Savējie jāzina

Kontekstā ar Latvijas izlases gatavošanos pasaules čempionātam periodiski tiek cilāta doma, ka valstsvienības sastāvā vietu būtu pelnījuši arī labākie Latvijas čempionātā, sauktā par Virslīgu. Šoreiz neielaižoties diskusijā par pašmāju līgas līmeni un tā savietojamību ar izlasē spēlēto, kuri tad ir bijuši Latvijas Virslīgas labākie 2013./2014. g. regulārajā sezonā? Kā saka, tautai savi varoņi jāzina. Teikts bez skepses un ironijas.

Rezultāta taisītāji Virslīgā

Regulārās sezonas rezultatīvākajam spēlētājam Renāram Undelim (dz. 1984.; pa labi novietotā atēlā #84) 27 spēlēs izdevies saražot 56 punktus (26+30), t.i., vidēji 2,07 punkti spēlē. Pateicoties savai rezultativitātei, Ogrē bāzētās Kurbads vienības uzbrucējs septembrī tika atzīts par Virslīgas čempionāta MVP (vērtīgāko spēlētāju). Spēlējis Latvijas U-18 un U-20 izlašu sastāvā pasaules čempionātos, taču, atšķirībā no viena otra sava komandas biedra Kurbads ierindā, Undeļa vārds nav pieejams Latvijas pieaugušo izlases sastāvā uzspēlējušo sarakstā. No “kurbadiešiem” pa kādai spēlei valstsvienībā savulaik ir aizvadījuši vairāki vīri, t.sk. uzbrucēja pozīcijā esošie Andrejs Kardašs (10 spēles), Ēriks Bisenieks (5 sp.), Toms Hartmanis (4 sp.), Valērijs Fiļimonovs (3 sp.), Vladislavs Dobreņkijs (3 sp.), Ronalds Cinks (1 sp.).

Renāra Undeļa sportiskajā biogrāfijā sastopami pieturas punkti Francijas 3. un 4. līmenī, kā arī zviedru Division 1 (trešā līga Zviedrijā), bet visvairāk spēlēts Latvijas klubos, kas cīnījušies pašmāju un/vai Baltkrievijā bāzētā čempionātā. Kurbads, SMScredit.lv, ASK Ogre, Rīga 2000, Stalkers Juniors, arī – DHK Latgale, Liepājas Metalurgs, Ozollapas. Latvijas čempiona titulu ir izcīnījis vairākkārt, ar Rīga 2000 un SMScredit.lv komandām.

Otrs rezultatīvākais uzbrucējs regulārās sezonas gaitā bija Ozolnieki / Monarch pārstāvis Edgars Lipsbergs (dz. 1989.; pa labi novietotā attēlā #68). Savulaik izcīnījies pa dažādiem jauniešu čempionātiem Ziemeļamerikā, ieskaitot ASV otro stiprāko junioru līgu – NAHL. Piedalījies U-18 un U-20 pasaules čempionātos Latvijas valstsvienības krāsās, uzspēlējis sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga MHL čempionātā, bet pēc tam – jau trešo sezonu ir Ozolnieku komandas ierindā.

No šīs komandas nāk arī Virslīgas regulārās sezonas trešais rezultatīvākais uzbrucējs – Aleksandrs Kerčs jaunākais (dz. 1990.). Kerčam-junioram savos 23 gados arī jau iekrājies diezgan raibs CV – līdzās Latvijas līgām un klubiem arī dažādas čehu līgas, jaunatnes līga MHL, franču čempionāts. Pirms gada kļuva par Latvijas čempionu kopā ar SMScredit.lv.

Kopējo Top 5 noslēdz Zemgale / LLU uzbrucējs Gatis Gricinskis (dz. 1988.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #89), kuram nācies aizvadīt mazāku spēļu skaitu – 22, bet kurās sakrāti 40 punkti. Gricinskis ir bijis viens no vilcējiem Latvijas U-18 un U-20 izlasē (kopā četros pasaules čempionātos), leģionāra gaitas baudījis galvenokārt Somijas trešā ranga (Suomi-sarja) čempionātā. Gatis Gricinskis janvārī bija Latvijas čempionāta vērtīgākais spēlētājs.

Atgādinājumam: neviens no regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju Top 5 uzbrucējiem Latvijas pieaugušo izlasē nav spēlējis. (Izņēmums ir Topa 2. vietā esošais aizsargs Mihails Bogdanovs, bet par to stāsts turpinājumā.) Taču neskaitot jau nosauktos Kurbads vienības uzbrucējus, šajā sezonā Latvijas Virslīgā ir uzspēlējuši vēl daži uzbrucēji ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi. T.sk.: 161 spēli izlasē aizvadījušais Aleksandrs Macijevskis (tagad HS Rīga / Prizma); Ozolnieku uzbrucēji Vadims Romanovskis (47 spēles izlasē), Elvis Želubovskis (10 sp.), Māris Grāvītis (5 sp.), Valentīns Feoktistovs (2 sp.), Māris Drelings (2 sp.); Prizmā brīdi uzspēlējušais Sergejs Pečura (34 sp. izlasē); arī vēl īsāku brīdi Dinamo Juniors komandā “iesauktie” Māris Bičevskis (6 sp. Virslīgā šosezon; 11 sp. izlasē) un Roberts Bukarts (1 sp. Virslīgā; 39 sp. izlasē).

Latvijas Virslīgas Top 5 rezultatīvākie spēlētāji 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētajs	komanda	sp.	punkti
1.	Renārs Undelis	Kurbads	27	26+30
2.	Mihails Bogdanovs, aizs.	Ozolnieki / Monarch	30	8+36
3.	Edgars Lipsbergs	Ozolnieki / Monarch	27	18+25
4.	Aleksandrs Kerčs jun.	Ozolnieki / Monarch	28	23+19
5.	Gatis Gricinskis	Zemgale / LLU	22	19+21

–

Situāciju kontrolē aizsargi – vetarāni

Ar aizsargu statistikas aprēķiniem Latvijas čempionātā ir sarežģījumi, jo netiek oficiāli skaitīti mikromači un līdz ar to – lietderības koeficients. Tādēļ aizsargu statistikas salīdzinājumam var “izspiest” tikai rezultativitāti. Taču LHF pusē cilvēki runā, ka no nākamās sezonas Latvijas čempionātā varētu tikt veikta arī lietderības koeficienta uzskaite.

Rezultatīvākais aizsargs un vispār otrais rezultatīvākais spēlētājs Latvijas Virslīgas regulārās sezonas summā ir Ozolnieki / Monarch vienības ilggadējais aizsargs Mihails Bogdanovs (dz. 1976.; pa labi novietotā attēlā #23). Ja kāds piemirsis, tad tas ir tieši tas pats Mihails Bogdanovs, kurš spēlēja Latvijas izlases sastāvā 1999. gada pasaules čempionātā. Kopumā viņa uzkrājumā saskaitītas 36 spēles valstsvienības rindās; debitējis 1996. gada 8. oktobrī. Bet tagad 37 gadus vecais veterāns “pogā ārā” jaunatni Latvijas Virslīgas čempionātā. Ozolnieku komandā nav lielākais skrējējs, labāk – mierīgi un ar apdomu, bet – tie punkti ir sakrājušies. Tāpēc arī – oktobrī Virslīgas vērtīgakais spēlētājs. Cita starpā, jau iepriekš bijis Latvijas čempionāta labākais un rezultatīvākais aizsargs. Neskaitot dalību izlasē, biogrāfijas spilgtākās epizodes arī – cīņas zviedru otrajā līgā (HockeyAllsvenskan) un vairākas sezonas Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas/Latvijas čempionātos.

Virslīgas rezultatīvāko aizsargu Topa 2. vietā Kurbads komandas aizsargs Toms Bluks (dz. 1982.; pa labi novietotā attēlā #12), kurš reiz senos laikos (2004. g. decembrī) Latvijas izlasē aizvadījis 2 spēles. Bluka biogrāfijā virkne Latvijas klubu, t.sk. visilgākais posms ASK Ogre ierindā. Leģionāra gaitas – poļu čempionātos un Ungārijā bāzētajā MOL Liga. Iepriekšējā sezonā Virslīgas rezultatīvākais aizsargs un čempions ar SMScredit.lv. Decembrī atzīts par Virslīgas vērtīgāko spēlētāju. Cita starpā – arī Hokeja Skolas Dinamo treneris (skolo 2003. g. dzimušos).

Aizsargu Topa trešajā pozīcijā – Sergejs Durdins (dz. 1980.), vēl viena Ozolnieki / Monarch vērtība. Tāpat kā kolēģis Bluks, cīnījies Latvijas U-18 un U-20 izlašu krāsās, bet pieaugušo izlasē aizvadījis 19 spēles, debitējot pirms 13 gadiem (2001. g. aprīlī). Durdina pieredze ir itin bagāta – neskaitot Latvijas klubus, arī Ziemeļamerikas līgas (UHL, IHL), Krievijas Augstākā līga, itāļu un baltkrievu klubi. Salīdzinoši nesen (2009. g. vasarā) vēl tika pārbaudīts KHL spēlējošā Rīgas Dinamo ierindai. Un vēl pāris gadus pēc tam spēlēja Latvijas izlases ierindā EIHC turnīrā.

Kopumā Latvijas Virslīgas čempionātā šosezon uzspēlēja paprāvs pulks Latvijas izlasē savulaik un arī vēl nesen spēlējušo aizsargu. Neskaitot jau nosauktos Top 3 vīrus, arī, piemēram: Kurbads sastāvā Agris Saviels (98 sp. izlasē) un Renārs Valters (3 sp.); Ozolnieki / Monarch ierindā Eduards Ivanovs (11 sp.); HS Rīga / Prizma aizsargs Sergejs Tjoluškins (1 sp.); Dinamo Juniors krāsās Mārtiņš Porejs (22 sp.) un Artūrs Salija (3 sp.), neskaitot “junioriem” uz vienu Virslīgas spēli piekomandētos puišus.

Vēl jāatzīmē, ka par Virslīgas februāra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Zemgale / LLU aizsargs Reinis Demiters (dz. 1991.), līdz šai sezonai Liepājas Metalurgs sistēmas pārstāvis.

Latvijas Virslīgas Top 3 rezultatīvākie aizsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

	aizsargs	komanda	sp.	punkti
1.	Mihails Bogdanovs	Ozolnieki / Monarch	30	8+36
2.	Toms Bluks	Kurbads	29	5+25
3.	Sergejs Durdins	Ozolnieki / Monarch	30	9+17

–

“Pēdējā postenī”

Diemžēl Virslīgas vārtsargu statistikā nav pieejama ailīte ‘atvairīto metienu %’, tādēļ vārtu vīru Top veidojas no vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA). Šajā kritērijā labākais ir bijis Latvijas regulārā čempionāta uzvarētāju – Kurbads – vārtsargs Renārs Kazanovs (dz. 1984.; pa labi novietotā attēlā #38), kurš sargāja komandas vārtus aptuveni pusi no vārtsargu kopējā spēles laika un kuram ir labākais GAA – 2.51. Jau divas iepriekšējās sezonas Kazanovs ir atzīts par Latvijas čempionāta labāko vārtsargu (abas sezonas SMScredit.lv ierindā); kopā ar “esemeskām” pērn kļuva arī par Latvijas čempionu. Biogrāfijā arī Austrālijas un Vācijas čempionāti, bet Latvijas izlases spēļu nav.

Statistiski otrs labākais Virslīgas vārtsargs regulārajā sezonā bija Dmitrijs Žabotinskis (dz. 1980.; raksta noslēgumā novietotajā attēlā #1, uz aizsargmaskas #61) Ozolnieki / Monarch komandas ierindā. Viņa kontā arī 6 spēles Latvijas izlases sastāvā (sp. laiks 363:36), bijis “trešais vārtsargs” bez spēles laika divos pasaules čempionātos, kā arī sargājis Latvijas U-18 vai U-20 izlases vārtus piecos attiecīgo vecumu pasaules čempionātos. Klubu karjerā daudzi gadi Liepājas Metalurgs komandā, nedaudz arī Rīga 2000, ASK Ogre, Saratovas Kristall (Krievijas Augstākajā līgā), Kokšetavas Arlan Kazahstānā, Harkovas Dinamo Ukrainas čempionātā u.c. Vairākkārtējs Latvijas čempions un un pāris reizes arī labākās GAA statistikas autors.

Uzziņai: par Virslīgas novembra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts HS Rīga / Prizma vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.). Savukārt vislielākais spēles laiks starp vārtsargiem regulārajā sezonā bija Mārim Jučeram (dz. 1987.), kurš Dinamo Juniors vārtus sargāja 1406 minūtes un 49 sekundes (25 spēles). Starp citu, Jučers ir viens no diviem Virslīgas vārtsargiem ar Latvijas pieaugušo izlases spēļu pieredzi (izlases vārtos 972 minūtes un 28 sekundes; pieteikumā 35 spēles).

Latvijas Virslīgas Top 2 vārtsargi 2013./2014. g. reg. sezonā (kritērijs: GAA – vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients; saskaņā ar lhf.lv):

	vārtsargs	komanda	sp.	min:sek	GAA
1.	Renārs Kazanovs	Kurbads	18	883:25	2.51
2.	Dmitrijs Žabotinskis	Ozolnieki / Monarch	10	597:52	2.71

* Aprēķinā iekļauti vārtsargi, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles jeb 300 minūtes (t.i., 16,7% no savas komandas vārtsargu spēles laika).

P.S.

Joprojām turpinās Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu finālsērija, kurā oponenti ir Kurbads un HS Rīga / Prizma komandas. Play off summā jau būs saskatāmi citi izcilnieki, bet par to – cits stāsts.

Plašākam skatam:

• Visi Latvijas izlases laukuma spēlētāji kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_laukuma_speletaji_lidz_2014-02-25_LHF
• Visi Latvijas izlases vārtsargi kopš 1992. g. (līdz 2014. g. februārim ieskaitot; ir neprecizitātes) – lhf.lv vai cietā kopija: Latvijas_izlases_vartsargi_lidz_2014-02-25_LHF
• Latvijas Virslīgas 2013./2014. g. reg. sezonas statistika – lhf.lv
• Latvijas Virslīgas 2014. gada izslēgšanas spēļu statistika – lhf.lv

[Renāra Undeļa, Edgara Lipsberga, Toma Bluka un Renāra Kazanova fotoattēlu avots: hkkurbads.lv. Mihaila Bogdanova foto avots: lhf.lv (autors – Oļegs Siračenko). Noslēdzošā foto autors: Ruslans Antropovs.]

Krievu hokeja leģendas vēstures atkritumos?

Jau pāris mēnešus KHL slimības vēsturē ir ieraksts – “jāārstē” Spartak. Finanšu problēmas šo Krievijas galvaspilsētas klubu vajā jau ne pirmo reizi. Nebūtu arī pirmā reize, ka KHL pamestu un pat “aizvērtos” kāds no klubiem. Taču šoreiz ir runa par vienu no Krievijas leģendārākajiem klubiem, kas dibināts 1946. gadā (tādu Krievijā nav daudz), ir četrkārtējs PSRS čempions un n-tais sudraba vai bronzas godalgu laureāts. Šķiet, neatņemama krievu hokeja vēstures sastāvdaļa…

Pēc PSRS čempionāta pabeigšanās Spartak klubs līdzīgi kā daži citi padomju laikos spīdoši klubi (CSKA, Kriļja Sovetov) sāka “grimt”. Drīz Spartak jau vairs nebija starp Top klubiem, biežāk ieņemot vietu otrajā desmitā. Tālāk klubs vairākkārt izkrita no Krievijas Superlīgas un spēlēja otrajā līmenī – Augstākajā līgā (tagad VHL; 1999./2000., 2000./2001., 2003./2004.), bet vienu sezonu pat vispār nespēlēja (2006./2007.). Tad arī šķita, ka komanda ir izbeigusies un “uz visiem laikiem”. Bet īsi pirms KHL izveides situācija ar Spratak tika sakopta, un 2008. gadā komanda iestartēja KHL-ā.

Vai Spartak pēdējā sezona?

Maskavas Spartak 2013./2014. g. sezonu iesāka salīdzinoši sprauni, taču sezonas gaitā piedzīvoja ģenerālsponsora un līdz ar to finanšu plūsmas zaudēšanu. 2013. gada 13. decembrī bankas licence tika atņemta kluba “donoram” Investbank… Turmāku kluba elpināšanu uzņēmās KHL, sniedzot dotācijas un uzturot pie eksistences kluba primārās vajadzības. Protams, par sportisko līmeni šādos apstākļos sanāk domāt vismazāk. Komandu pametuši daži, kas sezonu bija iesākuši pie “spartakiešiem” –  Džefs Glass (Jeff Glass), Derons Kvints (Deron Quint), arī Aleksejs Krutovs, Nikolajs Žerdevs. It kā lielakā daļa sastāva vīru ir saglabāta, tomēr komandas emocionāli garīgais stāvoklis, kā saka Spartak galvenais treneris Fjodors Kanareikins, “atrodas brīvajā kritienā”. Ko tas nozīmē? 19 zaudējumi pēc kārtas! Tiesa, regulārās sezonas priekšpēdējo spēli 2. martā izdevās uzvarēt, bet iepriekšējā uzvara bija 6. decembrī. Rezultatā – 56 punkti 53 spēlēs un 13. vieta KHL Rietumu konferencē. Sliktāk klājas tikai Minskas Dinamo – konferences pēdējā (14.) vietā.

Pirms dažām dienām Spartak vadība paziņoja, ka savu problēmu dēļ nestartēs KHL “alternatīvajā” play off – Nadeždas (Cerības) kausa izcīņā, bet līgas vadoņi jau pamanījušies paziņot, ka Spartak izstāšanās no “cerību kausa” netraucēs šīs trofejas izspēles kārtībai… Starp rindām lasot – diezgan bezcerīgi… Likumsakarīgi veidojas dažāda skaļuma baumas un spriedumi, ka KHL jau ir “norakstījuši” Spartak klubu. Viens no salīdzinoši loģiskiem argumentiem – Krievijas galvaspilsētā pietiek ar diviem KHL klubiem (Dinamo, CSKA), it īpaši, ja ņem vērā, ka Piemaskavā mājo vēl divi KHL klubi – Atlant, Vitjaz. Bet kā paliek ar tradīcijām un to kopšanu?

Nav interese visus glābt

Ja runa ir par KHL klubu pārstāvniecību un ģeogrāfiju, tad līgas prioritāte tomēr ir krievu hokeja “eksportēšana” pāri Krievijas robežām un arī nedaudz pašu zemes ģeogrāfiski vai hokeja ziņā attālākos stūros. Citi secinājumi, vērojot KHL dalībnieku izmaiņas, nemaz nevar rasties. KHL pastāvēšanas gaitā klāt “pievilkta” jau Slovākija, Čehija, Ukraina, Horvātija, nerunājot par startā līdzās nostādītajiem Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas klubiem. Tagad nopietni vingrinājumi norisinās, lai KHL-ā būtu arī Somijas klubs, kā arī tiek iestudēti dažādi darījumi, lai paņemtu vēl kādu “importa” valsti.

Krievijā KHL hokejs “aiznests” līdz Vladivostokai, pieņemts klubs no Hantimansijskas un tagad pilnā nopietnībā tiek līgai gatavots klubs Krievijas “Floridā” – Sočos. Bet bez lielām sāpēm un bēdām pēc pirmās sezonas KHL pameta Krievijas mērogiem leģendārs nosaukums – Voskresenskas Himik, kas drīz pēc tam beidza pastāvēt kā pieaugušo komanda, par galveno nosaukuma nesēju atstājot jaunatnes komandu MHK Himik. Toljati Lada pameta KHL pēc otrās sezonas; tā cīnās VHL (otrajā līgā), sapņo par atgriešanos KHL…

Bet līgas vadība nesteidzas “reanimēt” pašu Krievijas klubus, arī leģendārus. Vēl pirms KHL izveides un līgas pirmajās sezonās uz “lielo hokeju” tiecās Maskavas Kriļja Sovetov – brends, kas krievu hokeja pazinējiem ir vairāk neka zināms. Tomēr “spārni” netika glābti… Komanda bija piedzīvojusi sadalīšanos, tās savstarpēji karojošās frakcijas cīnījās Augstākajā līga un/vai MHL, līdz iznīka pavisam. Jo ko gan KHL darītu ar četriem klubiem Maskavā, kur tā jau manāmas problēmas ar hokeja apmeklētību…

Finanšu un ideoloģiskas problēmas pēcpadomju laikā ir piemeklējušas arī Maskavas CSKA klubu. 1996. gadā PSRS titulētākais hokeja klubs sadalījās divās dažādās komandās, kas uzrādīja salīdzinoši necilu sniegumu. No kādreizējās spozmes nekas nebija palicis. 2002. gadā klubs apvienojās, pēc sešiem gadiem iestartēja KHL un jau pēc dažām sezonām atkal radās finanšu problēmas. CSKA klubu tika nolemts glābt. Jo tas taču visu laiku čempionu medaļām un sasniegumiem bagātākais Krievijas klubs – zīmols, kuru no jauna radīt nebūs vairs iespējams. Tikai – kopt, laistīt, prasmīgi apsaimniekot… 32 čempionu tituli, lai arī visi PSRS laikos, tomēr jebkuram citam Krievijas klubam līdz šādai “kolekcijai” ir kā no Maskavas līdz Pekinai kājām (citāts). Tāpēc arī sponsora atrašanā tika iesaistītas Krievijas valsts augstākās amatpersonas, bet ar to dalību šādas lietas notiek ātri. Jauns sponsors ir atrasts (nozīmēts), un CSKA atkal ir “zirgā”.

Izbijušu klubu netrūkst

Visādi citādi, hokeja klubu izbeigšanās kā Krievijā, tā citur pasaulē ir diezgan ierasta parādība. Kriļja Sovetov, Himik vēl ir salīdzinoši nesenās atmiņās. Bet vai kāds atceras tādu komandu kā Maskavas Lokomotiv? Dibināts 1947. gadā, cīnījās PSRS čempionātos. 1972. gadā pameta PSRS Augstāko (stiprāko) līgu, bet 1983. gadā tika likvidēta vispār. Savulaik diezgan populāra un atpazīstama vienība, bet Maskavai jau bija četri klubi stiprākajā līgā.

Piemēram, Sanktpēterburgā (iepriekš – Ļeņingradā) ir vesela “jūra” savulaik likvidētu hokeja klubu, kuru vēsture sākās 40. gados un kas uzspēlējuši PSRS augstākajā līmenī. Ļeņingradas Spartak – dibināts 1947. g., likvidēts 1965. g., no jauna reanimēts otrajai līgai 90. gadu vidū, bet 2006. gadā likvidēts atkal. Bet varbūt kāds atceras tādu vienību kā Ļeņingradas Dzeržiņec vai Kirovec? Komanda ar nosaukumu Dzeržiņec 1947. gadā sāka startu PSRS čempionātā, bet beidza 1962. gadā (nosaukums Kirovec). Vai Ļeņingradas Dinamo? Dibināts 1946. gadā, PSRS čempionāta pirmo sezonu neatņemama sastāvdaļa. 1954. gadā likvidēts, 1965. g. – atjaunots, 1971. g. – atkal likvidēts. 2012. gadā nosaukums Dinamo Sanktpēterburgā ir atgriezies, un no 2013./2014. g. sezonas jaunatnes līgā MHL startē šāda nosaukuma komanda, kas izveidota un hokeja skolas Forvard bāzes. Bet kopumā Krievijā šādu likvidētu klubu netrūkst.

Tāpat kā mūsu pusē. Nevajag tālu meklēt, lai atrastu klubu nosaukumus – ASK Ogre, DHK Latgale, Rīga 2000, Liepājas Metalurgs, SMScredit.lv utt. utjpr., pat neejot dziļāk uz Latvijas PSR un 30. gadu Latvijas komandām. Kur tas viss ir? Apmēram turpat kur Krievijas “spartaki”, “spārni” un “ķīmiķi”.

Arī visas pasaules hokeja līgu pionierim un “etalonam” NHL ir savi “izbeigtie” klubi. Nav vairs tādu Montreal Wanderers vai Montreal Maroons pilsētā, kur pietiek ar vienu Canadiens. Nav arī New York Americans, Pittsburgh Pirates un vēl dažu. Tomēr NHL cenšas kaut kā glābt tradīcijas, pārceļot klubus uz citām pilsētām un pat rotējot starp Kanādu un ASV. Mēģina radīt zaudētās leģendas no jauna – kā Ottawa Senators. Tomēr šaubu nav, ir arī zaudēti NHL klubi.

Morāle?

Protams, katrai līgai ir savas ģeogrāfiskas, materiālas un dažkārt politiskas intereses. Klubus mēģina nometināt ne tikai hokejiskās pilsētās, bet arī vietās, kur šīs spēles tradīciju nav, bet ir potenciāls apmeklējumam un sponsoru naudas rotācijai. Tādēļ ir diezgan loģiski, ka, piemēram, Maskavā nav piecu KHL klubu.

Tomēr līgu vadoņiem der atcerēties, ka ir tādas vērtības, ko pēc tam arī par ļoti lielu naudu nebūs iespējams nopirkt. Varēs uztaisīt “admirāļus” kā Vladivostokā vai Soču “delfīnus”, kas arī labi un skaisti, bet vēsturi iegādāties nebūs iespējams. Starp citu, leģendām, tradīcijām un stāstiem ir lielāka nozīme nekā sākumā varētu šķist.

Lasāmvielai:

• Par NHL bijušajiem un bāzes pilsētas mainījušajiem klubiem: tepat
• Par Krievijas (PSRS) leģendārajiem hokeja klubiem: tepat
• Maskavas Spartak atsakās no dalības Nadeždas kausa izcīņā – itar-tass.com, fratria.ru
• 13. decembrī (2013.) atsauc licenci Maskavas Spartak ģenerālsponsoram Investbank – spratak.ru, gazeta.ru
• Par KHL finanšu dotācijām Maskavas Spartak klubam – sport.mail.ru
• Ieskats Maskavas Spartak vēsturē – spartak.ru, slovari.yandex.ru, spartak-history.ru
• Ieskats Maskavas Lokomotiv vēsturē – lokomotiv.info
• Ieskats Sanktpēterburgas (Ļeņingradas) Spartak vēsturē – molodega.p0.ru
• Ieskats Ļeņingradas Dzeržiņec (Kirovec) vēsturē – megabook.ru
• Ieskats Ļeņingradas Dinamo vēsturē – megabook.ru
• NHL esošo un bijušo klubu logo – sportslogos.net

[Zemāk novietotā attelā Maskavas Spartak fani Arēnā Rīga pirms Rīgas Dinamo un Spartak komandu spēles 2010. gada 6. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Rīgas Dinamo grib savu fārmklubu Krievijas Augstākajā līgā – VHL?

Dinamo savas hokeja piramīdas un sistemātiskas hokeja saimniecības trūkums bija tas, ko Dinamo vadībai pirmajās sezonās visvairāk pārmeta dažāda ranga hokeja eksperti. Krievijas hokeja saimniecības plašumos runā, ka Rīgas Dinamo klauvē pie Krievijas Augstākās līgas (VHL) durvīm, aiz kurām gribētu iemitināt savu fārmklubu.

līdzšinējo četru pastāvēšanas sezonu gaitā Dinamo vadoņi un izpildītāji pamazām ir rūpējušies par savas Dinamo hokeja “piramīdas” iekopšanu. par pamatu ir ņemtas un izmantotas agrākas Rīga 2000, SK Rīga un arī Liepājas Metalurgs “iestrādes”, taču zināms ieguldījums ir sava hokeja skola – HS Dinamo, kuras augļi, cerams, būs gaidāmi tikai tālākā nākotnē, bet jaunie hokejisti aug. jau otro sezonu MHL čempionātā cīnās Dinamo jauniešu komanda HK Rīga, savu pirmo sezonu svaigi izveidotajā MHL B grupā finalizē saimniecības otrā jauniešu komanda Juniors, kas bija tapusi uz Baltkrievijas Junioru (U-18) līgā spēlējošās komandas SK Rīga-93/94 (SK Rīga – 18) bāzes. Dinamo saimniecībai vairāk vai mazāk “pieradināta” ir arī tālākā SK Rīga komandu saimniecība (SK Rīga-95, -96, -97), kas šosezon, atšķirībā no iepriekšējām sezonām Baltkrievijas jauniešu līgā (U-16 un jaunāki), ir “palaista” Sanktpēterburgas atklātā čempionāta attiecīgajās vecuma grupās.

visā šajā vairāk, mazāk vai vismazāk “savējā” sistēmā Dinamo “piramīdai” pietrūkst otrās komandas, kas aizpildītu “šķirbu” starp KHL līmeņa komandu Dinamo un vecāko jauniešu (U-22) komandu HK Rīga. bez pastiprinātas ekspertīzes ir saskatāms, ka virkne jauno hokejistu, kuriem līdz KHL līmenim ir nepieciešama pieredze un “pieaugusi” spēļu prakse, to nevar saņemt, cīnoties MHL čempionātā. daļa 1990. – 1991. gada puišu vienkārši ir pārauguši MHL vecumu – gan vidējo līmeni, gan metodoloģiju, gan konkurences iespējas MHL līmenī. it kā ir Liepājas Metalurgs, taču šī kluba saimniecībai pa ceļam ar Dinamo ir tikai daļēji. protams, finansiālas dabas problēmu pārvarēšana ir arguments. tāpat arī pa kādam Dinamo “piederošam” hokejistam tiek aizrotēts uz Liepāju. tomēr tik un tā, Liepājas Metalurgs, vismaz šobrīd, ir ceļabiedrs, bet nav Dinamo saimniecības sastāvdaļa.

no kurienes barojas VHL?

līdzās KHL paplašināšanas teorijām un incedentiem, tuvojoties starpsezonai “uzkarst” kaislības ap Krievijas Augstākās līgas (tagad – VHL) komandu sastāvu. Krievijas “viška” (Высшая хоккейная лига) jau tradicionāli papildina savas rindas galvenokārt no divām pusēm: 1) pieņemot “pāraudzināšanā” vai atkopšanā komandas, kas dažādu iemeslu dēļ izkrīt no KHL (agrāk – Superlīgas); 2) dodot jaunu hokeja līmeni klubiem, kas ierodas no trešā stiprākā līmeņa – Krievijas 1. līgas (šosezon – RHL) un kuri plāno celt hokeja līmeni un halles savās pilsētās. viens no caurstaigāšanas piemēriem ir Hantimansijskas Jugra, kas Augstākajā līgā iesoļoja no 1. līgas, bet nu jau ir KHL vērtība. vairāk vai mazāk stabils VHL “personālsastāvs” ir KHL komandu fārmi bez lieliem plāniem uz panākumiem un “loga izciršanu” KHL virzienā.

vēl VHL komandu pieplūduma avots ir importa komandas, kas Augstākajā līgā saskata “ieeju” KHL-ā (piemēram, Ukrainas Donbass) vai tādas, kas mēģina “pieķerties” Krievijas Augstākās līgas piedāvātajam līmenim, uzturot savas valsts un/vai konkrētas komandas hokeja līmeni. no šīs sērijas ir arī versijas par Dinamo saimniecības komandas iekļaušanos VHL-ā, kurā AS Dinamo Rīga it kā gribētu izmitināt savu “īsto” fārmklubu. pagaidām Dinamo savu skatījumu uz lietām nav oficiāli un detalizēti publiskojuši, bet runas par iespējamo un potenciālo dalību VHL-ā ir izskanējušas laiku pa laikam.

ainavas pilnībai jāpiebilst, ka Krievijas Augstākā līga komandas mēdz arī pazaudēt. dažkārt līgas izcilniekus “noceļ” KHL, citkārt – klubi “degradējas” līdz 1. līgai (tagad – RHL). īpaši plaši saskatāma klubu izkrišana no Augstākās līgas bija gadā (2010.), kad to transformēja jaunā abreviatūrā VHL, un lika klubiem sakārtot virkni saimnieciskas, juridiskas un finansiālas dabas jautājumu. ne visi varēja, un palika ārpus VHL. tāpat Augstāko līgu daži klubi ir pametuši uz nekurieni; tādi leģendāri nosaukumi kā Kriļja Sovetov vai Voskresenskas Himik pieaugušo līmenī vismaz pagaidām nav reanimēti.

VHL “iekaro” Baltkrieviju un Latviju?

KHL, VHL, MHL amatpersonām, vismaz līdz šim, ir bijusi pamanāma diezgan raksturīga kopēja iezīme – izteikties par prognozēm un minējumiem kā par jau notikušiem faktiem. un attiecīgi “dūmi” ir liecinājuši par iecerēm nevis par “uguni”. tomēr VHL ir mazāk kaislīgs un ne tik ļoti izteikts polit-ekonomisko interešu instruments, lai VHL sakarā sludinātu Zviedrijas, Somijas, Vācijas vai citu “īstās Eiropas” komandu pievienošanu. tomēr postPadomijas sfēru VHL “apgūst”. šobrīd neKrievijas plašumus Augstākajā līgā pārstāv divas komandas – Kazahstānas Kazcink-Torpedo (Ustjkamenogorska; kazahu – Өскемен) un Ukrainas Donbass (Doņecka).

VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs, runājot par VHL aprisēm 2012./2013. g. sezonā, kā stabilākos prtendentus uz pievienošanos Augstākajai līgai nosauc RHL-ā spēlējošos – Voroņežas Buran, Tveras THK, “no nulles” veidoto komandu Krasnodarā, kā arī norāda – norisinās sarunas par Latvijas un Baltkrievijas komandu iesaistīšanos VHL-ā. īstas skaidrības neesot, bet tie varētu būt un varētu nebūt divi Baltkrievijas klubi, kā arī Rīgas Dinamo fārmklubs. pagaidām arī neesot skaidrības, vai tas būšot Liepājas Metalurgs vai komanda no Rīgas. acīmredzot, Baltkrievijas ekstralīgas līmeņa celšana kaimiņzemē tiek atlikta vēlreiz…

Dinamo saimniecība pirmās divas sezonas nodzīvoja ar saviem fārmklubiem – Rīga 2000 un Dinamo Juniors, nākamās divas – izlīdzējās ar Liepājas Metalurgs draudzību. visas četras sezonas poligons bija Baltkrievijas ekstralīga, kuras līmeņa samazināšanos “apraud” jau katrā no pēdējām sezonām. vai VHL būs būtiski labāks līmenis, taps uzzināts tikai tur spēlējot, bet izmaksas kļūs skaidrākas daudz ātrāk. Baltkrievijas “apripošana” autobusā, vismaz kartē raugoties, izskatās tuvāka. bet, ja Dinamo vadība nobriest MHL-ā atstāt tikai vienu komandu, bet VHL-ā iecelt daļu HK Rīga puišu un pilnīgi visu vienas MHL vienības saimnieciskajām aktivitātēm paredzēto budžetu, tad finanšu un resursu ieguldījumi var nebūt tik jūtami kā gadījumā, ja nāk papildu komanda “no nulles”, un paliekot arī līdzšinējam MHL komplektam – HK Rīga un Juniors.

kur likt Dinamo fārmklubu?

cits būtisks jautājums – kur, ģeogrāfiski, vajadzētu likt Dinamo fārmklubu, ja tāds tiek izveidots? kam un kur Latvijā būtu vajadzīgs VHL līmeņa hokejs? hokeju “paēdušajai” Rīgai un tās tuvākajam perimetram? HK Rīga, nemaz nerunājot par MHL B grupas komandu Juniors un Prizma-Rīga un par Latvijas Virslīgas spēlēm, apmeklētība “mazajās hallēs” – Piņķos, Imantā, Šmerlī utt., maigi izsakoties, ir “šķidra”. Baltkrievijas ekstralīgas plašumos palikusi vairs viena komanda – Liepājas Metalurgs, kas “baro” savus skatītājus ar salīdzinoši pieklājīgu hokeja līmeni, salīdzinot ar citur ārpusRīgā pieejamajām izrādēm. varbūt ir vērts “pabarot” arī citas pilsētas?

protams, lētāk, īpaši, ja fārmu iestudē uz esošas MHL vienības bāzes, šo komandu “atstāt” Piņķos. bet ja ir iecere, ka spēles varētu skatīt lielāks pulciņš par radiem, draugiem, treneriem un citiem fanātiķiem, tad par Rīgu ir jāaizmirst pilnībā vai vismaz daļēji, atstājot galvaspilsētai vai tuvākajai pieRīgai dažas spēles. ja vēl atceras, ka halles ir arī Ventspilī, Daugavpilī, Ogrē, Valmierā…

lasāmvielai:

• VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par VHL paplašināšanos (2012-02-22) – vhlru.ru, allhockey.ru
• RHL Rietumu divīzijas 2011./2012. g. reg. sezonas turnīra tabula – fhr.ru, r-hockey.ru
• RHL Austrumu divīzijas 2011./2012. g. reg. sezonas turnīra tabula – fhr.ru, r-hockey.ru
• Krievijas hokeja aizmugures “asins aina” 2010. g. septembrī: tepat

par “pazaudētajām leģendām” un progresu 20 gados

pēdējos gados sezonu no sezonas aktualizējas Krievijas hokeja vēturē leģendāri klubi, kas savu spozmi ir zaudējuši un cīnās par izdzīvošanu, ja vispār cīnās. pēdējos gados biežāk pieminētie nosaukumi ir Kriļja Sovetov un Himik, kurus aplenkušas finanšu problēmas… taču šie nav vienīgie savulaik spoži hokeja brendi, kas apraudāti.

ja salīdzina PSRS Augstākās līgas čempionātu šīs valsts “īstā” izskata pēdējā sezonā (1990./1991.), tad no šīs sezonas 15 komandām KHL-ā ir ieceļojušas 11 komandas, ieskaitot tos 3 klubus, kas pēcpadomju posmā bija pamanījušies pārtraukt savu darbību un vēlāk uzrasties atkal. runa ir par – Rīgas Dinamo, Minskas Dinamo un Jekaterinburgas Avtomobiļist. visi 3 klubi radās no jauna un faktisi nav to pašu nosaukumu klubu tradīciju tieši “mantinieki”. taču “brendneimi” ir bijuši gana stipri, to spožums vēl nav aizmirsts un pēc ilgāka vai īsāka laika posma aizrauj atkal.

no PSRS “pēdējā īstā sastāva” šobrīd ir pilnībā izkaisīts Voskresenskas Himik, kurš tā arī lāga neatkopās pēc sadalīšanās 2005. gadā, kad komanda pārcēlās no Voskresenskas uz Mitiščiem. “atkritēji” vēl dažus gadus saucās Himik, bet tagad zināmi kā Atant un joprojām “nēsā” ķīmiķu kluba krāsas. savkārt Voskresenskā, izmantojot bāzi un tradīcijas, mēģināja sakopties. kā zināms, sākumā sanāca daļēji, bet vēlāk – nekā… Himik dalība pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) izrādījās “gulbja dziesma”. Himik izpildīja vien ielāpa lomu vietā, no kuras tosezon “noleca” Jekaterinburgas automobīlisti. 2009. g. KHL vadība nolēma nesponsorēt Himik dalību līgā un ķīmiķi vienu sezonu (2009./2010.) aizvadīja Krievijas otrajā līmenī – Augstākajā līgā. pēc tam kā profesionāla pieaugušo komanda izbeidzās, savu nosaukumu atdodot Voskresenskas jauniešu komandai, kas MHL pirmajā sezonā (2009./2010.) bija piedalījusies ar nosaukumu Feņiks. bet 2010./2011. g. sezonā startēja kā MHK Himik. starp citu, arī jauniešu komandas starts nākamajā MHL sezonā nav garantēts, jo arī “mazo” komandu vajā finanšu negludumi. šajā starpsezonā izskanēja versijas par Himik pieaugušo komandas “ieviešanu” VHL čempionātā, tomēr līgas oficiāli apstiprināto jaunpienācēju sarakstā Voskresenskas kluba nosaukuma nav.

2 citas komandas no PSRS 1990./1991. g. sezonas Augstākās līgas “komplekta” tagad mitinās Krievijas hokeja otrajā līmenī – VHL. runa ir par Ustjkamenogorskas Torpedo (tagad Kazcink-Torpedo) un Maskavas Kriļja Sovetov. tiesa, “padomju spārnu” eksistence arī ārpus Krievijas hokeja elites nav “bez negaisa mākoņiem”. vēl nesen “kriliški” bija sadalījušies divās naidīgās frontēs, kuras abas uzsatīja sevi par vienīgajiem pareizajiem Kriļja Sovetov un abām karojošajām vienībām līdzās eksistenciālām problēmām bija tīri praktiskas, ar finansēm saistītas. 2010. gadā abas Kriļja Sovetov nometnes tika apvienotas un kluba “lielā” komanda nostartēja VHL pirmajā sezonā. bet “epopeja” nav beigusies, kluba nebūšanas turpinās un 2011. gada starpsezonā tiek cilāts jautājums par komandas “izmešanu” no VHL. “krilišku” apbedītāji jau iezvana kārtējos sēru zvanus… viens ir skaidrs, Kriļja Sovetov ir viens no, ja ne pats leģendārākais nosaukums, kas ir palicis ārpus Krievijas hokeja elites. “spārni” padomju laikos divreiz tikuši pie PSRS zelta (1957., 1974.), četrreiz pie sudraba, 9 reizes pie bronzas… neslikts rezultāts laikmetam, kurā dominēja CSKA.

nopietni “iestigusi”, bet turpina kustēties Kijevas Sokil komanda. atšķirībā no Minskas un Rīgas Dinamo komandām kijevieši pauzi neņēma. pēc sava laika MHL (Starpnacionālās hokeja līgas) nāca dalība Austrumeiropas hokeja līgā (1996. – 2004.), Baltkrievijas atklātajā čempionātā (2004.-2007.), Krievijas Augstākajā līgā (2007. – 2009.). 2009. gadā Sokil finansiālu apsvērumu rezultātā atkal “ieradās” BAČ-ā. Baltrievijas ekstralīgā kijevieši pamazām “ierūsē” – 7. vieta 2010./2011. g. sezonā neizskatās pēc progresējoša rezutāta. un pašreiz “putnēniem” Ukrainas hokeja flagmaņa karogu no rokām ņem ārā Doņeckas Donbass, kurš oficiāli jau uzņemts VHL.

starp citu, PSRS Augstākajā līgā 80.-os gados uz vairāk vai mazāk īsu brīdi bija pierotējuši vēl 5 klubi. divi no tiem (Ufas Salavat Julajev un Novosibirskas Sibir) jau no pirmās KHL sezonas dzīvo šajā līgā, divi citi (Iževskas Ižstaļ un Saratovas Kristall) – VHL-ā. bet viens klubs – Harkovas Dinamo – ir “nelaiķis”. šī Ukrainas hokeja vienība ir pabeigusies, bet Harkovas hokeja dzīvi mēģina kopt un uzturēt HK Harkiv, kas oficiāli iedibināts 2007. gadā un cīnās Ukrainas čempionātā.

PSRS Augstākās līgas 1990./1991. g. sezonas klubu “pozīciju” izmaiņas, salīdzinot ar 2010./2011. g. sezonu:

	komanda	vieta PSRS 1990./1991.	vieta KHL 2010./2011.		starpība
	Itiļ / Ak Bars (Kazaņa)	13.	6.		+7
	SKA (Ļeņingrada / Sanktpēterburga)	14.	7.		+7
	Torpedo / Lokomotiv (Jaroslavļa)	7.	3.		+4
	Dinamo (Minska)*	15.	16.		-1
	Dinamo (Rīga)*	5.	8		-3
	Traktor (Čeļabinska)	12.	18.		-6
	Dinamo / OHK Dinamo (Maskava)	1.	9.		-8
	Torpedo (Gorkija / Ņižņijnovgoroda)	9.	17.		-8
	Avtomobiļist (Sverdlovska / Jekaterinburga)*	11.	20.		-9
	Spartak (Maskava)	2.	13.		-11
	CSKA (Maskava)	4.	19.		-15
	Torpedo / Kazcink-Torpedo (Ustjkamenogorska)	9.	– (VHL 9.)		–
	Kriļja Sovetov (Maskava)	3.	– (VHL 14.)		–
	Sokil (Kijeva)	8.	– (BAČ 7.)		–
	Himik (Voskresenska)	6.	–		–
* atjaunotas komandas, kas laika posmā starp PSRS čempionātu un KHL bija beigušas pastāvēt.
** nav fiksētas visas komandu nosaukuma maiņas, bet tikai attiecīgajās (1991./1992. un 2010./2011.) sezonās lietotie nosaukumi.

P.S. Krievijas (PSRS) hokeja “lielais 12-nieks”

pirmais hokeja čempionāts Krievijā (PSRS) norisinājās 1946./1947. g. sezonā, tajā piedalījās 12 komandas, t.sk. Rīgas Dinamo, kas ieņēma 4. vietu. dažas komandas no “lielā 12-nieka” ir nonākušas līdz mūsdienām un KHL, bet daļa pieder pie pagātnes eksotikas.

4 klubi – Maskavas Dinamo, Maskavas CDKA (tagad – CSKA), Maskavas Spartak, Ļeņingradas Dom Oficerov (tagad – Sanktpēterburgas SKA) ir secīgi pārtransformējušies līdz KHL, vēl viens (Rīgas Dinamo) līdz KHL ir aizkūlies, “atjaunojoties”. taču 7 klubi ir aizgājuši nebūtībā.

atsevišķai pieminēšanai svarīgs no “lielā 12-nieka” vairs nepastāvošajiem klubiem ir Maskavas VVS MVO (ВВС МВО = Военно-воздушные Силы Московского Военного Округа; Maskavas Kara apgabala Gaisa Karaspēks). kā hokeja klubs šī vienība pastāvēja salīdzinoši īsu laika posmu – no dibināšanas 1945. gadā līdz 1953. gada janvārim. VVS MVO 1949. gadā bija ieguvuši PSRS čempionāta sudrabu, bet jau nākamās sezonas gaitā, 1950. gada janvārī, notika aviokatastrofa – lidmašīna kopā VVS MVO komandu nogāzās netālu no Sverdlovskas (tagad – Jekaterinburga). visi lidmašīnā esošie gāja bojā… tajā saitā, komandas sastāvā esošie Latvijas hokejisti – Harijs Mellups un Roberts Šulmanis. VVS MVO 1950./1951. g. sezonu turpināja un ieņēma 4. vietu, bet 3 nākamajās sezonās pēc kārtas “paņēma” PSRS zelta godalgas. līdz 1953. gadā VVS MVO tika izformēti, tā sastāvu pievienojot Maskavas CDKA (tagad – CSKA) klubam.

pārējiem 6 no “lielā hokeja”, ko spēlē ar ripu, jau izgaisušajiem “12-nieka” klubiem sportiskie panākumi bija mazāk spilgti, taču vēsturē to nosaukumi ir nofiksējušies – Ļeņingradas Dinamo, Tallinas Dinamo, Sverdlovskas Dom Oficerov, Kauņas izase, Užgorodas Spartak, Arhangeļskas Vodņik. starp citu, Arhangeļskas Vodņik gan pirms, gan pēc tam bija klubs ar cienījamu vēsturi un panākumiem “krievu hokejā”, ko spēlē uz ledus, bet ar bumbiņu.

lasāmvielai & izziņām:

• Aiņa Ulmaņa grāmatas “Melnās ripas bruņinieki” (1998.) elektroniskā versija – lhf.lv
• kopsavilkumi par PSRS čempionātu pirmajām sezonām – sports.ru (1946./1947.; 1947./1948.; 1948./1949.)
• par VVS MVO bojāeju (1950. g. janvārī) – hockeyarchives.ru

“mēbeļu pārbīdes”. KHL, VHL, MHL, MHL “B grupas” aprises 2011./2012. g. sezonai

KHL organizācija Krievijas hokeja saimniecības sakārtošanā ievēro pieklājīgu ātrumu – 1 līga / gadā. 2008. gadā tapa piramīdas smaile KHL, 2009. gadā radās MHL, 2010. gadā – VHL, 2011. gadā tiek veidota MHL “otrā līga”. šaubu nav – “būvdarbi” netiek iestudēti tukšā vietā, par pamatiem tiek izmantotas iepriekšējo gadu desmitu iestrādes, kas pirms tam funkcionēja Krievijas Superlīgas, Krievijas Augstākās līgas un citu līg-veidīgu organizāciju veidolā. tagad “vecā kārtība” tiek likta jaunos rāmjos vai vismaz tiek mēģināts to darīt. pilnīgi droši Krievijas hokeja saimniecības pārbūves hokeja interesentus Latvijā interesētu attālināti, ja vien šī KHL veidotā hokeja “mehānismā” nebūtu piejūgti zobrati no Latvijas – Dinamo, HK Rīga un arī topošā jauniešu komanda MHL “otrajam līmenim”.

KHL. otrais piegājiens Slovākijā

KHL paplašināšanas politikas postulāti un atskaņas 3 sezonu laikā ir paspējušas aptvert plašu diapazonu – no nepamatotas vai daļēji pamatotas bravūras līdz fantastikai pasaules lielā hokeja kartes paplašināšanā. līdzšinējās 2 starpsezonās tomēr trokšņa ir bijis vairāk nekā reālas “invāzijas”. KHL-u līdzšinējās sezonās ir papildinājušas tikai “iekšzemes” komandas – Avtomobiļist un Jugra, bet visi pārējie solījumi Lietuvas, Ukrainas, Zviedrijas u.c. valstu vienību izskatā ir palikuši sapņojumu līmenī. vismaz pagaidām. tiesa, šajā starpsezonā atkal pilnā nopietnībā izsludināta Popradas Lev “pieņemšana”. šoreiz būšot “pa īstam”. to gan varēs pilnīgi droši teikt sezonas sākumā. jā, un vēl šo 3 sezonu “atbirums” ir 3 klubi. Voskresenskas Himik, Toljati Lada un 1 vienība, kas palika pāri Maskavas Dinamo un Balašihas HK MVD apvienojoties vienā komandā – OHK Dinamo. līdzšinējo 3 sezonu “bilance” ir vienkārša: -1 (+2/-3).

KHL paplašināšanas politikas “jaunā strāva” ir ilgāka termiņa plānošanas ieviešana. ja iepriekš bija populāri solījumi “jau no nākamās sezonas”, tad tagad KHL amatpersonu runu plūdos sāk parādīties paziņojumi “pēc sezonas” un vēlāk. tādu nav daudz, bet tomēr izskatās, ka paplašinātāji ir nedaudz apdedzinājušies, strebjot karstu. iespējams, darbības kļūst pragmatiskākas; jācer, ka to nosaka skaidra saprašana, ka uzreiz, viena gada laikā “piramīdas” var uzbūvēt tikai pasakās par Ēģiptes faraoniem…

šajā starpsezonā oficiāla “zaļā gaisma” un uzņemšana paziņota tikai Popradas Lev sakarā, bet pārējās versijas, kas izskanēja sezonas gaitā, ir atliktas tālākos plauktos. labākajā gadījumā tiek saukti aiznākamās (2012./2013.) vai pat attālāku sezonu gadi. savukārt daži citi nosaukumi no darba kārtības ir izņemti.

kā KHL jaunpienācēji 2012./2013. g. sezonā tiek nosauktas vairākas vienības, no kurām kā salīdzinoši nopietnākās vai vismaz oficiālāk cilātas tiek 2 versijas – komandas no Leipcigas un Milānas. lietas Vācijā ir sabīdījušās tiktāl, ka ir izveidots un 15. aprīlī noreģistrēts jauns hokeja klubs Torpedo Leipzig (oficiālāk – PHC Torpedo Leipzig), atceļot versijas un minējumus, ka KHL Leipcigas klubs tapšot veidots tiešā veidā no esošās IceFighters Leipzig vienības. savukārt, Hockey Milano Rossoblu savā mājaslapā jau “nopopularizējušies”, ka 2012./2013. g. sezonā izdaiļos KHL karti. Aleksandrs Medvedevs, labi zināmais KHL paplašināšanas runasvīrs, par 2012./2013. g. sezonas jaunpienācēju ir nosaucis arī HC Slovan Bratislava, taču ko gan viņš 3 gadu laikā nav sastāstījis… kamēr nesāksies attiecīgā sezona, ticības “koeficients” nav augsts.

tomēr nav tā, ka KHL-ā tiek ielaisti visi, kas grib vai “izliekās” gribam. “zaļo gaismu” nav dabūjuši Minskas Junost, bet daži Krievijas klubi gaida savu kārtu, mēģinot sakārtot infrastruktūras lietas ar uzsvaru uz atbilstošu halli. kā mērķi – iestāšanos KHL – dažādos laikos ir deklamējuši vairāki Krievijas klubi, galvenokārt no VHL “plauktiem”. pagaidām racionālākās darbības šajā virzienā ir iestudējuši Tjumeņas Rubin (agrāk – Gazovik), par atgriešanos lielajā hokejā runā un, šķiet, arī rīkojas Toljati Lada. termiņi ir saukti dažādi un, protams, vēlamā formā. Rubin ar jaunas halles celtniecību un tikšanu KHL-ā cer tikt galā līdz 2012./2013. g. sezonas sākumam, bet Lada kluba vadoņi kā atgriešanās sezonu nosauc – 2013./2014. citi pretendenti no Krievijas, salīdzinot ar Rubin un Lada, tiek vērtēti kā attālāki. galu galā KHL mēģina kļūt starptautiskāka, bet savus “vietējos” var “paturēt” arī VHL rāmjos, nepieciešamības gadījumā rotējot “pārpalikumus” starp KHL un VHL.

kā zināms, KHL klubu skaitu nosaka ne tikai jaunpienācēju pieplūduma intensitāte, bet arī klubu aizvadīšana “pa skuju” taku. 2011. gada starpsezonā KHL “aizgājēju” sarakstu draud papildināt Jekaterinburgas Avtomobiļist, kas jau ne pirmo sezonu mokās ar finanšu nebūšanām. kluba parādsaistības, saskaņā ar līgas nosacījumiem, ir jānokārto līdz 31. maijam. ja tas nenotiek, tad kluba dalība KHL būs atkarīga no līgas vadoņu labvēlības, vēlmes līgā “nourēt” 24 vienības un iespējām “automobīlistu” atstāto robu aizstāt ar citu versiju. piemēram, iepriekš bija runa – ja Rubin uzsāk halles būvniecību, tad KHL varētu atļaut Tjumeņas klubam startēt KHL-ā arī pirms halles pabeigšanas. tomēr KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs ir jau paziņojis, ka Avtomobiļist “izslēgšanas” gadījumā, ja tāds būs, šo “caurumu” nemēģinās aizbāzt ar citiem klubiem.

VHL kā tranzītlīga

klubu skaita ziņā ietilpīgāka plāno kļūt arī VHL, kas savā pirmajā sezonā (2010./2011.) pulcināja 20 komandas. uzņemšanas iesniegumu termiņš bijis 15. maijs, bet 31. maijā ir paredzēts noteikt VHL skaitlisko sastāvu nākamajai sezonai. arī VHL paplašināšanas sakarā ir cilāti daudzu komandu nosaukumi, taču VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par reālākajiem pretendentiem nosauc Donbass (Doņecka), Kriļja Sovetov (Rostova-pie-Donas), Sokol (Krasnojarska), Titan (Kļina). bet pārējās versijas ar Karagandas, Krasnodaras, Ļipeckas, Prokopjevskas, Samaras, Voroņežas, Voskresenskas klubu dalību VHL-ā pagaidām nopietni netiekot izskatītas. vismaz kontekstā ar jauno – 2011./2012. g. sezonu.

ar Ukrainas čempionvienības – Doņeckas Donbass uzņemšanu VHL plāno kļūt vēl starptautiskāka. proti, VHL pirmajā sezonā čempionātā piedalījās Ustjkamenogorskas Torpedo no Kazahstānas, bet tagad “importa” klubu skaitu dubultotu. savukārt, Krasnojarskas Sokol un Kļinas Titan 2010./2011. g. sezonu aizvadīja Krievijas 1. līgā (kas šajā sezonā oficiāli saucās – Первенство России по хоккею среди клубных команд регионов = Krievijas reģionu klubu komandu meistarsacīkstes). Kļinas Titan pirms sezonas (2009./2010.) spēlēja Krievijas Augstākajā līgā, taču dažādu iemeslu dēļ uz VHL pirmo sezonu nekvalificējās. vēl viens potenciālais jaunpienācējs ir Rostovas-pie-Donas Kriļja Sovetov, kas iepriekšējā sezonā Krievijas “civilizētajā” hokeja kartē nav bijis manāms. vēl aprīļa beigās tas pats Skoropupovs Rostovas-pie-Donas kluba centienus virzienā uz VHL vērtēja ļoti skeptiski, saskatot kluba pieteikumā vēlmi atkal “kašķēties” par Kriļja Sovetov nosaukumu un saredzot “aiz projekta” Maskavas Kriļja Sovetov kādreizējos “atkritējus”. pagaidām skepse ir pieklususi.

“apmierināta” arī Balašihas pilsētas pārstāvju vēlme savā pilsētā “ieviest” VHL komandu. OHK Dinamo vadība ir oficiāli paziņojusi par sava fārmkluba, kas pirmajā VHL sezonā startēja ar nosaukumu Dinamo (Tvera), un jauniešu komandas Šerif, kas 2010./2011. g. sezonā arī mitinājās Tverā, pārcelšanu uz Balašihu. Tverā apmeklētība neesot bijusi un fārmus tuvāk Maskavai vajagot…

vēl pirms oficiālas gala lēmuma pieņemšanas par jaunuzņemto vai “aizgājēju” skaitu līgā VHL vadoņi jau ir nodefinējuši, ka VHL-ā 2011./2012. g. sezonā būšot 24 komandas, kas vienādā skaitā sadalītas 4 divīzijās. ja pretendentu būs vairāk, tad jaunuzņemtie tikšot atlasīti pēc konkursa principa.

cita starpā VHL vadoņi rēķinās ar līgas komandu rotāciju – proti, daļa komandu VHL-u saskata kā “pagaidu līgu” pirms pievienošanās “lielajam” KHL-am. tādiem “gaidītājiem” sevi pieskaita jau minētās Tjumeņas Rubin un Toljati Lada vienības, kā arī jaunpienācējs no Ukrainas – Doņeckas Donbass. acīmredzot, KHL ir pamainījis taktiku Ukrainas “pievēršanai”, atceroties ar ko beidzās (nesākās) Budiveļņik skaļi izsludinātās gaitas KHL-ā un paredzot papildināšanos “soli pa solim”.

MHL jaunās sejas

jau marta sākumā MHL oficiāli izsludināja 3 jaunu komandu uzņemšanu līgā. kā jaunpienācēji Jaunatnes hokeja līgā tika nosaukti – “Tatru Vilki” (Tatranski Vlci; Popradas Lev jauniešu komanda), Stupino Kapitan un Hantimansijskas Jugra jauniešu komanda, kas vēlāk izvēlējās nosaukumu Mamonti Jugri.

MHL veidotāji un vadītāji par vēlamo versiju uzskata 32 komandu dalību MHL čempionātā, veidojot visās divīzijās vienādu komandu skaitu. MHL otrajā sezonā, kad startēja 29 komandas, kalendārs sanāca nelīdzens – komandām atšķīrās spēļu skaits.

organizatoru plānus attiecībā uz 32 komandu “komplektu” teorētiski varētu izjaukt Astanas Baris rosīšanās, plānojot savas komandas startu MHL-ā. jau oficiāli ir izsludināta arī VHL komandas Toros (Ņeftekamska) jauniešu vienības pievienošanās MHL-am. taču MHL organizatori veido labu instrumentu, ar kura palīdzību nodarbināt “pārpalikumu”. runa ir par MHL “otro divīziju”.

pastāv arī iespēja, ka kāda no MHL esošajām un/vai jaunuzņemtajām vienībām šajā līgā 2011./2012. g. sezonā neuzspēlē. piemēram, finanšu problēmas joprojām seko Voskresenskas Himik klubam, kuru aizvadītajā sezonā MHL-ā pārstāvēja MHK Himik komanda. savukārt, par jaunuzņemto Popradas “Tatru Vilku” dalību nākamajā sezonā izskanēja pretrunīga informācija – pastāvot iespēja, ka Popradas jauniešu vienība uz sezonu tomēr iepauzē. bet oficiālais rupors hclev.ru nenoguris sludina, ka pauzēšana neesot taisnība un “vilki” MHL-ā cīnisies jau 2011. gada septembrī.

vēl viens MHL jaunpienācējs tiek solīts 2011./2012. g. sezonā VHL-ā pieteikumu iesniegušās Doņeckas Donbass jauniešu komandas izskatā. pagaidām gan tas ir tikai runāšanas līmenī, un nav arī skaidrs, kur Ukrainas jauniešu komanda tiek “tēmēta” – uz MHL “original” vai MHL otro divīziju.

MHL kartē ir atgriezusies Balašiha – kā jau minēts, OHK Dinamo ir oficiāli izziņojuši savas jauniešu komandas “nolikšanu” Balašihā. kas interesanti, ir reanimēts HK MVD vārds, kas tagad ir dots OHK Dinamo jauniešu komandai, aizmirstot par nosaukumu Šerif. faktiski kā MHL jaunpienācējs 2011./2012. g. sezonā plānojas Baltkrievijas komandai Dinamo-Šiņņik (Bobruiska), kurai paredzēts MHL-ā aizstāt Minskije Zubri komandu un pildīt Minskas Dinamo jauniešu komandas “pienākumus”. sliktā ziņa ir tā, ka līdz ar to Bobruiskas Šiņņik lielā komanda plāno pārtraukt dalību Baltkrievijas ekstralīgā un koncentrēties tikai uz MHL. starp citu, Baltkrievijas “tēvs” Aleksandrs Lukašenko, kuram ir liela teikšana arī Baltkrievijas hokeja norisēs, ir “rekomendējis” rotācijas arī Baltkrievijas klubu pārstāvniecībai KHL. “ideja” ir ieviest Minskas Dinamo un Minskas Junost savstarpējo cīņu par tiesībām spēlēt KHL. pagaidām tas ir palicis viedokļa līmenī.

MHL “otrā divīzija”

saskaņā ar MHL rīkotājdirektora Dmitrija Jefimova sniegto informāciju, MHL “otrajā divīzijā” jeb B grupā, kā to dēvē citos avotos, paredzēts satilpināt no 20 līdz 26 komandām. ģeogrāfiskā amplitūda paredzēta diezgan plaša… arī starptautiskā “garša” ir paredzēta, jo komanda tiekot veidota Latvijā un arī Baltkrievija esot ieinteresēta. lai nebūtu tālo pārlidojumu un attiecīgu ceļošanas izdevumu, MHL “otro ešelonu” ir paredzēts veidot pēc ģeogrāfiskā principa, par paraugu minot Kanādas junioru līgas. tas nozīmē, ka pirms izslēgšanas spēlēm dažādu reģionu komandām oficiāli uzspēlēt savā starpā nesanāks.

Rīgas Dinamo jau ir izsludinājusi, ka veido komandu ar “kodēto” nosaukumu HK Rīga 2 startam MHL “B grupā”, norādot komandas vecumu 16 – 18 gadu rāmjos. attiecībā uz “kodēto” nosaukumu atliek cerēt, ka komandas radītājiem nepietrūks radošās domas komandas nosaukuma izvēlē, neaprobežojoties ar esošas komandas nosaukuma un cipara krustojumu…

kopumā MHL otrais līmenis nav paredzēta kā zemāka vecuma (U-18) līga, bet pēc reglamenta to paredzēts pielīdzināt MHL kārtībai. līdzšinējās 2 sezonās MHL-ā griesti bija U-22 vecums, un, ja nekas nemainīsies “galvenajā” MHL, tad tādi paši vecuma rāmji prognozējami MHL “otrajai divīzijai”.

kā galvenais MHL “otrās divīzijas” komandu pieplūduma avots ir paredzēta Krievijas 1. līga. viens no attīstības scenārijiem paredz to, ka 1. līgas komandas “pāriet” MHL “otrās divīzijas” jurisdikcijā un 1. līgas čempionāts (t.i., Первенство России по хоккею среди клубных команд регионов) vairs netiek organizēts. taču šādam risinājumam ir arī opozīcija. piemēram, Samaras CSK VVS (Gaisa Karaspēka Centrālais Sporta Klubs) kategoriski nevēlas savu komandu sūtīt MHL B grupas apskāvienos, jo klubu neapmierina Jaunatnes līgas vecuma cenzs.

ir arī Krievijas reģioni, kas “no laimes nezina, kur likties” – t.i., ļoti priecīgi, jo prognozējami tik augstā līmenī līdz šim nav spēlējuši. piemēram, Rostovā-pie-Donas ar lielu entuziasmu ir ķērušies pie jauniešu komandas gatavošanas MHL “otrās divīzijas” pirmajai sezonai. tas tāpēc, ka iepriekšējā sezonā Rostovā-pie-Donas bija jāsamierinās galvenokārt tikai ar lokālas dabas priekšnesumiem, kas norisinājās amatieru Donas Hokeja Līgas (DonHL) ietvaros. starp citu, Rostovas-pie-Donas jauniešu komanda jau zinot savus pretiniekus savā MHL “B grupas” reģionā un nosauc šo sāncenšu bāzes pilsētas – Kurska, Perejaslavļa-Zaļesskija, Ribinska, Žukova.

lasāmvielai:

• Popradas Lev (HC Lev) oficiālā mājaslapa – hclev.ru
• par Popradas Lev komandas komplektācijas aprisēm un Avtomobiļist finanšu problēmām (2011-05-25) – sport-express.ru
• Popradas Lev atkal oficiāli uzņemts KHL-ā (2011-05-09) – khl.ru
• par PHC Torpedo Leipzig izveidi (2011. g. aprīlis) – mdr.de, hockeyweb.de, lvz-online.de
• par Hockey Milano Rossoblu startu KHL (2011-05-04) – hockeymilano.it
• par Avtomobiļist finanšu problēmām un iespējamo KHL pamešanu (2011-05-24) – sovsport.ru, allhockey.ru
• kopsavilkums par KHL paplašināšanas plāniem (2011-05-08) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Junost uzbrucēja Aleksandra Kitarova intervija (t.sk., par Junost netikšanu KHL; 2011-05-25) – belarushockey.com
• VHL rīkotājdirektors G. Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem (2011-05-23) – vhlru.ru
• G. Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem un pretendentiem (2011-04-30) – sovsport.ru
• MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs par MHL attīstības plāniem, MHL otro divīziju un tās čempionāta principiem utt. (t.sk., Baris jauniešu komandas “briešanu” MHL-am; 2011-04-24) – sport-express.ru
• MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs par MHL paplašināšanu un čempionāta izspēles kārtību, par MHL otro divīziju (t.sk. Donbass jauniešu komandas plāniem uz MHL pēc gada; 2011-04-29) – sovsport.ru
• Maskavas apgabala Arbitrāžas tiesa ieviesusi novērošanas procedūru nekomerciālajai sabiedrībai Hokkeinij klub “Himik”; bankrota lietas izskatīšana paredzēta 27 jūlijā (2011-05-11) – sport.rian.ru
• MHK Himik komandu nolemts gatavot MHL 2011./2012. g. sezonai (2011-04-27) – voskrhimik.ru
• VHL pirmās sezonas čempionu – Tjumeņas Rubin pārstāvji par plāniem, halles būvniecību utt. (solās 2012./2013. g. sezonā būt KHL-ā; 2011-04-29) – sovsport.ru
• Bobruiskas Dinamo-Šiņņik aizstās Minskije Zubri komandu MHL-ā (2011-05-25) – hcdinamo.by, mhl.khl.ru
• OHK Dinamo pārceļ savu fārmklubu Dinamo un jauniešu komandu Šerif no Tveras uz Balašihu (jauniešu komandai plānots nosaukums HK MVD; 2011-05-25) – dynamo.ru, mhl.khl.ru
• par Lada nākotnes plāniem, Lada-Arēnas celtniecību plānots pabeigt 2012. gada decembrī, Lada komandas atgriešanās KHL tiek lēsta 2013./2014. g. sezonā (2011-05-24) – sovsport.ru
• Lada ģenerāldirektors Andrejs Galaida par Lada nākotni, arēnas būvniecību un atgriešanos KHL pēc ne agrāk kā 2 gadiem (2011-04-28) – sovsport.ru
• Ņeftekamskas Toros jauniešu komanda pievienojas MHL (2011-05-17) – hctoros.ru, mhl.khl.ru
• Doņeckas Donbass iesniedzis pieteikumu uz VHL (2011-04-28) – hcdonbass.com, allhockey.ru
• Lukašenko ideja par nepieciešamību ieviest jauninājumu: Minskas Dinamo un Minskas Junost cīņu par tiesībām spēlēt KHL-ā (2011-05-06) – news.tut.by
• KHL direktoru padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Fetisovs par KHL paplašināšanu, Milānas kluba ienākšanu 2012./2013. g. sezonā, Āzijas “pievilkšanas” nepieciešamību (2011-05-06) – sovsport.ru
• Tatranski Vlci noliedz baumas par darbības uzsākšanas pauzēšanu un sola startēt MHL-ā jau no 2011./2012. g. sezonas – hclev.ru
• CSK VVS (Samara) ir pret iestāšanos MHL “otrajā divīzijā” (2011-05-19) – 63media.ru (Самарское обозрение), allhockey.ru
• Rostovā-pie-Donas gatavo jauniešu komandu startam MHL “otrajā divīzijā” (2011-05-19) – donnews.ru, mhl.khl.ru
• par sporta saimniecību un VHL komandas tapšanu nākotnē Krasnodarā (2011-05-17) – sovsport.ru
• Rīgas Dinamo par HK Rīga 2 izveidi dalībai MHL “B grupā” (2011-05-13) – dinamoriga.eu
• kopsavilkums par KHL paplašināšanas plāniem (2011-03-21): tepat

Krievijas hokeja anatomija: VHL un 1. līga

ar jauno 2010./2011. g. sezonu Krievijas organizētajās hokeja līgās sāk spēlēt arvien vairāk Latvijas hokejistu. kvantitatīvi lielāko pienesumu Krievijas līgās uzreiz veselas komandas sastāvā “ieceļ” HK Rīga, turpina Rīgas Dinamo, bet pa kādam Latvijas hokejistam ir ne tikai ārpus “mājām” citos KHL un MHL klubos, bet arī jaunizveidotajā VHL un 1. līgā ir sastopami spēlētāji no Latvijas. turklāt Latvijas treneru korpuss arī ārpus Rīgas Dinamo un HK Rīga komandām Krievijas līgās ir kļuvusi par normālu parādību. šie apstākļi, nenoliedzami, sekmē un “audzē” interesi par Krievijas līgām arī Latvijā.

Krievijas profesionālā hokeja “dzīvsvars”

jaunajā sezonā Krievijas 4 galvenajās hokeja līgās (KHL, MHL, VHL, 1. līga) hokeja komandu skaits, salīdzinot ar 2009./2010. g. sezonu (KHL, MHL, Krievijas Augstākā līga = KAL, 1. līga), ir nedaudz samazinājies – no 116 vienībām uz 109. turklāt interesanti, ka ārzemju komandu īpatsvars Krievijas līgās ir nedaudz pieaudzis. ja aizvadītajā 2009./2010. g. sezonā Krievijas organizētajās līgās bija 5 ne-Krievijas klubi (3 KHL-ā; pa vienam – KAL un 1. līgā), tad jaunajā sezonā šādi klubi ir 7 (3 KHL; 3 MHL; 1 VHL).

diezan konkrētu skaitlisku progresu ir piedzīvojusi jauniešu līga – MHL, kas izaugusi no 22 klubu kopuma līdz 29 vienībām. taču pārējās līgās skaitliski ir vērojama samazināšanās. KHL “saīsinājums” no 24 uz 23 ir salīdzinoši neliels. skarbākā izmaiņa attiecas uz jaunizveidoto VHL līgu, kas tapa uz Krievijas Augstākās līgas (KAL) bāzes. ja KAL aizvadītajā 2009./2010. g. vienoja 27 komandas, tad šosezon VHL-ā satilpst tikai 20 vienības. savukārt, Krievijas 1. līga “sašaurinās” no 43 komandām uz 37. protams, ne jau klubu skaits apliecina līgu spēku, taču zināma tendence ir jau ne pirmo gadu – Krievijas hokeja klubos arvien biežāk vērojama klubu apvienošanās, fārmklubu “izņemšana” no salīdzinoši augsta līmeņa, kā arī zināma sakārtošanās, ko sekmē vienotas KHL, MHL un VHL kārtības ieviešana.

VHL startam gatava

2010. gada vasaras svarīgākie notikumi VHL saistībā bija HK Ļipeck (Ļipecka) atteikšanās spēlēt jaunajā līgā jau pēc iestāšanās tajā… otrs notikums svarīgāks arī visas Krievijas hokeja mērogā – atpakaļ-apvienojās Kriļja Sovetov klubi, kuri bija sadalījušies divās naidīgās nometnēs un kuru nosaukuma atšķirība bija viens abreviatūrā pirms nosaukuma – PHK vai MHK. apvienotais Kriļja Sovetov, kas sākotnēji nebija uzņemts VHL-ā, paspēja “ielekt pēdējā vagonā” un sezonu sāks kā pilntiesīgs VHL klubs.

tomēr “pa ceļam” no KAL uz VHL formātu līga “pazaudēja” veselu trešdaļu – 9 komandas no 27. vienai no “zudušajām” bija paaugstinājums uz KHL (Hantimansijskas Jugra). Augstākās līgas 5 komandas pārkārtojās uz Krievijas 1. līgu, faktiski ieņemot savu fārmklubu vietas 1. līgā – Samaras CSK VVS, Ļipeckas HK Ļipeck, Glazovas Progess, Kļinas Titan, Tveras THK Tver. bet KAL 3 komandas “izgaisa” no Krievijas hokeja 4 “lielajām” līgām… Orenburgas Gazprom-OGU (HK Orenburžje) “notransformējās” tikai līdz jauniešu vienībai – Orenburgas Belije Tigri, kas uzsāk startu MHL. Voskrenskas Himik, kas vēl 2008./2009. g. sezonā bija KHL klubs, “izbeidzās” un atdeva savu nosaukumu savai jauniešu komandai, kas MHL 2009./2010. g. sezonā bija startējusi ar nosaukumu Feniks (Voskresenska). pazuda arī Maskavas apgabala HK Ris (ХК Рысь).

toties VHL ieguva divas jaunas vienības, kas iepriekšējā sezonā nebija Krievijas Augstākās līgas apcirkņos. viena ir līdzšinējā KHL vienība – Toljati Lada, kas no elites tika degradēta par finanšu nebūšanām. otrs ir Tveras apgabala Dinamo, kas ir KHL vienības OHK Dinamo (Maskava) fārmklubs.

VHL dalībnieki 2010./2011. g. sezonā (apstiprināta gala versija):

Rietumu konference	Austrumu konference
1. Ariada-Akpars (Volžska)	1. Ižstaļ (Iževska)
2. Dizeļ (Penza)	2. Jermak (Angarska)
3. Dinamo (Tveras apg.)*	3. Južnij Ural (Orska)
4. HK Rjazaņ (Rjazaņa)	4. Kazcink-Torpedo (Ustjkamenogorska; KAZ)
5. HK Sarov (Sarova)	5. Mečel (Čeļabinska)
6. HK VMF (Sanktpēterburga)	6. Molot-Prikamje (Perma)
7. Kriļja Sovetov (Maskava)	7. Rubin (Tjumeņa)**
8. Kristall (Saratova)	8. Sputņik (Ņižņijtagila)
9. Lada (Toljati)	9. Toros (Ņeftekamska)
10. Ņeftjaņik (Almetjevska)	10. Zauraļje (Kurgana)
* Dinamo (Dmitrova) ir OHK Dinamo sistēmas klubs. sākotnēji paredzēta kluba bāzes vieta Balašihā, pēc tam Dmitrovā, bet finālā – Tverā. dažviet komanda saukta: Dinamo-2.
** Līdz 2010. gada starpsezonai kluba nosaukums – Gazovik. kluba jauniešu komanda, kas no 2010./2011. g. uzņemta MHL-ā, startēs ar nosaukumu Gazovik, bet pieaugušo komanda VHL-ā startēs ar nosaukumu Rubin.

Krievijas 1. līgas Centra reģions

jaunajā sezonā saglabājies tāds pats komandu skaits, kā 2009./2010. g. sezonā – 13. septiņi klubi ir saglabājušies nemainīgi no pagājušās sezonas – Buran (Voroņeža), HK Belgorod, HK Brjansk, HK Tambov, HK Vladimir, HK Zeļenograd (Maskava), Kristall (Elektrostaļa). trīs komandas “atslīdēja” no augstākās līgas (HK Ļipeck, THK Tver, Kļinas Titan), izstumjot no 1. līgas savus fārmklubus – komandas HK Ļipeck-2, THK-2, Titan-2.

no 1. līgas Centra reģiona jaunajā sezonā “izņemtas” ir vēl 3 komandas, kas iepriekšējā sezonā bija Augstākās līgas klubu fārmi. apvienotais Kriļja Sovetov ir palicis pie vienas jauniešu komandas MHK Kriļja Sovetov, kas spēlē MHL-ā, noīsinot 1. līgā startējušo Kriļja Stoļici. cits VHL klubs HK Rjazaņ vismaz šajā sezonā ir atteicies no fārmkluba HK Rjazaņ-2 gaitām 1. līgā. savukārt, HK Ris-2 (ХК Рысь-2) “izgaisa” tāpat kā KAL-ā spēlējošā “galvenā” vienība.

1. līgas Centra reģiona “caurumus salaboja” 3 vienības, no kurām 2 jaunas un iepriekšējā sezonā 1. līgā nespēlējušas – Rusič (Podoļska; dib. 2008.) un Slavutič (Smoļenska; dib. 2010.). bet trešā vienība – Penzas Dizeļ-2 – uz Centra reģionu pārcēlās no 1. līgas Povolžjes (Pievolgas) reģiona, kurā spēlēja 2009./2010. g. sezonā.

Krievijas 1. līgas Centra reģiona klubi 2010./2011. g. sezonā:

1. Buran (Voroņeža);
2. Dizeļ-2 (Penza);
3. HK Belgorod (Belgoroda);
4. HK Brjansk (Brjanska);
5. HK Ļipeck (Ļipecka);
6. HK Tambov (Tambova);
7. HK Vladimir (Vladimira);
8. HK Zeļenograd (Maskava);
9. Kristall (Elektrostaļa);
10. Rusič (Podoļska);
11. Slavutič (Smoļenska);
12. THK Tver (Tvera; juridiski – NP PHK);
13. Titan (Kļina).

Krievijas 1. līgas Povolžjes (Pievolgas) reģions

Pievolgas reģionā jaunajā sezonā “štatu samazināšana” gadījās no 13 uz 10 vienībām. 8 komandas paliek nemainīgas no iepriekšējās sezonas. divu komandu (Samaras CSK VVS-2 un Glazovas Progress-2) vietu ieņēma to “titulkomandas”, kas iepriekš startēja KAL un pēc finanšu parametriem nespēja kvalificēties iekļūšanai VHL, – CSK VVS un Progress “bez divniekiem”.

viena komanda (Penzas Dizeļ-2), kā jau minēts, no Pievolgas uz Centra reģionu “aizmuka”, bet divas citas komandas izbeidzās. Orengurgas OGIM pazuda “bez pēdām”, bet Kirovočepeckas Oļimpija bankrotēja, vismaz atstājot tāda paša nosaukuma jauniešu komandu, kas jaunajā sezonā startē MHL-ā.

Krievijas 1. līgas Povolžjes (Pievolgas) reģiona klubi 2010./2011. g. sezonā:

1. CSK VVS (Samara);
2. HK Čelni (Naberežnije Čelni);
3. Ižstaļ-2 (Iževska);
4. Jurmati (Salavata);
5. Kristall-2 (Saratova);
6. Metallurg (Mednogorska);
7. Ņeftjaņik-2 (Almetjevska);
8. Progress (Glazova);
9. Sokol (Novočeboksarska);
10. Toros-2 (Ņeftekamska).

Krievijas 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģions

šajā 1. līgas reģionā komandu kopējā skaita samazinājums minimāls – no 7 uz 6. no tām piecas komandas turpina tāpat kā 2009./2010. g. sezonā, bet divas 1. līgu pametušas. Tjumeņas Gazovik-2 tagad startē MHL līgā ar nosaukumu Gazovik, kuru “paņēma” no “pirmās” (VHL) komandas, kura, savukārt, pārsaukusies par Rubin. pērn 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģionā startējusī Čeļabinskas Signal vienība pazudusi ārpus četru stiprāko līgu “rāmjiem”. toties šajā reģionā šīs sezonas jaunpienācējs ir Kurganas Zauraļje-2, kas ir VHL kluba fārmklubs un nosaukuma “klons”.

Krievijas 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģiona klubi 2009./2010. g. sezonā:

1. Avangard-Jugra (Kogalima);
2. Kedr (Novouraļska);
3. Mečel-2 (Čeļabinska);
4. Oktan (Perma);
5. Sputņik-2 (Ņižņijtagila);
6. Zauraļje-2 (Kurgana).

Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģions

no 10 komandām pērnsezon uz 8 vienībām 2010./2011. g. sezonā. visi 8 palikušie klubi spēlēja šajā reģionā arī pērnsezon. ieskaitot arī Habarovskas Amur-2 komandu, par kuras turpmāko “noīsināšanu” bija minējumi sakarā ar Amur jauniešu komandas Amurskije Tigri startu MHL-ā, sākot ar jauno sezonu. tomēr Habarovskā hokejs ir ļoti lielā cieņā, un Amur-2 paliek. toties HK Ačinsk (Ačinska) ir pabeidzies, bet Ustjkamenogorskas Kazcink-Torpedo-2 ir “aizgājis” no Krievijas 1. līgas, acīmredzot, koncentrējoties uz dalību Kazahstānas Augstākajā līgā (šajā valstī stiprākā līga).

Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģiona klubi 2010./2011. g. sezonā:

1. Altaj (Barnaula);
2. Amur-2 (Habarovska);
3. Jantar (Severska);
4. Jermak-2 (Angarska);
5. Kristall (Berdska);
6. Primorje (Usurijska);
7. Sokol (Krasnojarska);
8. Šahtjor (Prokopjevska).

lasāmviela & avoti:

• jaunizveidotā VHL līgas lapa – vhlru.ru
• VHL 2010./2011. g. sezonas spēļu kalendārs – vhlru.ru, khl.ru
• Kriļja Sovetov tiek uzņemts VHL – khl.ru, sport-express.ru
• par Kriļja Sovetov apvienošanu – khl.ru, ksmoscow.ru, xk-kc.ru, sport-express.ru
• par MHK Kriļja Sovetov agrākām nebūšanām – championat.ru, mhl.khl.ru
• par Smoļenskas Slavutič dibināšanu (2010. g. augustā) – rabochy-put.ru, smolensk.russiaregionpress.ru
• Orenburgas Gazprom-OGU (HK Orenburžje) un Belije Tigri vēsture – hcgazpromogu.co.cc, hc-oren.ru
• Feniks pārtop par Himik (kārtējais Voskresenskas hokeja glābšanas plāns) – voskrhimik.ru, mhl.khl.ru
• Kirovočepeckas Oļimpija transformācijas – mhl.khl.ru, championat.ru
• HK Ļipeck izstājas no VHL finanšu problēmu dēļ – lipetsk-hockey.ucoz.ru, championat.ru, fhr.ru, khl.ru
• izziņa par Krievijas 1. līgas klubiem (arī likvidētajiem) – hockeyarchives.ru
• Krievijas 1. līgas Centra reģiona 2010./2011. g. sezonas kalendārs – fhr.ru, r-hockey.ru
• Krievijas 1. līgas Povolžjes reģiona 2010./2011. g. sezonas kalendārs – r-hockey.ru
• Krievijas 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģiona komandas 2010./2011. g. sezonā – r-hockey.ru
• Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģiona 2010./2011. g. sezonas kalendārs – r-hockey.ru
• VHL, KAL un 1. līgas statuss (2010. g. jūlijā): tepat

TUVPLĀNĀ: Roberts Bukarts

viens no 2009./2010. gada veiksmīgākajiem “jaunajiem” Dinamo sastāvā bija uzbrucējs Roberts Bukarts. starp citu, viņš arī pierakstījies Rīgas Dinamo vēsturē uz visiem laikiem kā komandas pirmā drafta pirmā izvēle. pirmajā KHL draftā (2009.) Rīgas Dinamo kā savu pirmo izvēli ar kopējo 13. numuru nosauca tieši Robertu Bukartu. pagājušovasar viņš tika atmainīts uz Rīgas klubu no Maskavas PHK Kriļja Sovetov vienības, kura pretī saņēma Sergeju Pečuru.

šobrīd Roberts Bukarts ir devies līdzi Rīgas Dinamo izbraukumā Astanā, kur rīdzinieku treneri pieslīpē komandas sastāvu pirms sezonas un komanda, cita starpā, cīnās par Kazahstānas Republikas Prezidenta kausu. pirmais pretinieks Minskas Dinamo šodien (2010-08-10) ir uzveikts ar 3:2 pēcspēles metienos.

lai arī Robertam Bukartam ir spēkā esošs līgums ar Dinamo sistēmu, tomēr vieta pamatsastāvā nevienam netiek dāvināta. tāpēc par to ir jācīnās gan tiem jaunajiem, kuriem ir līgumi, gan tiem, kuri tādus grib. it īpaši tāpēc, ka šosezon diezgan daudz uzbrucēju, t.sk. leģionāru, spietoja Dinamo nometnē ar pārbaudes laika līgumiem. konkurence ir!

pirms došanās uz turnīru Astanā uzbrucējs Roberts Bukarts atbildēja uz jautājumiem par nokļūšanu Krievijas Augstākajā līgā un klubā PHK Kriļja Sovetov, par nepalikšanu Ziemeļamerikā, par savu pirmo sezonu KHL-ā, par cīņu Dinamo un Dinamo Juniors rindās, par saviem mērķiem.

izziņai: Roberts Bukarts

• dzimis 1990. gada 27. jūnijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 184 cm; 83 kg
• 2009./2010. g. sezonā Rīgas Dinamo sastāvā KHL regulārajā čempionātā 3+4 punkti (32 spēlēs) un play off-ā 1+0 punktu (3 spēlēs); Dinamo Juniors rindās Baltkrievijas ektralīgas regulārajā čempionātā 13+10 punkti (18 spēlēs) un Latvijas Atklātā čempionāta Virslīgas play off-ā 3+4 punkti (7 spēlēs)
• iepriekšējās sezonas: PHK Kriļja Sovetov (Maskava); Texas Attack; New York Apple Core (abi pēdējie – ASV; jaunieši – juniori); SK Rīga-18; Rīga 2000; SK LSPA; Sāga
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2010. un 2009. gada PČ elitē
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gada PČ elitē un 2006., 2008. gados – 1. divīzijā
• KHL drafts: 2009. gads; kopējais Nr. 13.; Rīgas Dinamo
• CHL drafts: 2008. gads; kopējais Nr. 68.; Victoriaville Tigre (QMJHL)

INTERVIJA PIRMS IZBRAUKUMA UZ ASTANU

jautājums: 2007./2008. g. sezonā trāpīji Texas Attack sastāvā ASV “junioros”, pēc tam 2008. gadā Tevi CHL draftā ar kopējo 68. numuru izvēlējās Victoriaville Tigre (QMJHL). kāpēc nepaliki Kvebekas junioros vai citviet Ziemeļamerikā, bet devies uz PHK Kriļja Sovetov Krievijas Augstākajā līgā?

Roberts Bukarts: Pirms CHL drafta bija jau izteikts piedāvājums no Kriļja Sovetov. Sanāca smieklīgs atgadījums… Victoriaville aicināja mani uz nometni, kura sākas augusta otrajā pusē, bet nedeva kontraktu uzreiz, jo, teica, ka esam 3 importi (draftā izvēlētie ārzemju spēlētāji), kas pretendē uz 2 vietām. Es teicu, ja nedos uzreiz līgumu, tad es nebraucu, jo Eiropā sezona jau tajā brīdī ir sākusies. Aizbraucu uz Kriļjām. Tur mēs piedalījāmies Maskavas Mēra kausa turnīrā, kurā spēlē Maskavas Dinamo, CSKA, Spartak un Kriļja Sovetov. Pirmajā spēlē pret Maskavas Dinamo iemetu 2 golus. Paralēli mēs uzturējām kontaktus ar Victoriaville, un līdzko viņi uzzināja par maniem panākumiem 1. spēlē, ģenerālmenedžeris uzreiz teica, ka lidos uz Maskavu ar kontraktu un ņems mani līdzi, bet diemžēl es jau iepriekšējā dienā biju parakstījis līgumu ar Kriļja Sovetov.

jautājums: PHK Kriļja Sovetov sistēma ir bijusi vairāku Latvijas hokejistu „kadru kalve” un darbavieta. kā vērtē „krilišku” posmu savā karjerā? vai tā ir laba hokeja un dzīves skola karjeras sākumposmā?

Jā, Kriļja Sovetov manā karjerā radīja iespēju pāriet no junioru hokeja uz pieaugušo hokeju. Krievijas augstākā līga ir labs līmenis, lai sagatavotu jaunos spēlētājus spēlēšanai KHL.

jautājums: Rīgas Dinamo savu nodomu nopietnību attiecībā uz Tevi nodemonstrēja 2009. gada KHL draftā nosaucot Tevi kā savu pirmo izvēli. vai tas Tevi pārsteidza? kā nonāci Dinamo sistēmā?

Mana nonākšana Dinamo sistēmā bija saistīta ar to, ka Dinamo bija nepieciešami 1990. gadā dzimuši vai jaunāki spēlētāji. Sezonu iesāku Dinamo Juniors komandā; traumu un apstākļu sakritības dēļ kā jaunais spēlētājs nonācu Dinamo.

jautājums: savā pirmajā KHL sezonā biji viens no jaunajiem – 1987.-1990. gados dzimušajiem – uzbrucējiem, kuram treneri, šķiet, uzticējās visvairāk – Tev bija vairāk regulārajā čempionātā fiksētu spēļu – 32. tāpat arī rezultativitātes ziņā ar 3+4 punktiem regulārajā čempionātā biji labāks par citiem jaunajiem. iespējams, atrašanās traumēto spēlētāju sarakstā neļāva nospēlēt vairāk par 3 spēlēm un gūt vairāk par 1 vārtiem play off-ā. kā pats vērtē savu pirmo KHL sezonu? kas bija tās lietas, kas palīdzēja spēlēt? kas traucēja?

Nebiju apmierināts ar savām pirmajām spēlēm KHL, bet laikam jau tas ir tikai normāli, jo tikko mani izsauca, komandā nebija viegla situācija, un tāpēc 4. maiņu maz laida laukumā. Taču, kad komandai aizgāja spēles un aizgāja uzvaras, treneri arī sāka uzticēties. Palīdzēja spēlēt labi partneri un iepriekšējā pieredze Krievijas hokejā.

jautājums: pie pirmās iespējas tiki „iejaukts” arī fārmklubā Dinamo Juniors, kura sastāvā aizvadīji Baltkrievijas ekstralīgā 23 spēles un Latvijas Virslīgas play off-ā vēl 7 spēles. lai arī „lielajā” Dinamo Tev nebija liels spēles laiks, tomēr 62 spēles sezonā, neskaitot dalību U-20 čempionātā, ir lielāks spēļu skaits nekā kolēģiem Dinamo un Dinamo Juniors komandās. vai šī spēlēšana „abās frontēs” neapgrūtināja? vai kā reiz deva spēļu praksi un noslodzi vajadzīgajās devās? kā vērtē savu sniegumu junioros?

Protams, ka bija nogurums, spēlējot abās komandās, bet jau no bērnības esmu pieradis, ka ir intensīvs spēļu grafiks. Sniegumu junioros vērtēju pozitīvi. Pēc KHL atnākot, Baltkrievijas atklātajā čempionātā varēju realizēt savas ambīcijas, spēlēt savā stilā un būt līderis, ko pagaidām vēl nevarēju parādīt KHL.

jautājums: sezonas gaitā bija atzīts par nedēļas labāko jauno spēlētāju visā KHL-ā. ko Tev sniedz šāds atzinums? vai nedaudz neiestājas arī „zvaigžņu slimība”?

Tas,protams, bija patīkami un deva lielāku stimulu trenēties un vairāk censties.

jautājums: esi redzējis KHL, Baltkrievijas ekstralīgu, Krievijas Augstāko līgu (KAL), kas tagad pārtop par VHL. vai, Tavuprāt, KAL un Baltkrievijas ekstralīga ir salīdzināmi lielumi?

Arī es esmu mēģinājis salīdzināt, un man ir divas versijas. Vai nu es esmu kļuvis labāks, vai arī Krievijas Augstākā līga tomēr ir spēcīgāka par Baltkrievijas ekstralīgu.

jautājums: kā vērtē savas iespējas 2010./2011. g. sezonā spēlēt Dinamo pamatsastāvā, uz kuru konkurence šīs vasaras treniņnometnē ir manāma? ko treneri sagaida no Tevis jaunajā sezonā?

Es jūtos gatavs spēlēt un pierādīt sevi vairāk nekā pagājušajā gadā, bet pārējo vērtīgāk būtu jautāt trenerim Šupleram.

jautājums: vai rēķinies, ka sezonas gaitā var nākties tāpat daudz laika pavadīt MHL vienībā HK Rīga un/vai Dinamo fārmklubā Baltkrievijas ekstralīgā?

Cenšos sevi pierādīt kā KHL spēlētājs un ne par ko citu nedomāt.

jautājums: kas ir Tevis paša izvēlētie uzdevumi un mērķi, kurus sev esi izvēlējies 2010./2011. g. sezonai un kurus sasniedzot Tev būtu ļoti labi padarīta darba sajūta?

Būt vēl noderīgāks Dinamo, nostiprināties pamatsastāvā, iekļūt Latvijas izlasē.

lai veicas!

[Roberta Bukarta foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Balašihas HK MVD 2010. gada 23. martā; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

informācijai vēl:

• Roberta Bukarta statistikas uzskaites – eliteprospects.com, khl.ru, extraliga.stats.pintstreak.com, r-hockey.ru, lhf.lv, eurohockey.net, xk-kc.ru
• Roberta Bukarta intervija (2008. g. marts) – sportacentrs.com
• Roberta Bukarta īs-intervija (2008. .g. augusts) – sovsport.ru

VHL: Krievijas hokeja “otrā ešelona” pārbūve

“katru gadu pa līgai,” pēc šāda plāna vismaz pagaidām darbojas KHL sistēmas veidotāji. proti, 2008./2009. g. sezonā pirmoreiz startēja KHL (Kontinentālā Hokeja Līga), kas sevī “uzsūca” Krievijas Superlīgas komandas ar nelielu starptautisku “piemaisījumu” (t.sk. Rīgas Dinamo izskatā). 2009./2010. g. sezona bija pirmā MHL (Jauniešu hokeja līgai), kas savā “aprūpē” paņēmusi Krievijas jauniešu hokeja redzamāko daļu un no nākamās sezonas kļuvusi starptautiska, iekļaujot Latvijas un Baltkrievijas klubus.

2010./2011. g. sezonā startēs VHL (Augstākās hokeja līgas; Высшая хоккейная лига) čempionāts, kurš “lielos vilcienos” pārņem līdzšinējo Krievijas Augstāko līgu. VHL veidots ar domu sakārtot Krievijas hokeja saimniecības nākamo posmu, kas seko KHL. jāpiebilst, ka VHL, tāpat kā Krievijas Augstākā līga, ir starptautiska. līdzās Krievijas klubiem ir viens Kazahstānas pārstāvis – Ustjkamenogorskas Kazcink – Torpedo.

saskaņā ar VHL vadības lēmumiem, dalībai VHL-ā ir uzņemti 20 klubi, kas “izdalīti” pa 2 konferencēm. “iesniegušies” bija vēl 2 klubi – Voskresenskas Himik un Maskavas PHK Kriļja Sovetov, kuri tomēr startam līgā netika “pielaisti”. vismaz pagaidām. interesanti, ka PHK Kriļja Sovetov ir tā vienība, kas arī šosezon pretendēja dalībai “lielajā” līgā – KHL. šobrīd gan sanāk, ka PHK Kriļja Sovetov (nejaukt ar MHL vienību MHK Kriļja Sovetov) nekvalificējas arī VHL dalībai. tiesa, PHK Kriļja Sovetov vadība publiski pauž pārliecību, ka tomēr spēs iekļauties VHL čempionātā jau no tā pirmās sezonas, jo pēdējā brīdī esot ieguvuši nepieciešamās finanšu garantijas – klubu atbalstīšot Vnukovo lidosta.

VHL plānotie dalībnieki 2010./2011. g. sezonā (saskaņā ar 2010-06-30 sēdē fiksēto):

Rietumu konference	Austrumu konference
1. Ariada-Akpars (Volžska)	1. Ižstaļ (Iževska)
2. Dizeļ (Penza)	2. Jermak (Angarska)
3. Dinamo (Dmitrova)*	3. Južnij Ural (Orska)
4. HK Ļipeck (Ļipecka)	4. Kazcink-Torpedo (Ustjkamenogorska)
5. HK Rjazaņ (Rjazaņa)	5. Mečel (Čeļabinska)
6. HK Sarov (Sarova)	6. Molot-Prikamje (Perma)
7. HK VMF (Sanktpēterburga)	7. Rubin (Tjumeņa)**
8. Kristall (Saratova)	8. Sputņik (Ņižņijtagila)
9. Lada (Toljati)	9. Toros (Ņeftekamska)
10. Ņeftjaņik (Almetjevska)	10. Zauraļje (Kurgana)
* Dinamo (Dmitrova) ir OHK Dinamo sistēmas klubs. sākotnēji paredzēta kluba bāzes vieta Balašihā, taču tagad pārcelta uz Dmitrovu. dažviet komanda saukta: Dinamo-Moskva.
** Līdz 2010. gada starpsezonai kluba nosaukums – Gazovik. kluba jauniešu komanda, kas no 2010./2011. g. uzņemta MHL-ā, startēs ar nosaukumu Gazovik, bet pieaugušo komanda VHL-ā startēs ar nosaukumu Rubin.

–

18 no 20 VHL klubiem ir tās komandas, kas 2009./2010. g. sezonā startēja Krievijas Augstākās līgas čempionātā. viens klubs – Toljati Lada ir “nokritis” no KHL-a, bet vēl viens klubs ir Dinamo (Dmitrova), kas ir jaunizveidotā OHK Dinamo sistēmas klubs. pērn Krievijas Augstākajā līgā trijās divīzijās (Rietumu, Centra, Austrumu) startēja kopā 27 klubi. no tiem viens – Hantimansijskas Jugra – iekļuva KHL, 18 klubi ir fiksēti jaunizveidotās VHL sastāvā, bet vēl 8 klubi palikuši “aiz borta”.

bez jau nosauktajiem PHK Kriļja Sovetov un Himik (Voskresenska) ārpus VHL paliek arī – CSK VVS (Samara), Gazprom-OGU (Orenburga), HK Ris (ХК Рысь; Maskavas apg.), Progress (Glazova), THK Tver (Tvera), Titan (Kļina). nebūs pārsteigums, ja kāds no šiem 8 “atlikušajiem” klubiem iestartēs VHL-ā ja ne 2010./2011. g. sezonā, tad pēc tās. taču pagaidām šos klubus vairumā gadījumu gaida no VHL atšķirīgs “liktenis”. piemēram, Gazprom-OGU ir transformējies par Belije Tigri un plāno jau nākamajā sezonā piedalīties MHL čempionātā.

lielākajai daļai klubu “nevarēšana” startēt KHL sastāvā iemesls ir finansiālas grūtības. tas gan nav nekas jauns – iepriekšējos gados no/uz Krievijas Augstāko līgas izceļoja/ieceļoja klubi, kuriem bija finansiālas un visādas citādas problēmas. VHL-ā neiekļuvušie klubi vēl paļaujas uz “versiju”, ka Krievijas Hokeja federācija saglabās Krievijas Augstāko līgu, kurā varētu startēt ap 10 klubiem, kas nav iekļuvuši VHL. šīs versijas “dzīvotspēja” paralēli VHL ir stipri apšaubāma. taču pastāv arī otra versija – startēt Krievijas 1. līgā (trešajā stiprākajā).

ir aktualizējusies vēl viena versija – VHL-ā netikušie klubi (vismaz daži) varētu pievienoties Baltkrievijas atklātajam čempionātam (BAČ) ekstralīgā. pašreiz BAČ ekstralīgas pieteikumā ir 13 klubi (11 Baltkrievijas + Liepājas Metalurgs + Kijevas Sokil), kā arī tiek izskatīta iespēja uzņemt Lietuvas klubu – Elektrēnu Energija, kurš 2009./2010. g. sezonā vēl startēja Latvijas Atklātajā čempionātā, bet uz nākamo sezonu netika “pieņemts”. turklāt Krievijas klubu dalība BAČ-ā nav jaunums – savulaik tas jau ir bijis.

cita starpā, PHK Kriļja Sovetov ir, kā jau ierasts, lietai piegājis ja ne nopietni, tad vismaz vērienīgi. “gaisā” ir runas nevien par PHK Kriļja Sovetov iestāšanos VHL-ā, bet arī jauniešu komandas, kas vismaz līdz šim saucās Kriļja Stoļici (dažviet neprecīzi – Kriļja Sovetov-2), iestartēšanu jauniešu līgas MHL sastāvā, kurš gan skaitās jau nokomplektēts un “sakalendarēts”. ja tuvākajā laikā šie pasākumi izdosies, tad acīmredzot “krilišku” finanses ir sakopušās.

izziņa: Krievijas 1. līga. trešā stiprākā Krievijas līga, arī ar starptautisku pieskaņu – 2009./2010. g. sezonā Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģionā startēja Ustjkamenogorskas (Kazahstāna) kluba fārms – Kazcink-Torpedo-2. kopumā 1. līga aptver lielu daļu līdzšinējās Krievijas Augstākās līgas un/vai jaunizveidotās VHK klubu fārmklubus, bet ne tikai. startēja arī neatkarīgas vienības un arī KHL kluba Amur fārms. kopumā 2009./2010. g. sezonā Krievijas 1. līgas spēlēs piedalījās 43 klubi, kas izcīnīja “savus čempionātus” četru reģionu ietvaros.

Krievijas 1. līgas Centra reģiona klubi 2009./2010. g. sezonā (kopā 13 komandas). A grupa: Buran (Voroņeža); HK Belgorod (Belgoroda); HK Brjansk (Brjanska); HK Ļipeck-2 (Ļipecka); HK Rjazaņ-2 (Rjazaņa); HK Tambov (Tambova). B grupa: HK Vladimir (Vladimira); HK Zeļenograd (Maskava); Kriļja Stoļici (Maskava; dažviet neprecīzi – Kriļja Sovetov-2); Kristall (Elekrostaļa); Ris-2 (Maskavas apg.; Možaiska); THK-2 (Tvera); Titan-2 (Kļina).

Krievijas 1. līgas Povolžjes (Pievolgas) reģiona klubi 2009./2010. g. sezonā (kopā 13 komandas): CSK VVS-2 (Samara); Dizeļ-2 (Penza); HK Čelni (Naberežniječelni); Ižstaļ-2 (Iževska); Jurmati (Salavata); Kristall-2 (Saratova); Metallurg (Mednogorska); Ņeftjaņik-2 (Almetjevska); OGIM (Orenburga); Oļimpija (Kirovočepecka); Progress-2 (Glazova); Sokol (Novočeboksarska); Toros-2 (Ņeftekamska).

Krievijas 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģiona klubi 2009./2010. g. sezonā (kopā 7 komandas): Avangard-Jugra (Kogalima); Gazovik-2 (Tjumeņa); Kedr (Novouraļska); Mečel-2 (Čeļabinska); Oktan (Perma); Signal (Čeļabinska); Sputņik-2 (Ņižņijtagila).

Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģiona klubi 2009./2010. g. sezonā (kopā 10 komandas): Altaj (Barnaula); Amur-2 (Habarovska); HK Ačinsk (Ačinska); Jantar (Severska); Jermak-2 (Angarska); Kazcink-Torpedo-2 (Ustjkamenogorska); Kristall (Berdska); Primorje (Usurijska); Sokol (Krasnojarska); Šahtjor (Prokopjevska).

P.S. daži pērnsezonas 1. līgas klubi ir “transformējušies” jauniešu līgas (MHL) virzienā. piemēram, Kirovočepeckas Oļimpija ir “pārveidojusies” un uzņemta MHL-ā. uz Habarovskas Amur fārmkluba Amur-2, kas pērnsezon (2009./2010.) faktiski bija jauniešu komanda, bāzes izveidota Amur jauniešu vienība ar nosaukumu Amurskije Tigri, kas no nākamsezonas startēs MHL-ā. tiesa, pastāv reālistiska iespēja, ka Amur-2 turpinās dalību 1. līgā. uz dalību MHL-ā, kā jau minēts, cer arī Kriļja Stoļici, kurā, starp citu, pērnsezon startēja Rīgas Dinamo draftētais Ainars Podziņš.

lasāmviela vēl:

• VHL sastāvs nokomplektēts no 20 klubiem – khl.ru
• PHK Kriļja Sovetov pārliecināti, ka startēs VHL-ā jau 2010./2011. g. sezonā – shaybu-shaybu.ru
• Vnukovo lidosta kļuvusi par PHK Kriļja Sovetov sponsoru – allhockey.ru
• VHL sastāva komplektācijas kopsavilkums – championat.ru
• VHL-ā neiekļuvušajiem Krievijas klubiem pastāv iespēja startēt BAČ-ā – allhockey.ru
• VHL rīkotājdirektora Germana Skoropupova intervija (pirms klubu sastāva apstiprināšanas) – sovsport.ru
• OHK Dinamo fārmklubs un jauniešu komanda Šerif pārceļas no Balašihas uz Dmitrovu – khl.ru
• CSK VVS nestartēs VHL finanšu problēmu dēļ; “versijas” par federācijas Augstāko līgu un 1. līgu – championat.ru
• THK Tver nestartēs VHL finanšu grūtību dēļ – hcthk.ru
• Elektrēnu Energijai pastāv iespēja pievienoties BAČ-am – hockey.by
• Tjumeņas Gazovik maina nosaukumu uz Rubin – hk-gazovik.ru
• PHK Kriļja Sovetov jauniešu komanda plāno iestāties MHL – sport-express.ru
• Aleksandrs Beļavskis trenēs Molot-Prikamje – telegraf.lv
• Krievijas Augstākās līgas Rietumu divīzijas 2009./2010. g. sezonas tabula – fhr.ru
• Krievijas Augstākās līgas Centra divīzijas 2009./2010. g. sezonas tabula – fhr.ru
• Krievijas Augstākās līgas Austrumu divīzijas 2009./2010. g. sezonas tabula – fhr.ru
• Krievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas play off rezultāti – r-hockey.ru
• Krievijas 1. līgas Centra reģiona 2009./2010. g. sezonas spēles un tabulas – r-hockey.ru (A grupa; B grupa; par 1.-8. vietu; play off)
• Krievijas 1. līgas Povolžjes (Pievolgas) reģiona 2009./2010. g. sezonas spēles un tabulas – r-hockey.ru (1. posms; par 1.-6. vietu; par 7.-12. vietu; play off)
• Krievijas 1. līgas Urālu – Rietumsibīrijas reģiona 2009./2010. g. sezonas spēles un turnīra tabula – r-hockey.ru
• Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģiona 2009./2010. g. sezonas spēles, turnīra tabula un play off izspēle – r-hockey.ru
• Krievijas 1. līgas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģiona 2009./2010. g. sezonas 5.-10. vietu izspēles tabula un spēļu rezultāti – r-hockey.ru

KHL jaunpienācējs – Jugra (Hantimansijska)

KHL jaunpienācēja – Hantimansijskas Jugra gadījumā, atšķirībā no jaunizveidotā Kijevas Budiveļņik, līgā ir uzņemta “kaujās pārbaudīta” vienība, kas ir norūdīta Krievijas Augstākās līgas (KAL) “karalaukos”, kur divas sezonas pēc kārtas kļuvusi par uzvarētāju. 2008./2009. g. sezonas play off finālsērijā ar 3-0 “izslēdza” MHK Kriļja Sovetov (Maskava) komandu, bet 2009./2010. g. sezonas izslēgšanas spēļu finālsērijā ar 3-1 pieveica Ņeftekamskas Toros vienību. 2006. gadā dibinātam hokeja klubam ļoti pat cienījami sasniegumi.

sanāk, ka Jugra spēlēšanu KHL saņem nevis kā dāvanu, bet šo spēlēšanu ir izcīnījusi. arī dalību KAL-ā Jugra izcīnīja “vaiga sviedriem” – ar uzvarām soļojot pa Krievijas zemākajām līgām. savā pirmajā sezonā (2006./2007.) Jugra uzvarēja Krievijas 2. līgā, kas ir ceturtā stiprākā šajā valstī, bet 2007./2008. g. sezonā kļuva par Krievijas 1. līgas (trešās stiprākās) uzvarētāju. tāpēc likumsakarīga un pamatota ir Hantimansijskas kluba iekļūšana Krievijas Augstākajā līgā un tagad KHL-ā.

pirms “uzņemšanas” tika izskatīti dažādi “bet”, kuri bija lielāki vai mazāki argumenti pret kluba spēlēšanu Kontinentālajā Hokeja Līgā. taču Jugra-i izvirzītie “bet” izrādījās daudz nenozīmīgāki nekā tiem klubiem, kuri netika uzņemti vai tika izslēgti no KHL. “dzelzs” arguments ir finanses, bet gandrīz viss pārējais risināms ar to palīdzību. vienīgais arguments, kuru salīdzinošā īstermiņā ar naudu nevar atrisināt, ir Hantimansijskas salīdzinoši nelielais iedzīvotāju skaits – starp 70 un 80 tūkstošiem iedzīvotāji. “bosus” nedaudz satrauca, vai salīdzinoši nelielā pilsēta nodrošinās spēļu apmeklētību kluba mājasspēlēs. iedzīvotāju skaita “mazums” būtu liekulīgs arguments, ņemot vērā faktu, ka daži KHL “vecie” klubi iepriekšējās sezonās mitinājās un spēlēja nosacīti tikpat lielās apdzīvotās vietās. tiesa, visas citas mazās hokeja “galvaspilsētas” ir pieMaskavā, kur tiek ņemts vērā vismaz potenciālais apmeklētāju “pieplūdums” no Maskavas: Čehovā ap 70 – 80 tūkstoši iedzīvotāju; Voskresenskā ap 90 000; Mitiščos ap 160 – 170 tūkstoši; Balašihā 190 – 200 tūkstoši. starp citu, Ņižņekamskas Ņeftehimik “mājas”, kas nav Maskavas apgabalā, bet ir Tatarstānā, arī nav megapole (ap 220 – 230 tūkstoši iedz.).

otra tēma: vai naudas “donora” (sponsoru) pazušanas gadījumā hokeja klubs Hantimansijskā “neizdzistu” tikpat ātri, kā uzplaucis… izdzišanas jautājums ir joprojām atklāts, bet tikpat atklāts, kā citiem KHL klubiem.

Hantimansijska ir Hantu-Mansu Autonomā apvidus Jugras (Ханты-Мансийский автономный округ — Югра) centrs; t.i. atrodas vietā, uz kuru agrākos laikos brīvprātīgi parasti nebrauca. ģeogrāfiski – Rietumsibīrijas līdzenumā. acīmredzot, hokeja kluba nosaukums patapināts no apgabala nosaukuma. piebilde: Hantimansijska ne tuvu nav lielākā pilsēta nosauktajā autonomajā apvidū. lielākas un ārpus hokeja aprindām pazīstamas ir – Surguta (ap 300 000 iedzīvotāju), Ņižņevartovska (ap 250 000).

Krievijas Augstākās līgas 2009./2010. g. sezonas regulārā čempionāta Austrumu divīzijas FINAL tabula:

	klubs	spēles	punkti
1.	Jugra (Hantimansijska)	42	100
2.	Gazovik (Tjumeņa)	42	83
3.	Južnij Ural (Orska)	42	64
4.	Zauraļje (Kurgana)	42	61
5.	Mečel (Čeļabinska)	42	54
6.	Jermak (Angarska)	42	54
7.	Kazcink-Torpedo (Ustjkamenogorska)	42	44
8.	Sputņik (Ņižņijtagila)	42	44

lasāmviela vēl:

• Jugra komandas mājaslapa – ugra-hc.ru
• par Jugra iestāšanos KHL – championat.ru, sports.ru
• Krievijas Augstākās līgas Austrumu divīzijas tabula – fhr.ru
• Krievijas Augstākās līgas play off rezultāti – fhr.ru
• Jugra komandas vēsture – ugra-hc.ru
• Jugra komandas fanu lapa – ugra-hc.ucoz.ru
• kāda Jugra komandas fana blogs – hcugra.ru
• par Jugra izredzēm iekļūt KHL: tepat
• par Hantimansijsku un autonomo apvidu – admhmansy.ru, admhmao.ru, dumahmao.ru

“Budiveļņik” ir legalizēts!

par iestāšanos KHL-ā skaļi deklamējušos lietuviešu, čehu, zviedru klubus ir rāmi “izgrūstījis” pragmatisks un vajadzīgajām finanšu svirām nodrošinātais jaunveidojums Ukrainā – Kijevas Budiveļņik. par savu vēlmi iestāties KHL saimē iesludināja daudz vēlāk nekā citi pretendenti, bet pa “iestāšanās celiņu” virzījās vispamatīgāk. kamēr KHL atbildīgās institūcijas gatavoja gala lēmumu par jaunu KHL klubu uzņemšanu un/vai izslēgšanu no līgas, virkne šī pašas līgas amatpersonu bija veltījušas atzinīgus vārdus par Budiveļņik iespējām “piedalīties” jau no nākamās sezonas.

17. maijā (2010.) ienācās arī oficiāls KHL paziņojums: no 2010./2011. g. sezonas KHL rindās tiek uzņemti klubi – jaunizveidotais Kijevas Budiveļņik un Krievijas Augstākās līgas uzvarētājs Hantimansijskas Jugra (par šo klubu skatīt – ugra-hc.ru vai tepat). tajā pat paziņojumā norādīts, ka nākasezon KHL čempionātā nepiedalīsies Toljati Lada, Maskavas apgabala (Balašihas) HK MVD un Maskavas Dinamo. paziņojumā gan netika minēta “jaunapvienotā” kluba OHK Dinamo dalība KHL cīņu laukos, taču, acīmredzot, ir pieticis ar paziņojumiem tā izveides brīdī, un OHK Dinamo ārpus līgas nepaliks.

virknei bijušo un potenciālo pretendentu uz vietu KHL-ā “sāpīgākā” problēma ir tieši finanses, kuru pietrūkst un/vai “gribas” izspiest no KHL. taču topošā hokeja kluba Budiveļņik un esošā basketbola kluba Budiveļņik prezidenta Bogdana Guļamova (Богдан Гулямов) un aiz viņa “stāvošā” uzņēmēja Igora Kolomoiska (Игорь Коломойский) nopietnajiem nodomiem KHL bosi tic. hokeja Budiveļņik-am (tulkojumā – celtnieks) tiek solīts sastāvā dominējoši Ukrainas spēlētāju pārsvars, bet arī “stipri leģionāri”. dažādi atšķirīgas ticamības avoti ziņo, ka Ukrainas klubs aci met arī uz dažiem Rīgas Dinamo spēlētājiem. veiksmīgu “acumetienu” apliecionot arī kluba budžets, kurš savā pirmajā KHL sezonā esot plānots vismaz 10 miljonus dolāru liels.

sākotnēji topošā kluba veidotāji gribējuši tikt pie pazīstamā hokeja brenda Sokil (Sokol), taču tas nav izdevies. Kijevas klubs ar šādu nosaukumu turpinās dalību Baltkrievijas atklātajā čempionātā, kurā uzsāka startu 2009./2010. g. sezonā, pārceļoties no Krievijas Augstākās līgas. tiek spriests par Budiveļņik un Sokil iespējamo vai neiespējamo sadarbību nākotnē.

vēl “atslēgas vārdi”, kas pārliecināja KHL lēmumpieņēmējus:

• arēnas rekonstrukcija – esot jau uzsākta; laukums būšot pēc NHL standarta
• jaunatnes iesaiste – Budiveļņik plāno veidot arī jauniešu komandu un bērnu hokeja skolu
• Privatbank – kluba galvenais investors un sponsors

P.S. par Krievijas un Ukrainas starpvalstu politikas “atslēgas vārdiem” ir skaidrs tāpat.

papildu info:

• Budiveļņik jaunizveidotā mājaslapa – budivelnik.org
• oficiāls KHL paziņojums par Budiveļņik un Jugra uzņemšanu līgā (2010-05-17) – khl.ru
• par Budiveļņik ģenerālmenedžeri kļuvis Oļegs Kuprijanovs (2010-04-21) – podrobnosti.ua
• Budiveļņik mājas arēnas laukums plānots pēc NHL standartiem (2010-04-21) – budivelnik.org
• par Budiveļņik plāniem un nodomiem attiecībā uz KHL (2010-03-25) – sportsdaily.ru
• Budiveļņik vadības preses konference (video; 2010-03-24) – turnir.com.ua
• preses konferences atreferējums & interpretācija (2010-03-24) – turnir.com.ua
• par Budiveļņik plāniem (2010-03-24) – podrobnosti.ua
• Armanda Pučes raksts par Budiveļņik pamatiem un izveidi (2010-03-31) – sportaavize.lv (lasāms abonentiem)