Gudļevskis. ECHL. Varianti?

Kad īsi pirms NHL sezonas starta Kristeru Gudļevski pārcēla no Tampa Bay Lightning treniņnometnes uz Ziemeļamerikas trešā ranga līgas ECHL klubu, iedunējās trauksmes zvani. Kā tad tā?! Tas viss pēc tāda pēkšņa un strauja karjeras uzrāviena – vērā ņemamas debijas pasaules čempionātā, NHL drafta un veiksmīgas dalības Lightning nometnēs…

Acīmredzot vairumu 21 gadus vecā latviešu hokejista gaitu sekotājus sabiedējis ECHL raksturojums kā ‘ASV trešā ranga līga’. Iespējams, ka daļa “karsēju” jau pēc vienas pārbaudes spēles ar 34 minūtēm spēles laika bija Gudļevskim “rezervējuši” vietu Tampa Bay Lightning pamatsastāvā. Bet – visam sava secība.

Kas tas tāds ECHL?

East Coast Hockey League – Austrumkrasta hokeja līga, kas patiesībā sen vairs nav tikai ASV Austrumkrasta jeb Atlantijas okeāna piekrastes līga, izveidojās 1988. gadā. Savu atbilstību nosaukumam tā pazaudēja pēc 14 gadiem – 2002. gadā, kad faktiski sevī uzsūca WCHL (West Coast Hockey League) klubus. Tā sanāk, ka ne tikai Kalifornija, bet arī, piemēram, Aļaska – paliela izmēra pussala starp Kluso un Ziemeļu Ledus okeāniem – skaitās “Austrumkrasts”.

Tagad līga vieno 22 klubus, kas izmētāti pa Savienoto Valstu teritoriju. Tiktāl ģeogrāfija, bet visādi citādi – ECHL ir NHL fārmlīga uzreiz aiz AHL. Attiecīgi Florida Everblades, uz kurieni nosūtīts Kristers Gudļevskis, ir viens no Tampa Bay Lightning fārmklubiem. Turklāt Everblades ir ne tikai Lightning, bet arī cita NHL kluba – Carolina Hurricanes – fārms. “Pa ceļam” uz augšu Tampas virzienā vēl ir AHL klubs Syracuse Crunch, kas tad uzskatāms par nākamo pakāpienu virs ECHL vienības.

Vai ECHL ir katastrofa?

Šajā gadījumā par jebkādu daiļrunību efektīgāk būtu iepazīties ar nelielu “radurakstu” kopsavilkumu. Proti – trešdaļa (33.9%) no visiem šobrīd NHL komandu pieteikumos esošajiem vārtsargiem savu karjeru uz hokeja virsotnēm un NHL ir vadījuši caur ECHL klubiem. Kas ilgāku laiku, kas – īsāku, bet 21 aktuālais NHL vārtsargs (no 62) ir “kritis dubļos” ECHL-ā. Īstenībā nav ne dubļu, ne kauna, bet normāls secīgs process. Jā, iespējams, vēl nesen daudzus miljonus vērtā Iļjas Brizgalova pārcelšanās uz ECHL izskatās pēc totāla soļa atpakaļ. Taču karjeras sākumā un dažādos starpposmos ECHL ir cīnījušies īsti NHL vārtsargi, ne tikai otrie un trešie numuri.

Piemēram, 2012. gada Stenlija kausa ieguvējs un šī paša kausa izcīņas vērtīgākais spēlētājs Džonatans Kvīks (Jonathan Quick) Losandželosā. Arī Dženningsa balvas, tādu NHL-ā dod vārtsargiem, laureāts Jaroslavs Halaks (Jaroslav Halak), kas tagad Sentluisā. Arī pasaules čempions un Čehijas gada spēlētājs Tomāšs Vokūns (Tomáš Vokoun) Pitsburgā, hokeja miljonāri Maiks Smits (Mike Smith), Devans Dubniks (Devan Dubnyk) – attiecīgi no Fīniksas “koijotiem” un Edmonton Oilers.

ECHL kā Latvijas vārtsargu “kalve”

Der atcerēties, ECHL “dzirnavām” cauri gājuši arī citi Latvijas izlases vārtsargi, kuri savā karjerā var palepoties ar vērā ņemamiem sasniegumiem un NHL “ieņemšanu” – Artūrs Irbe un Pēteris Skudra. Ja Irbe ECHL nonāca savas hokejista karjeras “rudenī”, noslēdzot savas gaitas Ziemeļamerikā kā sportistam, tad Skudra pa ECHL cīnījās savas profesionālās karjeras pašā sākumā. Starp citu, arī vārtsargi Sergejs Naumovs un Ervīns Muštukovs ir uzspēlējuši ECHL.

Latvijas vārtsargi un viņu statistika ECHL čempionātā:

vārtsargs	dz.	sezona	ECHL klubs	sp.	GAA	atv %	–	izslēgšanas spēlēs
Artūrs Irbe	1967.	2003./2004.	Johnstown Chiefs	14	2.13	92.&%
Ervīns Muštukovs	1984.	2006./2007.	Toledo Storm	16	2.83	92.2%		1 sp. GAA 4.00, 92.0%
		2007./2008.	Elmira Jackals	14	2.66	91.3%
Sergejs Naumovs	1969.	2000./2001.	Greensboro Generals	31	3.23	91.0%
Pēteris Skudra	1973.	1994./1995.	Greensboro Monarchs	33	4.20	86.9%		6 sp. GAA 4.92, 87.2%
		1995./1996.	Erie Panthers	12	4.14	87.1%
			Johnstown Chiefs	30	3.55	90.8%
		1996./1997.	Johnstown Chiefs	4	3.30	91.0%

*

P.S.

Kopumā līdz ECHL oficiālajām spēlēm ir bijuši “aizklīduši” vismaz 24 Latvijas hokejisti, no kuriem 20 vīri ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pieaugušo pasaules čempionātos vai olimpiskajās spēlēs.

Latvijas laukuma spēlētāji un viņu rezultativitāte ECHL čempionātā (treknrakstā – Latvijas izlasē pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs spēlējušie; iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	ECHL klubs	sp.	punkti	+/-	–	izslēgšanas spēlēs
UZBRUCĒJI
Armands Bērziņš	1983.	2003./2004.	Louisiana IceGators	67	14+12	+1		3 sp. 0+0
		2004./2005.	Wheeling Nailers	57	1+10	-10
Aigars Cipruss	1972.	1994./1995.	Nashville Knights	53	26+43	-5
		1995./1996.	Nashville Knights	49	26+50	±0
Aleksandrs Čunčukovs	1971.	1994./1995.	Raleigh IceCaps	32	7+18	-8
			Nashville Knights	29	11+25	-1		11 sp. 4+11
		1995./1996.	Nashville Knights	55	20+31	+7
		1996./1997.	Johnstown Chiefs	70	34+58	-3
Raitis Ivanāns	1979.	1999./2000.	Pensacola Ice Pilots	59	3+7	+15		2 sp. 0+0
		2001./2002.	Toledo Storm	16	2+2	+1
			Baton Rouge Kingfish	40	4+5	-19
Kristiāns Pelšs	1992.	2012./2013.	Stockton Thunder	13	2+3	-6
Juris Štāls	1982.	2004./2005.	Charlotte Checkers	59	19+11	+1
		2005./2006.	Charlotte Checkers	66	18+27	-6		3 sp. 1+0
Jānis Tomans	1973.	1995./1996.	Jacksonville Lizard Kings	32	17+18	+19		18 sp. 6+7
		1997./1998.	Baton Rouge Kingfish	44	18+20	-1
		1998./1999.	Tallahassee Tiger Sharks	14	1+3	-5
		2004./2005.	Wheeling Nailers	3	0+0	±0
Māris Ziediņš	1978.	2004./2005.	Toledo Storm	55	16+17	-2
			Greenville Grrrowl	12	9+6	+4
		2005./2006.	Stockton Thunder	57	17+23	-4
AIZSARGI
Aleksandrs Andrejevs	1979.	1999./2000.	Mississipi Sea Wolves	21	1+2	+4
		2002./2003.	Greensboro Generals	43	0+5	-11		7 sp. 0+0
		2003./2004.	Greensboro Generals	51	1+3	-6
Kaspars Astašenko	1975.	1998./1999.	Dayton Bombers	2	0+1	-3
Igors Bondarevs	1974.	1994./1995.	Birmingham Bulls	3	0+1	+1
Krišs Grundmanis	1989.	2007./2008.	Dayton Bombers	6	0+0	-4
Artūrs Kupaks	1973.	1994./1995.	Greensboro Monarchs	63	14+30	+7		18 sp. 5+10
		1996./1997.	Toledo Storm	52	13+30	+9
		1997./1998.	Chesapeake Icebreakers	51	17+36	+15		3 sp. 1+3
		1998./1999.	Chesapeake Icebreakers	48	16+32	+6		8 sp. 2+2
Rodrigo Laviņš	1974.	1994./1995.	Raleigh IceCats	25	2+7	-1
			Tallahassee Tiger Sharks	44	3+9	+10		11 sp. 0+3
		1995./1996.	Tallahassee Tiger Sharks	52	10+14	+14		2 sp. 0+1
		1996./1997.	Tallahassee Tiger Sharks	50	11+27	+5		1 sp. 0+0
Ronalds Ozoliņš	1973.	1995./1996.	Jacksonville Lizard Kings	36	3+5	+6		15 sp. 1+2
		1996./1997.	Jacksonville Lizard Kings	50	1+8	-8
		1997./1998.	Jacksonville Lizard Kings	3	0+0	-2
			Pee Dee Pride	33	0+3	-3		2 sp. 0+1
		2000./2001.	Baton Rouge Kingfish	62	2+9	-2		2 sp. 0+0
Jēkabs Rēdlihs	1982.	2006./2007.	Dayton Bombers	7	0+1	-1
		2007./2008.	Elmira Jackals	21	0+4	+5
Arvīds Reķis	1979.	2000./2001.	Peoria Rivermen	64	12+21	+19		14 sp. 6+3
		2001./2002.	Peoria Rivermen	43	10+17	±0
		2002./2003.	Peoria Rivermen	57	4+19	+13		4 sp. 0+2
Agris Saviels	1982.	2002./2003.	Reading Royals	8	1+0	-5
Oļegs Sorokins	1974.	1996./1997.	Jacksonville Lizard Kings	2	0+0	-4
			Roanoke Express	3	0+1	±0
Atvars Tribuncovs	1976.	1999./2000.	Tallahassee Tiger Sharks	4	0+0	-3

* Statistikas precizējumi saskaņā ar hockeydb.com.

P.P.S. 2013. gada starpsezonā Kristers Gudļevskis Lightning sastāvā uzspēlēja vienā pārbaudes spēlē, aizvadot 34 minūtes. Statistika – GAA 1.76 un 92.9% atvairītu metienu.

[Fotoattēlā: Kristers Gudļevskis Tampa Bay Lightning pārbaudes spēlē pret St. Louis Blues 2013. gada septembrī. Foto avots: lightning.nhl.com.]

Ceļš uz hokeja virsotnēm. USHL variants

Savu ceļu Ziemeļamerikas hokeja laukumu iekarošanai un/vai savu prasmju pilnveidošanai „caur” ASV stiprāko junioru līgu USHL ir izvēlējušies tādi aktuālās Latvijas izlases hokejisti kā Zemgus Girgensons, Ralfs Freibergs, Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis. Šogad USHL ar neparasti augstu numuru 1. kārtā draftēja tobrīd 16 gadus vecu latviešu hokejistu Haraldu Egli (dz. 1996). Ko nozīmē USHL, USHL drafts, un kādas perspektīvas tas viss sola?

Protams, Ziemeļamerika ir faktiski visu hokeja valstu jauno hokejistu „apsolītā zeme” – sapnis uz ko tiekties, kur apliecināt savas profesionālās spējas un gandarīt savu „es”. Tiesa, atšķiras sapņa amplitūda – no NHL līdz pat dažāda ranga skolēnu čempionātiem, kur sapni var piepildīt par atbilstoša apjoma naudas pārskaitījumu. Tomēr stāsts nav tikai par naudu vai „lielo sapni” par NHL. Runa ir par īstu ziemeļamerikāņu Hokeju ar lielo H.

Caur Kanādu vai ASV?

Viens no populārākajiem „ceļiem” Amerikas iekarošanai ir jau vairāk vai mazāk laicīga došanās uz Ziemeļameriku vēl U-20 vecumā, lai izsistos caur elites junioru līgām. Kanādā tās ir trīs – Rietumu (WHL), Ontario (OHL) un Kvebekas (QMJHL), bet ASV viena – USHL. Abās valstīs ir jūra dažādu citu līgu, taču šīs četras ir pats „krējums”, no kura tad arī mēdz biežāk pasmelties profesionālo hokeja klubu skauti, sastāvu shēmotāji un komplektētāji.

Starp Z-Amerikas elites junioru līgām Latvijas jauno censoņu populārākā (pieejamākā) izvēle ir Kanādas junioru elite, kuru 2012./2013. g. sezonā veidoja 60 komandas trijās CHL paspārnē esošajās līgās – WHL 22 vienības, OHL 20 un QMJHL 18 komandas. To lauvastiesa satilpst hokeja dzimtenes Kanādas plašajās kvadrātjūdzēs, bet daži Kanādas junioru elites klubi ir iemājojuši ASV teritorijā.

Savukārt ASV junioru elitē (Tier I) ir tikai viena līga – United States Hockey League (USHL), kurā tad arī ir mazāks izmērs – 16 komandas. Turklāt viena komanda (ASV jauniešu izlase) ārzemniekiem ir slēgta. Diskusijas par Kanādas un ASV junioru elites komandu līmeņa atšķirībām ir slidenas kā ledus, jo vispārinājumos izņēmumu ir pārāk daudz. Netrūkst piemēru, ka talantīgi un vēlāk NHL laukumos sevi apliecinājuši hokejisti ir atteikušies no spēlēšanas vai piedāvājumiem to darīt USHL, lai slīpētu meistarību Kanādas junioru līgās. Taču ir nereti piemēri, ka Kanādas junioru līgas saņem „kurvīšus” un puiši izvēlas palikt vai sākt USHL ledus laukumos. Viens piemērs ir mūsu pašu Zemgus Girgensons, kuru 2011. gadā draftēja WHL komanda Kelowna Rockets, bet latvietis nolēma palikt vēl uz sezonu USHL vienībā Dubuque Fighting Saints. Protams, var ņemt vērā un apsmaidīt WHL administratoru attieksmi pret draftu un cerību pus-pamatotību, tomēr fakts ir fakts.

Kāpēc USHL?

Nereti par labu USHL liek izšķirties ASV varianta ģeogrāfiskās atrašanās priekšrocības, salīdzinot ar WHL, kas mājo „Kanādas Sibīrijā”. Turklāt nereti tiek minēts, ka ASV izglītības sistēma ir vispusīgāka par Kanādas hokeja reliģiju. No tā arī izriet cits būtisks faktors – USHL ir diezgan kategoriski amatieriska līga, kur jaunie spēlētāji, atšķirībā no CHL, nesaņem stipendijas, un pēc tam drīkst bez sarežģījumiem startēt ASV augstskolu sistēmā – NCAA, lai studētu un spēlētu hokeju. Nesens piemērs ir Latvijas izlases debitants Ralfs Freibergs, kurš NCAA plašumos nonāca no USHL, bet bija spiests „izciest” 33 spēļu diskvalifikāciju par tām 33 spēlēm, kuras 2009./2010. g. sezonā bija aizvadījis Dinamo Juniors komandā Baltkrievijas ekstralīgā. Protams, tolaik 18-gadīgā Freiberga pirms 3-4 gadiem saņemtos „labumus” diez vai varētu dēvēt par ko vairāk nekā stipendiju. Tomēr – kārtībai jābūt.

Runājot par Kanādas CHL līgu un USHL meistarības atšķirībām, jāatkārtojas, ka Kanādas un ASV jaunatnes atšķirības pēdējās desmitgadēs ir ievērojami izlīdzinājušās. Bet, ja vēl salīdzina ar 20. gadsimta sākumu… Ja norobežojas no Kanādas un ASV junioru līgu rāmjiem, kur norisinās savstarpēja rotācija, un par piemēru ņem tikai valstisko piederību, tad, lai arī nepilnīgs, tomēr salīdzināmais materiāls ir U-18 un U-20 pasaules čempionāti, kuriem Kanādas un ASV hokeja saimnieki mēdz koncentrēt pat vairāk uzmanības par Stenlija kausa izcīņas „ēnā” notiekošo pieaugušo pasaules čempionātu. Piemēram, pēdējo 10 sezonu gaitā ASV U-18 izlase zeltu ir paņēmusi 6 reizes (t.i., 60% gadījumu) un ne reizi šo gadu laikā nav palikusi bez medaļām. Kanādiešu U-18 vecumam 10 gados pirmo vietu izdevies izcīnīt 2 reizes; citus gadus šūpoles starp 2. un 4. vietu, ar vienu „sānslīdi” – 7. vietu. Jāpiebilst, ka ASV jauniešu izlases panākumu sāls ir valstsvienības laicīga gatavošanās pasaules čempionātam 1 – 2 gadu garumā speciālas programmas ietvaros – sākumā kā U-17 valstsvienība, tad kā U-18 izlase. Ar regulāru spēļu praksi un pilnu sezonu. Iepriekš izlases puišiem par poligonu bija ASV otrā līmeņa (Tier II) junioru līga NAHL, bet pēdējos gados jau USHL. Kur tad arī ASV godalgotā jaunatne slīpē savas prasmes un meistarību. Jāpiebilst, ka Kanādas U-18 izlase pasaules čempionātos sāka startēt tikai no 2002. gada…

Arī U-20 pasaules čempionātos ASV valstsvienībai ir nozīmīgi panākumi; tomēr situācija ir otrāda, un pasaulei pogas griež ārā Kanādas U-20 izlase. Aizvadītās sezonas (2012./2013.) U-20 pasaules čempionātā ASV uzvarēja, bet pēdējo 10 gadu laikā zelta medaļas amerikāņiem bija „tikai” 3 reizes. Pārējās reizēs amplitūda starp 3. un 7. vietu. Kanāda U-20 vecumā 10 gadu laikā zeltu sarūpējusi 5 reizes, zemāk par 4. vietu nenokrītot.

ASV un Kanādas U izlašu ieņemtās vietas pēdējos desmit U-20 un U-18 pasaules čempionātos (2004. – 2013.; saskaņā ar iihf.com):

sezona	ASV U-20	Kanādas U-20	ASV U-18	Kanādas U-18
2012./13.	1.	4.	2.	1.
2011./12.	7.	3.	1.	3.
2010./11.	3.	2.	1.	4.
2009./10.	1.	2.	1.	7.
2008./09.	5.	1.	1.	4.
2007./08.	4.	1.	3.	1.
2006./07.	3.	1.	2.	4.
2005./06.	4.	1.	1.	4.
2004./05.	4.	1.	1.	2.
2003./04.	1.	2.	2.	4.

*

Mūsējie USHL vai ceļā uz to

USHL čempionāta oficiālajās spēlēs savulaik ir uzspēlējuši vismaz 13 hokejisti no Latvijas. Dažādām sekmēm. Vēl dažus USHL komandas draftēja, bet puiši negribēja vai nevarēja kvalificēties. Piemēram, 2002. gadā USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 48. numuru Waterloo Black Hawks izvēlējās ASV trešā līmeņa (Tier III) līgā EJHL uzspēlējušo Mārtiņu Karsumu, kurš tomēr 2002./2003. g. sezonu aizvadīja Latvijas komandās, bet pēc gada pārcēlās uz Kvebekas līgu (QMJHL). Vai, piemēram, 2011. gada USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 67. numuru Teodoru Bļugeru „pieteica” Sioux City Musketeers vienība, bet Bļugers sezonu palika savā skolā un pēc gada pieslēdzās „pa taisno” NCAA hokejam. 2003. gadā no Chicago Steel puses ar 108. numuru 9. kārtā draftēts sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu uzbrucējs Andrejs Savičevs, bet, rādās, arī viņam USHL čempionātā spēlēt nenācās.

Atkāpei: USHL drafts. Arī šajā līgā komandu sastāva un „tiesību” komplektācijas nolūkā tiek noturēts Ziemeļamerikas hokeja saimniecībām raksturīgais (un, piemēram, KHL atdarinātais) drafts. USHL drafts faktiski un arī formāli jau vairāku gadu garumā sastāv no diviem atsevišķiem draftiem – standartversijas (Entry Draft) un „nākotnes varianta” (Futures draft), kurā komandas izvēlas jaunās sezonas U-17 vecumam atbilstošus kadrus – jaunos talantus. Tātad šī gada maijā notikušajā USHL Futures draft-ā „aizgāja” 1997. gadā dzimušie, bet „klasiskajā” Entry draft-ā visi pārējie, no 1993. līdz 1996.-ajam dzimšanas gadam. Atgādinājumam: Ziemeļamerikas junioru vecuma limits, atšķirībā no klasiskās Eiropas, ir U-21 vecums. Tā, piemēram, 2011. gadā USHL Entry draft-ā ar kopējo 110. numuru 8. kārtā „paņemtais” aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; draftēja Waterloo Black Hawks) savu vienīgo USHL sezonu aizvadīja U-21 vecumā, t.i. jau sezonu pāri klasiskajam junioru vecumam.

Haralds Egle un viņa platas solis uz priekšu

Šogad maijā USHL Entry draft-ā tika nosaukts arī latviešu hokejists – 1996. gadā dzimušais Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Haralds Egle. 2013. gada Entry draft-am bija 32 kārtas ar 480 izvēlēm, no kurām 75 gan palika tukšas – spēlētāji netika izvēlēti. Taču Egles gadījumam ir unikalitāte: Latvijas hokejists draftēts pirmajā kārtā. Muskegon Luberjacks komanda Haraldu Egli nosauca ar kopējo 8. numuru. Aiz viņa muguras palika 397 jaunie censoņi, t.sk. liela daļa 1-3 gadus vecāku puišu.

Tas, protams, var rosināt dažādas cerības un gaidas, tomēr – tas ir atzīstams novērtējums jaunajam hokejistam. Neskatoties uz to, ka neviens drafts – NHL, KHL, CHL – neko negarantē, nenodrošina. Bet interesi un novērtējumu apliecina gan. It īpaši, ja runa ir par pirmo kārtu, ko vairumā gadījumu arī USHL Entry draft-ā neiznieko.

Jāatgādina, bet Haralda Egles ceļam Ziemeļamerikas hokeja „džungļos” ir zināma līdzība ar agrākiem celmlaužiem no mūsu puses. Līdzības saskatāmas vismaz agrīnajā stadijā. Piemēram, Zemgus Girgensons ceļu ASV sāka ar Green Mountain Glades komandām EmJHL un EJHL līgās, kam sekoja USHL. Egle arī sāka Glades komandās EmJHL un EJHL čempionātos. Tiesa, EJHL-ā palika vēl uz vienu sezonu, bet citā komandā – Portland Jr. Pirates. Savulaik ar EJHL līgu savu Amerikas apgūšanu sāka arī, piemēram, Mārtiņš Karsums.

Starp citu, Haraldu Egli šogad KHL drafta 1. kārtā ar kopējo 27. numuru „aizrunāja” Jaroslavļas Lokomotiv klubs. Attiecīgi Egle ir 2013. gadā ar visaugstāko numuru KHL draftētais Latvijas hokejists. Tiesa, vairāku dienu gaitā pēc KHL drafta Jaroslavļas kluba pārstāvji ar H. Egli nebija sazinājušies; ielika ķeksīti un viss. Bet uz NHL draftu 1996. gadā dzimušie varēs sākt pretendēt no 2014. gada.

Savukārt USHL vienība Muskegon Luberjacks sazinājās ar Haraldu Egli jau pirms USHL drafta, lai noskaidrotu, vai viņš vēlas spēlēt USHL un ir pārliecināts, ka neaizbrauks uz Kanādas junioru līgām vai citā virzienā. Preventīvi, lai „nepalaistu vējā” pirmās kārtas izvēli. Ko Tev pašam nozīmē tas, ka Tevi izvēlējās USHL draftā? Turklāt 1. kārtā? Haralds Egle: „To, ka tikšu draftēts, zināju jau pirms drafta. Biju runājis ar vairākām komandām; drafts deva zināt, kura būs tā komanda, kur spēlēšu. Bija prieks par to, ka ar tik augstu numuru tiku draftēts; nelikās, ka tikšu pirmajā desmitniekā.”

Ar ko salīdzinās Haraldu Egli?

Protams, pagaidām visaugstāko latiņu Latvijas hokejistiem, konkrēti – uzbrucējiem, ir iemērījis Zemgus Girgensons, kurš USHL čempionātā ir aizvadījis divas lieliskas sezonas. Neviens cits uzbrucējs ar Latvijas pavalstniecību USHL laukumos nav uzrādījis tādu rezultativitāti. Otrs rezultatīvākais mūsējais USHL regulārajās sezonās ir izrādījies aizsargs Ralfs Freibergs, kurš 2011./2012. g. sezonā izkapāja 43 rezultativitātes punktus un lietderības koeficientu +24, kas iespēts 60 spēlēs. Tā Freibergs bija kļuvis par attiecīgās USHL sezonas rezultatīvāko aizsargu, labāko piespēļu dalītāju – aizsargu un USHL zvaigžņu komandas nominantu. Jāpiebilst, ka sezonu iepriekš (2010./2011.) Ralfs Freibergs bija ASV otrās stiprākās junioru līgas NAHL rezultatīvākais aizsargs, labākais piespēlētājs-aizsargs, zvaigžņu komandas dalībnieks un NAHL „gada aizsargs”.

No USHL laukumos skaidri sazīmētajiem 13 spēlētājiem ar Latvijas piederību 6 vīri aizvadītās sezonas (2012./2013.) gaitā ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pārbaudes spēlēs, olimpiskajā kvalifikācijā un/vai pasaules čempionātā. Respektīvi, 46% USHL „absolventu” joprojām ir valstsvienības redzeslokā. Patiesībā bijušo USHL kadru (lai arī uz sezonu, pussezonu) īpatsvars un kopējais pienesums izlasei nav mazs. Pujacs, Reķis, Jerofejevs, arī Girgensons, Saulietis, Freibergs.

Latvijas hokejistu statistika USHL čempionātā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	komanda	sp. REG	punkti	+/-	SM	sp. PO	punkti	+/-	SM	klubs 2012./2013.
UZBRUCĒJI
Zemgus Girgensons	1994.	2011./2012.	Dubuque Fighting Saints	49	24+31	+17	69	2	2+2	+2	0	Rochester Americans (AHL); Latvijas izlase
		2010./2011.	Dubuque Fighting Saints	51	21+28	+7	46	11	3+5	+7	8
Mihails Salijenko	1976.	1996./1997.	Des Moines Buccaneers	33	5+13	n/d	12	–	–	–	–	n/d
			Dubuque Fighting Saints	23	6+15	n/d	36	–	–	–	–
Māris Ziediņš	1978.	1998./1999.	Green Bay Gamblers	49	8+10	n/d	35	6	2+3	n/d	6	Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2.)
Kaspars Saulietis	1987.	2004./2005.	Des Moines Buccaneers	10	3+2	+2	12	–	–	–	–	Sokil (PHL = Ukr. 1.); Junost-Minsk (VHL = Kr. 2.); Juņior (Baltkr. 1.); Latvijas izlase
Raimonds Daniličs	1985.	2004./2005.	Tri-City Storm	7	2+0	0	5	–	–	–	–	Montpellier Vipers (Fr. 2.)
Rihards Augstkalns	1979.	1995./1996.	Sioux City Musketeers	7	0+2	n/d	2	–	–	–	–	n/d
Oļegs Koreškovs	1984.	2003./2004.	Lincoln Stars	6	0+0	-1	0	–	–	–	–	Izmir Buyuksehir Belediyesi SK (TBHF Super Lig = Turc. 1.)
AIZSARGI
Ralfs Freibergs	1991.	2011./2012.	Lincoln Stars	60	8+35	+24	40	7	0+2	-3	4	Bowling Green State University (NCAA); Latvijas izlase
Aleksandrs Jerofejevs	1984.	2004./2005.	Sioux Falls Stempede	52	3+20	+10	45	–	–	–	–	Kubaņ (VHL = Kr. 1.); Latvijas izlase
Georgijs Pujacs	1981.	1999./2000.	Rochester Mustangs	50	4+13	n/d	35	–	–	–	–	Avangard (KHL); Latvijas izlase
Mārtiņš Lāns	1977.	1997./1998.	Fargo-Moorhead Ice Sharks	55	2+11	n/d	85	4	0+0	n/d	6	n/d
Arvīds Reķis	1979.	1995./1996.	Dubuque Fighting Saints	35	3+3	n/d	85	–	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); Latvijas izlase
Krišs Grundmanis	1989.	2007./2008.	Green Bay Gamblers	14	1+1	0	54	–	–	–	–	HC Most (Čeh. 2.); HC Draci Město Bílina (Čeh. 3.); Aristan (Kaz. 1.)

* P.S. 2000./2001. g. sezonā atsevišķās statistikas vietnēs kā Rochester Mustangs vārtsargs norādīts Aivars Ziediņš (dz. 1980.), taču trūkst oficiāla apliecinājuma viņa dalībai USHL čempionāta spēlēs.

Ko nozīmē USHL drafta 1. kārta?

Haralda Egles draftēšana USHL pirmajā kārtā, kā noskaidrots, garantē tikai Maskīgonas kluba vadības interesi. Tomēr līdz šim ierastā kārtība iezīmē „taciņu”, pa kuru dodas USHL Entry draft pirmajā kārtā izvēlētie puiši. Katrs gadījums, protams, ir īpašs un atšķirīgs, tomēr netrūkst arī līdzību, kas ļauj vispārināt. Lai kopsavilkumam nebūtu „gara bārda”, vispārinājumi tikai par 21. gadsimta USHL Entry draft pirmajās kārtās izvēlētajiem hokejistiem.

Šī gadsimta gaitā notikušajās 13 USHL Entry draft procedūrās kopumā ir draftēti 166 jaunie censoņi. No kuriem trešdaļa – 66,3% (110 puiši) ir nonākuši līdz NCAA – ASV augstskolu hokeja – spēlēšanai. Tiesa, daži – apejot spēlēšanu USHL. Ja atskaita pēdējo divu gadu (2012., 2013.) draftus, kuros aizrunātajiem kadriem vairumā gadījumu līdz NCAA vēl jāizaug fiziski, tad NCAA spēlējošo USHL Entry draft pirmās kārtas personu procents ir vēl augstāks – 79,4%.

Šajā gadsimtā pirmajam „raundam” visklasiskākais karjeras turpinājums pēc NCAA ir ECHL un/vai AHL – trešā un otrā līmeņa profesionālās līgas. Ja ņem vērā septiņos gados (2001. – 2007.) USHL pirmajā kārtā draftētos, kas ir junioru un daļēji koledžu vecumu pāraugusī paaudze, tad pa taisni ‘USHL – NCAA – AHL’ ir aizgājuši 28,9% USHL pirmajā kārtā draftētie (24 no 83). Trešās līgas virzienā ‘USHL – NCAA – ECHL’ nonākušo īpatsvars ir lielāks – 39,8% (33 no 83). Jāpiebilst, ka abos virzienos „gājušie” pārklājas, jo ir gadījušās rotācijas starp AHL un ECHL (20,5% jeb 17 no 83). No šiem 2001. – 2007. gados USHL Entry draft-a pirmajā kārtā izsauktajiem 28 puiši (33,7%) ir aizsitušies līdz AHL. Attiecīgi ne visiem ceļš ir vedis caur NCAA.

No gadsimta pirmajos 12 draftos (2001. – 2012.) pirmajā kārtā aizrunātajiem, joprojām neskaitot Futures draft, 33 puiši ir NHL klubu draftēti. T.i., 21,9% no visiem (33 no 151). Jāpiebilst, ka šis skaitlis var pieaugt, jo spēlētājus varēs draftēt arī šogad un nākotnē. It īpaši ņemot vērā, ka attiecīgā gada USHL Entry draft procedūrā drīkst draftēt vienu gadu jaunākus spēlētājus. Attiecīgi – USHL Entry draft-ā šogad maijā jaunākie bija 1996. gadā dzimušie, bet šīs vasaras NHL draftā jaunākais atļautais gads ir – 1995.

No šiem 33 puišiem, kurus draftējuši arī NHL klubi, apmēram puse (16 no 33) spēlētāju NHL drafta izvēlē nonākuši jau vismaz gadu pēc draftēšanas USHL līgā – t.i., pēc tam, kad ir atrādījušies un paspīdējuši USHL čempionātā. Taču, ir daži izņēmumi, kas arī pēc USHL drafta nemaz nav spēlējuši USHL-ā, bet pēc tam tik un tā nosaukti NHL draftā, un arī aizspēlējušies līdz NHL. Tāds, piemēram, ir aizsargs Dylan Reese (dz. 1984.), kuru 2002. gadā pirmajā kārtā draftēja USHL klubs Lincoln Stars; viņš palika NAHL-ā, pēc tam NCAA, AHL, bet pēdējās 4 sezonas cīnās starp NHL un AHL. Šajā sezonā gan tikai 3 spēles Pitsburgas „pingvīnu” sastāvā.

No 33 NHL draftētajiem USHL pirmās kārtas numuriem 13 puiši (39,4%) ir abos draftos „ņemti” vienas starpsezonas laikā. Attiecīgi NHL skauti jauniešus noskatījuši „pa lielam” bez USHL starpniecības un ieguldījuma. Tāpat arī ir ar 4 jaunajiem hokejistiem, kurus NHL draftēja vēl pirms USHL klubi to darīja. Te gan jāpiebilst, ka NHL drafts nav izšķirošs, lai kāds USHL draftēts un spēlējis hokejists nokļūtu uz Nacionālās Hokeja līgas ledus bez NHL drafta starpniecības. Piemēram, aizsargs Sean Collins (dz. 1983.), kuru 2002. gadā USHL Entry draft 1. kārtā „paņēma” un 2002./2003. g. sezonā iespēlēja Sioux City Musketeers, līdz NHL čempionātam nonāca bez NHL drafta. NHL-ā gan aizvadījis tikai 22 spēles, bet ir apliecinājums iespējām.

Pienesums NHL

Savukārt, no 2001.- 2007. gados USHL Entry draft pirmajās kārtās paņemtajiem, 7 puiši (no 83) ir tikuši pie spēlēšanas NHL. Tas ir – 8,4% USHL pirmajā kārtā izvēlēto. Arī šis skaitlis jau tuvāko sezonu gaitā var pieaugt. It kā skaits nav liels, un atkal liek atcerēties – USHL drafta pirmā kārta vēl neko nenozīmē. Turklāt, ievērojama daļa USHL pirmajā kārtā draftēto puišu savas sportista karjeras ir pabeiguši.

No 21. gadsimtā USHL Entry draft-a pirmajā kārtā nosauktajiem hokejistiem NHL-ā visaugstāk draftēts un arī par lielāko „stāru” nosaucams New York Islanders uzbrucējs Kyle Okposo (dz. 1988), kuru 2005. gada USHL Entry draft 1. kārtā ar 1. numuru draftēja Des Moines Buccaneers komanda. 2005./2006. g. sezonu Okposo aizvadīja USHL čempionātā „pirātu” (Buccaneers) sastāvā, bet 2006. gadā NHL drafta 1. kārtā ar 7.-to numuru viņu „bildināja” Islanders. Pēc tam NCAA, AHL, NHL… Tagad Okposo kontā ir 5+ NHL sezonas, 325 spēles, 189 rezultativitātes punkti.

Jāatgādina, ka runa ir tikai par USHL Entry draft 1. kārtu. Piemēram, 2005. gadā USHL Futures draft-a 1. kārtā ar 1. numuru tika draftēts „kāds” Patrick Kane, kuru pie pirmās iespējas 2007. gadā 1. kārtā ar 1. numuru NHL draftā norezervēja Chicago Blackhawks. USHL-ā Keins tā arī neuzspēlēja – palika ASV U-18 izlases sistēmā, pēc sezonas OHL čempionātā Kanādā, vēl pēc sezonas – NHL. Viens Stenlija kausa ieguvēja gredzens jau ir, bet tagad ceļā pēc otra…

Sausais atlikums

„Katrs pats savas laimes kalējs.” Tomēr nevar noliegt, ka Haralda Egles nosaukšana USHL drafta pirmajā kārtā Latvijas jauno hokeja talantu kontekstā ir vērā ņemams notikums. Atliek vien novēlēt veiksmi!

Informācija vēl:

• USHL draftu kārtība – ushl.com
• USHL 2013. gada draftu rezultāti – ushl.rinknetcloud.com (Entry draft; Futures draft)
• USHL statistikas lapa – pointstreak.com

(Par precizējumiem materiāla tapšanā īpašs paldies USHL komunikācijas un sabiedrisko attiecību direktoram Brian Werger.)

[Fotoattēlā: Jaunais latviešu hokejists Haralds Egle. USHL un arī KHL draftos šogad izvēlēts pirmajā kārtā. Foto: jrpirates.puckysystems2.com. Zemāk izvietotajā attēlā – USHL komandu logo un mājvietas ASV kartē; attēla avots: hockeyrecruits4u.wordpress.com.]

KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts	PČ 2008.	PČ 2009.	OS 2010.	PČ 2010.	PČ 2011.	PČ 2012.
Krievija	1.	1.	6.	2.	4.	1.
Čehija	5.	6.	7.	1.	3.	3.
Slovākija	13.	10.	4.	12.	10.	2.
Baltkrievija	9.	8.	9.	10.	14.	14.
Latvija	11.	7.	12.	11.	13.	10.
Kazahstāna	19./20.	17./18.	–	16.	17./18.	16.
Ukraina	19./20.	19./20.	–	19./20.	21./22.	22.

*

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Sparta Praha	52	107	tika līdz ceturtdaļfinālam
2.	HC Plzeň 1929	52	99	tika līdz pusfinālam
3.	HC ČSOB Pojišťovna Pardubice	52	86	Čehijas čempioni
4.	Bílí Tygři Liberec	52	84	tika līdz pusfinālam
5.	HC Mountfield (České Budějovice)	52	83	tika līdz ceturtdaļfinālam
6.	HC Vítkovice Steel	52	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	PSG Zlín	52	76	tika līdz ceturtdaļfinālam
8.	HC Kometa Brno	52	75	tika līdz finālam
9.	Rytíři Kladno	52	74	tika līdz play off kvalifikācijai
10.	HC Oceláři Třinec	52	73	tika līdz play off kvalifikācijai
11.	HC Energie Karlovy Vary	52	67	play out saglabāja vietu līgā
12.	HC Slavia Praha	52	66	play out saglabāja vietu līgā
13.	HC VERVA Litvínov	52	64	play out saglabāja vietu līgā
14.	BK Mladá Boleslav	52	61	play out izkrita no līgas

*

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a. Normunds Sējējs	1996./1997.	HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov)	48	6+22
2.	a. Normunds Sējējs	1998./1999.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	48	3+19
3.	a. Normunds Sējējs	2000./2001.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	46	5+11
4.	u. Armands Bērziņš	2006./2007.	Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin)	35	5+3

*

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Košice	55	110	tika līdz finālam
2.	HK 36 Skalica	55	104	tika līdz ceturtdaļfinālam
3.	HC Slovan Bratislava	55	102	Slovākijas čempioni
4.	HK AutoFinance Poprad	55	101	tika līdz ceturtdaļfinālam
5.	Dukla Trenčín	55	79	tika līdz pusfinālam
6.	MsHK Žilina a.s.	55	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	HKM a.s. Zvolen	55	75	tika līdz pusfinālam
8.	HC ´05 Banská Bystrica	55	75	tika līdz ceturtdaļfinālam
9.	MHC Mountfield (Martin)	55	63	–
10.	HK Nitra a.s.	55	52	–
–	HK Orange 20	10	2	–

*

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	u. Guntis Džeriņš	2007./2008.	MHC Martin	54	17+22
2.	a. Normunds Sējējs	2002./2003.	Dukla Trenčín	54	6+20
3.	a. Oļegs Sorokins	2000./2001.	HC Slovan Bratislava	54	5+18

*

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona	sk. Čeh.	spēlētāji Čeh. ekstralīgā	sk. Slovāk.	spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994.	2	u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice)	0	–
1994./1995.	1	u. J.Opuļskis (HC Vítkovice)	0	–
1995./1996.	1	a. G.Ceplis (HC Kometa Brno)	0	–
1996./1997.	1	a. N.Sējējs (HC Chemopetrol)	0	–
1997./1998.	0	–	0	–
1998./1999.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	0	–
1999./2000.	0	–	0	–
2000./2001.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	1	a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002.	0	–	2	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005.	1	v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava)	0	–
2005./2006.	0	–	0	–
2006./2007.	6	a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	5	a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008.	5	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	3	u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň)	1	u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary)	2	a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011.	1	u. A.Širokovs (HC Kometa Brno)	1	a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012.	0	–	2	a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

*

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]

atbildēti jautājumi Latvijas U-18 izlasei. TOP 3

lai arī Latvijas U-18 izlase dalību pasaules čempionātā noslēdza ar diviem zaudējumiem “izdzīvošanas grupā” un 9. vietu kopvērtējumā, kritiku jauniešu valstsvienība ir pelnījusi tikai dozētā apjomā. protams, 9. vieta nav superrekords – tāda pozīcija ir izcīnīta arī 2010. gadā, bet divas uzvaras U-18 elitē līdz šim nebija izcīnītas nekad.

Latvijas U-18 izlases snieguma salīdzināšanai materiāla nav daudz, jo šogad bija tikai trešā reize, kad U-18 vecuma Latvijas jauniešu vienība startēja pasaules elitē. atšķirībā no iepriekšējām reizēm Latvijas valstsvienība ir saglabājusi vietu elitē. tiesa, atšķirībā no 2010. gada, kad Latvija arī ieņēma 9. vietu elitē, no augstākās divīzijas uz leju krita divas valstsvienības – 9. un 10. vietas ieņēmēji. šogad formāta atjauninājums paredz tikai 10. vietas “izcīnītāju” apmaiņu uz 1. divīziju.

Latvijas U-18 izlases spēļu rezultāti pasaules čempionātā 2012. g. aprīlī (visas spēles Znojmo, Čehijā):

datums	posms	pretinieki	rezultāts
2012-04-12	Preliminary Round	Latvijas U-18 vs. Krievijas U-18	1:6
2012-04-13	Preliminary Round	Latvijas U-18 vs. Šveices U-18	4:2
2012-04-15	Preliminary Round	Latvijas U-18 vs. Zviedrijas U-18	1:3
2012-04-16	Preliminary Round	Latvijas U-18 vs. Vācijas U-18	5:4
2012-04-19	Relegation Round	Latvijas U-18 vs. Dānijas U-18	3:4 OT
2012-04-20	Relegation Round	Latvijas U-18 vs. Čehijas U-18	4:7

*

1. kāda starpība – zaudēt ar 0:1 vai 1:6?

laiku pa laikam tiek skandināts viedoklis, ka nav starpības, ar kādu rezultātu uzvarēt vai zaudēt. uzvara paliekot uzvara, bet zaudējums – zaudējums, neatkarīgi no rezultāta. tomēr tēzes demagoģisko ievirzi retu reizi, bet apliecināja U-18 pasaules čempionāta B apakšgrupas noslēguma tabula. neskatoties uz vēsturisku faktu, ka Latvijas U-18 izlase ne tikai pirmoreiz elitē uzvarēja kaut vienu spēli apakšgrupu posmā, bet – uzvarēja pat divreiz, abas reizes – pamatlaikā un izcīnīja 6 punktus, ar to nepietika, lai “ielauztos” stiprāko komandu sešiniekā. piemēram, blakus esošajā (A) apakšgrupā 6 punktus izcīnījušajai komandai ar šo punktu bagāžu pietika, lai iekļūtu sešiniekā. vai, piemēram, pērn Vācijas U-18 izlasei pietika ar apakšgrupā izcīnītiem 4 punktiem, lai tiktu Top 6 komandu skaitā.

taču šoreiz Latvijas U-18 izlasei nācās pārbaudīt reglamenta attālākos punktus, kas izskaidro komandu vietu secību, ja, piemēram, 3 komandām ir vienāds punktu skaits un arī savstarpējo spēļu punktu summa vienāda. kas atliek? savstarpējo spēļu vārtu starpība. un šajā brīdī jāsāk atcerēties, ka zaudējuma un uzvaras “izmērs” iegūst izšķirošu nozīmi. attiecīgi, Latvijas U-18 izlasei nodarītā “pārestība” pat elementārā aprēķinā ir taisnīga. ja apskata trīs pretendentus uz divām (2. un 3.) vietām apakšgrupas tabulā – Krievijas, Latvijas, Vācijas U-18 izlases un to savstarpējās spēles (katrai – pa 2), tad kura no izlasēm piedzīvoja lielāko sakāvi? Latvija (1:6 pret Krieviju)… kura no izlasēm uzvarēja ar mazāko vārtu starpību? arī Latvija (5:4 pret Vāciju)… ja rēķinām smalkāk savstarpējo spēļu vārtu starpību: Krievijai +3 (8:5); Vācijai +1 (8:7); Latvijai -4 (6:10). grozies kā gribi…

U-18 pasaules čempionāta B apakšgrupas beigu tabula (pēc visām apakšgrupas spēlēm; pp = pēc pamatlaika):

vieta	izlase	sp.	U	U pp	Z pp	Z	vārtu st.	punkti
1.	Zviedrijas U-18	4	4	0	0	0	20:4	12
2.	Krievijas U-18	4	2	0	0	2	14:7	6
3.	Vācijas U-18	4	2	0	0	2	15:17	6
4.	Latvijas U-18	4	2	0	0	2	11:15	6
5.	Šveices U-18	4	0	0	0	4	6:23	0

*

2. kāpēc nebraucām spēlēt pret Dānijas jauniešiem?

jauniešu čempionāta gaitā, un vēl nezinot B apakšgrupas vietu sadalījumu, no Latvijas U-18 izlases puses tika noķerta tāda frāze, kā “neesam šurp atbraukuši, lai ar Dāniju spēlētu”. šī maģiskā frāze kļuva par “lāča ādu” pirms lāča nomedīšanas. citāta “dziļi” simboliskā jēga skanēja tā, ka Latvija ir atbraukusi cīnīties par kaut ko vairāk, nekā par palikšanu elitē. savukārt frāzes faktiskais saturs slēpās pieņēmumā, ka Dānijas U-18 izlase turpinās savā (A) apakšgrupā zaudēt visiem bez iebildumiem, bet Latvijas U-18 izlasei pietiks punktu, lai tiktu stiprāko sešiniekā, kas nozīmētu, ka Latvijas un Dānijas jauniešu izlašu ceļi vismaz šajā čempionātā nekrustotos…

“bet dzīvē viss ir savādāk”… Latvijas U-18 izlases puiši gan dāņus dabūja, gan “pa mizu” no viņiem un vēl arī ieņēma zemāku vietu par Šveices U-18 izlasi, kas no apakšgrupas bija “izgājusi” bez punktiem vispār. jāpiebilst, ka Latvijas jaunieši bija “paņēmuši līdzi” 3 punktu handikapu. ka neiekļūšana stiprāko sešiniekā ir bijusi nejaušība un statistikas “kļūda”, Latvijas jauniešiem apliecināt neizdevās. toties drīzāk sanāca pretējais – norādīt uz to, ka vieta sešiniekā būtu apstākļu sakritība. “izdzīvošanas grupā” nesanāca neviena uzvara un tikai viens punkts pret to pašu Dāniju, pret kuru Latvijas U-18 izlase nebrauca spēlēt. bet varbūt vajadzēja? skaidrs, ka spēlē pret dāņiem pilnībā pietika ar vienu punktu, lai paliktu elitē. kas arī tika izcīnīts. un čehiem ļoti negribējās savās mājās izkrist no elites. bet ko negribējās Latvijas U-18 izlasei?

“Čempionātā izdarījām visu, kas bija mūsu spēkos, bet vienīgi pret Krieviju nesanāca! Un drusku nepaveicās,” komentē jauniešu izlases uzbrucējs Martins Lavrovs. kas pietrūka pret dāņiem un čehiem? “Pietrūka degsmes acīs visiem; nebija vairs tā atmosfēra, kas bija tad, kad cīnījāmies par ceturtdaļfinālu. Kad netikām tālāk ar 6 punktiem, iekšā visiem likās, ka mēs tā uzvaram un netiekam tālāk, tas nav godīgi, un tad jau nebija tās degsmes vairs.”

U-18 pasaules čempionāta “izdzīvošanas grupas” (Relegation Round) beigu tabula (pēc visām grupas spēlēm; apakšgrupu dalībnieku savstarpējā spēle “nāk līdzi”; pp = pēc pamatlaika):

vieta	izlase	sp.	U	U pp	Z pp	Z	vārtu st.	punkti
7.	Šveices U-18	3	2	0	0	1	8:7	6
8.	Čehijas U-18	3	2	0	0	1	17:12	6
9.	Latvijas U-18	3	1	0	1	1	11:13	4
10.	Dānijas U-18	3	0	1	0	2	9:13	2

*

3. kāpēc rezultatīvākie spēlētāji komandā ir nevis lieliskie 1994. gadi, bet divi vienīgie 1995. gadā dzimušie uzbrucēji?

1994. gads Latvijas hokeja druvās, diezgan pamatoti, ir izslavēts kā labs ražas gads. ne tikai tāpēc, ka šajā gadā ir “ienācies” viens no pēdējo gadu perspektīvākajiem talantiem – Zemgus Girgensons. ir arī citi, mazāk redzami, bet diezgan pieklājīga līmeņa hokejisti, kuriem pasē dzimšanas gada ailītē ir ciparu kombinācija – 1994. tomēr šajā čempionātā, vismaz statistiski, pamatgads (1994.) Latvijas izlases spēlētāju rezultativitātes pirmajās ailītēs neierindojās. Girgensons nebija, un tas ir vienīgais iemesls?

Latvijas U-18 izlases rezultatīvākie spēlētāji pasaules forumā kā reizi bija abi vienīgie 1995. gadā dzimušie uzbrucēji – Georgs Golovkovs un Rihards Bukarts. abiem uzbrukuma jaunākajiem uzbrukuma kadriem pa 5 punktiem un neformāla “apliecība”, kas pamato viņu paņemšanu uz pasaules čempionātu jau šajā sezonā. piebilde: šajā U-18 komplektā bija vēl viens 1995. gadā dzimis hokejists – aizsargs Ģirts Zemītis. protams, kādu punktu – kā esošu, tā nepieskatītu – var norakstīt uz čempionāta statistikas uzskaites nepilnībām, taču… šoreiz vairāk stāsts par to, ka nevis 1994. gadā dzimušie ir vāji, bet par to, ka 1995. gads Latvijā arī ir! protams, vislabāk sekojošā gada varēšanas varēs nokontrolēt pēc gada tajā pašā U-18 pasaules čempionātā elitē. tomēr kontroles “mehānisms” apakšgrupu posmā tiek prognozēts par 75% atšķirīgs; stāsta, ka Latvijas U-18 izlases sāncenši būs vienaudži no ASV (1. vieta šogad), Somija (4. vieta), Krievija (5. vieta) un Čehija (8. vieta).

Latvijas U-18 izlases un tās spēlētāju rekordi U-18 pasaules čempionātos elitē (saskaņā ar iihf.com):

parametrs	2012. PČ	2010. PČ	2007. PČ
INDIVIDUĀLIE
rezultatīvākais	Georgs Golovkovs 3+2 p. (6 sp.)	Artūrs Kuzmenkovs 1+5 p. (6 sp.)	Jānis Straupe 3+1 p. (6 sp.)
	Rihards Bukarts 0+5 p. (6 sp.)		Roberts Bukarts 1+3 p. (6 sp.)
labākais vārtu guv.	Roberts Lipsbergs 4 reizes (6 sp.)	Māris Diļevka 3 reizes (6 sp.)	Jānis Straupe 3 reizes (6 sp.)
rezultat. asistents	Rihards Bukarts 5 piesp. (6 sp.)	Artūrs Kuzmenkovs 5 piesp. (6 sp.)	Roberts Bukarts 3 piesp. (6 sp.)
lab. iemetienos	Teodors Bļugers 55.77%	Dāvis Straupe 55.81%	n/d
rezultat. aizsargs	Edmunds Augstkalns 1+2 p. (6 sp.)	Kristers Freibergs 1+1 p. (5 sp.)	Edgars Apelis 0+1 p. (6 sp.)
		Ņikita Koļesņikovs 1+1 p. (6 sp.)	Kristaps Bužāts 0+1 p. (6 sp.)
		Edgars Siksna 1+1 p. (6 sp.)	Krišs Grundmanis 0+1 p. (6 sp.)
			Alberts Iliško 0+1 p. (6 sp.)
labākais +/-	Edmunds Augstkalns +2 (6 sp.)	Kirils Tambijevs 0 (1 sp.)	Sergejs Daņilovs +1 (5 sp.)
		Krišs Lipsbergs 0 (6 sp.)
sliktākais +/-	Matīss Gelažis -7 (6 sp.)	Kristers Freibergs -10 (5 sp.)	Edgars Lipsbergs -13 (6 sp.)
visvairāk soda min.	Daniels Riekstiņš 29 min. (6 sp.)	Edgars Kļaviņš 14 min. (6 sp.)	Ričards Birziņš 6 min. (6 sp.)
		Artūrs Kuzmenkovs 14 min. (6 sp.)	Edgars Lipsbergs 6 min. (6 sp.)
labākais GAA vārts.	Ivars Punnenovs 3.37	Kristers Gudļevskis 5.13	Nauris Enkuzens 5.45
lab. atv. metienu %	Ivars Punnenovs 89.58%	Kristers Gudļevskis 85.57%	Nauris Enkuzens 88.51%
sp. laiks vārtsargam	Elvis Merzļikins 184:22	Kristers Gudļevskis 339:03	Nauris Enkuzens 297:26
KOMANDAS
lielākais zaudējums	1:6 pret Krieviju (-5)	0:9 pret Krieviju (-9)	1:9 pret Kanādu (-8)
			0:8 pret ASV (-8)
lielākā uzvara	4:2 pret Šveici (+2)	5:4 PM pret Baltkrieviju (+1)	(nav uzvaru)
gūti punkti abos posmos	6+1 punkti (2-0-1-3)	0+2 punkti (0-1-0-5)	0+0 punktu (0-0-0-6)
ieņemtā vieta	9. vieta (paliek elitē)	9. vieta (krīt ārā)	10. vieta (krīt ārā)

*

kādu atzīmi likt?

ja vērtē “sauso atlikumu” 9. vietas izskatā, tad ir skaidrs, kas visa ņemšanās apakšgrupā, ieskaitot abas uzvaras un ļoti pat pieklājīgo spēli pret čempionāta sudraba medaļu laureātiem – zviedriem (1:3) – nav bijusi svarīga. turklāt deklarētais uzdevums – 6. vieta – nav izpildīts. taču, ja vērtē turnīra kopējās kvalitātes, tad sniegums 2012. gada U-18 pasaules čempionātā ir labākais, kas ar Latvijas jauniešu izlasi ir noticis elites čempionātos. protams, paliek kur tiekties… tagad laiks “izteikties” pieaugušo izlasei, bet U-20 un U-18 vienības jau vienbalsīgi ieņēmušas 9. vietu, saglabājot vietu elitē, kas U izlašu gadījumā ir 10 komandu izmērā, nevis 16 – kā pieaugušajiem.

Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada U-18 pasaules čempionātā (pēc visām 6 spēlēm):

	spēlētāji	dz.	sp.	punkti	+/-	SM
	UZBRUCĒJI
1.	Georgs Golovkovs	1995.	6	3+2	-1	2
2.	Rihards Bukarts	1995.	6	0+5	-2	2
3.	Roberts Lipsbergs	1994.	6	4+0	-6	2
4.	Edgars Kulda	1994.	6	3+1	0	0
5.	Teodors Bļugers	1994.	6	2+2	-6	6
6.	Martins Lavrovs	1994.	6	1+2	0	2
7.	Ričards Kondrāts	1994.	6	1+2	-2	2
8.	Ņikita Jevpalovs C	1994.	6	1+2	-6	0
9.	Artūrs Ševčenko	1994.	6	0+3	+1	0
10.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	6	1+0	-4	2
11.	Kārlis Ozoliņš	1994.	6	0+1	0	2
12.	Daniels Riekstiņš	1994.	6	0+0	-1	29
	AIZSARGI
1.	Edmunds Augstkalns	1994.	6	1+2	+2	22
2.	Rūdolfs Kalvītis	1994.	6	1+1	0	4
3.	Patriks Škuratovs	1994.	6	0+1	0	0
4.	Rinalds Rosinskis	1994.	6	0+0	-2	18
5.	Iļja Makarovs	1994.	6	0+0	-3	0
6.	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	6	0+1	-4	8
7.	Ģirts Zemītis	1995.	6	0+0	-4	0
8.	Matīss Gelažis	1994.	6	0+1	-7	0
	VĀRTSARGI	dz.	sp. (laiks)	GAA	atv. %	SM
1.	Ivars Punnenovs	1994.	4 (178:07)	3.37	89.58%	0
2.	Elvis Merzļikins	1994.	4 (184:22)	4.88	88.46%	0
–	Nils Grīnfogels	1994.	0 (0:00)	–	–	0

*

izziņām:

• U-18 pasaules čempionāta statistikas lapa – iihf.com (1. links; 2.links)
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada pasaules čempionātā (pēc visān 6 spēlēm) – iihf.com
• video: Latvijas U-18 pret Čehijas U-18 (2012-04-20) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Dānijas U-18 (2012-04-19) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Vācijas U-18 (2012-04-16) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Zviedrijas U-18 (2012-04-15) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Šveices U-18 (2012-04-13) – strizna.cz
• video: Latvijas U-18 pret Krievijas U-18 (2012-04-12) – strizna.cz
• Roberts Lipsbergs un Krišs Lipsbergs (1993.) ieskaitīti MHL izlasē (Red Stars) dalībai U-20 izlašu IIHF Āzijas Izaicinājuma kausa izcīņā (turnīrs paredzēts Seulā 2012. g. 27. maijā – 1. jūnijā; pretinieki – Dienvidkorejas, Japānas, Ķīnas un Taivānas junioru izlases) – mhl.khl.ru

[Latvijas U-18 izlases puišu foto fiksēts U-18 pasaules čempionātā 2012. gada aprīlī; foto avots: iihf.com.]

Latvijas U-20 izlase: pirms “norakt” vai dziedāt slavas dziesmas

Latvijas junioru izlase sūri un grūti, bet savu galveno uzdevumu paveica – pēc gada Latvijas U-20 izlase atkal varēs cīnīties elites U-20 pasaules čempionātā. Latvijas U-20 izlases sniegums salīdzinājumā ar iespēto elites čempionātos agrāk: rezultāti; līderi; vārtsargi.

kopā Latvijas U-20 izlase ir piedalījusies četros junioru pasaules čempionātos elitē, un labākais Latvijas U-20 izlases sniegums elitē ir 8. vieta 2008./2009. gada sezonā. šosezon ir atkārtots divu citu sezonu rezultāts – 9. vieta, ar to atšķirību, ka citus gadus tas nozīmēja izkrišanu uz 1. divīziju, bet pēc šīs sezonas reglamenta uz 1. divīziju pārceļas tikai 10. (pēdējās) vietas ieņēmēji. vēlreiz piebilde: U-20 pasaules čempionātā elitē startē 10 izlases, atšķirībā no pieaugušajiem, kur ir 16 valstsvienības.

salīdzinot ar citu gadu 9.-ajām vietām, šosezon ir pat bijusi labāka vārtu starpība (-32) nekā piemēram 2009./2010.g. sezonā (-40). tomēr izcīnīto punktu skaits 2011./2012. g. sezonā ir bijis līdz šim mazākais. taču, ja īpaši piemeklē, progresu var atrast atsevišķās spēlēs, piemēram, cīņā pret Zviedrijas junioriem – iepriekš bija 2:10 un 1:10, bet šosezon jau 4:9. tomēr ir arī Krievijas izlase, no kuras Latvijas juniori attālinās – 1:3, 1:4, 0:14…

Latvijas U-20 izlases sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (secība pēc labākā snieguma):

sezona	rezultāti	punkti	vārtu st.	vieta
2008./2009.	vs RUS 1:4; vs SVK 2:7; vs SWE 1:10;
	vs FIN 1:5; vs GER 7:1; vs KAZ 7:1	6	19:28	8. vieta
2005./2006.	vs CZE 1:5; vs SVK 4:7; vs RUS 1:3;
	vs SWE 2:10; vs SUI 2:5; vs NOR 4:0	3	14:30	9. vieta (ārā)
2009./2010.	vs CAN 0:16; vs SVK 3:8; vs USA 1:12;
	vs SUI 5:7; vs CZE 2:10; vs AUT 6:4	3	17:57	9. vieta (ārā)
2011./2012.	vs SWE 4:9; vs SVK 1:3; vs RUS 0:14;
	vs SUI 3:5; vs USA 2:12; vs DEN 2:1 OT	2	12:44	9. vieta

*

toni nosaka 1994.-tie?

Latvijas U-20 izlases 2011./2012. gada sezonas modeļa divi rezultatīvākie spēlētāji ir 1994. gadā dzimušie Ņikita Jevpalovs un Roberts Lipsbergs. rezultativitātes ziņā turpat netālu, bet nozīmības ziņā ļoti vērtīgi bija arī abi pārējie 1994. gadā dzimušie uzbrucēji – Teodors Bļugers (1+2) un Zemgus Girgensons (2+0). Latvijas valstsvienībā bija vēl viens 1994.-ais – vārtsargs Elvis Merzļikins, kuram uznāciens iegadījās tikai vienā spēlē, bet pret vienu no skarbākajiem pretiniekiem (0:14). labā ziņa ir tā, ka visi nosauktie šosezon atbilst U-18 vecumam, kas nozīmē, ka Latvijas junioru izlases iesaukšanas vecumam viņi derēs vēl divas nākamās sezonas. un tas jau būs cits pieredzes uzkrājums.

joprojām Latvijas U-20 izlases rezultativitātes rekordisti elitē ir Roberts Bukarts un Roberts Jekimovs, kuri katrs izcīnījuši pa 7 punktiem. raženākais vārtu guvējs ar 6 precīziem trāpījumiem ir Roberts Bukarts.

Latvijas U-20 izlases rezultatīvākie spēlētāji U-20 pasaules čempionātos elitē (4 punkti un vairāk):

	spēlētājs	sezona	spēlētāja U vec.	spēles	punkti
1.	Roberts Bukarts	2009./2010.	U-20	6	6+1
2.	Roberts Jekimovs	2008./2009.	U-20	6	4+3
3.	Roberts Bukarts	2008./2009.	U-19	6	4+2
4.	Mārtiņš Karsums	2005./2006.	U-20	6	3+3
5.-8.	Ronalds Cinks	2008./2009.	U-19	6	2+3
	Jānis Ozoliņš	2008./2009.	U-20	6	2+3
	Jānis Straupe	2008./2009.	U-20	6	2+3
	Ņikita Jevpalovs	2011./2012.	U-18	6	2+3
9.	Ronalds Cinks	2009./2010.	U-20	6	0+5
10.-12.	Jurijs Kļujevskis	2005./2006.	U-20	6	2+2
	Ronalds Ķēniņš	2009./2010.	U-19	6	2+2
	Raimonds Vilkoits	2009./2010.	U-20	6	2+2

*

visu četru elites junioru čempionātu gaitā ir bijuši tikai 10 spēlētāji, kas ir pratuši uzturēt savu lietderības koeficientu plusos. turklāt katram no viņiem tas ir izdevies tikai vienu reizi, lai arī daži elitē uzspēlēja vairāk par vienu reizi. joprojām no 2008./2009. g. čempionāta nepārspēts “stāv” Ronalda Cinka rekords “+3”. šosezon pasaules čempionātā elitē neviens Latvijas U-20 izlases dalībnieks, saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, nav pabeidzis turnīru ar pozitīvu lietderības koeficientu.

Latvijas U-20 izlases spēlētāji ar labāko lietderības koeficientu U-20 pasaules čempionātos elitē (visi, kam +):

	ampl.	spēlētājs	sezona	spēlētāja U vec.	spēles	+/-
1.	U	Ronalds Cinks	2008./2009.	U-19	6	+3
2.-5.	U	Mārtiņš Skuška	2005./2006.	U-18	6	+2
	U	Roberts Bukarts	2008./2009.	U-19	6	+2
	U	Artjoms Ogorodņikovs	2008./2009.	U-20	6	+2
	A	Jānis Šmits	2008./2009.	U-19	6	+2
6.-10.	U	Edžus Kārkliņš	2005./2006.	U-20	6	+1
	A	Kristaps Sotnieks	2005./2006.	U-19	6	+1
	U	Lauris Bajaruns	2008./2009.	U-20	6	+1
	A	Krišs Grundmanis	2008./2009.	U-20	6	+1
	A	Alberts Iliško	2008./2009.	U-19	6	+1

*

atkal slikti vārtsargi?

ar Latvijas U-20 izlasei vēl nav bijis tāds elites junioru čempionāts, kurā neiegadītos kāds divciparu zaudējums. pirmajā reizē (2005./2006.) vainīgi bija zviedri (2:10), otrajā (2008./2009.) – atkal zviedri (1:10). trešajā čempionātā (2009./2010.) jau bija 3 vainīgie – Kanāda (0:16), ASV (1:12), Čehija (2:10). šosezon iegadījās “tikai” divi divciparnieki – Krievija (0:14) un ASV (2:12).

katru reizi vārtu “birumu” reizēs nepacietīgākie vērtētāji vainīgos mēdz meklēt vārtsargu personā. arī šīs čempionāts nebija izņēmums. tomēr der atcerēties, ka vārtsargs jau ir “pēdējā instance”, kad ir pārvarēti laukuma spēlētāju pretestības, ja tāda bijusi, bastioni. uz kopējā četru čempionātu fona aktuālā “pirmā numura” Kristera Gudļevska statistika pēc atvairīto metienu procenta ir otrā labākā līdzšinējā Latvijas vārtsargu vēsturē elites junioru čempionātos. tiesa, Uģa Avotiņa sniegums 2005./2006. gada sezonā ir apsteigts ļoti nedaudz. joprojām Latvijas U-20 izlases vārtsargu favorīts ir Nauris Enkuzens ar it kā neko īpašu (90,27% un GAA 4.33), kas Latvijas junioru gadījumā tomēr, izrādās, ir īpaši.

Latvijas U-20 izlases visu vārtsargu sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (vārtsargu dati ir salīdzināmi daļēji dēļ atšķirīgā spēļu laika un pretiniekiem):

	vārtsargs	sezona	vārts. U vec.	sp. laiks	atv. %	GAA
1.	Nauris Enkuzens	2008./2009.	U-20	346:18	90.27%	4.33
2.	Kristers Gudļevskis	2011./2012.	U-20	279:41	86.52%	5.15
3.	Uģis Avotiņš	2005./2006.	U-20	333:57	86.14%	5.03
4.	Rihards Cimermanis	2011./2012.	U-19	19:04	82.76%	15.73
5.	Jānis Kalniņš	2009./2010.	U-19	272:21	82.57%	9.25
6.	Raimonds Ermičs	2008./2009.	U-19	13:42	82.35%	13.14
7.	Kristaps Stiģis	2005./2006.	U-19	26:03	81.82%	4.61
8.	Elvis Merzļikins	2011./2012.	U-18	60:00	72.00%	14.00
9.	Raimonds Ermičs	2009./2010.	U-20	87:39	68.75%	10.27

*

P.S.

Latvijas U-20 spēlētāju statistika 2011./2012. gada U-20 pasaules čempionātā elitē (pēc komandas visām 6 spēlēm):

ampl.	spēlētājs	dz.	spēles	punkti	+/-	SM
	UZBRUCĒJI
U	Ņikita Jevpalovs	1994.	6	2+3	0	4
U	Roberts Lipsbergs	1994.	6	2+1	-3	2
U	Kristiāns Pelšs	1992.	5	1+2	-7	8
U	Teodors Bļugers	1994.	6	1+2	-5	2
U	Toms Andersons	1993.	6	2+0	-3	4
U	Zemgus Girgensons	1994.	6	2+0	-6	6
U	Vitālijs Hvorostiņins	1992.	6	1+1	-2	0
U	Juris Ziemiņš	1993.	6	1+1	-2	0
U	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	6	0+2	-8	2
U	Dāvis Straupe	1992.	6	0+1	-7	2
U	Māris Diļevka	1992.	6	0+0	-8	2
U	Edgars Kļaviņš	1993.	6	0+0	-10	2
	AIZSARGI
A	Krists Kalniņš	1992.	6	0+1	0	14
A	Kristers Freibergs	1992.	6	0+0	-2	0
A	Artūrs Salija	1992.	6	0+2	-4	4
A	Edgars Siksna	1993.	6	0+1	-4	0
A	Pauls Zvirbulis	1993.	6	0+1	-4	0
A	Krišs Lipsbergs	1993.	6	0+1	-6	0
A	Kristaps Nīmanis	1993.	6	0+1	-7	6
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	6	0+2	-9	2
	VĀRTSARGI	dz.	spēles	sp.laiks	atv. %	GAA
V	Kristers Gudļevskis	1992.	5	279:41	86.52%	5.15
V	Rihards Cimermanis	1993.	1	19:04	82.76%	15.73
V	Elvis Merzļikins	1994.	1	60:00	72.00%	14.00

* Latvijas U-20 izlases statistika 2011./2012. – iihf.com

P.P.S. no šī pasaules čempionāta visvairāk ir jāprot paņemt pieredzi – kā treneriem, tā spēlētājiem. nav vieži tādas reizes, bet 2012./2013. gada čempionātam Ufā pēc saviem gadiem būs “pieejami” 14 hokejisti, kas ēduši elites junioru pasaules čempionāta maizi.

[foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Zviedrijas U-20 izlasi 2011. gada 26. decembrī (pēc Latvijas laika – 27. decembrī). foto avots: lhf.lv.]

TUVPLĀNĀ: Krišs Grundmanis

Kriša Grundmaņa hokeja biogrāfijā, neskatoties uz salīdzinoši jaunajiem gadiem (dz. 1989.) ir daudz ierakstu un plašs “darba lauks” Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas, Kanādas, ASV un tagad arī Lielbritānijas līgās. aizsarga Kriša Grundmaņa kontā ir viens no plašākajiem “U” pasaules čempionātu “apmeklējumiem” – viņš Latvijas krāsas ir pārstāvējis četros U-20 pasaules čempionātos un trijos U-18 pasaules čempionātos.

“Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!” teic Krišs Grundmanis, kurš  pēc diezgan traumatiskām sezonām ar pilnu krūti ir atpakaļ spēlē un 2010./2011. g. sezonu aizvada Lielbritānijā. pašreiz Sheffield Steeldogs vienībā EPIHL līgā. par britu hokeju Krišs Grundmanis: “Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.”

Krišs Grundmanis savās atbildēs stāsta par savām gaitām Krievijas hokeja klubos un Krievijas pavalstniecības nepieņemšanu, par spēlēšanu dažādās Ziemeļamerikas līgās un to līmeni, par Baltkrievijas ekstralīgu, par hokeju Lielbritānijā un britu līgu līmeni.

izziņai: Krišs Grundmanis

• dzimis 1989. gada 13. februārī
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 195 cm; 90 kg
• 2010./2011. g. sezonā Sheffield Steeldogs sastāvā EPIHL (English Premier Ice Hockey League; Lielbritānijas 2.-ā stiprākajā) līgā un Hull Stingrays EIHL (Elite Ice Hockey League; Lielbritānijas stiprākajā) līgā
• iepriekšējās sezonas: Dinamo Juniors; HS Rīga/Prizma-Hanza; Rīga 2000; Dayton Bombers (ECHL; ASV); Youngstown Steelhounds (CHL; ASV); Green Bay Gamblers (USHL; ASV); Toronto St. Michael’s Majors (OHL; Kanāda); CSKA-2 (Maskava; Krievijas 1. līga); Dinamo Rīga 88
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2006., 2009. gados PČ elitē un 2007., 2008. gados – 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gada PČ elitē un 2005., 2006. gados – 1. divīzijā
• pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (Dinamo Rīga 88)
• CHL drafts: 2006. gads; kopējais Nr. 30.; Toronto St. Michael’s Majors (OHL)

JAUTĀJUMI / ATBILDES 

jautājums: kaut arī ne tuvu neesi hokeja veterāns, taču esi uzspējis uzspēlēt Krievijā, Kanādā, ASV, tagad – Lielbritānijā. kā nokļuvi savā pirmajā ārzemju komandā? kāpēc izvēlējies jau 15 gadu vecumā doties prom uz Krieviju?

Krišs Grundmanis: Spēlējot vēl Latvijā, jauniešu līgā, mans tā brīža treneris sapazīstināja mani ar aģentu, kura darbības lauks bija tieši Krievija. Tā nu 2004./2005. gada sezonas sākumā devos uz pārbaudēm Krievijā. Sākumā braucu uz Maskavas Dinamo jauniešu komandu, un pēc pāris dienu treniņiem man tika piedāvāts palikt komandā, bet ar nosacījumu. ja ņemu dubultpilsonību. Protams, par Krievijas pilsonību pat nedomāju. Aģents tad piedāvāja braukt uz CSKA jauniešu komandu, un jau nākamajā dienā biju tur. Izgāju 2 nedēļu treniņnometni ar CSKA jauniešu komandu, pēc nometnes man tika piedāvāts trenēties ar CSKA-2, kurā tobrīd trenējās Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda. Īsi pirms došanās mājās, lai atjaunotu vīzu, komandas vadība piedāvāja līgumu, kuram piekritu.

jautājums: kas ir tas ieguvums un pieredze, ko vari izcelt, pēc 2004./2005. g. sezonas Krievijas 1. līgā Maskavas CSKA-2 ierindā?

Ieguvu ļoti daudz, sanāca uzspēlēt pirmoreiz pret pieaugušajiem un Krievijas labākajiem junioriem. Jāatzīmē, ka tas bija gads, kad NHL bija pārtraukums [lokauts] un daudzi spēlētāji pārcēlās uz Krieviju, un tas nozīmēja, ka daudziem spēlētājiem neatradās vieta pirmajā komanda, bet par cik viņiem bija spēkā līgums, tad nācās spēlēt CSKA-2. Tādējādi kā ieguvums jāatzīmē, ka sanāca uzspēlēt kopā ar vairākiem šī brīža KHL spēlētajiem. Protams, arī pieredzei nāca par labu pāris treniņi pie pirmās komandas, vēl jo vairāk, ka treneris ir tāds speciālists kā Vjačeslavs Bikovs.

jautājums: kāpēc nepaliki ilgāk Krievijā, bet pārcēlies uz Rīga 2000 komandu, kas cīnījās Baltkrievijas un Latvijas atklātajos čempionātos?

Ņemot vērā pat to, ka komandas treneri man piedāvāja komandā atgriezties, CSKA-2 nepaliku, jo klubam nomainījās vadība un jaunā vadība atteicās nodrošināt iebraucējiem internātu un ēdināšanu; vienīgais leģionārs, kas spēlēja CSKA-2, bija Artūrs Kulda, bet Artūram nācās pašam īrēt dzīvokli Maskavā. Manai ģimenei tādu finansiālo iespēju nebija, tādēļ zināju, ka CSKA nepalikšu. Tuvojoties sezonai, man tika piedāvāts braukt uz treniņnometni Slovākijā ar Rīga 2000 komandu, kuru tobrīd vadīja Juliuss Šuplers. Dienu pēc atgriešanās no nometnes saņēmu piedāvājumu no Kriļja Sovetov otrās komandas. Tajā pašā dienā bija jātiekas ar Rīga 2000 komandas tā brīža īpašnieku Viesturu Koziola kungu. Rīga 2000 man izteica piedāvājumu, no kura man nācās atteikties. Zināju, ka spēlēt tikšu vairāk Krievijā un nauda man nebija svarīgākais. Tā nu devos uz Kriļja Sovetov-2, pievienojos viņiem 2 dienas pirms treniņnometnes beigām, nedēļu iejutos komandā, un tad jau bija jānospēlē pirmssezonas pārbaudes turnīrs. Pēc turnīra Kriļja Sovetov vadība piedāvāja man parakstīt 4 gadu līgumu, bet mans aģents par mani vēlējās vairāk naudas un tikai 2 gadu līgumu. Tā nu darījums neizdevās, un biju spiests braukt mājās un iet pie Šuplera kunga atvainoties, un lūgt, lai dod man otru iespēju atgriezties komandā. Ar tādu pavērsienu arī mani un aģenta ceļi šķīrās.

jautājums: kāds bija Krievijas 1. līgas (3.-ās stiprākās) līmenis, salīdzinot ar Latvijas čempionātu un Baltkrievijas ekstralīgu?

Domāju, ka savā ziņā var vilkt paralēles ar MHL, jo tās ir tās pašas otrās komandas, bet tajā paša laikā jāatceras, ka katrā fārmklubā bija arī pa maiņai ar [Krievijas] Superlīgas pieredzi un arī bija komandas, kurās spēlēja tikai pieaugušie. Tā kā domāju, ka līmenis bija soli augstāks par MHL.

jautājums: kā bija spēlēt Rīga 2000 ierindā pieaugušo čempionātos 16 gadu vecumā?

Godīgi sakot, pat īsti neatceros, man tas spēles laiks bija dikti ierobežots un lielas nozīmes spēlētājs arī komandā nebiju. “Atsitu numuru”; jā – jauns, jā – perspektīvs, bet, vai ieguvu daudz kā spēlētājs, nezinu. Tomēr man liekas, ka man labāk būtu bijis spēlēt Krievijā un tiešām spēlēt, nevis 4 minūtes spēles laika un būt jaunam un perspektīvam. Bet savādāk Rīga 2000 viss bija kārtībā, laba komanda ar daudz labiem spēlētājiem.

jautājums: 2006. gadā Tevi un Kasparu Daugaviņu CHL (Canadian Hockey League) draftā “norezervēja” OHL klubs Toronto St. Michael’s Majors, kurā arī aizvadīji 2006./2007. g. sezonu. kā vērtē šo sezonu savā karjerā? vai pēc “pieaugušo sezonas” nebija kļuvis vieglāk spēlēt “junioros”?

Vieglāk? Ha-ha, nu nezinu gan, kā jau teicu, 4. maiņā spēlējot, pieaugušo hokeju īsti tā arī izbaudīt nesanāk, ja izej laukumā labi, ja pāris reizes pa periodu. Bet runājot par gadu OHL, vienmēr esmu bijis paškritisks un uzskatu, ka manas labākās sezonas vēl ir priekšā!!! Pieredzes ziņā noteikti viena no vērtīgākajām sezonām manā mūžā. Noteikti kļūda bija nepalikt vismaz vēl vienu sezonu.

jautājums: 2007./2008. gada sezona Tev sanāca raibāka – uzspēlēji ASV spēcīgākās junioru līgas USHL vienībā Green Bay Gamblers, kā arī pieaugušo komandās CHL (Central Hockey League) un ECHL (East Coast Hockey League). kāpēc devies prom no Kanādas “junoriem”?

Sanāca tā, ka pa cik netiku izvēlēts NHL draftā, mans jaunais aģents man ieteica mēģināt tikt ECHL līgā un tikt draftētam no turienes, kaut gan reāli varēju palikt arī OHL. Bet, protams, paklausīju aģentu un devos uz treniņnometni ECHL [komandā] Johnstown Chiefs. Komanda skaitījās zem uzreiz divām AHL komandām – Lake Erie Monsters un Providence Bruins; izturējis pēdējās atskaitīšanas pirms sezonas, jau gatavojos pirmajai spēlei kad saņēmu, ka man jāatnāk uz halli. Kur man tika paziņots, ka Providence Bruins sūta lejā vēl vienu aizsargu un ka man jādodas prom. Bet labi, ka komandas treneris pats man sameklēja iespēju, kur spēlēt tālāk; tā nokļuvu Green Bay Gamblers (USHL). Nospēlēju tur 2 mēnešus un braucu palīgā [Latvijas] U-20 izlasei pasaules čempionātā Rīgā. Treneris teica, ka nav pretenziju, ka braucu. Bet pēc ierašanās Rīgā man treneris Maticins teica, ka [Latvijas Hokeja] federācija esot saņēmusi vēstuli, ka uz čempionātu nebūšu. Izrādījās, ka [Green Bay Gamblers ] trenerim pretenziju nebija, bet kluba vadībai gan. Tad nu, kad atgriezos ASV, 3 spēles neģērbos pat uz spēlēm. Mazliet nopsihoju, prasīju, lai mani aizmaina citur. Un tikmēr man aģents bija atradis variantu CHL, nospēlēju 3 spēles tur un bija piedāvājums no Dayton Bombers; protams, nedomājot atgriezos ECHL, aizvadīju diezgan veiksmīgas spēles tur, bet diemžēl pirms izslēgšanas spēlēm salauzu pirkstu.

jautājums: kā vērtē CHL (Central Hockey League) un ECHL līgu līmeni, salīdzinot ar citām līgām pirms un pēc tam? ar ko tās atšķirās no Baltkrievijas vai Lielbritānijas hokeja?

Par CHL man ir grūti spriest, biju tur tikai 3 spēles un visas bija pret to pašu komandu. ECHL ir diezgan augsts līmenis, daudz jauno hokejistu, visi sitās par to, lai tiktu solīti tuvāk AHL, NHL. Baltkrievijas čempionāts ir loti labs čempionāts, bet nav tik ātrs un agresīvs kā hokejs, kas tiek spēlēts otrpus okeānam. Anglijas līga ir ļoti interesanta līga, hokejs ir Ziemeļamerikas, katrā komandā ir spēlētāji ar NHL pieredzēm, daudzi, kas spēlējuši AHL un ECHL, viss turās uz kanādiešiem. Katrā komandā ir 12 leģionāri. Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.

jautājums: kāpēc nepaliki Ziemeļamerikā, vecums Tev taču vēl atļautu kādu laiku vēl spēlēt ASV vai Kanādas junioru līgās?

Neatgriezos [Ziemeļamerikā] traumu dēļ, bija doma atgriezties junioros un arī aģents solīja visu nokārtot, bet pirms 2008./2009. g. sezonas bija piedāvājums no ECHL līgas, kuram piekritu. Parakstīju līgumu un aktīvi gatavojos doties pāri okeānam, bet nedēļu pirms izlidošanas vienā no treniņiem salauzu plaukstas locītavu. Nācās aizmirst par lidošanu uz ASV un 9 nedēļas dziedēt traumu. Atgriezos hokejā tik neilgi pirms pasaules junioru čempionāta.

jautājums: pēc Ziemeļamerikas nonāci Latvijas hokeja “ārēs”. sākumā Rīga 2000, Prizmā, bet pēc tam Dinamo Juniors sastāvā. kā vērtē savu atgriešanos Latvijā? kā bija pēc Ziemeļamerikas sezonām pieņemt Baltkrievijas un Latvijas līgu laukumos notiekošo? kas bija mainījies Tavā hokeja uztverē?

Atgriezties Latvijā nācās piespiedu kārtā, tieši pieminētās traumas dēļ. Bet esmu pateicīgs, ka bija tāda iespēja. Atgriezties bija ļoti grūti, bija smagi atsākt spēlēšanu, jo biju izlaidis vairāk kā pussezonu. Sākumā nospēlēju 2 spēles Prizmas sastāvā, jo U-20 izlases vadība gribēja pārliecināties, ka būšu gatavs [U-20 pasaules] čempionātam. Pirmās oficiālās sezonas spēles aizvadīju tieši Otavā. Pēc atgriešanās mājās pievienojos Rīga 2000. Hokejs Baltkrievijā ir laba līmeņa, bet, salīdzinot ar Ziemeļameriku, tam ir lēnāks temps un tajā netiek piekopts tik daudz spēka hokejs. Hokeja uztverē īpaši nekas mainījies nebija. Vairāk gan bija grūtības salikt visu pa plauktiņiem, jo nebiju spēlējis ilgāku laiku.

jautājums: 2008./2009. gada sezonā Rīga 2000 ierindā Tev fiksētas 16 spēles sezonas otrajā pusē. kur spēlēji, ko darīji sezonas pirmajā pusē?

Visu pirmo sezonas pusi biju spiests staigāt ar ģipsi un dziedēt traumu. Slidot centos pēc iespējas vairāk, bet tomēr tas nav tas pats, kas slidot ikdienā ar komandu. Godīgi sakot, labi ka izdevās nospēlēt 16 [spēles], jo mocījos ar ļoti lielām sāpēm. Kā izrādījās sezonas beigās, tad biju lauzis locītavu vēlreiz, un vasarā nācās veikt operāciju.

jautājums: arī 2009./2010. g. sezona Latvijā/Baltkrievijā Tev reģistrēta nepilnīgi – 10 spēles Dinamo “junioros” decembrī un janvārī. kāda bija Tava pārējā sezona pirms un pēc?

Sezonas sākumā biju aizbraucis uz ASV, mazliet sanāca patrenēties tur, bet divus mēnešus sanāca nodzīvoties pie mana aģenta Ņujorkā un pie Artūra Irbes Vašingtonā. Aģents teica, lai trenējos un gatavojos uz vietas un komanda man tiks atrasta; bija vairāki varianti, bet visas sarunas apstājās pēc tā, ka komandas uzzināja, ka man nav gatavas darba vīzas. Komandas nebija ieinteresētas ņemt spēlētāju un tad vēl mēnesi kārtot atļaujas, lai varu spēlēt. Tad nu arī mans pacietības mērs bija pilns un atgriezos mājās, un pievienojos Dinamo Junioram, bet īsti neizdevās, kā cerēju. Aizvadījis pirmās 4 spēles, mačā pret Junost, izpildot spēka paņēmienu, traumēju plecu un biju spiests izlaist 7 nedēļas. Pēc atgriešanās treneru uzticību neizjutu, tad jau, domājot par nākamo gadu, sezonas beigās izlēmu braukt trenēties uz Zviedriju.

jautājums: šosezon esi nokļuvis vienā no pēdējā laika “jaunatradumiem” Latvijas hokejistu vidū – Lielbritānijā, kur divās stiprākajās līgās (EIHL un EPIHL) vien fiksēti 8 Latvijas hokejisti. kā nonāci līdz spēlēšanai šajā valstī? kāpēc tieši Lielbritānija?

Divās sezonās, ko aizvadīju Latvijā, aizvadīju tikai 26 spēles un pat tās nesanāca aizvadīt pēc kārtas, bija daudz traumu. Ir daudz kas jāatgūst. Atgūt var tikai tikai daudz spēlējot. Zināju, ka Lielbritānijā līmenis nav tik zems, kā daudzi domā, gluži pretēji. Tādēļ, kad parādījās variants, uzreiz piekritu. Domāju, ka esmu uz pareizā ceļa, spēlēt tieku daudz, trenējos daudz un atgūstu pārliecību. Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!

jautājums: šo sezonu iesāki Hull Stingrays vienībā britu stiprākajā līgā EIHL, bet sezonas gaitā pārcēlies uz Sheffield Steeldogs otrajā stiprākajā – EPIHL. kāpēc notika kluba maiņa?

Hull-ā tiku parakstīts kā aizsargs, no kura tika gaidīts rezultatīvs sniegums. Spēlēt tiku daudz un rādiju diezgan pieklājīgu sniegumu. Momenti bija, bet ar vārtu gūšanu negāja. Vēlāk radās situācija, ka trenera viens no draugiem meklēja, kur spēlēt, un bija no kāda jātiek vaļā. Tad nu kārts krita uz mani. Protams, tur tam visam bija arī savas aizkulises, kuras labāk neizpaust. Pirmajā brīdī, protams, biju sarūgtināts, bet uzreiz bija vairāki piedāvājumi. Negribēju ilgi domāt un zaudēt spēļu skaitu, un Steeldogs piedāvājums bija pieņemams, tādēļ pārcēlies uz šejieni. Šobrīd savu izvēli nenožēloju, spēlēju ļoti lielas minūtes un iegūstu pārliecību. Trenējos pat 2 reizes dienā gan pie savas komandas, gan pie Ervīna Muštukova pārstēvētās Steelers vienības.

[piebilde: Sheffield Steelers = EIHL komanda.]

jautājums: vai ir būstiska līmeņa atšķirība starp EIHL un EPIHL? kā Tu vērtē abu šo līgu līmeni, salīdzinot, piemēram, ar Baltkrievijas ekstralīgu vai Latvijas Virslīgu?

Elite [EIHL] ir augstāks līmenis par Baltkrievijas čempionātu, daudzi man var nepiekrist, bet tas ir mans personīgais viedoklis. EPIHL, cik stāsta, ar katru gadu paliek labāka un labāka, līmenis ir pieklājīgs. Latvijas čempionātu neesmu redzējis un arī nevēlos spriest par to, ko neesmu redzējis, bet EPIHL līmenis šobrīd nav tālu no Baltkrievijas, pat tuvu tam, bet tomēr vēl soli atpaliek.

jautājums: Sheffield Steeldogs ierindā ir Latvijas hokejistu “partija”. kopā ar Tevi kluba sastāvā fiksēti vēl 3 Latvijas hokejisti Edgars Bebris (1991.), Jānis Ozoliņš (1989.), Kristaps Pete (1985.). vai Jūs hokeja laukumā saprotaties labāk nekā ar britiem? arī ārpus “darba” turieties vairāk kopā?

Jā, dzīvoju kopā ar Jāni un Edgaru. Turamies kopā un arī laukumā saprotamies tīri labi, bet vispār arī briti labi saprot hokeju un problēmas ar savstarpējo sapratni nav. Kristaps gan mūsu komandu šobrīd ir pametis, un īsti nezinu par viņa karjeras turpmākajām gaitām.

jautājums: Latvijas Hokeja federācijas web lapā esi minēts starp Latvijas hokejistiem, “kuri pārgājuši citu valstu jurisdikcijā ar nelimitētajām pārejas kartēm”. ko tas nozīmē Tev kā hokejistam un Tavai karjerai? ko tas maina?

Godīgi sakot, pat nezinu, ko tas īsti nozīmē. Drošvien jau to, ka mana pārejas karte ir Anglijas federācijā, un par pāreju naudu nopelnīs viņi nevis LHF. Mēs visi Hull-ā tādu parakstījām, un īpaši neiedziļinājos tādā jautājumā. Būšu vajadzīgs citur, gan jau par mani samaksās. Personīgi vairāk koncentrējos uz to, lai būtu labāks hokejists, nevis kuras federācijas sarakstos figurēju.

jautājums: līdz šim Lielbritānija nav ierindojusies starp hokeja lielvalstīm, vien izņēmums – panākumi tālajā  1936. gadā. kā pats vērtē Lielbritānijas hokeja saimniecību? kādas ir tās stiprās puses, trūkumi? kāda ir spēļu apmeklētība?

Šeit daudz kas ir ieviests no Ziemeļamerikas, uz hokeju cilvēki nāk, halles ir pietiekami un hokejs attīstās. Ne velti te ir 2 pieklājīgas līgas un cilvēki uz spēlēm nāk. Acīmredzot, kaut kas te notiek pareizā virzienā. Runājot par Anglijas izlasi, pat nezinu, spēlētāju te labu netrūkst, laikam jau ir taisnība ka A grupā tikt ir grūtāk, kā tajā noturēties. Atliek tik novēlēt viņiem veiksmi un kādu dienu iziet uz augšu “pie lielajiem zēniem”. Ha-ha.

jautājums: Tavā biogrāfijā minēts kupls pasaules čempionātu skaits Latvijas “U” izlašu formā – trīs U-18 čempionāti, četri U-20 pasaules čempionāti. esi palīdzējis abām “U” izlasēm izsisties no 1. divīzijas uz eliti. vai neesi domājis par iespējām uzspēlēt Latvijas “lielajā” izlasē? Tavuprāt, cik tālu esi no Latvijas izlases?

Jā, visas “U” izlases atceros ar pozitīvākajām atmiņām. Tas bija laiks, kad cīnījāmies plecu pie pleca, par valsts godu un savu karogu. Man bija tas gods spēlēt ar lieliskiem spēlētājiem un pret pat pasaules labākajiem junioriem. Vienmēr atcerēšos to laika ar smaidu. Par lielo izlasi runājot, protams, ka vēlēšanās ir liela uzvilkt Latvijas izlases kreklu kādā no pasaules čempionātiem vai Olimpiskajās spēlēs, bet šobrīd ir vēl daudz, ko pierādīt, un tik tagad sāku sajust to spēli, kuru varu rādīt. Šogad no izlases esmu tālu; domāju, ka vieglāk ir atrast tuksnesī bezmaksas alu. Ha-ha. Bet nākamgad vai kaut kad tuvākajā nākotnē, domāju, ka, ja veselība ļaus, tad būšu gatavs sevi pieteikt kā spēcīga kandidatūra, bet tādēļ ikdienā jāstrādā un jāturpina progresēt.

jautājums: kādi ir Tavi plāni par hokejista gaitām tuvākajos gados? esi iecerējis turpināt Lielbritānijas līgās vai arī pamainīt savu “darbavietu” uz citu valsti Rietum- vai Austrumeiropā?

Protams, meklēšu labākus variantus, vissvarīgākais man ir – būt vietā, kur var attīstīties. Noteikti cerēšu uz kādu labu piedāvājumu; ja tas būs tepat Lielbritānijā, tad labi, ja citur, tad arī labi. Lielbritānijā vairāk par 2 sezonām gan negribētos spēlēt. Tomēr jāmērķē ir augstāk.

lai veicas!

[pirmie divi attēli fiksēti U-20 pasaules čempionātā, kurš norisinājās 2008. g. decembrī – 2009. g. janvārī; foto avots: iihf.com. trešā foto avots: hullstingrays.com.]

lasāmvielai & izziņām:

• Kriša Grundmaņa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com (neprecīzi; piemēram, pie Dinamo Juniors 2011-02-01 minēta “lieka” statistika play off-ā, kur Baltkrievijā komanda nepiedalījās, bet komandas Latvijas play off-ā nepiedalījās Grundmanis), eurohockey.net (nepilnīgi; beidzas ar 2008./2009. g. sezonu), r-hockey.ru (nepilnīgi un neprecīzi; piemēram, Rīga 2000 apzīmēta vienkārši kā HK Rīga), hockeydb.com (Ziemeļamerika un EIHL), hockeyfights.com (“kauju” uzskaite)
• Kriša Grundmaņa statistikas uzskaites konkrētajās līgās – eliteleague.co.uk (EIHL), lhf.lv, pointstreak.com (Baltkrievijas ekstralīgā – Dinamo Juniors sastāvā, Rīga 2000 sastāvā daļēji), echl.com (ECHL), pointstreak.com (CHL), pointstreak.com (USHL), ontariohockeyleague.com (OHL)
• Sheffield Steeldogs spēlētāju aktuālā statistika – ntlworld.com (tiek atjaunināta ar laika nobīdi), sheffieldsteeldogs.co.uk
• Sheffield Steeldogs mājaslapa – sheffieldsteeldogs.co.uk
• EPIHL lappuse – eiha.co.uk
• Kriša Grundmaņa intervija (2007./2008. g. sezonā; neprecīzi norādīts dzimšanas datums – 31. februāris) – sporto.lv

kur pazuda Dinamo Juniors?

2009./2010. g. sezona bija izrādījusies pirmā un vienīgā Dinamo Juniors komandas pastāvēšanas vēsturē. savā vienīgajā sezonā “juniori” tīri “ciešami” nostartēja Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgas play off-ā izcīnīja Latvijas čempionu titulu. pēc tam, nocacīti sakot, Dinamo Juniors transformējās par MHL vienību HK Rīga. nosacīti tāpēc, ka vairāk “pēc formas” – kā Dinamo jauniešu komanda. “pēc satura” – no Dinamo Juniors 46 spēlētājiem, kas uzspēlēja Dinamo Juniors krāsās oficiālajās Baltkrievijas ekstralīgas un/vai Latvijas Virslīgas spēlēs, 12 hokejisti bija nokļuvuši HK Rīga sastāvā. ieskaitot divus puišus, kas jau sezonas gaitā bija pametuši “juniorus” (Toms Broks un Vladislavs Dobreņkijs), kā arī ieskaitot Ronaldu Cinku, kurš tagad ir pametis HK Rīga sastāvu un Dinamo sistēmu.

kopumā pērnsezonas Dinamo Juniors sastāvā spēlējušie 19 hokejisti ir palikuši Dinamo sistēmā. kā jau minēts – 11 puiši “loka kājas” par HK Rīga, 7 vīri dažādā “biežumā” spēlē Rīgas Dinamo sastāvā KHL laukumos, bet vēl 1 (Sergejs Naumovs) turpina būt Dinamo sistēmas vārtsargu treneris. vēl par nosacīti Dinamo sistēmā palikušu varētu būt saucams Koba Jass, kurš 2010./2011. g. sezonā cīnās Liepājas Metalurga rindās. starp citu, viņam šosezon fiksēta arī spēle Latvijas Virslīgas vienības SMScredit.lv sastāvā.

lielākā Dinamo Juniors hokejistu “partija” ārpus Dinamo sistēmas ir nonākusi Latvijas Virslīgas “dzīslās” – 8 hokejisti, neskaitot jau minēto K.Jasu, 2010./2011. g. sezonu ir uzsākuši Virslīgas dažādās vienībās. pa diviem “junioriem” ir nonākuši DHK Latgale, HS Rīga / Prizma, Ozolnieki / Monarch, Zemgale / JLSS sastāvos. jādomā, ka, ja ne visi, tad daļa šo hokejistu sezonas sākumu uztver kā “iesildīšanos” un cer sezonas gaitā pārcelties uz jaudīgākām līgām. taču pastāv iespēja, ka Latvijas Virslīgas komandām būs “jāuzņem” hokejisti, kuriem CV ailītē pie šīs sezonas stāv jautājuma zīme.

savukārt, 11 hokejisti no pērnā Dinamo Juniors ir “atraduši laimi un pielietojumu” klubos ārpus Latvijas. “sadalījumā” diezgan uzskatāmi atspoguļojas Latvijas hokejistu “trimdas vietu” popularitāte un jaunatklājumi 2010./2011. g. sezonā. 4 “juniori” sezonu uzsākuši Lielbritānijas hokeja līgās. starp citu, Ervīns Muštukovs ir pat pamanījies kļūt par britu stiprākās līgas (EIHL) septembra labāko spēlētāju.

3 hokejisti no Dinamo Juniors sastāva sezonu uzsākuši Ziemeļamerikā – Ralfs Freibergs, Kristiāns Pelšs un Edgars Ribakovs. tiesa, raugoties no Latvijas hokeja perspektīvām, Ribakova gaitas ir mazāk interesantas, jo viņš pārstāv Lietuvas krāsas.

divi “juniori” ir noturējušies Somijas klubu sastāvos – Armands Bērziņš un Roberts Jekimovs. tiesa, jāpebilst, ka Jekimovs jau 2009./2010. g. sezonas gaitā nometinājās sava esošā kluba sastāvā. savukārt Dinamo Juniors kapteinim Jānim Straupem sanāca uzsākt sezonu HeKi komandas sastāvā Somijas 2. stipākās līgas (Mestis) sastāvā, bet neizdevās noturēties. pa vienam Dinamo Juniors hokejistam ir nonākuši Zviedrijā un Kazahstānā.

bet ir vēl virkne Dinamo Juniors puišu, par kuru turpmākām gaitām skaidrības nav. daži no viņiem cenšas sevi uzturēt formā, trenējoties kopā ar amatieru komandām vai individuāli. atliek viņiem vien novēlēt, lai tuvāk sezonas vidum arī viņiem ir darbs pēc iespējas tuvāk vēlmēm.

Dinamo Juniors spēlētāji, kas aizvadījuši kaut vienu spēli komandas oficiālajās spēlēs Baltkrievijas ekstralīgā un/vai Latvijas Virslīgas play off + vārtsargi, kas bijuši pieteikti sastāvā, bet nav spēlējuši (ieskaitot spēlētājus, kas pametuši komandu arī 2009./2010. g. sezonas gaitā; iespējams, nav fiksēti visi atjauninājumi):

	spēlētājs (dz.g.)	klubs 2010./2011.g. (uz 2010-10-29)
	VĀRTSARGI
V	Toms Broks (1991.)	HK Rīga (MHL)
V	Nauris Enkuzens (1989.)	?
V	Jānis Mētra (1991.)	HS Rīga / Prizma (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
V	Ervīns Muštukovs (1984.)	Sheffield Steelers (EIHL = Lielbritānijas 1.)
V	Sergejs Naumovs (1969.)	Rīgas Dinamo vārtsargu treneris
V	Nikolajs Žurkovs (1990.)	?
	AIZSARGI
A	Edgars Apelis (1989.)	DHK Latgale (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
A	Ričards Birziņš (1989.)	Beibaris (Atirau; Kazahstānas 1.)
A	Jānis Bullītis (1990.)	?
A	Oskars Cibuļskis (1988.)	Rīgas Dinamo (KHL)
A	Ralfs Freibergs (1991.)	Texas Tornado (NAHL)
A	Mārtiņš Gipters (1989.)*	Ozolnieki / Monarch (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
A	Krišs Grundmanis (1989.)	Hull Stingrays (EIHL = Lielbritānijas 1.)
A	Mārtiņš Jakovļevs (1991.)	HK Rīga (MHL)
A	Gvido Kauss (1990.)	?
A	Krišs Kupčus (1990.)	Zemgale/JLSS (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
A	Aldis Pizāns (1989.)	Ozolnieki / Monarch (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
A	Mārtiņš Porejs (1991.)	HK Rīga (MHL)
A	Jēkabs Rēdlihs (1982.)	Rīgas Dinamo (KHL)
A	Krišjānis Rēdlihs (1981.)	Rīgas Dinamo (KHL)
A	Kristaps Sotnieks (1987.)	Rīgas Dinamo (KHL)
A	Ēriks Ševčenko (1991.)	HK Rīga (MHL)
	UZBRUCĒJI
U	Edgars Bebris (1991.)	Sheffield Steeldogs (EPIHL = Lielbritānijas 2.)
U	Armands Bērziņš (1983.)	HPK (SM liiga = Somijas 1.)
U	Māris Bičevskis (1991.)	HK Rīga (MHL)
U	Elvijs Biezais (1991.)	HK Rīga (MHL)
U	Vladimirs Borovkovs (1990.)	DHK Latgale (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
U	Roberts Bukarts (1990.)	Rīgas Dinamo (KHL)
U	Ronalds Cinks (1990.)	?
U	Vladislavs Dobreņkijs (1991.)	HK Rīga (MHL)
U	Andris Džeriņš (1988.)	Rīgas Dinamo (KHL)
U	Toms Hartmanis (1987.)	Newcastle Vipers (EIHL = Lielbritānijas 1.)
U	Miks Indrašis (1990.)	HK Rīga (MHL)
U	Koba Jass (1990.)	Liepājas Metalurgs (BAČ ekstralīga = Baltkr. 1.)
U	Roberts Jekimovs (1989.)	Jokipojat (Mestis = Somijas 2.)
U	Miks Lipsbergs (1991.)	HK Rīga (MHL)
U	Gints Meija (1987.)	Rīgas Dinamo (KHL)
U	Kristiāns Pelšs (1992.)	Edmonton Oil Kings (WHL; Kanāda juniori)
U	Aldis Popens (1990.)	?
U	Edgars Ribakovs (1991.)	Austin Bruins (NAHL)
U	Jānis Straupe (1989.)	?
U	Toms Tiļļa (1990.)	Sollentuna HC (2. divīzija = Zviedrijas 4.)
U	Juris Upītis (1991.)	HK Rīga (MHL)
U	Henrijs Uzraugs (1990.)	Zemgale/JLSS (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
U	Raimonds Vilkoits (1990.)	HK Rīga (MHL)
U	Mārcis Zembergs (1988.)	HS Rīga / Prizma (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
	* Mārtiņš Gipters Ozolnieki / Monarch sastāvā fiksēts kā uzbrucējs.

izziņām:

• LHF statistikas lapa – statistika.lhf.lv
• Dinamo Juniors statistika Baltkrievijas ekstralīgā: tepat
• Dinamo Juniors statistika Latvijas Virslīgas play off: tepat

[attēlā Dinamo Juniors puiši pēc spēles pret Liepājas Metalurgs uzvarējuši Latvijas Virslīgas play off-ā un ieguvuši Latvijas čempiona titulu; Liepājā, 2010. gada 5. aprīlī. foto avots: dinamoriga.eu.]

drafti, drafti, drafti… KHL, NHL, CHL

2010. gada NHL drafts Latvijas spēlētājiem „nepagāja” garām, ar kopējo 181. numuru Edmonton Oilers draftēja Kristiānu Pelšu (dz. 1992.), kuru 2009./2010. g. sezonā varēja saskatīt Dinamo fārmkluba Dinamo Juniors krāsās un kuru Rīgas Dinamo ar kopējo 175. numuru draftēja 2010. gada KHL draftā.

protams, var diskutēt plašā amplitūdā – no „kāda jēga Latvijas hokejistiem no NHL drafta” līdz tam, ka ir draftēts tikai viens Latvijas hokejists, salīdzinot, piemēram, ar 2002. un 1992. gadu, kuros draftēti pa 3 Latvijas hokejistiem. tomēr NHL drafts sniedz zināmu „interešu apliecību” un cerību, jo 57,7% (15 no 26) draftēto Latvijas hokejistu ir spēruši kāju NHL laukumos, bet tikai 16,7% (3 no 18) no NHL-ā uzspēlējušajiem Latvijas hokejistiem nebija „noskatīti” NHL draftā. kā redzams, nominēšana NHL draftā negarantē spēlēšanu NHL klubā, taču „šādus-tādus” NHL klubu vērtējumus apliecina. jā, un vēl atgādinājums – 4 gadus NHL drafts bija “izticis” bez Latvijas hokejistiem. iepriekšējā “laimīgā reize” bija 2006. gadā, kad NHL draftā “aizskrēja” Kaspara Daugaviņa un Artūra Kuldas vārdi. pēc tam 4 gadi un 3 NHL drafti (2007., 2008., 2009.) bija bez Latvijas pārstāvjiem.

NHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		NHL klubs
2010.	181.	Kristiāns Pelšs	1992.		Edmonton Oilers
2006.	91.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Ottawa Senators
2006.	200.	Artūrs Kulda	1988.		Atlanta Thrashers
2005.	91.	Oskars Bārtulis	1987.		Philadelphia Flyers
2004.	64.	Mārtiņš Karsums	1986.		Boston Bruins
2003.	255.	Raimonds Daniličs	1985.		Tampa Bay Lightning
2003.	268.	Lauris Dārziņš	1985.		Nashville Predators
2002.	119.	Jēkabs Rēdlihs	1982.		Columbus Blue Jackets
2002.	154.	Krišjānis Rēdlihs	1981.		New Jersey Devils
2002.	155.	Armands Bērziņš	1983.		Minnesota Wild
2001.	269.	Juris Štāls	1982.		New York Rangers
2000.	63.	Agris Saviels	1982.		Colorado Avalanche
2000.	234.	Jānis Sprukts	1982.		Florida Panthers
1999.	127.	Kaspars Astašenko	1975.		Tampa Bay Lightning
1999.	264.	Georgijs Pujacs	1981.		Boston Bruins
1998.	230.	Kārlis Skrastiņš	1974.		Nashville Predators
1997.	207.	Aleksandrs Andrejevs	1979.		Phoenix Coyotes
1993.	60.	Aleksandrs Kerčs	1967.		Edmonton Oilers
1993.	228.	Harijs Vītoliņš**	1968.		Winnipeg Jets
1992.	55.	Sergejs Žoltoks	1972.		Boston Bruins
1992.	136.	Grigorijs Panteļejevs	1972.		Boston Bruins
1992.	243.	Viktors Ignatjevs	1970.		San Jose Sharks
1991.	30.	Sandis Ozoliņš	1972.		San Jose Sharks
1989.	196.	Artūrs Irbe	1967.		Minnesota North Stars
1989.	238.	Helmuts Balderis	1952.		Minnesota North Stars
1988.	188.	Harijs Vītoliņš**	1968.		Montreal Canadiens
1975.	160.	Viktors Hatuļevs	1955.		Philadelphia Flyers
					–
* boldēti tie spēlētāji, kas ir spēlējuši NHL. Bez drafta NHL ir spēlējuši 3 Latvijas hokejisti: Raitis Ivanāns (dz. 1979.); Pēteris Skudra (dz. 1973.); Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.).
** Harijs Vītoliņš ir ticis draftēts divreiz. 1988. gadā viņu draftēja Montreal Canadiens, bet vēlāk klubs atteicās no savām tiesībām. Otrreiz H.Vītoliņu 1993. gadā draftēja Vinipegas klubs.
–

pēc NHL „sejas un līdzības” tiek veidots KHL drafts, kurš noticies jau divus gadus. pirmajā KHL draftā 2009. gadā aizgāja 5 Latvijas hokejisti, no kuriem vienu „paņēma” Ņižņijnovgorodas Torpedo, bet 4-us – Rīgas Dinamo, kas šim nolūkam izlietoja visas četras „iespējas”. savukārt, jau 2010. gada KHL draftā Rīgas Dinamo izvēlējās 6 spēlētājus, no kuriem 4 bija Latvijas „piederībā”, bet divi „importa” – Viktors Rasks (Victor Rask; dz. 1993.; Zviedrija) un Niklass Luseniuss (Niclas Lucenius; dz. 1989.; Somija).

KHL ir saņēmis virkni dažādas pamatotības pārmetumu par bezjēdzību, pakaļdarināšanos NHL-am, „seguma” trūkumu, nepietiekamu izlūkošanu utml. kā nereti gadās, daudzi pārmetumi ir pamatoti vairāk, citi – mazāk. atsevišķās epizodēs KHL drafts un tā dalībnieki pārsteidz ar savu „neapdomību”… piemēram, 2010. gadā trīs  izvēles nācās anulēt, jo neatbilda drafta nosacījumiem – klubi bija izvēlējušies spēlētājus ar spēkā esošiem NHL profesionālajiem līgumiem. šo „attiekto” spēlētāju skaitā arī Džons Tavaress (John Tavares).

KHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		KHL klubs
2010.	37.	Edijs Rinke – Leitāns**	1991.		Dinamo (Rīga)
2010.	59.	Edgars Lipsbergs	1989.		Dinamo (Rīga)
2010.	147.	Kristers Gudļevskis	1992.		Dinamo (Rīga)
2010.	175.	Kristiāns Pelšs	1992.		Dinamo (Rīga)
2010.	183.	Artjoms Dašutins	1993.		OHK Dinamo (Maskava)
2009.	13.	Roberts Bukarts	1990.		Dinamo (Rīga)
2009.	26.	Roberts Jekimovs	1989.		Dinamo (Rīga)
2009.	35.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Torpedo (Ņižņijnovgoroda)
2009.	59.	Ainars Podziņš***	1992.		Dinamo (Rīga)
2009.	82.	Andris Džeriņš	1988.		Dinamo (Rīga)
					–
* boldēti tie spēlētāji, kas jau ir spēlējuši KHL.
** Edijs Rinke – Leitāns – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Vācijas un Latvijas.
*** Ainars Podziņš – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Krievijas un Latvijas.

*

Rīgas Dinamo izvēlētie hokejisti 2010. gada KHL draftā:

kopējais nr.	hokejists	dz.g.
37.	Edijs Rinke – Leitāns	1991.
59.	Edgars Lipsbergs	1989.
89.	Victor Rask	1993.
122.	Niclas Lucenius	1989.
147.	Kristers Gudļevskis	1992.
175.	Kristiāns Pelšs	1992.
* 2010. gada KHL draftā Rīgas Dinamo aizmainīja uz SKA savas 1. kārtas drafta tiesības, kā rezultātā 1. kārtā nepiedalījās

*

tikko (29./30. jūnijā) norisinājās arī 2010. gada CHL (Canadian Hockey League) drafts, kurā tika „aizrunāti” trīs Latvijas hokejisti – Kristiāns Pelšs, Vitālijs Hvorostiņins, Ričards Bērziņš (visi 1992. g. dzimuši), kas ir salīdzinoši laba “raža” vienam gadam. protams, varam atcerēties 2006. gadu, kad CHL draftā „aizskrēja” pat 5 Latvijas hokejisti. taču var par „mērauklu” paņemt arī pērno (2009.) CHL draftu, kad tika „aizņemts” tikai viens Latvijas hokejists – Edijs Leitāns – Rinke.

atgādinājumam: CHL ir Kanādas junioru līgu jumta organizācija, kas vieno triju līgu – OHL (Ontario Hockey League), QMJHL (Quebec Major Junior Hockey League) and WHL (Western Hockey League) – klubus. pašreiz CHL „apakšlīgu” sastāvā kopā ir 60 klubu. katru gadu norisinās CHL Import Draft, kurā visu trīs „savu” līgu klubi draftē ārzemju (ne Kanādas un/vai ASV) jaunos spēlētājus. CHL līgu klubos drīkst spēlēt ne vairāk kā 2 ārzemnieki, attiecīgi CHL draftā ir tikai 2 kārtas. piemēram, 2010. gada CHL draftā bija iespēja izvēlēt 120 jaunos hokejistus. taču, tā kā pastāv ārzemju spēlētāju ierobežojums un CHL līgu klubos nereti jau ir aizņemtas 1 vai 2 leģionāru vietas, tad klubi regulāri atsakās no 2. kārtas drafta iespējas un pat no draftēšanas 1. kārtā.

1997. – 2010. gados CHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		CHL klubs un līga
2010.	19.	Kristiāns Pelšs	1992.		Edmonton Oil Kings (WHL)
2010.	30.	Vitālijs Hvorostiņins	1992.		Val-d’Or Foreurs (QMJHL)
2010.	58.	Ričards Bērziņš	1992.		Owen Sound Attack (OHL)
2009.	51.	Edijs Rinke – Leitāns**	1991.		Sudbury Wolves (OHL)
2008.	56.	Edgars Uļeščenko	1990.		Calgary Hitmen (WHL)
2008.	68.	Roberts Bukarts	1990.		Victoriaville Tigre (QMJHL)
2007.	26.	Andris Džeriņš	1988.		Kingston Frontenacs (OHL)
2006.	3.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Toronto St. Michael’s Majors (OHL)
2006	30.	Krišs Grundmanis	1989.		Toronto St. Michael’s Majors (OHL)
2006.	45.	Artūrs Ozoliņš	1988.		Guelph Storm (OHL)
2006.	48.	Artūrs Kulda	1988.		Peterborough Petes (OHL)
2006.	64.	Kaspars Saulietis	1987.		Kelowna Rockets (WHL)
2004.	27.	Oskars Bārtulis	1987.		Moncton Wildcats (QMJHL)
2004.	55.	Lauris Dārziņš	1985.		Kelowna Rockets (WHL)
2003.	34.	Mārtiņš Karsums	1986.		Moncton Wildcats (QMJHL)
2003.	57.	Ervīns Muštukovs	1984.		Drummondville Voltigeurs (QMJHL)
2001.	23.	Juris Štāls	1982.		Sarnia Sting (OHL)
2001.	32.	Armands Bērziņš	1983.		Shawinigan Cataractes (QMJHL)
2001.	59.	Jānis Sprukts	1982.		Acadie-Bathurst Titans (QMJHL)
1999.	1.	Agris Saviels	1982.		Owen Sound Platers (OHL)***
1997.	46.	Andrejs Korhovs	1980.		Calgary Hitmen (WHL)
1997.	56.	Aleksandrs Andrejevs	1979.		Prince George Cougars (WHL)
					–
* boldā spēlētāji, kas tikuši līdz spēlēšanai NHL.
** Edijs Rinke – Leitāns – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Vācijas un Latvijas.
*** kopš 2000. gada kluba nosaukums mainīts uz Owen Sounds Attack.
**** 2005., 2002., 2000., 1998. gadu CHL draftā Latvijas hokejisti netika draftēti. sarakstā nav iekļauti Latvijas hokejistu drafti līdz 1996. gadam, ieskaitot (piemēram, Arvīds Reķis).

*

P.S. Viktors Hatuļevs.

1975. gadā Latvijā – tā laika Rīgas Dinamo sastāvā – spēlējošais uzbrucējs Viktors Hatuļevs (dz. 1955.) bija pirmais Latvijas un visas PSRS hokejists, kuru draftējis NHL klubs. diemžēl “dzelzs priekškars”, kas šķīra “plaukstošo sociālismu” no “pūstošā kapitālisma”, neļāva iespēju Hatuļevam pamēģināt savus spēkus hokeja „Mekā” – NHL. arī šaipus okeānam Hatuļeva karjera un dzīve piedzīvoja skarbus mirkļus. diskvalifikācija uz mūžu par sitienu tiesnesim, kurš mēģinājis neitralizēt Viktora Hatuļeva kautiņu ar citu hokejistu. diskvalifikācija „uz mūžu” gan izbeidzās pēc pusgada, taču pēc tam Hatuļevu padzina no kluba (hokeja) tik un tā. tad vēl dažādas kriminālas nebūšanas… un gala beigās – 1994. gada 7. oktobrī atrasts uz ielas miris…

lasāmviela vēl:

• NHL draftēto saraksti – nhl.com
• 2010. gada KHL draftā izvēlēto spēlētāju saraksts – khl.ru
• 2010. gada NHL draftā izvēlas Kristiānu Pelšu – sportacentrs.com
• 2010. gada KHL drafta norises shēma (nav ņemtas vērā vēlāk notikušās apmaiņas) – khl.ru
• par Rīgas Dinamo 2010. gada drafta izvēli – dinamoriga.eu
• NHL draftētie Latvijas spēlētāji – eliteprospects.com
• hokeja apskatnieks Juris Miņins par draftiem – sportacentrs.com
• par 2010. gada CHL draftu – sportacentrs.com
• hokeja apskatnieks Armands Puče par KHL draftu – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• anulētās 2010. gada KHL drafta 3 izvēles – khl.ru
• par Kristiāna Pelša draftēšanu KHL, NHL un CHL draftos – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• CHL draftēto spēlētāju saraksti (sākot no 2004.) – chl.ca
• CHL draftēto spēlētāju saraksti (2000. – 2005.) – mckeenshockey.rivals.com
• CHL draftēto spēlētāju saraksti (1992. – 2008.; nepilnīgi) – members.shaw.ca
• Latvijas hokejisti NHL (novecojusi info, t.sk. nav iekļauts Arturs Kulda) – diena.lv
• par Viktoru Hatuļevu – hockeydraftcentral.com, ppm.powerplaymanager.com (vai tas pats raksts tvnet.lv)
• par 2009. gadā KHL draftētajiem Latvijas spēlētājiem un skautu „piedāvājumu” 2010. gada KHL draftam: lasīt tepat

[attēlā Kristiāns Pelšs aizstāv Dinamo Juniors krāsas cīņā pret Minskas Junost 2009. gada 10. septembrī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo Juniors – Latvijas čempions

Latvijas play off finālsērijas piektajā spēlē šodien, 5. aprīlī Liepājā Dinamo Juniors pātrauca sēriju, uzvarot Liepājas Metalurgs komandu ar 3:2 (OT) spēlē un 4-1 sērijā. lai arī ar Dinamo sistēmu aizmugurē, Dinamo Juniors komandai labs sasniegums savas pastāvēšanas pirmajā sezonā.

spēlē nemaz tik vienkārši “negāja”, taču Dinamo Juniors mācēja atspēlēties no 0:2 uz 2:2. pirmos vārtus guva Gints Meija, kurš šodienas spēlē spīdēja ar savu aktivitāti, nopelnot vairākumus savai komandai un arī 1+1 punktus. “izlīdzinošos” vārtus spēles 60. minūtē, kad “juniori” nomainīja vārtsargu Nauri Enkuzenu pret sesto laukuma sapēlētāju, guva komandas kapteinis Jānis Straupe. savukārt pagarinājumā, kuru “juniori” iesāka ar maksimālu spiedienu uzbrukumā, ar liepājnieka slidas palīdzību guva Juris Upītis.

pēdējā laikā ar pieaugošu aktualitāti tiek cilāts tēma un apgalvojumi, ka īsti netiekot redzēti tie jaunie spēlētāji (dz. 1991. vai jaunāki), kas nākamsezon varētu tikt pieteikti kā Dinamo sastāva papildinājums – papildu spēlētājs, saskaņā ar KHL reglamentu. zināma daļa taisnības par to, ka šādu spēlētāju ir maz, ir. bet tomēr šādas runas ir nedaudz pārspīlētas. iespējams, tieši Juris Upītis un Ēriks Ševčenko ir tie spēlētāji, uz kuriem būs īpaši “jāskatās” starpsezonu parbaudes spēlēs.

P.S. šodien Baltkrievijas Republikas hokeja federācija pieņēmusi lēmumu par to, ka nākamajā (2010./2011.) sezonā Baltkrievijas atklātajā čempionātā (BAČ) startēs, tāpat kā iepriekšējā sezonā, 14 komandas. BAČ-ā turpinās piedalīties arī Latvijas klubi – Liepājas Metalurgs un Dinamo Juniors.

Latvijas play off finālsērijas beigu tabula (pēc 2010-04-05 spēles):

klubs	1. spēle	2. spēle	3. spēle	4. spēle	5. spēle	sērijā
Liepājas Metalurgs	3:4	0:3				1-4
Dinamo Juniors			1:4	3:2 PM	2:3 OT

rezultatīvākie Dinamo Juniors spēlētāji Latvijas play off visās 9 spēlēs:

1. Andris Džeriņš 5+6 punkti (9 spēlēs)
2. Juris Upītis 5+3 punkti (9 spēlēs)
3. Oskars Cibuļskis 4+4 punkti (7 spēlēs)
4. Mārcis Zembergs 3+5 punkti (9 spēlēs)
5. Roberts Bukarts 3+4 punkti (7 spēlēs)
6. Gints Meija 1+5 punkti (5 spēlēs)
7. Raimonds Vilkoits 2+2 punkti (9 spēlēs)
8. Miks Indrašis 1+3 punkti (8 spēlēs)

Dinamo Juniors spēlētāju sastāvs un “cipari” pēc visām 9 Latvijas play off spēlēm (pēc 2010-04-05):

ampluā	Nr.	Spēlētājs (dz.g.)	spēles	punkti	piebildes
V	59	Nauris Enkuzens (1989.)	7	0+1	Enkuzens sargāja 2., 3., 5., 6., 7., 8., 9. spēlē; „otrais numurs” 4. spēlē. vidēji spēlē 2.39 ripas.
V	33	Jānis Mētra* (1991.)	0	–	Mētra bija “otrais numurs” 1. spēlē.
V	34	Ervīns Muštukovs (1984.)	1	0	Muštukovs sargāja 4. spēlē; „otrais numurs” 3., 5., 6., 7., 8., 9. spēlē. vidēji spēlē 3.95 ripas.
V	85	Nikolajs Žurkovs (1990.)	1	0	Žurkovs sargāja 1. spēlē; “otrais numurs” 2. spēlē. vidēji spēlē 2.00 ripas.
A	3	Edgars Apelis (1989.)	3	0+2
A	43	Ričards Birziņš (1989.)	8	1+2
A	44	Oskars Cibuļskis (1988.)	7	4+4
A	5	Mārtiņš Gipters (1989.)	9	0+1
A	88	Mārtiņš Jakovļevs (1991.)	5	0
A	4	Gvido Kauss (1990.)	9	0+2
A	77	Mārtiņš Porejs (1991.)	4	0
A	14	Jēkabs Rēdlihs (1982.)	5	1+1
A	20	Krišjānis Rēdlihs (1981.)**	5	1+0
A	11	Kristaps Sotnieks (1987.)	5	1+2
A	6	Ēriks Ševčenko (1991.)	8	1+1
U	83	Armands Bērziņš (1983.)	2	0+3
U	96	Māris Bičevskis (1991.)	9	2+0
U	98	Elvijs Biezais (1991.)	9	1+2
U	81	Vladimirs Borovkovs (1990.)	3	0+1
U	21	Roberts Bukarts (1990.)	7	3+4
U	23	Ronalds Cinks (1990.)	4	1+2
U	12	Andris Džeriņš (1988.)	9	5+6	A.Džeriņš atzīts par 2010. gada Latvijas izslēgšanas spēļu vērtīgāko spēlētāju.
U	22	Toms Hartmanis (1987.)	7	0+2
U	10	Miks Indrašis (1990.)	8	1+3
U	25	Koba Jass (1990.)	8	0+1
U	87	Gints Meija (1987.)	5	1+5
U	26	Kristiāns Pelšs (1992.)	1	0+1
U	7	Jānis Straupe (1989.)	9	2+1
U	95	Juris Upītis (1991.)	9	5+3
U	32	Raimonds Vilkoits (1990.)	9	2+2
U	9	Mārcis Zembergs (1988.)	9	3+5
	avots: lhf.lv spēļu fiksācijas.* vienīgais spēlētājs, kas nebija pieteikts uz dalību komandā Latvijas play off pusfinālā jau 3. februārī (lasīt lhf.lv), ir rezerves vārtsargs Jānis Mētra.** Krišjānis Rēdlihs Dinamo Juniors sastāvā spēlē ar sev neierasto Nr.20, jo Nr.9. „junioros” ir aizņemts (ar to spēlē Mārcis Zembergs).

bija pieteikti Dinamo Juniors sastāvā Latvijas play off spēlēm, bet nespēlēja (neskaitot vārtsargu Jāni Mētru; saraksts izsijāts no lhf.lv):

• aizsargs Jānis Bullītis (dz. 1990.; Nr.2.)
• aizsargs Oļegs Sorokins (dz. 1974.; Nr.28.)
• aizsargs Krišs Grundmanis (dz. 1989.; Nr.8.)
• aizsargs Guntis Galviņš (dz. 1986.; Nr.13.)
• uzbrucējs Ģirts Ankipāns (dz. 1975.; Nr.75.)
• uzbrucējs Mārtiņš Cipulis (dz. 1980.; Nr.71.)
• uzbrucējs Mārtiņš Karsums (dz. 1986.; Nr.17.)
• uzbrucējs Miks Lipsbergs (dz. 1991.; Nr.40.)
• uzbrucējs Miķelis Rēdlihs (dz. 1984.; Nr.19.)
• uzbrucējs Jānis Sprukts (dz. 1982.; Nr.90.)

info par 2010-04-05 spēli: Dinamo Juniors vs. Liepājas Metalurgs:

• spēles foto – dinamoriga.eu, sportacentrs.com, diena.lv (1. galerija; 2. galerija), icebox.lv, parsportu.lv
• spēles fiksācija – lhf.lv
• spēles un finālsērijas rezumējums – lhf.lv
• spēles video – sportacentrs.com

par 2010. gada Latvijas play off:

• Dinamo Juniors sastāvs (un spēlētāju statistika dziļāk) – lhf.lv
• Dinamo Juniors komandai veltīta mājaslapas sadaļa – dinamoriga.eu

[attēlā Dinamo Juniors kapteinis Jānis Straupe cīņas epizodē pret Liepājas Metalurgs vīriem 2010. gada 5. aprīlī; foto avots: dinamoriga.eu.]

„jaunākie” beidz ar uzvaru; „vidējie” – Dinamo Juniors sāk Latvijas pusfinālu

dalību MHL kvalifikācijas turnīrā ar uzvaru pār MHK Spartak vakar (2010-03-22) ir noslēgusi Dinamo jaunās paaudzes komanda SK Rīga. Leonīda Tambijeva trenētā komanda ar 5:2 uzvarēja Maskavas Spartak jauniešu komandu un pabeidza dalību turnīrā ar 4. vietu A grupas 6 komandu konkurencē.

SK Rīga starts turnīrā jāvērtē kā veiksmīgs, neskatoties uz dažnedažādu ekspertu „pravietojumiem”: 3 uzvaras; 2 zaudējumi. ieņemtā 4. vieta A grupā nedod iespēju piedalīties kvalifikācijas turnīra pusfinālā, kurā cīnās abu grupu divas punktu ziņā stiprākās vienības. no A grupas play off-ā aiziet Kriļja Stoļici, kurus rīdzinieki pieveica ar 4:3 papildlaikā, un Podoļskas Vitjaz.

MHL kvalifikācijas turnīra B grupā 5 komandu konkurencē pārliecinošāko sniegumu uzrādīja Habarovskas Amurskije Tigri un Ņižņijnovgorodas Čaika. abi nosauktie klubi turpina cīņu turnīra pusfinālā.

Dinamo jauniešu komandas spēļu rezultāti MHL kvalifikācijas turnīra A grupā:

2010-03-16	Vitjaz (Podoļska)	SK Rīga (Rīga)	3:0
2010-03-17	Gazovik-2 (Tjumeņa)	SK Rīga (Rīga)	2:3 PM
2010-03-19	SK Rīga (Rīga)	Maskavas izlase	2:3 PM
2010-03-20	Kriļja Stoļici (Maskava)	SK Rīga (Rīga)	3:4 OT
2010-03-22	SK Rīga (Rīga)	MHK Spartak (Maskava)	5:2

MHL kvalifikācijas turnīra A grupas beigu tabula (pēc 2010-03-22 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	vārtu starpība				punkti
1.	Kriļja Stoļici (Maskava)	5	22-18				10
2.	Vitjaz (Podoļska)	5	18-19				10
3.	Gazovik-2 (Tjumeņa)	5	23-17				8
4.	SK Rīga (Rīga)	5	14-13				8
5.	MHK Spartak (Maskava)	5	16-16				7
6.	Maskavas izlase	5	10-20				2

MHL kvalifikācijas turnīra B grupas beigu tabula (pēc 2010-03-22 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	vārtu starpība				punkti
1.	Amurskije Tigri (Habarovska)	4	21-10				10
2.	Čaika (Ņižņijnovhoroda)	4	11-10				9
3.	Feniks (Voskresenska)	4	9-5				7
4.	Oļimpija (Kirovo-Čepecka)	4	11-17				4
5.	Kapitan (Stupino)	4	8-18				0

MHL kvalifikācijas turnīra pusfinālu pāri (pusfināli paredzēti 24. martā):

• Kriļja Stoļici vs. Čaika
• Amurskije Tigri vs. Vitjaz

precizēta SK Rīga sastāvs un spēlētāju rezultativitāte MHL kvalifikācijas turnīrā (pēc 5 spēlēm; no r-hockey.ru jeb hockey.penza.net; tabulas datos iespējamas neprecizitātes):

ampluā		Nr.	vārds	dz. gads	spēles turnīrā	punkti turnīrā	Soda minūtes	klubs 2009./2010. g. sezonā
V		1	Kristers Gudļevskis*	1992.	4	0	2	Ozolnieki / Juniors; HK Ogre
V		20	Nikolajs Žurkovs	1990.	–	–	–	Dinamo Juniors; Ozolnieki / Juniors
V		30	Jānis Auziņš	1991.	1	0	0	SK Rīga / Profs-18
A		2	Pauls Zvirbulis	1993.	5	0	2	SK Rīga / Profs-18
A		4	Ņikita Koļesņikovs	1992.	4	0	20	SK Rīga / Profs-18
A		5	Artūrs Salija	1992.	4	0	10	SK Rīga / Profs-18
A		7	Ēriks Ševčenko	1991.	5	1+3	4	Dinamo Juniors
A		8	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	5	0+1	4	Dinamo Juniors; Ozolnieki / Juniors
A		12	Kristaps Nīmanis	1993.	4	0+2	6	SK Rīga / Profs-18
A		15	Gustavs Celms	1993.	4	0	4	SK Rīga / Profs-18
A		21	Krišs Lipsbergs	1993.	4	0+1	2	SK Rīga / Profs-18
A		27	Rolands Gritāns	1991.	4	0	2	Laconia Leafs (AYHL)
U		9	Dāvis Straupe	1992.	5	3+1	0	SK Rīga / Profs-18
U		10	Juris Ziemiņš	1993.	4	1+0	2	SK Rīga / Profs-18
U		11	Raimonds Upenieks	1992.	5	0+3	6	SK Rīga / Profs-18
U		13	Artjoms Dašutins	1993.	4	1+0	4	SK Rīga / Profs-18
U		14	Kirils Tambijevs	1992.	5	0+1	2	SK Rīga / Profs-18
U		16	Elvijs Biezais	1991.	5	2+2	6	Dinamo Juniors; Ozolnieki / Juniors
U		17	Miks Lipsbergs	1991.	5	1+1	2	Dinamo Juniors; Ozolnieki / Juniors
U		18	Artūrs Birstiņš	1993.	4	0	2	SK Rīga / Profs-18
U		19	Rustams Begovs	1993.	5	0	4	SK Rīga / Profs-18
U		22	Andris Siksnis	1993.	5	0+1	0	SK Rīga / Profs-18
U		24	Rinalds Rautenšilds	1993.	4	0	0	SK Rīga / Profs-18
U		25	Māris Bičevskis	1991.	5	0	0	Dinamo Juniors; Ozolnieki / Juniors
U		26	Kristiāns Pelšs	1992.	5	5+2	22	Dinamo Juniors
	* MHL kvalifikācijas turnīra uzskaitēs kā SK Rīga vārtsargs fiksēts Uldis Čalpa (1991.; SK Rīga/Profs-18), bet reāli viņa formā spēlēja Kristers Gudļevskis. iespējamas nesakritības arī laukuma spēlētāju oficiālajā un faktiskajā dalībā un statistikā.pirms MHL kvalifikācijas turnīra sportaavize.lv publicētajā Dinamo jauniešu komandas sarakstā (raksta autors: Jānis Matulis) ir atšķirības no turnīrā fiksētā: nav fiksēti vārtsargi Nikolajs Žurkovs un Uldis Čalpa, bet ir minēts vārtsargs Kristers Gudļevskis (dz. 1992.; sezonā – HK Ogre, Ozolnieki / Juniors). jāpiebilst, ka turnīra pirmās spēles fotogrāfijās (sk: boeboda.ru) ir fiksēts vārtsargs, kura formai uz muguras ir Čalpas uzvārds un numurs. bauma un fotofiksācija norāda, ka Čalpas formā spēlējis Gudļevskis. sportaavize.lv sarakstā nav fiksēti arī aizsargs Mārtiņš Jakovļevs un uzbrucējs Māris Bičevskis; taču arī turnīra pirmās spēles fotoattēlos ir fiksēti spēlētāji krekliņos ar šiem uzvārdiem un numuriem; sk.: boeboda.ru. taču sportaavize.lv sarakstā ir iekļauti aizsargs Jānis Lazdāns (dz. 1992.; sezonā – SK Rīga / Profs-18) un uzbrucējs Lauris Rancevs (dz. 1993.; sezonā – SK Rīga / Profs-18), kuru dalību turnīrā vismaz pagaidām neapstiprina turnīra norisei veltītā vietne r-hockey.ru jeb hockey.penza.net (kurā gan arī iepriekš bijušas neprecizitātes).

savukārt, Dinamo Juniors šodien (2010-03-23) uzsāk pusfināla sēriju pret Latvijas atklātā čempionāta (LAČ) regulārās daļas uzvarētāju Ozolnieki / Monarch, kurš ceturtdaļfināla sērijā ar 3-1 no tālākas cīņas izslēdza LAČ 4. vietas ieguvēju – Lietuvas SC Energija klubu.

savā pusfināla sastāva pieteikumā Dinamo fārmklubs Dinamo Juniors „sarakstīja” arī daļu no „lielās” komandas spēlētājiem. taču tā kā Dinamo turpina cīņu KHL play off spēlēs, tad „junioriem” nāksies iztikt ar mazāk stipru sastāvu. ne tikai dēļ „lielo” aizņemtības, bet arī dēļ tā, ka „lielajā” Dinamo traumu dēļ iesaukti arī tie „juniori”, kas sezonas ikdienā regulāri cīnījās Dinamo Juniors ierindā Baltkrievijas atklātā čempionāta „kaujas laukos”.

Latvijas pusfinālam pieteiktais Dinamo Juniors sastāvs:

ampluā	spēlētājs	statuss
V	Nauris Enkuzens	Skaitās Dinamo sastāvā*
V	Ervīns Muštukovs	Dinamo sastāvā (otrais numurs)
V	Nikolajs Žurkovs
A	Edgars Apelis
A	Ričards Birziņš
A	Jānis Bullītis
A	Oskars Cibuļskis	Skaitās Dinamo sastāvā*
A	Guntis Galviņš	Dinamo sastāvā
A	Mārtiņš Gipters
A	Krišs Grundmanis
A	Mārtiņš Jakovļevs
A	Gvido Kauss
A	Mārtiņš Porejs
A	Jēkabs Rēdlihs	Dinamo sastāvā
A	Krišjānis Rēdlihs	Dinamo sastāvā
A	Oļegs Sorokins	Dinamo sastāvā
A	Kristaps Sotnieks	Dinamo sastāvā
A	Ēriks Ševčenko
U	Ģirts Ankipāns	Traumēts / Dinamo sastāvā
U	Armands Bērziņš	Skaitās Dinamo sastāvā*
U	Māris Bičevskis
U	Elvijs Biezais
U	Vladimirs Borovkovs
U	Roberts Bukarts	Dinamo sastāvā
U	Mārtiņš Cipulis	Dinamo sastāvā
U	Ronalds Cinks
U	Andris Džeriņš	Skaitās Dinamo sastāvā*
U	Toms Hartmanis
U	Miks Indrašis
U	Koba Jass
U	Mārtiņš Karsums	Dinamo sastāvā
U	Miks Lipsbergs
U	Gints Meija	Dinamo sastāvā
U	Kristiāns Pelšs
U	Miķelis Rēdlihs	Dinamo sastāvā
U	Jānis Sprukts	Dinamo sastāvā
U	Jānis Straupe
U	Juris Upītis
U	Raimonds Vilkoits
U	Mārcis Zembergs
* Skaitīšanās Dinamo sastāvā var nebūt par šķērsli spēlētāju spēlēšanai arī Dinamo Juniors ierindā.

papildu info:

• MHL kvalifikācijas turnīra tabulas, kalendārs, izspēles kārtība u.t.t. – r-hockey.ru jeb hockey.penza.net
• Lavijas play off pusfināls: Dinamo Juniors vs. Ozolnieki / Monarch – lhf.lv, sportacentrs.com
• Dinamo Juniors sastāva pieteikums Latvijas play off pusfinālam – lhf.lv
• KHL oficiāli pieteikto Dinamo spēlētāju aktuālais (mainīgais) saraksts – khl.ru
• Dinamo jauniešu komandas SK Rīga sastāvs turnīrā – r-hockey.ru jeb hockey.penza.net

[attēlā SK Rīga puiši spēles epizodē pret Podoļskas Vitjaz 2010. gada 16. martā; foto avots: boeboda.ru.]