Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Latvija vs Dānija’

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Posted by petrovich27 uz 2014/01/13

Nizivijs_otra_vs_Baltkrieviju_2010-04-30_A_krustsKopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

  • 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
  • 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
  • 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
  • 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Aleksandrs_kercs_Sn_Edmonton_Oilers_nezinams_avotsKerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

spēlētājs

turnīri

spēles

punkti

1. Aleksandrs Kerčs 3 11 9+14
2. Leonīds Tambijevs 4 14 7+10
3. Harijs Vītoliņš 3 11 9+7
4. Oļegs Znaroks 2 8 3+10
5. Aleksandrs Beļavskis 2 7 5+8
6. Sergejs Žoltoks 1 4 5+7
7. Jānis Sprukts 3 9 5+7
8. Aigars Cipruss 4 14 4+8
9. Aleksandrs Ņiživijs 5 15 3+8
10. Igors Pavlovs 1 4 4+7

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Sergejs_Naumovs_izlaseRezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs

1993.

1996.

2001.

2005.

2009.

2013.

KOPĀ turnīri

KOPĀ punkti

UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs 4 (2+1) 2 (0+1) 3 (0+3) 3 (1+0) 3 (0+3) 5 3+8
Leonīds Tambijevs 4 (1+1) 4 (6+8) 3 (0+0) 3 (0+1) 4 7+10
Aigars Cipruss 4 (0+3) 4 (3+3) 3 (1+0) 3 (0+2) 4 4+8
Aleksandrs Kerčs 4 (7+2) 4 (1+8) 3 (1+4) 3 9+14
Harijs Vītoliņš 4 (1+2) 4 (7+5) 3 (1+0) 3 9+7
Jānis Sprukts 3 (3+1) 3 (2+5) 3 (0+1) 3 5+7
Vjačeslavs Fanduļs 4 (3+1) 4 (1+3) 3 (1+1) 3 5+5
Grigorijs Panteļejevs 4 (4+2) 3 (0+0) 3 (2+0) 3 6+2
Miķelis Rēdlihs 3 (0+0) 3 (1+2) 3 (1+2) 3 2+4
Mārtiņš Cipulis 3 (1+1) 3 (1+0) 3 (0+1) 3 2+2
Juris Štāls 3 (0+0) 3 (0+0) 3 (1+1) 3 1+1
Oļegs Znaroks 4 (0+3) 4 (3+7) 2 3+10
Aleksandrs Beļavskis 4 (4+5) 3 (1+3) 2 5+8
Lauris Dārziņš 3 (3+1) 3 (3+2) 2 6+3
Mārtiņš Karsums 3 (4+2) 3 (1+1) 2 5+3
Sergejs Boldaveško 4 (1+0) 4 (4+1) 2 5+1
Ģirts Ankipāns 3 (0+0) 3 (1+3) 2 1+3
Aleksandrs Semjonovs 3 (0+1) 3 (2+0) 2 2+1
Juris Opuļskis 4 (0+2) 3 (1+0) 2 1+2
Artis Ābols 4 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Jānis Tomans 4 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Armands Bērziņš 3 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Andrejs Ignatovičs 2 (0+0) 2 (1+0) 2 1+0
Sergejs Žoltoks 4 (5+7) 1 5+7
Igors Pavlovs 4 (4+7) 1 4+7
Jevgeņijs Semerjaks 4 (2+3) 1 2+3
Gints Meija 3 (1+2) 1 1+2
Miks Indrašis 3 (1+1) 1 1+1
Ronalds Ķēniņš 3 (1+1) 1 1+1
Herberts Vasiļjevs 3 (1+1) 1 1+1
Roberts Jekimovs 3 (0+2) 1 0+2
Guntis Džeriņš 3 (0+0) 1 0+0
Juris Ozols 3 (0+0) 1 0+0
Aleksandrs Macijevskis 3 (0+0) 1 0+0
Sergejs Seņins 3 (0+0) 1 0+0
Aleksejs Širokovs 3 (0+0) 1 0+0
Vitālijs Pavlovs 1 (0+0) 1 0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs 4 (0+2) 4 (2+4) 3 (0+0) 3 (0+0) 4 2+6
Sandis Ozoliņš 4 (2+6) 3 (0+1) 3 (0+0) 3 2+7
Normunds Sējējs 4 (2+3) 3 (0+1) 3 (0+2) 3 2+6
Viktors Ignatjevs 2 (2+1) 3 (3+1) 3 (0+0) 3 5+2
Kārlis Skrastiņš 4 (1+1) 4 (1+3) 3 (1+0) 3 3+4
Rodrigo Laviņš 3 (0+0) 4 (3+2) 3 (0+0) 3 3+2
Arvīds Reķis 3 (0+0) 3 (1+2) 3 (0+1) 3 1+3
Andrejs Maticins 4 (0+1) 1 (0+0) 3 (0+0) 3 0+1
Sergejs Čudinovs 4 (0+1) 4 (0+5) 2 0+6
Krišjānis Rēdlihs 3 (0+2) 3 (0+0) 2 0+2
Oļegs Sorokins 3 (0+0) 3 (0+2) 2 0+2
Georgijs Pujacs 3 (0+0) 3 (1+0) 2 1+0
Kristaps Sotnieks 3 (0+1) 1 (0+0) 2 0+1
Atvars Tribuncovs 3 (0+0) 3 (0+0) 2 0+0
Oskars Bārtulis 3 (1+0) 1 1+0
Konstantīns Grigorjevs 4 (0+0) 1 0+0
Artūrs Kupaks 4 (0+0) 1 0+0
Jānis Andersons 3 (0+0) 1 0+0
Mihails Bogdanovs 3 (0+0) 1 0+0
Guntis Galviņš 3 (0+0) 1 0+0
Aleksandrs Jerofejevs 3 (0+0) 1 0+0
Artūrs Kulda 3 (0+0) 1 0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs 1 (-) 4 (-) 3 (-) 2 (-) 2 (-) 5
Edgars Masaļskis 0 (-) 2 (-) 1 (-) 3 (-) 3 (4)
Artūrs Irbe 3 (-) 1
Ervīns Muštukovs 0 (-) 0 (-) 0 (2)
Andrejs Zinkovs 0 (-) 0 (-) 0 (2)
Māris Jučers 0 (-) 0 (1)
Juris Klodāns 0 (-) 0 (1)
Dmitrijs Žabotinskis 0 (-) 0 (1)

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

LAT_Ol_kval_2013_febr_DR_facebook_N6

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Pēc nesabradātās Dānijas un nesaplēstās Francijas

Posted by petrovich27 uz 2012/12/18

Sotnieks_Dinamo_vs_HK_Riga_2011-07-29_HK_Riga_ofic_profils_facebook_comRegulāro čempionātu pauzes laikā Latvijas valstsvienība, ja labāk patīk – Latvijas otrā izlase, aizvadīja Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) turnīru Lionā, Francijā. Ja kāds bija iecerējis, ka Latvija jebkurā sastāvā plēsīs un bradās Dāniju, Franciju un Slovēniju, tad sanāca vilšanās. „Pierunāt” izdevās vien Slovēnijas izlasi. Kontekstā ar izlasi un EIHC turnīru arī 10. – 16. decembra nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4.

1. Kristaps Sotnieks

Tā kā Lionas ledus arēnas interneta taupības programmas apstākļos spēļu „bildes” translācijā nebija pieejams pilnīgi viss Latvijas izlases sniegums, tad kopējā spēļu vērtējumā jāpaļaujas uz video piegriezumiem, statistiķu godprātību un aculiecinieku spriedumiem.

Latvijas izlases spēlētāju individuālā snieguma summā viens no 3 rezultatīvākajiem valstsvienībā ir izrādījies aizsargs Kristaps Sotnieks. Viņam 3 spēlēs sakrāti 3 punkti (1+2) un neitrāls lietderības koeficients. Trīs punkti un tāda pati to proporcija (1+2) ir vēl diviem kolēģiem – uzbrucējiem, taču Sotnieks, saskaņā ar „darba aprakstu”, ir aizsargs. Tātad šī ampluā spēlētājiem punktu guvumi ir īpašs „bonuss”.

2. Roberts Jekimovs

Ikdienā Somijas stiprākajā līgā aizņemtais uzbrucējs Roberts Jekimovs uzrādīja pieklājīgu noderību arī Latvijas valstsvienībai. EIHC turnīra 3 spēlēs Jekimovs izcīnīja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Uz EIHC turnīrā startējušās Latvijas izlases komplekta fona Roberts Jekimovs sevi uzrādīja kā viens no valstsvienības līderiem, saņemot „pluspunktus”, ar kuriem vajadzētu būt pietiekoši, lai viņu bez ilgas spriešanas un vērtēšanas aicinātu uz izlasi arī olimpiskās kvalifikācijas turnīrā februārī. Atliek vien novēlēt veselību.

3. Miks Indrašis

Latvijas gada balvai sportā 2012 nominācijā „Gada uzlecošā zvaigzne” nosauktā Mika Indraša spīdums, tuvojoties gada nogalei, bija sācis palikt mazāk spožss. Rīgas Dinamo, meklējot savu spēli, sāka izņemt Miku Indraši no pirmās maiņas, „miksēt” citos virknējumos un pat atstāt ārpus pieteikuma. Tiesa, gala beigās sezonas sākuma veiksmīgākais virknējums ‘Karsums – Džonsons – Indrašis’ tika izkomplektēts pilnībā, un „pa vienam” šie vīri izskatījās stipri savādāk, lai neteiktu, ka veiksmīgā pirmā maiņa tika pazaudēta. Arī bez Mika Indraša klātbūtnes ne Karsums, ne Džonsons par punktu mašīnu nav kļuvuši. Un neskatoties uz dažu spēļu izlaišanu un „izsūtīšanu” maiņās ar salīdzinoši mazāku spēles laiku, Indrašis ar 18 punktiem (9+9) 28 spēlēs ir otrs rezultatīvākais Rīgas Dinamo ierindā un viens no 3 labākajiem komandas vārtu guvējiem.

Savukārt aizvadītajā nedēļā Miks Indrašis, atrādoties ārpus Dinamo ierindas – Latvijas izlases krāsās, atgādināja, ka viņa rezultativitāte ir likumsakarība. EIHC turnīra 3 spēlēs viņam arī 3 punkti (1+2), bet neitrāls lietderības koeficients. Protams, tās nav zvaigznes no naksnīgās Lionas debesīm, tomēr uz kopējā fona – labi. Jādomā, ka 22 gadus vecais hokejists izlasē var kļūt par vēl rezultatīvāku instrumentu, ja treneri atradīs viņam visatbilstošāko vietu un saskanīgākos partnerus.

4. Artūrs Ševčenko

HK Rīga uzbrucēja Artūrs Ševčenko (dz. 1994.) vārds atšķirībā no vairuma savas komandas biedru nebija minēts Latvijas U-20 izlases decembra treniņnometnes kandidātu sarakstā. Kopā ar dažiem citiem cīņu biedriem, kamēr HK Rīga komandai ir pauze MHL čempionātā, A. Ševčenko tika nosūtīts palīgā citai Dinamo saimniecības jauniešu komandai – Juniors MHL B grupas čempionātā. Aizvadītajā nedēļā „juniori” aizvadīja 2 spēles, un abas pret Prizma-Rīga, vēl vienu MHL B grupas komandu no Latvijas. Šo spēļu summā Artūrs Ševčenko kļuva par rezultatīvāko Juniors ierindā, gūstot 5 punktus (3+2) un lielisku lietderības koeficientu +6. Acīmredzot tieši sniegums šajās divās MHL B grupas spēlēs ir viens no faktoriem, kādēļ Latvijas U-20 izlases treneri, papildinot Latvijas U-20 izlases kandidātu loku, kā vienu no papildu kandidātiem ir izvēlējušies tieši Artūru Ševčenko. „Ielavoties” jau jaunajā nedēļā, jāpiebilst, ka A. Ševčenko ar rezultativitāti atzīmējies arī junioru izlases decembra pirmajā pārbaudes spēlē (0+2 punkti).

P.S. Netālu no Topa

Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.) turpina „art” Kanādas junioru elites druvu WHL līgas ietvaros; viņam Seattle Thunderbirds 3 spēlēs 3 punkti (2+1), bet lietderība negatīva (-1). Cits Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.) ASV koledžas hokeja (NCAA D1) cīņas laukos Minnesota State University komandā aizvadījis 2 spēles, kurās tika pie 3 rezultativitātes punktiem (0+3) un negatīva lietderības koeficienta (-2). Atgādinājumam: šis ir tas pats T.Bļugers, kuru šogad draftēja Pittsburgh Penguins klubs,

Par sniegumu aizvadītajā nedēļā atzīmējami arī no MHL vienības HK Rīga uz Juniors komandu MHL B grupā pārceltie uzbrucēji Dāvis Straupe un Bruno Birzītis (dz. 1995.), abiem 2 spēlēs pa 4 punktiem un atbilstošs lietderības koeficients. D. Straupem 2+2 un +5; B. Birzītim 1+3 un +4.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

P.P.S.

Latvijas izlases spēlētāju statistika EIHC turnīrā Francijā (2012. g. decembrī; saskaņā ar turnīra oficiālo statistiku eihcsite.stats.pointstreak.com; SM = soda minūtes):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM metieni
UZBRUCĒJI
1. Roberts Jekimovs 1989. 3 1+2 +1 12 5
2. Miks Indrašis 1990. 3 1+2 ±0 0 10
3. Lauris Bajaruns 1989. 3 1+1 +2 0 3
4. Vitālijs Pavlovs 1989. 3 1+1 ±0 0 8
5. Juris Štāls 1982. 3 1+1 -2 4 2
6. Ronalds Ķēniņš 1991. 3 0+2 +2 2 7
7. Gunārs Skvorcovs 1990. 2 1+0 +1 2 4
8. Gints Meija 1987. 3 1+0 ±0 2 12
9. Elvijs Biezais 1991. 3 1+0 ±0 2 4
10. Māris Bičevskis 1991. 3 0+1 ±0 4 4
11. Armands Bērziņš 1983. 3 0+1 -1 0 1
12. Artūrs Ozoliņš 1988. 3 0+0 ±0 2 4
13. Andris Džeriņš 1988. 3 0+0 -1 2 8
AIZSARGI
1. Aleksandrs Jerofejevs 1984. 3 0+2 +1 0 5
2. Oskars Bārtulis 1987. 2 0+1 +1 2 5
3. Mārtiņš Jakovļevs 1991. 2 0+0 +1 0 4
4. Kristaps Sotnieks 1987. 3 1+2 ±0 4 9
5. Mārtiņš Porejs 1991. 3 0+2 -1 16 3
6. Māris Jass 1985. 2 1+0 -1 0 2
7. Agris Saviels 1982. 3 0+0 -2 0 11
VĀRTSARGI* dz. sp. sp. laiks atv. % GAA uzv.-zaud.
1. Māris Jučers 1987. 3 146:33 87.1% 3.28 1-1
2. Mārtiņš Raitums 1985. 1 40:00 77.3% 7.50 0-1

*

P.S. Laukuma spēlētājiem pie spēļu skaita norādīta katra spēle, kad konkrētais hokejists ir bijis spēles pieteikumā. * Turnīrā vārtsargu statistikai ir sava specifika – pie uzvarētām un zaudētām spēlēm tiek fiksētas arī spēles ar pēcspēles metieniem (Jučeram – zaudējums), kā vārtu zaudējums tiek fiksēts pēcspēles metiens, ietekmējot atvairīto metienu % un arī GAA aprēķinu.

EIHC Francijas turnīra beigu tabula (2012. g. decembrī):

vieta izlase sp. punkti vārtu st. LAT vs.
1. Dānijas izlase 3 7 8-4 2:3 PM
2. Francijas izlase 3 6 14-8 4:7
3. Latvijas izlase 3 3 10-13
4. Slovēnijas izlase 3 2 5-12 4:3 OT

*

Plašākam ieskatam:

[Attēlā: Kristaps Sotnieks (attēlā pa kreisi) cīņā par teritoriju; foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē pret HK Rīga 2011. gada 29. jūlijā. Foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), MHL, MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Virsaitis iepazīst Kazahstānas un Ukrainas stepes

Posted by petrovich27 uz 2012/12/14

Nolans_2012-12_lhf_lv_NO_Gaetan_Boucheret_hockeyhebdo_comLatvijas izlases sastāvs turnīram Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) nokomplektēts kā šādam pārbaudes spēļu turnīram pieklājas. Astoņi valstsvienības dalībnieki līdz šim nav piedalījušies nevienā pasaules čempionātā vai olimpiādē. Pieciem tādas reizes ir bijušas viena vai divas. Savukārt galvenais treneris Teds Nolans pēta Latvijas hokeja potenciālu un rezerves.

Kāpēc Kazahstānas un Ukrainas stepes? Kazahstānas un Ukrainas nacionālie čempionāti iepriekšējos gadus, salīdzinot ar ierastajiem „pieklājīga” līmeņa hokeja čempionātiem ir rosinājuši smaidu, un arī tagad netrūks hokeja pazinēju, kas par šo valstu hokeja līgu līmeni pavīpsnās. Jo nav taču Krievija, Zviedrija, Somija vai vismaz Šveice, Vācija… Tomēr neskatoties uz to visu, Latvijas izlases „iztaustāmajā” modelī ir iekļauti divi spēlētāji no Kazahstānas Augstākās līgas un trīs hokejisti – no Ukrainas PHL.

Var pieņemt, ka Tedam Nolanam, kura izpratni nav tik ļoti ietekmējuši Eirāzijas hokeja stereotipi kā pašmāju kadrus, ir viens pīpis – kas Vācija, kas Kazahstāna. Tomēr nav arī pirmā reize, kad Nolans ir „redzējis” Kazahstānas čempionātā spēlējošu hokejistu; piemēram, pērnsezonas nogalē diezgan ieredzēto Kobu Jasu. Tāpat galvenais treneris „pazina” virkni citur spēlējošu Latvijas izlases spēlētāju pirms tie pārcēlās uz PHL.

Tendences, pazīmes un realitāte

No mazāk pazīstamo hokeju valstu čempionātiem iekļauto spēlētāju dalība Latvijas izlasē liecina par vairākiem faktiem un tendencēm, un ne tikai par vēlmi pamēģināt plašāku kandidātu loku. Pirmais – stereotipi, piemēram, par Ukrainas un Kazahstānas čempionātu „sētas mačiem” arvien straujāk sāk novecot. Otrs – gribam to vai nē, bet pasaules stiprākajās līgās nozīmīgu lomu „spēlējošu” Latvijas hokejistu skaits lielāks nepaliek, lai neteiktu – saraujas. Protams, var pieminēt Dinamo pienesumu, kas sniedz reālas darbavietas virknei dinamiešu, kas ārpus Rīgas kluba KHL līmenī visdrīzākais, ka nespēlētu. Tāpēc der atcerēties, ka pagaidām Latvijas stihija ir kordziedāšana, bet solistu ir tik, cik ir. Maz vai nemaz.

Vēl kāda atziņa, ko mums (Latvijas izlasei un tās līdzjutējiem) ar pietiekamu regularitāti atgādina vēl nesen „trešās pasaules” hokeja valstis – Dānija, Norvēģija, Francija, Slovēnija… Un savā naivumā un rožainās cerībās piemirstam, ka tās ir izlases, ar kurām mums ir principiālākās spēles. Nevis pret zviedrijām, kanādām, krievijām. Protams, pēc vienas episkas uzvaras pār Krieviju mēs varam pievērt acis uz piecgades zaudējumiem izlasēm, kas pretendē uz dalību pasaules čempionāta „izdzīvošanas grupā”. Bet tieši pret tādām izlasēm spēlējot, būs jācīnās par biļeti uz Soču olimpiskajām spēlēm.

Aizbraukušie un neaizbraukušie

Šoreiz patīkams pārsteigums bija EIHC turnīram Latvijas izlases kandidātu lokā iekļauto hokejistu salīdzinošais jaunums. Nav tā, ka būtu gluži juniori (U-20), kuri, starp citu, gatavojas savam pasaules čempionātam, bet netrūkst arī 1991., 1990., 1989. gados dzimušiem. Tāpat priecē kandidātu loks, kas sniedzas nedaudz plašāk par ierastajām „barotnēm” – Dinamo un citur KHL… Lai gan, pārbaudāmo sastāvā varētu arī būt vairāk ne-dinamiešu. Neskatoties uz Dinamo „galveno spēku” nepiedalīšanos EIHC turnīrā, tik un tā komandas sastāvā ir 9 dinamieši.

Pozitīva iezīme izlasē ir „perifērās redzes” trenēšana, iekļaujot izlases kandidātu sastāvā ne tajās visaugstākajās līgās spēlējošos: piemēram, „kazahstānieti” Artūru Ozoliņu, liepājnieku Lauri Bajarunu, Krievijas otrajā stiprākajā līgā spēlējošo Aleksandru Jerofejevu, arī izlases kontekstā jau aizmirsto Agri Savielu no Ukrainas PHL… Tiesa, Jerofejevs un Saviels tāpat kandidātu lokā nokļuva tikai pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka pirmajā sarakstā (26. novembrī) nosauktie aizsargi Jānis Andersons, Oskars Cibuļskis un Jēkabs Rēdlihs izlasei EIHC turnīrā palīdzēt nevarēs. Aizsargu trūkuma dēļ izlasei arī pievienots Oskars Bārtulis, kuru gan par pārbaudāmo laikam jau nevarētu nosaukt.

Starp citu, izlases kandidātu sākumsastāvā bija nosaukts arī uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kuru tomēr neesot palaiduši jaunie darba devēji – Prāgas Lev, bet viņa vietā aizbrauca Elvijs Biezais. Būtiskas izmaiņas notika arī vārtsargu līnijā. No 3 nosauktajiem kandidātiem EIHC turnīrā ir tikai Māris Jučers, bet nav Edgars Masaļskis un Jānis Kalniņš. Toties ir Mārtiņš Raitums, kura vārds kandidātu vidū sākotnēji nefigurēja.

Drīz pēc nosaukšanas kandidātu sarakstā Liepājas Metalurgs vārtsargs Jānis Kalniņš minēja: „Protams, patīkami redzēt savu vārdu izlases kandidātu sarakstā. Bet tas pagaidām ir tikai kandidātu saraksts, un vēl jau nezinu, vai tikšu sastāvā vai nē. Personīgi neviens neko nav teicis; tā, ka būtu pāragri priecāties, ja vēl droši neko nezinu. Bet vispār šosezon mērķis ir iekļūt izlases sarakstā.” Tā arī sanāca… Bet jācer, ka izlases treneri atradīs laiku „apskatīt” 1991. gadā dzimušo Jāni Kalniņu darbībā. Citādi nereti sanāk, ka izlase vārtsargus un arī laukuma spēlētājus par labiem esam atzīst, ja tos ir pamēģinājusi Dinamo/HK Rīga saimniecība…

Latvijas izlases sastāvs EIHC turnīrā 2012. g. decembrī un statistika pēc spēles pret Dānijas izlasi (2012-12-13; saskaņā ar turnīra oficiālo statistiku eihcsite.stats.pointstreak.com; SM = soda minūtes):

spēlētājs dz. līga klubs PČ izl. OS izl. sp. EIHC punkti EIHC ± EIHC metieni EIHC SM EIHC
UZBRUCĒJI
1. Roberts Jekimovs 1989. SM-liiga (Som. 1.) SaiPa 1 0 1 1+1 ±0 2 0
2. Vitālijs Pavlovs 1989. KHL Dinamo (Rīga) 0 0 1 1+0 ±0 3 0
Mestis (Som. 2.) Jokipojat
3. Gints Meija 1987. KHL Dinamo (Rīga) 3 1 1 0+0 ±0 5 0
4. Miks Indrašis 1990. KHL Dinamo (Rīga) 1 0 1 0+0 ±0 3 0
5. Elvijs Biezais 1991. KHL Dinamo (Rīga) 0 0 1 0+0 ±0 1 0
6.- 7. Lauris Bajaruns 1989. Baltkr. 1. Liepājas Metalurgs 0 0 1* 0+0 ±0 0 0
Armands Bērziņš 1983. PHL (Ukr. 1.) Kompaņjon-Naftogaz 5 2 1 0+0 ±0 0 0
8. Ronalds Ķēniņš 1991. NLA (Šv. 1.) ZSC Lions 2 0 1 0+0 ±0 2 2
9.- 10. Artūrs Ozoliņš 1988. Kazahst. 1. Arlan 0 0 1 0+0 ±0 1 2
Gunārs Skvorcovs 1990. KHL Dinamo (Rīga) 0 0 1 0+0 ±0 1 2
Baltkr. 1. Liepājas Metalurgs
11. Andris Džeriņš 1988. KHL Dinamo (Rīga) 3 0 1 0+0 -1 3 0
12.- 13. Māris Bičevskis 1991. KHL Dinamo (Rīga) 0 0 1 0+0 -1 0 0
Juris Štāls 1982. PHL (Ukrainas 1.) Kompaņjon-Naftogaz 5 0 1 0+0 -1 0 0
AIZSARGI
1. Oskars Bārtulis 1987. KHL Donbass 3 1 1 0+0 +1 2 0
2. Aleksandrs Jerofejevs 1984. VHL (Krievijas 2.) Kubaņ 5 0 1 0+2 ±0 0 0
3. Kristaps Sotnieks 1987. KHL Dinamo (Rīga) 4 1 1 0+0 ±0 2 2
4. Mārtiņš Porejs 1991. KHL Dinamo (Rīga) 0 0 1 0+0 ±0 0 12
Baltkr. 1. Liepājas Metalurgs
MHL HK Rīga
5. Agris Saviels 1982. PHL (Ukrainas 1.) Kompaņjon-Naftogaz 5 1 1 0+0 -1 2 0
6. Māris Jass 1985. DEL (Vācijas 1.) Hannover Scorpions 2 0 1 0+0 -2 0 0
-. Mārtiņš Jakovļevs 1991. Mestis (Somijas 2.) Jokipojat 0 0 0
VĀRTSARGI dz. līga klubs PČ izl. OS izl. sp. EIHC atv. % EIHC atv. met. EIHC GAA EIHC SM EIHC
1. Māris Jučers 1987. KHL Dinamo (Rīga) 2 (1) 0 1 (65:00) 91.30% 21 no 23** 1.85 0
Mārtiņš Raitums 1985. Kazahstānas Augst. līga Beibaris 5 (3) 0 0 (0:00)

P.S. * Lauris Bajaruns fiksēts spēles pieteikumā, bet pārbaudāms, vai bijis laukumā. ** EIHC statistiķi vārtsargiem kā metienu un vārtu zaudējumu ieskaita arī pēcspēles metienu izšķirošo bullīti. Attiecīgi Jučeram skaitās saņemti 24 metieni un 3 vārtu zaudējumi, no kā tad arī mainās atvairīto metienu % un GAA.

Izziņām:

  • Latvijas un Dānijas izlašu spēles statistika (2012-12-13) – eihcsite.stats.pointstreak.com
  • Latvijas izlases sastāvs EIHC turnīrā Francijā (gala versija 2012-12-13) – lhf.lv
  • Latvijas izlases kandidāti EIHC turnīram (nosaukti 2012-11-26) – lhf.lv

[Attēlā: Teds Nolans EIHC turnīrā Francijā 2012. gada decembrī. Foto avots: lhf.lv (Gaetan Boucheret, hockeyhebdo.com).]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas izlases “gaidīšanas svētki” tuvojas beigām

Posted by petrovich27 uz 2012/04/17

pēc atgriešanās no Dānijas izbraukuma Latvijas izlase Piņķu ledus hallē turpina “briest” pasaules čempionātam. sagatavošanās posma kārtējie atskaites punkti ir paredzēti 20. un 21. aprīlī, uzspēlējot pret Krievijas izlasi Euro Hockey Challenge turnīra ietvaros. Latvijas valstsvienības treniņnometne “mesijas” negaida un izlases sastāva skaitliski lielākā daļa ir treneru rīcībā, taču daži spēlētāji sastāvu vēl varētu izdaiļot. kuri?

Ziemeļamerikas izslēgšanas spēļu gaita ir viena no mazāk prognozējamām lietām izlases kontekstā, taču Eirāzijā notiekošo čempionātu izskaņa vēl aprīļa otrajā pusē atbrīvos virkni hokejistu, kas ir nosaukti Latvijas izlases kandidātu sarakstā. “pēdējie metri” savos čempionātos atlikuši aizsargam Aleksandram Jerofejevam Slovākijā, vārtsargam Ervīnam Muštukovam Dānijā, vārtsargam Mārtiņam Raitumam Kazahstānā, uzbrucējam Ronaldam Ķēniņam Šveicē un aizsargam Georgijam Pujacam Krievijā.

izlases rīcībā, vismaz teorētiski, varētu nonākt kandidātu sarakstā “izvietotie” un obligāto sezonu noslēgušie Liepājas Metalurgs komandas puiši – uzbrucēji Artūrs Mickēvičs, Gunārs Skvorcovs un vārtsargs Jānis Kalniņš. taču, ja vērtē reāli, tad – jo tuvāk maijs (t.i., pasaules čempionāts), jo mazāk eksperimentu ar izlases sastāvu ir gaidāmi. iespējams, kāds no liepājniekiem arī nonāks treniņnometnē, taču tas drīzāk būs apstākļu spiests izņēmums, nevis likumsakarība, jo pamazām tuvojas stadija, kurā kandidāti jau tiek “atsijāti”, nevis meklēti. jāpiebilst, ka Skvorcovs treniņos un vienā aprīļa pārbaudes spēlē “pie Nolana” jau ir bijis.

ir skaidrība par pirmajiem diviem vārtsargiem – Edgaru Masaļski un Māri Jučeru, bet trešais vēl tiek “zīlēts”. acīmredzot izlases treniņos palīdzošais Gudļevskis tas nebūs. paliek atklāts jautājums, cik liela būs iespēja un vajadzība “apskatīt” visus trīs pārējos – Kalniņu, Muštukovu, Raitumu?

“obligātais” Ivanāns

Calgary Flames vadība ir sniegusi oficiālu atļauju “spēka uzbrucējam” Raitim Ivanānam pievienoties Latvijas izlasei, taču pats Ivanāns “pa ceļam” uz izlasi aizķēries, risinot savus privātas dabas jautājumus. vismaz pagaidām nav arī nekādas garantijas, ka viņš pievienosies izlasei, taču, ja pievienosies – sastāvā būs jāiekļauj obligāti. jo tādi ir nosacījumi par hokejistu izsaukšanu ar NHL vienvirziena līgumiem. tādēļ arī vēl viens atklāts jautājums, cik lielā mērā Raitis Ivanāns izdaiļos izlasi, ja pievienosies tās sastāvam?

vēl no Ziemeļamerikas tiek gaidītas ziņas no aizsarga Oskara Bārtuļa “īpašniekiem” – Phialdelphia Flyers: laidīs vai nelaidīs? pats Bārtulis esot gatavs. citiem ziemeļamerikāņiem sezonas peripetijas ar NHL vai AHL izslēgšanas spēlēm var ievirzīties dažādi. teorētiskas cerības, pievienojot sastāvam vismaz čempionāta gaitā, ir uz uzbrucēju Kasparu Daugaviņu un aizsargu Artūru Kuldu. kandidātu sarakstā ir arī Ziemeļamerikas junioru līgās spēlējošie Zemgus Girgensons un Kristiāns Pelšs, taču ar katru play off spēli viņu iespējamā pievienošanās izlasei kļūst tālāka. ne tikai tādēļ, ka viņu komandas aizvada labu sezonu, bet arī tāpēc, ka paliek arvien mazāka iespējamība šos puišus “pārbaudīt” izlases kontekstā.

HK Rīga “frakcija” izlasē

uzbrucēji Miks Indrašis, Juris Upītis, Elvijs Biezais ir pamanāmi apliecinājuši, ka dalība Latvijas nacionālās izlases pārbaudes spēlēs ir daudz augstāka motivācija par pēcsezonas spēlēm HK Rīga, Juniors un pat Dinamo krāsās. divās pārbaudes spēlēs pret Dānijas izlasi puiši ir atzīmējušies ar cīņassparu, rezultativitātes punktiem un/vai lietderības plusiem, kā visa trūkumu viņiem pārmeta “spaidu darbu” laikā. ne pārāk auglīga “katorga” viņiem bija pēc HK Rīga MHL sezonas beigšanās – spēles Dinamo sistēmas trešajā komandā Juniors tās play off cīņās Latvijas Virslīgā un Dinamo nosaukuma pārstāvēšana draudzības spēlē pret Igaunijas izlasi. Biezajam vēl fiksēta dalība HK Rīga un Juniors apvienotajā komandā pret Latvijas U-18 izlasi.

Latvijas izlases kandidātu sarakstā ir un “dāņu spēlēs” piedalījās arī HK Rīga aizsargi Mārtiņš Jakovļevs, Mārtiņš Porejs un arī nosacīti, kā otrais numurs bez spēles laika, vārtsargs Kristers Gudļevskis. par daļējiem HK Rīga pārstāvjiem var uzskatīt arī uz izlases sastāvu kandidējošos Māri Bičevski un Robertu Bukartu. Bičevskis traumas dēļ nevienu pārbaudes spēli izlases krāsās šopavasar vēl nav aizvadījis, taču jau 18. aprīlī, saskaņā ar LHF sniegto informāciju, plāno “kāpt zirgā” – t.i. uz slidām.

konkurence jaunākajā kļūst sīvāka?

Latvijas izlases treniņnometni papildinot ar gaidītajiem kadriem pēc Eirāzijas pēdējām izslēgšanas spēlēm, izlases sastāvā paliek arvien mazāk vietas Dinamo “jaunatnei”. t.sk., 1990. – 1992. gados dzimušajiem HK Rīga puišiem, kas piedalās Latvijas izlases sagatavošanas posmā, ne tikai “aizpildot” sastāvu pilnvērtīgiem treniņiem. katrs “ivanāns” vai “pujacs” attālinās “jaunos – perspektīvos” no spēlēšanas katrā nākamajā pārbaudes spēlē, nemaz nerunājot par dalību pasaules čempionātā.

jādomā, ka neviens no jaunajiem hokejistiem liekas ilūzijas nelolo; taču – kamēr katrs konkrētais hokejists ir treniņnometnē, viņš ir vajadzīgs izlasei, un iespēja pastāv. protams, ar sniegumu spēlēs pret Dānijas izlasi (2:1 un 4:1) HK Rīga puišiem var nepietikt, lai “rezervētu” vietu sastāvā. par Robertu Bukartu šajā kontekstā ir mazāk diskusiju, taču arī Miks Indrašis ir diezgan labi pastrādājis, lai Dānijā nopelnītu plusiņus, kas var kļūt izšķiroši, treneriem apsverot izlasē iekļaujamo vai līdzi ņemamo rezervistu kandidatūras. it īpaši, ja izlase nevarēs saņemt visus potenciāli iespējamos uzbrucējus.

Latvijas izlases maiņu sadalījums 17. aprīļa rīta treniņā:

uzbrucēji aizsargi
SARKANIE: Indrašis – Sprukts – M. Rēdlihs Galviņš – Kr. Rēdlihs
MELNIE: Saulietis – A. Širokovs – Cipulis Cibuļskis – Tribuncovs
ZILIE: Bukarts – Bērziņš – Meija Sotnieks – Laviņš
BALTIE: K. Jass – Džeriņš – Štāls Andersons – Porejs
DZELTENIE: Biezais – Upītis – Macijevskis Jakovļevs
vārtsargi: Masaļskis; Jučers; Gudļevskis

*

Latvijas izlases dalībnieki un viņu statistika Euro Hockey Challenge 4 spēlēs 2012. gada aprīlī (kā arī klātbūtne 17. aprīļa treniņā un statuss attiecībā uz izlasi):

spēlētājs dz. sp. punkti +/- SM izl. treniņā statuss
UZBRUCĒJI
1. Mārtiņš Cipulis 1980. 4 2+2 +3 0
2. Ģirts Ankipāns 1975. 3 1+2 +1 0 kopj veselību; prognozē atsākt treniņus
3. Miks Indrašis 1990. 2 2+0 +2 0
4. Roberts Bukarts 1990. 4 2+0 0 0
5. Aleksejs Širokovs 1981. 4 1+1 +1 4
6. Koba Jass 1990. 4 1+0 0 6
7. Gints Meija 1987. 4 0+1 -1 0
8. Armands Bērziņš 1983. 4 0+1 -1 4
9. Juris Upītis 1991. 2 0+0 +2 2
10. Elvijs Biezais 1991. 2 0+0 +1 0 papildinājums kandidātu sarakstā
11. Gunārs Skvorcovs 1990. 1 0+0 0 0 par LM spēlētāju pievienošanos izlasei precīzu ziņu nav
12. Roberts Jekimovs 1989. 2 0+0 0 0 kopj traumu; prognozējami PČ nespēlēs
13. Juris Štāls 1982. 4 0+0 -1 2
14. Miķelis Rēdlihs 1984. 2 0+0 -1 2
15. Kaspars Saulietis 1987. 2 0+0 -1 29
16. Jānis Sprukts 1982. 1 0+0 -1 0
17. Aleksandrs Macijevskis 1975. 4 0+0 -2 0
AIZSARGI
1. Atvars Tribuncovs 1976. 4 0+2 +2 0
2. Rodrigo Laviņš 1974. 3 0+0 +2 0
3. Krišjānis Rēdlihs 1981. 2 0+1 +1 0
4. Oskars Cibuļskis 1988. 4 0+1 +1 4
5. Guntis Galviņš 1986. 2 0+1 0 0
6. Kristaps Sotnieks 1987. 4 1+0 -1 2
7. Mārtiņš Jakovļevs 1991. 3 0+1 -1 0
8.-9. Jānis Andersons 1986. 3 0+0 -1 0
8.-9. Mārtiņš Porejs 1991. 3 0+0 -1 0
VĀRTSARGI dz. sp. (laiks) GAA atv. % SM izl. treniņā statuss
1. Māris Jučers 1987. 3 (178:45) 1.68 93.51% 0
2. Edgars Masaļskis 1980. 1 (64:25) 2.79 90.00% 0
3. Kristers Gudļevskis 1992. 0 (0:00) 0

* stats.swehockey.se nepareizi aprēķināts Masaļska GAA (3.73), ierēķinot kā vārtu zaudējumu arī pēcspēles metienu iespējams, neprecīzs arī atvairīto metienu procents.

Latvijas izlases kandidātu sarakstā iekļautie spēlētāji un viņu statuss (2012-04-17):

ampl. spēlētājs dz. izl. treniņos statuss
U Māris Bičevskis 1991. kopj veselību; 18. apr. plānots kāpt uz slidām
U Lauris Dārziņš 1985. kopj veselību; prognozējami PČ nespēlēs
U Kaspars Daugaviņš 1988. Ottawa Senators un NHL play off procesā
U Andris Džeriņš 1988. trenējas uz pilnu slodzi
U Zemgus Girgensons 1994. Dubuque Fighting Saints un USHL (ASV) play off procesā
U Toms Hartmanis 1987. kopj traumu; PČ nespēlēs
U Raitis Ivanāns 1979. Calgary Flames atbrīvojusi izlases rīcībā; kopj pers. lietas
U Mārtiņš Karsums 1986. tikko operēts; PČ nespēlēs
U Ronalds Ķēniņš 1991. ZSC Lions un NLA (Šveice) play off beidzas 17. aprīlī
U Artūrs Mickēvičs 1991. par LM spēlētāju pievienošanos izlasei precīzu ziņu nav
U Herberts Vasiļjevs 1976. PČ nespēlēs
U Kristiāns Pelšs 1992. Edmonton Oil Kings un WHL (Kanāda) play off procesā
A Oskars Bārtulis 1987. gaida Adirondack Phantoms kluba (AHL) lēmumu
A Māris Jass 1985. kopj traumu; PČ nespēlēs
A Aleksandrs Jerofejevs 1984. HC Slovan Bratislava un Slovākijas ekstralīgas play off beidzas ne vēlāk par 21. apr.
A Artūrs Kulda 1988. St. John’s IceCaps un AHL play off procesā
A Georgijs Pujacs 1981. Avangard un KHL play off beidzas ne vēlāk par 25. apr.
A Jēkabs Rēdlihs 1982. kopj veselību
A Arvīds Reķis 1979. sagaidījis ģim. papildinājumu; PČ nespēlēs
V Jānis Kalniņš 1991. par LM spēlētāju pievienošanos izlasei precīzu ziņu nav
V Ervīns Muštukovs 1984. Odense Bulldogs un AL-Bank Ligaen (Dānija) play off beidzas ne vēlāk par 20. apr.
V Mārtiņš Raitums 1985. Beibaris un Kazahstānas Augstākās līgas play off beidzas ne vēlāk par 29. apr.

*

izziņām:

[foto fiksēts pēc Latvijas izlases spēles pret Norvēģijas izlasi 2011. gada 25. aprīlī; foto avots: lhf.lv.]

Posted in HK Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Nolana iepazīšanās ar Latvijas hokeja virtuves inventāru

Posted by petrovich27 uz 2012/02/11

Latvijas izlases sniegums Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) turnīrā Norvēģijā smalkiem hokeja gardēžiem varētu sagādāt maz baudas un daudz pēcgaršas… bet, ja atceras, ka šis produkts vēl nav gatavs un nav paredzēts baudīšanai, tad EIHC ir normāls (hokeja) virtuves šovs, kurā šefpavārs Teds Nolans iepazīstas ar virtuves inventāru.

Latvijas izlases spēles Euro Ice Hockey Challenge turnīrā par īpaši baudāmām varētu nosaukt tikai pēc hokeja ļoti izbadējies vērotājs. ir skaidrs, ka šīs spēles bija no obligātās programmas un no sērijas “ragaviņu vilkšanas kalnā”. tikpat skaidrs, ka spēles skaistums un rezultāts nebija iekļauts izrādes cenā. svarīgākais ir kas cits – biedrs Nolans ir nogaršojis Latvijas hokeja pīrāgu. arī daži jaunie, kas citkārt pie teikšanas nebūtu tikuši, bet tagad “piedebitējuši” sastāvu, ir pārbaudīti, apskatīti, mēģinājuši izpausties. iespēja ir bijusi dota.

un neskatoties uz pārbaudāmo sastāvu, no kura pasaules čempionātā būs sastopama puse vai mazāk spēlētāju, Latvijas izlase ir uzspēlējusi pēcspēles metienus ar Dānijas izlasi un uzvarējusi tikpat eksperimentālo Francijas izlasi. protams, maz, ja uzskatām ka hokeja lielvalstij Latvijai ir jāsit visādas Norvēģijas, Dānijas un Francijas vienmēr un ar lielu rezultātu. bet, ja skatāmies uz debitantu apjomu laukumā un uz treneru komandtiltiņa, un atceramies komandas vienīgo koptreniņu pirms turnīra trešdaļkomandas apjomā, tad “ir okei”.

EIHC Norvēģijas turnīra gala tabula (2012. g. februārī):

vieta izlase spēles vārtu st. punkti Latvija vs.
1. Norvēģija 3 11-5 8 1:2
2. Dānija 3 9-10 5 2:3 PM
3. Latvija 3 5-6 4
4. Francija 3 3-7 1 2:1

*

Euro Ice Hockey Challenge turnīra gaitā “atradumu” Latvijas izlases ierindā nebija… nav tā, ka tādi īpaši tiktu prognozēti, un nav arī eksperimentālais sastāvs izgāzies, bet tāda nothing special sajūta nepamet. taču, kā jau prognozēts, likmes bija uz Dinamo uzbrukuma trijnieku “Bukarts – A.Džeriņš – Meija“, kurā vienīgā jautājuma zīme pirms turnīra bija Andris Džeriņš un viņa varēšanas pēc atkopšanās no traumas. tāpat nebija šaubu, ka aizsargu ierindā “pasvītrojums” likts zem Dinamo uzvārdiem Sotnieks, Cibuļskis, kā arī Andersons. interesi, protams, raisīja Atvara Tribuncova atgriešanās Latvijas izlasē, taču diemžēl jau pirmajā spēlē gūtais savainojums vairāk par šo vienu spēli neļāva viņam pacīnīties un, iespējams, pārliecināt par savu noderību izlasei pasaules čempionātā.

Latvijas izlases poztīvo vērojumu TOP 3 EIHC turnīrā

1. Džeriņš var! Andris Džeriņš pēdējo spēli Dinamo ierindā bija aizvadījis 3. oktobrī, kad pret SKA tika gūta trauma un iestājās ilgs atkopšanās process. uz jautājumu “pēc kā Džeriņš izskatīsies?” atbilde EIHC turnīrā ir atradusies. sprēgājošu spēka spēli un apbrīnojami precīzu saprašanos aizvērtām acīm ar partneriem Robertu Bukartu un Gintu Meiju nevarēja saskatīt, un diez vai kāds to gaidīja, bet kopējais iespaids par Džeriņa formu palika labs. jādomā, ka izlases un vienlaikus Dinamo treneri Artis Ābols un Viktors Ignatjevs šo prieka vēsti būs aiznesuši līdz Dinamo galvenajam. vai tas nozīmē, ka Bičevska spēles laiks Dinamo ierindā ir beidzies, būs iespēja pamanīt jau drīzumā…

2. pēdējās minūtes vārtu guvumi. protams, meistarība un iemaņas netiek nodotas mantojumā citam izlases sastāvam kopā ar tā nosaukumu, taču nevar nepriecēt turnīra divās spēlēs iestudētie vārtu guvumi pamatlaika pēdējā minūtē, nomainot vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju. nav daudz tādu reižu, kad kad tas izdodas, bet šoreiz bilance 2:0 . lai arī pretiniekos nebija ne Kanādas olimpiskā izlase, ne Zviedrijas parastā, tik un tā apsveicami.

3. jaunatne nenobijās. Latvijas izlases plašais debitantu loks ar 1990. – 1992. gados dzimušajiem lika aizdomāties, cik viņi visi būs gatavi uzspēlēt pieaugušo hokeju. protams, meistarības katram ir tik daudz, cik ir, bet vecāko “būdu” priekšā jaunpienācēji nenodrebēja. kas ir saimnieks Latvijas izlases vārtu priekšā, laiku pa laikam centās atgādināt šī izlases modeļa jaunākais spēlētājs – aizsargs Artūrs Salija (dz. 1992.). pagrūstīties ar augumā pārākiem “troļļiem” (mīļš Norvēģijas izlases spēlētāju apzīmējums) nekautrējās arī Vladislavs Dobreņkijs (dz. 1991.). arī pārējie debitanti nedrebēja.

pēcvārds

interesanti bija pavērot tos Dinamo komandas puišus, kuri centās būt izlases līderi, neskatoties uz to, ka savā darba ikdienā savā klubā ne vienmēr tiek spēlēt, ir regulārā rotācijā un/vai “nes klavieres” ceturtajā vai kādā citā maiņā. brīžam izdevās, bet citkārt ne pārāk. protams, lai uzņēmība un radošums varētu izpausties, ir nepieciešams meistarības “iztikas minimums”. jādomā, vairumam februāra modeļa izlases puišiem, kuri nāk no Dinamo komandas puses, šis minimums ir. bet kas pietrūka? ticība saviem spēkiem vai tomēr meistarība?

Latvijas izlases spēlētāju statistika Euro Ice Hockey Challenge turnīrā Lērenskūgā (Norvēģijā; 2012. g. februārī; pēc komandas visām 3 spēlēm):

spēlētāji dz. spēles punkti +/- SM
UZBRUCĒJI
Gints Meija 1987. 3 1+2 +2 0
Roberts Bukarts 1990. 3 1+1 +1 0
Andris Džeriņš 1988. 3 1+1 +1 0
Juris Štāls 1982. 3 1+0 +1 4
Mārtiņš Cipulis 1980. 3 0+0 +2 14
Ronalds Ķēniņš 1991. 3 0+0 +1 4
Juris Upītis 1991. 3 0+0 +1 4
Artūrs Mickēvičs 1991. 3 0+0 0 0
Jānis Straupe 1989. 3 0+0 0 0
Sergejs Pečura 1987. 3 0+0 0 0
Vladislavs Dobreņkijs 1991. 3 0+0 0 2
Gunārs Skvorcovs 1990. 3 0+0 0 2
Miks Indrašis 1990. 3 0+0 -1 0
AIZSARGI
Jānis Andersons 1986. 3 0+2 +2 0
Mārtiņš Porejs 1991. 3 0+0 +2 14
Kristaps Sotnieks 1987. 3 1+0 +1 0
Oskars Cibuļskis 1988. 3 0+1 +1 2
Edgars Dīķis 1991. 3 0+0 0 0
Artūrs Salija 1992. 3 0+1 -1 4
Atvars Tribuncovs 1976. 1 0+0 -1 0
VĀRTSARGI dz. sp. (sp.laiks) GAA atv.% SM
Māris Jučers 1987. 1 (60:00) 1.00 96.4% 0
Edgars Masaļskis 1980. 2 (124:16) 1.93 94.2% 0

*

P.S. pirms EIHC turnīra Latvijas izlases sastāvā oficiāli un pusoficiāli tika nosaukti arī Armands Bērziņš, Māris Bičevskis, Toms Hartmanis, Alberts Iliško, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Jānis Kalniņš, Rodrigo Laviņš, Mārtiņš Raitums, Ēriks Ševčenko, kuri turnīrā nepiedalījās un tika aizstāti dažādu iemeslu dēļ.

izziņām: Latvijas izlases spēlētāju statistika EIHC turnīrā (2012. g. februārī) – eihcsite.stats.pointstreak.com

[gan Ginta Meijas un Norvēģijas izlases vīru kopfoto, gan Andra Džeriņa un Norvēģijas valstsvienības spēlētāju attēls fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Norvēģijas izlasi 2011. gada 26. aprīlī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas izlase cīņā pret stereotipiem

Posted by petrovich27 uz 2011/05/07

SECINĀJUMI, SECINĀJUMI un uz nākotni orientēts darbs ir viss, kas vajadzīgs pēc Latvijas izlases “nobuksēšanas” ar 2:3 PM (pret Dānijas izlasi) un 2:5 (pret Slovēnijas izlasi) savā svarīgākajā un savā līdz šim kritiskākajā spēlē šī gada pasaules čempionātā. nav nepieciešama vainīgo meklēšana, “slānīšana” un savu cerību nepiepildījuma “apdzēšanas” mēģinājumi. ir nepieciešami SECINĀJUMI un DARBS. tik un tā, vai vieta pasaules elitē tiks saglabāta vai netiks.

un vēl noderētu iesūnojušu stereotipu pārskatīšana. iespējams, kāds no tiem arī ir patiesība joprojām, taču pašreiz daļa no izlases vērtībām un dogmām balstās uz puspamatotu ticību, uz pieņēmumiem, izbijušām patiesībām… vai visam ir reāls segums?

stereotips nr. 1.: Latvijas izlase ir stabila elites Top 10 valstsvienība

šādu ticību ir barojis fakts, ka laiku pa laikam “labos gados” Latvijas izlase ir uzlēkusi līdz savā pirmajā elites sezonā atstātajai latiņai – 7. vietai. pēdējā reize pavisam nesen – pirms 2 gadiem. otrs faktors, kas regulāri uztur pašapziņu – Latvijas izlase mēdz “sakost” hokeja lielvalstu komandas. taču der atcerēties, ka “labi zobi” ir izauguši arī tām valstsvienībām, kuras vēl nesen esam uzskatījuši par lielā hokeja “autsaideriem” – Dānijai, Slovēnijai, Norvēģijai… tā pati Slovēnija šogad pasaules čempionāta A apakšgrupā uzskatāmi pabojāja nervus Krievijas, Slovākijas un Vācijas izlasēm. atšķirība ir tā, ka Slovēnijas valstsvienība mācēja ne tikai “skaisti zaudēt”, bet arī iecirst zobus Latvijas izlases sastingušajā “ķermenī”, izsūcot līdz 0:5. bet panākt 2:5 Latvijas izlasei jau bija minimālās pieklājības pienākums…

“pusnakts jautājums”: kura tad ir objektīva Latvijas izlases vieta principā un neņemot vērā šī konkrētā čempionāta sniegumu? un kāpēc? arguments, ka citās “trešās hokeja Eiropas” valstīs nemāk spēlēt hokeju, ir sirma, sirma pagātne. banāla frāze, bet fakts.

stereotips nr. 2.: Latvijas izlasi “kā parasti” trenē “nekam nederīgs” treneru korpuss

“jaunlaiku” Latvijas hokejā, iespējams, būtu grūti atrast trenerus ar labāku CV Latvijas izlases kontekstā un vispār. Oļegs Znaroks kā treneris ar izlasi strādā ne pirmo gadu, bet tajā spēlēja “kopš dzimšanas”. ir “gājis līdzi” Latvijas U izlasēm un savā maizes darbā ir labi novērtēts – 2010. gadā tika apbalvots kā labākais KHL treneris. Harijs Vītoliņš kā asistents ir gājis līdzi Znarokam “caur uguni un ūdeni” visur vai gandrīz visur. ir speciālisti, kas apgalvo, ka Vītoliņš “ir vismaz puse no Znaroka” kā trenera. savukārt, galvenā trenera otrais palīgs ir Leonīds Beresņevs, kurš kā galvenais treneris ir bijis Latvijas izlases līdzšinējos “atslēgas momentos” – izcīnot “ceļazīmi” uz eliti 1996. gada aprīlī Eindhovenā, startējot pirmajā pasaules čempionātā elitē 1997. gada pavasarī Somijā, dramatiskās kaujās izcīnot tiesības spēlēt olimpiādē – kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī. treneru sastāvs – nenoliedzami Latvijas trenējošā sastāva aktuālākais zieds. ko gan vēl varētu vēlēties?

nenāk ne prātā noniecināt Latvijas izlases treneru kompetences līmeni. Oļegs Znaroks var patikt vai nepatikt, bet viņš ir cīnītājs, kapātājs, savu uzskatu un “vietas” patriots. nereti gan dominē Znaroks-spēlētājs pār Znaroku-treneri, jo viņš drīzāk ir komandas kapteinis, viens no izlases hokejistiem, tikai laukumā netiek. tādēļ kritiskās situācijās mēdz būt bezpalīdzīgs, jo pats laukumā nedodas un “kalnus gāzt” uz ledus nevar. te nu trenerim Znarokam ir kur augt, lai prastu risināt problēmas laukumā ar svešām nūjām un elkoņiem.

cits stāsts, ka treneru nomaiņas tiek sagaidītas kā “jaunas vēsmas”, pārmaiņas pat pārmaiņu pēc. iespējams, lai treneri augtu un attīstītos kopā ar izlasi, tiem nav jābūt pašiem labākajiem, atzītākajiem, redzamākajiem. acīmredzot, svaru kausos arvien lielāku svaru gūst treneru motivētība, vēlme sasniegt jaunus augstumus.

“pusnakts jautājums”: kura Latvijas treneru “kombinācija” labāk zina Latvijas labākos hokejistus, pārzina Latvijas hokeja drēbi un būtu garantēti labāka versija 2011. gada pasaules čempionātam? neņemot vērā argumentus par sejas apmatojuma vai citu subjektīvu elemetu patikšanu/nepatikšanu? der atcerēties, ka valtsvienības pastāvēšanas vēsturē nav neviena galvenā trenera, kuram “saskanētu” ar visiem izlases spēlētājiem vai kandidātiem.

stereotips Nr. 3.: Latvijas izlasē pietrūkst “centru”, vārtsargu utt.

ik sezonu kā no jauna “piedzimst” ģandrīz nebijusi probēma – Latvijas izlasei pēkšņi pietrūkst centra uzbrucēji. turpat netālu – roku rokā ar “centru” trūkumu dominē diezgan mitoloģisks apgalvojums, ka Latvijas izlasei ir tikai viens vārtsargs. mitoloģisks tāpēc, ka nav īsti iespējas to pārbaudīt, bet ir akla pārliecība. ir diezgan pārliecionoši iekultivēta “bedre” starp definētajiem vārtu “pirmajiem numuriem” un pārējiem. Latvijas izlases vārtos, protams, vairāk pelnīti nekā nepelnīti ir uzbūvēts tronis Artūram Irbem un pēc viņa karjeras beigām – Edgaram Masaļskim. visi pārējie tomēr “pa lielam” ir skatīti tikai kā vairāk vai mazāk labi ielāpi pirmo nevarēšanas gadījumos – arī Naumovs, Skudra u.c.

bet vai aiz “ikonu” mugurām esošie vārtsargi ir tā “pa riktīgam” gatavoti un sagatavoti, lai “pirmā numura” nespēlēšanas vai “neražas” gadījumā nebūtu nacionālā traģēdija? tā kā tas nav 1 – 2 sezonu darbs, tad tas parasti tiek atlikts – vai nu cerot, ka esošais “pirmais numurs” vismaz kā Berlīnes mūris izvilks dažas desmitgades, vai nu gaidot, ka pēkšņi kaut kur atradīsies kāds “jauns Irbe”.

“šaurās vietas” ir jākopj gadu desmitiem. kā vārtsargu, tā centra uzbrucēju hronisks trūkums ir tikai sekas. ja Latvijas valstsvienībai piecgadi un vairāk pietrūkst “centri”, tad tie ir “jāaudzē”. raža, protams, nebūs tik ātra kā šampinjoniem vai baklažāniem, bet “apstādīšanas” politikai jābūt mērķtiecīgai. bez “mēslojuma” (finansēm) neiztikt, bet nevajag daudz, ja pareizās vietās un īstajā laikā to lietu izveic.

šīs sezonas pārbaudes spēļu turnīros “jaunas asinis” tika iemēģinātas pat vairāk nekā dažās citās sezonās. Latvijas “otrā” izlase turnīrā Norvēģijā šī gada februārī arī pacīnījās labi. tomēr, acīmredzot, apasiņošanai jābūt regulārākai un intensīvākai. kāpēc? lai dziļa bedre starp izlasi un tās kandidātiem nebūtu ne teorētiski, ne praktiski. gan vārtsargi, gan centra uzbrucēji Latvijā ir – tikai ir jāstrādā ar viņiem, jāizkopj. jau laicīgi. nevis katru sezonu centra pozīcijā jāliek spēlētājus, kuri “var arī spēlēt centrā”.

“pusnakts jautājums”: cik sezonas Latvijas izlases pastāvēšanas laikā tiek fiksēta “jauna” problēma – centra uzbrucēju un/vai labu vārtsargu trūkums? cik sistemātisks ir bijis federācijas un izlases vadoņu darbs pie tā, lai izlasē “izstrādātu” līdzvērtīgu vārtsargu ierindu aiz “pirmā numura” muguras?

stereotips Nr. 4.: Latvijas izlases līdzjutēji ir labākie pasaulē

visu cieņu tiem Latvijas izlases līdzjutējiem, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti brauc atbalstīt valstsvienību uz nozīmīgākajiem hokeja forumiem – olimpiādēm un čempionātiem. tomēr “vidēji hokeju paēdis” Latvijas izlases “līdzjutējs” brīžos, kad izlasei neklājas tik skaisti kā gribētos, apvainojas uz izlasi par savām pieviltajām cerībām, ātri “hameleonizējas” un no izlases norobežojas, “analizē” trenerus, spēlētājus, Kirovu Lipmanu, visu un visus… līdz brīdim, kad izlase ir atkal uz viļņa. jo uzvarētāji kā magnēts pievelk.

Latvijas izlases “vidējais līdzjutējs” daudz labprātāk pieņem, ka kāds konkrēts izlases kandidāts ir lauzis abas kājas, nevis bez redzamām sāpju konvulsijām sejā un/vai skeletā tieši atsaka izlasei.

šaubu nav, ne visi līdzjutēji ir tādi. protams, negāciju izvirdumi interneta komentāros uzskatāmāk atspoguļo to daļu, kas ir skaļāka, nevis lielāka. tomēr vecā tautas gudrība par darvas karoti un medus mucu ir spēkā joprojām.

“pusnakts jautājums”: cik liela ir Latvijas līdzjutēju proporcija starp tiem, kas jūt līdzi uzvarošai un/vai skaisti spēlējošai izlasei, un tiem, kas jūt līdzi izlasei neatkarīgi no rezultāta?

2011. g. pasaules čempionāta D grupas beigu tabula:

vieta izlase sp. uzv. uzv. OT/PM zaud. OT/PM zaud. p. v. st. Latvija pret
1. Čehija 3 3 0 0 0 9 12:3 2:4
2. Somija 3 1 1 0 1 5 9:5 2:3 PM
3. Dānija 3 0 1 0 2 2 4:13 2:3 PM
4. Latvija 3 0 0 2 1 2 6:10
                   

2011. g. pasaules čempionāta G grupas (Relegation Round = “nāvinieku grupa”) tabula (pēc komandu 1 spēles):

vieta izlase sp. uzv. uzv. OT/PM zaud. OT/PM zaud. p. v. st. Latvija pret
1. Baltkrievija 1 1 0 0 0 3 7:2  
2. Slovēnija 1 1 0 0 0 3 5:2 2:5
3. Latvija 1 0 0 0 1 0 2:5
4. Austrija 1 0 0 0 1 0 2:7  
                   

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2011. g. pasaules čempionātā (pēc komandas 4 spēlēm; 2011. g. aprīlis – maijs):

spēlētājs sp. punkti +/-** SM   kop. sp. laiks  
UZBRUCĒJI              
Mārtiņš Cipulis 4 2+1 0 2   70:45  
Miķelis Rēdlihs 4 0+3 -2 4   71:58  
Roberts Bukarts 4 2+0 0 0   44:20  
Gints Meija 4 0+2 -1 0   54:33  
Aleksandrs Ņiživijs 4 0+2 -1 2   69:53  
Herberts Vasiļjevs C 4 1+0 0 6   78:09  
Lauris Dārziņš 3 1+0 -3 4   40:09  
Armands Bērziņš 4 0+1 -1 4   47:28  
Andris Džeriņš 4 0+1 -2 0   63:44  
Juris Štāls 1 0+0 0 0   6:10  
Kaspars Saulietis 4 0+0 0 2   29:57  
Ģirts Ankipāns 4 0+0 0 2   46:40  
Sergejs Pečura 4 0+0 -1 2   29:25  
Ronalds Ķēniņš 3 (4)* 0+0 -2 0   13:32  
AIZSARGI              
Oskars Cibuļskis 4 0+1 +1 0   85:33  
Arvīds Reķis 4 0+0 -2 8   83:35  
Georgijs Pujacs 4 0+1 -2 29   81:11  
Krišjānis Rēdlihs 4 1+0 -1 2   80:08  
Kristaps Sotnieks 4 0+2 -1 4   74:09  
Jēkabs Rēdlihs 4 1+1 -3 4   55:32  
Artūrs Kulda 1 0+0 -1 0***   21:20  
Jānis Andersons 1 0+1 +1 0   5:12  
VĀRTSARGI sp. min. GAA %   SM  
Mārtiņš Raitums 1 (4)* 18:33 0.00 100   0  
Edgars Masaļskis 4 231:27 3.89 87,50   0  
Māris Jučers 0    
               
* iekavās pieteikumā fiksēto spēļu skaits. ** IIHF fiksētie lietderības koeficienti var nebūt precīzi. *** Artūram Kuldam soda minūšu nav, bet ir 3 spēļu diskvalifikācija.
 

izziņām:

  • Latvijas izlases spēlētāju PČ statistika (pēc izlases 4 spēlēm) – iihf.com
  • PČ statistikas lapa – iihf.com

[pirmais foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa foto fiksēts Maskavas OHK Dinamo pārbaudes spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 24. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 6 Comments »

Latvijas izlases “negalvenās” spēles

Posted by petrovich27 uz 2011/05/03

cik noderīgs Latvijas izlasei būs pret Somijas valstsvienību nopelnītais punkts, būs iespējams noskaidrot 4. maijā – dienā, kurai lemts būt par šī čempionāta “patiesības mirkli”. šajā zīmīgajā datumā, kā zināms, čempionāta D apakšgrupā Latvijas un Dānijas “zieds” mēģinās viens otru nosūtīt uz “nāvinieku grupu”, kas oficiāli saucas Relegation Round un kurā “iekritušajām” vienībām jācīnās, lai apliecinātu savu piederību elitei. kā parasti, divas komandas paliek elitē, bet divas citas – nākamo sezonu var apliecināties 1. divīzijas pasaules čempionātā. neatkarīgi no Latvijas izlases kontā esošā “somu punkta”, Dānijas un Latvijas valstsvienību dislokāciju tabulā noteiks savstarpējās spēles rezultāts.

lai arī pēc Latvijas izlases pirmajām divām spēlēm čempionātā – pret Čehiju (2:4) un pret Somiju (2:3 PM) – ir prognozētas realitātes sajūta. tomēr “viegla pastaiga” ne aktuālajiem čempioniem, ne “karstajiem somu puišiem” nesanāca. protams, var filozofēt, ka “skaistas zaudes” ir apnikušas, un pieprasīt kaut nesmuku un pa ledu izvārtītu, bet uzvaru… sausajā atlikumā ir tik, cik ir – atkal svarīgākā spēle ir pret otru apakšgrupas “ne-favorītu”. šoreiz Dānijas izlasi, kas starp citu pērnajā čempionātā “lika uz ausīm” varenos.

Latvijas izlases “vērtības” pirmajās 2 spēlēs. TOP 5

1. Ģirts Ankipāns kā absolūtā mazākuma vērtība. var spēlēt komplektā 3-uz-5, var 3-uz-4 un 4-uz-5. bloķē visu, ko var aizsniegt. lieliski apliecina, kādēļ hokejists 35-36 gadu vecumā bez lieliem cipariem rezultativitātes ailītēs ir interesants gan izlasei tagad, gan arī Dinamo komandai nākamajā sezonā.

2. Roberts Bukarts kā rezultatīvs debitants. savā pasaules čempionāta debijas spēlē tikt pie vārtu guvuma ne katram sanāk. un nevis pret šo-to, bet pret aktuālajiem pasaules čempionu “kroņa” nēsātājiem – Čehijas izlasi. lai arī spēles laiks nav liels, bet toties – vērtīgi izmantots.

3. Miķelis Rēdlihs kā vilcējspēks. un, ja vajag – ātrvilciens, raķete un rezultatīvs līdzautors. ar diviem rezultatīviem asistējumiem ir rezultatīvākais Latvijas izlasē pēc 2 spēlēm. rezultatīvākais varbūt tāpēc, ka uzbrukuma noslēgumos visi ir vienmērīgi un neviens “nespīd”, bet varbūt arī laiks pašam saprast, ka pats ir zvaigzne – pats savas (un savas komandas) laimes kalējs.

4. Armands Bērziņš kā sezonas atgriešanās. sezona Somijas stiprākajā līgā ir nākusi tiktāl labumā, ka ir nozīmīgs pienesums izlases zīmējumā. var pacīnīties vārtu priekšā, var noasistēt, var nepelnīt nevajadzīgus noraidījumus un var nopelnīt Latvijas izlasei vairākumu. prieks skatīties, īpaši ņemot vērā, ka pirms sezonas šķietami bezcerīgi zaudēja vietu gan Dinamo sastāvā, gan izlasē. ar atgriešanos!

5. Artūrs Kulda kā laba deva neatlaidības un asuma. ir sanācis, ka čempionāta pirmajā posmā viņš ir kļuvis par Latvijas izlases “lielu vērtību” tiešā un pārnestā nozīmē. tiešā nozīmē tādēļ, ka, būdams “ziemeļamerikānis”, spēlē diezgan agresīvu hokeju, kas Latvijas izlases “eiropiešiem” ir mazāk raksturīgs. pārnestā tādēļ, ka ne pārāk veiksmīga spēka spēles epizode spēlē pret Čehijas izlasi tika tiesnešu kolēģijā pārskatīta, kā rezultātā Kuldam “iedalīta” strīdīga, bet spēkā esoša 3 spēļu diskvalifikācija. ja pirms čempionāta bija jautājums, kā Artūrs Kulda iederēsies izlases modelī, tad tagad, kad iederība tika atrasta, nav iespējas to pilnvērtīgi izmantot 3 spēļu “garumā”.

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2011. g. pasaules čempionātā (pēc komandas 2 spēlēm; 2011. g. aprīlis – maijs):

spēlētājs sp. punkti +/-** SM   kop. sp. laiks  
UZBRUCĒJI              
Miķelis Rēdlihs 2 0+2 -1 2   35:58  
Roberts Bukarts 2 1+0 0 0   22:00  
Herberts Vasiļjevs C 2 1+0 0 4   38:20  
Lauris Dārziņš 2 1+0 -2 4   33:24  
Armands Bērziņš 2 0+1 0 0   25:22  
Gints Meija 2 0+1 0 0   28:28  
Mārtiņš Cipulis 2 0+1 0 0   33:36  
Andris Džeriņš 2 0+1 -2 0   28:57  
Ronalds Ķēniņš 1 (2)* 0+0 0 0   0:17  
Kaspars Saulietis 2 0+0 0 0   14:52  
Sergejs Pečura 2 0+0 0 0   17:06  
Aleksandrs Ņiživijs 2 0+0 0 0   31:33  
Ģirts Ankipāns 2 0+0 0 2   22:09  
AIZSARGI              
Georgijs Pujacs 2 0+1 0 2   40:15  
Kristaps Sotnieks 2 0+1 0 4   37:57  
Oskars Cibuļskis 2 0+0 0 0   42:44  
Arvīds Reķis 2 0+0 0 6   39:04  
Artūrs Kulda 1 0+0 -1 0   21:20  
Jēkabs Rēdlihs 2 0+0 -1 2   18:40  
Krišjānis Rēdlihs 2 1+0 -2 0   40:49  
VĀRTSARGI sp. min. GAA %   SM  
Mārtiņš Raitums 0 (2)*   0  
Māris Jučers 0    
Edgars Masaļskis 2 125:00 3.36 89,71   0  
               
* iekavās pieteikumā fiksēto spēļu skaits. ** IIHF fiksētie lietderības koeficienti satur kļūdas. P.S. Jānis Andersons un Juris Štāls vismaz pagaidām ārpus pieteikuma.
 

izziņām & lasāmvielai:

  • Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc 2011. gada PČ 2 spēlēm – iihf.com
  • Jānis Matulis par Artūra Kuldas spēka paņēmiena tīrību/netīrību spēlē pret Čehijas izlasi (2011-04-30) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Artūram Kuldam 3 spēļu diskvalifikācija – iihf.com
  • Artūra Kuldas “diskvalificētā” spēka paņēmiena video – youtube.com
  • 2011. gada pasaules čempionāta statistikas lapa – iihf.com

[Ģirta Ankipāna foto fiksēts Dinamo spēlē pret Hantimansijskas Jugra 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , | 7 Comments »

Miķelis Rēdlihs nedēļas labākais KHL!

Posted by petrovich27 uz 2009/12/16

par KHL pagājušās nedēļas (7. – 13. decembris) labāko uzbrucēju ir atzīts Miķelis Rēdlihs. KHL statistiķi par labu atzinuši Miķeļa vērtīgo pienesumu 4 spēlēs – 6 punkti (3+3) un lietderības koeficients +7.

šosezon Miķelis Rēdlihs ir jau ceturtais Rīgas dinamietis, kurš ierindojies starp nedēļas labākajiem spēlētājiem visā Kontinentālajā Hokeja Līgā. pagaidām 2009./2010. g. sezonā starp nedēļu labākajiem ir izdevies iekļūt – Aleksandram Ņiživijam kā uzbrucējam, Edgaram Masaļskim kā vārtsargam, Robertam Bukartam kā debitantam.

pērnsezon (2008./2009.) nedēļas labāko KHL spēlētāju godu rīdzinieki izpelnījās 3 reizes un visas reizes vārtsargi – jau 2.-ajā KHL nedēļā (8. – 14. septembris) Edgars Masaļskis un divreiz pēc kārtas decembrī Martins Pruseks. šajā sakarībā Pruseks tika atzīts arī par KHL mēneša (decembra) labāko vārtsargu. kā atceramies, Pruseks bija vērtīgs jaunieguvums un akūti nepieciešams Rīgas Dinamo vārtu “pirmais numurs” pēc tam, kad rīdzinieki bija zaudējuši Edgaru Masaļski un neveiksmīgi mēģinājuši iespēlēt Danielu Sperli (Daniel Sperrle)…

KHL nedēļas spēlētāju ziņā dinamieši ir progresējuši acīmredzami. vēl sezona ir “vidū” (dinamiešiem nospēlētas 35 spēles no 56 regulārajā), bet šogad nedēļas spēlētāju jau ir vairāk un biežāk. mazliet, bet tomēr. turklāt – visi šīs sezonas labākie ir “pašmāju” spēlētāji, nevis leģionāri! uz mēneša labāko gan vēl jātiecas.

P.S. Latvija vs. Dānija (5:3). cita starpā šodien (2009-12-16) Latvijas izlase aizvadīja pirmo no divām pārbaudes spēlēm pret Dānijas izlasi, kura tika pieveikta… bet “pieveikumam”, arī saskaņā ar spēles gaitu, bija jābūt ar lielāku starpību – gan vairāk sametot, gan mazāk ielaižot. protams, tā ir tikai pārbaudes spēle. jāatzīst, ka kopumā daudzu neizmantoto iespēju spēle.

protams, Latvijas izlases rīcībā šobrīd nav “ziemeļamerikāņu”, kā arī savainotie (piem., Sprukts, Kr.Rēdlihs). taču ar esošajiem vajadzēja pietikt. jo pat uz aci Latvijas izlasē dominējošais Rīgas Dinamo līmenis bija manāmi augstāks par Dānijas līdzatvesto. arguments arī nebūs tas, ka “puiši nav vēl saspēlējušies”, jo no 21 spēlētāja (ieskaitot vārtsargu), kas šodien gāja laukumā Latvijas krāsās, 12 ir esoši dinamieši, kas vēl svētdien (2009-12-13) visi kopā “grauza ledu” cīņā pret Minskas Dinamo. vārdi: Ankipāns, Bērziņš, Cipulis, Dārziņš, Galviņš, Laviņš, Masaļskis, Ņiživijs, J.Rēdlihs, M.Rēdlihs, Sorokins, Sotnieks.

turklāt citiem pieciem Latvijas izlases šī vakara cīnītājiem Dinamo “stiliņš” nav svešs – 1 no viņiem ir “daļējs dinamietis” (Jekimovs, kas brīžam Dinamo Juniors sastāvā), bet 4 ir bijušie vai vismaz īslaicīgie dinamieši (Bļinovs, Pečura, Pujacs, A.Širokovs). un tikai 4 vīri šodienas spēlē nav bijuši saistīti ar Rīgas Dinamo sistēmu – Jerofejevs, Reķis, Saulietis, Vasiļjevs.

spēlē aktīvāka izskatījās maiņa “Dārziņš – Bērziņš – M.Rēdlihs” – kā atnākusi pa taisno no svētdienas spēles. riktīgi labi pacīnījās Lauris Dārziņš, kura kontā spēles pirmais vārtu guvums. aktīvi cīkstējās Minskas dinamietis Kaspars Saulietis, kurš pelnīja vairākumus Latvijas izlasei. un vēl – pie vārtu guvuma beidzot tika Dinamo aizsargs Jēkabs Rēdlihs!

papildu info:

[Miķeļa Rēdliha foto autors Agris Krusts – agriskrusts.lv]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »