Kā Latvijas izlase uz savu pirmo čempionātu brauca

Ir 1932. gada marts. Latvijas hokeja izlase dodas uz savu pirmo starptautisko turnīru – Eiropas čempionātu Berlīnē. Par vietas saglabāšanu elitē (A grupā) nav jāuztraucas, jo līdz tik smalkai gradācijai hokeja pasaule nav nonākusi. Vienīgais uztraukums – kā LATVIJA izskatīsies, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur hokeju spēlē jau gadu desmitus.

Latvija starptautiskajā hokeja federācijā – LIHG (tāds bija tā laika IIHF nosaukums, jo franciski) – oficiāli skaitās uzņemta 1931.gada 22.februārī. Pieņemts uzskatīt, ka tas noticis togad Kriņicā (Polijā; tagad pilsētas nosaukums – Kriņica-Zdruja) aizvadītā pasaules čempionāta laikā notikušajā kongresā. Čempionāts Kriņicā beidzās 8.februārī, bet Latvijas oficialais uzņemšanas datums tuvāk nezināmu iemeslu dēļ skaitās divas nedēļas vēlāk.

1930./1931.g. sezonā Latvijā jau bija aizvadītas valsts meistarsacīkstes, kuras mēdz neuzskatīt par oficiālām, jo LZSS (Latvijas Ziemas sporta savienība) vadība tās oficiāli dēvēja par  “labākās hokeja komandas nosaukuma izcīņu” nevis Latvijas meistarību (t.i. čempionātu). No nākamās, 1931./1932.g. sezonas hokeja turnīrs ieguva Latvijas meistarības nosaukumu. Tika nolemts uz Eiropas čempionātu 1932.g. martā sūtīt arī Latvijas “sastādīto vienību” jeb “reprezentējošo komandu” (tā tolaik dēvēja izlasi). Latvijas komandas pieteikums tika pieņemts, un varēja sākties sagatavošanas darbi. Tiesa, gala lēmumu par dalību čempionātā LZSS pieņēmusi tikai 1932.gada 3.martā.

Pēc čempionāta norises LZSS savā 1931./1932.g. sezonas oficiālajā pārskatā norādīja dalības mērķi un uzdevumu: “Komandas sūtīšanu uz šīm sacīkstēm neizsauca vēlēšanās gūt turnīrā kādus panākumus, bet tas tika darīts, lai mūsu hokeja spēlētāji redzētu un mācītos šo spēli tādu, kādu viņu piekopj Vakareuropā“. (Te un tālāk dokumentu un preses citātos saglabāts oriģināla stils. Rakstība labota, pievienojot garumzīmes un mīkstinajumus, bet gotu raksts pārveidots latīņu formā.)

Šāds mērķis arī atspoguļojās presē pirms došanās uz Berlīni: “Brauciens galvenā kārtā domāts mācības nolūkos. Plašajā turnīrā mūsu sportistiem būs reta izdevība sastapties cīņās ar Eiropas spēcīgākām vienībām, kā arī nedēļas laikā novērot labākos sniegumus ledushokeja spēlē. Ziemassporta vadītāji pārliecināti, ka līdzdalība meistarībā [čempionātā] labvēlīgi atsauksies uz mūsu ledushokejistu turpmāko dabrību,” (Jaunākās Ziņas, 1932.g. 4.martā).

Lai iegūtās zināšanas un novērojumus nodotu tālāk

Pieredzes gūšana kā uzstādījums dalībai meistarsacīkstēs noteica izlases sastāva komplektēšanas principus. “Šai nolūkā arī komanda tika sastādīta ar tādu aprēķinu, lai no katras biedrības [kluba] viņā nāktu labākie un apzinīgākie spēlētāji, kas iegūtās zināšanas un novērojumus spētu pēc tam dot tālāk,” teikts LZSS sezonas pārskatā.

Praksē plāns paredzēja, ka “Mūsu vienībā iedalīs pa 1 spēlētājam no ASK [Armijas Sporta Klubs], ŪS [Universitātes Sports], RFK [Rīgas Futbola Klubs], LSB [Latvijas Sporta Biedrība], Ķeizarmeža [Kaizervalds, vācu Kaiserwald], Uniona [vācu Union], bez tam vēl 4 labākos spēlētājus,” (avīze Latvijas Kareivis, 1932.g. 3.martā). Tātad bija paredzēts, ka izlasē spēlēs vismaz pa vienam spēlētājam no Latvijas meistarsacīkšu Rīgas zonā spēlējošajiem klubiem. Liepājas zonā spēlējošās 3 komandas (Liepājas ASK, LTK, Olimpija) jau no paša sākuma palika “aiz borta”…

Jāpiebilst, ka vienas spēles pieteikums tolaik tika veidots pēc formulas ‘8+1’ = 2 aizsargi, 6 uzbrucēji (2 maiņas) un 1 vārtsargs. Rezerves vārtsargs varēja būt ārpus pieteikuma, un to “ģērba” pēc vajadzības.

Par kādu naudu?

Jautājums ir bijis aktuāls vienmēr, taču, lai arī 20.gadsimta 30.gadu meistarsacīkstes bija vairāk vai mazāk nacionālo federāciju atbalstītas, tās tomēr palika amatieru meistarsacīkstes. Turklāt norises laiks sakrita ar pasaules ekonomiskās krīzi, kuru datē ar 1929.-1933.gadiem. Sponsoru šī vārda mūsdienu izpratnē īsti nebija, arī LZSS budžets kopumā veidoja pāris tūkstošus latu, kas arī pēc tā laika kursa nebija milzīga summa, ņemot vērā, ka federācijas pārraudzībā bija arī citi sporta veidi – bendijs, daiļslidošana, ātrslidošana, slēpošana…

Sākotnēji “klusā cerība” bija, ka ceļa izdevumus segs “vācieši, kuŗi rīko Berlīnes sacīkstes“. Bet “Berlīnes slidotāju klubs vakar [2.martā] telegrāfiski paziņojis, ka lūgumu segt Latvijas sportistiem pieprasīto daļu ceļa izdevumu nevar uzņemties,” (Jaunākās Ziņas, 1932.g. 3.marts). (Runa ir par Berliner Schlittschuhclub – tā brīža aktuālo (1932.) un daudzkārtējo Vācijas čempionvienību hokejā.)

Tomēr līdzekļus nācās meklēt pašiem. Viens no ienākumu avotiem bija 1932.g. 5.-6.martā Rīgā, LSB slidotavā rīkotais “Kanadas hokeja zibeņturnīrs“. Zibensturnīrā piedalījās Rīgas zonas visi 6 klubi, bet tā ienākumi bija paredzēti “līdzekļu iegūšanai mūsu reprezentējošās vienības komandēšanai uz Berlīni,” raksta Latvijas Kareivis 1932.g. 5.martā. Jau dienu vēlāk šis pats laikraksts optimistiski ziņoja: “[Zibensturnīra] Cīņas ļoti interesantas un pulcina daudz skatītāju, tā kā savienības [LZSS] mērķis attaisnosies un daļa līdzekļu braucienam uz Eiropas meistarsacīkstēm iznāks“.

Ar Zibensturnīra ienākumiem bija stipri par maz, tādēļ “Līdzekļu pavairošanai savienība [LZSS] rīko 8. un 10.martā pl. 9 vakarā Esplanades slidotavā valsts komandas un spēcīgāko klubu komandu treniņa sacīkstes” (Latvijas Sargs, 1932.g. 7.martā). Tomēr sacīkšu ienākumi kopumā neveidoja tik lielu ienākumu daļu, kā varētu nolasīt no 1932.gada marta preses.

LZSS 1931./1932.g. sezonas kases pārskats liecina, ka “Piedalīšanās Europas meistarsacīkstēs” izmaksājusi 869,77 latus. No minētās summas lielāko daļu veidoja LSOA (Latvijas Sporta Organizāciju Apvienības) pabalsts 300 latu apmērā, “atlikums no līdzekļu vākšanas sacīkstēm” (t.sk. Zibensturnīra) veidoja 200 latu, sporta biedrības (klubi) ASK un LSB ziedoja pa 60 latiem. Oficiālā atskaite liecina, ka “Grūtais līdzekļu jautājums šai pasākumā tika atrisināts tādējādi, ka daļu naudas ceļa izdevumiem sedza paši spēlētāji, daži brauca arī uz sava rēķina [..]”. Tā lūk…

“Pārbaudes” spēles un sastāva testi

Gatavošanos Eiropas čempionātam Latvijas izlase faktiski sāka ar savu vēsturiski pirmo spēli 1932.gada 27.februārī – pret Lietuvas izlasi. Vel pirms spēles laikraksta Pēdējā Brīdī sporta apskatnieks baidīja: “Šī būs pirmā valstu sacīkste, jo pie mums šo spēli sāka piekopt vispārigi tikai ar pagājušo gadu. Latvijai šodien būs jāiztura grūta cīņa ar daudz rūdītāku pretinieku, jo Lietava hokeju piekopj jau kopš 5 gadiem. Tas, ka lietuvji ir mums bīstami pretinieki, pierāda tas, ka pagājušā gadā viena no viņu komandām uzvarēja Rīgas spēcīgākās vienības” (1932.g. 27.febr.).

Izlases sastāvu šai spēlei komplektējuši LZSS priekšsēdētāja biedrs (vietnieks) Aleksandrs Liepiņš (pārstāvēja LSB) un LZSS valdes loceklis Pauls Frēlihs (Unions). Interesanti, ka izlases sastāvs bija komplektēts tikai no divu Latvijas klubu sastāva – čempionvienības, aktuālā valsts turnīra līdervienības Unions un Universitātes Sports (US). Spēlē pret lietuviešiem laukumā devās 9 vīri: no Unions – vārtsargs Herberts Kušķis, aizsargi Indriķis Reinbahs (kapteinis), Arveds Keslers (pēckara literatūrā dēvēts par Herbertu Kesleru), uzbrucēji Alfrēds Verners un Johans Skadiņš; no US – uzbrucēji Roberts Bluķis, Ādolfs Petrovskis (pēc dažādām ziņām spelējis kā aizsargs), Leonīds Vedējs un Valentīns Volframs. Kā kandidāti (rezervisti) bija nosaukti arī vārtsargi Pēteris Skuja (RFK) un Konstantīns Otlans (US), taču laukumā nedevās. Latvija uzvarēja 3:0!

Faktiski izlases sagatavošanās cikla ietvaros jāskata nākamajā dienā (28. februārī) sekojusī spēle starp galvaspilsētu komandām – Rīga pret Kauņu. Šajā spēlē laukumā devušies četri vīri no iepriekšējās dienas sastāva izlasē (Bluķis, Petrovskis, Volframs), izlases kandidāts – vārtsargs Otlans, kā arī vēl pieci citi hokejisti – Alfrēds Brašmanis (LSB), Arvīds Jurgens (ASK), Jūlijs Lindenbergs (Unions), Arvīds Petersons (ASK), Ēriks Petersons (RFK). Rīdzinieki uzvarēja 5:2. Izlašu spēlēs no Rīgas zonas klubiem “nepārbaudīti” palika čempionāta pastarītes – Kaizervalds komandas vīri.

Pirms došanās uz Berlīni izlase aizvadīja treniņus, kuru gaitā risināja sastāva komplektācijas jautājumus. 9.-10. martā publiskoja sastāvu, kurā bija pārstāvēti visi seši Latvijas meistarsacīkšu Rīgas zonas klubi, bet par valstsvienības pārstāvi, ko mūsdienās varētu saukt par ģenrālmenedžeri vai vismaz delegācijas vadītāju, iecēla LZSS valdes locekli un Unions administratoru Paulu Frēlihu, kurš jau bija darbojies sastāva komplektēšanā izlases pirmajai spēlei. Treniņposmā nacionālā valstsvienība arī piedzīvoja domstarpības, kas draudēja izvērsties izlases neaizbraukšanā uz savu pirmo turnīru…

“Mūsu hokejisti uz Berlīni nebrauks”

Tāds virsraksts rotāja laikraksta Latvijas Kareivis sporta rubriku 1932.gada 12.martā. Avīzes apskatnieks atreferēja situāciju: “Mūsu reprezentējošās Kanādas hokeja komandas pēdējā pārbaude pret RFK cieta fiasko. RFK spēlējot nepilnā sastāvā, uzvarēja sastādīto ar 5:4 vārtiem (1:1, 4:1 un 0:2). Bez tam vēl radušās domstarpības pārstāvja izvēlē, kādēļ nolemts komandu uz Berlīni nesūtīt.”

Izlases komplektācijas sakarā funkcionāri bija nonākuši līdz konfliktam. “Asinis uzsita” ne tikai negaidītais valsts labāko hokejistu zaudējums RFK hokeja vienībai, bet galvenokārt – valstsvienības sastāva atlases jautājumi, kas tā laika presē parādās vairāk vai mazāk “caur ziediem”. Latvijas armijas un arī tās sporta kluba ASK rupors Latvijas Kareivis piemin neapmierinātību ar izlases pārstāvi Paulu Frēlihu, bet noklusē “cemmi” par to, ka nosauktajā izlases sastāvā ir tikai viens Rīgas ASK hokejists – Arvīds Jurgens. Turpretī 9.-10.marta versijā no Unions sastāva bija nosaukti četri, no US – 3, pat no RFK – 2, bet no Rīgas ASK, LSB un Kaizervalds tikai pa vienam…

“Mūsu hokejisti uz Berlīni tomēr aizbrauca”

Šādi vai līdzīgi virsraksti Latvijas preses sporta rubrikas rotāja 12.-14.martā. Jo 11.marta vēlā vakarā LZSS ārkārtas sēdē jautājumu par došanos uz Berlīni skatīja atkal un domstarpības atrisināja. “Vakar Latvijas ziemas sporta s-ba galīgi nolēma sūtīt uz Eiropas meistarsacīkstēm Berlīnē mūsu sastādīto hokeja vienību. Pēc sastādītās [izlases] neveiksmes treniņa sacīkstēs ar RFK, kur zaudeja ar 4:5, komandas sastāvs grozīts [..],” ziņo avīze Pēdējā Brīdī (1932.g. 12.martā).

Tāpat tā laika prese un arī LZSS oficiālais pārskats liecina, ka tika mainīts izlases pārstāvis čempionātā – uz S.Frēlihu. Sergejs Frēlihs bija iepriekš nosauktā izlases pārstāvja Paula Frēliha brālis, arī sporta kluba (biedrības) Unions sportists un administrators.

Jāpiebilst, ka 10.janvāra izlases zaudētajā spēlē pret RFK komandu, kas papildināta ar diviem Universitātes Sporta hokejistiem, tika atrisināti daži sastāva komplektācijas jautājumi, tostarp – vārtsagu izvēle. “Uzvarētāju komandā pārmaiņus spēlēja arī 2 US spēlētāji, kas atvietoja pretēja pusē [izlasē] spēlējušo RFK [uzbrucēju Ēriku] Pētersonu. Pirmā trešdaļā sastādītās kom.[andas] vārtos spēlēja Kušķe, bet 2. trešdaļā Otlans. RFK vienība šaī laikā atzīmēja 4:1 vārtu guvumu. Pēdējā spēles posmā sastādītās komandas vārtos vietu ieņēma RFK vārtsargs P. Skuja,” raksta Jaunakās Ziņas (1932.g. 11.martā). Skaidrs, ka sastāvā palika vārtsargi Kušķis un Skuja.

LZSS sezonas atskaite nosauc izlases gala sastāvu, kas devies uz Berlīni:

• Herberts Kušķis (Kuške; Unions), vārtsargs;
• Pēteris Skuja (RFK), vārtsargs;
• Hermanis Zaļums (RFK);
• Ēriks Pētersons (RFK);
• Indriķis Reinbahs (Unions), kapteinis;
• Johans Skadiņš (Unions);
• Jūlijs Lindenbergs (Unions);
• Alfrēds Verners (Unions);
• Arvīds Jurgens (ASK);
• Alfrēds Brašmanis (LSB);
• Ādolfs Petrovskis (US);
• Leonīds Vedējs (US);
• Andrejs Jessens (US);
• Valentīns Volframs (US).

Pirms izlases sastāva nosaukšanas iepriekšējos “gala sastāvos” figurēja arī Zigurda Bergmaņa (Kaizervalds), Roberta Bluķa (US), Jāņa Langes (Kaizervalds), Konstantīna Otlāna (US), Kārļa Paegles (RFK), Arvīda Pētersona (ASK) vārdi. Tomēr šie vīri palika ārpus gala saraksta. Rezultātā oficiālajā delegācijā netika iekļautas ne tikai Liepājas zonas komandas, bet arī Kaizervalds.

Jāatgādina, ka vēl īsi pirms izlases došanās uz Berlīni nebija sakārtoti finansējuma jautājumi, un tos faktiski “nokopa” ar spēlētāju sniegto līdzfinansējumu, kas arī varēja ietekmēt gala sastāva izvēli. Avīzes Latvijas Kareivis apskatnieks 13.marta numurā uzsver, ka “par saviem līdzekļiem līdzbrauc Lindbergs [Lindenbergs], Zaļums, Verners un Jesens“, un vēl nomoralizē: “Cerēsim, ka lielie ceļa izdevumi nebūs zemē nomesti un mūsu hokejisti gūs arī mācību un piedzīvojumus līdz ar golu birumu“. Armijas laikraksta kritisko attieksmi nespēj noslēpt pat “laba ceļavēja” vēlējums…

Izlases gala sastāvā bija nosaukti kopā 14 spēlētāji. Ņemot vērā spēles pieteikuma lielumu (9 spēlētāji + rezerves vārtsargs), varēja nojaust, ka visi pie teikšanas varētu arī netikt. Taču izlase brauca gūt pieredzi, mācīties, ko varētu teorētiski darīt arī atrodoties aiz laukuma apmales.

Deviņas Eiropas nācijas

Eiropas čempionāts (jau 14.) norisinājās tolaik vēl demokrātiskas Vācijas galvaspilsētā Berlīnē no 14. līdz 20.martam. Turnīrs pulcēja deviņas valstis – Austriju, Čehoslovākiju, Franciju, Latviju, Lielbritāniju, Rumāniju, Šveici, Vāciju, Zviedriju.

Tas bija hokeja vēsturē pēdējais Eiropas čempionāts, kas tika aizvadīts atsevišķi no pasaules čempionāta vai ziemas olimpiādes. Togad (1932.) olimpiāde un pasaules čempionāts bija jau aizvadīts 4.-13.februārī Leikplesidā (ASV). Brauciens uz Ziemeļameriku vairumam Eiropas vienību nebija pa kabatai, kā rezultātā olimpiādē no Eiropas piedalījās tikai divas izlases – Vācijas un Polijas. Kopā ar ASV un Kanādu olimpiskais hokeja turnīrs pulcēja četras izlases un bija vismazāk izlašu pārstāvētais turnīrs olimpiskā hokeja vēsturē. Atsevišķa Eiropas čempionāta norise bija tikai loģiska.

Kā no meža iznākuši

Berlīnē Latvijas izlases hokejisti nonāca uz iekštelpu mākslīgā ledus arēnas Der Berliner Sportpalast (atklāts jau 1910.g.) ledus, kas pats par sevi bija piedzīvojums. Līdz tam laikam un arī ilgus gadus turmpāk Latvijā nebija ne mākslīgā ledus, ne jumta virs laukumiem. Vēlāk izlases aizsargs Indriķis Reinbahs raksturoja, ka Latvijas valstsvienība jutusies “itkā mežā ienākuši“; tomēr atbilstošāks būtu salīdzinājums – kā no meža iznākuši…

“Kas par to, ka daudzi hokeja nūju vēl vadīja pēc bendija parauga tikai ar vienu roku; nevienam nebija īsto hokeja slidu. Patiesībā neviens pat īsti nezināja, ka tādas vispār eksistē. Kad latvieši iznāca pirmo reizi mūžā uz mākslīgā ledus klāja, visus pārsteidza neredzētā skrējiena uzsākšanas metode: uz taisno bendija slidu purngaliem! [..],” raksta Latvijas sporta pētnieki A.Šmits un V.Čika (Sporta Latvija, 1955.).

Pirmā spēle pret Čehoslovākiju. 0:7

Latvijas izlasei čempionāts bija jāsāk B apakšgrupā, kur mūsējie bija iedalīti kopā ar Čehoslovākijas un Francijas izlasēm. Laikraksta Pēdējā Brīdī sporta apskatnieks, līdzīgi, kā notiek mūsdienās, bēdājās par apakšgrupas stiprumu: “Latvijai šoreiz spēļu izlozējums nav laimīgs, jo abi grupas pretinieki Čehoslovākija un Francija ir spēcīgākie turnīra dalībnieki un nopietnākie kandidāti uz pirmo vietu” (1932.g. 15.martā). (Prognoze “netrāpīja”: šajā turnīrā Čehoslovākija ieņēma 5., Francija – 6.vietu.)

Pirmā spēle norisinājās 15.martā pret Čehoslovākijas valstsvienību. Šī valsts jau tolaik bija viena no progresīvākajām Eiropas hokeja zemēm. Kā Austroungārijas impērijas daļa Bohēmija starptautiskajā federācijā LIHG iestājās jau 1908.gadā – tajā pašā gadā, kad šī organizācija bija dibināta. Čehoslovākija savas prasmes bija apliecinājusi, izcīnot olimpisko bronzu pirmajā olimpiskajā turnīrā (1920.g.). Augstāk ierindojās tikai ziemeļamerikāņi – Kanādas un ASV vienības. Čehoslovākija bija sevi apliecinājusi kā vairākkārtēja Eiropas čempionvienība (1922., 1925., 1929.; iepriekš kā Bohēmija – 1911., 1912., 1914.).

Latvijas izlasei “ugunskristības” sanāca ar diezgan pamatīgu un “sausu” zaudējumu. Tomēr laikabiedri nesaskatīja katastrofu, jo tolaik bija diezgan ierasti “sausi” divciparu zaudējumi, īpaši, ja runa bija par spēlēm pret Ziemeļamerikas izlasēm. Taču izņēmums nebija arī divciparu spēles starp Eiropas valstsvienībām. Jāpiebilst, ka tas viss notika īsākā spēles laikā – 45 minūtēs (3 x 15).

Latvijas hokeja apskatnieki pirmās spēles “sausumu” pamatoja ar pieredzes trūkumu un arī čehu neierasti rupjo spēles stilu. “Sakarā ar Latvijas pirmo uzstāšanos Eiropas ledushokeja meistarturnīrā, zaudējot Čehoslovākijai 0:7, speciālisti aizrāda, ka mūsu hokejisti esot spēlē ļoti ātri, bet viņiem trūkstot vajadzīgās prakses un piedzīvojumu,” raksta Pēdējā Brīdī (1932.g. 17.martā).

Dažas dienas vēlāk izdevums Latvijas Sargs papildināja: “Mūsu spēletāji pārsteigti par paņēmieniem, kādi pieļauti hokeja spēlēs Berlīnē. Piemēram, čehi spēlējuši ārkārtīgi rupji, situši pa kājām, grūduši spēlētājus, kad viņi nemaz nav pie ripas, likuši kokus [nūjas] priekšā u.t.t. Par šādiem paņēmieniem Rīgas tiesneši katru spēlētāju noraida no laukuma,” (1932.g. 21.martā).

Pret Franciju. 0:1

16.martā pret Francijas izlasi bija veicies jau labāk. Franči bija vieni no LIHG dibinātājiem 1908.gadā, taču ar spilgtiem panākumiem pēdējos gados nevarēja lepoties. Tiesa, savā pastāvēšanas vēsturē bija kļuvuši par Eiropas čempioniem (1924.) un vicečempioniem (1923.).

“[..] mūsu vienība, otrā spēlē pret Francijas komandu, bija lielā pārsvarā, bet neizdevās ripu dabūt pretinieka vārtos. Franči vienīgos vārtus ieguva spēles pirmā trešdaļā ar negaidītu izrāvienu. Mūsu vienībai gŗūti pierast pie mīkstā, mākslīgā ledus,” salīdzinoši lakoniski spēles gaitu atstāsta Latvijas Kareivis (1932.g. 18.martā).

Detalizētāku speles aprakstu ar norādi “Telegramma no Berlīnes” sniedz laikraksts Jaunākās Ziņas (1932.g. 17.martā): “Kaut arī šo spēli mūsu ledushokejisti zaudēja ar 0:1 galarezultātā, šoreiz Latvijas sporta krāsu reprezentanti uzrādīja negaidīti labu saspēli un bija frančiem pilnīgi līdzvērtīgi pretinieki. Sevišķi sākumā spēle risinājās bez jebkāda ievērojama pārsvara vienā vaj otrā pusē. Franči vienīgos vārtus ieguva spēles pirmā trešdaļā ar veiklā uzbrucēja Munca [Šarla Munsa, fr. Charles Muntz] strauju cau[r]šāvienu. Visas pūles rezultātu izlīdzināt palika bez sekmēm, kaut arī latvji spēlēja ļoti centīgi un it sevišķi spēles pēdējā trešdaļā nopietni apdraudēja savu pretinieku vārtus. Šeit visus straujos uzbrukumus veiksmīgi likvidēja franču teicamais vārtsargs Lefebrs [Filips Lefebīrs, fr. Philippe Lefebure]. Pēc spēles latvju sportistus kaut arī cīņu zaudējušus, silti apsveica kuplā skaitā ieradusies publika un sporta lietpratēji. Pēdējie sevišķi izceļ latvju lielisko vārtsargu Kušķi. Viņš bijis labākais vīrs savā komandā un glābis savējos no lielāka zaudējuma. Latvji bijuši sevišķi ātri un sagādājuši frančiem strauju spēli. Komandai trūkstot vienīgi starptautiskā slīpējuma un pieredzes [..].”

Pret Rumāniju. 3:0

Pie savas pirmās uzvaras Eiropas čempionātā Latvijas izlase nonāca trešajā spēlē – 17.martā (dažviet literatūrā norādīts 18.marts) pret Rumānijas izlasi, t.s. gandarījuma turnīra ietvaros. Rumānijai šis bija otrais starptautiskais turnīrs. Šī valsts LIHG sastāvā bija iestājusies pirms 8 gadiem – 1924.g. janvārī, taču līdz šim bija piedalījusies tikai vienā starptautiskā turnīrā – 1931.gada pasaules un Eiropas čempionātā. 10 nacionālo izlašu konkurencē rumāņi bija ieņēmuši pēdējo vietu, kas nozīmēja 10.vietu pasaulē un 8.vietu Eiropā. Salīdzinot ar Latviju, rumāņi skaitījās pieredzējušāki.

Tomēr labāka izrādījās Latvijas izlase; turklāt uzvarēja bez vārtu zaudējumiem. Čempionāta trešajā spēlē valstsvienība tika pie pirmā vārtu guvuma; tā autors bija uzbrucējs Ēriks Pētersons, kuram šajā spēlē divi vārtu guvumi. Trešā trāpījuma autors bija Arvīds Jurgens. Spēles varonis bija 19 gadus vecais vārtsargs Herberts Kušķis (Kuške), kuram šī bija jau otrā “sausā” uzvara starptautiskajās spēlēs.

“Progresējošo un jau samērā spēcīgo Rumānijas komandu mūsējie veica pārliecinoši ar galarezultātu 3:0. Spēles starplaiki – 0:0, 2:0, 1:0. Vārtus latvju komandai ieguva otrā spēles trešdaļā Petersons un Jurgens, bet trešā – atkal Petersons. Pēc daudzo ārzemju sportistu un vietējās sporta preses atsauksmēm, latvju komanda ļoti ātri esot iespelējusies un atjautīgi uztvērusi cīņas taktiku. Komandas labākais vīrs tomēr vārtusargs Kušķe, kurš pierādījis sevi lieliskā “formā”,” telegrammu no Berlīnes citē Jaunākās Ziņas (1932.g. 18.martā).

Kušķis bijis ļoti lepns par savu sniegumu, taču “zvaigžņu sindromu” izslimojis diezgan ātri – jau tuvākajās dienās. Šo atgadījumu labi atcerējās viņa komandas biedrs Leonīds Vedējs: “[..] sacensībā pret Rumāniju, kuru uzvarējām 3-0, vārtsargs Kuške bija tiešām nepārspējams ar savu apbrīnojamo spēli. Nākošā dienā lielākais sporta žurnāls, aprakstot Kuškes panākumus pret Rumāniju, bija ievietojis lielu viņa uzņēmumu pirmajā lapaspusē. Saprotams, ka viņš nopirka kādu duci šo žurnālu, un salocītu tā, lai varētu redzēt viņa attēlu, ielika mēteļa kabatā. Visu pēcpusdienu viņš pastaigājās pa “Unter’n Linden” bulvāri. Nākošajā vakarā mums bija draudzības spēle pret vietējo “Brandenburgas hokeja klubu”. Visiem par pārsteigumu mēs pazaudējām 5-7, un tikai pateicoties Herberta vājajai spēlei. Katru ripas raidījumu viņš centās atvairīt ar pavisam jaunu un neredzētu paņēmienu, protams, bez panākuma. Skatītāji ātri uzķēra Kuškes ālēšanos, un katru vārtu zaudējumu pavadīja skaļiem svilpieniem un saucieniem.” (Laiks, 1990.g. 17.febr.). (Cik saprotams no L.Vedēja rakstītā, spēle notikusi starp Latvijas izlasi un Berlīnes klubu SC Brandenburg. Presē un literatūrā Latvijas komanda ir dēvēta par Rīgas Unions, tomēr spēlē piedalījušies ne tikai “unionieši”. Tāpat pretinieki dažkārt tiek saukti par Brandenburgas pilsētas izlasi. Šis jautājums būtu atsevišķi pētāms.)

Pret Lielbritāniju. 2:5

Eiropas čempionāts Latvijas izlasei noslēdzās 19.martā ar gandarījuma turnīra otro spēli – pret Lielbritāniju. Briti LIHG bija iestājušies šīs organizācijas dibināšanas gadā (1908.), un viņiem bija itin plaša starptautisko spēļu pieredze – divās olimpiādēs, divos pasaules čempionātos, divos atsevišķos Eiropas čempionātos. Ieņemtās vietas pieklājīgas – olimpiskā bronza (1924., stiprākas tikai Kanāda un ASV), kā arī Eiropas pirmo čempionu tituls (1910.). Lai arī kopš tituliem bija pagājis kāds laiks, briti nebija no vājākajiem hokejā.

Divus vārtu guvumus sastrādāt izdevās, taču Herbertam Kušķim nācās 45 minūšu gaitā meklēt ripu savos vārtos 5 reizes. “[..] mūsu vienība, kā nepieradusi pie rupjā spēles veida, zaudēja cīņu angļiem ar 2:5 vārtiem, kaut gan bij lielā pārsvarā,” tā lakoniskais Latvijas Kareivis (1932.g. 22.martā). Vārtu guvēji bija Indriķis Reinbahs un Johans Skadiņš.

Arī šoreiz, pateicoties speciālkorespondencei no Berlīnes, detalizētāku izklāstu sniedz Jaunākās Ziņas (1932.g. 21.martā): “Cīņa izvērtās ļoti dedzīga ar mainīgu pārsvaru drīz vienā, drīz otrā pusē. Angļu komandas līdzšinējie iespaidīgie sasniegumi lika cerēt uz mūsu hokejistu smagu zaudējumu. Tomēr latvju hokejisti netikvien turējās dūšīgi, bet no jauna sagādāja sporta lietpratējiem – skatītājiem patīkamu pārsteigumu, sagādājot angļu komandas vārtsargam daudz darba. Mūsu hokejistu korektā spēle ātri iekaroja skatītāju simpātijas. Pret spēcīgo pretinieku mūsu komanda viscaur spēlēja negaidīti labi, lai gan rutības un ātras izšķiršanās trūkums atsevišķos cīņas momentos bija par iemeslu tam, ka cīņas rezultāts beigās nosvērās 5:2 par labu Anglijai. Spēles gaitā latvji divtik bieži apšaudīja angļu vārtus.

1. trešdaļā mūsu spēlētāju nevērā atstātais kreisās [malas] angļu kom.[andas] uzbrucējs atzīmēja 1:0 par labu savai komandai. Fatāli neveicās mūsu spēlētājiem 2. trešdaļā. Gan Reinbachs negaidīti izrāvās līdz vārtiem un, pārsteidzot pretinieku vārtsargu, izlīdzināja stāvokli uz 1:1. Bet tad pēc dažām minūtēm apbrīnojami veiklais angļu centra uzbrucējs Deway’s [Džerijs Deivijs, an. Gerry Davey], izmantojot divas mūsu kļūdas, noveda stāvokli uz 3:1. No burzmas Deway’s guva arī ceturtos vārtus. Šķita, ka tomēr izdosies izlīdzināt lielo angļu izlēcienu vārtu guvumu, jo mūsu uzbrukumi sekmējās itin labi. Tomēr izšķirošos mirkļos pat pašu vārtu tuvumā, kad atlika vairs pārspēt tikai vienu pašu vārtsargu, šoreiz mums nepavisam nepadevās sviedieni. Pēdējā trešdaļā attīstījās rosīgākā un saistošākā cīņa, kurā latvji iniciatīvi turēja pilnīgi savās rokās. Pēc tam, kad spīdošais uzbrucējs Deway’s palielināja rezultātu uz 5:1, Skadiņš no burzmas ievadīja tomēr beidzot ripu arī angļu vārtos un mūsu komanda atstāja laukumu salīdzinot ar krietnu rezultātu 2:5, lai gan zaudējuši. Skatītāji angļus pavadīja beigās ar svilpieniem par uzkrītoši rupjo spēli. Mūsu komandu skatītāji pavadīja skaļiem aplausiem. Latvju sportistus šeit vispār labi ieredz. Arī presē cildinošas atsauksmes. [..]”

Turnīra kopvērtējumā Latvija ieņēma 8.vietu, atstājot aiz muguras uzvarēto Rumāniju. Par čempioni kļuva Zviedrija. Sudrabs – Austrijai, bronza – Šveicei.

Kā Latvija izskatījās uz Eiropas fona?

Tiešā nozīmē – pēc hokeja kluba Unions! “Mūsu valsts hoki komanda š.g. martā, Berlīnē, kā zināms, startēja “Uniona” formas tērpos, jo ziemas sporta savienība nebija spējusi iegādāt speciālus valsts formas tērpus. “Uniona” tērpiem uz krūtīm ir liels burts U sarkanā krāsā. Ko dara Berlīnes publika? Pieradusi redzēt burtu U virs apakšzemes dzelzceļa staciju ieejām, viņa lielā sajūsmā apvelta mūsu komandu, vienkārši, ar “Bravo, Untergrundmannschaft!” saucieniem!,” raksta izdevums Stadions (1932.g. 20.okt.). (Vācu ‘Untergrundmannschaft‘ tulkojumā – pazemes komanda, metro komanda; vācu U-Bahn – latv. metro.)

Kopumā Latvijas izlases sniegums Eiropas čempionātā tika vērtēts atzinīgi. Pirmais starts bija izrādījies salīdzinoši pieklājīgs. Galvenie trūkumi – vājā tehnika un šāda līmeņa spēļu pieredzes neesamība. Bet novērtēta Latvijas hokejistu pašatdeve, kas joprojām ir mūsu valstsvienības “cietākā valūta”. “Par latvju spēlētājiem visi sporta lietprateji atsaucas ļoti atzinīgi par lielo centību [..]. Vienīgi mūsējiem trūkstot labas technikas,” raksta Pēdējā Brīdī (1932.g. 20.martā).

Vai – “Vācu sporta preses atsauksmes par mūsu komandu ir visai atzinīgas, sevišķi par vārtsargu Kuški, kurš iesaukts par latvju “mazo kanādieti”. Latvju komanda, kura pirmo reiz piedalās starptautiskās sacīkstēs, esot ļoti ātri iejutušies hokeja “lielvalstu” spēles veidā un nākotnē viņa izvērtīšoties par nopietnu pretinieku, ar kuru nākšoties rēķināties.” (Latvijas Sargs, 1932.g. 21.martā).

Pēc sešiem gadiem par izlases pirmo startu starptautiskajos čempionātos valstsvienības pirmais kapteinis Indriķis Reinbahs teica: “Sākumā mūsu ledushokejs atradās lielā bendi spēles iespaidā un kad 1932.gadā pirmo reizi startējām Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, vērojot citu valstu spēles veidus, jutāmies itkā mežā ienākuši. Prieks tomēr bija liels, kad pirmā spēlē uzvarējām Rumāniju 3-0 un arī pārējie rezultāti nebija iznīcinoši. [..] Berlīnes mācība mums bija liela un paliekoša,” (Sporta Pasaule, 1938.g. 22.dec.).

Izlases celmlauži

No Berlīnes braucēju oficiālā saraksta 14 hokejistiem laukumā bija devušies 10 – vārtsargs Herberts Kušķis, aizsargi Indriķis Reinbahs, Leonīds Vedējs, uzbrucēji Andrejs Jessens, Arvīds Jurgens, Jūlijs Lindenbergs, Ādolfs Petrovskis, Ēriks Pētersons, Johans Skadiņš un Valentīns Volframs. Vārtsargs Pēteris Skuja palicis rezervistos; tāpat pie spēlēšanas nav tikuši laukuma spēlētāji Alfrēds Brašmanis, Alfrēds Verners un Hermanis Zaļums. Tā kā Brašmanis palika bez spēles laika, tad arī viņa pārstāvētā LSB vienība netika nepārstāvēta uz čempionāta ledus.

Taču ir viens vārds, kurš nebija nosaukts dalībai Eiropas čempionātā un arī vēlāk neparādījās LZSS sagatavotajā sezonas pārskatā. Runa ir par Unions komandas aizsargu Arvedu Kesleru (vēlāk literatūrā saukts par Herbertu Kesleru). Vēlāku laiku hokeja pētnieki ir “pamanījuši” viņu laukumā tikai vienā čempionāta spēlē – pēdējā, pret Lielbritāniju. Taču laikabiedri 1932.gadā viņu sastāvā neredzēja…

“Nedaudz taktiskas gudrības”…

Pēc izlases atgriešanās no Berlīnes, tika nolemts pāris demonstratīvās spēlēs atrādīt Eiropas čempionātā pieredzēto. 28. martā “izrādi” sniedza RFK/US apvienotā komanda un Unions. “Mūsu “berlīniešiem”, valsts hokeja vienības dalībniekiem Eiropas meistarsacīkstēs, vakar Esplanādes slidotavā bija paredzēta otra sacīkste, nolūkā rādīt Rīgas publikai, kā spēlē hokeju Vakareiropā. [..] Sacīkstes rīkotāji bija visu ko darījuši, lai mūsu “berlīnieši” savā spēlē tiešām atdarinātu redzētās rupjības un pretinieka sisto “iespaidošanu”, bet neviens no viņiem nebija parūpējies, lai ledus būtu pasargāts no saules iznīcinošā siltuma. Un tā iznāca, ka spēle noritēja nevis uz ledus, bet sniegveidigā ledus masā, kurā brīžiem pazuda melnā ripa, bet spēlētāji, brizdami mīkstā ledū, pūlējās vaiga sviedros, lai radītu spēles “iespaidu” un, galvenais, demonstrētu “īsto” hokeja spēli. Redzētais nepārliecināja. [..] Tā tad vienīgais, ko mēs Berlīnē ieguvuši, būs, laikam nedaudz taktiskas gudrības (gluži tādu gudrību demonstrēja lietuvieši) un… rupju spēli,” sprieda Latvijas Sargs sporta apskatnieks (1932.g. 29. marts). (Spēlē uzvarēja Unions ar 1:0.)

Neskatoties uz laikraksta Latvijas Sargs žurnālista kritisko rezumējumu un mājienu, ka izglītībai varēja pietikt ar spēli pret Lietuvas izlasi Rīgā, Latvijas hokejistu dalība starptautiskos turnīros turpinājās un hokeja “bīdītāju” entuziasms nenoplaka. Jau nākamgad, 1933.gada februārī Latvijas izlase devās pārbaudīt spēkus pasaules čempionātā Prāgā.

Avoti un literatūra:

• Latvijas Ziemassporta Savienības darbības pārskats par 1931./32. gadu // [Kaiserwald sarakste ziemas sporta veidu jautājumos] Latvijas Nacionālais arhīvs – Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1799.fonds, 2.apraksts, lieta Nr. 531. – 31.lp.
• Latvijas Kareivis. – 1932.g. 28.februāris, 1., 3., 5., 6., 11., 12., 13., 18., 22.marts.
• Latvijas Sargs. – 1932.g. 7., 14., 21., 29.marts.
• Pasaules Pasts. – 1932.g. 6.marts.
• Pēdējā Brīdī. – 1932.g. 27.februāris, 1., 8., 10., 12., 15., 17., 20.marts.
• Jaunākās Ziņas. – 1932.g. 3., 4., 5., 8., 9., 11., 17., 18., 21.marts.
• Riga am Sonntag. – 1932.g. 28.februāris.
• Rigasche Rundschau. – 1932.g. 21.marts.
• Sporta Pasaule. – 1938.g. 22.decembris.
• Stadions. – 1932.g. 20.oktobris.
• Kurzemes Vārds. – 1932.g. 18.marts.
• Vedējs L. Neatkarīgās Latvijas hokeja izlases spēlētāji // Laiks. – 1990.g. 14., 17., 21., 24.februāris.
• Ulmanis A. Melnās ripas bruņinieki. Latvijas hokeja vēsture. – Rīga, 1998. (elektroniski: lhf.lv/vesture123/07092010-gramatas_melnas_ripas_bruninieki_elektron)
• Šmits A., Čika V. Sporta Latvija. – New York, 1955.
• Bomis A. [Latvijas izlases visas spēles] 1932.-1936. gads // Sporta Avīze+. – 2014.g. 31.marts (sk: http://www.sportaavize.lv/visas_hokeja_izlases_speles/31032014-1932_1936)
• Bomis A. [Latvijas izlases visas spēles] 1937.-1940. gads // Sporta Avīze+. – 2014.g. 31.marts (sk: http://www.sportaavize.lv/visas_hokeja_izlases_speles/31032014-1937_1940)
• Malolepszy T. European Ice Hockey Championship Results: Since 1910. – Lanham, Toronto, Plymouth (U.K.), 2013.
• Ošiņš I. Tāds bija hokejs ar Leonīdu Vedēju // Laiks. – 2008.g. 4.oktobris.
• Championnats d’Europe 1932 // Passionhockey.com (sk: http://www.passionhockey.com/hockeyarchives/Euro1932.htm)
• Latvijas hokeja pirmsākumi // Hokejs 1989. – 1990. Uzziņas. Sast. Andersons M. – Rīga, 1989. – 49.-56.lpp.
• Ošiņš I. Kur tu radies, hokej, kur tu cēlies. – 2011.g. (sk: http://www.lhf.lv/forums/vesture123/04022011-kur_tu_radies_hokej_kur_tu_izcelies)
• Müller S. Deutsche Eishockey Meisterschaften. – [b.v., 2000.]
• Eckert H. Eishockey Lexikon. – München, 1993.
• 1932 Чемпионат Европы: Германия (Берлин) // Форум хоккейных статистиков (sk: http://statforum.5-games.ru/viewtopic.php?f=131&t=1230)
• Total Hockey. The Official Encyclopedia of the National Hockey League. Ed. Diamond D. – Kansas City, New York, 1998.
• Total Hockey. The Official Encyclopedia of the National Hockey League. 2nd edition. Ed. Diamond D. – New York, 2000.
• IIHF Guide & Record Book 2014. Ed. Podnieks A. – Zurich, New York, Toronto, 2013.
• Dubrow P. Berliner Sportpalast. Das Tollhaus der Nation // Zeit. – 1972.g. 22.decembris (elektroniski: http://www.zeit.de/1972/51/das-tollhaus-der-nation)
• UNIONS – Latvijas pirmie čempioni. 1931., 1932., 1933. – 2014.g. (sk: https://petrovich27.wordpress.com/2014/05/21/unions/)

Raksts labots un papildināts pēc tā publicēšanas.

[Attēlā: Latvijas un Lietuvas izlašu kopfoto pirms spēles 1932.gada 27.februārī.  Foto avots: Pasaules Pasts, 1932.g. 6.marts.]

Latvijas izlase franču gaumē

Drīzāk jau franči Latvijas izlases gaumē, ko apliecina 2:1 un 6:3. Tomēr rēķinoties ar pārbaudes spēļu (EHC) rezultāta maznozīmību un neskatoties uz divām uzvarām, “šaurās vietas” jāsaskata un secinājumi jāveic. Protams, interesi rosina arī blakusfaktors – ar katru spēli izlases sastāvs kļūst nopietnāks un pietuvinātāks Minskas versijai. Pēc kā mūsējie izskatījās spēlēs pret Franciju?

Indrašis – Daugaviņš – M. Rēdlihs

Teda Nolana prombūtnes laika aktuālais treneris Toms Kūlens jau ir “piedraudējis”, ka šis uzbrucēju virknējums varētu saglabāties arī uz pasaules čempionāta “skatuves”. Trio sniegums spēlēs pret Francijas izlasi izskatījās itin pieklājīgs, neraugoties uz to, ka diviem vīriem šajā pārbaudes ciklā šīs bija pirmās spēles izlasē, bet vienam (Indrašim) – 2./3. spēle ar pakāpenisku atkopšanos no traumas. Šis grupējums nokārtoja pusi no abu franču spēļu vārtu guvumiem (4 no 8), bija vienīgie uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu un bija mācējuši mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu summā “sarīkot” četru vārtu guvumu starpību.

Īpaši medīgs un “izslāpis” izskatījās pie Jaroslavļas dzelzceļniekiem divas švakas sezonas aizvadījušais Miķelis Rēdlihs; viņa četri punkti (3+1) ir arī rezultatīvākais sniegums abu spēļu summā. Ļoti pieklājīgi arī pārbaudes spēļu ritmam izskatījās Ženēvas hokeja kluba zvaigzne Kaspars Daugaviņš. Pēc skaistas spēles un vārtu guvumiem “izbadējies” arī Miks Indrašis; pie saviem punktiņiem tika, bet līdz ierastajai formai vēl jātiek, kam vēl ir laiks līdz Minskai – nedēļas divas.

Ņiživijs/Jekimovs – Vasiļjevs – Cipulis

Kombinācija ar Vasiļevu, Cipuli un Ņiživiju Latvijas izlasei nav tik sena, kā mēdz mālēt, bet tomēr ir 2009. – 2011. gadu pasaules čempionātu un olimpiādes reinkarnācija. Trīs gadus vīri bija katrs savos darbos, un izlasē cīnījās tikai Mārtiņš Cipulis un pa retam – Aleksandrs Ņiživijs. Bet nu – arī Herberts Vasiļjevs ir atpakaļ ierindā, par ko saņēmis kapteiņa uzšuvi, kā arī nopelnījis labākā spēlētāja pagodinājumu otrajā spēlē.

Labā ziņa – veterāni (Ņiživijs un Vasiļjevs – abiem pa 37) grib spēlēt un “ar prātu un pīpēšanu” spēj izdarīt vairāk nekā jaunie, pus-jaunie ar kājām… (Tiesa, maiņas biedrs Mārtiņš Cipulis joprojām ir ātrs un ņiprs, neatpaliekot no jaunajiem.) Pirmajā spēlē “Ņiživija lomu” pildīja Roberts Jekimovs, un, rādās, ka ar Aleksandru Ņiživiju abi pārējie sapratās labāk. Tomēr nevajadzētu pārvērtēt virknējuma ‘Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis’ vēsturisko saprašanos un mentālo tuvību. Būtu interesanti pie veterāniem redzēt kādu “jauno, perspektīvo” vai arī kādu šī virknējuma personāžu kā gudrības porciju kādā “skrējēju virknējumā”.

Meija – Džeriņš – Saulietis

Abu franču spēļu iespēlētais virknējums šādā komplektā acīmredzot tiek pārbaudīts Minskas čempionāta ceturtās maiņas lomai. Ja vērtē no šāda viedokļa, tad īpašu pretenziju īsti nav. Pirmais mazākuma pāris ‘Džeriņš – Meija’ darbu padarīja pieklājīgi, ja jau vārtu zaudējumu viņu darba laikā nebija. Bet vienādos sastāvos virknējums piedzīvoja divus caurkritienus ar degošām lampiņām aiz Latvijas izlases vārtiem. Situāciju pieklājīgāku padarīja realizētais Ginta Meijas izskrējiens, ļaujot virknējumam palikt lietderībā pie -1. Bet, ja šo maiņu vērtē uzbrukuma (ne jaukšanas un ciešanas) maiņas griezumā, tad – varētu labāk… Meijas simpātiskais 1-pret-1 faktiski ir viena no retajām šī komplekta pamanāmajām epizodēm uzbrukuma zonā.

Štāls – Bērziņš – K. Jass

Pirmās franču spēles ceturtā maiņa palika pa nullēm, kas lomu sadalījumā nozīmē labu rezultātu. Arī ņemot vērā, ka ‘Bērziņš – Štāls’ bija otrs mazākuma pāris. BET šajā gadījumā ir statistiķu fiksētais viens metiens pa Francijas izlases vārtiem šo vīru izpildījumā visas spēles garumā. Visu cieņu pretiniekiem frančiem, tomēr tā nav ne Krievija, ne Somija… Jā, un vietu sastāvā nemaz nav tik daudz, lai pietiktu visiem.

R. Lipsbergs – Bičevskis – Bukarts

Otras spēles ceturtā maiņa arī palika “pa nullēm”, bet pretinieku vārtus apdraudēja nedaudz biežāk. Vismaz statistiķi fiksējuši 3 metienus. Mazākumā vīriem (Bičevskis – Bukarts) un vispār Latvijas izlasei otrajā spēlē sanāca spēlēt tikai vienreiz; “ziepes savārītas” nebija, turklāt šajā spēles nogrieznī Māris Bičevskis nopelnīja Latvijas izlasei vairākumu. Skaitlisko pārsvaru valstsvienībai ienesa arī Roberts Lipsbergs, šī izlases komplekta otrs jaunākais spēlētājs (pa labi novietotajā attēlā #40).

Ja meklē mīnusus, tad maiņas uzbrucēju darbības bija diezgan individuālas, risinājumi – personiski un bieži vien, neredzot partnerus. Kas zināmā mērā loģiski, jo no šīs maiņas uz Minskas sastāvu reāli pretendē kāds viens uzbrucējs. Katram ir savi plusi: Māris Bičevskis – mazākuma vilcējs ar aicinājumu, centrs; Roberts Bukarts – var iemest; Roberts Lipsbergs – var spēlēt centrā un būtu laba “investīcija” nākotnē. Tomēr katram no viņiem ir/būtu stipri “jāiesvīst”, lai tiktu uz Minsku. Nebūtu arī pārsteigums, ja Minskas komplektā nebūs neviens no šiem puišiem. Jo uz 2-3 uzbrucēju vakancēm ir prāvs pretendentu loks.  Bet brauks Teds Nolans un “svaigu aci” redzēs visu no jauna.

Citi

Pirmdien (28. aprīlī) tiek solīts, ka izlasei piebiedrosies ne tikai galvenais treneris Teds Nolans, bet arī – uzbrucēji Zemgus Girgensons un Ronalds Ķēniņš. Savukārt, kopš pārtraukumā kopš spēlēm pret Krievijas izlasi mūsu valstsvienības kandidātu loku un treniņus pametuši uzbrucēji Lauris Bajaruns, Jānis Ozoliņš, Gunārs Skvorcovs, Aleksejs Širokovs, Juris Upītis.

Vēl joprojām nav pilnīgi skaidra informācija par uzbrucēju Laura Dārziņa un Mārtiņa Karsuma varēšanu vai nevarēšanu pieslēgties. Tomēr pēc “noklusējuma” skaidrs – jo tuvāk maijs, jo iespējamība ar katru dienu būtiski samazinās…

Latvijas izlases uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Miķelis Rēdlihs	1984.	2	3+1	+2	4:0	9	0
2.	Kaspars Daugaviņš	1988.	2	0+3	+1	5:1	5	2
3.	Herberts Vasiļjevs C	1976.	2	2+0	±0	2:1	4	2
4.	Miks Indrašis	1990.	2	1+1	+2	4:0	9	0
5.	Mārtiņš Cipulis	1980.	2	1+1	-1	3:2	2	0
6.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	1	0+2	±0	2:1	1	0
7.	Gints Meija	1987.	2	1+0	-1	1:2	5	0
8.	Roberts Bukarts	1990.	1	0+0	±0	0:0	2	0
9.	Armands Bērziņš	1983.	1	0+0	±0	0:0	1	0
	Māris Bičevskis	1991.	1	0+0	±0	0:0	1	0
11.	Koba Jass	1990.	1	0+0	±0	0:0	0	0
	Roberts Lipsbergs	1994.	1	0+0	±0	0:0	0	0
	Juris Štāls	1982.	1	0+0	±0	0:0	0	0
14.	Roberts Jekimovs	1989.	1	0+0	-1	1:1	3	2
15.	Andris Džeriņš	1988.	2	0+0	-1	1:2	2	2
	Kaspars Saulietis	1987.	2	0+0	-1	1:2	2	2

*

Galviņš – Kulda

Pirmais aizsargu pāris ir vienīgais, kuram mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu bilance ir pozitīvi sausa (abiem pa 3:0). Tā kā divi vārtu guvumi “gadījušies”, spēlējot vairākumā, tad lietderības koeficients kā Guntim Galviņam, tā Artūram Kuldam +1. “Statistisku pārmetumu” nav un nevar būt. Bet arī pirmā pāra izpildījumā bija saskatāms “tehnisks brāķis”, kuru meistarīgāki pretinieki varētu konvertēt Latvijas izlases vārtu apdraudējumā. Labā ziņa, ka “sliktās epizodes” biežāk bija spēlējot vairākumā un pretinieku zonā, bet retāk savas aizsardzības areālā.

Laviņš – Sotnieks

Otrais aizsargu pāris attiecīgi bija arī otrs statistiski veiksmīgākais spēlēs pret konjaka un šampanieša dzimtenes dēliem. Lai arī uz abiem aizsargiem attiecas pa vienam vārtu zaudējumam, tomēr kā Kristaps Sotnieks, tā Rodrigo Laviņš aizvadīja kopumā labas spēles pret Francijas izlasi. Cīnījās mazākumā, piedalījās realizētā vairākumā un, patiesībā, liekus jautājumus daudz neradīja. Cita starpā, Laviņš abu spēļu summā – rezultatīvākais starp aizsargiem. Savukārt, Sotnieks atzīts par labāko pirmajā spēlē pret frančiem. Pelnīti gan spēles griezumā, gan pārbaudes ciklā kopumā.

Gipters, M. Jass, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs

Tā kā izlases rīcībā ir arī Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs, tad uz divām aizsargu vakancēm pretendē seši pārējie. Vai pieci, ja neskaita pirmajā franču duelī savainojumu guvušo Māri Jasu. Atgādinājumam, tradicionālais komplekts pasaules čempionātā = 8 aizsargi + 14 uzbrucēji + 3 vārtsargi.

Latvijas izlases šī gada pavasara 6 spēļu summā no šiem pieciem pretendentiem (Gipters, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs) “statistiski vistuvāk” valstsvienībai atrodas Gipters un M. Širokovs. Mārtiņš Gipters piedalījies 5 spēlēs, kurās iekrājis lietderības koeficientu -1 un mikromaču “apšaudes” attiecība 2:3. Maksims Širokovs ir netālu: 4 spēles; lietderība -1; MM vārtu guvumi/zaudējumi 2:4. Jāuzsver, ka pārējiem kā mīnusi ir lielāki, tā arī mikromaču cipari bēdīgāki. Statistika, protams, nav izšķirošs elements iekļaušanai sastāvā, tomēr nav nenozīmīgs. Kopumā vērtējot, Maksims Širokovs pieklājīgi atrādījās iepriekšējās spēlēs, kad sastāvs bija vēl salīdzinoši nepilnīgs. Savukārt izlases debitants Mārtiņš Gipters turas līmenī un joprojām ir izlases komplektā. Jā, “īsto” pretendentu pirmajās spēlēs bija mazāk, taču arī no treniņiem atbrīvoto netrūkst.

Izlases jaunākais cīnītājs – 18 gadus vecais Jānis Jaks kopā ar vecāko spēlētāju (Laviņš) ir vienīgie aizsargi, kuri pavasara tūrē līdz šim ir aizvadījuši visas sešas spēles. (Tikpat spēļu arī Andrim Džeriņam.) Sešu spēļu summā izlases debitants Jaks iekrājis lietderības koeficientu -3 un mikromaču rezultāta izmaiņu attiecību 1:4. Spīdoši nav, bet acīmredzot Kūlens ar draugiem taupa jauno aizsargu, lai atrādītu Tedam Nolanam. Bet Nolanam, kā zināms, patīk “pavilkt” jaunos un/vai nezināmos talantus. Ne bez viņa līdzdalības uz pasaules čempionātā ir varējuši atrādīties vai vismaz piedalīties tādi puiši kā Ralfs Freibergs, Kristers Gudļevskis, Miks Indrašis, Koba Jass, par kuru dalību pirms debijas čempionātiem mēdza vīpsnāt ne viens vien eksperts.

Bēdīgākā statistika sešu spēļu summā starp aizsargiem ir Porejam un Savielam. Statistikas “sānslīdes” lauvastiesa gadījusies spēlēs pret somiem, bet tomēr arī pēc tam savs mīnuss nedaudz krājies… Mārtiņam Porejam 4 spēlēs lietderība -4 un MM vārti 0:5. Agrim Savielam līdzīgi: 4 spēlēs -4 un 1:6. Pēdējo spēļu summā uz kopējā fona ne bez kļūdām, tomēr nav bijis tik dramatiski. Ja treneri vēl saglabās iespēju atrādīties, Slovākijas turnīrā var izskatīties savādāk. Bet vai dos? Saviela gadījumā treneriem noteikti patīk “izdiena” (pieredze) – seši pieaugušo pasaules čempionāti (viens pie Nolana), viena olimpiāde (tiesa, sen – 2006.).

P.S. Māris Jass pirmajā spēlē pret Francijas izlasi iedzīvojās stiprā gurna sasitumā, kā informē Latvijas Hokeja federācija. Kas nozīmējot “ārā no aprites” uz 4-5 dienām. Nebūs nekas dīvains, ja viņš tomēr pastiprinās konkurenci uz vietām aizsargu postenī.

P.P.S. Starplaikā pēc krievu spēlēm no Latvijas izlases kandidātu komplekta atvadījās ne tikai traumu guvušais aizsargs Ēriks Ševčenko, bet arī – Artūrs Salija. Bija runas par to, ka izlasei varētu piebiedroties Krišjānis Rēdlihs, tomēr taustāmu liecību par to nav.

Latvijas izlases aizsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Artūrs Kulda	1988.	2	0+1	+1	3:0	3	0
2.	Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+0	+1	4:1	3	2
3.	Guntis Galviņš	1986.	2	0+0	+1	3:0	2	0
4.	Rodrigo Laviņš	1974.	2	0+2	±0	3:1	3	0
5.	Agris Saviels	1982.	1	0+0	±0	1:1	2	0
6.	Mārtiņš Gipters	1989.	2	0+0	±0	1:1	0	2
7.	Māris Jass	1985.	1	0+0	±0	0:0	0	0
8.	Jānis Jaks	1995.	2	0+0	-1	1:2	0	0
9.	Maksims Širokovs	1982.	1	0+0	-1	0:1	1	0
10.	Mārtiņš Porejs	1991.	1	0+0	-1	0:1	0	0

*

Konkrēta problēma ar vārtsargiem… Ir izvēle!

Edgars Masaļskis izpildīja savu “normatīvu” – palīdzēja uzvarēt pirmajā spēlē, bet otrajā deva “uz pusēm” vietu jaunajiem. Ivaram Punnenovam (#33 attēlā pa labi) tā bija otrā spēle, bet Elvim Merzļikinam (#30) – debija. Skaidrs, ka abu vēl junioru vecumam atbilstošo vārtsargu sniegumā varēja atrast kādu nepilnību, taču kopumā kā Punnenovs, tā Merzļikins sevi pieteikuši labi un uz trešā vārtsarga posteni turpina kandidēt.

Jo pirmās divas vietas rezervētas ilggadējai pamatvērtībai – Edgaram Masaļskim un sezonu NHL laukumā pabeigušajam Kristeram Gudļevskim. Teorētiski cīņā par trešā vārtsarga posteni piedalās izlases rīcībā esošais Ervīns Muštukovs. Taču Punnenova un arī Merzļikina salīdzinoši pieklājīgā debija attālina citus kandidātus. Jauno papildspēku ierašanās un varēšanas dēļ vēl nesen izlases kandidātu loku atstāja Jānis Kalniņš. Vienīgais iemesls, kādēļ Muštukovs varētu doties uz Minsku, lai demonstrētu vienlīdzību starp Ivaru Punnenovu un Elvi Merzļikinu, jo vārtsargu vietas ir 3 un kādam jāpaliek mājās… Šķiet, variants ņemt četrus vārtsargus netiek izskatīts.

Bet – “priekšā” vēl Nolans un turnīrs Slovākijā. Jāpiekrīt vērotājiem un ekspertiem, kas neatceras tik “biezu” pretendentu loku uz pasaules čempionāta vārtsargu vietām Latvijas izlasē…

Latvijas izlases vārtsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):

	vārtsargs	dz.	sp.	min:sek	atv. met.	atv. %	GAA	MM
1.	Edgars Masaļskis	1980.	1	60:00	36 no 37	97,30%	1,00	2:1
2.	Elvis Merzļikins	1994.	1	28:28	n/d	n/d	2,11	2:1
3.	Ivars Punnenovs	1994.	1	31:07	n/d	n/d	3,86	4:2

*

Uzziņām:

• Latvijas – Francijas izlašu spēļu statistika – eurohc.stats.pointstreak.com (25. aprīlī; 26. aprīlī);
• Latvijas Hokeja federācijas twitter konts – twitter.com
• Latvijas izlases trenera Toma Kūlena komentārs pēc franču spēlēm – sportacentrs.com
• Latvijas izlases komplektēšanas kopsavilkums pirms spēlēm pret Franciju (autors: Jānis Matulis) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Izlases spēlētāju statistika šī pavasara citās spēlēs: tepat (pret Somiju; pret Krieviju)

[Pirmo 4 un pēdējo divu (6., 7.) foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše). Šie foto fiksēti Latvijas izlases spēlēs pret Francijas izlasi 2014. gada aprīlī. Piektā (Kristapa Sotnieka) foto avots: lhf.lv (autors arī Mārtiņš Aiše). Šis fotoattēls fiksēts Latvijas un Baltkrievijas izlašu spēlē 2013. gada 19. aprīlī.]

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Punkti uz „i” sezonas pēdējā nedēļā

Šīs sezonas pēdējās nedēļas Latvijas labāko hokejistu Topā visas krāsas un kontūras nāk no sezonas deserta – izlases snieguma pasaules čempionātā. Kam saldais bijis garšīgs, kam – rūgts, bet kāds nu ir. 13. – 19. maija nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4. Faktiski – divu dienu Top 4.

1. Jānis Sprukts

Latvijas izlases divu noslēdzošo spēļu summā pasaules čempionātā rezultatīvākais valstsvienības spēlētājs bija uzbrucējs Jānis Sprukts. Viņam divās spēlēs uzkrāti 3 rezultativitātes punkti (1+2), pozitīva lietderība (+1) un priecējoša mikromaču starpība (3:1), kā arī komandas labākā spēlētāja tituls Latvijas izlases spēlē pret Francijas nacionālo valstsvienību. Sprukta ieguldījums rezultāta taisīšanā bija viens no izšķirošajiem principiālā duelī pret konjaka un šampanieša dzimtenes pārstāvjiem. Vai precīzāk Latvijas izlases gadījumā – par palikšanu pasaules elitē.

2. Kristers Gudļevskis

Šī gada pasaules čempionāta pamanāmākā debija ir izdevusies 20-gadīgajam vārtsargam Kristeram Gudļevskim, kurš izlasē „ienāca” faktiski no Jaunatnes līgā (MHL) spēlējošās vienības HK Rīga sastāva. Atgādinājumam: Dinamo ierindā Gudļevskis „pie darba” tika vien divās nepilnās spēlēs ar kopējo laiku 82 minūtes 27 sekundes. Bet pasaules čempionātā „līdz Dinamo neizaugušais” Kristers Gudļevskis stājās vārtos 4 spēlēs, sarūpējot uzvarētu un zaudētu spēļu bilanci 2-2.

Savukārt pasaules čempionāta pēdējo 2 spēļu summā Gudļevskim 93,22% atvairītu metienu (55 no 59), vidēji spēlē piedzīvotu vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 1.94 ar kopējo spēles laiku 123:46. Ļoti pieklājīgs sniegums, ņemot vērā, ka viena no spēlēm bija pret Somijas valstsvienību. Ne velti Kristers Gudļevskis tika nosaukts starp Latvijas izlases 3 labākajiem hokejistiem šajā pasaules čempionātā.

3. Krišjānis Rēdlihs

Lai arī pirmajam aizsargu pārim (Kulda – Kr. Rēdlihs) pasaules čempionāta pirmās spēles ienācās ar diezgan paskarbu statistiku – stipri negatīviem lietderības koeficientiem un mikromaču summām, čempionāta turpinājumā abu aizsargu statistika liekus jautājumus vairs neradīja. Tiesa, konkrētais aizsargu pāris bija izkomplektēts. Čempionāta divu pēdējo spēļu summā Krišjānim Rēdliham izdevies labākais lietderības koeficients starp Latvijas izlases aizsargiem. Tātad: 2 spēlēs +2, mikromaču summa 3:2 (bez rezultativitātes punktiem). Ja vēl ņem vērā, ka Rēdlihs-vecākais čempionātā spēlēja ar traumu…

4. Ralfs Freibergs

Aizvadītās nedēļas spēļu kontekstā atzīmējams arī cits Latvijas izlases debitants – aizsargs Ralfs Freibergs. Čempionāta divu pēdējo spēļu summā R. Freibergam bija labākā mikromaču attiecība valstsvienības aizsargu ierindā (3:1); viņš bija arī rezultatīvākais aizsargs, kam pietika ar vienu rezultatīvu piespēli. Lietderības koeficients – normas robežās (+1). Taču neskatoties uz visu statistiku, priecēja Ralfa Freiberga iekļaušanās izlasē, līdzdalība arī atbildīgākās epizodēs, t.sk. vairākumā. Tas bija viņa pirmais pasaules čempionāts; atliek novēlēt progresu un gaišu skatu arī nākotnē.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (Šoreiz gadījās „atkāpties”, un Tops ir bez junioru vecuma izvēles trūkuma dēļ – aizvadītajā nedēļā oficiālas spēles augstākajā līmenī aizvadīja tikai Zemgus Girgensons.) Šis bija sezonas pēdējais nedēļas Top 4, jo sezonu augstā līmenī nomināli turpina tikai viens Latvijas spēlētājs – Kaspars Daugaviņš, kurš ir NHL vienības Boston Bruins rīicībā.

Sānskatam:

• Citu nedēļu Top 4: tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc čempionāta visām 7 spēlēm: tepat un – iihf.com

[Attēlā: Jānis Sprukts – kā Latvijas izlases labākais spēlē pret Francijas izlasi 2013. gada 13. maijā. Foto avots: iihf.com.]

Lauris Dārziņš kā kāja durvīs uz eliti

Pasaules čempionāta apakšgrupu posms tuvojas noslēgumam. Aizvadītajā nedēļā Latvijas izlasei „iekrita” svarīgas spēles pret Austrijas, Slovākijas un Vācijas valstsvienībām. Klājās dažādi – vicečempionus slovākus izdevās paņemt, ko nevar teikt par it kā „ņemamām” Austriju un Vāciju. Bet Francijas uzvarēšana bija jau „iztikas minimums” – palikšanai elitē. 6. – 12. maija nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4.

1. Lauris Dārziņš

Pēc Austrijas izlasei zaudētas spēles Latvijas valstsvienības kapteinis Lauris Dārziņš solīja nepadoties. Solījumu izdevās lieliski izpildīt sekojošā spēlē pret aktuālajiem vicečempioniem – Slovākijas hokejistiem. Dārziņš šajā spēlē nokārtoja hat-trick – 3 vārtu guvumus, ieskaitot spēles laikā piespriesto bullīti. Attiecīgi Laurim Dārziņam pasaules čempionāta aizvadītās nedēļas 3 spēļu summā četri vārtu guvumi (4+0), pozitīvs lietderības koeficients (+1) un izlasē labākā mikromaču vārtu starpība (5:2). Izlases līderim un kapteinim adekvāts sniegums. Pēc 12. maija spēlēm (dažādām izlasēm – 5 vai 6) Lauris Dārziņš fiksēts kā trešais labākais vārtu guvējs visā čempionātā. Četri vārtu guvumi bija vēl astoņiem vīriem, bet viņi to bija iespējuši 6 spēlēs; savukārt Dārziņam pietika ar piecām. Jau šonedēļ notikušajā spēlē pret Francijas izlasi Lauris Dārziņš savu uzkrājumu papildināja ar vienu vārtu guvumu.

2. Agris Saviels

Latvijas izlases aizsargu kolektīvā 6. – 12. maija nedēļā labāko statistiku iekrājis Agris Saviels, kura rēķinos tajā nedēļā tikai viena spēle (pret Austriju 3:6). Tās laikā Saviels iekrāja pozitīvu lietderības koeficientu (+1) un pozitīvu mikromaču bilanci (1:0). Latvijas nacionālās valstsvienības ierindā aizvadītajā nedēļā bija vēl tikai viens aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu (+1) un pozitīvu mikromaču bilanci (3:2); tas bija Kristaps Sotnieks, kurš to visu iespēja 3 spēlēs. Bet Agrim Savielam ir vēl kāds „bonuss” – viens vārtu guvums.

3. Kristers Gudļevskis

Debija pasaules čempionātā pieaugušo izlases sastāvā 20-gadīgajam vārtsargam Kristeram Gudļevskim ir izdevusies salīdzinoši veiksmīga; uzvaru un zaudējumu bilance aizvadītajā nedēļā bija 1:1. Arī vārtsargu statistikas cipari pēc pirmajām 2 spēlēm bija pieklājīgi: 91,80% atvairītu metienu; un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) veidoja 2.50. Pasaules čempionāta vārtsargu Topā, kurā iekļauj vārtu vīrus, kas aizvadījuši vismaz 40% no komandas spēles laika, Gudļevskis pēc 12. maija spēlēm ieņēma 11. vietu 21 vārtsarga konkurencē. Jāpiebilst, ka jau aktuālās nedēļas sākumā (13. maijā) spēlē pret Francijas izlasi Kristers Gudļevskis savu statistiku ir vēl uzlabojis.

4. Zemgus Girgensons

Dēļ vienas spēles diskvalifikācijas, kas piespriesta par darbībām spēlē pret Slovākijas izlasi, uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.) 6. – 12. maija nedēļā aizvadīja tikai divas spēles, kurās sakrāja vienu vārtu guvumu, negatīvu lietderības koeficientu (-2) un negatīvu mikromaču summu (1:2). Taču, ja ņem vērā kopējo Latvijas izlases sniegumu un saskata Girgensona pienesumu izlases cīņassparā, tad 19-gadīgā uzbrucēja vieta starp Latvijas valstsvienības labākajiem ir pelnīta.

Jāpiebilst, ka Zemgus Girgensons ir viens no sešiem jaunākajiem – 1994. gadā dzimušajiem – hokejistiem šī gada pasaules čempionātā. Citi 94.-tie: Baltkrievijas izlasē uzbrucējs Arturs Gavruss (pieteikts 11. maijā; aizvadījis 2 spēles; 0+0 un ±0); Francijas izlasē uzbrucējs Tim Bozon (arī Timothé Bozon; 5 spēlēs 0+1 un -4); Slovākijas izlasē Marko Daňo (3 spēlēs 0+1 un -1); ASV valstsvienībā divi – aizsargs Jacob Trouba (4 spēlēs 0+1 un ±0) un uzbrucējs Alex Galchenyuk (arī Alexander Galchenyuk; pieteikts 12. maijā un attiecīgi vēl nav spēlējis). Salīdzinājumam, Girgensonam: 4 spēlēs 1+0 un -2.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta pirmajās 6 spēlēs (2013. g. maijs, ieskaitot 13. maija spēli pret Francijas valstsvienību; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	SM pret**	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš C	1985.	6	5+1	+2	9:5	0	4+B	(+4+B)	17:53
2.	Jānis Sprukts	1982.	6	1+5	+1	8:6	2	4	(+2)	18:27
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	6	2+2	+1	8:6	29	4	(-25)	17:29
4.	Zemgus Girgensons	1994.	4	1+0	-2	1:2	0	4	(+4)	16:55
5.	Armands Bērziņš	1983.	6	1+0	-3	1:5	27	2	(-25)	10:40
6.	Gints Meija	1987.	4	0+1	±0	1:2	4	2	(-2)	15:15
7.	Miks Indrašis	1990.	6	0+1	-4	2:6	0	4	(+4)	17:14
8.	Ronalds Ķēniņš	1991.	6	0+1	-5	1:7	4	2	(-2)	13:38
9.	Koba Jass	1990.	3	0+0	±0	1:1	0	0	(0)	5:26
10.	Vitālijs Pavlovs	1989.	6 (fakt. 5)	0+0	-1	0:2	2	6	(+4)	7:42 (fakt. 9:15)
11.	Aleksejs Širokovs	1981.	6	0+0	-3	0:3	2	2	(0)	8:43
12.	Juris Štāls	1982.	6	0+0	-3	1:5	4	2	(-2)	10:05
13.	Andris Džeriņš	1988.	6	0+0	-3	1:6	4	4	(0)	14:29
14.	Roberts Jekimovs	1989.	5	0+0	-4	0:5	2	0	(-2)	11:31
	AIZSARGI
1.	Jānis Andersons	1986.	6 (fakt. 5)	0+1	+1	4:5	2	0	(-2)	11:24 (fakt. 13:41)
2.	Kristaps Sotnieks	1987.	6	0+0	+1	3:4	12	0	(-12)	21:07
3.	Agris Saviels	1982.	4	1+0	-1	1:2	0	0	(0)	14:37
4.	Ralfs Freibergs	1991.	6	0+1	-2	3:3	2	2	(0)	12:00
5.	Māris Jass	1985.	6	0+0	-2	2:4	8	0	(-8)	12:06
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	6	1+1	-5	3:10	4	2	(-2)	22:49
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	6	0+0	-6	6:14	0	0	(0)	24:11
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	4 (fakt. 3)	180:00	2.00	7:6	93.41%	85 no 91	0	0
2.	Māris Jučers	1987.	3 (fakt. 1)	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0
3.	Edgars Masaļskis	1980.	5 (fakt. 3)	140:00	5.14	4:12	80.33%	49 no 61	0	0

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Sānskatam:

• Citu nedēļu Top 4: tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc čempionāta 6 spēlēm – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc čempionāta 5 spēlēm – iihf.com

[Attēlā: Lauris Dārziņš, ražojot hat-trick spēlē pret vicečempioniem – Slovākijas izlasi 2013. gada 9. maijā. Foto avots: iihf.com.]

Laiks, kad jāpriecājas par katru izlases vārtu guvumu

Eksperti sola: reālie uzdevumi Latvijas izlasei pasaules čempionātā būs līdzīgi kā U izlasēm – palikt elitē, kas šosezon nav izdevies ne U-20, ne arī U-18 izlasei. Tiesa, „lielajām” izlasēm elites grupa plašāka, bet ir cita lielā sāpe – daudz malā palikušo un problēmas iemest. Pavasara (aprīļa) 7 spēlēs Latvijas izlasei bija jāsamierinās ar 3 sausām zaudēm, tikai 1 uzvaru un 9 vārtu guvumiem, t.i., vidēji 1,29 trāpījumiem spēlē. 22. – 28. aprīļa nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Zemgus Girgensons

Aizvadītajā nedēļā play off stadijā iestūrēja Ziemeļamerikas „otrā līga” – AHL, kuras stiprākie klubi turpina cīņu par līgas galveno trofeju – Kaldera kausu. Zemgus Girgensona (dz. 1994.) pārstāvētā Rochester Americans vienība izslēgšanas spēles iesāka „pasausi”, sēriju iestartējot ar diviem zaudējumiem. Attiecīgi 0-2 sāncenšu Toronto Marlies labā. Atgādinājumam: Ročesteras Amerks AHL Rietumu konferences play off-am kvalificējās kā 7. vietas ieņēmēji, bet Toronto vīri – kā 2. vietas komanda.

Savukārt Girgensonam debija AHL izslēgšanas spēlēs definējama kā pozitīva – pirmajā spēlē uzreiz divi vārtu guvumi! Tiesa, tas pats arī paliek nedēļas divu spēļu summā: 2+0 punkti un lietderība +1. Attiecīgā izslēgšanas spēļu sērija paredzēta līdz 3 uzvarām, kas liek optimistiem sasapņot Girgensonu jau Latvijas izlases krāsās bez maz no pasaules čempionāta sākuma. Jāpiebilst, ka Amerks un Marlies sērijas pirmās divas spēles notika Toronto, bet nākamās divas 1. un 2. maijā paredzētas „mājās” – Ročesterā (otrā, protams, ja būs nepieciešama). Ja būs nepieciešama piektā, tad – 4. maijs, Toronto. Tieši šajā datumā Helsinkos paredzēta Latvijas izlases pirmā spēle.

2. Edgars Homjakovs

Latvijas U-18 izlase „savu” pasaules čempionātu tomēr pabeidza ar sešu zaudējumu summu un „biļetēm” uz U-18 pasaules čempionātu 1. divīzijā. 22. – 28. aprīļa nedēļā jauniešu izlasei iegadījās 3 spēles, kurās var atrast arī pa kādam spēlētājam, ko varētu izcelt. Šo 3 spēļu summā rezultatīvākais Latvijas U-18 izlases spēlētājs bija Liepājas hokeja saimniecības uzbrucējs Edgars Homjakovs (dz. 1995.), kuram šo spēļu krājumā 3 punkti (1+2) un pozitīvs lietderības koeficients (+1). Ne velti E. Homjakovs nosaukts par vienu no 3 labākajiem Latvijas U-18 izlases spēlētājiem jauniešu pasaules čempionātā.

3. Toms Bernhards

Latvijas U-18 izlases aizsargs Toms Bernhards (dz. 1995.) pasaules čempionāta 22. – 28. aprīļa nedēļas 3 spēļu summā sakrāja divus rezultativitātes punktus (1+1) un lietderības koeficientu +2, kas ir labākais starp jauniešu valstsvienības aizsargiem. Vienā no šīm 3 spēlēm Bernhards atzīts par labāko spēlētāju Latvijas jauniešu izlasē, kā arī visa U-18 pasaules čempionāta summā nosaukts starp Latvijas jauniešu izlases 3 labākajiem spēlētājiem.

4. Ronalds Ķēniņš

Latvijas izlases pēdējā pārbaudes spēlē, 28. aprīlī, vienīgo vārtu guvumu sastrādāja uzbrucējs Ronalds Ķēniņš pēc Mika Indraša piespēles. Ķēniņam šīs pret Francijas izlasi aizvadītās spēles summā 1+0 un lietderības koeficients +1. Tiesa, vārtu guvuma autoru un asistentu nācās noskaidrot pēc izmeklēšanas – pētot video un aptaujājot hokejistus, jo franču uzskaitītajā statistikā vārtu guvums „spītīgi” atstāts Oskara Cibuļska statistikai.

Daļa hokeja pazinēju un ekspertu prognozē, ka „ļoti aktīvi un fiziski” spēlējošajai Latvijas izlasei arī šajā čempionātā draud problēmas ar ripas iedabūšanu pretinieku vārtos. Tādēļ jāpriecājas par katru vārtu guvumu. Lai noskaidrotu prognozes atbilstību, jāgaida vien dažas dienas – līdz 4. maijam, kad šajā zīmīgajā datumā Latvijas izlasei sākas pasaules čempionāts ar spēli pret tikpat zīmīgu pretinieku – Krievijas izlasi.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases kandidātu statistika 2012./2013. g. sezonas visās 15 spēlēs, neskaitot PČ maijā (treknrakstā spēlētāji, kas piedalījās 28. aprīļa spēlē pret Francijas izlasi; daļēji saskaņā ar poinstreak.com, lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	statuss
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990.	14	4+4*	±0	2	ar izlasi
2.	Lauris Dārziņš	1985.	5	3+4	+4	0	ar izlasi
3.	Roberts Jekimovs	1989.	13	1+6	+1	39	ar izlasi
4.	Mārtiņš Cipulis	1980.	10	2+4	+3	2	ar izlasi
5.	Juris Štāls	1982.	12	3+2	-2	8	ar izlasi
6.	Ronalds Ķēniņš	1991.	14	2+3*	±0	12	ar izlasi
7.	Gints Meija	1987.	14	2+2	-4	2	ar izlasi
8.	Lauris Bajaruns	1989.	7	2+1	-2	0	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
9.	Jānis Sprukts	1982.	6	1+2	+4	4	ar izlasi
10.	Mārtiņš Karsums	1986.	4	1+2	+2	0	kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
11..	Miķelis Rēdlihs	1984.	3	1+2	+1	0	kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	13	1+2	-5	6	ar izlasi
13.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	3	0+3	-2	4	PČ piedalīties neplāno
14.	Gunārs Skvorcovs	1990.	2	1+0	+1	2	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
15.	Andris Džeriņš	1988.	10	1+0	-2	4	ar izlasi
16.	Elvijs Biezais	1991.	6	1+0	-4	4	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
17.	Aleksejs Širokovs	1981.	8	0+1	-1	2	ar izlasi
18.	Koba Jass	1990.	6	0+1	-2	2	ar izlasi
19.	Armands Bērziņš	1983.	9	0+1	-3	6	ar izlasi
20.	Māris Bičevskis	1991.	9	0+1	-4	12	ar izlasi
21.-22.	Kaspars Daugaviņš	1988.	1	0+0	±0	0	joprojām Boston Bruins (NHL) rīcībā
	Roberts Bukarts	1990.	1	0+0	±0	0	kopj veselību (plecs); netiekot gaidīts uz PČ
23.	Artūrs Ozoliņš	1988.	3	0+0	±0	2	kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
24.	Raitis Ivanāns	1979.	2	0+0	-1	4	kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
25.	Toms Hartmanis	1987.	2	0+0	-2	0	ar izlasi
26.	Juris Upītis	1991.	3	0+0	-2	2	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
27.	Kaspars Saulietis	1987.	4	0+0	-2	2	ar izlasi
	AIZSARGI
1.	Georgijs Pujacs	1981.	6	2+0	+4	2	ar izlasi
2.	Aleksandrs Jerofejevs	1984.	5	0+3	+3	4	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
3.	Oskars Bārtulis	1987.	5	1+1	+2	6	kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
4.	Arvīds Reķis	1979.	4	0+1	+2	2	kopj veselību; PČ nepiedalīsies
5.	Ralfs Freibergs	1991.	3	0+1	+1	6	ar izlasi
6.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	7	0+0	+1	2	ar izlasi
7.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	6	0+1	±0	2	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
8.	Sandis Ozoliņš	1972.	3	0+0	±0	2	PČ piedalīties neplāno
9.	Artūrs Kulda	1988.	4	1+0	-1	2	tiek gaidīts izlasē
10.	Jānis Andersons	1986.	3	0+0	-1	0	ar izlasi
11.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	2	0+0	-2	2	kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
12.	Mārtiņš Porejs	1991.	9	0+2	-4	16	ar izlasi
13.	Agris Saviels	1982.	8	0+1	-4	4	ar izlasi
14.	Oskars Cibuļskis	1988.	8	0+0	-4	12	ar izlasi
15.	Kristaps Sotnieks	1987.	11	1+3	-7	6	ar izlasi
16.	Māris Jass	1985.	11	1+0	-9	4	ar izlasi
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (laiks)	uzv.-zaud.	GAA	SM	statuss
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	3 (179:05)	1-2	2.01 (6 v. z.)	0	ar izlasi
2.	Edgars Masaļskis	1980.	4 (244:03)	2-2	2.21 (9 v. z.)	0	ar izlasi
3.	Māris Jučers	1987.	8 (444:48)	1-6	3.37 (25 v. z.)	0	ar izlasi
4.	Mārtiņš Raitums	1985.	1 (40:00)	0-1	7.50 (5 v. z.)	0	kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts

*

P.S. Summētajā statistikā 15 spēles: 2 spēles pret Krievijas izlasi novembrī Rīgā; 3 spēles EIHC turnīrā decembrī Lionā (Francijā); 3 spēles Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā februārī Rīgā; 2 spēles pret Čehijas izlasi aprīlī Jindržihūvhradecā (Čehijā); 2 spēles pret Zviedrijas izlasi aprīlī Rīgā; 2 spēles pret Baltkrievijas izlasi aprīlī Rīgā; 1 spēle pret Francijas izlasi 28. aprīlī Ruānā. * 28. aprīļa spēlē pret Francijas izlasi oficiālajā statistikā vienīgais vārtu guvums ieskaitīts Oskaram Cibuļskim (no Ronalda Ķēniņa piespēles), bet faktiski vārtu guvumu sastrādāja Ronalds Ķēniņš no Mika Indraša piespēles. Šajā tabulā faktiskā statistika. (SM = soda minūtes; v. z. = vārtu zaudējumi)

P.P.S. Latvijas izlases gala sastāvu dalībai pasaules čempionātā LHF plāno nosaukt 30. aprīlī.

Atskatam:

• Citu nedēļu Top 4: tepat
• Latvijas un Francijas izlašu 28. aprīļa spēles kopsavilkums (nekorekta Latvijas izlases vārtu guvuma statistika, kā arī trūkst metienu uzskaites vārtsargu statistikā) – pointstreak.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistikas summa spēlē pret Franciju (vārtsargiem nav atv. metienu %; nekorekta vārtu guvuma statistika) – pointstreak.com
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā – iihf.com

[Attēlā: Zemgus Girgensons Rochester Americans ierindā. Foto avots: Rochester Americans ofic. profils facebook.com lapā (Micheline V.).]

Latvija kā komanda, Dārziņš kā pērle

Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā un visvairāk tā noslēgumā īpaši bieži nācies dzirdēt divus atslēgas vārdus – ‘nekad’ un ‘komanda’. Nekad komanda neesot bijusi tik saliedēta – ir īsais teksta kopsavilkums no spēlētāju un arī federācijas bosa Kirova Lipmana teiktā. Komanda ar lielo burtu arī ir skaidrojums Latvijas izlases izcīnītajām biļetēm uz Soču olimpiādi. Komandas ietvaros arī atrastas galvenās „pērles” 4. – 10. februāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4 komplektam.

Ārpus konkurences paliek izlases emocionāli garīgās norises, kur statistiski nenovērtējams pienesums ir Sanda Ozoliņa „jā-vārdam”. Īstā attieksmes tonalitāte tieši vai netieši veicināja virkni procesu – sākot ar izlases puišu motivāciju un beidzot ar Aleksandra Ņiživija pievienošanos izlasei. Tas viss stāv pāri Topiem, turnīru tabulām un dažādiem cipariem. Tomēr Topi un tabulas komplektējas no mērāmām lietām.

1. Lauris Dārziņš

Kā labi zinām, Lauris Dārziņš „iesilst”, atveras un piešauj roku lēnām… Arī no Olimpiskās kvalifikācijas turnīra sākuma izskatījās – ja paveiksies, tad īsto Dārziņu varēs ieraudzīt turnīra trešajā spēlē… Bet, ja notiks „kā izskatās”, tad 3 spēļu turnīrs Laura Dārziņa ieraudzīšanai būs par īsu. It kā pirmajā spēlē pret britiem viņš guva 2 punktus, tomēr tas vēl ne tuvu nebija tas Dārziņš, kāds varētu būt un kāds, apzināti vai neapzināti, gaidīts. Labi atceramies, ka, piemēram, 2010./2011. g. sezonā Lauris Dārziņš pirmo reizi iemeta savas sezonas 13.-ajā spēlē un tikai pēc tam bija „maisam gals vaļā”, kas izraisīja Kazaņas oligarh-kluba Ak Bars interesi. Arī šajā (2012./2013.) sezonā Dārziņš pirmoreiz iemeta 16. novembrī; tiesa, tā bija viņam 8. spēle, jo bija veselības problēmu dēļ jāizlaiž turpat 2 mēneši – bija pauze starp 17. septembra un 14. novembra spēlēm.

Latvijas izlases ierindā kvalifikācijas turnīrā viskonkrētāko rāvienu Lauris Dārziņš uzrādīja tieši trešajā spēlē – pret Francijas valstsvienību. Lai aizsniegtos līdz Soču olimpiādes biļetēm, Latvijas vīriem bija nepieciešams atspēlēties no 0:2, un abus nepieciešamos vārtu guvumus noorganizēja tieši Dārziņš. Vienreiz visu izdarot pats, otrreiz – atstājot „uz paplātes” lielisku izdevību kolēģim Mārtiņam Karsumam. Arī visa turnīra summā Lauris Dārziņš ar 5 punktiem (3+2) 3 spēlēs kļuva par rezultatīvāko spēlētāju kā Latvijas izlases ierindā šajā turnīrā, tā arī visā turnīrā – četru izlašu spēlētāju konkurencē. Dārziņa 3 spēļu lietderības koeficienta summa bija +3.

2. Georgijs Pujacs

Latvijas aizsargu kolektīva lietderīgākais spēlētājs Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā bija neviens cits kā KHL aktuālo vicečempionu Avangard aizsargs Georgijs Pujacs. Viņam turnīra 3 spēlēs fiksēts viens vārtu guvums un lietderības koeficients +3. Šis plus-mīnus rādītājs arī ir labākais starp Latvijas izlases aizsargiem kvalifikācijas turnīrā. Pujacs uzrādīja pieklājīgas spēles kvalitātes – bez izskaistinājumiem, bet stabili. Acīmredzot tas ir sniegums, kādu novērtē aktuālie KHL Austrumu konferences līderi – Omskas Avangard, piedāvājot Pujacam līgumu vēl uz divām sezonām.

3. Gints Meija

Viens no tiem Latvijas izlases spēlētājiem, kuriem valstsvienībā „nevajadzēja būt”. Jo izlases sastāva komplektētāji ar galveno treneri Tedu Nolanu kā „karogu” šoreiz ļoti dozēti un limitēti „piegāja” Rīgas Dinamo resursiem. Turnīrā sasniegtais rezultāts arī īsti neļauj kritizēt izlases sastāva komplektāciju. Tātad – viss bija pareizi. Pēdējā brīdī izlasē iesauktais Gints Meija uzrādīja teicamu sniegumu, un kopumā Latvijas izlases ceturtā maiņa (Cipulis – Štāls – Meija) visa turnīra gaitā savu „dzinēju” uzdevumu veica lieliski. Un turnīra pašā izsākumā izskatījās, ja ne pārliecinošāk, tad saturīgāk par vairākuma un metēju maiņām.

Gintam Meijam Latvijas izlases 3 spēļu summā 3 rezultativitātes punkti (1+2) un ceturtās maiņas uzbrucējam ļoti labs lietderības koeficients (+3), kāds bija arī viņa maiņas partneriem – Mārtiņam Cipulim un Jurim Štālam. Pa 3 punktiem kvalifikācijas turnīra gaitā salasīja arī Miķelis Rēdlihs (1+2) un Aleksandrs Ņiživijs (0+3). Tomēr Meijam bija labāks lietderības koeficients, un jāatgādina – viņš „ražoja” ceturtās maiņas ietvaros.

4. Teodors Bļugers

IIHF noteikto februāra pauzi, kas paredzēta nacionālajām izlasēm un t.sk. Olimpiskās kvalifikācijas turnīru norisei, ignorē pa lielam tikai Ziemeļamerikas hokeja līgas un tikai dažas „otrā plāna” līgas Eirāzijā. Viens no čempionātiem, kuru 4. – 10. februāra nedēļā „neuztrauca” starptautiskā pauze, bija ASV koledžu meistarsacīkstes NCAA (D1) ietvaros. Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.), pārstāvot Minnesota State University komandu, aizvadīja 2 spēles, kurās sakrāja 4 punktus (2+2) un lietderības koeficientu +4.

Netālu no Topa

Aizvadītajā nedēļā 3 pārbaudes spēles „Četru nāciju” turnīra ietvaros aizvadīja Latvijas U-18 izlase. Tās sastāvā ar rezultativitāti izcēlās uzbrucēji Rihards Bukarts (dz. 1995.) un Edgars Homjakovs (dz. 1995.) – abiem 3 spēlēs pa 7 punktiem (abiem pa 3+4) un pa lietderības koeficientam +4. Latvijas U-18 izlases ierindā ar labāko lietderības koeficientu atzīmējās aizsargs Ralfs Grīnbergs (dz. 1995.), kuram statistiķi fiksējuši +5. Grīnbergs turnīra 3 spēļu summā pie punktiem gan netika. Vēl viens Latvijas U-18 izlases izcilnieks bija vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.), kurš jauniešu izlases vārtus sargāja divās spēlēs (kopējais laiks 125:00). Vienu spēli Rešteņikovs palika „sauss” un uzvarēja pamatlaikā, otru – aizvilka līdz pēcspēles metieniem, kur sargāja vārtus 10 bullīšu izpildes laikā, „ielaižot” divus un palīdzot izlasei uzvarēt. Cipariski Maksimam Rešetņikovam – 96,8% atvairītu metienu un GAA koeficients 0.96 (vidēji spēlē neatvairīto trāpījumu skaits). No Ziemeļamerikas „krasta” puišiem vēl izceļams Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.), kurš Sietlas (ASV) komandas sastāvā Kanādas junioru līgā WHL 4 spēlēs saražoja 4 punktus (2+2), bet diemžēl stipri bēdīgu lietderības koeficientu (-3).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases sastāvs un spēlētāju statistika Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	met.	klubs (līga) 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš	1985.	3	3+2	+3	0	11	Ak Bars (KHL)
2.	Gints Meija	1987.	3	1+2	+3	0	6	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Miķelis Rēdlihs	1984.	3	1+2	+1	0	11	Lokomtiv (KHL)
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	3	0+3	-2	4	5	HC Lev Praha (KHL); Dinamo (Rīga; KHL)
5.	Juris Štāls	1982.	3	1+1	+3	0	2	HK Poprad (SVK 1.); Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
6.	Mārtiņš Karsums	1986.	3	1+1	+2	0	9	Dinamo (Rīga; KHL)
7.	Ronalds Ķēniņš	1991.	3	1+1	±0	2	7	ZSC Lions (NLA; SUI 1.)
8.	Miks Indrašis	1990.	3	1+1	-1	0	10	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
9.	Roberts Jekimovs	1989.	3	0+2	+1	0	4	SaiPa (SM-liiga; FIN 1.)
10.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3	0+1	+3	0	3	HC Lev Praha (KHL)
11.	Jānis Sprukts	1982.	3	0+1	+2	2	5	CSKA (KHL)
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3 (1*)	0+0	±0	0	0	Dinamo (Rīga; KHL); Jokipojat (Mestis; FIN 2.)
13.	Armands Bērziņš	1983.	3	0+0	-1	6	2	Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
	AIZSARGI
1.	Georgijs Pujacs	1981.	3	1+0	+3	0	4	Avangard (KHL)
2.	Arvīds Reķis	1979.	3	0+1	+2	2	3	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	3	0+0	+2	0	5	Dinamo (Rīga; KHL)
4.	Oskars Bārtulis	1987.	3	1+0	+1	4	6	Donbass (KHL)
5.	Artūrs Kulda	1988.	3	0+0	±0	0	10	Sibir (KHL)
6.	Sandis Ozoliņš C	1972.	3	0+0	±0	2	5	Atlant (KHL)
7.	Kristaps Sotnieks	1987.	3 (1*)	0+0	-1	0	1	Dinamo (Rīga; KHL)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. met.	klubs (līga)
1.	Edgars Masaļskis	1980.	3	184:20	2.28	89.06%	57 no 64	Jugra (KHL)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (0*)	0:00	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL)
–	Ervīns Muštukovs	1984.	0	–	–	–	–	Mora IK (SWE 2.); Mora IK J20 (SWE U-20 1.)

* P.S. Pie spēļu skaita iekavās norādīts spēļu skaits ar reālu spēles laiku. Tas ir spēlētājiem, kuri bijuši spēļu pieteikumā, bet reāli visās norādītajās spēlēs nav piedalījušies.

Plašākai ainavai:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā (2013. g. februārī) – iihf.com
• Olimpiskās kvalifikācijas E apakšgrupas statistikas lapa – iihf.com
• IIHF kopsavilkums par kvalifikācijas noslēguma rezultātiem (visās pēdējā posma – D, E, F – apakšgrupās; t.sk. Laura Dārziņa un Sanda Ozoliņa komentāri) – youtube.com
• Ieskatam, citu nedēļu Top 4: tepat

[Laura Dārziņa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Pēc nesabradātās Dānijas un nesaplēstās Francijas

Regulāro čempionātu pauzes laikā Latvijas valstsvienība, ja labāk patīk – Latvijas otrā izlase, aizvadīja Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) turnīru Lionā, Francijā. Ja kāds bija iecerējis, ka Latvija jebkurā sastāvā plēsīs un bradās Dāniju, Franciju un Slovēniju, tad sanāca vilšanās. „Pierunāt” izdevās vien Slovēnijas izlasi. Kontekstā ar izlasi un EIHC turnīru arī 10. – 16. decembra nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4.

1. Kristaps Sotnieks

Tā kā Lionas ledus arēnas interneta taupības programmas apstākļos spēļu „bildes” translācijā nebija pieejams pilnīgi viss Latvijas izlases sniegums, tad kopējā spēļu vērtējumā jāpaļaujas uz video piegriezumiem, statistiķu godprātību un aculiecinieku spriedumiem.

Latvijas izlases spēlētāju individuālā snieguma summā viens no 3 rezultatīvākajiem valstsvienībā ir izrādījies aizsargs Kristaps Sotnieks. Viņam 3 spēlēs sakrāti 3 punkti (1+2) un neitrāls lietderības koeficients. Trīs punkti un tāda pati to proporcija (1+2) ir vēl diviem kolēģiem – uzbrucējiem, taču Sotnieks, saskaņā ar „darba aprakstu”, ir aizsargs. Tātad šī ampluā spēlētājiem punktu guvumi ir īpašs „bonuss”.

2. Roberts Jekimovs

Ikdienā Somijas stiprākajā līgā aizņemtais uzbrucējs Roberts Jekimovs uzrādīja pieklājīgu noderību arī Latvijas valstsvienībai. EIHC turnīra 3 spēlēs Jekimovs izcīnīja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Uz EIHC turnīrā startējušās Latvijas izlases komplekta fona Roberts Jekimovs sevi uzrādīja kā viens no valstsvienības līderiem, saņemot „pluspunktus”, ar kuriem vajadzētu būt pietiekoši, lai viņu bez ilgas spriešanas un vērtēšanas aicinātu uz izlasi arī olimpiskās kvalifikācijas turnīrā februārī. Atliek vien novēlēt veselību.

3. Miks Indrašis

Latvijas gada balvai sportā 2012 nominācijā „Gada uzlecošā zvaigzne” nosauktā Mika Indraša spīdums, tuvojoties gada nogalei, bija sācis palikt mazāk spožss. Rīgas Dinamo, meklējot savu spēli, sāka izņemt Miku Indraši no pirmās maiņas, „miksēt” citos virknējumos un pat atstāt ārpus pieteikuma. Tiesa, gala beigās sezonas sākuma veiksmīgākais virknējums ‘Karsums – Džonsons – Indrašis’ tika izkomplektēts pilnībā, un „pa vienam” šie vīri izskatījās stipri savādāk, lai neteiktu, ka veiksmīgā pirmā maiņa tika pazaudēta. Arī bez Mika Indraša klātbūtnes ne Karsums, ne Džonsons par punktu mašīnu nav kļuvuši. Un neskatoties uz dažu spēļu izlaišanu un „izsūtīšanu” maiņās ar salīdzinoši mazāku spēles laiku, Indrašis ar 18 punktiem (9+9) 28 spēlēs ir otrs rezultatīvākais Rīgas Dinamo ierindā un viens no 3 labākajiem komandas vārtu guvējiem.

Savukārt aizvadītajā nedēļā Miks Indrašis, atrādoties ārpus Dinamo ierindas – Latvijas izlases krāsās, atgādināja, ka viņa rezultativitāte ir likumsakarība. EIHC turnīra 3 spēlēs viņam arī 3 punkti (1+2), bet neitrāls lietderības koeficients. Protams, tās nav zvaigznes no naksnīgās Lionas debesīm, tomēr uz kopējā fona – labi. Jādomā, ka 22 gadus vecais hokejists izlasē var kļūt par vēl rezultatīvāku instrumentu, ja treneri atradīs viņam visatbilstošāko vietu un saskanīgākos partnerus.

4. Artūrs Ševčenko

HK Rīga uzbrucēja Artūrs Ševčenko (dz. 1994.) vārds atšķirībā no vairuma savas komandas biedru nebija minēts Latvijas U-20 izlases decembra treniņnometnes kandidātu sarakstā. Kopā ar dažiem citiem cīņu biedriem, kamēr HK Rīga komandai ir pauze MHL čempionātā, A. Ševčenko tika nosūtīts palīgā citai Dinamo saimniecības jauniešu komandai – Juniors MHL B grupas čempionātā. Aizvadītajā nedēļā „juniori” aizvadīja 2 spēles, un abas pret Prizma-Rīga, vēl vienu MHL B grupas komandu no Latvijas. Šo spēļu summā Artūrs Ševčenko kļuva par rezultatīvāko Juniors ierindā, gūstot 5 punktus (3+2) un lielisku lietderības koeficientu +6. Acīmredzot tieši sniegums šajās divās MHL B grupas spēlēs ir viens no faktoriem, kādēļ Latvijas U-20 izlases treneri, papildinot Latvijas U-20 izlases kandidātu loku, kā vienu no papildu kandidātiem ir izvēlējušies tieši Artūru Ševčenko. „Ielavoties” jau jaunajā nedēļā, jāpiebilst, ka A. Ševčenko ar rezultativitāti atzīmējies arī junioru izlases decembra pirmajā pārbaudes spēlē (0+2 punkti).

P.S. Netālu no Topa

Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.) turpina „art” Kanādas junioru elites druvu WHL līgas ietvaros; viņam Seattle Thunderbirds 3 spēlēs 3 punkti (2+1), bet lietderība negatīva (-1). Cits Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.) ASV koledžas hokeja (NCAA D1) cīņas laukos Minnesota State University komandā aizvadījis 2 spēles, kurās tika pie 3 rezultativitātes punktiem (0+3) un negatīva lietderības koeficienta (-2). Atgādinājumam: šis ir tas pats T.Bļugers, kuru šogad draftēja Pittsburgh Penguins klubs,

Par sniegumu aizvadītajā nedēļā atzīmējami arī no MHL vienības HK Rīga uz Juniors komandu MHL B grupā pārceltie uzbrucēji Dāvis Straupe un Bruno Birzītis (dz. 1995.), abiem 2 spēlēs pa 4 punktiem un atbilstošs lietderības koeficients. D. Straupem 2+2 un +5; B. Birzītim 1+3 un +4.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

P.P.S.

Latvijas izlases spēlētāju statistika EIHC turnīrā Francijā (2012. g. decembrī; saskaņā ar turnīra oficiālo statistiku eihcsite.stats.pointstreak.com; SM = soda minūtes):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	metieni
	UZBRUCĒJI
1.	Roberts Jekimovs	1989.	3	1+2	+1	12	5
2.	Miks Indrašis	1990.	3	1+2	±0	0	10
3.	Lauris Bajaruns	1989.	3	1+1	+2	0	3
4.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3	1+1	±0	0	8
5.	Juris Štāls	1982.	3	1+1	-2	4	2
6.	Ronalds Ķēniņš	1991.	3	0+2	+2	2	7
7.	Gunārs Skvorcovs	1990.	2	1+0	+1	2	4
8.	Gints Meija	1987.	3	1+0	±0	2	12
9.	Elvijs Biezais	1991.	3	1+0	±0	2	4
10.	Māris Bičevskis	1991.	3	0+1	±0	4	4
11.	Armands Bērziņš	1983.	3	0+1	-1	0	1
12.	Artūrs Ozoliņš	1988.	3	0+0	±0	2	4
13.	Andris Džeriņš	1988.	3	0+0	-1	2	8
	AIZSARGI
1.	Aleksandrs Jerofejevs	1984.	3	0+2	+1	0	5
2.	Oskars Bārtulis	1987.	2	0+1	+1	2	5
3.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	2	0+0	+1	0	4
4.	Kristaps Sotnieks	1987.	3	1+2	±0	4	9
5.	Mārtiņš Porejs	1991.	3	0+2	-1	16	3
6.	Māris Jass	1985.	2	1+0	-1	0	2
7.	Agris Saviels	1982.	3	0+0	-2	0	11
	VĀRTSARGI*	dz.	sp.	sp. laiks	atv. %	GAA	uzv.-zaud.
1.	Māris Jučers	1987.	3	146:33	87.1%	3.28	1-1
2.	Mārtiņš Raitums	1985.	1	40:00	77.3%	7.50	0-1

*

P.S. Laukuma spēlētājiem pie spēļu skaita norādīta katra spēle, kad konkrētais hokejists ir bijis spēles pieteikumā. * Turnīrā vārtsargu statistikai ir sava specifika – pie uzvarētām un zaudētām spēlēm tiek fiksētas arī spēles ar pēcspēles metieniem (Jučeram – zaudējums), kā vārtu zaudējums tiek fiksēts pēcspēles metiens, ietekmējot atvairīto metienu % un arī GAA aprēķinu.

EIHC Francijas turnīra beigu tabula (2012. g. decembrī):

vieta	izlase	sp.	punkti	vārtu st.	LAT vs.
1.	Dānijas izlase	3	7	8-4	2:3 PM
2.	Francijas izlase	3	6	14-8	4:7
3.	Latvijas izlase	3	3	10-13	–
4.	Slovēnijas izlase	3	2	5-12	4:3 OT

*

Plašākam ieskatam:

• Iepriekšējie Nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4: tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika EIHC turnīrā – eihcsite.stats.pointstreak.com
• Latvijas izlases statistika EIHC turnīra 2. un 3 spēlē – eihcsite.stats.pointstreak.com (14. dec. pret Francijas izlasi; 15. dec. pret Slovēnijas izlasi)
• Miks Indrašis par dalību EIHC turnīrā (2012-12-15) – sportacentrs.com
• Latvijas Gada balva sportā 2012 nominanti – olimpiade.lv
• Latvijas izlases EIHC turnīra spēļu svarīgāko epizožu video: pret Dāniju 13. dec. (sportacentrs.com; lhf.lv); pret Franciju 14. dec. (sportacentrs.com; lhf.lv); pret Slovēniju 15. dec. (sportacentrs.com; lhf.lv)
• Latvijas un Dānijas izlašu spēles (2012-12-13) pilns ieraksts – sportacentrs.com
• Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans par Latvijas izlases sniegumu EIHC turnīrā – sportacentrs.com (2012-12-17; 2012-12-15; 2012-12-13)

[Attēlā: Kristaps Sotnieks (attēlā pa kreisi) cīņā par teritoriju; foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē pret HK Rīga 2011. gada 29. jūlijā. Foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Nolana iepazīšanās ar Latvijas hokeja virtuves inventāru

Latvijas izlases sniegums Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) turnīrā Norvēģijā smalkiem hokeja gardēžiem varētu sagādāt maz baudas un daudz pēcgaršas… bet, ja atceras, ka šis produkts vēl nav gatavs un nav paredzēts baudīšanai, tad EIHC ir normāls (hokeja) virtuves šovs, kurā šefpavārs Teds Nolans iepazīstas ar virtuves inventāru.

Latvijas izlases spēles Euro Ice Hockey Challenge turnīrā par īpaši baudāmām varētu nosaukt tikai pēc hokeja ļoti izbadējies vērotājs. ir skaidrs, ka šīs spēles bija no obligātās programmas un no sērijas “ragaviņu vilkšanas kalnā”. tikpat skaidrs, ka spēles skaistums un rezultāts nebija iekļauts izrādes cenā. svarīgākais ir kas cits – biedrs Nolans ir nogaršojis Latvijas hokeja pīrāgu. arī daži jaunie, kas citkārt pie teikšanas nebūtu tikuši, bet tagad “piedebitējuši” sastāvu, ir pārbaudīti, apskatīti, mēģinājuši izpausties. iespēja ir bijusi dota.

un neskatoties uz pārbaudāmo sastāvu, no kura pasaules čempionātā būs sastopama puse vai mazāk spēlētāju, Latvijas izlase ir uzspēlējusi pēcspēles metienus ar Dānijas izlasi un uzvarējusi tikpat eksperimentālo Francijas izlasi. protams, maz, ja uzskatām ka hokeja lielvalstij Latvijai ir jāsit visādas Norvēģijas, Dānijas un Francijas vienmēr un ar lielu rezultātu. bet, ja skatāmies uz debitantu apjomu laukumā un uz treneru komandtiltiņa, un atceramies komandas vienīgo koptreniņu pirms turnīra trešdaļkomandas apjomā, tad “ir okei”.

EIHC Norvēģijas turnīra gala tabula (2012. g. februārī):

vieta	izlase	spēles	vārtu st.	punkti	Latvija vs.
1.	Norvēģija	3	11-5	8	1:2
2.	Dānija	3	9-10	5	2:3 PM
3.	Latvija	3	5-6	4	–
4.	Francija	3	3-7	1	2:1

*

Euro Ice Hockey Challenge turnīra gaitā “atradumu” Latvijas izlases ierindā nebija… nav tā, ka tādi īpaši tiktu prognozēti, un nav arī eksperimentālais sastāvs izgāzies, bet tāda nothing special sajūta nepamet. taču, kā jau prognozēts, likmes bija uz Dinamo uzbrukuma trijnieku “Bukarts – A.Džeriņš – Meija“, kurā vienīgā jautājuma zīme pirms turnīra bija Andris Džeriņš un viņa varēšanas pēc atkopšanās no traumas. tāpat nebija šaubu, ka aizsargu ierindā “pasvītrojums” likts zem Dinamo uzvārdiem Sotnieks, Cibuļskis, kā arī Andersons. interesi, protams, raisīja Atvara Tribuncova atgriešanās Latvijas izlasē, taču diemžēl jau pirmajā spēlē gūtais savainojums vairāk par šo vienu spēli neļāva viņam pacīnīties un, iespējams, pārliecināt par savu noderību izlasei pasaules čempionātā.

Latvijas izlases poztīvo vērojumu TOP 3 EIHC turnīrā

1. Džeriņš var! Andris Džeriņš pēdējo spēli Dinamo ierindā bija aizvadījis 3. oktobrī, kad pret SKA tika gūta trauma un iestājās ilgs atkopšanās process. uz jautājumu “pēc kā Džeriņš izskatīsies?” atbilde EIHC turnīrā ir atradusies. sprēgājošu spēka spēli un apbrīnojami precīzu saprašanos aizvērtām acīm ar partneriem Robertu Bukartu un Gintu Meiju nevarēja saskatīt, un diez vai kāds to gaidīja, bet kopējais iespaids par Džeriņa formu palika labs. jādomā, ka izlases un vienlaikus Dinamo treneri Artis Ābols un Viktors Ignatjevs šo prieka vēsti būs aiznesuši līdz Dinamo galvenajam. vai tas nozīmē, ka Bičevska spēles laiks Dinamo ierindā ir beidzies, būs iespēja pamanīt jau drīzumā…

2. pēdējās minūtes vārtu guvumi. protams, meistarība un iemaņas netiek nodotas mantojumā citam izlases sastāvam kopā ar tā nosaukumu, taču nevar nepriecēt turnīra divās spēlēs iestudētie vārtu guvumi pamatlaika pēdējā minūtē, nomainot vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju. nav daudz tādu reižu, kad kad tas izdodas, bet šoreiz bilance 2:0 . lai arī pretiniekos nebija ne Kanādas olimpiskā izlase, ne Zviedrijas parastā, tik un tā apsveicami.

3. jaunatne nenobijās. Latvijas izlases plašais debitantu loks ar 1990. – 1992. gados dzimušajiem lika aizdomāties, cik viņi visi būs gatavi uzspēlēt pieaugušo hokeju. protams, meistarības katram ir tik daudz, cik ir, bet vecāko “būdu” priekšā jaunpienācēji nenodrebēja. kas ir saimnieks Latvijas izlases vārtu priekšā, laiku pa laikam centās atgādināt šī izlases modeļa jaunākais spēlētājs – aizsargs Artūrs Salija (dz. 1992.). pagrūstīties ar augumā pārākiem “troļļiem” (mīļš Norvēģijas izlases spēlētāju apzīmējums) nekautrējās arī Vladislavs Dobreņkijs (dz. 1991.). arī pārējie debitanti nedrebēja.

pēcvārds

interesanti bija pavērot tos Dinamo komandas puišus, kuri centās būt izlases līderi, neskatoties uz to, ka savā darba ikdienā savā klubā ne vienmēr tiek spēlēt, ir regulārā rotācijā un/vai “nes klavieres” ceturtajā vai kādā citā maiņā. brīžam izdevās, bet citkārt ne pārāk. protams, lai uzņēmība un radošums varētu izpausties, ir nepieciešams meistarības “iztikas minimums”. jādomā, vairumam februāra modeļa izlases puišiem, kuri nāk no Dinamo komandas puses, šis minimums ir. bet kas pietrūka? ticība saviem spēkiem vai tomēr meistarība?

Latvijas izlases spēlētāju statistika Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Lērenskūgā (Norvēģijā; 2012. g. februārī; pēc komandas visām 3 spēlēm):

spēlētāji	dz.	spēles	punkti	+/-	SM
UZBRUCĒJI
Gints Meija	1987.	3	1+2	+2	0
Roberts Bukarts	1990.	3	1+1	+1	0
Andris Džeriņš	1988.	3	1+1	+1	0
Juris Štāls	1982.	3	1+0	+1	4
Mārtiņš Cipulis	1980.	3	0+0	+2	14
Ronalds Ķēniņš	1991.	3	0+0	+1	4
Juris Upītis	1991.	3	0+0	+1	4
Artūrs Mickēvičs	1991.	3	0+0	0	0
Jānis Straupe	1989.	3	0+0	0	0
Sergejs Pečura	1987.	3	0+0	0	0
Vladislavs Dobreņkijs	1991.	3	0+0	0	2
Gunārs Skvorcovs	1990.	3	0+0	0	2
Miks Indrašis	1990.	3	0+0	-1	0
AIZSARGI
Jānis Andersons	1986.	3	0+2	+2	0
Mārtiņš Porejs	1991.	3	0+0	+2	14
Kristaps Sotnieks	1987.	3	1+0	+1	0
Oskars Cibuļskis	1988.	3	0+1	+1	2
Edgars Dīķis	1991.	3	0+0	0	0
Artūrs Salija	1992.	3	0+1	-1	4
Atvars Tribuncovs	1976.	1	0+0	-1	0
VĀRTSARGI	dz.	sp. (sp.laiks)	GAA	atv.%	SM
Māris Jučers	1987.	1 (60:00)	1.00	96.4%	0
Edgars Masaļskis	1980.	2 (124:16)	1.93	94.2%	0

*

P.S. pirms EIHC turnīra Latvijas izlases sastāvā oficiāli un pusoficiāli tika nosaukti arī Armands Bērziņš, Māris Bičevskis, Toms Hartmanis, Alberts Iliško, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Jānis Kalniņš, Rodrigo Laviņš, Mārtiņš Raitums, Ēriks Ševčenko, kuri turnīrā nepiedalījās un tika aizstāti dažādu iemeslu dēļ.

izziņām: Latvijas izlases spēlētāju statistika EIHC turnīrā (2012. g. februārī) – eihcsite.stats.pointstreak.com

[gan Ginta Meijas un Norvēģijas izlases vīru kopfoto, gan Andra Džeriņa un Norvēģijas valstsvienības spēlētāju attēls fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Norvēģijas izlasi 2011. gada 26. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Latvijas izlase pret Franciju „iztausta” sastāvu

no LHF 6. aprīlī izsludinātā Latvijas izlases kandidātu saraksta „nestabilākā” izrādījusies aizsardzības līnija, kurā jau tāpat nebija iekļauti iepriekš veselības problēmas ieziņojušie Rodrigo Laviņš un Kārlis Skrastiņš. taču arī deklarētajā sarakstā, vismaz pirms un uz pārbaudes spēlēm ar Franciju konstatēti iztrūkumi – Oļegs Sorokins no izlases aizgājis, Krišjānis Rēdlihs kopj veselību, bet Oskars Bārtulis un Artūrs Kulda turpina cīņas Ziemeļamerikas līgās. aizsargu deficīta apstākļos kā izlases kandidāti, vismaz uz pārbaudes spēlēm, ir uzaicināti Čehijā sezonu aizvadījušie aizsargi Māris Jass un Maksims Širokovs.

pirmās divas izlases pārbaudes „procedūras” izlases kandidāti ir izveikuši pret Franciju. „analīzes” uzrāda 4:1 (21. aprīlī) un 2:0 (22. aprīlī). pirmajā spēlē treneri varēja pārliecināties, ka pirmais virknējums (Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis) tiešām ir pirmais. 3 vārtus no 4 organizēja tieši šis trio, kur atbilstoši: Mārtiņam Cipulim 2+0; Herbertam Vasiļejvam 1+1; Aleksandram Ņiživijam 0+3. šie vīri atrādījās un otrajā spēlē nepiedalījās, dodot uzspēlēt pārējiem un ļaujot selekcionēt tos vīrus, kuriem dalība pasaules čempionātā vēl nav simtprocentīgi garantēta. tas arī ir iemesls, kāpēc Edgars Masaļskis spēlēja pirmajā „draudzībniekā” pret Franciju, bet otrajā vārtos stājās Mārtiņš Raitums. jāpiebilt, ka Raitums „nostāvēja” sausā. lai arī Francijas uzbrukums 22. aprīlī nebija pasaulē bīstamākais, tomēr darba vārtsargam netrūka. attiecīgi Raitums ir spēris “platu soli” uz vārtu “otrā numura” vietu izlasē. vēl jāpietestē Edgars Lūsiņš un Nauris Enkuzens, tad būs skaidrība par vārtsargu „komplektu” un secību pasaules čempionātā. atgādinājumam: brauks 3 vārtsargi.

franču pārbaudē kopumā pa abām spēlēm sevi centīgi uzrādīja „jaunā gvarde” – Roberts Bukarts (pa abām spēlēm 1+0), Andris Džeriņš (pa abām 1+0), Roberts Jekimovs (pa abām 0+1), Gints Meija (pa abām 0+1), Sergejs Pečura (vienā 0+1). aizsardzības „tipa” aizsargam neraksturīgi rezultatīvs bija Jēkabs Rēdlihs (pa abām spēlēm 0+2). viens vārtu guvums arī Mārtiņa Karsuma kontā. visādi citādi – normālas pārbaudes spēles, kurās rezultāts nebūt nav svarīgākais.

LHF publiskotais Latvijas izlases kandidātu saraksts + papildinājums (Māris Jass un Maksims Širokovs):

ampluā		spēlētājs	dz.g.		statuss
V		Nauris Enkuzens	1989.		ir izlases rīcībā
V		Edgars Lūsiņš	1984.		ir izlases rīcībā
V		Edgars Masaļskis	1980.		sargāja 1. spēlē
V		Mārtiņš Raitums	1985.		sargāja 2. spēlē („sauss”)
A		Jānis Andersons	1986.		“pārbaudījās” pret Franciju
A		Guntis Galviņš	1986.		“pārbaudījās” pret Franciju
A		Oskars Cibuļskis	1988.		“pārbaudījās” pret Franciju
A		Māris Jass	1985.		“pārbaudījās” pret Franciju
A		Aleksandrs Jerofejevs	1984.		“pārbaudījās” pret Franciju
A		Georgijs Pujacs	1981.		“pārbaudījās” pret Franciju
A		Jēkabs Rēdlihs	1982.		2 pārbaudes spēlēs 0+2 punktu
A		Krišjānis Rēdlihs	1981.		veselības problēmas
A		Arvīds Reķis	1979.		pievienošoties izlasei drīzumā
A		Oļegs Sorokins	1974.		no izlases aizgājis
A		Kristaps Sotnieks	1987.		“pārbaudījās” pret Franciju
A		Maksims Širokovs	1982.		“pārbaudījās” pret Franciju
A		Oskars Bārtulis	1987.		vēl Philadelphia Flyers rīcībā
A		Artūrs Kulda	1988.		vēl Chicago Wolves rīcībā
U		Ģirts Ankipāns	1975.		veselības problēmas
U		Armands Bērziņš	1983.		“pārbaudījās” pret Franciju
U		Viktors Bļinovs	1981.		veselības problēmas
U		Roberts Bukarts	1990.		2 pārbaudes spēlēs 1+0 punktu
U		Ronalds Cinks	1990.		bija 2. spēles pieteikumā, bet laukumā, šķiet, nedevās
U		Mārtiņš Cipulis	1980.		1 pārbaudes spēlē 2+0 punktu
U		Lauris Dārziņš	1985.		“pārbaudījās” pret Franciju
U		Kaspars Daugaviņš	1988.		ieradies izlases rīcībā
U		Andris Džeriņš	1988.		2 pārbaudes spēlēs 1+0 punktu
U		Roberts Jekimovs	1989.		2 pārbaudes spēlēs 0+1 punktu
U		Mārtiņš Karsums	1986.		2 pārbaudes spēlēs 1+0 punktu
U		Gints Meija	1987.		2 pārbaudes spēlēs 0+1 punktu
U		Aleksandrs Ņiživijs	1976.		1 pārbaudes spēlē 0+3 punktu
U		Sergejs Pečura	1987.		1 pārbaudes spēlē 0+1 punktu
U		Miķelis Rēdlihs	1984.		“pārbaudījās” pret Franciju
U		Kaspars Saulietis	1987.		“pārbaudījās” pret Franciju
U		Jānis Sprukts	1982.		“pārbaudījās” pret Franciju
U		Aleksejs Širokovs	1981.		“pārbaudījās” pret Franciju
U		Juris Štāls	1982.		esot ceļā uz izlasi, gaidāms 2010-04-25
U		Herberts Vasiļjevs	1976.		1 pārbaudes spēlē 1+1 punktu
U		Elvis Želubovskis	1986.		“pārbaudījās” pret Franciju

informācija vēl:

• 21. aprīļa spēles kopsavilkums un protokols – lhf.lv
• 22. aprīļa spēles kopsavilkums un protokols – lhf.lv
• Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks par otro spēli pret Franciju un par “gaidāmajiem” izlases kandidātiem – sportacentrs.com
• 21. aprīļa spēles foto – tribine.lv, icebox.lv, diena.lv
• 22. aprīļa spēles foto – icebox.lv, diena.lv
• Krišjānim Rēdliham 2010. gada pasaules čempionāts būšot jāizlaiž – diena.lv
• Kaspars Daugaviņš ieradies Rīgā – diena.lv

[Latvijas izlases puiši pirmajā no divām pārbaudes spēlēm pret Francijas izlasi, 2010. gada 21. aprīlī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]