Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘KHL reglaments’

HK Rīga šogad tuvāk Dinamo komandai?

Posted by petrovich27 uz 2013/10/06

HK_Riga_vs_Energie_2013-09-28_HKR_facebook_N2Dinamo jaunatnes vienības HK Rīga uzvaru sērija un atrašanās MHL Rietumu konferences līderu godā, kaut uz brīdi, ir patīkama pārmaiņa pēc iepriekšējās sezonas, kad komandas sniegums bija patālu no spīdoša. Tomēr nebijušas sajūtas tās nav – arī savā pirmajā MHL čempionātā (2010./2011.) HK Rīga sezonas gaitā atzīmējās ar pirmo vietu Rietumu konferencē un pat epizodiski visā MHL.

Jebkurā gadījumā ir stipri priecīgāk piedzīvot uzvaras, lai arī knapi un ar viena vārtu guvuma starpību, nevis otrādi. Tā, nu, jaunajā sezonā Leonīda Tambijeva trenētā Dinamo jaunatne sezonā ir iesoļojusi itin braši. Tiesa, nākamajā spēļu dienā rīdziniekus apsteidza uzreiz trīs sāncenšu vienības – maskavieši MHK Spartak, Krasnaja Armija un Jaroslavļas Loko. Bet tas neatceļ faktu – HK Rīga ir starp šīs sezonas MHL Rietumu līderiem. Vismaz sezonas pirmajā ceturtdaļā.

Kā tad tā? Kāpēc šosezon HK Rīga sākusi labāk nekā iepriekšējās divās sezonās? MHL palikusi manāmi vājāka līga vai HK Rīga būtiski stiprāka? Par kopējām līgas jaudas izmaiņām nepieciešams plašāks pētījums, taču kopējo spēku formātu maina vecuma faktors – līgas vecuma griesti ir nolaisti no U-22 uz U-21. Tas no MHL aprites izslēdz 1992. gadā dzimušos – t.i., vismaz teorētiski jaudīgākus personāžus. Tomēr šis noteikums attiecas uz visām MHL komandām, ieskaitot HK Rīga. Taisnības pēc tomēr jāpiebilst, ka – ne uz visām. Tām MHL vienībām, kas nav kāda KHL un/vai VHL kluba sistēmā, ir atļauts sastāvā iekļaut divus U-22 vecuma spēlētājus. No Rietumu konferences 20 vienībām tādas ir septiņas – jaunizveidotā Sanktpēterburgas Dinamo, Stupino Kapitan, Voskresenskas MHK Himik, HC Red Bull Salzburg, HC Energie Karlovy Vary, Minskas Junost, kā arī Budapeštas Patriot SKEKS, kas no MHL šosezon faktiski izstājusies. HK Rīga komandai, kā KHL kluba Rīgas Dinamo jaunatnei, šī handikapa nav.

HK Rīga sezonas sākuma panākumu galvenie iemesli, jādomā, meklējami vasaras laikā ieguldītajā un arī sezonas sākumā turpinātajā darbā. Tomēr ir faktori, kas šogad ir savādāki un acīmredzot pozitīvi veicina HK Rīga varēšanas MHL čempionātā:

(1) Rīgas Dinamo ir tuvāk. Nē, nē – abu komandu bāze arī agrāk bija viena ledus halle Piņķos. Taču šī gada starpsezonas un arī regulārās sezonas sākumā spēlētāju rotācija starp HK Rīga un Dinamo ir nesalīdzināmi “dzīvāka” vai vismaz skaitliski apjomīgāka nekā agrākās sezonās. Pie reāla, bet neliela spēles laika regulārajā sezonā pagaidām tikuši tikai divi “hā-kā rīdzinieki” – aizsargs Edgars Siksna un uzbrucējs Andris Siksnis, taču starpsezonas pārbaudes spēlēs un/vai regulārās sezonas spēļu pieteikumos bijuši vēl pieci jaunie hokejisti – vārtsargs Rihards Cimermanis, uzbrucēji Deivids Sarkanis, Kārlis Ozoliņš, aizsargi Edmunds Augstkalns, Krišs Lipsbergs, Tas nozīmē ne tikai attiecīgo puišu sēdēšanu “lielās komandas” rezervē, bet arī – trenēšanos kopā ar Dinamo un nelielu, bet tomēr skaidri “deguna priekšā” saksatāmu iespēju.

(2) Dinamo galvenais treneris ir tuvāk. Rīgas Dinamo galvenā trenera Arta Ābola dēls Rodrigo ir veiksmīgi debitējis HK Rīga ierindā, un likumsakarīgi, ka tēvs iespēju robežās seko sava dēla gaitām. Attiecīgi Artis Ābols ir biežāks HK Rīga spēļu un citu aktivitāšu aculiecinieks, nekā to darītu “vienkāršs” Dinamo galvenais treneris. Iepriekšējās sezonās Šuplers, Rautakallio un arī Ābols bija ļoooti reti viesi HK Rīga spēlēs. Tagad HK Rīga puiši Dinamo galvenā trenera aci redz un jūt biežāk. Viņi zin, ka viņiem seko nepastarpināti. Tā ir iespēja.

Zemteksts tam visam ir tāds, ka HK Rīga puišiem ir izveidota sajūta, ka tas “solis” līdz Dinamo pieteikumam ir reāli iespējams, ko arī apliecina reāli piemēri. Cits stāsts, cik liela iespēja ir tikt uz KHL “reālā ledus”. Tomēr iepriekš daudziem arī atrašanās pieteikumā bez spēles laika bija ļoti attālināts sapnis. Acīmredzot paldies arī jāsaka KHL reglamentam, kas pilnam pieteikumam prasa vismaz divus U-21 vecuma, t.i., HK Rīga gadagājuma puišus.

Nav jābūt īpaši vērīgam, lai pamanītu, ka no/uz HK Rīga iesauktie dinamieši KHL oficiālajās spēlēs uzspēlējuši ļoti maz. Tomēr jaunatnes kopējo spēles apjomu uz augšu pavelk 19 gadus vecais Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.), kurš aizvadījis līdz šim visas Dinamo 13 spēles šajā regulārajā sezonā, bet HK Rīga sastāvā MHL spēlēs šosezon gan nav bijis iesaukts.

Kā KHL reglamenta izmaiņa ar obligātajiem jaunajiem pieteikumā, bet ne faktiski uz ledus, būs ietekmējis jauno sportistu attīstību ilgtermiņā, varēsim redzēt pēc gadiem, taču tagad, izskatās, viņu darbības HK Rīga sastāvā kopumā tas ietekmējis pozitīvi. Atliek cerēt, ka neiestāsies jauno hokejistu “pārgaidīšanās” uz spēles laiku Dinamo sastāvā un vilšanās netiks “pārcelta” uz HK Rīga sniegumu.

P.S. Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, salīdzinot HK Rīga varējumu dažādās MHL sezonās, ir jaunatnes līgas Rietumu un Austrumu konferenču nošķirtība. Proti, šosezon abas konferences faktiski ir dažādas līgas, kuru komandas regulārajā sezonā savā starpā nespēlē. Austrumiem un Rietumiem iespēja “satikties” būs tikai “kaut kad” izslēgšanas spēļu stadijā. Šajā gadījumā “iespaidu” uz HK Rīga sniegumu atstāj ne tikai nespēlēšana pret Austrumu konferences līdervienībām, pret kurām par punktiem jāpacīnās vēl sīkstāk. Runa vairāk ir par izbraukumiem īsākā attālumā, kas noteikti atvieglo dzīvi. Tiesa, tālākais izbraukums uz Habarovsku, kur jāuzspēlē pret Rietumu konferencē palikušo Amurskije Tigri, joprojām ir saglabājies.

Attiecīgās sezonas HK Rīga spēlētāji Rīgas Dinamo sastāvā KHL čempionātā (treknrakstā attiecīgās sezonas U-21 vecuma spēlētāji, kas ir HK Rīga maksimālais vecums šosezon):

spēlētājs dz. sp. KHL punkti KHL +/- KHL sp. laiks KHL
2010./2011. REG
U Roberts Bukarts 1990. 43 4+2 -4 vid. 7:59
U Ainars Podziņš 1992. 19 1+0 ±0 vid. 6:16
U Vitalijs Karamnovs 1989. 18 0+2 -3 vid. 10:03
U Raimonds Vilkoits 1990. 3 1+0 ±0 vid. 4:41
V Kristers Gudļevskis 1992. 0 (3)* 0:00
2011. PLAY OFF
U Ainars Podziņš 1992. 11 0+1 -5 vid. 8:51
U Roberts Bukarts 1990. 3 0+0 -1 vid. 10:08
2011./2012. REG
U Ainars Podziņš 1992. 38 4+0 +1 vid. 7:55
U Roberts Bukarts 1990. 26 3+3 ±0 vid. 9:36
U Māris Bičevskis 1991. 15 1+1 ±0 vid. 8:26
U Juris Upītis 1991. 9 3+0 +1 vid. 8:12
U Miks Indrašis 1990. 1 0+0 ±0 9:16
2012. PLAY OFF
U Roberts Bukarts 1990. 7 0+0 ±0 vid. 10:11
U Māris Bičevskis 1991. 5 0+0 -1 vid. 10:34
U Ainars Podziņš 1992. 4 0+0 -1 vid. 6:37
U Juris Upītis 1991. 2 0+0 ±0 vid. 3:53
V Kristers Gudļevskis 1992. 0 (2)* 0:00
2012./2013. REG
A Mārtiņš Porejs 1991. 19 2+2 -6 vid. 16:20
U Miks Lipsbergs 1991. 4 0+0 ±0 vid. 7:02
U Juris Upītis 1991. 3 0+0 -1 vid. 13:19
V Kristers Gudļevskis 1992. 2 GAA 2.18 atv. 92.1% kop. 82:27
U Ainars Podziņš 1992. 0 (3)* 0:00
2013. NADEŽDA
U Juris Upītis 1991. 11 5+1 +4 vid. 14:46
A Mārtiņš Porejs 1991. 4 0+0 -1 vid. 9:05
2013./2014. REG (pēc 13 sp.)
A Edgars Siksna 1993. 1 0+0 ±0 4:22
U Andris Siksnis 1993. 1 0+0 ±0 4:13
V Rihards Cimermanis 1993. 0 (13)* 0:00
U Deivids Sarkanis 1994. 0 (4)* 0:00
A Krišs Lipsbergs 1993. 0 (1)* 0:00

* Hokejistiem bez reāla spēles laika iekavās norādīts spēļu skaits, kurās attiecīgais spēlētājs bija pieteikumā. Piebilde: piemēram, 2012./2013. g. sezonā HK Rīga vairs nespēlēja ne tikai vecuma limitu pāraugušie Roberts Bukarts un Miks Indrašis, bet arī vecuma griestiem vēl atbilstošie Māris Bičevskis un Elvijs Biezais.

Plašākam ieskatam:

  • HK Rīga komplekts 2013,/2014. g. sezonā un tā pieredze: tepat
  • MHL čempionāta izspēles kārtība šajā sezonā: tepat
  • HK Rīga spēlētāju statistika 2013./2014. g. sezonā – mhl.khl.ru
  • MHL turnīra tabulas – mhl.khl.ru

[Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret HC Energie Kalovy Vary 2013. gada 28. septembrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo jaunie, perspektīvie ar krampi, sakodienu un mednieka instinktu

Posted by petrovich27 uz 2013/08/12

Kuzmenkovs_vs_Neftjanik_2013-08-08_DR_facebook_N3_VERS_2Pirms kārtējās (sestās) KHL sezonas diezin vai vajadzētu grimt ilūzijās un sludināt, ka Dinamo vienībai ir visu laiku labākais sastāvs un Gagarina kauss – mūsu. Taču ir sastāva vaibsti un nianses, kas nevar nepriecēt. Runa ir par jaunāko galu – 18, 19, 20 gadu vecajiem kadriem, kuri ainavu papildina. Turklāt – ir ieguldījums nākotnē.

Vai treneriem pietiks drosmes?

Cits stāsts, vai treneru kolektīvs, kam jāpierāda sava kompetence un jāuzrāda gūtie punkti, būs gana drosmīgi, lai jaunos ekspluatētu pēc pilnas programmas. Bet par to, ka U-22 (dz. 1992. g. un jaunāki) vismaz katras spēles pieteikumā būs, ir parūpējies KHL reglaments. Iepriekšējā sezonā bija obligāti divi U-22 vecuma spēlētāji, bet, ja gribēja pilnu 22 spēlētāju pieteikumu, tad – četri. Jaunajā sezonā plānots līdzīgi, bet U-22 miksējot ar U-21 vecumu (dz. 1993. g. un jaunāki). Jāpiebilst, ka U-21 vecums Rīgas Dinamo gadījumā ir izdevīgāks par 1992. gadā dzimušajiem (U-22), kurus jaunajā sezonā nevarēs rotēt uz MHL čempionātā spēlējošo HK Rīga, jo šamie, saskaņā ar MHL vecuma griestu pazemināšanu, ir par vecu.

Kā zināms, no dažiem jaunajiem – 1992. gadā dzimušajiem – Rīgas Dinamo jau atbrīvojusies. Diviem – aizsargam Ņikitam Koļesņkovam un uzbrucējam Kirilam Tambijevam tika pārtraukts pārbaudes laika līgums, bet vārtsargam Kristeram Gudļevskim Dinamo nelika šķēršļus viņa ceļā uz Ziemeļameriku – Tampa Bay Lightning piramīdu.

Tā, nu, Rīgas Dinamo ierindā nav palicis neviens 1992. gadā dzimušais… Bet ir „kolonna” ar 1993. un 1994. gadā dzimušajiem, kuri ir sevi itin pieklājīgi uzrādījuši pirmajās pārbaudes spēlēs. Protams, pirmajās divās pārbaudes spēlēs „sastaptās” VHL komandas dažādā komplektācijas stadijā un fiziskajā kondīcijā nav atbilstošākais fons kategoriskam Dinamo jaunatnes vērtējumam. Prāgas turnīrs un tajā esošās KHL komandas ir nopietnāks „mikroskops”. Tomēr daži secinājumi piezogas nelūgti arī pirms Prague Hockey Cup beigām, un neatkarīgi no snieguma šajā turnīrā.

Deivids Sarkanis (dz. 1994.) ar mednieka instinktu

Kad pēc 27. jūlijā Valmierā notikušās Dinamo treniņspēles galvenais treneris Artis Ābols minēja Sarkaņa atstāto „ļoti labo iespaidu”, Ābols nemānījās. Patīkamo pārsteigumu pasvītro apstāklis, ka, piemēram, iepriekšējā (2012./2013.) sezonā Deivids Sarkanis nebija ne talantīgāko Latvijas jauno hokejistu sarakstu augšgalā, ne Dinamo attālāko kandidātu sarakstos, ne Latvijas U-20 izlases sastāvā junioru pasaules čempionātā.

Jā, sezonas nogalē bija epizodiski simpātiski manāms HK Rīga ierindā, taču MHL nemaz nenospēlēja visu sezonu. Liela daļa sezonas sanāca Juniors sastāvā MHL B grupā un Latvijas Virslīgā. Tad nu regulārās sezonas summā – tikai 12.-ais rezultatīvākais HK Rīga ierindā (13 punkti 35 spēlēs) un dalīti 26./27.-ais rezultatīvākais Juniors sastāvā MHL B grupas čempionātā (4 punkti 12 spēlēs). Vien Latvijas Virslīgas regulārajā sezonā iekrātie punkti „noliek” starp līderiem – 2.-ais rezultatīvākais (21 punkts 16 spēlēs). Skaidrs, ka, saliekot visu „vienā maisā”, skaitļi kļūst pamanāmāki, tomēr pat summējot atradīsies virkne HK Rīga jauno hokejistu, kuriem cipari ir „skaistāki”. Bet statistika iemidzina, un Sarkanis joprojām ir Dinamo sastāvā un ar komandu Prāgā.

Deivida Sarkaņa debija bija iecerēta 2. augustā pret Toros, taču pieteikumā iekļuva pilni četri aizsargu pāri un 13.-to uzbrucēju pieteikt nedrīkstēja. „Pēc iesildīšanās (..) man nekas cits neatlika kā ģērbties nost un pavērot spēli no malas,” stāsta D. Sarkanis. Debija „iekrita” 8. augustā pret Ņeftjaņik, un plašākam aculiecinieku un Sportacentrs TV skatītāju lokam parādījās Deivida Sarkaņa „mednieka instinkts”, kas ļoti labi piestāvēja Dinamo uzbrukumam. Vārtu guvumu nebija, bet izveidotās epizodes uzbrukumā bija elegantas!

Kādi pašam iespaidi pēc debijas? „Domāju, ka nospēlēju labi; bija daudz momentu, tikai nesanāca ripu dabūt vārtos, bet tā kopumā – patīkamas sajūtas un jutos labi pēc spēles,” tā Deivids Sarkanis. Kādas saskati savas izredzes jau 2013./2014. g. sezonā uzspēlēt KHL? „Grūti teikt. Protams, ka vēlētos uzspēlēt KHL, un ceru, ka sanāks, bet tad jau redzēs, vai treneris uzticēsies man un ieliks sastāvā. Pāragri arī neko negribas spriest; laiks rādīs.”

Sarkanis savu debijas spēli sāka 4.-ajā virknējumā kopā ar Vitāliju Pavlovu un Gunāru Skvorcovu, bet spēles gaitā tika „paaugstināts”… „Uz 3. periodu treneris ielika mani virknējumā pie Džeriņa un Cipuļa. Ar Pavlovu un Skvorcovu mēs jau kādu laiku bijām vienā maiņā, nedaudz jau arī iespēlējāmies; tā, ka vairāk mazāk viens otru sapratām. Bet arī ar Džeriņu un Cipuli īpaši nekādas nesaprašanās nebija; visi partneri ir labi un spējām saprasties.”

Kā Tu domā, ar ko hokejs Prāgas turnīrā atšķirsies no tā, kas bija pārbaudes spēlēs Piņķos? „Domāju, ka tur būs ātrāks hokejs, būs daudz grūtāk spēlēt, jo pretī nāks komandas no KHL augšgala, un būs lielāks laukums nekā šeit Piņķos, līdz ar to būs lielāka slodze. Bet arī Piņķos mums pretī nāca diezgan agresīvs pretinieks, un tāpat bija smaga spēle,” tā Deivids Sarkanis pirms Prague Hockey Cup.

Pirmajā spēlē Prāgā – pret Ak Bars – Sarkanis atrada vietu pieteikumā kā 13. uzbrucējs ar spēles laiku dažās nomaiņās ceturtajā virknējumā. Bet tās sekundes uz ledus izskatījās pilnvērtīgi izmantotas. Sarkanis sev atvēlēto īso laika sprīdi pretinieku zonā bija labi pamanāms – ar presingu, cīņu pie borta, lielisku piespēli uz vārtu priekšu kolēģim Mārtiņam Cipulim. Darba Sarkanim, protams, vēl ļoti daudz, bet komandas jaunākais spēlētājs (dz. 1994. g. 7. novembrī) nebūt nav vājākais „ķēdes posms” vai piespiedu nasta.

Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.) kā snaiperis un štata „bezkauņa”

No 19-gadīgā uzbrucēja Artūra Kuzmenkova tiek gaidīts vairāk nekā no pārējiem jaunajiem kaut vai tāpēc, ka atšķirībā no pārējiem jaunajiem ar viņu jau salīdzinoši laicīgi noslēgts 2 gadu līgums, kamēr lielāko daļa jauno un pus-jauno saņēma pārbaudes laika līgumus.

Priekšnoteikumi ir. Kuzmenkovs bija otrs rezultatīvākais spēlētājs Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā (35 punkti 43 spēlēs). Bija viens no Latvijas U-20 izlases līderiem junioru pasaules čempionātā. Turklāt atbilst tradicionāli pietrūkstošajai centra uzbrucēja pozīcijai.

Pirmajās divās pārbaudes spēlēs Artūrs Kuzmenkovs normatīvus pildīja – abās spēlēs pret VHL klubiem pa vārtu guvumam, bet pret Ak Bars nesanāca. Tas tik un tā pēc pirmajām 3 spēlēm ļauj būt vienam no diviem labākajiem vārtu guvējiem komandā (2 trāpījumi arī Ščehuram). Taču štrunts par starpsezonas statistiku. Svarīgāka ir Kuzmenkova sportiskā bezkaunība, spēja pacīnīties vārtu priekšā, nekautrēšanās tiekties uz vārtiem „ar gaļu” (pretinieku komandas ķermenīšiem), spēles „ņemšana” uz sevi… Tāpēc arī spēlē pret Ņeftjaņik treneri Kuzmenkova sniegumu novērtēja ar komandas labākā spēlētāja godu.

Kārlis Ozoliņš (dz. 1994.) ne tikai ar izcilu uzvārdu un vārdu

Bet ne vārda/uzvārda kritērijs ir noteicošs, lai 19 gadus vecs uzbrucējs atrastos Rīgas Dinamo kreklā šajā starpsezonā. Artūra Kuzmenkova maiņas partneris jau no Liepājas Metalurgs laikiem, kur spēlēja kā aizvadītajā sezonā Baltkrievijas ekstralīgā, tā arī agrāk dažādu vecumu komandās, dažkārt ir palicis sava kolēģa ēnā. Taču viņa cīņasspars un spēja spēlēt „kauls kaulā” ļauj uzlūkot Kārli Ozoliņu kā vērtību ne tikai komplektā ar Kuzmenkovu.

K. Ozoliņš mega-rezultatīvs līdz šim nav bijis, ja neskaita Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. regulārajā sezonā uzkrātos 35 punktus 31 spēlē. Jādomā, ka arī Dinamo negaida izcilu rezultativitāti, bet savādāku lietderību. Starp citu, Kārlis Ozoliņš aizvadītās sezonas junioru pasaules čempionātā bijis vienīgais Latvijas U-20 izlases spēlētājs ar pozitīvu lietderības koeficientu (6 spēlēs +2). Bet, kas svarīgāk, lai arī kāds ir Baltkrievijas ekstralīgas līmenis salīdzinot ar agrākiem laikiem, taču K. Ozoliņš iepriekšējo sezonu tomēr ir aizvadījis pieaugušo hokejā. Kas nenoliedzami ir priekšrocība starp daudziem saviem vienaudžiem, kam bija jāsamierinās ar jaunatnes hokeju MHL, MHL B vai citā formātā.

Edgars Siksna (dz. 1993.) kā kaut kas vairāk par septīto aizsargu

Lai arī cik ļoti gados jaunas Liepājas Metalurgs komandas ir spēlējušas Baltkrievijas ekstralīgā, 18 un 19 gadus vecs aizsargs pamatsastāvā ir retums arī Liepājā. Attiecīgi tagad jau 20 gadus vecais Edgars Siksna jau divas pilnas sezonas nokapājis pieaugušo līmenī, ar ko absolūtais vairākums viņa vienaudžu aizsargu nevar palepoties.

Arī Latvijas U-20 un U-18 izlases pēdējos gados nav iztikušas bez Siksnas dalības. Pēdējoreiz – aizvadītās sezonas junioru pasaules čempionātā viņš bija Latvijas U-20 izlases kapteinis un arī rezultatīvākais spēlētājs (4 punkti 6 spēlēs). Būdams aizsargs.

Aculiecinieki būs pamanījuši, ka vienīgais Dinamo vārtu zaudējums pirmajā pārbaudes spēlē (pret Toros) bija norisinājies ar Edgara Siksnas līdzdalību. Šajā saistībā der atcerēties, ka aizsargu kļūdas ir uzskatāmākas un par tām soda ātrāk nekā par uzbrucēju „cunduriem”. Starp citu, Siksna ir no tiem, kas nekautrējas bloķēt metienus ar visu stāvu. Tā, ka pašaizliedzības jaunajam aizsargam nepietrūkst. Turklāt viņam ir Dinamo aizsargu vidū deficītais nūjas labais tvēriens. Tagad tik’ jākrāj augsta līmeņa spēļu prakse. Jādomā, ka Siksna varētu būt noderīgs Dinamo ne tikai kā reglamentā noteiktais obligātais jaunais – 7. aizsargs ar ierobežotu spēles laiku vai vispār bez. Taču ar kaut ko jāsāk. Īpaši, ja atceras rindu priekšā – S. Ozoliņš, Pujacs, Robinsons, Reķis, Cibuļskis, Sotnieks, Laviņš. Pagaidām Prāgā tieši tā arī ir.

Edmunds Augstkalns (dz. 1994.) bez kļūdām

19-gadīgajam HK Rīga aizsargam Edmundam Augstkalnam spēle pret Almetjevskas Ņeftjaņik 8. augustā „iekrita” kā lielā iespēja. Ka „no zila gaisa” teikt nevarētu, jo gan jau, ka HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs varēja rekomendēt vai Dinamo treneri noskatīt citu aizsargu no HK Rīga sastāva. Acīmredzot Augstkalns šo iespēju nopelnīja ar darbu, un tieši viņš tika izsaukts uz šo vienu spēli pret Ņeftjaņik.

Jaunā aizsarga misija savā debijas spēlē bija elementāra – spēlēt bez kļūdām, ripu nepārturēt un atdot partnerim nekavējoties, nomainīties korekti un laicīgi. Rādās, ka tas arī paveikts. Augstkalns bija neredzams. Zvaigznes no debesjuma necēla, bet priekšstatu par sevi nesabojāja. Ja kāds saskatīja pārliecības trūkumu, tad tas ir laika un pieredzes jautājums. Spēlējot pie lielajiem.

P.S.

Dinamo savstarpējā treniņspēlē piedalījies arī vārtsargs Rihards Cimermanis (dz. 1993.) no HK Rīga sastāva. Arī par viņu, tāpat kā Sarkani un K. Ozoliņu, galvenais treneris Ābols izteicās atzinīgi. Tagad, kad traumu ārstē Māris Jučers, Dinamo sastāvā kā trešais vārtsargs atkal iesaukts Cimermanis un devies uz turnīru Prāgā. Pat ja viņš netiks pie reāla spēles laika un pat pieteikumā, būs pieredze un, domājams, „taustāma” motivācija.

Rīgas Dinamo spēlētāji 2013. g. 12. augustā (treknrakstā – uz Prāgas turnīru aizbraukušie; slīprakstā – no komandas jau atbrīvotie; statistika pēc 3 pārbaudes spēlēm):

spēlētājs dz. sp. punkti SM komentārs
UZBRUCĒJI
1. Kyle Wilson 1984. 2 1+3 2
2. Andris Džeriņš 1988. 3 0+3 0
3. Paul Szczechura 1985 2 2+0 0
4. Artūrs Kuzmenkovs 1993. 3 2+0 4
5.-7. Marcel Hossa 1981. 2 1+1 0
Miks Indrašis 1990. 2 1+1 0
Aleksandrs Ņiživijs 1976. 2 1+1 0
8. Mārtiņš Cipulis 1980. 3 1+1 0
9. Patrik Valčák 1984. 1 0+2 0 atbrīvots (bija try-out)
10. Roberts Bukarts 1990. 2 0+2 0
11.-12. Kirils Tambijevs 1992. 1 1+0 0 atbrīvots (bija try-out)
Juris Upītis 1991. 1 1+0 0 traumēts; try-out
13. Gints Meija 1987. 2 1+0 0
14.-15. Lauris Bajaruns 1989. 2 0+1 2 try-out
Kārlis Ozoliņš 1994. 3 0+1 2 pārcelts no HK Rīga
16.-17. Vitālijs Pavlovs 1989. 1 0+0 0
Gunārs Skvorcovs 1990. 1 0+0 0
18. Deivids Sarkanis 1994. 2 0+0 0 pārcelts no HK Rīga
19. Marcel Haščák 1987. 2 0+0 2 try-out
Māris Bičevskis 1991. 0 traumēts
AIZSARGI
1. Mat Robinson 1986. 3 1+1 0
2. Oskars Cibuļskis 1988. 3 1+0 2
3. Arvīds Reķis 1979. 1 0+1 0
4. Krišjānis Rēdlhs 1981. 3 0+1 0
5. Edmunds Augstkalns 1994. 1 0+0 0 pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
6.-7. Mārtiņš Porejs 1991. 2 0+0 0 try-out; spēlēs Jokipojat (Som. 2.)
Georgijs Pujacs 1981. 2 0+0 0
8. Rodrigo Laviņš 1974. 2 0+0 5+20
9.-10. Edgars Siksna 1993. 3 0+0 2 try-out
Sandis Ozoliņš 1972. 0
Kristaps Sotnieks 1987. 3 0+0 2
VĀRTSARGI dz. sp. vārtu zaud. (~min.) SM komentāri
1. Mikael Tellqvist 1979. 1 0 (60 min.) 0
2. Jakub Sedláček 1990. 2 3 (123 min.) 0 try-out
Māris Jučers 1987. 0 0 traumēts; try-out
Rihards Cimermanis 1993. 0 pārcelts no HK Rīga

*

Rīgas Dinamo spēlētāji, kas bija treniņnometnē un ar kuriem saistības pārtrauktas, nenospēlējot nevienu pārbaudes spēli:

ampl. spēlētājs dz. komentārs
A Ričards Birziņš 1989. bija try-out; līgums ar Tønsberg Vikings (Norv.)
A Aleksandrs Galkins 1990. bija try-out; līgums ar Scorpions de Mulhouse (Fr. 2.)
V Kristers Gudļevskis 1992. līgums ar Tampa Bay Lightning saimniecību
U Nikolajs Jeļisejevs 1994. pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U Jan Kolář 1981. bija try-out
A Ņikita Koļesņkovs 1992. bija try-out; tagad try-out Zagrebas Medveščak (KHL)
U Artūrs Mickēvičs 1991. bija try-out; pēc tam try-out Toros (VHL)

*

Plašākām uzziņām:

  • Rīgas Dinamo sastāvs dalībai Prāgas turnīrā (2013-08-11) – dinamoriga.eu
  • Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) klubs Jokipojat savās rindās ar dažādiem nosacījumiem pieņem aizsargu Mārtiņu Poreju (kurš faktiski vēl paliek Rīgas kluba sastāvā), kā arī sava laika dinamiešus – uzbrucējus Elviju Biezo, Miku Lipsbergu un Raimondu Vilkoitu (2013-08-08) – jokipojat.fi
  • Rīgas Dinamo pārtrauc pārbaudes laika līgumus ar Kirilu Tambijevu un tikko ataicināto Janu Kolāržu (Jan Kolář; 2013-08-08) – dinamoriga.eu
  • Dinamo noslēdz pārbaudes laika līgumus ar slovāku uzbrucēju Marselu Haščāku (Marcel Haščák) un čehu uzbrucēju Janu Kolāržu (2013-08-05) – dinamoriga.eu
  • Dinamo pārtrauc pārbaudes laika līgumu ar Patriku Valčāku (Patrik Valčák; 2013-08-05) – dinamoriga.eu
  • Kristers Gudļevskis noslēdz divvirziena līgumu ar Tampa Bay Lightning uz 3 sezonām (2013-08-02) – lightning.nhl.com
  • Dinamo pārtrauc try-out saistības ar aizsargiem Ričardu Birziņu, Aleksandru Galkinu un Ņikitu Koļesņikovu (2013-07-27) – dinamoriga.eu
  • Par Dinamo 27. jūlija treniņspēli un sastāva izmaiņām (- Gudļevskis, Jeļisejevs, Mickēvičs; + Cimermanis, K. Ozoliņš, Sarkanis; 2013-07-27) – dinamoriga.eu
  • Māris Jučers pievienojas Rīgas Dinamo uz pārbaudes laiku (2013-07-26) – dinamoriga.eu
  • Kristers Gudļevskis pamet Dinamo, lai dotos uz Ziemeļameriku (2013-07-26) – sportacentrs.com
  • Ņikita Koļesņikovs uz pārbaudes laiku KHL klubā Medveščak (Zagreba; 2013-08-12) – medvescak.com
  • Iepriekšējais Dinamo komplektācijas statuss (2013-07-19): tepat

[Attēlā: “Jaunās gvardes” pārstāvis Artūrs Kuzmenkovs pie pretinieku vārtiem ar dūrēm un smaidu. Soda minūtes pelna pats un “ļauj” pretiniekiem. Foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Almetjevskas Ņeftjaņik 2013. gada 8. augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), KHL, MHL, MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2013/08/10

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N7_VERS_2Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits t.sk. vārtsargi
1. Kanāda 93 spēlētāji 21
2. Čehija 82 6
3. Somija 75 14
4. Slovākija 51 4
5. Zviedrija 50 4
6. Krievija 44 4
7. ASV 34 3
8. Kazahstāna 25 3
9. Baltkrievija 24 3
10. Latvija 15 1
11. Ukraina 12 2
12.-13. Norvēģija 3 1
Vācija 3 2
14. Austrija 2 1
15.-16. Dānija 1 0
Šveice 1 1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits (% no kopskaita) spēlētāji (ofic. spēles) summēts sp. skaits
1. Kanāda 11 spēlētāji (35.5%) Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53) 597 spēles
2. Slovākija 5 spēlētāji (16.1%) Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65) 336 spēles
3. ASV 5 spēlētāji (16.1%) Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37) 237 spēles
4. Zviedrija 4 spēlētāji (12.9%) Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50) 138 spēles
5. Čehija 3 spēlētāji (9.7%) F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21) 129 spēles
6. Somija 2 spēlētāji (6.5%) Lucenius (60); V.Nieminen (16) 76 spēles
7. Krievija 1 spēlētājs (3.2%) Karamnovs (18) 18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Kuru dinamieti sūtīs uz Vladivostoku? KHL tirgus sākas

Posted by petrovich27 uz 2013/04/30

DR_vs_AMur_2013-03-16_DR_facebook30. aprīlis ir KHL 2012./2013. g. sezonas pēdējā diena, bet 1. maijā pulksten 0:00 (pēc Maskavas laika) sākas starpsezona – ar ierasto tirgu, dažāda kalibra zvaigžņu parakstīšanu, transfēra panākumu izsludināšanu utt. Cik nogatavojušies starpsezonas transakcijām būs Rīgas Dinamo? Un kas paliek pāri no „vecā” Dinamo. Runā, ka kādam dinamietim būs jākravā čemodāni uz Tālajiem Austrumiem – jaunizveidoto KHL klubu Vladivostokā.

Rīgas Dinamo tirgum gatavojas. Ne velti 30. aprīlī bija sarīkota AS Dinamo Rīga padomes sēde, kurā „padome uzklausīja hokeja kluba DINAMO RĪGA ģenerālmenedžera ziņojumu par komandas sastāva komplektāciju jaunajai sezonai” (citāts no dinamoriga.eu). Viens padomē apstiprināta līguma fakts ir publiskots – nākamsezonai kā galvenais treneris (bez p.i.) apstiprināts Artis Ābols. Atšķirībā no spēlētāju pārejām, treneru rotācijas var veikt bez laika ierobežojumiem. Jādomā, ka ar dažām informatīvajām „bombām” Dinamo saimniecība nenocietīsies līdz pasaules čempionāta beigām, bet „spers gaisā” jau no maija sākuma. Kaut ko taču jaunais / vecais ģenerālmenedžeris būs paveicis?

Gaidām „bombu”?

Bez maz katru starpsezonu tiek solīta ģenerālmenedžera vārdā nosaukta „bomba”, kurai būtu jāuzspridzina līdzjutēju pasivitāte un jāaudzē interese par Dinamo apcirkņos notiekošo jau tad, kad sezonas spēles „vēl aiz kalniem”. Veiksmīgs ķēriens gadījās 2008. gada pirmssezonā, kas Rīgas „zvejnieku tīklos” ietrāpīja itin pieklājīgs leģionāru loms. Šķiet līdz šim visu laiku jaudīgākā „bomba” bija Sanda Ozoliņa atgriešanās hokejā un tieši Rīgas Dinamo virzienā 2009. gadā. Šķidrākā nozveja, šķiet, attiecināma uz 2011./2012. g. sezonu, kad cerēto haizivju vietā iegadījās vien brētliņas un lielā hokeja mailītes. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) ģenerālmenedžeris bija/skaitījās Juris Opuļskis; tomēr sezonas gaitā laiku pa laikam bija dzirdamas oficiālas atrunas no Dinamo vadības puses: tās taču iepriekšējā ģenerālmenedžera iestrādes.

Lai vai kā, bet šajā starpsezonā kā Normundam Sējējam, tā Rīgas Dinamo saimniecībai kopumā jāstrādā, lai sakoptu reputāciju, kas pēdējā sezonā tika manāmi pluinīta. Kā hokeja druvā, apliecinot, ka netikšana play off tik tiešām bija pārpratums, tā arī kluba menedžmenta kompetences jautājumos. Jo sezonas laikā bija sastrādāts gana daudz pigoru, ieskaitot salekšanos ar Latvijas Hokeja federāciju tās vadoņa Kirova Lipmana personā. Vienīgās zāles pret vecām kaitēm ir darbi. Kamēr vēl nav leduskauju, jārāda prasmes „sausajās” cīņās. To apzinās arī Dinamo sastāva komplektētāji.

Versijas un diversijas

Skaļi paziņojumi gaidāmi maijā, bet jau KHL Cerības kausa izcīņas beigu fāzē pusbalsī, bet jau ir izskanējusi Sanda Ozoliņa gaidāmā atgriešanās Rīgas Dinamo ierindā. Tas uz zināma izmēra „spridzekli” pavelk, bet lielāka cerība uz skaļāku blīkšķi bija divkārtējā Gagarina kausa ieguvēja Harija Vītoliņa atdabūšana uz Rīgu galvenā trenera postenī. Grūti spriest, cik ļoti par pilnu ņēma Rīgas piedāvājumu vai izmantoja cenas izveidošanas nolūkā pats Vītoliņš, taču rezultāts bezkaislīgs – viņš paliek pie Maskavas Dinamo galvenā trenera Oļega Znaroka sāna.

Aprīļa sākumā mediju slejās izskanēja 26 gadus vecā zviedru uzbrucēja Johan Ryno (dz. 1986.) vārds. Pēdējās piecas sezonas zviedrs bija aizvadījis savas dzimtenes otrajā hokeja līmenī – HockeyAllsvenskan; pēdējās divas sezonas – Leksands IF komandā, šosezon kopā ar to izcīnot tiesības 2013./2014. g. sezonā spēlēt Zviedrijas stiprākajā līgā – Elitserien. Baumas par Ryno iespējamo pārcelšanos uz Rīgu ātri rimās. Jau 9. aprīlī tika oficiāli izziņots, ka Ryno, viens no rezultatīvākajiem Leksands IF spēlētājiem, pagarinājis līgumu ar savu līdzšinējo klubu vēl uz divām sezonām.

Pēc Nadeždas kausa izcīnīšanas AS Dinamo Rīga vadības pārstāvji neslēpa savu sajūsmu par aizvadītās sezonas leģionāriem Polu Ščehuru un Mikaelu Tellkvistu. Ar tiem arī esot vēlme turpināt sadarbību vai „tos paturēt”. Te gan jāpiebilst, ka ar Tellkvistu līgums 2012. gada starpsezonā tika slēgts uz 2 sezonām. Tātad šajā gadījumā it kā nevajadzētu iespringt. Starp citu, 2012. gada jūlijā, kad Rīgas Dinamo klubs publiskoja līguma slēgšanu ar Džeimiju Džonsonu kā laika posms arī tika sauktas 2 sezonas. Bet KHL reģistrā Džonsonam „ieskaitīts” tomēr viena gada līgums.

Savukārt ar Normunda Sējēja atgriešanos Rīgā ir atpakaļ „pilsētas leģendas” ar tādiem uzvārdiem kā Hosa, Petružaleks un citi. Atsevišķas „pietuvinātās personas” teic, ka viena otra bauma neesot bez pamata…

Pasaules čempionāts kā „raudzības”?

No aizvadītajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā uzspēlējušajiem pašmāju kadriem līgums ar Dinamo arī uz 2013./2014. g. sezonu esot vismaz 12 hokejistiem, ja vien kaut kas nav lauzts un pagarināts jau „pa kluso”. Protams, neskaitot jauniešu MHL komandās spēlējošos.

Līgums turpinās uzbrucējiem Mārim Bičevskim, Robertam Bukartam, Mikam Indrašim, Raitim Ivanānam, Mārtiņam Karsumam, Gintam Meijam, Gunāram Skvorcovam. Cik pilni uzbrucēju virknējumi sanāk? Pareizi, divi. Tikpat cik aizsargu pāru. Uz nākamo sezonu līgums esot arī brāļiem Jēkabam un Krišjānim Rēdlihiem, Kristapam Sotniekam un Guntim Galviņam. Vēl līgums ir līdz šim trešajam vārtsargam – Kristeram Gudļevskim. Tas arī viss.

Jau pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā kolēģis Jānis Matulis zināja citēt ģenerālmenedžeri, ka atsevišķi Latvijas spēlētāji kā Mārtiņš Cipulis, Māris Jass, Roberts Jekimovstiks vērtēti pēc «Dinamo» skalas” (citāts no Sporta Avīze). Baigi plaši vērtēt un izvērtēties atsevišķu spēlētāju gadījumā vairs nesanāks… Piemēram, Roberts Jekimovs jau noslēdzis līgumu ar Somijas stiprākās līgas (SM-liiga) klubu Ilves (Tampere).

Dinamo vērtējuma skalu droši vien var atšifrēt tikai pats Sējējs, bet tradicionālas „raudzības” Dinamo līgumiem ir kā Latvijas izlases pārbaudes spēles, tā arī spēlētāju sniegums pasaules čempionātā. Attiecīgi Latvijas izlases sastāvā esošajiem spēlētājiem bez līgumiem īpaši laba snieguma gadījumā ir izredzes salīgt ar Dinamo, kas tradicionāli mēdz rekrutēties no izlases, un otrādi.

Ceļojums uz Vladivostoku

Arī Rīgas Dinamo sastāva kontekstā interesanta epizode ir KHL kluba izveide Vladivostokā, Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos. Klubs jau oficiāli atzīts par KHL-am derīgu, un atšķirībā no citiem jaunveidojumiem Vladivostokas komandas sastāvu esot paredzēts veidot ar redrafta procedūras palīdzība. T.i., spēlētāju pamatmasu salasot no citiem KHL klubiem.

Kaut kas līdzīgs redrafta procedūrai (Список отказов) procedūra ir atrunāta KHL tiesiskā reglamenta 5. daļas 37. pantā; taču zinot šī reglamenta izmaiņu vieglumu, tad par stabilu pamatu līdzšinējos normatīvus pieņemt īsti nevar. Bet ideja, jādomā, grozīsies aptuveni ap reglamentā nosauktajiem lielumiem. Ideja tāda, ka visi KHL klubi iekļaus „atteikumu sarakstā” noteiktu hokejistu skaitu (vienu? divus?), no kuriem tad arī Vladivostokas kluba sastāva komplektētāji izvēlēsies sev nepieciešamos, uzņemoties līdzšinējā līguma saistības. Jāpiebilst, ka KHL klubi nevarēs „atšaudīties” ar fārmklubu vai jaunatnes klubu hokejistiem, jo neaizsargāto spēlētāju sarakstā iekļauj vīrus ar vienvirziena līgumiem. Iepriekš KHL redrafts bija iedomāts kā līdzekļu taupības instruments, ļaujot legāli samazināt cenu (algu) atsevišķiem hokejistiem. Tā, piemēram, 2009. gada redrafta procedūras gaitā bija paredzēts „samazināt” cenu Dinamo pirmajam kapteinim Aleksejam Širokovam, bet viņu pārķēra Habarovskas Amur vienība.

Gan jau vēl KHL vadība izfunktierēs redrafta procedūras kārtību. Taču pastāv diezgan reāla iespēja, ka kādam Dinamo hokejistam ar KHL vienvirziena līgumu, kas spēkā arī 2013./2014.g. sezonā, nāksies kravāt ceļasomas, lai dotos pāri Eirāzijas kontinentam.

Ja no 12 spēkā palikušajiem līgumiem atsijā divvirziena līgumus, kuriem, vismaz saskaņā ar līdzšinējo kārtību redrafts nedraud, tad Tālo Austrumu braucēju kandidātu loks sašaurinās. Vienvirziena līgumi ir septiņiem: 2 uzbrucējiem Ivanānam, Karsumam; 4 aizsargiem – abiem Rēdlihiem, Sotniekam, Galviņam; vārtsargam Tellkvistam…

P.S.

Vēl interesanta ziņa Latvijas hokejistiem un it kā galvassāpes Dinamo sastāva komplektētājiem nākotnē ir KHL vadoņa Aleksandra Medvedeva solījums, ka pēc Soču olimpiādes (t.i., no 2014./2015. g. sezonas) KHL dalībvalstu spēlētāji Krievijā neskaitīsies leģionāri. Kas nozīmē, ka Latvijas hokejisti KHL tirgū varētu darboties ārpus leģionāru kvotām un vieglāk aiziet no ģenerālmenedžera „dzelžainā tvēriena”. Tomēr medaļai ir arī otra puse – diezgan prognozējams slovāku un čehu spēlētāju pieplūdums. Protams, ja HC Slovan Bratislava un HC Lev Praha turpina gaitas KHL-ā. Tiesa, arī KHL vadības solījumus un mediju interpretāciju nevajadzētu uztvert burtiski.

Rīgas Dinamo oficiālais sastāvs 2013-04-30, pēdējā sezonas dienā (saskaņā ar khl.ru; treknrakstā spēlētāji, kuriem paliek spēkā esoši līgumi; Upītis – oficiāli MHL vienības HK Rīga sastāvā):

spēlētājs dz. līguma beigu termiņš līguma veids
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis 1991 2015-04-30 divvirziena
Elvijs Biezais 1991. 2013-04-30 divvirziena
Roberts Bukarts 1990. 2014-04-30 divvirziena
Andris Džeriņš 1988. 2013-04-30 divvirziena
Miks Indrašis 1990. 2015-04-30 divvirziena
Raitis Ivanāns 1979. 2014-04-30 vienvirziena
Jamie Johnson 1982. 2013-04-30 vienvirziena
Mārtiņš Karsums 1986. 2014-04-30 vienvirziena
Gints Meija 1987. 2014-04-30 divvirziena
Vitālijs Pavlovs 1989. 2013-04-30 divvirziena
Paul Szczechura 1985. 2013-04-30 vienvirziena
Gunārs Skvorcovs 1990. 2014-04-30 divvirziena
Juris Upītis 1991. 2013-04-30 divvirziena
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis 1988. 2013-04-30 vienvirziena
Guntis Galviņš 1986. 2014-04-30 vienvirziena
Rodrigo Laviņš 1974. 2013-04-30 vienvirziena
Mārtiņš Porejs 1991. 2013-04-30 divvirziena
Jēkabs Rēdlihs 1982. 2014-04-30 vienvirziena
Krišjānis Rēdlihs 1981. 2014-04-30 vienvirziena
Arvīds Reķis 1979. 2013-04-30 vienvirziena
Kristaps Sotnieks 1987. 2014-04-30 vienvirziena
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis 1992. 2014-04-30 divvirziena
Māris Jučers 1987. 2013-04-30 divvirziena
Mikael Tellqvist 1979. 2014-04-30 vienvirziena

*

Plašākam skatam:

  • Aktuālais KHL tiesiskais reglaments – khl.ru
  • Artis Ābols apstiprināts par Dinamo galveno treneri (2013-04-30) – dinamoriga.eu
  • Norisinājusies AS Dinamo Rīga Padomes sēde (2013-04-30) – dinamoriga.eu
  • Roberts Jekimovs pievienojas Ilves (2013-04-17) – ilves.com
  • Johan Ryno pagarina līgumu ar Leksands IF (2013-04-09) – dt.se
  • Versijas par Johan Ryno saņemto piedāvājumu no Rīgas Dinamo aftonbladet.se, sportacentrs.com

[Rīgas Dinamo puišu foto fiksēts pirms došanās uz ledus pret Habarovskas Amur 2013. gada 16.  martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

Kad reglaments ir draugs

Posted by petrovich27 uz 2013/03/06

Bukarts_sezonas_nosl_pas_2011-03-26_dinamoriga_euKHL Cerības (Nadeždas) kauss Arēna Rīga tribīnes piepildīt nespēj, taču sniedz iespēju nedaudz piesegt neveiksmīgās regulārās sezonas rezultātus. Un pabeigt sezonu ar dziesmu, nevis nokārtām galvām. Šī kausa izslēgšanas spēļu reglaments arī ir salīdzinoši pretimnākošs nejaušībām. Taču spēles noteikumi ir vienādi visām vai gandrīz visām 10 „cerošajām” komandām. Gandrīz izmērs: Austrumu konferencē nebija vajadzīga kvalifikācija… 25. februāra – 3. marta nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4.

1. Roberts Bukarts

Tieši šis uzbrucējs, kurš sezonas gaitā balansēja uz Rīgas Dinamo sastāva robežas un aizvadīja tikai trešdaļu KHL regulārās sezonas spēļu, kļuva par vienu no atslēgas figūrām Dinamo spēļu sērijā pret Doņeckas Donbass vienību. Nadeždas kausa izcīņas seriāla četras spēles un sērijas bullīši starp dinamiešiem un Donbass kā reizi satilpa 25. februāra – 3. marta nedēļā, un šajās 4 spēlēs un sērijas pēcspēles metienos Roberts Bukarts atzīmējās ar 4 rezultativitātes punktiem (3+1), apsveicamu lietderību (+4) un sērijas izšķirošo bullīti.

Skaidrs, ka KHL sezonas gaitā izdomātais Cerības kauss un tā izcīņa gan komandu stipruma, gan izspēles kārtības, gan motivācijas ziņā ir manāmi attālināti no sava prototipa – Gagarina kausa. Tomēr der atcerēties, ka šosezon Rietumu konferencē visas komandas ir nomināli stiprākas par Rīgas klubu. Tāpat arī ne tikai citas play off netikušās komandas sastāva ziņā ir paretinātas, bet arī Dinamo ierinda ir nedaudz „ravēta”. Tiesa, Cerības kausa izcīņas reglaments ir ļoti pateicīgs „izšķirošām nejaušībām”… Divu spēļu sērijā iespējams neizšķirts un izšķirošais papildlaiks, kā arī četru spēļu sērijas izšķirošie pēcspēles metieni izskatās kā aizgūti no citiem sporta veidiem; abas inovācijas dinamieši arī veiksmīgi izmantoja. Tas gan nenoniecina Roberta Bukarta un kolēģu sniegumu, bet Bukarta gadījumā – drīzāk pasvītro.

2. Andris Džeriņš

Bukarta maiņas biedrs un līdzgaitnieks – centra uzbrucējs Andris Džeriņš – aizvadītajā nedēļā tajā pašā seriālā pret Donbass aizvadīja 4 spēles, kurās „no spēles” guva 5 punktus (0+5) un lietderības koeficientu +3. Jānorāda, ka Džeriņš aizvadītajā nedēļā bija rezultatīvākais dinamietis. Un, cita starpā, ir šī brīža rezultatīvākais spēlētājs KHL Cerības kausa izcīņā, kur „ierautas” 10 komandas, kas, savukārt, bija palikušas ārpus „klasiskā” play off.

3. Miks Indrašis

Cerības kausa izcīņas seriālā pret Doņeckas komandu ne izcilu, bet pieklājīgu rezultativitāti iestudējis Dinamo pirmās maiņas uzbrucējs Miks Indrašis, kuram 4 spēlēs sakolekcionētas 3 rezultatīvas piespēles, negatīvs lietderības koeficients (-1) un viens īstenots pēcspēles metiens. Bullītis gan nav ieskaitīts izšķirošo kategorijā, taču – diezgan līdzvērtīgs. Jo konkrētajā pēcspēles metienu sērijā tika noskaidrots Dinamo un Donbass sērijas uzvarētājs – t.i., komanda kas turpinās cīņu.

4. Toms Andersons

Šveices junioru elites līgas play off pakāpeniski tuvojas kulminācijai. SC Bern Future U20 komanda, kas regulāro sezonu pabeidza 4. vietā, ir izcīnījusi vietu līgas izslēgšanas spēļu finālā. Pusfināla stadijā Bernes komanda sērijā ar 3-0 izslēdza regulārās sezonas uzvarētājus EV Zug U20, un sērijas 2. un 3. spēle iegadījās tieši aizvadītajā nedēļā. Latvijas U-20 izlases uzbrucējs Toms Andersons (dz. 1993.) ir diezgan rezultatīvi piedalījies SC Bern Future U20 komandas panākumu kaldināšanā. Nedēļas 2 spēļu summā Andersons iekrājis 3 rezultativitātes punktus (1+2). Finālsērijas sākums paredzēts 8. martā; Bernes komandas pretiniekos – GCK Lions U20.

No Topa netālu

25. februāra – 3. marta nedēļa bijusi salīdzinoši veiksmīga Krefeld Pinguine uzbrucējam Herbertam Vasiļjevam Vācijas DEL līgā, kur regulārās sezonas 2 spēlēs sakrāti 3 rezultativitātes punkti (2+1) un saskanīgs lietderības koeficients +3. Krēfeldes klubs cīnās pa DEL regulārās sezonas tabulas galvgali; pašreiz, pēc 51 spēles, ar 86 punktiem turas 3. vietā (14 klubu sāncensībā). Bet „pingvīnu” kapteinis Vasiļjevs ir komandas otrs rezultatīvākais kadrs. Savukārt Kazahstānas Augstākajā līgā nedēļas rezultatīvākais Latvijas pārstāvis bija Aristan uzbrucējs Edijs Brahmanis, kuram 2 spēlēs iekrāti 4 punkti (2+2) un viens izšķirošs pēcspēles metiens. Aristan komanda ir regulāro sezonu pabeigusi 3. vietā (10 komandu konkurencē).

MHL čempionātā aizvadītās nedēļas gaitā salīdzinoši rezultatīvi uzspēlēja no KHL komandas Vitjaz pēc tās sezonas spēļu pabeigšanās uz jaunatnes komandu Russkije Vitjazi deleģētais uzbrucējs Ainars Podziņš. Viņam nedēļas 2 spēlēs 3 punkti (1+2) un adekvāta lietderība (+3). Savukārt HK Rīga sastāvā aizvadītajā nedēļā rezultatīvākais bija uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.), kuram 4 spēlēs 3 punkti (2+1) un negatīvs lietderības koeficients (-1). Nedēļas nogalē MHL B grupas play off pirmo kārtu ne bez grūtībām pārvarēja Liepājas Metalurgs jaunatnes komanda, kas sērijā ar 3-2 pieveica Omskas Avangard otro jaunatnes komandu Jastrebi. Aizvadītajā nedēļā Liepājas komandai „iekrita” 3 spēles (no 5), kurās rezultatīvākie bija trīs hokejisti – Pauls Hodzko (dz. 1993.), Edgars Homjakovs (dz. 1995.) un Leonards Rimjāns (dz. 1994.), kuriem katram pa 2+1. Tomēr speciālāks gadījums ir tieši Leonards Rimjāns, kuram šī punktu raža un neitrāla lietderība sakrāta vienā spēlē. Pārējiem cīņu biedriem fiksētas 3 spēles.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. Šonedēļ izņēmuma kārtā tomēr trīs hokejisti no KHL un Dinamo. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam citu nedēļu Top 4: tepat

[Fotoattēlā: Roberta Bukarta paraugdemonstrējumi Dinamo sezonas noslēguma pasākumā pirms 2 gadiem – 2011. gada 26. martā. Šogad cits pasākums un citi demonstrējumi. Foto avots: dinamoriga.eu.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, Liepājas Metalurgs (MHL), MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Pārsteigumi, „auzas” un grēkāži

Posted by petrovich27 uz 2012/10/02

Rīgas Dinamo vīri ir aizvadījuši sezonas 11 spēles – vērā ņemamu nogriezni, lai varētu atskatīties uz padarīto. Kā arī – lai pamērītu dažādu spēlētāju sniegumu ciparos, arī mazāk ierastās statistikas ailītēs. Tātad – mazliet par pārsteigumiem un „izbradātajām auzām”, t.sk. „huligānstatistika” par vairākumu un mazākumu radītājiem.

KHL piektās sezonas sākums ir „ienesis” salīdzinoši maz pārsteigumu. Ne tāpēc, ka grūti pārsteigt, bet tāpēc, ka interesantākie elementi bija jau saskatāmi starpsezonas gaitā, kad vēl norisinājās pārbaudes spēles. Tajā skaitā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas turnīrs. Tāpat arī NHL lokauta tuvošanās bija pietiekoši skaļa, un Kaspara Daugaviņa klātbūtne Dinamo treniņprocesā diezgan skaidra, ka arī Daugaviņa debija Dinamo ierindā netika uztverta par nedēļas vai mēneša notikumu. Bet tomēr lielāki vai mazāki pārsteigumi ir. Gan kā pozitīvas parādības, gan kā dīvainības.

Indrašis joprojām pirmajā maiņā

Jau starpsezonā Miks Indrašis demonstrēja labu saprašanos ar maiņas partneriem Mārtiņu Karsumu un Džeimiju Džonsonu, tādēļ par šī uzbrukuma virknējuma sniegumu un sadarbību sezonas pirmajās 11 spēlēs it kā pārsteidzošu jautājumu nav. Tomēr pirms sezonas bija kritiķi, kas šovasar varēto novērtēja par Mika Indraša „starpsezonas efektu” un bez maz vai – 2012. gada pasaules čempionātā aizsāktās „haļavas” (daļēji pelnītas vai pilnīgi nepelnītas veiksmes) sastāvdaļu. Izrādās, ka tomēr Indrašis ne tikai pirmajā maiņā turas, bet ir tās zīmējuma pilntiesīga sastāvdaļa. To arī labi ilustrēja viena spēle, kurā meklējot pielietojumu leģionāriem, Miks Indrašis tika „aizdots” uz citu maiņu. Tad ne pēc kā pārliecinoša neizskatījās ne pats aizmainītais, ne viņa atstātie partneri.

Lai slavas dziesma nebūtu pārāk salda, jāpiebilst, ka pirmais uzbrukuma trio (Karsums – Džonsons – Indrašis) ne tikai piedalās komandas vārtu guvumu lielākā skaita „ražošanā”, bet arī trafikā uz Dinamo vārtu pusi. Proti, pirmā maiņa (t. sk., Galviņš un Kr.Rēdlihs) ir piecinieks, kuram esot laukumā dinamieši samet daudz, bet arī iespaidīgs apjoms sabirst Dinamo vārtos. Tāpēc arī lietderības koeficients nevienam no pirmā piecinieka nav pozitīvs. Pēdējā spēlē (pret Salavat Julajev) pirmais uzbrukuma virknējums izskatījās mazliet „nosēdies”, taču joprojām Dinamo divi rezultatīvākie kadri ir Mārtiņš Karsums (4+4 punkti) un Miks Indrašis (3+4).

Džeriņš „pamodies”

Viens no sezonas ievaddaļas „hītiem” ir Andra Džeriņa salīdzinošā rezultativitāte un lietderība komandā. Līdz šim nosauktais spēlētājs bija ierasts pozīcijās, kas nav dominējošas, lai neteiktu skarbāk. Taču tagad Džeriņš skraidīšanu un enerģiju sāk pārvērst rezultativitātē – pēc 11 spēlēm 6 punkti (2+4) un komandā pozitīvākais lietderības koeficients (+3; šis gods kopīgs ar aizsargu Karlu). Jaunās sezonas 11 spēlēs ir saražots tikpat daudz punktu, cik visu savu (3) Dinamo sezonu 64 spēlēs…

Protams, Andra Džeriņa varēšanai pozitīvu „grūdienu” deva epizodiska pacelšana otrajā uzbrukuma virknējumā un „sajūgšana”, piemēram, ar Robu Šrempu vai Aleksandru Ņiživiju. Tomēr vislielāko auglību (rezultativitāti) Džeriņa rokās veido tieši sadarbība ar savu ilggadējo maiņas partneri Gintu Meiju.

Tellkvists kā „snaudoša princese”?

Pie sezonas sākuma pārsteigumiem vai pat dīvainībām pieskaitāmi Dinamo treneru vingrinājumi vārtsarga Mikaela Tellkvista „pamodināšanai”. Proti, no starpsezonas jaunajā sezonā kā „pirmais numurs” iesoļoja Māris Jučers, kurš pārbaudes spēlēs „koncertēja” pārliecinošāk. Arī aizvadītajās 11 spēlēs Jučera kontā ir ne tikai labāka atvairīto metienu statistika nekā Tellkvistam (91,8% pret 88,9%) un vidēji spēlē sakrāto vārtu zaudējumu koeficients (GAA; 1.97 pret 2,59), bet arī – mazāk acīmredzamu „caurumu” un paša kļūdas dēļ piedzīvotu vārtu zaudējumu. Tomēr treneri mēģina atdzīvināt gan mītu par diviem pirmajiem vārtsargiem, gan pašu Tellkvistu, dodot viņam ļoti pieklājīgu spēles laiku – 5 spēles, 301 minūti „ar astīti” jeb ap 45% no visa vārtsargu spēles laika pirmajās 11 spēlēs.

Acīmredzot treneriem „iet pie sirds” cits vārtsargu statistikas elements – uzvarēto un zaudēto spēļu attiecība, kas Tellkvistam ir labāka nekā Jučeram. Proti, ar Māri Jučeru vārtos komanda pamatlaikā vai papildlaikā nav uzvarējusi nevienu reizi, četrreiz ir zaudējusi un divreiz spēle aizvilkta līdz pēcspēles metieniem (0-4). Savukārt, Tellkvista bilance vismaz pagaidām ir pozitīva (3-2). Ar Tellkvistu līgums ir noslēgts, un kaut kas ar viņu ir jādara, tas ir skaidrs. Iespējams arī pāris reizes „piespriestie” labākā spēlētāja lauri šosezon palīdzēs modināt zviedru vārtsargu. Bet interesanti, cik lielu cenu treneri ir gatavi maksāt, lai Tellkvists atgūtu pārliecību?

Dinamo mācās reglamentu

Viens no konkrētiem Dinamo piektās sezonas sākuma „brīnumiem” ir jaunās sezonas KHL reglamenta lasīšana. Cits stāsts, ka līgas vadība katru sezonu maina reglamentu, to publisko ar stipru kavēšanos un ne visi spēj tam atsekot. Jau pirms sezonas sākuma un sākoties sezonai Dinamo puse pieminēja „sāpi” – divus obligāti iespēlējamos 1991. gadā dzimušus hokejistus, lai komanda var pieteikt spēlei 18 laukuma spēlētājus. Vajadzēja paiet četrām jaunās sezonas spēlēm, lai Dinamo sāktu izmantot visas reglamenta iespējas – piemēram, saskaņā ar jauno reglamenta redakciju, piesakot četrus 1991. gadā dzimušos hokejistus, pieteikums var izaugt līdz 20 laukuma spēlētājiem. Pirmoreiz to pamēģināja sezonas piektajā spēlē – pret Novokuzņeckas Metallurg, kad spēlei tika pieteikti četri 1991. gadā dzimušie un summā 20 laukuma spēlētāji, un pirmoreiz šosezon uzvarēja spēles pamatlaikā. Tiesa, jau vēlāk pēc reglamenta iemācīšanās, Dinamo bieži vien neizmanto iespēju pieteikt visus atļautos 20 laukuma spēlētājus.

Nevajag klupināt Karsumu. Jeb mazliet huligānstatistikas

Sezonas sākumā Dinamo var „palepoties” ar vienu no līgas sliktākajiem mazākumiem – neitralizēti 78% no pretinieku vairākumiem (22. vieta no 26). Pērnsezon rīdziniekiem bija līgas 7.-tais labākais mazākums (85,2%). Savukārt vairākums šīs sezonas ievadā ir apmēram pērnsezonas līmenī – dinamieši īsteno 19,4% savu vairākumu, kas šobrīd ļauj ieņemt 10. vietu līgā šajā pozīcijā. Pērnajā regulārajā sezonā Rīgas Dinamo īstenoja 19,5% savu vairākumu, ar ko sezonas summā pietika lai ieņemtu 2. vietu līgā (!!!) šajā kritērijā.

Uz vairākumu/mazākumu fona parādās dažādi klasiskajā statistikā mazāk pamanāmi lietderības elementi, kā arī savi „malači” un „grēkāži”, kuru darbības komandai palīdzējušas vai kaitējušas tās spēlē nevienādos sastāvos. No statistikas skaidri nolasāms, ka nedisciplinētākie dinamieši ir Aleksandrs Žirū (18 min.), kā arī 8 soda minūtes nopelnījušie – Džeimijs Džonsons, Raitis Ivanāns, Mārtiņš Karsums. Pats noraidījums vēl nebūtu nekas dramatisks, bet soda minūtēm, kā labi zināms, mēdz būt arī sekas spēles rezultāta izteiksmē. Tā, piemēram, tieši Ivanāna, Karsuma un Žirū „atsēdēšanas” laikā Dinamo pretinieki ir panākuši pa diviem vārtu guvumiem. Komandai nelāgi beigusies arī citu dinamiešu noraidīšanās, tiesa mazākā – vienu vārtu zaudējuma – izmērā.

Starp citu, nedisciplinētākais dinamietis Žirū ir daudz piestrādājis, lai dinamieši uzspēlētu vairākumā. Vismaz 12 soda minūtes pretinieki ir nopelnījuši, cenšoties apturēt Aleksandru Žirū. Šī spēlētāja nopelnītajos vairākumos ir bijis viens dinamiešu „realizēts” vairākums; tiesa, vēl vienu reizi dinamieši iemeta spēlējot 4-uz-4, kad Žirū bija piedalījies abpusējā noraidījumā. Savukārt Karsums rīdziniekiem ir sarūpējis vismaz 6 minūtes vairākumā, turklāt Mārtiņa Karsuma sarūpētajā vairākumā Rīgas Dinamo ar vārtu guvumiem izcēlās 2 reizes. Tāpat arī pretinieku „pāridarījumi” Daugaviņam, Ivanānam, Krišjānim Rēdliham un Ščehuram ir pārvērtušies dinamiešu iestudētos vārtu guvumos. Taisnības dēļ jāpiebilst, ka pretinieku noraidījumu statistikā ir savas nepilnības – jo ne vienmēr skaidri „atšifrējams” pret kuru Rīgas Dinamo spēlētāju ir sadarīts pārkāpums. Attiecīgi, 8 minūtes, ko dabūjuši Rīgas kluba pretinieki, paliek „gaisā karājoties” bez pilnīgas pārliecības par to, uz kura spēlētāja „miesas” pretinieki noraidījušies. Tiesa šajās „nenormētajās” 8 minūtēs rīdzinieki pie vārtu guvumiem nav tikuši.

Huligānstatistika. Dinamo spēlētāju iegūtās vairākuma minūtes un noraidījumi, kā arī tajos piedzīvotie vārtu guvumi / zaudējumi (pēc komandas 11 spēlēm; SM = soda minūtes; B = bullītis (soda metiens); iespējami precizējumi):

spēlētājs SM pret vārtu guv. soda laikā SM vārtu zaud. soda laikā SM bilance vārtu bilance
Meija 4 +1B 0 0 0 4unB-0 0-0
Džeriņš 4 +1B 0 2 0 4unB-2 0-0
Indrašis 4 0 0 0 4-0 0-0
Ščehura 2 1 0 0 2-0 1-0
Daugaviņš 4 1 2 1 4-2 1-1
Biezais 2 0 0 0 2-0 0-0
Tellkvists 2 0 0 0 2-0 0-0
Galviņš 4 0 4 0 4-4 0-0
Kr.Rēdlihs 2 1 2 1 2-2 1-1
Bičevskis 2 0 2 0 2-2 0-0
Karls 0 0 0 0 0-0 0-0
Jučers 0 0 0 0 0-0 0-0
M.Lipsbergs 0 0 0 0 0-0 0-0
Bukarts 0 0 0 0 0-0 0-0
Karsums 6 2 8 2 6-8 2-2
Sotnieks 2 0 4 0 2-4 0-0
Ņiživijs 0 0 2 0 0-2 0-0
Skvorcovs 4 0 6 1 4-6 0-1
Šremps 2 0 6 0 2-6 0-0
J.Rēdlihs 0 0 4 0 0-4 0-0
Ivanāns 4 1 8 2 4-8 1-2
Džonsons 0 +1B 0 8 0 0unB-8 0-0
Reķis 0 0 4 +1B 0 0-4unB 0-0
Žirū 12 1 (2*) 18 2 12-18 1-2
Cibuļskis 0 0 6 1 0-6 0-1
skaitl. sast. pārk. 4 0 2 0 4-2 0-0
pretin. ripas izm. 2 0
pretin. vārtu izgr. 2 0
nav precīzi zināms 8 0

*

P.S. Vienā reizē pretinieka nopelnītās 2 minūtes pret Aleksandru Žirū nedeva vairākumu, jo bija abpusējs noraidījums un turpinājumā – spēle 4-uz-4. Tās gaitā Dinamo nokārtoja vārtu guvumu.

Rīgas Dinamo laukuma spēlētāju mikromači septembrī (MM = mikromači; Mārtiņam Porejam un Ainaram Podziņam reāla spēles laika nav; pēc komandas 11 spēlēm):

spēlētājs sp. MM summa MM +/- koef
1. Matjē Karls 11 +2 11:9 +3
2. Mārtiņš Karsums 11 +1 9:8 -2
3. Andris Džeriņš 11 +1 8:7 +3
4. Aleksandrs Ņiživijs 8 +1 4:3 +1
5. Pols Ščehura 2 +1 3:2 -1
6. Džeimijs Džonsons 11 0 10:10 -2
7. Robs Šremps 10 0 4:4 -1
8. Aleksandrs Žirū 11 0 4:4 -2
9. Elvijs Biezais 11 0 2:2 +1
10. Gunārs Skvorcovs 6 0 1:1 0
11. Raitis Ivanāns 10 0 1:1 0
12. Roberts Bukarts 2 0 0:0 0
13. Guntis Galviņš 11 -1 10:11 -2
14. Krišjānis Rēdlihs 11 -1 9:10 -1
15. Miks Indrašis 11 -1 8:9 -3
16. Oskars Cibuļskis 10 -1 6:7 -3
17. Māris Bičevskis 9 -1 2:3 +1
18. Jēkabs Rēdlihs 5 -1 2:3 0
19. Arvīds Reķis 7 -1 2:3 -1
20. Miks Lipsbergs 4 -1 0:1 0
21. Kaspars Daugaviņš 5 -2 5:7 -3
22. Gints Meija 11 -2 4:6 +1
23. Kristaps Sotnieks 11 -5 4:9 0

*

Izziņām:

  • Dinamo spēlētāju individuālā statistika – khl.ru
  • KHL aktuālās sezonas statistika, spēlējot nevienādos sastāvos – khl.ru
  • Par reglamenta nepazīšanu Dinamo izpildījumā – championat.com
  • KHL sporta reglaments ar labojumiem 2012./2013. g. sezonai – khl.ru

[Attēlā: Dinamo vīri briest pirms cīkstēšanās pret Salavat Julajev vienību 2012. gada 1. oktobrī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »