KHL zvaigžņu spēle ir kā izstāde un līdzšinējās sezonas atskaites punkts, kurā atrādās un vairumā gadījumu apliecina savas pretenzijas uz labākiem kontraktiem līgas pamanītākie spēlētāji. Dinamo gadījumā šogad tas ir nebijis skaits – 4 spēlētāji. KHL sezonas atlikušā daļa ir laiks, lai apliecinātu, ka veiksmīgi aizvadītie 80% no regulārās sezonas un atrašanās zvaigžņu sastāvā nav bijis pārpratums.
katras sezonas noslēgumā Dinamo komanda kopējā KHL tirgū ienes “virsproduktu” – vērtīgākos spēlētājus, ar kuriem Rīgas kluba saimniecībai vairumā gadījumu vairs nav līgumsaistību un par kuriem, ņemot vērā KHL leģionāru kvotu ierobežojumus, ir interese citiem KHL klubiem. ja atceramies, tad pēc pirmās sezonas – 2009. gada starpsezonā brīvajā tirgū salīdzinoši ātri “aizgāja” Dinamo atrastie leģionāri Mets Elisons, Marks Hartigans, Filips Novāks, kā arī uz brīdi pieņemtais Georgijs Pujacs, kurš arī joprojām ir vērtīga “maiņas prece” KHL apcirkņos. pēc otrās sezonas (2010. g. starpsezonā) “karsti” pieprasīts bija Marsels Hosa, un savu cenu zināja arī Edgars Masaļskis; pēc trešās – skaļākais darījums bija Laura Dārziņa pus-pārdošana Kazaņas Ak Bars vienībai. laiku pa laikam runa cilājas arī par citu dinamiešu vērtību un tirgus cenu kontekstā ar interesi no cit klubu puses; Sanda Ozoliņa un Jāņa Sprukta vārdi neesot bijuši vienīgie. šosezon Dinamo leģionāru kopumā blāvais sniegums ļauj īpaši izcelties pašmāju kadriem, kuri 2012. gada vasarā varētu kļūt pieprasītāki KHL-ā arī ar visām līgas Krievijas klubiem saistošām leģionāru skaita robežām. arī KHL nosacījumi attiecībā uz līdzšinējo klubu “pirmpirkšanas tiesībām” vai citādi labvēlīgākiem nosacījumiem, kā zināms no Laura Dārziņa “pārvilināšanas” 2011. gada pavasarī, arī nebūtu šķērslis.
1. Miķelis Rēdlihs
lai arī 5. janvāra vakarā Rēdliha-jaunākā “tirgus vērtība” bija nedaudz augstāka nekā tagad, viņš tomēr ar 37 punktiem (45 spēlēs) ir un paliek rezultatīvākais Dinamo ierindā, 11.-ais rezultatīvākais spēlētājs visā KHL un ar 28 rezultatīvām piespēlēm arī 7.-ais labākais rezultatīvu piespēļu dalītājs visā līgā. pēdējās 9 spēlēs, neskaitot KHL zvaigžņu spēli ar vienu rezultatīvu piespēli, Miķelim Rēdliham nav reģistrēts neviens rezultativitātes punkts, kas dažiem “pircējiem” liek aizdomāties par Miķeļa spīdošā snieguma “gadījuma raksturu”. protams, spēlētāja cena un potenciālā līguma izmērs ir viņa paša rokās, un laiks “kaulēties” ir visa atlikusī čempionāta daļa, tomēr ir skaidrs, ka dažu KHL klubu ģenerālmenedžeru pierakstu blociņos jau no sezonas pirmās puses ir iereģistrēta ailīte Микелис Редлихс. ja sezonas turpinājumā M.Rēdlihs atjaunos savu rezultatīvo sniegumu, viņu nākamsezon Rīgas komandā būs iespējams ieraudzīt tikai tādā gadījumā, ja viņš ļoti gribēs spēlēt mājās…
2. Sandis Ozoliņš
par Dinamo kapteiņa iespējamo vai neiespējamo pievienošanos kādam Krievijas klubam mēdz runāt katrā starpsezonā kopš viņš iekļāvies KHL apritē. līdz šim Dinamo saimnieku vienošanās ar Ozoliņu, ko parasti pavada neliels “būt vai nebūt” seriāls mediju atspoguļojumā, ir bijusi tāda kā pierasta un šķietami neizbēgama parādība. šosezon jau laicīgi mediju asinsrites sistēmā “ieplūst” ziņas par Ozoliņa novērtējumu no citu klubu puses; Magņitogorska šajā gadījumā ir tikai ilustrācija, kuras vietā varētu būt arī citas pilsētas hokeja saimniecība – ja ne ar tādu pašu budžetu, tad pretenzijām gan. tāpat skaidrs, ka šāda veida aktivitātes medijos tiek norakstītas uz personām, kam uzticēta attiecīgā sportista cenas veidošana un sakarīgu līgumsaistību nodrošināšana.
bet, jādomā, ka krievu klubi par Ozoliņu ir gatavi maksāt. nevis par dalību trijos KHL zvaigžņu mačos un komandas kapteiņa statusu vienā no tiem, lai gan arī šis faktors nav nenozīmīgs. tas pats zvaigžņu mačs apliecina, ko Ozoliņš nozīmē KHL un Krievijas hokeja “zvaigžņu stāvoklim”. protams, Ozoliņš var – var iemest bullīti, var nopelnīt 4 punktus (1+3) tajā pašā “zvaigžņu parādē”, var paņemt komandu aiz “sāpīgās vietas”, lai tā saņemtos, var arī būt 8.-ais labākais vārtu guvējs starp KHL aizsargiem un 19.-ais rezultatīvākais aizsargs līgā (9+9 punkti 43 spēlēs). skaidrs, ka Ozoliņš jaunāks nepaliek un 39 gadi nav maz, tomēr tikpat skaidrs, ka Sanda Ozoliņa “iepirkšana” nebūs iecerēta kā plaukstoša zieda iegāde cerībā uz ogu ražu. Ozoliņa cenā tiek iekļauta pieredze, ar kādu var palepoties retais no vēl spēlējošiem hokejistiem, kā arī “zvaigžņota aura” – vārds, kas ir atpazīstams kā Magņitogorskā un Doņeckā, tā arī Prāgā un Vašingtonā. šoreiz uz jautājumu “kur gan viņš liksies” var būt arī principiāla atbilde.
3. Mārtiņš Karsums
labākie vārtu guvēji vienmēr ir bijuši kā skatītāju, tā sastāva komplektētāju uzmanības centrā. šosezon Dinamo trāpīgākais uzbrucējs ir Mārtiņš Karsums ar 18 vārtu guvumiem (45 spēlēs). no KHL rekordiem tas ir patālu, taču uz kopējā KHL fona šosezon “tīri neko”. ar šādu pienesumu Karsumam pietiek, lai ierindotos KHL snaiperu TOPa 13. vietā, turklāt nemaz tik tālu neatpaliekot no TOPa līderiem – Aleksandra Radulova (22 vārtu guvumi 42 spēlēs). atšķirībā no saviem cīņubiedriem Karsums sezonu aizvada salīdzinoši vienmērīgi un stabili, ja vien nerēķina nelielu “nospolēšanu” sezonas sākumā – pirmajās 9 spēlēs ar viņa dalību tikai viens rezultativitātes punkts. 28 punkti 45 spēlēs gan nav nekas ārkārtējs, tomēr KHL kopējais snaiperu talantu līmenis pieļauj augstu iespējamības pakāpi, ka kāds klubs tomēr var iekārot Karsuma kvalitātes un potenciālu (dzimšanas gads tikai 1986.) un “izcelt” viņu no Dinamo rotaļu laukuma.
4. Guntis Galviņš
Dinamo pirmās maiņas aizsargi ir mazāk pamanāmi kā rezultativitātes punktus biežāk kolekcionējošie uzbrucēji šajā maiņā, taču problēmas ar šo aizsargu saturēšanu varētu kļūt līdzīgas. šaubu nav – Galviņš par KHL zvaigzni netiek uzlūkots ne All Stars spēles kontekstā, ne rezultativitātes cipari ir pirmajās vietās līgā (8+12 punkti 45 spēlēs). tomēr arī šī rezultativitāte uz visa KHL fona ir vērā ņemama – Galviņš ir 13.-ais trāpīgākais aizsargs līgā un 16.-ais rezultatīvākais aizsargs līgā. līdz zvaigznei vēl nepavelk, bet “saulaināku nākotni”, t.i. labāku līgumu un potenciālus interesentus ārpus Rīgas, varētu sagaidīt. dzimšanas gada ailītē sastopamais cipars (1986.) ir pozitīva “pievienotā vērtība”, ka norāda – konkrētais “dzēriens” vēl briest un garšos arvien labāk. kāpēc, lai tā nebūtu tieši labāk maksājošo pircēju komanda?
5. Krišjānis Rēdlihs
2011./2012. gada sezona 30 gadus jaunajam aizsargam ir konkrēta zvaigžņu stunda un augstākais punkts karjerā, ņemot vērā agrāko klaiņošanu AHL, DEL, NLA, zviedru Elitserien, krievu Superlīgas apcirkņos un salīdzinoši mazāk stabilo pozīciju Dinamo ierindā Šuplera laikos. līdz pirmā un otrā lieluma zvaigznei Rēdlihs-vecākais nepavelk, bet mazie faktiņi pa labu viņam krājas. lietderības koeficients “+13” (41 spēlē) ir labākais Dinamo komandā un 24.-ais labākais visā KHL. šis “+13” paliek vēl efektīvāks, ja pieņem zināšanai šīs sezonas Dinamo maz-iemešanas tradīcijas un apstākli, ka Dinamo 33% (35 no 106) vārtu guvumu samet vairākumā, kas netiek attiecināts uz lietderības koeficientu. cita starpā, Kr. Rēdlihs ir arī 24.-ais rezultatīvākais aizsargs līgā (4+13 punkti 41 spēlē) un 20.-ais labākais piespēļu dalītājs starp līgas aizsargiem. protams, tie nav supercipari, bet plusiņi krājas, lai līguma slēgšana jaunajai sezonai no Dinamo puses nebūtu tik vienkārša. rīdzinieku taupība varētu kļūt par iemeslu, lai izvērtētu piedāvājumus Austrumos.
6. Jānis Sprukts
lai arī Dinamo 1.-ais uzbrukuma virknējums 2012. gada sākumā ir “nosēdies”, tas – gan kopumā, gan pa vienam – ir starp vērtīgākajiem Dinamo “aktīviem”. Jānis Sprukts, salīdzinot ar saviem cīņubiedriem Miķeli Rēdlihu un Mārtiņu Karsumu, nav novērtēts ar dalību zvaigžņu spēlē un KHL spēlētāju TOPos ir mazāk augstās vietās. tomēr Sprukts veido pieklājīgu daļu gan no 1. maiņas, gan no visa Dinamo uzbrukuma (10+20 punkti 44 spēlēs). līdzdalību un taustāmu pienesumu uzbrukuma organizēšanā apliecina arī 23. vieta starp labākajiem līgas rezultatīvu piespēļu izsniedzējiem. un ja vēl viņš sezonas turpinājumā pieliks, tad, ņemot vērā deficīto centra uzbrucēju posteni, var kļūt pieprasīts kā Rīgā, tā ārpus Latvijas galvaspilsētas.
7. Kriss Holts
ja tiek vērtētas vājākās epizodes Holta sniegumā, tad rodas secinājumi: “kam tāds vajadzīgs?” un “ko gan tāds dara zvaigžņu spēlē?”. arī vārtsargu darba pamatrādītāji ļauj ieņemt tikai viduvējas vietas KHL vārtsargu TOPos: 14. vietu ar koeficientu, kas liecina par vārtu zaudēju skaitu vidēji spēlē (GAA; Holtam – 2.31); 16. vietu ar atvairīto metienu procentu (91,9%). bet, ja ielāgo Holta veiksmīgākās epizodes un uz skatītājiem orientēto efektīgumu, tad viņš kļūst pievilcīgs potenciālajiem darba devējiem – ja ne kā pirmais, tad kā otrais numurs. vēl viens elements, kas varētu uzrunāt “pircējus”, ir Krisa Holta atrašanās starp 3 sausākajiem KHL vārtsargiem; Košečkinam, Holtam un Ramo ir pa 5 sausām spēlēm.
Rīgas Dinamo spēlētāji un to sniegums KHL zvaigžņu spēlēs:
| spēlētājs |
All Stars 2009. |
All Stars 2010. |
All Stars 2011. |
All Stars 2012. |
| Marcel Hossa |
3+0 |
2+1 |
– |
– |
| Sandis Ozoliņš |
– |
0+0 |
0+0 |
1+3 |
| Lauris Dārziņš |
– |
– |
1+0 |
– |
| Miķelis Rēdlihs |
– |
– |
– |
0+1 |
| Mārtiņš Karsums |
– |
– |
– |
1+1 |
| Chris Holt |
– |
– |
– |
56.5% un GAA 22.09 |
*
[Jāņa Sprukta un Miķeļa Rēdliha kopfoto fiksēts spēlē pret Spartak 2011. gada 20. novembrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]
Petrovich27 blogs 