Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Lada’

Krievu hokeja leģendas vēstures atkritumos?

Posted by petrovich27 uz 2014/03/03

spartak logoJau pāris mēnešus KHL slimības vēsturē ir ieraksts – “jāārstē” Spartak. Finanšu problēmas šo Krievijas galvaspilsētas klubu vajā jau ne pirmo reizi. Nebūtu arī pirmā reize, ka KHL pamestu un pat “aizvērtos” kāds no klubiem. Taču šoreiz ir runa par vienu no Krievijas leģendārākajiem klubiem, kas dibināts 1946. gadā (tādu Krievijā nav daudz), ir četrkārtējs PSRS čempions un n-tais sudraba vai bronzas godalgu laureāts. Šķiet, neatņemama krievu hokeja vēstures sastāvdaļa…

Pēc PSRS čempionāta pabeigšanās Spartak klubs līdzīgi kā daži citi padomju laikos spīdoši klubi (CSKA, Kriļja Sovetov) sāka “grimt”. Drīz Spartak jau vairs nebija starp Top klubiem, biežāk ieņemot vietu otrajā desmitā. Tālāk klubs vairākkārt izkrita no Krievijas Superlīgas un spēlēja otrajā līmenī – Augstākajā līgā (tagad VHL; 1999./2000., 2000./2001., 2003./2004.), bet vienu sezonu pat vispār nespēlēja (2006./2007.). Tad arī šķita, ka komanda ir izbeigusies un “uz visiem laikiem”. Bet īsi pirms KHL izveides situācija ar Spratak tika sakopta, un 2008. gadā komanda iestartēja KHL-ā.

Vai Spartak pēdējā sezona?

Maskavas Spartak 2013./2014. g. sezonu iesāka salīdzinoši sprauni, taču sezonas gaitā piedzīvoja ģenerālsponsora un līdz ar to finanšu plūsmas zaudēšanu. 2013. gada 13. decembrī bankas licence tika atņemta kluba “donoram” Investbank… Turmāku kluba elpināšanu uzņēmās KHL, sniedzot dotācijas un uzturot pie eksistences kluba primārās vajadzības. Protams, par sportisko līmeni šādos apstākļos sanāk domāt vismazāk. Komandu pametuši daži, kas sezonu bija iesākuši pie “spartakiešiem” –  Džefs Glass (Jeff Glass), Derons Kvints (Deron Quint), arī Aleksejs Krutovs, Nikolajs Žerdevs. It kā lielakā daļa sastāva vīru ir saglabāta, tomēr komandas emocionāli garīgais stāvoklis, kā saka Spartak galvenais treneris Fjodors Kanareikins, “atrodas brīvajā kritienā”. Ko tas nozīmē? 19 zaudējumi pēc kārtas! Tiesa, regulārās sezonas priekšpēdējo spēli 2. martā izdevās uzvarēt, bet iepriekšējā uzvara bija 6. decembrī. Rezultatā – 56 punkti 53 spēlēs un 13. vieta KHL Rietumu konferencē. Sliktāk klājas tikai Minskas Dinamo – konferences pēdējā (14.) vietā.

Pirms dažām dienām Spartak vadība paziņoja, ka savu problēmu dēļ nestartēs KHL “alternatīvajā” play off – Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā, bet līgas vadoņi jau pamanījušies paziņot, ka Spartak izstāšanās no “cerību kausa” netraucēs šīs trofejas izspēles kārtībai… Starp rindām lasot – diezgan bezcerīgi… Likumsakarīgi veidojas dažāda skaļuma baumas un spriedumi, ka KHL jau ir “norakstījuši” Spartak klubu. Viens no salīdzinoši loģiskiem argumentiem – Krievijas galvaspilsētā pietiek ar diviem KHL klubiem (Dinamo, CSKA), it īpaši, ja ņem vērā, ka Piemaskavā mājo vēl divi KHL klubi – Atlant, Vitjaz. Bet kā paliek ar tradīcijām un to kopšanu?

Nav interese visus glābt

Ja runa ir par KHL klubu pārstāvniecību un ģeogrāfiju, tad līgas prioritāte tomēr ir krievu hokeja “eksportēšana” pāri Krievijas robežām un arī nedaudz pašu zemes ģeogrāfiski vai hokeja ziņā attālākos stūros. Citi secinājumi, vērojot KHL dalībnieku izmaiņas, nemaz nevar rasties. KHL pastāvēšanas gaitā klāt “pievilkta” jau Slovākija, Čehija, Ukraina, Horvātija, nerunājot par startā līdzās nostādītajiem Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas klubiem. Tagad nopietni vingrinājumi norisinās, lai KHL-ā būtu arī Somijas klubs, kā arī tiek iestudēti dažādi darījumi, lai paņemtu vēl kādu “importa” valsti.

Krievijā KHL hokejs “aiznests” līdz Vladivostokai, pieņemts klubs no Hantimansijskas un tagad pilnā nopietnībā tiek līgai gatavots klubs Krievijas “Floridā” – Sočos. Bet bez lielām sāpēm un bēdām pēc pirmās sezonas KHL pameta Krievijas mērogiem leģendārs nosaukums – Voskresenskas Himik, kas drīz pēc tam beidza pastāvēt kā pieaugušo komanda, par galveno nosaukuma nesēju atstājot jaunatnes komandu MHK Himik. Toljati Lada pameta KHL pēc otrās sezonas; tā cīnās VHL (otrajā līgā), sapņo par atgriešanos KHL…

Bet līgas vadība nesteidzas “reanimēt” pašu Krievijas klubus, arī leģendārus. Vēl pirms KHL izveides un līgas pirmajās sezonās uz “lielo hokeju” tiecās Maskavas Kriļja Sovetov – brends, kas krievu hokeja pazinējiem ir vairāk neka zināms. Tomēr “spārni” netika glābti… Komanda bija piedzīvojusi sadalīšanos, tās savstarpēji karojošās frakcijas cīnījās Augstākajā līga un/vai MHL, līdz iznīka pavisam. Jo ko gan KHL darītu ar četriem klubiem Maskavā, kur tā jau manāmas problēmas ar hokeja apmeklētību…

Finanšu un ideoloģiskas problēmas pēcpadomju laikā ir piemeklējušas arī Maskavas CSKA klubu. 1996. gadā PSRS titulētākais hokeja klubs sadalījās divās dažādās komandās, kas uzrādīja salīdzinoši necilu sniegumu. No kādreizējās spozmes nekas nebija palicis. 2002. gadā klubs apvienojās, pēc sešiem gadiem iestartēja KHL un jau pēc dažām sezonām atkal radās finanšu problēmas. CSKA klubu tika nolemts glābt. Jo tas taču visu laiku čempionu medaļām un sasniegumiem bagātākais Krievijas klubs – zīmols, kuru no jauna radīt nebūs vairs iespējams. Tikai – kopt, laistīt, prasmīgi apsaimniekot… 32 čempionu tituli, lai arī visi PSRS laikos, tomēr jebkuram citam Krievijas klubam līdz šādai “kolekcijai” ir kā no Maskavas līdz Pekinai kājām (citāts). Tāpēc arī sponsora atrašanā tika iesaistītas Krievijas valsts augstākās amatpersonas, bet ar to dalību šādas lietas notiek ātri. Jauns sponsors ir atrasts (nozīmēts), un CSKA atkal ir “zirgā”.

Izbijušu klubu netrūkst

Visādi citādi, hokeja klubu izbeigšanās kā Krievijā, tā citur pasaulē ir diezgan ierasta parādība. Kriļja Sovetov, Himik vēl ir salīdzinoši nesenās atmiņās. Bet vai kāds atceras tādu komandu kā Maskavas Lokomotiv? Dibināts 1947. gadā, cīnījās PSRS čempionātos. 1972. gadā pameta PSRS Augstāko (stiprāko) līgu, bet 1983. gadā tika likvidēta vispār. Savulaik diezgan populāra un atpazīstama vienība, bet Maskavai jau bija četri klubi stiprākajā līgā.

Piemēram, Sanktpēterburgā (iepriekš – Ļeņingradā) ir vesela “jūra” savulaik likvidētu hokeja klubu, kuru vēsture sākās 40. gados un kas uzspēlējuši PSRS augstākajā līmenī. Ļeņingradas Spartak – dibināts 1947. g., likvidēts 1965. g., no jauna reanimēts otrajai līgai 90. gadu vidū, bet 2006. gadā likvidēts atkal. Bet varbūt kāds atceras tādu vienību kā Ļeņingradas Dzeržiņec vai Kirovec? Komanda ar nosaukumu Dzeržiņec 1947. gadā sāka startu PSRS čempionātā, bet beidza 1962. gadā (nosaukums Kirovec). Vai Ļeņingradas Dinamo? Dibināts 1946. gadā, PSRS čempionāta pirmo sezonu neatņemama sastāvdaļa. 1954. gadā likvidēts, 1965. g. – atjaunots, 1971. g. – atkal likvidēts. 2012. gadā nosaukums Dinamo Sanktpēterburgā ir atgriezies, un no 2013./2014. g. sezonas jaunatnes līgā MHL startē šāda nosaukuma komanda, kas izveidota un hokeja skolas Forvard bāzes. Bet kopumā Krievijā šādu likvidētu klubu netrūkst.

Tāpat kā mūsu pusē. Nevajag tālu meklēt, lai atrastu klubu nosaukumus – ASK Ogre, DHK Latgale, Rīga 2000, Liepājas Metalurgs, SMScredit.lv utt. utjpr., pat neejot dziļāk uz Latvijas PSR un 30. gadu Latvijas komandām. Kur tas viss ir? Apmēram turpat kur Krievijas “spartaki”, “spārni” un “ķīmiķi”.

Arī visas pasaules hokeja līgu pionierim un “etalonam” NHL ir savi “izbeigtie” klubi. Nav vairs tādu Montreal Wanderers vai Montreal Maroons pilsētā, kur pietiek ar vienu Canadiens. Nav arī New York Americans, Pittsburgh Pirates un vēl dažu. Tomēr NHL cenšas kaut kā glābt tradīcijas, pārceļot klubus uz citām pilsētām un pat rotējot starp Kanādu un ASV. Mēģina radīt zaudētās leģendas no jauna – kā Ottawa Senators. Tomēr šaubu nav, ir arī zaudēti NHL klubi.

Morāle?

Protams, katrai līgai ir savas ģeogrāfiskas, materiālas un dažkārt politiskas intereses. Klubus mēģina nometināt ne tikai hokejiskās pilsētās, bet arī vietās, kur šīs spēles tradīciju nav, bet ir potenciāls apmeklējumam un sponsoru naudas rotācijai. Tādēļ ir diezgan loģiski, ka, piemēram, Maskavā nav piecu KHL klubu.

Tomēr līgu vadoņiem der atcerēties, ka ir tādas vērtības, ko pēc tam arī par ļoti lielu naudu nebūs iespējams nopirkt. Varēs uztaisīt “admirāļus” kā Vladivostokā vai Soču “delfīnus”, kas arī labi un skaisti, bet vēsturi iegādāties nebūs iespējams. Starp citu, leģendām, tradīcijām un stāstiem ir lielāka nozīme nekā sākumā varētu šķist.

Lasāmvielai:

[Zemāk novietotā attelā Maskavas Spartak fani Arēnā Rīga pirms Rīgas Dinamo un Spartak komandu spēles 2010. gada 6. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

DR_pret_Spartak_2010-12-06_Agris_Krusts

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas hokejistiem pēc Dinamo neveicas? Jā vai nē?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/28

Karsums_vs_Ak_Bars_2012-11-14_DR_facebook_VERSSkatot atsevišķus piemērus, ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas pārstāvjiem pēc aiziešanas no Rīgas Dinamo uz citiem KHL klubiem vairs nesanāk tik labi kā Rīgā. Cik pamatota ir šī „pilsētas leģenda” par Latvijas hokejistu nevarēšanu bez Dinamo?

Kopumā 5 sezonu gaitā citu KHL klubu sastāvā, neskaitot Rīgas Dinamo, oficiālās spēlēs ir uzspēlējuši 15 hokejisti, kuriem ir fiksēta Latvijas pavalstniecība. 10 no viņiem ir „salīdzināmi lielumi”, jo ir spēlējuši arī Rīgas komandā, bet 5 kadri pie Rīgas dinamiešiem vismaz pagaidām un vismaz oficiālajās KHL spēlēs nav uzspēlējuši – Oskars Bārtulis, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis. Vēl viens mūsējais – Kārlis Skrastiņš – palika bez oficiālo spēļu prakses…

Tieši aizvadītajā sezonā (2012./2013.) KHL komandās ārpus Rīgas spēlēja rekordliels Latvijas hokejistu skaits – 11 vīri. Šosezon dažs jau atgriezies Dinamo paspārnē un vēl kādu kluba vadība grib dabūt atpakaļ, tomēr arī nākamsezon ir paredzams paliels Latvijas leģionāru apjoms KHL-ā. Dažiem ir spēkā esoši līgumi arī nākamai sezonai, bet viens otrs pārcēlies prom ar Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju svētību – Mārtiņš Karsums uz Maskavas Dinamo, Guntis Galviņš uz Hantimansijskas Jugra

Katra sportista gadījums, progresu vai regresu ieskaitot, ir atsevišķs stāsts, tādēļ arī katrs skatāms individuāli. Tāpat katra hokejista „keisu” pētot jāņem vērā „brieduma koeficientu” – dabīgo izaugsmi, pateicoties pieaugšanai gados, un tikpat dabīgo novecošanu, kas likumsakarīgi piemeklē sportistus, karjeras norietam tuvojoties. Bet par visu pēc kārtas – uzbrucēji, aizsargi, vārtsargs. Alfabēta secībā.

Cipulis_2010_2011_sez_pirma_puse_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_NN02Mārtiņš Cipulis

Savas labākās un rezultatīvākās sezonas KHL-ā Mārtiņš Cipulis aizvadīja 2008./2009. g. Rīgas kluba krāsās un 2010./2011. g. Habarovskas Amur ierindā. Rezultativitātes un lietderības ziņā šajās sezonās Cipuļa cipari ir stipri līdzīgi. Taču atšķirību parāda tas, ka pie Dinamo Mārtiņš Cipulis KHL pirmajā sezonā bija 5./6.-ais rezultatīvākais un 4./6.-ais labākais vārtu guvējs, bet Tālajos Austrumos viens no diviem labākajiem komandas snaiperiem (abiem ar Radiku Zakijevu pa 12 vārtu guvumiem). Turklāt uz Habarovsku Cipulis bija pārcēlies pēc viduvējas sezonas Rīgā.

Savukārt aizvadīto daļējo sezonu HC Lev Praha krāsās var salīdzināt tikai daļēji, jo komandai pievienojās jau pēc tam, kad lielākā daļa regulārās sezonas bija jau aiz muguras. Ņemot vērā šo apstākli, Prāgā Cipulim, lai arī ar mazāku vidējo spēles laiku, ir sanācis rezultatīvāk nekā iepriekšējā sezonā Rīgā. Prāgā regulārajā sezonā tie ir vidēji 0,38 punkti spēlē, bet Rīgā 2011./2012. g. sezonā tie bija 0,21 punkts vidēji spēlē. Kopējais secinājums: Mārtiņam Cipulim pārcelšanās uz citu KHL klubu tomēr „iet labumā”.

„Grūti noticēt, ka Cipulim vēl nav līguma ar kādu komandu, jo viņš patiesi ir labs spēlētājs, bet vēl labāks cilvēks,” pēc pasaules čempionāta spriež Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans (citāts no intervijas Raimondam Gekišam Sporta Avīzē). Interesanti, kurš klubs būs pratis novērtēt Mārtiņa Cipuļa labākās īpašības, slēdzot līgumu jaunajai sezonai.

Mārtiņa Cipuļa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 56 9+11 -11 14:55 3 0+0 ±0 14:45
2009./2010. Dinamo (Rīga) 56 8+7 -5 15:50 9 2+0 -2 14:22
2010./2011. Amur 49 12+7 -12 14:09
2011./2012. Dinamo (Rīga) 48 2+8 -4 13:56 6 0+0 -4 13:02
2012./2013. HC Lev Praha 16 3+3 +1 11:00 4 0+0 -2 17:27

*

Lauris Dārziņš

Darzins_PO_vs_Neftehimik_2013_febr_ak-bars_ru_N3_VERSPirmajās trīs KHL sezonās Lauris Dārziņš bija viens no skaistāk progresējošiem pašmāju uzbrucējiem. Pirmajā sezonā viņš bija tikai 9.-ais rezultatīvākais spēlētājs ar trešās maiņas uzbrucējam atbilstošu spēles laiku. Otrajā sezonā pakāpās līdz 6.-tā rezultatīvākā komandas spēlētāja statusam, bet trešajā sezonā bija komandas rezultativitātes līderis un labākais vārtu guvējs kā regulārajā sezonā, tā arī izslēgšanas spēlēs.

Tieši spilgtais sniegums trešajā sezonā (2010./2011.) raisīja divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars interesi un radīja Dinamo kluba vadītāju iespēju „notirgot” vai oficiāli – lauzt līgumu – ar savu rezultatīvāko spēlētāju, atraisot viņam „rokas” jauna līguma slēgšanai bez ierobežojumiem. Bet Kazaņā bija ne tikai cits līgums un pilsēta, bet arī stipri garāks esošo un potenciālo līderu soliņš. Panesās veselības sarežģījumi, retāka spēlēšana un mazāks spēles laiks. Faktiski divu sezonu garumā, lai arī otra Kazaņas sezona Dārziņam izskatās nedaudz labāka. Secinājums: Laura Dārziņa statistikai Dinamo pamešana nākusi par sliktu. Cits stāsts, kādi būtu Dārziņa cipari Rautakallio hokeja kontekstā, un arī – kā izskatītos Lauris Dārziņš Rīgas Dinamo jubilejas (sliktākajā) sezonā. Tiesa, Dārziņa klātbūtne diezin vai būtu nākusi par sliktu komandai, kas nomokās ar trāpīšanu pretinieku vārtos (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Dārziņš aizvadījis savu pirmo pasaules čempionātu kapteiņa godā, ir bijis izlases labākais snaiperis un viens no diviem rezultatīvākajiem vīriem valstsvienībā. Kas, protams, ir pateicīgs fons baumām par Dinamo funkcionāru interesi un arī pašai interesei. Laurim Dārziņam oficiāli ir vēl vienas sezonas līgums ar Ak Bars. Vai Rīgas Dinamo būtu gatavi samaksāt Dārziņa cenu? Tiesa, viņa „tirgus vērtība” ir objektīvi mainījusies, salīdzinot ar uzcenojumu pirms diviem gadiem. Tomēr ieguldījums pasaules čempionātā atgādina: „pa lēto nedabūs”.

Laura Dārziņa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 56 8+8 -6 13:50 3 0+0 -3 14:47
2009./2010. Dinamo (Rīga) 54 14+17 +7 15:28 9 2+2 ±0 18:35
2010./2011. Dinamo (Rīga) 45 21+23 +9 16:13 11 5+5 -7 17:57
2011./2012. Ak Bars 15 2+5 +3 11:14 4 0+0 -1 16:17
2012./2013. Ak Bars 28 4+8 +1 11:41 9 4+0 +1 14:52

*

Aleksandrs Nizivijs (17)Aleksandrs Ņiživijs

Pirmās trīs sezonas, kuru laikā Dinamo vienību diriģēja Juliuss Šuplers, Aleksandram Ņiživijam bija labas vai ļoti labas. Ripas pieturēšanas meistars pirmajos trīs KHL gados bija starp Rīgas kluba rezultatīvākajiem: 1. sezonā – ceturtais (jeb pirmais no ne-leģionāriem); 2. sezonā – dalīta 2./3. vieta (kopā ar Jāni Spruktu uzreiz aiz Hosas „muguras”); 3. sezonā – trešais rezultatīvākais. Bet „lūzums” nāca kopā ar KHL un Dinamo ceturto sezonu, kad komandā tika ieviesti „somu elementi” ar savādāku darba stilu un minimizētu improvizācijas apjomu. Veselība un neierasti uzdevumi spēles laukumā noveda pie Aleksandra Ņiživija faktiski sliktākās sezonas KHL un vienas no sliktākajām sezonām karjerā.

Tomēr Ņiživijs Dinamo sastāvā palika uz piekto sezonu, kuras gaitā pat zināmā mērā „reabilitējās”. Uz komandas rezultativitātes kopējā fona Ņiživija 15 punkti 33 spēlēs izskatās itin pieklājīgi. Tas arī bija iemesls, kādēļ regulārās sezonas izskaņā, zaudējot cerības uz izslēgšanas spēlēm, Aleksandru Ņiživiju „atdot” Prāgai. Protams, galvenais iemesls: HC Lev Praha ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs šo spēlētāju pazina ļoti labi.

Bet Prāgā bija neraža… Pazīstams stāsts: trauma, izlaistas spēles, neliels spēles laiks, kā rezultātā arī rezultativitāte nekāda. Sakritība vai nē, bet pārcelšanās prom no Dinamo Ņiživijam labumā negāja. Jādomā, ka Prāgas kluba saimnieki, vērtējot arī „lauvu” ģenerālmenedžera Sējēja darbu un plānojot/neplānojot viņa palikšanu Prāgas klubā, svaru kausā ar nosaukumu „pret” ievietoja arī Sējēja „savējo” (t.sk. Hosas, Ņiživija, Cipuļa, Surovija, Karamnova, Mikuša) salīdzinoši viduvējo vai vājo pienesumu. Arī pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā jaunais/vecais ģenerālmenedžeris minēja, ka sarunas par iespējamo spēlēšanu nākamajā sezonā tiek uzturētas arī ar Ņiživiju.

Aleksandra Ņiživija statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 53 9+18 -8 15:41 3 1+2 +1 17:18
2009./2010. Dinamo (Rīga) 50 12+24 -9 18:09 9 1+3 -5 19:38
2010./2011. Dinamo (Rīga) 53 12+24 ±0 17:13 10 4+3 -3 16:38
2011./2012. Dinamo (Rīga) 33 3+6 -4 13:23 3 0+0 -4 18:28
2012./2013. Dinamo (Rīga) 33 1+14 -10 15:17
HC Lev Praha 7 1+0 -1 10:39 3 0+0 -2 6:58

*

Ainars Podziņš

Podzins_Rus_Vitjazi_vs_HKR_2013-03-04_HKR_facebook2010. gada vasarā Ainars Podziņš Dinamo treniņnometnē ieradās kā uz nākotni orientēta sastāva komplektācijas paraugs, ko vainagoja pozitīvas emocijas par latviešu izcelsmes hokejista atgriešanos Latvijā utt. Savā pirmajā Dinamo sezonā (2010./2011.) Šuplers sāka vadāt 18-gadīigo Podziņu līdzi komandai – sākumā tikai uz rezervistu soliņa, pēc tam jau pa kādai minūtei, bet gala beigās arī pirmais vārtu guvums un diezgan stabils spēles laiks izslēgšanas spēlēs. Protams, tosezon Podziņš bija „jaunais-dotētais”, t.i. U-20 vecuma hokejists, kuru iekļaujot sastāvā, komanda drīkstēja pieteikt papildu spēlētāju. Podziņš (dz. 1992.) bija pat gadu jaunāks par tās sezonas dotētā vecuma griestiem – 1991. gadā dzimušajiem. No 1991. gadiem tosezon spēlēt netika neviens.

Par Podziņa labāko gadu Dinamo ierindā uzskatāma 2011./2012. g. sezona un it īpaši tās ievaddaļa. Kamēr Dinamo vīri mēģināja adaptēties Rautakallio „jaunā modeļa” hokejam un nomocījās ar ripas trāpīšanu garām pretinieku vārtsargam vai vispār vārtu taisnstūrī, Ainaram Podziņam šī situācija bija kā radīta. Lai arī 2011./2012. g. sezonas sākumā viņš vēl skaitījās „jaunais – dotētais”, tomēr vietu sastāvā viņš nopelnīja ar darbu, nevis dzimšanas gadu. Ar septembra gaitā sarūpētajiem diviem vārtu guvumiem pat bija viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandā. Objektīvi Podziņa problēmas sākās, kad KHL minētās sezonas gaitā paaugstināja dotēto spēlētāju vecumu par gadu, un arī 1991. gadā dzimušie sāka konkurēt uz jauno hokejistu vietu. Piemēram, Juris Upītis. Piemēram, Māris Bičevskis.

Arī jaunajai sezonai (2012./2013.) dotēto spēlētāju vecums vēlreiz tika paaugstināts par gadu; Rautakallio un pēc tam Ābols labprātāk „ņēma pretī” gadu vecākos (1991. gadā dzimušos) uzbrucējus – Bičevski, Biezo, sākumā arī M.Lipsbergu, vēlāk Upīti. Bet Podziņš pat pie vienas spēles Dinamo ierindā netika, pamētājoties HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Ja MHL vienībā Podziņam lāga nesapasēja ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu, tad Liepājā gāja daudz-maz. Turpinājuā Dinamo „selekcijas veiksmes stāsts” tika saburzīts un izmests. Saistības ar Podziņu pabeidza ne īpaši glīti; tiesa, skaistums šādos gadījumos Dinamo saimniecībai ir raksturīgs reti (atceramies „atvadas” no Naumova, piemēram).

Jauno 2013. gadu Ainars Podziņš sāka Čehovā Vitjaz komandas sastāvā, kur pēc ilgākas KHL spēļu pauzes bija diezgan izsalcis un saražoja 4 punktus regulārās sezonas 13 spēlēs. Spriežot pēc aizvadītās sezonas izskaņas, Podziņa aiziešana no Dinamo sistēmas bija pareizākais solis, kas arī ir sniedzis rezultātu. Neskatoties uz faktu, ka Ainars Podziņš Krievijā ir leģionārs un šajā valstī pastāv leģionāru skaita ierobežojums, Vitjaz vienība ir pagarinājusi ar viņu līgumu arī uz nākamo sezonu. Jāpiebilst, ka Podziņš tagad būs nevis Čehovas Vitjaz, bet Podoļskas Vitjaz spēlētājs. T.i., Vitjaz komanda, kas jau iepriekš bija aizvadījusi pa kādai spēlei Podoļskā, pilnībā pārceļas no Čehovas uz Podoļsku, kur arēnai lielāka ietilpība.

Ainara Podziņa statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2010./2011. Dinamo (Rīga) 19 1+0 ±0 6:16 11 0+1 -5 8:51
2011./2012. Dinamo (Rīga) 38 4+0 +1 7:55 4 0+0 -1 6:37
2012./2013. Vitjaz 13 1+3 +1 13:54 Nad. 2 Nad. 0+0 Nad. +1 Nad. 15:24

*

Mik_Redlihs_Lokom_vs_DR_2012-08-28_A_KrustsMiķelis Rēdlihs

Rēdliha-jaunākā stāsts ir vēl viena lappuse Dinamo pašmāju spēlētāju lieliskās izaugsmes hronikā. Laura Dārziņa maiņas partneris progresēja kopā ar savu cīņubiedru, no trešās maiņas „uzlecot” līdz pirmajai. Un šo statusu nostiprināja arī Rīgas komandas ceturtajā (2011./2012.) sezonā pie galvenā trenera Pekas Rautakallio. Šajā ceturtajā sezonā arī bez sava ierastā maiņas partnera (Dārziņa) M. Rēdlihs izskatījās ļoti labi – bija rezultatīvākais Rīgas dinamietis regulārajā sezonā un arī izslēgšanas spēlēs. Kā rezultātā „aizgāja” sava kolēģa Dārziņa pēdās, tikai, ka uz citu superklubu – Jaroslavļas Lokomotiv.

Bet Jaroslavļā gandrīz viss tas pats, kas ar Dārziņu Kazaņā – traumas, izlaistas spēles, mazs spēles laiks, vietas zaudēšana nozīmīgākos uzbrukuma virknējumos… Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs Rīgā bija viens no tiem spēlētājiem, kas četru sezonu laikā izlaida vismazāk spēļu – t.i. vienu spēli pirmajā sezonā. Viennozīmīgi, pārcelšanās uz Lokomotiv, vismaz pēc pirmās sezonas, nav vērtējama ar „plus” zīmi. Spēles, ne algas ziņā. Kaut kā M. Rēdliha gadījumā daudz līdzību ar Dārziņa hokejista gaitām… Arī baumas par atgriešanos Dinamo „apskāvienos”, neskatoties uz to, ka ir līgums ar Jaroslavļas „dzelzceļniekiem” pastāv arī uz nākamo sezonu.

Miķelis Rēdlihs statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 55 9+8 -8 12:35 3 0+0 -4 13:01
2009./2010. Dinamo (Rīga) 56 17+15 +10 13:43 9 1+2 -1 17:35
2010./2011. Dinamo (Rīga) 54 16+25 +10 16:07 11 3+6 -8 17:47
2011./2012. Dinamo (Rīga) 54 13+31 -5 17:56 7 2+8 +5 19:44
2012./2013. Lokomotiv 35 3+4 -7 13:10 5 1+0 -1 11:12

*

Sprukts_CSKA_vs_DR_2013-02-15_A_Krusts_N2Jānis Sprukts

Rīgas Dinamo krāsās Jānis Sprukts aizvadīja 3 labas sezonas, atrodoties gan rezultatīvāko personāžu vidū, gan arī esot vienam no labākajiem mazākuma „kausētājiem”. Savā pirmajā Dinamo sezonā 2./3.-ais rezultatīvākais komandā; otrajā – 7. vieta rezultativitātes rangā; trešajā (2011./2012.) – otrs rezultatīvākais regulārajā sezonā un arī play off. Faktiski bija visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu spēkus citur KHL plašumos. Izvēle „krita” uz Maskavas CSKA.

Bet kad Sprukts ieradās Maskavā, tas jau bija cits CSKA. Komanda, kas 2011./2012. g. sezonu bija pabeigusi zemāk par Rīgas dinamiešiem – Rietumu konferences 8. vietā un play off sērijā zaudēja 1-4, bija sākusi mainīties līdz nepazīšanai. Klubam jaunais sponsors kluba finanšu problēmas sāka kopt ar uzviju. Aleksandra Radulova pārpirkšana no Salavat Julajev bija viens no 2012. gada starpsezonas skaļākajiem un dārgākajiem transfēriem. Turklāt NHL lokauta apstākļos CSKA kļuva par vienu no KHL klubiem, kas ar NHL personāžiem papildinājās vispamanāmāk – uzbrucēji Pavels Dacjuks „piekāpa” no Detroit Red Wings, Mihails Grabovskis ienācās no Toronto Maple Leafs un vārtsargs Iļja Brizgalovs nāca no Philadelphia Flyers apcirkņiem. Turklāt Dacjuks un Grabovskis ir centra uzbrucēji, kuru ierašanās „degradēja” jeb atbīdīja Spruktu attiecīgi pa pāris maiņām zemāk. Arī ar salīdzinoši pieticīgu spēles laiku „enerģijas maiņās” Sprukts pie saviem 8 punktiem un pozitīvas lietderības tika. Taču tik un tā, specializācija un līdz ar to rezultativitāte ir mainījusies, kas tomēr liek rezumēt – maiņa prom no Dinamo nav uzlabojusi sportisko sniegumu, tātad – „mīnusos”. Jāņa Sprukta līgums ar CSKA ir arī uz nākamo sezonu; kas zina – iespējams, bez-lokauta sezonā arī Sprukts Maskavā izskatīsies labāk.

Jāņa Sprukta statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG iemet. REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO iemet. PO sp. laiks PO
2009./2010. Dinamo (Rīga) 53 11+25 +9 54.5% 17:46 9 1+4 ±0 49.5% 19:40
2010./2011. Dinamo (Rīga) 53 10+16 +2 53.2% 17:47 11 4+1 -4 45.6% 16:51
2011./2012. Dinamo (Rīga) 53 11+24 +2 51.0% 18:57 7 5+3 +3 59.9% 20:13
2012./2013. CSKA 50 5+3 +3 54.1% 11:10 9 0+1 -2 49.3% 15:07

*

Aleksejs Širokovs Aleksejs_Sirokovs_LAT_vs_SOMIJA_2011-04-07_lhf_lv_VERS

Kad Dinamo pirmajā sezonā komandas pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs „nolika” kapteiņa pienākumus, kļuva skaidrs, ka komandas vadība nākotnē ar viņu sāk rēķināties arvien mazāk. Tas arī apliecinājās ar spēles laika samazināšanos un gala beigās iekļaušanu redraftā, kurā Širokovu izvēlējās Habarovskas klubs. Kopumā nākamās (2009./2010.) sezonas rezultativitāte Tālajos Austrumos Aleksejam Širokovam iekrājās būtiski labāka nekā Rīgā. Bet Amur ierindā viņš bija tikai 7.-ais rezultatīvākais, turklāt – leģionārs. Nākamās sezonas sākumā arī brīnumus nerādīja, kas bija iemesls Habarovskas kluba un A.Širokova sadarbības pārtraukšanai. Tie bija viņa līdz šim pēdējie soļi KHL-ā.

Lai arī pēc Amur Alekseja Širokova gaitas „veda” prom no KHL, tomēr sniegums Habarovskas komandā kopumā bija statistiski saturīgāks, ar lielāku spēles laiku un kopējo „svaru” komandā. Tādēļ aiziešana no Dinamo klasificējama kā pozitīvs pavērsiens spēlētāja karjerā. Turklāt A.Širokovam izdevusies rezultatīvākā regulārā sezona no visiem Latvijas uzbrucējiem, kas uzspēlējuši KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo. Kam tad gāja labumā, ja ne viņam?

Alekseja Širokova statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG iemet. REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO iemet. PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 45 2+8 -9 53.2% 13:27 3 0+0 ±0 33.3% 5:58
2009./2010. Amur 51 8+12 -11 52.5% 14:45
2010./2011. Amur 7 1+1 -5 54.1% 15:58

*

Ozolins_1ma_ka_Atlant_kapt_vs_Severstal_2013-01-08_atlant-mo_ru_VERSSandis Ozoliņš

Kapteiņa pienesumu komandai nevar izmērīt ne kilogramos, ne piespēlēs. Bet Sanda Ozoliņa gadījumā bija arī piespēles un vārtu guvumi. Ja salīdzina, tad statistiski švakāka bija Ozoliņa līdz šim pēdējā sezona Dinamo krāsās (2011./2012.) – punktu mazāk un arī lietderības koeficients „sagājis” stipri kritiskā -17. Tiesa, vārtu guvumu bija vairāk nekā citās sezonās.

Pie Atlant sezona sākās ar aizkavēšanos, bet interesanti. Mitišču komandai šī sezona „ieviesās” un arī turpinājās diezgan bēdīgi – pa Rietumu konferences lejasgalu, epizodiski pat zemāk par Rīgas Dinamo. Ne bez Atlant kapteiņa uzšuvi saņēmušā Ozoliņa ieguldījuma „atlanti” izslēgšanas spēlēs burtiski iespraucās, iestudējot uzvarētu „rakstura spēļu” seriālu. Cits stāsts, ka izslēgšanas spēles pret SKA bija vienos vārtos. Regulārās sezonas summā Ozoliņam tikpat punktu, cik iepriekšējā sezonā Rīgā, bet mazākā spēļu skaitā un ar labāku lietderības koeficientu. Ir pamats secināt, ka Sandim Ozoliņam pārcelšanās no Dinamo uz Atlant viņam nav gājusi par sliktu; tātad – „plusos”. Neskatoties uz hokejistam pieklājīgu vecumu. Starp citu, Sanda Ozoliņa regulārās sezonas 20 punkti ir viens no trijiem rezultatīvākajiem Latvijas hokejistu cipariem KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo un rezultatīvākais Latvijas leģionāru sniegums KHL aizvadītajā sezonā. Atgādinājumam: Sanda Ozoliņa ampluā ir aizsargs. Drīz pie ampluā būs jāpieraksta arī ‘kapteinis’. Šķiet tieši ar šādu nolūku Rīgas Dinamo vienojies ar viņu par spēlēšanu 2013./2014. g. sezonā.

Sanda Ozoliņa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2009./2010. Dinamo (Rīga) 43 6+18 ±0 22:28 6 0+3 -3 23:32
2010./2011. Dinamo (Rīga) 41 5+26 +5 22:54 11 0+7 -2 22:22
2011./2012. Dinamo (Rīga) 50 10+10 -17 19:56 7 1+1 -5 20:23
2012./2013. Atlant 42 2+18 +6 20:44 5 0+1 -7 20:50

*

Pujacs_omskzdes_ruGeorgijs Pujacs

Aizsargs Georgijs Pujacs ir viens no tiem hokejistiem, kura nonākšana Rīgas Dinamo sastāvā uzskatāma par nejaušību vai pārpratumu. Uz 15 spēlēm. Pārceļoties no finanšu nomocītās Toljati Lada vienības, kas vēl pēc gada naudas problēmu dēļ pameta KHL. Bet Krievijas hokeja plašumos Pujacs ir diezgan cienīts un pieprasīts aizsargs. Ko arī apliecina fakts, ka viņš ir atradies KHL klubu Sibir un Avangard kapteiņa godā.

Pēc īslaicīgas viesošanās Rīgas klubā, Georgijs Pujacs ir aizvadījis divarpus sezonas Novosibirskas komandā, pusotru – Omskā. Piemēram, aizvadītajā sezonā (2012./2013.) uzrādot izcilu lietderības koeficientu (+14) vai, piemēram, sezonu pirms tam aizcīnoties līdz KHL finālam un tiekot līdz čempionāta sudraba medaļām, kas ir Latvijas hokejista pagaidām lielākais sasniegums līgā, neskaitot treneru „laurus” un individuālās spēlētāju trofejas. Pujacs Avangard-am ir interesants joprojām – līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.

Georgija Pujaca statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Lada 38 9+4 +10 20:07
Dinamo (Rīga) 12 1+3 +2 21:20 3 0+1 ±0 24:25
2009./2010. Sibir 56 1+13 +2 19:27
2010./2011. Sibir 49 8+14 -2 21:32 4 0+0 -1 20:01
2011./2012. Sibir 25 1+4 +8 19:58
Avangard 13 1+4 ±0 20:50 17 0+0 -2 21:17
2012./2013. Avangard 45 1+12 +14 19:21 10 0+2 -2 17:51

*

masalskis_Jugra_vs_DR_2010-12-26_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N4Edgars Masaļskis

Latvijas izlases ilggadējā pirmā vārtsarga pirmā sezona Dinamo krāsās sanāca ļoti īsa – vien 8 spēles; to, kā atceramies, pabeidza ārpus hokeja laukuma gūta trauma. Taču otrajā Dinamo sezonā Masaļskis „iekārtoja” savas labākās sezonas paraugu, kuru izdevās aptuveni atkārtot tikai Hantimansijskas trešajā sezonā (2012./2013.). Atsevišķos parametros arī otrā sezona (2011./2012.) Jugra sastāvā bija laba – atvairīto metienu procents, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA). Tomēr tikai aizvadītajā regulārajā sezonā Masaļskim bija statistikas parametru līdzsvars, ieskaitot spēles laiku un uzvarētu-zaudētu spēļu starpību. Ne velti Edgars Masaļskis cīņā par vietu vārtos regulārajā sezonā „nokoda” iepriekšējās sezonas izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu Mihailu Birjukovu.

Bet… Ja par atskaites punktu ņem pirmo vai abas Dinamo gaitām sekojošās sezonas, tad Masaļskim pāreja no Dinamo uz Jugra nebija gājusi labumā. Pirmajā Hantimansijskas sezonā nevienā vārtsarga spēles parametrā sniegums nebija labāks, lai neteiktu – kliboja. Pēc Hantimansijskā pavadītām 3 sezonām aktualizējušās baumas par Edgara Masaļska pārcelšanos uz citu darbavietu, kā variantu minot Rīgas Dinamo. Šādiem spriedumiem par loģisku pamatu kalpo ziņas par to, ka Jugra nākamai sezonai noslēgusi līgumu ar vārtsargu Alekseju Kuzņecovu, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Habarovskas Amur vienībā un nedaudz Omskas Avangard-ā. Tiesa, diezgan viduvēji. Ņemot vērā apstākli, ka Jugra saimniecībai ar Birjukovu līgums ir līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad rodas pamatots secinājums, ka Masaļskis var kļūt lieks. Bet – baumas par Masaļska atgriešanos/neatgriešanos Dinamo sastāvā būtu arī tad, ja tām nebūtu nekāda pamata.

Edgara Masaļska statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona klubs sp. REG uzv.-zaud. REG GAA REG atv. % REG „sausi” REG sp. PO uzv.-zaud. PO GAA PO atv. % PO „sausi” PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 8 (406:40) 4-2 2.66 91.5% 1
2009./2010. Dinamo (Rīga) 37 (1920:26) 17-11 2.84 91.0% 2 6 (373:30) 3-2 1.93 93.4% 1
2010./2011. Jugra 23 (1237:06) 6-10 3.25 89.8% 1 5 (297:00) 2-3 2.42 92.1% 0
2011./2012. Jugra 19 (1021:39) 4-8 2.53 91.6% 2 3 (88:23) 0-2 1.36 95.8% 0
2012./2013. Jugra 32 (1857:59) 17-11 2.94 91.0% 2 Nad. 1 (59:51) Nad. 0-1 Nad. 6.02 Nad. 77.8% Nad. 0

*

P.S. Secinājumi?

50/50. Vai pareizāk 5:5. Statistikas aprēķini liecina, ka Latvijas hokejistu, kuriem pāriešana no Dinamo nav kaitējusi, ir tikpat daudz, cik tādu, kuriem ārpus Dinamo diez ko nesokas. T.i., „neiet” vismaz 1-2 sezonās pēc gaitām Rīgas komandā. „Plusos” ir Cipulis, Ozoliņš, Podziņš, Pujacs, Širokovs. „Mīnusos” – Dārziņš, Masaļskis, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts.

Ja KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs nav samānījies par formulējumu, ka pēc Soču olimpiādes, KHL-ā par leģionārie netiks uzskatīti visu līgas dalībvalstu hokejisti, tad situācija ar Latvijas spēlētāju plūsmu līgas klubu virzienā varētu pastiprināties. Spečuki jau prognozē, ka KHL varētu „aizrīties” ar viduvējas kvalitātes čehu un slovāku hokejistu vilni. Taču – Latvijas hokejistiem tas atvieglotu ceļu Austrumu virzienā.

Latvijas hokejisti KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo. 5 sezonu cipari (2008. – 2013.; Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

spēlētājs sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. PO punkti PO +/- PO
UZBRUCĒJI
1. Aleksejs Širokovs 2009./2010. Amur 51 8+12 -11
2. Mārtiņš Cipulis 2010./2011. Amur 49 12+7 -12
3. Lauris Dārziņš 2012./2013. Ak Bars 28 4+8 +1 9 4+0 +1
4. Jānis Sprukts 2012./2013. CSKA 50 5+3 +3 9 0+1 -2
5. Miķelis Rēdlihs 2012./2013. Lokomotiv 35 3+4 -7 5 1+0 -1
6. Lauris Dārziņš 2011./2012. Ak Bars 15 2+5 +3 4 0+0 -1
7. Mārtiņš Cipulis 2012./2013. HC Lev Praha 16 3+3 +1 4 0+0 -2
8. Kaspars Saulietis 2008./2009. Dinamo (Minska) 24 4+1 -3
9. Kaspars Saulietis 2008./2009. Dinamo (Minska) 30 2+2 -4
10. Ainars Podziņš 2012./2013. Vitjaz 13 1+3 +1 Nad. 2 Nad. 0+0 Nad. +1
11. Aleksejs Širokovs 2010./2011. Amur 7 1+1 -5
12. Aleksandrs Ņiživijs 2012./2013. HC Lev Praha 7 1+0 -1 3 0+0 -2
AIZSARGI
1. Georgijs Pujacs 2012./2013. Avangard 45 1+12 +14 10 0+2 -2
2. Oskars Bārtulis 2012./2013. Donbass 40 3+4 +9 Nad. 4 Nad. 0+0 Nad. ±0
3. Georgijs Pujacs 2011./2012. Sibir 25 1+4 +8
Avangard 13 1+4 ±0 17 0+0 -2
4. Sandis Ozoliņš 2012./2013. Atlant 42 2+18 +6 5 0+1 -7
5. Georgijs Pujacs 2009./2010. Sibir 56 1+13 +2
6. Māris Jass 2010./2011. Ņeftehimik 18 0+1 ±0
7. Aleksandrs Jerofejevs 2008./2009. Ņeftehimik 8 1+5 -1 4 0+0 +1
8. Georgijs Pujacs 2010./2011. Sibir 49 8+14 -2 4 0+0 -1
9. Artūrs Kulda 2012./2013. Sibir 50 9+6 -3 7 0+1 +1
10. Aleksandrs Jerofejevs 2009./2010. Metallurg (Novokuzņecka) 48 1+6 -4 34 3+3 -6
VĀRTSARGI sezona klubs sp. REG atv. % REG GAA REG sp. PO atv. % PO GAA PO
1. Edgars Masaļskis 2011./2012. Jugra 19 91.6% 2.53 3 95.8% 1.36
2. Edgars Masaļskis 2012./2013. Jugra 32 91.0% 2.94 Nad. 1 Nad. 77.8% Nad. 6.02
3. Edgars Masaļskis 2010./2011. Jugra 23 89.8% 3.25 5 92.1% 2.42

*

Plašākai ainavai:

  • Teda Nolana intervija pēc pasaules čempionāta Sporta Avīzēsportacentrs.com (pieejams abonentiem)
  • Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Vitjaz pagarina līguma ar vairākiem spēlētājiem, t.sk. Ainaru Podziņu – hcvityaz.ru
  • KHL spēlētāju un viņu individuālās statistikas sadaļa – khl.ru
  • Par Latvijas hokejistiem KHL ārpus Rīgas Dinamo pirmajās 4 sezonās (2008. – 2012.) un iepriekš Krievijas hokeja augstākajā līmenī: tepat

[Pirmajā attēlā: Rīgas Dinamo aizvadītās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Karsums, kurš arī nākamsezon plāno uzspēlēt ārpus Rīgas. Vai viņam izdosies lauzt Dārziņa, M.Rēdliha un Sprukta ieviestos stereotipus? Foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2012. gada 14. novembrī: foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs (Mārtiņa Cipuļa) foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Laura Dārziņa attēls fiksēts Ak Bars izslēgšanas spēļu sērijā pret Ņeftehimik 2013. gada februārī; foto avots: ak-bars.ru. Aleksandra Ņiživija foto fiksēts HC Lev Praha krāsās spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 13. februārī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ainara Podziņa foto – Vijaz jauniešu komandas Russkije Vitjazi spēlē pret HK Rīga 2013. gada 4. martā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Miķeļa Rēdliha attēls fotofiksēts Lokomotiv spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 28. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Sprukta foto – CSKA spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 15. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Alekseja Širokova foto – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Sanda Ozoliņa  foto fiksēts Atlant spēlē pret Severstaļ 2013. gada 8. janvārī; foto avots: atlant-mo.ru. Georgija Pujaca foto avots: omskzdes.ru. Edgara Masaļska attēls – Jugra vienības spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

KHL apetīte. Darba kārtībā – Horvātija, Itālija, Polija

Posted by petrovich27 uz 2013/03/31

Medvescak_hcorli_cz_N4_VERSKā jau katru sezonu ierasts, uz KHL skatuves un aizkulisēs norisinās runas un vingrinājumi saistībā ar KHL paplašināšanos. Ekspansija rietumu virzienā līgas saimniekiem ir ar sava veida kolonizācijas „piegaršu”, kā tādi „iekarojumi” un briežu ragi pie sienas. Šaubu nav, ir arī dažāda ranga biznesmeņi, kas ir ieinteresēti KHL un tā apkaimē esošo budžetu apguvē. Cik ražīgs pieaugums KHL gaidāms šogad?

Tā kā KHL ekspansija nozīmē arī iespēju „piesūkties” naudas-vadam, tad „runas plūdi” par visādām vidēji reālām un arī fantastiskām paplašināšanās iespējām nav tikai līgas vadoņu nopelns un verbālās nesaturēšanas sekas. Paplašināšanas „versiju” kurināšana ir dažādu esošu vai vēl neesošu klubu saimnieku vai menedžeru darba auglis. Eiropā netrūkst dažādu personāžu, kas ļoti labprāt apsaimniekotu kāda jaunizveidota kluba budžetu, kuru nodrošinātu, piemēram, kāds Krievijas miljonārs vai kāda lielkompānija.

Tomēr arī KHL vadoņi piecu sezonu gaitā, izskatās, ir mācījušies. Ir bijusi it kā oficiāli uzņemtu, bet pēc brīža tikpat oficiāli neuzņemtu, klubu pieredze un visādi citādi apšaubāmu piedāvājumu pēcgarša. Tomēr Prāgas un Bratislavas hokeja klubu iesaistīšanās KHL sistēmā ir bijusi ilgi gaidīta kā apstiprinājums vairāku gadu ilgai mēles kulstīšanai par paplašināšanos. Tāpat arī līgas seja Rietumu virzienā ar HC Slovan Bratislava un HC Lev Praha izskatās eiropeiskāka, neatkarīgi no hokeja dolāru (rubļu) ieplūdes virziena. Tāpat gada laikā pieklusuši daži ļoti daļēji saprotami paplašināšanās virzieni – Katara, Apvienotie Arābu Emirāti; arī par Moldovas un Igaunijas klubu iestāšanos KHL tiek runāts retāk.

Zemāk KHL paplašināšanās kandidāti aptuvenas ticamības secībā…

1. Toljati Lada

hclada_logoViens no nopietnākajiem pretendentiem uz KHL papildinājumu jau 2013./2014. g. sezonā ir viens no Krievijas jaunlaiku (pēcpadomju) hokeja trofejām bagātākajiem klubiem – Toljati Lada, kas dibināts 1976. gadā kā kārtējais Torpedo. 1989. gadā komanda pārsaukta par Lada, un lietas aizgāja. Krievijas čempioni – 1994., 1996. gados, Krievijas sudrabs – 1993., 1995., 1997., 2005. gados, bronza – 2003., 2004. gados. Kā labi atceramies, Lada arī startēja KHL pirmajās divās sezonās (2008. – 2010.), bet no līgas izstājās saistībā ar finanšu problēmām, kas atstarojās no sava naudas donora – žiguļu un ņivu ražotāja neražām.

Tagad Lada jau 3 sezonas vidēji vai nedaudz virs vidējā cīnās Krievijas hokeja otrajā – VHL – čempionātā, un joprojām kluba īpašnieks ir akciju sabiedrība AvtoVAZ, bet situācija sākusi stabilizēties un ļauj cerēt uz atgriešanos KHL ierindā. Ne tāpēc, ka AvtoVAZ situācija būtu brīnumainā kārtā ārkārtīgi uzlabojusies, bet tādēļ, ka Krievijas visgalvenākie vīri bija iesaistījušies jautājuma risināšanā, arī stingri uzrunājot reģionālo – Samaras apgabala – priekšniecību. Attiecīgi viens no stabilākajaiem risinājumiem, kas šopavasar tiek izskatīts un risināts, ir Lada vienības nodošana Samaras apgabala finansiālai apgādei. Vēl martā Samaras apgabala gubernators Nikolajs Merkuškins medijiem skaidroja, ka atlicis līdz 15. aprīlim nokārtot formalitātes un dokumentus, kas nepieciešami pieteikumam jau uz 2013./2013. g. sezonu. Viss izskatās labi, tikai nedaudz atvēsina gubernatora frāze: „Ja ne šajā gadā, tad nākamajā pilnīgi droši”.

Neskaitot finanšu garantiju un drošas aizmugures trūkumu, Lada klubam bija arī cita problēma. Arī izveidojot KHL, Lada lāga neatbilda prasībām attiecībā uz hokeja arēnu, bet Toljati klubu palaida, pateicoties „skaistām acīm” – vēsturei, tradīcijām. Lada mājas arēna joprojām ir Sporta pils „Volgar”, kurā satilpst 2190 skatītāji. Turklāt jau pirmajās KHL sezonās faktiski Toljati „ledus šķūnis” bija vienīgais, no kurienes nevarēja nodrošināt ne normālas, ne īsti jebkādas TV translācijas… Tagad ar atbilstošas arēnas esamību problēmām nevajadzētu būt – jau uz 2. jūniju ir ieplānota jaunā „ledus” svinīga atklāšana. Jaunatklājamā Lada-Arena paredzēta 6200 skatītājiem. Attiecīgi, no pašas iekšKrievijas puses Lada ir nopietnākais pretendents uz iekļaušanos KHL jau no nākamās sezonas.

2. Zagrebas Medveščak

Medvescak_logoHorvātijas KHL Medveščak Zagreb (pilnā servējumā – Klub hokeja na ledu Medveščak Zagreb) uz iestāšanos KHL kandidē jau trešo sezonu. Tā, ka Zagrebas kluba aktivitātes virzībai uz KHL vairs nav ne anekdote, ne pārpratums. Protams, līdzšinējā KHL paplašināšanas „piegājienu” vēsture ļauj skeptiski izturēties arī pret oficiāliem paziņojumiem. Taču KHL oficiāli paziņoja, ka 28. martā KHL un Medveščak vadība parakstījusi nodomu protokolu par Zagrebas kluba iestāšanos KHL no jaunās (2013./2014.) sezonas. Līdz 30. aprīlim Medveščak pārstāvjiem jāsakārto visas juridiskās formalitātes un dokumenti, bet KHL pārstāvji dosies inspicēt arēnu Zagrebā. Ja apskatei tiks piedāvāta 2008. gada decembrī atvērtā Arena Zagreb, tad KHL inspekcija būs vien plezīra brauciens. Jaunā arēna spēj nodrošināt vietas 15 000 hokeja skatītāju (citos sporta veidos – pat vairāk), ir moderna un eiropeiska. Ja izdomās „apsekot” arī veco Dom Sportova, tad ainava var nebūt tik krāšņa. Tiesa, tās lieākā halle paredzēta 6400 skatītāju, kas arī KHL mērogiem ir pieklājīgs apjoms.

Savukārt, KHL Medveščak Zagreb galvenā komanda jau četras sezonas (kopš 2009.) startē Austrijas stiprākajā hokeja līgā EBEL (Erste Bank Eishockey Liga). Šajā līgā šosezon startēja komandas ne tikai no Austrijas un Horvātijas, bet arī Čehijas, Slovēnijas un Ungārijas un Horvātijas. Šosezon „lācēni” regulārajā čempionātā ieņēma 4. vietu 12 vienību konkurencē, bet izkrita jau play off ceturtdaļfinālā. Bet, piemēram, iepriekšējā (2011./2012.) sezonā ieņēma 2. vietu tās regulārajā daļā, izkrītot izslēgšanas spēļu pusfinālā. Tā, ka Medveščak komanda, atšķirībā no citiem KHL kārojošiem projektiem un pusprojektiem (kā, piemēram, savulaik Kijevas Budiveļņik, Popradas Lev vai Viļņas Vētra), netiek veidota pilnīgi tukšā vietā. Kluba menedžmentam ir pieredze, klubam ir tehniska bāze. Kopumā raugoties, tieši Zagrebas klubs izskatās pēc nopietnākā ārzemju pretendenta uz iestāšanos KHL jau 2013./2014. g. sezonā. Atliek savrīgākais jautājums – cik ātri un līgani tiks sakārtota finanšu resursu piesaiste Medveščak-am. Taču, iespējams, ja jau process ir „izturēts” 3 sezonas un nonācis līdz oficiālai protokolēšanai šopavasar, tad – „nauda jau sagādāta”.

3. Milānas Hockey Milano Rossoblu

Milano_rossobluArī Milānas klubs pie KHL sliekšņa „mīņājas” jau trešo sezonu. Pietiekami ilgi, lai Itālijas kluba uzņemšana KHL neliktos pilnīgi smieklīga. Jau pirms šīs (2012./2013.) sezonas Milānas vienības iekļaušana KHL struktūrā izklausījās diezgan reālistiska. Atšķirībā no pēkšņi uzplaukušo un pazudušo gribētāj-klubu pārstāvjiem, Milānas kluba prezidents un vismaz pagaidām galvenais akcionārs Iko Miljore (Ico Migliore) nav „noziedējis” no skatuves un turpina propagandēt gatavību un centību iestāties KHL.

Milānas kluba galvenie šķēršļi ir jau tradicionāli – arēna un nauda. Kluba saimnieciski – administratīvā bāze gan ir daudz maz kārtībā. Hockey Milano Rossoblu vienība 2012. gadā kļuva par Itālijas otrās līgas (Serie A2) čempioniem un ir aizvadījusi pirmo sezonu galvenajā līgā – Serie A. Tur regulārajā sezonā palika 7. vietā 10 vienību konkurencē. Milānas kluba pārstāvji sola komandas palikšanu Itālijas čempionātā, taču saimnieciskais mugurkauls būtu noderīgs atbalsta punkts arī KHL ranga vienībai.

Milānas kluba arēna ir stipri paveca Stadio del Ghiaccio Agorà, kas spēj uzņemt ne vairāk par 4000 skatītāju. Tad nu sinjors Miljore ne pirmo gadu shēmo, kā komanda varētu aizvadīt spēles citās Itālijas ledus hallēs, kas atbilstu KHL prasībām. Vienu gadu bija versija, ka Milānas klubs ceļotu bez-maz pa visu Itāliju ar „viesizrādēm”. Tagad svaigākā versija ir tāda, ka Milānas vienība varētu KHL mājas spēles aizvadīt Turīnas ledus arēnā, kas paredzēta KHL prasībām atbilstošam skatītāju skaitam. Hockey Milano Rossoblu prezidenta „lielā sāpe” ir nevarēšana vienoties par spēlēšanu Milānas „Forumā”, kas var ietvert 11 000 interesentu. Lielajai arēnai pārliecionošākus argumentus spēj nodrošināt Itālijā populārākie basketbols un volejbols…

Finanšu sakarā Milānas kluba vadībai un viņu draugiem jāiestudē ne mazāk sarežģītas shēmas. Marta beigās Iko Miljore ziņoja, ka klubam ir nopietnas sarunas fināla fāzē ar diviem lieluzņēmumiem, kas varētu kļūt par Milkānas kluba galvenajiem sponsoriem. Acīmredzot tieši no šīm sarunām būs atkarīgs, vai Itālijas karogs rotās KHL klubu mājas arēnas jau 2013./2014. g. sezonā.

4. Vladivostokas IzdomāsLīdzjutēji

Krievijas hokeja ģeopolitikas ambīcijas liek Vladivostokas kluba iestāšanos uztvert kā diezgan reālu. Ja vēl „ņem par pilnu” atsevišķu funkcionāru sludināto Korejas, Ķīnas un Japānas iesaisti KHL… Katrā gadījumā, Krievijas Hokeja federācijas Padomes locekļa un krievu hokeja leģendas Vjačeslava Fetisova kā KHL Tālo Austrumu „paplašinātāja” līdzdalība liek uz paplašināšanas lietām Austrumos paraudzīties nopietnāk nekā gadījumā, ja Fetisova vārds šajā sakarā neparādītos.

Fetisovs marta vidū Krievijas medijiem pastāstīja, ka jau 2013./2014. gada sezonā KHL-ā plānota kluba iesaiste no Vladivostokas. Skatāmies kartē… Virs 600 000 iedzīvotāju lielpilsēta Japāņu jūras krastā. Attālums no Rīgas – ap 7000 km. Salīdzinājumam: no Rīgas līdz Maskavai ir 840 km. Taču, ja atceramies par Habarovsku, tad Vladivostoka vairs nav tik izcila eksotika; no Habarovskas to šķir tikai „nieka” 650 km, kas Sibīrijas un Tālo Austrumu mērauklai ir sīkums.

Bet patiesībā savu (Krievijas) Tālo Austrumu „kulturāli-sportiskā” piesaiste KHL-am ir ne mazāk nozīmīga kā „logs uz Eiropu”. Tāpēc visādi tiek veicināta Habarovskas komandas dalība KHL, tāpēc nav no līgas izmesta Novokuzņeckas komanda, un tieši tāpēc KHL sakarā tiek cilāti Vladivostokas un Krasnojarskas pilsētu nosaukumi. Vjačeslavs Fetisovs sola Piejūras novada (Приморский край) gubernatora Vladimira Mikluševska līdzdalību kluba izveidē. Un kā zināms, Krievijas valstsvīru un reģionālo „galvu” ambīcijas mēdz būt viens no konkrētākajiem dzinējspēkiem dažādu ar sportu saistītu jautājumu risināšanā. Nekas neiespējams neesot. Līdz vasaras beigām jāpabeidz ledus arēnas celtniecība un otrs – sniegt finanšu puses garantijas, kuras, savukārt, topošajam klubam palīdzot sakārtot pats Fetisovs, kurš cita starpā ir arī Krievijas Federācijas padomes senators, kas pārstāv tieši Piejūras novadu. Fetisova dalība finanšu procesu risināšanā nemaz neizraisa smaidu, ja zinām biedra Fetisova tuvās attiecības ar citiem biedriem pie Krievijas valsts „stūres un pults”…

Vladivostokā gan ir sava hokeja federācija, taču nav sastopama komanda ne VHL vai RHL (Krievijas 3. līmenis). Tātad faktiski veidojama no nulles. Viena no versijām, kā komplektēt komandas sastāvu, Fetisova skatījumā ir redrafts. Proti, esošie KHL klubi aizsargā noteiktu skaitu savu spēlētāju, bet pārējos – neaizsargā. Līdzīgā veidā pēc KHL pirmās sezonas Habarovskas Amur sastāvā no Rīgas Dinamo nokļuva uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Kas zina, Vladivostokas projekta izdošanās gadījumā, iespējams, kāds Rīgas komandas spēlētājs varēs izbraukt „tālākā ekskursijā”…

P.S. IzdomāsLīdzjutēji. Piejūras novada gubernators ierosinājis ideju – kluba nosaukumu izdomā novada iedzīvotāji.

5. Tjumeņas Rubin

rubin_logo_mazsViens no ilgstošākajiem pretendentiem uz KHL Krievijas pusē ir Tjumeņas Rubin (agrāk nosaukums – Gazovik). Šī komanda bija VHL 2010./2011. un 2011./2012. g. regulāro sezonu uzvarētāja; 2011. gadā izcīnīja VHL zeltu, bet 2012. gadā – sudrabu. Arī šajā (2012./2013.) sezonā Tjumeņas komanda uzrādīja ļoti pieklājīgu rezultātu – 2. vieta VHL regulārajā sezonā, bet tomēr play off pabeidzās ceturtdaļfināla stadijā ar 3-4 piekāpjoties regulārās sezonas 12. vietas ieņēmējiem Ariada-Akpars. 600 000 cilvēku apdzīvotajā Krievijas neoficiālajā „naftas-gāzes galvaspilsētā”, kā Tjumeņu mēdz saukt, jau dažu sezonu gaitā sludina par komandas pārcelšanu no VHL uz KHL, bet ir savi ‘bet’.

Vēl decembra nogalē KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs, stāstot par iespējamo līgas pieaugumu, kā „kandidātu numur 1” Austrumu konferences paplašināšanai nosauca tieši šīs Sibīrijas pilsētas komandu. Tomēr jau martā Rubin direktors Igors Jefremenko medijiem izpaudās ar salīdzinoši maz sološām prognozēm. Viens no Rubin šķēršļiem virzienā uz KHL ir prasībām atbilstošas arēnas trūkums. Tagad Tjumeņas komanda spēlē 3300 skatītāju vietām paredzētā arēnā, bet plāno uzbūvēt 13 000 līdzjutējiem iekārtotu sporta kompleksu. Tiesa, jau kuro gadu joprojām plāno. Komandas direktors sporta kompleksā ietilpstošās viesnīcas celtniecības sākumu sola šovasar, bet ledus arēnas būvniecības sākums vēl neesot skaidri prognozējams. Protams, KHL vadība var iestudēt dažādus izņēmumus, taču paredzams, ka Tjumeņas Rubin par reālu kandidātu kļūs tikai tad, kad sporta pils celtniecība norisināsies pilnā sparā. Nu, vai vismaz iesākusies…

6. Gdaņskas Olivia

Janvārī KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs „palielījās”, ka KHL saņēmis iestāšanās pieteikumu no Gdaņskas, piebilstot, ka Polijas kluba kandidatūra drīzāk nebūšot jaunajai sezonai (2013./2014.), bet vēlākam laikam. 12. februārī notika KHL un Gdaņskas kluba pārstāvju oficiālā tikšanās ar nodomu protokola (ai, cik daudz tādu bijis) parakstīšanu. Polijas pretendentu prezentācija paredzēja topošā KHL kluba spēļu aizvadīšanu kā Gdaņskas lielākajā hokeja arēnā Ergo Arena at 11 400 sēdvietām, bet arī citu Polijas pilsētu ledus laukumos.

Bet Gdaņskas kluba „mugurkauls” būšot Polijas labākie hokejisti. Atgādinājumam: šogad no 14. līdz 20. aprīlim Polijas izlase cīnīsies 1. divīzijas B grupas pasaules čempionātā; pasaules vīriešu hokeja rangā Polija ieņem 23. vietu (salīdzinājumam, Latvija – 11., Baltkrievija – 13., Japāna – 22., Nīderlande – 24.).

Polijas KHL kluba perspektīvas tā veidotāji, vismaz mediju slejās, bija ņēmuši tik optimistiski, ka jau tuvākajās dienās solīja izveidot klubu 3 nedēļās. Atļauja no Polijas hokeja federācijas arī esot, un spēlēt piekrituši Polijas nacionālās izlases 15 spēlētāji. Viens no Gdaņskas kluba plusiem ir iespēja „iejūgt” infrastruktūru, kas veidota 2012. gada Eiropas futbola čempionātam. Vēl viens iecerētais „ēsmas” elements ir treneru Vjačeslava Bikova un Igora Zaharkina vārdi, kas tiek cilāti kontekstā ar topošo KHL komandu. Jāpiebilst, ka abi savulaik (2011.) Gagarina kausu izcīnījušie treneri darbojas Polijas nacionālās izlases apkaimē. Zaharkins ir izlases galvenais treneris, bet Bikovs strādājot sadarbībā.

Vēl vairāk. Gdaņskas kluba veidotāji solīja arī MHL komandu, kuras bāze būtu Polijas U-20 izlase, kā arī vēl vienu – VHL komandu, kur savukārt cīnītos Polijas U-18 izlases puiši. Tiesa, nav lāga saprotams, kāpēc VHL Gdaņskas „šeptmaņu” skatījumā šķiet jaunāka vai vājāka līga… Viss iederās kopējā ainavā – Krakovas plānos rīkot ziemas Olimpiādi 2022. gadā. Tiem, kas lasījuši krievu klasiķu Ilfa un Petrova garadarbu „12 krēsli”, ataust atmiņā epizode par „lielpilsētu” Veļikije Vasjuki (pārprāzējot – Lielā Vitempiska vai Dižie Mazpisāni)…

Lai jau Polijas kluba veidotājiem izdodas. Taču jau pēc mēneša, marta vidū, medijos izskrēja KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva citāts, kas nedaudz „atvēsināja” publiskās kaisles ap Gdaņskas kluba izveidi, paziņojot, ka 2013./2014. g. sezonā Gdaņskas klubs, kuram jau piedēvēts nosaukums Olivia, KHL-ā nespēlēšot finanšu iemeslu dēļ, jo neuzspēšot noteiktajā laikā sarārtot naudas jautājumus. Šādos gadījumos publiski netiek iztirzāts, kurš tieši un cik daudz naudas dod, kā arī to, kāda ir Krievijas „privātpersonu” artava. Taču, iespējams, ka arī KHL vadības vīri ieplānojuši laika pārbaudi vērienīgi-ambiciozajiem Gdaņskas kluba plāniem.

Tomēr Gdaņskas Olivia projekta galvenais publiski redzamais bīdītājs – topošā kluba prezidents Antans Sakavicks (Antanas Sakavickas) neliekas mierā arī pēc Medvedeva citāta par finansēm. Sakavicks ar mediju starpniecību ziņo, ka Medvedeva teiktais bijis izrauts no konteksta un Olivia uzspēs laikā sakārtot formalitātes ar finansēm, jo tiekot risinātas sarunas ar Polijas un „ārvalstu” sponsoriem, kā arī televīzijas kanāliem, kas translēšot KHL spēles Polijas teritorijā.

Pārpratumi vai cerības?

stavanger_oilersMarta vidū medijus apskrēja ziņa par Norvēģijas stiprākajā līgā (Get Ligaen) spēlējošo Stavanger Oilers vienību kontekstā ar KHL. Krievu mediji rakstīja galvenokārt formā ‘norvēģi lūdz uzņemt KHL’, bet norvēģu mediji – ‘KHL ir runājuši ar Stavangeras kluba dažiem pārstāvjiem’. Tur arī galvenā atšķirība… Bet pagaidām KHL virzība Norvēģijas „tirgū” izskatās tikpat produktīva, cik iepriekš Somijā un Zviedrijā. T.i., nekāda. Taču, kas zina…

Jau pirms gada, 2012. gada pavasarī, Ukrainas galvenajā čempionātā PHL spēlējošā Kijevas Berkut kluba pārstāvji publiski ziņoja, ka pēc gada, t.i. šogad, centīsies tikt KHL sastāvā. Arī šīs sezonas gaitā, janvārī, Kijevas Berkut pārstāvis Sergejs Harovskis publiski skaidroja, ka kluba mērķis – dalība KHL. Turklāt – vēlme startēt jau no 2013./2014. g. sezonas. Tomēr turpmāk KHL vadoņu „paplašināšanas runās” Kijevas Berkut vārds nefigurē. Un arī Berkut gadījumā galvenā aizture – problēmas ar atbilstošu ledus arēnu. Cits stāsts – cik ļoti KHL-am, vismaz esošajā sistēmā, būtu nepieciešams otrs klubs no Ukrainas? Jāpiebilst, ka Berkut vadība aizrāvās arī ar dažādu starptautisku turnīru veidošanas idejām, bet… Pēc uzvaras Ukrainas PHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā Kijevas Berkut tika oficiāli izslēgts no play off izspēles… Kluba „izmešanas” apstākļi ir vairāk nekā miglaini, bet tas jau ir cits stāsts.

Tie arī nav vienīgie klubi, kuru nosaukums šosezon cilāts saistībā ar KHL. Ir dzirdētas versijas par Krasnojarsku Krievijā, Francijas vēlmēm utt. Bet klusāk par nosauktajiem variantiem.

Ir varianti?

KHL paplašināšanas „palete” arī pirms nākamās sezonas izskatās itin krāsaina. Tiesa, no importa „krāsiņām” pieejamas pagaidām salīdzinoši mazāk hokejistās Polija, Horvātija, Itālija. No „iekšzemes” – Toljati, Tjumeņa, Vladivostoka. Taču – izskatās, ka ir izvēle. Vismaz izskatās. Un var arī kādu gribētāju atraidīt, neuzņemt…

Plašākam skatam:

  • Zagrebas Medveščak un KHL vadība paraksta nodomu protokolu par Zagrebas komandas iestāšanos KHL no 2013./2014. g. sezonas (2013-03-29) – khl.ru
  • KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs par Medveščak iestāšanās perspektīvām (2013-03-27) – rsport.ru
  • Par Lada plāniem un izredzēm attiecībā uz KHL, t.sk. Samaras apgabala gubernatora teiktais (2013-03-25) –sportivnoe-obozrenie.ru
  • VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par Lada-Arena (2013-03-19) – vhlru.ru
  • Hockey Milano Rossoblu prezidents Iko Miljore par Milānas kluba izredzēm iestāties KHL (2013-03-27) – izvestia.ru
  • Milānas kluba prezidents Iko Miljore par kluba perspektīvām KHL virzienā (2013-02-19) – sport-xl.net
  • Par Rubin komandas izredzēm iestāties KHL (2013-03-04) – sport.mail.ru, rsport.ru
  • Krievijas Hokeja federācijas Padomes loceklis Vjačeslavs Fetisovs par KHL kluba izveidi Vladivostokā (2013-03-20) – izvestia.ru
  • KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs par līgas paplašināšanos (2012-12-27) – sports.ru
  • KHL vadība un Gdaņskas klubs paraksta nodomu protokolu (2013-02-12) – khl.ru
  • Polijas klubs pieteicies dalībai KHL (2013-01-22) – sport.rbc.ru, sovsport.ru
  • Gdaņskas topošā kluba prezidents Antans Sakavicks par kluba izveidi (2013-02-15) – sport-express.ru, sport.mail.ru
  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par Gdaņskas kluba nepievienošanos 2013./2014. g. sezonā (2013-03-19) – allhockey.ru, rsport.ru
  • Gdaņskas kluba prezidents Antans Sakavicks par Gdaņskas kluba finanšu lietu risināšanu (2013-03-21) – sport.pl
  • Polijas hokeja federācija gribot komandu jaunatnes līgā MHL (2012-11-08) – allhockey.ru
  • Norvēģijas klubs Stavanger Oilers gribot spēlēt KHL (2013-03-15) – izvestia.ru
  • Norvēģijas puse par Stavanger Oilers un KHL jautājumu (2013-03-18) – dagbladet.no
  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par līgas paplašināšanas plāniem un Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko paziņojumu attiecībā uz Minskas Dinamo „izņemšanu” no KHL (2013-02-23) – r-sport.ru
  • Versijas par KHL iespējamo paplašināšanos Francijā (2012-11-01) –4period.ru
  • Kijevas Berkut pārstāvja Sergeja Harovska intervija, t.sk. par mērķi – KHL (2013-01-07) – isport.ua
  • Par Kijevas Berkut izslēgšanu no Ukrainas PHL (2013. g. februāris) – phl-ua.com.ua, hotsport.ua, hc-berkut.com
  • Agrāki kopsavilkumi par KHL paplašināšanu: tepat (2012-06-13; 2012-03-23; 2011-10-21; 2011-05-27; 2011-03-21)

[Pirmais attēls no Zagrebas Medveščak cīņām EBEL līgā. Foto avots: hcorli.cz.]

Posted in hokejs, KHL, MHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Poprada un Milāna kā KHL paplašinātāju apetītes rosinātājs

Posted by petrovich27 uz 2011/10/21

KHL paplašināšanas “pirmā bezdelīga” Rietumu virzienā – Popradas Lev – nenāca viegli: caur Čehiju; ar čehu un slovāku hokeja federāciju sprunguļiem; bez īstā izmēra halles konkrētā mazpilsētā; ar falšstartu pirms īstās sezonas. KHL startēģi tagad ir klusāki, liekot saprast, ka paplašināšanas darbi runās viņu vietā. nākamais būšot Itālijas klubs, bet rindā stāvot arī pretendenti no Vācijas, Slovākijas…

runas par KHL paplašināšanos “aizrijās” 7. septembrī, kad aprāvās Lokomotiv pirmais avioreiss jaunajā sezonā, iecērtot milzu robu KHL sejā tiešā un pārnestā nozīmē. KHL vadoņiem nācās atcelt un pārcelt runas par līgas paplašināšanu. līga bija spiesta palikt 23 klubu rāmjos un domāt par savas saimniecības ārstēšanu un sakopšanu, arī radot no jauna konceptu par Jaroslavļas Lokomotiv vārdā nosauktas faktiski jaunas komandas radīšanu. jaunajai “lokomotīvei” iesildīšanās nolūkos atvēlēts VHL čempionāts ar visa veida garantijām – spēlēt VHL play off-ā, ieņemt vietu KHL… šādos apstākļos sezonas sākumā diskutēt par KHL paplašināšanu būtu reta aprobežotība; KHL vadoņi šoreiz auzās nebrauca. neviltota sāpe bija ienākusi jebkurās aprindās, krustu šķērsu visam KHL. tomēr KHL virsvadoņu ieciklēšanās ar paplašināšanu nevar ilgi “klusēt”, un arī klusuma periodā tiek betonēts, būvēts un metināts…

“makaroni vienmēr bijuši krievu ēdienkartē”

par itāļu Hockey Milano Rossoblu kluba, lai nu kāds būtu komandas nosaukums “krievu versijā”, pievienošanos KHL, sākot no 2012./2013. g. sezonas, gan amatpersonas KHL, gan Itālijas kluba pusē runā jau kā par notikušu faktu. kluba prezidents Ico Migliore jau “draud” ar KHL paredzētās komandas jaudīgo komplektāciju, kurā būšot spēcīgs itāļu elements, bet pati Hockey Milano Rossoblu 2011./2012. g. sezonu Itālijas otrajā stiprākajā līgā – Serie A2 – uzsākusi ar KHL logo uz formas tērpiem.

no nākamās (2012./2013.) sezonas Milānā paredzēts uzturēt divas komandas – KHL un fārmklubu, kas, acīmredzot, turpinātu Serie A2 čempionātā spēlējošās komandas gaitas un pienākumus. KHL-am paredzētajai komandai jau iecerētas mājas spēles Milānā un Turīnā, turklāt KHL bosi esot iecietīgi attiecībā uz arēnu ietilpību, nolaižot latiņu zem 5500, kas bija deklarēts attiecībā uz Krievijas pašmāju klubiem.

KHL-ā gribot spēlēt 3 klubi no Vācijas

“nībelungu dziesmas” KHL paplašināšanas sakarā ir bijušas populāras no paša līgas sākuma. laiku pa laikam gaismā tika celts kāda vācu kluba, galvenokārt no jaudīgākās līgas DEL aprindām, nosaukums, kuru ātri vien “apraka” atpakaļ. taustīšanās Fāterlandes apcirkņos atgādināja KHL cerības “normālās hokeja Eiropas” – Zviedrijas, Somijas, Čehijas virzienā, kur vietējās federācijas un elites līgu “pašaizsardzība” nolika KHL centienus pie vietas. tomēr šī gada jūlija nogalē KHL viceprezidents Iļja Kočevrins skaidri un gaiši paziņoja, ka 3 klubi no Vācijas “prasās” uz KHL. neskaidra un negaiša ir konkrētika, jo klubu nosaukumi skaļi netiek nosaukti.

protams, var secināt, ka KHL bosi ir mācījušies un vairs nesauc visu sev zināmo valstu un pilsētu nosaukumus kā kandidātus uz KHL. totālu un “neapgāžamu” paziņojumu par viena vai vairāku Vācijas klubu iestāšanos nav, taču intriga tiek uzturēta, pieminot: “pastāv tāda iespēja,” ka no 2012./2013. g. sezonas vācu klubi varētu “ierasties” KHL-ā. tā kā par Vācijas klubiem jau iepriekš bijušas daļēji vai necik pamatotas spekulācijas, tad nav daudz tādu, kas KHL paplašināšanu Vācijas virzienā ņemtu par pilnu. tomēr nav aizmirsts aprīlī Vācijā reģistrētais PHC Torpedo Leipzig, kuram esot “bruģēts” ceļš uz KHL.

lielāks atvēziens slāvu zemēs?

jau vairākkārt KHL amatpersonu “priekšnesumos” ir bijis nosaukts HC Slovan Bratislava vārds, kas atšķirībā no Popradas, Milānas vai Leipcigas versijām ir reāli funkcionējošs attiecīgās valsts augstākā līmeņa klubs. interese par iestāšanos esot abpusēja; iestāšanas sarunu norisēm bija rezervēts šī gada rudens. joprojām kā versija tiek cilāts arī Horvātijas nosaukums, tomēr ar laiku arvien mazāk…

pagaidām reālistiskākais variants slāvu teritorijā ir Ukrainas vienība Donbass (Doņecka), kas “pa ceļam” uz KHL ļoti neslikti debitē VHL čempionātā. Donbass pēc 14 spēlēm ir sakolekcionējuši 29 punktus, kas ļauj būt vienam no līgas līderiem un ieņemt 2. vietu VHL Rietumu konferencē. jāatceras, ka ar netapušo Ukrainas Budiveļņik (Kijeva) jau bija “epopeja”, kas beidzās ar neko… jaunais “Ukrainas projekts” esot reālistiskāks un atšķirībā no Budiveļņik veidojuma, funkcionē arī bez KHL; tas ļauj uzturēt taustāmākas prognozes uz dalību KHL. ja vien politiskās attiecības starp Krieviju un Ukrainu būs vajadzīgajā tonusā, tad Donbass nekur neliksies.

Aleksandrs Medvedevs vēl savā septembra sākuma intervijā bija optimistisks un solīja: 2-3 gadu laikā KHL izaugšot līdz 30-32 klubu sastāvam. cik tas racionāli no sportiskā vai ģeogrāfiskā principa, paliek sporta sleju komentētāju apspriešanai, bet skaidrs, ka KHL izmantotais etalons okeāna otrā krastā dižojas 30 klubu komplektā; tātad arī KHL-am “vajaga”…

cik ļoti KHL-am vajadzīgi “savējie” klubi…

rindā uz KHL ar dažādiem iecerētajiem “termiņiem” drūzmējas virkne Krievijas klubu – savulaik izslēgtā Lada (Toljati), aktuālais VHL līderis Tjumeņas Rubin (agrāk saucās Gazovik), kuriem galvenie risināmie jautājumi “rādās” jaunuzbūvējamu un ar atbilstošu sēdvietu skaitu aprīkotu hokeja arēnu izskatā. daudz-maz oficiālas vai neoficiālas “gribēšanas” ir skanējušas no sābru baltkrievu un kazahstāniešu klubiem, taču “gribēt nav kaitīgi”. gribēt var arī Daugavpils un Ogre, bet KHL stratēģiem apaugšana ar Krievijas vai jau “apgūtās” bijušās Padomijas klubiem ir politiski mazāk aktuāla par “īstajām” ārzemēm. tāpēc Krievijas un pieKrievijas iekšienē jauni klubi gaidāmi vien gadījumos, kad jauni klubi ar stabilām finansēm nomaina dotētos vai “aiz matiem” pievilktos. piemēram, relatīvi īsi pirms jaunās sezonas gatavošanās posma tapa dota “zaļā gaisma” ar finanšu nebūšanām sirgstošajam Jekaterinburgas Avtomobiļist klubam. tolaik bija aktuāli “nocementēt” KHL skaitlisko sastāvu līdz sākotnējiem 24 klubiem… atkārtotu problēmu gadījumā finansiāli nestabilo formējumu bez aizķeršanās varētu “nokost” jauns Austrumu konferences monstrs ar stabilu naudas “čemodānu”.

“automobīlistiem” salīdzinoši ir paveicies. piemēram, KHL pirmajā sezonā “ievilktajam” un pēc tam “izspļautajam” Voskresenskas Himik klubam, kura vēstures hronikās sarakstīts tik daudz “dzejas” un “ordeņu” aprakstu, ka pietiktu visiem KHL Austrumu konferences klubiem, ir legāli atzīts par bankrotējušu. Voskresenskā nav arī VHL vienības, vien MHL komanda, kas pieņēmusi tradīcijām bagāto nosaukumu ar piebildi MHK (jaunatnes hokeja klubs); starp citu, MHK Himik ir aktuālais līgas līderis. “jaunie ķīmiķi” no bankotējušās “vecās” organizācijas atkratās, jo ir formāli dibināta kā jauna “iestāde”, taču pašu tendenci konkrētais bankrots apstiprina. KHL-am milānas un lepcigas ir vajadzīgākas par Voskresensku vai Toljati.

cita starpā, oktobrī nu jau ar publiskām atziņām un palīdzības saucieniem nāk klajā leģendārais, bet regulāri “finansiāli slimais” Maskavas CSKA klubs. pēc slavas pārbagātajiem PSRS visAugstākās līgas čempionātiem “armijnieki” ir dzīvojuši cauri dažāda diametra krīzēm – dalījušies, krituši ārā no elites… tagad klubam aktuālākās problēmas ar naudas devēju; jāpiebilst, ka jebkādas rocības sponsoram rastos papildu jautājums – cik jēdzīgi ir dot naudu komandai, kuras mājas spēles apmeklē 1000 – 2000 skatītāju… nav runa par to, ka KHL būtu racionāli izskaidrojams biznesa projekts, bet par to, ka Krievijā ir vēl 18 spēlējoši KHL klubi, kuros “izmest naudu” vai investēt, atkarībā no lietu uztveres, ar atšķirību, ka uz citām komandām nācija nāk skatīties vairāk un biežāk par CSKA.

kopumā hokejs Maskavā ir diezgan “mirstošs gulbis”… arēnas noveco, komandas izbeidzas. jau vairāku sezonu gaitā neiztrūkstošs “cepšanās” elements bija Kriļja Sovetov, kas skaļi ir sludinājis gribēšanu iestāties KHL, taču ir dalījies, konfliktējies, apvienojies un gala beigās 2011./2012. g. sezonā nestartē vairs ne VHL, ne MHL. un rezultātā – vēl viens Krievijas hokeja tradīciju flagmanis vairs reāli nepastāv. lieki piebilst, ka “padomju spārnus”, ja KHL patiešām to gribētu, kā tas bija, piemēram, 2010./2011. g. sezonā, varētu elpināt. taču “skābeklis” un teritorija ir vajadzīgi citās frontēs – Popradas Lev un Tatranski Vlci, Viļņas Baltica un Doņeckas Donbass… jāpiebilst, ka Kriļja Sovetov kadru “šūpulis” (sporta skola) funkcionē un labi cīnās Maskavas Junioru līgā, Maskavas jauniešu čempionāta dažādās vecuma grupās, kur ir starp līderiem. jādomā, ka komandas atdzimšana vismaz MHL un VHL līmenim būtu gana ātrs process. protams, ja kādam to vajadzētu…

lasāmvielai:

  • par Milānas klubu un tā perspektīvām KHL (2011-10-19) – championat.com
  • KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva intervija (t.sk., par KHL paplašināšanos; 2011-09-06) – khl.ru
  • Hockey Milano Rossoblu mājaslapa – hockeymilano.it
  • KHL viceprezidenta Iļjas Kočevrina intervija (t.sk. par Vācijas 3 klubu “gribēšanu” spēlēt KHL; 2011-07-28) – izvestia.ru
  • par Voskresnskas Himik bankrotu un MHK Himik nesaistību ar to (2011-10-20) – mhl.khl.ru
  • Kazahstānas Almati “gribot” iestāties KHL (2011-08-02) – tengrinews.kz, allhockey.ru
  • par Kriļja Sovetov “izbeigšanos” VHL un MHL čempionātos (2011-07-05) – sovsport.ru
  • VHL rīkotājdirektora Germana Skoropupova intervija par Kriļja Sovetov jautājumu (2011-06-30) – sovsport.ru
  • par Turcijas komandas pievienošanos KHL runa neesot bijusi (2011-06-25) – sports.ru
  • KHL piedāvājot sadarbību Turcijas hokeja federācijai (2011-06-23) – sports.ru
  • materiāls par Hockey Milano Rossoblu, kontekstā ar KHL (2011-06-23) – allhockey.ru
  • oficiāla īs-ziņa par preses konferenci Milānā par Hockey Milano Rossoblu un KHL sadarbību (2011-06-22) – khl.ru
  • paplašināts materiāls par Hockey Milano Rossoblu, kontekstā ar iestāšanos KHL (2011-06-14) – allhockey.ru
  • KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs par KHL paplašināšanos (t.sk., pieminēta Japāna un Koreja; 2011-06-14) – allhockey.ru
  • par Doņeckas Donbass un tā plāniem (2011-06-09) – championat.com
  • baumas par Bulgārijas iespējamo dalību KHL (2011-06-06) – allhockey.ru
  • iepriekšējie KHL paplašināšanas “statusi” (2011-05-27 un 2011-03-21): tepat (2011-05-27; 2011-03-21)

[Hockey Milano Rossoblu komandas foto fiksēts 2011. gada oktobrī; foto avots: hockeymilano.it.]

Posted in hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Rīgas Dinamo – jaunatnei nedraudzīga komanda?

Posted by petrovich27 uz 2011/08/05

  • Kristiāns Pelšs, Ainars Podziņš & konkurence
  • Dinamo “raža” – 1,33 juniori gadā
  • jaunatnei nedraudzīgākie & draudzīgākie KHL klubi
  • ko ar jaunajiem darīs Peka?

vai būs konkurence Ainaram Podziņam?

atrādot savu aktuālo kondīciju un pārbaudot spēkus 3. augusta pārbaudes spēlē pret Novosibirskas Sibir, dinamiešu ierindā “kalnus negāza”, bet konkrētajam komplektam labi piestāvēja #12 – uzbrucējs Kristiāns Pelšs (1992.; attēlā pa labi). atgādinājumam: pirms gada Dinamo “aizrunāts” KHL draftā, un no Edmonton Oilers puses pieteikts NHL draftā. 2009./2010. g. sezonā bija vēl skatāms Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas ekstralīgā, bet aizvadītajā sezonā – Edmonton Oil Kings sastāvā WHL (Western Hockey League), vienā no 3 jaudīgākajām Kanādas junioru līgām.

nekas, pat “ne grama” uz ledus nenodeva to, ka Pelšam ir tikai 18 gadu… “pirmo vijoli” Kristiāns Pelšs nespēlēja, bet uz kopējā orķestra fona “skanēja” ļoti neslikti. ja tomēr Pelšs būs nolēmis šo sezonu palikt “vecajā kontinentā”, tad Dinamo “pusobligātā” juniora vieta, kas jaunajā sezonā rezervēta 1992. gadā dzimušajiem vai jaunākiem, varētu sagaidīt konkurenci. aizvadītajā (2010./2011.) sezonā pilnībā tika noturēta “pārliecība”, ka U-20 vecuma rāmjos (1991. un jaunāki) Dinamo “tuvumā” ir tikai Ainars Podziņš (1992.)… piebilde: nav ņemta vērā “spēlēšana” bez spēles laika vārtsarga Kristera Gudļevska (1992.) personā.

Dinamo “raža”: vidēji 1,33 juniori gadā

3 sezonu laikā Rīgas Dinamo līdz KHL oficiālo spēļu norisei ir “aizvadījusi” 4 juniorus, kuriem U-20 vecumā ir bijis ļauts piedalīties “lielajās spēlēs”. pirmajā sezonā (2008./2009.) tie bija Ronalds Cinks (1990.; attēlā zemāk pa kreisi) un Jānis Straupe (1989.), otrajā – Ronalds Cinks un Roberts Bukarts (1990.), trešajā vairs tikai viens – Ainars Podziņš (1992.). pa visām 3 sezonām kopā Rīgas “juniori” salasīja zem 600 minūtēm kopējā spēles laika pa visiem. uz kopējā KHL fona ir tikai daži klubi, kuri attiecībā uz “junioriem” ir vēl mazāk draudzīgi. no visas 3 sezonas pastāvējušiem klubiem “nedraudzīgākas” ir bijušas tikai 4 komandas: Kazaņas Ak Bars; Astanas Baris; Minskas Dinamo; Sanktpēterburgas SKA. vēl divi bijušie KHL klubi – Voskresenskas Himik un Balašihas HK MVD – arī nebija draudzīgi…

jauno hokejistu “integrēšanas” lielākais pretinieks ir tieši Kazahstānas hokeja flagmanis – Baris, kurš 3 sezonu laikā nav ļāvis uzspēlēt nevienam “junioram”! cits KHL “ārzemnieks” – Minskas Dinamo pirmajā (2008./2009.) sezonā iemēģināja 4 hokejistus, kas “ierakstījās” U-20 kategorijā, bet pārējās divas sezonas iztika bez jaunajiem pilnībā…

Sanktpēterburgas SKA bez “junioriem” izdzīvoja KHL pirmajā sezonā, bet pēc tam sāka “pamēģināt”, kopumā notestējot 3 jaunos hokejistus. spēles laiks pa visiem kopā gan pieticīgs – zem 210 minūtēm. savukārt, Ak Bars KHL oficiālo spēļu prožektoru gaismā izveda 6 juniorus, kuriem arī nācās samierināties ar ļoti pieticīgu lomu. 3 sezonu gaitā jaunie “barsieši” kopīgi sakolekcionēja zem 130 minūtēm spēles laika…

starp citu, jaunatne “nepatīk” arī Oļega Znaroka trenētajām komandām. HK MVD divu KHL sezonu laikā uz “oficiālā ledus” izveda 5 juniorus, bet šo abu sezonu laikā viņiem pa visiem kopā iegadījās vien zem 80 minūtēm spēles laika. pievienojot HK MVD komandu Maskavas Dinamo klubam, “jauno laiki” beidzās vai, precīzāk, nemaz nesākās arī OHK Dinamo sastāvā… pirmajās divās sezonās Maskavas Dinamo saviem “junioriem” bija uzticējuši pieklājīgu spēles laiku – virs 1250 minūtēm pa visiem. bet pēc Znaroka “piezemēšanās” Maskavā – pāri 100 minūtēm jaunie vairs “nedabūja”….

ar jaunatni draudzējas Čeļabinskā, Čehovā, Novokuzņeckā…

absolūtais līderis junioriem uzticētā spēles laika ziņā ir Čeļabinskas Traktor klubs, kurš 3 sezonu gaitā uz visiem saviem 9 “junioriem” ir “iesvēris” virs 7800 minūtēm spēles laika. jāpiebilst, ka laika apjoma “lauvas tiesa” attiecas uz vienu hokejistu – vārtsargu Daņilu Aļistratovu (1990.), kurš pirmajās divās sezonās vēl bija U-20 vecumam piederīgs un vienlaikus bija arī komandas pamatvārtsargs ar virs 2200 minūtēm spēles laika sezonā, summējot regulāro čempionātu un play off. taču arī bez Aļistratova “traktoristu” izmantotās darba rezerves bija diezgan plašas. to vidū arī viens no sezonas KHL jaunajiem hokejistiem “numur 1” – uzbrucējs Jevgeņijs Kuzņecovs (1992.), kurš 2010./2011. g. sezonas regulārā čempionāta 44 spēlēs guva 32 punktus (17+15) un vidēji spēlē “ņēma” virs 14 minūtēm spēles laika.

citi juniorus ekspluatējošākie “dzīvie” KHL klubi pirmajās 3 sezonā bija – Čehovas Vitjaz (virs 4700 minūtes), Novokuzņeckas Metallurg (virs 4000 min.), Čerepovecas Severstaļ (virs 2600 min.), Novosibirskas Sibir (virs 2400 min.), Maskavas CSKA (virs 2300 min.). pirmajās divās KHL sezonās īsta “junioru nometne” bija Pjotra Vorobjova trenētā Lada (Toljati), kas divus sezonu gaitā “junioriem” izdalīja virs 3300 minūtēm kopējā spēles laika.

visvairāk junioru uz KHL ledus ir iemānījusi CSKA vienība – 17 jauno hokejistu; nedaudz atpaliek Čehovas Vitjaz ar 16 “rekrūšiem”. šaubu nav, spēļu prakse CSKA ierindā attiecīgajiem puišiem lieti noderēja izcīnot Harlamova kausu 2011. gada pavasarī. interesanti, ka CSKA klubā pie diriģenta pults ir nonācis ex-dinamietis – Juliuss Šuplers, kurš Rīgā ar junioru “audzināšanu” neaizrāvās. Maskavā Šuplers sola jauno spēlētāju “auklēšanas” tradīcijas turpināt un spēles laiku dot…

kopumā varētu secināt, ka junioriem draudzīgākās ir tās komandas, kurām jau ilgāku laiku pirms regulārā čempionāta noslēguma “ir jau viss skaidrs un neko no tabulas nevajaga”. atsevišķos gadījumos, kā piemēram Vitjaz un Novokuzņeckas Metallurg, secinājums sakrīt ar realitāti. tomēr vienādības zīmi starp jēdzieniem “netikšana play off” un “daudz junioru” īsti nevajadzētu likt. piemēram, CSKA savus juniorus laida laukumā ar intensitāti 700 – 900 minūtes sezonā, neatkarīgi no dispozīcijas tabulā. turklāt lielākais “junior-minūšu” skaits attiecas uz 2009./2010. g. sezonu, kad “armijniekiem” situācija tabulā bija ilgi un īpaši aktuāla – viņi tikai īsi pirms dinamiešiem regulārā čempionāta noslēguma daļā nodrošināja vietu izslēgšanas spēlēs un turpināja cīnties par “labāku” pretinieku. tiesa, play offCSKA sastāvā uzspēlēja tikai divi no septiņiem sezonas gaitā iemēģinātajiem junioru vecumam atbilstošajiem – uzbrucēji Ņikita Filatovs (1990.) un Vjačeslavs Kuļomins (1990.).

ko ar jaunajiem darīs Peka?

Rīgas Dinamo aktuālā galvenā trenera Pekas Rautakallio vārdam līdzi nāca reputācija, kas starp vērtībām ierindoja tādus jēdzienu kā “stingrība”, “disciplīna”, “smags darbs treniņos”, arī “uzticēšanās jaunajiem”. par dažu jēdzienu atbilstību patiesībai dinamieši esot jau pārliecinājušies treniņnometnes gaitā. vai jauniešus “mīloša” trenera tēls būs “pie veselības” arī Rīgā sezonas gaitā?

no jaunās sezonas Dinamo klubam ir jauniešu rezerves “divos stāvos” – pa vienai komandai MHL A un B divīzijās. teorētiski varētu pieņemt, ka kadriem un to sagatavošanas iespējām ir jābūt. ja tomēr Dinamo sistēmas MHL komandu “raža” netiek izmantota, tad atliktu jautājums – nemākam vai negribam?

izziņām: KHL_klubu_junioru_vecuma_hokejisti_3_sezonas_2008-2011

[Kristiāna Pelša foto fiksēts Dinamo pārbaudes spēlē pret Novosibirskas Sibir 2011. gada 3. augustā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ronalda Cinka foto fiksēts Dinamo pārbaudes spēlē pret Tamperes Ilves 2009. gada 27. augustā; autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Latvijas hokejisti KHL-ā. bez Dinamo

Posted by petrovich27 uz 2011/08/02

pirmo 3 sezonu laikā KHL ārpus Rīgas Dinamo ierindas ir uzspēlējuši 7 hokejisti. jaunajā 2011./2012. g. sezonā šo ciparu ir paredzēts “uzlabot” vismaz līdz 9. par to “parūpēties” ir uzticēts Laurim Dārziņam un Kārlim Skrastiņam. stāsts par Krievijas jaunlaiku hokejā pierakstītiem Latvijas hokejistu vārdiem, par Latvijas hokejistiem KHL-ā “bez Dinamo“.

pirms KHL

pēcpadomju un pirmsKHL laikos Krievijas stiprākajā līgā, lai nu kā šī līga dažādos laika posmos sauktos, vairāk vai mazāk veiksmīgi ir startējusi virkne Latvijas hokejistu. ilgstošāko karjeru Krievijas jaudīgākajā līgā ir “iestudējis” Aleksandrs Ņiživijs, kuram, cita starpā, pieder Krievijas čempionāta zelta medaļa, kas 1997. gadā izcīnīta kopā ar Jaroslavļas Torpedo – tā līdz 2000. gadam sauca Lokomotiv vienību. Ņiživijs ir piemērījis arī Maskavas Dinamo, Permas Molot-Prikamje, Ņižņijnovgorodas Torpedo kreklus. Ņiživijam kopā ar Ņižņijnovgorodas klubu bija nācies pacīnīties arī Krievijas otrajā hokeja līmenī, kurā  2007. gadā izcīnīta uzvara un pārcelšanās uz Krievijas Superlīgu.

vērā ņemamu karjeras posmu Krievijas Superlīgā ir veidojis aizsargs Atvars Tribuncovs, piedaloties Ufas Salavat Julajev komplektā un mazliet paviesojoties arī Spartak ierindā. vārtsargu Sergeju Naumovu atceras īstenie Sanktpēterburgas SKA līdzjutēji, pieminot 2002./2003. g. sezonu, kad Naumovs sargāja “armijnieku” vārtus 46 spēlēs, uzrādot GAA 2.03 un “noturību” 92,5% apmērā. pēc pusotras sezonas SKA krāsās Sergejs Naumovs uzspēlēja arī Čerepovecas Severstaļ, mazliet – Ufas Salavat Julajev komandās, kā arī Krievijas hokeja “otrajā ešelonā”, kuram vēl bija nepieciešams laiks nokļūšanai Krievijas hokeja elitē – Čehovas Vitjaz, Voskresenskas Himik, Ņižņijnovgorodas Torpedo

pirmsKHL laikā starp Krievijas Superlīgā vairāk vai mazāk atpazīstamiem Latvijas hokejistu vārdiem bija arī – Rodrigo Laviņš, Edgars Masaļskis, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Oļegs Sorokins, Aleksejs Širokovs, Herberts Vasiļjevs… un ne tikai.

Dinamo paver vārtus uz Krieviju…

Krievijas Superlīgas pēdējā sezonā – 2007./2008. – tajā uzspēlēja četri Latvijas hokejisti, taču nevienam no viņiem pilna sezona Krievijā nesanāca. Aleksandrs Ņiživijs bija aizvadījis 31 spēli Ņižņijnovgorodas kluba rindās; Georgijs Pujacs Lada ierindā – 33 spēles regulārajā čempionātā un 4 spēles play off-os, sezonu dalot ar Baltkrievijas čempionātu; Rodrigo Laviņš “sakrāja” 13 spēles Novokuzņeckas Metallurg krāsās un Atvars Tribuncovs – 10 spēles Toljati Lada komandā, abiem “daloties” ar Zviedrijas Elitserien – jaudīgāko šīs valsts čempionātu. nebija brīnums, ka 3 no šiem 4-iem hokejistiem nonāca jaunveidotā Rīgas Dinamo nometnē jau no sezonas sākuma. ceturtais – Georgijs Pujacs pieslēdzās dinamiešiem pirmās sezonas otrā pusē; tiesa, uz vēl īsāku laika posmu, nekā komandā uzturējās Tribuncovs.

“atdzimstošais” Rīgas Dinamo salasīja Latvijas hokejistus pa dažādām “malām” un līgām, paverot tiem iespēju uzspēlēt Krievijas “jaunā hokeja” līmenī – KHL. interesanti, ka līdz ar Dinamo un KHL izveidi, līgas pastāvēšanas pirmajās 3 sezonās bija pasācis pieaugt Latvijas hokejistu skaits Krievijas “Virslīgā” ārpus Dinamo. zināmu šķērsli, protams, rada noteiktais leģionāru limits Krievijas klubos, bet pieprasījums pēc “Latvijas preces” ir. pirmajā KHL sezonā ārpus Dinamo KHL uzspēlēja 3 hokejisti no Latvijas, 2009./2010. g. sezonā – 4, bet trešajā – jau 6 Latvijas hokejisti. cik lieli nopelni tajā ir Dinamo? “apmēram” 4 hokejistu apjomā. Aleksejs Širokovs, Mārtiņš Cipulis, Edgars Masaļskis un tagad arī Lauris Dārziņš ir tie Latvijas hokejisti, kuri “savu cenu un pieprasījumu” veidoja un atrādīja Dinamo sastāvā. tiesa, Aleksejs Širokovs un Edgars Masaļskis Austrumos bija zināmi arī pirms tam. A.Širokovam CV jau pirms KHL izveides bija pierakstītas gaitas Habarovskas Amur, Maskavas Dinamo, Novokuzņeckas Metallurg un Mitišču Himik, kā tolaik vēl sauca Atlant komandu, sastāvos. tādēļ Alekseja Širokova “atklāšana” nav pilnīgs Dinamo nopelns. arī Masaļskis austrumos nebija absolūts jaunums – kaut arī tikai dažas spēles, bet ir fiksētas Novosibirskas Sibir sastāvā “tālajā” 2002./2003. g. sezonā. tomēr tieši Edgara Masaļska “priekšnesumi” 2010. gada izslēgšanas spēlēs Dinamo sastāvā lika sarosīties vairākiem pircējiem, kuri salīdzinoši viegli “tika garām” Dinamo taupīgajiem piedāvājumiem.

vēl pie Dinamo “lauriem” varētu minēt Georgiju Pujacu, kurš pēc Dinamo ceturtdaļ-sezonas aizgāja uz Sibir. taču Pujacs ir cits stāsts, un viņa vārda “spodrināšanā” Rīgas Dinamo klubam ir mazākie nopelni. pirms Dinamo viņš jau sezonas lielāko daļu “nokapāja” Toljati Lada vienībā. pirms tam bija “aizņemts” Lada sastāvā Krievijas Superlīgā, bet pirms Lada komandas bija uzspēlējis Mitišču Himik komandā.

neDinamo KHL veiksminieks – Georgijs Pujacs

ne visiem Latvijas hokejistiem KHL-ā ārpus Dinamo ierindas ir izdevies kļūt par “pilna laika” spēlētājiem – daži “aizrotēti” sezonas laikā, kādam traucējušas traumas, cits – pieaicināts sezonas gaitā. no 7 Latvijas hokejistiem, kas KHL-ā pacīnījušies ārpus Rīgas komandas, kā veiksmīgākais atgadījums nosaucams aizsargs Georgijs Pujacs, kurš Krievijas hokejā jau ilgāku laiku ir noturīga vērtība. pēdējās 2 sezonas Sibir vienībā ir bijušas stabilas, Pujacam ir nācies pa laikam “samierināties” arī ar kapteiņa uzšuvi sibīriešu komandā, kas liecina par autoritāti un vietu komandā. Sibir vienība no tabulas lejasdaļas ir ieprogresējusi izslēgšanas spēlēs, un Pujacam ir līgums arī 2011./2012. g. sezonai, kas vismaz pagaidām plānojas kā trešā sezona tajā pašā komandā. leģionāriem Krievijas komandās jau 2 pilnas sezonas vienā komandā ir augsts rādītājs.

salīdzinoši ilgs termiņš KHL-ā paralēli Dinamo gaitām bija aizsargam Aleksandram Jerofejevam, kurš kā vienīgais no 7 Latvijas hokejistiem ārpusDinamo KHL-ā nav bijis Dinamo interešu lokā. ja 6 citi hokejisti 3 gadu laikā ir bijuši Dinamo sastāvā, treniņnometnēs un/vai pārbaudēs, tad A.Jerofejevs vismaz līdz šim Dinamo sastāva komplektētājiem nav interesējis. bet pa to laiku viņš ir atzīmējies KHL oficiālajās spēlēs visas 3 sezonas. pirmajā sezonā Aleksandrs Jerofejevs “ielidoja” Ņeftehimik sastāvā sezonas gaitā, tuvāk tās otrajai pusei, otrā KHL sezona “atdota” Novokuzņeckas klubam, kur iesākta un pāri pusei “aizvilkta” arī trešā sezona, kuru piebeidza trauma. Jerofejevs Novokuzņeckas kluba plānos vairs neesot…

“jaunais vilnis 2011./2012.”. bēgums?

ar līgumiem uz jauno sezonu KHL ne-Rīgas vienībās vismaz pagaidām ir mazāks spēlētāju skaits no Latvijas. tie ir 4 hokejisti, kas ir mazāk par aizvadītajā sezonā uzstādīto latiņu pie cipara “6”. tomēr kādās komandās un kādās “lomās” ir šie hokejisti!?

KHL pirmajās 3 sezonās, visi Latvijas KHL leģionāri, atrada vietu “otrās šķiras” komandās, kas uz augstām vietām KHL hierarhijā nepretendēja. dažu šo komandu lielākais sasniegums bija iekļūšana play off 1. kārtā, kur dažas no tām mācēja “parādīt zobus”, bet ne vairāk. vairumā gadījumu Latvijas hokejistu pārstāvētās KHL komandas, neskaitot Dinamo, par izslēgšanas spēlēm varēja aizmirst jau ilgāku laiku pirms regulārā čempionāta beigām…

jaunajā, 2011./2012. g. sezonā 2 Latvijas hokejisti ir nokļuvuši komandās, kas ierindojas starp KHL favorītiem un galvenajiem pretendentiem uz Gagarina kausu. atgādinājumam: Lauris Dārziņš tagad ir Kazaņas “kaķveidīgais”, bet Kārlis Skrastiņš – Jaroslavļas “dzelzceļnieks”. tas arī apliecina faktu, ka abi vīri ir vieni no labāk apmaksātajiem Latvijas hokejistiem.

Masaļskis un Pujacs ir palikuši savās aizvadītās (2010./2011.) sezonas komandās – attiecīgi Jugra un Sibir. lai arī šīs vienības nav līgas līderi “ar stāžu” un arī ne tuvākie galvenās trofejas pretendenti, taču par “vakarējiem” šīs komandas netiek uzskatītas. galvenokārt dēļ “izdarībām” aizvadītajā sezonā. abas komandas diezgan pārliecinoši iestūrēja KHL Austrumu konferences play off-ā. jādomā, ka progress tiek gaidīts arī jaunajā sezonā.

KHL sezonas ar Latvijas hokejistu dalību, ārpus Rīgas Dinamo (2008. – 2011.):

sezona skaits (sp. summa)  hokejists KHL klubs sp. (punkti vai GAA un %) REG  sp. (punkti vai GAA un %) PLAY OFF
2008./2009. 3 (80)  
    a. Georgijs Pujacs Lada (Toljati) 38 (9+4)
    u. Kaspars Saulietis Dinamo (Minska) 30 (2+2)
    a. Aleksandrs Jerofejevs Ņeftehimik (Ņižņekamska) 8 (1+5) 4 (0+0)
2009./2010. 4 (179)        
    a. Georgijs Pujacs Sibir (Novosibirska) 56 (1+13)
    u. Aleksejs Širokovs Amur (Habarovska) 51 (8+12)
    a. Aleksandrs Jerofejevs Metallurg (Novokuzņecka) 48 (1+6)
    u. Kaspars Saulietis Dinamo (Minska) 24 (4+1)
2010./2011. 6 (189)        
    a. Georgijs Pujacs Sibir (Novosibirska) 49 (8+14) 4 (0+0)
u. Mārtiņš Cipulis Amur (Habarovska0 49 (12+7)
a. Aleksandrs Jerofejevs Metallurg (Novokuzņecka) 34 (3+3)
v. Edgars Masaļskis Jugra (Hantimansijska) 23 (3.25; 89,8%) 5 (2.42; 92,1%)
a. Māris Jass Ņeftehimik (Ņižņekamska) 18 (0+1)
u. Aleksejs Širokovs Amur (Habarovska) 7 (1+1)

Latvijas hokejisti ar līgumiem ar KHL klubiem 2011./2012. g. sezonai, ārpus Rīgas Dinamo (uz 2011-08-01):

  • uzbrucējs Lauris Dārziņš – Kazaņas Ak Bars
  • vārtsargs Edgars Masaļskis – Hantimansijskas Jugra
  • aizsargs Georgijs Pujacs – Novosibirskas Sibir
  • aizsargs Kārlis Skrastiņš – Jaroslavļas Lokomotiv

lasāmvielai:

  • Kārļa Skrastiņa profils Lokomotiv mājaslapā (t.sk., video, treniņu foto) – hclokomotiv.ru
  • Aleksandra Jerofejeva intervija (2011-04-13) – telegraf.lv

[Kārļa Skrastiņa foto fiksēts Jaroslavļas Lokomotiv treniņā 2011. gada jūlijā; foto avots: hclokomotiv.ru. Georgija Pujaca foto fiksēts Sibir spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 28. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Aleksandra Jerofejeva foto – Novokuzņeckas Metallurg spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 2. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

MHL B grupa ir nodibināta. +2 Latvijas jauniešu komandas. oficiāli

Posted by petrovich27 uz 2011/06/28

MHL “otrā līmeņa” līga ar nosaukumu MHL B grupa ir nodibināta oficiāli, liecina 27. jūnijā notikušās MHL klubu kopsapulces atreferējums “likumīgajā orgānā” mhl.khl.ru. pēdējos mēnešos intensīvi aprunātais Jaunatnes Hokeja līgas “paplašinājums” ir apstiprināts. tiesa, lēsto 20 komandu vietā vismaz pagaidām “apzīmogotas” ir 11 vienības, no kurām 2 komandas – vēl viena jauniešu “blice” no Rīgas Dinamo sistēmas un Prizma – pārstāv Latviju.

kur palika pārējie?

maija nogalē VHL biedru kopsapulce maija nogalē pieņēma lēmumu, ka visiem VHL klubiem jau no nākamās (2011./2011.) sezonas “jāiesniedz” savas jauniešu komandas MHL-ā. tām bija rezervēta vieta topošajā MHL B grupā. tas nozīmētu, ka MHL-ā būtu jāieplūst apmēram 16 jaunām vienībām no VHL klubu puses. proti no VHL 20 klubiem, kuri startēja 2010./2011. g. sezonā, četriem jau bija jauniešu komandas “oriģinālajā” MHL-ā: Kriļja Sovetov; Šerif (OHK Dinamo un Tveras Dinamo sistēmas jauniešu komanda; no nākamās sezonas – Balašihas HK MVD); Gazovik (Tjumeņas Rubin jaunatne); Ladja (Toljati Lada jauniešu komanda). bet rezultātā MHL B grupā pagaidām oficiāli ir nosauktas tikai 4 vienības, kuru “mātes-klubi” ir aizvadītās sezonas VHL komandas, +1 vienība no kluba, kas VHL-ā plāno startēt no nākamās sezonas (Krasnojarskas Sokol). vēl 2 jauniešu komandas “nāk no” KHL klubu piramīdām, bet pārējie 4 jaunienācēji ir “no nekurienes” KHL/MHL/VHL sistēmas izpratnē. taču B grupa ir starptautiska “pašā saknē” – 2 komandas no Latvijas, 2 komandas no Kazahstānas.

iespējams, MHL organizatori vēl šajā starpsezonā plāno papildināt MHL B grupas sastāvu. jo pretējā gadījumā – sadalot B grupu divās reģionālās “konferencēs”, paliek 5-6 komandas katrā un “garlaicīga” vienveidība. savukārt, ja jaunā līga paliek nedalīta, tad ikdienas pārbraucieni uz Čeļabinsku (Urālos), Karagandu un Astanu (Kazahstānā), Berdsku un Krasnojarsku (Sibīrijā) var nešķist ekonomiski lietderīgi.

vēl nesen ar lielu entuziasmu tika atspoguļota vairāku Krievijas jauniešu komandu “virzīšanās” MHL virzienā. neskaitot 11 oficiālās, skaļākās versijas bija par Ufas Julajevec, kas bija paredzēta kā Salavat Julajev kluba 16-19-gadnieku vienība, par VHL jaunpienācēja Doņeckas Donbass jauniešu komandu, par jaunatnes komandu Rostovā-pie-Donas un citām. starp citu, MHL 2011. gada kvalifikācijas turnīrā martā piedalījās ne tikai dažas MHL esošās un citas pēc tam arī jaunuzņemtās MHL komandas, bet arī joprojām ārpus MHL esoši nosaukumi – Burevestņik (Jekaterinburga), HK Zeļenograd (Maskava), kas tiek potenciāli saskatīti kā MHL papildinājums nākotnē.

MHL B grupas komandas (apstiprinātas dibināšanas sapulcē 2011-06-27):

  komanda kluba “galvenā” komanda un līga 2010./2011.
1. Sņežnije Barsi Baris (Astana; Kazahstāna); KHL
2. Dizeļist Dizeļ (Penza); VHL
3. [ofic. nos. vēl nav] Kristall (Berdska); Krievijas 1. līga
4. MHK Mečel Mečel (Čeļabinska); VHL
5. [ofic. nos. vēl nav] Molot-Prikamje (Perma); VHL
6. Odincovskije Oļeņi
GU (Gumaņitarnij Uņiversitet; Odincovo; arī OGU);
    Maskavas Junioru līga. Odincovo (Odincovo) komandas
    Maskavas atklātajā čempionātā jauniešiem
7. Prizma HS Rīga / Prizma (Rīga); Latvijas Virslīga
8. [ofic. nos. vēl nav] Sariarka (Karaganda); Kazahstānas Augstākā līga
9. [ofic. nos. vēl nav] Sokol (Krasnojarska; Krievijas 1. līga (no nāk. – VHL)
10. Batir Toros (Ņeftekamska); VHL
11. [HK Rīga 2] Dinamo (Rīga); KHL. [otra jauniešu komanda]
     –

MHL B grupas labāko komandu perspektīvas

vēl pirms MHL “otrās divīzijas” un tās dalībnieku oficiālās izsludināšanas bija pieņemts “oriģinālās” MHL jaunais reglaments, kas paredz “asins apmaiņu” starp abām MHL līgām. proti, saskaņā ar jauno reglamentu, turpmāk divas vājākās MHL čempionāta komandas “mainīsies vietām” ar MHL B grupas divām stiprākajām vienībām. šī apmaiņa paredzēta automātiski, bez papildu pārejas turnīra rīkošanas.

P.S. joprojām agonējošie “padomju spārni”

nu jau pēdējos gados ir ierasts, ka starpsezonā norisinās seriāls “Kriļja Sovetov. NN. sezona”. scenārijs iekļauj kaislīgas pagātnes atmiņas, vētrainas šķiršanās, nonākšanu līdz padibenēm un atdzimšanu, nerimstošu konfliktēšanu un naidu, gandrīz neticamu izglābšanos… 2010. gada vasarā seriālam šķietami pielika punktu, apvienojot bez līdzekļiem palikušās un savstarpēji karojošās PHK Kriļja Sovetov un MHK Kriļja Sovetov nometnes; varēja šķist – happy end. tomēr pērn bija vien komats. šobrīd “zem jautājuma zīmes” ir Kriļja Sovetov dalība kā 2011./2012. g. sezonas VHL čempionātā, tā arī šīs pašas sezonas MHL čempionātā. MHL bīdītāji pat ir izplatījuši publisku aicinājumu “kriliškām” apstiprināt savu dalību MHL-ā. ja jau vairs nepietiek ar ne-publiskām vēstulēm un tālruņa zvaniem, tad nācija tiek gatavota kardinālākām pārvērtībām Kriļja Sovetov sakarā.

lasāmvielai vēl:

  • MHL klubu pilnsapulces (2011-06-27) lēmumu atstāsts (t.sk. par 11 uzņemtajām komandām) – mhl.khl.ru
  • VHL biedru kopsapulces lēmums visiem VHL klubiem pieteikt savu jauniešu komandu MHL-ā (2011-05-31) – mhl.khl.ru, vhlru.ru
  • par VHL komandas Dizeļ (Penza) jauniešu komandu Dizeļist, kas paredzēta startam MHL B grupā (2011-06-24) – hcdizel.ru
  • par MHL jauno reglamentu (t.sk. stiprāko MHL B grupas komandu un vājāko MHL vienību apmaiņu) – mhl.khl.ru
  • par Baris (Astana) jauniešu komandas Sņežnije Barsi galveno treneri apstiprināts Galims Mambetalijevs (2011-06) – shaiba.kz
  • Salavat Julajev valdes sēdes (2011-05-31) lēmumu atreferējums (t.sk. par Julajevec izveidi startam MHL) – hcsalavat.ru
  • Ņeftekamskas Toros jauniešu komandas nosaukums būs Batir (2011-06-17) – hctoros.ru, mhl.khl.ru
  • par plānoto MHL klubu kopsapulci, MHL B grupas oficializēšanu un paredzētajām 20 komandām B grupā (2011-06-20) – mhl.khl.ru
  • par Tatranski Vlci (Poprada) gatavošanos MHL sezonai (2011-06-14) – mhl.khl.ru
  • VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs prognozē Kriļja Sovetov nespēlēšanu VHL 2011./2012. g. sezonā (2011-06-24) – sport-express.ru
  • MHL aicina Kriļja Sovetov sakārtot formalitātes turpmākai dalībai MHL līdz 1. jūlijam (2011-06-27) – mhl.khl.ru
  • MHL noliedz baumas par studentu līgas veidošanu MHL paspārnē (2011-06-16) – mhl.khl.ru
  • MHL 2011. gada kvalifikācijas turnīra rezultāti (2011-03) – mhl.khl.ru
  • kopsavilkums par MHL, VHL, KHL paplašināšanos (2011-05-27): tepat

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, Juniors (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 19 Comments »

“mēbeļu pārbīdes”. KHL, VHL, MHL, MHL “B grupas” aprises 2011./2012. g. sezonai

Posted by petrovich27 uz 2011/05/27

KHL organizācija Krievijas hokeja saimniecības sakārtošanā ievēro pieklājīgu ātrumu – 1 līga / gadā. 2008. gadā tapa piramīdas smaile KHL, 2009. gadā radās MHL, 2010. gadā – VHL, 2011. gadā tiek veidota MHL “otrā līga”. šaubu nav – “būvdarbi” netiek iestudēti tukšā vietā, par pamatiem tiek izmantotas iepriekšējo gadu desmitu iestrādes, kas pirms tam funkcionēja Krievijas Superlīgas, Krievijas Augstākās līgas un citu līg-veidīgu organizāciju veidolā. tagad “vecā kārtība” tiek likta jaunos rāmjos vai vismaz tiek mēģināts to darīt. pilnīgi droši Krievijas hokeja saimniecības pārbūves hokeja interesentus Latvijā interesētu attālināti, ja vien šī KHL veidotā hokeja “mehānismā” nebūtu piejūgti zobrati no Latvijas – Dinamo, HK Rīga un arī topošā jauniešu komanda MHL “otrajam līmenim”.

KHL. otrais piegājiens Slovākijā

KHL paplašināšanas politikas postulāti un atskaņas 3 sezonu laikā ir paspējušas aptvert plašu diapazonu – no nepamatotas vai daļēji pamatotas bravūras līdz fantastikai pasaules lielā hokeja kartes paplašināšanā. līdzšinējās 2 starpsezonās tomēr trokšņa ir bijis vairāk nekā reālas “invāzijas”. KHL-u līdzšinējās sezonās ir papildinājušas tikai “iekšzemes” komandas – Avtomobiļist un Jugra, bet visi pārējie solījumi Lietuvas, Ukrainas, Zviedrijas u.c. valstu vienību izskatā ir palikuši sapņojumu līmenī. vismaz pagaidām. tiesa, šajā starpsezonā atkal pilnā nopietnībā izsludināta Popradas Lev “pieņemšana”. šoreiz būšot “pa īstam”. to gan varēs pilnīgi droši teikt sezonas sākumā. jā, un vēl šo 3 sezonu “atbirums” ir 3 klubi. Voskresenskas Himik, Toljati Lada un 1 vienība, kas palika pāri Maskavas Dinamo un Balašihas HK MVD apvienojoties vienā komandā – OHK Dinamo. līdzšinējo 3 sezonu “bilance” ir vienkārša: -1 (+2/-3).

KHL paplašināšanas politikas “jaunā strāva” ir ilgāka termiņa plānošanas ieviešana. ja iepriekš bija populāri solījumi “jau no nākamās sezonas”, tad tagad KHL amatpersonu runu plūdos sāk parādīties paziņojumi “pēc sezonas” un vēlāk. tādu nav daudz, bet tomēr izskatās, ka paplašinātāji ir nedaudz apdedzinājušies, strebjot karstu. iespējams, darbības kļūst pragmatiskākas; jācer, ka to nosaka skaidra saprašana, ka uzreiz, viena gada laikā “piramīdas” var uzbūvēt tikai pasakās par Ēģiptes faraoniem…

šajā starpsezonā oficiāla “zaļā gaisma” un uzņemšana paziņota tikai Popradas Lev sakarā, bet pārējās versijas, kas izskanēja sezonas gaitā, ir atliktas tālākos plauktos. labākajā gadījumā tiek saukti aiznākamās (2012./2013.) vai pat attālāku sezonu gadi. savukārt daži citi nosaukumi no darba kārtības ir izņemti.

KHL jaunpienācēji 2012./2013. g. sezonā tiek nosauktas vairākas vienības, no kurām kā salīdzinoši nopietnākās vai vismaz oficiālāk cilātas tiek 2 versijas – komandas no Leipcigas un Milānas. lietas Vācijā ir sabīdījušās tiktāl, ka ir izveidots un 15. aprīlī noreģistrēts jauns hokeja klubs Torpedo Leipzig (oficiālāk – PHC Torpedo Leipzig), atceļot versijas un minējumus, ka KHL Leipcigas klubs tapšot veidots tiešā veidā no esošās IceFighters Leipzig vienības. savukārt, Hockey Milano Rossoblu savā mājaslapā jau “nopopularizējušies”, ka 2012./2013. g. sezonā izdaiļos KHL karti. Aleksandrs Medvedevs, labi zināmais KHL paplašināšanas runasvīrs, par 2012./2013. g. sezonas jaunpienācēju ir nosaucis arī HC Slovan Bratislava, taču ko gan viņš 3 gadu laikā nav sastāstījis… kamēr nesāksies attiecīgā sezona, ticības “koeficients” nav augsts.

tomēr nav tā, ka KHL-ā tiek ielaisti visi, kas grib vai “izliekās” gribam. “zaļo gaismu” nav dabūjuši Minskas Junost, bet daži Krievijas klubi gaida savu kārtu, mēģinot sakārtot infrastruktūras lietas ar uzsvaru uz atbilstošu halli. kā mērķi – iestāšanos KHL – dažādos laikos ir deklamējuši vairāki Krievijas klubi, galvenokārt no VHL “plauktiem”. pagaidām racionālākās darbības šajā virzienā ir iestudējuši Tjumeņas Rubin (agrāk – Gazovik), par atgriešanos lielajā hokejā runā un, šķiet, arī rīkojas Toljati Lada. termiņi ir saukti dažādi un, protams, vēlamā formā. Rubin ar jaunas halles celtniecību un tikšanu KHL-ā cer tikt galā līdz 2012./2013. g. sezonas sākumam, bet Lada kluba vadoņi kā atgriešanās sezonu nosauc – 2013./2014. citi pretendenti no Krievijas, salīdzinot ar Rubin un Lada, tiek vērtēti kā attālāki. galu galā KHL mēģina kļūt starptautiskāka, bet savus “vietējos” var “paturēt” arī VHL rāmjos, nepieciešamības gadījumā rotējot “pārpalikumus” starp KHL un VHL.

kā zināms, KHL klubu skaitu nosaka ne tikai jaunpienācēju pieplūduma intensitāte, bet arī klubu aizvadīšana “pa skuju” taku. 2011. gada starpsezonā KHL “aizgājēju” sarakstu draud papildināt Jekaterinburgas Avtomobiļist, kas jau ne pirmo sezonu mokās ar finanšu nebūšanām. kluba parādsaistības, saskaņā ar līgas nosacījumiem, ir jānokārto līdz 31. maijam. ja tas nenotiek, tad kluba dalība KHL būs atkarīga no līgas vadoņu labvēlības, vēlmes līgā “nourēt” 24 vienības un iespējām “automobīlistu” atstāto robu aizstāt ar citu versiju. piemēram, iepriekš bija runa – ja Rubin uzsāk halles būvniecību, tad KHL varētu atļaut Tjumeņas klubam startēt KHL-ā arī pirms halles pabeigšanas. tomēr KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs ir jau paziņojis, ka Avtomobiļist “izslēgšanas” gadījumā, ja tāds būs, šo “caurumu” nemēģinās aizbāzt ar citiem klubiem.

VHL kā tranzītlīga

klubu skaita ziņā ietilpīgāka plāno kļūt arī VHL, kas savā pirmajā sezonā (2010./2011.) pulcināja 20 komandas. uzņemšanas iesniegumu termiņš bijis 15. maijs, bet 31. maijā ir paredzēts noteikt VHL skaitlisko sastāvu nākamajai sezonai. arī VHL paplašināšanas sakarā ir cilāti daudzu komandu nosaukumi, taču VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par reālākajiem pretendentiem nosauc Donbass (Doņecka), Kriļja Sovetov (Rostova-pie-Donas), Sokol (Krasnojarska), Titan (Kļina). bet pārējās versijas ar Karagandas, Krasnodaras, Ļipeckas, Prokopjevskas, Samaras, Voroņežas, Voskresenskas klubu dalību VHL-ā pagaidām nopietni netiekot izskatītas. vismaz kontekstā ar jauno – 2011./2012. g. sezonu.

ar Ukrainas čempionvienībasDoņeckas Donbass uzņemšanu VHL plāno kļūt vēl starptautiskāka. proti, VHL pirmajā sezonā čempionātā piedalījās Ustjkamenogorskas Torpedo no Kazahstānas, bet tagad “importa” klubu skaitu dubultotu. savukārt, Krasnojarskas Sokol un Kļinas Titan 2010./2011. g. sezonu aizvadīja Krievijas 1. līgā (kas šajā sezonā oficiāli saucās – Первенство России по хоккею среди клубных команд регионов = Krievijas reģionu klubu komandu meistarsacīkstes). Kļinas Titan pirms sezonas (2009./2010.) spēlēja Krievijas Augstākajā līgā, taču dažādu iemeslu dēļ uz VHL pirmo sezonu nekvalificējās. vēl viens potenciālais jaunpienācējs ir Rostovas-pie-Donas Kriļja Sovetov, kas iepriekšējā sezonā Krievijas “civilizētajā” hokeja kartē nav bijis manāms. vēl aprīļa beigās tas pats Skoropupovs Rostovas-pie-Donas kluba centienus virzienā uz VHL vērtēja ļoti skeptiski, saskatot kluba pieteikumā vēlmi atkal “kašķēties” par Kriļja Sovetov nosaukumu un saredzot “aiz projekta” Maskavas Kriļja Sovetov kādreizējos “atkritējus”. pagaidām skepse ir pieklususi.

“apmierināta” arī Balašihas pilsētas pārstāvju vēlme savā pilsētā “ieviest” VHL komandu. OHK Dinamo vadība ir oficiāli paziņojusi par sava fārmkluba, kas pirmajā VHL sezonā startēja ar nosaukumu Dinamo (Tvera), un jauniešu komandas Šerif, kas 2010./2011. g. sezonā arī mitinājās Tverā, pārcelšanu uz Balašihu. Tverā apmeklētība neesot bijusi un fārmus tuvāk Maskavai vajagot…

vēl pirms oficiālas gala lēmuma pieņemšanas par jaunuzņemto vai “aizgājēju” skaitu līgā VHL vadoņi jau ir nodefinējuši, ka VHL-ā 2011./2012. g. sezonā būšot 24 komandas, kas vienādā skaitā sadalītas 4 divīzijās. ja pretendentu būs vairāk, tad jaunuzņemtie tikšot atlasīti pēc konkursa principa.

cita starpā VHL vadoņi rēķinās ar līgas komandu rotāciju – proti, daļa komandu VHL-u saskata kā “pagaidu līgu” pirms pievienošanās “lielajam” KHL-am. tādiem “gaidītājiem” sevi pieskaita jau minētās Tjumeņas Rubin un Toljati Lada vienības, kā arī jaunpienācējs no Ukrainas – Doņeckas Donbass. acīmredzot, KHL ir pamainījis taktiku Ukrainas “pievēršanai”, atceroties ar ko beidzās (nesākās) Budiveļņik skaļi izsludinātās gaitas KHL-ā un paredzot papildināšanos “soli pa solim”.

MHL jaunās sejas

jau marta sākumā MHL oficiāli izsludināja 3 jaunu komandu uzņemšanu līgā. kā jaunpienācēji Jaunatnes hokeja līgā tika nosaukti – “Tatru Vilki” (Tatranski Vlci; Popradas Lev jauniešu komanda), Stupino Kapitan un Hantimansijskas Jugra jauniešu komanda, kas vēlāk izvēlējās nosaukumu Mamonti Jugri.

MHL veidotāji un vadītāji par vēlamo versiju uzskata 32 komandu dalību MHL čempionātā, veidojot visās divīzijās vienādu komandu skaitu. MHL otrajā sezonā, kad startēja 29 komandas, kalendārs sanāca nelīdzens – komandām atšķīrās spēļu skaits.

organizatoru plānus attiecībā uz 32 komandu “komplektu” teorētiski varētu izjaukt Astanas Baris rosīšanās, plānojot savas komandas startu MHL-ā. jau oficiāli ir izsludināta arī VHL komandas Toros (Ņeftekamska) jauniešu vienības pievienošanās MHL-am. taču MHL organizatori veido labu instrumentu, ar kura palīdzību nodarbināt “pārpalikumu”. runa ir par MHL “otro divīziju”.

pastāv arī iespēja, ka kāda no MHL esošajām un/vai jaunuzņemtajām vienībām šajā līgā 2011./2012. g. sezonā neuzspēlē. piemēram, finanšu problēmas joprojām seko Voskresenskas Himik klubam, kuru aizvadītajā sezonā MHL-ā pārstāvēja MHK Himik komanda. savukārt, par jaunuzņemto Popradas “Tatru Vilku” dalību nākamajā sezonā izskanēja pretrunīga informācija – pastāvot iespēja, ka Popradas jauniešu vienība uz sezonu tomēr iepauzē. bet oficiālais rupors hclev.ru nenoguris sludina, ka pauzēšana neesot taisnība un “vilki” MHL-ā cīnisies jau 2011. gada septembrī.

vēl viens MHL jaunpienācējs tiek solīts 2011./2012. g. sezonā VHL-ā pieteikumu iesniegušās Doņeckas Donbass jauniešu komandas izskatā. pagaidām gan tas ir tikai runāšanas līmenī, un nav arī skaidrs, kur Ukrainas jauniešu komanda tiek “tēmēta” – uz MHL “original” vai MHL otro divīziju.

MHL kartē ir atgriezusies Balašiha – kā jau minēts, OHK Dinamo ir oficiāli izziņojuši savas jauniešu komandas “nolikšanu” Balašihā. kas interesanti, ir reanimēts HK MVD vārds, kas tagad ir dots OHK Dinamo jauniešu komandai, aizmirstot par nosaukumu Šerif. faktiski kā MHL jaunpienācējs 2011./2012. g. sezonā plānojas Baltkrievijas komandai Dinamo-Šiņņik (Bobruiska), kurai paredzēts MHL-ā aizstāt Minskije Zubri komandu un pildīt Minskas Dinamo jauniešu komandas “pienākumus”. sliktā ziņa ir tā, ka līdz ar to Bobruiskas Šiņņik lielā komanda plāno pārtraukt dalību Baltkrievijas ekstralīgā un koncentrēties tikai uz MHL. starp citu, Baltkrievijas “tēvs” Aleksandrs Lukašenko, kuram ir liela teikšana arī Baltkrievijas hokeja norisēs, ir “rekomendējis” rotācijas arī Baltkrievijas klubu pārstāvniecībai KHL. “ideja” ir ieviest Minskas Dinamo un Minskas Junost savstarpējo cīņu par tiesībām spēlēt KHL. pagaidām tas ir palicis viedokļa līmenī.

MHL “otrā divīzija”

saskaņā ar MHL rīkotājdirektora Dmitrija Jefimova sniegto informāciju, MHL “otrajā divīzijā” jeb B grupā, kā to dēvē citos avotos, paredzēts satilpināt no 20 līdz 26 komandām. ģeogrāfiskā amplitūda paredzēta diezgan plaša… arī starptautiskā “garša” ir paredzēta, jo komanda tiekot veidota Latvijā un arī Baltkrievija esot ieinteresēta. lai nebūtu tālo pārlidojumu un attiecīgu ceļošanas izdevumu, MHL “otro ešelonu” ir paredzēts veidot pēc ģeogrāfiskā principa, par paraugu minot Kanādas junioru līgas. tas nozīmē, ka pirms izslēgšanas spēlēm dažādu reģionu komandām oficiāli uzspēlēt savā starpā nesanāks.

Rīgas Dinamo jau ir izsludinājusi, ka veido komandu ar “kodēto” nosaukumu HK Rīga 2 startam MHL “B grupā”, norādot komandas vecumu 16 – 18 gadu rāmjos. attiecībā uz “kodēto” nosaukumu atliek cerēt, ka komandas radītājiem nepietrūks radošās domas komandas nosaukuma izvēlē, neaprobežojoties ar esošas komandas nosaukuma un cipara krustojumu…

kopumā MHL otrais līmenis nav paredzēta kā zemāka vecuma (U-18) līga, bet pēc reglamenta to paredzēts pielīdzināt MHL kārtībai. līdzšinējās 2 sezonās MHL-ā griesti bija U-22 vecums, un, ja nekas nemainīsies “galvenajā” MHL, tad tādi paši vecuma rāmji prognozējami MHL “otrajai divīzijai”.

kā galvenais MHL “otrās divīzijas” komandu pieplūduma avots ir paredzēta Krievijas 1. līga. viens no attīstības scenārijiem paredz to, ka 1. līgas komandas “pāriet” MHL “otrās divīzijas” jurisdikcijā un 1. līgas čempionāts (t.i., Первенство России по хоккею среди клубных команд регионов) vairs netiek organizēts. taču šādam risinājumam ir arī opozīcija. piemēram, Samaras CSK VVS (Gaisa Karaspēka Centrālais Sporta Klubs) kategoriski nevēlas savu komandu sūtīt MHL B grupas apskāvienos, jo klubu neapmierina Jaunatnes līgas vecuma cenzs.

ir arī Krievijas reģioni, kas “no laimes nezina, kur likties” – t.i., ļoti priecīgi, jo prognozējami tik augstā līmenī līdz šim nav spēlējuši. piemēram, Rostovā-pie-Donas ar lielu entuziasmu ir ķērušies pie jauniešu komandas gatavošanas MHL “otrās divīzijas” pirmajai sezonai. tas tāpēc, ka iepriekšējā sezonā Rostovā-pie-Donas bija jāsamierinās galvenokārt tikai ar lokālas dabas priekšnesumiem, kas norisinājās amatieru Donas Hokeja Līgas (DonHL) ietvaros. starp citu, Rostovas-pie-Donas jauniešu komanda jau zinot savus pretiniekus savā MHL “B grupas” reģionā un nosauc šo sāncenšu bāzes pilsētas – Kurska, Perejaslavļa-Zaļesskija, Ribinska, Žukova.

lasāmvielai:

  • Popradas Lev (HC Lev) oficiālā mājaslapa – hclev.ru
  • par Popradas Lev komandas komplektācijas aprisēm un Avtomobiļist finanšu problēmām (2011-05-25) – sport-express.ru
  • Popradas Lev atkal oficiāli uzņemts KHL-ā (2011-05-09) – khl.ru
  • par PHC Torpedo Leipzig izveidi (2011. g. aprīlis) – mdr.de, hockeyweb.de, lvz-online.de
  • par Hockey Milano Rossoblu startu KHL (2011-05-04) – hockeymilano.it
  • par Avtomobiļist finanšu problēmām un iespējamo KHL pamešanu (2011-05-24) – sovsport.ru, allhockey.ru
  • kopsavilkums par KHL paplašināšanas plāniem (2011-05-08) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Junost uzbrucēja Aleksandra Kitarova intervija (t.sk., par Junost netikšanu KHL; 2011-05-25) – belarushockey.com
  • VHL rīkotājdirektors G. Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem (2011-05-23) – vhlru.ru
  • G. Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem un pretendentiem (2011-04-30) – sovsport.ru
  • MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs par MHL attīstības plāniem, MHL otro divīziju un tās čempionāta principiem utt. (t.sk., Baris jauniešu komandas “briešanu” MHL-am; 2011-04-24) – sport-express.ru
  • MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs par MHL paplašināšanu un čempionāta izspēles kārtību, par MHL otro divīziju (t.sk. Donbass jauniešu komandas plāniem uz MHL pēc gada; 2011-04-29) – sovsport.ru
  • Maskavas apgabala Arbitrāžas tiesa ieviesusi novērošanas procedūru nekomerciālajai sabiedrībai Hokkeinij klub “Himik”; bankrota lietas izskatīšana paredzēta 27 jūlijā (2011-05-11) – sport.rian.ru
  • MHK Himik komandu nolemts gatavot MHL 2011./2012. g. sezonai (2011-04-27) – voskrhimik.ru
  • VHL pirmās sezonas čempionu – Tjumeņas Rubin pārstāvji par plāniem, halles būvniecību utt. (solās 2012./2013. g. sezonā būt KHL-ā; 2011-04-29) – sovsport.ru
  • Bobruiskas Dinamo-Šiņņik aizstās Minskije Zubri komandu MHL-ā (2011-05-25) – hcdinamo.by, mhl.khl.ru
  • OHK Dinamo pārceļ savu fārmklubu Dinamo un jauniešu komandu Šerif no Tveras uz Balašihu (jauniešu komandai plānots nosaukums HK MVD; 2011-05-25) – dynamo.ru, mhl.khl.ru
  • par Lada nākotnes plāniem, Lada-Arēnas celtniecību plānots pabeigt 2012. gada decembrī, Lada komandas atgriešanās KHL tiek lēsta 2013./2014. g. sezonā (2011-05-24) – sovsport.ru
  • Lada ģenerāldirektors Andrejs Galaida par Lada nākotni, arēnas būvniecību un atgriešanos KHL pēc ne agrāk kā 2 gadiem (2011-04-28) – sovsport.ru
  • Ņeftekamskas Toros jauniešu komanda pievienojas MHL (2011-05-17) – hctoros.ru, mhl.khl.ru
  • Doņeckas Donbass iesniedzis pieteikumu uz VHL (2011-04-28) – hcdonbass.com, allhockey.ru
  • Lukašenko ideja par nepieciešamību ieviest jauninājumu: Minskas Dinamo un Minskas Junost cīņu par tiesībām spēlēt KHL-ā (2011-05-06) – news.tut.by
  • KHL direktoru padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Fetisovs par KHL paplašināšanu, Milānas kluba ienākšanu 2012./2013. g. sezonā, Āzijas “pievilkšanas” nepieciešamību (2011-05-06) – sovsport.ru
  • Tatranski Vlci noliedz baumas par darbības uzsākšanas pauzēšanu un sola startēt MHL-ā jau no 2011./2012. g. sezonas – hclev.ru
  • CSK VVS (Samara) ir pret iestāšanos MHL “otrajā divīzijā” (2011-05-19) – 63media.ru (Самарское обозрение), allhockey.ru
  • Rostovā-pie-Donas gatavo jauniešu komandu startam MHL “otrajā divīzijā” (2011-05-19) – donnews.ru, mhl.khl.ru
  • par sporta saimniecību un VHL komandas tapšanu nākotnē Krasnodarā (2011-05-17) – sovsport.ru
  • Rīgas Dinamo par HK Rīga 2 izveidi dalībai MHL “B grupā” (2011-05-13) – dinamoriga.eu
  • kopsavilkums par KHL paplašināšanas plāniem (2011-03-21): tepat

Posted in hokejs, Juniors (MHL), KHL, MHL, MHL B grupa | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

Gazprom pret Gazprom. KHL klubu sponsori

Posted by petrovich27 uz 2010/10/26

aiz katra vairāk vai mazāk organizēta un pat šķietami neorganizēta “masu pasākuma”, t.sk. sporta sacensībām un t.sk. KHL-a, stāv organizatori, funkcionāri un “naudas devēji”. dažos gadījumos tas ir caurspīdīgāks biznesa projekts, citos gadījumos mazāk caurskatāms un it kā no racionāla sporta sponsoringa attālināts “mecenātisms”. tomēr arī tas ir bizness, kas pienes emocijas pat tik neemocionāliem “veidojumiem” kā metālapstrādes mega-uzņēmumi vai naftas pārstrādes konglomerāti.

sporta sponsorēšana “Krievijas gaumē” ir atsevišķs stāsts, kuru raksta ne tikai lielie valsts un ne-valsts uzņēmumi, bet pēc būtības valsts politika kā tāda, iesaistot visaugstākās amatpersonas. kā piemērs ir pilnīgi vai daļēji bēdīgais stāsts par šobrīd bijušo KHL klubu Lada, kuram “nevedās” ar sponsoriem – galvenokārt autoražotāja VAZ “personā”. tad nu jautājuma risināšanā tika iesaistīta Krievijas valdība. kas pats par sevi ir pārāk “konkrēts piegājiens”, ja raugāmies no Rietumu kapitālismā balstītām pozīcijām. “Krieviju ar prātu nesaprast,” ir tikai atruna gadījumiem, kad dažādu iemeslu dēļ nav vēlmes iedziļināties. valsts politika ir cauraudusi sportu, un hokejs ir piemērs “sportiskajai integrācijai” kaimiņvalstīs. attiecīgās personas Krievijā ir sapratušas, ka ar sportu var panākt daudz vairāk nekā ar jebkādām deklaratīvi kategoriskām metodēm. labi, ja Latvijā spējam to izmantot savā labā. bet arī par to šoreiz nav stāsts…

runa ir par Krievijas un mazliet Baltkrievijas, Kazahstānas, Latvijas (nu ļoti mazliet) uzņēmumiem, kas ir atzīmējušies KHL hokeja “ēdienkartē”. tie ir uzņēmumi, kuru logo parādās uz attiecīgo komandu formastērpiem un kuru vadība var justies, ja ne kā šahisti, raugoties uz “peškām”, tad kā šaha galdiņu īpašnieki, raugoties uz tām pašām “peškām” un šahistiem. šajā ziņā apmierinātākie funkcionāri pašreiz soļo pa Magņitogorskas Metalurģiskā kombināta, kā arī Krievijas Iekšlietu un tieslietu resoru vadības gaiteņiem. interesanti, ka pēdējā pieminētajā (OHK Dinamo) gadījumā – “aizmuguri” veido virkne dienestu, ieskaitot FSB, muitniekus un narkotiku apkarotājus.

sekojot līdzi SKA nebūšanām, var šķist, ka ar dzīvi visneapmierinātākais ir Gazprom konglomerāts. tomēr tik bēdīgi nemaz nav, ja raugās plašāk. jo Krievijas gāzinieki nav “visas olas likuši vienā groziņā”. ja lielākajam “groziņam” – Sanktpēterburgas Gazprom (lasīt – SKA) – lāga neiet, tad koptabulas 3. vietā vismaz pagaidām atrodas Omskas Gazprom (lasīt – Avangard). arī Rīgas Itera/Gazprom (protams, Dinamo) sezonu ir sācis nesalīdzināmi labāk par iepriekšējo sezonu. padomju gados nosaukumu dažādību nemaz “neiestudēja” – tāpēc arī bija daudz Dinamo, Spartak-u, Torpedo

šim stāstam vismaz šajā reizē nav ieplānota dziļāka morāle un zemteksti. vien interesanti paskatīties, kādi “naudas devēji” spēlē šo šahu. raugoties koptabulā, prieks par Hantu-Mansu autonomā apvidus (apgabala) un vietējās bankas augsto “reitingu” KHL “barotāju” sarakstā. līgas jaunpienācējs “griež pogas ārā” daudz lielākiem un “spīdīgākiem” smagsvariem. pat, ja Jugra nenoturēsies augstajās pozīcijās, šīs komandas sniegums jau ir ierakstīts pie KHL trešās sezonas lielākajiem pārsteigumiem.

KHL klubu sponsori 2010./2011. .g. sezonā (vietu izvietojums un punkti pēc 2010-10-25 spēlēm):

vieta komanda spēles punkti   galvenie sponsori
1. Metallurg (Magņitogorska) 19 43   Magņitogorskij Metallurgičeskij Kombinat (metālapstāde)
2. OHK Dinamo 17 39   Krievijas iekšlietu un tieslietu resors
3. Avangard 18 36   Omskas apgabala valdība; Gazprom ņeft (gāze, nafta)
4. Jugra 17 34   Hantu-Mansu autonomais apvidus – Jugra; Hanti-Mansijskij Bank
5. Lokomotiv 17 33   Rossijskije Žeļeznije Dorogi (transports); Pervaja Gruzovaja Kompaņija (transports); TransKreditBank; TTK (telekomunikācijas); Rusagrotrans (transports); Blagosostojaņije (pensiju fonds); BET (dzelzceļa remonts)
6. Severstaļ 18 33   Severstaļ (metālapstrāde)
7. Salavat Julajev 18 33   labdarības fondi: Agideļ; Inzer; Ural; Jurjuzaņ.
8. Baris 19 31   Kazakstan Temir Žoli (transports); Cesnabank
9. Ak Bars 17 31   Tatneft (nafta); Tatneft AZS – Centr (dedvielas uzpilde); Tatneft AZS – Zapad (degvielas uzpilde)
10. Dinamo (Minska) 20 31   Belorusskaja Kaļijnaja Kompaņija (kālijs); Keramin (būvmateriāli, santehnika); Backaldrin (pārtika); Junivest – M (nafta; nekustamie īpašumi); Junis Oil (nafta); MAZ (auto); Ceresit (būvmateriāli); Minsk Kristall (alkohols); BelSwissBank; Luč (pulksteņi); AVM Sport (sporta preces)
11. Dinamo (Rīga) 20 31   Itera Latvija (gāze); LDZ Cargo; Aldaris; Skonto Būve
12. Sibir 19 30   Aeroport Tolmačevo (transports); Rosta (farmācija); Marija-Ra (mazumtirdzniecība); Bank Ļevoberežnij; NZHK (atomenerģija); Novosibirskij Municipaļnij Bank; Energomontaž (būvniecība); Belij Medved (alus)
13. Torpedo 16 27   Gruppa GAZ (auto); Lukoil (nafta); Sibur (nafta, ķīmija); Ņižņijnovgorodas apgabala vadība
14. SKA 19 27   Gazprom Eksport (gāze); Honka (koka mājas); HORS (daudznozaru ražošanas holdings – ķīmija, mašīnbūve u.c.)
15. CSKA 19 24   OGK-3 (enerģētika); Forward (sporta apģērbs un ekipējums); MB-Beļajevo (auto dīleris); Butuzov (apģērbs); Bauer; Vesti FM (radio); Radio Majak; Hikoniks (ventilācijas, apkures, ūdensapgādes sistēmas)
16. Ņeftehimik 16 22   Ņižņekamskņeftehim (nafta, ķīmija)
17. Atlant 16 21   Toyota; PIK Gruppa (nekustamie īpašumi); ElkaBank; Aktiva (druka); championat.ru (interneta medijs); Vkusnij Ostrov (mazumtirdzniecības tīkls); RTV Podmoskovje (TV kanāls); goroddosug.ru (interneta medijs); AquaForce (dzeramais ūdens); Trassa (degvielas mazumtirdzniecība)
18. Spartak 19 19   Stoļičnij Torgovij Bank; InVestBank
19. Traktor 18 19   Čeļabinskas apgabala valdība; Čeļabinskas administrācija; Žiraf (ceļojumi); BoVid (auto dīleris); Ariant (alkohols); Fortum (enerģētika); Čeļabinskij Truboprokatnij Zavod (metālapstrāde); Gruppa Magnezit (ugunsizturīgi materiāli); Russkaja Mednaja Kompaņija (metālapstrāde); JuGK (zelta ieguve); Ravis – Pticefabrika Sosnovskaja (pārtika); Makfa (pārtika)
20. Amur 19 16   Daļspecstroj (būvniecība); Amurmetall (metālapstrāde); Daļņevostočnaja Generirujuščaja Kompaņija (enerģētika); Habarovskas novada valdība
21. Avtomobiļist 15 16   Uralvideosport.ru (interneta medijs); Uraļec (arēna); Spart (sporta preces); UKS-StroiTeh (būvniecība); Komandor (mēbeles, interjers); Mjasnaja Klassika (pārtika)
22. Metallurg (Novokuzņecka) 19 15   Jevraz (metālapstrāde)
23. Vitjaz 17 7   ?
  * dažviet iekļauti arī informatīvie atbalstītāji, ja tie nav bijuši nodalīti no sponsoriem klubu oficiālajās web lapās. iespējamas nepilnības un neprecizitātes, ja tādas pieļautas klubu web-os.
           

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Krievijas hokeja anatomija: VHL un 1. līga

Posted by petrovich27 uz 2010/09/05

ar jauno 2010./2011. g. sezonu Krievijas organizētajās hokeja līgās sāk spēlēt arvien vairāk Latvijas hokejistu. kvantitatīvi lielāko pienesumu Krievijas līgās uzreiz veselas komandas sastāvā “ieceļ” HK Rīga, turpina Rīgas Dinamo, bet pa kādam Latvijas hokejistam ir ne tikai ārpus “mājām” citos KHL un MHL klubos, bet arī jaunizveidotajā VHL un 1. līgā ir sastopami spēlētāji no Latvijas. turklāt Latvijas treneru korpuss arī ārpus Rīgas Dinamo un HK Rīga komandām Krievijas līgās ir kļuvusi par normālu parādību. šie apstākļi, nenoliedzami, sekmē un “audzē” interesi par Krievijas līgām arī Latvijā.

Krievijas profesionālā hokeja “dzīvsvars”

jaunajā sezonā Krievijas 4 galvenajās hokeja līgās (KHL, MHL, VHL, 1. līga) hokeja komandu skaits, salīdzinot ar 2009./2010. g. sezonu (KHL, MHL, Krievijas Augstākā līga = KAL, 1. līga), ir nedaudz samazinājies – no 116 vienībām uz 109. turklāt interesanti, ka ārzemju komandu īpatsvars Krievijas līgās ir nedaudz pieaudzis. ja aizvadītajā 2009./2010. g. sezonā Krievijas organizētajās līgās bija 5 ne-Krievijas klubi (3 KHL-ā; pa vienam – KAL un 1. līgā), tad jaunajā sezonā šādi klubi ir 7 (3 KHL; 3 MHL; 1 VHL).

diezan konkrētu skaitlisku progresu ir piedzīvojusi jauniešu līga – MHL, kas izaugusi no 22 klubu kopuma līdz 29 vienībām. taču pārējās līgās skaitliski ir vērojama samazināšanās. KHL “saīsinājums” no 24 uz 23 ir salīdzinoši neliels. skarbākā izmaiņa attiecas uz jaunizveidoto VHL līgu, kas tapa uz Krievijas Augstākās līgas (KAL) bāzes. ja KAL aizvadītajā 2009./2010. g. vienoja 27 komandas, tad šosezon VHL-ā satilpst tikai 20 vienības. savukārt, Krievijas 1. līga “sašaurinās” no 43 komandām uz 37. protams, ne jau klubu skaits apliecina līgu spēku, taču zināma tendence ir jau ne pirmo gadu – Krievijas hokeja klubos arvien biežāk vērojama klubu apvienošanās, fārmklubu “izņemšana” no salīdzinoši augsta līmeņa, kā arī zināma sakārtošanās, ko sekmē vienotas KHL, MHL un VHL kārtības ieviešana.

VHL startam gatava

2010. gada vasaras svarīgākie notikumi VHL saistībā bija HK Ļipeck (Ļipecka) atteikšanās spēlēt jaunajā līgā jau pēc iestāšanās tajā… otrs notikums svarīgāks arī visas Krievijas hokeja mērogā – atpakaļ-apvienojās Kriļja Sovetov klubi, kuri bija sadalījušies divās naidīgās nometnēs un kuru nosaukuma atšķirība bija viens abreviatūrā pirms nosaukuma – PHK vai MHK. apvienotais Kriļja Sovetov, kas sākotnēji nebija uzņemts VHL-ā, paspēja “ielekt pēdējā vagonā” un sezonu sāks kā pilntiesīgs VHL klubs.

tomēr “pa ceļam” no KAL uz VHL formātu līga “pazaudēja” veselu trešdaļu – 9 komandas no 27. vienai no “zudušajām” bija paaugstinājums uz KHL (Hantimansijskas Jugra). Augstākās līgas 5 komandas pārkārtojās uz Krievijas 1. līgu, faktiski ieņemot savu fārmklubu vietas 1. līgā – Samaras CSK VVS, Ļipeckas HK Ļipeck, Glazovas Progess, Kļinas Titan, Tveras THK Tver. bet KAL 3 komandas “izgaisa” no Krievijas hokeja 4 “lielajām” līgām… Orenburgas Gazprom-OGU (HK Orenburžje) “notransformējās” tikai līdz jauniešu vienībai – Orenburgas Belije Tigri, kas uzsāk startu MHL. Voskrenskas Himik, kas vēl 2008./2009. g. sezonā bija KHL klubs, “izbeidzās” un atdeva savu nosaukumu savai jauniešu komandai, kas MHL 2009./2010. g. sezonā bija startējusi ar nosaukumu Feniks (Voskresenska). pazuda arī Maskavas apgabala HK Ris (ХК Рысь).

toties VHL ieguva divas jaunas vienības, kas iepriekšējā sezonā nebija Krievijas Augstākās līgas apcirkņos. viena ir līdzšinējā KHL vienība – Toljati Lada, kas no elites tika degradēta par finanšu nebūšanām. otrs ir Tveras apgabala Dinamo, kas ir KHL vienības OHK Dinamo (Maskava) fārmklubs.

VHL dalībnieki 2010./2011. g. sezonā (apstiprināta gala versija):

Rietumu konference Austrumu konference
1. Ariada-Akpars (Volžska) 1. Ižstaļ (Iževska)
2. Dizeļ (Penza) 2. Jermak (Angarska)
3. Dinamo (Tveras apg.)* 3. Južnij Ural (Orska)
4. HK Rjazaņ (Rjazaņa) 4. Kazcink-Torpedo (Ustjkamenogorska; KAZ)
5. HK Sarov (Sarova) 5. Mečel (Čeļabinska)
6. HK VMF (Sanktpēterburga) 6. Molot-Prikamje (Perma)
7. Kriļja Sovetov (Maskava) 7. Rubin (Tjumeņa)**
8. Kristall (Saratova) 8. Sputņik (Ņižņijtagila)
9. Lada (Toljati) 9. Toros (Ņeftekamska)
10. Ņeftjaņik (Almetjevska) 10. Zauraļje (Kurgana)
* Dinamo (Dmitrova) ir OHK Dinamo sistēmas klubs. sākotnēji paredzēta kluba bāzes vieta Balašihā, pēc tam Dmitrovā, bet finālā – Tverā. dažviet komanda saukta: Dinamo-2.
** Līdz 2010. gada starpsezonai kluba nosaukums – Gazovik. kluba jauniešu komanda, kas no 2010./2011. g. uzņemta MHL-ā, startēs ar nosaukumu Gazovik, bet pieaugušo komanda VHL-ā startēs ar nosaukumu Rubin.

Krievijas 1. līgas Centra reģions

jaunajā sezonā saglabājies tāds pats komandu skaits, kā 2009./2010. g. sezonā – 13. septiņi klubi ir saglabājušies nemainīgi no pagājušās sezonas – Buran (Voroņeža), HK Belgorod, HK Brjansk, HK Tambov, HK Vladimir, HK Zeļenograd (Maskava), Kristall (Elektrostaļa). trīs komandas “atslīdēja” no augstākās līgas (HK Ļipeck, THK Tver, Kļinas Titan), izstumjot no 1. līgas savus fārmklubus – komandas HK Ļipeck-2, THK-2, Titan-2.

no 1. līgas Centra reģiona jaunajā sezonā “izņemtas” ir vēl 3 komandas, kas iepriekšējā sezonā bija Augstākās līgas klubu fārmi. apvienotais Kriļja Sovetov ir palicis pie vienas jauniešu komandas MHK Kriļja Sovetov, kas spēlē MHL-ā, noīsinot 1. līgā startējušo Kriļja Stoļici. cits VHL klubs HK Rjazaņ vismaz šajā sezonā ir atteicies no fārmkluba HK Rjazaņ-2 gaitām 1. līgā. savukārt, HK Ris-2 (ХК Рысь-2) “izgaisa” tāpat kā KAL-ā spēlējošā “galvenā” vienība.

1. līgas Centra reģiona “caurumus salaboja” 3 vienības, no kurām 2 jaunas un iepriekšējā sezonā 1. līgā nespēlējušas – Rusič (Podoļska; dib. 2008.) un Slavutič (Smoļenska; dib. 2010.). bet trešā vienība – Penzas Dizeļ-2 – uz Centra reģionu pārcēlās no 1. līgas Povolžjes (Pievolgas) reģiona, kurā spēlēja 2009./2010. g. sezonā.

Krievijas 1. līgas Centra reģiona klubi 2010./2011. g. sezonā:

  1. Buran (Voroņeža);
  2. Dizeļ-2 (Penza);
  3. HK Belgorod (Belgoroda);
  4. HK Brjansk (Brjanska);
  5. HK Ļipeck (Ļipecka);
  6. HK Tambov (Tambova);
  7. HK Vladimir (Vladimira);
  8. HK Zeļenograd (Maskava);
  9. Kristall (Elektrostaļa);
  10. Rusič (Podoļska);
  11. Slavutič (Smoļenska);
  12. THK Tver (Tvera; juridiski – NP PHK);
  13. Titan (Kļina).

Krievijas 1. līgas Povolžjes (Pievolgas) reģions

Pievolgas reģionā jaunajā sezonā “štatu samazināšana” gadījās no 13 uz 10 vienībām. 8 komandas paliek nemainīgas no iepriekšējās sezonas. divu komandu (Samaras CSK VVS-2 un Glazovas Progress-2) vietu ieņēma to “titulkomandas”, kas iepriekš startēja KAL un pēc finanšu parametriem nespēja kvalificēties iekļūšanai VHL, – CSK VVS un Progress “bez divniekiem”.

viena komanda (Penzas Dizeļ-2), kā jau minēts, no Pievolgas uz Centra reģionu “aizmuka”, bet divas citas komandas izbeidzās. Orengurgas OGIM pazuda “bez pēdām”, bet Kirovočepeckas Oļimpija bankrotēja, vismaz atstājot tāda paša nosaukuma jauniešu komandu, kas jaunajā sezonā startē MHL-ā.

Krievijas 1. līgas Povolžjes (Pievolgas) reģiona klubi 2010./2011. g. sezonā:

  1. CSK VVS (Samara);
  2. HK Čelni (Naberežnije Čelni);
  3. Ižstaļ-2 (Iževska);
  4. Jurmati (Salavata);
  5. Kristall-2 (Saratova);
  6. Metallurg (Mednogorska);
  7. Ņeftjaņik-2 (Almetjevska);
  8. Progress (Glazova);
  9. Sokol (Novočeboksarska);
  10. Toros-2 (Ņeftekamska).

Krievijas 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģions

šajā 1. līgas reģionā komandu kopējā skaita samazinājums minimāls – no 7 uz 6. no tām piecas komandas turpina tāpat kā 2009./2010. g. sezonā, bet divas 1. līgu pametušas. Tjumeņas Gazovik-2 tagad startē MHL līgā ar nosaukumu Gazovik, kuru “paņēma” no “pirmās” (VHL) komandas, kura, savukārt, pārsaukusies par Rubin. pērn 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģionā startējusī Čeļabinskas Signal vienība pazudusi ārpus četru stiprāko līgu “rāmjiem”. toties šajā reģionā šīs sezonas jaunpienācējs ir Kurganas Zauraļje-2, kas ir VHL kluba fārmklubs un nosaukuma “klons”.

Krievijas 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģiona klubi 2009./2010. g. sezonā:

  1. Avangard-Jugra (Kogalima);
  2. Kedr (Novouraļska);
  3. Mečel-2 (Čeļabinska);
  4. Oktan (Perma);
  5. Sputņik-2 (Ņižņijtagila);
  6. Zauraļje-2 (Kurgana).

Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģions

no 10 komandām pērnsezon uz 8 vienībām 2010./2011. g. sezonā. visi 8 palikušie klubi spēlēja šajā reģionā arī pērnsezon. ieskaitot arī Habarovskas Amur-2 komandu, par kuras turpmāko “noīsināšanu” bija minējumi sakarā ar Amur jauniešu komandas Amurskije Tigri startu MHL-ā, sākot ar jauno sezonu. tomēr Habarovskā hokejs ir ļoti lielā cieņā, un Amur-2 paliek. toties HK Ačinsk (Ačinska) ir pabeidzies, bet Ustjkamenogorskas Kazcink-Torpedo-2 ir “aizgājis” no Krievijas 1. līgas, acīmredzot, koncentrējoties uz dalību Kazahstānas Augstākajā līgā (šajā valstī stiprākā līga).

Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģiona klubi 2010./2011. g. sezonā:

  1. Altaj (Barnaula);
  2. Amur-2 (Habarovska);
  3. Jantar (Severska);
  4. Jermak-2 (Angarska);
  5. Kristall (Berdska);
  6. Primorje (Usurijska);
  7. Sokol (Krasnojarska);
  8. Šahtjor (Prokopjevska).

lasāmviela & avoti:

Posted in hokejs, KHL, MHL | Tagged: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »