Latvijas studentu izlase? Universiāde? Kas tie par “zvēriem”?

Vai ir dzirdēts par tādu lietu kā Universiāde? Tur studējoši sportisti vai sportojoši studenti, kāda, nu, kuram prioritāte, sacenšas un cīnās par godalgām dažādos sporta veidos. Šogad decembrī Trentīno (Itālijā) paredzēta 26. ziemas universiādes norise. Tajā plāno piedalīties arī Latvijas studentu hokeja izlase.

Ziemas universiādes norises laiks ieplānots kompakti, īsi pirms Ziemassvētkiem, lai studējošajai jaunatnei nelaupītu svētkus – no 11. līdz 21. decembrim. Norises vieta ziemas sporta veidiem atbilstoša: Alpu kalnu ietvertais Trentīno – Alto Adidžes reģions Itālijas ziemeļos, tā attālāk no Vidusjūras pludmalēm.

Kopā par universiādes hokeja lauriem vīriešu hokejā cīnīsies 12 valstsvienības. Priekšsacīkstes ir saplānotas 3 grupās. Latvijas studenti ir iesvērti A grupā (Pool A), kuras ietvaros būs jāuzspēlē pret ASV, Itālijas un Zviedrijas studējošajiem hokejistiem. Apakšgrupā ieņemtā vieta arī noteiks turpmākās “kustības” – play off vai ārpus.

Hokeja turnīra apakšgrupas Universiādē 2013. gada decembrī:

A grupa	B grupa	C grupa
ASV	Čehija	Japāna
Itālija	Krievija	Kanāda
Latvija	Lielbritānija	Kazahstāna
Zviedrija	Slovākija	Ukraina

*

Apakšgrupu pirmo divu vietu ieņēmēji vietu izslēgšanas spēlēs būs nodrošinājuši, bet pārējās divas play off vienības tiks atlasītas pēc grupas spēlēs izcīnītajiem punktiem un vietas. Atlikušās 4 vienības uzspēlēs, lai sadalītu Universiādes hokeja turnīra vietas amplitūdā no 9. līdz 12.

Latvijas studentu izlases spēles A apakšgrupā:

• 10. decembrī pret Itālijas studentu izlasi;
• 13. decembrī pret ASV studentu izlasi;
• 15. decembrī pret Zviedrijas studentu izlasi.

Kas nāks pretī, pret to cīnīsies

Kā skaties uz mūsu izlases izredzēm universiādē? Kāds vispār ir priekšstats par to, kas sagaida Trentīno ledus laukumos? Latvijas studentu izlases aizsargs Pauls Zvirbulis: “Īsti nezinu, kāds tur līmenis ir, bet paskatoties pirms diviem gadiem iepriekšējas Universiādes spēli par 3. vietu un 1. vietu, domāju, ka par pirmo četrinieku varam pacīnīties. Sagaidu, ka būs diezgan labas kvalitātes hokejs. Noteikti, ka Kanāda un Amerika būs favorītes, jo viņiem šī koledžu sistēma ir ļoti augstā līmenī, kamēr Latvijā – ne īpaši; par citām valstīm īsti nezinu. Bet atkal jāpiemin iepriekšējās Universiādes spēle par medaļām, kur par 1. vietu spēlēja Baltkrievija [..], bet par 3.vietu – Kazahstāna [..]. Tā, ka, domājams, tur viss kas var atgadīties.”

Iepriekšējā, 25., ziemas Universiāde norisinājās Turcijā 2011. gada janvārī – februārī. Bronzas medaļas izcīnīja Kanādas studenti, ar 3:1 uzvarot Kazahstānas studējošo valstsvienību. Zeltu izcīnīja Krievijas komanda, ar 1:0 pieveicot Baltkrievijas studentus.

Savukārt, valstsvienības aizsargs Livars Lāns ir piesardzīgāks: “Šajā turnīrā piedalīsies hokeja lielvalstis, tāpēc cerības ir maz, taču tās ir. Pirmie pretinieki ir Itālija, kuru mums obligāti ir jāuzvar; pēc tam nāk zviedri un amerikāņi, tur būs grūtāk. Bet darīsim visu kas mūsu spēkos.”

Kuri būs stiprākie pretinieki Universiādē? Izlases vārtsargs Henrijs Ančs: “Stiprākie grupā varētu būt amerikāņi, plus vēl zinot, ka viss būs pret mums jau atklāšanas spēlē, jo būs jāspēlē pret mājiniekiem itāļiem. Bet vispār krievi, baltkrievi, kanādieši un kazahi esot spēcīgas komandas, pēc pagājušās Universiādes skatoties. Cik es sapratu, tad kazahiem pat esot bijusi divu nedēļu sagatavošanās nometne pirms universiādes. Kā jau mums teica, ka nav svarīgi, kas nāks pretī, jo lielākoties visas būs līdzvērtīgas izlases, un es domāju, ka mēs nešķirosim kura ir kura, jo uz visām spēlēm iziesim kā uz izšķirošo.”

Savukārt izlases uzbrucējs Artūrs Āboliņš spriež: “Grūti spriest, neesmu redzējis citu valstu izlašu sastāvu un klubus, kur spēlētāji spēlē, bet zinu ka Baltkrievija, Kazahstāna un Krievija brauc ļoti spēcīgos sastāvos, ko nevarētu teikt par rietumu valstu izlasēm.”

Itālija, ASV, Zviedrija

Kā pirmie pretinieki Universiādē Latvijas vienībai būs Itālijas studenti, pret kuriem jāspēlē 10. decembrī. “Pirmkārt itāļi ir mājinieku komanda, un, domāju, par cik viss notiek Itālijā, tad Universiādei viņi gatavojas īpaši un būs atlasījuši labāko pieejamo sastāvu. Viegli nebūs, bet uzvarēt grib visi,” spriež Latvijas studentu izlases uzbrucējs Jānis Bērziņš.

13. decembrī Latvijas pretiniekos ASV, kur augstskolu hokeja sistēma ir īpaši izslīpēta. Tiesa, ASV mēdz uz Universiādi nesūtīt jaudīgākā koledžu čempionāta NCAA D1 pāstāvjus, taču arī ASV “otrā” koledžu hokeja saimniecība ACHA var deleģēt ļoti pieklājīgus pretendentus. “Gribas jau domāt pozitīvi, tāpēc teikšu, ka izredzes mums ir, viss ir mūsu rokās un, protams, arī atkarīgs no tā, ko ASV būs atsūtījusi uz Universiādi. Skatījos viņu sniegumus iepriekšējos gados, un tad viņi īpaši labi nestartēja,” spriež Latvijas augstskolu izlases aizsargs Kārlis Kalvītis.

Varbūt mūsu priekšrocība – vieglāka aklimatizēšanās Itālijā? Amerikāņiem tomēr vairāk stundu un kilometru tūkstošu… “Pēc manām domām, lielu lomu tas nespēlēs, jo tomēr ar amerikāņiem nespēlēsim uzreiz, kad atbrauksim. Tādējādi viņi jau būs pāris dienas tur bijuši un, domāju, ar aklimatizēšanos viņiem viss būs kārtībā. Jāņem vērā arī tas, ka visiem tomēr būs jāveic sava veida aklimatizēšanās pie spēlēšanas kalnos,” tā Kārlis Kalvītis.

Kas būs mūsu “slepenais ierocis” Universiādē? Ar ko mēģināsim pārsteigt savus pretiniekus? “Uz šo jautājumi ir grūti atbildēt, jo mēs paši braucam spēlēt, pret nezināmām komandām. Iepriekšējos gadus par medaļām sitās Kazahstāna un Baltkrievija; tas pierāda, ka prognozēt kaut ko būs grūti. Bet par mūsu plusu es uzskatu, ka mēs visi savstarpēji jau iepriekš bijām pazīstami, lielākā [daļa] spēlē kopā vai ir spēlējuši kopā iepriekšējos klubos,” uzskata valstsvienības vārtsargs Uldis Čalpa.

Grupas pēdējā spēle ieplānota 15. decembrī pret zviedriem. Kas mūs sagaida spēlē pret Zviedriju? “Zviedri var atbraukt ar saviem labākajiem pieejamajiem spēlētājiem vai arī – ar ne tik labiem. Jebkurā gadījumā, uzskatu, ka šajā turnīrā varam cīnīties ar visām komandām,” tā Latvijas komandas uzbrucējs Kristaps Legzdiņš, kurš kā reiz 5 iepriekšējās sezonas ir aizvadījis dažādās Zviedrijas līgās. “Pēc pieredzes spriežot, liekas, ka tikai kādi 20% no Zviedrijas hokejistiem mācās augstskolās. Man 1. divīzijas [Zviedrijas trešās stiprākās līgas] komandā bija 3 spēlētāji, kas mācījās augstskolā, un pieļauju, ka pārējās komandās varētu būt līdzīgi. Jo viņi arī pēc vidusskolas pabeigšanas var atrast labu darbu, un lielāka daļa uzskata, ka augstskolas izglītība nav nepieciešama. Jebkura gadījumā zviedri būs turnīra favorīti,” tā Kristaps Legzdiņš.

Cik gatavi esam?

Sagatavošanās posma ietvaros Latvijas studentu izlase novembrī ir aizvadījusi divas pārbaudes spēles. Pret Virslīgas komandu HS Rīga / Prizma (uzvarēta ar 6:4) un pret amatieru vienību Hanza / Prizma (10:2). “Šīs spēlēs noteikti nāca par labu, jo bija iespēja komandai sanākt kopā un kaut nedaudz iespēlēties. [..] Līdz šim kopā uz ledus esam bijuši tikai uz divām pārbaudes spēlēm, bet visi spēlētāji ir noskaņoti pozitīvi un apņēmības pilni parādīt savu labāko sniegumu,” spriež studentu izlases aizsargs Kristaps Kuplais.

Cik gatava ir mūsu izlase universiādei? “Man personīgi ir grūti spriest, cik gatavi esam Universiādei, jo šis būs pirmais pasaules mēroga notikums priekš manis, bet varu teikt to, ka visi izlasē iekļautie spēlētāji saprot, ka pasākums ir ļoti nopietns, vāju komandu nebūs un nopietni tam gatavojas. Cik gatavi būsim universiādē, to jau redzēsim,” tā valstsvienības uzbrucējs Ralfs Melders.

Virslīgas “komplekts”

Latvijas  studentu izlases sastāvs komplektēts pamatā no Latvijas Virslīgas komandās spēlējošiem Latvijas studentiem-hokejistiem. Izņēmumi ir 3 puiši (no 22) – Rīgas Dinamo uzbrucējs Juris Upītis un Latvijas U-20 līgā startējošās Prizma / Pārdaugava U20 komandas uzbrucējs Elvis Egle.

Gadu ziņā pieredzējušākais Latvijas students ir 25 gadus vecais Zemgale/LLU vienības aizsargs Viesturs Cimermanis (dz. 1988.), bet jaunākie pārstāvji ir 19 gadus vecie Artūrs Āboliņš, Krists Apsītis un Elvis Egle.

Vis-studentiskākās komandas Latvijas Virslīgā ir izrādījušās Zemgale / LLU un HS Rīga / Prizma, kuras Latvijas studentu izlasei “aizdevušas” pa 6 hokejistiem. Paprāvu “delegāciju” veido Kurbads vienības studenti – 5 hokejisti. Ar 3 puišiem ir pārstāvēta Ozolnieki / Monarch komanda, bet bez pārstāvniecības ir divi Virslīgas klubi – Dinamo Juniors un Daugavpils. Diezgan loģiski, ka pārstāvētākā augstskola ir LSPA – Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmija.

Latvijas studentu izlases sastāvs dalībai Universiādē 2013. g. decembrī (saskaņā ar studentusports.lv; paredzami daži precizējumi augstskolu sarakstā):

	spēlētājs	dz.	klubs	līga	augstskola
	UZBRUCĒJI
	Artūrs Āboliņš	1994.	Zemgale / LLU	Latv. Virslīga	LSPA
	Artūrs Batraks	1990.	Zemgale / LLU	Latv. Virslīga	LLU
	Jānis Bērziņš	1992.	Kurbads	Latv. Virslīga	LSPA
	Artūrs Birstiņš	1993.	Kurbads	Latv. Virslīga	RISEBA
	Kārlis Brants	1990.	HS Rīga / Prizma	Latv. Virslīga	RTU
	Elvis Egle	1994.	Prizma / Pārdaugava U20	Latv. U-20 līga	?
	Miks Komuls	1993.	Zemgale / LLU	Latv. Virslīga	LSPA
	Kristaps Legzdiņš	1992.	Kurbads	Latv. Virslīga	BAT
	Edgars Lipsbergs	1989.	Ozolnieki / Monarch	Latv. Virslīga	LSPA
	Ralfs Melders	1993.	HS Rīga / Prizma	Latv. Virslīga	LSPA
	Artjoms Ogorodņikovs	1989.	Zemgale / LLU	Latv. Virslīga	LU
	Juris Upītis	1991.	Dinamo (Rīga)	KHL	?
	AIZSARGI
	Krists Apsītis	1994.	HS Rīga / Prizma	Latv. Virslīga	ISMA
			Prizma / Pārdaugava U-20	Latv. U-20 līga
	Ansis Brikainis	1993.	HS Rīga / Prizma	Latv. Virslīga	?
	Jānis Bullītis	1990.	Zemgale / LLU	Latv. Virslīga	LSPA
	Viesturs Cimermanis	1988.	Zemgale / LLU	Latv. Virslīga	BAT
	Kārlis Kalvītis	1991.	Ozolnieki / Monarch	Latv. Virslīga	LSPA, Banku Augstsk.
	Kristaps Kuplais	1989.	Ozolnieki / Monarch	Latv. Virslīga	Banku Augstsk.
	Livars Lāns	1993.	HS Rīga / Prizma	Latv. Virslīga	LSPA
	Pauls Zvirbulis	1993.	Kurbads	Latv. Virslīga	LU
	VĀRTSARGI
	Henrijs Ančs	1990.	HS Rīga / Prizma	Latv. Virslīga	Alberta Koledža
	Uldis Čalpa	1991.	Kurbads	Latv. Virslīga	RTU
	–

* Latvijas studentu izlases treneri: Ēriks Miļuns, Gints Bikars, Miks Dzindulis.

** Skolas: BAT = Biznesa Augstskola Turība; ISMA = Informācijas Sistēmu Menedžmenta Augstskola; LLU = Latvijas Lauksaimniecības Universitāte; LSPA = Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmija; RISEBA = Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un Biznesa Administrācijas Augstskola; RTU = Rīgas Tehniskā Universitāte.

Lasīt vēl:

• Latvijas studentu izlases dalībnieku un treneru saraksts (jāņem vērā, ka nav pareizs uzbrucēja Artūra Āboliņa vārds) – studentusports.lv
• 2013. gada ziemas Universiādes lapa – universiadetrentino.org
• Turnīra rezultātu atspoguļojums arī – r-hockey.ru
• Universiādes hokeja turnīra “manuālis” – universiadetrentino.org

Hokejs un izglītība – nav savienojami?

Studijas un profesionālais sports ir grūti savienojami jēdzieni. Patiesībā, jau arī vidējā izglītība nereti „piekāpjas“ jauno hokejistu sapņiem un cerībām… Viena no versijām, kurā mēģina kopt hokejistu prasmes un izglītību vienlaikus, ir Ziemeļamerikas koledžu – augstskolu hokeja saimniecības. Koledžu hokeja augstākajā līmenī NCAA D1 šosezon cīnās divi Latvijas pārstāvji – pērn NHL draftētais uzbrucējs Teodrors Bļugers un tikko 33 spēļu diskvalifikāciju „atsēdējušais“ aizsargs Ralfs Freibergs.

„Es gribēju sauli nest…“

Ir apsveicami, ja jaunam un topošam hokejistam ir „sapnis“ un degsme. Pat ja viņš nav sava vecuma redzamākā „zvaigznīte“ un pat ja treneri jauno censoni vēl „neredz“. Vēsture liecina, ka ir virkne hokejistu, kas savā vecuma grupā savulaik nebija ne tie spīdošākie, ne redzamākie, bet ar darbu, pacietību, pašaizliedzību un arī spītību ir sasnieguši vairāk, nekā tiem pravietoja un prognozēja. Protams, jau pēc tam parādījās daudz zinātāju un skautu, kas jau „pašā sākumā“ redzējuši lielu talantu.

Tomēr ir arī medaļas otra puse: ne visiem censoņiem un spītniekiem pietiek vietas hokeja „Olimpā“. Lai arī cik centīgi ņemtos un strādātu lielākā daļa jauno hokejistu, virsotnes sasniegt izdosies tikai dažiem. Protams, var diskutēt, kas ir virsotnes… Katrā gadījumā „lielajam hokejam“ būs noderīga tikai ļoti neliela daļa no bērnu, jauniešu un jaunatnes līgās spēlējušajiem. Banāli, bet šāda veida dabiskā vai nedabiskā atlase ir visos dzīves ciklos, un kļūšana par hokejistu nav izņēmums. Nežēlīgi, bet fakts. Un kurš būs tas drosmīgais un pareizais, kurš pateiks – ir vai nav? Tomēr agri vai vēlu pienāks laiks, kad zudīs „dzirkstele“ acīs. Un drausmīgs tukšums, ja hokejs ir viss… Protams, hokejs nav tikai NHL, KHL, AHL vai Eiropas Top līgas; profesionālu hokeju spēlē dažādos platuma grādos, un ja par dzīvesveidu un aicinājumu maksā algu, ar ko pietiek, ir teicami. Turklāt hokejs nav tikai darbs laukumā. Vēl ir treneri, masieri, aģenti, tiesneši, dažādi administratori un pat komentētāji, kuru visu arods ir cienījams un kuru profesionalitāte arī nepieciešama.

Šoreiz stāsts par to, ka blakus centībai noderīga ir arī izglītība. Kā kādas bankas kādā reklāmā: „Dažiem cilvēkiem veicas. Pārējiem ir vērts krāt“. Uzkrājums šajā gadījumā ir izglītība, ne tikai „diploma vāciņi“. Diemžēl, bet lielai daļai jauno sportistu izglītība tiek ielaista jau agri. Kam ir objektīvs skaidrojums – treniņi, spēles, turnīri, kas nereti pastumj mācības otrā plānā. Īpaši, ja jaunais talants jau agri uzrāda vērā ņemamu sniegumu, sāk spēlēt pie vecākiem puikiem komandās un līgās, kur jābrauc attālākos izbraucienos, piemēram, uz Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu. Vidusskolas pēdējie gadi kā reizi sakrīt ar laiku, kas ir svarīgs arī hokejista karjeras ievirzei. Gala beigās daļai puišu „izdodas“ vidējo izglītību apliecinošs diploms, bet atklāts ir jautājums, cik tad ir paņemts no šīm mācībām? Cik kvalitatīva izglītība ir iegūta? Un tā nav morāles lasīšana – vīri, mācieties! Var cerēt noraut „džekpotu“, bet tāpēc jau loterija ir, lai vienam viss, bet pārējiem 99% loterijas biļetes par piemiņu.

Nākamais stāsts ir par augstāko izglītību. Par to hokeja laukumu gladiatori aizdomājas reti, jo spēlējot „uz pilnu klapi“, studēt nav viegli. Tomēr ir sastopamas hokeja līgas, kas piedāvā izglītības un sporta apvienojumu. Viens no redzmākajiem variantiem ir Ziemeļamerikas augstskolu un pusaugstskolu (koledžu) hokeja „džungļiem“, kas pazīstami ar dažādām jumta organizāciju abreviatūrām kā NCAA, ACHA, CIS, NAIH, CCAA, BCIHL.

Sapņu zeme Amerika

Kā zināms, aisberga redzamākā un jaudīgākā daļa ir ASV dibinātā un galvenokārt ASV un mazliet Kanādu aptverošā NCAA (National Collegiate Athletics Association), kas sadalīta divu līmeņu D1 un D3 čempionātos, kuri, savukārt, sadalīti reģionālās grupās. Lai, piemēram, Aļaskas skolai nav ikdienā jākapā pret Bostonas augstskolām ASV austrumu piekrastē. Vēl savulaik bijis arī NCAA D2 čempionāts, bet jau gadiem nepastāv. NCAA D1 tiek uzskatīta par koledžu hokeja „Meku“, ko arī apliecina fakts, ka no tās plašumiem ir nākusi virkne arī NHL-ā veiksmīgi spēlējušu vīru.

Bet jau aiz NCAA D1 un D3 seko pārējās studējošo hokejistu vai hokeju spēlējošo studentu organizācijas: ACHA (American Collegiate Hockey Association) 3 divīzijās, kas tāpat skaldītas reģionu grupās; Kanādas CIS (Canadian Interuniversity Sport) un CCAA (Canadian Collegiate Athletic Association) ar n-tajiem reģioniem. Ir vēl dažas reģionālas un alternatīvas organizācijas kā NAIH (National Association of Intercollegiate Hockey) Savienoto Valstu ziemeļaustrumos vai BCIHL (British Columbia Intercollegiate Hockey League) Kanādas Tālajos rietumos. Vai arī dažas ranga ziņā jaunākas papild-organizācijas kā NJCAA (National Junior College Athletic Association) Savienotajās Valstīs.

„Savējie” iekš NCAA

Koledžu hokeja augstākajā „plauktā” (NCAA D1) šosezon cīnās divi Latvijas hokejisti. Viens ir 18 gadus vecais Latvijas U-20 izlases centra uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.; Ziemeļamerikā zināms galvenokārt kā Teddy Blueger; pa labi novietotā attēlā ar #21), kuru 2012. gada NHL draftā ar kopējo 52. numuru (2. kārtā!) aizrunāja Pittsburgh Penguins klubs. Bļugers studē un spēlē Minnesota State University (Mankeito; viņi arī – Mavericks) komandā, kas cīnās NCAA D1 čempionāta WCHA (Western Collegiate Hockey Association) reģionālajā grupā. Kopumā uz NCAA D1 ledus Teodors Bļugers aizvadījis 36 spēles, salasot 19 rezultativitātes punktus (6+13) un lietderības koeficientu -1. Viņš gan ir „tikai” savas vienības rezultatīvāko desmitniekā, taču jāpiebilst – Bļugers ir komandas jaunākais spēlētājs.

Otrs Latvijas pārstāvis ir 21 gadu vecais aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; raksta pirmajā attēlā), kurš, starp citu, 2009./2010. gada sezonas gaitā pārcēlās uz Ziemeļameriku no Dinamo „paspārnes” – fārmkluba Dinamo Juniors, kas cīnījās Baltkrievijas ekstralīgā. Pēc pārcelšanās R.Freibergs uzspēlēja ASV junioru hokeja stiprākajās līgās – NAHL un USHL. Bet šosezon ir NCAA D1 čempionāta CCHA (Central Collegiate Hockey Association) reģionā startējošās Bowling Green State University (arī Falcons) vienības sastāvā. Tiesa, Ralfa Freiberga sezonas sākums „aizķērās” par 33 spēlēm, kas bija viņam piespriestās diskvalifikācijas summa. Proti, aktuālajā NCAA drīkst spēlēt hokejisti, kas nav spēlējuši profesionālajā hokejā. Bet tā kā R.Freibergs bija aizvadījis 33 spēles pie Dinamo Juniors, tad tieši tik spēles nācās izlaist NCAA sezonā. Tā kā viņa pārstāvētajai komandai regulārajā sezonā ir 36 spēles, tad Ralfs Freibergs bija ienācies kā labs pastiprinājums pašā sezonas „astītē” – regulārās sezonas izskaņā un izslēgšanas spēlēs. Freibergs ir aizvadījis NCAA D1 kopā 8 spēles, guvis 7 punktus (1+6; !!!) un lietderības koeficientu +3. Ļoti neslikti aizsargam un spēlētājam, kurš ielecis jau ejošā vilcienā.

Ralfs Freibergs – par NCAA, savu diskvalifikācijas laiku un iemesliem studēt

Ko darīji šīs sezonas pusgadu diskvalifikācijas laikā? „Smagi trenējos. Biju visu laiku ar komandu kopā – gan uz ledus, gan zālē. Vienīgais, ko nevarēju darīt, – aizvadīt spēles… Vairāk papildus individuālie treniņi. Nebija tā, ka neko nedarīju, un protams, ka skolu vajadzēja apmeklēt katru dienu,” tā Ralfs Freibergs.

Kā ir skolu apvienot ar treniņiem un tagad arī ar spēlēm? Kas ir smagāk? „Ir pavisam citādāk kā iepriekšējos gadus – tad man bija tikai hokejs. Sākot ar šo gadu, mācījos ekonomēt laiku, jo brīvā laika neatliek nemaz. No rīta treniņš līdz vieniem, tad skola, parasti no diviem līdz septiņiem vakarā ar pauzēm pa vidu, un tā man katru dienu. Kad nebija spēles, tad vieglāk gāja. Tad, piemēram, piektdienās mierīgi varēja iet uz lekcijām nesatraucoties par pārējām lietām, bet, sākoties spēlēm, sanāca nedaudz pastresot ar visiem mājasdarbiem, paspēšanu visu izdarīt utt. Arī izbraukumos visi čaļi ņem līdzi grāmatas, datorus un pilda uzdotos mājasdarbus. Atlaides mums neviens nedod!”

Bet spēļu sezonā nav daudz… „Jā, bet to nemaz nejūt, jo visas spēles ir nedēļas nogalē. Šogad komandai sanāca kaut kur 42 spēles aizvadīt, kas nav nemaz tik maz. Domāju, ka nākošo gadu komandai izdosies tikt tālāk, jo labi jaunie nāk klāt un tikai viens labs seniors iet projām – starp citu viņš šo svētdien (17. martā) parakstīja līgumu ar Otavu. Regulārā sezona mums ir 36 spēles.”

Kāds vispār ir Tavas CCHA grupas līmenis, salīdzinot ar pārējiem NCAA? Kā kotējas? „Domāju, ka spēka ziņā ir viena no augstākajām; cilvēki strīdas: CCHA vai WCHA. Mūsu līgā ir tādas komandas kā Notre Dame, Miami, Michigan, kas vienmēr savāc labākos jaunos spēlētājus. Visi jaunie mēģina parakstīt ar Western Michigan, jo viņu treneris ir slavenais Andy Murray; es arī ļoti vēlējos… NCAA ir interesanti, ka spēles nenotiek tikai savā līgā, bet arī ārpus konferences (grupas). Piemēram, mums šogad sanāca aizvadīt spēles ar Hockey East konferences komandām, vēl arī – Atlantic Hockey, kas nav diez cik laba konference. Nākošo gadu spēlēsim pret daudzām WCHA komandām. Bet vienu gadu viena konference var būt laba, otru – cita; tā, ka grūti spriest, kas ir vislabākā.”

Ja tev jāsalīdzina USHL un NCAA, tad kas ir pašas būtiskākās atšķirības, izņemot spēlētāju vecumu? „Ziemassvētku brīvlaikā devos apciemot savu veco komandu Linkolnā (Lincoln Stars – USHL) un paslidoju ar viņiem kopā. Pirmā lielā atšķirība, kuru uzreiz jutu, bija spēka ziņā. NCAA ir daudz mazāk spēles, un tas nozīmē, ka ir daudz vairāk laika trenēties. NCAA čaļi ir ļoti spēcīgi, pat pašam, dodoties uz Bowling Green, bija pārsteigums, cik fiziski spēcīgi spēlētāji ir; un tad es apmēram spēju apzināties, cik man daudz pie visa jāstrādā. Nekad iepriekš ne Latvijā, ne kaut kur citur ASV neredzēju, cik būtiski treneri pievērš lomu tieši fiziskajai formai. Otra atšķirība, kuru jutu, bija ātrums. Koledžas hokejs ir pazīstams varbūt ne tik ļoti ar meistarības līmeni, bet gan – ar ātrumu. Salīdzinot NCAA ar USHL, varu mierīgi pateikt, ka te ir par pusotru sekundi mazāk laika, ko domāt. Esmu ļoti priecīgs, ka izvēlējos koledžas hokeju, jo domāju, ka pašlaik tas ir visgrūtākais hokejs man. Varbūt es neesmu tas pats lielākais, spēcīgākais un ātrākais čalis uz ledus, bet, spēlējot šeit, tas man ļaus pilnveidoties!”

Kādas saistības Tev ir ar savu universitāti? Noteiktu gadu līgums? Tas paredz stipendiju un pienākumu būt sekmīgam? „Jā, man ir dota iespēja studēt un spēlēt hokeju šeit četrus gadus. Man ir dota stipendija uz četriem gadiem. Bez stipendijas es diez vai spēlētu koledžas hokeju, jo tas ir ļoti dārgs prieks. Manā stipendijā nav iekļauts šāds punkts (par sekmēm), bet sekmes nedrīkst būt zemākas par noteikto skaitli, citādāk skola liktu man izlaist spēles, līdz manas sekmes progresē. Par sekmēm nesatraucos, jo pašlaik viss norit labi.”

Kas ir Tava studiju programma? „Esmu izvēlējies biznesa novirzienu. Pašlaik neesmu izvēlējies neko konkrētu, bet ir doma iet finanšu novirzienā.”

Pieņemsim, ir pagājuši 4 gadi. Ko Tu dari, kas Tu esi? Vairāk pie ledus, vai vairāk uz banku? „Noteikti uz ledus!!! Es izvēlējos spēlēt koledžas hokeju dēļ hokeja. Es saskatu ļoti labu iespēju progresēt, tikt saredzētam un, cerams, arī pamanītam. Lielāko daļu sezonas sēžot tribīnēs un vērojot spēles, esmu pamanījis ļoti daudz skautu. Viņi respektē koledžas hokeju. Kā jau pieminēju, šī gada vārtsargs (Andrew Hammond), kurš te spēlēja jau ceturto gadu, dažas dienas atpakaļ parakstīja līgumu ar Otavu (Ottawa Senators). Vēl viens komandas biedrs, kurš te ir tikai otro gadu un ir 22 gadus vecs, ir saņēmis lielu interesi no daudzām NHL komandām. Un, ja kārtīgi strādāšu, progresēšu un pierādīšu sevi, tad kāpēc es nevarētu tik ievērots? Man ir spilgts piemērs, kam es mēģināšu līdzināties – Erik Gustafsson. Viņš aizvadīja trīs sezonas šajā pat līgā, spēlēja līdzīgi man. Nebija tas lielākais un spēcīgākais spēlētājs, bet tika pamanīts. Jā, man ir vēl daudz jāstrādā, lai tiktu līdz viņa līmenim, bet galvenais – ir ticēt sev un viss izdosies!

Studijas ir kaut kas papildus. Es tikai priecātos, ja varētu saņemt diplomu, jo izglītība nekad nevar nākt par sliktu. Ja nu beigu beigās nesanāk hokejs, tad man ir vismaz iespēja sasniegt kaut ko dzīvē arī ārpus hokeja. Tādēļ man patīk koledžas hokeja sistēma, salīdzinot ar Kanādas CHL (junioru elite). Tur čaļi sitās katru dienu, nemācās, un ja beigu beigās neesi ar neko izcēlies, tad viss. Nevienam tu tāds neesi vajadzīgs. Šeit man vismaz ir garants, ka, ja nu darot visu uz 100% un beigu beigās nekas nesanāk, tad vismaz man ir ļoti laba izglītība.”

Nodevas Amerikai

Ziemeļamerikas koledžu hokejā ir uzspēlējuši vismaz 25 hokejisti no Latvijas. Kolēģis Jānis Matulis spriež, ka tādu kopumā ir bijis ap 30, no kuriem tikai aptuveni puse atgriežas mājās – Latvijā, bet pārējie paliek dzīvot un strādāt Ziemeļamerikā.

Šķiet, šobrīd profesionālajā hokejā tālāk tikušais ir jaunlaiku Rīgas Dinamo aizsargs Jēkabs Rēdlihs (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā), kurš savulaik četras sezonas aizvadīja NCAA D1 Bostonas Universitātes komandā. Taču „studentu sarakstā” ir sastopami arī citi hokeja kontekstā labi pazīstami vārdi. Piemēram, sava laika Rīgas Dinamo aizsargs Ulvis Katlaps (dz. 1968.), kurš NCAA uzspēlēja jau pēc vairākām Dinamo sezonām, bet tagad ir treneris Milwaukee Admirals U18 komandā.

Jādomā, ka Ziemeļamerikas augstskolu hokejā ir pārstāvēti arī ASV un Kanādā dzimušie no Latvijas izceļojušu personu pēcteči. To atrašana vairs nav viegla, jo mainās personvārdi un arī transformējas uzvārdi. Vispirms pazūd mīkstinājumi un garumzīmes, tad galotne –s utt. Tālu nemaz nav jāmeklē. Piemēram, tas pats Latvijā dzimušais un jau nosauktais Teodors Bļugers „dīķa otrā pusē” sastopams kā Teddy Blueger vai līdzīgi. Taču ir arī pretēji piemēri. Piemēram, ASV dzimis ASV pilsonis Andris Sudmalis (dz. 1990.), cik noprotams no vārda un uzvārda kombinācijas, ir latviskas izcelsmes. Hokeja aizsargs Sudmalis 2008./2009. g. sezonā spēlēja Mesa State College (ACHA D3) komandā, bet 2011./2012. g. sezonā Worcester State College (NCAA D3) vienībā.

Stāsts par aktuālo Ziemeļamerikas koledžu hokeju nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu 21 gadu veco uzbrucēju Nilu Semjonovu (dz. 1991.), kurš pāris sezonas nocīnījās pa ASV otro stiprāko junioru līgu NAHL. Bet šosezon cīnās State Univiversity of New York – Canton (saīsināti SUNY Canton) komandā ACHA pirmajā divīzijā. Oficiālie statistiķi N.Semjonovam saskaitījuši dalību 19 spēlēs, kurās iekrāti 8 punkti (4+4). Savukārt, vārtsargam Dainim Vasiļjevam (dz. 1990.) šī jau bija otrā sezona NCAA D3 līmeņa Finlandia University vienībā; tiesa, bijušas tikai pāris spēles. „Es spēlēju pirmās divas spēles. Pēc tam dabūju pleca traumu, un viens no mūsu ārstiem pateica, ka laikam nevarēšu spēlēt kādus divus mēnešus. Kad mana rehabilitācija bija pabeigta, tad jau šeit bija sezonas beigas. Komanda nevarēja tikt finālos un sezona beidzās. Tagad es tikai trenējos un cenšos pabeigt šo semestri,” tā Dainis Vasiļjevs.

Latvijas hokejisti Ziemeļamerikas augstskolu hokejā (treknrakstā spēlētāji, kuriem fiksētas spēles 2012./2013. g. sezonā; saskaņā ar publisko statistikas vietņu datiem; iespējamas nepilnības un iztrūkstošas personas):

ampl.	hokejists	dz.	sezona	komanda (līga)	2012./13. g. sezona hokejā
A	Regnārs Alksnis	1988.	07./08.; 08./09.; 09./10.; 10./11.	Trinity College (NCAA D3)	?
U	Mārtiņš Baldonieks	1977.	99./00.	Butler Univ. (ACHA D3)	?
U	Vadims Beļajevs	1980.	01./02.; 02./03.; 04./05.	Norwich Univ. (NCAA D3)	?
U	Teodors Bļugers	1994.	kopš 12./13.	Minnesota State Univ. (Monkato; NCAA D1)	turpat
U	Juris Drīliņš	1977.	00./01.; 01./02.; 02./03.	Saint Anselm College (NCAA D3)	?
A	Ralfs Freibergs	1991.	kopš 12./13.	Bowling Green State Univ. (NCAA D1)	turpat
U	Jurijs Gusaks	1975.	95./96.; 96./97.; 97./98.; 98./99.	Univ. of Wisconsin (NCAA D1)	?
U	Ulvis Katlaps	1968.	92./93.; 93./94.	Univ. of Wisconsin (NCAA D1)	Milwaukee Admirals U18 treneris (ASV)
U	Andris Kozlovskis	1982.	01./02.; 02./03.; 03./04.; 04./05.	Trinity College (NCAA D3)	?
A	Kristaps Kuplais	1989.	09./10.	Robert Morris Univ. Gold (ACHA D1)	Ozolnieki / Monarch (Latv. Virslīga)
U	Krišs Lāns	1988.	08./09.; 09./10.; 10./11.; 11./12.	North Carolina State Univ. (ACHA D2)	?
A	Mārtiņš Lāns	1977.	98./99.; 99./00.; 00./01.; 01./02.	Trinity College (NCAA D3)	?
U	Modris Oļļa	1978.	97./98.; 98./99.; 99./00.; 00./01.	Saint Anselm College (NCAA D3)	Hanza / Prizma (Rīgas čemp. = RAMH)
U	Ēriks Ozollapa	1987.	08./09.; 09./10.	Robert Morris Univ. Gold (ACHA D1)	Adendorfer EC (Oberliga = Vācijas 3.)
A	Hārdijs Parādnieks	1987.	06./07.	Minot State Univ. (NJCAA)	Zemgale / JLSS (Latvijas Virslīga)
			07./08.; 08./09.	Univ. of Wisconsin – Superior Club Team (ofic. ārpus; bet līdzās ACHA)
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	02./03.; 03./04.; 04./05.; 05./06.	Boston Univ. (NCAA D1)	Dinamo (Rīga; KHL)
U	Renārs Rukmanis	1990.	08./09.; 09./10.; 10./11.; 11./12.	Duquesne Univ. (ACHA D1)	?
U	Mihails Salijenko	1976.	97./98.; 98./99.; 99./00.; 00./01.	Univ. of Wisconsin – Stevens Point (NCAA D3)	?
U	Nils Semjonovs	1991.	kopš 12./13.	State Univ. of New York – Canton (ACHA D1)	turpat
A	Valdis Šustko	1982.	03./04.	Elmira College (NCAA D3)	?
U	Eduards Tomass	1978.	01./02.; 02./03.; 04./05.; 05./06.	Salem State College (NCAA D3)	?
V	Dainis Vasiļjevs	1990.	11./12.; 12./13.	Finlandia Univ. (NCAA D3)	turpat
U	Dmitrijs Vasiļjevs	1976.	95./96.; 96./97.	Northeastern Univ. (NCAA D1)	?
			98./99.; 99./00.	Univ. of Massachusetts Amherst (UMass Amherst; NCAA D1)
V	Aivars Ziediņš	1980.	01./02.	Northland College (NCAA D3)	?
			04./05.; 05./06.	Mount Royal College (CCAA)
U	Māris Ziediņš	1978.	99./00.; 00./01.; 01./02.; 02./03.	St. Norbert College (NCAA D3)	Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2./3.)
U	Kārlis Zirnis	1977.	99./00.; 00./01.; 01./02.; 02./03.	Univ. of Alabama – Huntsville	Amarillo Bulls (NAHL = ASV jun. 2.) skauts

*

Ieskatam:

• Teodora Bļugera individuālā statistika NCAA – msumavericks.com
• Minnesota State University (Monkato) komandas kopējā statistikas lapa – msumavericks.com
• Ralfa Freiberga individuālā statistika NCAA – bgsufalcons.com
• Bowling Green State University komandas statistikas lapa – bgsufalcons.com
• Par Ralfam Freibergam NCAA piešķirto diskvalifikāciju – sent-trib.com
• State Universtity of New York – Canton (SUNY Canton) spēlētāju statistika – rooathletics.com
• Ēriks Ozollapa par ACHA hokeju: tepat

[Pirmajā attēlā: latviešu aizsargs Ralfs Freibergs, pēc 33 spēļu diskvalifikācijas atgriežoties oficiālajās spēlēs; foto no R. Freiberga personīgā arhīva. Otrajā attēlā: #21 Teodors Bļugers; foro fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Itālijas U-18 izlasi 2011. gada 11. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā attēlā: Jēkabs Rēdlihs Rīgas Dinamo ierindā spēlē pret Avtomobiļist 2011. gada 14. oktobrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]