Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Pēc nesabradātās Dānijas un nesaplēstās Francijas

Regulāro čempionātu pauzes laikā Latvijas valstsvienība, ja labāk patīk – Latvijas otrā izlase, aizvadīja Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) turnīru Lionā, Francijā. Ja kāds bija iecerējis, ka Latvija jebkurā sastāvā plēsīs un bradās Dāniju, Franciju un Slovēniju, tad sanāca vilšanās. „Pierunāt” izdevās vien Slovēnijas izlasi. Kontekstā ar izlasi un EIHC turnīru arī 10. – 16. decembra nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4.

1. Kristaps Sotnieks

Tā kā Lionas ledus arēnas interneta taupības programmas apstākļos spēļu „bildes” translācijā nebija pieejams pilnīgi viss Latvijas izlases sniegums, tad kopējā spēļu vērtējumā jāpaļaujas uz video piegriezumiem, statistiķu godprātību un aculiecinieku spriedumiem.

Latvijas izlases spēlētāju individuālā snieguma summā viens no 3 rezultatīvākajiem valstsvienībā ir izrādījies aizsargs Kristaps Sotnieks. Viņam 3 spēlēs sakrāti 3 punkti (1+2) un neitrāls lietderības koeficients. Trīs punkti un tāda pati to proporcija (1+2) ir vēl diviem kolēģiem – uzbrucējiem, taču Sotnieks, saskaņā ar „darba aprakstu”, ir aizsargs. Tātad šī ampluā spēlētājiem punktu guvumi ir īpašs „bonuss”.

2. Roberts Jekimovs

Ikdienā Somijas stiprākajā līgā aizņemtais uzbrucējs Roberts Jekimovs uzrādīja pieklājīgu noderību arī Latvijas valstsvienībai. EIHC turnīra 3 spēlēs Jekimovs izcīnīja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Uz EIHC turnīrā startējušās Latvijas izlases komplekta fona Roberts Jekimovs sevi uzrādīja kā viens no valstsvienības līderiem, saņemot „pluspunktus”, ar kuriem vajadzētu būt pietiekoši, lai viņu bez ilgas spriešanas un vērtēšanas aicinātu uz izlasi arī olimpiskās kvalifikācijas turnīrā februārī. Atliek vien novēlēt veselību.

3. Miks Indrašis

Latvijas gada balvai sportā 2012 nominācijā „Gada uzlecošā zvaigzne” nosauktā Mika Indraša spīdums, tuvojoties gada nogalei, bija sācis palikt mazāk spožss. Rīgas Dinamo, meklējot savu spēli, sāka izņemt Miku Indraši no pirmās maiņas, „miksēt” citos virknējumos un pat atstāt ārpus pieteikuma. Tiesa, gala beigās sezonas sākuma veiksmīgākais virknējums ‘Karsums – Džonsons – Indrašis’ tika izkomplektēts pilnībā, un „pa vienam” šie vīri izskatījās stipri savādāk, lai neteiktu, ka veiksmīgā pirmā maiņa tika pazaudēta. Arī bez Mika Indraša klātbūtnes ne Karsums, ne Džonsons par punktu mašīnu nav kļuvuši. Un neskatoties uz dažu spēļu izlaišanu un „izsūtīšanu” maiņās ar salīdzinoši mazāku spēles laiku, Indrašis ar 18 punktiem (9+9) 28 spēlēs ir otrs rezultatīvākais Rīgas Dinamo ierindā un viens no 3 labākajiem komandas vārtu guvējiem.

Savukārt aizvadītajā nedēļā Miks Indrašis, atrādoties ārpus Dinamo ierindas – Latvijas izlases krāsās, atgādināja, ka viņa rezultativitāte ir likumsakarība. EIHC turnīra 3 spēlēs viņam arī 3 punkti (1+2), bet neitrāls lietderības koeficients. Protams, tās nav zvaigznes no naksnīgās Lionas debesīm, tomēr uz kopējā fona – labi. Jādomā, ka 22 gadus vecais hokejists izlasē var kļūt par vēl rezultatīvāku instrumentu, ja treneri atradīs viņam visatbilstošāko vietu un saskanīgākos partnerus.

4. Artūrs Ševčenko

HK Rīga uzbrucēja Artūrs Ševčenko (dz. 1994.) vārds atšķirībā no vairuma savas komandas biedru nebija minēts Latvijas U-20 izlases decembra treniņnometnes kandidātu sarakstā. Kopā ar dažiem citiem cīņu biedriem, kamēr HK Rīga komandai ir pauze MHL čempionātā, A. Ševčenko tika nosūtīts palīgā citai Dinamo saimniecības jauniešu komandai – Juniors MHL B grupas čempionātā. Aizvadītajā nedēļā „juniori” aizvadīja 2 spēles, un abas pret Prizma-Rīga, vēl vienu MHL B grupas komandu no Latvijas. Šo spēļu summā Artūrs Ševčenko kļuva par rezultatīvāko Juniors ierindā, gūstot 5 punktus (3+2) un lielisku lietderības koeficientu +6. Acīmredzot tieši sniegums šajās divās MHL B grupas spēlēs ir viens no faktoriem, kādēļ Latvijas U-20 izlases treneri, papildinot Latvijas U-20 izlases kandidātu loku, kā vienu no papildu kandidātiem ir izvēlējušies tieši Artūru Ševčenko. „Ielavoties” jau jaunajā nedēļā, jāpiebilst, ka A. Ševčenko ar rezultativitāti atzīmējies arī junioru izlases decembra pirmajā pārbaudes spēlē (0+2 punkti).

P.S. Netālu no Topa

Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.) turpina „art” Kanādas junioru elites druvu WHL līgas ietvaros; viņam Seattle Thunderbirds 3 spēlēs 3 punkti (2+1), bet lietderība negatīva (-1). Cits Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.) ASV koledžas hokeja (NCAA D1) cīņas laukos Minnesota State University komandā aizvadījis 2 spēles, kurās tika pie 3 rezultativitātes punktiem (0+3) un negatīva lietderības koeficienta (-2). Atgādinājumam: šis ir tas pats T.Bļugers, kuru šogad draftēja Pittsburgh Penguins klubs,

Par sniegumu aizvadītajā nedēļā atzīmējami arī no MHL vienības HK Rīga uz Juniors komandu MHL B grupā pārceltie uzbrucēji Dāvis Straupe un Bruno Birzītis (dz. 1995.), abiem 2 spēlēs pa 4 punktiem un atbilstošs lietderības koeficients. D. Straupem 2+2 un +5; B. Birzītim 1+3 un +4.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

P.P.S.

Latvijas izlases spēlētāju statistika EIHC turnīrā Francijā (2012. g. decembrī; saskaņā ar turnīra oficiālo statistiku eihcsite.stats.pointstreak.com; SM = soda minūtes):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	metieni
	UZBRUCĒJI
1.	Roberts Jekimovs	1989.	3	1+2	+1	12	5
2.	Miks Indrašis	1990.	3	1+2	±0	0	10
3.	Lauris Bajaruns	1989.	3	1+1	+2	0	3
4.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3	1+1	±0	0	8
5.	Juris Štāls	1982.	3	1+1	-2	4	2
6.	Ronalds Ķēniņš	1991.	3	0+2	+2	2	7
7.	Gunārs Skvorcovs	1990.	2	1+0	+1	2	4
8.	Gints Meija	1987.	3	1+0	±0	2	12
9.	Elvijs Biezais	1991.	3	1+0	±0	2	4
10.	Māris Bičevskis	1991.	3	0+1	±0	4	4
11.	Armands Bērziņš	1983.	3	0+1	-1	0	1
12.	Artūrs Ozoliņš	1988.	3	0+0	±0	2	4
13.	Andris Džeriņš	1988.	3	0+0	-1	2	8
	AIZSARGI
1.	Aleksandrs Jerofejevs	1984.	3	0+2	+1	0	5
2.	Oskars Bārtulis	1987.	2	0+1	+1	2	5
3.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	2	0+0	+1	0	4
4.	Kristaps Sotnieks	1987.	3	1+2	±0	4	9
5.	Mārtiņš Porejs	1991.	3	0+2	-1	16	3
6.	Māris Jass	1985.	2	1+0	-1	0	2
7.	Agris Saviels	1982.	3	0+0	-2	0	11
	VĀRTSARGI*	dz.	sp.	sp. laiks	atv. %	GAA	uzv.-zaud.
1.	Māris Jučers	1987.	3	146:33	87.1%	3.28	1-1
2.	Mārtiņš Raitums	1985.	1	40:00	77.3%	7.50	0-1

*

P.S. Laukuma spēlētājiem pie spēļu skaita norādīta katra spēle, kad konkrētais hokejists ir bijis spēles pieteikumā. * Turnīrā vārtsargu statistikai ir sava specifika – pie uzvarētām un zaudētām spēlēm tiek fiksētas arī spēles ar pēcspēles metieniem (Jučeram – zaudējums), kā vārtu zaudējums tiek fiksēts pēcspēles metiens, ietekmējot atvairīto metienu % un arī GAA aprēķinu.

EIHC Francijas turnīra beigu tabula (2012. g. decembrī):

vieta	izlase	sp.	punkti	vārtu st.	LAT vs.
1.	Dānijas izlase	3	7	8-4	2:3 PM
2.	Francijas izlase	3	6	14-8	4:7
3.	Latvijas izlase	3	3	10-13	–
4.	Slovēnijas izlase	3	2	5-12	4:3 OT

*

Plašākam ieskatam:

• Iepriekšējie Nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4: tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika EIHC turnīrā – eihcsite.stats.pointstreak.com
• Latvijas izlases statistika EIHC turnīra 2. un 3 spēlē – eihcsite.stats.pointstreak.com (14. dec. pret Francijas izlasi; 15. dec. pret Slovēnijas izlasi)
• Miks Indrašis par dalību EIHC turnīrā (2012-12-15) – sportacentrs.com
• Latvijas Gada balva sportā 2012 nominanti – olimpiade.lv
• Latvijas izlases EIHC turnīra spēļu svarīgāko epizožu video: pret Dāniju 13. dec. (sportacentrs.com; lhf.lv); pret Franciju 14. dec. (sportacentrs.com; lhf.lv); pret Slovēniju 15. dec. (sportacentrs.com; lhf.lv)
• Latvijas un Dānijas izlašu spēles (2012-12-13) pilns ieraksts – sportacentrs.com
• Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans par Latvijas izlases sniegumu EIHC turnīrā – sportacentrs.com (2012-12-17; 2012-12-15; 2012-12-13)

[Attēlā: Kristaps Sotnieks (attēlā pa kreisi) cīņā par teritoriju; foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē pret HK Rīga 2011. gada 29. jūlijā. Foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Latvijas izlase cīņā pret stereotipiem

SECINĀJUMI, SECINĀJUMI un uz nākotni orientēts darbs ir viss, kas vajadzīgs pēc Latvijas izlases “nobuksēšanas” ar 2:3 PM (pret Dānijas izlasi) un 2:5 (pret Slovēnijas izlasi) savā svarīgākajā un savā līdz šim kritiskākajā spēlē šī gada pasaules čempionātā. nav nepieciešama vainīgo meklēšana, “slānīšana” un savu cerību nepiepildījuma “apdzēšanas” mēģinājumi. ir nepieciešami SECINĀJUMI un DARBS. tik un tā, vai vieta pasaules elitē tiks saglabāta vai netiks.

un vēl noderētu iesūnojušu stereotipu pārskatīšana. iespējams, kāds no tiem arī ir patiesība joprojām, taču pašreiz daļa no izlases vērtībām un dogmām balstās uz puspamatotu ticību, uz pieņēmumiem, izbijušām patiesībām… vai visam ir reāls segums?

stereotips nr. 1.: Latvijas izlase ir stabila elites Top 10 valstsvienība

šādu ticību ir barojis fakts, ka laiku pa laikam “labos gados” Latvijas izlase ir uzlēkusi līdz savā pirmajā elites sezonā atstātajai latiņai – 7. vietai. pēdējā reize pavisam nesen – pirms 2 gadiem. otrs faktors, kas regulāri uztur pašapziņu – Latvijas izlase mēdz “sakost” hokeja lielvalstu komandas. taču der atcerēties, ka “labi zobi” ir izauguši arī tām valstsvienībām, kuras vēl nesen esam uzskatījuši par lielā hokeja “autsaideriem” – Dānijai, Slovēnijai, Norvēģijai… tā pati Slovēnija šogad pasaules čempionāta A apakšgrupā uzskatāmi pabojāja nervus Krievijas, Slovākijas un Vācijas izlasēm. atšķirība ir tā, ka Slovēnijas valstsvienība mācēja ne tikai “skaisti zaudēt”, bet arī iecirst zobus Latvijas izlases sastingušajā “ķermenī”, izsūcot līdz 0:5. bet panākt 2:5 Latvijas izlasei jau bija minimālās pieklājības pienākums…

“pusnakts jautājums”: kura tad ir objektīva Latvijas izlases vieta principā un neņemot vērā šī konkrētā čempionāta sniegumu? un kāpēc? arguments, ka citās “trešās hokeja Eiropas” valstīs nemāk spēlēt hokeju, ir sirma, sirma pagātne. banāla frāze, bet fakts.

stereotips nr. 2.: Latvijas izlasi “kā parasti” trenē “nekam nederīgs” treneru korpuss

“jaunlaiku” Latvijas hokejā, iespējams, būtu grūti atrast trenerus ar labāku CV Latvijas izlases kontekstā un vispār. Oļegs Znaroks kā treneris ar izlasi strādā ne pirmo gadu, bet tajā spēlēja “kopš dzimšanas”. ir “gājis līdzi” Latvijas U izlasēm un savā maizes darbā ir labi novērtēts – 2010. gadā tika apbalvots kā labākais KHL treneris. Harijs Vītoliņš kā asistents ir gājis līdzi Znarokam “caur uguni un ūdeni” visur vai gandrīz visur. ir speciālisti, kas apgalvo, ka Vītoliņš “ir vismaz puse no Znaroka” kā trenera. savukārt, galvenā trenera otrais palīgs ir Leonīds Beresņevs, kurš kā galvenais treneris ir bijis Latvijas izlases līdzšinējos “atslēgas momentos” – izcīnot “ceļazīmi” uz eliti 1996. gada aprīlī Eindhovenā, startējot pirmajā pasaules čempionātā elitē 1997. gada pavasarī Somijā, dramatiskās kaujās izcīnot tiesības spēlēt olimpiādē – kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī. treneru sastāvs – nenoliedzami Latvijas trenējošā sastāva aktuālākais zieds. ko gan vēl varētu vēlēties?

nenāk ne prātā noniecināt Latvijas izlases treneru kompetences līmeni. Oļegs Znaroks var patikt vai nepatikt, bet viņš ir cīnītājs, kapātājs, savu uzskatu un “vietas” patriots. nereti gan dominē Znaroks-spēlētājs pār Znaroku-treneri, jo viņš drīzāk ir komandas kapteinis, viens no izlases hokejistiem, tikai laukumā netiek. tādēļ kritiskās situācijās mēdz būt bezpalīdzīgs, jo pats laukumā nedodas un “kalnus gāzt” uz ledus nevar. te nu trenerim Znarokam ir kur augt, lai prastu risināt problēmas laukumā ar svešām nūjām un elkoņiem.

cits stāsts, ka treneru nomaiņas tiek sagaidītas kā “jaunas vēsmas”, pārmaiņas pat pārmaiņu pēc. iespējams, lai treneri augtu un attīstītos kopā ar izlasi, tiem nav jābūt pašiem labākajiem, atzītākajiem, redzamākajiem. acīmredzot, svaru kausos arvien lielāku svaru gūst treneru motivētība, vēlme sasniegt jaunus augstumus.

“pusnakts jautājums”: kura Latvijas treneru “kombinācija” labāk zina Latvijas labākos hokejistus, pārzina Latvijas hokeja drēbi un būtu garantēti labāka versija 2011. gada pasaules čempionātam? neņemot vērā argumentus par sejas apmatojuma vai citu subjektīvu elemetu patikšanu/nepatikšanu? der atcerēties, ka valtsvienības pastāvēšanas vēsturē nav neviena galvenā trenera, kuram “saskanētu” ar visiem izlases spēlētājiem vai kandidātiem.

stereotips Nr. 3.: Latvijas izlasē pietrūkst “centru”, vārtsargu utt.

ik sezonu kā no jauna “piedzimst” ģandrīz nebijusi probēma – Latvijas izlasei pēkšņi pietrūkst centra uzbrucēji. turpat netālu – roku rokā ar “centru” trūkumu dominē diezgan mitoloģisks apgalvojums, ka Latvijas izlasei ir tikai viens vārtsargs. mitoloģisks tāpēc, ka nav īsti iespējas to pārbaudīt, bet ir akla pārliecība. ir diezgan pārliecionoši iekultivēta “bedre” starp definētajiem vārtu “pirmajiem numuriem” un pārējiem. Latvijas izlases vārtos, protams, vairāk pelnīti nekā nepelnīti ir uzbūvēts tronis Artūram Irbem un pēc viņa karjeras beigām – Edgaram Masaļskim. visi pārējie tomēr “pa lielam” ir skatīti tikai kā vairāk vai mazāk labi ielāpi pirmo nevarēšanas gadījumos – arī Naumovs, Skudra u.c.

bet vai aiz “ikonu” mugurām esošie vārtsargi ir tā “pa riktīgam” gatavoti un sagatavoti, lai “pirmā numura” nespēlēšanas vai “neražas” gadījumā nebūtu nacionālā traģēdija? tā kā tas nav 1 – 2 sezonu darbs, tad tas parasti tiek atlikts – vai nu cerot, ka esošais “pirmais numurs” vismaz kā Berlīnes mūris izvilks dažas desmitgades, vai nu gaidot, ka pēkšņi kaut kur atradīsies kāds “jauns Irbe”.

“šaurās vietas” ir jākopj gadu desmitiem. kā vārtsargu, tā centra uzbrucēju hronisks trūkums ir tikai sekas. ja Latvijas valstsvienībai piecgadi un vairāk pietrūkst “centri”, tad tie ir “jāaudzē”. raža, protams, nebūs tik ātra kā šampinjoniem vai baklažāniem, bet “apstādīšanas” politikai jābūt mērķtiecīgai. bez “mēslojuma” (finansēm) neiztikt, bet nevajag daudz, ja pareizās vietās un īstajā laikā to lietu izveic.

šīs sezonas pārbaudes spēļu turnīros “jaunas asinis” tika iemēģinātas pat vairāk nekā dažās citās sezonās. Latvijas “otrā” izlase turnīrā Norvēģijā šī gada februārī arī pacīnījās labi. tomēr, acīmredzot, apasiņošanai jābūt regulārākai un intensīvākai. kāpēc? lai dziļa bedre starp izlasi un tās kandidātiem nebūtu ne teorētiski, ne praktiski. gan vārtsargi, gan centra uzbrucēji Latvijā ir – tikai ir jāstrādā ar viņiem, jāizkopj. jau laicīgi. nevis katru sezonu centra pozīcijā jāliek spēlētājus, kuri “var arī spēlēt centrā”.

“pusnakts jautājums”: cik sezonas Latvijas izlases pastāvēšanas laikā tiek fiksēta “jauna” problēma – centra uzbrucēju un/vai labu vārtsargu trūkums? cik sistemātisks ir bijis federācijas un izlases vadoņu darbs pie tā, lai izlasē “izstrādātu” līdzvērtīgu vārtsargu ierindu aiz “pirmā numura” muguras?

stereotips Nr. 4.: Latvijas izlases līdzjutēji ir labākie pasaulē

visu cieņu tiem Latvijas izlases līdzjutējiem, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti brauc atbalstīt valstsvienību uz nozīmīgākajiem hokeja forumiem – olimpiādēm un čempionātiem. tomēr “vidēji hokeju paēdis” Latvijas izlases “līdzjutējs” brīžos, kad izlasei neklājas tik skaisti kā gribētos, apvainojas uz izlasi par savām pieviltajām cerībām, ātri “hameleonizējas” un no izlases norobežojas, “analizē” trenerus, spēlētājus, Kirovu Lipmanu, visu un visus… līdz brīdim, kad izlase ir atkal uz viļņa. jo uzvarētāji kā magnēts pievelk.

Latvijas izlases “vidējais līdzjutējs” daudz labprātāk pieņem, ka kāds konkrēts izlases kandidāts ir lauzis abas kājas, nevis bez redzamām sāpju konvulsijām sejā un/vai skeletā tieši atsaka izlasei.

šaubu nav, ne visi līdzjutēji ir tādi. protams, negāciju izvirdumi interneta komentāros uzskatāmāk atspoguļo to daļu, kas ir skaļāka, nevis lielāka. tomēr vecā tautas gudrība par darvas karoti un medus mucu ir spēkā joprojām.

“pusnakts jautājums”: cik liela ir Latvijas līdzjutēju proporcija starp tiem, kas jūt līdzi uzvarošai un/vai skaisti spēlējošai izlasei, un tiem, kas jūt līdzi izlasei neatkarīgi no rezultāta?

2011. g. pasaules čempionāta D grupas beigu tabula:

vieta	izlase	sp.	uzv.	uzv. OT/PM	zaud. OT/PM	zaud.	p.	v. st.	Latvija pret
1.	Čehija	3	3	0	0	0	9	12:3	2:4
2.	Somija	3	1	1	0	1	5	9:5	2:3 PM
3.	Dānija	3	0	1	0	2	2	4:13	2:3 PM
4.	Latvija	3	0	0	2	1	2	6:10	–

2011. g. pasaules čempionāta G grupas (Relegation Round = “nāvinieku grupa”) tabula (pēc komandu 1 spēles):

vieta	izlase	sp.	uzv.	uzv. OT/PM	zaud. OT/PM	zaud.	p.	v. st.	Latvija pret
1.	Baltkrievija	1	1	0	0	0	3	7:2
2.	Slovēnija	1	1	0	0	0	3	5:2	2:5
3.	Latvija	1	0	0	0	1	0	2:5	–
4.	Austrija	1	0	0	0	1	0	2:7

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2011. g. pasaules čempionātā (pēc komandas 4 spēlēm; 2011. g. aprīlis – maijs):

spēlētājs	sp.	punkti	+/-**	SM		kop. sp. laiks
UZBRUCĒJI
Mārtiņš Cipulis	4	2+1	0	2		70:45
Miķelis Rēdlihs	4	0+3	-2	4		71:58
Roberts Bukarts	4	2+0	0	0		44:20
Gints Meija	4	0+2	-1	0		54:33
Aleksandrs Ņiživijs	4	0+2	-1	2		69:53
Herberts Vasiļjevs C	4	1+0	0	6		78:09
Lauris Dārziņš	3	1+0	-3	4		40:09
Armands Bērziņš	4	0+1	-1	4		47:28
Andris Džeriņš	4	0+1	-2	0		63:44
Juris Štāls	1	0+0	0	0		6:10
Kaspars Saulietis	4	0+0	0	2		29:57
Ģirts Ankipāns	4	0+0	0	2		46:40
Sergejs Pečura	4	0+0	-1	2		29:25
Ronalds Ķēniņš	3 (4)*	0+0	-2	0		13:32
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	4	0+1	+1	0		85:33
Arvīds Reķis	4	0+0	-2	8		83:35
Georgijs Pujacs	4	0+1	-2	29		81:11
Krišjānis Rēdlihs	4	1+0	-1	2		80:08
Kristaps Sotnieks	4	0+2	-1	4		74:09
Jēkabs Rēdlihs	4	1+1	-3	4		55:32
Artūrs Kulda	1	0+0	-1	0***		21:20
Jānis Andersons	1	0+1	+1	0		5:12
VĀRTSARGI	sp.	min.	GAA	%		SM
Mārtiņš Raitums	1 (4)*	18:33	0.00	100		0
Edgars Masaļskis	4	231:27	3.89	87,50		0
Māris Jučers	0	–	–	–		–
* iekavās pieteikumā fiksēto spēļu skaits. ** IIHF fiksētie lietderības koeficienti var nebūt precīzi. *** Artūram Kuldam soda minūšu nav, bet ir 3 spēļu diskvalifikācija.

izziņām:

• Latvijas izlases spēlētāju PČ statistika (pēc izlases 4 spēlēm) – iihf.com
• PČ statistikas lapa – iihf.com

[pirmais foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa foto fiksēts Maskavas OHK Dinamo pārbaudes spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 24. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]