ nācās izlaist pēdējo spēli – pret Kanādu. Mārtiņš Karsums olimpiādē vārtu guvumus “nesaražoja”, neskatoties uz dalību pirmajā vairākuma kombinācijā. Taču mazākuma izpildē centās būt krāšņs, tāpat kā spēka spēlē. Vispār kopumā “ziemeļamerikāņu trio” izpildīja palielu apjomu spēka paņēmienu, kas it kā latviešu hokejam nav raksturīgi. It kā… Bet šajā olimpiādē “kompostrēja” pa labi un pa kreisi.

Ķēniņš – Pavlovs – Cipulis

Enerģijas trio (kas arī piedzīvoja korekcijas olimpiādes gaitā) rezultātu neražoja – pa visiem kopā tikai viena rezultatīva piespēle. Taču šie kungi bija grūts šķērslis jebkuram pretiniekam. To arī apliecina vīru izpildītā misija – viņi ir vienīgie valstsvienības uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu (visiem pa +1). Vīri sev piešķirtās 13-14 minūtes spēles laika izmantoja pareizi – ja paši neiemeta, tad neļāva arī pretiniekiem… Jāpiebilst, ka Ronalds Ķēniņš ar 11 metieniem pa vartiem bija otrs visbiežāk pretnieku vārtsargu uzmanību testējošais Latvijas izlases spēlētajs (vairāk tikai Dārziņam – 13 metieni). Savukārt Mārtiņa Cipuļa un Vitālija Pavlova pāris bija īpaši nozīmīgs valstsvienības mazākuma secībā.

Protams, jautājumus rada fakts, ka jau pēc izlases atgriešanās mājās, dopinga kontrolieri paziņoja par neatļautām vielām, ko lietojis Pavlovs. Tomēr tas vairāk ir jautājums pie “ķīmiķiem”, kas veidojuši sportista “ēdienkarti”. Un arī galvassāpe Rīgas Dinamo sastāva komplektētājiem, jo diskvalifikācijas rezultātā klubam sezona būs jāturpina bez Vitālija Pavlova sastāvā. Bet Vitālijam paldies par sniegumu un ieteikums nākotnē rūpīgāk izvēlēties “uzturu”, pat ja to par labu esam atzinis kāds speciālists.

Vasiļjevs, Indrašis

Iespējams, arī no šiem vīriem kāds gaidīja kaut ko vairāk, jo abi tiek saskatīti kā kaut kas savādāks par ceturtās un arī trešās maiņas uzbrucējiem. Periodiski uzspēlēja arī pie pirmajām maiņām, tomēr tik pamanāmi, kā dažu citu gadu, abi vīri nebija. Kāda veca vai jauna trauma, iespējams, patraucēja. Tomēr, neskatoties uz salīdzinoši nelielo spēļu skaitu, Herberts Vasiļjevs pie sava vārtu guvuma tika un, cita starpā, bija labākais Latvijas izlases uzbrucējs iemetienos. Vasiļjevs uzvarēja 48,00% (12 no 25) iemetienu, un tas ļauj viņam šajā parametrā ieņemt… 30. vietu visā olimpiādē. Īstenībā tas diezgan konkrēti raksturo Latvijas izlases spējas šajā spēles elementā.

Mikam Indrašim ir sanākusi bēdīgākā mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu starpība (1:4) uzbrucēju ierindā. Tomēr pārmest “nekaplēšanu” un necīnīšanos pārmest nevar. Play off stadijas abās spēlēs “frontes līniju” centās turēt tikpat stingri kā citi kolēģi; šajās 2 spēlēs mikromaču attiecība neitrāla (0:0).

Bērziņš, Jass, Štāls

Ceturtās maiņas uzbrucējiem – Armandam Bērziņam, Kobam Jasam, Jurim Štālam, kuri turklāt tika rotēti, – varoņdarbi iecerēti nebija. Katrs no viņiem aizvadīja pa 2-3 spēlēm, un viss, kas no viņiem tika gaidīts, tika arī sagaidīts. Savas minūtes “turēt” pretinieku, dot laiku atpūtai pirmajām maiņām un neļaut iemest Latvijas izlases vārtos. Tas arī izdevās. Visi trīs vīri savus mikromačus noturēja sausus (0:0).

Vai gandrīz pilnība izpildīja. Vēl atlika, lai nebūtu noraidījumu. Bērziņš un Štāls iztika bez soda minūtēm, bet Koba Jass savas 4 minūtes sakrāja. Turklāt pirmā noraidījuma laikā, kas bija nopelnīts pret zviedriem, Latvijas izlase saņēma vārtu zaudējumu. Otrajā spēlē pret Šveici mazākumu izdevās nosargāt. Labā ziņa – gadījās arī kāds vairākums, kas Latvijai pienācās, pateicoties Kobam Jasam. Enerģijas trūkumu viņam arī pārmest nenākas.

Latvijas izlases UZBRUCĒJU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; MM = mikromaču vārtu attiecība; SM = soda minūtes):

	uzbrucējs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid. laiks
1.	Lauris Dārziņš A	5	4+1	±0	6:3	13	2	16:28
2.	Jānis Sprukts	5	2+2	-1	5:5	3	0	18:59
3.	Zemgus Girgensons	5	1+1	-2	2:5	9	2	18:12
4.	Kaspars Daugaviņš	4	0+2	±0	3:4	6	0	18:09
5.	Herberts Vasiļjevs	3	1+0	±0	1:1	3	0	11:49
6.	Vitālijs Pavlovs	5	0+1	+1	1:1	6	0	13:55
7.	Mārtiņš Karsums	5	0+1	-1	3:4	7	2	18:41
8.	Miķelis Rēdlihs	5	0+1	-2	5:4	6	4	16:30
9.	Ronalds Ķēniņš	5	0+0	+1	1:0	11	2	13:19
10.	Mārtiņš Cipulis	5	0+0	+1	1:2	3	0	13:03
11.	Koba Jass	3	0+0	±0	0:0	4	4	6:23
12.	Juris Štāls	3	0+0	±0	0:0	1	0	8:10
13.	Armands Bērziņš	2	0+0	±0	0:0	1	0	5:59
14.	Miks Indrašis	5	0+0	-2	1:4	6	2	14:30

–

Bārtulis – Kulda

Par olimpiskā komplekta pirmo aizsargu pāri nācās kļūt Artūram Kuldam un Oskaram Bārtulim. Abiem tika uzticēts ievērojams spēles laiks, kā arī vislielākais apjoms pretinieku “samesto” vārtu guvumu, t.sk. mazākumā. Attiecīgi Kuldam un Bārtulim ienācies mīnusainākais lietderības koeficients izlasē (pa -3). Mikromaču vārtu starpības vēl bēdīgākas, pateicoties mazākuma vārtu zaudējumiem. Oskaram Bārtulim situācija mikromačos nedaudz pozitīvāka, jo viņam dots spēles laiks arī vairākumā. Turklat Bārtulis ir izlases vienīgais aizsargs, kurš izcēlies ar vārtu guvumu.

Kopumā vērtējot šī aizsargu pāra sniegumu, lietderības mīnusi un mikromaču attiecība it kā šķiet neloģiski. Jo abi vīri cīnījās, izpildīja skaistus spēka paņēmienus, ceļu nevienam negrieza… Bet tik un tā – bija klāt 69,2% (9 no 13) no visiem Latvijas izlases vārtu zaudējumiem olimpiādē. Vēl vienu vārtu zaudējumu Artūrs Kulda piedzīvoja kopā ar Sandi Ozoliņu.

Ozoliņš – Reķis

Komandas kapteiņa “garīgo” pienesumu statistikas tabulās būs neiespējami parādīt. Pietiks vien ar to, ka 1972. gadā dzimis (41 gadu vecs) hokejists ir saņēmis otru lielāko speles laiku starp izlases aizsargiem (20:49). Pamatā savu darbu veica vienā parī ar jau Dinamo sastavā ierasto pārinieku Arvīdu Reķi, kurš pamanījās pedējā spēlē nocīnīties līdz rokas lūzumam. Jāpiebilst, ka Reķis no izlases pamatkomplekta (pirmo 3 pāru) aizsargiem ir vienīgais, kuram olimpiādē nav neviena piedzīvota vārtu zaudējuma (0:0). Sausi palika arī epizodiski uzspelējušie Freibergs un Kr. Rēdlihs.

Savukart Sandis Ozoliņš, atšķirībā no Reķa, tika iesaistīts arī citos sastāva eksperimentos, galvenokārt vairākumā. Skaidrs, ka savas kļūdas gadījās arī starmešu gaismā esošajam Ozoliņam, tomēr lietderības koeficients bez lieliem kritumiem (-1), 8 metieni pa vārtiem un daudz dūšas, kopā ar komandu raugoties acīs tādiem hokeja “nezvēriem” kā, piemēram, Kanādas izlase.

Pujacs – Sotnieks

Latvijas izlases trešā aizsargu pāra vīri Georgijs Pujacs un Kristaps Sotnieks ir izrādījušies no aizsargiem vienīgie, kuriem ir pozitīvs lietderības koeficients (pa +1). Kopumā Pujacs un Sotnieks ir aizvadījuši stabilu turnīru. Bez lomas vairākuma izspēlē, bet ar pietiekamu – mazākuma turēšanā. Nav jābūt īpaši acīgam, lai pamanītu šī pāra vīru “neražas” epizodes. Piemēram, olimpiādes pirmajā spēlē pret šveiciešiem vienīgais neveiksmīgais vārtu zaudējums 8 sekundes līdz spēles beigām iekrita tieši šo vīru klātbūtnē (0:1). Vai, piemēram, pēdējā spēlē pret Kanādu izšķirošais vārtu zaudējums (1:2) gadījās brīdī, kad Georgijs Pujacs atradās uz noraidīto soliņa. Līdz mazākuma beigām bija pietrūkušas 3 sekundes…

Tomēr vainot kādu vienpersoniski vārtu un spēles zaudējumā kanādiešiem diez vai būtu korekti. It īpaši, ja ņem vērā kā Georgija Pujaca, tā Kristapa Sotnieka darba apjomu pret “daudzmetošo” Kanādu un citiem nīgriem pretiniekiem. Gan jau ilgākam laikam atmiņā paliks Kristapa Sotnieka “seivs” aiz Kristera Gudļevska muguras un uz vārtu līnijas, kas ļāva Latvijas izlasei “palikt spēlē”.

Kr. Rēdlihs, Freibergs

Izlases galvena trenera jaunievedums – “speciāls aizsargs vairākumam” – olimpiādē nostrādāja. Šādā formātā Latvijas valstsvienība sakārtoja četrus vārtu guvumus (no 9). 3 vārtu guvumi izdevās ar Krišjāņa Rēdliha līdzdalību laukumā, viens – ar Ralfa Freiberga. Tā kā abi spēlēja galvenokārt vairākumā, tad mikromači pozitīvi, bet lietderības koeficients palicis neitrāls. Pilnvērtīgu vērtējumu ar šādu nelielu spēles laiku sniegt ir grūti, taču savās vairākuma minūtēs acīmredzot savus uzdevumus puiši izpildīja. Japiebilst, ka Krišjanis Rēdlihs ar to visu ir rezultatīvakais aizsargs Latvijas olimpiskās izlases ierindā – 2 rezultativitātes punkti (0+2).

Latvijas izlases AIZSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	aizsargs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid. laiks
1.	Georgijs Pujacs	5	0+1	+1	2:2	3	2	15:25
2.	Kristaps Sotnieks	5	0+1	+1	2:2	0	0	15:37
3.	Krišjānis Rēdlihs	5	0+2	±0	3:0	6	2	4:27
4.	Ralfs Freibergs	3*	0+1	±0	1:0	0	0	3:08*
5.	Arvīds Reķis	5	0+0	±0	0:0	2	4	16:10
6.	Sandis Ozoliņš C	5	0+0	-1	1:3	5	8	20:49
7.	Oskars Bārtulis A	5	1+0	-3	4:9	4	0	21:21
8.	Artūrs Kulda	5	0+1	-3	3:10	3	2	20:31

* Ralfs Freibergs bija pieteikts 5 spēlēm, bet pie spēles laika tika 3 spēlēs. Oficiālajā statistikā viņa spēles laiks atšķiras, jo ir izdalīts vidēji uz 5 spēlēm.

Masaļskis

Ja pirmsolimpiskās sezonas gaitā attiecībā uz vārtsargiem bija lielāka “bēda” izlases sastāva kontekstā, tad pēc olimpiādes, šķiet, ka tā bija nepamatotākā. Šosezon minimālu spēļu praksi saņēmušais Edgars Masaļskis un arī “kaut kādas” AHL līgas spēļu laukumos strādājošais Kristers Gudļevskis bija augstumos.

Masaļskis “nokapāja” divas lieliskas, lai neteiktu izcilas, spēles pret pēdējo desmitgažu principiālajiem sāncenšiem šveiciešiem un pacīnījās arī pret čehiem.

Kopumā Edgaram Masaļskim 94,59% atvairītu metienu 3 spēlēs, kas ir Soču olimpiādes piektais labākais sniegums pamatvārtsargu konkurencē.

Starp citu, Masaļska kontā arī viena rezultatīva piespēle, par ko viņu var apskaust astoņi Latvijas izlases laukuma spēlētāji, kas palikuši bez rezultativitātes punktiem šajā turnīrā.

Gudļevskis

Kristeram Gudļevskim nācās doties laukumā pret nīgrākajiem pretiniekiem – zviedriem un kanādiešiem. Ja pret Zviedriju sanāca arī pa kādam jautājumam vārtsarga sniegumā, tad uznāciens pret Kanādu bija iespaidīgs arī cipariski – atvairīti 55 no 57 metieniem. Ne bez Sotnieka un citu kolēģu atbalsta, bet tomēr.

Divu spēļu summā 91,95% atvairītu metienu 21 gadus vecam olimpiādes debitantam ir vairāk nekā draudzīgs cipars. Jāatgādina, ka Masaļska un Gudļevska atvairīto metienu rādītāji Sočos ir visu laiku labākie Latvijas vārtsargiem olimpiādēs.

(Iepriekšējais rekords piederēja Sergejam Naumovam, kuram Soltleiksitijā 2002. gadā bija 88,76% atvairītu metienu.)

Muštukovs

Savukārt Ervīnam Muštukovam gadījās jau otrā olimpiāde bez reāla spēles laika. Bet arī šādi pienākumi ir jāveic.

Latvijas izlases VĀRTSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas visām 5 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	vārtsargi	sp.	min	atv. %	GAA	MM	SM	U-Z
1.	Edgars Masaļskis**	3	179:52	94,59%	2.00	5:6	0	1-2
2.	Kristers Gudļevskis	2	118:48	91,95%	3.54	4:7	0	0-2
3.	Ervīns Muštukovs	0	0:00	–	–	–	0	–

** Edgaram Masaļskim otrajā spelē pret Šveices izlasi fiksēta rezultatīva piespēle.

Plašākam ieskatam:

• Latvijas izlases statistika olimpiādē (atskaitot MM) – sochi2014.iihf.com
• Olimpiādes statistikas lapa – sochi2014.iihf.com
• Latvijas līdzšinējie olimpiskie sasniegumi (summāri): tepat
• Latvijas izlases spēlētāju novērtējums un prognoze pirms olimpiādes: tepat

[Visi foto fiksēti olimpiādē Sočos; avots: sochi2014.iihf.com.]

“Kontrollaiks” pēc grupas spēlēm

Apakšgrupu spēles olimpiādē aizvadītas, Latvijas izlase visas trīs zaudēja, negūstot nevienu punktu, bet kategoriskam atvēzienam “cirst” pietrūkst pamatojuma. Skaidrs, ka par “skaistiem zaudējumiem” punktus nedod. Arī jautājumi par konkrēto kadru sniegumu vienā vai otrā epizodē rodas. Tomēr aiz kauna zemē nebija jālien. (Individuālie cipari.)

Protams, ka ir epizodes, kurās gribas redzēt kaut ko vairāk, bet… Atgādinājumam: pirms četriem gadiem Vankūverā bija tādi gadījumi kā 2:8 (pret Krieviju), 0:6 (pret Slovākiju)… Tikai play off kvalifikācijā sarūpējot 2:3 pret čehiem, Latvija “atkāpās” ar godu. Un arī šogad olimpiskā turnīra izspēles kārtība pieļauj, ka izšķirošā spēle sava snieguma atskaitei var kļūt tieši šī ceturtā. Interesanta ir arī sakritība, ka izslēgšanas spēļu kvalifikācijā (faktiski play off-ā) Latvijas valstsvienībai pretī stāsies jau grupu turnīrā sastaptā Šveices izlase. Spēle arī sniegs atbildi uz jautājumu, kurš no olimpiādes pirmās spēles būs mācījies vairāk?

Uzbrucēji – pa vienam

Bet pagaidām “kontrollaiks” pēc pirmajiem trīs “braucieniem”. Apakšgrupu turnīra summā Latvija ierindojas 11. vietā (no 12), aiz muguras atstājot tikai pagalam neveiksmīgi nostartējušo Norvēģijas valstsvienību, kurai arī nav punktu, turklāt vārtu starpība švakāka. Bet – lai paliek norvēģi (kuriem play off-ā pretī nāk Krievija). Pēc kā izskatījās mūsējie – pa vienam?

Lielākais spēles laiks uzbrucēju ierindā ir iegadījies Jānim Spruktam (19:36) un Mārtiņam Karsumam (19:09) ne tikai tāpēc, ka šamie katrs atsevišķi spēlē pirmajās divās maiņās un vēl kopā nāk kā vairākuma pirmais komplekts, bet arī – “grauž ledu” viena mazākuma virknējuma ietvaros. Turklāt Spruktam laika un atbildības nasta ir konvertējusies arī rezultativitātē. Ar 3 punktiem (2+1) Jānis Sprukts ir šobrīd rezultatīvākais spēlētājs Latvijas olimpiskajā valstsvienība. Otrs rezultatīvakais uzbrucējs ir Lauris Dārziņš ar 2 punktiem (1+1).

Pozitīva mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu summa ir Dārziņam, M. Rēdliham un… Ķēniņam. Par pirmajiem diviem skaidrs – abiem statistiku pozitīvi ietekmē “pirmā izvēle” vairākuma izspēlē. Savukārt Ronalds Ķēniņš atšķirībā no citiem minētajiem ir vienīgais valstsvienības uzbrucējs ar pozitīvu lietderības koeficientu (+1).

(Atliek vēl mazā intriga, vai olimpiādē vēl uzspēs rezultatīvi “izteikties”, kuriem šosezona klubos skaitās laba (rezultatīva). Piemēram, Mārtiņš Karsums, Kaspars Daugaviņš… Protams, vārtu guvumi konkrēto personu izpildījumā nebūs galvenais atskaites punkts olimpiādes ceturtajā spēlē. Bet bez tiem hokejā arī nekādīgi.)

Latvijas izlases UZBRUCĒJU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; MM = mikromaču vārtu attiecība; SM = soda minūtes):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid.laiks
1.	Jānis Sprukts	3	2+1	-1	3:3	3	0	19:36
2.	Lauris Dārziņš A	3	1+1	±0	3:1	8	2	15:43
3.	Herberts Vasiļjevs	2	1+0	±0	1:1	2	0	14:34
4.	Zemgus Girgensons	3	1+0	-2	1:4	4	0	17:14
5.	Kaspars Daugaviņš	3	0+1	-1	2:4	6	0	18:07
6.	Mārtiņš Karsums	3	0+1	-2	1:3	6	2	19:09
7.	Ronalds Ķēniņš	3	0+0	+1	1:0	5	2	11:43
8.	Juris Štāls	2	0+0	±0	0:0	1	0	7:56
9.	Koba Jass	1	0+0	±0	0:0	1	2	6:33
10.	Armands Bērziņš	1	0+0	±0	0:0	0	0	6:02
11.	Vitālijs Pavlovs	3	0+0	±0	0:1	3	0	11:54
12.	Mārtiņš Cipulis	3	0+0	±0	0:2	2	0	11:39
13.	Miķelis Rēdlihs	3	0+0	-1	3:2	3	4	16:11
14.	Miks Indrašis	3	0+0	-2	1:4	4	2	14:52

–

Pujacs un Sotnieks kā aizsardzības “cements”

Interesanti, ka labākais lietderības koeficients ir izdevies trešā aizsargu pāra vīriem – Georgijam Pujacam un Kristapam Sotniekam (pa +1). Jā, jā – tieši tam pašam Pujacam, no kura “atleca” vienīgais vārtu zaudējums spēlē pret Šveices izlasi. Mikromaču vārtu starpība vislabāka ir sakrājusies Krišjānim Rēdliham (2:0); viņš arī rezultatīvakais starp aizsargiem. Taču preparējot mikromaču sniegumu, jāatceras, ka Rēdlihs-vecākais vairumu “izsaukumu” (spēles laika) saņēmis spēlēšanai vairākumā, kas arī nosaka šo parametru. Līdzīgi, kā vairākumā iespēlēts Ralfs Freibergs, kuram ir otri labākie mikromaču cipari.

Lielākais spēles laiks starp aizsargiem ir iekrājies “NHL pārim” Oskaram Bārtulim (22:04) un Artūram Kuldam (20:42). Viņiem arī nācies “saņemt” visvairāk vārtu zaudējumu un bēdīgāko lietderības koeficientu izlasē (-4).

Latvijas izlases AIZSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	met.	SM	vid.laiks
1.	Georgijs Pujacs	3	0+1	+1	2:2	3	0	15:32
2.	Kristaps Sotnieks	3	0+1	+1	2:2	0	0	15:40
3.	Krišjānis Rēdlihs	3	0+2	±0	2:0	5	2	4:59
4.	Ralfs Freibergs	1*	0+1	±0	1:0	0	0	4:56*
5.	Arvīds Reķis	3	0+0	±0	0:0	1	4	15:45
6.	Sandis Ozoliņš C	3	0+0	-1	1:2	5	6	20:18
7.	Oskars Bārtulis A	3	0+0	-4	1:7	2	0	22:04
8.	Artūrs Kulda	3	0+0	-4	0:7	0	2	20:42

* Ralfs Freibergs ir bijis pieteikts 3 spēlēm (reāli laukumā devās 1 spēlē); attiecīgi oficiālajā statistika parādās 3 spēles un spēles laiks (4:56) dalīts ar  3.

Masaļskis, Gudļevskis. Tādā secībā

Jādomā, ka spēle pret “trīs kroņiem” nav pats objektīvākais vērtējums vārtsarga sniegumam, ja ir vēlme novertēt Kristeru Gudļevski. Atšķirības starp Zviedriju un Šveici vai šīs sezonas Čehiju ir. Arī gadījumos, kad zviedri ir “paēduši” (garantējuši vietu Top 4) un viņiem it kā neko nevajag. Vajag, vajag!

Tomēr pirmais vārtsargs de facto ir Edgars Masaļskis, kuram “lielā diena” bija pirmajā spēlē pret šveiciešiem (0:1). Tajā arī iekopta cienījama statistika, kas ļauj ieņemt 6./7. vietu starp olimpiādes vartsargiem. 93,59% atvairītu metienu – tikpat cik zviedru “pirmaajam numuram” Henrikam Lundkvistam (Henrik Lundqvist). Sliktā ziņa Latvijas līdzjutējiem – pēc apakšgrupu spēlēm labākais vartsargs ir Šveices “balsts un cerība” Jonass Hillers (Jonas Hiller), kuram 120 minūtēs 100% atvairītu metienu…

Latvijas izlases VĀRTSARGU statistika olimpiādē Sočos 2014. g. februārī (pēc komandas 3 spēlēm; saskaņā ar sochi2014.iihf.com; GAA = vidēji spēlē piedzīvotie vārtu zaudējumi):

	vārtsargi	sp.	min.	atv. %	GAA	MM	SM	uzv-zaud
1.	Edgars Masaļskis	2	119:52	93,59%	2.50	2:5	0	0-2
2.	Kristers Gudļevskis	1	60:00	83,33%	5.00	3:5	0	0-1
3.	Ervīns Muštukovs	0	0:00	–	–	–	0	–

–

Mazliet vairāk:

• Olimpiādes play off kvalifikācijas pāri – sochi2014.iihf.com
• Olimpiādes statistikas lapa – sochi2014.iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc pirmajām 3 spēlēm (neskaitot MM) – iihf.com
• Izvietojums apakšgrupā un spēļu rezultāti – iihf.com

[Edgara Masaļska foto fiksēts spēle pret Šveices izlasi 2014-02-12; foto avots: sochi2014.iihf.com.]

Cik „īsta” Zviedrijas izlase brauc uz Rīgu? Ko pretī „piedāvās” Latvija?

Latvijas izlases sagatavošanās cikls rit savu gaitu. 7. un 8. aprīlī uz Arēnas Rīga ledus tiek gaidīta „trīs kroņu” valstsvienība. Cik apjomīgu „muskulatūru” būs sarūpējusi Zviedrijas izlase? Un cik jaudīgs būs Latvijas valstsvienības komplekts šajās spēlēs?

Ja pasaules čempionātā Latvijas izlasei pretiniekos nāk Čehijas vai Zviedrijas valstsvienība, tas liekas diskusijas par pretinieku stiprumu neizraisa. Neatkarīgi no gada aktuālās komplektācijas un citiem blakus faktoriem, šo hokeja lielvalstu izlases jebkurā pasaules čempionātā ir Spēks. Nemaz nerunājot par šo valstu olimpiskajām izlasēm. Un zaudējums čehiem / zviedriem ar 1 – 2 vārtu starpību tiek uzskatīts par cienījamu. Ja vēl gadās tā retā reize desmitgadē, kad tiekam līdz neizšķirtam pamatlaikā, tad tas ir Notikums.

Citādāk ir ar Euro Hockey Challenge spēlēm, kuru gaitā jau laicīgi treneri testē un sijā „īsto” izlašu sastāvus. Šajās spēlēs laukumā dodas „citas” izlases. Arī Latvijas krāsās redzam izlases kontekstā retāk redzētus uzvārdus. Šī iemesla dēļ šādas Čehijas un Zviedrijas izskatās ņemamākas, bet tik un tā – lāga netiekam tām klāt.

Kāda ir Zviedrijas „aprīļa izlase”?

7. un 8. aprīļa spēlēm Zviedrijas izlase kopumā piedāvā savas stiprākās līgas Elitserien izvilkumu ar nelieliem papildinājumiem, kā arī piebildi, ka komplektācijas brīdī Elitserien izslēgšanas spēlēs cīņu vēl turpināja 3 vienības – Skellefteå AIK, Luleå HF un Färjestad BK. No šīm komandām pārstāvniecība aprīļa sākuma valstsvienībā nav, bet ir pa kādam Somijā, Šveicē un Zviedrijas otrajā līgā spēlējušam hokejistam, kā arī pieci vīri, kuri šosezon cīnījās KHL čempionātā.

Zviedru „piedāvājums” ir arī salīdzinoši jauns. Uz Rīgu vestajā sastāvā ir nosaukti arī trīs U-20 vecuma hokejisti, 1993. gadā dzimušie – uzbrucējs William Karlsson, aizsargs Tom Nilsson un vārtsargs Linus Ullmark. No visa Zviedrijas izlases sastāva tikai pieciem vīriem ir pasaules čempionāta spēļu pieredze, turklāt ne pārāk ilgstoša: Joel Lundqvist un Martin Thörnberg – pa 3 čempionātiem, Fredrik Pettersson – 2, Johan Backlund un Andreas Jämtin – pa vienam. Ar dažāda apjoma NHL pieredzi ir divi vīri – uzbrucējs Joel Lundqvist (3 sezonas) un vārtsargs Johan Backlund (2 spēles). Tomēr arī „šāda Zviedrija”, lai arī otrās vai ceturtās izlases rangā, gaidāma kā visu „trīs kroņu” izlase. Atliek vien saprast, vai mēs varam ar tādu cīnīties? Piemēram, Krievijas otrā vai trešā izlase 2012. gada novembrī nebija pa spēkam… Atgādinājumam: abās spēlēs pa 1:3.

Zviedrijas izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētājs	dz.	klubs (līga) 2012./2013.	PČ (OS) pieredze
UZBRUCĒJI
Dick Axelsson	1987.	Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)	–
Patrik Carlsson	1987.	HV71 (Zv. Elitserien)	–
Nicklas Danielsson	1984.	SC Bern (Šv. NLA); HC Lev Praha (KHL)	–
Jonathan Granström	1986.	Brynäs IF (Zv. Elitserien)	–
Richard Gynge	1987.	Dinamo (Maskava; KHL); HC Lev Praha (KHL)	–
Mattias Janmark Nylén	1992.	AIK Hockey (Zv. Elitserien)	–
Andreas Jämtin	1983.	Linköpings HC; HV71 (Zv. Elitserien)	1 (-)
William Karlsson	1993.	HV71 (Zv. Elitserien)	–
Mario Kempe	1988.	MODO Hockey (Zv. Elitserien)	–	–
Joel Lundqvist	1982.	Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)	3 (-)
Fredrik Pettersson	1987.	Donbass (KHL)	2 (-)
Dennis Rasmussen	1990.	Växjö Lakers (Zv. Elitserien)	–
Robert Rosén	1987.	Växjö Lakers (Zv. Elitserien)	–
Martin Thörnberg	1983.	Torpedo (KHL)	3 (-)
AIZSARGI
Niclas Andersén	1988.	Severstaļ (KHL)	–
Elias Fälth	1981.	HV71 (Zv. Elitserien)	–
Stefan Johansson	1988.	AIK Hockey (Zv. Elitserien)	–
Niclas Lundgren	1989.	Växjö Lakers (Zv. Elitserien)	–
Tom Nilsson	1993.	Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan = 2.)	–
Henrik Tömmernes	1990.	Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)	–
Tobias Viklund	1986.	AIK Hockey (Zv. Elitserien)	–
VĀRTSARGI
Johan Backlund	1981.	Oulun Kärpät (Som. SM-liiga)	1 (-)
Linus Ullmark	1993.	MODO Hockey J20 (Zv. J20 SuperElit = Jun. 1.); MODO Hockey (Zv. Elitserien); Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan = 2.)	–
Gustaf Wesslau	1985.	HV71 (Zv. Elitserien)	–

*

Čehijas izlase bija „īstāka”

Atšķirībā no Zviedrijas izlases sastāva 3. un 4. aprīļa spēlēs pārstāvētā Čehijas izlase bija tuvāka savai galvenajai versijai. 10 vīriem ir pasaules čempionātu pieredze. Turklāt dažiem no viņiem itin solīda: Novotnijam – 5 čempionāti; Irglam – 4… Sešiem Čehijas valstsvienības vīriem, kas stājās pretī Latvijas izlasei arī dažāda apjoma NHL pieredze. Tam pašam Jiří Novotný – 3 ar pus sezonas (193 spēles), Petr Tenkrát – 3 sezonas (177 spēles); pa padsmit spēlēm Nacionālajā Hokeja Līgā arī sakolekcionējuši Lukáš Kašpar, Petr Vrána, Zdeněk Kutlák, Tomáš Mojžíš. Protams, pa laukumu „dod virsū” nevis „senos laikos” iekrāta NHL spēļu pieredze un bijušie čempionāti, tomēr Čehijas aprīļa izlases „nopietnību” un treneru pieeju sastāva atlasei nosaka gan.

Katrā gadījumā Latvijas izlasei pretī bija stājusies ne ceturtā un arī ne trešā Čehijas izlase. No 3. un 4. aprīlī pret Latvijas izlasi spēlējošās Čehijas valstsvienības ierindā bija 9 spēlētāji, kas kopā ar savu izlasi 2012. gada pasaules čempionātā tika pie bronzas medaļām. Tie ir uzbrucēji Lukáš Kašpar, Petr Koukal, Jiří Novotný, Petr Tenkrát, aizsargi Jakub Krejčík, Zdeněk Kutlák (1 spēle čempionātā), Tomáš Mojžíš, Jakub Nakládal un vārtsargs Jakub Kovář (6 spēles vārtos). Patiesībā arī īsti uz „tīru” Čehijas otro izlasi nepavelk… Ir kaut kas vairāk. Rokraksts kā ierasts pret čehiem – vairumā gadījumu viņi uzvar ar mazu „šķirbu”; šoreiz 3:4 un 0:1.

Čehijas izlases sastāvs spēlēs pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (spēlētāji ar spēles laiku; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

spēlētājs	dz.	klubs (līga) 2012./2013.	PČ (OS) pieredze
UZBRUCĒJI
Milan Gulaš	1985.	Metallurg (Magņitogorska; KHL); HC Škoda Plzeň (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Zbyněk Irgl	1980.	Dinamo (Minska; KHL)	4 (-)
Lukáš Kašpar	1985.	Donbass (KHL)	2 (-)
Petr Koukal	1982.	Ņeftehimik (KHL)	2 (-)
Jiří Novotný	1983.	HC Lev Praha (KHL)	5 (-)
Lukáš Pech	1983.	HC Energie Karlovy Vary (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Ivan Rachůnek	1981.	HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Tomáš Rachůnek	1991.	HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Ondřej Roman	1989.	HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Jiří Sekáč	1992.	HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Vladimír Svačina	1987.	HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Petr Tenkrát	1977.	HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	3 (-)
Petr Vrána	1985.	HC Lev Praha (KHL)	–
AIZSARGI
Jan Kolář	1986.	HC ČSOB Pojišťovna Pardubice (Čeh. Tipsport Extraliga); Donbass (KHL)	–
Jakub Krejčík	1991.	HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	1 (-)
Karel Kubát	1988.	HC Verva Litvínov (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Zdeněk Kutlák	1980.	HC Ambrì-Piotta (Šv. NLA)	2 (-)
Tomáš Mojžíš	1982.	HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga); HC Slovan Bratislava (KHL)	2 (-)
Jakub Nakládal	1987.	Spartak; HC Lev Praha (KHL)	1 (-)
Marek Trončinský	1988.	Jugra (KHL)	–
Tomáš Voráček	1990.	HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
VĀRTSARGI
Pavel Francouz	1990.	HC Verva Litvínov (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Jakub Kovář	1988.	HC Mountfield České Budějovice (Čeh. Tipsport Extraliga)	1 (-)

*

Vispirms atdeve

Uz Jindržihūvhradecu, čehu pilsētiņu Austrijas pierobežā, kur notika spēles pret Čehijas izlasi, Latvijas valstsvienība ieradās tuvāk „pirmajam numuram” nekā pretinieki. Izlases sastāvā bez pasaules čempionātu pieredzes bija 8 spēlētāji. Protams, nav „zvaigžņu sastāvs”, bet šosezon pasaules čempionātā tāds arī „nedraud”, jo, kā parasti un šoreiz pat vairāk, ir spēlētāji, kas kopj veselību un vai citu iemeslu dēļ paliekoši ārpus izlases cīņām čempionātā. Tiesa, valstsvienības galvenā trenera piedāvātais modelis ‘vispirms atdeve, tad meistarība’, iespējams, netīko pēc visām „zvaigznēm”. Tagad arī izlases auru darījis pozitīvāku oficiāli apstiprinātais fakts – par Nolana palīgu kļuvis Artūrs Irbe, Latvijas hokeja leģenda (un nevajag kautrēties no šī apzīmējuma).

Attiecīgi pat spēlēs pret Čehiju laukumā nedevās daži spēlētāji, kuriem vietu vismaz šajās spēlēs sastāvā prognozēja, bet, piemēram, spēlēs piedalījās Liepājas Metalurgs uzbrucējs Lauris Bajaruns, kurš nemaz nebija 21. martā oficiāli izsludinātajā „paplašinātajā” kandidātu sarakstā, Vēl konkrētu interesi raisa Nolana pieeja ierastā centra uzbrucēju trūkuma risināšanā. Piemēram, Čehijas spēlēs kā centrs „gāja” Miks Indrašis, kurš ar visu jauno ampluā bija rezultatīvākais izlases ierindā, savus divus vārtu guvumus nokārtojot.

Latvijas izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Čehijas izlasi 2013. g. 3. un 4. aprīlī (saskaņā ar eurohc.stats.pointstrek.com; treknrakstā spēlētāji, kuri nekad nav spēlējuši pieaugušo PČ un/vai OS):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	SM	metieni	uzv. iemet.
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	2	2+0	±0	0	4	29.6% (8 no 27)
2.	Lauris Bajaruns	2	1+0	-1	0	4	–
3.	Roberts Jekimovs	2	0+1	±0	0	2	–
4.	Koba Jass	2	0+1	±0	2	2	–
5.	Mārtiņš Cipulis	2	0+1	-1	0	2	50.0% (1 no 2)
6.	Juris Upītis	1	0+0	±0	0	2	100% (1 no 1)
7.	Ronalds Ķēniņš	2	0+0	±0	0	1	33.3% (1 no 3)
8.	Elvijs Biezais	1	0+0	±0	0	1	–
9.	Māris Bičevskis	2	0+0	±0	2	3	47.1% (8 no 17)
10.	Vitālijs Pavlovs	2	0+0	-1	0	5	0% (0 no 1)
11.	Gints Meija	2	0+0	-1	0	3	0% (0 no 2)
12.	Kaspars Saulietis	1	0+0	-1	0	1	–
13.	Aleksejs Širokovs	1	0+0	-1	2	0	41.7% (5 no 12)
14.	Juris Štāls	2	0+0	-1	4	3	62.5% (20 no 32)
	AIZSARGI
1.	Aleksandrs Jerofejevs	2	0+1	+2	4	0	–
2.	Mārtiņš Porejs	2	0+0	+1	0	1	–
3.	Mārtiņš Jakovļevs	2	0+0	+1	2	4	–
4.	Krišjānis Rēdlihs	2	0+0	-1	0	8	–
5.	Kristaps Sotnieks	2	0+1	-2	0	2	–
6.	Oskars Cibuļskis	2	0+0	-2	0	2	–
7.	Māris Jass	2	0+0	-2	2	4	–
	VĀRTSARGI	sp.	min:sek	GAA	atv. met.	atv. %	SM
1.	Māris Jučers	2	119:18	2.51	36 (no 41)	87.8%	0
–	Kristers Gudļevskis	0	0:00	–	–	–	0

*

Kādus pārsteigumus spēlēm pret Zviedriju būs sagatavojis Teds Nolans ar kolēģiem?

Labās ziņas ir tādas, ka izlases treniņnometne ir papildinājusies. Tās rīcībā ir nonākuši uzbrucējs Jānis Sprukts, kā arī aizsargi Jānis Andersons, Georgijs Pujacs un Agris Saviels.

Savukārt no izlases kandidātu loka atbrīvoti aizsargi Ričards Birziņš, Aleksandrs Jerofejevs, uzbrucēji Gunārs Skvorcovs un Roberts Maziņš. Starp citu, Birziņš un Maziņš izlases treniņnometnē bija iekļauti sākotnēji nebūdami oficiāli izsludinātajā kandidātu lokā. Izlases treniņnometni pametušo personu skaitā lielākais pārsteigums ir Jerofejeva „aiziešana”, jo spēlēs pret Čehijas izlasi viņam fiksēta itin pieklājīga statistika: komandā labākais lietderības koeficients abu spēļu summā (+2), kā arī rezultatīva piespēle. Acīmredzot stāsts nav par matemātiku, bet ķīmiju…

Latvijas izlases uzbrucēju maiņas, „lielmaiņas”, aizsargi un vārtsargi 6. aprīļa treniņā (saskaņā ar LHF datiem):

maiņa	sastāvs
„Zilie krekli”	Mārtiņš Cipulis – Juris Štāls – Roberts Jekimovs
„Sarkanie krekli”	Lauris Bajaruns – Vitālijs Pavlovs – Koba Jass
„Baltie krekli”	Andris Džeriņš; Ronalds Ķēniņš; Kaspars Saulietis; Aleksejs Širokovs
„Dzeltenie krekli”	Māris Bičevskis; Elvijs Biezais; Miks Indrašis; Gints Meija; Jānis Sprukts; Juris Upītis
Aizsargi	Jānis Andersons; Oskars Cibuļskis; Mārtiņš Jakovļevs; Māris Jass; Mārtiņš Porejs
	Georgijs Pujacs; Krišjānis Rēdlihs; Agris Saviels; Kristaps Sotnieks
Vārtsargi	Kristers Gudļevskis; Māris Jučers; Jānis Kalniņš; Ervīns Muštukovs
	(atsevišķi – Edgars Masaļskis)

*

Citi Latvijas izlases kandidātu sarakstā 21. martā izsludinātie (saskaņā ar lhf.lv):

ampl.	spēlētājs	statuss
A	Oskars Bārtulis	kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
A	Ričards Birziņš	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A	Guntis Galviņš	kopj veselību (menisks); PČ nepiedalīsies
A	Aleksandrs Jerofejevs	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A	Artūrs Kulda	Winnipeg Jets (NHL) komandas rīcībā
A	Rodrigo Laviņš	kopj veselību; PČ nepiedalīsies
A	Jēkabs Rēdlihs	kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
A	Arvīds Reķis	kopj veselību; PČ nepiedalīsies
U	Armands Bērziņš	kopj veselību (potīte); tiekot gaidīts
U	Roberts Bukarts	kopj veselību (plecs); tiekot gaidīts
U	Lauris Dārziņš	tiek gaidīts
U	Kaspars Daugaviņš	Boston Bruins (NHL) komandai sezona turpinās
U	Zemgus Girgensons	Rochester Americans (AHL) komandai sezona turpinās
U	Mārtiņš Karsums	kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
U	Roberts Maziņš	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Aleksandrs Ņiživijs	tiek gaidīts (uz ?)
U	Kristiāns Pelšs	Oklahoma City Barons (AHL) komandai sezona turpinās
U	Miķelis Rēdlihs	kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
U	Gunārs Skvorcovs	šosezon no kandidātu loka atbrīvots

*

Ieskatam:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Čehijas izlasi 2013. g. aprīlī – pointstreak.com
• Čehijas izlases sastāvs un statistika spēlēs pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (iespējams, statistika vēlāk summēsies) – pointstreak.com
• Zviedrijas izlases spēlētāju sastāvs un statistika spēlēs pret Slovākijas izlasi 2013. g. aprīlī (sastāvs nav identisks spēlēm pret Latvijas izlasi) – stats.swehockey.se
• Zviedrijas izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas valstsvienību – lhf.lv
• Latvijas izlases sastāva aktualitātes – periodiski (twitter.com); 2013-04-06: (sportacentrs.com); 2013-04-01 (lhf.lv); 2013-03-27 (sportacentrs.com)
• Latvijas izlases kandidātu saraksts 21. martā – lhf.lv

[Attēls fiksēts Latvijas izlases cīņu gaitās Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

somiem tuvojoties. Latvijas izlases cipari pēc Zviedrijas

Latvijas izlases pārbaudes spēles, kas šoreiz “ietērptas” Euro Hockey Challenge turnīra nosaukumā, pret Zviedrijas izlasi rezultāta ziņā pārsteigumus nenesa. tikpat pārbaudāmā Zviedrijas izlases versija nokārtoja “pārbaudījumu” ar 1:4 un 4:7 sev par labu. lai arī otrās – 1. aprīļa – spēles online teksta translācijas sekotāji pie 3:0 spēles 28. minūtē jau sāka noticēt, ka var notikt arī savādāk. bet nenotika… spēļu rezultāti gan bija mazākais lielums, pēc kura devās Latvijas izlase. brauca pārbaudīties kaujas apstākļos. diemžēl TV signāla translāciju “piedzīvoja” tikai pirmā spēle – 30. martā. tādēļ vienkāršie mirstīgie spēles secinājumus var “iztēloties” no spēles gaitas fiksācijas, spēlētāju statistika un atstāstiem. jā, un mazliet video.

pret Somiju ar papildspēkiem

uz pasaules čempionātu tēmētā Latvijas izlases sagatavošanās procesa nākamais pieturas punkts paredzēts Rīgā 7. un 8. aprīlī ar kaujām pret Somijas izlasi. arī šīs pārbaudes spēles ir iesaiņotas kopējā Euro Hockey Challenge turnīra gaitā. uz šīm spēlēm Latvijas izlase “draud” iznākt jau reālistiskākā apveidā.

proti, kopā ar 22 vīriem, kas bija devušies uz abām Zviedrijas spēlēm, treniņus Latvijas izlases nometnē turpina daži jau iepriekš “nodarbinātie” un ir arī vērā ņemami papildspēki. pastiprinājuma vaibstu lielāko daļu veido Dinamo “piešprice” – uzbrucēji Ģirts Ankipāns, Miķelis Rēdlihs un aizsargi Jēkabs Rēdlihs, Krišjānis Rēdlihs. no Čehijas ekstralīgas (Tipsport extraliga) Latvijas izlases rīcībā ir nonācis Aleksejs Širokovs, bet Liepājas Metalurgs pārstāvniecība izlases treniņnometnē ir palielināta ar vārtsarga Māra Jučera klātbūtni. savukārt, HK Rīga, neskaitot tos puišus, kas jau bija Latvijas izlases krāsās spēlēs pret Zviedrijas izlasi, treniņometnē ir “iesūtījusi” vēl uzbrucēju Juri Upīti (1991.) un aizsargus Atrūru Saliju (1992.), Ēriku Ševčenko (1991.).

P.S. “visgaidītākie”. izlases sastāvā vēl tiekot gaidīti četri Dinamo vīri, kuri kopj veselību: Lauris Dārziņš, Mārtiņš Karsums, Aleksandrs Ņiživijs, Arvīds Reķis. LHF nosauktajā gaidīto sarakstā ir arī Kaspara Daugaviņa, Artūra Kuldas, Mārtiņa Raituma, Kārļa Skrastiņa, Herberta Vasiļjeva vārdi. šo vīru varēšanas/nevarēšanas pieslēgties izlasei un iespējamie laiki, kā parasti, ir atkarīgi no viņu pārstāvēto komandu panākumiem cīņā par vietu play off un/vai pašā izslēgšanas spēļu gaitā. atgādinājumam: Oskars Bārtulis veselības sarežģījumu dēļ 2011. gada pasaules čempionātā Latvijas izlasei palīdzēt nevarēs.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pārbaudes spēlēs pret Zviedrijas izlasi 2011. g. 30. martā un 1. aprīlī, Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros:

	spēlētāji	dz.g.	spēles	punkti	SM	metieni	+/-
	UZBRUCĒJI
U	Juris Štāls	1982.	2	1+2	0	3	+1
U	Kaspars Saulietis	1987.	2	2+0	2	4	0
U	Roberts Bukarts	1990.	2	1+1	0	5	0
U	Gints Meija	1987.	2	1+0	0	7	+1
U	Andris Džeriņš	1988.	2	0+1	0	1	0
U	Sergejs Pečura	1987.	2	0+1	0	1	-1
U	Armands Bērziņš	1983.	2	0	0	3	-1
U	Raimonds Vilkoits	1990.	2	0	2	2	-1
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	2	0	2	1	-1
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	1	0	2	0	-1
U	Ronalds Ķēniņš	1991.	2	0	0	4	-2
U	Roberts Jekimovs	1989.	2	0	6	6	-2
	AIZSARGI
A	Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+1	0	2	0
A	Jānis Andersons	1986.	2	0	0	1	0
A	Māris Jass	1985.	2	0	2	2	0
A	Oskars Cibuļskis	1988.	2	0+1	0	2	-1
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	2	0	2	0	-1
A	Georgijs Pujacs	1981.	1	0	2	2	-1
A	Alberts Iliško	1990.	2	0+1	0	0	-2
A	Mārtiņš Porejs	1991.	2	0	0	1	-2
	VĀRTSARGI		spēles	min	SM	GAA	% atv.
V	Edgars Masaļskis	1980.	1	60:00	0	4.00	90,24
V	Edgars Lūsiņš	1984.	1	60:00	0	7.00	84,09

Latvijas izlases treniņnometnē “nodarbinātie” hokejisti (uz 2011-04-04; saskaņā ar LHF; boldēti to hokejistu vārdi, kuri nepiedalījās pārbaudes spēlēs pret Zviedrijas izlasi):

	spēlētāji	dz.g.	klubs 2010./2011.	līga
	UZBRUCĒJI
U	Ģirts Ankipāns	1975.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Armands Bērziņš	1983.	HPK (Hämeenlinna)	SM-liiga (Somijas 1.)
U	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	KHL
			HK Rīga	MHL
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	Amur (Habarovska)	KHL
U	Andris Džeriņš	1988.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Roberts Jekimovs	1989.	Jokipojat (Joensuu)	Mestis (Somijas 2.)
U	Ronalds Ķēniņš	1991.	GC Küsnacht Lions	NLB (Šveices 2.);
			GCK Lions U20	Elite Jr. A (Šveices Jun. 1.)
U	Gints Meija	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
			Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
U	Sergejs Pečura	1987.	Kriļja Sovetov (Maskava)	VHL (Krievijas 2.)
U	Miķelis Rēdlihs	1984.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Kaspars Saulietis	1987.	HPK (Hämeenlinna)	SM-liiga (Somijas 1.)
U	Aleksejs Širokovs	1981.	HC Kometa Brno	Tipsport extraliga (Čeh. 1.)
			Lukko (Rauma)	SM-liiga (Somijas 1.)
			Ozolnieki /Monarhs	Latvijas Virslīga
			Amur (Habarovska)	KHL
U	Juris Štāls	1982.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Juris Upītis	1991.	HK Rīga	MHL
U	Raimonds Vilkoits	1990.	HK Rīga	MHL
			Dinamo (Rīga)	KHL
	AIZSARGI
A	Jānis Andersons	1986.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
A	Oskars Cibuļskis	1988.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Alberts Iliško	1990.	Nynäshamns IF	Division 1 (Zviedrijas 3.)
			Nynäshamns IF J20	J20 Elit (Zviedrijas U-20 2.)
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	HK Rīga	MHL
A	Māris Jass	1985.	Ņeftehimik	KHL
			HK 36 Skalica	Slovnaft Extraliga (Slovak. 1.)
A	Mārtiņš Porejs	1991.	HK Rīga	MHL
A	Georgijs Pujacs	1981.	Sibir	KHL
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Krišjānis Rēdlihs	1984.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Artūrs Salija	1992.	HK Rīga	MHL
A	Kristaps Sotnieks	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Ēriks Ševčenko	1991.	HK Rīga	MHL
	VĀRTSARGI
V	Māris Jučers	1987.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
			Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
V	Edgars Lūsiņš	1984.	Dinamo (Rīga)	KHL
V	Edgars Masaļskis	1980.	Jugra (Hantimansijska)	KHL

izziņām:

• Latvijas izlases vs. Zviedrijas izlases spēles (2011-03-30) pieraksts – stats.swehockey.se
• Latvijas izlases vs. Zviedrijas izlases spēles (2011-04-01) pieraksts – stats.swehockey.se
• 1. aprīļa spēles video – sportacentrs.com
• Latvijas izlases un tās spēlētāju statistika abās spēlēs pret Zviedrijas izlasi (“zem” sadaļas Euro Hockey Challenge) – stats.swehockey.se
• LHF par izlases treniņnometnes papildināšanos – lhf.lv
• trenera Harija Vītoliņa komentārs pēc 1. aprīļa spēles – lhf.lv

[Jura Štāla foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 14. martā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

kāpēc hokejisti spēlē Latvijas izlasē?

katru pavasari, kad sākas Latvijas izlases komplektēšanās pirms pasaules čempionāta, tiek ražoti un tiražēti vairāk vai mazāk paplašināti spriedelējumi par to, kuram izlasē “būs būt”, kuru izlasē nevajadzētu un kurš nepelnīti aizmirsts. tāpat, ne vienmēr visi gribētie vai šķietami gribētie ir varējuši izlasei pievienoties. dažkārt, no izlases gājuši prom; daži pat atkārtoti un vairākas sezonas. citkārt, daži izlases spēlētāji & treneri tika “skaļām mutēm” atlaisti vai arī paši savā starpā “cepās”, tādā veidā atgādinot, ka Latvijas izlase nav “pārkomanda”, uz kuru iekšējā saskaņa vai nesaskaņas, kā arī citas “parastai” komandai raksturīgas iekšlietas, neattiecas. izrādās – attiecas… lielāka vai mazāka izmēra “ņemšanās” ir bijusi katru pavasari, kopš Latvijas izlase piedalās pasaules čempionātā.

vēl piebilde – līdzjutējiem un/vai tādiem, kuri sevi par tādiem sauc, “antivaroņi” ir bijuši nepieciešami tikpat daudz, ja ne vairāk, kā varoņi. tie pamatsastāvam iecerētie hokejisti, kas dažādu iemeslu dēļ nav piedalījušies izlasē, ir šķiroti nodevējos, dzērājos un nevarētājos. savukārt, ja izlases sniegums ir bijis attālināts no attiecīgo “līdzjutēju” izpratnes par hokeju kā sporta veidu, tad tika atrasti vismaz daži vainīgie, kuri čempionāta gaitā vai noslēgumā tiek ierakstīti kategorijās “kādu mārrutku pēc izlasē līda”, “tas taču trāpīt nevar” u.tml.

šosezon “intrigu” veido virkne argumentu, kur dūmus ir laidušas, kā parasti, visas iesaistītās puses – spēlētāji, federācija un, protams, žurnālisti, kuri labprāt pagatavo dažādas “ēdienu porcijas”, labi zinādami, kas viņu patērētājiem garšo. intridziņas! par to, kā federācija negrib labi maksāt, kā spēlētāji nepamatoti daudz naudas prasa, kā vieni apvainojušies uz play off “ienaidnieku” Znaroku, kā Znaroks nenovērtē citus, kā trenerus vajadzētu un nevajadzētu mainīt, kā Dinamo sezona morāli iztukšo Latvijas hokeju… ēdienkarte un garšvielas katrai gaumei.

jā, un vēl ik pa sezonai klejo apdrošināšanas rēgs. acīmredzot, LHF amatpersonāži dažādos laikos, “taupīgi saimnieki” būdami, lieku latu pietur “nopietnākām” vajadzībām. taču apdrošināšanai jābūt pašsaprotamai lietai, atceroties, ka hokejists ir pats sev darbarīks, ar kuru tiek pelnīta maize.

iemesli, kādēļ hokejisti spēlē Latvijas izlasē?

1. patriotisms (nejaukt ar urrā-patriotismu). vēsturiski dažādiem hokejistiem atšķirīgā padziļinātībā – no nacionālas Latvijas patriotismam līdz Latvijas “kā vietas” patriotismam ar apzīmējumu “savējos nepametu”. īpaši vienojošs “vēsturiskās” uzvarās pret Krievijas izlasi, par pēdējo “biļeti” uz olimpiskajām spēlēm. periodiski ir bijis vienojošs pat skarbākajām izlases sejām, pār kurām ritējusi uzvaras prieka asara.

2. “veco” cīņubiedru atkalredzēšanās. ar superkomandas startu KHL-ā 2008. gada rudenī aktualitāti zināmā mērā zaudējis apstāklis, bet savulaik – pēcpadomju pēcDinamo un pēcPārdaugavas laikos – bija ļoti būtisks faktors. dažkārt ar pozitīvu iznākumu, dažkārt – ne pārāk…

3. prestižs. atrašanās pasaules stiprāko hokejistu lokā – gan pasaules čempionātos, gan vēl vairāk – olimpiskajās spēlēs. pasaules hokeja elitē ļoti daudziem hokeja lielvalstu talantīgiem un meistarīgiem spēlētājiem ieeja ir slēgta, jo izlases sastāvs ir limitēts. olimpiāde un, mazākā mērā, pasaules čempionāts simbolizē piederību elitei. ja daži spēlētāji nevar īsti “uzspīdēt” savās pamatdarbavietās, tad te paverās iespēja. turklāt nūjas tiek krustotas ar pasaules stiprāko līgu večiem, kas sēž uz tiem pašiem soliem, guļ tepat aiz sienas un ir tādi paši. atsevišķos gadījumos – pašapziņai varētu nebūt mazsvarīgi.

4. atrādīšanās. daļai spēlētāju – gan jauno, gan “veco” – dalība pasaules čempionātā, kas faktiski noslēdz sezonu, ir labs veids “pievienot” argumentus potenciālajās sarunās par jaunu līgumu. jaunie var atrādīties plašākā lokā, ielikt “ķeksīti” savā biogrāfijā un, iespējams, pirmo reizi uzspēlēt tik augstā līmenī. savukārt, “veco” sniegums dod iespēju parādīt, ka “pulveris vēl ir sauss”, un uz pārrunām par līgumu doties paceltu galvu.

5. sevis uzturēšana formā. šis faktors vairāk attiecas uz sezonas “logiem” ar tajos paredzētajiem kvalifikācijas vai citādiem turnīriem, bet tomēr nereti uz izlases treniņnometni un arī dalību pasaules čempionātā. izlase nav sliktākā vieta un kompānija, kur profesionālam sportistam uzturēt sevi vajadzīgajā kondīcijā.

6. prēmijas. laiku pa laikam naudas faktors ir bijis ļoti pat svarīgs. iespējams, vairāk laikos, kad izlases hokejisti ne pārāk labi varēja nopelnīt savos klubos, tad izlase bija iespēja pagarināt savu atalgota sportista sezonu un ienākumus. neaizmirsīsim, ka izlases amatpersonas, ieskaitot trenerus, saņem zināmu atalgojumu. nav tā, ka viss, kas notiek Latvijas izlases vārdā, ir absolūti “uz sabiedriskiem pamatiem”. protams, daļa izlasei tuvu esošu amatpersonu un darbinieku izlasē nemeklē “naudas bedri”, taču pat ezim ir skaidrs, ka profesionāļi par profesionāli veiktu darbu jāalgo. nevienam taču nav radies jautājums – kāpēc būtu jāmaksā dakteriem vai par biļetēm lidojumam uz čempionātu? arī sportistiem ir nepieciešama sava “dienas nauda”. parastais jautājums: kāpēc, lai LHF nopelnītā nauda nenonāktu līdz hokejistiem?

kāpēc nepiedalās izlasē?

visos laikos katram izlases dalībniekam ir bijusi sava augstāk uzskaitīto faktoru kombinācija, kas sastāvēja vai sastāv no viena vai vairākiem argumentiem, kāpēc viņš pavasara čempionātā, olimpiādē vai starpsezonā ir Latvijas krāsās tērpies. taču ne vienmēr šie iemesli spēj atsvērt tādas elementāras lietas kā veselība, fiziskā un/vai emocionālā gatavība un personīgā dzīve. nevienam iekšā tā īsti “neielīdīsi”… ja nepieciešams – var atrast un izdomāt attaisnojumus jebkādus, bet vai vienmēr ir nepieciešami argumenti?

pirms 2011. gada pasaules čempionāta Bratislavā “atkritējos” tiek ierakstīti tādi uzvārdi kā Sprukts, Galviņš, Laviņš, Dārziņš, Karsums, Ņiživijs… kaut arī vēl par dažu spēlētāju nebūšanu ierindā drošu ziņu nav. prasīgais “līdzjutējs” zina secināt un spriest – viens gribot vairāk naudas, cits apvainojies, trešais nesteidzas ārstēt traumu… un kāds vēl pamanās šos vīrus nodēvēt par “nodevējiem”. šos pašus, kuri citkārt nečīkstēdami ir vilkuši pajūgu, ir priecējuši līdzjutēju aci un sirdi ar atdevi laukumā un rezultātu uz tablo. lai arī kāds būtu iemesls, Latvijas izlases kandidātos ir pieauguši “puiki”, kas saprot, ko var un ko nevar. vēl der atcerēties tādu jēdzienus kā “brīva griba” un “izvēle”. un cienīt tos, kas atļaujas to pateikt skaidri.

izlase nebeidzas

nu jau kādu laiku izlasē nespēlē ne Irbe, ne Ozoliņš, ne citi bijušie hokejisti vai arī esošie, kas it kā varētu. ar viņu nespēlēšanu izlase nebeidzas. norisinās apasiņošanas process, kuram nevajadzētu būt traģēdijai, bet nākotnē vērstam procesam. “sapņu sastāvi” tāpēc arī ir sapņu, ka ar realitāti biežāk nesakrīt nekā sakrīt. der arī atcerēties, ka dažu valstu dream team nereti paklūp ļoti sāpīgi. un pēc tam “paaudžu maiņu” pieprasa tie paši, kas nozākā hokejistus, ja tie atsakās būt izlases sastāvā.

tikmēr Latvijas izlases treniņnometne savā nodabā strādā un uz pārbaudes spēlēm sūta pārbaudāmu, testējamu sastāvu, no kura visiem ir iespēja pacīnīties par vietu pamat-izlases pamatsastāvā pasaules čempionātā. tā kā virkne līdzšinējo pamatsastāva vīru šajā pasaules čempionātā izlasei nepalīdzēs, tad šoreiz vakances, uz kurām konkurēt, ir vairāk nekā citkārt.

LHF nosauktais Latvijas izlases sastāvs pārbaudes spēlēm pret Zviedrijas izlasi 2011. g. 30. martā un 1. aprīlī, Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros (nosaukts 2011-03-28; nejaukt ar EIHC = Euro Ice Hockey Chellenge turnīru):

	spēlētāji	dz.g.	klubs 2010./2011.	līga
	UZBRUCĒJI
U	Armands Bērziņš	1983.	HPK (Hämeenlinna)	SM-liiga (Somijas 1.)
U	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	KHL
			HK Rīga	MHL
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	Amur (Habarovska)	KHL
U	Andris Džeriņš	1988.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Roberts Jekimovs	1989.	Jokipojat (Joensuu)	Mestis (Somijas 2.)
U	Ronalds Ķēniņš	1991.	GC Küsnacht Lions	NLB (Šveices 2.);
			GCK Lions U20	Elite Jr. A (Šveices Jun. 1.)
U	Gints Meija	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
			Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
U	Sergejs Pečura	1987.	Kriļja Sovetov (Maskava)	VHL (Krievijas 2.)
U	Kaspars Saulietis	1987.	HPK (Hämeenlinna)	SM-liiga (Somijas 1.)
U	Juris Štāls	1982.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Raimonds Vilkoits	1990.	HK Rīga	MHL
			Dinamo (Rīga)	KHL
	AIZSARGI
A	Jānis Andersons	1986.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
A	Oskars Cibuļskis	1988.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Alberts Iliško	1990.	Nynäshamns IF	Division 1 (Zviedrijas 3.)
			Nynäshamns IF J20	J20 Elit (Zviedrijas U-20 2.)
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	HK Rīga	MHL
A	Māris Jass	1985.	Ņeftehimik	KHL
			HK 36 Skalica	Slovnaft Extraliga (Slovak. 1.)
A	Mārtiņš Porejs	1991.	HK Rīga	MHL
A	Georgijs Pujacs	1981.	Sibir	KHL
A	Kristaps Sotnieks	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL
	VĀRTSARGI
V	Edgars Lūsiņš	1984.	Dinamo (Rīga)	KHL
V	Edgars Masaļskis	1980.	Jugra (Hantimansijska)	KHL

P.S. dažas dienas iepriekš (22. martā) pārbaudes spēlēm pret Zviedriju tika nosaukts nedaudz plašāks kandidātu saraksts. tajā bija arī vārtsargu Kristera Gudļevska un Mārtiņa Raituma, aizsarga Artūra Salijas, uzbrucēja Alekseja Širokova vārdi. taču puiši dažādu iemeslu dēļ, t.sk. arī dēļ aizņemtības pamatdarbavietās, gala sarakstā nav iekļauti. toties 22. marta sarakstā nebija Kristapa Sotnieka vārda, bet tagad ir.

P.P.S. saskaņā ar dinamoriga.eu sniegto informāciju, kas bija publiskota pirms LHF kaut ko runājusi šajā sakarā, uz Latvijas izlasi ir aicināti 27 hokejisti no Dinamo un HK Rīga rindām. neskaitot tos, kas ir iekļauti izlases pārbaudes spēlēm pret Zviedrijas izlasi, uzaicināto vārdi: Ģirts Ankipāns, Māris Bičevskis, Lauris Dārziņš, Guntis Galviņš, Kristers Gudļevskis, Miks Indrašis, Mārtiņš Karsums, Aleksandrs Ņiživijs, Jēkabs Rēdlihs, Krišjānis Rēdlihs, Miķelis Rēdlihs, Arvīds Reķis, Artūrs Salija, Jānis Sprukts, Juris Upītis.

lasāmvielai:

• LHF nosauktais Latvijas izlases gala sastāvs pārbaudes spēlēm pret Zviedrijas izlasi (2011-03-28) – lhf.lv
• galvenā trenera Oļega Znaroka intervija (2011-03-28) – telegraf.lv
• par Latvijas izlases sastāva komplektāciju (spēlēšot arī Dārziņš, ja būs apdrošināšanas; 2011-03-29) – la.lv
• par Latvijas izlases treniņnometni (2011-03-25) – la.lv
• Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Sandis Ozoliņš par dažu spēlētāju nespēlēšanu izlasē (2011-03-28) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• uz Latvijas nacionālo izlasi aicināti 27 spēlētāji no Dinamo (Rīga) un HK Rīga (2011-03-21) – dinamoriga.eu
• par Rodrigo Laviņa un Gunta Galviņa dalību/nedalību izlasē (2011-03-27) – telegraf.lv
• Kristers Gudļevskis iekļauts MHL izlasē, kurai paredzētas spēles pret Polijas izlasi un dalība starptautiskā turnīrā Podoļskā (publiskots 2011-03-28) – mhl.khl.ru

[foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Norvēģijas izlasi 2011. gada 12. februārī. foto: Hildrup Photo; avots: lhf.lv.]

Latvija finalizē PČ. Qualifying Round kopsavilkums

šoreiz kārtējais pasaules čempionāts Latvijas izlasei ir beidzies ar 11. vietu. F grupā sešu izlašu konkurencē Latvija ir ieņēmusi pēdējo vietu. čempionāta labā ziņa – Latvijas izlase ir palikusi elitē; sliktā – nav izpildīts federācijas uzdevums iekļūt stiprāko 8-niekā. protams, var protestēt, ka LHF uzdevumiem  ar realitāti ne vienmēr ir 100% sakars. taču šoreiz uzdevums bija gana reālistisks, to varējām redzēt spēles laukumos. Latvijas izlasei pietrūka…

Latvijas izlases spēlētāju TOP 3 čempionāta 2. posmā (Qualifying Round):

1. Jānis Sprukts. viens no vērtīgākajiem izlases vīriem šajā pasaules čempionātā. otrā posma spēlēs faktiski otrais uzbrukuma virknējums (Karsums – Sprukts – Daugaviņš) bija tas, kurš demonstrēja noturīgāko spēli, neskatoties uz to, ka pēdējā spēlē pret Čehijas izlasi no komplekta izkrita Karsums. no Jāņa Sprukta cīņasspara varētu mācīties daudzi. cita starpā Sprukts 2010. gada čempionātā bija arī rezultatīvākais (2+3) Latvijas izlases spēlētājs. lai arī abi Jāņa Sprukta vārtu guvumi “ienācās” pret Norvēģijas valstsvienību, tas viņa nopelnus nemazina.

2. Mārtiņš Karsums. kopā ar saviem virknējuma biedriem bija viens no tiem, kas izrādīja reālu “pretestību” Zviedrijas izlasei. Karsums šajā spēlē guva abus vārtus Latvijas izlases labā. lai arī viņam veselības problēmu dēļ nācās pēdējā spēlē pret Čehijas valstsvienību aizvadīt vien 18 sekundes (saskaņā ar protokolu), Mārtiņš Karsums pelnīti atrodas 2. posma labāko spēlētāju TOPā. cita starpā, Karsumam ir labākais lietderības koeficients Latvijas izlasē šajā čempionātā (+5), kā arī visvairāk vārtu guvumu (3 trāpījumi).

3. Kaspars Daugaviņš. abu augstākminēto uzbrucēju cīņubiedrs, kurš tāpat kā kolēģi, vienā spēlē pamanījās “sarīkot” dubli – 2 vārtu guvumus. tas gan notika 1. posmā spēlē pret Itāliju, bet otrā posma 3 spēlēs Daugaviņam fiksēta tikai 1 piespēle. tomēr ne jau visiem jāgūst punkti, bet arī kādam jāapdara “blakus darbi” un jānodrošina “fons” līdzbiedru aktivitātēm. varbūt ne viss sanāca tik labi, kā gribētos, taču cīņasgriba atradās īstajā vietā – uz laukuma.

“jautājumu” TOP 3 čempionāta 2. posmā:

1. treneru “spītība”? ja kādai no maiņām spēle lāga “neiet no rokas”, jābūt ļoti pārliecinātam un/vai pašpārliecinātam, lai sistemātiski un pastiprināti mēģinātu no tās kaut ko izspiest, laižot uz “vecajiem grābekļiem” un uzstājīgi “dodot” lielu spēles laiku. šoreiz runa ir par 1. maiņu. nenāk ne prātā vainot spēlētājus, kuriem var būt virkne objektīvu iemeslu, par kuriem skaļi arī mēdz nerunāt. taču treneriem tas būtu jāpamana. ja puišiem “nevedās”, tad strādāt ar tiem, kuriem “iet” spēle. īpaši spilgta ilustrācija bija spēle pret Čehiju, kad divreiz pēc kārtas tā pati maiņa zaudēja vārtus vairākumā… protams, var meklēt skaidrojumu, ka pirmā maiņa ir saspēlētākā, ka šajā spēlē daudziem spēlētājiem bija veselības problēmas un lāga ierindā nebija Karsuma, tāpēc arī treneri “spieda” uz “pirmajiem”. nesanāca. taču čempionātā bija 6 spēles, no kurām 1. maiņa “pratās” tikai pret Itāliju un Norvēģiju. vai treneri nemanīja “notikumus” visa čempionāta garumā? interesanta bija arī turnīra labāko spēlētāju izvēle, kas bija tikpat “spītīga” treneru izpildījumā. ja vārtsargu izvēlē īsti nebija citu variantu kā Edgars Masaļskis, tad pārējie divi labākie vīri no pirmā “komplekta” – aizsargs Arvīds Reķis un uzbrucējs Herberts Vasiļjevs. iespējams, tieši viņi “viscietāk” pildīja treneru uzdevumus. atliek vien jautājums par uzdevumiem…

2. “atrādīšanās” neizdevusies. daži uz jaunām līgumsaistībām ar Dinamo vai citiem klubiem dažādās līgās pretendējošie Latvijas izlases spēlētāji šajā čempionātā nevis atrādījās, bet, iespējams, lika aizdomāties potenciālajiem darba devējiem par savu lietderību vai nelietderību. ir virkne vīru, kuri “gaida” jaunus līgumus un kuri savu “akciju cenu” tikai uzlaboja vai vismaz nesamazināja – piemēram, Pečura. taču ir vīri, kuriem līguma slēgšana ir vēl procesā un kuru sniegums čempionātā neļauj “mētāties” frāzēm, kā “es taču esmu tā vērts, paskatieties cik forši čempionātā uzspēlēju”…

3. metienu trūkums. lai atkal nerunātu par vairākuma izspēli/neizspēli, šoreiz par metienu trūkumu. protams, spēles rezultātu rēķina pēc vārtu guvumu skaita, nevis pēc apšaudes intensitātes. taču abas lietas tomēr saistītas. var un droši vien šad tad vajag izspēlēties līdz “tukšiem vārtiem” – t.i. brīdim, kad attiecīgajā leņķī ne vārtsargs, ne laukuma spēlētāji nav šķēršļi. te ir nepieciešama meistarība un arī veiksme, tāpēc “skaistie goli” tik viegli un bieži nenāk… atkal piemērs tā pati spēle pret Čehijas izlasi, kad vairākumos Latvijas izlase meta pa vārtiem minimāli vai nemaz. par skaistām kombinācijām vai to mēģinājumiem punktus nedod…

Latvijas izlases spēļu rezultāti 2010. gada PČ 2. posmā:

• 14. maijā pret Zviedrijas izlasi (2:4)
• 16. maijā pret Norvēģijas izlasi (5:0)
• 17. maijā pret Čehijas izlasi (1:3)

2010. gada pasaules čempionāta F grupas FINAL “secība” (vieta; izlase; spēļu skaits; punkti; vārtu starpība):

1. Zviedrija 5 spēlēs 12 punkti (18:7)
2. Šveice 5 spēlēs 9 punkti (12:12)
3. Čehija 5 spēlēs 9 punkti (12:10)
4. Kanāda 5 spēlēs 6 punkti (22:12)
5. Norvēģija 5 spēlēs 6 punkti (9:26)
6. Latvija 5 spēlēs 3 punkti (10:16)

Latvijas izlases uzbrucēju ”stati” 2010. gada PČ pēc visām 6 spēlēm:

uzbrucējs		spēles	punkti	+/-	vid. sp. laiks
Jānis Sprukts		6	2+3	+3	16:02
Mārtiņš Karsums		6*	3+1	+5	12:46
Kaspars Daugaviņš		6	2+1	0	14:20
Herberts Vasiļjevs		6	0+3	-2	18:02
Gints Meija		6	1+1	+1	10:31
Mārtiņš Cipulis		6	1+1	-3	17:52
Aleksandrs Ņiživijs		6	1+1	-5	16:18
Juris Štāls		4**	0+2	+1	10:33
Sergejs Pečura		6	1+0	0	10:06
Lauris Dārziņš		6	1+0	-4	16:11
Kaspars Saulietis		3***	0+1	0	11:12
Andris Džeriņš		6	0+1	-4	10:47
Miķelis Rēdlihs		3****	0	-2	15:24
* Mārtiņš Karsums 6. spēlē (pret Čehiju) laukumā, saskaņā ar protokolu, aizvadīja vien 18 sekundes.
** Juris Štāls 4. spēlē (pret Zviedriju) guva traumu un atlikušajās 2 spēlēs (pret Norvēģiju un Vāciju) nepiedalījās.
*** Kaspars Saulietis spēlēja izlasē 2. posma spēlēs (pret Zviedriju, Norvēģiju, Čehiju).
**** Miķelis Rēdlihs izlasē aizvadīja tikai 1. posma spēles (pret Šveici, Kanādu, Itāliju), pēc kurām, kā iepriekš plānots, ģimenes apstākļu dēļ čempionātu pameta.

Latvijas izlases aizsargu ”stati” 2010. gada PČ pēc pirmajām 3 spēlēm:

aizsargs		spēles	punkti	+/-	vid. sp. laiks
Guntis Galviņš		6	1+1	+4	17:28
Aleksandrs Jerofejevs		6	0+1	+4	18:04
Georgijs Pujacs		6	1+2	+1	20:41
Arturs Kulda		3*	0	0	17:13
Arvīds Reķis		6	1+0	-1	19:05
Jēkabs Rēdlihs		6**	0+1	-1	11:50
Jānis Andersons		3***	0	-1	4:34
Māris Jass		6	0	-3	7:11
Kristaps Sotnieks		6	0+1	-4	16:51
* Arturs Kulda spēlēja izlasē 2. posma spēlēs (pret Zviedriju, Norvēģiju, Čehiju).
** Jēkabs Rēdlihs pēdējās 2 spēles (pret Norvēģiju un Čehiju), sakarā ar Štāla savainošanos, spēlēja vai vismaz skaitījās uzbrucēja pozīcijā.
* IIHF oficiālajā statistikā Jānim Andersonam ir fiksētas 5 spēles un attiecīgi vidējais spēles laiks 2:44, neņemot vērā, ka čempionāta pirmajā (pret Šveici) un sestajā (pret Čehiju) spēlē viņš uz ledus negāja (pieteikumā fiksēts bija). Tāpat Andersons nespēlēja un nebija pieteikumā ceturtajā spēlē (pret Zviedriju).

Latvijas izlases vārtsargu ”stati” 2010. gada PČ pēc pirmajām 3 spēlēm:

vārtsargs		spēles	atv. %	vārti vid. spēlē	kopējais sp. laiks
Edgars Masaļskis		6	91,43%	2.76	326:40
Mārtiņš Raitums		1	81,82%	3.70	32:25
Edgars Lūsiņš		0	–	–	0

informācija vēl:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc PČ 6 spēlēm – iihf.com
• spēles protokols: Latvija vs Zviedrija (2010-05-14) – iihf.com
• spēles protokols: Latvija vs Norvēģija (2010-05-16) – iihf.com
• spēles protokols: Latvija vs Čehija (2010-05-17) – iihf.com
• 2010. gada pasaules čempionāta statistikas sadaļa – iihf.com

[Jāņa Sprukta foto fiksēts pirmajā no divām Latvijas izlases pārbaudes spēlēm pret Francijas izlasi Rīgā, 2010. gada 21. aprīlī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]