Čempionāta pēcgarša. Nulle emociju, tikai cipari

Nedēļas divas – trīs kā pabeidzies kārtējais pasaules čempionāts – 18.-ais Latvijas izlasei elitē. Tas nesis saviļņojošus panākumu pret hokeja lielvalstīm ASV un Somiju, kā arī šī gada pastarīti Kazahstānu. Pret “sava ranga” Baltkrieviju, Šveici un Vāciju punktus dažādu iemeslu dēļ paņemt neizdevās, tādēļ – arī šogad ārpus play off. Kā izskatās Latvijas izlases vīri no neliela laika attāluma?

UZBRUCĒJI

Armands Berziņš. Kazahstānas Beibaris vienībā sezonu aizvadījušais centra uzbrucējs ir Latvijas izlases nezūdoša vērtība jau septītajā pasaules čempionātā – kopš 2007. gada (ar pauzi 2010.). ‘Nezūdoša’ būs par skaļu teikts, jo daļā sezonu un arī šajā kandidātu sarakstā bijis “uz robežas”. Lai arī kā, neskatoties uz balansēšanu, sastāvā ir trāpījis. Varoņdarbi nav gaidīti un nav bijuši, ja neskaita 3 rezultativitātes punktus 2007. gada pasaules čempionātā. Arī šogad – vidēji 5 minūtes spēles laika ceturtā ranga maiņās, statistika viduvēja, bet ar tendenci uz mīnusu. It kā nekā spīdoša, bet arī nekāda pamata pārmetumiem.

Mārtiņš Cipulis. Viņam šis bija jau 10.-ais pasaules čempionāts Latvijas izlasē, un, šķiet, tie laiki, kad Cipulis vāca pa sešiem punktiem turnīrā (2009., 2011.) ir tālu prom. Skaidrs, ka ne visiem maiņā ir “jābrauc pie stūres” (jāmet), kādam ir jābūt arī kontrolierim. Tomēr Minskas čempionāts ir vairāk mīnusos un pieder Cipuļa bālāko čempionātu daļai. Starp citu, šī gada čempionātā bija otrs visvairāk metošais Latvijas izlasē. 15 metieni, 0% realizācijas…

Kaspars Daugaviņš. Ženevā lielisku sezonu aizvadījušajam un nu jau Maskavas Dinamo “sagūstītajam” uzbrucējam šis čempionāts bija lielisks. Viens no rezultatīvākajiem Latvijas izlasē, nosaukts starp 3 labākajiem Latvijas izlasē Minskas turnīrā, lietderīgākais spēlētājs valstsvienībā (+4), labākās mikromaču summas (4:1) un mikromaču vārtu starpības (12:5) “īpašnieks”. Šis patiešām bija Daugaviņa čempionāts. Jau sestais Latvijas izlases krāsās.

Andris Džeriņš. No enerģijas maiņas un mazākuma pirmā komplekta uzbrucējiem rezultativitāti gaida mazāk par izturību, stabilitāti un savu vārtu drošību. Tādēļ viena rezultatīva piespēle un nelielais metienu skaits (4 reizes 7 spēlēs) ir sīkums. Tomēr arī lietderība mīnusos (-3), zaudēti 5 spēļu mikromači (vienā neizšķirts)… Statistika ir īpaši bēdīga; no uzbrucējiem tikpat “šķidra” tā ir pāriniekam Gintam Meijam. Ja atceras, ka 2011. gada pasaules čempionātā A.Džeriņam bija 5 rezultativitātes punkti… Runa nav par punktiem, bet lomām. (Džeriņam šis bija piektais pasaules čempionāts; visi pēc kārtas – 2010.-2014.).

Zemgus Girgensons. Latvju jaunais talants jau saņēma pārmetumu “jūru” par nesavaldību pret krievu Burmistrovu, kas maksāja 5 minūšu mazākumu spēlē pret Krieviju un diskvalifikāciju uz vienu spēli – pret tik “vajadzīgo” Baltkrieviju. Iespējams, arī kāds gaidīja nedaudz vairāk par diviem vārtu guvumiem. Bet Girgensona pienesums bija ne tikai mega-skaists vārtu guvums pret ASV izlasi, bet arī salīdzinoša lietderība – viņam esot laukumā Latvija ir varējusi iemest 8 reizes (no 20), mikromaču starpība starp labākajām uzbrucēju ierindā (3:1). Zemgum šis bija otrais pasaules čempionāts.

Miks Indrašis. Aizpērnajam brīnumbērnam, kurš uzguņoja savā debijas čempionātā 2012. gadā, uz pirkstiem skatījās pirms gada, kad iepriekšējo 5 punktu vietā izdevās iekrāt vienu, Šogad viss līdzsvarā – četri rezultativitātes punkti, kas ir trešais labākais uzkrājums starp uzbrucējiem. Lietderība neitrāla, bet mikromaču cipari ar tendenci uz plusiem. Vienmēr var labāk, bet Mika trešais pasaules čempionāts pieņemams kā izdevies.

Koba Jass. Viens no tiem spēlētājiem, par kura iekļaušanu izlases sastāvā diskusiju bijis vairāk nekā attiecībā uz citiem. Jādomā, ka ceturtās maiņas vai 13./14. uzbrucēja posteņa ieņēmējam nav izšķiroša nozīme, lai komplektācijā to vispār bez diskusijām atstātu treneru ziņā. Ainavu sev atvēlētajās četrās spēlēs (ar vidējo spēles laiku – 6 minūtes) Koba neizbojāja. Arī statistiski. Lietderība neitrāla, mikromači stabili, soda minūtes bez katastrofas, pat viens vārtu guvums sanācis, kas nav izdevies pieciem izlases uzbrucējiem. “Malējais” būs jāmeklē citur… Galvenais treneris Teds Nolans nebija vienaldzīgs pret šo uzbrucēju, ņemot līdzi uz visiem 3 pasaules čempionātiem savā virsvadībā (2012. – 2014.). Interesanti, kā veiksies pie citiem treneriem.

Ronalds Ķēniņš. Kā vienīgais no spēlētājiem iekļāvās sastāvā, neaizvadījis nevienu pārbaudes spēli. Tādēļ pie valstsvienības ritma nācās pierast. Aktuālais Šveices čempions Ķēniņš ļāva spīdēt maiņas biedriem Daugaviņam un Rēdliham-jaunākajam, bija mazāk manāms, tomēr cipariski – plusos. Četri punkti, lietderība nelielos, bet plusos (+1), mikromači ar pozitīvu tendenci. Šis Ķēniņam ir ceturtais pasaules čempionāts “pie lielajiem”, un rakstāms pozitīvajā bilancē.

Roberts Lipsbergs. Nolanam labpatīk pavilkt uz augšu jaunos, kas savos debijas čempionātos mēdza izšaut. Piemēri ir. Šogad “pilnā loze” gadījās diviem debitantiem (trijiem, ja pieskaita reāli nespēlējušo trešo vārtsargu), viens no kuriem bija 19 gadus vecais Roberts Lipsbergs. Jau pirmajā spēlē trešajā maiņā kopā ar vienaudzi,  izlases vienīgo NHL uzbrucēju Zemgu Girgensonu un KHL ranga Top-uzbrucēju Miku Indraši. Arī otrajā spēlē bija iespēja uzspēlēt šādā komplektā. Ko vēl varētu vēlēties savā debijā? R.Lipsbergs kā debitants neizgāzās, tomēr iespēju, šķiet, neizmantoja “līdz galam”. Bet arī tā ir pieredze, atliek vien novēlēt veiksmes turpmāk.

Gints Meija. Viens no izlases uzbrucēju bēdīgākās statistikas īpašniekiem. Ka mazākuma uzbrucējiem mikromaču (MM) statistiku “izcūko” mazākumā zaudētie vārti, ir ierasta netaisnība. Tomēr Gintam Meijam ir ne tikai katastrofa MM ailītēs, bet arī otrs sliktākais lietderības koeficients (-4). Kā zinām lietderības koeficientu neietekmē “iekritieni” mazākumā… (Meijam šis bija piektais pasaules čempionāts.)

Aleksandrs Ņiživijs. Ir viens no pasaules rekordistiem – viņam šis bija 14.-ais pasaules čempionāts elitē un 16.-ais, ja ierēķina arī B grupu. Tādi veterāni pasaules vēsturē ir bijuši tikai daži. Mazliet pulvera vēl ir, dažas epizodes izdevās lieliski… Sūtīt pensijā nebūtu korekti, īpaši, ja uzbrucējs ir “pierunāts” palīdzēt izlasei, kad virkne vadošo uzbrucēju nevar. Iespējams, pie atbilstošas apstākļu sakritības pat varētu būt izlasei noderīgs vēl kādu gadu. Tomēr statistiski no otrās maiņas uzbrucējiem (ar laika devu vairākumā) varētu prasīt kaut ko vairāk par diviem vārtu guvumiem uz visiem un sinhroni negatīvu lietderību.

Miķelis Rēdlihs. Miķeļa devītais pasaules čempionāts ir izrādījies viņam īpaši veiksmīgs. Pēc šķidrām un aptuvenām sezonām Jaroslavļas Lokomotiv sastāvā no Rēdliha-jaunākā ir sagaidīts vairāk nekā varēja nojaust no sezonas snieguma. Viņš ar 6 punktiem ir rezultatīvākais izlasē, ir iekļauts 3 labāko vīru sastāvā, ir lietderīgs un mikromači plusos. Pelnīti viens no labākajiem valstsvienībā.

Juris Štāls. Izlases “kapļu” rindai pieskaitītais Štāls pamanījies 6 spēlēs saražot 3 rezultativitātes punktus – tikpat, cik, piemēram, ar būtiski lielāku spēles laiku un vairākuma izspēli bruņotais komandas kapteinis 7 spēlēs. Vairāk nekā astoņi citi izlases uzbrucēji. Turklāt Štāls ir viens no pieciem izlases uzbrucējiem, kuriem šajā pasaules čempionātā ir bijis pozitīvs lietderības koeficients. Neslikti “kaut kādam” hroniskam ceturtās maiņas “čekerim”. Štālam šis bija septītais čempionāts, un pirmoreiz tas ir tik rezultatīvs. Iepriekšējo sešu turnīru summā vispār tikai divi rezultativitātes punkti gūti (abas piespēles – 2010. gada pasaules čempionātā).

Herberts Vasiļjevs. Kopā ar kapteiņa uzšuvi uzņēmās centra uzbrucēja pienākumus, iemetienos bija piektais labākais visa čempionāta centra uzbrucēju uzskaitē (62,24% uzvarētu iemetienu). Savus 3 rezultativitātes punktus sakrāja. Lietderība gan mīnusos (-2). Lai atvēzētos vērienīgai kritikai, roka neceļas. Ne tikai tāpēc, ka veterāns pieteicās palīdzēt izlasei it kā tukšākā komplektācijas periodā un deficītajā centra postenī. Lai arī kapteiņa maiņa faktiski bija otrā un strādāja vairākumos, kas liek no tās prasīt vairāk, tomēr paša Vasiļjeva sniegums statistiski ir nedaudz virs vidējā. Ja gribējām vairāk par 11. vietu čempionātā, tad arī Vasiļjeva maiņai vajadzēja mest vairāk un strādāt lietderīgāk. Ja šī vieta izlasei ir objektīva, tad viss ir normas robežās. Izvēlies, ko vēlies! P.S. Herbertam tas bija 11.-ais pasaules čempionāts, un vairāk par 3 punktiem viņš ir guvis tikai divos (2007.g. – 5 punktus; 2009.g. – 9 punktus). Izlases kapteiņa godā jau trešais čempionāts (iepriekšējie – 2010., 2011.).

Latvijas izlases uzbrucēju statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com; MM = mikromači (uzvaras/zaudējumi vienas spēles ietvaros; MM vārti = mikromačos gūto/zaudēto vārtu attiecība; met. = paša veiktie metieni pa pretinieku vārtiem):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	MM vārti	soda min.	met.	vid. sp. laiks
1.	Miķelis Rēdlihs	7	3+3	+2	4:2	10:5	2	9	17:19
2.	Kaspars Daugaviņš	7	2+3	+4	4:1	12:5	12+30	20	19:52
3.	Miks Indrašis	7	2+2	±0	3:2	6:4	2	8	15:56
4.	Ronalds Ķēniņš	7	0+4	+1	4:2	6:4	4	13	14:01
5.	Juris Štāls	6	1+2	+1	2:1	4:4	6	4	10:50
6.	Herberts Vasiļjevs C	7	1+2	-2	2:1	4:4	4	8	15:21
7.	Zemgus Girgensons	6	2+0	+1	3:1	8:6	9+20	12	16:40
8.	Aleksandrs Ņiživijs	7	1+1	-2	2:1	4:3	4	5	15:15
9.	Gints Meija	7	1+1	-4	1:6	2:9	2	7	11:44
10.	Mārtiņš Cipulis	7	0+2	-2	1:2	4:5	2	15	16:36
11.	Koba Jass	4	1+0	±0	1:1	1:1	0	2	6:08
12.	Armands Bērziņš	6	0+1	-1	1:2	1:2	0	1	5:10
13.	Andris Džeriņš	7	0+1	-3	1:5	3:10	2	4	12:20
14.	Roberts Lipsbergs	3*	0+0	-1	0:1	0:1	2	0	6:37*

* Te un nākamajā tabulā norādīts spēļu skaits, kurā attiecīgais spēlētājs reāli saņēmis spēles laiku, nevis tikai bijis pieteikumā. Arī vidējais spēles laiks norādīts atbilstoši reālajam spēles laikam. Šajos statistikas rādītājos ir atšķirība no IIHF oficiālās statistikas, kas fiksē visas spēles pieteikumā un no tām rēķinātu vidējo spēles laiku.

AIZSARGI

Guntis Galviņš. Šosezon bez noteiktas darbavietas klīstošais (10 spēles Jugra KHL, 15 spēles AIK Zviedrijas SHL) aizsargs kļuva itin noderīgs Latvijas izlases komplektam, kuram šosezon nācās iztikt bez 5 aizsargiem no Soču olimpiskā komplekta. Kopumā Galviņa sniegums ir aptuveni izlases aizsargu statistikas viduslīnija. Tomēr sliktā ziņa ir mikromači – tikai vienā spēlē tie uzvarēti, četrās – zaudēti. Ir trīs aizsargi, kuriem lietderības koeficients ir bēdīgāks, bet nav neviena aizsardzības vīra, kuram būtu tik bēdīga mikromaču starpība (1:4; nejaukt ar MM vārtu starpību). Galviņam Minskā bija astotais pasaules čempionāts.

Jānis Jaks. Otrs izlases debitants. Jakam tas izdevies 18 gadu vecumā. Laukumā devās tikai vienā spēlē – pret Krievijas izlasi un laukumā sabija tikai septiņarpus minūtes. Plašiem secinājumiem apjoms par mazu, bet savu iespēju “neizlēja”. Varoņdarbus pret Znaroka un Vītoliņa trenētajiem krieviem Jānis Jaks nerādīja, un diezin vai kāds tos no viņa gaidīja. Debijai un kā investīcija nākotnē “ir okei”.

Māris Jass. Izlases aizsargs ar vienu no mazākajiem spēles laikiem (mazāk tikai Jakam un Laviņam) ir izrādījies itin lietderīgs. Interesanti, ka ir vienīgais no “pilna laika” aizsargiem izlasē, kurš šajā pasaules čempionātā nav zaudējis nevienu spēli kā mikromaču! MM bilance ir labākā starp aizsargiem un līdz ar Daugaviņu labākā izlasē. Viņam arī kopā ar Jēkabu Rēdlihu labākais lietderības koeficients starp aizsargiem (+3). Var patikt vai nepatikt Māris Jass, bet viņš šajā pasaules čempionātā bija viens no labākajiem aizsargiem. (Viņam šis bija ceturtais PČ; pirmoreiz jau 2006.g.).

Artūrs Kulda. Izlases tālšāvējs-lielgabals bija labākais vārtu guvējs Latvijas izlasē un starp aizsargiem visā pasaules čempionātā. Tādēļ arī nevarēja palikt ārpus valstsvienības 3 labāko vīru sastāva. Kuldam arī vidēji lielākais spēles laiks izlasē, pozitīvs lietderības koeficients (+2) un mikromaču cipari. Artūram tas ir saturiski un arī statistiski vislabākais čempionāts (arī ceturtais pēc skaita).

Rodrigo Laviņš. Izlases veterāns atsaucās palīdzēt valstsvienībai laikā, kad aizsargu pozīcijās draudēja vakuuma iestāšanās. Aizvadīja visas astoņas pārbaudes spēles pirms čempionāta, un no izlases komplektētāju puses būtu rupji, ja viņu nepaņemtu. Laviņam jau sen nav nevienam nekas jāpierāda. Viņš ir “pēdējais mohikānis” – vienīgais vēl spēlējošais no atjaunotās izlases pirmās spēles sastāva (1992.g. novembrī). Šis viņam bija 12.-ais pasaules čempionāts elitē, vēl divi aizvadīti B un C grupās. Šajā pasaules čempionātā pie teikšanas laukumā tika maz; rēķinot spēļu summu, viņam bija otrs mazākais spēles laiks no aizsargiem. Savas kļūdas labot treneri īpaši neļāva; tādēļ statistika vērtējama uzmanīgi. Bet visādi citādi – paldies Rodrigo Laviņam par Latvijas hokejam veltītajiem gadiem. Un bez jebkādas skepses – arī #2 ir rezervēšanas vērts.

Georgijs Pujacs. Ja kādam aizsargam ir katastrofāla statistika pasaules čempionātā, tad šoreiz tas ir Georgijs Pujacs – vīrs ar otru lielāko spēles laiku valstsvienībā. Īpaši negatīvs lietderības koeficients (-7) un mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu trafiks 4:12!!! Tas nozīmē, ka Pujacs bija laukumā pusē visu gadījumu, kad Latvijas izlase piedzīvoja vārtu zaudējumu (kopā 24 reizes 7 spēlēs). Respektīvi, devītais pasaules čempionāts G.Pujacam ir gadījies statistiski bēdīgākais starp šiem turnīriem.

Jēkabs Rēdlihs. Savukārt Rēdlihs-vidējais, kurš nereti atradies izlases sastāvā tuvāk robežai starp iekļūšanu / neiekļūšanu, ir viens no diviem statistiski veiksmīgākajiem aizsargiem šajā pasaules čempionātā. Lietderība plusos (+3), mikromači un to vārtu starpība – arī. Pat divas piespēles saskaitītas. Jāpiebilst, ka 32 gadus vecajam Jēkabam Rēdliham šis bija tikai ceturtais pasaules čempionāts.

Kristaps Sotnieks. Arī šajā turnīrā uzspīdēja ar atsevišķām efektīgām epizodēm – pildot vārtsarga funkcijas pie tukša vārtu stūra, vai, piemēram, atstājot bez vārtu guvuma divus šveiciešus, kas skrien uz tukšiem vārtiem. Tomēr, neskatoties uz mirkļu skaistumu, kopējo ainavu nedaudz koriģē statistika, kas video “hailaitus” (skaistās epizodes) un estētiku nepazīst. Sotniekam arī vārtu guvums un 3 rezultatīvas piespēles ir, bet aizsargu darba pamatparametros mīnusi – lietderībā (-2), mikromači (1:3), MM vārtu starpība (6:10). Bez dzejas paliek diezgan prozaiska situācija… (K.Sotniekam šis bija sestais pasaules čempionāts.)

Latvijas izlases aizsargu statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	MM vārti	soda min.	met.	vid. sp. laiks
1.	Jēkabs Rēdlihs	7	0+2	+3	2:1	6:4	4	5	13:51
2.	Māris Jass	7	0+0	+3	3:0	4:1	10+10	5	8:12
3.	Artūrs Kulda	6	4+1	+2	3:2	10:7	4	13	24:21
4.	Jānis Jaks	1*	0+0	±0	0:0	0:0	0	0	7:35
5.	Guntis Galviņš	7	0+1	-1	1:4	4:8	0	9	21:45
6.	Kristaps Sotnieks	7	1+2	-2	1:3	6:10	8	7	22:13
7.	Rodrigo Laviņš	4*	0+0	-2	0:2	1:3	6	0	8:32*
8.	Georgijs Pujacs	7	1+1	-7	1:3	4:12	4	14	23:09

–

VĀRTSARGI

Edgars Masaļskis. Bija statistiski veiksmīgāks par savu kolēģi. Divās spēlēs (no 3) palīdzēja komandai uzvarēt, vidēji spēlē “ielaida” mazāku apjomu (2.69). Tomēr vismaz 40% spēles laika saņēmušo 20 vārtsargu uzskaitē šajā čempionātā Masaļskis pēc atvairīto metienu procenta ieņem tikai 15. vietu (88,24%), pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu apjoma (GAA) – 11. vietu (2.69). T.i., tuvāk tam galam, kurā vietu ieņēmusi Latvijas izlase. (Edgaram Masaļskim šis bija 13.-ais pasaules čempionāts; tiesa, 2 no tiem bija bez spēles laika. Ar turnīru skaitu Masaļskis ir viens no pasaules rekordistiem.)

Kristers Gudļevskis. Lai arī statistikā viņam skaitās viena uzvarēta spēle (no četrām), tomēr neviens spēles mikromačs summā nav vinnēts… Uzvarētajā spēlē pret ASV Gudļevskim mikromačs ir neizšķirts, jo viena vārtu guvuma laikā viņš bija pametis laukumu, dodot vietu laukuma spēlētājam. Kopumā Gudļevskim šis turnīrs ir nesalīdzināmi vājāks par pērngada debiju pasaules čempionātā. Abos pasaules čempionātos bija pa 4 spēlēm, bet: atvairīto metienu procents – šogad 89,13% (2013.g. 92,50%); vidēji spēlē vārtu zaudējumi – šogad 3.79 (pirms gada 2.22); mikromaču vārtu starpība – šogad 9:15 (pērn 9:9). Skaidrs, ka nav tā, ka Gudļevskis būtu ķēdes vājākais posms. Taču taisnības pēc, un bez īpašas iecietības uz mūsu retajiem ziemeļamerikāņiem, Gudļevskim šis bija švaks turnīrs. 20 pamatvārtsargu konkurencē Gudļevskis pēc atvairīto metienu procenta ieņem 12. vietu un šajā “ciparā” ir labāks par Masaļski. Bet pēc “caurlaidības” vidēji spēlē – 19. vietu (no 20 konkurentiem)…

Ivars Punnenovs. Gribējās vismaz vienā spēlē, vismaz uz periodu laukumā redzēt 19-gadus jauno Punnenovu, kuram nu jau 30. maijā palika 20. Šveices galvenajā līgā (NLA) spēlējošais un nereti vienaudža Elvja Merzļikina panākumu ēnā palikušais Punnenovs bez jautājumiem brauca kā trešais vārtsargs. Kas zin, varbūt gadītos vēl viens Nolana “atklājums” un tikpat daudzsološs kā Gudļevskis pirms gada. Atliek novēlēt veiksmi un spēles laiku nākotnē.

Latvijas izlases vārtsargu statistika pasaules čempionātā 2014. g. maijā Minskā (7 spēlēs; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	GAA	MM	MM vārti	sods	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	3	2-1	88.24%	2.69	2:1	9:8	0	178:30
2.	Kristers Gudļevskis	4	1-3	89.13%	3.79	0:3	9:15	0	237:30
3.	Ivars Punnenovs	0	–	–	–	–	–	–	–

–

Cipari vairāk:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātā 2014. g. Minskā (atskaitot MM) – iihf.com
• Minskas čempionāta lapa – iihfworlds2014.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā: tepat
• Debiju salīdzinājums izlasē pasaules čempionātos: tepat

[Pirmā, trešā (Mika Indraša), piektā (Miķeļa Rēdliha), sestā (Māra Jasa un Kristera Gudļevska) un devītā (Edgara Masaļska) foto avots: iihf.com. Otrā (Kaspara Daugaviņa), ceturtā un astotā (Jēkaba Rēdliha) foto avots: Latvijas Hokeja Federācijas profils facebook.com tīklā. Septītā (Artūra Kuldas) foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Izlase pēc priekšpēdējās pārbaudes. Cipulis kā līderis

Piektdienas vakarā, kad pabeidzās Latvijas izlases spēle pret Baltkrievijas valstsvienību, ainava likās īpaši pelēka. Divu dienu un 3 spēļu summā Latvijas izlases, ieskaitot U-18 izlases sniegumu, bija pamanījušās zaudēt 0:17. Tomēr zināmu reabilitācijas procesu „lielā” izlase paveica nākamā dienā, ar 4:1 pieveicot tos pašus kaimiņus – Baltkrievijas hokejistus. 15. – 21. aprīļa nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4. Un izlases komplektācijas stāvoklis.

1. Mārtiņš Cipulis

Latvijas izlases pirmsčempionāta sagatavošanās cikla ietvaros divās Euro Hockey Challenge spēlēs pret Baltkrievijas izlasi rezultatīvākais valstsvienības spēlētājs ir izrādījies uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kurš 2 spēļu summā saražoja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un lietderības koeficientu +1. Jāatgādina, ka pirmā spēle pret „sābriem” bija sausa zaude, un Cipulis visus punktus iekrāja otrajā spēlē, būdams pārcelts pirmajā maiņā pie partneriem Jāņa Sprukta un Laura Dārziņa. Mārtiņš Cipulis nevien nekrita ārā no pirmā uzbrucēju virknējuma kolektīva, bet lieliski to papildināja un arī „pavilka uz priekšu” ierastos izlases līderus.

2. Ralfs Freibergs

ASV augstskolu hokejā (NCAA) sezonu pabeigušais Ralfs Freibergs bija viens no tiem Latvijas izlases kandidātiem, kuri nebija nosaukti federācijas paplašinātajā nacionālās izlases kandidātu sarakstā un kuri tomēr salīdzinoši „biezā slānī” tika testēti valstsvienības vajadzībām. Kas, savukārt, notika pēc tam, kad noskaidrojās, ka virkne izlases spēlētāju dažādu iemeslu dēļ tomēr nebūs valstsvienības rīcībā pasaules čempionātā… Aizsargs R. Freibergs bija viens no retajiem „aprīļa papildinājumiem”, kas tomēr nonāca līdz izlases spēlēm. Un, re ko, – savās pirmajās divās spēlēs Latvijas pieaugušo izlases ierindā (tās kā reizi iegadījās aizvadītajā nedēļā pret Baltkrievijas izlasi) Ralfs Freibergs bija lietderīgākais spēlētājs valstsvienībā. Divu spēļu summā R. Freibergam lietderības koeficients +3, kā arī viena rezultatīva piespēle. Bet štrunts par statistiku; izskatās, ka students Freibergs izlases sastāvā iekļaujas diezgan organiski un lietderīgi. Viņa sniegumā redzams briedums, kas nereti viņa vecuma (21 gads; dz. 1991.) Latvijā spēlējošiem hokejistiem pietrūkst.

3. Kristers Gudļevskis

Viens no vaimanu vai vismaz uztraukuma iemesliem Latvijas izlases kontekstā ir līdzšinējā pasaules čempionātu pamatvārtsarga Edgara Masaļska lēnā veselības atkopšanās un nebūšana izlases ierindā. Šādi apstākļi ir ļoti pateicīgi „pelnu kaisīšanai uz galvas”, „mazākā ļaunuma (cauruma) izvēlei” vai citam bēdu ielejas stāstam. Protams, starp 1. divīzijas sasniegšanas un citu kataklizmu iemesliem tika minēts izlases jaunākais vārtsargs 20-gadīgais Kristers Gudļevskis. Aizvadītajā nedēļā Gudļevskis sargāja vārtus savā otrajā spēlē Latvijas nacionālās izlases sastāvā, un sargāja līdz uzvarai – 96,5% atvairītu metienu un vidēji spēlē viens vārtu zaudējums (GAA 1.00). Protams, der piebilst, ka Latvijas izlase uz otru spēli pret Baltkrievijas izlasi devās jau ar iepriekšējā dienā iekrātu sausu zaudējumu un citu motivāciju. Tomēr Gudļevska krahs šajā konkrētajā spēlē nav sagaidīts. Sezonas divu spēļu summā izlasē Kristeram Gudļevskim pieklājīgs GAA 1.51.

4. Edgars Kulda

Kanādas rietumu gala galvenās junioru līgas WHL izslēgšanas spēles rit pilnā gaitā. Norisinās konferenču fināli. Uzbrucēja Edgara Kuldas (dz. 1994.) pārstāvētā Edmonton Oil Kings vienība Austrumu konferences finālsērijā „tur” rezultātu 1-1 pret Calgary Hitmen. Abas pirmās spēles norisinājās Kalgari; pirmajā uzvaru papildlaikā izspieda mājinieki (3:2 OT), bet otrajā „akmeni uz akmens neatstāja” Edmontonas komanda (0:6). Šo divu spēļu summā Edgars Kulda sakrāja 2 punktus (0+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1).

P.S. Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases kandidātu statistika 19. un 20. aprīļa spēlēs pret Baltkrievijas izlasi un 2012./2013. g. sezonas spēlēs kopumā (saskaņā ar eurohc.stats.poinstreak.com, lhf.lv; summētajā statistikā 14 spēles: 2 spēles pret Krievijas izlasi novembrī Rīgā; 3 spēles EIHC turnīrā decembrī Lionā (Francijā); 3 spēles Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā februārī Rīgā; 2 spēles pret Čehijas izlasi aprīlī Jindržihūvhradecā (Čehijā); 2 spēles pret Zviedrijas izlasi aprīlī Rīgā; 2 spēles pret Baltkrievijas izlasi aprīlī Rīgā):

	spēlētājs	dz.	sp. vs BLR	punkti vs BLR	+/- vs BLR	SM vs BLR	met. vs BLR		sp. SUMMĀ	punkti SUMMĀ	+/- SUMMĀ	SM SUMMĀ
	UZBRUCĒJI
1.	Mārtiņš Cipulis	1980.	2	1+2	+1	2	4		10	2+4	+3	2
2.	Jānis Sprukts	1982.	2	1+1	+2	2	6		6	1+2	+4	4
3.	Lauris Dārziņš	1985.	2	0+2	+1	0	6		5	3+4	+4	0
4.	Juris Štāls	1982.	2	1+0	-1	0	2		11	3+2	-1	8
5.	Aleksejs Širokovs	1981.	2	0+1	±0	0	1		7	0+1	-2	2
6.	Andris Džeriņš	1988.	2	0+0	+1	0	1		9	1+0	-2	4
7.-8.	Miks Indrašis	1990.	2	0+0	±0	0	4		13	4+3	-1	2
	Vitālijs Pavlovs	1989.	2	0+0	±0	0	4		12	1+2	-4	6
9.	Koba Jass	1990.	1	0+0	±0	0	0		5	0+1	-2	2
10.	Armands Bērziņš	1983.	2	0+0	-1	0	3		8	0+1	-3	6
11.	Toms Hartmanis	1987.	1	0+0	-1	0	2		1	0+0	-1	0
12.	Roberts Jekimovs	1989.	1	0+0	-1	0	1		13	1+6	+1	39
13.	Ronalds Ķēniņš	1991.	2	0+0	-1	2	3		13	1+3	-1	6
14.	Gints Meija	1987.	2	0+0	-3	0	2		13	2+2	-3	2
	AIZSARGI
1.	Ralfs Freibergs	1991.	2	0+1	+3	4	1		2	0+1	+3	4
2.	Georgijs Pujacs	1981.	2	1+0	+2	2	4		6	2+0	+4	2
3.	Mārtiņš Porejs	1991.	1	0+0	±0	0	0		8	0+2	-5	16
4.	Oskars Cibuļskis	1988.	1	0+0	-1	0	1		7	0+0	-5	0
5.	Jānis Andersons	1986.	2	0+0	-1	0	0		3	0+0	±0	0
6.	Agris Saviels	1982.	2	0+0	-1	2	3		7	0+1	-3	2
7.-8.	Māris Jass	1985.	2	0+0	-2	2	2		10	1+0	-9	2
	Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+0	-2	2	2		11	1+3	-7	6
	VĀRTSARGI	dz.	sp. vs BLR	atv. vs BLR	GAA vs BLR	SM vs BLR	sp. laiks vs BLR		sp. (laiks) SUMMĀ	uzv.-zaud. SUMMĀ	GAA SUMMĀ	SM SUMMĀ
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	1	96.5% (25 no 26)	1.00	0	60:00		2 (119:29)	1-1	1.51 (3 vārtu z.)	0
2.	Māris Jučers	1987.	1	91.43% (32 no 35)	3.00	0	60:00		8 (444:48)	1-6	3.37 (25 vārtu z.)	0

*

Citu Latvijas izlases kandidātu sniegums Latvijas izlases sastāvā 2012./2013. g. sezonā (šie nepiedalījās spēlēs pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada aprīlī):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	statuss
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Bajaruns	1989.	7	2+1	-2	0	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
2.	Mārtiņš Karsums	1986.	4	1+2	+2	0	kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
3.	Miķelis Rēdlihs	1984.	3	1+2	+1	0	kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	3	0+3	-2	4	PČ piedalīties neplāno
5.	Gunārs Skvorcovs	1990.	2	1+0	+1	2	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
6.	Elvijs Biezais	1991.	6	1+0	-4	4	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
7.	Māris Bičevskis	1991.	8	0+1	-3	10	trenējas ar izlasi
8.-9.	Kaspars Daugaviņš	1988.	1	0+0	±0	0	joprojām Boston Bruins (NHL) rīcībā
	Roberts Bukarts	1990.	1	0+0	±0	0	kopj veselību (plecs); netiekot gaidīts uz PČ
10.	Artūrs Ozoliņš	1988.	3	0+0	±0	2	kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
11.	Kaspars Saulietis	1987.	3	0+0	-1	2	trenējas ar izlasi
12.	Raitis Ivanāns	1979.	2	0+0	-1	4	kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
13.	Juris Upītis	1991.	3	0+0	-2	2	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
	AIZSARGI
1.	Aleksandrs Jerofejevs	1984.	5	0+3	+3	4	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
2.	Oskars Bārtulis	1987.	5	1+1	+2	6	kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
3.	Arvīds Reķis	1979.	4	0+1	+2	2	kopj veselību; PČ nepiedalīsies
4.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	7	0+0	+1	2	trenējas ar izlasi
5.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	6	0+1	±0	2	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
6.	Sandis Ozoliņš	1972.	3	0+0	±0	2	PČ piedalīties neplāno
7.	Artūrs Kulda	1988.	4	1+0	-1	2	joprojām Winnipeg Jets (NHL) rīcībā
8.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	2	0+0	-2	2	kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (laiks)	uzv.-zaud.	GAA	SM	statuss
1.	Edgars Masaļskis	1980.	4 (244:03)	2-2	2.21 (9 vārtu z.)	0	trenējas ar izlasi
2.	Mārtiņš Raitums	1985.	1 (40:00)	0-1	7.50 (5 vārtu z.)	0	kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts

*

Citi Latvijas izlases kandidāti, kuri nosaukti 21. marta paplašinātajā sarakstā vai treniņnometnei pievienojušies pēc tam, bet nav aizvadījuši izlases spēles 2012./2013. g. sezonā:

ampl.	spēlētājs	dz.	statuss
V	Jānis Kalniņš	1991.	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
V	Ervīns Muštukovs	1984.	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A	Edgars Apelis	1989.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A	Ričards Birziņš	1989.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A	Guntis Galviņš	1986.	kopj veselību (menisks); PČ nepiedalīsies
A	Mārtiņš Gipters	1989.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A	Rodrigo Laviņš	1974.	kopj veselību; PČ nepiedalīsies
A	Ēriks Ševčenko	1991.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Zemgus Girgensons	1994.	joprojām Rochester Americans (AHL) rīcībā
U	Vitālijs Hvorostiņins	1992.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Roberts Lipsbergs	1994.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Roberts Maziņš	1990.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Jānis Ozoliņš	1989.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Ēriks Ozollapa	1987.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Sergejs Pečura	1987.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Kristiāns Pelšs	1992.	joprojām Oklahoma City Barons (AHL) rīcībā
U	Jānis Straupe	1989.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Raimonds Vilkoits	1990.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Mārcis Zembergs	1988.	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots

*

Plašākai ainavai:

• Latvijas un Baltkrievijas izlašu spēļu statistika 2013. g. aprīlī – pointstreak.com (2013-04-09 (0:3); 2013-04-10 (4:1))
• Izmaiņas Latvijas izlases kandidātu lokā (2013-04-15) – lhf.lv
• Latvijas izlases papildu kandidātu apskate aprīļa vidū (2013-04-12 un 2013-04-13) – sportacentrs.com, sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Iepriekšējais Latvijas izlases treniņu procesa un sastāva statuss (2013-04-06): tepat
• Latvijas un Zviedrijas izlašu 7. aprīļa spēles statistika (swehockey.se lapā iemetienu statistika absolūti neatbilst patiesībai; pointstreak.com lapā vārtsargu atvairīto metienu skaits rēķināms no pretinieku metienu skaita) – stats.swehockey.se, pointstreak.com
• Latvijas un Zviedrijas izlašu 8. aprīļa spēles statistika (swehockey.se lapā iemetienu statistika absolūti neatbilst patiesībai; pointstreak.com lapā vārtsargu atvairīto metienu skaits rēķināms no pretinieku metienu skaita) – stats.swehockey.se, pointstreak.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika 2 spēlēs pret Zviedrijas izlasi aprīlī (ar izcili greizu iemetienu statistiku) – stats.swehockey.se

[Attēlā: Mārtiņš Cipulis Latvijas izlases ierindā spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

TUVPLĀNĀ: Dāvis Straupe

Dāvis Straupe bija tas HK Rīga uzbrucējs, kuru sezonas sākumā nevarēja redzēt laukumā, bet skatītāju tribīnēs gan. jo augustā pārbaudes spēļu gaitā viņš guva nopietnu traumu – tika lauzta roka. taču pamazām Dāvis Straupe ir sakārtojis veselību, kas nenācās viegli, un izcīnījis vietu HK Rīga pamatsastāvā.

un ne tikai – novembra “pauzes” laikā kopā ar Latvijas U-20 izlasei piedalījās U20 Sino Cup turnīrā, kurā Latvijas U-20 izlase 5 komandu konkurencē izcīnīja 2. vietu. Dāvja Straupes biogrāfijā arī dalība 2010. gada U-18 pasaules čempionātā elitē, kur 6 spēlēs “uzkrāti” 4 punkti (2+2), “fiksējoties” kā Latvijas U-18 izlases trešajam rezultatīvākajam spēlētājam.

Dāvis Straupe atbild uz jautājumiem par “ielekšanu” sezonā pēc rokas traumas, par atšķirībām U-18 un U-20 izlašu cīņās, par principiālām spēlēm pret Baltkrievijas izlasi, par “ērtākajiem” cīņubiedriem HK Rīga sastāvā, par hokejistu iespējām “izaugt” Latvijā.

izziņai: Dāvis Straupe

• dzimis 1992. gada 5. augustā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 170 cm; 70 kg
• 2010./2011. g. sezonā HK Rīga sastāvā
• iepriekšējās sezonas: SK Rīga komandas
• Latvijas U-20 izlases kandidāts; dalībnieks pārbaudes spēlēs
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2010. gada pasaules čempionātā elitē
• pirmais treneris: Jānis Astrātovs (Aisbergs)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: īsi pirms sezonas sākuma guvi traumu – tika lauzta roka, kā rezultātā sezonas sākums Tev aizkavējās. vai bija viegli/grūti ienākt sezonas ritmā aptuveni ar mēneša nobīdi?

Dāvis Straupe: Nebija viegli. Fiziski grūti, lai arī daudz laika veltīju fiziskās formas noturēšanai, kamēr roka bija ģipsēta, taču tas ir daudz savādāk nekā trenēties pilnvērtīgi. Vasarā bāze tika ielikta, tāpēc tas nedaudz atviegloja situāciju, un fiziskā sagatavotība tika samērā ātri atgūta, lai spētu pilnvērtīgi konkurēt par vietu sastāvā. Pirmās spēles bija smagas arī psiholoģiskajā ziņā. Vajadzēja atgūt pārliecību par saviem spēkiem, sajust savu spēli pēc ilgā bezspēļu pārtraukuma.

jautājums: esi jau nostabilizējies HK Rīga sastāvā. un arī biji devies kopā ar Latvijas U-20 izlasi uz pārbaudes turnīru Dānijā. kādus uzdevumus pats sev izvirzīji pirms turnīra?

Uzdevums bija sevi parādīt no labākās puses, pierādīt treneru štābam, ka iederos izlasē. Jāteic, ka pats ar savu sniegumu galīgi neesmu apmierināts, varēju daudz labāk. Jāturpina cītīgi strādāt, jāpilnveido sevi, jārāda labs sniegums klubā.

jautājums: esi spēlējis arī Latvijas U-18 izlases sastāvā. kāda ir galvenā atšķirība, spēlējot U-18 un U-20 līmenī?

Grūti tā salīdzināt, jo U-18 spēlējām ar elites komandām, taču Sino cup bija eksperimentālie sastāvi komandām, kuras spēlēs 1. divīzijā, izņemot Somiju. Bet, protams, šajā vecumā [U-20] hokejs ir ātrāks, tehniskāks, vairāk fiziskās spēles, pietuvināts pieaugušo hokejam.

jautājums: šogad aprīlī U-18 pasaules čempionātā elitē ļoti līdzīgi cīnījāties pret Čehijas un Slovakijas izlasēm, bet Baltkrieviju uzveicāt pēcspēles metienos. vai šīs izlases ir principiālāki pretinieki par citām?

Baltkrievija jau no sākta gala ir bijuši principiāli pretinieki visās vecuma grupās, derbijs. Spēle ar Baltkrieviju bija īsts trilleris. Grūti teikt par Čehiju un Slovākiju, gājām un spēlējām par uzvaru, nedaudz pietrūka pieredzes tāda līmeņa spēlēm.

jautājums: esi ieradis būt viens no komandas līderiem – tajā pašā čempionātā biji 3.-ais rezultatīvākais spēlētājs Latvijas U-18 izlasē, arī pirms tam – martā MHL kvalifikācijas turnīrā biji viens no rezultatīvākajiem SK Rīga komandā. vai Tev netraucē līdz galam atvērties apstāklis, ka tagad U-20 vienībā vai HK Rīga sastāvā ir daudz vairāk gados vecāku spēlētāju?

Neuzskatu, ka šis faktors traucētu. Jā, ir lielāka konkurence, bet tas taisni ir labi, tas palīdz man augt kā spēlētājam, celt savu meistarību, kā arī ir kaut kas, ko mācīties no vecākiem spēlētājiem gan laukumā, gan ārpus tā. Varbūt nav tik liela spēles laika, kā bija agrāk, bet viss ir jānopelna ar savu sniegumu, labāk jāspēlē, jāpierāda sevi laukumā.

jautājums: ceturtā maiņa vairumā komandu ir tā, kura piedzīvo visvairāk izmaiņu. ar kuriem partneriem HK Rīga sastāvā Tu saproties vislabāk?

Pēdējās spēles rāda un arī jūtu, ka laba sadarbība ir ar Edgaru Kurmi un Kirilu Tambijevu, lai gan īstenībā ir jau vienalga ar ko spēlēt, jo vaina vienmēr ir jāmeklē sevī nevis partneros vai kaut kur citur.

jautājums: pirms HK Rīga virkni sezonu esi aizvadījis SK Rīga komandās. vai nav bijis vilinājums pamēģināt veiksmi ārpus Latvijas – piemēram, Zviedrijas vai Somijas jauniešu vai junioru līgās? kas ir atturējis?

Nenoliegšu, ka vienmēr esmu vēlējies pamēģināt laimi kādā no nosaukto valstu junioru līgām. Taču ir vajadzīgi gan sakari, gan finansiālais nodrošinājums. Diemžēl, ar sakariem ir kā ir, kā arī mana ģimene visticamāk nespētu nodrošināt tās izmaksas, ar kurām būtu jāsastopas (ēšana, dzīvošana), lai tur spēlētu. Uzskatu, ka Latvijā arī ir iespējams izaugt par labu spēlētāju, it sevišķi tagad, kad mums ir Dinamo sistēma, kur jaunajiem spēlētājiem tiekties. Ar darbu un neatlaidību var daudz sasniegt, vajag tikai gribēt. Nenožēloju, ka esmu palicis tepat Latvijā.

lai veicas!

[attēlā Dāvis Straupe cīnās iemetienā pret “kolēģi” no Minskije Zubri 2010. gada 5. novembra spēlē; foto avots: dinamoriga.eu.]

izziņām:

• Dāvja Straupes individuālā statistika – mhl.khl.ru, eliteprospects.com, lhf.lv, r-hockey.ru, alsportsagency.com
• Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika U20 Sino Cup turnīrā (2010. g. novembrī): tepat
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika U-18 pasaules čempionātā (2010. g. aprīlī) – iihf.com
• SK Rīga spēlētāju statistika MHL kvalifikācijas turnīrā (2010. g. martā): tepat

Baltkrievijas pārbaudes pabeigtas. nākamā – Slovakija

pārbaudes spēlēs pret Baltkrieviju 29. un 30. aprīlī ir izveikti Latvijas izlases jaunpienākušo atrādīšanās un kārtējās sastāva „pieslīpējumi”. jau pirms spēlēm pret Baltkrieviju no Latvijas izlases kandidātu loka tika strīpoti Ronalds Cinks un Elvis Želubovskis, bet pēc šīm spēlēm tika paziņots par Alekseja Širokova un Roberta Bukarta atbrīvošanu.

pirmajā pārbaudes spēlē 29. aprīlī bija interesanti apraudzīt jaunās paaudzes sniegumu un arī pavērot klātienē no Ziemeļamerikas atbraukušo Kaspara Daugaviņa un Jura Štāla sniegumu. abi „ziemeļamerikāņi” uzrādīja skatāmu un arī rezultatīvu hokeju. Daugaviņa cīņasspars vienmēr ir priecējis, tagad viņa enerģija nav mazinājusies, kā rezultātā arī vieni gūti vārti. savukārt, Juris Štāls atzinīgi cīnījās uzbrukuma organizācijā, kas viņam deva 0+2 punktus spēlē.

29. aprīļa spēlē joprojām ar rezultativitāti patīkami pārsteigt turpināja Jēkabs Rēdlihs, kurš nopelnīja 1+1 punktu. tiesa, šajā spēlē J.Rēdlihs guva traumu, kuras dēļ jāizlaiž atlikušās pārbaudes spēles un „zem jautājuma zīmes” paliek spēlēšana pasaules čempionātā. statistikai: 29. aprīļa spēlē vārtu guvums arī Robertam Bukartam, bet pa piespēlei – Oskaram Cibuļskim un Sergejam Pečuram. jā, un rezultāts 29. aprīlī bija 3:2.

piebilde: pirmajā spēlē pret Baltkrieviju nepiedalījās Latvijas uzbrukuma pirmais virknējums (Cipulis – Vasiļjevs – Ņiživijs), kā arī virknējuma partneri Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs. vārtos gan 29. aprīlī darbojās Edgars Masaļskis.

30. aprīļa spēlē pret Baltkrieviju tika „iejūgti” iepriekš nosauktie pirmā virknējuma vīri, kā arī Dārziņš un M.Rēdlihs, kuriem „pa vidu” (centrā) tika testēts Andris Džeriņš. šajā spēlē atpūta tika dota otrajai virknei (Karsumam – Spruktam – Daugaviņam) un Štālam, par kuru visu dalību čempionātā, rādās, nav. 30. aprīlī laukumā nedevās arī Gints Meija.

otrās „baltkrievu” spēles lielākais pozitīvais pārsteigums ir Edgars Lūsiņš (dz.1984.; 174 cm), kurš sargāja vārtus visas spēles garumā. jāpiebilst, sargāja ļoti labi, uzrādot cienījamu veiklību un reakciju, ļaujot Baltkrievijas izlasei īstenot tikai 1 vārtu guvumu. nenoliedzami, šajās spēlēs mūsu kaimiņvalsts izlase vēl ir tālu no ideālas saspēles un uzbrukuma organizācijas, taču darba Lūsiņam netrūka. acīmredzot, 2009./2010. gada sezona Vācijas otrajā stiprākajā līgā šim vārtsargam ir gājusi labumā.

30. aprīļa spēle izskatījās „sapītāka”. kaut kā ļoti acīmredzami tika piestrādāts pie vairākuma izspēles un tikpat acīmredzami tā nevedās… līdz beidzot 51. minūtē viens no vairākumiem tika realizēts Miķeļa Rēdliha (vārtu guvums) un Laura Dārziņa (piespēle) izpildījumā. vēl pieminēšanas vērts ir Sergeja Pečuras vārtu guvums, kuru viņš pats sev noorganizēja, atsavināja pretiniekiem ripu, atrada caurumu aizsardzības „valnī”, izgāja uz vārtsargu, uzmeta un trāpīja. nenoliedzami viņam par to pluss. rezultāts 30. aprīlī – 2:1.

nākamos Latvijas izlases sastāva pieslīpējumus redzēsim pārbaudes spēlēs pret Slovakiju 2. un 3. maijā.

Latvijas izlases aktuālais kandidātu saraksts (pēc pārbaudes spēlēm pret Baltkrievijas izlasi):

ampluā		spēlētājs	dz.g.		statuss
V
V		Nauris Enkuzens	1989.		ir izlases rīcībā
V		Edgars Lūsiņš	1984.		sargāja 4. pārb. spēlē
V		Edgars Masaļskis	1980.		sargāja 1. un 3. pārb. spēlē
V		Mārtiņš Raitums	1985.		sargāja 2. pārb. spēlē („sauss”)
A
A		Jānis Andersons	1986.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju
A		Guntis Galviņš	1986.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju
A		Oskars Cibuļskis	1988.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju (0+1)
A		Māris Jass	1985.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju
A		Aleksandrs Jerofejevs	1984.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju
A		Georgijs Pujacs	1981.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju
A		Jēkabs Rēdlihs	1982.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju (1+3); guvis traumu
A		Arvīds Reķis	1979.		iekļaušanās izlasē paredzēta tuvākajā laikā
A		Kristaps Sotnieks	1987.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju
A		Maksims Širokovs	1982.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju
A		Oskars Bārtulis	1987.		vēl Philadelphia Flyers rīcībā
A		Artūrs Kulda	1988.		vēl Chicago Wolves rīcībā
U
U		Armands Bērziņš	1983.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju
U		Mārtiņš Cipulis	1980.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju (2+0)
U		Lauris Dārziņš	1985.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju (0+1)
U		Kaspars Daugaviņš	1988.		sastāvā pret Baltkrieviju (1+0)
U		Andris Džeriņš	1988.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju (1+0)
U		Roberts Jekimovs	1989.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju (0+1)
U		Mārtiņš Karsums	1986.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju (1+0)
U		Gints Meija	1987.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju (0+1)
U		Aleksandrs Ņiživijs	1976.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju (0+3)
U		Sergejs Pečura	1987.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju (1+2)
U		Miķelis Rēdlihs	1984.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju (1+0)
U		Kaspars Saulietis	1987.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju
U		Jānis Sprukts	1982.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju
U		Juris Štāls	1982.		sastāvā pret Baltkrieviju (0+2)
U		Herberts Vasiļjevs	1976.		sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju (1+1)
		* spēlētājiem atšķirīgs spēļu skaits.

no Latvijas izlases kandidātu saraksta “iznestie” (iemesli dažādi):

ampluā		spēlētājs	dz.g.		statuss
A		Krišjānis Rēdlihs	1981.		veselības problēmas
A		Oļegs Sorokins	1974.		no izlases aizgājis
U		Ģirts Ankipāns	1975.		veselības problēmas
U		Viktors Bļinovs	1981.		veselības problēmas
U		Roberts Bukarts	1990.		atbrīvots: sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju (2+0)
U		Ronalds Cinks	1990.		atbrīvots
U		Aleksejs Širokovs	1981.		atbrīvots; sastāvā pret Franciju, Baltkrieviju
U		Elvis Želubovskis	1986.		atbrīvots; sastāvā pret Franciju
		* spēlētājiem atšķirīgs spēļu skaits.

informācija vēl:

• pirmās spēles (2010-04-29) kopsavilkums, sastāvi, protokols – lhf.lv
• otrās spēles (2010-04-30) kopsavilkums, sastāvi, protokols – lhf.lv
• pirmās spēles foto – tribine.lv, diena.lv
• otrās spēles foto – tribine.lv, sportacentrs.com

[Latvijas izlases vīri pirmajā no divām pārbaudes spēlēm pret Baltkrievijas izlasi, 2010. gada 29. aprīlī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]