Čempionāta pēcgarša. Nulle emociju, tikai cipari

Nedēļas divas – trīs kā pabeidzies kārtējais pasaules čempionāts – 18.-ais Latvijas izlasei elitē. Tas nesis saviļņojošus panākumu pret hokeja lielvalstīm ASV un Somiju, kā arī šī gada pastarīti Kazahstānu. Pret “sava ranga” Baltkrieviju, Šveici un Vāciju punktus dažādu iemeslu dēļ paņemt neizdevās, tādēļ – arī šogad ārpus play off. Kā izskatās Latvijas izlases vīri no neliela laika attāluma?

UZBRUCĒJI

Armands Berziņš. Kazahstānas Beibaris vienībā sezonu aizvadījušais centra uzbrucējs ir Latvijas izlases nezūdoša vērtība jau septītajā pasaules čempionātā – kopš 2007. gada (ar pauzi 2010.). ‘Nezūdoša’ būs par skaļu teikts, jo daļā sezonu un arī šajā kandidātu sarakstā bijis “uz robežas”. Lai arī kā, neskatoties uz balansēšanu, sastāvā ir trāpījis. Varoņdarbi nav gaidīti un nav bijuši, ja neskaita 3 rezultativitātes punktus 2007. gada pasaules čempionātā. Arī šogad – vidēji 5 minūtes spēles laika ceturtā ranga maiņās, statistika viduvēja, bet ar tendenci uz mīnusu. It kā nekā spīdoša, bet arī nekāda pamata pārmetumiem.

Mārtiņš Cipulis. Viņam šis bija jau 10.-ais pasaules čempionāts Latvijas izlasē, un, šķiet, tie laiki, kad Cipulis vāca pa sešiem punktiem turnīrā (2009., 2011.) ir tālu prom. Skaidrs, ka ne visiem maiņā ir “jābrauc pie stūres” (jāmet), kādam ir jābūt arī kontrolierim. Tomēr Minskas čempionāts ir vairāk mīnusos un pieder Cipuļa bālāko čempionātu daļai. Starp citu, šī gada čempionātā bija otrs visvairāk metošais Latvijas izlasē. 15 metieni, 0% realizācijas…

Kaspars Daugaviņš. Ženevā lielisku sezonu aizvadījušajam un nu jau Maskavas Dinamo “sagūstītajam” uzbrucējam šis čempionāts bija lielisks. Viens no rezultatīvākajiem Latvijas izlasē, nosaukts starp 3 labākajiem Latvijas izlasē Minskas turnīrā, lietderīgākais spēlētājs valstsvienībā (+4), labākās mikromaču summas (4:1) un mikromaču vārtu starpības (12:5) “īpašnieks”. Šis patiešām bija Daugaviņa čempionāts. Jau sestais Latvijas izlases krāsās.

Andris Džeriņš. No enerģijas maiņas un mazākuma pirmā komplekta uzbrucējiem rezultativitāti gaida mazāk par izturību, stabilitāti un savu vārtu drošību. Tādēļ viena rezultatīva piespēle un nelielais metienu skaits (4 reizes 7 spēlēs) ir sīkums. Tomēr arī lietderība mīnusos (-3), zaudēti 5 spēļu mikromači (vienā neizšķirts)… Statistika ir īpaši bēdīga; no uzbrucējiem tikpat “šķidra” tā ir pāriniekam Gintam Meijam. Ja atceras, ka 2011. gada pasaules čempionātā A.Džeriņam bija 5 rezultativitātes punkti… Runa nav par punktiem, bet lomām. (Džeriņam šis bija piektais pasaules čempionāts; visi pēc kārtas – 2010.-2014.).

Zemgus Girgensons. Latvju jaunais talants jau saņēma pārmetumu “jūru” par nesavaldību pret krievu Burmistrovu, kas maksāja 5 minūšu mazākumu spēlē pret Krieviju un diskvalifikāciju uz vienu spēli – pret tik “vajadzīgo” Baltkrieviju. Iespējams, arī kāds gaidīja nedaudz vairāk par diviem vārtu guvumiem. Bet Girgensona pienesums bija ne tikai mega-skaists vārtu guvums pret ASV izlasi, bet arī salīdzinoša lietderība – viņam esot laukumā Latvija ir varējusi iemest 8 reizes (no 20), mikromaču starpība starp labākajām uzbrucēju ierindā (3:1). Zemgum šis bija otrais pasaules čempionāts.

Miks Indrašis. Aizpērnajam brīnumbērnam, kurš uzguņoja savā debijas čempionātā 2012. gadā, uz pirkstiem skatījās pirms gada, kad iepriekšējo 5 punktu vietā izdevās iekrāt vienu, Šogad viss līdzsvarā – četri rezultativitātes punkti, kas ir trešais labākais uzkrājums starp uzbrucējiem. Lietderība neitrāla, bet mikromaču cipari ar tendenci uz plusiem. Vienmēr var labāk, bet Mika trešais pasaules čempionāts pieņemams kā izdevies.

Koba Jass. Viens no tiem spēlētājiem, par kura iekļaušanu izlases sastāvā diskusiju bijis vairāk nekā attiecībā uz citiem. Jādomā, ka ceturtās maiņas vai 13./14. uzbrucēja posteņa ieņēmējam nav izšķiroša nozīme, lai komplektācijā to vispār bez diskusijām atstātu treneru ziņā. Ainavu sev atvēlētajās četrās spēlēs (ar vidējo spēles laiku – 6 minūtes) Koba neizbojāja. Arī statistiski. Lietderība neitrāla, mikromači stabili, soda minūtes bez katastrofas, pat viens vārtu guvums sanācis, kas nav izdevies pieciem izlases uzbrucējiem. “Malējais” būs jāmeklē citur… Galvenais treneris Teds Nolans nebija vienaldzīgs pret šo uzbrucēju, ņemot līdzi uz visiem 3 pasaules čempionātiem savā virsvadībā (2012. – 2014.). Interesanti, kā veiksies pie citiem treneriem.

Ronalds Ķēniņš. Kā vienīgais no spēlētājiem iekļāvās sastāvā, neaizvadījis nevienu pārbaudes spēli. Tādēļ pie valstsvienības ritma nācās pierast. Aktuālais Šveices čempions Ķēniņš ļāva spīdēt maiņas biedriem Daugaviņam un Rēdliham-jaunākajam, bija mazāk manāms, tomēr cipariski – plusos. Četri punkti, lietderība nelielos, bet plusos (+1), mikromači ar pozitīvu tendenci. Šis Ķēniņam ir ceturtais pasaules čempionāts “pie lielajiem”, un rakstāms pozitīvajā bilancē.

Roberts Lipsbergs. Nolanam labpatīk pavilkt uz augšu jaunos, kas savos debijas čempionātos mēdza izšaut. Piemēri ir. Šogad “pilnā loze” gadījās diviem debitantiem (trijiem, ja pieskaita reāli nespēlējušo trešo vārtsargu), viens no kuriem bija 19 gadus vecais Roberts Lipsbergs. Jau pirmajā spēlē trešajā maiņā kopā ar vienaudzi,  izlases vienīgo NHL uzbrucēju Zemgu Girgensonu un KHL ranga Top-uzbrucēju Miku Indraši. Arī otrajā spēlē bija iespēja uzspēlēt šādā komplektā. Ko vēl varētu vēlēties savā debijā? R.Lipsbergs kā debitants neizgāzās, tomēr iespēju, šķiet, neizmantoja “līdz galam”. Bet arī tā ir pieredze, atliek vien novēlēt veiksmes turpmāk.

Gints Meija. Viens no izlases uzbrucēju bēdīgākās statistikas īpašniekiem. Ka mazākuma uzbrucējiem mikromaču (MM) statistiku “izcūko” mazākumā zaudētie vārti, ir ierasta netaisnība. Tomēr Gintam Meijam ir ne tikai katastrofa MM ailītēs, bet arī otrs sliktākais lietderības koeficients (-4). Kā zinām lietderības koeficientu neietekmē “iekritieni” mazākumā… (Meijam šis bija piektais pasaules čempionāts.)

Aleksandrs Ņiživijs. Ir viens no pasaules rekordistiem – viņam šis bija 14.-ais pasaules čempionāts elitē un 16.-ais, ja ierēķina arī B grupu. Tādi veterāni pasaules vēsturē ir bijuši tikai daži. Mazliet pulvera vēl ir, dažas epizodes izdevās lieliski… Sūtīt pensijā nebūtu korekti, īpaši, ja uzbrucējs ir “pierunāts” palīdzēt izlasei, kad virkne vadošo uzbrucēju nevar. Iespējams, pie atbilstošas apstākļu sakritības pat varētu būt izlasei noderīgs vēl kādu gadu. Tomēr statistiski no otrās maiņas uzbrucējiem (ar laika devu vairākumā) varētu prasīt kaut ko vairāk par diviem vārtu guvumiem uz visiem un sinhroni negatīvu lietderību.

Miķelis Rēdlihs. Miķeļa devītais pasaules čempionāts ir izrādījies viņam īpaši veiksmīgs. Pēc šķidrām un aptuvenām sezonām Jaroslavļas Lokomotiv sastāvā no Rēdliha-jaunākā ir sagaidīts vairāk nekā varēja nojaust no sezonas snieguma. Viņš ar 6 punktiem ir rezultatīvākais izlasē, ir iekļauts 3 labāko vīru sastāvā, ir lietderīgs un mikromači plusos. Pelnīti viens no labākajiem valstsvienībā.

Juris Štāls. Izlases “kapļu” rindai pieskaitītais Štāls pamanījies 6 spēlēs saražot 3 rezultativitātes punktus – tikpat, cik, piemēram, ar būtiski lielāku spēles laiku un vairākuma izspēli bruņotais komandas kapteinis 7 spēlēs. Vairāk nekā astoņi citi izlases uzbrucēji. Turklāt Štāls ir viens no pieciem izlases uzbrucējiem, kuriem šajā pasaules čempionātā ir bijis pozitīvs lietderības koeficients. Neslikti “kaut kādam” hroniskam ceturtās maiņas “čekerim”. Štālam šis bija septītais čempionāts, un pirmoreiz tas ir tik rezultatīvs. Iepriekšējo sešu turnīru summā vispār tikai divi rezultativitātes punkti gūti (abas piespēles – 2010. gada pasaules čempionātā).

Herberts Vasiļjevs. Kopā ar kapteiņa uzšuvi uzņēmās centra uzbrucēja pienākumus, iemetienos bija piektais labākais visa čempionāta centra uzbrucēju uzskaitē (62,24% uzvarētu iemetienu). Savus 3 rezultativitātes punktus sakrāja. Lietderība gan mīnusos (-2). Lai atvēzētos vērienīgai kritikai, roka neceļas. Ne tikai tāpēc, ka veterāns pieteicās palīdzēt izlasei it kā tukšākā komplektācijas periodā un deficītajā centra postenī. Lai arī kapteiņa maiņa faktiski bija otrā un strādāja vairākumos, kas liek no tās prasīt vairāk, tomēr paša Vasiļjeva sniegums statistiski ir nedaudz virs vidējā. Ja gribējām vairāk par 11. vietu čempionātā, tad arī Vasiļjeva maiņai vajadzēja mest vairāk un strādāt lietderīgāk. Ja šī vieta izlasei ir objektīva, tad viss ir normas robežās. Izvēlies, ko vēlies! P.S. Herbertam tas bija 11.-ais pasaules čempionāts, un vairāk par 3 punktiem viņš ir guvis tikai divos (2007.g. – 5 punktus; 2009.g. – 9 punktus). Izlases kapteiņa godā jau trešais čempionāts (iepriekšējie – 2010., 2011.).

Latvijas izlases uzbrucēju statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com; MM = mikromači (uzvaras/zaudējumi vienas spēles ietvaros; MM vārti = mikromačos gūto/zaudēto vārtu attiecība; met. = paša veiktie metieni pa pretinieku vārtiem):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	MM vārti	soda min.	met.	vid. sp. laiks
1.	Miķelis Rēdlihs	7	3+3	+2	4:2	10:5	2	9	17:19
2.	Kaspars Daugaviņš	7	2+3	+4	4:1	12:5	12+30	20	19:52
3.	Miks Indrašis	7	2+2	±0	3:2	6:4	2	8	15:56
4.	Ronalds Ķēniņš	7	0+4	+1	4:2	6:4	4	13	14:01
5.	Juris Štāls	6	1+2	+1	2:1	4:4	6	4	10:50
6.	Herberts Vasiļjevs C	7	1+2	-2	2:1	4:4	4	8	15:21
7.	Zemgus Girgensons	6	2+0	+1	3:1	8:6	9+20	12	16:40
8.	Aleksandrs Ņiživijs	7	1+1	-2	2:1	4:3	4	5	15:15
9.	Gints Meija	7	1+1	-4	1:6	2:9	2	7	11:44
10.	Mārtiņš Cipulis	7	0+2	-2	1:2	4:5	2	15	16:36
11.	Koba Jass	4	1+0	±0	1:1	1:1	0	2	6:08
12.	Armands Bērziņš	6	0+1	-1	1:2	1:2	0	1	5:10
13.	Andris Džeriņš	7	0+1	-3	1:5	3:10	2	4	12:20
14.	Roberts Lipsbergs	3*	0+0	-1	0:1	0:1	2	0	6:37*

* Te un nākamajā tabulā norādīts spēļu skaits, kurā attiecīgais spēlētājs reāli saņēmis spēles laiku, nevis tikai bijis pieteikumā. Arī vidējais spēles laiks norādīts atbilstoši reālajam spēles laikam. Šajos statistikas rādītājos ir atšķirība no IIHF oficiālās statistikas, kas fiksē visas spēles pieteikumā un no tām rēķinātu vidējo spēles laiku.

AIZSARGI

Guntis Galviņš. Šosezon bez noteiktas darbavietas klīstošais (10 spēles Jugra KHL, 15 spēles AIK Zviedrijas SHL) aizsargs kļuva itin noderīgs Latvijas izlases komplektam, kuram šosezon nācās iztikt bez 5 aizsargiem no Soču olimpiskā komplekta. Kopumā Galviņa sniegums ir aptuveni izlases aizsargu statistikas viduslīnija. Tomēr sliktā ziņa ir mikromači – tikai vienā spēlē tie uzvarēti, četrās – zaudēti. Ir trīs aizsargi, kuriem lietderības koeficients ir bēdīgāks, bet nav neviena aizsardzības vīra, kuram būtu tik bēdīga mikromaču starpība (1:4; nejaukt ar MM vārtu starpību). Galviņam Minskā bija astotais pasaules čempionāts.

Jānis Jaks. Otrs izlases debitants. Jakam tas izdevies 18 gadu vecumā. Laukumā devās tikai vienā spēlē – pret Krievijas izlasi un laukumā sabija tikai septiņarpus minūtes. Plašiem secinājumiem apjoms par mazu, bet savu iespēju “neizlēja”. Varoņdarbus pret Znaroka un Vītoliņa trenētajiem krieviem Jānis Jaks nerādīja, un diezin vai kāds tos no viņa gaidīja. Debijai un kā investīcija nākotnē “ir okei”.

Māris Jass. Izlases aizsargs ar vienu no mazākajiem spēles laikiem (mazāk tikai Jakam un Laviņam) ir izrādījies itin lietderīgs. Interesanti, ka ir vienīgais no “pilna laika” aizsargiem izlasē, kurš šajā pasaules čempionātā nav zaudējis nevienu spēli kā mikromaču! MM bilance ir labākā starp aizsargiem un līdz ar Daugaviņu labākā izlasē. Viņam arī kopā ar Jēkabu Rēdlihu labākais lietderības koeficients starp aizsargiem (+3). Var patikt vai nepatikt Māris Jass, bet viņš šajā pasaules čempionātā bija viens no labākajiem aizsargiem. (Viņam šis bija ceturtais PČ; pirmoreiz jau 2006.g.).

Artūrs Kulda. Izlases tālšāvējs-lielgabals bija labākais vārtu guvējs Latvijas izlasē un starp aizsargiem visā pasaules čempionātā. Tādēļ arī nevarēja palikt ārpus valstsvienības 3 labāko vīru sastāva. Kuldam arī vidēji lielākais spēles laiks izlasē, pozitīvs lietderības koeficients (+2) un mikromaču cipari. Artūram tas ir saturiski un arī statistiski vislabākais čempionāts (arī ceturtais pēc skaita).

Rodrigo Laviņš. Izlases veterāns atsaucās palīdzēt valstsvienībai laikā, kad aizsargu pozīcijās draudēja vakuuma iestāšanās. Aizvadīja visas astoņas pārbaudes spēles pirms čempionāta, un no izlases komplektētāju puses būtu rupji, ja viņu nepaņemtu. Laviņam jau sen nav nevienam nekas jāpierāda. Viņš ir “pēdējais mohikānis” – vienīgais vēl spēlējošais no atjaunotās izlases pirmās spēles sastāva (1992.g. novembrī). Šis viņam bija 12.-ais pasaules čempionāts elitē, vēl divi aizvadīti B un C grupās. Šajā pasaules čempionātā pie teikšanas laukumā tika maz; rēķinot spēļu summu, viņam bija otrs mazākais spēles laiks no aizsargiem. Savas kļūdas labot treneri īpaši neļāva; tādēļ statistika vērtējama uzmanīgi. Bet visādi citādi – paldies Rodrigo Laviņam par Latvijas hokejam veltītajiem gadiem. Un bez jebkādas skepses – arī #2 ir rezervēšanas vērts.

Georgijs Pujacs. Ja kādam aizsargam ir katastrofāla statistika pasaules čempionātā, tad šoreiz tas ir Georgijs Pujacs – vīrs ar otru lielāko spēles laiku valstsvienībā. Īpaši negatīvs lietderības koeficients (-7) un mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu trafiks 4:12!!! Tas nozīmē, ka Pujacs bija laukumā pusē visu gadījumu, kad Latvijas izlase piedzīvoja vārtu zaudējumu (kopā 24 reizes 7 spēlēs). Respektīvi, devītais pasaules čempionāts G.Pujacam ir gadījies statistiski bēdīgākais starp šiem turnīriem.

Jēkabs Rēdlihs. Savukārt Rēdlihs-vidējais, kurš nereti atradies izlases sastāvā tuvāk robežai starp iekļūšanu / neiekļūšanu, ir viens no diviem statistiski veiksmīgākajiem aizsargiem šajā pasaules čempionātā. Lietderība plusos (+3), mikromači un to vārtu starpība – arī. Pat divas piespēles saskaitītas. Jāpiebilst, ka 32 gadus vecajam Jēkabam Rēdliham šis bija tikai ceturtais pasaules čempionāts.

Kristaps Sotnieks. Arī šajā turnīrā uzspīdēja ar atsevišķām efektīgām epizodēm – pildot vārtsarga funkcijas pie tukša vārtu stūra, vai, piemēram, atstājot bez vārtu guvuma divus šveiciešus, kas skrien uz tukšiem vārtiem. Tomēr, neskatoties uz mirkļu skaistumu, kopējo ainavu nedaudz koriģē statistika, kas video “hailaitus” (skaistās epizodes) un estētiku nepazīst. Sotniekam arī vārtu guvums un 3 rezultatīvas piespēles ir, bet aizsargu darba pamatparametros mīnusi – lietderībā (-2), mikromači (1:3), MM vārtu starpība (6:10). Bez dzejas paliek diezgan prozaiska situācija… (K.Sotniekam šis bija sestais pasaules čempionāts.)

Latvijas izlases aizsargu statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	MM vārti	soda min.	met.	vid. sp. laiks
1.	Jēkabs Rēdlihs	7	0+2	+3	2:1	6:4	4	5	13:51
2.	Māris Jass	7	0+0	+3	3:0	4:1	10+10	5	8:12
3.	Artūrs Kulda	6	4+1	+2	3:2	10:7	4	13	24:21
4.	Jānis Jaks	1*	0+0	±0	0:0	0:0	0	0	7:35
5.	Guntis Galviņš	7	0+1	-1	1:4	4:8	0	9	21:45
6.	Kristaps Sotnieks	7	1+2	-2	1:3	6:10	8	7	22:13
7.	Rodrigo Laviņš	4*	0+0	-2	0:2	1:3	6	0	8:32*
8.	Georgijs Pujacs	7	1+1	-7	1:3	4:12	4	14	23:09

–

VĀRTSARGI

Edgars Masaļskis. Bija statistiski veiksmīgāks par savu kolēģi. Divās spēlēs (no 3) palīdzēja komandai uzvarēt, vidēji spēlē “ielaida” mazāku apjomu (2.69). Tomēr vismaz 40% spēles laika saņēmušo 20 vārtsargu uzskaitē šajā čempionātā Masaļskis pēc atvairīto metienu procenta ieņem tikai 15. vietu (88,24%), pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu apjoma (GAA) – 11. vietu (2.69). T.i., tuvāk tam galam, kurā vietu ieņēmusi Latvijas izlase. (Edgaram Masaļskim šis bija 13.-ais pasaules čempionāts; tiesa, 2 no tiem bija bez spēles laika. Ar turnīru skaitu Masaļskis ir viens no pasaules rekordistiem.)

Kristers Gudļevskis. Lai arī statistikā viņam skaitās viena uzvarēta spēle (no četrām), tomēr neviens spēles mikromačs summā nav vinnēts… Uzvarētajā spēlē pret ASV Gudļevskim mikromačs ir neizšķirts, jo viena vārtu guvuma laikā viņš bija pametis laukumu, dodot vietu laukuma spēlētājam. Kopumā Gudļevskim šis turnīrs ir nesalīdzināmi vājāks par pērngada debiju pasaules čempionātā. Abos pasaules čempionātos bija pa 4 spēlēm, bet: atvairīto metienu procents – šogad 89,13% (2013.g. 92,50%); vidēji spēlē vārtu zaudējumi – šogad 3.79 (pirms gada 2.22); mikromaču vārtu starpība – šogad 9:15 (pērn 9:9). Skaidrs, ka nav tā, ka Gudļevskis būtu ķēdes vājākais posms. Taču taisnības pēc, un bez īpašas iecietības uz mūsu retajiem ziemeļamerikāņiem, Gudļevskim šis bija švaks turnīrs. 20 pamatvārtsargu konkurencē Gudļevskis pēc atvairīto metienu procenta ieņem 12. vietu un šajā “ciparā” ir labāks par Masaļski. Bet pēc “caurlaidības” vidēji spēlē – 19. vietu (no 20 konkurentiem)…

Ivars Punnenovs. Gribējās vismaz vienā spēlē, vismaz uz periodu laukumā redzēt 19-gadus jauno Punnenovu, kuram nu jau 30. maijā palika 20. Šveices galvenajā līgā (NLA) spēlējošais un nereti vienaudža Elvja Merzļikina panākumu ēnā palikušais Punnenovs bez jautājumiem brauca kā trešais vārtsargs. Kas zin, varbūt gadītos vēl viens Nolana “atklājums” un tikpat daudzsološs kā Gudļevskis pirms gada. Atliek novēlēt veiksmi un spēles laiku nākotnē.

Latvijas izlases vārtsargu statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	GAA	MM	MM vārti	sods	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	3	2-1	88.24%	2.69	2:1	9:8	0	178:30
2.	Kristers Gudļevskis	4	1-3	89.13%	3.79	0:3	9:15	0	237:30
3.	Ivars Punnenovs	0	–	–	–	–	–	–	–

–

Cipari vairāk:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā 2014. g. Minskā (atskaitot MM) – iihf.com
• Minskas čempionāta lapa – iihfworlds2014.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā: tepat
• Debiju salīdzinājums izlasē pasaules čempionātos: tepat

[Pirmā, trešā (Mika Indraša), piektā (Miķeļa Rēdliha), sestā (Māra Jasa un Kristera Gudļevska) un devītā (Edgara Masaļska) foto avots: iihf.com. Otrā (Kaspara Daugaviņa), ceturtā un astotā (Jēkaba Rēdliha) foto avots: Latvijas Hokeja Federācijas profils facebook.com tīklā. Septītā (Artūra Kuldas) foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Latvijas izlases kandidāti pēc spēlēm Somijā

Divreiz 1:5. Nav īpaši priecīga bilance, bet no stresa glābj doma, ka tās ir pārbaudes spēles, kurām “piedāvājam” pārbaudāmus kandidātus un no pasaules čempionātam paredzētā komplekta attālinātu sastāvu. Tomēr, kas zin… Piemēram, aizsargu izvēle ir diezgan sašaurināta; un arī citos posteņos ne viss olimpiskais komplekts būs pieejams. Kā tad izskatījās Latvijas izlase aprīļa sākuma versijā?

Pret Somijas valstsvienību aizvadīto spēļu “pēcgaršu” mazāk veido sāpe par rezultātu vai kāda kandidāta meistarības trūkumu. Kādi, nu, esam, tādiem ir jāspēlē. Izmisumā nedzen arī visu līdzjutēju pamanītais statistikas elements – metienu skaits, kas divu spēļu summā ir 20:97 somu labā. Pieņemsim, ka somi met bez savas jēgas, bet “latviešu hokeja” īpatnība ir mest reti, bet trāpīgi.

Matus plēst nav jēgas, jo, neskatoties uz nosaukumu Euro Hockey Challenge, tās ir pārbaudes spēles ar primāro uzdevumu – pārbaudīt. Tāpat arī fiziskajai formai ideālai jābūt maija nevis aprīļa sākumā. Bet… Degsme un pašmotivācija ir nepieciešama jebkurā gadījumā, t.sk. “draudzības” spēlē. Spēles pret Somiju nav svarīgākās šajā sezonā, taču atdeve bija tas elements, kas pietrūka. Skaidrs, ka pārbaudes spēles nav vieta, kur “lauzt kaulus” un rādīt raksturu. Taču pragmatiskie aprēķini – nevēlēšanās satraumēties un ar to zaudēt labo iespēju iekļūt izlases sastāvā – var gadīties aplami. Vieta valstsvienībā var nebūt garantēta un katra pārbaudes spēle var kļūt pa pēdējo šosezon. Neskatoties uz to, ka viss olimpiskais sastāvs nebūs “uz strīpas”. Attiecīgi lielai daļai spēlētāju katra pārbaudes spēle pēc būtības var būt svarīgākā spēle sezonā. Esam taču redzējuši, ka var, ja grib…

Jekimovs – A. Širokovs – Štāls

Bija tas gadījums, kad izlases kontekstā nereti ceturtās maiņās spēlētājiem bija jākļūst par pirmo maiņu – vilcējiem un lokomotīvēm. Ko arī ikdienas darbos vīri darījuši savās “pamatdarbavietās” – Aleksejs Širokovs Šveices NLB (otrajā līgā) un Juris Štāls Slovākijas ekstralīgā. Bet Roberts Jekimovs vispār ir mūsu izlases “somu speciālists” – Somijā aizvadījis jau piekto sezonu, no kurām 3 visaugstākajā līmenī.

Tomēr somu kandidātu izlase bija “ne pa zobam” arī pirmajai maiņai. Labā ziņa – pirmajā spēlē šis uzbrucēju virknējums bija vienīgais, kurš nepieļāva vārtu zaudējumu (pa nullēm bija arī īsu brīdi spēlējušais Artūrs Kuzmenkovs). Bet otrajā spēlē tieši šī maiņa vai, precīzāk, Alekseja Širokova individuālās prasmes nodrošināja vienīgo vārtu guvumu pret somiem. Tomēr summā sanāca mazizteiksmīgi vai vāji, ja prasa ka no pirmās maiņas. Iemetienus diemžēl somu statistiķi precīzi uzskaitīja tikai pirmajā spēlē, un tur ainava bēdīga – Širokovam 36,4% (4 no 11), Štālam 0% (0 no 6). Summā – 23,5%, kas arī parāda iniciatīvas iespēju proporciju.

Bukarts – Džeriņš – NN

Uzbrucēju tandēms atpazīstams kā Rīgas Dinamo, tā agrāku izlases spēļu kontekstā; tāpēc tika saskatīts kā saspēlētākais un no tā arī gaidīts kaut kas “taustāms”. Neatkarīgi no tā, ka trešais uzbrucējs mainījās – pirmajā spēlē galvenokārt Miks Lipsbergs, mazliet – Artūrs Kuzmenkovs, otrajā – Edijs Brahmanis.

Maiņas pozitīvā iezīme – Džeriņš pirmajā spēlē iemetienos pildīja centra uzbrucēja virsnormu – 72,7% (8 no 11), bet summā… Tieši Robertam Bukartam un Andrim Džeriņam ir bēdīgākais lietderības koeficients starp uzbrucējiem (-3; tāds arī A. Širokovam); visi trīs vārtu zaudējumi piedzīvoti, spēlējot vienādos sastāvos. Abi vīri kā olimpiskās izlases piektā maiņa palika faktiski kā vieni no pirmajiem aiz Olimpiādes strīpas, kas nozīmē, ka olimpiskā komplekta iztrūkuma gadījumā tieši viņi būtu starp pirmajiem, kam vieta pasaules čempionāta sastāvā būtu droša. Sagatavošanas posmā atliek vēl dažas spēles, kurās “drošumu” apliecināt. Spēles pret Somiju “garantijas” nedeva.

Upītis – Bičevskis – Skvorcovs

Pateicoties Gunta Galviņa līdzdalībai, maiņas uzbrucēju defekts pārvērtās par efektu – pie rezultatīvām piespēlēm tika Gunārs Skvorcovs un Juris Upītis (pa labi novietotā attēlā). Maiņas iemetienu statistika pirmajā spēlē gan ļoti bēdīga – Mārim Bičevskim 18,8% (3 no 16). Taču uz kopējā Latvijas valstsvienības komplekta fona šī maiņa statistiski izskatās normāli – vienīgais uzbrucēju virknējums, kuram ir neitrāls lietderības koeficients (pa nullēm arī Kuzmenkovs un aizsargs M. Širokovs), bet pārējiem lietderība ir mīnusos. Ja puiši turpinās “pielikt”, tad ir spējīgi kopā vai pa vienam turpināt pretendēt uz čempionāta ceturtās maiņas vakancēm.

Kļaviņš – A. Ozoliņš – NN

Viena no uzbrucēju kombinācijām, kuru hokeja interesenti gaidīja ar lielāku interesi nekā izlasē vai Dinamo sastāvā bieži redzētus spēlētājus. Edgars Kļaviņš – 21 gadu jauns debitants ar Zviedrijas līgu (t.sk. stiprākās – SHL) pieredzi, Artūrs Ozoliņš – viens no sava laika (dz. 1988.) talantīgākajiem centra uzbrucējiem ar labiem auguma parametriem, turklāt aizvadījis salīdzinoši labu sezonu Krievijas otraja līgā – VHL. Abiem pirmajā spēlē “pievienots” Edijs Brahmanis, otrajā – Artūrs Kuzmenkovs.

Skaidrs, ka daži izlases treniņi nevarēja vīriem “ieaudzināt” tādu saprašanos, lai varetu gaidīt spilgtu rezultātu. Tādēļ arī “somu spēlēs” bija jāpilda 3. un 4. maiņas funkcijas. Mikromaču vārtu starpība bēdīga (0:3); tā kā viens vārtu zaudējums mazākumā, tad lietderība abiem pa -2. Ozoliņš iemetienos pirmajā spēle 25,0% (2 no 8). Statistika paliek statistika, bet būtu interesanti redzēt šos spēlētājus arī kombinācijā ar citiem uzbrucējiem, arī ar nopietnākiem uzdevumiem. Tad arī varētu pārliecināties, vai šosezon izlases kontekstā cerības ir tukšas vai pamatotas.

Brahmanis, Kuzmenkovs, M. Lipsbergs

Interese par plašāku kandidātu loku un Edija Brahmaņa veiksmīgā sezona Baltkrievijas čempionātā (49 punkti 47 spēlēs regulārajā sezonā) ir tie faktori, kas veicināja jau pirms gadiem 10 debitējušā uzbrucēja iekļaušanu izlases kandidātos atkal. It kā no kopējā orķestra, kas bija itin pelēks, ārā nekrita. Kļūdas un nopietni trūkumi aizsardzības darbos bija vairumam. Taču “sausais atlikums” ir nedaudz zem vidējā: lietderība -2; mikromači 0:2; visvairāk soda minūšu komandā (četras)… Abās spēlēs, neatkarīgi no partneriem (Kļaviņš – A.Ozoliņš; Bukarts – Džeriņš) sniegums statistiski identisks (zaudēti mikromači vienādos sastāvos ar vienu vārtu starpību).

Artūrs Kuzmenkovs (pa labi novietotā attēlā) ir viens no tiem uzbrucējiem, kuram izdevies saglabāt neitrālu statistiku, “nesabojājot” ne mikromačus, ne lietderības koeficientu. Jāpiebilst, ka bija viens no tiem, kas saņēma mazāk spēles laika – pirmajā spēlē tikai 3. perioda gaitā aizstājot Miku Lipsbergu (virknējumā ar Bukartu un Džeriņu), otrajā spēlē ceturtajā maiņā (ar Kļaviņu un A. Ozoliņu). Acīmredzot galvenais uzdevums bija nezaudēt vārtus, kas arī tika izpildīts. Būtu taisnīgi, ja viņam sniegtu iespēju pacīnīties vēl.

Otrs mazāk spēlējušais uzbrucējs Miks Lipsbergs pie teikšanas tika lielākajā daļā pirmās spēles, kurā bija “piekombinēts” virknējumā ar Bukartu un Džeriņu. Vienas spēles laikā kopā ar biedriem “apstāvēja” divus vārtu zaudējumus. Uz kopējā fona “-2” nav katastrofa, taču pagaidām ir maz argumentu “par”. Ja būs vēl iespēja sevi parādīt šopavasar, būs ļoti jācenšas…

Latvijas izlases uzbrucēju statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

* Aleksejam Širokovam pointstreak.com statistikas uzskaitē pirmajā spēlē fiksētas 2 soda minūtes, bet tas bija komandas sods par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Tajā pašā spēlē 2 soda minūtes “ieskaitītas” arī Edgaram Kļaviņam, kurš tās “atsēdēja” vaininieka – vārtsarga Ervīna Muštukova – vietā.

Galviņš – J. Rēdlihs

Tika piedāvāts ka pirmais aizsargu pāris, gaidot arī attiecīgu pienesumu. Vai tika sagaidīts? Uz kopējā fona, kas, jāatkārtojas, nebija stingrākais, bija normāli. Abi bija klāt viena vārtu guvuma laikā, turklāt Guntis Galviņš (pa labi novietotā attēlā) bija viens no divu vārtu autoriem. Kopumā atzinīgi vērtējama Galviņa pieslēgšanās uzbrukumiem. Pārbaudes spēles paliek pārbaudes, bet no abiem noteikti tiks gaidīts adekvāts sniegums pasaules čempionātā.

Porejs – Saviels

Abi Latvijas Virslīgā savas sezonas lielāko daļu pavadījušie aizsargi tika sakomplektēti vienā pārī. “Iekrist” nācās kā kopā, tā atsevišķi… “Sausais atlikums” – bēdīgākā mikromaču vārtu starpība izlasē (abiem 0:4) un arī švakākais lietderības koeficients starp aizsargiem (Mārtiņam Porejam -3; Agrim Savielam -4). Iespējams, pie vainas “pavasarīgais” hokejs, kopējais izlases ne-sniegums aizsardzībā vai somu hokeja potenciāls, taču, pat ņemot vērā šī brīža pieticīgo konkurenci aizsargu rindās, abiem vīriem būs sevi jāpierāda, lai reāli pretendētu uz Minskas komandējumu.

Laviņš – M. Širokovs

Trešajā aizsargu pārī tika sakomplektēts šī brīža kapteinis Rodrigo Laviņš un Šveices NLB (2.) čempionātā jau otro sezonu spēlējošais Maksims Širokovs (pa labi novietotā attēlā), kurš savulaik jau bija nokļuvis Latvijas izlases un arī Rīgas Dinamo redzeslokā. Abi salīdzinoši pieredzējušie aizsargi tāpat kā pārējie uzspēlēja arī atsevišķi, “asistējot” debitantiem Gipteram un Jakam; tādēļ arī statistiski atšķirīgs sniegums. Maksimam Širokovam otrā spēle izdevās kā vienīgajam plusos (mikromaču vārtu summa 1:0). Attiecīgi M. Širokovs ir vienīgais aizsargs, kuram abu spēļu summā izdevies neitrāls lietderības koeficients. Kopumā labs pieteikums “pretenzijām” uz vietu sastāvā. Savukārt Laviņš ne tikai atkārtoja Ņiživija rekordu – visvairāk spēļu izlases pieteikumā, bet arī tika atzīts par otrās spēles labāko spēlētāju Latvijas vienībā (pirmajā spēlē – Galviņš).

Gipters, Jaks

Debija ir notikusi, abi aizsargi sāka pirmās spēles trešajā periodā un turpināja visas otrās spēles gaitā, spēlējot rotējošos pāros kopā ar pārējo virknējumu aizsargiem. Abi tika laukumā arī skaitliskajā mazākumā un acīmredzami “ārā nekrita”, lai gan negludumus varēja atrast arī viņu izpildījumā. Tādēļ arī “neskarti” nepalika – abiem lietderība salīdzinoši nelielā mīnusā (-1). Katrā gadījumā, pēc “lielākiem” debitantiem izskatījās viens otrs cits ar lielāku pieredzi izlasē. Bet vai ar to pietiks, lai turpinātu atrašanos kandidātu lokā?

P.S.

Atgādinājumam jāmin, ka aizsargu ierinda pasaules čempionātam provizoriski izskatās diezgan “cietusi”. No olimpiskā sastāva palīdzēt nevarēšot vismaz pieci (S. Ozoliņš, Kr. Rēdlihs, Pujacs – dēļ personīgiem iemesliem; Reķis – trauma; R. Freibergs – dopinga lieta). Joprojām ierindā nav Oskars Cibuļskis. Izlases rīcībā no olimpiskā komplekta pagaidām ir tikai Kristaps Sotnieks, bet sezonu KHL tikko beiguši un izlases treniņos vēl nav nonākuši Oskars Bārtulis un Artūrs Kulda. Interesanti, kāds aizsargu komplekts tiks piedāvāts izlases nākamajām spēlēm – pret Krievijas izlasi.

Latvijas izlases aizsargu statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

Muštukovs

Lai arī vārtsargs Ervīns Muštukovs (attēlā raksta noslēgumā) uz spēlēm pret Somiju devās kā pirmais numurs, viņam vien sanāca viens pilns periods spēles laika (20:00), kurā statistiskais sniegums bija vairāk neka pieklājīgs. 95,0% atvairītu metienu (19 no 20) pret Somijas izlasi ir apsveicams sniegums. Taču ar 20 minūtēm spēles laika ir par maz, lai varētu salīdzināt vārtsargu sniegumu. Arī Jānim Kalniņam (attēlā pa labi) statistika pēc otrās spēles 20 minūtēm bija lieliska, un arī pēc otrā – laba. Nav vairs iespējams uzzināt, vai traumas atsvaidzināšana nepaglāba Muštukovu no statistikas “sabojāšanas”; katrā gadījumā, kad sakops potīti, joprojām būs viens no galvenajiem pretendentiem uz vietu Minskas komplektā.

Kalniņš

Debija Latvijas izlasē ir iegadījusies pret Somiju, kas arī trešajā, ceturtajā, piektajā sastāvā ir “ciets rieksts” Latvijas aktuālajam komplektam. Ne bez kļūdām, bet arī 88,3% atvairītu metienu Latvijas valstsvienības aizsardzības robu kontekstā ir pat labi. Pēc otrās spēles pirmā perioda bija atvairījis 100% (visus 15 metienus), pēc diviem – 93,8% (30 no 32), bet turpinājumā “kāršu namiņš” izrādījās visa izlases aizsardzība kopumā. Interesanti būtu aplūkot Jāņa Kalniņa sniegumu vēl kādā spēlē, kurā debijas “debijas drudzis” būtu tālāk aiz muguras un uz laukuma – nopietnāks Latvijas izlases komplekts. Būs “jāiesvīst”, lai arī turmāk pretendētu uz vietu sastāvā.

Latvijas izlases vārtsargu statistika pēc divām spēlēm pret Somijas izlasi, 2014. g. 10. un 11. aprīlī:

* Pointreak.com uzskaitē Ervīna Muštukova sods ieskaitīts Edgaram Kļaviņam.

Uzziņām:

• Spēļu ststistikas uzskaites (nav lietderības koeficienta, mikromaču; neprecizitātes soda minūtēs) – pointstreak.com (10. aprīļa spēle; 11. aprīļa spēle)

[Andra Džeriņa un Jura Štāla (pirmais) foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Alekseja Širokova foto – spēlē pret Dānijas izlasi 2012. gada 14. maijā; foto avots: championat.com. Jura Upīša foto avots: dinamoriga.eu. Artūra Kuzmenkova foto fiksēts pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Somijas U-20 izlasi 2012. gada 26. decembrī; foto avots: worldjunior2013.com. Gunta Galviņa un Maksima Širokova fotoattēli fiksēti Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 30. aprīlī; abu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Kalniņa foto fiksēts kādā no U turnītiem; foto avots: hsccsikszereda.com. Ervīna Mustukova foto fiksēts Latvijas izlases treniņā 2014. gada 5. februārī; foto autors: Āris Zobens.]

Jaunas sejas izlasē…

10. un 11. aprīlī Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros Latvijas izlase aizvadīs spēles pret Somijas valstsvienību. Pirms došanās pie somiem Latvijas izlasei 7. un 8. aprīlī Ozolniekos norisinās sagatavošanās posms, kuram atlasīti 34 spēlētāji – 18 uzbrucēji, 12 aizsargi, 4 vārtsargi. Daudz “jaunu seju”, no kurām prāva daļa pieaugušo izlases kontekstā uzlūkota pirmoreiz.

Patiesībā lielākā daļa no Ozolnieku “komplekta” izlasē ir jau spēlējuši vismaz pārbaudes spēlēs. Tikai deviņiem biogrāfijā nav atzīmēta neviena spēle nacionālajā izlasē. Pārējiem 25 vīriem šādas spēles lielākā vai mazākā apjomā ir fiksētas. Tomēr jāņem vērā, ka tik liels apjoms “iesācēju” izlases komplektā nav bieža parādība. Tiesa, izlases aprīļa sākumā izlases treniņos ir pieejami arī Latvijas izlases “veterāni” ar ļoti cienījamu spēļu skaitu valstsvienībā – aizsargs Rodrigo Laviņš (215 spēles), uzbrucējs Aleksejs Širokovs (163 sp.), vārtsargs Edgars Masaļskis (131 sp.), uzbrucējs Juris Štāls (118 sp.), aizsargs Guntis Galviņš (106 sp.).

“Raibās” uzbrucēju rindas

No Latvijas olimpiskās izlases sastāva ir divi uzbrucēji – Koba Jass un Juris Štāls, kuri turklāt nenospēlēja visas valstsvienības spēles Sočos, bet tika rotēti. Toties ar skatu nākotnē uzbrucēju rindās tiek pārbaudīti nesen junioru vecumu pāraugušie Toms Andersons. Edgars Kļaviņš un Artūrs Kuzmenkovs (visi dzimuši 1993. g.), no kuriem pēdējais (Kuzmenkovs) izlasē jau skaitās uzspēlējis. Bez izlases spēļu prakses vēl divi “jauniesauktie” uzbrucēji – Jānis Ozoliņš (1989.) un Miks Lipsbergs (1991.). Kopumā septiņiem uzbrucējiem (no 18) ir pieaugušo pasaules čempionātu pieredze.

Ozolnieku treniņu veterāni-uzbrucēji (vecākie) ir jau nosauktie Širokovs (dz. 1981.) un Štāls (dz. 1982.), kā arī šo sezonu Baltkrievijas ekstralīgā aizvadījušais Edijs Brahmanis (dz. 1983.; attēlā pa labi #71). Jāatgādina, ka Brahmanis izlasē debitēja pirms gadiem desmit – 2003. gada novembrī turnīrā Odensē (Dānijā). Oficiālā statistika viņam uzskaita 12 spēles izlasē. Acīmredzot salīdzinoši veiksmīgā sezona HK Gomeļ ierindā ir veicinājusi izlases sastāva komplektētāju interesi par 30 gadus veco uzbrucēju.

Bet visādi citādi, pirms “somu spēlēm” izlases siets izskatās aptverošāks nekā dažu citu gadu pirms pasaules čempionāta. Protams, nav iespējams apskatīt un noskatīt visus potenciālos izlases personāžus – kam izslēgšanas spēles, kam traumas, bet kopumā kompānija vēl pirms Ozolnieku treniņiem tika skatīta vai uz papīra atķeksēta diezgan “raiba”.

Ozolniekos uzbrucēju pārstāvniecība ir bez Ziemeļamerikas, toties ietverot Baltkrievijas, Čehijas, Francijas, Krievijas, Norvēģijas, Slovākijas, Somijas, Šveices, Ukrainas un Zviedrijas dažāda līmeņa čempionātus. Kopā ar aizsargiem un vārtsargiem ģeogrāfiju paplašina arī Dānija, Kazahstāna, Lielbritānija, Ungārija, kā arī ASV. Konkrēts “zooparks”…

Latvijas izlases kandidāti – UZBRUCĒJI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

* Šajā tabulā un zemāk līgu saīsinājumi atbilstoši attiecīgās valsts līgas rangam. Piem., Šveices NLB – SUI 2., Zviedrijas SHL – SWE 1., Krievijas VHL – RUS 2. utt. ** Tomam Andersonam fiksēta arī vismaz viena spēle HC Thurgau junioru komandā. *** Jānis Straupe dalību izlases treniņos pātraucis.

Eksperimentālā aizsardzība?

Latvijas izlases aizsargu kandidātu komplekts ir ne mazāk eksperimentāls kā uzbrucēju rindas. No olimpiskā sastāva treniņos pirms Somijas spēlēm ir tikai Kristaps Sotnieks (attēlā pa labi). Ar pasaules čempionātu vai agrāku olimpiāžu pieredzi arī Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Jēkabs Rēdlihs un Agris Saviels. Laviņš sākotnēji kandidātu sarakstā Ozolnieku treniņiem nebija iekļauts, taču izlases pārstāvji atzīst, ka aizsargu ierindā ir nopietnas problēmas. Tapēc arī pieaicināts 39 gadus vecais veterāns, kurš tad arī ir šī izlases komplekta pieredzējušākais spēlētājs. Starp vecākajiem arī minētie Rēdlihs-vidējais, Saviels un arī Maksims Širokovs – visi dzimuši 1982. gadā. Visiem 31-32 gadi.

Bet uz pārbaudi ir divi junioru vecuma aizsargi – Rūdolfs Kalvītis un Jānis Jaks. Bez izlases spēļu pieredzes arī Mārtiņš Gipters. Pārējiem it kā dalība pieaugušo valstsvienībā ir fiksēta, tomēr aizsargi Edgars Dīķis, Atrūrs Salija un arī Mārtiņš Porejs joprojām izlasei ir “jaunums”. Aizvadītajā nedēļā izlases kandidātu un Dinamo kopīgu treniņu ietvaros tika skatīti vēl daži aizsargi un arī uzbrucēji, kas liecina ne tikai par sastāva atlases “plašo skatu”, bet atgādina par realitāti, ka pasaules čempionātā nebūs pieejams viss olimpiskais sastāvs. Attiecīgi – ir jāmeklē, jātausta.

P.S. Starp citu, Rodrigo Laviņš ir viens no diviem spēlētājiem, kas Latvijas izlasē aizvadījis visvairāk spēļu – viņam tādas ir 215. Ja treneri pārbaudes spēlēs “iesauc” arī Rodrigo Laviņu, tad viņam ir labas iespējas noķert un apdzīt Aleksandru Ņiživiju, kuram 217 spēles un kurš spēļu skaita ziņā ir valstsvienības līderis.

Latvijas izlases kandidāti – AIZSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

* Rodrigo Laviņš uz treniņiem aicināts jau pēc oficiālā saraksta publiskošanas (publicēts 3. aprīlī). ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

Meklējam “mūri”

Kamēr viens no izlases vārtsargiem (Kristers Gudļevskis) ir nodarbināts cīņu laukos Ziemeļamerikā, izlases komplektētāji četru kandidātu lokā pirms spēlēm pret Somiju ir iekļāvuši četrus. Arī divus no olimpiskā komplekta – Edgaru Masaļski un “hronisko trešo” Ervīnu Muštukovu. Jāpiebilst, ka Masaļskis Ozolnieku komplektā ir otrs “sirmākais” – viņam 34 gadi (attēlā pa labi).

Vēl divi kandidātos iekļautie ir pārbaudāmie un iepriekš izlases sastāvā vēl nespēlējušie – 21 gadu vecais Rihards Cimermanis un 22 gadus vecais Jānis Kalniņš. Abus būtu interesanti redzēt izlases pārbaudes spēļu kontekstā, kas jaunajiem vārtsargiem būtu labs izaicinājums. Cimermanis šosezon tā arī palika Dinamo “trešais numurs” reglamenta izpildei un bez spēles laika, spēļu praksi “lasot” jaunatnes līgā MHL. Savukārt Kalniņš bija “tālu no acīm” – Ungārijā, par kuras hokeja līmeni saprašana ir maz vai nemaz. Attiecīgi, vienīgais veids – redzēt “kaujas apstākļos”.

Latvijas izlases kandidāti – VĀRTSARGI; aicināti uz 2014. g. 7.-8. aprīļa treniņiem Ozolniekos (saskaņā ar lhf.lv; statistikas sadaļā: spēļu skaits; punkti; lietderības koeficients, ja līga tādu skaita):

* DAB – pilns nos. Dunaújvárosi Acélbikák. ** Dānijas Metal Ligaen (DEN 1.) statistika nav pieejama pilnībā, bet citos statistikas apkopojumos attiecībā uz šo līgu ir būtiskas nepilnības.

P.S.

Aizvadītajā nedēļā (līdz 3. aprīlim) starp kandidātiem arī bijuši uzbrucēji Rustams Begovs, Elvijs Biezais, Edgars Kurmis, Vitālijas Pavlovs (!), Deivids Sarkanis, Andris Siksnis un Raimonds Vilkoits, aizsargi Edmunds Augstkalns, Kristers Freibergs, Krišs Lipsbergs un Edgars Siksna.

Uzziņām:

• Video no 7. aprīļa treniņa – sportacentrs.com
• Oficiālais 7., 8. aprīļa treniņos aicināto kandidātu saraksts (vēlāk aicināts Rodrigo Laviņš, kas ārpus saraksta) – lhf.lv
• Izlases un Dinamo 3. aprīļa treniņspēles kopsavilkums un kandidātu atlases gaita – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF

[Rodrigo Laviņa un Kristapa Sotnieka foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Edija Brahmaņa foto avots: hcgomel.com (Denis Kulik). Edgara Masaļska foto avots: iihf.com.]

Punkti uz „i” sezonas pēdējā nedēļā

Šīs sezonas pēdējās nedēļas Latvijas labāko hokejistu Topā visas krāsas un kontūras nāk no sezonas deserta – izlases snieguma pasaules čempionātā. Kam saldais bijis garšīgs, kam – rūgts, bet kāds nu ir. 13. – 19. maija nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4. Faktiski – divu dienu Top 4.

1. Jānis Sprukts

Latvijas izlases divu noslēdzošo spēļu summā pasaules čempionātā rezultatīvākais valstsvienības spēlētājs bija uzbrucējs Jānis Sprukts. Viņam divās spēlēs uzkrāti 3 rezultativitātes punkti (1+2), pozitīva lietderība (+1) un priecējoša mikromaču starpība (3:1), kā arī komandas labākā spēlētāja tituls Latvijas izlases spēlē pret Francijas nacionālo valstsvienību. Sprukta ieguldījums rezultāta taisīšanā bija viens no izšķirošajiem principiālā duelī pret konjaka un šampanieša dzimtenes pārstāvjiem. Vai precīzāk Latvijas izlases gadījumā – par palikšanu pasaules elitē.

2. Kristers Gudļevskis

Šī gada pasaules čempionāta pamanāmākā debija ir izdevusies 20-gadīgajam vārtsargam Kristeram Gudļevskim, kurš izlasē „ienāca” faktiski no Jaunatnes līgā (MHL) spēlējošās vienības HK Rīga sastāva. Atgādinājumam: Dinamo ierindā Gudļevskis „pie darba” tika vien divās nepilnās spēlēs ar kopējo laiku 82 minūtes 27 sekundes. Bet pasaules čempionātā „līdz Dinamo neizaugušais” Kristers Gudļevskis stājās vārtos 4 spēlēs, sarūpējot uzvarētu un zaudētu spēļu bilanci 2-2.

Savukārt pasaules čempionāta pēdējo 2 spēļu summā Gudļevskim 93,22% atvairītu metienu (55 no 59), vidēji spēlē piedzīvotu vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 1.94 ar kopējo spēles laiku 123:46. Ļoti pieklājīgs sniegums, ņemot vērā, ka viena no spēlēm bija pret Somijas valstsvienību. Ne velti Kristers Gudļevskis tika nosaukts starp Latvijas izlases 3 labākajiem hokejistiem šajā pasaules čempionātā.

3. Krišjānis Rēdlihs

Lai arī pirmajam aizsargu pārim (Kulda – Kr. Rēdlihs) pasaules čempionāta pirmās spēles ienācās ar diezgan paskarbu statistiku – stipri negatīviem lietderības koeficientiem un mikromaču summām, čempionāta turpinājumā abu aizsargu statistika liekus jautājumus vairs neradīja. Tiesa, konkrētais aizsargu pāris bija izkomplektēts. Čempionāta divu pēdējo spēļu summā Krišjānim Rēdliham izdevies labākais lietderības koeficients starp Latvijas izlases aizsargiem. Tātad: 2 spēlēs +2, mikromaču summa 3:2 (bez rezultativitātes punktiem). Ja vēl ņem vērā, ka Rēdlihs-vecākais čempionātā spēlēja ar traumu…

4. Ralfs Freibergs

Aizvadītās nedēļas spēļu kontekstā atzīmējams arī cits Latvijas izlases debitants – aizsargs Ralfs Freibergs. Čempionāta divu pēdējo spēļu summā R. Freibergam bija labākā mikromaču attiecība valstsvienības aizsargu ierindā (3:1); viņš bija arī rezultatīvākais aizsargs, kam pietika ar vienu rezultatīvu piespēli. Lietderības koeficients – normas robežās (+1). Taču neskatoties uz visu statistiku, priecēja Ralfa Freiberga iekļaušanās izlasē, līdzdalība arī atbildīgākās epizodēs, t.sk. vairākumā. Tas bija viņa pirmais pasaules čempionāts; atliek novēlēt progresu un gaišu skatu arī nākotnē.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (Šoreiz gadījās „atkāpties”, un Tops ir bez junioru vecuma izvēles trūkuma dēļ – aizvadītajā nedēļā oficiālas spēles augstākajā līmenī aizvadīja tikai Zemgus Girgensons.) Šis bija sezonas pēdējais nedēļas Top 4, jo sezonu augstā līmenī nomināli turpina tikai viens Latvijas spēlētājs – Kaspars Daugaviņš, kurš ir NHL vienības Boston Bruins rīicībā.

Sānskatam:

• Citu nedēļu Top 4: tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc čempionāta visām 7 spēlēm: tepat un – iihf.com

[Attēlā: Jānis Sprukts – kā Latvijas izlases labākais spēlē pret Francijas izlasi 2013. gada 13. maijā. Foto avots: iihf.com.]

Latvijas izlases “negalvenās” spēles

cik noderīgs Latvijas izlasei būs pret Somijas valstsvienību nopelnītais punkts, būs iespējams noskaidrot 4. maijā – dienā, kurai lemts būt par šī čempionāta “patiesības mirkli”. šajā zīmīgajā datumā, kā zināms, čempionāta D apakšgrupā Latvijas un Dānijas “zieds” mēģinās viens otru nosūtīt uz “nāvinieku grupu”, kas oficiāli saucas Relegation Round un kurā “iekritušajām” vienībām jācīnās, lai apliecinātu savu piederību elitei. kā parasti, divas komandas paliek elitē, bet divas citas – nākamo sezonu var apliecināties 1. divīzijas pasaules čempionātā. neatkarīgi no Latvijas izlases kontā esošā “somu punkta”, Dānijas un Latvijas valstsvienību dislokāciju tabulā noteiks savstarpējās spēles rezultāts.

lai arī pēc Latvijas izlases pirmajām divām spēlēm čempionātā – pret Čehiju (2:4) un pret Somiju (2:3 PM) – ir prognozētas realitātes sajūta. tomēr “viegla pastaiga” ne aktuālajiem čempioniem, ne “karstajiem somu puišiem” nesanāca. protams, var filozofēt, ka “skaistas zaudes” ir apnikušas, un pieprasīt kaut nesmuku un pa ledu izvārtītu, bet uzvaru… sausajā atlikumā ir tik, cik ir – atkal svarīgākā spēle ir pret otru apakšgrupas “ne-favorītu”. šoreiz Dānijas izlasi, kas starp citu pērnajā čempionātā “lika uz ausīm” varenos.

Latvijas izlases “vērtības” pirmajās 2 spēlēs. TOP 5

1. Ģirts Ankipāns kā absolūtā mazākuma vērtība. var spēlēt komplektā 3-uz-5, var 3-uz-4 un 4-uz-5. bloķē visu, ko var aizsniegt. lieliski apliecina, kādēļ hokejists 35-36 gadu vecumā bez lieliem cipariem rezultativitātes ailītēs ir interesants gan izlasei tagad, gan arī Dinamo komandai nākamajā sezonā.

2. Roberts Bukarts kā rezultatīvs debitants. savā pasaules čempionāta debijas spēlē tikt pie vārtu guvuma ne katram sanāk. un nevis pret šo-to, bet pret aktuālajiem pasaules čempionu “kroņa” nēsātājiem – Čehijas izlasi. lai arī spēles laiks nav liels, bet toties – vērtīgi izmantots.

3. Miķelis Rēdlihs kā vilcējspēks. un, ja vajag – ātrvilciens, raķete un rezultatīvs līdzautors. ar diviem rezultatīviem asistējumiem ir rezultatīvākais Latvijas izlasē pēc 2 spēlēm. rezultatīvākais varbūt tāpēc, ka uzbrukuma noslēgumos visi ir vienmērīgi un neviens “nespīd”, bet varbūt arī laiks pašam saprast, ka pats ir zvaigzne – pats savas (un savas komandas) laimes kalējs.

4. Armands Bērziņš kā sezonas atgriešanās. sezona Somijas stiprākajā līgā ir nākusi tiktāl labumā, ka ir nozīmīgs pienesums izlases zīmējumā. var pacīnīties vārtu priekšā, var noasistēt, var nepelnīt nevajadzīgus noraidījumus un var nopelnīt Latvijas izlasei vairākumu. prieks skatīties, īpaši ņemot vērā, ka pirms sezonas šķietami bezcerīgi zaudēja vietu gan Dinamo sastāvā, gan izlasē. ar atgriešanos!

5. Artūrs Kulda kā laba deva neatlaidības un asuma. ir sanācis, ka čempionāta pirmajā posmā viņš ir kļuvis par Latvijas izlases “lielu vērtību” tiešā un pārnestā nozīmē. tiešā nozīmē tādēļ, ka, būdams “ziemeļamerikānis”, spēlē diezgan agresīvu hokeju, kas Latvijas izlases “eiropiešiem” ir mazāk raksturīgs. pārnestā tādēļ, ka ne pārāk veiksmīga spēka spēles epizode spēlē pret Čehijas izlasi tika tiesnešu kolēģijā pārskatīta, kā rezultātā Kuldam “iedalīta” strīdīga, bet spēkā esoša 3 spēļu diskvalifikācija. ja pirms čempionāta bija jautājums, kā Artūrs Kulda iederēsies izlases modelī, tad tagad, kad iederība tika atrasta, nav iespējas to pilnvērtīgi izmantot 3 spēļu “garumā”.

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2011. g. pasaules čempionātā (pēc komandas 2 spēlēm; 2011. g. aprīlis – maijs):

spēlētājs	sp.	punkti	+/-**	SM		kop. sp. laiks
UZBRUCĒJI
Miķelis Rēdlihs	2	0+2	-1	2		35:58
Roberts Bukarts	2	1+0	0	0		22:00
Herberts Vasiļjevs C	2	1+0	0	4		38:20
Lauris Dārziņš	2	1+0	-2	4		33:24
Armands Bērziņš	2	0+1	0	0		25:22
Gints Meija	2	0+1	0	0		28:28
Mārtiņš Cipulis	2	0+1	0	0		33:36
Andris Džeriņš	2	0+1	-2	0		28:57
Ronalds Ķēniņš	1 (2)*	0+0	0	0		0:17
Kaspars Saulietis	2	0+0	0	0		14:52
Sergejs Pečura	2	0+0	0	0		17:06
Aleksandrs Ņiživijs	2	0+0	0	0		31:33
Ģirts Ankipāns	2	0+0	0	2		22:09
AIZSARGI
Georgijs Pujacs	2	0+1	0	2		40:15
Kristaps Sotnieks	2	0+1	0	4		37:57
Oskars Cibuļskis	2	0+0	0	0		42:44
Arvīds Reķis	2	0+0	0	6		39:04
Artūrs Kulda	1	0+0	-1	0		21:20
Jēkabs Rēdlihs	2	0+0	-1	2		18:40
Krišjānis Rēdlihs	2	1+0	-2	0		40:49
VĀRTSARGI	sp.	min.	GAA	%		SM
Mārtiņš Raitums	0 (2)*	–	–	–		0
Māris Jučers	0	–	–	–		–
Edgars Masaļskis	2	125:00	3.36	89,71		0
* iekavās pieteikumā fiksēto spēļu skaits. ** IIHF fiksētie lietderības koeficienti satur kļūdas. P.S. Jānis Andersons un Juris Štāls vismaz pagaidām ārpus pieteikuma.

izziņām & lasāmvielai:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc 2011. gada PČ 2 spēlēm – iihf.com
• Jānis Matulis par Artūra Kuldas spēka paņēmiena tīrību/netīrību spēlē pret Čehijas izlasi (2011-04-30) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Artūram Kuldam 3 spēļu diskvalifikācija – iihf.com
• Artūra Kuldas “diskvalificētā” spēka paņēmiena video – youtube.com
• 2011. gada pasaules čempionāta statistikas lapa – iihf.com

[Ģirta Ankipāna foto fiksēts Dinamo spēlē pret Hantimansijskas Jugra 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Latvijas izlase pēc Somijas “viesizrādēm”. statistika

pirmsčempionāta pārbaudes spēļu cikls Latvijas izlasei, kā jau bija gaidāms, pretiniekos saņemot Zviedrijas un Somijas izlases, nesolīja “drošas uzvaras”. 7. un 8. aprīļa spēlēs, atzīstot somu pārākumu ar rezultātiem 0:5 un 3:5, Latvijas izlase pēc 4 spēlēm ir nostiprinājusies Euro Hockey Challenge turnīra tabulas priekšpēdējā (11.) vietā. sliktāk ir veicies tikai Austrijas izlasei, kurai arī četri zaudējumi pamatlaikā, bet nedaudz sliktāka gūto/zaudēto vārtu starpība. 13. un 14. aprīlī Insbrukā kā reizi abas bez punktiem palikušās izlases varēs noskaidrot savas attiecības un noskaidrot aktuālās turnīra tabulas īsteno “pastarīti”.

pārbaudes spēļu rezultātiem, pēc loģikas, būtu pēdējam lielumam, kas jāuztver ar satraukumu. lai arī Euro Hockey Challenge “plīvurā” tītajiem pārbaudes spēļu rezultātiem ir ierīkota tabula, kurā ir iespējams zaudēt vietu, tomēr lielais uzdevums ir rezultāts pasaules čempionātā. netālā atmiņā vēl ir skaistas pārbaudes spēles, bet mazāk skaisti svarīgākie turnīri. tādēļ šādos turnīros no treneriem parasti sagaida pareizo “zirgu” atlasi, apkalšanu… tomēr 7. aprīlī uz “hipodromā” notiekošo bija žēl skatīties…

korekcijas pirms “somu spēlēm”

“draudzēties” ar Somijas izlasi Znaroks & draugi varēja izvest tikai nedaudz papildinātu sastāvu. pret Somijas valstvienību jau uzspēlēja 6 vīri, kas nebija laukumā pret zviedriem. runa ir par Māri Jučeru, Alekseju Širokovu, Kristiānu Pelšu un “trīs vīriem” Rēdlihiem. tiesa, daži no nosauktajiem piedalījās vienā no abām spēlēm. atpakaļ ierindā uz otro spēli pret somiem bija Armands Bērziņš un Georgijs Pujacs.

savukārt, izlases treniņometni ir pametusi liela daļa tajā iesaistīto HK Rīga puišu, kuri kopā ar HK Rīga komandu devušies pārbaudes spēlēs uz Spāniju. attiecīgi, izlases sastāvā pret somiem vairs nebija Mārtiņš Porejs, kā arī nedēļas sākumā izlases treniņometnē “integrētie” Artūrs Salija, Ēriks Ševčenko un Juris Upītis. taču HK Rīga “kanti” izlases sastāvā joprojām tur Raimonds Vilkoits un Mārtiņš Jakovļevs, un arī Roberts Bukarts, kuram sanāca arī pamanāms spēļu skaits ne tikai Dinamo sastāvā, bet arī MHL čempionātā.

pozitīvo vērojumu TOP 3 pret Somijas izlasi

abās spēlēs pret Somijas valstsvienību un it īpaši pirmajā, kas noslēdzās ar 0:5, varēja atrast vai, pareizāk, nebija tālu jāmeklē “brīnumi” Latvijas izlases puišu sniegumā. taču konkrēti vārdi un viņu “klupšanas akmeņi”, saspēle savu vārtu priekšā un citi dažādas “elegances” pakāpes elementi ir diezgan iztirzāti. šoreiz par tiem dažiem plusiem, kas bija pamanāmākie un uzrunājošākie.

1. Bērziņa maiņa bija tas uzbrucēju trijnieks, kas vienīgais nokārtoja visus 3 trāpījumus Somijas izlases vārtos. uzbrukuma trio versijā “Jekimovs – Bērziņš – Meija” tika “iekopts” tieši uz 8. aprīļa spēli un izrādījās reti kaujasspējīgs. konkrētāko rezultativitāti nodemonstrēja no ierastajiem “draugiem” A.Džeriņa un Bukarta “atkabinātais” Gints Meija, kurš piedalījās visās 3 vārtu ieņemšanās (1+2). ar uzbrucējiem labi sadarbojās aizsargs Jēkabs Rēdlihs, kuram divas rezultatīvas piespēles.

2. Māris Jučers abās spēlēs pret Somijas izlasi tika pieteikts kā otrais vārtsargs aiz Edgara Lūsiņa muguras, apstiprinot vērojumus, ka viņam atvēlēta tikai “statista” un treniņu sparinga partnera loma, kamēr ārpus ierindas ir par pamatvārtsargiem saskatītie Edgars Masaļskis un Mārtiņš Raitums. taču pēc tam, kad otrās spēles 2. perioda vidū savainojumu guva Lūsiņš, pie savas 31 minūtes spēles laika tikušais Māris Jučers apliecināja, ka nemaz nav “sliktākais variants”. protams, ne visas epizodes bija ideālas un divus vārtu zaudējumus nācās piedzīvot; tomēr no sarakstiem viņa vārds nebūtu pāragri strīpojams.

3. jaunākie – 1991. un 1992. gados dzimušie (Mārtiņš Jakovļevs, Ronalds Ķēniņš, Kristiāns Pelšs) – hokejisti laukumā nedevās ar misiju “glābt Latviju” un būt izlases līderiem. taču sev atvēlētajās “trešā plāna” lomās darbojās neslikti. lielākie “pigori” spēlēs pret Somijas izlasi nebija uz viņu rēķina. tikai vienu spēli izlases krāsās aizvadīja Pelšs (1992.), tādēļ par viņa varēšanām vēl ir pāragri spriest. taču Jakovļevs un Ķēniņš, kuri ilgāk par saviem vienaudžiem ir aizķērušies izlases sastāvā, kopainu nebojā. nav arī būtiski, vai kāds no viņiem “aus slidas” pasaules čempionātā. svarīga ir viņu jau tagad gūtā pieredze, kura varētu nest augļus arī citās sezonās.

lazarete papildinās…

Latvijas izlases sastāvā tiek gaidīts, kad pievienosies Lauris Dārziņš, Mārtiņš Karsums, Aleksandrs Ņiživijs, Arvīds Reķis, kuru “aizķeršanos”, saskaņā ar LHF oficiālo informāciju, kavēja veselības sarežģījumi. iespējams, jau kādu no minētajiem sastāvā iekļaus pārbaudes spēlēm pret Austrijas izlasi.

taču pa šo laiku ir saradušās jaunas “jautājuma zīmes” izlases dakerētājiem. 7. aprīļa spēlē traumu guva Oskars Cibuļskis, bet 8. aprīlī pret somiem savainojās Edgars Lūsiņš un Sergejs Pečura. pagaidām gan 100% prognozējamu ziņu no izlases lazaretes nav. par Lūsiņa cirkšņa savainojumu iepriecinošu ziņu īsti nav, pēc spēles izlases dakteris Jānis Kvēps prognozējis Edgaram Lūsiņam sezonas beigšanos. bet Sergejam Pečuram, kura trauma pēc spēles tika diagnozticēta kā lūzums, tomēr izrādījusies “smags sasitums”, kuru nepieciešamības gadījumā līdz pasaules čempionātam vēl esot iespējams saārstēt.

Latvijas izlases spēlētāju statistika Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros (pēc komandas 4 spēlēm; pa 2 spēlēm – pret Zviedrijas un Somijas izlasēm; 2011. g. marts – aprīlis):

	spēlētāji	dz.g.	spēles	punkti	SM	metieni	+/-
	UZBRUCĒJI
U	Gints Meija	1987.	4	2+2	0	11	-2
U	Juris Štāls	1982.	4	1+2	4	6	0
U	Kaspars Saulietis	1987.	4	2+0	4	4	-1
U	Armands Bērziņš	1983.	3	1+1	0	4	-1
U	Roberts Bukarts	1990.	4	1+1	0	8	-4
U	Roberts Jekimovs	1989.	4	1+0	10	9	-2
U	Sergejs Pečura	1987.	4	0+1	0	4	-2
U	Andris Džeriņš	1988.	4	0+1	0	2	-4
U	Miķelis Rēdlihs	1984.	1	0	2	1	0
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	1	0	2	0	-1
U	Kristiāns Pelšs	1992.	1	0	4	2	-1
U	Aleksejs Širokovs	1981.	2	0	0	2	-1
U	Raimonds Vilkoits	1990.	4	0	4	3	-1
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	4	0	6	4	-2
U	Ronalds Ķēniņš	1991.	4	0	2	7	-3
	AIZSARGI
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	2	0+2	2	1	-1
A	Oskars Cibuļskis	1988.	3	0+1	0	3	-1
A	Alberts Iliško	1990.	4	0+1	0	3	-1
A	Kristaps Sotnieks	1987.	4	0+1	4	5	-1
A	Jānis Andersons	1986.	4	0	0	4	-2
A	Mārtiņš Porejs	1991.	2	0	0	1	-2
A	Māris Jass	1985.	4	0	6	4	-2
A	Georgijs Pujacs	1981.	2	0	2	6	-3
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	2	0	2	3	-3
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	4	0	4	3	-3
	VĀRTSARGI		spēles	min	SM	GAA	% atv.
V	Māris Jučers	1987.	1	31:20	0	3.83	89,47
V	Edgars Masaļskis	1980.	1	60:00	0	4.00	90,24
V	Edgars Lūsiņš	1984.	3	147:14	0	6.11	85,98

Euro Hockey Challenge turnīra tabula (pēc 2011-04-09 spēlēm):

vieta	izlase	spēles	punkti
1.	Somija	4	12
2.	Zviedrija	4	12
3.	Čehija	4	10
4.	Šveice	3	7
5.	Vācija	4	6
6.	Slovākija	4	6
7.	Baltkrievija	4	6
8.	Dānija	4	5
9.	Norvēģija	4	3
10.	Krievija	3	2
11.	Latvija	4	0
12.	Austrija	4	0

Latvijas izlases treniņnometnes “personālsastāvs” (uz 2011-04-08; saskaņā ar LHF publiskoto informāciju):

	spēlētāji	dz.g.	statuss
	UZBRUCĒJI
U	Ģirts Ankipāns	1975.	trauma
U	Armands Bērziņš	1983.
U	Roberts Bukarts	1990.
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	trauma
U	Andris Džeriņš	1988.
U	Roberts Jekimovs	1989.
U	Ronalds Ķēniņš	1991.
U	Gints Meija	1987.
U	Vitālijs Pavlovs	1989.
U	Sergejs Pečura	1987.	trauma
U	Kristiāns Pelšs	1992.
U	Miķelis Rēdlihs	1984.
U	Kaspars Saulietis	1987.
U	Aleksejs Širokovs	1981.
U	Juris Štāls	1982.
U	Raimonds Vilkoits	1990.
	AIZSARGI
A	Jānis Andersons	1986.
A	Oskars Cibuļskis	1988.	trauma
A	Alberts Iliško	1990.
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.
A	Māris Jass	1985.
A	Georgijs Pujacs	1981.
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.
A	Krišjānis Rēdlihs	1984.
A	Kristaps Sotnieks	1987.
	VĀRTSARGI
V	Māris Jučers	1987.
V	Edgars Lūsiņš	1984.	trauma
V	Edgars Masaļskis	1980.

lasāmvielai & izziņām:

• Latvijas izlases un tās spēlētāju statistika Euro Hockey Challenge turnīra spēlēs (“zem” sadaļas Euro Hockey Challenge) – stats.swehockey.se
• Latvija vs. Somija: spēļu video – sportacentrs.com (7. aprīļa; 8. aprīļa)
• Latvijas izlases sastāvs 2011-04-07 spēlei pret Somijas izlasi – lhf.lv
• Latvijas izlases sastāvs 2011-04-08 spēlei pret Somijas izlasi – lhf.lv
• 7. aprīļa spēles protokols – lhf.lv
• HK Rīga sastāvs pārbaudes spēlēm pret Spānijas izlasi – dinamoriga.eu
• par Latvijas izlases spēlētāju traumām – sportacentrs.com (1. vers.; 2. vers.)
• Ilmārs Stūriška par izlases sastāvu (2011-04-07) – la.lv

[Ginta Meijas foto fiksēts Dinamo krāsās 2009./2010. g. sezonas laikā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

somiem tuvojoties. Latvijas izlases cipari pēc Zviedrijas

Latvijas izlases pārbaudes spēles, kas šoreiz “ietērptas” Euro Hockey Challenge turnīra nosaukumā, pret Zviedrijas izlasi rezultāta ziņā pārsteigumus nenesa. tikpat pārbaudāmā Zviedrijas izlases versija nokārtoja “pārbaudījumu” ar 1:4 un 4:7 sev par labu. lai arī otrās – 1. aprīļa – spēles online teksta translācijas sekotāji pie 3:0 spēles 28. minūtē jau sāka noticēt, ka var notikt arī savādāk. bet nenotika… spēļu rezultāti gan bija mazākais lielums, pēc kura devās Latvijas izlase. brauca pārbaudīties kaujas apstākļos. diemžēl TV signāla translāciju “piedzīvoja” tikai pirmā spēle – 30. martā. tādēļ vienkāršie mirstīgie spēles secinājumus var “iztēloties” no spēles gaitas fiksācijas, spēlētāju statistika un atstāstiem. jā, un mazliet video.

pret Somiju ar papildspēkiem

uz pasaules čempionātu tēmētā Latvijas izlases sagatavošanās procesa nākamais pieturas punkts paredzēts Rīgā 7. un 8. aprīlī ar kaujām pret Somijas izlasi. arī šīs pārbaudes spēles ir iesaiņotas kopējā Euro Hockey Challenge turnīra gaitā. uz šīm spēlēm Latvijas izlase “draud” iznākt jau reālistiskākā apveidā.

proti, kopā ar 22 vīriem, kas bija devušies uz abām Zviedrijas spēlēm, treniņus Latvijas izlases nometnē turpina daži jau iepriekš “nodarbinātie” un ir arī vērā ņemami papildspēki. pastiprinājuma vaibstu lielāko daļu veido Dinamo “piešprice” – uzbrucēji Ģirts Ankipāns, Miķelis Rēdlihs un aizsargi Jēkabs Rēdlihs, Krišjānis Rēdlihs. no Čehijas ekstralīgas (Tipsport extraliga) Latvijas izlases rīcībā ir nonācis Aleksejs Širokovs, bet Liepājas Metalurgs pārstāvniecība izlases treniņnometnē ir palielināta ar vārtsarga Māra Jučera klātbūtni. savukārt, HK Rīga, neskaitot tos puišus, kas jau bija Latvijas izlases krāsās spēlēs pret Zviedrijas izlasi, treniņometnē ir “iesūtījusi” vēl uzbrucēju Juri Upīti (1991.) un aizsargus Atrūru Saliju (1992.), Ēriku Ševčenko (1991.).

P.S. “visgaidītākie”. izlases sastāvā vēl tiekot gaidīti četri Dinamo vīri, kuri kopj veselību: Lauris Dārziņš, Mārtiņš Karsums, Aleksandrs Ņiživijs, Arvīds Reķis. LHF nosauktajā gaidīto sarakstā ir arī Kaspara Daugaviņa, Artūra Kuldas, Mārtiņa Raituma, Kārļa Skrastiņa, Herberta Vasiļjeva vārdi. šo vīru varēšanas/nevarēšanas pieslēgties izlasei un iespējamie laiki, kā parasti, ir atkarīgi no viņu pārstāvēto komandu panākumiem cīņā par vietu play off un/vai pašā izslēgšanas spēļu gaitā. atgādinājumam: Oskars Bārtulis veselības sarežģījumu dēļ 2011. gada pasaules čempionātā Latvijas izlasei palīdzēt nevarēs.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pārbaudes spēlēs pret Zviedrijas izlasi 2011. g. 30. martā un 1. aprīlī, Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros:

	spēlētāji	dz.g.	spēles	punkti	SM	metieni	+/-
	UZBRUCĒJI
U	Juris Štāls	1982.	2	1+2	0	3	+1
U	Kaspars Saulietis	1987.	2	2+0	2	4	0
U	Roberts Bukarts	1990.	2	1+1	0	5	0
U	Gints Meija	1987.	2	1+0	0	7	+1
U	Andris Džeriņš	1988.	2	0+1	0	1	0
U	Sergejs Pečura	1987.	2	0+1	0	1	-1
U	Armands Bērziņš	1983.	2	0	0	3	-1
U	Raimonds Vilkoits	1990.	2	0	2	2	-1
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	2	0	2	1	-1
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	1	0	2	0	-1
U	Ronalds Ķēniņš	1991.	2	0	0	4	-2
U	Roberts Jekimovs	1989.	2	0	6	6	-2
	AIZSARGI
A	Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+1	0	2	0
A	Jānis Andersons	1986.	2	0	0	1	0
A	Māris Jass	1985.	2	0	2	2	0
A	Oskars Cibuļskis	1988.	2	0+1	0	2	-1
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	2	0	2	0	-1
A	Georgijs Pujacs	1981.	1	0	2	2	-1
A	Alberts Iliško	1990.	2	0+1	0	0	-2
A	Mārtiņš Porejs	1991.	2	0	0	1	-2
	VĀRTSARGI		spēles	min	SM	GAA	% atv.
V	Edgars Masaļskis	1980.	1	60:00	0	4.00	90,24
V	Edgars Lūsiņš	1984.	1	60:00	0	7.00	84,09

Latvijas izlases treniņnometnē “nodarbinātie” hokejisti (uz 2011-04-04; saskaņā ar LHF; boldēti to hokejistu vārdi, kuri nepiedalījās pārbaudes spēlēs pret Zviedrijas izlasi):

	spēlētāji	dz.g.	klubs 2010./2011.	līga
	UZBRUCĒJI
U	Ģirts Ankipāns	1975.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Armands Bērziņš	1983.	HPK (Hämeenlinna)	SM-liiga (Somijas 1.)
U	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	KHL
			HK Rīga	MHL
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	Amur (Habarovska)	KHL
U	Andris Džeriņš	1988.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Roberts Jekimovs	1989.	Jokipojat (Joensuu)	Mestis (Somijas 2.)
U	Ronalds Ķēniņš	1991.	GC Küsnacht Lions	NLB (Šveices 2.);
			GCK Lions U20	Elite Jr. A (Šveices Jun. 1.)
U	Gints Meija	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
			Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
U	Sergejs Pečura	1987.	Kriļja Sovetov (Maskava)	VHL (Krievijas 2.)
U	Miķelis Rēdlihs	1984.	Dinamo (Rīga)	KHL
U	Kaspars Saulietis	1987.	HPK (Hämeenlinna)	SM-liiga (Somijas 1.)
U	Aleksejs Širokovs	1981.	HC Kometa Brno	Tipsport extraliga (Čeh. 1.)
			Lukko (Rauma)	SM-liiga (Somijas 1.)
			Ozolnieki /Monarhs	Latvijas Virslīga
			Amur (Habarovska)	KHL
U	Juris Štāls	1982.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
U	Juris Upītis	1991.	HK Rīga	MHL
U	Raimonds Vilkoits	1990.	HK Rīga	MHL
			Dinamo (Rīga)	KHL
	AIZSARGI
A	Jānis Andersons	1986.	Dinamo (Rīga)	KHL
			Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
A	Oskars Cibuļskis	1988.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Alberts Iliško	1990.	Nynäshamns IF	Division 1 (Zviedrijas 3.)
			Nynäshamns IF J20	J20 Elit (Zviedrijas U-20 2.)
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	HK Rīga	MHL
A	Māris Jass	1985.	Ņeftehimik	KHL
			HK 36 Skalica	Slovnaft Extraliga (Slovak. 1.)
A	Mārtiņš Porejs	1991.	HK Rīga	MHL
A	Georgijs Pujacs	1981.	Sibir	KHL
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Krišjānis Rēdlihs	1984.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Artūrs Salija	1992.	HK Rīga	MHL
A	Kristaps Sotnieks	1987.	Dinamo (Rīga)	KHL
A	Ēriks Ševčenko	1991.	HK Rīga	MHL
	VĀRTSARGI
V	Māris Jučers	1987.	Liepājas Metalurgs	Baltkr. ekstralīga
			Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga
V	Edgars Lūsiņš	1984.	Dinamo (Rīga)	KHL
V	Edgars Masaļskis	1980.	Jugra (Hantimansijska)	KHL

izziņām:

• Latvijas izlases vs. Zviedrijas izlases spēles (2011-03-30) pieraksts – stats.swehockey.se
• Latvijas izlases vs. Zviedrijas izlases spēles (2011-04-01) pieraksts – stats.swehockey.se
• 1. aprīļa spēles video – sportacentrs.com
• Latvijas izlases un tās spēlētāju statistika abās spēlēs pret Zviedrijas izlasi (“zem” sadaļas Euro Hockey Challenge) – stats.swehockey.se
• LHF par izlases treniņnometnes papildināšanos – lhf.lv
• trenera Harija Vītoliņa komentārs pēc 1. aprīļa spēles – lhf.lv

[Jura Štāla foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 14. martā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]