Kurš vai kas izārstēs Dinamo?

Vieglākais ceļš ir nolūkot skalpu – galvenā trenera, viņa palīgu, ģenerālmenedžera, kapteiņa, daža „šrempa” vai citu. Protams, kāda atslēgas personāža nomaiņa var palīdzēt sapurināt komandu, bet tikai sapurināt. Taču no bedres ārā būs jārāpjas vien pašiem! Komandas (ar lielo K) esamība var tikt apliecināta tad, ja tas notiks ne pāri kāda galvām un saskumušajiem ķermenīšiem. Dinamo komandas un spēlētāju „cipari” bedrē.

Šīs sezonas pirmajās 18 spēlēs Rīgas Dinamo ir iestudējuši un labojuši lielu daļu savas neilgās vēstures antirekordu. Un ieņēmuši redzamas vietas visa veida antitopos. Kādos? Piemēram, Rīgas Dinamo ir līgas vismazāk iemetošā komanda – vidēji spēlē 1,89 vārtu guvumi. Ciešā saistībā ar to – arī aktuāli otrā sliktākā metienu realizācija līgā; rīdziniekiem vien 6,08% metienu pārtapuši vārtu guvumos. Kas vēl? Viena no sliktākajām vairākuma realizācijām līgā (22. no 26) – 12,9% gadījumu varam savu vairākumu konvertēt vārtu guvumos. Arī mazākums zem vidējā… Pret dinamiešiem pretinieki nopelna vismazāk noraidījumu visā līgā (vidēji 8:40), no kā tad arī mazāk iespēju uzspēlēt vairākumā nekā konkurentiem. „Bēdu stāstu”, protams, tikai pasvītro pēdējās aizvadītajās spēlēs rīdzinieku demonstrētais īpaši neveiksmīgais sniegums, piedzīvojot gan sausu sagrāvi, gan zaudējot spēli pēc atrašanās vadībā ar 3 vārtu guvumu starpību. Rezultātā Rīgas Dinamo ieņem pēdējo (14.) vietu KHL Rietumu konferencē. Likumsakarīgi, jo 18 spēlēs ir sakrāti 17 punkti jeb 31,48% no visiem iespējamajiem punktiem. Labā ziņa ir tāda, ka zemāk par pēdējo vietu noslīdēt nevar. Tagad atliek bedres dibenu izmantot stabilam atspērienam.

Vēl ir variants – meklēt „utis” un vainīgos

Nācija ienaidniekus jau ir sazīmējusi. „Vainīgo” loks tradicionāls – galvenais treneris vai viņa asistenti, kas neprot komandai „pārtulkot” galvenā trenera shēmas, viens vai otrs vārtsargs, komandas kapteinis, daži vai visi leģionāri, kas met par maz, ģenerālmenedžeris, kas komplektējis slikti, vai arī komandas vadība kopumā. Faktiski katrs var izvēlēties savai uztverei atbilstošāko „grēkāzi”, un, protams, komandas līdzšinējais sniegums ir pateicīgs jebkādai izvēlei.

Tomēr neskatoties uz izvēlētajiem „upurjēriem” un to skaitu, Rīgas Dinamo nāksies rāpties ārā no bedres. Pašiem. Neatkarīgi no esošām vai neesošām izmaiņām treneru sastāvā vai citās dekorācijās – kā menedžmentā. Arī sastāva izmaiņas iespējamas nebūtiskas. Nu, nebūs neviens un ne-divi „laimes lāči”, kas atnāks un sakārtos Sūnuciema komandas sniegumu. Nav arī neviena „nelaimes lāča”, kuru izmetot no komandas, tās sniegums sakārtotos līdz nepazīšanai.

Taču ir iespēja, kuru izmantojot, visa Komanda kopā pieceltos kājās. Nemeklējot vainīgos un nekauninot kādu. Neatkarīgi no tā, kāds bandinieks vai laidnis ir konkrētais personāžs. Ar to tad komanda var atgūt cieņu vispirms savās acīs un galvās.

P.S.

Turnīra tabula šobrīd ir īpaši labvēlīga tam, lai salīdzinoši īsā laikā reabilitētu statusu un atgūtu pašcieņu. To, ka atgriešanās būtu īpaši viegla, neviens nesola. Taču Rietumu konferences tabula pēc komandu 16-19 aizvadītām spēlēm ir salīdzinoši ātri „caurstaigājama” vismaz līdz kārotajai play off zonai. No tās šķir vien 7-8 punkti.

KHL Rietumu konferences tabula 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc 2012-10-21 spēlēm):

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud. PM	zaud. OT	zaud.	vārtu st.	punkti
1.	Dinamo (Maskava)	18	10	0	4	0	1	3	57-35	39
2.*	Lokomotiv	17	8	1	4	0	0	4	47-37	34
3.	SKA	16	12	0	0	1	0	3	67-43	37
4.	CSKA	18	7	3	2	0	0	6	47-38	31
5.	Torpedo	17	8	0	0	3	1	5	59-52	28
6.	Severstaļ	17	7	0	0	2	3	5	38-36	26
7.	HC Slovan Bratislava	17	5	0	4	2	0	6	44-45	25
8.	HC Lev Praha	18	7	0	1	1	0	9	39-45	24
9.	Atlant	19	5	0	3	1	2	8	46-53	24
10.	Vitjaz	18	4	0	3	3	1	7	38-43	22
11.	Dinamo (Minska)	17	6	1	0	0	1	9	37-53	21
12.	Spartak	19	4	1	1	3	1	9	45-58	20
13.	Donbass	18	4	0	2	3	0	9	39-47	19
14.	Dinamo (Rīga)	18	3	2	1	1	1	10	34-47	17

P.P.S. Konferencē pirmās divas vietas rezervētas divīziju līderiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm; MM = mikromači; iespējamas korekcijas, ja tiks veiktas izmaiņas spēļu protokolos):

	uzbrucējs	sp.	MM	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	iemet.%	vid.sp.laiks
1.	Mārtiņš Karsums	18	14:12	7+5	-1	16	0	4 no 9	44.4%	19:14
2.	Džeimijs Džonsons	18	15:15	3+5	-2	12	0	218 no 403	54.1%	20:06
3.	Robs Šremps	16	7:7	1+3	-1	6	1	37 no 71	52.1%	15:39
4.	Raitis Ivanāns	16	2:2	0+0	0	51	0	0 no 1	0%	8:17
5.	Gunārs Skvorcovs	6	1:1	0+0	0	6	0	1 no 4	25.0%	8:56
6.	Ģirts Ankipāns	1	0:0	0+0	0	0	0	0 no 0	–	11:48
7.	Miks Indrašis	16	11:12	4+5	-3	0	0	4 no 8	50.0%	16:22
8.	Aleksandrs Žirū	17	7:8	5+1	-3	22	0	2 no 3	66.7%	15:13
9.	Aleksandrs Ņiživijs	11	5:6	1+2	-2	4	0	1 no 1	100%	14:41
10.	Elvijs Biezais	18	3:4	0+1	0	0	0	1 no 2	50.0%	9:05
11.	Miks Lipsbergs	4	0:1	0+0	0	0	0	9 no 16	56.3%	7:02
12.	Roberts Bukarts	4	0:1	0+0	0	0	0	2 no 3	66.7%	8:37
13.	Pols Ščehura	9	6:8	1+2	-4	0	0	91 no 164	55.5%	17:47
14.	Māris Bičevskis	16	3:5	0+2	0	10	0	48 no 120	40.0%	9:31
15.	Andris Džeriņš	18	9:13	2+5	0	4	0	141 no 304	46.4%	15:19
16.	Kaspars Daugaviņš	12	8:13	2+3	-5	8	0	40 no 81	49.4%	17:44
17.	Gints Meija	17	5:14	1+2	-3	0	0	3 no 7	42.9%	14:46
–	Ainars Podziņš	0	–	–	–	0	–	–	–	0:00

*

Rīgas Dinamo aizsargu individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm; MM = mikromači; iespējamas korekcijas, ja tiks veiktas izmaiņas spēļu protokolos):

	aizsargs	sp.	MM	punkti	+/-	SM	vid. sp. laiks
1.	Rodrigo Laviņš	3	1:2	0+0	-1	0	17:06
2.	Guntis Galviņš	18	17:19	3+3	-1	8	22:52
3.	Matjē Karls	18	15:17	2+1	0	4	21:11
4.	Krišjānis Rēdlihs	17	14:16	1+2	-1	4	22:37
5.	Arvīds Reķis	11	3:5	0+0	-1	10	17:30
6.	Jēkabs Rēdlihs	9	4:7	0+0	-2	4	17:00
7.	Oskars Cibuļskis	17	8:13	0+2	-6	10	20:46
8.	Kristaps Sotnieks	15	4:14	0+1	-3	6	16:54
–	Mārtiņš Porejs	0	–	–	–	0	0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu individuālā statistika (pēc komandas 18 spēlēm):

vārtsargs	sp.	uzv.-zaud.	sp. ar PM	metieni	met. %	GAA	SM	sp. laiks
Māris Jučers	10	0-7	2	259	91.5%	2.33	0	565:33
Mikaels Tellkvists	9	4-4	0	208	89.9%	2.51	0	502:44
Kristers Gudļevskis	1	1-0	0	13	92.3%	2.67	0	22:27

*

Lasāmvielai:

• AS Dinamo Rīga valdes locekļa Zigmāra Priedes intervija (2012-10-16) – pressball.by
• Rīgas Dinamo komandas statistika (metieni, vārtu guvumi utt.) – khl.ru

[Oskara Cibuļska un Mārtiņa Karsuma kopfoto fiksēts laikā, kad izslēgšanas spēlēs Rīgas Dinamo tika galā ar Maskavas OHK Dinamo (2011. g. marts). Foto avots: dinamoriga.eu.]

Dinamo zvaigznes, zvaigznītes un citas tirgū pieprasītas vērtības. TOP 7

KHL zvaigžņu spēle ir kā izstāde un līdzšinējās sezonas atskaites punkts, kurā atrādās un vairumā gadījumu apliecina savas pretenzijas uz labākiem kontraktiem līgas pamanītākie spēlētāji. Dinamo gadījumā šogad tas ir nebijis skaits – 4 spēlētāji. KHL sezonas atlikušā daļa ir laiks, lai apliecinātu, ka veiksmīgi aizvadītie 80% no regulārās sezonas un atrašanās zvaigžņu sastāvā nav bijis pārpratums.

katras sezonas noslēgumā Dinamo komanda kopējā KHL tirgū ienes “virsproduktu” – vērtīgākos spēlētājus, ar kuriem Rīgas kluba saimniecībai vairumā gadījumu vairs nav līgumsaistību un par kuriem, ņemot vērā KHL leģionāru kvotu ierobežojumus, ir interese citiem KHL klubiem. ja atceramies, tad pēc pirmās sezonas – 2009. gada starpsezonā brīvajā tirgū salīdzinoši ātri “aizgāja” Dinamo atrastie leģionāri Mets Elisons, Marks Hartigans, Filips Novāks, kā arī uz brīdi pieņemtais Georgijs Pujacs, kurš arī joprojām ir vērtīga “maiņas prece” KHL apcirkņos. pēc otrās sezonas (2010. g. starpsezonā) “karsti” pieprasīts bija Marsels Hosa, un savu cenu zināja arī Edgars Masaļskis; pēc trešās – skaļākais darījums bija Laura Dārziņa pus-pārdošana Kazaņas Ak Bars vienībai. laiku pa laikam runa cilājas arī par citu dinamiešu vērtību un tirgus cenu kontekstā ar interesi no cit klubu puses; Sanda Ozoliņa un Jāņa Sprukta vārdi neesot bijuši vienīgie. šosezon Dinamo leģionāru kopumā blāvais sniegums ļauj īpaši izcelties pašmāju kadriem, kuri 2012. gada vasarā varētu kļūt pieprasītāki KHL-ā arī ar visām līgas Krievijas klubiem saistošām leģionāru skaita robežām. arī KHL nosacījumi attiecībā uz līdzšinējo klubu “pirmpirkšanas tiesībām” vai citādi labvēlīgākiem nosacījumiem, kā zināms no Laura Dārziņa “pārvilināšanas” 2011. gada pavasarī, arī nebūtu šķērslis.

1. Miķelis Rēdlihs

lai arī 5. janvāra vakarā Rēdliha-jaunākā “tirgus vērtība” bija nedaudz augstāka nekā tagad, viņš tomēr ar 37 punktiem (45 spēlēs) ir un paliek rezultatīvākais Dinamo ierindā, 11.-ais rezultatīvākais spēlētājs visā KHL un ar 28 rezultatīvām piespēlēm arī 7.-ais labākais rezultatīvu piespēļu dalītājs visā līgā. pēdējās 9 spēlēs, neskaitot KHL zvaigžņu spēli ar vienu rezultatīvu piespēli, Miķelim Rēdliham nav reģistrēts neviens rezultativitātes punkts, kas dažiem “pircējiem” liek aizdomāties par Miķeļa spīdošā snieguma “gadījuma raksturu”. protams, spēlētāja cena un potenciālā līguma izmērs ir viņa paša rokās, un laiks “kaulēties” ir visa atlikusī čempionāta daļa, tomēr ir skaidrs, ka dažu KHL klubu ģenerālmenedžeru pierakstu blociņos jau no sezonas pirmās puses ir iereģistrēta ailīte Микелис Редлихс. ja sezonas turpinājumā M.Rēdlihs atjaunos savu rezultatīvo sniegumu, viņu nākamsezon Rīgas komandā būs iespējams ieraudzīt tikai tādā gadījumā, ja viņš ļoti gribēs spēlēt mājās…

2. Sandis Ozoliņš

par Dinamo kapteiņa iespējamo vai neiespējamo pievienošanos kādam Krievijas klubam mēdz runāt katrā starpsezonā kopš viņš iekļāvies KHL apritē. līdz šim Dinamo saimnieku vienošanās ar Ozoliņu, ko parasti pavada neliels “būt vai nebūt” seriāls mediju atspoguļojumā, ir bijusi tāda kā pierasta un šķietami neizbēgama parādība. šosezon jau laicīgi mediju asinsrites sistēmā “ieplūst” ziņas par Ozoliņa novērtējumu no citu klubu puses; Magņitogorska šajā gadījumā ir tikai ilustrācija, kuras vietā varētu būt arī citas pilsētas hokeja saimniecība – ja ne ar tādu pašu budžetu, tad pretenzijām gan. tāpat skaidrs, ka šāda veida aktivitātes medijos tiek norakstītas uz personām, kam uzticēta attiecīgā sportista cenas veidošana un sakarīgu līgumsaistību nodrošināšana.

bet, jādomā, ka krievu klubi par Ozoliņu ir gatavi maksāt. nevis par dalību trijos KHL zvaigžņu mačos un komandas kapteiņa statusu vienā no tiem, lai gan arī šis faktors nav nenozīmīgs. tas pats zvaigžņu mačs apliecina, ko Ozoliņš nozīmē KHL un Krievijas hokeja “zvaigžņu stāvoklim”. protams, Ozoliņš var – var iemest bullīti, var nopelnīt 4 punktus (1+3) tajā pašā “zvaigžņu parādē”, var paņemt komandu aiz “sāpīgās vietas”, lai tā saņemtos, var arī būt 8.-ais labākais vārtu guvējs starp KHL aizsargiem un 19.-ais rezultatīvākais aizsargs līgā (9+9 punkti 43 spēlēs). skaidrs, ka Ozoliņš jaunāks nepaliek un 39 gadi nav maz, tomēr tikpat skaidrs, ka Sanda Ozoliņa “iepirkšana” nebūs iecerēta kā plaukstoša zieda iegāde cerībā uz ogu ražu. Ozoliņa cenā tiek iekļauta pieredze, ar kādu var palepoties retais no vēl spēlējošiem hokejistiem, kā arī “zvaigžņota aura” – vārds, kas ir atpazīstams kā Magņitogorskā un Doņeckā, tā arī Prāgā un Vašingtonā. šoreiz uz jautājumu “kur gan viņš liksies” var būt arī principiāla atbilde.

3. Mārtiņš Karsums

labākie vārtu guvēji vienmēr ir bijuši kā skatītāju, tā sastāva komplektētāju uzmanības centrā. šosezon Dinamo trāpīgākais uzbrucējs ir Mārtiņš Karsums ar 18 vārtu guvumiem (45 spēlēs). no KHL rekordiem tas ir patālu, taču uz kopējā KHL fona šosezon “tīri neko”. ar šādu pienesumu Karsumam pietiek, lai ierindotos KHL snaiperu TOPa 13. vietā, turklāt nemaz tik tālu neatpaliekot no TOPa līderiem – Aleksandra Radulova (22 vārtu guvumi 42 spēlēs). atšķirībā no saviem cīņubiedriem Karsums sezonu aizvada salīdzinoši vienmērīgi un stabili, ja vien nerēķina nelielu “nospolēšanu” sezonas sākumā – pirmajās 9 spēlēs ar viņa dalību tikai viens rezultativitātes punkts. 28 punkti 45 spēlēs gan nav nekas ārkārtējs, tomēr KHL kopējais snaiperu talantu līmenis pieļauj augstu iespējamības pakāpi, ka kāds klubs tomēr var iekārot Karsuma kvalitātes un potenciālu (dzimšanas gads tikai 1986.) un “izcelt” viņu no Dinamo rotaļu laukuma.

4. Guntis Galviņš

Dinamo pirmās maiņas aizsargi ir mazāk pamanāmi kā rezultativitātes punktus biežāk kolekcionējošie uzbrucēji šajā maiņā, taču problēmas ar šo aizsargu saturēšanu varētu kļūt līdzīgas. šaubu nav – Galviņš par KHL zvaigzni netiek uzlūkots ne All Stars spēles kontekstā, ne rezultativitātes cipari ir pirmajās vietās līgā (8+12 punkti 45 spēlēs). tomēr arī šī rezultativitāte uz visa KHL fona ir vērā ņemama – Galviņš ir 13.-ais trāpīgākais aizsargs līgā un 16.-ais rezultatīvākais aizsargs līgā. līdz zvaigznei vēl nepavelk, bet “saulaināku nākotni”, t.i. labāku līgumu un potenciālus interesentus ārpus Rīgas, varētu sagaidīt. dzimšanas gada ailītē sastopamais cipars (1986.) ir pozitīva “pievienotā vērtība”, ka norāda – konkrētais “dzēriens” vēl briest un garšos arvien labāk. kāpēc, lai tā nebūtu tieši labāk maksājošo pircēju komanda?

5. Krišjānis Rēdlihs

2011./2012. gada sezona 30 gadus jaunajam aizsargam ir konkrēta zvaigžņu stunda un augstākais punkts karjerā, ņemot vērā agrāko klaiņošanu AHL, DEL, NLA, zviedru Elitserien, krievu Superlīgas apcirkņos un salīdzinoši mazāk stabilo pozīciju Dinamo ierindā Šuplera laikos. līdz pirmā un otrā lieluma zvaigznei Rēdlihs-vecākais nepavelk, bet mazie faktiņi pa labu viņam krājas. lietderības koeficients “+13” (41 spēlē) ir labākais Dinamo komandā un 24.-ais labākais visā KHL. šis “+13” paliek vēl efektīvāks, ja pieņem zināšanai šīs sezonas Dinamo maz-iemešanas tradīcijas un apstākli, ka Dinamo 33% (35 no 106) vārtu guvumu samet vairākumā, kas netiek attiecināts uz lietderības koeficientu. cita starpā, Kr. Rēdlihs ir arī 24.-ais rezultatīvākais aizsargs līgā (4+13 punkti 41 spēlē) un 20.-ais labākais piespēļu dalītājs starp līgas aizsargiem. protams, tie nav supercipari, bet plusiņi krājas, lai līguma slēgšana jaunajai sezonai no Dinamo puses nebūtu tik vienkārša. rīdzinieku taupība varētu kļūt par iemeslu, lai izvērtētu piedāvājumus Austrumos.

6. Jānis Sprukts

lai arī Dinamo 1.-ais uzbrukuma virknējums 2012. gada sākumā ir “nosēdies”, tas – gan kopumā, gan pa vienam – ir starp vērtīgākajiem Dinamo “aktīviem”. Jānis Sprukts, salīdzinot ar saviem cīņubiedriem Miķeli Rēdlihu un Mārtiņu Karsumu, nav novērtēts ar dalību zvaigžņu spēlē un KHL spēlētāju TOPos ir mazāk augstās vietās. tomēr Sprukts veido pieklājīgu daļu gan no 1. maiņas, gan no visa Dinamo uzbrukuma (10+20 punkti 44 spēlēs). līdzdalību un taustāmu pienesumu uzbrukuma organizēšanā apliecina arī 23. vieta starp labākajiem līgas rezultatīvu piespēļu izsniedzējiem. un ja vēl viņš sezonas turpinājumā pieliks, tad, ņemot vērā deficīto centra uzbrucēju posteni, var kļūt pieprasīts kā Rīgā, tā ārpus Latvijas galvaspilsētas.

7. Kriss Holts

ja tiek vērtētas vājākās epizodes Holta sniegumā, tad rodas secinājumi: “kam tāds vajadzīgs?” un “ko gan tāds dara zvaigžņu spēlē?”. arī vārtsargu darba pamatrādītāji ļauj ieņemt tikai viduvējas vietas KHL vārtsargu TOPos: 14. vietu ar koeficientu, kas liecina par vārtu zaudēju skaitu vidēji spēlē (GAA; Holtam – 2.31); 16. vietu ar atvairīto metienu procentu (91,9%). bet, ja ielāgo Holta veiksmīgākās epizodes un uz skatītājiem orientēto efektīgumu, tad viņš kļūst pievilcīgs potenciālajiem darba devējiem – ja ne kā pirmais, tad kā otrais numurs. vēl viens elements, kas varētu uzrunāt “pircējus”, ir Krisa Holta atrašanās starp 3 sausākajiem KHL vārtsargiem; Košečkinam, Holtam un Ramo ir pa 5 sausām spēlēm.

Rīgas Dinamo spēlētāji un to sniegums KHL zvaigžņu spēlēs:

spēlētājs	All Stars 2009.	All Stars 2010.	All Stars 2011.	All Stars 2012.
Marcel Hossa	3+0	2+1	–	–
Sandis Ozoliņš	–	0+0	0+0	1+3
Lauris Dārziņš	–	–	1+0	–
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	0+1
Mārtiņš Karsums	–	–	–	1+1
Chris Holt	–	–	–	56.5% un GAA 22.09

*

[Jāņa Sprukta un Miķeļa Rēdliha kopfoto fiksēts spēlē pret Spartak 2011. gada 20. novembrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Dinamo spēlētāju “netīrā” lietderība & “raganu medības”

pirmssezonas satraukums par to, ka Dinamo rindās nebūs vairs snaipera, kas izpilda komandu pametušā Marsela Hosas “normas”, vismaz pēc pirmajām 6 aizvadītajām sezonas spēlēm ir pierimis. jo pirms 23. septembra spēlēm Rīgas Dinamo ir tā KHL komanda, kas ieņem 2. vietu pēc vārtu guvumiem – trāpīts 24 reizes (6 spēlēs). par rīdziniekiem vairāk ir varējuši pirmo divu KHL sezonu vinnētāji – Salavat Julajev, kuri īstenojuši vārtu guvumus 28 reizes (5 spēlēs). protams, ir arī komandas, kas aizvadījušas tikai 4 vai 5 spēles (vai 7), taču tendence ir skaidra – Hosas vietā “caurums” nav palicis, pa visiem tiek uzturēta “forma” – vidēji 4 vārtu guvumi spēlē.

līdzi rezultativitātes līderībai seko arī cita līderība, kas rīdziniekiem par laimi nav pašā galvgalī, bet tomēr. Dinamo 6 spēlēs savos vārtos ir saņēmuši 18 “gadījumus”, visā KHL pēc zaudētajiem vārtiem ierindojoties 5./7. vietā, kas tiek dalīta ar to pašu Salavat Julajev un Avtomobiļist (abiem – 18 zaudēti vārti 5 spēlēs). “cauršautāki” pirms 23. septembra spēlēm bija izrādījušies – SKA (22 vārtu zaudējumi 7 spēlēs), Spartak (21 v.z. 6 spēlēs), Ak Bars (20 v.z. 6 spēlēs), Amur (19 v.z. 5 spēlēs). rīdzinieku vidējais rādītājs – 3 vārtu zaudējumi spēlē. un arī spriedelējumi par to, ka Dinamo darbības stils pilnībā “piesliesies” spēlei no aizsardzības, arī pagaidām neīstenojas. jo šie spriedumi bija sacerēti, vēl “sērojot” par galvenā snaipera Hosas aiziešanu.

Dinamo spēlētāju lietderības “summa”

līdz šim esam ieraduši spēlētāju lietderības statistiku vērtēt pēc “tīrā” +/-, kas “saņemts”, spēlējot vienādos skaitliskajos sastāvos. protams, šī uzskaites forma ir adekvātākā, dalot plusus vai mīnusus. taču neparāda kopējo “summu” – konkrētā spēlētāja līdzdalību komandas spēles procesos. tāpēc “netīrās” lietederības koeficients nav negatīvs vai pozitīvs. tas vienkārši redzams gūto un zaudēto vārtu starpībā. aicinājums uzmanīgi izvērtēt datus un nepārsteigties ar secinājumiem, atceroties ka spēlētājiem tiek dots vai nedots ļoti atšķirīgs spēles laiks cīņai nevienādos sastāvos.

Dinamo laukuma spēlētāju “netīrās” lietderības tabula (pēc pirmajām 6 spēlēm):

	spēlētājs	KOPĀ	5-uz-5	5-uz-4	4-uz-3	5-uz-3	4-uz-5
	aizsargi:
	Ozoliņš	15:7	8:5	2:0	1:0	3:0	1:2
	Cibuļskis	10:3	5:2	2:0		2:0	1:1
	Reķis	8:5	5:4	3:0			0:1
	Galviņš	5:5	4:4	1:0			0:1
	Sotnieks	2:2	1:2	1:0
	Kr.Rēdlihs	2:4	1:3	1:0			0:1
	Laviņš	2:5	2:4				0:1
	J.Rēdlihs	1:4	1:3				0:1
	uzbrucēji:
	Ņiživijs	11:2	4:2	2:0	1:0	3:0	1:0
	Hartigans	11:2	4:2	2:0	1:0	3:0	1:0
	Surovijs	10:1	5:1	2:0		3:0
	Karsums	5:2	3:2	2:0
	Dārziņš	5:4	3:4	1:0		1:0
	Troters	4:3	3:3	1:0
	Podziņš	0:0
	M.Rēdlihs	4:5	3:5	1:0
	Meija	3:4	3:4
	Bukarts	3:4	3:4
	Sprukts	6:8	3:4	2:0	1:0		0:4
	Džeriņš	2:4	2:4
	Ankipāns	4:7	2:3	2:0			0:4
	* ailītēs pie spēlētājiem: pirmais cipars – vārti, cik dinamieši guvuši šim spēlētājam tajā brīdī esot laukumā; otrais cipars – vārti, ko dinamieši zaudējuši šim spēlētājam tajā brīdī esot laukumā.
	** ailītes augšējā rindā nozīmē: 5-uz-5 – tajā brīdī laukumā pilns spēlētāju sastāvs gan Dinamo, gan pretiniekiem; 5-uz-4 – 5 Dinamo laukuma spēlētāji pret 4 pretinieka laukuma spēlētājiem; utt.P.S. aprēķini veikti, ņemot vērā KHL spēļu protokolu fiksāciju uz 2010-09-23; protokolos iespējamas vēlākas oficiālas korekcijas. ciparos nav ņemti vērā PM (pēcspēles metieni).

Jurajs Mikušs un “raganu medības”

pēc tam, kad 22. septembrī Dinamo oficiāli ieziņoja, ka komanda ir papildinājusies ar vēl vienu centra uzbrucēju – slovāku Juraju Mikušu (Juraj Mikus; dz.1987.), radušās dažādas, vairāk vai mazāk racionāli pamatotas vai nepamatotas “versijas”, kur šo jaunieguvumu likt. turklāt viss notiek diezgan operatīvi – ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs ziņu aģentūrai BNS jau “draudējis”, ka Mikušs Dinamo sastāvā spēlēs, ja ne ceturtdien (23. sept.) pret Avtomobiļist, tad 25. septembrī pret SKA noteikti.

tikmēr norisinās mazās “raganu medības”, kurās tiek meklēti cerības nepiepildījušie spēlētāji. kā viens no plašāk izskatītajiem variantiem ir Broks Troters, kuru vairāk vai mazāk pamatoti kritizējuši arī atpazīstami hokeja apskatnieki. par “nevajadzīgiem” noraidījumiem, par to, ka pirmos vārtus guvis tikai 6.-ajā spēlē. atgādinājumam: Dinamo ar Troteru vienojās kā ar vienu no pēdējiem, un attiecīgi viņš treniņnometnē ieradās vēlāk nekā vairums kolēģu. un te noderēs paruna: kas stādīts vēlāk, no tā arī augļus vēlāk jāgaida.

“kur likt Mikušu?” paliek joprojām aktuāls jautājums. jādomā, ka aktuālāks līdzjutējiem un sekotājiem, jo treneriem, kuri jau laicīgi zināja par šī spēlētāja “pieslēgšanos”, noteikti jau ir izdomāti risinājumi. vismaz teorētiski. vienkāršākā versija ir tāda, ka izmaiņas visbiežāk skar 4.-to uzbrukuma virknējumu, kas vairumā komandu ir sezonālu izmaiņu bagātākais. tāpēc nebūs pārsteigums, ka treneri pārskatīs 4. virknējuma “saturu”. taču ir vēl versija par to, ka Broks Troters labāk uzspēlē malējā uzbrucēja pozīcijā nevis pa centru. un ja Troters tiek “migrēts” uz kādu citu virknējumu, tad izmaiņas varētu skart ne tikai 4. virknējumu.

lai vai kā, bet ar Mikuša ierašanos konkurence centra uzbrucēju “amatā”, kurš pirmās divas sezonas dinamiešiem bija ar izkārtni “deficīts”, ir sabiezējusi konkrēti. īpaši ņemot vērā, ka dinamiešiem rezervēs ir divi vērā ņemami centra uzbrucēji, kas vēl nav sagaidījuši savu kārtu. runa ir par Vitaliju Karamnovu un Juri Štālu, kurš jau ir komandēts uz fārmklubu Liepājas Metalurgs. P.S. HK Rīga centra uzbrucējiem cerības šosezon tikt vismaz Dinamo pieteikumā un paraudzīties uz spēli no spēlētāju soliņa paliek par vēl “zilāku sapni” nek”a tas bija līdz šim. vismaz pagaidām.

lasāmvielai:

• Dinamo vienojas ar Juraju Mikušu – dinamoriga.eu
• Normunds Sējējs par vienošanos ar Juraju Mikušu – apollo.lv
• KHL regulārā čempionāta aktuālā tabula (abas konferences kopā) – khl.ru
• Jānis Matulis par Boku Troteru – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Anatolijs Kreipāns par Juraju Mikušu un viņa vietu Dinamo komandā – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)

[foto fiksēts Dinamo (Rīga) spēlē pret Atlant 2010. gada 13. augustā Astanā; foto avots: dinamoriga.eu.]