Latvija pēc Krievijas. Izlases komplektācijas stāvoklis

Pret Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Krievijas izlasi mūsējie “uzstājās” pieklājīgi – 2:3 un 1:0. Kā saka, jebkura Krievija ir nopietns pārbaudījums. Šoreiz Krievijas valstsvienība kalpo par smilšpapīru vai, drīzāk, par ēveli sastāva slīpēšanai un kandidātu atlasei. Kādas ir Latvijas izlases kontūras, cipari pēc Krievijas, un kurus vīrus vēl gaidām palīgā?

Pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi Latvijas vastsvienības sastāvā uzspēlēja 30 vīru – bez maz visi, kas 18. -19. aprīlī bija izlases rīcībā un nodarbojās valstsvienības treniņos. Pret Krievijas komandu neuzspēlēja tikai vārtsargs Jānis Kalniņš, potīti savainojušais un nelielu pauzi paņēmušais vārtsargs Ervīns Muštukovs, kā arī IIHF oficiālo sodu gaidošais uzbrucējs Vitālijs Pavlovs. Visi pārējie, kas ir treneru “rokās” varēja atrādīties spēlēs pret Znaroka izlasi. Dažiem izdevās labi, citiem – dažādi.

Gaidām snaiperus?

Abu spēļu summā pret Krievijas izlasi laukumā devās 16 uzbrucēji, bet kopā ar iepriekšējām divām “somu spēlēm” izlases kandidātu lokā ir uzspēlējis 21 uzbrucējs. Pēc Latvijas – Somijas izlašu spēlēm kandidātu loku jau pametuši uzbrucēji Edijs Brahmanis, Edgars Kļaviņš, Artūrs Kuzmenkovs, Miks Lipsbergs, Artūrs Ozoliņš, kā arī pārbaudes spēlēs pie teikšanas netikušie Toms Andersons un Artūrs Mickēvičs.

Drīzumā tiek solīta lielā tīrīšana kandidātu rindās, ko faktiski varēs atļauties veikt pēc tam, kad izlases rīcībā būs ieradušies papildspēki. Saskaņā ar LHF sniegto informāciju, izlasē tiek gaidīti uzbrucēji Lauris Dārziņš, Kaspars Daugaviņš, Zemgus Girgensons, Ronalds Ķēniņš (tikko kā Šveices čempions!), Aleksandrs Ņiživijs, Miķelis Rēdlihs, Herberts Vasiļjevs. Kandidātu lokā esot doma pārbaudīt arī Čehijā sezonu pabeigušo Lauri Bajarunu un, iespējams, arī vēl kādu jauno uzbrucēju, kurš būs noslēdzis sezonu Kanādas junioru līgās. Vēl arī neesot pateikts tāds stabils Mārtiņa Karsuma galavārds attiecībā uz spēlēšanu Minskā; vismaz publiski – nē.

Statistiski veiksmīgākais uzbrucējs “krievu spēļu” summā ir Juris Štāls (pa labi novietotā attēlā), kuram sanācis gan vārtu guvums, gan pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt, izlases pavasara četru spēļu summā rezultatīvākais ir Juris Upītis, kuram 4 spēļu summā 2 punkti (1+1).

Kopumā Latvijas izlasei četru pārbaudes spēļu summā ir izdevušies pieci vārtu guvumi, kas nav tā baigi daudz… Bet ar pieticīgo 1:0 ir izdevies pat uzvarēt Krievijas valstsvienību. Te gan jācitē Krievijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks, aptuveni: “Šajā sagatavošanās stadijā nav jēgas ieciklēties uz rezultātu“. To gan viņš teica par savu izlasi, bet tam, rādās, nav izšķiroša nozīme. Katrā gadījumā, ir skaidrs, ka rezultāta “taisītāji” un snaiperi Latvijas izlasē vēl tiek gaidīti…

Pēc Krievijas sparinga uzbrucēju rindās, izskatās, ka soli uz čempionāta komplektu ir spēris Krievijas VHL līgā spēlējošais Kaspars Saulietis (pirmajā attēlā #18). Viņš bija īpaši manāms pirmajā (18. aprīļa) spēlē pret Oļega Znaroka trenētajiem vīriem. Orķestra “skanējumu” nebojāja, piemēram, arī abi debitanti Roberts Lipsbergs un Jānis Ozoliņš, taču pasaules čempionātam ar “nebojāšanu” var nepietikt. Un tas attiecas ne tikai uz debitantiem, bet arī jau izlasē pieredzējušākajiem, kuri arī “nebojāja”.

Statistiski bēdīgākais starp uzbrucējiem ir Mārtiņa Cipuļa “sausais atlikums” – lietderības koeficients sliktākais (-2), mikromaču vārtu guvumu starpība švakākā (0:2), kas, jādomā, Cipuļa atrašanos Minskas sarakstā diez vai ietekmēs. “Mīnus” statistikas griezumā der pieminēt arī Kobu Jasu, kuram it kā pa nullēm arī lietderība un mikromaču summa, tomēr vienā spēlē ir sakrātas 4 soda minūtes, kas pelnītas uzbrukuma zonā, veicot liekus vingrinājumus…

Latvijas uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Juris Štāls	1982.	2	1+0	+1	1:1	2	0
2.	Juris Upītis	1991.	2	1+0	±0	1:0	1	0
3.	Roberts Bukarts	1990.	2	1+0	±0	1:1	4	0
4.	Miks Indrašis	1990.	1	0+1	+1	1:0	0	0
	Roberts Lipsbergs	1994.	1	0+1	+1	1:0	0	0
6.	Kaspars Saulietis	1987.	2	0+1	±0	1:0	5	0
7.	Roberts Jekimovs	1989.	2	0+1	±0	1:1	2	0
8.	Māris Bičevskis	1991.	2	0+0	±0	1:0	1	2
9.	Armands Bērziņš	1983.	2	0+0	±0	1:1	4	2
10.	Jānis Ozoliņš	1989.	1	0+0	±0	0:0	1	0
	Gunārs Skvorcovs	1990.	1	0+0	±0	0:0	1	0
	Aleksejs Širokovs	1981.	1	0+0	±0	0:0	1	0
13.	Koba Jass	1990.	1	0+0	±0	0:0	1	4
14.	Andris Džeriņš	1988.	2	0+0	-1	0:1	3	0
	Gints Meija	1987.	2	0+0	-1	0:1	3	0
16.	Mārtiņš Cipulis	1980.	1	0+0	-1	0:2	3	0

*

Kurš būs astotais aizsargs?

Pret Krievijas izlasi “analīzes nodeva” 12 aizsargi. No Somijā spēlējušā aizsargu komplekta neviens nebija atbrīvots, kas liecina par ļoti nopietnu izpēti šajā ampluā. Tiesa, pēc Somijas izbraukuma no Latvijas izlases kandidātu loka tika atbrīvoti pāris aizsargu, kuri pārbaudes spēlēs vismaz šosezon tā arī neuzspēlēja, – Edgars Dīķis un Rūdolfs Kalvītis.

Aizsargu rindās tiekot gaidīts viens papildinājums – Čehijā sezonu noslēgušais Māris Jass. Atgādinājumam – virkne aizsargu izlasei dažādu iemeslu dēļ palīdzēt nevar, t.sk.: Jānis Andersons, Oskars Bārtulis, Oskars Cibuļskis, Ralfs Freibergs, Sandis Ozoliņš, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Arvīds Reķis. Kam veselība un trauma, kam ģimene un vecums, kam neatrisināti jautājumi IIHF dopinga lietās. Jāpiebilst, ka otrajā spēlē pret Krieviju traumu guva sev atvēlētajā laikā salīdzinoši pieklājīgi nospēlējušais aizsargs Ēriks Ševčenko, kuram, saskaņā ar trenera Toma Kūlena vērtējumu, sezona ir beigusies.

Šādos apstākļos katrs izlases kandidātu lokā ietilpstošs aizsargs ir neobjektīvi lielākā vērtībā. Nebūtu pārsteigums, ja valstsvienības sastāva komplektētāji atkal atcerētos, piemēram, Aleksandra Jerofejeva, Mārtiņa Jakovļeva vai Ņikitas Koļesņikova telefona numurus. Vai vēlreiz “iesauktu” pirms Somijas spēlēm atbrīvotos… Tomēr laika līdz čempionātam ir maz, kas nozīmē, ka uzsvars tiek likts uz aptverē esošajiem.

Spēlēs pret Krievijas izlasi statistiski veiksmīgākais aizsargs ir bijis kapteinis Rodrigo Laviņš, (pa labi novietotā attēlā #2), kuram 2 spēļu summā saskaitīts pozitīvs lietderības koeficients (+1), labākā mikromaču vārtu starpība (3:1) un rezultatīva piespēle. 19. aprīlī spēlē pret Krieviju viens no vērtīgākajiem spēlētājiem bija aizsargs Kristaps Sotnieks.

No pārbaudes spēlēs redzētajiem aizsargiem vieta izlasē varētu būt “rezervēta” pieciem: Guntim Galviņam; Artūram Kuldam; Rodrigo Laviņam; Jēkabam Rēdliham; Kristapam Sotniekam. Šķiet, tuvāk pasaules čempionātam pietuvojies arī Maksims Širokovs. Ja treneri paliks pie pasaules čempionāta ierastās laukuma spēlētāju proporcijas (8 aizsargi + 14 uzbrucēji), tad vakantas atliek divas aizsargu vietas. Uz vienu no tām prognozējami pretendēs Māris Jass. Kurš būs astotais? Skaidrs, ka izlases vigvamā gaidītais galvenais treneris Teds Nolans nāks ar savu olekti (mērauklu), bet daudz izvēles viņam nebūs.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

f	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	met.	sods
1.	Rodrigo Laviņš C	1974.	2	0+1	+1	3:1	1	2
2.	Artūrs Kulda	1988.	1	0+0	+1	1:0	1	0
3.	Ēriks Ševčenko	1991.	2*	0+0	±0	1:0	0	0
4.	Maksims Širokovs	1982.	1	0+0	±0	1:1	1	0
5.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	1	0+0	±0	0:0	1	0
6.	Mārtiņš Gipters	1989.	1	0+0	±0	0:0	0	0
	Mārtiņš Porejs	1991.	1	0+0	±0	0:0	0	0
8.	Kristaps Sotnieks	1987.	1	0+0	±0	0:0	4	2
9.	Agris Saviels	1982.	1	0+0	±0	0:1	1	0
10.	Guntis Galviņš	1985.	1	0+0	±0	0:1	0	0
11.	Jānis Jaks	1995.	2	0+0	-1	0:1	1	2
12.	Artūrs Salija	1992.	1	0+0	-1	0:1	0	2

*

Par daudz vārtsargu?

Pārbaudes spēļu gaitā skaidrāka paliek arī vārtsargu ierinda. Četru spēļu laikā ir atrasts spēles laiks četriem vīriem “pēdējā instancē”. Uz Somiju palīgā tika saukts arī piektais – Rihards Cimermanis, taču pie spēles laika netika un izlases nometni pameta drīz pēc Somijas izbraukuma.

“Krievu spēlēs”  Latvijas izlases vārtsargu postenis pat izskatījās stabilāks par citiem ampluā. Edgars Masaļskis (pirmajā attēlā #31) ir formā un ierindā. Lielisku debijas spēli pret Krievijas izlasi aizvadīja Šveicē skolotais un spēlējošais 19 gadus jaunais talants Ivars Punnenovs (pa labi novietotā attēlā). Izlases aptverē vēl ir Jānis Kalniņš. Valstsvienības tuvumā ir arī vārtsargs Ervīns Muštukovs, kurš savainoja potīti pirmajā spēlē pret somiem un bija spiests atpūsties. Punnenova priecējošā debija ir nopietns pieteikums konkurencē ar Muštukovu un Kalniņu, kā arī samazina nepieciešamību “izsaukt”, piemēram, izlasei palīdzēt gatavo Elvi Merzļikinu. Neskatoties uz to, arī Merzļikins esot ceļā uz izlases kandidātu nometni.

Protams, izlasē tiek gaidīts Kristers Gudļevskis. Pagaidām viņa Tampa Bay Lightning izslēgšanas spēļu sērijā ar 0-3 iedzen (zaudē) Monreālai, bet fārmklubam Syracuse Crunch sezona beigusies bez play off. Protams, ir iespēja, ka Lightning “izvelk” un Latvijas izlasei Gudļevski neredzēt… Bet, ja tomēr “redzēt”, tad trešā vārtsarga postenim no pārbaudes spēlēs redzētajiem vislabāk atrādījies tieši Ivars Punnenovs. Tiesa, vēl paredzētas 4 pārbaudes spēles un Nolana “acs”. Ka trešajam vārtsargam IR JĒGA, atkāpe jāmeklē pērnajā pasaules čempionātā, kurā Gudļevskis neieradās ne kā pirmais, ne otrais.

Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

	vārtsargs	dz.	sp.	min:sek	U-Z	atv. met.	atv. %	GAA	„0”
1.	Ivars Punnenovs	1994.	1	60:00	1-0	49 no 49	100%	0.00	1
2.	Edgars Masaļskis	1980.	1	59:21	0-1	45 no 48	93.75%	3.03	0

*

Uzziņām:

• Spēlētāju statistika spēlēs pret Krievijas izlasi – eurohc.stats.pointstreak.com (18. aprīlī; 19. aprīlī)
• Latvijas izlases komplektācijas statuss (2014-04-17) – lhf.lv
• Latvijas izlases statistika pret Somijas izlasi 10., 11. aprīlī: tepat

[Pirmā (Kaspara Saulieša un Edgara Masaļska), trešā (Edgara Masaļska un Rodrigo Laviņa), ceturtā (Ivara Punnenova) un noslēdzošā foto avots: Latvijas Hokeja federācijas profils facebook.com lapā (autors: Mārtiņš Aiše). Jura Štāla  foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Sliktās un labās ziņas pēc spēlēm pret Krievijas otro izlasi

Krievijas otrā izlase pieņēma divas Latvijas izlases ieskaites sagatavošanas posmā pirms eksāmena – Soču olimpiskajām spēlēm. Kaujas apstākļiem pietuvinātā gaisotnē tika pasvītroti elementi un faktori, uz kuriem Latvijas izlases treneriem un arī sastāva komplektētājiem jāvērš lielāka uzmanība. Ir labas un ne tik labas ziņas…

1. Vārtsargu problēma paliek

Kopš sezonas sākuma Latvijas izlases “vārtsargu jautājums” jau laicīgi tika cilāts kā svarīgākais un arī bēdīgākais. Jo tradicionālais “pirmais numurs” – bez darba, Dinamo ierinda iztiek bez pašmāju kadriem utt. Edgars Masaļskis divu spēļu mini-sērijā gandrīz nomierināja hokeja sekotājus ar atrādīšanos salīdzinoši pieklājīgā formā, neskatoties uz hokeja bezdarbnieka statusu. Tomēr otrās spēles 53. minūtē gūtais sejas savainojums izrādījies nopietnāks nekā šķita sākotnēji. Smadzeņu satricinājums Edgaram Masaļskim ne tikai liegs trenēties konkrētu laika posmu, bet arī – diez vai veicinās jaunu darba attiecību izveidošanos. Atliek novēlēt veselības! Par Masaļska gribēšanu palīdzēt izlasei šaubu nav arī stipri klibā stāvoklī, bet izlases komplektētājiem nopietni jāmeklē un, kas svarīgi, jāpārbauda iespējamie varianti B un C.

Diemžēl spēļu prakses došana Edgaram Masaļskim neļāva novērtēt abu pārējo turnīram pieteikto vārtsargu Māra Jučera un Elvja Merzļikina sniegumu. Lai arī Jučers tika pie savām padsmit minūtēm, kuras iesāka “aukstām kājām” spēles noslēguma nogrieznī – 53. minūtē, uzreiz saņemot soda metienu. Attiecīgi – viņam veltītā kritika šī turnīra kontekstā ir vairāk nekā neobjektīva.

2. Latvijas KHL leģionāri ir līmenī

Kopumā uz kopējā fona respektabli izskatījās ārpus Latvijas KHL klubos spēlējošo valstsvienības kadru varēšana. Mārtiņš Karsums, Artūrs Kulda, Oskars Bārtulis un arī Miķelis Rēdlihs “kustējās” vajadzīgajā līmenī un amplitūdā. Aculieciniekiem, protams, labās atmiņās ir Rēdliha-jaunākā skaistā un rezultatīvā ledus graizīšana Rīgas Dinamo ierindā, kas liek vērtēt viņa aktuālo sniegumu kā salīdzinoši blāvu. Tomēr uz kopējā sezonas fona Lokomotiv ierindā, šīs divas spēles pret Krievijas otro izlasi pat vērtējamas kā salīdzinoši spilgtas. Jācer, novembra izlases spēles būs veicinošs faktors Miķeļa Rēdliha “atvēršanās” procesā.

3. Centri, centri, centri

Pēc “krievu spēlēm” Teds Nolans kā vienu no saviem būtiskākajiem secinājumiem minēja, ka viņam paticis Kaspara Daugaviņa sniegums centra uzbrucēja pozīcijā. Acīmredzot šī ir viena no stratēģiskajām problēmām, kas nodarbina treneru prātus laikā, kad traumu dēļ nav pieejams ne Jānis Sprukts, ne arī Andris Džeriņš. “Trūcīguma” apstākļos par centru iemēģināts arī Miks Indrašis. Jādomā, ka eksperimenti šajā postenī turpināsies arī decembrī…

Tomēr labā ziņa ir tāda, ka Jāņa Sprukta savainojums ir nopietns, taču ne tik “ilgstošs” kā tika prognozēts sākumā. Optimistiskā prognoze, ka pirms Soču olimpiādes Sprukts varētu būt sakopies un sakolekcionējis vajadzīgo spēļu praksi.

4. Rīgas Dinamo īpatsvars uzbrukumā – maznozīmīgs

Tā kā Rīgas Dinamo katrā starpsezonā “tiek vaļā” no rezultāta taisītājiem, tad turpinās tendence – Latvijas valstsvienības uzbrukuma komplektam Dinamo pienesums ir relatīvi otršķirīgs. Protams, tik otršķirīgs, cik vien tas iespējams mūsu izlases ierobežotas kapacitātes apstākļos. Jādomā, ka šo “pieticību” konkrēti šajās divās spēlēs veicināja dinamiešu vēlā pieslēgšanās izlases treniņiem. Rezultātā – uz kopējā fona Rīgas Dinamo uzbrucēji izskatījās nepārliecinošāk, nekā ierasts redzēt KHL regulārās sezonas gaitā. Tiesa, jāņem vērā, ka neskatoties uz Rīgas komandas panākumiem KHL čempionāta ievaddaļā, Latviju pārstāvoši uzbrucēji titullomas ir “atdevuši” leģionāriem. Šī iemesla dēļ “varoņdarbus” no Dinamo uzbrucējiem varētu negaidīt, bet stabilitāti “otrā plāna” lomās – gan gaidīs, gan prasīs.

5. Krišjānis Rēdlihs kā lietderīgākais aizsargs

Savulaik Rīgas Dinamo pirmās maiņas aizsardzības “cementētāja” un tagad komandas “aizkadrā” nereti atstātā trešā pāra aizsarga Krišjāņa Rēdliha “paputējušo CV” ir papildinājis pozitīvi vērtējams sniegums pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi. Kr. Rēdliham abu spēļu summā izrādījies labākais lietderības koeficients starp aizsargiem (+3), kā arī labākā mikromaču vārtu starpība aizsargu uzskaitē (3:0). Kas nevar nepriecēt. Tāpat kopumā salīdzinoši pieklājīgi izskatījās izlases aizsargi “bezdarbnieki” – Guntis Galviņš un Jēkabs Rēdlihs, kuriem pēdējā laikā spēļu prakses nav. Jācer, ka tas nav tikai “acu apmāns”, kas iestājies pēc spēles pret Krievijas dublieru izlasi…

Latvijas izlases spēlētāju statistika divās pārbaudes spēlēs pret Krievijas otro izlasi 2013. g. novembrī (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	klubs (līga) 2013./2014.
	UZBRUCĒJI
1.	Mārtiņš Karsums	1	1+2	+2	3:0	0	Dinamo (Maskava, KHL)
2.	Kaspars Daugaviņš	2	1+2	+3	4:0	0	Genève-Servette HC (NLA = Šv. 1.)
3.	Miķelis Rēdlihs	2	1+2	+2	4:1	4	Lokomotiv (KHL)
4.	Kaspars Saulietis	2	1+0	+1	2:0	0	Toros (VHL = Krievijas 2.)
5.	Miks Indrašis	2	1+0	-2	1:2	0	Dinamo (Rīga, KHL)
6.	Armands Bērziņš	2	0+1	+1	2:0	0	Beibaris (Kazahstānas 1.)
7.	Roberts Jekimovs	2	0+1	±0	1:1	0	Ilves (Liiga = Somijas 1.)
8.	Juris Štāls	2	0+1	±0	1:1	0+B	HK Poprad (Slovākijas 1.)
9.	Koba Jass	2	0+0	+1	1:0	0	Bílí Tygři Liberec (Čehijas 1.)
10.	Ronalds Ķēniņš	2	0+0	+1	1:0	2	ZSC Lions (NLA = Šv. 1.)
11.	Raimonds Vilkoits	1	0+0	±0	0:0	0	Jokipojat (Mestis = Somijas 2.)
12.	Mārtiņš Cipulis	1	0+0	±0	0:0	0	Dinamo (Rīga, KHL)
13.	Gints Meija	2	0+0	-1	1:2	2	Dinamo (Rīga, KHL)
14.	Vitālijs Pavlovs	2	0+0	-2	0:2	0	Dinamo (Rīga, KHL)
	AIZSARGI
1.	Krišjānis Rēdlihs	2	0+0	+3	3:0	2	Dinamo (Rīga, KHL)
2.	Jēkabs Rēdlihs	2	0+0	+1	2:1	0	BEZ KLUBA (iepriekš – MODO Hockey, Zv. 1.)
3.	Guntis Galviņš	2	0+0	+1	2:1	2	BEZ KLUBA (iepriekš – Jugra, KHL)
4.	Artūrs Kulda	1	1+1	±0	2:0	2	Salavat Julajev (KHL)
5.	Kristaps Sotnieks C**	2	1+0	±0	1:1	0	Dinamo (Rīga, KHL)
6.	Jānis Andersons	1	0+1	±0	1:1	0	Heilbronner Falken (DEL2 = Vācijas 2.)
7.	Oskars Bārtulis C**	1	0+0	±0	2:0	0	Donbass (KHL)
8.	Māris Jass	2	0+0	±0	1:1	4	Buran (VHL = Krievijas 2.)
9.	Agris Saviels	1	0+0	-1	0:1	0	Kurbads (Latvijas Virslīga)
	VĀRTSARGI	sp.	sp. laiks	GAA	MM	SM	klubs (līga) 2013./2014.
1.	Edgars Masaļskis	2	112:18	1.60	7:3	0	BEZ KLUBA
2.	Māris Jučers	1	12:42	4.72***	0:1***	0	Dinamo Juniors (Latvijas Virslīga)
3.	Elvis Merzļikins	0	0:00	–	–	0	HC Lugano (NLA = Šv. 1.), HC Lugano U20 (Šv. 1. U-20)

* MM = mikromaču vārtu attiecība; vārtu guvumi un zaudējumi attiecīgajam spēlētājam atrodoties laukumā. ** Pirmajā spēlē (8. novembrī) izlases kapteinis bija Oskars Bārtulis, otrajā (9. novembrī) – Kristaps Sotnieks. *** Māris Jučers vārtu zaudējumu piedzīvoja tikko stājoties vārtos un “saņemot” soda metienu spēles 53. minūtē.

Sānsoļiem un papildu ainavai:

• Kobas Jasa intervija – la.lv
• Elvja Merzļikina intervija – diena.lv
• Jāņa Sprukta atveseļošanās prognozes – la.lv
• Kaspara Daugaviņa komentāri pēc otrās spēles (video) – lhf.lv, sportacentrs.com
  
• Oskara Bārtuļa komentāri pēc pirmās spēles (video) – lhf.lv, sportacentrs.com

[Attēli secīgi: (1) Edgara Masaļska foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Čehijas izlasi 2011. gada 30. aprīlī; foto avots: championat.ru; (2) Mārtiņa Karsuma attēls – Latvijas un Krievijas valstsvienību spēlē 2012. gada 9. novembrī; foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše); (3) Krišjāņa Rēdliha foto – Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Savi pretinieki jāzina. Krievijas otrā izlase

Latvijas izlases pretinieks olimpiskās sezonas pirmajā sagatavošanās posmā ir Krievijas otrā izlase. Uz Rīgas arēnas ledus 8 un 9. novembrī nebūs saskatāmi ne malkini, ne ovečkini un pat ne KHL ranga krievu hokeja zvaigznes un zvaigznītes, jo tās iesauktas Krievijas pirmajā izlasē cīņai Karjala Cup ietvaros. Kas tad paliek cīņai pret Latvijas izlasi un aculiecinieku apskatei?

Krievijas valstsvienības “Rīgas versija” nokomplektēta no KHL spēlētājiem, kas tikko vai pirms pāris gadiem pārauguši junioru vecumu. Deviņi no “Krievija-2” sastāva ir vēl KHL jaunie spēlētāji (1992., 1993. gados dzimuši), bet otrās izlases veterāni ir 25 gadus vecie vārtsargs Staņislavs Gaļimovs un pēdējā brīdī sastāvā iekļautais uzbrucējs Vjačeslavs Soloduhins. Visi pārējie ir 2-6 gadus jaunāki…

KHL klubu izlase. Otrā

Zvaigžņu sastāvā nav, un pat 90% no visiem Rīgas spēlēm “piedāvātajiem” spēlētājiem nav “atslēgas cilvēki” savās KHL vienībās. Jā, vārtsargi savās komandās ieņem svarīgus posteņus, un var atrast pa kādam pirmā pāra aizsargam. Savukārt, no uzbrucējiem titullomas savos pārstāvētajos klubos šiem puišiem īsti nav. Ja, nu, vienīgi “kāds” Fjodors Malihins, kurš ir galvenais metējs un rezultatīvākais uzbrucējs Jekaterinburgas Avtomobiļist sastāvā. Līdzīgi ir ar Nikolaju Prohorkinu Maskavas CSKA ierindā, bet arī viņu īsi pirms spēlēm Rīgā pārcēla uz pirmo izlasi. Labi, vēl Daņiils Apaļkovs “lokomotīvē” mēģina uzspēlēt pirmo vijoli…

Bet kopumā – būs liels pārsteigums, ja kāds no šīs izlases sastāva tiks uz ledus Soču olimpiādē. Daži jau šo valstsvienības komplektu nodēvējuši par Krievijas trešo vai ceturto izlasi, bet Krievijas Hokeja federācija to sauc par otro.

Tā vien šķiet, ka, šādi saplānojot un izrēķinot, varētu nākt laukumā ar vienu slidu un mēģināt nomētāt “neīsto” Krievijas izlasi, ja ne ar cepurēm, tad vētrainiem un meistarīgiem uzbrukumiem.

Ar ko “nomētāsim”?

Tomēr pārsteidzīgiem secinājumiem nav pats īstākais laiks. Nav runa par uzvarēt/neuzvarēt, bet Latvijas nacionālās izlasei pieejamo spēlētāju klāstu, viņu spēles “tonusu” un komplektēšanās secību. Kas tad būtu tās pazīmes, kas liecinātu par mūsējo neapstrīdamu pārākumu? Divi aizsargi un “pirmais numurs” vārtos bez kluba? Saspēlētība? Tas, ka, piemēram, izlases papildspēki no Dinamo “ierodas” tikai dienu pirms pārbaudes spēlēm?

Un arī jautājums? Kuri no Latvijas valstsvienības ierindā esošajiem, piemēram, KHL spēlētājiem ir situācijas un rezultāta taisītāji savos klubos? Neapstrīdami – uz viļņa ir Mārtiņš Karsums. Bet, piemēram, Dinamo sastāvā pašmāju kadri uz solistu lomām nepavelk vai uzstājas ļoti epizodiski. (Par Sandi Ozoliņu diskusiju nav un arī šajā izlases komplektā viņa nav.) Ceram, ka nozīmīgu vietu savos klubos pilda aizsargi ar NHL pieredzi – Oskars Bārtulis un Artūrs Kulda.

Šī piesardzība nebūt nenoniecina Latvijas izlases novembra versijas varēšanu un cīņassparu. Kādi ir, ar tādiem lepojamies. Un gala beigās – tās ir pārbaudes spēles, kas paredzētas kā “treniņš ar kaujas elementiem”. Pārbaudīšanai, izmēģināšanai utt., kur tiek dota iespēja arī tuvākām-tālākām rezervēm. Tiesa, nosacīti “no malas” nācis tikai 19 gadus vecais vārtsargs Elvis Merzļikins, kuram pie “lielās” izlases pieredzes īsti nav. Bija paredzēts arī Dinamo centra uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs, vēl viens 19-gadnieks. Tomēr Dinamo saimniecības pārstāvji Kuzmenkovu deleģēja savai jaunatnes komandai HK Rīga tās izbraukumā Jaroslavļā un Čerepovecā –  t.i., izlasei “neiedeva”. Viņa vietā tika iesaukts Raimonds Vilkoits, kurš izlases pārbaudes spēlēs ir piedalījies.

Summā?

Jādomā, ka Krievijas vienības galvenā trenera Valerija Bragina uz Rīgu atvestie vīri (puiši) nav atbraukuši cīnīties par otro vietu divu spēļu summā. Tāpat, paredzams, ka virkne no šiem hokejistiem tur azotē cerību, ja ne aizbraukt uz Sočiem izlases sastāvā, tad trāpīt pasaules čempionātam paredzētā izlasē vai vismaz atstāt treneriem gaišas atmiņas domās par “rītdienu”.

Ar Latvijas izlases komplektu ir līdzīgi – vīriem sevi jāparāda; tikai, ka Latvijas izlases treneriem nav pārāk daudz manevra iespēju izlases gala sastāva komplektēšanā. Bet – visādi citādi, jācer, ka motivācija ir līdzīga kā kolēģiem no Krievijas. Īpaši tiem mūsējiem, kuriem savos klubos “neiet” vai sanāk viduvēji. Arī tiem, kuriem vieta izlases komplektā atradusies tāpēc, ka virkne izlases pamatsastāva vīru šajās spēlēs nepiedalās. Lai izdodas!

Krievijas otrās izlases spēlētāji un viņu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (treknrakstā spēlētāji, kas pieteikti spēlēm Rīgā; statistika līdz IIHF novembra pauzei; saskaņā ar fhr.ru un khl.ru):

	spēlētājs	dz.	klubs	sp.	punkti	+/-	vid. sp. laks
	UZBRUCĒJI
1.	Daņiils Apaļkovs	1992.	Lokomotiv	24	6+4	+7	16:36
2.	Ņikita Filatovs	1990.	Salavat Julajev	18	7+5	-4	13:42
3.	Emils Gaļimovs	1992.	Lokomotiv	21	2+2	-5	12:53
4.	Deniss Golubevs	1991.	Ak Bars	14	0+1	+1	9:55
			Ņeftjaņik (VHL)	2	0+1	+1	n/d
5.	Pjotrs Hohrjakovs*	1990.	Ņeftehimik	21	2+4	±0	12:10
6.	Aleksandrs Kadeikins	1993.	Atlant	24	4+6	+4	11:23
7.	Sergejs Kaļiņins*	1991.	Avangard	23	1+2	-6	13:14
8.	Maksims Karpovs	1991.	Dinamo (Maskava)	18	5+10	+1	11:59
9.	Dmitrijs Kugriševs	1990.	Sibir	23	8+5	+5	13:30
10.	Maksims Majorovs*	1989.	Atlant	11	1+2	-4	15:06
11.	Fjodors Malihins	1990.	Avtomobiļist	25	10+11	+7	18:03
12.	Aleksandrs Pankovs	1991.	Salavat Julajev	14	6+2	+2	11:51
13.	Nikolajs Prohorkins*	1993.	CSKA	25	10+6	±0	17:01
14.	Vasilijs Streļcovs*	1990.	Avtomobiļist	24	2+4	-8	12:46
15.	Vjačeslavs Soloduhins**	1988.	Vitjaz	23	4+4	+6	17:15
16.	Jevgeņijs Timkins	1990.	Metallurg (Mag.)	21	5+3	+4	15:00
17.	Vladimirs Tkačovs	1993.	Ak Bars	24	1+5	+9	10:39
	AIZSARGI
1.	Viktors Antipins	1992.	Metallurg (Mag.)	14	2+3	-1	19:36
2.	Maksims Berezins*	1991.	Ņeftehimik	23	3+2	-2	20:06
3.	Jaroslavs Dibļenko*	1993.	Atlant	22	2+3	+2	14:21
4.	Maksims Gončarovs	1989.	CSKA	21	3+4	-4	19:17
5.	Jegors Jakovļevs	1991.	Lokomotiv	21	2+1	+1	13:42
6.	Igors Ožiganovs*	1992.	Sibir	22	0+1	+2	13:15
7.	Ņikita Pivcakins	1991.	Avangard	25	1+2	-9	18:29
8.	Romans Rukavišņikovs	1992.	Atlant	24	0+1	+8	17:53
9.	Andrejs Sergejevs	1991.	Spartak	23	2+6	-1	22:41
10.	Sergejs Tereščenko	1991.	Metallurg (Mag.)	23	0+2	+1	18:37
11.	Vasilijs Tokranovs	1989.	Ak Bars	6	0+0	±0	13:58
	VĀRTSARGI			sp.	GAA	atv. %	sp. laiks
1.	Staņislavs Gaļimovs	1988.	Atlant	20	2.02	92.8%	1161:06
2.	Jevgeņijs Ivaņņikovs	1991.	Admiral	13	1.61	94.3%	483:10
3.	Aleksandrs Sudņicins*	1987.	Ņeftehimik	19	2.62	91.4%	1147:12

* Ne visi Krievijas Hokeja federācijas nosauktie otrās izlases sastāva spēlētāji kāps uz ledus Rīgā. Piemēram, Nikolajs Prohorkins jau pārcelts uz Krievijas “pirmo” izlasi, kas paralēli startē Karjala Cup turnīrā (lasīt). Saskaņā ar Latvijas Hokeja federācijas sniegto informāciju, spēlēs pret Latvijas valstsvienību nepiedalīsies arī uzbrucēji Pjotrs Hohrjakovs, Sergejs Kaļiņins, Maksims Majorovs, Vasilijs Streļcovs, aizsargi Maksims Berezins, Jaroslavs Dibļenko, Igors Ožiganovs un vārtsargs Aleksandrs Sudņicins. ** Kā pēdējais otrās izlases sastāvā jau pēc tā izsludināšanas iekļauts uzbrucējs Vjačeslavs Soloduhins.

Mazliet vēl:

• Nosaukts Krievijas otrās izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas izlasi – fhr.ru
• Krievijas otrās izlases sadaļa Krievijas hokeja federācijas lapā (sastāvs mainās līdz ar aktuālajām izmaiņām) – fhr.ru
• Nosaukts Latvijas izlases sastāvs spēlēm pret Krievijas izlasi (vēlāk A. Kuzmenkova vārds izņemts un pievienots R. Vilkoita vārds) – lhf.lv

[Pirmais attēls fiksēts Latvijas un Krievijas izlašu spēlē 2012. gada 20. aprīlī; foto autors: Āris Zobens. Zemāk esošais – Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Treneru pieredze uz ledus. Ankipāns un Klodāns kā iegansts

Kad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?

Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.

Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?

No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.

No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.

NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill Barber kā Philadelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.

32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”

KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.

No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).

25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.

Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.

NHL no otras puses

NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.

Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).

Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.

Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.

Likumsakarības austrumos

PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.

No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).

Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.

No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.

Morāle?

Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.

Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!

[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Pirmie soļi pasaules čempionātā. Vai kāds izlasē ir pelnījis uzslavu?

Pasaules čempionāta pirmo divu spēļu bilance Latvijas izlasei ir stipri mīnusos – nulle punktu, viens sauss zāģis un vārtu attiecība -9 (1:10). Skaidrs, ka „ķīseļa upes” pret pasaules hokeja grandiem – Krieviju un ASV – gaidīja retais. Šādu rezultātu apstākļos Latvijas izlases izcilniekus atrast nav viegli, bet ir iespējams. 29. aprīļa – 5. maija nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Jānis Sprukts

Latvijas izlases uzbrucēju ierindā pie punktiem pasaules čempionāta pirmajās divās spēlēs ir tikuši tikai Jānis Sprukts un Lauris Dārziņš. Abiem pirmās maiņas uzbrucējiem pa vienai rezultatīvai piespēlei, lietderības koeficientam -1 un mikromaču (MM) vārtu guvumu attiecībai 1:3. Abi kopā cīnās vairākumā un arī mazākumā. Taču Spruktam pievienoto vērtību veido pretinieku pārkāpumi pret viņu, kas, summējot ar paša „grēkiem”, veido pozitīvu bilanci (papildu 2 minūtes vairākumā). Jānim Spruktam arī lielākais spēles laiks starp Latvijas izlases uzbrucējiem (18:37).

2. Māris Jass

Ja atskaita ļoti pieticīgu spēles laiku saņēmušos Jāni Andersonu un Ralfu Freibergu, tad aizsargu spēles parametros (+/- un MM) statistiski veiksmīgākais aizsargs ir izrādījies Māris Jass. Viņam ir ne tikai neitrāls lietderības koeficients, bet arī neitrāla mikromaču summa (0:0) ar vidējo spēles laiku 15:08. Lai nebūtu pārāk skaisti, jāpiebilst, ka vienu M. Jasa noraidījumu pretinieki pārvērta vārtu guvumā. Protams, no visiem šiem skaitļiem mega-izcilība nelaužas ārā, taču uz kopējā valstsvienības fona ir pat labi.

3. Artūrs Kulda

Laikam jau nevarēja aizvadītās nedēļas Topu izveidot, tajā neiekļaujot vienīgo izlases vārtu guvēju 2 spēlēs. Ja ir vēlme dramatizēt, tad – vienīgo Latvijas izlases vārtu guvēju pēdējās 5 spēlēs pasaules čempionātos. Pirmā aizsargu pāra dalībnieks Artūrs Kulda laukumā aizvadījis visvairāk laika starp Latvijas izlases dalībniekiem – vidēji 24 minūtes un 24 sekundes spēlē. Vairākumā, mazākumā… Vārtu guvums pelnīts, bet citos statistikas parametros jāgaida kaut kas labāks (lietderība -4; mikromaču summa 1:8).

4. Zemgus Girgensons

Vienīgais Latvijas izlases hokejists, kurš aizvadītajā nedēļā ir pamanījies uzspēlēt savā klubā un arī izlasē, ir jaunais uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.). Vēl 1. maijā Girgensons AHL „amerikāņu” (Rochester Americans) ierindā sastrādāja vārtu guvumu un lietderības koeficientu +1 Kaldera kausa izcīņas sērijas pēdējā spēlē. Un jau 5. maijā devās laukumā Latvijas izlases krāsās jau pret „amerikāņiem” (ASV izlasi) pasaules čempionātā. Der atcerēties, ka starp Girgensona aizvadīto spēļu datumiem ir iztrūkstošas laika joslas un Atlantijas okeāns, neskaitot mazāka izmēra jūras un plančkas.

Latvijas izlases ierindā aizvadītajā spēlē 19 gadus vecais Zemgus Girgensons iekļāvās otrajā uzbrukuma virknējumā, tāpat kā vairums kolēģu pie rezultativitātes punktiem netika, bet saglabāja neitrālu lietderības koeficientu un mikromaču summu (0:0). Protams, ASV pēc paranga ir 7. vietā, atšķirībā no Krievijas (1.), pret kuru Zemgus nespēlēja. Tomēr respekts jaunajam hokejistam par operatīvu pieslēgšanos izlasei, neatkarīgi no „pēcgaršas”, ko rada tālie pārlidojumi, aklimatizācijas un tā izrietošais.

Vēl piebilde. Rochester Americans komanda AHL play off-ā aizvadīja tikai 3 spēles, bet šajās spēlēs rezultatīvākais ar 3 vārtu guvumiem (3+0) un pozitīvu lietderības koeficientu +2 bija tieši Zemgus Girgensons. Trīs punkti bija arī Amerks zviedru uzbrucējam Johan Larsson (dz. 1992.); taču zviedram visa rezultativitāte ienākusies piespēļu formātā (0+3).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta pirmajās 2 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	SM pret	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Jānis Sprukts	1982.	2	0+1	-1	1:3	2	4	(+2)	18:37
2.	Lauris Dārziņš C	1985.	2	0+1	-1	1:3	0	0	(0)	17:38
3.	Vitālijs Pavlovs	1989.	2	0+0	±0	0:0	0	6	(+6)	12:58
4.	Zemgus Girgensons	1994.	1	0+0	±0	0:0	0	0	(0)	16:44
5.	Aleksejs Širokovs	1981.	2	0+0	±0	0:0	2	0	(-2)	11:05
6.	Gints Meija	1987.	1	0+0	±0	0:0	4	0	(-4)	15:45
7.	Mārtiņš Cipulis	1980.	2	0+0	-1	1:3	0	0	(0)	17:23
8.	Andris Džeriņš	1988.	2	0+0	-1	0:2	0	2	(+2)	12:17
9.	Juris Štāls	1982.	2	0+0	-1	0:2	4	0	(-4)	12:42
10.	Armands Bērziņš	1983.	2	0+0	-2	0:2	25	0	(-25)	8:21
11.	Roberts Jekimovs	1989.	2	0+0	-3	0:3	2	0	(-2)	11:24
12.	Ronalds Ķēniņš	1991.	2	0+0	-4	0:4	0	2	(+2)	13:47
13.	Miks Indrašis	1990.	2	0+0	-4	0:5	0	0	(0)	17:07
–	Koba Jass	1990.	0	–	–	–	–	–	–	–
	AIZSARGI
1.	Ralfs Freibergs	1991.	2	0+0	±0	0:0	0	0	(0)	3:18
2.	Jānis Andersons	1986.	2 (fakt. 1)	0+0	±0	0:0	0	0	(0)	3:35 (fakt. 7:11)
3.	Māris Jass	1985.	2	0+0	±0	0:0	4	0	(-4)	15:08
4.	Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+0	±0	0:1	0	0	(0)	18:11
5.	Agris Saviels	1982.	2	0+0	-2	0:2	0	0	(0)	14:57
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	2	1+0	-4	1:8	0	0	(0)	24:24
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	2	0+0	-4	1:7	0	0	(0)	23:43
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret
1.	Edgars Masaļskis	1980.	2	80:00	4.50	1:6	83.33%	30 no 36	0	0
2.	Māris Jučers	1987.	1	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0
–	Kristers Gudļevskis	1992.	1 (fakt. 0)	0:00	–	–	–	–	0	0

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs).

Plašākam skatam:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc 2 spēlēm pasaules čempionātā – iihf.com
• Rochester Americans spēlētāju statistika 2013. gada izslēgšanas spēlēs – theahl.com
• Citu nedēļu Top 4: tepat

[Attēlā: Jānis Sprukts ciešā kontaktā ar Krievijas izlases uzbrucēju Sergeju Mozjakinu. Foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2013. gada 4. maijā; foto avots: iihf.com.]

Mārtiņš Cipulis – nedēļas labākais Latvijas hokejists?

Aizvadītā nedēļa iegadījās starptautiskajā pauzē, kuru respektē lielākā daļa Eiropas stiprāko hokeja līgu. Regulāro čempionātu pārtraukums paredzēts nacionālo izlašu vajadzībām un nepieciešamībām. Taču pasaules hokeja kartē ir izņēmumi, un tie ir ne tikai Ziemeļamerikā. Piemēram, pilnā gaitā regulārā sezona turpinājās Kazahstānas Augstākajā līgā, Lielbritānijas EIHL, Krievijas VHL… 5. – 11. novembra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4 un Latvijas izlases spēlētāju statistika pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi.

1. Mārtiņš Cipulis

Bez spēkā esoša darba līguma un kluba esošais Mārtiņš Cipulis Latvijas izlases ierindā izrādījās vienīgais uzbrucējs, kurš tika pie vārtu guvuma Latvijas valstsvienības divās pārbaudes spēlēs pret Krievijas (2./3.) izlasi. Viens vārtu guvums un neitrāls lietderības koeficients divās spēlēs – ir izrādījies rezultatīvākais sniegums izlasē… Viens vārtu guvums izdevās aizsargam Artūram Kuldam, tomēr viņam divu spēļu summā „ienācās” negatīvs lietderības koeficients (-1).

2. Nikolajs Jeļisejevs

Latvijas U-20 izlasei Telfs Cup turnīrā bija cita vecuma un ranga pretinieki, tomēr „izlašu nedēļas” Topā nevar nenosaukt Latvijas junioru izlases rezultatīvākos kadrus. Viens no tiem ir HK Rīga uzbrucējs Nikolajs Jeļisejevs (1994.), kurš Telfsas turnīra 3 spēlēs guva 6 punktus (4+2) un lietderības koeficientu +2. Attiecīgi Jeļisejevs kļuva par visa junioru izlašu turnīra labāko vārtu guvēju un rezultatīvāko spēlētāju. Cerīgi!

3. Artūrs Kuzmenkovs

Otrs Latvijas junioru izlases „spridzinātājs” Telfs Cup izcīņā bija uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.), kurš „darba apvienošanas kārtībā” ir arī Liepājas Metalurgs vienības rezultatīvākais spēlētājs Baltkrievijas ekstralīgā. Telfsas turnīra 3 spēļu summā Kuzmenkovam arī 6 punkti, bet visi rezultatīvu piespēļu formātā. Turklāt Artūram Kuzmenkovam Latvijas U-20 izlases spēlēs Austrijā fiksēts lietderības koeficients +3 un apskaužama mikromaču bilance (6:0).

4. Edgars Masaļskis

Aizvadītajā nedēļā Masaļska kontā bija tikai viena spēle un necik īpaša statistika – GAA (vidēji spēlē piedzīvoto vāru zaudējumu koeficients) 2.01. Tomēr Latvijas izlases vārtsargs Edgars Masaļskis bija viens no tiem vīriem, kurš spēlēs pret Krievijas „kuru tur” izlasi atzīmējās ar plus zīmi. Ja Hantimansijskas Jugra vienība turpinās Masaļskim dot spēles laiku, Latvijas valstsvienības vārtsargu ierinda olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā varētu būt pieklājīga.

Netālu no Topa

Krievijas otrajā līgā VHL aizvadītās nedēļas 2 spēlēs atzīmējies Kubaņ aizsargs Aleksandrs Jerofejevs, kuram divas rezultatīvas piespēles un lietderības koeficients +3. Lielbritānijas stiprākajā līgā (EIHL) apgriezienus uzņem uzbrucējs Mārcis Zembergs; viņam Edinburgh Capitals rindās 3 spēlēs sakrājušies 6 punkti (2+4). Kazahstānas Augstākajā līgā rezultatīvākais Latvijas pārstāvis aizvadītajā nedēļā bija uzbrucējs Edijs Brahmanis. Viņa Aristan komanda 5.-11. novembra nedēļā aizvadīja 3 spēles, bet Brahmanim šajā spēļu ciklā saražoti 8 punkti (6+2). Turklāt četri vārtu guvumi vienas spēles laikā!

Kanādas junioru elitē – WHL līgas vienībā Seattle Thunderbirds – ar četriem punktiem (1+3) un neitrālu lietderības koeficientu 4 spēlēs atzīmējies uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.). Savukārt Ziemeļamerikas šī brīža otrajā stiprākajā pieaugušo līgā (ECHL) 2 spēlēs divus punktus (1+1) sakrājis un lietderību +2 uzrādījis Stockton Thunder uzbrucējs Kristiāns Pelšs.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

P.S. Latvijas izlases spēlētāju statistika divās pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi (2012. gada 9. un 10. novembrī Rīgā; abas reizes pa 1:3; saskaņā ar lhf.lv oficiālo statistiku):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	MM	SM
	UZBRUCĒJI
1.	Mārtiņš Cipulis	2	1+0	±0	1:2	(0)
2.	Roberts Jekimovs	2	0+1	+1	1:0	25
3.	Vitālijs Pavlovs	2	0+1	+1	2:2	2
4.	Mārtiņš Karsums	1	0+1	±0	1:0	(0)
5.	Jānis Sprukts	1	0+0	±0	1:1	(0)
6.-7.	Māris Bičevskis	1	0+0	±0	0:0	(0)
6.-7.	Roberts Bukarts	1	0+0	±0	0:0	(0)
8.	Kaspars Saulietis	1	0+0	±0	0:0	2
9.	Miks Indrašis	2	0+0	±0	0:0	2
10.	Kaspars Daugaviņš	1	0+0	±0	0:1	(0)
11.	Aleksejs Širokovs	2	0+0	-1	0:1	(0)
12.	Raitis Ivanāns	2	0+0	-1	0:1	4
13.	Ronalds Ķēniņš	2	0+0	-2	0:2	(0)
14.-15.	Andris Džeriņš	2	0+0	-2	0:3	(0)
14.-15.	Gints Meija	2	0+0	-2	0:3	(0)
	AIZSARGI
1.	Jānis Andersons	1	0+0	+1	1:0	(0)
2.	Oskars Cibuļskis	2	0+0	+1	1:1	(0)
3.-4.	Arvīds Reķis	1	0+0	±0	0:1	(0)
3.-4.	Kristaps Sotnieks	1	0+0	±0	0:1	(0)
5.	Georgijs Pujacs	1	0+0	-1	1:1	(0)
6.	Artūrs Kulda	2	1+0	-1	1:3	2
7.	Jēkabs Rēdlihs	2	0+0	-2	0:2	2
8.	Māris Jass	2	0+0	-2	0:3	4
	VĀRTSARGI	sp.	sp. laiks	GAA	MM	SM
1.	Edgars Masaļskis	1	59:43	2.01	1:2	(0)
2.	Māris Jučers	1	58:57	3.05	1:3	(0)
–	Kristers Gudļevskis	(0)	0:00	–	–	(0)

*

Izziņām:

• Latvijas un Krievijas izlašu savstarpējo pārbaudes spēļu protokoli (2012. g. novembrī) – lhf.lv (9. novembra spēle; 10. novembra spēle)
• Minēto spēļu online teksta translācijas pieraksts ar laukumā esošo spēlētāju fiksāciju vārtu guvumu/zaudējumu laikā – lhf.lv (9. nov. spēle; 10. nov. spēle)

Atskatam:

OKTOBRA TOPI

• 1. – 7. oktobra nedēļas Top 4: atvērt
• 8. – 14. oktobra nedēļas Top 4: atvērt
• 15. – 21. oktobra nedēļas Top 4: atvērt
• 22. – 28. oktobra nedēļas Top 4: atvērt
• 29. oktobra – 4. novembra nedēļas Top 4: atvērt

SEPTEMBRA TOPI

• 4. – 9. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 10. – 16. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 17. – 23. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 24. – 30. septembra nedēļas Top 4: atvērt

[Mārtiņa Cipuļa foto fiksēts 2011. gada pasaules čempionātam veltītajā oficiālajā fotosesijā. Foto avots: lhf.lv.]

Vai Krievijas rezerves izlase būs pa spēkam?

Starptautiskajā novembra „pīppauzē”, kas paredzēta nacionālo izlašu sastāvu piemērīšanām dažādos turnīros un pārbaudes spēlēs, Latvijas izlase sapulcēsies, lai uzspēlētu pret hokeja lielvalsts Krievijas izlasi. Ar nelielu atrunu, ka varenie Austrumu kaimiņi uz Rīgu vedīs savu rezerves izlasi. Arī Latvijas izlases treneru rīcībā spēlētāju traumu dēļ nav „pilns komplekts”, tomēr sastāvs vismaz uz papīra izskatās pietiekoši kaujasspējīgs. Tiesa, papīrs nespēlē…

Paralēli pārbaudes spēlēm Rīgā savu šī brīža svarīgāko izlasi Krievijas Hokeja federācija vedīs uz tradicionālo „Eirotūres” posmu – Karjala kausu, kura norise paredzēta 7. – 10. novembrī Turku (Somijā). Tur uzspēlēs Eiropas „monstri” – Čehijas, Krievijas, Somijas un Zviedrijas izlases. Tiesa, arī uz turieni Krievijas „īstā” izlase dodas bez kovī un ovī, t.i. kovaļčukiem un ovečkiniem. Toties sastāvā ir pārējie – KHL izmēra aktuālie „stāri” Baruļins, Tihonovs, Ņikuļins, Kokarevs, Kuzņecovs, Svitovs, Tarasenko, Ščipačovs… Nosauktajā sastāvā bija arī Aleksandra Radulova vārds, bet esot trauma.

Krievijas izlase franču un latviešu gaumē

Savukārt novembrī paredzētajām pārbaudes spēlēm pret Francijas izlasi Mitiščos un Latvijas izlasi Rīgā Krievijas hokeja saimnieki ir „salipinājuši” otro (trešo?) izlasi, lai arī izlases tuvākās rezerves uzspēlē kopā un izlašu līmenī. Attiecīgi Krievijas izlases „Rīgas modelī” ir 1987.-1992. gados dzimuši hokejisti; ar vienu izņēmumu – 1985. gadā dzimušo Spartak vārtsargu Sergeju Borisovu. Kopumā visi izlases spēlētāji ir jauni, stipri un, galvenais, sevi pierādīt griboši. Jo Krievijas izlases komplektētājiem ir skaitliski diezgan plašs izvēles resurss pirmās izlases komplektēšanai, nemaz nerunājot par otrajām un trešajām.

Visi Latvijas izlases novembra pretinieki spēlē KHL. Lai arī ne vienmēr vadošajās lomās un nereti 3.-4. maiņu ietvaros, tomēr jaudīgā līmenī ar salīdzinoši pieklājīgu spēles laiku. Vairumam no Francijas un Latvijas valstsvienībām „piedāvātās” Krievijas izlases uzbrucēju statistika ir apmēram tāda pati, kā vidējam „dinamietim” – Daugaviņam, Džeriņam, Meijam. Rezultatīvākais izņēmums pieteikumā ir Dmitrijs Kagarļickis, kurš šosezon Novokuzņeckas Metallurg komandā 24 spēlēs iespējis 19 punktus (4+15).

Vieglu spēli pret šo Krievijas izlases modeli gaidīt nevajadzētu, tomēr šīs izlases sastāvs, nenoliedzami, ir „pieejamāks” nekā pasaules čempionātos, nemaz par olimpiādēm nerunājot. Uz pretinieku pieredzes trūkumu pārāk paļauties nesanāks; to viņi kompensēs ar ātrumu un enerģiju. Toties viņu mīnuss varētu būt psiholoģiski nospiedošais krievu hokeja funkcionāru deklarējums: „Krievijas izlasei Latviju jāuzvar ar jebkuru sastāvu”… Tāpat zināmu „uz vienas slidas” atmosfēru sāncenšiem var radīt apskatīšanās uz izsludinātā Latvijas izlase bāzes kluba – Dinamo atrašanos KHL turnīra tabulas lejasdaļā. Loģisks secinājums: ņemami. Bet, ja nu „tie paši vēži” parāda, ka izlase un Dinamo tomēr nav viens un tas pats?

Meklējam „karognesējus”?

Faktiski tā ir līdzjutēju un izlases treneru galvenā cerība, ka Dinamo un izlase ir divas dažādas parādības. 15 spēlētāji (no 26) Latvijas izlases kandidātu sarakstā pārstāv Dinamo saimniecību, un tik plaša pārstāvniecība ir risks, ka spēlētāji var atnest līdzi savas pamatdarbavietas „slimības”. Tiesa, Dinamo spēles „neiešana” un pārmaiņas treneru sastāvā var būt pozitīvs stimulators uz Arēna Rīga ledus īpaši centīgi atrādīties kā esošajiem Rīgas dinamiešiem, tā tiem, kas cer par tādiem kļūt.

Grozies kā gribi, bet izlases pārbaudes spēlēs skaitliskā ziņā Dinamo spēlētāji būs dominējošā stāvoklī. Attiecīgi – no viņu varēšanām, nevarēšanām un spējas atbrīvoties no sezonas psiholoģiskās bagāžas būs atkarīgs daudz. Ja dinamiešiem pietrūks līderisma, tad tāds būs jāmeklē ne-dinamiešos. Bet kurš novembra Latvijas izlasē pretendē uz „karognesēja” lomu? Sprukts, Kulda, Pujacs? Kāds cits? Acīmredzot to būs iespējams noskaidrot 9. un 10. novembrī – dienās, kad Latvijas izlase uzspēlēs pret Krievijas valstsvienību.

Latvijas izlases kandidātu saraksts pārbaudes spēlēm pret Krievijas izlasi 2012. gada novembrī (LHF nosaukts 2012-11-05; statistika pēc 2012-11-04 spēlēm):

spēlētāji	dz.	PČ (OS) izlasē	klubs 2012./2013.	līga	sp.	punkti	+/-
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis	1991.	0 (0)	Dinamo (Rīga)	KHL	22	0+3	-1
Roberts Bukarts	1990.	2 (0)	Dinamo (Rīga)	KHL	5	0+0	0
			Liepājas Metalurgs	BAČ	8	3+3	+2
Kaspars Daugaviņš	1988.	5 (1)	Dinamo (Rīga)	KHL	18	3+4	-5
Andris Džeriņš	1988.	3 (0)	Dinamo (Rīga)	KHL	24	4+6	0
Miks Indrašis	1990.	1 (0)	Dinamo (Rīga)	KHL	22	8+8	+1
Raitis Ivanāns	1979.	1 (0)	Dinamo (Rīga)	KHL	19	0+0	-1
Roberts Jekimovs	1989.	1 (0)	SaiPa	Som. 1.	20	8+5	+2
Mārtiņš Karsums	1986.	3 (1)	Dinamo (Rīga)	KHL	24	7+11	+3
Ronalds Ķēniņš	1991.	2 (0)	ZSC Lions	NLA (Šv. 1.)	16	1+4	+3
Gints Meija	1987.	3 (1)	Dinamo (Rīga)	KHL	23	2+3	-3
Vitalijs Pavlovs	1989.	0 (0)	Jokipojat	Som. 2.	16	6+8	+3
Kaspars Saulietis	1987.	3 (0)	Sokil	PHL (Ukr. 1.)	4	2+1	0
Jānis Sprukts	1982.	9 (1)	CSKA	KHL	23	2+0	0
Aleksejs Širokovs	1981.	8 (1)	HC Red Ice	NLB (Šv. 2.)	11	2+4	n/d
AIZSARGI
Jānis Andersons	1986.	3 (0)	Kompaņjon-Naftogaz	PHL (Ukr. 1.)	13	0+2	0
Oskars Cibuļskis	1988.	2 (0)	Dinamo (Rīga)	KHL	22	1+2	-6
Guntis Galviņš	1986.	7 (1)	Dinamo (Rīga)	KHL	24	3+6	0
Māris Jass	1985.	2 (0)	Hannover Scorpions	DEL	13	1+4	-4
Artūrs Kulda	1988.	2 (0)	Sibir	KHL	23	6+3	-2
Georgijs Pujacs	1981.	7 (2)	Avangard	KHL	22	0+4	+5
Jēkabs Rēdlihs	1982.	3 (0)	Dinamo (Rīga)	KHL	10	0+0	-2
Arvīds Reķis	1979.	7 (2)	Dinamo (Rīga)	KHL	17	0+0	0
Kristaps Sotnieks	1987.	4 (1)	Dinamo (Rīga)	KHL	21	0+2	-2
VĀRTSARGI	dz.	PČ (OS) izlasē	klubs 2012./2013.	līga	sp.	atv. %	GAA
Kristers Gudļevskis	1992.	0 (0)	HK Rīga	MHL	23	92.9%	2.20
			Dinamo (Rīga)	KHL	1	92.3%	2.67
Māris Jučers	1987.	2 (0)	Dinamo (Rīga)	KHL	11	90.4%	2.59
Edgars Masaļskis	1980.	11 (3)	Jugra	KHL	15	90.4%	3.42

*

Krievijas izlases sastāvs spēlēm pret Francijas un Latvijas izlasēm 2012. gada novembrī (nosauca Krievijas hokeja federācija 2012-10-26; statistika pēc 2012-11-04 spēlēm):

spēlētāji	dz.	PČ (OS) izlasē	klubs 2012./2013.	līga	sp.	punkti	+/-
UZBRUCĒJI
Jegors Averins	1989.	0 (0)	Lokomotiv	KHL	23	6+3	+6
Jevgeņijs Bodrovs	1988.	0 (0)	Ak Bars	KHL	19	0+0	-1
Antons Burdasovs	1991.	0 (0)	SKA	KHL	22	3+4	-2
Pjotrs Hohrjakovs	1990.	0 (0)	Ņeftehimik	KHL	21	3+1	-4
Dmitrijs Kagarļickis	1989.	0 (0)	Metallurg (Novok.)	KHL	24	4+15	-6
Maksims Karpovs	1991.	0 (0)	Traktor	KHL	22	3+5	+4
Aleksejs Kručiņins	1991.	0 (0)	Lokomotiv	KHL	15	0+3	+2
			Lokomotiv	VHL	5	2+2	+1
Aleksandrs Kučerjavenko	1987.	0 (0)	SKA	KHL	22	5+9	+5
Artjoms Lukojanovs	1989.	0 (0)	Ak Bars	KHL	21	2+4	+7
Dmitrijs Maļcevs	1991.	0 (0)	Lokomotiv	KHL	20	1+1	-1
			Lokomotiv	VHL	3	0+0	0
Sergejs Plotņikovs	1990.	0 (0)	Lokomotiv	KHL	21	4+3	+2
Iļja Zubovs	1987.	0 (0)	CSKA	KHL	21	1+3	-3
Vladimirs Žarkovs	1988.	0 (0)	CSKA	KHL	21	2+1	-1
AIZSARGI
Viktors Antipins	1992.	0 (0)	Metallurg (Mag.)	KHL	22	5+2	0
Jegors Jakovļevs	1991.	0 (0)	Lokomotiv	KHL	22	2+1	-4
			Lokomotiv	VHL	1	0+1	+1
Aleksejs Marčenko	1992.	0 (0)	CSKA	KHL	21	4+2	+3
Aleksandrs Osipovs	1989.	0 (0)	Amur	KHL	25	10+3	-3
Ņikita Pivcakins	1989.	0 (0)	Avangard	KHL	24	2+3	+9
Romans Rukavišņikovs	1992.	0 (0)	Atlant	KHL	23	0+4	+5
			Atlanti	MHL	1	0+0	+3
Ivans Višņevskis	1988.	0 (0)	Atlant	KHL	22	2+3	-1
Ņikita Zaicevs	1991.	0 (0)	Sibir	KHL	24	5+4	-2
Andrejs Zubarevs	1987.	0 (0)	Salavat Julajev	KHL	23	1+6	+6
VĀRTSARGI	dz.	PČ (OS) izlasē	klubs 2012./2013.	līga	sp.	atv. %	GAA
Sergejs Borisovs	1985.	0 (0)	Spartak	KHL	19	91.6%	2.64
Iļja Ježovs	1987.	0 (0)	SKA	KHL	9	91.1%	2.56

Izziņām:

• LHF nosauc Latvijas izlases sastāvu spēlēm pret Krievijas izlasi (2012-11-05) – lhf.lv
• Nosaukts Krievijas izlases sastāvs spēlēm pret Francijas un Latvijas izlasēm (2012-10-26) – fhr.ru
• Krievijas izlases sastāvs Karjala kausa turnīram (2012-10-26) – fhr.ru

[Attēlos: Latvijas izlases ierinda pirms spēles pret Krievijas izlasi 2012. gada 20. aprīlī. Foto autors: Āris Zobens.]

KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts	PČ 2008.	PČ 2009.	OS 2010.	PČ 2010.	PČ 2011.	PČ 2012.
Krievija	1.	1.	6.	2.	4.	1.
Čehija	5.	6.	7.	1.	3.	3.
Slovākija	13.	10.	4.	12.	10.	2.
Baltkrievija	9.	8.	9.	10.	14.	14.
Latvija	11.	7.	12.	11.	13.	10.
Kazahstāna	19./20.	17./18.	–	16.	17./18.	16.
Ukraina	19./20.	19./20.	–	19./20.	21./22.	22.

*

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Sparta Praha	52	107	tika līdz ceturtdaļfinālam
2.	HC Plzeň 1929	52	99	tika līdz pusfinālam
3.	HC ČSOB Pojišťovna Pardubice	52	86	Čehijas čempioni
4.	Bílí Tygři Liberec	52	84	tika līdz pusfinālam
5.	HC Mountfield (České Budějovice)	52	83	tika līdz ceturtdaļfinālam
6.	HC Vítkovice Steel	52	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	PSG Zlín	52	76	tika līdz ceturtdaļfinālam
8.	HC Kometa Brno	52	75	tika līdz finālam
9.	Rytíři Kladno	52	74	tika līdz play off kvalifikācijai
10.	HC Oceláři Třinec	52	73	tika līdz play off kvalifikācijai
11.	HC Energie Karlovy Vary	52	67	play out saglabāja vietu līgā
12.	HC Slavia Praha	52	66	play out saglabāja vietu līgā
13.	HC VERVA Litvínov	52	64	play out saglabāja vietu līgā
14.	BK Mladá Boleslav	52	61	play out izkrita no līgas

*

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a. Normunds Sējējs	1996./1997.	HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov)	48	6+22
2.	a. Normunds Sējējs	1998./1999.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	48	3+19
3.	a. Normunds Sējējs	2000./2001.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	46	5+11
4.	u. Armands Bērziņš	2006./2007.	Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin)	35	5+3

*

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Košice	55	110	tika līdz finālam
2.	HK 36 Skalica	55	104	tika līdz ceturtdaļfinālam
3.	HC Slovan Bratislava	55	102	Slovākijas čempioni
4.	HK AutoFinance Poprad	55	101	tika līdz ceturtdaļfinālam
5.	Dukla Trenčín	55	79	tika līdz pusfinālam
6.	MsHK Žilina a.s.	55	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	HKM a.s. Zvolen	55	75	tika līdz pusfinālam
8.	HC ´05 Banská Bystrica	55	75	tika līdz ceturtdaļfinālam
9.	MHC Mountfield (Martin)	55	63	–
10.	HK Nitra a.s.	55	52	–
–	HK Orange 20	10	2	–

*

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	u. Guntis Džeriņš	2007./2008.	MHC Martin	54	17+22
2.	a. Normunds Sējējs	2002./2003.	Dukla Trenčín	54	6+20
3.	a. Oļegs Sorokins	2000./2001.	HC Slovan Bratislava	54	5+18

*

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona	sk. Čeh.	spēlētāji Čeh. ekstralīgā	sk. Slovāk.	spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994.	2	u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice)	0	–
1994./1995.	1	u. J.Opuļskis (HC Vítkovice)	0	–
1995./1996.	1	a. G.Ceplis (HC Kometa Brno)	0	–
1996./1997.	1	a. N.Sējējs (HC Chemopetrol)	0	–
1997./1998.	0	–	0	–
1998./1999.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	0	–
1999./2000.	0	–	0	–
2000./2001.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	1	a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002.	0	–	2	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005.	1	v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava)	0	–
2005./2006.	0	–	0	–
2006./2007.	6	a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	5	a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008.	5	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	3	u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň)	1	u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary)	2	a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011.	1	u. A.Širokovs (HC Kometa Brno)	1	a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012.	0	–	2	a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

*

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]

„Krievijas izlasei jāuzvar Latvijas izlasi vienmēr un ar jebkuru sastāvu”

Šādus komentārus pēc Latvijas izlases uzvaras pār Krievijas valstsvienību pārbaudes spēlē 21. aprīlī (1:0) pauda Krievijas hokeja ekspertu mutes un klabināja datoru klaviatūras. Protams, tā bija tikai pārbaudes spēle, kas paredzēta testiem un eksperimentiem. Protams, ar Krievijas valstsvienību esam dažādās svara kategorijās; tāpēc pasaules čempionātā reti kurš prognozē Latvijas izlasei kaut punktu spēlē pret Krievijas izlasi. Tomēr Krievijas „ekspertu” lielummānija un augstprātība faktiski padara par katastrofu kaut viena punkta zaudēšanu Latvijai.

Kad Latvijas izlase šopavasar vinnēja vienā no divām spēlēm pret Krievijas izlasi Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros, virkne Krievijas sporta mediju pamanījās uzburt nacionālo katastrofu. Krievu „eksperti” gānījās: „Krievijai jāuzvar Latviju ar jebkuru sastāvu, jebkurā vietā un jebkurā laikā”. Ziņu virsrakstos vīdēja tādi nosaukumi kā „Rīgas pļauka” (Рижская оплеуха) un „Tiktāl esam nodzīvojuši…” (Дожили…). Galvenais vaimanoloģijas arguments, ko piesauca „zinātāji”, ir tāds, ka Krievijas izlase nav zaudējusi Latvijai kopš 2003. gada. „Ir izaugusi vesela paaudze, kas pat nespēja iedomāties, ka Krievija var pakāst latvijiešiem. Un, lūk, tiktāl esam nodzīvojuši,” (Выросло целое поколение, которое даже не представляло, что Россия может продуть латвийцам. И вот дожили…) sūkstās Krievijas medijs Sovetskij Sport (Советский Спорт; kā smejies – Padomju Sports).

Emocionālākos Latvijas patriotus šāds novērtējums nedaudz aizskar… Vai tiešām Latvijas izlase tiek pielīdzināta „pēdējai instancei”, kurai zaudē tikai pilnīgi „lūzeri”? Drīzāk, Krievijas sporta apskatnieku un par ekspertiem dēvējošu personāžu lielummānija ir nepārejoša parādība, un arī cieņa attiecībā uz pretiniekiem ir pazīme, kas nepiemīt visiem. Bet var arī saprast „ekspertus”… Viņi savu Krievijas izlasi par „zelta komandu” uzskata ne tikai tajos gados, kad tiešām izcīnīja zeltu, bet arī visu to laiku, kad „krievijieši” netika pie medaļām vispār. Savukārt, ieskatoties pēdējo gadu statistikā, kad Latvijas izlase pasaules hokeja rangā sitas aiz Top10 robežas, Krievijas hokeja patriotiem rādās, ka Latvijas izlasi ir „jāsit” vienalga kad un ar kādu sastāva komplektāciju.

Krievijas ekspertu un arī atsevišķu izlases dalībnieku izteikumos salasāmā attieksme „mums Latviju jāsit jebkuros apstākļos” acīmredzot ir standarta motivācijas un/vai pašiedvesmas deva Krievijas izlasei. Tomēr šī attieksme veido psiholoģisku fonu, kas nav labvēlīgs pašai Krievijas valstsvienībai. Ir skaidrs, ka Latvijas izlasi neviens vai gandrīz neviens nevainos, ja tā piedzīvos zaudējumu pret grandiem kā Krievija. Bet, ja Latvija gūtu kaut vienu punktu šajā spēlē, tas kļūtu par labu iemeslu mērenai, bet tik un tā – slavas dziesmai. Savukārt, Krievijas izlase, zaudējot kaut punktu Latvijai vai vienalga kurai izlasei, kas nav Kanāda, Somija, Zviedrija vai Čehija, kļūst par vēl lielāku „lūzeri” nekā viņu pretinieks. Kas zina, iespējams, šogad Biļaļetdinova trenētā izlase ies tālu un var atļauties būt nevērīga pret „otrās šķiras” pretiniekiem…

Cik daudz ir „praktiski vienmēr”?

Krievijas hokeja apskatnieku un arī līdzjutēju dominējošo viedokli par gaidāmo Latvijas un Krievijas izlašu spēli rezumē portāls championat.ru: „Šo abu izlašu spēles ļoti reti izceļas ar intrigām, jo praktiski vienmēr Latvijas izlase padodas Krievijas hokejistu spiedienam, kuri pat ar vāju sastāvu mierīgi iet pāri Baltijas sāncensim” (Встречи этих двух сборных очень редко блещут интригами, ведь практически всегда латвийцы сдаются под натиском россиян, которые даже при слабом составе спокойно проходят прибалтийского соперника).

Skaidrs, ka Krievijas izlases vērotājiem daudz interesantākas ir spēles pret Kanādu vai Čehiju, tomēr intrigas neesamība „praktiski vienmēr” ir taisnība tikai pēdējo 5 – 6 gadu laika posmā, kad augstākā līmeņa turnīros Krievijas izlase ir uzvarējusi pārliecinoši. Bet ilgākā laika posmā raugoties, šis „praktiski vienmēr” pagaist.

Līdz šim Latvijas un Krievijas izlases pasaules čempionātos (PČ) ir sacentušās četras reizes, un uzvaru sadalījums ir 2-2. Uzvaras bija salīdzinoši pasen – 2003. un 2000. gadā. Skumjāk Latvijas izlasei ir veicies olimpiskajās spēlēs (OS), kuru ietvaros pret Krievijas valstsvienību ir spēlēts divreiz un abas reizes pārliecinoši zaudēts. Tāpat ir gadījusies virkne pārbaudes spēļu, kurās ir bijušas uzvaras, neizšķirti un zaudējumi. Un pat, ja skaita tikai oficiālās spēles augstākajā līmenī (PČ un OS), tad „sērija” ir par labu Krievijai ar salīdzinoši pieklājīgu 2-4. Tātad Krievijas mediju apgalvojums par Latvijas izlasi, kas „praktiski vienmēr padodas”, vismaz pagaidām augstākā līmeņa turnīros taisnībai atbilst par divām trešdaļām jeb 66,7%.

Latvijas un Krievijas izlašu savstarpējo spēļu rezultāti pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs (punktu guvēji – saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku un lhf.lv sniegto informāciju):

datums	turnīrs	norises vieta	LAT vs. RUS	vārtu guv. (piesp.) LAT izl.	LAT vārtos
2010-02-16	OS	Vankūvera	2:8	Vasiļjevs (Ņiživijs; Cipulis)	Masaļskis
				Ankipāns (Sprukts; Karsums)
2009-05-03	PČ	Berne	1:6	Vasiļjevs (Galviņš; Cipulis)	Masaļskis
2006-02-19	OS	Turīna	2:9	Cipruss	Irbe (no 27:58 Masaļskis)
				M.Rēdlihs (Bērziņš)
2003-05-04	PČ	Turku	2:1	Tambijevs (Kerčs; Semjonovs)	Irbe
				Romanovskis (Sorokins; Čubars)
2000-05-05	PČ	Sanktpēterburga	3:2	Beļavskis (Kerčs; Laviņš)	Irbe
				Semjonovs (Ņiživijs)
				Semjonovs
1998-05-04	PČ	Bāzele	5:7	Kerčs (Maticins; Beļavskis)	Irbe
				Ņiživijs (Vasiļjevs)
				Tambijevs (Laviņš; Znaroks)
				Čudinovs (Znaroks)
				Sējējs (Znaroks; Vītoliņš)

*

„Pabaidīties”: Krievijas izlases sastāvs 2012. gada PČ (2012-05-03; pagaidām tikai 17 spēlētāju!):

#	spēlētājs	dz.	klubs 2011./2012.	sp. REG	punkti REG	+/- REG	sp. PO	punkti PO	+/- PO
	UZBRUCĒJI
13	Pavels Dacjuks	1978.	Detroit Red Wings	70	19+48	+21	5	1+2	0
41	Nikokajs Kuļomins	1986.	Toronto Maple Leafs	70	7+21	+2
92	Jevgeņijs Kuzņecovs	1992.	Traktor (Čeļabinska)	49	19+22	+5	12	7+2	+3
11	Jevgeņijs Malkins	1986.	Pittsburgh Penguins	75	50+59	+18	6	3+5	-1
37	Aleksandrs Perežogins	1983.	Avangard (Omskas apg.)	53	17+10	+6	21	8+4	+6
24	Aleksandrs Popovs	1980.	Avangard (Omskas apg.)	44	9+14	+2	21	4+7	+9
15	Aleksandrs Svitovs	1982.	Salavat Julajev (Ufa)	42	10+9	-2	6	1+2	0
27	Aleksejs Tereščenko	1980.	Ak Bars (Kazaņa)	50	9+14	+6	11	1+3	-5
93	Nikolajs Žerdevs	1984.	Atlant (Maskavas apg.)	53	16+24	-2	12	3+1	-5
	AIZSARGI
6	Deniss Deņisovs	1981.	SKA (Sanktpēterburga)	52	7+16	+29	14	0+1	-1
74	Aleksejs Jemeļins	1986.	Montréal Canadiens	67	3+4	-18
7	Dmitrijs Kaļiņins	1980.	SKA (Sanktpēterburga)	52	15+20	+17	13	5+5	+6
82	Jevgeņijs Medvedevs	1982.	Ak Bars (Kazaņa)	45	5+19	+6	6	0+1	-2
12	Ņikita Ņikitins	1986.	St. Louis Blues	7	0+0	-5
			Columbus Blue Jackets	54	7+25	-5
5	Iļja Ņikuļins	1982.	Ak Bars (Kazaņa)	51	9+15	+3	12	1+3	0
	VĀRTSARGI	dz.	klubs 2011./2012.	sp. REG	GAA REG	% REG	sp. PO	GAA PO	% PO
30	Kontantins Baruļins	1984.	Atlant (Maskavas apg.)	45	2.26	92.9%	12	2.33	93.3%
1	Semjons Varlamovs	1988.	Colorado Avalanche	53	2.59	91.3%

*

P.S. Protams, ir arī mērenāki krievu hokeja apskatnieki, kas pēc pārbaudes spēlēm Rīgā secina: „… vieglu pastaigu (spēlē) ar Latvijas izlasi nevienam nevajadzētu gaidīt” (piemēram, allhockey.ru). Tomēr, salīdzinot ar skaļākiem kolēģiem, pieklājīgi nogaidošā nostāja ir minoritāte.

Lasāmvielai:

• Latvijas un Krievijas izlašu pirmsspēles apskati Krievijas medijos – championat.com, allhockey.ru
• Krievijas mediji par 21. aprīļa pārbaudes spēli starp Latvijas un Krievijas izlasi – championat.com, sovsport.ru, sport-express.ru
• Krievijas izlases pieteikums 2012. gada PČ (nepilns; 2012-05-03) – iihf.com

[Foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Krievijas izlasi 2012. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Vladislavs Proškins).]

Somijas SM-liiga kā stiprākā līga pasaulē?

kārtējais pasaules čempionāts ir izbeidzies, vietas pie galda un medaļas sadalītas… Somijas izlase ir tikusi pie zelta godalgām, apliecinot ka visu var panākt ar rūpīgu darbu un uzcītību. pusfinālā “sasistā” Krievijas izlase ar 3:0 un finālā sagrautā Zviedrijas valstsvienība (6:1) varētu mēmi klusējot apliecināt, ka Somijas triumfs nav nejaušība, kas “nopelnīta” pagarinājumos, pēcspēles metienos vai pārpratuma rezultātā.

par superlīgu veču īpatsvaru izlasēs

rādās, ka arī NHL un arī KHL veču īpatsvars nebija vietu sadalē izšķirošs ne čempionāta “spīdekļiem”, ne lejasgala komandām. piemēram, Somijas izlases pieteikumu rotāja 5 hokejisti, kas 2010./2011. g. sezonā bija uzspēlējuši NHL. ar šāda kaluma vīriem, kas šosezon spēlēja NHL, bagātākas bija Zviedrijas, Čehijas, Kanādas, ASV un Slovākijas izlases. uz pasaules otrās stiprākās līgas godu pretendējošās KHL ledus laukumiem sezonā spēlēja 8 somu izlases spēlētāji. tādu vīru vairāk bija Čehijas, Krievijas, Slovākijas, Latvijas un Baltkrievijas izlašu sastāvā. tiesa, vadošās izlases bez NHL un arī KHL večiem nav iztikušas…

zināmā mērā spilgts piemērs pasaules superlīgu neobligātajai vai minimālajai klātbūtnei izlasēs ir Norvēģijas izlase. čempionātā 6. vietu izkarojušās Norvēģijas valstsvienības vīru “audzināšana” jau ilgāku laiku ir uzticēta Zviedrijas hokeja sistēmai, kur vadošajā līgā šosezon spēlēja 10 norvēģu izlases izlases vīri; tomēr 12 hokejisti, kas “aizpildīja” Norvēģijas izlasi, pārstāv šīs valsts stiprāko nacionālo līgu – Get Ligaen, kuru starp pasaules TOP līgām varētu ierindot tikai un vienīgi aizrautīgākie Norvēģijas hokeja patrioti.

2011. gada pasaules čempionātā pārstāvēto līgu spēlētāju vidējā ieņemtā vieta šajā čempionātā (ņemtas vērā līgas ar 3 un vairāk hokejistu pārstāvniecību):

1.	Somijas SM-liiga	4,39
2.	NHL	4,59
3.	Zviedrijas Elitserien	5,80
4.	Norvēģijas Get Ligaen	6,00
	Norvēģijas 1. divisjon	6,00
6.	AHL	6,11
7.	Čehijas ekstralīga	6,20
8.	Vācijas DEL	7,50
9.	KHL	7,55
10.	Šveices NLA	9,52
11.	NCAA	10,00
	Slovākijas ekstralīga	10,00
13.	Zviedrijas HockeyAllsvenskan	10,18
14.	Dānijas AL-Bank Ligaen	11,00
15.	Francijas Ligue Magnus	12,42
16.	Šveices NLB	13,33
17.	Baltkrievijas ekstralīga	13,69
18.	Austrijas EBEL (Erste Bank Eishockey Liga)	15,43
19.	Itālijas Serie A	16,00
	Slovēnijas Slohokej Liga	16,00

hokeja līgu pārstāvniecība 2011. gada pasaules čempionātā: 

izlase	NHL	KHL	AHL	Zviedrijas Elitserien	Somijas SM-liiga	Šv. NLA	Vāc. DEL	Čehijas ekstralīga	Slovākijas ekstralīga	NCAA
1. Somija	5	8	2	3	9	–	–	–	–	–
2. Zviedrija	9	5	5	12	–	–	–	–	–	–
3. Čehija	11	12	2	–	–	–	–	3	–	–
4. Krievija	5	19	–	–	–	–	–	–	–	–
5. Kanāda	23	–	2	–	–	–	1	–	–	–
6. Norvēģija	1	–	2	10	–	–	–	–	–	–
7. Vācija	2	–	2	–	–	1	22	–	–	–
8. ASV	20	1	8	–	–	–	–	–	–	3
9. Šveice	1	–	1	–	–	24	–	–	–	–
10. Slovākija	6	13	–	4	1	–	–	1	4	–
11. Dānija	1	–	1	3	–	–	1	–	–	–
12. Francija	1	–	–	1	1	2	1	1	–	1
13. Latvija	1	17	1	–	2	–	1	–	–	–
14. Baltkrievija	2	12	1	–	–	1	–	–	–	1
15. Austrija	–	–	–	1	–	1	–	–	–	–
16. Slovēnija	–	–	–	1	–	–	–	–	–	–

pilns saraksts: petrovich27_IIHF_WC_2011_izlases_un_ligas_2011-05-16. 

P.S. tabula iekļauti visi spēlētāji, kas minēti PČ pieteikumā (neatkarīgi no tā, vai spēlētājs ir bijis pieteikts uz konkrētām spēlēm un spēlējis). ja konkrētais spēlētājs ir aizvadījis spēles vairākās līgās, tad viņš ir atzīmēts pie katras no līgām. tabulā nav iekļautas dažādu vecumu U līgas (t.sk. Francijas U-22, Kanādas OHL), bet ir iekļauta koležu līga NCAA.