vai Dinamo vajag to Špenglera kausu?

daudziem pārsteidzīgiem secinājumiem par Šveices stiprākās hokeja līgas NLA un arī Špenglera kausa izspēles kopējo līmeni ir kalpojis apstāklis, ka dinamiešu pirmajā spēlē bez punktiem ir palikuši tikai septiņi Dinamo laukuma spēlētāji no 20, kas devās laukumā. un, protams, visvairāk acis aizmālē apstāklis, ka ar 9:2 ir pieveikti Šveices aktuālie vicečempioni Kloten Flyers.

vai šī “saulainā” uzvara nebūs izdarījusi rīdziniekiem “lāča pakalpojumu” un iemidzinājusi modrību, būs iespējams secināt tikai turnīra gaitā. bet pagaidām laime pilnīga – tādu rezultātu nebija paredzējuši pat visrožainākie optimisti.

kāpēc dinamiešiem “nevajag”?

Karla Špenglera 1923. gadā iedibinātā turnīra galvenā trofeja Rīgas Dinamo komandai “nav vajadzīga” tā iemesla dēļ, ka atšķirībā no dažām vienībām, kas izmanto Špenglera kausa izcīņas rīkotāju oficiālo atļauju uz turnīra laiku pastiprināties ar dažiem “nepiederīgiem” spēlētājiem, Rīgas komanda uz turnīru ved, ja ne gluži eksperimentālu sastāvu, tad nepastiprinātu. tādu, kāds it kā piedienētos pārbaudes vai/jeb draudzības spēlēm. jāpiebilst, ka Šveices klubi un it īpaši turnīra rīkotāji šī kausa izcīņu saskata kā kaut ko vairāk par pārbaudes spēlēm.

rīdzinieki mājās ir atstājuši vairāk vai mazāk traumētos Rodrigo Laviņu, Aleksandru Ņiživiju, Jāni Spruktu, kā arī ilgstoši “uz zilās lapas” esošo Andri Džeriņu. relatīvi īsi pirms došanās un Špenglera kausa izcīņu Dinamo saimniecība ir atbrīvojusi divus leģionārus – Jakubu Šindelu un Villi Nieminenu. toties Dinamo komandas sastāvā Šveices kūrortā Davosā ir ieradušies puiši, kas sezonas gaitā ir stiprinājuši Dinamo partner-komandas HK Rīga un/vai Liepājas Metalurgs. neskaitot Robertu Bukartu un Juri Upīti, kuri Dinamo sastāvā nav reti viesi, komandai pievienojušies arī Jānis Andersons, Māris Bičevskis, Miks Indrašis. vēl bija plānota Raimonda Vilkoita došanās uz Šveici, taču, spēlējot Liepājas Metalurgs sastāvā “iekrātā” trauma, nav ļāvusi. pagaidām, vismaz pirmajā spēlē, Andersons un Indrašis ir rezervē, bet Mārim Bičevskim iespēja uzspēlēt kaut ko vairāk par treniņu ir dota.

no Dinamo lazaretes un agrajām Ziemassvētku brīvdienām Šindelam un Nieminenam ir skaidrs, ka treneri, neskatoties uz publiskiem paziņojumiem, brauc uz Špenglera kausa izcīņu bez apsēstas domas un sapņiem par trofeju. protams, loģika ir saprotama, un tā ir cita – buršanās ap sastāvu un tā virknējumu versijām bez riska KHL tabulas kontekstā, kā arī iespējas došana tiem, kuriem tā ir bijusi mazāka.

kam “vajaga” to kausu?

ne tikai Dinamo gaitu teorētiķiem – aprakstītājiem un komentētājiem, bet arī spēlētājiem ir skaidrs, ka pēc divu leģionāru atbrīvošanas, komandā tiek atbrīvota vieta kaut kam vēl. īpaši tuvu konkurenci vajadzētu izjust tiem, kuriem pamatsastāvā vieta nav rezervēta, un iespējas ir tik, cik ir. šiem spēlētājiem, t.sk. vairāk vai mazāk jaunajiem, “vajag” visvairāk. spēlē pret Kloten Flyers šo vajadzēšanu un pozitīvu izbadēšanos visvairāk apliecināja spēles trešais uzbrucēju virknējums: Robertam Bukartam 4 punkti (1+3); Gintam Meijam 3 punkti (0+3); Ģirtam Ankipānam 2 punkti (2+0). lai arī spēlei varētu piemērot augstu veiksmes “koeficientu”, tomēr veiksme arī šajā spēlē bija jānopelna. varēšanas un gribēšanas demonstrēja daudzi – pie sava žanra klasikas tika Juris Upītis, 2 vārtu guvumi Mārtiņam Cipulim, kura “atturība” KHL oficiālajās spēlēs mērāma jau 34 spēļu garumā.

uz kopējā fona Dinamo leģionāri izskatījās mazāk degoši un griboši. divas rezultatīvas piespēles visu 3 uzbrucēju leģionāru (neskaitot Podziņu) kontā ir, taču, salīdzinot šo sniegumu ar kopējo deviņu vārtu guvumu summu, leģionāru sniegums Špenglera kausa izcīņas pirmajā spēlē ir pieticīgs. ir skaidrs, ka leģiona vīriem sevis parādīšana un retās iespējas izmantošana varētu nebūt motivators. protams, ar vienu spēli ir par maz tālejošiem secinājumiem. un arī “neobligātais” Špenglera kauss leģionāriem ir otršķirīgs kritērijs. tomēr arī neobligāts turnīrs ir pietiekošs, lai pamērītu profesionalitāti un pamanītu to, kāda ir Dinamo leģionāru “vajadzības pakāpe”, un vai viņi pēc Šindela un Nieminena atbrīvošanas jūtas droši savās vietās, neredzot jēgu liekai piepūlei.

kāpēc dinamiešiem vajadzētu?

tā nu ir sanācis, ka kopš KHL izveides un čempionāta uzsākšanas 2008. gadā Špenglera kausu ir “ņēmušas” tikai KHL vienības. protams, KHL “vadības” vēsture ir nesena, bet skaidri saskatāma. 2008. gadā uzvarētāji bija Maskavas Dinamo, 2009. gadā – Minskas Dinamo, 2010. gadā – Sanktpēterburgas SKA.

Rīgas Dinamo spēlētāju statistika Špenglera kausa pirmajā spēlē (statistika saskaņā ar stats.swehockey.se uzskaiti; MM = mikromači):

ampl.	spēlētāji	spēles	punkti	+/-	soda min.	MM (iesk. nevienādu sast.)
	UZBRUCĒJI
U	Roberts Bukarts	1	1+3	+2	0	4:1
U	Gints Meija	1	0+3	+3	0	4:0
U	Ģirts Ankipāns	1	2+0	+3	0	4:0
U	Mārtiņš Cipulis	1	2+0	+1	0	2:1
U	Mārtiņš Karsums	1	1+1	+1	0	2:0
U	Juris Upītis	1	1+0	+1	0	1:0
U	Niclas Lucenius	1	0+1	+2	0	3:0
U	Juris Štāls	1	0+1	0	0	1:1
U	Fredrik Warg	1	0+1	0	2	1:1
U	Jamie Lundmark	1	0+0	+1	0	2:1
U	Miķelis Rēdlihs	1	0+0	+1	0	2:0
U	Ainars Podziņš	1	0+0	0	0	0:0
U	Māris Bičevskis	1	0+0	-1	2	0:1
	AIZSARGI
A	Guntis Galviņš	1	0+2	+3	0	4:0
A	Krišjānis Rēdlihs	1	0+1	+3	0	3:0
A	Kristaps Sotnieks	1	0+0	+2	0	3:0
A	Sandis Ozoliņš	1	1+0	+1	0	3:1
A	Arvīds Reķis	1	0+0	+1	0	2:0
A	Oskars Cibuļskis	1	1+0	+1	0	2:1
A	Jēkabs Rēdlihs	1	0+0	0	0	2:2
	VĀRTSARGI	sp.	sp. laiks	GAA	atv. %	atv. skaits
V	Chris Holt	1	60:00	2.00	94.74%	36 no 38
V	Māris Jučers	0	0:00	–	–	–

*

P.S.

Šveices jaudīgākās līgas NLA = National League A 2011./2012. g. reg. sezonas aktuālā tabula (pēc 2011-12-23 spēlēm):

vieta	komanda	pilsēta	spēles	vārtu st.	punkti
1.	EV Zug	Cūga	34	124:97	68
2.	Fribourg-Gottéron	Fribūra	35	109:81	67
3.	SC Bern	Berne	35	110:91	66
4.	DC Davos	Davosa	35	106:86	66
5.	Kloten Flyers	Klotene	35	110:78	64
6.	HC Lugano	Lugāno	35	111:104	57
7.	ZSC Lions	Cīrihe	34	92:93	48
8.	EHC Biel	Bīle	34	75:79	46
9.	Genève-Servette HC	Ženēva	35	81:96	42
10.	HC Ambrì Piotta	Ambrī	34	75:102	40
11.	SCL Tigers	Langnava	35	82:121	32
12.	Rapperswil-Jona Lakers	Rapersvīle	35	68:115	28

*

izziņām:

• Špenglera kausa izcīņas oficiālais web – spenglercup.ch
• Dinamo vs. Kloten Flyers spēles (2011-12-26) statistika – stats.swehockey.se
• Šveices hokeja oficiālā lapa – nationalleague.ch

[Jura Upīša foto fiksēts Dinamo spēlē pret Kloten Flyers 2011. gada 26. decembrī; foto avots: dinamoriga.eu. Roberta Bukarta foto – Dinamo spēlē pret Jugra komandu 2011. gada 31. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko.]

parlons nous français? vēlreiz par hokeju Francijā

TUVPLĀNĀ: Jānis Brakšs

Jānis Brakšs pieder tai Latvijas leģionāru daļai, kas “maršē” pa ledus laukumiem Rietumeiropā un konkrēti – Francijas pirmajā divīzijā. izskatās, ka Francijas ledus kļūst arvien pievilcīgāks spēlētājiem no Latvijas.

par savām divām sezonām Francijā, par Francijas 1. divīzijas līmeni un spēļu intensitāti, par Francijas hokeja specifiku un plusiem, par Montpellier Vipers komandu un Latvijas leģionāriem tajā, par nākotnes plāniem – Jāņa Brakša atbildēs.

izziņai: Jānis Brakšs

• dzimis 1987. gada 12. jūnijā
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 187 cm; 90 kg
• 2010./2011. g. sezonā Montpellier Vipers (Monpeljē) sastāvā Francijas Division 1 (valsts 2. stiprākā līga)
• iepriekšējās sezonas: Les Castors d’Avignon (Francijas Division 1); ASK Ogre; Rīga 2000; SK LSPA/Rīga; Rīga/Sāga/LB 18
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2007. gada (2006/2007.) PČ 1. divīzijā
• pirmie treneri: Jānis Kupčs, Juris Reps, Vjačeslavs Nazarovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nu jau otro sezonu noslēdz Francijā, šīs valsts otrajā stiprākajā līgā – Divison 1. kas bija Tavi lielākie pārsteigumi, kad 2009./2010. g. sezonā pēc ASK Ogre sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadītas sezonas ieradies Aviņonā – komandā Les Castors d’Avignon? kas kļuva savādāk? kas bija tās lietas, kas bija vienkāršākas par gaidīto, bet kuras – bija grūtākas?

Jānis Brakšs: Sanāca pavisam vienkārši. Nokļuvu Avignon ar Artūra Dzelzs palīdzību. Ierodoties tur, man bija nedaudz bail tādā ziņā, ka tā bija mana pirmā sezona ārpus Latvijas, un man nebija ne mazākas nojausmas, kas mani sagaida šeit Francijā. Tas viss kopumā bija kā jauns piedzīvojums manā hokejista karjerā, bet nebija nemaz tik traki, jo iedzīvojos diezgan ātri, un spēlēt arī man bija diezgan viegli, jo biju aizbraucis ļoti labā fiziskajā formā; tajā vasarā biju ļoti labi pastrādājis! Kas bija grūti? Valodas barjera visas sezonas garumā!

jautājums: franči ir izslavēti ar diezgan fanātisku savas kultūras un tajā skaitā valodas patriotismu. cik būtiskus kuriozus, problēmas ir sagādājusi valodas barjera?

Hmm, kuriozi… Nu bija pāris reižu, kad treneris gribēja man ko pastāstīt spēles laikā, bet viņš nezināja angļu valodu, es nezināju franču valodu; tā arī mēs visu sezonu, var teikt, nerunājām, tikai ļoti svarīgos brīžos; man komandā bija 3 kanādieši, kas man regulāri palīdzēja ar tulkošanu! Uz ielas arī īpaši neviens, es domāju – vietējie franči, nerunā svešvalodās! Šogad Montpellier mums bija franču valodas skola 2 reizes nedēļā, un uz sezonas beigām bez liekas lielīšanās varu teikt, ka mēs 3 latvieši diezgan labi sapratāmies ar komandas biedriem – frančiem.

jautājums: ja Tev būtu pāris teikumos jāraksturo, kas ir Francijas hokejs, kā Tu vērtētu?  tas ir frankokanādiešu “eksports” uz vēsturisko dzimteni? vai tomēr kaut kas savs?

Vairāk vai mazāk. Līmenim nav nekādas vainas; pirmās 10 komandas mūsu līgā [Division 1] ir ļoti sakarīgas šosezon, ir daudz leģionāru, kas to vietējo hokeju ļoti, ļoti paceļ. Katrā komandā ir vismaz  pa 5 – 6 ārzemniekiem; bez viņiem nu nekā neiztikt!

jautājums: pēc sezonas Aviņonas “bebros” pārgāji uz citu pirmās divīzijas komandu – Montpellier Vipers, kur cīnījies šosezon (2010./2011.). kas Monpeljē pilsētas klubā ir labāk, savādāk nekā Aviņonā?

Pilnīgi viss ir savādāk. Pilsēta labaka; šeit pilsētā ir diezgan daudz krievu, ir daudz jaunu studentu, kas mācās vietējā augstskolā! Komanda arī ir stiprāka, attieksme no kluba vadības arī ir daudz nopietnāka. Komandai ir mērķis; Avignon tāda nebija, un tāpēc arī šogad viņi [Les Castors d’Avignon] ir tabulas lejasgalā!

jautājums: šosezon Les Castors d’Avignon vienība Division 1 regulārajā čempionātā 14 komandu konkurencē palika 12. vietā, bet Tava pašreizējā komanda Montpellier Vipers ierindojās 6. vietā, iekļūstot starp 8 vienībām, kas cīnās play off-ā. vai var apgalvot, ka Monpeljē komanda ir būtiski spēcīgāka par Aviņonas klubu? kāpēc jā/nē?

Avignon šogad nomainīja visus 5 leģionārus, nepalika neviens no pagājušā gada ārzemniekiem, un vietējie čaļi arī diezgan pašvaki, bet šogad viņi tur ir iegādājušies ļoti lētus spēlētajus, kuri nespēj pavilkt to komandu! Montpellier mums ir 8 leģionāri, un visi ir spēlējuši diezgan normālos līmeņos iepriekš.

jautājums: jau iepriekš intervijā portālam apollo.lv minēji, ka Monpeljē kluba vadība ir devusi minimālo uzdevumu – iekļūt play off 2. kārtā. izslēgšanas spēlēs Jums pretī nāca Les Boxers (Bordeaux), kas ieņēma 3. vietu regulārajā čempionātā. sērijā ar 1-2 uzvarēja Bordo komanda. kādas bija Tavas komandas izredzes?

Mums bija ļoti smaga situācija, komandai bija uzdevums iekļūt otrajā kārtā, bet tas bija grūti izdarāms, jo komandā bija traumēti 4 vadošie spēlētāji, un spēles aizvadījām ar 8 uzbrucējiem un 5 aizsargiem! Tāpec arī pirmo spēli zaudējām [o:3]; līdz trešajam periodam spēle bija kā uz nažiem – 0:0, līdz kamēr salūzām; vienā brīdī pietrūka nedaudz spēka un veiksmes, arī vārtsargs viņiem nospēlēja ļoti labi! Otro spēli izbraukumā vinnējām ar 4:3 un trešo zaudējām ar 3:7, un ar to mūsu play off sērija beidzās.

jautājums: kā Tu kopumā vērtē Francijas Division 1 regulārā čempionāta un izslēgšanas spēļu līmeni? vai ar diviem apļiem – 26 spēlēm regulārajā čempionātā nav par maz?

Nu, ja salīdzina, ka šeit regulārā sezona iet 26 spēles, tad laikam atbilstošs ir arī izslēlgšanas spēļu kalendārs. Žēl, protams, ka ir tik maz to spēļu, bet, ja paskatās kartē, tad [no Monpeljē] tuvākais brauciens ir Avignon 100 km un Valence [Les Lynx (Valence); arī V.H.C.] 180 km attālumā; pārējās komandas ir tālu, tālu prom, visas tuvāk Parīzei un tas ir 700 km; ļoti tālu sanāk izbraukumi! Treneris gan stāstīja, ka tuvāko gadu laika federācija vēloties paaugstināt spēļu skaitu, grafiku padarīt garāku! Viņi šo jautājumu risināšot, iespejams, taisot divīzijas [pēc ģeogrāfiska principa]; tas ir tikai projekts tuvākajos gados!

jautājums: šosezon Monpeljē komandā spēlē 3 puiši no Latvijas – Tu, Raimonds Daniličs un Jānis Straupe. komandā netrūkst arī citu valstu leģionāru. cik prasīga ir kluba vadība pret leģionāriem un kā kluba vadība novērtē tieši Latvijas leģionāru sniegumu?

Ar mums latviešiem viņiem problēmu nav; viņi ir apmierināti ar mūsu sniegumiem, un vēlas mūs redzēt šeit arī nākamgad. Prasības ir ļoti vienkāršas – darīt maksimāli labi savu darbu uz ledus!

jautājums: Baltic Sports Agency Tavā individuālajā profilā raksta: “[..] stabils aizsargs ar ātru slidojumu. Labi darbojas viens pret vienu ar pretinieku un ir lielisks metienu bloķētājs”. cik ļoti tas atbilst patiesībai, kas ir mainījies? vai šīs nosauktās īpašības slīpē arī Francijā? vai Francijas hokeja ietekmē esi kaut ko mainījis savā stilā?

Nedaudz esmu palicis smagāks, es varu tagad arī nedaudz spēlēt spēka spēli; agrāk man bija trūkumi tieši ar to! Vēl man ir spēcīgs metiens. Ļoti daudz spēlēju mazākumā, jo tieši to es piekopju jau trešo gadu; esmu viens no pirmajiem, kas dodas mazākumā! Gadās arī nobloķēt kādu metienu, ja vajag un situācija prasa.

jautājums: ja Tev tagad būtu jāsalīdzina sezonas, ko aizvadīji SK Rīga, SK LSPA/Rīga, Rīga 2000, ASK Ogre, Les Castors d’Avignon un Montpellier Vipers klubos, kura sezona Tev bija visvērtīgākā? kurā no komandām juties vislabāk? kāpēc?

No katras sezonas varētu kaut ko paņemt līdz’, visas sezonas ir bijušas svarīgas un interesantas; visspilgtāk laikam paliek atmiņā sezona pie Oļega Znaroka – viņš bija stingrs, un pie viņa vienmēr bija kārtība, bija vienmēr skaidrs uzdevums, kas jādara laukumā! Bet visērtāk šobrīd jūtos šeit, Montpellier; mums ir superīgākais kolektīvs – tieši spēlētāji, savā starpā!

jautājums: vai Tu varētu cietiem Latvijas hokejistiem, kuri apsver iespēju uzspēlēt Francijā un tieši 1. divīzijā, rekomendēt šo valsti un šo līgu? kas ir šīs līgas lielākie plusi, kurus Tu nosauktu leģināriem-iesācējiem? kas – mīnusi?

Noteikti, ja ir vēlēšanās un ir kāds piedāvājums, jābrauc! Jo mums tāpat ir tikai 2 komandas Latvijā palikušas – Rīgas Dinamo un Liepājas Metalurgs! Visiem vietas tur nav! Tāpēc sadarbībā ar Šveices hokeja aģentu Joelu esam izveidojuši mazu hokeja aģentūru  [adrese: hockeyagency.net], kas meklē un piedāvā spēlētājus tieši Francijas Magnus līgai [Ligue Magnus – stiprākajai līgai] un D1, D2 [1. un 2. divīzijām].

jautājums: kādus plānu “kal” attiecībā uz nākamo (2011./2012.) sezonu? vai ir domas attiecībā uz esošo līgu vai, varbūt, uz stiprāko – Ligue Magnus? vai nav doma pamainīt arī valsti, franču valodā Eiropā runā, piemēram, arī dažos Šveices klubos?

Šveices hokejs ir ļoti augsta līmeņa hokejs; esmu apmeklējis dažas spēles – Zürich Kloten [Kloten Flyers], Ženēvas Servette [Genève-Servette], Zug EVZ [EV Zug], un iespaids bija, ka [NLA – Šveices stiprākās līgas] spēļu līmenis ir salīdzināms ar KHL līmeni. Gribētos jau laikam uzspēlēt Ligue Magnus – Francijas augstākajā līgā; ir piedāvājums no esošās Montpellier!

lai veicas!

[fotoattēli no Jāņa Brakša personīgā arhīva.]

lasāmvielai:

• Jāņa Brakša statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, balticsportsagency.com, pointstreak.com (2008./2009. ASK Ogre)
• Jāņa Brakša intervija (2010. g. novembris) un tās kopijas – apollo.lv, vocsports.lv, valmiera24.lv
• Jāņa Brakša intervija (2008. g. decembris) – sportacentrs.com
• Francijas Division 1 līgas web sadaļa – hockeyfrance.com
• Francijas Division 1 līgas 2010./2011. g. regulārā čempionāta tabula (iespējams, tiks nākamsezon aizstāta ar aktuālo) – hockeyfrance.com
• Montpellier Vipers mājaslapa – montpellier-vipers.com
• Division 1 spēlētāju statistika – hockeyfrance.com