Irbe prom no Latvijas izlases? Laba ziņa!

Lasot sava laika Latvijas izlases “mūra” un aktuālās Latvijas izlases trenera Artūra Irbes paziņojumu Latvijas Hokeja federācijas (LHF) amatpersonāžiem par “attiecību pārtraukšanu” ar minēto federāciju, pirmā doma bija “xxxxxx” (cenzēts). Bet drīz vien nāca apgaismība – šīs solis var nākt par labu Latvijas hokejam.

Kad Jānis Sprukts caur ziediem runā par izlases problēmām un vienu pavasari jau laicīgi informē, ka izlasei palīdzēt nevarēs, netrūkst cilvēku, kas viņu nokristī par “nodevēju”. Kad Laura Dārziņa kontekstā izceļas diskusijas par spēlētāju līgumu un cita veida apdrošināšanu, arī Dārziņš tiek nodēvēts par “lepnu āzi”.

Nedaudz vielu pārdomām dod izlases ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa “sadusmošanās”, kad Kirovs Lipmans viņu atbrīvo. Bet arī tam nav vajadzīgā rezonanse un sekas, jo izlase taču nav izpildījusi uzdevumu! Un gala beigās pats Ozoliņš atgriezies izlasē, lai kopīgiem spēkiem “iesprauktos” Soču vilciena durvīs. Pēc tā drīz aizmirstas Sanda Ozoliņa “atbrīvošana” no izlases…

Varbūt BEIDZOT secinājumi būs tagad, kad Latvijas izlases “balsts un sirdsapziņa” (nepārspīlējot) Artūrs Irbe, kuram valsts un valstsvienības lietas prioritāšu skalā un vērtību sistēmā ir stipri augstu, “piecērt durvis”? Protams, neviens nav ideāls. Tomēr izlase ir kopdarbs… Irbes vēstulē kā pirmais un svarīgākais ir norādīts federācijas prezidenta K. Lipmana attieksmes jautājums. Pats prezidents apelē pie Artūra Irbes rakstura nepilnībām… Diemžēl epopejas “āža kāja” lasāma A. Irbes vēstulē skaidri: “[..] tāpat no LHF puses tā prezidenta personā vairākus mēnešus nav izpildītas līguma saistības [..]”.

Uzsvars nav uz to, ka kādam no federācijas būtu jāiet vai uz to jānāk, bet runa ir par lietu kārtību un tās civilizētu risināšanu.

[Artūra Irbes attēla avots: lhf.lv.]

Liepājas Metalurgs pret Liepājas Metalurgu. Jeb – kam vajag Liepājas puišus?

Liepājas hokejs šogad izdzīvo diezgan skarbus laikus. Naudas un vārda devēja problēmu dēļ hokeja kluba piramīdas augšdaļas nav – ne Baltkrievijas ekstralīgā, ne MHL B grupā un pat ne Latvijas Virslīgā. Tagad būs iespēja liepājniekus pavērot dažādu valstu dažādos čempionātos plašajā Eirāzijā. Atsevišķos klubos – pat masveidā.

Sekojot svešu valstu, Lietuvas un Moldovas, komandu savstarpējo spēļu gaitai MHL B grupas čempionātā, nepamet sirreāla sajūta. Liepājnieki sacenšas ar liepājniekiem. Precīzāk – Kišiņevas „metalurgi” (Platina-Chişinău) pret Viļņas „mečiem” (HC Baltica). 6. septembra spēlē tika sarūpēti 11 vārtu guvumi (7:4 „lietuviešu” labā), no kuriem 10 trāpījumi (jeb 90.9%) uz pērn Liepājas komandās spēlējušo puišu „sirdsapziņas”. 11.-ajā vārtu guvumā liepājnieks asistēja. 7. septembra spēle bija mazāk rezultatīva (1:2), un tur tikai pie viena vārtu guvuma piedalījās Latvijas hokejists. Taču Kišiņevas liepājniekiem pie uzvaras palīdzēja tikt savējais vārtsargs – Vadims Miščuks.

Kam vajag Liepājas Metalurgu?

Kad šovasar pamatīgāk „uz sēkļa uzskrēja” AS Liepājas Metalurgs, kļuva skaidrs, ka grūti laiki sagaida arī metalurģijas uzņēmuma atbalstīto hokeja piramīdu. Rezultātā jaunajā sezonā nav vairs Liepājas komandu Baltkrievijas ekstralīgā, MHL B grupas čempionātā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-18 čempionātā… Tagad vecākā Liepājas Metalurgs komanda ir pieteikta U-16 čempionātam. Bet U-14 vecuma komanda plāno startēt ne tikai Latvijas U-14 līgā, bet arī Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 čempionātā.

Pārējiem Liepājas hokejistiem, kas vecāki, pielietojums ir jāmeklē citviet. Kur? Krējumu pasmēla Rīgas Dinamo saimniecība, no Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgas un/vai MHL B grupas komandām parakstot piecus hokejistus – Artūru Kuzmenkovu, Kārli Ozoliņu, Edgaru Siksnu, kā arī Ralfu Grīnbergu un Haraldu Neimani.

Liepājas diaspora emigrācijā

Skaita ziņā viena no divām plašākajām „bēgļu nometnēm” ir izveidojusies Aigara Ciprusa trenētās HC Baltica komandas paspārnē. Šis Lietuvas klubs jau trešo sezonu turpina MHL B grupas čempionātā, un te jauno regulāro sezonu ir uzsākuši 11 hokejisti no Latvijas, t.sk. astoņi puiši, kuri pērnsezon spēlēja Liepājas komandās – Valters Freijs, Mārtiņš Oskars Freimanis, Ričards Matuzevičs, Linards Mazurs-Mago, Leonards Rimjāns, Sandis Šostaks, Raimonds Upenieks, Juris Ziemiņš. Latvijas hokejistu armiju pie Ciprusa papildina arī iepriekšējā sezonā Rīgas Dinamo jaunatnes komandās spēlējušie Edgars Kamoliņš, Emīls Potāpovs un jau pērnsezon HC Baltica komandu pastiprinājušais Ritvars Zonenbergs.

Diezgan pamatīga liepājnieku pārstāvniecība ir Moldovā bāzētajā MHL B grupas komandā Platina-Chişinău. Arī tur sezonu aizsākuši astoņi (!!!) Liepājas Metalurgs komandu hokejisti – vārtsargi Vadims Miščuks un Reinis Petkus, aizsargs Maksims Abrašins, uzbrucēji Vadims Boženkovs, Aivars Dēvics, Māris Diļevka, Pauls Hodzko, Romans Nekļudovs.

Daži liepājnieki atraduši vietu MHL B grupas čempionāta Krievijas komandās. Piemēram, aizsargs Iļja Makarovs ir HK Dmitrov sastāvā, bet Almetjevskas Sputņik ierindā divi liepājnieki – aizsargs Roberts Mamčics un uzbrucējs Edgars Ārinieks.

Paliela bijušo Liepājas Metalurga hokejistu pārstāvniecība nosaukta Norvēģijas stiprākās līgas Get Ligaen komandas Tønsberg Vikings sastāvā – aizsargi Ričards Birziņš, Ēriks Ševčenko un uzbrucējs Jānis Straupe. Tāpat cieņā ir Kazahstānas, Vācijas, Slovākijas čempionāti. Paprāvs liepājnieku pulks pārcēlies uz dažādām Latvijas Virslīgas komandām. Taču kopējā ainava mainīsies sezonas gaitā, kad kāds pametīs Virslīgu, lai meklētu laimi citur, vai tieši pretēji – leģionāri atgriezīsies mājās.

Aizliegums pa jokam

Aizvadītajā sezonā MHL B grupā Latviju pārstāvēja komandu rekordskaits 3 – abu Latvijas hokeja „piramīdu” (Dinamo un Liepājas Metalurgs) jaunatnes komandas un Prizma-Rīga. Raugoties uz Juniors un Liepājas komandas „aizmuguri”, Prizma šajā kompānijā izskatījās pēc pastarītes un pat nenopietni. Bet interesanti, ka tieši Prizma-Rīga MHL B grupas čempionātā piedalās tā pastāvēšanas trešo sezonu kā vienīgā no mūsu puses.

Jāatgādina, ka šogad jauniešu hokeja aprindās „pīļu dīķi” sašūpoja Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana paziņojums par nepieciešamību aizliegt Latvijas jauniešu komandu dalību MHL B grupā un citos līdzīgos ārvalstu čempionāts. „Aizliegums” pat tika noformēts dažādās federācijas instancēs, bet…

MHL B grupā turpinās Prizma-Rīga. Baltkrievijas U-14 vecuma čempionāta dalībnieku sastāvā nosaukta Liepājas komanda. Zinātāji teic, ka arī SK Rīga komandas turpināšot gaitas Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem.

Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā spēlējušie hokejisti un viņu jaunās „mājas” (slīprakstā spēlētāji ar Rīgas Dinamo līgumiem, kuri sūtīti uz fārmklubu):

	spēlētājs	dz.	komanda	valsts	līga
	UZBRUCĒJI
1.	Ģirts Ankipāns	1975.	(karjeru beidz)	–	–
2.	Edgars Ārinieks	1994.	Sputņik (Almetjevska)	Krievija	MHL B
3.	Aleksandrs Baburins	1988.	HS Rīga/Prizma	Latvija	Latv. Virslīga
4.	Lauris Bajaruns	1989.	Rytíři Kladno	Čehija	Čeh. Tipsport Extraliga
5.	Edgars Brancis	1985.	Beibaris (Atirava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
6.	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
7.	Māris Diļevka	1992.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
8.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	?
9.	Pauls Hodzko	1993.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
10.	Miks Indrašis	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
11.	Egils Kalns	1991.	?
12.	Regnārs Kaļinovskis	1993.	?
13.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
14.	Linards Mazurs-Mago	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
15.	Artūrs Mickēvičs	1991.	Toros (Ņeftekamska)	Krievija	VHL (Kr. 2.)
16.	Kārlis Ozoliņš	1994.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
			HK Rīga	Latvija	MHL
17.	Sergejs Pečura	1987.	?
18.	Ainars Podziņš	1992.	Vitjaz (Podoļska)	Krievija	KHL
19.	Rob Schremp	1986.	EV Zug	Šveice	NLA (Šv. 1.)
20.	Gunārs Skvorcovs	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
21.	Jānis Straupe	1989.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
22.	Povilas Verenis (LIET)	1990.	Aristan (Temirtava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
23.	Sergejs Voroņins (BLR)	1985.	HK Ļida	Baltkrievija	Baltkr. ekstralīga
24.	Bruno Zabis	1991.	HSV Eishockey (Hamburga)	Vācija	Oberliga (Vācijas 3.)
25.	Toms Zeltiņš	1986.	Kurbads (Ogre)	Latvija	Latv. Virslīga
	AIZSARGI
1.	Nerijus Ališauskas (LIET)	1991.	EV Füssen	Vācija	Oberliga (Vācijas 3.)
2.	Ričards Birziņš	1989.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
3.	Jānis Bullītis	1990.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
4.	Reinis Demiters	1991.	?
5.	Vents Feldmanis	1977.	(karjeru beidz)	–	–
6.	Mārtiņš Gipters	1989.	Beibaris (Atirava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
7.	Rodrigo Laviņš	1974.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
8.	Iļja Makarovs	1994.	HK Dmitrov	Krievija	MHL B
9.	Mārtiņš Porejs	1991.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
10.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	?
11.	Edgars Siksna	1993.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
			HK Rīga	Latvija	MHL
12.	Ēriks Ševčenko	1991.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
13.	Raimonds Tūbelis	1991.	Eindhoven Kemphanen	Nīderlande	Eredivisie (Nīderl. 1.)
	VĀRTSARGI
1.	Jānis Auziņš	1991.	HC 07 Detva	Slovākija	1. liga (Slovāk. 2.)
2.	Nauris Grīnvalds	1990.	?
3.	Jānis Kalniņš	1991.	Dunaújvárosi Acélbikák	Ungārija	MOL Liga (Ung. un Rumān.)

*

Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas spēlētāji, kas 2012./2013. g. sezonā spēlēja MHL B grupā, bet nespēlēja Baltkrievijas ekstralīgā, un viņu jaunās komandas (daļa MHL B grupas vienības sastāva – tabulā augstāk):

	spēlētājs	dz.	komanda	valsts	līga
U	Olafs Aploks	1995.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Artūrs Birstiņš	1993.	Kurbads (Ogre)	Latvija	Latv. Virslīga
U	Vadims Boženkovs	1994.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
U	Valters Freijs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
U	Edgars Homjakovs	1995.	Lake Tahoe Blue	ASV	WSHL
U	Romans Nekļudovs	1995.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
U	Klāvs Plānics	1993.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Rihads Remiņš	1993.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Leonards Rimjāns	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
U	Juris Ziemiņš	1993.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Maksims Abrašins	1994.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
A	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Ralfs Grīnbergs	1995.	HK Rīga	Latvija	MHL
A	Mareks Ķepals	1992.	HS Rīga/Prizma	Latvija	Latv. Virslīga
A	Roberts Mamčics	1995.	Sputņik (Almetjevska)	Krievija	MHL B
A	Ričards Matuzevičs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Haralds Neimanis	1994.	HK Rīga	Latvija	MHL
A	Sandis Šostaks	1993.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Raimonds Upenieks	1992.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
V	Simas Baltrunas (LIET)	1995.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
V	Vadims Miščuks	1993.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
V	Reinis Petkus	1995.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
V	Boriss Tretjakovs	1993.	?

*

Plašāk:

• Liepājas Metalurgs komandas kapteiņa Venta Feldmaņa intervija – la.lv
• Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 vecuma sadaļa – hockey.by
• Liepājas Metalurgs komandas sastāvs un statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. – tepat, pointstreak.com (reg. sezona, play off)
• Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvs un statistika MHL B grupā 2012./2013. – mhl2.khl.ru (reg. sezona, play off)
• Par Liepājas desantu HC Baltica sastāvā un treneru korpusā (pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
• HC Baltica profils facebook.com – facebook.com

[Attēlā: Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas puiši vēl kopā “vienotā frontē”. Foto fiksēts spēlē pret HK Zeļenograd MHL B grupas čempionāta ietvaros 2012./2013. g. sezonā; foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]

Uz atvadām no MHL B. Juniors 2012./2013.

MHL čempionātā startējošās Dinamo jaunatnes komandas – HK Rīga – „ēnā” divas sezonas bija palikusi sistēmas otrā jaunatnes komanda Juniors. Tas arī saprotams, jo komanda startēja mazāk populāros un/vai televīzijas ekrānos retāk demonstrētos MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos, bet labākos „juniorus” iesauca „augstākas šķiras” – MHL (A grupas) – čempionātā HK Rīga ierindā. Tagad no komandas plāniem strīpota MHL B grupa, bet ieviests cits nosaukums, logo… Ko tad Juniors ir izaudzinājis 2012./2013. g. sezonas laikā?

Periodiski Latvijas hokeja saimniecībā notiek situācijas pārvērtēšana, materiālo iespēju pārskatīšana un reglamentētu akcentu izmaiņas. Cits stāsts, vai ir izvēlēta un konstanti īstenota stratēģija… Bet pirms pāris gadiem vadošo jaunatnes komandu „bāze” SK Rīga komandu „personā” tika pārcelta no Baltkrievijas Junoru un Jauniešu līgas uz Krieviju – MHL B grupu un Sanktpēterburgas atklāto čempionātu. Pārorientēšanās uz Krieviju savu augstāko vilni sasniedza pirms aizvadītās sezonas, kad MHL-ā startēja 4 komandas no Latvijas – HK Rīga oriģinālajā līmenī un vēl 3 vienības MHL B grupā – Juniors, Liepājas Metalurgs, Prizma – Rīga.

Tomēr sezonas gaitā un pēc sezonas Latvijas Hokeja federācijas vadībai tās prezidenta Kirova Lipmana personā sakrājās rūgtums un secinājumi. Latvijas U-20 un U-18 izlases izkrita no pasaules elites, un secinājumi par MHL vai vismaz MHL B grupas nevajadzību nebija ilgi jāgaida. Nonāca arī līdz Lipmana paziņojumiem par neatļaušanu jauniešiem spēlēt ārpus Latvijas. Gala beigās arī LHF treneru padome pauda lēmumu:

„Pamatojoties uz pēdējos gados uzkrāto vairāk negatīvo nekā pozitīvo pieredzi, ko devis dažādu jauniešu un junioru komandu starts citu valstu čempionātos (MHL, Sanktpēterburgas, Baltkrievijas, Lietuvas čempionāti) treneru padome Latvijas hokeja attīstības un spēcīga valsts čempionāta sarīkošanas nolūkā lūdz LHF valdi izskatīt mūsu komandu dalības citu valstu čempionātos lietderību un aizliegt mūsu valsts jauniešu komandām dalību citu valstu čempionātos, izņemot, ieteikt atļaut:
– HK „Rīga” komandas startu MHL augstākajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda arī turpmāk ir Latvijas U 20 izlases bāzes komanda;
– Vienas komandas startu MHL pirmajā divīzijā ar noteikumu, ka šī komanda ir Latvijas U 18 izlases bāzes komanda.” (citāta beigas)

Drīz pēc LHF treneru padomes „lūguma” Lipmanam Dinamo vadība nolēma paziņot par savas otrās jauniešu komandas Juniors izņemšanu no MHL B grupas čempionāta, komandu atstājot tikai Latvijas Virslīgas meistarsacīkstēs un tādā veidā arī izvairoties no konfrontācijas ar federāciju šajā konkrētajā jautājumā. Interesanti, ka ar šo arī nomanījies komandas nosaukums uz Dinamo / Juniors un arī logo – uz logotipu, ko 2009./2010.g. sezonā lietoja Dinamo fārmklubs Dinamo Juniors Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgā. Logo un nosaukums bija pakārts uz naglas 3 sezonas, bet tagad atkal ir noderīgs…

Bet laikam, ka jaunais Dinamo / Juniors būs cita komanda, bet Juniors kā MHL B grupas komanda ir kļuvusi par pabeigtām lappusēm Latvijas hokeja vēsturē. Gan jau, ka pa kādam Juniors spēlētājam varēs sastapt Dinamo / Juniors sastāvā. Papildspēki komandai nāks jau tradicionāli no SK Rīga vecākās komandas, kas aizvadītajā sezonā bija SK Rīga-96. Ja vien federācija pēkšņi nenolems ierobežot U-18 vecuma hokejistu dalību Virslīgā. Bet visādi citādi Dinamo / Juniors komandai nebūs jāpakļaujas MHL čempionātu reglamentam ar vecuma griestiem, kas pērnsezon izpaudās kā ierobežots skaits U-22 vecuma hokejistu, bet jaunajā sezonā lielākais vecums tiek solīts U-21 izmērā. Kas zina, varbūt komandas sastāvā uz Virslīgas ledus varēs ieraudzīt kādu dinamieti, kas gūst spēļu praksi un/vai kritis treneru nežēlastībā? Tiesa, kas traucēja Juniors sastāvā Virslīgas spēlēm pieteikt dinamiešus jau aizvadītajā sezonā, vai pirms gada… Nekas. Tādēļ arī Virslīgas izslēgšanas spēlēs „junioru” kreklos bija KHL oficiālā čempionāta gaisu apostījušie Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Mārtiņš Porejs, arī Kristers Gudļevskis – kā smejies, Latvijas izlases pirmais vārtsargs… Tiesa, kā atceramies, līdzekļi neļāva sasniegt mērķi, un čempionu titulu paņēma regulārās sezonas uzvarētāji SMScredt.lv.

Kas tad bija Juniors izcilnieki 2012./2013.g. sezonā MHL B grupā?

Juniors komandas galvenie uzdevumi ir fokusēti uz kadru sagatavošanu lielajai komandai, tādēļ vietas čempionātu un divīziju tabulās jāskata kā otršķirīgas. Tomēr jādomā, ka „juniori” gribēja uzvarēt katrā spēlē. Vai varēja, ir cits stāsts. Jāatgādina, ka komandas lielu masu veidoja U-18 vecuma hokejisti (1995. g. dzimušie), kamēr MHL B grupā vairumā komandu nāca pretī reglamentētais U-22 vecums, bet Latvijas Virslīga – bez griestiem. Tiesa, arī regulārās sezonas gaitā uz dažām spēlēm kā MHL, tā Virslīgas meistarsacīkstēs Juniors komanda saņēma caurmērā vecākus papildspēkus no attiecīgajā brīdī spēļu pauzē esošā HK Rīga sastāva.

MHL B grupas čempionātā „junioriem” izdevās kvalificēties izslēgšanas spēlēm, kurās bija paredzēta vieta sešām (no 11) Ziemeļrietumu divīzijas komandām. Juniors paņēma divīzijas pēdējo biļeti – 6. vietu. Taču atšķirībā no savas pirmās MHL sezonas tālāk par pirmo kārtu netika… Virslīgas regulārajā sezonā „juniori” godīgi nopelnīja 2. vietu, bet Latvijas izslēgšanas spēlēs „deva virsū” faktiski cita komanda – „viltotais” Juniors. Tā sastāvā daži „juniori” bija, bet faktiski – HK Rīga sastāvs…

Juniors komandas rekordisti MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

Rezultatīvākas spēlētājs	Maksims Osipovs	23 punkti (37 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs	Rūdolfs Pētersons	11 reizes (33 spēlēs)
Biežākais asistents	Maksims Osipovs	16 piespēles (37 spēlēs)
	Aleksandrs Burcevs	16 piespēles (37 spēlēs)
Labākais iemetienos (≥100)	Oskars Batņa	58.5% (37 spēlēs)
Labākais +/- koeficients	Ralfs Karelis	+14 (40 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs	Mikus Ābelītis	15 punkti (37 spēlēs)
Visvairāk spēļu	Ralfs Karelis	40 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu	Artūrs Ševčenko	2.50 (2 spēlēs)
Vidēji spēlē visvairāk punktu (≥10 sp.)	Rūdolfs Maslovskis	0.93 (15 spēlēs)
Labākais atv. % vārtsargam	Nils Grīnfogels	92.0% (22 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam	Nils Grīnfogels	2.36 (22 spēlēs)
Visvairāk metienu pa vārtiem	Rūdolfs Pētersons	101 metiens (33 spēlēs)
Labākā metienu realizācija (≥10 sp.)	Paulis Zvirgzdiņš	27.8% (11 spēlēs)
	Edgars Opuļskis	27.8% (31 spēlē)
Visvairāk soda minūšu	Oskars Batņa	74 min. (37 spēlēs)

*

Juniors uzbrucēju statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	+/- REG	SM REG	izšķ. PM REG	met. REG	iemet. REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO	met. PO	iemet. PO
1.	Maksims Osipovs	1995.	37	7+16	-4	16	1	52	58.3% (7 no 12)		3	0+0	-2	0	2	– (0 no 0)
2.	Ņikita Zgirskis	1995.	36	9+11	+7	10	0	58	34.1% (14 no 41)		3	0+0	±0	0	6	23.5% (4 no 17)
3.	Aleksandrs Burcevs	1993.	37	4+16	+10	8	0	48	45.6% (182 no 399)		3	0+1	±0	2	0	30.0% (6 no 20)
4.	Ruslans Ignatovičs	1995.	32	10+9	±0	10	0	46	36.1% (44 no 122)		3	0+0	-1	2	1	90.0% (9 no 10)
5.	Emīls Potāpovs	1994.	31	6+13	+9	30	0	82	45.1% (23 no 51)		3	0+0	-1	0	1	80.0% (4 no 5)
6.	Rūdolfs Pētersons	1995.	33	11+7	+7	2	1	101	43.9% (18 no 41)		3	0+0	±0	0	0	12.5% (1 no 8)
7.	Oskars Batņa	1995.	37	5+13	+5	74	0	76	58.5% (355 no 607)		1	0+0	±0	0	1	66.7% (4 no 6)
8.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	15	3+11	+3	8	0	36	25.0% (4 no 16)
9.	Artūrs Logunovs	1995.	39	7+6	-4	24	0	89	42.1% (16 no 38)		3	0+0	-1	2	3	70.0% (21 no 30)
10.	Jurijs Moiseičenko	1995.	26	6+5	-5	8	0	34	44.4% (152 no 342)		3	0+0	-1	4	0	44.7% (17 no 38)
11.	Jegors Samofalovs	1995.	31	4+5	+7	43	0	26	43.2% (140 no 324)		3	0+0	±0	8	2	41.7% (15 no 36)
12.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	12	2+7	+2	8	0	20	0% (0 no 4)		3	0+0	-1	4	11	0% (0 no 1)
13.	Ritvars Zonenbergs	1993.	16	5+3	+2	2	0	43	55.6% (10 no 18)
14.	Paulis Zvirgzdiņš	1994.	11	5+2	+6	2	0	18	50.0% (4 no 8)		1	0+0	-1	0	0	– (0 no 0)
15.	Edgars Opuļskis	1994.	31	5+0	-1	8	0	18	– (0 no 0)		3	0+0	-1	2	1	– (0 no 0)
16.	Artūrs Ševčenko	1994.	2	3+2	+6	0	0	7	42.9% (6 no 14)
17.	Ričards Kondrāts	1994.	12	1+4	-3	4	0	13	48.9% (65 no 133)
18.	Martins Lavrovs	1994.	4	4+0	+2	2	0	15	33.3% (1 no 3)		3	0+1	-2	4	2	0% (0 no 2)
19.	Deivids Sarkanis	1994.	12	3+1	-3	31	0	19	25.0% (1 no 4)
20.	Dāvis Straupe	1992.	2	2+2	+5	2	0	8	36.4% (8 no 22)
21.	Bruno Birzītis	1995.	2	1+3	+4	4	0	2	– (0 no 0)
22.	Pēteris Priediņš	1995.	11	1+2	+3	0	0	10	60.9% (56 no 92)
23.	Arvis Purviņš	1995.	20	0+1	-1	8	0	8	– (0 no 0)		1	0+0	±0	0	0	– (0 no 0)
24.	Dmitrijs Komarņickis	1995.	15	0+1	-3	2	0	3	16.7% (1 no 6)
25.	Vladislavs Koniševs	1994.	8	0+0	-4	0	0	6	56.8% (46 no 81)

*

Juniors aizsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	+/- REG	SM REG	met. REG		sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO	met. PO
1.	Ralfs Karelis	1995.	40	3+6	+14	6	37		3	0+0	-1	2	2
2.	Kristofers Bindulis	1995.	34	4+6	+9	62	47		3	0+0	-1	2	5
3.	Mikus Ābelītis	1993.	37	3+12	+7	16	30		3	0+0	-2	2	1
4.	Ģirts Zemītis	1995.	37	2+5	+5	51	35		3	0+0	±0	4	1
5.	Edgars Kamoliņš	1993.	33	0+5	+4	18	27		2	0+0	-1	4	0
6.	Edgars Dīķis	1991.	2	1+0	+3	0	4
7.	Andrejs Smirnovs	1992.	2	0+1	+3	27	7
8.	Kalvis Ozols	1993.	17	2+3	+2	16	18
9.	Toms Bernhards	1995.	29	2+4	+1	12	15		3	0+0	-2	2	0
10.	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	21	0+0	-1	0	3		1	0+0	-1	0	0
11.	Jānis Jaks	1995.	10	3+1	-2	24	19
12.	Viktors Poņatovskis	1995.	16	0+2	-2	10	8		3	1+0	-1	2	1

*

Juniors vārtsargu statistika MHL B grupas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	uzv.-zaud. REG	PM REG	atv. % REG	GAA REG	„sausi” REG	SM REG		sp. PO	uzv.-zaud. PO	PM PO	atv. % PO	GAA PO	„sausi” PO	SM PO
1.	Nils Grīnfogels	1994.	22 (1170:35)	10-8	1	92.0%	2.36	4	0		3 (177:33)	0-1	1	93.8%	1.69	1	2
2.	Kristers Gudļevskis	1992.	2 (120:00)	2-0	0	91.3%	3.00	0	0
3.	Maksims Rešetņikovs	1995.	17 (816:14)	7-4	3	90.2%	2.65	2	25		1 (12:27)	0-1	0	63.6%	19.28	0	0
4.	Jānis Irbe	1994.	6 (327:04)	0-3	2	89.0%	3.12	0	0

*

Juniors komandas rekordisti Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā (saskaņā ar lhf.lv):

Rezultatīvākas spēlētājs	Rūdolfs Pētersons	31 punkts (26 spēlēs)
Labākais vārtu guvējs	Rūdolfs Pētersons	17 reizes (26 spēlēs)
Biežākais asistents	Rūdolfs Pētersons	14 piespēles (26 spēlēs)
Rezultatīvākais aizsargs	Artūrs Salija	8 punkti (7 spēlēs)
	Kristofers Bindulis	8 punkti (17 spēlēs)
Visvairāk spēļu	5 spēlētāji	26 spēles
Vidēji spēlē visvairāk punktu	Rūdolfs Maslovskis	1.41 (12 spēlēs)
Labākais GAA vārtsargam	Jānis Irbe	2.00 (4 spēlēs)
Visvairāk soda minūšu	Oskars Batņa	36 min. (26 spēlēs)

*

Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar lhf.lv):

	spēlētājs	dz.	sp. REG	punkti REG	SM REG		sp.PO	punkti PO	SM PO
	UZBRUCĒJI
1.	Rūdolfs Pētersons	1995.	26	17+14	4		3	0+0	2
2.	Deivids Sarkanis	1994.	16	10+11	10		5	1+2	0
3.	Oskars Batņa	1995.	26	9+12	36		2	0+0	0
4.	Ruslans Ignatovičs	1995.	21	7+13	10		2	0+0	2
5.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	12	8+9	4		6	0+6	6
6.	Maksims Osipovs	1995.	22	6+9	4		4	0+1	0
7.	Jurijs Moiseičenko	1995.	23	7+6	6		1	0+0	0
8.	Ričards Kondrāts	1994.	12	5+8	4		2	0+0	0
9.	Ņikita Zgirskis	1995.	20	5+6	4
10.	Bruno Birzītis	1995.	10	4+6	6		5	0+0	0
11.	Artūrs Logunovs	1995.	23	5+4	8
12.	Jegors Samofalovs	1995.	23	4+4	8		1	0+0	0
13.	Pēteris Priediņš	1995.	16	3+5	0
14.	Dāvis Straupe	1992.	6	4+3	0		3	1+0	2
15.	Ritvars Zonenbergs	1993.	7	4+3	16
16.	Emīls Potāpovs	1994.	19	2+4	16
17.	Edgars Opuļskis	1994.	20	0+6	8		1	0+0	2
18.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	7	4+0	8		1	0+0	2
19.	Vladislavs Koniševs	1994.	6	2+2	4
20.	Lauris Rancevs	1993.	3	1+2	0		4	0+0	0
21.	Paulis Zvirgzdiņš	1994.	8	0+3	0
22.	Martins Lavrovs	1994.	4	1+1	0
23.	Dmitrijs Komarņickis	1995.	9	1+1	0
24.	Arvis Purviņš	1995.	15	0+1	8
–	Georgs Golovkovs	1995.	0	–	–		6	6+3	2
–	Elvijs Biezais	1991.	0	–	–		2	2+1	2
–	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	0	–	–		5	2+1	0
–	Māris Bičevskis	1991.	0	–	–		2	0+1	0
–	Rihards Bukarts	1995.	0	–	–		2	0+1	0
–	Artūrs Ševčenko	1994.	0	–	–		4	0+1	0
–	Edgars Kurmis	1993.	0	–	–		5	0+1	2
–	Andris Siksnis	1993.	0	–	–		5	0+0	0
–	Rustams Begovs	1993.	0	–	–		5	0+0	6
	AIZSARGI
1.	Artūrs Salija	1992.	7	2+6	16		4	0+0	4
2.	Kristofers Bindulis	1995.	17	2+6	20
3.	Ralfs Karelis	1995.	26	3+4	2		2	0+0	0
4.	Ģirts Zemītis	1995.	20	1+5	22		3	0+0	4
5.	Kalvis Ozols	1993.	11	0+6	8
6.	Andrejs Smirnovs	1992.	6	1+4	6		2	1+1	0
7.	Edgars Kamoliņš	1993.	26	1+4	14		1	0+0	0
8.	Mikus Ābelītis	1993.	25	0+4	22		6	0+0	0
9.	Toms Bernhards	1995.	26	0+4	6		1	0+0	0
10.	Jānis Jaks	1995.	10	1+1	8		6	0+1	6
11.	Viktors Poņatovskis	1995.	11	1+1	2
12.	Edgars Dīķis	1991.	6	1+0	2		5	1+1	4
13.	Roberts Ernests Goldmanis	1995.	12	0+1	6
14.	Patriks Škuratovs	1994.	1	0+0	0		6	0+0	2
–	Mārtiņš Porejs	1991.	0	–	–		2	0+1	6
–	Krišs Lipsbergs	1993.	0	–	–		6	0+0	8
	VĀRTSARGI	dz.	sp. REG	GAA REG	SM REG		sp.PO	GAA PO	punkti PO
1.	Jānis Irbe	1994.	4 (180:03)	2.00	0
2.	Rihards Cimermanis	1993.	5 (270:15)	2.22	0		5 (297:26)	2.82	0+1
3.	Maksims Rešetņikovs	1995.	13 (642:43)	2.43	0
4.	Nils Grīnfogels	1994.	12 (585:55)	2.46	0
–	Kristers Gudļevskis	1992.	0	–	–		1 (59:00)	1.02	0+0

*

MHL B grupas Ziemeļrietumu divīzijas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar mhl2.khl.ru):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	play off
1.	Liepājas Metalurgs	40	196-101	91	izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
2.	Zeļenograd	40	175-112	80	izkrita ceturtdaļfinālā (2. kārtā)
3.	OGI	40	199-114	78	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
4.	Dmitrov	40	161-98	74	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
5.	Kļin	40	125-92	72	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
6.	Juniors	40	126-110	64	izkrita astotdaļfinālā (1. kārtā)
7.	Prizma – Rīga	40	124-150	56	nekvalificējās
8.	Baltica	40	120-132	50	nekvalificējās
9.	Tverči	40	120-166	48	nekvalificējās
10.	Belgorod	40	109-139	44	nekvalificējās
11.	Platina-Chişinău	40	50-291	3	nekvalificējās

*

MHL B grupas čempionāta 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu koptabula (17. – 31. vietas izslēgšanas spēlēm nekvalificējas, kā arī to secība pirms un pēc izslēgšanas spēlēm ir identiska; saskaņā ar mhl2.khl.ru):

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	punktu %	play off (vieta līgā pēc play off)
1.	Juņior (Kurgana)	42	199-93	101	80.16%	čempioni (1.)
2.	Liepājas Metalurgs (Liepāja)	40	196-101	91	75.83%	ceturtdaļfinālisti (5.)
3.	Irbis (Kazaņa)	44	145-77	100	75.76%	ceturtdaļfinālisti (6.)
4.	Oļimpija (Kirovočepecka)	44	159-83	100	75.76%	pusfinālisti (4.)
5.	Ladja (Toljati)	44	162-94	96	72.73%	ceturtdaļfinālisti (7.)
6.	Krasnojarskije Risi (Krasnojarska; Podgornija)	42	193-117	91	72.22%	astotdaļfinālisti (9.)
7.	Sputņik (Almetjevska)	44	150-95	88	66.67%	līgas bronza (3.)
8.	Zeļenograd (Maskava)	40	175-112	80	66.67%	ceturtdaļfinālisti (8.)
9.	OGI (Odincovo)	40	199-114	78	65.00%	astotdaļfinālisti (10.)
10.	Dmitrov (Dmitrova)	40	161-98	74	61.67%	astotdaļfinālisti (11.)
11.	Batir (Ņeftekamska)	44	149-105	80	60.61%	līgas sudrabs (2.)
12.	Kļin (Kļina)	40	125-92	72	60.00%	astotdaļfinālisti (12.)
13.	Dizeļist (Penza)	44	136-109	76	57.58%	astotdaļfinālisti (13.)
14.	Mečel (Čeļabinska)	42	130-103	68	53.97%	astotdaļfinālisti (14.)
15.	Jastrebi (Omska)	42	144-122	68	53.97%	astotdaļfinālisti (15.)
16.	Juniors (Rīga; Piņķi)	40	126-110	64	53.33%	astotdaļfinālisti (16.)
17.	Altajskije Berkuti (Barnaula)	42	125-111	67	53.17%
18.	Metallurg (Mednogorska)	44	112-115	68	51.52%
19.	Prizma – Rīga (Rīga)	40	124-150	56	46.67%
20.	Juņior – Sputņik (Ņižņijtagila)	42	127-140	57	45.24%
21.	Rossoš (Voroņeža; Rosoša)	44	127-146	56	42.42%
22.	Baltica (Viļņa; Elektrēni)	40	120-132	50	41.67%
23.	Tverči (Tvera)	40	120-166	48	40.00%
24.	Čelni (Naberežnije Čelni)	44	124-140	52	39.39%
25.	Belgorod (Belgoroda)	40	109-139	44	36.67%
26.	Angarskij Jermak (Angarska)	42	127-156	46	36.51%
27.	Kristall – Juņior (Saratova)	44	91-170	36	27.27%
28.	Raketa (Sarova)	44	78-156	24	18.18%
29.	Molņija (Rjazaņa)	44	70-213	16	12.12%
30.	Metallurg – M (Serova)	42	67-270	6	4.76%
31.	Platina-Chişinău (Kišiņeva; Tiraspole)	40	50-291	3	2.50%

*

Latvijas Virslīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas beigu tabula (saskaņā ar lhf.lv; pp = pēc pamatlaika):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. pp	zaud. pp.	zaud.	vārtu st.	punkti	play off
1.	SMScredit.lv	28	24	0	1	3	189-88	73	čempioni
2.	Juniors	28	18	3	0	7	122-67	60	zaudējums finālā
3.	Ozolnieki / Monarch	28	17	2	1	8	136-87	56	izkrita pusfinālā
4.	Liepājas Metalurgs – 2	28	16	1	3	8	120-86	53	izkrita pusfinālā; tehniska uzvara sērijā par bronzu
5.	Zemgale / JLSS	28	14	2	1	11	144-125	47	izkrita ceturtdaļfinālā
6.	HS Rīga / Prizma (Prizma – Rīga)	28	6	1	3	18	97-146	23	izkrita ceturtdaļfinālā
7.	HS Rīga / Prizma II	28	4	1	0	23	72-148	14
8.	SK Rīga-96	28	3	0	1	24	83-216	10

*

Plašākai ainavai:

• LHF treneru padomes sēdes protokols (2013. g. maijā) – lhf.lv
• Juniors nestartēs MHL B grupā (2013. g. maijā) – dinamoriga.eu
• Juniors spēlētāju statistika MHL B grupas 2012./2013.g. sezonā – mhl2.khl.ru (Regulārā sezona; Play off)
• Juniors spēlētāju statistika Latvijas Virslīgas 2012./2013.g. sezonā – lhf.lv (Regulārā sezona; Play off)
• Juniors gaitu apcerējums (2012. g. decembrī): tepat

[Attēlā: Juniors spēlē pret Zemgale / JLSS 2011. gada 19. oktobrī;  foto avots: lhf.lv.]

11. vieta – tas ir daudz vai maz?

Vai Latvijas izlase no pasaules čempionāta pārradās ar vairogu vai uz tā, secināms no katra vērtētāja gaidām un cerībām. Tieši pēc tādas pašas skalas vērtējams treneru un spēlētāju sniegums izlasē. Šopavasar netrūkst arī „zemūdens akmeņu” – spēle ar traumām, gribēšana un audzināšana… Latvijas Hokeja federācijas uzdevums ‘spēlēt ceturtdaļfinālā’ nav izpildīts, bet vieta elitē nosargāta gan. Tas ir daudz vai maz?

Kopumā jau grupu turnīra stadijā šī gada pasaules čempionātā ir iegadījušies daži pārsteigumi. Piemēram, Šveices izlase 7 spēlēs panāca 7 uzvaras, zaudējot tikai vienu punktu no 21, kas bija „bankā”. Vai it kā „negadījums”, ka Francijas izlase pieveica tā brīža aktuālos čempionus – Krievijas izlasi; pamatlaikā. Latvijas izlases gadījumā pārsteigumu un kardinālu izmaiņu nebija. Nosargāta 11. vieta pasaules rangā un ieņemta 11. vieta čempionātā, t.i. čempionātā viena vietu zemāk nekā pirms gada. Bet vai bija jāgaida kaut kas vairāk? Vai šogad izlase bija nomināli vai faktiski stiprāka par pērno? Vai gada laikā izlases un valsts hokeja saimniecības kontekstā ir notikušas izmaiņas, kurām jānes rezultāts nekavējoties? Atbildes ir skaidras. Acīmredzot federācijas uzdevums fiksēts ar domu, ka mērķim jābūt tālāk par iespējām.

Patiesā vieta. Kur?

Skaidrs, ka Latvijas izlases un tās līdzjutēju apetīti būtiski sabojāja zaudējumi pirmajās trīs spēlēs, ieskaitot cīņu pret principiālo pretinieku par vietu „zem saules” – Austrijas izlasi. Pēc uzvaras pār vicečempioniem slovākiem mūsu iela atkal bija saulaina, bet optimisms saņēma sitienu zem jostasvietas spēlē pret Vāciju. Taču pēc uzvarētās Francijas kā izlases spēlētāji, tā „labākie fani pasaulē” jau sagribēja „bulciņas” – ceturtdaļfinālu. Tiesa, bija nepieciešama virkne sakritību, kas tomēr nepiepildījās. Piekritīsiet, ka nebūtu taisnīgi, ja Latvija šosezon spēlētu ceturtdaļfinālā? Tā tomēr nav mūsu pelnīta vieta. Nav, objektīvi.

Atgādinājumam. Līdzšinējo 17 pasaules čempionātu gaitā Latvijas izlase ir svārstījusies starp 7. un 13. vietu, vidējā ieņemtā – 10. vieta. Šogad – 11.-tā. Reizes 3 esam bijuši zemāk (13. vietā). Astotniekā – četras reizes. Atkārtots jautājums: kas ir tās liecības, lai šogad būtu kaut kas vairāk par 11?

Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos elitē (1997. – 2013.):

gads	vieta	galv. treneris	kapteinis	rezult. sp.	lietd. aizs.	pirmais vārts.
1997.	7.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (8 sp. 3+7)	K.Skrastiņš (8 sp. +8)	A.Irbe (300:00; 92.9%; GAA 2.00)
1998.	9.	L.Beresņevs	O.Znaroks	O.Znaroks (6 sp. 5+3)	S.Ozoliņš (4 sp. +7)	A.Irbe (299:21; 89.2%; GAA 2.83)
			H.Vītoliņš*
1999.	11.	L.Beresņevs	O.Znaroks	A.Cipruss (6 sp. 5+1)	S.Čudinovs (6 sp. +2)	A.Irbe (238:10; 86.05%; GAA 3.02)
				V.Fanduļs (6 sp. 3+3)
2000.	8.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (7 sp. 4+1)	N.Sējējs (7 sp. +3)	A.Irbe (420:00; 90.56%; GAA 2.43)
2001.	13.	Ha.Vasiļjevs	H.Vītoliņš	S.Žoltoks (6 sp. 5+1)	S.Ozoliņš (6 sp. +7)	A.Irbe (360:00; 92.44%; GAA 2.17)
2002.	11.	K.Lindstrēms	H.Vītoliņš	A.Beļavskis (6 sp. 2+2)	O.Sorokins (6 sp. +3)	S.Naumovs (358:08; 88.24%; GAA 3.35)
				S.Žoltoks (6 sp. 0+4)
2003.	9.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	K.Skrastiņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	A.Irbe (180:00; 90.11%; GAA 3.00)
						S.Naumovs (179:11; 90.41%; GAA 2.34)
2004.	7.	K.Lindstrēms	V.Fanduļs	S.Žoltoks (7 sp. 3+2)	O.Sorokins (7 sp. +2)	A.Irbe (300:00; 92.50%; GAA 1.80)
2005.	9.	L.Beresņevs	K.Skrastiņš	Ģ.Ankipāns (6 sp. 2+4)	O.Sorokins (6 sp. +3)	A.Irbe (283:03; 94.35%; GAA 1.48)
2006.	10.	P.Vorobjovs	A.Semjonovs	A.Semjonovs (6 sp. 3+0)	Mā.Jass (6 sp. +2)	S.Naumovs (315:20; 88.97%; GAA 3.04)
				L.Tambijevs (6 sp. 1+2)
				A.Širokovs (6 sp. 1+2)
				A.Ņiživijs (6 sp. 0+3)
2007.	13.	O.Znaroks	R.Laviņš	K.Daugaviņš (6 sp. 3+3)	O.Sorokins (6 sp. +2)	E.Masaļskis (220:00; 89.09%; GAA 3.27)
				O.Sorokins (6 sp. 2+4)	A.Saviels (6 sp. +2)
2008.	11.	O.Znaroks	R.Laviņš	L.Dārziņš (6 sp. 2+1)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (320:42; 91.00%; GAA 3.37)
				He.Vasiļjevs (6 sp. 2+1)
				M.Rēdlihs (6 sp. 2+1)
				M.Karsums (2 sp. 1+2)
				M.Cipulis (6 sp. 1+2)
2009.	7.	O.Znaroks	K.Skrastiņš	He.Vasiļjevs (7 sp. 3+6)	K.Skrastiņš (7 sp. +2)	E.Masaļskis (426:26; 92.83%; GAA 2.53)
2010.	11.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	J.Sprukts (6 sp. 2+3)	G.Galviņš (6 sp. +4)	E.Masaļskis (326:40; 91.43%; GAA 2.76)
					A.Jerofejevs (6 sp. +4)
2011.	13.	O.Znaroks	He.Vasiļjevs	M.Rēdlihs (6 sp. 1+6)	G.Pujacs (6 sp. +2)	E.Masaļskis (351:27; 90.50%; GAA 3.24)
					O.Cibuļskis (6 sp. +2)
2012.	10.	T.Nolans	J.Sprukts	M.Indrašis (7 sp. 3+2)	G.Galviņš (7 sp. +3)	E.Masaļskis (340:00; 91.98%; GAA 2.65)
2013.	11.	T.Nolans	L.Dārziņš	L.Dārziņš (7 sp. 5+1)	K.Sotnieks (7 sp. +2)	K.Gudļevskis (243:46; 92.50%; GAA 2.22)
				J.Sprukts (7 sp. 1+5)

* 1998. gada pasaules čempionātā, saskaņā ar žurnāla Sporta Avīze statistikas datiem, vienā spēlē kapteinis bijis Harijs Vītoliņš.

Veiksmīga paaudžu maiņa?

Pavasara mēnešu gaitā jau ir daudz runāts par izlases vērtību pārorientāciju, gribēšanu spēlēt ar lielo G utml. Tāpat nevar būt nepamanīta Latvijas hokeja ikonas un sirdsapziņas – Artūra Irbes – piesaistīšana valstsvienības „soliņam”. Zinātāji gan spriež, ka federācijas prezidents labprāt atbrīvotos no Irbes līdzīgi kā pirms gadiem diviem no titulētā ģenerālmenedžera Sanda Ozoliņa. Te gan jāsecina, ka šāda rīcība būtu konkrēta kaitniecība. Jo nav daudz tāda ranga cilvēku, kas būtu ar sirdi un dvēseli par Latvijas hokeju.

Taču ir vēl viena šī pavasara Latvijas izlases iezīme, ko mēdz dēvēt par „paaudžu maiņu”. Varbūt par skaļu teikts, jo 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā bija tikai četri hokejisti, kas pasaules čempionātos nebija spēlējuši. Tomēr kopumā šo puišu iekļaušanās ir skatāma arī kontekstā ar „atslēgas” lomām, ja ar tādām saprotam vārtsargu posteni vai, piemēram, Girgensona ieņemto „darba lauku”.

Slavas dziesmas Latvijas izlasei pasaules čempionāta kontekstā diezin vai būtu dziedamas. Taču, kas nav šobrīd mazsvarīgi, – šīs sezonas izlase neko nesabojāja, neskatoties uz visām iespējām un hokeja pazinēju bažām.

Dārziņa, Sotnieka un Gudļevska gads

Šī gada pasaules čempionātā Latvijas izlase kopumā 7 spēlēs saražoja 14 vārtu guvumus. No tiem vairāk nekā pusi (8 gab.) iespēja uzbrukuma pirmais virknējums: Dārziņš – Sprukts – Cipulis. Viņiem tad arī pienākas „lauru vainagi”, jo vīri bija ne tikai rezultatīvākie savas nacionālās izlases ierindā, bet arī komandas balsts mazākumā, vairākumā un liekot pretiniekiem pelnīt noraidījumus. Šī maiņa arī bija vienīgā, kas rezultātu ražoja salīdzinoši sistemātiski. Citas kombinācijas – pēc iedvesmas, saprašanas un savu prasmju robežās.

Respektīvi, pārējie 11 uzbrucēji prata sarūpēt 3 vārtu guvumus… Skaidrs, ka ne no visiem prasa rezultāta izmaiņas; īpaši, ja viņu stihija ir galvenokārt skaitliskais mazākums. Tāpat arī skaidrs, ka šogad vairums uzbrucēju bija ar salīdzinoši mazākām pretenzijām un varēšanām vārtsarga līnijas pārvarēšanā. Ko arī patiesībā nevar pārmest šiem hokejistiem. Tāda ir mūsu realitāte šodien. Jo kā labi zināms, ‘jaukt’ un ‘veidot’ tomēr ir atšķirīgas darba jomas.

Vienīgais Latvijas izlases aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu ir izrādījies Kristaps Sotnieks, kurš turnīra gaitā pakāpeniski apliecināja, ka ir stabilākā vērtība valstsvienības aizsardzības zonā. Apstākļos, kad no ierindas nācās izstāties Georgijam Pujacam, kad laukumā devās aizsargi ar nesenām vai pat „dzīvām” traumām, Sotniekam nācās un izdevās lāpīt dažādus caurumus, vairākuma izspēli ieskaitot. Katrā gadījumā viņa atrašanās uz „melnā paklāja” – turnīra trīs labāko Latvijas hokejistu skaitā – ir sanākusi likumsakarīga.

Kopā ar Dārziņu un Sotnieku uz minētā paklāja stāvēja viens no pasaules čempionāta debitantiem – 20-gadīgais Kristers Gudļevskis, kura pamatdarbs šosezon bija HK Rīga jaunatnes hokeja līgā. (Re, ka MHL var arī sagatavot nopietnām gaitām! Kā sveiciens federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam.) Vārtsargu kontekstā jāteic, ka Gudļevskim „vārdu deva” ilggadējā pirmā numura Edgara Masaļska veselības stāvoklis. Nevajag nekādas zīlnieces, lai saprastu, ka Masaļska pilnīgas fiziskas gatavības apstākļos arī Gudļevska debija, vismaz tik apjomīga, tiktu atlikta. Tad gan varētu zīlēt: Gudļevskis ir vai nav gatavs augstam līmenim? Vecā patiesība: pamatsastāva robi ir iespēja citiem.

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta visās 7 spēlēs (2013. g. maijs; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	met.	SM	SM pret**	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš C	1985.	7	5+1	+2	9:5	31	2	6+B	(+4+B)	17:56
2.	Jānis Sprukts	1982.	7	1+5	±0	8:7	10	2	4	(+2)	18:30
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	7	2+2	+1	8:6	20	9+20	4	(-5 un 20)	17:16
4.	Gints Meija	1987.	5	1+2	+2	3:3	3	4	4	(0)	15:06
5.	Andris Džeriņš	1988.	7	0+2	-1	3:7	7	4	6	(+2)	14:34
6.	Zemgus Girgensons	1994.	5	1+0	-3	1:3	10	0	4	(+4)	17:20
7.	Roberts Jekimovs	1989.	6	1+0	-3	1:5	6	2	0	(-2)	10:26
8.	Armands Bērziņš	1983.	7	1+0	-4	1:6	6	7+20	2	(-5 un 20)	10:34
9.	Koba Jass	1990.	4	0+1	+1	2:1	2	0	0	(0)	5:13
10.	Miks Indrašis	1990.	7	0+1	-5	2:7	16	0	6	(+6)	17:37
11.	Ronalds Ķēniņš	1991.	7	0+1	-5	1:7	5	6	2	(-4)	14:21
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	6 (fakt. 5)	0+0	-1	0:2	1	2	6	(+4)	7:42 (fakt. 9:15)
13.	Aleksejs Širokovs	1981.	7	0+0	-4	0:4	4	2	2	(0)	8:15
14.	Juris Štāls	1982.	7	0+0	-4	1:6	2	4	2	(-2)	10:07
	AIZSARGI
1.	Kristaps Sotnieks	1987.	7	0+0	+2	4:5	12	2+10	0	(-2 un 10)	21:56
2.	Jānis Andersons	1986.	7 (fakt. 6)	0+1	±0	4:6	4	4	0	(-4)	11:27 (fakt. 13:22)
3.	Agris Saviels	1982.	5	1+0	-2	1:3	5	2	0	(-2)	13:09
4.	Ralfs Freibergs	1991.	7	0+1	-2	4:4	3	4	2	(-2)	13:17
5.	Māris Jass	1985.	7	0+0	-2	2:4	6	8	0	(-8)	11:27
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	7	1+1	-5	4:11	9	8	2	(-6)	23:15
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	7	0+0	-5	7:15	6	0	0	(0)	24:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret	SM bilance
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	5 (fakt. 4)	243:46	2.22	9:9	92.50%	111 no 120	0	0	(0)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (fakt. 1)	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0	(0)
3.	Edgars Masaļskis	1980.	6 (fakt. 3)	140:00	5.14	4:12	80.33%	49 no 61	0	0	(0)

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Ieskatam: Latvijas izlases hokejistu statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com

[Attēlā: Latvijas izlases labākie spēlētāji 2013. gada pasaules čempionātā – Kristaps Sotnieks, Kristers Gudļevskis, Lauris Dārziņš. Foto fiksēts pēc spēles pret Somijas izlasi 2013. gada 14. maijā; foto avots: iihf.com.]

Vai U-18 izlases izkrišana no elites Latvijas čempionātu padarīs stiprāku?

Šosezon savu spēku un atbilstību patiesībai zaudējusi Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana mantra, ka mums visas izlases elitē spēlē, kas mazai valstij liels sasniegums. Janvārī no elites izkrita U-20 izlase, aprīlī arī U-18 izlase… Tagad jauni skaitāmpanti: dalība MHL vainīga pie Latvijas U izlašu nespēka. Varbūt Lipmana k-gam taisnība?

LHF prezidenta frāzes ir diezgan konkrētas (citāti no apollo.lv):

• „Šo (U-20 un U-18) izlašu nesenais sniegums demonstrē, ka mums ir sagrauts vietējais čempionāts. Ja tā turpināsies, varam zaudēt visas izlases A grupā (elitē).”
• „Mani pārsteidza Nazarova (U-18 izlases galvenā trenera) uzskats, ka komandām ir jāturpina spēlēt Krievijā. Uzskatu, ka šāda doma ir lielākā iespējamā kļūda.”
• „Es palieku pie savām domām un uzskatu, ka mums nav jāspēlē ārzemēs.”
• „Bez pašmāju jaunajiem spēlētājiem vietējais čempionāts neuzlabosies, bet mums tas noteikti ir jāattīsta.”

Ja vien federācijas galvenās personas vārdi nav tukšs „tirgus”, tad būtu jāseko konsekvencēm. Jau pirms sezonas izskanēja teksti, ka federācija pēc 2012./2013. g. neļaušot Latvijas komandām startēt ārvalstu čempionātos, atskaitot tādas vienības kā Dinamo KHL un HK Rīga MHL. Kā zinām, bez nosauktajām šajā sezonā 3 komandas startēja MHL B grupā, 3 komandas – Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā, 1 – Lietuvas U-10 līgā, 1 – Baltkrievijas ekstralīgā. Attiecīgi šīm komandām vai to „pārpalikumiem” būtu jāliedz dalība kaimiņvalstu čempionātos. Paliek vien neatbildēts jautājums, vai šis liegums noturēs Latvijā arī vadošos spēlētājus? Cits jautājums – kāpēc atlaides būtu jādod Dinamo saimniecībai? Ja federācija ir konsekventa, tad arī KHL „ir vainīgs” un „jāaizliedz”, jo, paskat – Latvijas nacionālā izlase elitē jau pēc kārtas piedzīvo četrus sausus zaudējumus, starta spēlē ar 0:6 „piekāpjas” Krievijas izlasei, kas pa lielam ir ekvivalents Latvijas U-18 izlases 2:10 pret Krievijas vienaudžiem…

Racionālu skaidrojumu attiecībā uz MHL B grupas „aizliegšanu” var atrast Latvijas Virslīgas šīs sezonas rezultātos, kur MHL B grupā spēlējošo komandu sastāvi, maigi izsakoties, nebija ar pamatīgu atrāvienu pārāki par visiem citiem Virslīgas dalībniekiem. Un arī ar pastiprinājumiem ar Baltkrievijas ekstralīgas un pat KHL pieredzi nevarēja tikt galā ar Virslīgas stiprāko komandu SMScredit.lv. Tad varbūt tiešām MHL B grupas un arī A grupas komandām nav jēgas „vagot” Krievijas arumus un ir lietderīgāk nobriest tepat uz vietas bez tālajiem izbraukumiem? Vai tomēr jaunatnes komandām ir nepieciešama pieredze arī Krievijas plašumos?

Viedokļi dalās. Protams, paši jaunie hokejisti MHL-ā saskata lielo iespēju. Piemēram, Latvijas U-18 izlases kapteinis Georgs Golovkovs uzskata, ka MHL Latvijas jaunatnei ir vajadzīgs. „Uzskatu, ka MHL (A grupa) ir pat ļoti laba līga, lai varētu izaugt par labu spēlētāju, nav pat nekur jābrauc prom uz ārzemēm. Domāju, ja visa (Latvijas U-18) izlase spēlētu MHL (A grupas) līmenī, tad mēs pasaules čempionātā nostartētu daudz labāk, jo spēlēt varēja ar visiem (pretiniekiem).” Varbūt nemaz nevajag MHL un pietiek ar Latvijas Virslīgu? SMScredit-am klāt netika ne MHL B, ne MHL sastāvs… Ar ko tad MHL ir labāks par Virslīgu? „Nē, es tā neuzskatu. Latvijas Virslīgā, bija tikai viena spēcīga komanda SMScredit, kura tiešām bija spēcīgāka, bet pārējās jau nav tik stipras. Pie tam MHL ir jaunatnes līga, bet SMScredit spēlēja jau pieredzējuši vīrieši, un tur spēlēja tiešām samērā augstā līmenī paspēlējuši spēlētāji. Varu pateikt tā, ka MHL ir daudz ātrāks hokejs nekā Virslīga. MHL ir daudz disciplinētāks, visi ievēro savas pozīcijas, nav tādas anarhijas kā Virslīgā. SMScredit mūs vinnēja tikai ar pieredzi, viņiem tās bija vairāk, jo kā redzam, ka Dinamo jauno spēlētāju palīdzība mums neko īpaši daudz nedeva.” Bet ja Virslīgas kopējās līmenis tiktu celts, tad būtu vērts spēlēt tepat? Vai tomēr MHL? „Jā, pat ja tiktu celts Virslīgas līmenis, kāds tas bija pirms 4 – 5 gadiem, vienalga uzskatu, ka labāk ir spēlēt MHL, jo – kur no Virslīgas var izsisties? Tikai Dinamo varbūt pamanīs, ja būsi labs. Bet MHL tevi var ieraudzīt jebkurš cits klubs un uzaicināt, turpat jau ir KHL un VHL,” tā Georgs Golovkovs.

Vai objektīvi esam pasaules Top9 komanda?

Latvijas U-18 izlase no jauniešu elites pasaules čempionāta atvadījās pēc diviem zaudējumiem play out sērijā pret Slovākijas vienaudžiem (2:5 un 2:3). Kas pietrūka pret Slovākiju? „Domāju, ka meistarības un varbūt pat ticības saviem spēkiem. Bet vairāk liekas, ka meistarības, jo slovāki spēlē augstākā līmeni nekā Latvijas izlase. Daudzi (Slovākijas U-18 izlases) puiši spēlē Zviedrijas U-20 elitē, viens pat pieaugušo Elitsērijā, vēl daļa spēlē lielajā Slovākijas līgā,” spriež Latvijas U-18 izlases kapteinis G. Golovkovs. Savukārt vārtsargs Maksims Rešetņikovs rezumē: „Ar slovākiem otrajā spēlē nedaudz nepaveicās – nevarējām iemest 3 vārtus, bet tā spēle bija viena no labākajām pasaules čempionātā. Pietrūka veiksmes; mēs bijām vienādā līmenī ar viņiem.”

Virkne Latvijas U-18 izlases vērotāju un dalībnieku spriež, ka viens no Latvijas U-18 izlases vājākajiem posmiem šajā čempionātā bijis vārtsargu sniegums. Tāpēc izlasei nācies spēlēt no aizsardzības. Tomēr šāds spriedums un vainīgo atrašana nav taisnīga! Piemēram, Ziemeļamerikā spēlējošais uzbrucējs Roberts Šmits secina: „Diemžēl arī neviens vairākums netika realizēts, tikai divi 5-uz-3 vairākumi. Skatoties no mūsu vecuma grupas U-20 izlases virzienā, gribētos, lai Latvija sāktu pievērst vairāk uzmanības vārtsargu attīstībai un treniņiem”. Attīstības un treniņu doma ir pareiza, bet – vai tikai vārtsargu?

Latvijas U-18 izlases vārtsargu sniegums pasaules čempionātos elitē (saskaņā ar iihf.com):

	vārtsargs	dz. (tā gada U)	PČ gads	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. met.	vieta PČ pēc atv. %*
1.	Ivars Punnenovs	1994. (U-18)	2012.	4	178:07	3.37	89.58%	86 no 96	7. (no 12)
2.	Nauris Enkuzens	1989. (U-18)	2007.	6	297:26	5.45	88.51%	208 no 235	11. (no 11)
3.	Elvis Merzļikins	1994. (U-18)	2012.	4	184:22	4.88	88.46%	115 no 130	9. (no 12)
4.	Kristers Gudļevskis	1992. (U-18)	2010.	6	339:03	5.13	85.57%	172 no 201	9. (no 11)
5.	Kristaps Nazarovs	1995. (U-18)	2013.	3	147:31	6.51	84.3%	86 no 102	10. (no 13)
6.	Maksims Rešetņikovs	1995. (U-18)	2013.	4	209:34	6.59	83.92%	120 no 143	11. (no 13)
7.	Vadims Miščuks	1993. (U-17)	2010.	1	25:51	11.61	80.00%	20 no 25	–
8.	Dainis Vasiļjevs	1990. (U-17)	2007.	2	62:34	8.63	76.32%	29 no 38	–

* Topā vārtsargi ar vismaz 40% no kopējā spēles laika.

Noraugoties U-18 izlašu vārtsargu statistikas salīdzinājumu, var secināt, ka caurmērā 2013. gada čempionātu vārtsargu cipari ir zem iepriekšējo gadu „vilcēju” rādījumiem. Taču – ne tik dramatiski, lai viņu personā saskatītu vienīgos vainīgos. Īpaši, ja salīdzina arī citus statistikas kritērijus. Piemēram, to pašu rezultativitāti un arī rezultativitātes Topus.

Piemēram, sešu spēļu gaitā Latvijas jauniešu izlase trāpīja pretinieku vārtos vien 7 reizes, t.i., vidēji 1,17 vārtu guvumi spēlē. Līdz šim U-18 elitē Latvijas jauniešiem tik maztrāpīgi nebija klājies. Pie šāda snieguma nekādi vārtsargi nebūs pie vainas… Un faktiski visos kritērijos Latvijas U-18 izlase izrādījās zemāk savas līdz šim zemākās latiņas.

Latvijas U-18 izlases sniegums pasaules čempionātos elitē (komandas „pamatcipari”):

kritērijs	2013.	2012.	2010.	2007.
vārtu guvumi : zaudējumi	7:39	18:26	15:34	10:34
vārtu starpība	-32	-8	-19	-24
vārtu guvumi vid. spēlē	1.17	3.00	2.50	1.67
uzvaras	0	2	1	0
punkti	0	7	3	0
sausas zaudēs	2	0	1	1
vieta	10. (ārā)	9. (paliek)	9. (ārā)	10. (ārā)
čemp. pamatgads (dz.)	1995.	1994.	1992.	1989.

*

Vai pratīsim secināt?

Psihologi un citi gudri speciālisti spriež, ka no zaudējumiem mācās vairāk nekā no uzvarām. Tad nu šoreiz mācību viela vairumā ir sagādāta kā federācijai, tā treneriem un spēlētājiem. Ja esam taisnīgi, tad jāatzīst – šis čempionāts U-18 izlasei ir bijis vispār švakākais līdzšinējā elites turnīru pieredzē. Lai kaut kas mainītos, ir jādara savādāk, jo, pārfrāzējot Einšteinu, nevar gaidīt jaunus rezultātus, strādājot (nestrādājot) tādām pašām metodēm…

Saistībā ar šo tad arī galvenais jautājums: Kādas principiālas izmaiņas, kardinālus lēmumus un darbus īstenos Latvijas Hokeja federācija? Kā Latvijas jauniešu hokeja sakārtošanas virzienā, tā Latvijas Virslīgas līmeņa uzlabošanā.

Latvijas U-18 izlases labākie 2013. gada pasaules čempionātā

kritērijs	spēlētājs	cipari
rezultatīvākie:	Edgars Homjakovs	3 (1+2) punkti
	Georgs Golovkovs	3 (1+2) punkti
vārtu guvējs:	Haralds Egle	2 vārtu guvumi
rezultatīvākie aizsargi:	Toms Bernhards	2 (1+1) punkti
	Jānis Jaks	2 (1+1) punkti
lietderīgākie:	Haralds Egle	±0
	Olafs Aploks	±0
lietderīgākais aizsargs:	Ralfs Karelis	-1
labākā MM summa:	Haralds Egle	3:5
	Olafs Aploks	3:5
	Ralfs Karelis	0:2
labākais iemetienos:	Edgars Homjakovs	55.32%
lielākais sp. laiks laukuma sp:	Jānis Jaks	24:56
treneru noteiktie 3 labākie:	Georgs Golovkovs	–
	Toms Bernhards	–
	Edgars Homjakovs	–

*

Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika U-18 pasaules čempionāta visās 6 spēlēs 2013. gada aprīlī (saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	met.	vid.sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Edgars Homjakovs	1995.	6	1+2	-1	3:8	8	13	16:39
2.	Georgs Golovkovs C	1995.	6	1+2	-7	3:8	6	14	18:45
3.	Haralds Egle	1996.	6	2+0	±0	3:5	0	20	15:01
4.	Rihards Bukarts	1995.	6	1+1	-7	3:10	0	26	17:01
5.	Olafs Aploks	1995.	6	0+2	±0	3:5	8	7	14:27
6.	Roberts Šmits	1995.	6 (fakt. 5)	0+1	-3	1:6	0	3	8:21 (fakt. 10:01)
7.	Bruno Birzītis	1995.	6	0+1	-5	1:7	4	2	7:53
8.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	6	0+1	-8	3:9	4	10	17:56
9.	Dāvis Zembergs	1996.	6	0+0	-5	0:7	2	7	7:44
10.	Rūdolfs Pētersons	1995.	6	0+0	-6	0:12	12	6	12:25
11.	Maksims Osipovs	1995.	6 (fakt. 4)	0+0	-7	1:7	0	2	6:35 (fakt 9:53)
12.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	6	0+0	-7	0:10	4	3	12:40
13.	Oskars Batņa	1995.	6	0+0	-7	0:10	8	3	12:46
	AIZSARGI
1.	Ralfs Karelis	1995.	6 (fakt. 4)	0+0	-1	0:2	4	2	7:30 (fakt. 11:15)
2.	Toms Berhnhards	1995.	6	1+1	-2	6:9	0	6	22:26
3.	Kristofers Bindulis	1995.	6	0+0	-4	1:10	6	1	15:21
4.	Ģirts Zemītis	1995.	6	0+1	-8	0:12	2	4	16:54
5.	Ralfs Grīnbergs	1995.	5	0+0	-8	0:12	2	0	15:25
6.	Jānis Jaks	1995.	6	1+1	-9	6:16	6	8	24:56
7.	Roberts Mamčics	1995.	6	0+0	-10	1:17	8	5	18:32
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	atv. %	GAA	MM	SM	atv. met.	sp. laiks
1.	Kristaps Nazarovs	1995.	3	84.31%	6.51	5:16	0	86 no 102	147:31
2.	Maksims Rešetņikovs	1995.	4	83.92%	6.59	2:23	0	120 no 143	209:34
–	Matīss Edmunds Kivlenieks	1996.	0	–	–	–	0	–	0:00

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā.

Plašākai ainavai:

• U-18 pasaules čempionātu statistikas lapas – iihf.com (2013.; 2012.; 2010.; 2007.)
• Latvijas U-18 izlases sniegums 2012. gada pasaules čempionātā (statistika, rekordi utt.): tepat
• LHF vadoņa Kirova Lipmana izteikumi U-18 pasaules čempionāta rezultātu kontekstā un attiecībā uz Virslīgas stiprināšanu – apollo.lv
• Latvijas U-18 izlases snieguma kopsavilkums 2013. gada pasaules čempionātā pēc apakšgrupas spēlēm: tepat
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā – iihf.com

[Latvijas U-18 izlases puišu foto fiksēts spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; foto avots: iihf.com.]

Latvija kā komanda, Dārziņš kā pērle

Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā un visvairāk tā noslēgumā īpaši bieži nācies dzirdēt divus atslēgas vārdus – ‘nekad’ un ‘komanda’. Nekad komanda neesot bijusi tik saliedēta – ir īsais teksta kopsavilkums no spēlētāju un arī federācijas bosa Kirova Lipmana teiktā. Komanda ar lielo burtu arī ir skaidrojums Latvijas izlases izcīnītajām biļetēm uz Soču olimpiādi. Komandas ietvaros arī atrastas galvenās „pērles” 4. – 10. februāra nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4 komplektam.

Ārpus konkurences paliek izlases emocionāli garīgās norises, kur statistiski nenovērtējams pienesums ir Sanda Ozoliņa „jā-vārdam”. Īstā attieksmes tonalitāte tieši vai netieši veicināja virkni procesu – sākot ar izlases puišu motivāciju un beidzot ar Aleksandra Ņiživija pievienošanos izlasei. Tas viss stāv pāri Topiem, turnīru tabulām un dažādiem cipariem. Tomēr Topi un tabulas komplektējas no mērāmām lietām.

1. Lauris Dārziņš

Kā labi zinām, Lauris Dārziņš „iesilst”, atveras un piešauj roku lēnām… Arī no Olimpiskās kvalifikācijas turnīra sākuma izskatījās – ja paveiksies, tad īsto Dārziņu varēs ieraudzīt turnīra trešajā spēlē… Bet, ja notiks „kā izskatās”, tad 3 spēļu turnīrs Laura Dārziņa ieraudzīšanai būs par īsu. It kā pirmajā spēlē pret britiem viņš guva 2 punktus, tomēr tas vēl ne tuvu nebija tas Dārziņš, kāds varētu būt un kāds, apzināti vai neapzināti, gaidīts. Labi atceramies, ka, piemēram, 2010./2011. g. sezonā Lauris Dārziņš pirmo reizi iemeta savas sezonas 13.-ajā spēlē un tikai pēc tam bija „maisam gals vaļā”, kas izraisīja Kazaņas oligarh-kluba Ak Bars interesi. Arī šajā (2012./2013.) sezonā Dārziņš pirmoreiz iemeta 16. novembrī; tiesa, tā bija viņam 8. spēle, jo bija veselības problēmu dēļ jāizlaiž turpat 2 mēneši – bija pauze starp 17. septembra un 14. novembra spēlēm.

Latvijas izlases ierindā kvalifikācijas turnīrā viskonkrētāko rāvienu Lauris Dārziņš uzrādīja tieši trešajā spēlē – pret Francijas valstsvienību. Lai aizsniegtos līdz Soču olimpiādes biļetēm, Latvijas vīriem bija nepieciešams atspēlēties no 0:2, un abus nepieciešamos vārtu guvumus noorganizēja tieši Dārziņš. Vienreiz visu izdarot pats, otrreiz – atstājot „uz paplātes” lielisku izdevību kolēģim Mārtiņam Karsumam. Arī visa turnīra summā Lauris Dārziņš ar 5 punktiem (3+2) 3 spēlēs kļuva par rezultatīvāko spēlētāju kā Latvijas izlases ierindā šajā turnīrā, tā arī visā turnīrā – četru izlašu spēlētāju konkurencē. Dārziņa 3 spēļu lietderības koeficienta summa bija +3.

2. Georgijs Pujacs

Latvijas aizsargu kolektīva lietderīgākais spēlētājs Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā bija neviens cits kā KHL aktuālo vicečempionu Avangard aizsargs Georgijs Pujacs. Viņam turnīra 3 spēlēs fiksēts viens vārtu guvums un lietderības koeficients +3. Šis plus-mīnus rādītājs arī ir labākais starp Latvijas izlases aizsargiem kvalifikācijas turnīrā. Pujacs uzrādīja pieklājīgas spēles kvalitātes – bez izskaistinājumiem, bet stabili. Acīmredzot tas ir sniegums, kādu novērtē aktuālie KHL Austrumu konferences līderi – Omskas Avangard, piedāvājot Pujacam līgumu vēl uz divām sezonām.

3. Gints Meija

Viens no tiem Latvijas izlases spēlētājiem, kuriem valstsvienībā „nevajadzēja būt”. Jo izlases sastāva komplektētāji ar galveno treneri Tedu Nolanu kā „karogu” šoreiz ļoti dozēti un limitēti „piegāja” Rīgas Dinamo resursiem. Turnīrā sasniegtais rezultāts arī īsti neļauj kritizēt izlases sastāva komplektāciju. Tātad – viss bija pareizi. Pēdējā brīdī izlasē iesauktais Gints Meija uzrādīja teicamu sniegumu, un kopumā Latvijas izlases ceturtā maiņa (Cipulis – Štāls – Meija) visa turnīra gaitā savu „dzinēju” uzdevumu veica lieliski. Un turnīra pašā izsākumā izskatījās, ja ne pārliecinošāk, tad saturīgāk par vairākuma un metēju maiņām.

Gintam Meijam Latvijas izlases 3 spēļu summā 3 rezultativitātes punkti (1+2) un ceturtās maiņas uzbrucējam ļoti labs lietderības koeficients (+3), kāds bija arī viņa maiņas partneriem – Mārtiņam Cipulim un Jurim Štālam. Pa 3 punktiem kvalifikācijas turnīra gaitā salasīja arī Miķelis Rēdlihs (1+2) un Aleksandrs Ņiživijs (0+3). Tomēr Meijam bija labāks lietderības koeficients, un jāatgādina – viņš „ražoja” ceturtās maiņas ietvaros.

4. Teodors Bļugers

IIHF noteikto februāra pauzi, kas paredzēta nacionālajām izlasēm un t.sk. Olimpiskās kvalifikācijas turnīru norisei, ignorē pa lielam tikai Ziemeļamerikas hokeja līgas un tikai dažas „otrā plāna” līgas Eirāzijā. Viens no čempionātiem, kuru 4. – 10. februāra nedēļā „neuztrauca” starptautiskā pauze, bija ASV koledžu meistarsacīkstes NCAA (D1) ietvaros. Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Teodors Bļugers (dz. 1994.), pārstāvot Minnesota State University komandu, aizvadīja 2 spēles, kurās sakrāja 4 punktus (2+2) un lietderības koeficientu +4.

Netālu no Topa

Aizvadītajā nedēļā 3 pārbaudes spēles „Četru nāciju” turnīra ietvaros aizvadīja Latvijas U-18 izlase. Tās sastāvā ar rezultativitāti izcēlās uzbrucēji Rihards Bukarts (dz. 1995.) un Edgars Homjakovs (dz. 1995.) – abiem 3 spēlēs pa 7 punktiem (abiem pa 3+4) un pa lietderības koeficientam +4. Latvijas U-18 izlases ierindā ar labāko lietderības koeficientu atzīmējās aizsargs Ralfs Grīnbergs (dz. 1995.), kuram statistiķi fiksējuši +5. Grīnbergs turnīra 3 spēļu summā pie punktiem gan netika. Vēl viens Latvijas U-18 izlases izcilnieks bija vārtsargs Maksims Rešetņikovs (dz. 1995.), kurš jauniešu izlases vārtus sargāja divās spēlēs (kopējais laiks 125:00). Vienu spēli Rešteņikovs palika „sauss” un uzvarēja pamatlaikā, otru – aizvilka līdz pēcspēles metieniem, kur sargāja vārtus 10 bullīšu izpildes laikā, „ielaižot” divus un palīdzot izlasei uzvarēt. Cipariski Maksimam Rešetņikovam – 96,8% atvairītu metienu un GAA koeficients 0.96 (vidēji spēlē neatvairīto trāpījumu skaits). No Ziemeļamerikas „krasta” puišiem vēl izceļams Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Roberts Lipsbergs (dz. 1994.), kurš Sietlas (ASV) komandas sastāvā Kanādas junioru līgā WHL 4 spēlēs saražoja 4 punktus (2+2), bet diemžēl stipri bēdīgu lietderības koeficientu (-3).

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases sastāvs un spēlētāju statistika Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī (pēc visām 3 spēlēm; saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	met.	klubs (līga) 2012./2013.
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš	1985.	3	3+2	+3	0	11	Ak Bars (KHL)
2.	Gints Meija	1987.	3	1+2	+3	0	6	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Miķelis Rēdlihs	1984.	3	1+2	+1	0	11	Lokomtiv (KHL)
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	3	0+3	-2	4	5	HC Lev Praha (KHL); Dinamo (Rīga; KHL)
5.	Juris Štāls	1982.	3	1+1	+3	0	2	HK Poprad (SVK 1.); Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
6.	Mārtiņš Karsums	1986.	3	1+1	+2	0	9	Dinamo (Rīga; KHL)
7.	Ronalds Ķēniņš	1991.	3	1+1	±0	2	7	ZSC Lions (NLA; SUI 1.)
8.	Miks Indrašis	1990.	3	1+1	-1	0	10	Dinamo (Rīga; KHL); Liepājas Metalurgs (BLR 1.)
9.	Roberts Jekimovs	1989.	3	0+2	+1	0	4	SaiPa (SM-liiga; FIN 1.)
10.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3	0+1	+3	0	3	HC Lev Praha (KHL)
11.	Jānis Sprukts	1982.	3	0+1	+2	2	5	CSKA (KHL)
12.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3 (1*)	0+0	±0	0	0	Dinamo (Rīga; KHL); Jokipojat (Mestis; FIN 2.)
13.	Armands Bērziņš	1983.	3	0+0	-1	6	2	Kompaņjon-Naftogaz (PHL; UKR 1.)
	AIZSARGI
1.	Georgijs Pujacs	1981.	3	1+0	+3	0	4	Avangard (KHL)
2.	Arvīds Reķis	1979.	3	0+1	+2	2	3	Dinamo (Rīga; KHL)
3.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	3	0+0	+2	0	5	Dinamo (Rīga; KHL)
4.	Oskars Bārtulis	1987.	3	1+0	+1	4	6	Donbass (KHL)
5.	Artūrs Kulda	1988.	3	0+0	±0	0	10	Sibir (KHL)
6.	Sandis Ozoliņš C	1972.	3	0+0	±0	2	5	Atlant (KHL)
7.	Kristaps Sotnieks	1987.	3 (1*)	0+0	-1	0	1	Dinamo (Rīga; KHL)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. met.	klubs (līga)
1.	Edgars Masaļskis	1980.	3	184:20	2.28	89.06%	57 no 64	Jugra (KHL)
2.	Māris Jučers	1987.	3 (0*)	0:00	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL)
–	Ervīns Muštukovs	1984.	0	–	–	–	–	Mora IK (SWE 2.); Mora IK J20 (SWE U-20 1.)

* P.S. Pie spēļu skaita iekavās norādīts spēļu skaits ar reālu spēles laiku. Tas ir spēlētājiem, kuri bijuši spēļu pieteikumā, bet reāli visās norādītajās spēlēs nav piedalījušies.

Plašākai ainavai:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā (2013. g. februārī) – iihf.com
• Olimpiskās kvalifikācijas E apakšgrupas statistikas lapa – iihf.com
• IIHF kopsavilkums par kvalifikācijas noslēguma rezultātiem (visās pēdējā posma – D, E, F – apakšgrupās; t.sk. Laura Dārziņa un Sanda Ozoliņa komentāri) – youtube.com
• Ieskatam, citu nedēļu Top 4: tepat

[Laura Dārziņa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Francijas izlasi 2010. gada 21. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Kurš un ko mācīsies no Latvijas U-20 izlases sliktākā čempionāta elitē?

Ja Latvijas U-20 izlase nebūtu izkritusi no elites, bet kaut kā noturējusies augstākajā sabiedrībā, tad droši, ka nācijas interese par šīs izlases gaitām būtu stipri mazāka. Taču tagad ir iespēja prasīt treneru vai federācijas vadības „skalpus”, cilāt dažādas problēmas, kuras, starp citu, ir ne pirmo gadu. Visai jezgai būs nekonvertētu santīmu vērtība, ja no tā nebūs mācījušās „attiecīgās iestādes”, kas atbildīgas par jauniešu hokeja saimniecības kārtību Latvijā.

Tiešām sliktākais sniegums elitē

Kopumā Latvijas U-20 izlase ir aizvadījusi piecus pasaules čempionātus elitē. Visi tie ir iegadījušies 21. gadsimtā, pēdējo 7 sezonu gaitā, un visos izlase aizvadīja pa 6 spēlēm; tādēļ ir savā starpā salīdzināmi diezgan tieši. Arī iepriekš reizes divas Latvijas U-20 izlase ir lidojusi ārā no elites, taču vēl nekad pirms šīs sezonas čempionāta, Latvijas juniori nebija šo turnīru pabeiguši bez nevienas uzvaras, bez neviena punkta, ar tik maz vārtu guvumiem, un arī 10. vieta junioru elitē ir pirmoreiz. Jāpiebilst, ka savulaik arī 9. vieta krita ārā uz 1. divīziju.

Protams, var atrast pozitīvas iezīmes. Piemēram, nebija neviena divciparu „zāģa”, bez kādiem nebija iztikts nevienā no iepriekšējiem pasaules čempionātiem elitē. Un arī vārtu zaudējumi šoziem ir bijuši mazāk nekā, piemēram, divos iepriekšējos elites līmeņa turnīros. Tomēr jāatkārtojas, bet visu izsaka „sausais atlikums” – 10. vieta… Iepriekš Latvijas U-20 izlase, lai arī „atkāpās” no elites, tad ar „kaujām”. Bet skaisti zaudējumi ir bijuši arī iepriekš… Ja negribam sevi mānīt un „slāpēt troksni”, tad pašiem sev skaidri jāatzīst – šis bija visšķidrākais Latvijas U-20 izlases starts elitē. Bez atrunām, bez attaisnojumiem, bez vaimanām par Latvijas resursiem un „mazumu”.

Latvijas U-20 izlases sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē:

sezona	rezultāti	punkti	vārtu st.	vieta
2005./2006.	vs CZE 1:5; vs SVK 4:7; vs RUS 1:3
	vs SWE 2:10; vs SUI 2:5; vs NOR 4:0	3	14:30	9. vieta (ārā)
2008./2009.	vs RUS 1:4; vs SVK 2:7; vs SWE 1:10
	vs FIN 1:5; vs GER 7:1; vs KAZ 7:1	6	19:28	8. vieta
2009./2010.	vs CAN 0:16; vs SVK 3:8; vs USA 1:12
	vs SUI 5:7; vs CZE 2:10; vs AUT 6:4	3	17:57	9. vieta (ārā)
2011./2012.	vs SWE 4:9; vs SVK 1:3; vs RUS 0:14
	vs SUI 3:5; vs USA 2:12; vs DEN 2:1 OT	2	12:44	9. vieta
2012./2013.	vs FIN 1:5; vs SUI 2:7; vs SWE 1:5
	vs CZE 2:4; vs SVK 3:5; vs GER 2:5	0	11:31	10. vieta

*

Vai bija visu laiku labākais Latvijas U-20 sastāvs?

Objektīvu stratēģisku priekšnoteikumu tam, lai Latvijas U-20 izlase nostartētu labāk par pieaugušo valstsvienību (10. vieta 2012. gadā), bija nosacīti vai, ja tikpat godīgi, to nebija nemaz. Vai pēdējo gadu gaitā ir notikuši būtiski uzlabojumi Latvijas bērnu un jaunatnes hokeja sistēmā? Vai ir audzis Latvijas U līgu līmenis? Ir palielinājies hokeja skolu skaits un augusi esošo kvalitāte? Vai ir iekopusies perfekta Latvijas treneru skola? Vai varbūt treneri stāv rindā uz Latvijas U-20 izlases treneru posteni? Varbūt ir manāmi palielinājies Latvijas U-20 izlasei novirzītais finansējums? Piemēram, Dinamo ir iespēlējis kaut vienu junioru vecuma spēlētāju šosezon? Ja ir atrasts viens, divi „jā” uz kādu no retoriskajiem jautājumiem, tad priekšnoteikumi ir mazliet. Bet vai ir vispār??

Tomēr ir vairāki salīdzināmie parametri, kas no šīs sezonas Latvijas U-20 sasaukuma ir likuši gaidīt vairāk nekā no dažiem agrākiem. Arī no sastāva, kurā nav, piemēram, Girgensons vai Kļaviņš. Un ne tikai tāpēc, ka galvenais treneris grib kaut ko vairāk nekā cīnīšanos par palikšanu elitē. Arī ne tāpēc, ka kāds spēlētājs pirms čempionāta sapņo par medaļām. Tas nav pārmetums – mērķiem ir jābūt.

1994. gadu ir pieņemts uzskatīt par ļoti labu Latvijas hokejā. Arī tādi parametri kā spēlētāju pieredze U-20 un U-18 pasaules čempionātos elitē, hokejistu skaits no Ziemeļamerikas Top junioru līgām un pat auguma parametri šosezon ir labāki nekā dažus citus gadus.

Junioru pasaules čempionātiem pieteikto Latvijas U-20 izlašu spēlētāju pieredze, drafti pirms konkrētā čempionāta (mērvienība – spēlētāju skaits):

kritērijs	2005./2006.	2008./2009.	2009./2010.	2011./2012.	2012./2013.
Iepriekš U-20 PČ (ieskaitot 1. div.)	10	11	9	6	10
Iepriekš U-20 PČ tikai elitē	0	1	9	0	10
Iepriekš U-18 PČ (ieskaitot 1. div.)	22	16	15	20	22
Iepriekš U-18 PČ tikai elitē	0	14	4	14	19
CHL; USHL; NCAA pieredze	3	2	1	4	5
CSHL; USHL draftēti	2	3	2	5	5
NHL draftēti	2	0	0	1	1
Augums no 185 cm	10	6	8	5	9
Svars no 85 kg	5	8	5	4	9
Maksimālā vecuma	11 (1986.)	12 (1989.)	11 (1990.)	9 (1992.)	10 (1993.)

*

Uz papīra vai datora ekrānā šīs sezonas Latvijas U-20 izlases salīdzināmie cipari izskatās itin pieklājīgi. Sasaukums neizskatās vājākais. Bet, kā zinām, cipari nespēlē. Pieri pierē, kauls kaulā iet fricis, krievs un letiņš… Neatkarīgi no statistiķu aprēķiniem.

Pagarinātā bērnība…

Taču ir parametrs, kuros 2012./2013. g. sezonas Junioru pasaules čempionāta sarkanbaltsarkanā valstsvienība „kāš vienos vārtos” visiem iepriekšējiem Latvijas U-20 izlases sasaukumiem iepriekšējos čempionātos elitē. Šis parametrs ir „pieaugušie spēlētāji” jeb spēlētāju skaits ar pieredzi pieaugušo līgās. Ja neņemam vērā Latvijas Virslīgu, kas ir stipri jauneklīga un kur ir arī, piemēram, „tīra” U-17 komanda (šosezon SK Rīga-96), tad pieaugušo hokeju no Latvijas U-20 izlases spēlē tikai 4 hokejisti (Kuzmenkovs, Nīmanis, Ozoliņš, Siksna). Ja vēl „atmīnuso” Baltkrievijas ekstralīgā startējošos, tad „pieaugušajās ārzemēs” paliek tikai Kristaps Nīmanis. Un ar tik nelielu skaitu ir izrādījies par maz…

Vai Latvijas juniori nevar vai negrib spēlēt pieaugušās komandās? Vēl jautājums vietā – cik daudz tad ir salīdzinoši augsta līmeņa pieaugušo komandu Latvijā? Pareizi – divas! Liepājas Metalurgs, kas arī taupības nolūkā pasācis jaunatnei dot vairāk spēles laika, un Rīgas Dinamo. Bet tālāk jau leģionāru gaitas… Vai nepieaugušie MHL un MHL B čempionāti, kur startē nu jau 4 komandas no Latvijas. Lai arī kā, bet paliek fakts, ka Latvijas U-20 izlase komplektācijas un satura ziņā attālinās no pieaugušo hokeja, arvien mazāk saņemot un/vai iesaistot spēlētājus ar „lielā hokeja” pieredzi. Un tas arī ļoti acīmredzami atspoguļojas junioru valstsvienības sniegumā.

Junioru pasaules čempionātiem pieteikto Latvijas U-20 izlašu spēlētāju pieredze pieaugušo līgās (mērvienība – spēlētāju skaits):

kritērijs	2005./2006.	2008./2009.	2009./2010.	2011./2012.	2012./2013.
Līgas (ieskaitot Latvijas 1.)	22	21	20	16	16
Līgas (neskaitot Latvijas 1.)	16	14	16	9	4
Līgas (neskaitot Latviju/Baltkrieviju*)	7	5	5	3	1
Iepriekš pieaugušo PČ	2	0	0	0	0

*Arī neskaitot EEHL un dažādas pan-Baltijas līgas. **Pie pieaugušo līgām nav skaitītas Šveices 4. un 5. stipruma līgas, kā arī Francijas 3. līga. *** Skaitļos ir ierēķināti arī daži spēlētāji, kuriem pieaugušo līgas pieredze ir tajā sezonā vispār nevis tikai pirms U-20 pasaules čempionāta gadu mijā. Attiecīgi arī aktuālās sezonas (2012./2013.) skaitlis var teorētiski pieaugt.

Bet taču 1994. gads Latvijā ir tik labs? Uz šo jautājumu pirms gadiem diviem īsi un precīzi atbildēja Zemgus Girgensons, kuru aizvadītā čempionāta laikā darba devēji bija nolēmuši paturēt Ziemeļamerikā: „1994.gads visā pasaulē ir izdevies”…

Liepājas Metalurgs kā izlases īstenā bāze?

Pirms Junioru pasaules čempionāta Ufā par Latvijas U-20 izlasi dominēja viedoklis, ka valstsvienības uzbrukums ir labā līmenī, bet aizsardzība tāda pašvaka… Jo mums taču ir Kanādas junioru elites CHL līgās spēlējošie, viens kadrs no ASV koledžu līgas NCAA, Liepājas Metalurga rezultatīvākais spēlētājs un citi. Pieņēmums praksē nenostrādāja… Jāatkārtojas, bet tik maz vārtu guvumu kā šajā čempionātā (11), Latvijas U-20 izlasei nebija gadījies. Tiesa, priekšvēstneši jau bija pirms gada, kad 6 spēlēs trāpīts vārtos 12 reizes. Savukārt aizsardzības statistika – 31 vārtu zaudējums – šogad izrādījusies būtiski labāka nekā iepriekšējās divas reizes elitē.

Šajā situācijā simboliski, ka Latvijas U-20 izlases rezultatīvākais spēlētājs bija aizsargs – tās kapteinis Edgars Siksna, kuram 6 spēlēs sanāca 4 rezultatīvas piespēles. Pēc tam seko uzbrucēji Ņikita Jevpalovs (2+1) un Artūrs Kuzmenkovs (1+2), kā arī aizsargs Krišs Lipsbergs (0+3). Vienīgais izlases spēlētājs ar pozitīvu lietderības koeficientu izrādījās uzbrucējs Kārlis Ozoliņš (+2). Ar neapbruņotu aci redzams, ka rezultāta organizēšanā un komandas „atslēgas lomās” ir bijuši tieši Liepājas Metalurgs ierindā pieaugušo līgā spēlējošie Siksna, Kuzmenkovs, Ozoliņš.

Vārtsardzība? Piemēram, Ivara Punnenova vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 4.27 un atvairīto metienu procents – 88,65% – ir attiecīgi labākais un otrs labākais cipars Latvijas junioru izlašu vārtsargiem elitē. Arī Merzļikina cipari GAA 5.85 un 86,02% nav sliktākie.

Latvijas U-20 izlases visu vārtsargu sniegums U-20 pasaules čempionātos elitē (vārtsargu dati ir salīdzināmi daļēji dēļ atšķirīgā spēļu laika un pretiniekiem):

	vārtsargs	sezona	vārts. U vecums	sp. laiks	atv. %	GAA
1.	Nauris Enkuzens	2008./2009.	U-20	346:18	90.27%	4.33
2.	Ivars Punnenovs	2012./2013.	U-19	224:37	88.65%	4.27
3.	Kristers Gudļevskis	2011./2012.	U-20	279:41	86.52%	5.15
4.	Uģis Avotiņš	2005./2006.	U-20	333:57	86.14%	5.03
5.	Elvis Merzļikins	2012./2013.	U-19	133:19	86.02%	5.85
6.	Rihards Cimermanis	2011./2012.	U-19	19:04	82.76%	15.73
7.	Jānis Kalniņš	2009./2010.	U-19	272:21	82.57%	9.25
8.	Raimonds Ermičs	2008./2009.	U-19	13:42	82.35%	13.14
9.	Kristaps Stiģis	2005./2006.	U-19	26:03	81.82%	4.61
10.	Elvis Merzļikins	2011./2012.	U-18	60:00	72.00%	14.00
11.	Raimonds Ermičs	2009./2010.	U-20	87:39	68.75%	10.27

*

Secinājumi?

Protams, kā jau katrai „neražai” arī Latvijas U-20 izlases pārceļošanai uz 1. divīziju tiek meklēti un atrasti vainīgie. Galvenais treneris Leonīds Tambijevs, LHF prezidents Kirovs Lipmans, nepalaistā Girgensona pārstāvētās komandas vadība un pat regulāro sezonu kalendāri – tas viss ir aprunāšanas aisberga redzamākā un populārākā daļa. Protams, katrs uzskaitītais elements ir pateicīgs kritikai. Katrs vārds, kas teikts pirms vai pēc fakta, var tikt un tiek izmantots pret teicējiem.

Īpaši jautra bija LHF prezidenta „pērle” uzreiz pēc Latvijas junioru pēdējās spēles Ufā: „Mērķis nav izpildīts un domāju, ka Tambijevs, visticamāk, nesaglabās savu amatu. Zinu, ko viņš teiks… Teiks, ka izlasei pietrūka pārbaudes spēļu, taču, ja čaļi ikdienā spēlē MHL, vai ar to nepietiek?” (citāts no Sportacentrs.com). Acīmredzot – nepietiek.

Katra mācību stunda ir tik vērta, cik no tās ir prasts mācīties. Tad jautājums – ko būs mācījušies par izlases startu atbildīgie amatpersonāži? Vai „reformas” aprobežosies tikai ar Tambijeva atlaišanu? Vienkāršākais jau kādu, lai arī pelnīti atbrīvot, un turpināt plostot virzienā, kur straume nes…

Vai arī tomēr ir pēdējais laiks stratēģiskiem lēmumiem U izlašu sakarā un skaidrai vīzijai, kurā virzienā ejam un kādus „transporta līdzekļus” izvēlamies? Protams, ja gribam kaut ko vairāk no hokeja Latvijā. Ja negribam, priecājamies par to, kas ir un kādreiz bij’…

Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika elites U-20 pasaules čempionātā 2012. gada decembrī – 2013. g. janvārī, Ufā (saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	PM	met.
	UZBRUCĒJI
1.	Ņikita Jevpalovs	1994.	6	2+1	-8	8	17
2.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	6	1+2	-2	2	7
3.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	5	2+0	-4	4	6
4.	Artūrs Ševčenko	1994.	6	1+1	-2	0	4
5.	Roberts Lipsbergs	1994.	6	1+1	-4	2	11
6.	Teodors Bļugers	1994.	6	1+1	-8	8	18
7.	Edgars Kulda	1994.	6	1+1	-9	14	13
8.	Kārlis Ozoliņš	1994.	6	1+0	+2	0	7
9.	Lauris Rancevs	1993.	6	1+0	-4	2	8
10.	Toms Andersons	1993.	4	0+1	-1	6	4
11.	Rihards Bukarts	1995.	6	0+1	-1	6	8
12.	Edgars Kurmis	1993.	6	0+1	±0	14	5
13.	Andris Siksnis	1993.	6	0+0	-1	0	2
	AIZSARGI
1.	Pauls Zvirbulis	1993.	6	0+1	-1	2	4
2.	Edgars Siksna	1993.	6	0+4	-3	14	7
3.	Rinalds Rosinskis	1994.	6	0+1	-4	4	5
4.	Kristaps Nīmanis	1993.	6	0+0	-4	4	3
5.	Edmunds Augstkalns	1994.	6	0+0	-4	6	6
6.	Krišs Lipsbergs	1993.	6	0+3	-5	4	6
7.	Patriks Škuratovs	1994.	6	0+1	-5	0	1
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	sp. laiks	atv.	atv.%	GAA
1.	Ivars Punnenovs	1994.	5	224:37	125 no 141	88.65%	4.27
2.	Elvis Merzļikins	1994.	3	133:19	80 no 93	86.02%	5.85
–	Vadims Miščuks	1993.	0	0:00	–	–	–

*

Papildu ieskatam:

• Latvijas U-20 izlases sniegums iepriekšējos U-20 pasaules čempionātos elitē (statistikas salīdzinājums): tepat
• Latvijas U-20 izlašu pieteikumi pasaules čempionātos elitē – iihf.com (2005./2006.;  2008./2009.; 2009,.2010.; 2011./2012.; 2012./2013.)
• Kirova Lipmana komentārs pēc Latvijas U-20 izlases zaudējuma Vācijas vienaudžiem (2013-01-04) – sportacentrs.com
• Latvijas U-20 izlases puišu statistika 2012./2013. g. sezonas pasaules čempionātā – iihf.com
• Latvijas U-20 izlases sastāvs, kandidāti un to piederība 2012./2013. g. sezonā: tepat

[Attēlā: Latvijas U-20 izlases puiši cīņā pret Zviedrijas junioriem 2012. gada 29. decembrī. Foto avots: fhr.ru (Almir Sibagatullin).]

Latvijas izlase bez Dinamo. Cik tas ir iespējams?

Latvijas Hokeja federācijai un AS Dinamo Rīga vadītājiem acīmredzot šobrīd nav aktuālākas problēmas par savstarpējo attiecību un subordinācijas publisku noskaidrošanu. Varētu šķist, ka abās organizācijās viss līdz ideālam kārtībā, lai mazliet „pakarotu”… Cik „plika” paliek Latvijas izlase bez Dinamo saimniecības?

Ja pieņemam, ka AS Dinamo Rīga vadība „iztur stilu” līdz galam un liedz Dinamo saimniecības pārstāvjiem, t.sk. jaunatnes komandu spēlētājiem, dalību Latvijas izlasē. Un, ja Dinamo menedžmentam lojāls ir tā oficiālais fārmklubs Liepājas Metalurgs, kā arī – spēlētāji, kas Dinamo sistēmai it kā piederīgi, bet aizdoti citās hokeja līgās. Arī neņemot vērā no izlases aizgājušos. Bet, ieskaitot, traumētos hokejistus, kuriem pastāv iespēja līdz pavasarim sakopties.

Par daudz ‘ja’ un ‘bet’? Kā jau katrā pārbaudes spēļu turnīrā un pasaules čempionātā ar Latvijas izlases dalību…

Kāds tad izskatās Latvijas izlases kandidātu loks bez Dinamo? (statistika 2012./13. g. sez. pēc 2012-10-22 spēlēm)

	spēlētājs	dz.	līga	aktuālais vai pēd. klubs	sp.	punkti	+/-
	UZBRUCĒJI
1.	Armands Bērziņš	1983.	PHL (Ukr.)	Kompaņjon-Naftogaz	8	2+3	-2
2.	Teodors Bļugers	1994.	NCAA D-1	Minnesota State Univ.	4	1+2	+4
3.	Edijs Brahmanis	1983.	Kazahst.	Aristan	16	6+7	+4
4.	Lauris Dārziņš	1985.	KHL	Ak Bars	6	0+2	+2
5.	Zemgus Girgensons	1994.	AHL	Rochester Americans	5	0+1	±0
6.	Roberts Jekimovs	1989.	SM-liiga (Som.)	SaiPa	14	6+3	±0
7.	Edgars Kļaviņš	1993.	Elitserien (Zv. 1.)	AIK Hockey	3	0+1	+1
			J20 SuperElit	AIK Hockey J20	6	0+8	+6
8.	Ronalds Ķēniņš	1991.	NLA (Šv.)	ZSC Lions	10	0+3	+4
9.	Aleksandrs Macijevskis	1975.	Get-Ligaen (Norv. 1.)	Stjernen Hockey	11	4+6	-4
10.	Artūrs Ozoliņš	1988.	Kazahst.	Arlan	n/d	11+12	n/d
11.	Jānis Ozoliņš	1989.	EIHL (Lielbr. 1.)	Hull Stingrays	14	9+7	n/d
12.	Kristiāns Pelšs	1992.	AHL	Oklahoma City Barons	2	0+1	±0
13.	Miķelis Rēdlihs	1984.	KHL	Lokomotiv	11	2+2	±0
14.	Kaspars Saulietis	1987	PHL (Ukr.)	Sokil	2	1+0	+1
15.	Andrejs Smirnovs	1983.	Kazahst.	Arlan	n/d	12+8	n/d
16.	Jānis Sprukts	1982.	KHL	CSKA	18	1+0	±0
17.	Aleksejs Širokovs	1981.	NLB (Šv. 2.)	HC Red Ice	9	0+4	n/d
18.	Juris Štāls	1982.	PHL (Ukr.)	Kompaņjon-Naftogaz	9	2+3	-3
19.	Raimonds Vilkoits	1990.	BAČ	Šahter (vairs. nesp.)	5	2+1	+1
	AIZSARGI
1.	Jānis Andersons	1986.	PHL (Ukr.)	Kompaņjon-Naftogaz	10	0+2	-1
2.	Oskars Bārtulis	1987.	KHL	Donbass	11	2+1	+3
3.	Jānis Brakšs	1987.	VHL (Kr. 2.)	HK Rjazaņ	8	0+1	-6
4.	Māris Jass	1985.	DEL	Hannover Scorpions	7	0+1	-3
5.	Aleksandrs Jerofejevs	1984.	VHL (Kr. 2.)	Kubaņ	15	2+8	+8
6.	Artūrs Kulda	1988.	KHL	Sibir	19	6+3	±0
7.	Georgijs Pujacs	1981.	KHL	Avangard	18	0+3	+1
8.	Agris Saviels	1982.	PHL (Ukr.)	Kompaņjon-Naftogaz	11	0+0	+3
9.	Atvars Tribuncovs	1976.	BAČ	Gomeļ	15	6+10	+15
	VĀRTSARGI	dz.	līga	klubs	sp. (U-Z)	atv. %	GAA
1.	Edgars Masaļskis	1980.	KHL	Jugra	11 (5-6)	89.3%	3.80
2.	Ervīns Muštukovs	1984.	HockeyAllsvenskan (Zv. 2.)	Mora IK	3 (3-0)	94.94%	1.27
			J20 SuperElit	Mora IK J20	2 (0-2)	94.12%	2.51
3.	Mārtiņš Raitums	1985.	Kazahst.	Beibaris	n/d	n/d	n/d
			IIHF Kont. Cup	Beibaris	3 (2-0)	93.94%	1.78

*

P.S. Savādāka ainava paveras uz Latvijas U-20 un Latvijas U-18 izlasēm, ja Dinamo un Liepājas Metalurgs „liktu sprunguļus riteņos”.

P.P.S. Protams, aprēķini ir teorētiski, jo absurda un šobrīd juridiski neiespējama ir situācija, ka klubs liegtu spēlētājus nacionālajai izlasei. Lai gan gadās izņēmumi; piemēram, ar Ziemeļamerikas čempionātu play off-iem, kas mēdz pārklāties ar IIHF organizētajiem pasaules čempionātiem. Tomēr situācijas pieņēmuma jēga ir tāda, ka arī bez Dinamo saimniecības pārstāvjiem nacionālā izlase tik plika neizskatās.

[Attēlā: Latvijas izlases vīri – Mārtiņš Cipulis un Aleksejs Širokovs – 2012. gada pasaules čempionātā. Foto avots: championat.com / iihf.com.]

Parāds Latvijas izlasei

Pēc pasaules čempionāta Latvijas izlase, kas dalību čempionātā pabeidza ar 3 sausiem zaudējumiem, tiek „mazgāta un skalota” kā netīra lupata. Viedoklis ir visiem, kas labi, bet nereti – stipri vienveidīgs, kas slikti. Bet varbūt tomēr 10. vieta pasaules čempionātā un 11. vieta pasaules rangā ir patiesā Latvijas izlases vieta pasaules hokejā?

Vilšanās ir aprēķināma elementārā matemātiskā vienādojumā – tās izmērs ir proporcionāls pirms fakta liktajām cerībām. Jo biezāki rozā briļļu stikli un spraunākas cerības, jo rūgtāka pēcgarša. Attiecīgi, ja kāds bija aizsapņojies līdz medaļām, tad – negāciju apjoms ir tikpat fantastisks. Vai tiešām savu sapņu nepiepildīšanā vainojams kāds cits?

Viena no populārākajām pēc-čempionāta dogmām ir tāda, ka vainīgi Rīgas Dinamo sastāvā spēlējušie „stāri” un treneri, kuru virzienā ar „pirkstu rāda” arī pats Kirovs Lipmans. Kuri tad ir tie „stāri” un superprofesionāļi, kas varēja „piesist” norvēģus un/vai dāņus, bet negribēja? Kuri ir tie augstākā līmeņa hokejisti?

Nu, nav mums izlasē vismaz pašreiz tādu „zvaigžņu”, tādu profesionāļu, kas vienpersoniski vai „trīspersoniski” varētu paņemt spēli „uz sevi” un atrisināt aktuālās problēmas. Tāpēc arī esam čempionāta 10. vietā – savā līdz šim objektīvākajā „plauktā”. Līdzšinējos 15 pasaules čempionātos elitē Latvija ieņēmusi vidēji 9,9. vietu, amplitūdā starp 7. – 13. vietām. Trīsreiz ir izdevies aizsniegties līdz 7. vietai (1997., 2004., 2009.), trīsreiz sanācis palikt savā zemākajā punktā elitē – 13. vietā (2001., 2007., 2011.). Iepriekšējo reizi „krīzes punkts” bija necik sen – tieši pirms gada. Vai tas attaisno un pamato izlases sniegumu 2012. gada pasaules čempionātā? Nē. Bet par reālo vietu aizdomāties liek.

P.S. Labākās nianses un nominācijas

Pēc stipri sausas čempionāta izskaņas likumsakarīgi ēnā paliek epizodes un elementi, kas 2012. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases izpildījumā un ierindā ir pelnījuši atzinīgus vārdus. Nu, nebija tā, ka visa „porcija” sa… sabojāta. Netrūkst arī izlases spēlētāju, kuriem līdzjutēji ir parādā atsevišķu „paldies” šī vārda tiešākajā nozīmē.

Rezultatīvākais izlasē – Miks Indrašis (3+2 punkti 7 spēlēs). Droši vien var atcerēties 1997. gada pasaules čempionātu, kurā Latvijas izlasē deviņiem (!) spēlētājiem bija nopelnīti 5 vai vairāk punktu; tiesa, tad arī bija „visilgākais” čempionāts Latvijas valstsvienībai – veselas 8 spēles. Tāpat var atcerēties Znaroka 3+7 punktus (8 spēlēs) 1997. gadā un Herberta Vasiļjeva 3+6 punktus (7 spēlēs) 2009. gadā. Tomēr ne vienmēr Latvijas izlases rezultativitātes līderi bija tik „bagāti” – piemēram, 2002., 2006., 2008. gada pasaules čempionātos (katrā – pa 6 spēlēm) nebija neviena Latvijas hokejista, kam būtu vismaz 5 punkti sakrāti. Tāpat der atcerēties, ka par izlases rezultatīvāko spēlētāju ir izrādījies 21 gadus vecs uzbrucējs – debitants, kurš pirmo sezonas pusi aizvadīja Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā un otro – HK Rīga sastāvā MHL čempionātā. T.i., par otr- un trīs-šķirīgām uzskatītās līgās. Bija viena oficiāla spēle arī Dinamo ierindā kaut kad rudenī…

Labākā lietderības koeficienta un mikromaču summas autors – Guntis Galviņš (+3 un 5:1, kas sarūpēts 7 spēlēs). Latvijas izlases annālēs ir atrodami arī tādi cipari kā „+8” Kārlim Skrastiņam 1997. gada pasaules čempionāta 8 spēlēs vai „+7” dažādos laikos Sergejam Čudinovam, Aleksandram Kerčam, Sandim Ozoliņam, kā arī citi par Galviņa „+3” lielāki plusi. Tomēr, ja atceramies, ka šos plusus un mikromaču bilanci Guntis Galviņš ir izcīnījis, ejot cauri 3 sausiem zaudējumiem, kuros Latvija saņēma 9 „neatbildētus” vārtu zaudējumus… Turklāt Galviņš laukumā ir aizvadījis trešo daļu no izlases absolūtā spēles laika čempionātā, un šajā laikā izlase vārtu zaudējumu piedzīvoja tikai vienu reizi! Savukārt viņa pienesumu uzbrukumā atspoguļo 3 rezultatīvas piespēles.

Lielākā spēles laika īpašnieks – Oskars Bārtulis (21:11 vidēji 6 spēlēs). Vismaz pēdējos piecos pasaules čempionātos (2008. – 2012.), kopš IIHF oficiālajā statistikā apkopo un publicē katra spēlētāja aizvadīto spēles laika minūšu un sekunžu summu, nevienam Latvijas izlases spēlētājam lielāks vidēji spēlē aizvadītā laika apjoms nav bijis. Te gan jāpiebilst, ka Bārtulim 2012. gada čempionātā izlases rindās nav absolūti lielākais spēles laiks, kas ir Galviņam. Jo, kā atceramies, Bārtulim nācās izlaist vienu spēli (pret Norvēģijas izlasi) diskvalifikācijas dēļ. Taču jebkurā gadījumā – Oskaram Bārtulim nācās vilkt ievērojamu daļu no izlases „vezuma” pasaules čempionātā. Cita starpā viņš ir rezultatīvākais aizsargs izlases ierindā ar 1+2 punktiem (6 spēlēs; Galviņam punktu tikpat, taču proporcija par labu piespēlēm un spēļu skaits par vienu lielāks).

Lielākais „trafika liecinieks” – Georgijs Pujacs (12 gadījumi (5:7) 7 spēlēs). Pujacs čempionāta gaitā vairāk par citiem bija „degpunktā” – laukumā, kad Latvijas izlase piedzīvoja vārtu guvumus vai zaudējumus. Lai arī mikromaču bilance un arī lietderības koeficients Georgijam Pujacam šajā čempionātā ir negatīvs „-2”, tomēr viņa lietderība sniedzas tālāk par sausiem cipariem. To arī apliecina fakts, ka Pujacs tika apbalvots, kā viens no 3 labākajiem Latvijas izlases spēlētājiem 2012. gada pasaules čempionātā. Cita starpā, Georgijs Pujacs bija viens no tiem izlases vīriem, kas valstsvienībai pievienojās sagatavošanās posma pašās beigās – pēc ļooooti garas KHL sezonas.

Jaunākais spēlētājs – Ronalds Ķēniņš (dz. 1991.). Šogad čempionātā izlases jaunākais spēlētājs – 21 gadu vecais Ķēniņš – nav „pastarītis”, kuru sanācis turēt uz soliņa tikai „ar domu par rītdienu” un noderējis tikai par caurumu aizbāzni. Starp citu, arī pirms sezonas viņš 20 gadu vecumā bija jaunākais izlasē, bet tad vēl varēja spriest „par rītdienu”… Šosezon izrādījās, ka Ronalds Ķēniņš galvenā trenera Teda Nolana zīmējumā iederas vairāk nekā pieklājīgi. Kā apliecinājums tam – cīņasspars, vieta un tituls izlases labāko „trijniekā”, kā arī rezultativitāte. 1+2 punkti 5 spēlēs ļauj viņam būt trešajam rezultatīvākajam uzbrucējam Latvijas valstsvienības ierindā. P.S. Līdz šim izlases jaunākais debitants pasaules čempionātos elitē ir Kaspars Daugaviņš, kurš 2006. gada pasaules čempionātā debitēja 17 gadu vecumā (18 gadi palika čempionāta gaitā, bet jau pēc Latvijas izlases līdzdalības pabeigšanās). Debijas čempionātā Daugaviņam fiksētas 3 spēles un viena rezultatīva piespēle.

Vienīgais vārtsargs – Edgars Masaļskis (91,98% atvairītu metienu un GAA 2.65 – 6 spēlēs). „Vienīgais” vārtsargs tomēr ir nedaudz pārspīlēti teikts, jo „vienīgumam” īstenoties patraucēja aptraumēšanās spēlē pret Dānijas izlasi, kā rezultātā čempionāta pēdējie 4 periodi bija „atdoti” Mārim Jučeram. Te gan jāpiebilst, ka savā īslaikā Jučera statistika (91,84% un GAA 3.07) salīdzinoši nedaudz atpaliek no Masaļska skaitļiem. Pirmajam numuram Edgaram Masaļskim 2012. gada čempionāts ir viens no veiksmīgākajiem, ko apliecina arī „sausie cipari”. Masaļskis ir piedalījies 11 pasaules čempionātos elitē, no kuriem 8 čempionātos sargājis vārtus. Un tikai vienā pasaules čempionātā (2009.) viņam ir fiksēts statistiski labāks sniegums – 92,83% atvairītu metienu un GAA 2.53 (visās 7 spēlēs). Masaļskim atvairīto metienu procents labāks ir arī 2004. gada čempionātā – 92,11% (GAA 3.00); tomēr tās bija tikai 60 minūtes – bet pret Čehijas izlasi.

Sodītākais elements – Koba Jass (27 minūtes 7 spēlēs). Sportiskā Jasu klana pārstāvim šajā pasaules čempionātā uzskaitītas tuvu tam, ka tikpat soda minūtes, cik pa visām 7 spēlēm viņš aizvadīja uz ledus (35:12). Šī līdzība ir tuva ne tik daudz dēļ tā, ka saņemto minūšu daudz, bet gan dēļ salīdzinoši mazā spēles laika (vidēji 5:01 spēlē). Šoreiz ne tik būtiski svarīgs ir vērtējums, cik vajadzīga un ētiska ir bijusi Kobas Jasa villošanās ar kādu zviedru (un nav svarīgi, Eriks Karlsons vai Karls Eriksons), kā rezultātā – 27 minūtes un lielais piecminūšu mazākums pēdējā spēlē pret Zviedrijas izlasi. Lai diskusija paliek hokeja estētiķiem un „ētiķiem”. Šoreiz Koba Jass ir labs piemērs tam, ka izlasē var iekļūt arī ārpus diezgan plašā kandidātu loka esošs un sezonu ne tajā augstākajā līgā aizvadījis hokejists. Viss, kas tam nepieciešams, ir cīņasspars un treneris, kuram nav viedokļa un stereotipu attiecībā uz dažādu Eirāzijas valstu līgu gradāciju un stiprumu. Treneris, kuram, piemēram, nosaukums „Kazahstānas Augstākā līga” un „Kazcink-Torpedo-2” neizsaka neko, lai jau pirms sportista ieraudzīšanas nebūtu izveidojies viedoklis par viņu. Ja Koba Jass pievienojās izlasei kā „ielāps” sastāva iztrūkumiem, tad uz čempionātu aizbrauca, visvairāk pateicoties savai degsmei un enerģijai. Skaidrs, ka Stokholmā viņš nebija „atslēgas spēlētājs” (tādi, starp citu, nebija daudzi) un vairumā gadījumu noderēja sastāva „piesegšanai”, tomēr viņa klātbūtne tur ir un paliek notikums pats par sevi. Un, piemērs, ka ar darbu līdz izlasei ir iespējams tikt. Kaut uz vidēji 5 minūtēm spēlē, bet tā ir iespēja, kas nav pašsaprotama un visiem netiek dota.

2012. gada pasaules čempionāta Stokholmā spēlējošās grupas (S grupas) pirmā posma noslēguma tabula (saskaņā ar iihf.com; pp = pēc pamatlaika):

vieta	izlase	sp.	U	U pp	Z pp	Z	vārtu st.	punkti	LAT vs.
1.	Krievija	7	7	0	0	0	27:8	21	2:5
2.	Zviedrija	7	6	0	0	1	29:15	18	0:4
3.	Čehija	7	4	1	0	2	24:11	14	1:3
4.	Norvēģija	7	4	0	1	2	33:19	13	0:3
5.	Latvija	7	2	0	0	5	11:19	6	–
6.	Vācija	7	2	0	0	5	14:31	6	3:2
7.	Dānija	7	1	0	1	5	13:23	4	0:2
8.	Itālija	7	0	1	0	6	6:31	2	0:5

*

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012. gada pasaules čempionātā (pēc 7 spēlēm; MM = mikromači; saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, kurā iespējamas neprecizitātes):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	SM	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990.	7	3+2	+1	5:3	2	18:37
2.	Jānis Sprukts C	1982.	7	0+4	+1	5:6	2	19:50
3.	Ronalds Ķēniņš	1991.	5	1+2	+1	3:2	6	13:41
4.	Armands Bērziņš	1983.	6	1+1	0	3:3	14	12:16
5.	Kaspars Daugaviņš	1988.	7	1+1	-2	3:5	8	18:21
6.	Gints Meija	1987.	7	1+0	0	4:6	0	13:56
7.	Miķelis Rēdlihs	1984.	7	1+0	-3	3:5	4	19:23
8.	Aleksejs Širokovs	1981.	7	1+0	-4	3:6	2	13:36
9.	Mārtiņš Cipulis	1980.	7	0+1	-1	4:3	0	14:37
10.	Roberts Bukarts	1990.	3	0+0	0	0:0	0	7:05
11.	Andris Džeriņš	1988.	4	0+0	0	0:1	4	12:38
12.	Koba Jass	1990.	7	0+0	-1	0:1	27	5:01
13.	Juris Štāls	1982.	7	0+0	-4	0:4	0	9:37
14.	Kaspars Saulietis	1987.	7	0+0	-4	0:4	6	8:34
	AIZSARGI
1.	Guntis Galviņš	1986.	7	0+3	+3	5:1	2	20:17
2.	Oskars Bārtulis	1987.	6	1+2	0	5:3	2	21:11
3.	Jānis Andersons	1986	4*	0+0	0	0:1	0	4:17
4.	Georgijs Pujacs A	1981.	7	0+1	-2	5:7	2	18:31
5.	Oskars Cibuļskis	1988.	7	0+0	-2	3:6	4	17:22
6.	Krišjānis Rēdlihs A	1981.	7	1+0	-3	3:5	0	19:50
7.	Kristaps Sotnieks	1987.	7	0+0	-3	1:8	0	14:59
8.	Rodrigo Laviņš	1974.	7**	0+0	-5	0:7	0	8:20
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	GAA	atv. %	MM	SM	sp. laiks
1.	Edgars Masaļskis	1980.	6	2.65	91.98%	11:15	0	340:00
2.	Māris Jučers	1987.	2***	3.07	91.84%	0:4	0	78:13
–	Ervīns Muštukovs	1984.	0***	–	–	–	0	0:00

P.S. * Jānim Andersonam faktiski 3 spēles (pret Itālijas, Norvēģijas un Zviedrijas izlasēm). ** Rodrigo Laviņam faktiski 6 spēles (visas, izņemot pret Dānijas izlasi). *** Māris Jučers pieteikts kopā 7 spēlēm, reāli spēlējis 2, bet Ervīns Muštukovs pieteikts 1 spēlei un spēlējis nav.

Izziņām:

• 2012. gada pasaules čempionāta statistikas lapa – iihf.com
• 2012. gada pasaules čempionāta 1. posma rezultāti un tabulas – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika čempionāta visās 7 spēlēs – iihf.com
• Pasaules ranga un olimpiskās kvalifikācijas aprēķini – sportacentrs.com
• video: Kobas Jasa īs-intervija par incidentu pret Eriku Karlsonu – aftonbladet.se
• Latvijas izlases ieņemtā vieta pasaules čempionātos 1997. – 2011. g.: tepat

[Pirmajā attēlā: Jānis Andersons aiz Māra Jučera muguras aptur zviedru iecerēto vārtu guvumu; foto fiksēts Latvijas un Zviedrijas izlašu savstarpējā spēlē 2012. gada 15. maijā; foto avots: championat.com. Mika Indraša foto fiksēts 2012. gada maijā pasaules čempionātā; foto avots: iihf.com. Ronalda Ķēniņa foto fiksēts spēlē pret Vācijas izlasi 2012. gada 6. maijā; foto avots: championat.ru.]

ar ko atšķiras “ilūzija” + Dinamo pienesums izlasei

pēdējās Sporta Avīzes (2009.g. 14.-20. aprīlis) redaktora sleja pa lietu izteicās hokeja mārketinga sakarā, diezgan pamatoti slavēja Dinamo mārketinga komandas pirmās sezonas sniegumu un vēl pamatotāk kritizēja Latvijas izlases mārketinga komandas (vai pareizāk – bezkomandas) un K.Lipmana sniegumu šajā virzienā.

vien tikai, ka redaktors savā slejā ar diviem teikumiem ierāva auzās. citēju: “Tagad ir citi laiki: cilvēks aiz rociņas jāieved hallē, jāapsēdina un jāapčubina, jārāda smaidīga seja, tātad skatītājam ir jārada ilūzija, ka viņš ir gaidīts. “Dinamo” šos pamatbaušļus ievēroja, un “Dinamo” mači ir kļuvuši par pieprasītāko preci Latvijas sporta tirgū.”

cienījamais redaktor! nevis ilūzija ir jārada, bet patiešām ir jāgaida šie skatītāji. un Dinamo mārketinga ļaudis gaidīja skatītājus! ja rada tikai ilūziju, tad skatītāji nenāk un halle ir patukša. turklāt skatītāju gaidīšanā ietilpst arī kvalitatīva produkta sniegšana. ja produkta spēle ir treneru ziņā, tad iepakojums ir kluba (vai izlases) dažāda kalibra menedžeru rokās. iepakojuma kategorijā ietilpst arī formas ne pa lēto, no ķiverēm neatlupušas un ne-šķībi pielipinātas uzlīmes ar sponsoru logo (skatāmies izlases pēdējās spēles). neietilpst arī formu atplīšanas tiktāl, ka vienā spēlē ir divi C (kapteiņi; kā bija izlases 17. aprīļa spēlē). krīze šajā gadījumā nav attaisnojums!

izlases pēdējo sešu pārbaudes spēļu (divdiennieki pret Vāciju, Franciju un Slovākiju) apmeklējums bija izlases bīdītāju sāpe un žurnālistu kritikas pamats. par saturu (4 zaudes un 2 vinnes) diez vai vajadzētu satraukāties, jo pārbaudes spēles, atkārtošos, ir paredzētas eksperimentiem.

neiedziļinoties, cik spēlēs katrs hokejists piedalījās, sausais atlikums (gūtie punkti), protams, ir labvēlīgs Dinamo pienesumam. ne tikai tāpēc, ka gaidītākie Ziemeļamerikas spēlētāji pārbaudes spēlēs nebija. vīri, kuri pēdējās 6 pārbaudes spēlēs guva vairāk par 1 punktu: Ņiživijs (4+4); Cipulis (3+5); Vasiļjevs (2+2); Kr.Rēdlihs (1+2); Cipruss (0+3); Dārziņš (1+1); Jekimovs (1+1); M.Rēdlihs (1+1); G.Džeriņš (0+2); Sorokins (0+2). no šiem 10 vīriem 7 ir dinamieši. un jādomā, ka par šo vīru dalību čempionātā diskusiju nav.

pa vienam punktam pēdējās 6 pārbaudes spēlēs guva vēl 9 hokejisti. vārtu guvumi Ankipāna, A.Džeriņa un Laviņa kontā, bet pa vienai rezultatīvai piespēlei nopelnīja Bērziņš, Bļinovs, Brahmanis, Jerofejevs, Pujacs, A.Širokovs. [aprēķini pēc Sporta Avīzes un esports.lv materiāliem.] vārtsargu konkurencē – joprojām savā līmenī arī dinamiešu Naumovs.

P.S. cita starpā, pirms nepilnas nedēļas – 12. aprīlī Gagarina kausu izcīnīja Ak Bars, ar 4-3 sērijā pieveicot Jaroslavļas klubu Lokomotiv (kas finālsērijā laiku pa laikam bija izvirzījies vadībā). dinamoriga.eu lapā ir sakarīgs KHL play off sērijas rezultātu apkopojums: skatīt.