Krievu hokeja leģendas vēstures atkritumos?

Jau pāris mēnešus KHL slimības vēsturē ir ieraksts – “jāārstē” Spartak. Finanšu problēmas šo Krievijas galvaspilsētas klubu vajā jau ne pirmo reizi. Nebūtu arī pirmā reize, ka KHL pamestu un pat “aizvērtos” kāds no klubiem. Taču šoreiz ir runa par vienu no Krievijas leģendārākajiem klubiem, kas dibināts 1946. gadā (tādu Krievijā nav daudz), ir četrkārtējs PSRS čempions un n-tais sudraba vai bronzas godalgu laureāts. Šķiet, neatņemama krievu hokeja vēstures sastāvdaļa…

Pēc PSRS čempionāta pabeigšanās Spartak klubs līdzīgi kā daži citi padomju laikos spīdoši klubi (CSKA, Kriļja Sovetov) sāka “grimt”. Drīz Spartak jau vairs nebija starp Top klubiem, biežāk ieņemot vietu otrajā desmitā. Tālāk klubs vairākkārt izkrita no Krievijas Superlīgas un spēlēja otrajā līmenī – Augstākajā līgā (tagad VHL; 1999./2000., 2000./2001., 2003./2004.), bet vienu sezonu pat vispār nespēlēja (2006./2007.). Tad arī šķita, ka komanda ir izbeigusies un “uz visiem laikiem”. Bet īsi pirms KHL izveides situācija ar Spratak tika sakopta, un 2008. gadā komanda iestartēja KHL-ā.

Vai Spartak pēdējā sezona?

Maskavas Spartak 2013./2014. g. sezonu iesāka salīdzinoši sprauni, taču sezonas gaitā piedzīvoja ģenerālsponsora un līdz ar to finanšu plūsmas zaudēšanu. 2013. gada 13. decembrī bankas licence tika atņemta kluba “donoram” Investbank… Turmāku kluba elpināšanu uzņēmās KHL, sniedzot dotācijas un uzturot pie eksistences kluba primārās vajadzības. Protams, par sportisko līmeni šādos apstākļos sanāk domāt vismazāk. Komandu pametuši daži, kas sezonu bija iesākuši pie “spartakiešiem” –  Džefs Glass (Jeff Glass), Derons Kvints (Deron Quint), arī Aleksejs Krutovs, Nikolajs Žerdevs. It kā lielakā daļa sastāva vīru ir saglabāta, tomēr komandas emocionāli garīgais stāvoklis, kā saka Spartak galvenais treneris Fjodors Kanareikins, “atrodas brīvajā kritienā”. Ko tas nozīmē? 19 zaudējumi pēc kārtas! Tiesa, regulārās sezonas priekšpēdējo spēli 2. martā izdevās uzvarēt, bet iepriekšējā uzvara bija 6. decembrī. Rezultatā – 56 punkti 53 spēlēs un 13. vieta KHL Rietumu konferencē. Sliktāk klājas tikai Minskas Dinamo – konferences pēdējā (14.) vietā.

Pirms dažām dienām Spartak vadība paziņoja, ka savu problēmu dēļ nestartēs KHL “alternatīvajā” play off – Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā, bet līgas vadoņi jau pamanījušies paziņot, ka Spartak izstāšanās no “cerību kausa” netraucēs šīs trofejas izspēles kārtībai… Starp rindām lasot – diezgan bezcerīgi… Likumsakarīgi veidojas dažāda skaļuma baumas un spriedumi, ka KHL jau ir “norakstījuši” Spartak klubu. Viens no salīdzinoši loģiskiem argumentiem – Krievijas galvaspilsētā pietiek ar diviem KHL klubiem (Dinamo, CSKA), it īpaši, ja ņem vērā, ka Piemaskavā mājo vēl divi KHL klubi – Atlant, Vitjaz. Bet kā paliek ar tradīcijām un to kopšanu?

Nav interese visus glābt

Ja runa ir par KHL klubu pārstāvniecību un ģeogrāfiju, tad līgas prioritāte tomēr ir krievu hokeja “eksportēšana” pāri Krievijas robežām un arī nedaudz pašu zemes ģeogrāfiski vai hokeja ziņā attālākos stūros. Citi secinājumi, vērojot KHL dalībnieku izmaiņas, nemaz nevar rasties. KHL pastāvēšanas gaitā klāt “pievilkta” jau Slovākija, Čehija, Ukraina, Horvātija, nerunājot par startā līdzās nostādītajiem Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas klubiem. Tagad nopietni vingrinājumi norisinās, lai KHL-ā būtu arī Somijas klubs, kā arī tiek iestudēti dažādi darījumi, lai paņemtu vēl kādu “importa” valsti.

Krievijā KHL hokejs “aiznests” līdz Vladivostokai, pieņemts klubs no Hantimansijskas un tagad pilnā nopietnībā tiek līgai gatavots klubs Krievijas “Floridā” – Sočos. Bet bez lielām sāpēm un bēdām pēc pirmās sezonas KHL pameta Krievijas mērogiem leģendārs nosaukums – Voskresenskas Himik, kas drīz pēc tam beidza pastāvēt kā pieaugušo komanda, par galveno nosaukuma nesēju atstājot jaunatnes komandu MHK Himik. Toljati Lada pameta KHL pēc otrās sezonas; tā cīnās VHL (otrajā līgā), sapņo par atgriešanos KHL…

Bet līgas vadība nesteidzas “reanimēt” pašu Krievijas klubus, arī leģendārus. Vēl pirms KHL izveides un līgas pirmajās sezonās uz “lielo hokeju” tiecās Maskavas Kriļja Sovetov – brends, kas krievu hokeja pazinējiem ir vairāk neka zināms. Tomēr “spārni” netika glābti… Komanda bija piedzīvojusi sadalīšanos, tās savstarpēji karojošās frakcijas cīnījās Augstākajā līga un/vai MHL, līdz iznīka pavisam. Jo ko gan KHL darītu ar četriem klubiem Maskavā, kur tā jau manāmas problēmas ar hokeja apmeklētību…

Finanšu un ideoloģiskas problēmas pēcpadomju laikā ir piemeklējušas arī Maskavas CSKA klubu. 1996. gadā PSRS titulētākais hokeja klubs sadalījās divās dažādās komandās, kas uzrādīja salīdzinoši necilu sniegumu. No kādreizējās spozmes nekas nebija palicis. 2002. gadā klubs apvienojās, pēc sešiem gadiem iestartēja KHL un jau pēc dažām sezonām atkal radās finanšu problēmas. CSKA klubu tika nolemts glābt. Jo tas taču visu laiku čempionu medaļām un sasniegumiem bagātākais Krievijas klubs – zīmols, kuru no jauna radīt nebūs vairs iespējams. Tikai – kopt, laistīt, prasmīgi apsaimniekot… 32 čempionu tituli, lai arī visi PSRS laikos, tomēr jebkuram citam Krievijas klubam līdz šādai “kolekcijai” ir kā no Maskavas līdz Pekinai kājām (citāts). Tāpēc arī sponsora atrašanā tika iesaistītas Krievijas valsts augstākās amatpersonas, bet ar to dalību šādas lietas notiek ātri. Jauns sponsors ir atrasts (nozīmēts), un CSKA atkal ir “zirgā”.

Izbijušu klubu netrūkst

Visādi citādi, hokeja klubu izbeigšanās kā Krievijā, tā citur pasaulē ir diezgan ierasta parādība. Kriļja Sovetov, Himik vēl ir salīdzinoši nesenās atmiņās. Bet vai kāds atceras tādu komandu kā Maskavas Lokomotiv? Dibināts 1947. gadā, cīnījās PSRS čempionātos. 1972. gadā pameta PSRS Augstāko (stiprāko) līgu, bet 1983. gadā tika likvidēta vispār. Savulaik diezgan populāra un atpazīstama vienība, bet Maskavai jau bija četri klubi stiprākajā līgā.

Piemēram, Sanktpēterburgā (iepriekš – Ļeņingradā) ir vesela “jūra” savulaik likvidētu hokeja klubu, kuru vēsture sākās 40. gados un kas uzspēlējuši PSRS augstākajā līmenī. Ļeņingradas Spartak – dibināts 1947. g., likvidēts 1965. g., no jauna reanimēts otrajai līgai 90. gadu vidū, bet 2006. gadā likvidēts atkal. Bet varbūt kāds atceras tādu vienību kā Ļeņingradas Dzeržiņec vai Kirovec? Komanda ar nosaukumu Dzeržiņec 1947. gadā sāka startu PSRS čempionātā, bet beidza 1962. gadā (nosaukums Kirovec). Vai Ļeņingradas Dinamo? Dibināts 1946. gadā, PSRS čempionāta pirmo sezonu neatņemama sastāvdaļa. 1954. gadā likvidēts, 1965. g. – atjaunots, 1971. g. – atkal likvidēts. 2012. gadā nosaukums Dinamo Sanktpēterburgā ir atgriezies, un no 2013./2014. g. sezonas jaunatnes līgā MHL startē šāda nosaukuma komanda, kas izveidota un hokeja skolas Forvard bāzes. Bet kopumā Krievijā šādu likvidētu klubu netrūkst.

Tāpat kā mūsu pusē. Nevajag tālu meklēt, lai atrastu klubu nosaukumus – ASK Ogre, DHK Latgale, Rīga 2000, Liepājas Metalurgs, SMScredit.lv utt. utjpr., pat neejot dziļāk uz Latvijas PSR un 30. gadu Latvijas komandām. Kur tas viss ir? Apmēram turpat kur Krievijas “spartaki”, “spārni” un “ķīmiķi”.

Arī visas pasaules hokeja līgu pionierim un “etalonam” NHL ir savi “izbeigtie” klubi. Nav vairs tādu Montreal Wanderers vai Montreal Maroons pilsētā, kur pietiek ar vienu Canadiens. Nav arī New York Americans, Pittsburgh Pirates un vēl dažu. Tomēr NHL cenšas kaut kā glābt tradīcijas, pārceļot klubus uz citām pilsētām un pat rotējot starp Kanādu un ASV. Mēģina radīt zaudētās leģendas no jauna – kā Ottawa Senators. Tomēr šaubu nav, ir arī zaudēti NHL klubi.

Morāle?

Protams, katrai līgai ir savas ģeogrāfiskas, materiālas un dažkārt politiskas intereses. Klubus mēģina nometināt ne tikai hokejiskās pilsētās, bet arī vietās, kur šīs spēles tradīciju nav, bet ir potenciāls apmeklējumam un sponsoru naudas rotācijai. Tādēļ ir diezgan loģiski, ka, piemēram, Maskavā nav piecu KHL klubu.

Tomēr līgu vadoņiem der atcerēties, ka ir tādas vērtības, ko pēc tam arī par ļoti lielu naudu nebūs iespējams nopirkt. Varēs uztaisīt “admirāļus” kā Vladivostokā vai Soču “delfīnus”, kas arī labi un skaisti, bet vēsturi iegādāties nebūs iespējams. Starp citu, leģendām, tradīcijām un stāstiem ir lielāka nozīme nekā sākumā varētu šķist.

Lasāmvielai:

• Par NHL bijušajiem un bāzes pilsētas mainījušajiem klubiem: tepat
• Par Krievijas (PSRS) leģendārajiem hokeja klubiem: tepat
• Maskavas Spartak atsakās no dalības Nadeždas kausa izcīņā – itar-tass.com, fratria.ru
• 13. decembrī (2013.) atsauc licenci Maskavas Spartak ģenerālsponsoram Investbank – spratak.ru, gazeta.ru
• Par KHL finanšu dotācijām Maskavas Spartak klubam – sport.mail.ru
• Ieskats Maskavas Spartak vēsturē – spartak.ru, slovari.yandex.ru, spartak-history.ru
• Ieskats Maskavas Lokomotiv vēsturē – lokomotiv.info
• Ieskats Sanktpēterburgas (Ļeņingradas) Spartak vēsturē – molodega.p0.ru
• Ieskats Ļeņingradas Dzeržiņec (Kirovec) vēsturē – megabook.ru
• Ieskats Ļeņingradas Dinamo vēsturē – megabook.ru
• NHL esošo un bijušo klubu logo – sportslogos.net

[Zemāk novietotā attelā Maskavas Spartak fani Arēnā Rīga pirms Rīgas Dinamo un Spartak komandu spēles 2010. gada 6. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Treneru pieredze uz ledus. Ankipāns un Klodāns kā iegansts

Kad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?

Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.

Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?

No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.

No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.

NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill Barber kā Philadelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.

32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”

KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.

No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).

25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.

Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.

NHL no otras puses

NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.

Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).

Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.

Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.

Likumsakarības austrumos

PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.

No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).

Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.

No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.

Morāle?

Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.

Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!

[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Latvju bāleliņi Krievijas hokeja tirgū

Starp sezonām dažādās hokeja līgās iestājas gadatirgus, un KHL nav izņēmums. Daļā gadījumu vienošanās faktiski bijušas panāktas vēl iepriekšējās sezonas gaitā – it kā darījumiem neatļautā laika posmā. Taču kurš gan negrib nodrošināties laicīgi? Krievijas „jarmarka” arī pirms un ārpus Dinamo atdzimšanas neiztiek bez Latvijas hokejistiem. Kāds tad bijis un ir pieprasījums pēc Latvijas bāleliņiem Krievijas klubos?

Dinamo vadība un apoloģēti (aizstāvji) regulāri atsaucas uz pieņēmumu, ka Dinamo lielais pienesums Latvijas hokejam ir tāds, ka Rīgas komandā tiek „izmitināti” Latvijas hokejisti, kam citādi tik augsta līmeņa hokejs nebūtu pieejams. Respektīvi – lielākā daļa Dinamo ierindā nodarbināto Latvijas hokejistu darbu citur KHL Krievijas komandās nedabūtu savas kvalifikācijas un spēju dēļ. Ar būtisku piebildi – arī Krievijas klubos noteiktā leģionāru limita dēļ. Var pafantazēt, kas būtu, ja Krievija atceltu leģionāru limitu vai izdomātu, ka Latvijas hokejisti, līdzīgi kā, piemēram, Kazahstānas spēlētāji, Krievijā neskaitītos leģionāri. Leģionāru limita atcelšana gan diez vai būtiski palielinātu Latvijas hokejistu konkurētspēju Krievijas hokeja tirgū, jo tirgus pavērtos arī „otrās pakāpes” somiem, slovākiem utt. Kas būtu, ja būtu…

Palīdzam krievu pamērīties?

Jaunajai 2012./2013. g. sezonai KHL komandās ārpus Rīgas Dinamo ir nokomplektējušies vismaz 5 Latvijas hokejisti:

• Edgars Masaļskis paliek Hantimansijskā;
• Lauris Dārziņš sakopis veselību, lai turpinātu pildīt kontraktu Kazaņā;
• Georgijs Pujacs ir iepaticies savam pēdējam darba devējam – KHL vicečempioniem Omskas Avangard;
• Miķelis Rēdlihs kravā somas ceļam uz atdzimstošo Jaroslavļas Lokomotiv komandu;
• Jānis Sprukts pārceļas uz Maskavas CSKA.

Cita starpā, CSKA ar sava sponsora Rosņeft atbalstu ir nolēmuši iesaistīties Krievijas lieluzņēmumu mērīšanās rotaļā, par mērķi sludinot Rietumu konferences un pat Gagarina kausa finālu, kā arī publiski runājoties par vēlmi iegādāties tādus Krievijas „stārus” kā Aleksandrs Sjomins un Aleksandrs Radulovs. Vēl aktuāla jautājuma zīme ir Sanda Ozoliņa karjeras turpinājums, ja tāds būs. Nosaukti jau vairāki Krievijas klubi, bet pagaidām baumu un pusbaumu līmenī.

Lielākais pieprasījums pēc Latvijas hokejistiem KHL klubos bija sagadījies līgas trešajā sezonā (2010./2011.), kad citur izrādījās vajadzīgi 6 hokejisti ar Latvijas pasi. Citās KHL sezonās mūsējie Krievijas klubos tika „iesaukti” mazākā apjomā, 3 – 4 personu sastāvā. Tas ir daudz vai maz?

Latvijas hokejisti KHL klubos līgas pirmajās 4 sezonās (atskaitot Rīgas Dinamo):

sezona	kopskaits	hokejists	klubs	sp. (punkti; +/-) REG	sp. (punkti; +/-) PO
2008./2009.	3	a. Aleksandrs Jerofejevs	Ņeftehimik	8 (1+5; -1)	4 (0+0; +1)
		a. Georgijs Pujacs	Lada	38 (9+4; +10)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	30 (2+2; -4)	–
2009./2010.	4	a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novok.)	48 (1+6; -4)	–
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	56 (1+13; +2)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	24 (4+1; -3)	–
		u. Aleksejs Širokovs	Amur	51 (8+12; -11)	–
2010./2011.	6	u. Mārtiņš Cipulis	Amur	49 (12+7; -12)	–
		a. Māris Jass	Ņeftehimik	18 (0+1; 0)	–
		a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novok.)	34 (3+3; -6)	–
		v. Edgars Masaļskis	Jugra	23 (GAA 3.25; 89.8%)	5 (GAA 2.42; 92.1%)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	49 (8+14; -2)	4 (0+0; -1)
		u. Aleksejs Širokovs	Amur	7 (1+1; -5)	–
2011./2012.	4	u. Lauris Dārziņš	Ak Bars	15 (2+5; +3)	4 (0+0; -1)
		v. Edgars Masaļskis	Jugra	19 (GAA 2.53; 91.6%)	3 (GAA 1.36; 95.8%)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	25 (1+4; +8)	–
			Avangard	13 (1+4; 0)	17 (0+0; -2)
		a. Kārlis Skrastiņš	Lokomotiv	–	–

*

Līdzi Krievijas hokeja evolūcijai

Pēc PSRS un šīs valsts hokeja kārtības sairuma Krievijas stiprākā hokeja līga izdzīvoja dažādas attīstības un pagrimuma stadijas līdz 2008. gadā iestartējās pirmais KHL čempionāts. Pirms tam Krievijas hokeja augstākais plaukts saucās Starpnacionālā hokeja līga (tā laika MHL jeb latviskoti – SHL), Krievijas Hokeja līga (nejaukt ar pērnsezon palaisto RHL = Krievijas 3. stiprāko līgu) un Krievijas Superlīga.

21. gadsimta sākumā, pirms KHL izveides, neviena sezona Krievijas hokeja augstākajā līmenī neiztika bez Latvijas hokejistiem. Katrā sezonā Krievijas „Virslīgas” klubos piedalījās caurmērā 3 – 7 hokejisti no Latvijas. Superprecīza statistikas uzskaite ir nedaudz apgrūtināta dēļ tā, ka nedzīvu līgu ciparu kopšana vairāk ir entuziasms, nevis sistemātisks pienākums ar no tās izrietošu atbildību. Tomēr, rādās, ka lielākais Latvijas hokejistu skaits Krievijas klubos Superlīgā bijis 2001./2002. un 2002./2003. g. sezonās, kad tur „ganījās” 7 spēlētāji no Latvijas.

Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts augstākajā līmenī 2000./2001. – 2007./2008.:

sezona	kopskaits	Latvijas hokejisti Krievijas augst. līmenī
2007./2008.	5	a. Laviņš (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Torpedo ŅN); a. Pujacs (Lada); a. Sorokins (Metallurg Novok.); a. Tribuncovs (Lada)
2006./2007.	5	a. Pujacs (Himik Mitišči); a. Kr.Rēdlihs (Amur); u. Semjonovs (Traktor); v. Skudra (CSKA; Metallurg Novok.); u. A.Širokovs (Himik Mitišči; Metallurg Novok.)
2005./2006.	3	a. Māris Jass (Lada); v. Skudra (CSKA); u. A.Širokovs (Metallurg Novok.; Dinamo Mask.)
2004./2005.	4	u. Cipruss (Spartak); v. Naumovs (Salavat Julajev); v. Skudra (Himik Voskr.); a. Tribuncovs (Salavat Julajev; Spartak)
2003./2004.	5	v. Naumovs (SKA); v. Skudra (Ak Bars; Himik Voskr.); u. Tambijevs (Amur); a. Tribuncovs (Salavat Julajev); u. Vasiļjevs (Amur)
2002./2003.	7	a. Ignatjevs (Molot-Prikamje; Spartak); u. Kerčs (SKA); a. Laviņš (Dinamo Mask.); v. Masaļskis (Sibir); v. Naumovs (SKA; Severstaļ); u. Ņiživijs (Molot-Prikamje); a. Tribuncovs (Salavat Julajev)
2001./2002.	7	a. Ignatjevs (Severstaļ); u. Mareks Jass (Kr. Sovetov); v. Kuzņecovs (Metallurg Mag.); a. Laviņš (Molot-Prikamje); u. Ņiživijs (Dinamo Mask.); a. Sorokins (Molot-Prikamje); a. Višegorodcevs (CSKA)
2000./2001.	3	a. Feldmanis (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Lokomotiv); u. Panteļejevs (Lokomotiv)

P.S. Neskaitot attiecīgās sezonas Krievijas otrā un zemāka līmeņa hokeja klubus. Nav skaitīti arī ierastie stiprākās līgas klubi, kas konkrētajā sezonā „izkrituši” uz Augstāko (2.) līgu.

Ar ko salīdzinās Jāni un Miķeli?

Pēcpadomju laikmetā, nokļūstot Krievijas hokeja augstākajā līmenī, Latvijas uzbrucējiem tā riktīgi uzspīdēt ar rezultativitāti nesanāk. Pat, ja sezonās pirms Superlīgas vai KHL Latvijas uzbrucēji ir bijuši manāmi rezultatīvi, Krievijā patraucē traumas, adaptācijas sarežģījumi, treneru neuzticēšanās vai arī viss kopā. Pēdējais piemērs ir Rīgas Dinamo trešās sezonas (2010./2011.) rezultatīvākais uzbrucējs Lauris Dārziņš, kurš pirms gada devās uz Ak Bars, bet satraumējās un „pazuda”.

Tas nav vienīgais piemērs. Savulaik Habarovskas Amur ierindā mēģināja Leonīds Tambijevs, Sanktpēterburgas SKA sastāvā – Aleksandrs Kerčs vai, piemēram, Čeļabinskas Traktor rindās – Aleksandrs Semjonovs. Nekas viņiem vairāk par pussezonu un 4-6 punktiem nesanāca.

Pagaidām, pēcPSRS laikmetā rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs Krievijas galvenajā līgā ir neviens cits kā Aleksandrs Ņiživijs, kurš 6 sezonas pēc kārtas nokapāja Jaroslavļas Torpedo (vēlāk – Lokomotiv) komandā, kā arī citos Krievijas klubos stiprākajā un otrā stipruma līgās. Divās no savām Jaroslavļas sezonām viņš uzlika „latiņu” – 21 rezultativitātes punkts, kuru citi Latvijas uzbrucēji nav varējuši pārspēt. Nākamais labākais sniegums ir Alekseja Širokova 20 punkti pie Habarovskas Amur un Mārtiņa Cipuļa 19 punkti turpat Habarovskā. „Ķīseļa upes” Latvijas uzbrucējiem Krievijā nav sanākušas… Protams, jāpiebilst, ka dažādu gadu čempionātos ir bijis atšķirīgs spēļu skaits, kas tiešu salīdzināšanu neļauj.

Vēl būtiska piebilde – Krievijas galvenajā līgā rezultativitātes rekords starp Latvijas hokejistiem (neskaitot Rīgas Dinamo) pieder aizsargam! Georgijam Pujacam, kurš 22 punktus sakolekcionēja 2010./2011. g. sezonā, spēlējot Sibir rindās.

Rezultatīvākie Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts stiprākajā līgā pēc PSRS sabrukuma (regulārās sezonas):

	ampl.	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a.	Georgijs Pujacs	2010./2011.	Sibir	49	8+14
2.	u.	Aleksandrs Ņiživijs	1996./1997.	Torpedo (Jaroslavļa)	44	9+12
			1999./2000.	Torpedo (Jaroslavļa)	37	8+13
3.	u.	Aleksejs Širokovs	2009./2010.	Amur	51	8+12
4.	u.	Mārtiņš Cipulis	2010./2011.	Amur	49	12+7

*

Pujacs kā mēraukla

Lai arī ampluā proporcija laukumā ir par labu uzbrucējiem, Latvijas aizsargi 21. gadsimtā Krievijas klubos ir bijuši plašāk pārstāvēti nekā uzbrucēji. Atsevišķi indivīdi pēcpadomju laikā Krievijas klubos pat ir uzspīdējuši vai vismaz atzīmējušies ar ļoti pieklājīgu sniegumu.

Aktuālākā Latvijas aizsargu mēraukla Krievijas klubos ir Georgijs Pujacs, kurš kļuvis par stabilu Krievijas stiprākās līgas klubu vērtību kopš savas pirmās (2006./2007.) sezonas Krievijas Superlīgā – Mitišču Himik (tagad saucas – Atlant) ierindā. Mazs sānsolis trešdaļsezonas izmērā sanācis Baltkrievijas ekstralīgā. Klubi ir pamainīti diezgan – Lada, Sibir, tagad arī Avangard, un pat Rīgas Dinamo viņš ir bijis iegriezies. Visos savos Krievijas klubos ir bijis novērtēts, aizsargam – salīdzinoši rezultatīvs un „uzdienējies”. Sibir ierindā ir bijis komandas kapteinis, un arī Avangard ierindā kā aizstājējs ir bijis ar K burtu uz formas. Tikko klubā ienākušam hokejistam tas ir daudz.

Vēl salīdzinoši nesen 3 pilnvērtīgas sezonas Krievijas komandā Salavat Julajev un nedaudz Spartak ierindā ir aizvadījis aizsargs Atvars Tribuncovs (2002. – 2005.). Jādomā, ka dažviet Krievijā atceras arī Latvijas hokeja aizsargu Rodrigo Laviņa, Viktora Ignatjeva, Kaspara Astašenko u.c. vārdus. Tomēr no visa Krievijas klubos uzspēlējušo Latvijas pavalstniecības aizsargu komplekta ilgstošāk Krievijas līgās pacīnījies un saskatāmākos panākumus iestudējis tieši Georgijs Pujacs.

Naumova un Skudras ēnā

Krievijas komandu vārtsargu statistikā „lielākos slidu nospiedumus” pēc padomju un pirms KHL laikiem ir atstājuši Sergejs Naumovs un Pēteris Skudra. Uz lielāku vai mazāku spēļu skaitu ir bijuši ietrāpījušies arī tādi kadri kā Vadims Ņikitins, Sergejs Kuzņecovs, bet tagad savu nospiedumus joprojām gādā Edgars Masaļskis.

Sergejs Naumovs Krievijas komandās to stiprākajā līmenī ir parādījies 5 sezonās; divās no tām ļoti epizodiski. 90. gadu pirmajā pusē uzspēlēja Maskavas CSKA, bet 21. gadsimta sākumā SKA, Severstaļ, Salavat Julajev rindās. Starp citu, ir uzspēlējis arī Čehovas Vitjaz sastāvā, bet tosezon tā nebija Krievijas Superlīgas komanda. Naumova statistiski veiksmīgākā sezona Krievijas Superlīgā bija 2002./2003.g. – Sanktpēterburgas SKA ierindā 46 spēles, GAA (vārtu zaudējumi vid. spēlē) 2.03 un 92,5% atvairītu metienu. Pieklājīgi, vai ne?

Savukārt Pēteris Skudra Krievijā iestudēja savu karjeras noslēgumu pēc pārcelšanās no NHL. Skudra Krievijas Superlīgā „norāva” 4 sezonas pēc kārtas (2003. – 2007.), uzspēlējot 4 dažādās komandās – Voskresenskas Himik, Kazaņas Ak Bars, Maskavas CSKA un Novokuzņeckas Metallurg. Arī statistiski Pētera Skudras sniegums bija pieklājīgs.

Edgars Masaļskis briest par jaunu mērauklu Latvijas vārtsargiem Krievijas klubos, ja vien viņu kā „otro numuru” pilnībā tālākajā plānā nenostums Jugra vienības „pirmais numurs” un Krievijas Hokeja federācijas nosacījumi, kas pamazām ierobežo vārtsargu-leģionāru spēlēšanas laiku KHL klubos. Pagaidām Masaļska rekords Krievijas klubos ir 2012. gada izslēgšanas spēlēs – otrs labākais atvairīto metienu procents (95,8%) un otrs labākais GAA (1.36); tiesa, tas viss panākts 3 spēlēs ar spēles laiku 88:23. Salīdzinoši īss laika sprīdis objektīvam aprēķinam.

[Pirmais foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 10. janvārī; Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret CSKA 2011. gada 18. janvārī; Georgija Pujaca – Sibir spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 28. novembrī; Edgara Masaļska – Jugra spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī. Visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Latvijas hokejisti KHL-ā. bez Dinamo

pirmo 3 sezonu laikā KHL ārpus Rīgas Dinamo ierindas ir uzspēlējuši 7 hokejisti. jaunajā 2011./2012. g. sezonā šo ciparu ir paredzēts “uzlabot” vismaz līdz 9. par to “parūpēties” ir uzticēts Laurim Dārziņam un Kārlim Skrastiņam. stāsts par Krievijas jaunlaiku hokejā pierakstītiem Latvijas hokejistu vārdiem, par Latvijas hokejistiem KHL-ā “bez Dinamo“.

pirms KHL

pēcpadomju un pirmsKHL laikos Krievijas stiprākajā līgā, lai nu kā šī līga dažādos laika posmos sauktos, vairāk vai mazāk veiksmīgi ir startējusi virkne Latvijas hokejistu. ilgstošāko karjeru Krievijas jaudīgākajā līgā ir “iestudējis” Aleksandrs Ņiživijs, kuram, cita starpā, pieder Krievijas čempionāta zelta medaļa, kas 1997. gadā izcīnīta kopā ar Jaroslavļas Torpedo – tā līdz 2000. gadam sauca Lokomotiv vienību. Ņiživijs ir piemērījis arī Maskavas Dinamo, Permas Molot-Prikamje, Ņižņijnovgorodas Torpedo kreklus. Ņiživijam kopā ar Ņižņijnovgorodas klubu bija nācies pacīnīties arī Krievijas otrajā hokeja līmenī, kurā  2007. gadā izcīnīta uzvara un pārcelšanās uz Krievijas Superlīgu.

vērā ņemamu karjeras posmu Krievijas Superlīgā ir veidojis aizsargs Atvars Tribuncovs, piedaloties Ufas Salavat Julajev komplektā un mazliet paviesojoties arī Spartak ierindā. vārtsargu Sergeju Naumovu atceras īstenie Sanktpēterburgas SKA līdzjutēji, pieminot 2002./2003. g. sezonu, kad Naumovs sargāja “armijnieku” vārtus 46 spēlēs, uzrādot GAA 2.03 un “noturību” 92,5% apmērā. pēc pusotras sezonas SKA krāsās Sergejs Naumovs uzspēlēja arī Čerepovecas Severstaļ, mazliet – Ufas Salavat Julajev komandās, kā arī Krievijas hokeja “otrajā ešelonā”, kuram vēl bija nepieciešams laiks nokļūšanai Krievijas hokeja elitē – Čehovas Vitjaz, Voskresenskas Himik, Ņižņijnovgorodas Torpedo…

pirmsKHL laikā starp Krievijas Superlīgā vairāk vai mazāk atpazīstamiem Latvijas hokejistu vārdiem bija arī – Rodrigo Laviņš, Edgars Masaļskis, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Oļegs Sorokins, Aleksejs Širokovs, Herberts Vasiļjevs… un ne tikai.

Dinamo paver vārtus uz Krieviju…

Krievijas Superlīgas pēdējā sezonā – 2007./2008. – tajā uzspēlēja četri Latvijas hokejisti, taču nevienam no viņiem pilna sezona Krievijā nesanāca. Aleksandrs Ņiživijs bija aizvadījis 31 spēli Ņižņijnovgorodas kluba rindās; Georgijs Pujacs Lada ierindā – 33 spēles regulārajā čempionātā un 4 spēles play off-os, sezonu dalot ar Baltkrievijas čempionātu; Rodrigo Laviņš “sakrāja” 13 spēles Novokuzņeckas Metallurg krāsās un Atvars Tribuncovs – 10 spēles Toljati Lada komandā, abiem “daloties” ar Zviedrijas Elitserien – jaudīgāko šīs valsts čempionātu. nebija brīnums, ka 3 no šiem 4-iem hokejistiem nonāca jaunveidotā Rīgas Dinamo nometnē jau no sezonas sākuma. ceturtais – Georgijs Pujacs pieslēdzās dinamiešiem pirmās sezonas otrā pusē; tiesa, uz vēl īsāku laika posmu, nekā komandā uzturējās Tribuncovs.

“atdzimstošais” Rīgas Dinamo salasīja Latvijas hokejistus pa dažādām “malām” un līgām, paverot tiem iespēju uzspēlēt Krievijas “jaunā hokeja” līmenī – KHL. interesanti, ka līdz ar Dinamo un KHL izveidi, līgas pastāvēšanas pirmajās 3 sezonās bija pasācis pieaugt Latvijas hokejistu skaits Krievijas “Virslīgā” ārpus Dinamo. zināmu šķērsli, protams, rada noteiktais leģionāru limits Krievijas klubos, bet pieprasījums pēc “Latvijas preces” ir. pirmajā KHL sezonā ārpus Dinamo KHL uzspēlēja 3 hokejisti no Latvijas, 2009./2010. g. sezonā – 4, bet trešajā – jau 6 Latvijas hokejisti. cik lieli nopelni tajā ir Dinamo? “apmēram” 4 hokejistu apjomā. Aleksejs Širokovs, Mārtiņš Cipulis, Edgars Masaļskis un tagad arī Lauris Dārziņš ir tie Latvijas hokejisti, kuri “savu cenu un pieprasījumu” veidoja un atrādīja Dinamo sastāvā. tiesa, Aleksejs Širokovs un Edgars Masaļskis Austrumos bija zināmi arī pirms tam. A.Širokovam CV jau pirms KHL izveides bija pierakstītas gaitas Habarovskas Amur, Maskavas Dinamo, Novokuzņeckas Metallurg un Mitišču Himik, kā tolaik vēl sauca Atlant komandu, sastāvos. tādēļ Alekseja Širokova “atklāšana” nav pilnīgs Dinamo nopelns. arī Masaļskis austrumos nebija absolūts jaunums – kaut arī tikai dažas spēles, bet ir fiksētas Novosibirskas Sibir sastāvā “tālajā” 2002./2003. g. sezonā. tomēr tieši Edgara Masaļska “priekšnesumi” 2010. gada izslēgšanas spēlēs Dinamo sastāvā lika sarosīties vairākiem pircējiem, kuri salīdzinoši viegli “tika garām” Dinamo taupīgajiem piedāvājumiem.

vēl pie Dinamo “lauriem” varētu minēt Georgiju Pujacu, kurš pēc Dinamo ceturtdaļ-sezonas aizgāja uz Sibir. taču Pujacs ir cits stāsts, un viņa vārda “spodrināšanā” Rīgas Dinamo klubam ir mazākie nopelni. pirms Dinamo viņš jau sezonas lielāko daļu “nokapāja” Toljati Lada vienībā. pirms tam bija “aizņemts” Lada sastāvā Krievijas Superlīgā, bet pirms Lada komandas bija uzspēlējis Mitišču Himik komandā.

neDinamo KHL veiksminieks – Georgijs Pujacs

ne visiem Latvijas hokejistiem KHL-ā ārpus Dinamo ierindas ir izdevies kļūt par “pilna laika” spēlētājiem – daži “aizrotēti” sezonas laikā, kādam traucējušas traumas, cits – pieaicināts sezonas gaitā. no 7 Latvijas hokejistiem, kas KHL-ā pacīnījušies ārpus Rīgas komandas, kā veiksmīgākais atgadījums nosaucams aizsargs Georgijs Pujacs, kurš Krievijas hokejā jau ilgāku laiku ir noturīga vērtība. pēdējās 2 sezonas Sibir vienībā ir bijušas stabilas, Pujacam ir nācies pa laikam “samierināties” arī ar kapteiņa uzšuvi sibīriešu komandā, kas liecina par autoritāti un vietu komandā. Sibir vienība no tabulas lejasdaļas ir ieprogresējusi izslēgšanas spēlēs, un Pujacam ir līgums arī 2011./2012. g. sezonai, kas vismaz pagaidām plānojas kā trešā sezona tajā pašā komandā. leģionāriem Krievijas komandās jau 2 pilnas sezonas vienā komandā ir augsts rādītājs.

salīdzinoši ilgs termiņš KHL-ā paralēli Dinamo gaitām bija aizsargam Aleksandram Jerofejevam, kurš kā vienīgais no 7 Latvijas hokejistiem ārpusDinamo KHL-ā nav bijis Dinamo interešu lokā. ja 6 citi hokejisti 3 gadu laikā ir bijuši Dinamo sastāvā, treniņnometnēs un/vai pārbaudēs, tad A.Jerofejevs vismaz līdz šim Dinamo sastāva komplektētājiem nav interesējis. bet pa to laiku viņš ir atzīmējies KHL oficiālajās spēlēs visas 3 sezonas. pirmajā sezonā Aleksandrs Jerofejevs “ielidoja” Ņeftehimik sastāvā sezonas gaitā, tuvāk tās otrajai pusei, otrā KHL sezona “atdota” Novokuzņeckas klubam, kur iesākta un pāri pusei “aizvilkta” arī trešā sezona, kuru piebeidza trauma. Jerofejevs Novokuzņeckas kluba plānos vairs neesot…

“jaunais vilnis 2011./2012.”. bēgums?

ar līgumiem uz jauno sezonu KHL ne-Rīgas vienībās vismaz pagaidām ir mazāks spēlētāju skaits no Latvijas. tie ir 4 hokejisti, kas ir mazāk par aizvadītajā sezonā uzstādīto latiņu pie cipara “6”. tomēr kādās komandās un kādās “lomās” ir šie hokejisti!?

KHL pirmajās 3 sezonās, visi Latvijas KHL leģionāri, atrada vietu “otrās šķiras” komandās, kas uz augstām vietām KHL hierarhijā nepretendēja. dažu šo komandu lielākais sasniegums bija iekļūšana play off 1. kārtā, kur dažas no tām mācēja “parādīt zobus”, bet ne vairāk. vairumā gadījumu Latvijas hokejistu pārstāvētās KHL komandas, neskaitot Dinamo, par izslēgšanas spēlēm varēja aizmirst jau ilgāku laiku pirms regulārā čempionāta beigām…

jaunajā, 2011./2012. g. sezonā 2 Latvijas hokejisti ir nokļuvuši komandās, kas ierindojas starp KHL favorītiem un galvenajiem pretendentiem uz Gagarina kausu. atgādinājumam: Lauris Dārziņš tagad ir Kazaņas “kaķveidīgais”, bet Kārlis Skrastiņš – Jaroslavļas “dzelzceļnieks”. tas arī apliecina faktu, ka abi vīri ir vieni no labāk apmaksātajiem Latvijas hokejistiem.

Masaļskis un Pujacs ir palikuši savās aizvadītās (2010./2011.) sezonas komandās – attiecīgi Jugra un Sibir. lai arī šīs vienības nav līgas līderi “ar stāžu” un arī ne tuvākie galvenās trofejas pretendenti, taču par “vakarējiem” šīs komandas netiek uzskatītas. galvenokārt dēļ “izdarībām” aizvadītajā sezonā. abas komandas diezgan pārliecinoši iestūrēja KHL Austrumu konferences play off-ā. jādomā, ka progress tiek gaidīts arī jaunajā sezonā.

KHL sezonas ar Latvijas hokejistu dalību, ārpus Rīgas Dinamo (2008. – 2011.):

sezona	skaits (sp. summa)	hokejists	KHL klubs	sp. (punkti vai GAA un %) REG	sp. (punkti vai GAA un %) PLAY OFF
2008./2009.	3 (80)
		a. Georgijs Pujacs	Lada (Toljati)	38 (9+4)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	30 (2+2)	–
		a. Aleksandrs Jerofejevs	Ņeftehimik (Ņižņekamska)	8 (1+5)	4 (0+0)
2009./2010.	4 (179)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir (Novosibirska)	56 (1+13)	–
		u. Aleksejs Širokovs	Amur (Habarovska)	51 (8+12)	–
		a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novokuzņecka)	48 (1+6)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	24 (4+1)	–
2010./2011.	6 (189)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir (Novosibirska)	49 (8+14)	4 (0+0)
		u. Mārtiņš Cipulis	Amur (Habarovska0	49 (12+7)	–
		a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novokuzņecka)	34 (3+3)	–
		v. Edgars Masaļskis	Jugra (Hantimansijska)	23 (3.25; 89,8%)	5 (2.42; 92,1%)
		a. Māris Jass	Ņeftehimik (Ņižņekamska)	18 (0+1)	–
		u. Aleksejs Širokovs	Amur (Habarovska)	7 (1+1)	–
					–

Latvijas hokejisti ar līgumiem ar KHL klubiem 2011./2012. g. sezonai, ārpus Rīgas Dinamo (uz 2011-08-01):

• uzbrucējs Lauris Dārziņš – Kazaņas Ak Bars
• vārtsargs Edgars Masaļskis – Hantimansijskas Jugra
• aizsargs Georgijs Pujacs – Novosibirskas Sibir
• aizsargs Kārlis Skrastiņš – Jaroslavļas Lokomotiv

lasāmvielai:

• Kārļa Skrastiņa profils Lokomotiv mājaslapā (t.sk., video, treniņu foto) – hclokomotiv.ru
• Aleksandra Jerofejeva intervija (2011-04-13) – telegraf.lv

[Kārļa Skrastiņa foto fiksēts Jaroslavļas Lokomotiv treniņā 2011. gada jūlijā; foto avots: hclokomotiv.ru. Georgija Pujaca foto fiksēts Sibir spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 28. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Aleksandra Jerofejeva foto – Novokuzņeckas Metallurg spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 2. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

“mēbeļu pārbīdes”. KHL, VHL, MHL, MHL “B grupas” aprises 2011./2012. g. sezonai

KHL organizācija Krievijas hokeja saimniecības sakārtošanā ievēro pieklājīgu ātrumu – 1 līga / gadā. 2008. gadā tapa piramīdas smaile KHL, 2009. gadā radās MHL, 2010. gadā – VHL, 2011. gadā tiek veidota MHL “otrā līga”. šaubu nav – “būvdarbi” netiek iestudēti tukšā vietā, par pamatiem tiek izmantotas iepriekšējo gadu desmitu iestrādes, kas pirms tam funkcionēja Krievijas Superlīgas, Krievijas Augstākās līgas un citu līg-veidīgu organizāciju veidolā. tagad “vecā kārtība” tiek likta jaunos rāmjos vai vismaz tiek mēģināts to darīt. pilnīgi droši Krievijas hokeja saimniecības pārbūves hokeja interesentus Latvijā interesētu attālināti, ja vien šī KHL veidotā hokeja “mehānismā” nebūtu piejūgti zobrati no Latvijas – Dinamo, HK Rīga un arī topošā jauniešu komanda MHL “otrajam līmenim”.

KHL. otrais piegājiens Slovākijā

KHL paplašināšanas politikas postulāti un atskaņas 3 sezonu laikā ir paspējušas aptvert plašu diapazonu – no nepamatotas vai daļēji pamatotas bravūras līdz fantastikai pasaules lielā hokeja kartes paplašināšanā. līdzšinējās 2 starpsezonās tomēr trokšņa ir bijis vairāk nekā reālas “invāzijas”. KHL-u līdzšinējās sezonās ir papildinājušas tikai “iekšzemes” komandas – Avtomobiļist un Jugra, bet visi pārējie solījumi Lietuvas, Ukrainas, Zviedrijas u.c. valstu vienību izskatā ir palikuši sapņojumu līmenī. vismaz pagaidām. tiesa, šajā starpsezonā atkal pilnā nopietnībā izsludināta Popradas Lev “pieņemšana”. šoreiz būšot “pa īstam”. to gan varēs pilnīgi droši teikt sezonas sākumā. jā, un vēl šo 3 sezonu “atbirums” ir 3 klubi. Voskresenskas Himik, Toljati Lada un 1 vienība, kas palika pāri Maskavas Dinamo un Balašihas HK MVD apvienojoties vienā komandā – OHK Dinamo. līdzšinējo 3 sezonu “bilance” ir vienkārša: -1 (+2/-3).

KHL paplašināšanas politikas “jaunā strāva” ir ilgāka termiņa plānošanas ieviešana. ja iepriekš bija populāri solījumi “jau no nākamās sezonas”, tad tagad KHL amatpersonu runu plūdos sāk parādīties paziņojumi “pēc sezonas” un vēlāk. tādu nav daudz, bet tomēr izskatās, ka paplašinātāji ir nedaudz apdedzinājušies, strebjot karstu. iespējams, darbības kļūst pragmatiskākas; jācer, ka to nosaka skaidra saprašana, ka uzreiz, viena gada laikā “piramīdas” var uzbūvēt tikai pasakās par Ēģiptes faraoniem…

šajā starpsezonā oficiāla “zaļā gaisma” un uzņemšana paziņota tikai Popradas Lev sakarā, bet pārējās versijas, kas izskanēja sezonas gaitā, ir atliktas tālākos plauktos. labākajā gadījumā tiek saukti aiznākamās (2012./2013.) vai pat attālāku sezonu gadi. savukārt daži citi nosaukumi no darba kārtības ir izņemti.

kā KHL jaunpienācēji 2012./2013. g. sezonā tiek nosauktas vairākas vienības, no kurām kā salīdzinoši nopietnākās vai vismaz oficiālāk cilātas tiek 2 versijas – komandas no Leipcigas un Milānas. lietas Vācijā ir sabīdījušās tiktāl, ka ir izveidots un 15. aprīlī noreģistrēts jauns hokeja klubs Torpedo Leipzig (oficiālāk – PHC Torpedo Leipzig), atceļot versijas un minējumus, ka KHL Leipcigas klubs tapšot veidots tiešā veidā no esošās IceFighters Leipzig vienības. savukārt, Hockey Milano Rossoblu savā mājaslapā jau “nopopularizējušies”, ka 2012./2013. g. sezonā izdaiļos KHL karti. Aleksandrs Medvedevs, labi zināmais KHL paplašināšanas runasvīrs, par 2012./2013. g. sezonas jaunpienācēju ir nosaucis arī HC Slovan Bratislava, taču ko gan viņš 3 gadu laikā nav sastāstījis… kamēr nesāksies attiecīgā sezona, ticības “koeficients” nav augsts.

tomēr nav tā, ka KHL-ā tiek ielaisti visi, kas grib vai “izliekās” gribam. “zaļo gaismu” nav dabūjuši Minskas Junost, bet daži Krievijas klubi gaida savu kārtu, mēģinot sakārtot infrastruktūras lietas ar uzsvaru uz atbilstošu halli. kā mērķi – iestāšanos KHL – dažādos laikos ir deklamējuši vairāki Krievijas klubi, galvenokārt no VHL “plauktiem”. pagaidām racionālākās darbības šajā virzienā ir iestudējuši Tjumeņas Rubin (agrāk – Gazovik), par atgriešanos lielajā hokejā runā un, šķiet, arī rīkojas Toljati Lada. termiņi ir saukti dažādi un, protams, vēlamā formā. Rubin ar jaunas halles celtniecību un tikšanu KHL-ā cer tikt galā līdz 2012./2013. g. sezonas sākumam, bet Lada kluba vadoņi kā atgriešanās sezonu nosauc – 2013./2014. citi pretendenti no Krievijas, salīdzinot ar Rubin un Lada, tiek vērtēti kā attālāki. galu galā KHL mēģina kļūt starptautiskāka, bet savus “vietējos” var “paturēt” arī VHL rāmjos, nepieciešamības gadījumā rotējot “pārpalikumus” starp KHL un VHL.

kā zināms, KHL klubu skaitu nosaka ne tikai jaunpienācēju pieplūduma intensitāte, bet arī klubu aizvadīšana “pa skuju” taku. 2011. gada starpsezonā KHL “aizgājēju” sarakstu draud papildināt Jekaterinburgas Avtomobiļist, kas jau ne pirmo sezonu mokās ar finanšu nebūšanām. kluba parādsaistības, saskaņā ar līgas nosacījumiem, ir jānokārto līdz 31. maijam. ja tas nenotiek, tad kluba dalība KHL būs atkarīga no līgas vadoņu labvēlības, vēlmes līgā “nourēt” 24 vienības un iespējām “automobīlistu” atstāto robu aizstāt ar citu versiju. piemēram, iepriekš bija runa – ja Rubin uzsāk halles būvniecību, tad KHL varētu atļaut Tjumeņas klubam startēt KHL-ā arī pirms halles pabeigšanas. tomēr KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs ir jau paziņojis, ka Avtomobiļist “izslēgšanas” gadījumā, ja tāds būs, šo “caurumu” nemēģinās aizbāzt ar citiem klubiem.

VHL kā tranzītlīga

klubu skaita ziņā ietilpīgāka plāno kļūt arī VHL, kas savā pirmajā sezonā (2010./2011.) pulcināja 20 komandas. uzņemšanas iesniegumu termiņš bijis 15. maijs, bet 31. maijā ir paredzēts noteikt VHL skaitlisko sastāvu nākamajai sezonai. arī VHL paplašināšanas sakarā ir cilāti daudzu komandu nosaukumi, taču VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par reālākajiem pretendentiem nosauc Donbass (Doņecka), Kriļja Sovetov (Rostova-pie-Donas), Sokol (Krasnojarska), Titan (Kļina). bet pārējās versijas ar Karagandas, Krasnodaras, Ļipeckas, Prokopjevskas, Samaras, Voroņežas, Voskresenskas klubu dalību VHL-ā pagaidām nopietni netiekot izskatītas. vismaz kontekstā ar jauno – 2011./2012. g. sezonu.

ar Ukrainas čempionvienības – Doņeckas Donbass uzņemšanu VHL plāno kļūt vēl starptautiskāka. proti, VHL pirmajā sezonā čempionātā piedalījās Ustjkamenogorskas Torpedo no Kazahstānas, bet tagad “importa” klubu skaitu dubultotu. savukārt, Krasnojarskas Sokol un Kļinas Titan 2010./2011. g. sezonu aizvadīja Krievijas 1. līgā (kas šajā sezonā oficiāli saucās – Первенство России по хоккею среди клубных команд регионов = Krievijas reģionu klubu komandu meistarsacīkstes). Kļinas Titan pirms sezonas (2009./2010.) spēlēja Krievijas Augstākajā līgā, taču dažādu iemeslu dēļ uz VHL pirmo sezonu nekvalificējās. vēl viens potenciālais jaunpienācējs ir Rostovas-pie-Donas Kriļja Sovetov, kas iepriekšējā sezonā Krievijas “civilizētajā” hokeja kartē nav bijis manāms. vēl aprīļa beigās tas pats Skoropupovs Rostovas-pie-Donas kluba centienus virzienā uz VHL vērtēja ļoti skeptiski, saskatot kluba pieteikumā vēlmi atkal “kašķēties” par Kriļja Sovetov nosaukumu un saredzot “aiz projekta” Maskavas Kriļja Sovetov kādreizējos “atkritējus”. pagaidām skepse ir pieklususi.

“apmierināta” arī Balašihas pilsētas pārstāvju vēlme savā pilsētā “ieviest” VHL komandu. OHK Dinamo vadība ir oficiāli paziņojusi par sava fārmkluba, kas pirmajā VHL sezonā startēja ar nosaukumu Dinamo (Tvera), un jauniešu komandas Šerif, kas 2010./2011. g. sezonā arī mitinājās Tverā, pārcelšanu uz Balašihu. Tverā apmeklētība neesot bijusi un fārmus tuvāk Maskavai vajagot…

vēl pirms oficiālas gala lēmuma pieņemšanas par jaunuzņemto vai “aizgājēju” skaitu līgā VHL vadoņi jau ir nodefinējuši, ka VHL-ā 2011./2012. g. sezonā būšot 24 komandas, kas vienādā skaitā sadalītas 4 divīzijās. ja pretendentu būs vairāk, tad jaunuzņemtie tikšot atlasīti pēc konkursa principa.

cita starpā VHL vadoņi rēķinās ar līgas komandu rotāciju – proti, daļa komandu VHL-u saskata kā “pagaidu līgu” pirms pievienošanās “lielajam” KHL-am. tādiem “gaidītājiem” sevi pieskaita jau minētās Tjumeņas Rubin un Toljati Lada vienības, kā arī jaunpienācējs no Ukrainas – Doņeckas Donbass. acīmredzot, KHL ir pamainījis taktiku Ukrainas “pievēršanai”, atceroties ar ko beidzās (nesākās) Budiveļņik skaļi izsludinātās gaitas KHL-ā un paredzot papildināšanos “soli pa solim”.

MHL jaunās sejas

jau marta sākumā MHL oficiāli izsludināja 3 jaunu komandu uzņemšanu līgā. kā jaunpienācēji Jaunatnes hokeja līgā tika nosaukti – “Tatru Vilki” (Tatranski Vlci; Popradas Lev jauniešu komanda), Stupino Kapitan un Hantimansijskas Jugra jauniešu komanda, kas vēlāk izvēlējās nosaukumu Mamonti Jugri.

MHL veidotāji un vadītāji par vēlamo versiju uzskata 32 komandu dalību MHL čempionātā, veidojot visās divīzijās vienādu komandu skaitu. MHL otrajā sezonā, kad startēja 29 komandas, kalendārs sanāca nelīdzens – komandām atšķīrās spēļu skaits.

organizatoru plānus attiecībā uz 32 komandu “komplektu” teorētiski varētu izjaukt Astanas Baris rosīšanās, plānojot savas komandas startu MHL-ā. jau oficiāli ir izsludināta arī VHL komandas Toros (Ņeftekamska) jauniešu vienības pievienošanās MHL-am. taču MHL organizatori veido labu instrumentu, ar kura palīdzību nodarbināt “pārpalikumu”. runa ir par MHL “otro divīziju”.

pastāv arī iespēja, ka kāda no MHL esošajām un/vai jaunuzņemtajām vienībām šajā līgā 2011./2012. g. sezonā neuzspēlē. piemēram, finanšu problēmas joprojām seko Voskresenskas Himik klubam, kuru aizvadītajā sezonā MHL-ā pārstāvēja MHK Himik komanda. savukārt, par jaunuzņemto Popradas “Tatru Vilku” dalību nākamajā sezonā izskanēja pretrunīga informācija – pastāvot iespēja, ka Popradas jauniešu vienība uz sezonu tomēr iepauzē. bet oficiālais rupors hclev.ru nenoguris sludina, ka pauzēšana neesot taisnība un “vilki” MHL-ā cīnisies jau 2011. gada septembrī.

vēl viens MHL jaunpienācējs tiek solīts 2011./2012. g. sezonā VHL-ā pieteikumu iesniegušās Doņeckas Donbass jauniešu komandas izskatā. pagaidām gan tas ir tikai runāšanas līmenī, un nav arī skaidrs, kur Ukrainas jauniešu komanda tiek “tēmēta” – uz MHL “original” vai MHL otro divīziju.

MHL kartē ir atgriezusies Balašiha – kā jau minēts, OHK Dinamo ir oficiāli izziņojuši savas jauniešu komandas “nolikšanu” Balašihā. kas interesanti, ir reanimēts HK MVD vārds, kas tagad ir dots OHK Dinamo jauniešu komandai, aizmirstot par nosaukumu Šerif. faktiski kā MHL jaunpienācējs 2011./2012. g. sezonā plānojas Baltkrievijas komandai Dinamo-Šiņņik (Bobruiska), kurai paredzēts MHL-ā aizstāt Minskije Zubri komandu un pildīt Minskas Dinamo jauniešu komandas “pienākumus”. sliktā ziņa ir tā, ka līdz ar to Bobruiskas Šiņņik lielā komanda plāno pārtraukt dalību Baltkrievijas ekstralīgā un koncentrēties tikai uz MHL. starp citu, Baltkrievijas “tēvs” Aleksandrs Lukašenko, kuram ir liela teikšana arī Baltkrievijas hokeja norisēs, ir “rekomendējis” rotācijas arī Baltkrievijas klubu pārstāvniecībai KHL. “ideja” ir ieviest Minskas Dinamo un Minskas Junost savstarpējo cīņu par tiesībām spēlēt KHL. pagaidām tas ir palicis viedokļa līmenī.

MHL “otrā divīzija”

saskaņā ar MHL rīkotājdirektora Dmitrija Jefimova sniegto informāciju, MHL “otrajā divīzijā” jeb B grupā, kā to dēvē citos avotos, paredzēts satilpināt no 20 līdz 26 komandām. ģeogrāfiskā amplitūda paredzēta diezgan plaša… arī starptautiskā “garša” ir paredzēta, jo komanda tiekot veidota Latvijā un arī Baltkrievija esot ieinteresēta. lai nebūtu tālo pārlidojumu un attiecīgu ceļošanas izdevumu, MHL “otro ešelonu” ir paredzēts veidot pēc ģeogrāfiskā principa, par paraugu minot Kanādas junioru līgas. tas nozīmē, ka pirms izslēgšanas spēlēm dažādu reģionu komandām oficiāli uzspēlēt savā starpā nesanāks.

Rīgas Dinamo jau ir izsludinājusi, ka veido komandu ar “kodēto” nosaukumu HK Rīga 2 startam MHL “B grupā”, norādot komandas vecumu 16 – 18 gadu rāmjos. attiecībā uz “kodēto” nosaukumu atliek cerēt, ka komandas radītājiem nepietrūks radošās domas komandas nosaukuma izvēlē, neaprobežojoties ar esošas komandas nosaukuma un cipara krustojumu…

kopumā MHL otrais līmenis nav paredzēta kā zemāka vecuma (U-18) līga, bet pēc reglamenta to paredzēts pielīdzināt MHL kārtībai. līdzšinējās 2 sezonās MHL-ā griesti bija U-22 vecums, un, ja nekas nemainīsies “galvenajā” MHL, tad tādi paši vecuma rāmji prognozējami MHL “otrajai divīzijai”.

kā galvenais MHL “otrās divīzijas” komandu pieplūduma avots ir paredzēta Krievijas 1. līga. viens no attīstības scenārijiem paredz to, ka 1. līgas komandas “pāriet” MHL “otrās divīzijas” jurisdikcijā un 1. līgas čempionāts (t.i., Первенство России по хоккею среди клубных команд регионов) vairs netiek organizēts. taču šādam risinājumam ir arī opozīcija. piemēram, Samaras CSK VVS (Gaisa Karaspēka Centrālais Sporta Klubs) kategoriski nevēlas savu komandu sūtīt MHL B grupas apskāvienos, jo klubu neapmierina Jaunatnes līgas vecuma cenzs.

ir arī Krievijas reģioni, kas “no laimes nezina, kur likties” – t.i., ļoti priecīgi, jo prognozējami tik augstā līmenī līdz šim nav spēlējuši. piemēram, Rostovā-pie-Donas ar lielu entuziasmu ir ķērušies pie jauniešu komandas gatavošanas MHL “otrās divīzijas” pirmajai sezonai. tas tāpēc, ka iepriekšējā sezonā Rostovā-pie-Donas bija jāsamierinās galvenokārt tikai ar lokālas dabas priekšnesumiem, kas norisinājās amatieru Donas Hokeja Līgas (DonHL) ietvaros. starp citu, Rostovas-pie-Donas jauniešu komanda jau zinot savus pretiniekus savā MHL “B grupas” reģionā un nosauc šo sāncenšu bāzes pilsētas – Kurska, Perejaslavļa-Zaļesskija, Ribinska, Žukova.

lasāmvielai:

• Popradas Lev (HC Lev) oficiālā mājaslapa – hclev.ru
• par Popradas Lev komandas komplektācijas aprisēm un Avtomobiļist finanšu problēmām (2011-05-25) – sport-express.ru
• Popradas Lev atkal oficiāli uzņemts KHL-ā (2011-05-09) – khl.ru
• par PHC Torpedo Leipzig izveidi (2011. g. aprīlis) – mdr.de, hockeyweb.de, lvz-online.de
• par Hockey Milano Rossoblu startu KHL (2011-05-04) – hockeymilano.it
• par Avtomobiļist finanšu problēmām un iespējamo KHL pamešanu (2011-05-24) – sovsport.ru, allhockey.ru
• kopsavilkums par KHL paplašināšanas plāniem (2011-05-08) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Junost uzbrucēja Aleksandra Kitarova intervija (t.sk., par Junost netikšanu KHL; 2011-05-25) – belarushockey.com
• VHL rīkotājdirektors G. Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem (2011-05-23) – vhlru.ru
• G. Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem un pretendentiem (2011-04-30) – sovsport.ru
• MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs par MHL attīstības plāniem, MHL otro divīziju un tās čempionāta principiem utt. (t.sk., Baris jauniešu komandas “briešanu” MHL-am; 2011-04-24) – sport-express.ru
• MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs par MHL paplašināšanu un čempionāta izspēles kārtību, par MHL otro divīziju (t.sk. Donbass jauniešu komandas plāniem uz MHL pēc gada; 2011-04-29) – sovsport.ru
• Maskavas apgabala Arbitrāžas tiesa ieviesusi novērošanas procedūru nekomerciālajai sabiedrībai Hokkeinij klub “Himik”; bankrota lietas izskatīšana paredzēta 27 jūlijā (2011-05-11) – sport.rian.ru
• MHK Himik komandu nolemts gatavot MHL 2011./2012. g. sezonai (2011-04-27) – voskrhimik.ru
• VHL pirmās sezonas čempionu – Tjumeņas Rubin pārstāvji par plāniem, halles būvniecību utt. (solās 2012./2013. g. sezonā būt KHL-ā; 2011-04-29) – sovsport.ru
• Bobruiskas Dinamo-Šiņņik aizstās Minskije Zubri komandu MHL-ā (2011-05-25) – hcdinamo.by, mhl.khl.ru
• OHK Dinamo pārceļ savu fārmklubu Dinamo un jauniešu komandu Šerif no Tveras uz Balašihu (jauniešu komandai plānots nosaukums HK MVD; 2011-05-25) – dynamo.ru, mhl.khl.ru
• par Lada nākotnes plāniem, Lada-Arēnas celtniecību plānots pabeigt 2012. gada decembrī, Lada komandas atgriešanās KHL tiek lēsta 2013./2014. g. sezonā (2011-05-24) – sovsport.ru
• Lada ģenerāldirektors Andrejs Galaida par Lada nākotni, arēnas būvniecību un atgriešanos KHL pēc ne agrāk kā 2 gadiem (2011-04-28) – sovsport.ru
• Ņeftekamskas Toros jauniešu komanda pievienojas MHL (2011-05-17) – hctoros.ru, mhl.khl.ru
• Doņeckas Donbass iesniedzis pieteikumu uz VHL (2011-04-28) – hcdonbass.com, allhockey.ru
• Lukašenko ideja par nepieciešamību ieviest jauninājumu: Minskas Dinamo un Minskas Junost cīņu par tiesībām spēlēt KHL-ā (2011-05-06) – news.tut.by
• KHL direktoru padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Fetisovs par KHL paplašināšanu, Milānas kluba ienākšanu 2012./2013. g. sezonā, Āzijas “pievilkšanas” nepieciešamību (2011-05-06) – sovsport.ru
• Tatranski Vlci noliedz baumas par darbības uzsākšanas pauzēšanu un sola startēt MHL-ā jau no 2011./2012. g. sezonas – hclev.ru
• CSK VVS (Samara) ir pret iestāšanos MHL “otrajā divīzijā” (2011-05-19) – 63media.ru (Самарское обозрение), allhockey.ru
• Rostovā-pie-Donas gatavo jauniešu komandu startam MHL “otrajā divīzijā” (2011-05-19) – donnews.ru, mhl.khl.ru
• par sporta saimniecību un VHL komandas tapšanu nākotnē Krasnodarā (2011-05-17) – sovsport.ru
• Rīgas Dinamo par HK Rīga 2 izveidi dalībai MHL “B grupā” (2011-05-13) – dinamoriga.eu
• kopsavilkums par KHL paplašināšanas plāniem (2011-03-21): tepat

VHL: Krievijas hokeja “otrā ešelona” pārbūve

“katru gadu pa līgai,” pēc šāda plāna vismaz pagaidām darbojas KHL sistēmas veidotāji. proti, 2008./2009. g. sezonā pirmoreiz startēja KHL (Kontinentālā Hokeja Līga), kas sevī “uzsūca” Krievijas Superlīgas komandas ar nelielu starptautisku “piemaisījumu” (t.sk. Rīgas Dinamo izskatā). 2009./2010. g. sezona bija pirmā MHL (Jauniešu hokeja līgai), kas savā “aprūpē” paņēmusi Krievijas jauniešu hokeja redzamāko daļu un no nākamās sezonas kļuvusi starptautiska, iekļaujot Latvijas un Baltkrievijas klubus.

2010./2011. g. sezonā startēs VHL (Augstākās hokeja līgas; Высшая хоккейная лига) čempionāts, kurš “lielos vilcienos” pārņem līdzšinējo Krievijas Augstāko līgu. VHL veidots ar domu sakārtot Krievijas hokeja saimniecības nākamo posmu, kas seko KHL. jāpiebilst, ka VHL, tāpat kā Krievijas Augstākā līga, ir starptautiska. līdzās Krievijas klubiem ir viens Kazahstānas pārstāvis – Ustjkamenogorskas Kazcink – Torpedo.

saskaņā ar VHL vadības lēmumiem, dalībai VHL-ā ir uzņemti 20 klubi, kas “izdalīti” pa 2 konferencēm. “iesniegušies” bija vēl 2 klubi – Voskresenskas Himik un Maskavas PHK Kriļja Sovetov, kuri tomēr startam līgā netika “pielaisti”. vismaz pagaidām. interesanti, ka PHK Kriļja Sovetov ir tā vienība, kas arī šosezon pretendēja dalībai “lielajā” līgā – KHL. šobrīd gan sanāk, ka PHK Kriļja Sovetov (nejaukt ar MHL vienību MHK Kriļja Sovetov) nekvalificējas arī VHL dalībai. tiesa, PHK Kriļja Sovetov vadība publiski pauž pārliecību, ka tomēr spēs iekļauties VHL čempionātā jau no tā pirmās sezonas, jo pēdējā brīdī esot ieguvuši nepieciešamās finanšu garantijas – klubu atbalstīšot Vnukovo lidosta.

VHL plānotie dalībnieki 2010./2011. g. sezonā (saskaņā ar 2010-06-30 sēdē fiksēto):

Rietumu konference	Austrumu konference
1. Ariada-Akpars (Volžska)	1. Ižstaļ (Iževska)
2. Dizeļ (Penza)	2. Jermak (Angarska)
3. Dinamo (Dmitrova)*	3. Južnij Ural (Orska)
4. HK Ļipeck (Ļipecka)	4. Kazcink-Torpedo (Ustjkamenogorska)
5. HK Rjazaņ (Rjazaņa)	5. Mečel (Čeļabinska)
6. HK Sarov (Sarova)	6. Molot-Prikamje (Perma)
7. HK VMF (Sanktpēterburga)	7. Rubin (Tjumeņa)**
8. Kristall (Saratova)	8. Sputņik (Ņižņijtagila)
9. Lada (Toljati)	9. Toros (Ņeftekamska)
10. Ņeftjaņik (Almetjevska)	10. Zauraļje (Kurgana)
* Dinamo (Dmitrova) ir OHK Dinamo sistēmas klubs. sākotnēji paredzēta kluba bāzes vieta Balašihā, taču tagad pārcelta uz Dmitrovu. dažviet komanda saukta: Dinamo-Moskva.
** Līdz 2010. gada starpsezonai kluba nosaukums – Gazovik. kluba jauniešu komanda, kas no 2010./2011. g. uzņemta MHL-ā, startēs ar nosaukumu Gazovik, bet pieaugušo komanda VHL-ā startēs ar nosaukumu Rubin.

–

18 no 20 VHL klubiem ir tās komandas, kas 2009./2010. g. sezonā startēja Krievijas Augstākās līgas čempionātā. viens klubs – Toljati Lada ir “nokritis” no KHL-a, bet vēl viens klubs ir Dinamo (Dmitrova), kas ir jaunizveidotā OHK Dinamo sistēmas klubs. pērn Krievijas Augstākajā līgā trijās divīzijās (Rietumu, Centra, Austrumu) startēja kopā 27 klubi. no tiem viens – Hantimansijskas Jugra – iekļuva KHL, 18 klubi ir fiksēti jaunizveidotās VHL sastāvā, bet vēl 8 klubi palikuši “aiz borta”.

bez jau nosauktajiem PHK Kriļja Sovetov un Himik (Voskresenska) ārpus VHL paliek arī – CSK VVS (Samara), Gazprom-OGU (Orenburga), HK Ris (ХК Рысь; Maskavas apg.), Progress (Glazova), THK Tver (Tvera), Titan (Kļina). nebūs pārsteigums, ja kāds no šiem 8 “atlikušajiem” klubiem iestartēs VHL-ā ja ne 2010./2011. g. sezonā, tad pēc tās. taču pagaidām šos klubus vairumā gadījumu gaida no VHL atšķirīgs “liktenis”. piemēram, Gazprom-OGU ir transformējies par Belije Tigri un plāno jau nākamajā sezonā piedalīties MHL čempionātā.

lielākajai daļai klubu “nevarēšana” startēt KHL sastāvā iemesls ir finansiālas grūtības. tas gan nav nekas jauns – iepriekšējos gados no/uz Krievijas Augstāko līgas izceļoja/ieceļoja klubi, kuriem bija finansiālas un visādas citādas problēmas. VHL-ā neiekļuvušie klubi vēl paļaujas uz “versiju”, ka Krievijas Hokeja federācija saglabās Krievijas Augstāko līgu, kurā varētu startēt ap 10 klubiem, kas nav iekļuvuši VHL. šīs versijas “dzīvotspēja” paralēli VHL ir stipri apšaubāma. taču pastāv arī otra versija – startēt Krievijas 1. līgā (trešajā stiprākajā).

ir aktualizējusies vēl viena versija – VHL-ā netikušie klubi (vismaz daži) varētu pievienoties Baltkrievijas atklātajam čempionātam (BAČ) ekstralīgā. pašreiz BAČ ekstralīgas pieteikumā ir 13 klubi (11 Baltkrievijas + Liepājas Metalurgs + Kijevas Sokil), kā arī tiek izskatīta iespēja uzņemt Lietuvas klubu – Elektrēnu Energija, kurš 2009./2010. g. sezonā vēl startēja Latvijas Atklātajā čempionātā, bet uz nākamo sezonu netika “pieņemts”. turklāt Krievijas klubu dalība BAČ-ā nav jaunums – savulaik tas jau ir bijis.

cita starpā, PHK Kriļja Sovetov ir, kā jau ierasts, lietai piegājis ja ne nopietni, tad vismaz vērienīgi. “gaisā” ir runas nevien par PHK Kriļja Sovetov iestāšanos VHL-ā, bet arī jauniešu komandas, kas vismaz līdz šim saucās Kriļja Stoļici (dažviet neprecīzi – Kriļja Sovetov-2), iestartēšanu jauniešu līgas MHL sastāvā, kurš gan skaitās jau nokomplektēts un “sakalendarēts”. ja tuvākajā laikā šie pasākumi izdosies, tad acīmredzot “krilišku” finanses ir sakopušās.

izziņa: Krievijas 1. līga. trešā stiprākā Krievijas līga, arī ar starptautisku pieskaņu – 2009./2010. g. sezonā Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģionā startēja Ustjkamenogorskas (Kazahstāna) kluba fārms – Kazcink-Torpedo-2. kopumā 1. līga aptver lielu daļu līdzšinējās Krievijas Augstākās līgas un/vai jaunizveidotās VHK klubu fārmklubus, bet ne tikai. startēja arī neatkarīgas vienības un arī KHL kluba Amur fārms. kopumā 2009./2010. g. sezonā Krievijas 1. līgas spēlēs piedalījās 43 klubi, kas izcīnīja “savus čempionātus” četru reģionu ietvaros.

Krievijas 1. līgas Centra reģiona klubi 2009./2010. g. sezonā (kopā 13 komandas). A grupa: Buran (Voroņeža); HK Belgorod (Belgoroda); HK Brjansk (Brjanska); HK Ļipeck-2 (Ļipecka); HK Rjazaņ-2 (Rjazaņa); HK Tambov (Tambova). B grupa: HK Vladimir (Vladimira); HK Zeļenograd (Maskava); Kriļja Stoļici (Maskava; dažviet neprecīzi – Kriļja Sovetov-2); Kristall (Elekrostaļa); Ris-2 (Maskavas apg.; Možaiska); THK-2 (Tvera); Titan-2 (Kļina).

Krievijas 1. līgas Povolžjes (Pievolgas) reģiona klubi 2009./2010. g. sezonā (kopā 13 komandas): CSK VVS-2 (Samara); Dizeļ-2 (Penza); HK Čelni (Naberežniječelni); Ižstaļ-2 (Iževska); Jurmati (Salavata); Kristall-2 (Saratova); Metallurg (Mednogorska); Ņeftjaņik-2 (Almetjevska); OGIM (Orenburga); Oļimpija (Kirovočepecka); Progress-2 (Glazova); Sokol (Novočeboksarska); Toros-2 (Ņeftekamska).

Krievijas 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģiona klubi 2009./2010. g. sezonā (kopā 7 komandas): Avangard-Jugra (Kogalima); Gazovik-2 (Tjumeņa); Kedr (Novouraļska); Mečel-2 (Čeļabinska); Oktan (Perma); Signal (Čeļabinska); Sputņik-2 (Ņižņijtagila).

Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģiona klubi 2009./2010. g. sezonā (kopā 10 komandas): Altaj (Barnaula); Amur-2 (Habarovska); HK Ačinsk (Ačinska); Jantar (Severska); Jermak-2 (Angarska); Kazcink-Torpedo-2 (Ustjkamenogorska); Kristall (Berdska); Primorje (Usurijska); Sokol (Krasnojarska); Šahtjor (Prokopjevska).

P.S. daži pērnsezonas 1. līgas klubi ir “transformējušies” jauniešu līgas (MHL) virzienā. piemēram, Kirovočepeckas Oļimpija ir “pārveidojusies” un uzņemta MHL-ā. uz Habarovskas Amur fārmkluba Amur-2, kas pērnsezon (2009./2010.) faktiski bija jauniešu komanda, bāzes izveidota Amur jauniešu vienība ar nosaukumu Amurskije Tigri, kas no nākamsezonas startēs MHL-ā. tiesa, pastāv reālistiska iespēja, ka Amur-2 turpinās dalību 1. līgā. uz dalību MHL-ā, kā jau minēts, cer arī Kriļja Stoļici, kurā, starp citu, pērnsezon startēja Rīgas Dinamo draftētais Ainars Podziņš.

lasāmviela vēl:

• VHL sastāvs nokomplektēts no 20 klubiem – khl.ru
• PHK Kriļja Sovetov pārliecināti, ka startēs VHL-ā jau 2010./2011. g. sezonā – shaybu-shaybu.ru
• Vnukovo lidosta kļuvusi par PHK Kriļja Sovetov sponsoru – allhockey.ru
• VHL sastāva komplektācijas kopsavilkums – championat.ru
• VHL-ā neiekļuvušajiem Krievijas klubiem pastāv iespēja startēt BAČ-ā – allhockey.ru
• VHL rīkotājdirektora Germana Skoropupova intervija (pirms klubu sastāva apstiprināšanas) – sovsport.ru
• OHK Dinamo fārmklubs un jauniešu komanda Šerif pārceļas no Balašihas uz Dmitrovu – khl.ru
• CSK VVS nestartēs VHL finanšu problēmu dēļ; “versijas” par federācijas Augstāko līgu un 1. līgu – championat.ru
• THK Tver nestartēs VHL finanšu grūtību dēļ – hcthk.ru
• Elektrēnu Energijai pastāv iespēja pievienoties BAČ-am – hockey.by
• Tjumeņas Gazovik maina nosaukumu uz Rubin – hk-gazovik.ru
• PHK Kriļja Sovetov jauniešu komanda plāno iestāties MHL – sport-express.ru
• Aleksandrs Beļavskis trenēs Molot-Prikamje – telegraf.lv
• Krievijas Augstākās līgas Rietumu divīzijas 2009./2010. g. sezonas tabula – fhr.ru
• Krievijas Augstākās līgas Centra divīzijas 2009./2010. g. sezonas tabula – fhr.ru
• Krievijas Augstākās līgas Austrumu divīzijas 2009./2010. g. sezonas tabula – fhr.ru
• Krievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas play off rezultāti – r-hockey.ru
• Krievijas 1. līgas Centra reģiona 2009./2010. g. sezonas spēles un tabulas – r-hockey.ru (A grupa; B grupa; par 1.-8. vietu; play off)
• Krievijas 1. līgas Povolžjes (Pievolgas) reģiona 2009./2010. g. sezonas spēles un tabulas – r-hockey.ru (1. posms; par 1.-6. vietu; par 7.-12. vietu; play off)
• Krievijas 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģiona 2009./2010. g. sezonas spēles un turnīra tabula – r-hockey.ru
• Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģiona 2009./2010. g. sezonas spēles, turnīra tabula un play off izspēle – r-hockey.ru
• Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģiona 2009./2010. g. sezonas 5.-10. vietu izspēles tabula un spēļu rezultāti – r-hockey.ru

2:7 Ņižņijnovgorodā…

pirmsspēles shēmas. līdz ar no fārmkluba izsaukto uzbrucēju Bukarta un Hartmaņa pievienošanos Dinamo vienībai ir salikti “ielāpi” uzbrucēju virknējumiem. pirmie trīs uzbrucēju virknējumi paliek tādi, kā spēlē pret Vitjaz: Ņiživijs – Sprukts – Cipulis; Hosa – Iguldens – Cinks; Dārziņš – Bērziņš – M.Rēdlihs. bet ceturtais virknējums sakomplektēts no Ankipāna un atbraukušajiem – Bukarta un Hartmaņa.

“ielāpi” iestudēti arī uz ASV aizbraukušā un 2 spēles izlaist plānojošā Ozoliņa vietā. neskarts palicis tikai viens aizsargu virknējums: Kr.Rēdlihs – Sweatt. pārējie aizsargu virknējumi, trenējoties “iestudēti” šādi: Sotnieks – Laviņš; J.Rēdlihs – Galviņš; Sorokins – Cibuļskis.

nosauktie virknējumi spēles gaitā bija, taču noraidījumiem “bagātā” spēles gaita ieviesa arī korekcijas virknējumos. īpaši dažnedažādo vairākumu, mazākumu ietekmē. vārtos sāk Masaļskis, bet 2. periodā uzreiz pēc 1:4 (spēles laiks 34:29) vārtos nāk Pruseks.

par spēli: īsi. dinamiešiem akūti jāpiestrādā pie vairākuma realizācijas. piemēram, Torpedo klubam ar šo spēles elementu veicās ļoti labi. piebilde: brīžam priecēja Cinks. īpaši 1. perioda epizodē ar eleganto piespēli Hosam, kurš panāca 1:1. otros vārtus dinamiešu labā guva Dārziņš, pret pretinieku vārtsargu izslidojot divatā ar un saņemot piespēli no M.Rēdliha – 2:1 pirmā perioda beigās. turpmāk viss bija vienos vārtos…

rezultatīvie dinamieši (pēc pirmajām 6 spēlēm; precizējumu avots: dinamoriga.eu pēcspēles apskati un khl.ru):

• Hosa 3+3
• Dārziņš 1+5
• Iggulden 4+1
• M.Rēdlihs 3+2
• Ankipāns 2+1
• Sprukts 2+1
• Ņiživijs 1+1
• Sweatt 1+1
• Cinks 0+2
• Cipulis 0+2
• Karija 0+2
• Bērziņš 1+0 
• Ozoliņš 1+0
• Galviņš 0+1
• Kr.Rēdlihs 0+1
• Sorokins 0+1

izziņa: Ņižņijnovgorodas Torpedo. 2008./2009. g. sezonas KHL regulārajā čempionātā Torpedo ierindojās 11. vietā (t.i. vienu vietu zem Rīgas Dinamo). savukārt, play off pirmajā kārtā Torpedo piekāpās Magņitogorskas Metallurg klubam (sērijā 0-3). pagājušās sezonas gaitā dinamieši pret Torpedo spēlēja divreiz un abas reizes uzvarēja: 4:1 Rīgā (15. septembrī 2008.) un 5:4 papildlaikā izbraukumā Ņižņijnovgorodā (16. februārī 2009.; spēles apskats).

padomju laikā Ņižņijnovgorodas (tolaik saucās – Gorkija) Torpedo bija PSRS čempionātu neatņemama sastāvdaļa. augstākais sasniegums klubam bija “sudraba medālis” tālajā 1961. gadā. pēcpadomju gados Torpedo cīnījās, balansējot starp Krievijas superlīgu (kas vēlāk notransformējās par KHL) un augstāko līgu (pēc stipruma 2. līga Krievijā). 2006./2007. g. sezonā Torpedo ieņēma 1. vietu augstākajā līgā, nodrošinot vietu superlīgā. bet nākamajā gadā – 2007./2008. g. sezonā spuperlīgā ieņēma 20. vietu (no 20)… KHL pirmajā sezonā jau bija “cits” Torpedo, kas spēja ieņemt jau 11. vietu…

lasāmviela vēl:

• spēles online pieraksts khl.ru lapā
• spēles secinājumi Torpedo oficiālajā mājaslapā hctorpedo.ru
• dinamoriga.eu – Dinamo gatavojas spēlei pret Torpedo (t.sk. sastāva izmaiņas)
• Torpedo vēsture, sasniegumi u.tml. hctorpedo.ru lapā
• pirmsspēles apskats parsportu.lv lapā
• Torpedo vārtsarga Bernd Brückler blogs hctorpedo.ru lapā