Uzlēkt augstāk par sevi. KHL regulārās sezonas pārsteigumi un izgāšanās

KHL sestā regulārā sezona sarūpējusi savus pārsteigumus. Viens no lielākajiem – iepriekšējo divu sezonu Gagarina kausa finālisti Avangard un Traktor nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm; viņus izkonkurēja līgas jaunpienācējs un “frankenšteins” – Vladivostokas Admiral. Savukārt Rīgas Dinamo ir viena no tām komandām, kas KHL tabulā uzrādījusi manāmi labāku sniegumu nekā piedāvājušas budžeta iespējas.

Lielākā daļa KHL Top komandu ir “loģiskas” – ir turīgas vai vismaz vēsturiski ar pretenzijām. Bet ir arī pārsteigumi, piemēram, Astanas Baris starp Austrumu konferences līderiem. Tiesa, Kazahstānas kluba augstā (2.) vieta Austrumu konferencē nedaudz izlīdzinās uz līgas kopēja fona – 7. pozīcija.

Arī Rīgas Dinamo regulārās sezonas 5. vieta Rietumu konferencē ir augsts sasniegums, it īpaši, ja salīdzina ar iepriekšējo sezonu, kad play off spēles “aizgāja gar degunu” un nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu. Tomēr, ja skaita rekordus, tad Rīgas klubam šajā regulārajā sezonā ieņemtā 10. vieta līgā nav pirmā reize. Tas bija jau izdevies KHL pirmajā sezonā (2008./2009); tiesa, ar mazāku punktu skaitu.

1 SKA = 7 medveščaki

Septembra sākumā KHL publicēja oficiālu dokumentu – KHL klubu algu budžetu sarakstu. Saskaņā ar to, KHL “biezākie” klubi ir SKA (ap 28,9 milj. eiro), Ak Bars (ap 24,7 milj. eiro), Magņitogorskas Metallurg (ap 23,5 milj. eiro), Salavat Julajev (ap 23,0 milj. eiro), CSKA (ap 22,0 milj. eiro), Traktor (ap 20,0 milj. eiro). Lejasgals – Medveščak, HC Slovan Bratislava, Novokuzņeckas Metallurg un 4. vietā no beigām Rīgas Dinamo (ap 6,1 milj. eiro). Situācijas salīdzinajumam: ar SKA algu budžetu būtu iespējams uzturēt 7 (!!!) tādas komandas kā Medveščak vai Slovan.

Kopš septembra algu izmaksu korekcijas ir viesušas dažu klubu finansiālās problēmas. “Trauksmes zvanus” visnopietnāk skandināja Habarovskas Amur un Maskavas Spartak. Taču tie nav Top klubi, un būtiskas pārbīdes KHL finanšu kartē rerada. Turklāt bēdīgāko situāciju gadījumā KHL sniedz finanšu “injekcijas” kluba uzturēšanai vismaz aktuālajā sezonā. Korekcijas, domājams, dažādu klubu budžetos radušās ar spēlētāju aiziešanu/atnākšanu sezonas gaitā un īpaši pirms play off. Diemžēl šādus precīzus aprēķinus līga nav publiskojusi. Tādēļ jāizlīdzas ar septembra sākuma budžeta plāniem, kuriem vismaz teorētiski jābūt salīdzinoši precīziem un vispārēju situāciju raksturojošiem. Cits stāsts, ka klubu vadība varēja arī kaut ko ieekonomēt…

Pozitīvie pārsteigumi – Medveščak, Rīgas Dinamo, Torpedo

Salīdzinot algu budžeta apjomu ar regulārās sezonas noslēgumā ieņemto vietu, visaugstāk par savām iespējām un dažādām ķermeņa daļām ir uzlēkusi Horvātijā bāzētā Medveščak vienība. Saskaņā ar oficiālo informāciju, Zagrebas Medveščak-am bija vismazākais algu budžets, bet klubs pamanījās ieņemt 11. vietu KHL regulārās sezonas kopvērtējumā. T.i., Zagrebas “lāči” ir uzlēkuši par 17 vietām augstāk nekā to “nosaka” algu budžets. Ja vēl ņem vērā, ka šamie ir līgas jaunpienācēji – tikai apsveicami.

Otrs prātīgākais budžeta apsaimniekotājs regulārās sezonas gaitā ir izrādījies Rīgas Dinamo klubs. Jau ir ierasts, ka Rīgas klubam nav tas lielākais budžets līgā, taču tikpat pierasts, ka Dinamo, neskatoties uz to, ieņem salīdzinoši augstas vietas. Tikai, ka iepriekšējā sezonā (2012./2013.) nācās pacīnīties par Nadeždas kausu, kas patiesībā atbilst kluba vietai KHL oficiālajā algu budžeta rangu tabulā. Bet šosezon “netaisnība” – Rīgas Dinamo ar līgas 25.-tā lieluma algu budžetu ierindojusies 10. vietā.

Trešais veiksmīgākais budžeta izlietotājs līgā ir Pētera Skudras trenētā Ņižņijnovgorodas Torpedo vienība. Viņiem izdevies regulārajā sezonā ieņemt 9. vietu, kas ir 11 vietas augstāk par atrašanās pozīciju KHL klubu algu budžetu tabulā.

Gagarina kausa finalisti cīņā par Nadeždas kausu

Savukārt totāli neprasmīgākie sava budžeta pielietotāji ir izrādījušies jau pieminētie divu iepriekšējo sezonu Gagarina kausa finālisti un sudraba godalgu ieguvēji – Čeļabinskas Traktor un Omskas apgabala Avangard. Turklat Traktor-am vispār, saskaņā ar oficiālajiem datiem, ir 6. lielākais algu budžets līgā, bet koptabulā tikai 19. vieta. Avangard-am līdzīgi: astotais lielākais budžets, bet vieta – divdesmitā. Kā saka, naudas maisi nespēlē… Cits secinājums: no Gagarina kausa finālam līdz Nadeždas kausa izcīņai nav tāls ceļš.

KHL KLUBU IZMANTOTO IESPĒJU TOP – regulārajā sezonā ieņemtās vietas salīdzinājums ar vietu algu budžeta sarakstā (saskaņā ar khl.ru datiem):

	klubs	Vieta līgā	Vieta pēc budžeta	Starpība
1.	Medveščak	11.	28.	+17
2.	Dinamo (Rīga)	10.	25.	+15
3.	Torpedo	9.	20.	+11
4.	Admiral	16.	24.	+8
5.	Dinamo (Maskava)	1.	7.	+6
6.	Baris	7.	13.	+6
7.	HC Slovan Bratislava	21.	27.	+6
8.	Donbass	6.	11.	+5
9.	Avtomobiļist	14.	19.	+5
10.	HC Lev Praha	5.	9.	+4
11.	Sibir	13.	16.	+3
12.	Metallurg (Mag.)	2.	3.	+1
13.	Jugra	22.	21.	-1
14.	Spartak	23.	22.	-1
15.	Metallurg (Novok.)	27.	26.	-1
16.	SKA	3.	1.	-2
17.	Ak Bars	4.	2.	-2
18.	Severstaļ	18.	15.	-3
19.	Dinamo (Minska)	26.	23.	-3
20.	Salavat Julajev	8.	4.	-4
21.	Lokomotiv	15.	10.	-5
22.	Atlant	17.	12.	-5
23.	CSKA	12.	5.	-7
24.	Vitjaz	24.	17.	-7
25.	Amur	28.	18.	-10
26.	Ņeftehimik	25.	14.	-11
27.	Avangard	20.	8.	-12
28.	Traktor	19.	6.	-13

–

P.S. Par varēšanu KHL izslēgšanas spēlēs jau būs cits stāsts.

Precīzākiem salīdzinajumiem:

• KHL klubu algu budžeti (2013-09-03) – khl.ru vai KHL_algu_budzeti_2013-09-03
• KHL 2013./2014. g. reg. sezonas noslēguma tabula – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pirms Rīgas Dinamo spēles pret Habarovskas Amur 2014-01-19; otrs (zemāk novietotais) – spēles dienā pret Linköpings HC 2014-02-18. Abu foto avots: dinamoriga.eu.]

Par Dinamo mentalitāti, spēlētāju karmu un “Džonsona sindromu”

Ja gribam būt godīgi, tad jāatzīst – četru mājas spēļu sērija pret Austrumu konferences tabulas otrās puses komandām ir aizvadīta stipri bēdīgi, lai neteiktu – daļēji “izlieta”. Ja piecu baļļu sistēmā, tad uz “3 ar mīnusu”. Kapēc? Izsmeļošu atbildi sniedz punktu raža – 5 no 12 (jeb 41,7%). P.S. Izklaidei arī mazliet par spēlētājiem, ar kuriem šosezon Dinamo uzvar biežāk un ar kuriem – retāk, jeb “Džonsona sindromu”.

Krievijas Tālo Austrumu gala vienību – Admiral, Amur, Kuzņas, Sibir – viesizrādēm KHL Eiropas daļā, regulārās sezonas pēdējā demita spēļu ietvaros ir cits zemteksts. Proti, šos klubus rindas kārtībā, bet citā secībā “laipni pieņēma” vistuvākie konkurenti Rietumu konferences tabulā – CSKA, HC Lev Praha un Rīgas Dinamo. Starp Eiropas “mājiniekiem” arī HC Slovan Bratislava, bet tā kā Slovākijā bāzētais klubs kuļas pa turnīra tabulas ne-play off zonu, tad par to interese mazāka.

Tālo Austrumu tūres ietvaros “eksāmenus” uz teicami ir nokārtojuši kā CSKA (11 punktu no 12), tā arī – HC Lev Praha (tāpat 11 punktu no 12). Kas arī nosaka pārkārtojumus Rietumu konferences turnīra tabulā. Prāgas “lauvas” nostiprinājušies 3. vietā, CSKA – cenšas iekārtoties uz palikšanu 4. vietā. Rīdziniekiem atliek – piektā. Turklāt pirms svētdienas (19. janvāra) spēlēm trauksmes zvanus zvanīja atrašanās jau 7. vietā (!!!), kur tikko rīdziniekus bija atstūmuši uzvarējušie Donbass un Medveščak (!!!).

Žēlabām iemesla īsti nav, jo dinamiešiem priekšā vēl 8 spēles, un KHL statistiķi stāsta, ka Rīgas Dinamo ir (bija?) viena no labākajām līgas komandām izbraukumā. Ja Austrumu “otrais gals” nebija īpaši kairinošs motivators, tad “iedvesmai” nevajadzētu pietrūkt pret tādiem nosaukumiem kā Ak Bars, Maskavas Dinamo & Znaroks, arī – Torpedo & Skudra. Cits stāsts, ka diez vai tas būs vieglāk. Bet, kā zināms, mūsu mentalitāte ne vienmēr paredz vieglākā ceļa izvēli…

KHL Rietumu konferences tabula; 2013./2014. g. reg. sezona (pēc 2014-01-19 spēlēm; saskaņā ar khl.ru):

vieta	komanda	sp.	p.	vēl IZBRAUKUMĀ	vēl MĀJĀS
1.	Dinamo (Maskava)	46	100
2.	SKA	47	92
3.	HC Lev Praha	46	86	Torpedo, Ak Bars, Dinamo (Mas), Vitjaz	Donbass, Dinamo (Min), Medveščak, Spartak
4.	CSKA	48	82	Dinamo (Mas), Torpedo,	Spartak. Medveščak, Donbass, Dinamo (Min)
5.	Dinamo (Rīga)	46	80	Vitjaz, Dinamo (Mas), Ak Bars, Torpedo, Dinamo (Min)	Medveščak, Spartak, Donbass
6.	Donbass	45	79	Avangard, Lev, Slovan, CSKA, Dinamo (R)	SKA, Severstaļ, Lokomotiv, Atlant
7.	Medveščak	46	78	Avtomobiļist, Dinamo (R), CSKA, Lev, Slovan	Atlant, Lokomotiv, Severstaļ
8.	Lokomotiv	46	69	Spartak, Medveščak, Donbass, Dinamo (Min)	Avtomobiļist, Jugra, Avangard, Baris
9.	Atlant	46	63
10.	Severstaļ	46	59
11.	HC Slovan Bratislava	45	56
12.	Spartak	45	52
13.	Vitjaz	47	50
14.	Dinamo (Minska)	45	42

–

PAR MITOLOĢIJU

Kad komandai neiet, līdzjutēji nereti (lai neteiktu – vienmēr) apzināti vai neapzināti meklē vainīgos, mistiskas sakritības, veiksmes un neveiksmes formulu. Tā arī – kad Rīgas Dinamo pēc Ziemassvētkiem aizvadīja divas mazāk izteiksmīgas spēles pret čeho-slovāku vienībām, tas sakrita ar pērnsezonas leģionāra Džeimija Džonsona atgriešanos Rīgas maizē. Attiecīgi Džonsons tika saskatīts kā sliktās “karmas”, “auras” vai tamlīdzīgi nesējs. Kanādiešu centram apsūdzības pilnīgu atcelšanu nav nesis arī Jaunā gada sākums, kas salīdzinot ar aizvadīto sezonas daļu, rīdziniekiem nav spilgtākais.

Kā tad īsti ir ar Džonsona un pārējo dinamiešu “karmu”?

Neiedziļinoties papildlaikos un pēcspeles metienos, Rīgas Dinamo komanda līdzšinējās 46 spēlēs ir guvusi 28 uzvaras un piedzīvojusi 18 zaudējumus. Attiecīgi kopējā bilance ir 60,87% uzvaru aizvadītajās spēlēs. Šāda uzvaru bilance sakrīt 6 spēlētājiem, kuri līdz šim aizvadījuši visas spēles – Hosam, Ozoliņam, Pavlovam, Robinsonam, Ščehuram un Vilsonam.

Taču pārējiem šis “procents” atšķiras – ir vai nu labāks, vai pretēji. Attiecīgi – ar konkrēto spēlētaju sastāvā Dinamo uzvar biežāk vai retāk par vidējo. Protams, var atrast loģiskas likumsakarības. Piemēram, vārtsargam Jakubam Sedlāčekam bilanci “kropļo” apstāklis, ka viņam acīmredzami atvēlētas spēles pret salīdzinoši stiprākiem pretiniekiem attiecīgajā spēļu posmā. Vai, piemēram, 13.-tie uzbrucēji un 7.-tie aizsargi mēdz nonākt laukumā, kad spēles “liktenis” jau skaitās izšķirts. Tāpat skaidrs – ka dažādiem spēlētājiem ir iegadījies dažāda stipruma pretinieku komplekts. Tomēr Rīgas Dinamo gadījumā dalījums “stiprajos un vājajos”, kā liecina pieredze, nav skaidri nodalāms un ne tuvu nav izšķirošs.

Attiecīgi lielākais Dinamo veiksminieks starp spēlētajiem, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles komandas sastāvā, ir aizsargs Krišjānis Rēdlihs, ar kuru sastāvā Dinamo uzvar nedaudz vairāk kā divās trešdaļās gadījumu – 67,65%. Tāpat starp spēlētājiem ar veiksmīgu “karmu” nosaucami tie, kuri uzvarējuši divās trešdaļās spēļu (66,67%) – uzbrucēji Gints Meija, Māris Bičevskis un Vojtehs Polāks. Protams, var uz lietām skatīties atturīgāk, ka nevis attiecīgie spēlētaji komandai veiksmi nesuši, bet viņiem paveicies trāpīt spēlēs, kurās Dinamo uzvar. Var saukt, kā gribas un patīk.

Savukārt, spēlētāji, kuriem biežāk sanācis nonākt komandas pieteikumā spēlēm, kurās zaudē, ir veiksminieka Krišjāņa brālis – aizsargs Jēkabs Rēdlihs. Šosezon jau sezonas gaitā parakstītais J. Rēdlihs ir spēlējis tikai piecās spēlēs, turklāt to summā uzkrājis pozitīvu lietderības koeficientu (+1). Tomēr komanda prata uzvaret tikai vienreiz – ar 4:1 Lokomotiv vienību. Bet pārējās četrās – zaudēts. Otrs, kuram “auru” derētu uzlabot, ir jau piesauktais uzbrucējs Džeimijs Dzonsons, kopā ar kuru rīdzinieki uzvarējuši 44,44% gadījumu. Trešais no beigām ir vārtsargs Jakubs Sedlāčeks (45,46%), kuram bija jāstājas vārtos arī pret līgas līderiem – Magņitku (divreiz), SKA (divreiz), Salavat Julajev… Arī pret to pašu Sibir, kas pēdējā mājas spēļu sērijā bija jaudīgakais pretinieks.

P.S. Aicinājums zemāk izvietotās tabulas uztvert kā ilustrāciju, nevis kā statistikas uzskaiti un spēlētāju novērtējumu.

Rīgas Dinamo spēlētāju “veiksmes procents” 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 46 spēlēm; vērā ņemti hokejisti, kas aizvadījuši vismaz 5 spēles ar reālu spēles laiku):

	spēlētājs	sp.	uzv.	zaud.	bilance	% uzvaru
1.	Krišjānis Rēdlihs	34	23	11	+12	67,65%
2.	Gints Meija	24	16	8	+8	66,67%
3.	Māris Bičevskis	18	12	6	+6	66,67%
4.	Vojtehs Polāks	9	6	3	+3	66,67%
5.	Mikaels Tellkvists	35	23	12	+11	65,71%
6.	Mārtiņš Cipulis	32	21	11	+10	65,63%
7.-8.	Marsels Haščāks	25	16	9	+7	64,00%
	Artūrs Kuzmenkovs	25	16	9	+7	64,00%
9.	Georgijs Pujacs	36	23	13	+10	63,89%
10.	Arvīds Reķis	40	25	15	+10	62,50%
11.	Kristaps Sotnieks	45	28	17	+11	62,22%
12.	Roberts Bukarts	31	19	12	+7	61,29%
13.-18.	Marsels Hosa	46	28	18	+10	60,87%
	Sandis Ozoliņš	46	28	18	+10	60,87%
	Vitālijs Pavlovs	46	28	18	+10	60,87%
	Mets Robinsons	46	28	18	+10	60,87%
	Pols Ščehura	46	28	18	+10	60,87%
	Kails Vilsons	46	28	18	+10	60,87%
19.	Miks Indrašis	45	27	18	+9	60,00%
20.	Aleksandrs Ņiživijs	30	18	12	+6	60,00%
21.	Gunārs Skvorcovs	32	19	13	+6	59,38%
22.	Juris Upītis	27	16	11	+5	59,26%
23.	Andris Džeriņš	37	21	16	+5	56,76%
24.	Rustams Begovs	20	10	10	±0	50,00%
25.-26.	Oskars Cibuļskis	12	6	6	±0	50,00%
	Rodrigo Laviņš	12	6	6	±0	50,00%
27.	Jakubs Sedlāčeks	11	5	6	-1	45,46%
28.	Džeimijs Džonsons	9	4	5	-1	44,44%
29.	Jēkabs Rēdlihs	5	1	4	-3	20,00%

–

Rīgas Dinamo spēlētāji, kas aizvadījuši mazāk par 5 spēlēm, un viņu “veiksmes procents” 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 46 spēlēm; iekavās skaitļi, ierēķinot arī spēles, kurās attiecīgais spēlētājs bijis pieteikumā, bet laukumā nav devies):

	spēlētājs	sp.	uzv.	zaud.	bilance	% uzvaru
1.	Deivids Sarkanis	2 (11)	2 (9)	0 (2)	+2 (+7)	100% (81,82%)
2.	Andris Siksnis	4 (11)	3 (6)	1 (5)	+2 (+1)	75% (54,55%)
3.	Edgars Siksna	2 (14)	1 (9)	1 (5)	±0 (+4)	50% (64,29%)
4.	Lauris Dārziņš	2	1	1	±0	50%
5.	Mārtiņš Porejs	1	0	1	-1	0%
–	Edmunds Augstkalns	0 (14)	0 (11)	0 (3)	±0 (+8)	– (78,57%)
–	Rihards Cimermanis	0 (36)	0 (24)	0 (12)	±0 (+12)	– (66,67%)
–	Krišs Lipsbergs	0 (2)	0 (1)	0 (1)	±0 (±0)	– (50,00%)

–

[Džeimija Džonsona foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Krišjāņa Rēdliha foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Sesija sākusies. Dinamo pirmais eksāmens “izgāzts”

Tieši spēles pret Krievijas Tālo vai “pustālo” Austrumu četrām komandām var kļūt par izšķirošajiem eksāmeniem cīņā par secību KHL play off izkārtojumā. Pārliecinošais zaudējums Vladivostokas Admiral vienībai (lai arī – ne pēc spēles gaitas utt.) paliek kā tāds “parāds”, kas būs jānokārto jau smagākās cīņās kaut kur izbraukumā.

Krievijas Austrumgala vienības – Admiral, Novokuzņeckas Metallurg, Sibir un Amur – lieliski der eksāmenu pieņēmēju lomai. Lai arī Admiral un Sibir cīnās par vietām izslēgšanas spēlēs un tādēļ ir īpaši motivēti, tomēr nosauktās četras nav starp KHL un tās Austrumu konferences līderiem. Turklāt visas četras šīs izbraukuma spēļu tūres ietvaros rindas kārtībā viesojas kā Rīgā, tā arī pie Rīgas Dinamo tuvākajiem konkurentiem Rietumu konferences tabulā – HC Lev Praha un CSKA vienībām.

Attiecīgi turnīra tabulā punktu ziņā līdzās esošās komandas ar šo KHL austrumnieku viesizrāžu tūri var uzlabot, noturēt vai nenoturēt savas pozīcijas turnīra tabulā un potenciālo dispozīciju izslēgšanas spēlēs. 13. janvārī CSKA un HC Lev Praha eksāmenu nokārtoja – savus Austrumu viesus uzvarēja. Rīdzinieki – nē. Rezultātā Prāgas “lauvām” ar izcīnītajiem 2 punktiem pietika, lai uzlektu uz 3. vietu Rietumos, apsteidzot rīdziniekus par tiem pašiem 2 punktiem un atstumjot Rīgas Dinamo uz 5. vietu. Savukārt CSKA, izkapājot uzvaru pamatlaikā, atstarpi no Dinamo samazinājuši līdz vienam punktam.

Protams, priecē, ka dinamieši pie 0:5 rokas galīgi nenolaida, taču rezultāts 2:5 (uzvars uz ciparu ‘pieci’) neļauj visu norakstīt uz pretinieku paveikšanos. Nav arī jābur drāma, atliek kārtot nakamos eksāmenus un arī cerēt, ka kāds no sāncenšiem kādā pārbaudījumā izkritīs. Bet ja “parādi” rīdziniekiem iekrāsies, tad puiši var tikt atskaitīti no play off zonas. 6. vieta (CSKA) ir punkta attālumā, 7. vieta (Medveščak) – četru, 8. vieta (Lokomotiv) – deviņu punktu… Nav runa par pesimismu. Piemēram, pirmā pozīcija aiz strīpas – 9. vieta (Atlant) ir salīdzinoši drošā 16 punktu attalumā. Tomēr jāatgriežas pie jautājuma, ko Rīgas Dinamo grib no izslēgšanas spēlēm?

Patiesībā arī konkurēšana ar Medveščak par 7. vietu būtu trauksmes zvans. Kas nozīmētu, ka visas iespējas play off sastapt potenciāli stiprākos pretiniekus – Maskavas Dinamo vai SKA. Varbūt ir izveidojies prieksštats, ka šamie ir kļuvuši par rīdzinieku klientiem. Šāda ilūzija var maksāt dārgi un arī izskatīties ļoti nesmuki…

Ja gribam labākas “atzīmes”, pārbaudījumiem jāgatavojas nopietnāk… Ar pokera principiem visus eksāmenus būs grūti izvilkt.

Labas sekmes turpmāk!

KHL Rietumu konferences tabula (pēc 2014-01-13 spēlēm):

v.	klubs	sp.	U	U OT	U PM	Z PM	Z OT	Z	v.att.	punkti
1.	Dinamo (Maskava)	43	28	2	1	4	0	8	141-87	94
2.	SKA	44	24	1	4	3	0	12	139-90	85
3.	HC Lev Praha	43	18	2	7	1	4	11	118-87	77
4.	Donabass	43	21	3	3	1	0	15	109-80	76
5.	Dinamo (Rīga)	43	18	4	4	4	1	12	111-96	75
6.	CSKA	45	21	2	3	0	1	18	111-104	74
7.	Medveščak	43	18	1	3	6	3	12	114-104	71
8.	Lokomotiv	43	17	2	3	4	1	16	78-80	66
9.	Atlant	43	14	1	6	2	1	19	90-98	59
10.	Severstaļ	43	14	0	4	4	1	20	94-115	55
11.	HC Slovan Bratislava	43	12	3	4	2	1	21	98-131	53
12.	Spartak	42	11	4	3	3	2	19	85-106	52
13.	Vitjaz	44	10	1	5	7	1	20	88-115	50
14.	Dinamo (Minska)	42	11	0	2	3	2	24	81-121	42

–

[Pirmais foto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs foto – pēc spēles pret Lokomotiv 2012. gada 29. augustā; foto foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Ja play off sāktos jau rīt. Jeb – ko ir nodrošinājuši Dinamo?

Vērtējot pēc uzkrāto punktu bagāžas un ieņemtās vietas turnīra tabulā, Rīgas Dinamo vēl nekad iepriekšējās KHL sezonās Jauno gadu nav sagaidījuši tik priecīgi. Neskatoties uz “izslīdēšanu” gada nogalē pret čeho-slovakiem, Rīgas klubs ir Rietumu konferences galvgalī, ja ar to domājam Top4 vai Top5. Jā, turpat “grūstās” arī citi gribetāji. Tomēr tik “bagāts” punktu uzkrājums gadu mijā ir pirmoreiz. Bet vai 40 spēlēs uzkrātie 72 punkti dinamiešiem kaut ko garantē?

Ar regulārās sezonas katru nākamo spēļu dienu palielinās līdzjušana Dinamo tuvāko konkurentu (CSKA, Donbass, HC Lev Praha) pretiniekiem. Protams, tie pretinieki interesē maz, bet galvenais – lai nosauktās komandas zaudē. Jo pārliecinošāk, jo labāk. Skaidrs, ka visdrošākā metode ir pašiem uzvarēt visus, taču tie punkti nenāk viegli. Atliek shēmot, ka sāncenšiem uzkrājuma veidošana būs vēl grūtāka…

Tikpat skaidrs, ka neviens Dinamo pārstāvis nenomedīta lāča ādu publiski nedalīs un savus plānus attiecībā uz Gagarina kausa izcīņas gaitu neklāstīs, jo vieta play off nav garantēta. Taisnība jau ir… Teorētiski skaitot, tikai SKA un Maskavas Dinamo, pat ja zaudē visas atlikušās spēles, nevar sezonu pabeigt Rietumu konferences pēdējā (14.) vietā. Bet pārējās 12 rietumnieku komandas vismaz teorētiski “pretendē” arī uz 14. vietu. Tāpat kā neviena vienība vēl nav zaudējusi cerības nodrošināt dalību izslēgšanas spēlēs. Protams, daļa cerību regulārās sezonas izskaņā konvertēsies cīņās par Cerību kausu, taču diez vai KHL Rietumos kāds plāno atslābt. Neatkarīgi no šobrīd ieņemtās vietas. Tādēļ – regulārās sezonas atlikušās spēles (rīdziniekiem – 14) solās būt diezgan spraigas.

Kamēr lācis vel mežā. Pole position

“Izvēlēties” play off pretiniekus un dalīt pārus būtu stipri pāragri. Skaidrs, ka galvenais ir TIKT izslēgšanas spēlēs, taču arī ieņemtajai vietai ir nozīme. “Vienalga kurā vietā” it tad, ja esi aiz izslēgšanas spēļu strīpas un centies ielauzties play off zonā. Visādi citādi – ieņemtai vietai ir savas konsekvences. Savulaik Rīgas Dinamo parādīja konferences 1. un 2. vietas ieņēmējiem, ka arī stipri zemākas vietas var “sagāzt podus”. Tomēr tie uz kopējā fona ir starp izņēmumiem. Nu, nav tā, ka līgas klubi alktu sākt izslēgšanas spēles pret konferences līderiem.

Šķiet, nav lielas starpības starp 4. un 5. vietu konferences tabulā, jo jebkurā gadījumā pirmajā kārtā ceturtā vieta spēlē pret piekto. Tomēr atšķirība ir – mājas spēļu priekšrocība. Izslēgšanas spēles sākas savā arēnā, kas savukārt nozīmē, ka izbraukumā sanāk spēlēt tikpat, cik mājās, vai par vienu spēli mazāk. It kā sīkums… Vai arī nav sīkums, jo nopietnos mehānismos katrai detaļai ir nozīme.

Attiecīgi mājas spēļu priekšrocības ir turnīra tabulas pirmajām četrām vietām, kuru ietvaros mēģina “ielauzties” vai noturēties visas komandas, kurām ir tādas iespējas. Vēl viens faktors, kāpēc “negribas” būt play off dalībnieku tabulas otrajā pusē, ir uz Gagarina kausa izcīņas otro kārtu liktās cerības. Jo zemāku vietu ieņēmušas komandas, pat ja pirmajā sērijā uzvar relatīvi stiprākus pretiniekus, otrajā kārtā saņem citu līdervienību. To paredz KHL izslēgšanas spēļu princips – katrā kārtā augstākā vieta spēlē pret zemāko. Tā KHL otrajā sezonā, kad Rīgas Dinamo (8. vieta) izsita SKA, nākamajā kārtā pretī dabūja konferences 2. vietu – HK MVD. Līdzīgi pēc gada – pirmajā sērijā rīdzinieki (7.) uzvarēja 2. vietu (Maskavas Dinamo), bet nākamajā kārtā pretī nāca 1. vieta – Lokomotiv. Protams, ja mērķis ir (tikai) PIEDALĪTIES play off, tad tiešām ir vienalga, no kuras starta pozīcijas…

Jāpiebilst, ka reālākie (biezākie) Gagarina kausa pretendenti uz konferenču pirmo vai vismaz otro vietu tiecas arī tāpēc, ka grib sākt KHL Gagarina kausa finālsēriju mājās. Piemēram, Sanktpēterburgā vai Maskavā, nevis Kazaņā vai Astanā. Vai otrādi. Oligarhklubi taču nekad nav slēpusi, ka grib kausu, un viss pārējais ir izgāšanās.

Vēl viens sīkums – regulārajā sezonā ieņemtajai vietai ir nozīme sezonas beigās, kad rēķina komandas izcīnīto vietu sezonas kopvērtējumā. Kas nozīmē, ka augstāka vieta starp attiecīgajā play off kārtā “izkritušajiem” nodrošina augstāku vietu kopvērtējumā. It kā liela nozīme tam nav, tomēr atšķirība ir – 9. vai 16. vieta, 4. vai 8.-tā… Īpaši komandām, kas līdz tik augstām vietām nemēdz aizsniegties bieži vai nekad.

Kāds pretinieks būtu ērtāks Rīgas Dinamo?

Šo jautājumu, šķiet, lielāka jēga būtu uzdot astrologam, numerologam vai kādam citam -logam, jo pārliecinošas likumsakarības nav. Ir novērots, ka pret stiprākiem un titulētākiem pretiniekiem motivācija ir augstāka, bet “stipriniekiem” gadās rīdziniekus nenovērtēt. Tā Dinamo bez pārsteiguma var atrauties no “vājiniekiem” un “likt uz ausīm” līderus. Ka piemēri gan agrāki play off-i, gan šīs sezonas spēles. Skaidrs, ka jebkura komanda izslēgšanas spēlēs ir jau ar citu zobu asumu un tvēriena krampi. No šāda aprēķina raugoties, šķiet, ka pretiniekam nav nozīmes…

Arī mājas spēļu priekšrocība attiecībā pret izbraukuma spēlēm nav skaidri nolasāma. Jo pēc sezonas 40 spēlēm ir identiska. Mājās 20 spēles un 36 punkti; tieši tikpat spēļu un punktu izbraukumā… Bet, ja salīdzina tikai spēles pret tuvākajiem sāncenšiem – Rietumu konferences Top 8, tad tomēr mājas spēles rīdziniekiem ir izdevušās veiksmīgākas.

Rīgas Dinamo vienībai ērtāko vai neērtāko pretinieku nosaukt ir salīdzinoši grūti, jo savstarpējās spēles ir tikai divas. Turklāt pret dažiem pretiniekiem šosezon aizvadīta ir tikai viena. Ja “shēmošanai” pietiek ar esošajām, tad līdz šim rīdzinieku “klienti” ir bijuši Jaroslavļas Lokomotiv, kas uzvarēti abās spēlēs pamatlaikā. Bet neērtākais pretinieks ir bijis nevis SKA vai CSKA, bet Prāgas “lauvas”, kuriem zaudētas abas spēles. Tiesa, pēcspēles metienos, kas izslēgšanas spēlēs nav paredzēti.

P.S.

Atgādinājumam: vieta izslēgšanas spēlēs nav garantēta… Bet ieguldīts jau diezgan daudz, lai pacīnītos par konkrētam vietām play off zonā.

Rietumu konferences play off zonas komandas (8 no 14) un Rīgas Dinamo rezultāti pret tām (pēc 2014-01-05 spēlēm):

vieta	komanda	sp.	punkti	DR mājās	DR izbr.
1.	Dinamo (Maskava)	41	90	3:2 PM
2.	SKA	41	82	6:4	3:4 PM
3.	Donbass	42	74		4:2
4.	Dinamo (Rīga)	40	72	–	–
5.	CSKA	42	71	4:3	1:2 PM
6.	HC Lev Praha	40	69	1:2 PM	1:2 PM
7.	Medveščak	41	65		5:1
8.	Lokomotiv	40	60	4:1	2:1

*

KHL turnīra tabulas – khl.ru (skatīt)

[Mārtiņa Cipuļa un Mikaela Tellkvista kopējie vārtsardzības darbi fiksēti 2013. gada 19. septembrī spēlē pret Maskavas Dinamo, bet Rīgas Dinamo ierinda – 2013. gada augustā spēlē pret SKA. Abu foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo jaunie, perspektīvie ar krampi, sakodienu un mednieka instinktu

Pirms kārtējās (sestās) KHL sezonas diezin vai vajadzētu grimt ilūzijās un sludināt, ka Dinamo vienībai ir visu laiku labākais sastāvs un Gagarina kauss – mūsu. Taču ir sastāva vaibsti un nianses, kas nevar nepriecēt. Runa ir par jaunāko galu – 18, 19, 20 gadu vecajiem kadriem, kuri ainavu papildina. Turklāt – ir ieguldījums nākotnē.

Vai treneriem pietiks drosmes?

Cits stāsts, vai treneru kolektīvs, kam jāpierāda sava kompetence un jāuzrāda gūtie punkti, būs gana drosmīgi, lai jaunos ekspluatētu pēc pilnas programmas. Bet par to, ka U-22 (dz. 1992. g. un jaunāki) vismaz katras spēles pieteikumā būs, ir parūpējies KHL reglaments. Iepriekšējā sezonā bija obligāti divi U-22 vecuma spēlētāji, bet, ja gribēja pilnu 22 spēlētāju pieteikumu, tad – četri. Jaunajā sezonā plānots līdzīgi, bet U-22 miksējot ar U-21 vecumu (dz. 1993. g. un jaunāki). Jāpiebilst, ka U-21 vecums Rīgas Dinamo gadījumā ir izdevīgāks par 1992. gadā dzimušajiem (U-22), kurus jaunajā sezonā nevarēs rotēt uz MHL čempionātā spēlējošo HK Rīga, jo šamie, saskaņā ar MHL vecuma griestu pazemināšanu, ir par vecu.

Kā zināms, no dažiem jaunajiem – 1992. gadā dzimušajiem – Rīgas Dinamo jau atbrīvojusies. Diviem – aizsargam Ņikitam Koļesņkovam un uzbrucējam Kirilam Tambijevam tika pārtraukts pārbaudes laika līgums, bet vārtsargam Kristeram Gudļevskim Dinamo nelika šķēršļus viņa ceļā uz Ziemeļameriku – Tampa Bay Lightning piramīdu.

Tā, nu, Rīgas Dinamo ierindā nav palicis neviens 1992. gadā dzimušais… Bet ir „kolonna” ar 1993. un 1994. gadā dzimušajiem, kuri ir sevi itin pieklājīgi uzrādījuši pirmajās pārbaudes spēlēs. Protams, pirmajās divās pārbaudes spēlēs „sastaptās” VHL komandas dažādā komplektācijas stadijā un fiziskajā kondīcijā nav atbilstošākais fons kategoriskam Dinamo jaunatnes vērtējumam. Prāgas turnīrs un tajā esošās KHL komandas ir nopietnāks „mikroskops”. Tomēr daži secinājumi piezogas nelūgti arī pirms Prague Hockey Cup beigām, un neatkarīgi no snieguma šajā turnīrā.

Deivids Sarkanis (dz. 1994.) ar mednieka instinktu

Kad pēc 27. jūlijā Valmierā notikušās Dinamo treniņspēles galvenais treneris Artis Ābols minēja Sarkaņa atstāto „ļoti labo iespaidu”, Ābols nemānījās. Patīkamo pārsteigumu pasvītro apstāklis, ka, piemēram, iepriekšējā (2012./2013.) sezonā Deivids Sarkanis nebija ne talantīgāko Latvijas jauno hokejistu sarakstu augšgalā, ne Dinamo attālāko kandidātu sarakstos, ne Latvijas U-20 izlases sastāvā junioru pasaules čempionātā.

Jā, sezonas nogalē bija epizodiski simpātiski manāms HK Rīga ierindā, taču MHL nemaz nenospēlēja visu sezonu. Liela daļa sezonas sanāca Juniors sastāvā MHL B grupā un Latvijas Virslīgā. Tad nu regulārās sezonas summā – tikai 12.-ais rezultatīvākais HK Rīga ierindā (13 punkti 35 spēlēs) un dalīti 26./27.-ais rezultatīvākais Juniors sastāvā MHL B grupas čempionātā (4 punkti 12 spēlēs). Vien Latvijas Virslīgas regulārajā sezonā iekrātie punkti „noliek” starp līderiem – 2.-ais rezultatīvākais (21 punkts 16 spēlēs). Skaidrs, ka, saliekot visu „vienā maisā”, skaitļi kļūst pamanāmāki, tomēr pat summējot atradīsies virkne HK Rīga jauno hokejistu, kuriem cipari ir „skaistāki”. Bet statistika iemidzina, un Sarkanis joprojām ir Dinamo sastāvā un ar komandu Prāgā.

Deivida Sarkaņa debija bija iecerēta 2. augustā pret Toros, taču pieteikumā iekļuva pilni četri aizsargu pāri un 13.-to uzbrucēju pieteikt nedrīkstēja. „Pēc iesildīšanās (..) man nekas cits neatlika kā ģērbties nost un pavērot spēli no malas,” stāsta D. Sarkanis. Debija „iekrita” 8. augustā pret Ņeftjaņik, un plašākam aculiecinieku un Sportacentrs TV skatītāju lokam parādījās Deivida Sarkaņa „mednieka instinkts”, kas ļoti labi piestāvēja Dinamo uzbrukumam. Vārtu guvumu nebija, bet izveidotās epizodes uzbrukumā bija elegantas!

Kādi pašam iespaidi pēc debijas? „Domāju, ka nospēlēju labi; bija daudz momentu, tikai nesanāca ripu dabūt vārtos, bet tā kopumā – patīkamas sajūtas un jutos labi pēc spēles,” tā Deivids Sarkanis. Kādas saskati savas izredzes jau 2013./2014. g. sezonā uzspēlēt KHL? „Grūti teikt. Protams, ka vēlētos uzspēlēt KHL, un ceru, ka sanāks, bet tad jau redzēs, vai treneris uzticēsies man un ieliks sastāvā. Pāragri arī neko negribas spriest; laiks rādīs.”

Sarkanis savu debijas spēli sāka 4.-ajā virknējumā kopā ar Vitāliju Pavlovu un Gunāru Skvorcovu, bet spēles gaitā tika „paaugstināts”… „Uz 3. periodu treneris ielika mani virknējumā pie Džeriņa un Cipuļa. Ar Pavlovu un Skvorcovu mēs jau kādu laiku bijām vienā maiņā, nedaudz jau arī iespēlējāmies; tā, ka vairāk mazāk viens otru sapratām. Bet arī ar Džeriņu un Cipuli īpaši nekādas nesaprašanās nebija; visi partneri ir labi un spējām saprasties.”

Kā Tu domā, ar ko hokejs Prāgas turnīrā atšķirsies no tā, kas bija pārbaudes spēlēs Piņķos? „Domāju, ka tur būs ātrāks hokejs, būs daudz grūtāk spēlēt, jo pretī nāks komandas no KHL augšgala, un būs lielāks laukums nekā šeit Piņķos, līdz ar to būs lielāka slodze. Bet arī Piņķos mums pretī nāca diezgan agresīvs pretinieks, un tāpat bija smaga spēle,” tā Deivids Sarkanis pirms Prague Hockey Cup.

Pirmajā spēlē Prāgā – pret Ak Bars – Sarkanis atrada vietu pieteikumā kā 13. uzbrucējs ar spēles laiku dažās nomaiņās ceturtajā virknējumā. Bet tās sekundes uz ledus izskatījās pilnvērtīgi izmantotas. Sarkanis sev atvēlēto īso laika sprīdi pretinieku zonā bija labi pamanāms – ar presingu, cīņu pie borta, lielisku piespēli uz vārtu priekšu kolēģim Mārtiņam Cipulim. Darba Sarkanim, protams, vēl ļoti daudz, bet komandas jaunākais spēlētājs (dz. 1994. g. 7. novembrī) nebūt nav vājākais „ķēdes posms” vai piespiedu nasta.

Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.) kā snaiperis un štata „bezkauņa”

No 19-gadīgā uzbrucēja Artūra Kuzmenkova tiek gaidīts vairāk nekā no pārējiem jaunajiem kaut vai tāpēc, ka atšķirībā no pārējiem jaunajiem ar viņu jau salīdzinoši laicīgi noslēgts 2 gadu līgums, kamēr lielāko daļa jauno un pus-jauno saņēma pārbaudes laika līgumus.

Priekšnoteikumi ir. Kuzmenkovs bija otrs rezultatīvākais spēlētājs Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā (35 punkti 43 spēlēs). Bija viens no Latvijas U-20 izlases līderiem junioru pasaules čempionātā. Turklāt atbilst tradicionāli pietrūkstošajai centra uzbrucēja pozīcijai.

Pirmajās divās pārbaudes spēlēs Artūrs Kuzmenkovs normatīvus pildīja – abās spēlēs pret VHL klubiem pa vārtu guvumam, bet pret Ak Bars nesanāca. Tas tik un tā pēc pirmajām 3 spēlēm ļauj būt vienam no diviem labākajiem vārtu guvējiem komandā (2 trāpījumi arī Ščehuram). Taču štrunts par starpsezonas statistiku. Svarīgāka ir Kuzmenkova sportiskā bezkaunība, spēja pacīnīties vārtu priekšā, nekautrēšanās tiekties uz vārtiem „ar gaļu” (pretinieku komandas ķermenīšiem), spēles „ņemšana” uz sevi… Tāpēc arī spēlē pret Ņeftjaņik treneri Kuzmenkova sniegumu novērtēja ar komandas labākā spēlētāja godu.

Kārlis Ozoliņš (dz. 1994.) ne tikai ar izcilu uzvārdu un vārdu

Bet ne vārda/uzvārda kritērijs ir noteicošs, lai 19 gadus vecs uzbrucējs atrastos Rīgas Dinamo kreklā šajā starpsezonā. Artūra Kuzmenkova maiņas partneris jau no Liepājas Metalurgs laikiem, kur spēlēja kā aizvadītajā sezonā Baltkrievijas ekstralīgā, tā arī agrāk dažādu vecumu komandās, dažkārt ir palicis sava kolēģa ēnā. Taču viņa cīņasspars un spēja spēlēt „kauls kaulā” ļauj uzlūkot Kārli Ozoliņu kā vērtību ne tikai komplektā ar Kuzmenkovu.

K. Ozoliņš mega-rezultatīvs līdz šim nav bijis, ja neskaita Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. regulārajā sezonā uzkrātos 35 punktus 31 spēlē. Jādomā, ka arī Dinamo negaida izcilu rezultativitāti, bet savādāku lietderību. Starp citu, Kārlis Ozoliņš aizvadītās sezonas junioru pasaules čempionātā bijis vienīgais Latvijas U-20 izlases spēlētājs ar pozitīvu lietderības koeficientu (6 spēlēs +2). Bet, kas svarīgāk, lai arī kāds ir Baltkrievijas ekstralīgas līmenis salīdzinot ar agrākiem laikiem, taču K. Ozoliņš iepriekšējo sezonu tomēr ir aizvadījis pieaugušo hokejā. Kas nenoliedzami ir priekšrocība starp daudziem saviem vienaudžiem, kam bija jāsamierinās ar jaunatnes hokeju MHL, MHL B vai citā formātā.

Edgars Siksna (dz. 1993.) kā kaut kas vairāk par septīto aizsargu

Lai arī cik ļoti gados jaunas Liepājas Metalurgs komandas ir spēlējušas Baltkrievijas ekstralīgā, 18 un 19 gadus vecs aizsargs pamatsastāvā ir retums arī Liepājā. Attiecīgi tagad jau 20 gadus vecais Edgars Siksna jau divas pilnas sezonas nokapājis pieaugušo līmenī, ar ko absolūtais vairākums viņa vienaudžu aizsargu nevar palepoties.

Arī Latvijas U-20 un U-18 izlases pēdējos gados nav iztikušas bez Siksnas dalības. Pēdējoreiz – aizvadītās sezonas junioru pasaules čempionātā viņš bija Latvijas U-20 izlases kapteinis un arī rezultatīvākais spēlētājs (4 punkti 6 spēlēs). Būdams aizsargs.

Aculiecinieki būs pamanījuši, ka vienīgais Dinamo vārtu zaudējums pirmajā pārbaudes spēlē (pret Toros) bija norisinājies ar Edgara Siksnas līdzdalību. Šajā saistībā der atcerēties, ka aizsargu kļūdas ir uzskatāmākas un par tām soda ātrāk nekā par uzbrucēju „cunduriem”. Starp citu, Siksna ir no tiem, kas nekautrējas bloķēt metienus ar visu stāvu. Tā, ka pašaizliedzības jaunajam aizsargam nepietrūkst. Turklāt viņam ir Dinamo aizsargu vidū deficītais nūjas labais tvēriens. Tagad tik’ jākrāj augsta līmeņa spēļu prakse. Jādomā, ka Siksna varētu būt noderīgs Dinamo ne tikai kā reglamentā noteiktais obligātais jaunais – 7. aizsargs ar ierobežotu spēles laiku vai vispār bez. Taču ar kaut ko jāsāk. Īpaši, ja atceras rindu priekšā – S. Ozoliņš, Pujacs, Robinsons, Reķis, Cibuļskis, Sotnieks, Laviņš. Pagaidām Prāgā tieši tā arī ir.

Edmunds Augstkalns (dz. 1994.) bez kļūdām

19-gadīgajam HK Rīga aizsargam Edmundam Augstkalnam spēle pret Almetjevskas Ņeftjaņik 8. augustā „iekrita” kā lielā iespēja. Ka „no zila gaisa” teikt nevarētu, jo gan jau, ka HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs varēja rekomendēt vai Dinamo treneri noskatīt citu aizsargu no HK Rīga sastāva. Acīmredzot Augstkalns šo iespēju nopelnīja ar darbu, un tieši viņš tika izsaukts uz šo vienu spēli pret Ņeftjaņik.

Jaunā aizsarga misija savā debijas spēlē bija elementāra – spēlēt bez kļūdām, ripu nepārturēt un atdot partnerim nekavējoties, nomainīties korekti un laicīgi. Rādās, ka tas arī paveikts. Augstkalns bija neredzams. Zvaigznes no debesjuma necēla, bet priekšstatu par sevi nesabojāja. Ja kāds saskatīja pārliecības trūkumu, tad tas ir laika un pieredzes jautājums. Spēlējot pie lielajiem.

P.S.

Dinamo savstarpējā treniņspēlē piedalījies arī vārtsargs Rihards Cimermanis (dz. 1993.) no HK Rīga sastāva. Arī par viņu, tāpat kā Sarkani un K. Ozoliņu, galvenais treneris Ābols izteicās atzinīgi. Tagad, kad traumu ārstē Māris Jučers, Dinamo sastāvā kā trešais vārtsargs atkal iesaukts Cimermanis un devies uz turnīru Prāgā. Pat ja viņš netiks pie reāla spēles laika un pat pieteikumā, būs pieredze un, domājams, „taustāma” motivācija.

Rīgas Dinamo spēlētāji 2013. g. 12. augustā (treknrakstā – uz Prāgas turnīru aizbraukušie; slīprakstā – no komandas jau atbrīvotie; statistika pēc 3 pārbaudes spēlēm):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	komentārs
	UZBRUCĒJI
1.	Kyle Wilson	1984.	2	1+3	2
2.	Andris Džeriņš	1988.	3	0+3	0
3.	Paul Szczechura	1985	2	2+0	0
4.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	3	2+0	4
5.-7.	Marcel Hossa	1981.	2	1+1	0
	Miks Indrašis	1990.	2	1+1	0
	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	2	1+1	0
8.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3	1+1	0
9.	Patrik Valčák	1984.	1	0+2	0	atbrīvots (bija try-out)
10.	Roberts Bukarts	1990.	2	0+2	0
11.-12.	Kirils Tambijevs	1992.	1	1+0	0	atbrīvots (bija try-out)
	Juris Upītis	1991.	1	1+0	0	traumēts; try-out
13.	Gints Meija	1987.	2	1+0	0
14.-15.	Lauris Bajaruns	1989.	2	0+1	2	try-out
	Kārlis Ozoliņš	1994.	3	0+1	2	pārcelts no HK Rīga
16.-17.	Vitālijs Pavlovs	1989.	1	0+0	0
	Gunārs Skvorcovs	1990.	1	0+0	0
18.	Deivids Sarkanis	1994.	2	0+0	0	pārcelts no HK Rīga
19.	Marcel Haščák	1987.	2	0+0	2	try-out
–	Māris Bičevskis	1991.	0	–	–	traumēts
	AIZSARGI
1.	Mat Robinson	1986.	3	1+1	0
2.	Oskars Cibuļskis	1988.	3	1+0	2
3.	Arvīds Reķis	1979.	1	0+1	0
4.	Krišjānis Rēdlhs	1981.	3	0+1	0
5.	Edmunds Augstkalns	1994.	1	0+0	0	pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
6.-7.	Mārtiņš Porejs	1991.	2	0+0	0	try-out; spēlēs Jokipojat (Som. 2.)
	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	0
8.	Rodrigo Laviņš	1974.	2	0+0	5+20
9.-10.	Edgars Siksna	1993.	3	0+0	2	try-out
–	Sandis Ozoliņš	1972.	0	–	–
	Kristaps Sotnieks	1987.	3	0+0	2
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	vārtu zaud. (~min.)	SM	komentāri
1.	Mikael Tellqvist	1979.	1	0 (60 min.)	0
2.	Jakub Sedláček	1990.	2	3 (123 min.)	0	try-out
–	Māris Jučers	1987.	0	–	0	traumēts; try-out
–	Rihards Cimermanis	1993.	0	–	–	pārcelts no HK Rīga

*

Rīgas Dinamo spēlētāji, kas bija treniņnometnē un ar kuriem saistības pārtrauktas, nenospēlējot nevienu pārbaudes spēli:

ampl.	spēlētājs	dz.	komentārs
A	Ričards Birziņš	1989.	bija try-out; līgums ar Tønsberg Vikings (Norv.)
A	Aleksandrs Galkins	1990.	bija try-out; līgums ar Scorpions de Mulhouse (Fr. 2.)
V	Kristers Gudļevskis	1992.	līgums ar Tampa Bay Lightning saimniecību
U	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U	Jan Kolář	1981.	bija try-out
A	Ņikita Koļesņkovs	1992.	bija try-out; tagad try-out Zagrebas Medveščak (KHL)
U	Artūrs Mickēvičs	1991.	bija try-out; pēc tam try-out Toros (VHL)

*

Plašākām uzziņām:

• Rīgas Dinamo sastāvs dalībai Prāgas turnīrā (2013-08-11) – dinamoriga.eu
• Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) klubs Jokipojat savās rindās ar dažādiem nosacījumiem pieņem aizsargu Mārtiņu Poreju (kurš faktiski vēl paliek Rīgas kluba sastāvā), kā arī sava laika dinamiešus – uzbrucējus Elviju Biezo, Miku Lipsbergu un Raimondu Vilkoitu (2013-08-08) – jokipojat.fi
• Rīgas Dinamo pārtrauc pārbaudes laika līgumus ar Kirilu Tambijevu un tikko ataicināto Janu Kolāržu (Jan Kolář; 2013-08-08) – dinamoriga.eu
• Dinamo noslēdz pārbaudes laika līgumus ar slovāku uzbrucēju Marselu Haščāku (Marcel Haščák) un čehu uzbrucēju Janu Kolāržu (2013-08-05) – dinamoriga.eu
• Dinamo pārtrauc pārbaudes laika līgumu ar Patriku Valčāku (Patrik Valčák; 2013-08-05) – dinamoriga.eu
• Kristers Gudļevskis noslēdz divvirziena līgumu ar Tampa Bay Lightning uz 3 sezonām (2013-08-02) – lightning.nhl.com
• Dinamo pārtrauc try-out saistības ar aizsargiem Ričardu Birziņu, Aleksandru Galkinu un Ņikitu Koļesņikovu (2013-07-27) – dinamoriga.eu
• Par Dinamo 27. jūlija treniņspēli un sastāva izmaiņām (- Gudļevskis, Jeļisejevs, Mickēvičs; + Cimermanis, K. Ozoliņš, Sarkanis; 2013-07-27) – dinamoriga.eu
• Māris Jučers pievienojas Rīgas Dinamo uz pārbaudes laiku (2013-07-26) – dinamoriga.eu
• Kristers Gudļevskis pamet Dinamo, lai dotos uz Ziemeļameriku (2013-07-26) – sportacentrs.com
• Ņikita Koļesņikovs uz pārbaudes laiku KHL klubā Medveščak (Zagreba; 2013-08-12) – medvescak.com
• Iepriekšējais Dinamo komplektācijas statuss (2013-07-19): tepat

[Attēlā: “Jaunās gvardes” pārstāvis Artūrs Kuzmenkovs pie pretinieku vārtiem ar dūrēm un smaidu. Soda minūtes pelna pats un “ļauj” pretiniekiem. Foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Almetjevskas Ņeftjaņik 2013. gada 8. augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

KHL apetīte. Darba kārtībā – Horvātija, Itālija, Polija

Kā jau katru sezonu ierasts, uz KHL skatuves un aizkulisēs norisinās runas un vingrinājumi saistībā ar KHL paplašināšanos. Ekspansija rietumu virzienā līgas saimniekiem ir ar sava veida kolonizācijas „piegaršu”, kā tādi „iekarojumi” un briežu ragi pie sienas. Šaubu nav, ir arī dažāda ranga biznesmeņi, kas ir ieinteresēti KHL un tā apkaimē esošo budžetu apguvē. Cik ražīgs pieaugums KHL gaidāms šogad?

Tā kā KHL ekspansija nozīmē arī iespēju „piesūkties” naudas-vadam, tad „runas plūdi” par visādām vidēji reālām un arī fantastiskām paplašināšanās iespējām nav tikai līgas vadoņu nopelns un verbālās nesaturēšanas sekas. Paplašināšanas „versiju” kurināšana ir dažādu esošu vai vēl neesošu klubu saimnieku vai menedžeru darba auglis. Eiropā netrūkst dažādu personāžu, kas ļoti labprāt apsaimniekotu kāda jaunizveidota kluba budžetu, kuru nodrošinātu, piemēram, kāds Krievijas miljonārs vai kāda lielkompānija.

Tomēr arī KHL vadoņi piecu sezonu gaitā, izskatās, ir mācījušies. Ir bijusi it kā oficiāli uzņemtu, bet pēc brīža tikpat oficiāli neuzņemtu, klubu pieredze un visādi citādi apšaubāmu piedāvājumu pēcgarša. Tomēr Prāgas un Bratislavas hokeja klubu iesaistīšanās KHL sistēmā ir bijusi ilgi gaidīta kā apstiprinājums vairāku gadu ilgai mēles kulstīšanai par paplašināšanos. Tāpat arī līgas seja Rietumu virzienā ar HC Slovan Bratislava un HC Lev Praha izskatās eiropeiskāka, neatkarīgi no hokeja dolāru (rubļu) ieplūdes virziena. Tāpat gada laikā pieklusuši daži ļoti daļēji saprotami paplašināšanās virzieni – Katara, Apvienotie Arābu Emirāti; arī par Moldovas un Igaunijas klubu iestāšanos KHL tiek runāts retāk.

Zemāk KHL paplašināšanās kandidāti aptuvenas ticamības secībā…

1. Toljati Lada

Viens no nopietnākajiem pretendentiem uz KHL papildinājumu jau 2013./2014. g. sezonā ir viens no Krievijas jaunlaiku (pēcpadomju) hokeja trofejām bagātākajiem klubiem – Toljati Lada, kas dibināts 1976. gadā kā kārtējais Torpedo. 1989. gadā komanda pārsaukta par Lada, un lietas aizgāja. Krievijas čempioni – 1994., 1996. gados, Krievijas sudrabs – 1993., 1995., 1997., 2005. gados, bronza – 2003., 2004. gados. Kā labi atceramies, Lada arī startēja KHL pirmajās divās sezonās (2008. – 2010.), bet no līgas izstājās saistībā ar finanšu problēmām, kas atstarojās no sava naudas donora – žiguļu un ņivu ražotāja neražām.

Tagad Lada jau 3 sezonas vidēji vai nedaudz virs vidējā cīnās Krievijas hokeja otrajā – VHL – čempionātā, un joprojām kluba īpašnieks ir akciju sabiedrība AvtoVAZ, bet situācija sākusi stabilizēties un ļauj cerēt uz atgriešanos KHL ierindā. Ne tāpēc, ka AvtoVAZ situācija būtu brīnumainā kārtā ārkārtīgi uzlabojusies, bet tādēļ, ka Krievijas visgalvenākie vīri bija iesaistījušies jautājuma risināšanā, arī stingri uzrunājot reģionālo – Samaras apgabala – priekšniecību. Attiecīgi viens no stabilākajaiem risinājumiem, kas šopavasar tiek izskatīts un risināts, ir Lada vienības nodošana Samaras apgabala finansiālai apgādei. Vēl martā Samaras apgabala gubernators Nikolajs Merkuškins medijiem skaidroja, ka atlicis līdz 15. aprīlim nokārtot formalitātes un dokumentus, kas nepieciešami pieteikumam jau uz 2013./2013. g. sezonu. Viss izskatās labi, tikai nedaudz atvēsina gubernatora frāze: „Ja ne šajā gadā, tad nākamajā pilnīgi droši”.

Neskaitot finanšu garantiju un drošas aizmugures trūkumu, Lada klubam bija arī cita problēma. Arī izveidojot KHL, Lada lāga neatbilda prasībām attiecībā uz hokeja arēnu, bet Toljati klubu palaida, pateicoties „skaistām acīm” – vēsturei, tradīcijām. Lada mājas arēna joprojām ir Sporta pils „Volgar”, kurā satilpst 2190 skatītāji. Turklāt jau pirmajās KHL sezonās faktiski Toljati „ledus šķūnis” bija vienīgais, no kurienes nevarēja nodrošināt ne normālas, ne īsti jebkādas TV translācijas… Tagad ar atbilstošas arēnas esamību problēmām nevajadzētu būt – jau uz 2. jūniju ir ieplānota jaunā „ledus” svinīga atklāšana. Jaunatklājamā Lada-Arena paredzēta 6200 skatītājiem. Attiecīgi, no pašas iekšKrievijas puses Lada ir nopietnākais pretendents uz iekļaušanos KHL jau no nākamās sezonas.

2. Zagrebas Medveščak

Horvātijas KHL Medveščak Zagreb (pilnā servējumā – Klub hokeja na ledu Medveščak Zagreb) uz iestāšanos KHL kandidē jau trešo sezonu. Tā, ka Zagrebas kluba aktivitātes virzībai uz KHL vairs nav ne anekdote, ne pārpratums. Protams, līdzšinējā KHL paplašināšanas „piegājienu” vēsture ļauj skeptiski izturēties arī pret oficiāliem paziņojumiem. Taču KHL oficiāli paziņoja, ka 28. martā KHL un Medveščak vadība parakstījusi nodomu protokolu par Zagrebas kluba iestāšanos KHL no jaunās (2013./2014.) sezonas. Līdz 30. aprīlim Medveščak pārstāvjiem jāsakārto visas juridiskās formalitātes un dokumenti, bet KHL pārstāvji dosies inspicēt arēnu Zagrebā. Ja apskatei tiks piedāvāta 2008. gada decembrī atvērtā Arena Zagreb, tad KHL inspekcija būs vien plezīra brauciens. Jaunā arēna spēj nodrošināt vietas 15 000 hokeja skatītāju (citos sporta veidos – pat vairāk), ir moderna un eiropeiska. Ja izdomās „apsekot” arī veco Dom Sportova, tad ainava var nebūt tik krāšņa. Tiesa, tās lieākā halle paredzēta 6400 skatītāju, kas arī KHL mērogiem ir pieklājīgs apjoms.

Savukārt, KHL Medveščak Zagreb galvenā komanda jau četras sezonas (kopš 2009.) startē Austrijas stiprākajā hokeja līgā EBEL (Erste Bank Eishockey Liga). Šajā līgā šosezon startēja komandas ne tikai no Austrijas un Horvātijas, bet arī Čehijas, Slovēnijas un Ungārijas un Horvātijas. Šosezon „lācēni” regulārajā čempionātā ieņēma 4. vietu 12 vienību konkurencē, bet izkrita jau play off ceturtdaļfinālā. Bet, piemēram, iepriekšējā (2011./2012.) sezonā ieņēma 2. vietu tās regulārajā daļā, izkrītot izslēgšanas spēļu pusfinālā. Tā, ka Medveščak komanda, atšķirībā no citiem KHL kārojošiem projektiem un pusprojektiem (kā, piemēram, savulaik Kijevas Budiveļņik, Popradas Lev vai Viļņas Vētra), netiek veidota pilnīgi tukšā vietā. Kluba menedžmentam ir pieredze, klubam ir tehniska bāze. Kopumā raugoties, tieši Zagrebas klubs izskatās pēc nopietnākā ārzemju pretendenta uz iestāšanos KHL jau 2013./2014. g. sezonā. Atliek savrīgākais jautājums – cik ātri un līgani tiks sakārtota finanšu resursu piesaiste Medveščak-am. Taču, iespējams, ja jau process ir „izturēts” 3 sezonas un nonācis līdz oficiālai protokolēšanai šopavasar, tad – „nauda jau sagādāta”.

3. Milānas Hockey Milano Rossoblu

Arī Milānas klubs pie KHL sliekšņa „mīņājas” jau trešo sezonu. Pietiekami ilgi, lai Itālijas kluba uzņemšana KHL neliktos pilnīgi smieklīga. Jau pirms šīs (2012./2013.) sezonas Milānas vienības iekļaušana KHL struktūrā izklausījās diezgan reālistiska. Atšķirībā no pēkšņi uzplaukušo un pazudušo gribētāj-klubu pārstāvjiem, Milānas kluba prezidents un vismaz pagaidām galvenais akcionārs Iko Miljore (Ico Migliore) nav „noziedējis” no skatuves un turpina propagandēt gatavību un centību iestāties KHL.

Milānas kluba galvenie šķēršļi ir jau tradicionāli – arēna un nauda. Kluba saimnieciski – administratīvā bāze gan ir daudz maz kārtībā. Hockey Milano Rossoblu vienība 2012. gadā kļuva par Itālijas otrās līgas (Serie A2) čempioniem un ir aizvadījusi pirmo sezonu galvenajā līgā – Serie A. Tur regulārajā sezonā palika 7. vietā 10 vienību konkurencē. Milānas kluba pārstāvji sola komandas palikšanu Itālijas čempionātā, taču saimnieciskais mugurkauls būtu noderīgs atbalsta punkts arī KHL ranga vienībai.

Milānas kluba arēna ir stipri paveca Stadio del Ghiaccio Agorà, kas spēj uzņemt ne vairāk par 4000 skatītāju. Tad nu sinjors Miljore ne pirmo gadu shēmo, kā komanda varētu aizvadīt spēles citās Itālijas ledus hallēs, kas atbilstu KHL prasībām. Vienu gadu bija versija, ka Milānas klubs ceļotu bez-maz pa visu Itāliju ar „viesizrādēm”. Tagad svaigākā versija ir tāda, ka Milānas vienība varētu KHL mājas spēles aizvadīt Turīnas ledus arēnā, kas paredzēta KHL prasībām atbilstošam skatītāju skaitam. Hockey Milano Rossoblu prezidenta „lielā sāpe” ir nevarēšana vienoties par spēlēšanu Milānas „Forumā”, kas var ietvert 11 000 interesentu. Lielajai arēnai pārliecionošākus argumentus spēj nodrošināt Itālijā populārākie basketbols un volejbols…

Finanšu sakarā Milānas kluba vadībai un viņu draugiem jāiestudē ne mazāk sarežģītas shēmas. Marta beigās Iko Miljore ziņoja, ka klubam ir nopietnas sarunas fināla fāzē ar diviem lieluzņēmumiem, kas varētu kļūt par Milkānas kluba galvenajiem sponsoriem. Acīmredzot tieši no šīm sarunām būs atkarīgs, vai Itālijas karogs rotās KHL klubu mājas arēnas jau 2013./2014. g. sezonā.

4. Vladivostokas IzdomāsLīdzjutēji

Krievijas hokeja ģeopolitikas ambīcijas liek Vladivostokas kluba iestāšanos uztvert kā diezgan reālu. Ja vēl „ņem par pilnu” atsevišķu funkcionāru sludināto Korejas, Ķīnas un Japānas iesaisti KHL… Katrā gadījumā, Krievijas Hokeja federācijas Padomes locekļa un krievu hokeja leģendas Vjačeslava Fetisova kā KHL Tālo Austrumu „paplašinātāja” līdzdalība liek uz paplašināšanas lietām Austrumos paraudzīties nopietnāk nekā gadījumā, ja Fetisova vārds šajā sakarā neparādītos.

Fetisovs marta vidū Krievijas medijiem pastāstīja, ka jau 2013./2014. gada sezonā KHL-ā plānota kluba iesaiste no Vladivostokas. Skatāmies kartē… Virs 600 000 iedzīvotāju lielpilsēta Japāņu jūras krastā. Attālums no Rīgas – ap 7000 km. Salīdzinājumam: no Rīgas līdz Maskavai ir 840 km. Taču, ja atceramies par Habarovsku, tad Vladivostoka vairs nav tik izcila eksotika; no Habarovskas to šķir tikai „nieka” 650 km, kas Sibīrijas un Tālo Austrumu mērauklai ir sīkums.

Bet patiesībā savu (Krievijas) Tālo Austrumu „kulturāli-sportiskā” piesaiste KHL-am ir ne mazāk nozīmīga kā „logs uz Eiropu”. Tāpēc visādi tiek veicināta Habarovskas komandas dalība KHL, tāpēc nav no līgas izmesta Novokuzņeckas komanda, un tieši tāpēc KHL sakarā tiek cilāti Vladivostokas un Krasnojarskas pilsētu nosaukumi. Vjačeslavs Fetisovs sola Piejūras novada (Приморский край) gubernatora Vladimira Mikluševska līdzdalību kluba izveidē. Un kā zināms, Krievijas valstsvīru un reģionālo „galvu” ambīcijas mēdz būt viens no konkrētākajiem dzinējspēkiem dažādu ar sportu saistītu jautājumu risināšanā. Nekas neiespējams neesot. Līdz vasaras beigām jāpabeidz ledus arēnas celtniecība un otrs – sniegt finanšu puses garantijas, kuras, savukārt, topošajam klubam palīdzot sakārtot pats Fetisovs, kurš cita starpā ir arī Krievijas Federācijas padomes senators, kas pārstāv tieši Piejūras novadu. Fetisova dalība finanšu procesu risināšanā nemaz neizraisa smaidu, ja zinām biedra Fetisova tuvās attiecības ar citiem biedriem pie Krievijas valsts „stūres un pults”…

Vladivostokā gan ir sava hokeja federācija, taču nav sastopama komanda ne VHL vai RHL (Krievijas 3. līmenis). Tātad faktiski veidojama no nulles. Viena no versijām, kā komplektēt komandas sastāvu, Fetisova skatījumā ir redrafts. Proti, esošie KHL klubi aizsargā noteiktu skaitu savu spēlētāju, bet pārējos – neaizsargā. Līdzīgā veidā pēc KHL pirmās sezonas Habarovskas Amur sastāvā no Rīgas Dinamo nokļuva uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Kas zina, Vladivostokas projekta izdošanās gadījumā, iespējams, kāds Rīgas komandas spēlētājs varēs izbraukt „tālākā ekskursijā”…

P.S. IzdomāsLīdzjutēji. Piejūras novada gubernators ierosinājis ideju – kluba nosaukumu izdomā novada iedzīvotāji.

5. Tjumeņas Rubin

Viens no ilgstošākajiem pretendentiem uz KHL Krievijas pusē ir Tjumeņas Rubin (agrāk nosaukums – Gazovik). Šī komanda bija VHL 2010./2011. un 2011./2012. g. regulāro sezonu uzvarētāja; 2011. gadā izcīnīja VHL zeltu, bet 2012. gadā – sudrabu. Arī šajā (2012./2013.) sezonā Tjumeņas komanda uzrādīja ļoti pieklājīgu rezultātu – 2. vieta VHL regulārajā sezonā, bet tomēr play off pabeidzās ceturtdaļfināla stadijā ar 3-4 piekāpjoties regulārās sezonas 12. vietas ieņēmējiem Ariada-Akpars. 600 000 cilvēku apdzīvotajā Krievijas neoficiālajā „naftas-gāzes galvaspilsētā”, kā Tjumeņu mēdz saukt, jau dažu sezonu gaitā sludina par komandas pārcelšanu no VHL uz KHL, bet ir savi ‘bet’.

Vēl decembra nogalē KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs, stāstot par iespējamo līgas pieaugumu, kā „kandidātu numur 1” Austrumu konferences paplašināšanai nosauca tieši šīs Sibīrijas pilsētas komandu. Tomēr jau martā Rubin direktors Igors Jefremenko medijiem izpaudās ar salīdzinoši maz sološām prognozēm. Viens no Rubin šķēršļiem virzienā uz KHL ir prasībām atbilstošas arēnas trūkums. Tagad Tjumeņas komanda spēlē 3300 skatītāju vietām paredzētā arēnā, bet plāno uzbūvēt 13 000 līdzjutējiem iekārtotu sporta kompleksu. Tiesa, jau kuro gadu joprojām plāno. Komandas direktors sporta kompleksā ietilpstošās viesnīcas celtniecības sākumu sola šovasar, bet ledus arēnas būvniecības sākums vēl neesot skaidri prognozējams. Protams, KHL vadība var iestudēt dažādus izņēmumus, taču paredzams, ka Tjumeņas Rubin par reālu kandidātu kļūs tikai tad, kad sporta pils celtniecība norisināsies pilnā sparā. Nu, vai vismaz iesākusies…

6. Gdaņskas Olivia

Janvārī KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs „palielījās”, ka KHL saņēmis iestāšanās pieteikumu no Gdaņskas, piebilstot, ka Polijas kluba kandidatūra drīzāk nebūšot jaunajai sezonai (2013./2014.), bet vēlākam laikam. 12. februārī notika KHL un Gdaņskas kluba pārstāvju oficiālā tikšanās ar nodomu protokola (ai, cik daudz tādu bijis) parakstīšanu. Polijas pretendentu prezentācija paredzēja topošā KHL kluba spēļu aizvadīšanu kā Gdaņskas lielākajā hokeja arēnā Ergo Arena at 11 400 sēdvietām, bet arī citu Polijas pilsētu ledus laukumos.

Bet Gdaņskas kluba „mugurkauls” būšot Polijas labākie hokejisti. Atgādinājumam: šogad no 14. līdz 20. aprīlim Polijas izlase cīnīsies 1. divīzijas B grupas pasaules čempionātā; pasaules vīriešu hokeja rangā Polija ieņem 23. vietu (salīdzinājumam, Latvija – 11., Baltkrievija – 13., Japāna – 22., Nīderlande – 24.).

Polijas KHL kluba perspektīvas tā veidotāji, vismaz mediju slejās, bija ņēmuši tik optimistiski, ka jau tuvākajās dienās solīja izveidot klubu 3 nedēļās. Atļauja no Polijas hokeja federācijas arī esot, un spēlēt piekrituši Polijas nacionālās izlases 15 spēlētāji. Viens no Gdaņskas kluba plusiem ir iespēja „iejūgt” infrastruktūru, kas veidota 2012. gada Eiropas futbola čempionātam. Vēl viens iecerētais „ēsmas” elements ir treneru Vjačeslava Bikova un Igora Zaharkina vārdi, kas tiek cilāti kontekstā ar topošo KHL komandu. Jāpiebilst, ka abi savulaik (2011.) Gagarina kausu izcīnījušie treneri darbojas Polijas nacionālās izlases apkaimē. Zaharkins ir izlases galvenais treneris, bet Bikovs strādājot sadarbībā.

Vēl vairāk. Gdaņskas kluba veidotāji solīja arī MHL komandu, kuras bāze būtu Polijas U-20 izlase, kā arī vēl vienu – VHL komandu, kur savukārt cīnītos Polijas U-18 izlases puiši. Tiesa, nav lāga saprotams, kāpēc VHL Gdaņskas „šeptmaņu” skatījumā šķiet jaunāka vai vājāka līga… Viss iederās kopējā ainavā – Krakovas plānos rīkot ziemas Olimpiādi 2022. gadā. Tiem, kas lasījuši krievu klasiķu Ilfa un Petrova garadarbu „12 krēsli”, ataust atmiņā epizode par „lielpilsētu” Veļikije Vasjuki (pārprāzējot – Lielā Vitempiska vai Dižie Mazpisāni)…

Lai jau Polijas kluba veidotājiem izdodas. Taču jau pēc mēneša, marta vidū, medijos izskrēja KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva citāts, kas nedaudz „atvēsināja” publiskās kaisles ap Gdaņskas kluba izveidi, paziņojot, ka 2013./2014. g. sezonā Gdaņskas klubs, kuram jau piedēvēts nosaukums Olivia, KHL-ā nespēlēšot finanšu iemeslu dēļ, jo neuzspēšot noteiktajā laikā sarārtot naudas jautājumus. Šādos gadījumos publiski netiek iztirzāts, kurš tieši un cik daudz naudas dod, kā arī to, kāda ir Krievijas „privātpersonu” artava. Taču, iespējams, ka arī KHL vadības vīri ieplānojuši laika pārbaudi vērienīgi-ambiciozajiem Gdaņskas kluba plāniem.

Tomēr Gdaņskas Olivia projekta galvenais publiski redzamais bīdītājs – topošā kluba prezidents Antans Sakavicks (Antanas Sakavickas) neliekas mierā arī pēc Medvedeva citāta par finansēm. Sakavicks ar mediju starpniecību ziņo, ka Medvedeva teiktais bijis izrauts no konteksta un Olivia uzspēs laikā sakārtot formalitātes ar finansēm, jo tiekot risinātas sarunas ar Polijas un „ārvalstu” sponsoriem, kā arī televīzijas kanāliem, kas translēšot KHL spēles Polijas teritorijā.

Pārpratumi vai cerības?

Marta vidū medijus apskrēja ziņa par Norvēģijas stiprākajā līgā (Get Ligaen) spēlējošo Stavanger Oilers vienību kontekstā ar KHL. Krievu mediji rakstīja galvenokārt formā ‘norvēģi lūdz uzņemt KHL’, bet norvēģu mediji – ‘KHL ir runājuši ar Stavangeras kluba dažiem pārstāvjiem’. Tur arī galvenā atšķirība… Bet pagaidām KHL virzība Norvēģijas „tirgū” izskatās tikpat produktīva, cik iepriekš Somijā un Zviedrijā. T.i., nekāda. Taču, kas zina…

Jau pirms gada, 2012. gada pavasarī, Ukrainas galvenajā čempionātā PHL spēlējošā Kijevas Berkut kluba pārstāvji publiski ziņoja, ka pēc gada, t.i. šogad, centīsies tikt KHL sastāvā. Arī šīs sezonas gaitā, janvārī, Kijevas Berkut pārstāvis Sergejs Harovskis publiski skaidroja, ka kluba mērķis – dalība KHL. Turklāt – vēlme startēt jau no 2013./2014. g. sezonas. Tomēr turpmāk KHL vadoņu „paplašināšanas runās” Kijevas Berkut vārds nefigurē. Un arī Berkut gadījumā galvenā aizture – problēmas ar atbilstošu ledus arēnu. Cits stāsts – cik ļoti KHL-am, vismaz esošajā sistēmā, būtu nepieciešams otrs klubs no Ukrainas? Jāpiebilst, ka Berkut vadība aizrāvās arī ar dažādu starptautisku turnīru veidošanas idejām, bet… Pēc uzvaras Ukrainas PHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā Kijevas Berkut tika oficiāli izslēgts no play off izspēles… Kluba „izmešanas” apstākļi ir vairāk nekā miglaini, bet tas jau ir cits stāsts.

Tie arī nav vienīgie klubi, kuru nosaukums šosezon cilāts saistībā ar KHL. Ir dzirdētas versijas par Krasnojarsku Krievijā, Francijas vēlmēm utt. Bet klusāk par nosauktajiem variantiem.

Ir varianti?

KHL paplašināšanas „palete” arī pirms nākamās sezonas izskatās itin krāsaina. Tiesa, no importa „krāsiņām” pieejamas pagaidām salīdzinoši mazāk hokejistās Polija, Horvātija, Itālija. No „iekšzemes” – Toljati, Tjumeņa, Vladivostoka. Taču – izskatās, ka ir izvēle. Vismaz izskatās. Un var arī kādu gribētāju atraidīt, neuzņemt…

Plašākam skatam:

• Zagrebas Medveščak un KHL vadība paraksta nodomu protokolu par Zagrebas komandas iestāšanos KHL no 2013./2014. g. sezonas (2013-03-29) – khl.ru
• KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs par Medveščak iestāšanās perspektīvām (2013-03-27) – rsport.ru
• Par Lada plāniem un izredzēm attiecībā uz KHL, t.sk. Samaras apgabala gubernatora teiktais (2013-03-25) –sportivnoe-obozrenie.ru
• VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par Lada-Arena (2013-03-19) – vhlru.ru
• Hockey Milano Rossoblu prezidents Iko Miljore par Milānas kluba izredzēm iestāties KHL (2013-03-27) – izvestia.ru
• Milānas kluba prezidents Iko Miljore par kluba perspektīvām KHL virzienā (2013-02-19) – sport-xl.net
• Par Rubin komandas izredzēm iestāties KHL (2013-03-04) – sport.mail.ru, rsport.ru
• Krievijas Hokeja federācijas Padomes loceklis Vjačeslavs Fetisovs par KHL kluba izveidi Vladivostokā (2013-03-20) – izvestia.ru
• KHL rīkotājdirektors Vladimirs Šalajevs par līgas paplašināšanos (2012-12-27) – sports.ru
• KHL vadība un Gdaņskas klubs paraksta nodomu protokolu (2013-02-12) – khl.ru
• Polijas klubs pieteicies dalībai KHL (2013-01-22) – sport.rbc.ru, sovsport.ru
• Gdaņskas topošā kluba prezidents Antans Sakavicks par kluba izveidi (2013-02-15) – sport-express.ru, sport.mail.ru
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par Gdaņskas kluba nepievienošanos 2013./2014. g. sezonā (2013-03-19) – allhockey.ru, rsport.ru
• Gdaņskas kluba prezidents Antans Sakavicks par Gdaņskas kluba finanšu lietu risināšanu (2013-03-21) – sport.pl
• Polijas hokeja federācija gribot komandu jaunatnes līgā MHL (2012-11-08) – allhockey.ru
• Norvēģijas klubs Stavanger Oilers gribot spēlēt KHL (2013-03-15) – izvestia.ru
• Norvēģijas puse par Stavanger Oilers un KHL jautājumu (2013-03-18) – dagbladet.no
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs par līgas paplašināšanas plāniem un Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko paziņojumu attiecībā uz Minskas Dinamo „izņemšanu” no KHL (2013-02-23) – r-sport.ru
• Versijas par KHL iespējamo paplašināšanos Francijā (2012-11-01) –4period.ru
• Kijevas Berkut pārstāvja Sergeja Harovska intervija, t.sk. par mērķi – KHL (2013-01-07) – isport.ua
• Par Kijevas Berkut izslēgšanu no Ukrainas PHL (2013. g. februāris) – phl-ua.com.ua, hotsport.ua, hc-berkut.com
• Agrāki kopsavilkumi par KHL paplašināšanu: tepat (2012-06-13; 2012-03-23; 2011-10-21; 2011-05-27; 2011-03-21)

[Pirmais attēls no Zagrebas Medveščak cīņām EBEL līgā. Foto avots: hcorli.cz.]

KHL iekaro Eiropu. Jaunie karodziņi līgas ēdienkartē

Savā piektajā sezonā KHL sejas izteiksme draud būt eiropeiskākā, kāda līdz šim ir bijusi. Beidzot, vismaz KHL kontekstā, reālas darbības kļūst pamanāmākas par lielo karoti pie somu, zviedru vai citu Eiropas hokeja nāciju „putras bļodas”. KHL ēdien-kartē šoreiz pa īstam, kā sola organizatori, tiek iesprausti Čehijas un Ukrainas karodziņi, un arī no Slovākijas ir „īsts” klubs. Tomēr mēreno idilli atkal pārtrauc KHL paplašinātāju ambīcijas, kas ir stipri lielākas par jaunieguvumiem. To apliecina arī KHL prezidenta IIHF forumā prezentētā ideja par vis-Eiropas līgu ar 64 klubiem…

Kamēr Eiropas valstu hokeja federāciju pārstāvji mēģina saprast KHL līdera Aleksandra Medvedeva vārdu nopietnību par vis-Eiropas līgu jau no 2014./2015. vai 2015./2016. g. sezonas, tikmēr KHL lepojas ar mazāka, bet taustāma mēroga panākumiem.

Tā kā agrākos laikos ir bijušas izsludinātas Čehijas un Ukrainas klubu pievienošanās KHL, vēl saglabājas vismaz teorētiska versija „ja nu nesanāk”. Tomēr KHL buldozers šķūrē pa Eiropas dārzniecībām un mazdārziņiem. Jaunapgūtās teritorijas – Doņecka Ukrainā, Prāga Čehijā, Bratislava Slovākijā. Uz šo papildinājumu fona Slovākijas mazpilsētā Popradā bāzētā „pirmā Lev-a” aiziešana, ja ne izskatās, tad tiek pasniegta kā sīkums un taisnīga atgriešanās projekta vēsturiskajā dzimtenē Čehijā.

Tas pats vai cits Lev?

Sākumā KHL amatpersonas stāstīja, ka Lev pārceļas no Popradas uz Prāgu, bet pamazām pavasara gaitā HC Lev Praha pārstāvji un KHL oficiālie ziņojumi „noslīpēja” versiju, ka nekādas pārcelšanās nav. Proti, Prāgā esot tapis pilnīgi jauns KHL klubs, kuram ar Popradas Lev sakara neesot. Šo bezsakaru ar iepriekšējo Lev cenšas apstiprināt arī ar jaunu logo, jaunām formastērpa krāsām un to dizainu; lauva iekš logo gan ir palicis. Tāpat palikuši daži kadri – piemēram, bijušais Rīgas dinamietis Jurajs Mikušs laukumā un vēl „īstie” cilvēki administrācijas struktūrā.

Rodas vien jautājums, kāpēc tik kategoriska nostāja uz sava projekta fāzi, kas bijusi Slovākijā. Lai nav jāpilda kādas Popradā „sakrātas” saistības? Lai var attiekties no kādiem ilgākiem līgumiem ar spēlētājiem vai personālu? Varbūt Popradas Lev-am palicis kāds parāds, par kuru Prāgas versija negrib atbildēt? Vēl marta beigās Slovākijas un Čehijas mediji ziņoja, ka Lev Popradā palicis parādā virs/ap 1 miljonu eiro… Vai visa šī summa ir izmaksāta? Spriežot pēc Prāgas komandas nostājas, vēlme norobežoties no iepriekšējām saistībām ir nepārprotama.

Interesentiem Latvijā Prāgas klubs nav vienaldzīgs, kā jebkurš cits klubs, kurā ir kāds Latvijas pārstāvis. HC Lev Praha gadījumā tas ir kluba ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs, kurš pēc četrām sezonām Rīgas Dinamo ģenerālmenedžera amatā ir pievērsies jauniem izaicinājumiem. Un no Rīgas „paņēmis līdzi” Marselu Hosu, kuram gan līgums bija pabeidzies, bet Rīga acīmredzot nebija gatava maksāt, cik prasa vai vismaz to darīt pietiekami ātri. Vai Sējēja saite noderēs, lai HC Lev Praha redzeslokā nokļūtu kāds Latvijas hokejists? Vai arī vairoties no pārmetumiem savējo protekcionismā, Sejējs neņems Latvijas spēlētājus pat „pa lēto”?

Šuplers krīt uz kājām

Ar otro piegājienu KHL-ā ir uzņemts Ukrainas klubs; vien šoreiz tas ir nevis no nulles veidojamais Kijevas Budiveļņik, bet jau salīdzinoši „īsts” klubs – Doņeckas Donbass, kura galvenā komanda aizvadījusi sezonu Krievijas otrajā līmenī – VHL. Tur regulārajā čempionātā Donbass ieņēma 1. vietu (no 12) VHL Rietumu konferencē, bet piekāpās pusfinālā Toros vienībai (sērijā 0-4). Jau pirms gada, kad Donbass iestājās VHL, bija skaidrs, ka komanda tiek veidota kā melnraksts pirms KHL.

Pirmā Rīgas Dinamo galvenā trenera Juliusa Šuplera „nulles” komandas iestartēšanas pieredze acīmredzot ir bijis viens no „plusiem”, kādēļ Doņeckas klubs ir pieņēmis šo treneri darbā. Zinātāji stāsta, ka cits „pluss” ir Šuplera demokrātiskā cena, kuras dabīgo pieaugumu kavēja fakts, ka viņš no Maskavas CSKA trenēšanas tika atbrīvots vēl līdz sezonas beigām. Šuplers nosauc „plusu” savā versijā: viņš esot labs Ukrainas hokeja pazinējs, jo reiz bijis treneris Baltkrievijas ekstralīgā, kur Ukrainas hokejisti nav sveši. Rādās, ka 2004./2005. un 2005./2006. gadu sezonās pie Rīga 2000 stūres Šuplers būs pastiprināti pētījis Ukrainas hokeja ļaudis.

Doņeckā ir arī komandas fārms Donbass-2, kas kļuva par Ukrainas čempioniem, izcīnot zeltu Ukrainas stiprākajā līgā (PHL = Професіональна хокейна ліга). 2011./2012. g. regulārajā sezonā Donbass-2 palika 2. vietā, bet izslēgšanas spēlēs visu sakārtoja. Labā ziņa Doņeckas saimniecības kontekstā ir tāda, ka Krimā 8. – 22. jūlijā paredzētās Donbass-2 treniņnometnes sastāvā ir nosaukti 4 hokejisti no Latvijas. Tie ir uzbrucēji Alberts Bolušs (dz. 1991.), Valters Freijs (dz. 1994.), Vitālijs Hvorostiņins (dz. 1992.) un aizsargs Ernests Vernavs (dz. 1992.). Bolušs un Vernavs ir „izcelti” no Suomi-sarja – Somijas 3.-šā stipruma līgas – kluba RJK (Raahe-Kiekko jeb Raahen Jääkiekkoklubi). Hvorostiņins nāk no Somijas stiprākās U-20 līgas – Jr. A SM-liiga – komandas Vaasan Sport U20 puses, bet Freijs no Liepājas Metalurgs koptajām „druvām”.

Vai Slovan-am Latvijas hokejisti tagad būs gana labi?

KHL jaunpienācējs HC Slovan Bratislava 2011./2012. g. regulārajā sezonā palika Slovākijas ekstralīgas 3. vietā, bet par Slovākijas čempionu tomēr kļuva, izcīnot zeltu izslēgšanas spēlēs. Čempionu ierindā bija arī divi aizsargi no Latvijas – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs, kuriem, cita starpā, ir arī KHL spēļu pieredze.

Arī citus gadus, tiesa, pirms salīdzinoši ilgāka laika posma Bratislavas Slovan-a rindās pa kādai spēlei ir aizvadījuši Latvijas hokejisti. Piemēram, aizsargs Kaspars Astašenko 2006./2007.g. sezonā, aizsargs Igors Bondarevs 2001./2002. g. sezonā… Pēc aizvadītās sezonas Aleksandram Jerofejevam un Mārim Jasam līgumsaistības ar Slovākijas čempionvienību ir pabeigušās. Interesanti, vai jaunajā sezonā kāds no Latvijas hokejistiem būs diezgan labs, lai Slovan tos gribētu pamēģināt arī KHL līmenī?

Plāns B pagaidām nav nepieciešams – itāļiem liek pagaidīt

Jau vairāk nekā gadu KHL paplašinātāji rušināja augsni Milānā (Itālijā), kur pamazām kustināja vietējo klubu Hockey Milano Rossoblu. Darbības tika sludinātas mērķtiecīgas, Milānas klubs savā Itālijas otrās līgas – Serie A2 – čempionātā nostartēja ar KHL logo uz krūtīm, ieņēma 2. vietu regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs izcīnīja 1. vietu, nopelnot tiesības startēt Itālijas stiprākajā līgā – Serie A. Milānas kluba vadoņi teicās atstāt komandu Itālijas čempionātā, bet KHL-am veidot nopietnāku sastāvu.

Bet KHL paplašinātājiem pamazām gatavotais plāns B, vismaz 2012. gada vasarā, izrādījās nevajadzīgs. Jo ir izdevusies ekspansija Čehijā, ienācies Slovākijas čempions, kā arī politiski pietiekami svarīgā un KHL lidojumu ģeogrāfijai tuvākā Ukraina ir pieņemta. Šādos apstākļos plāns B var pagaidīt vēl kādu sezonu… KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs atkal saka „mañana” (rīt), tagad Milānas kluba startu līgā solot „prognozējami 2013./2014. g. sezonā”. Šajā pašā sezonā Medvedevs sola arī Horvātijas flagmaņa Zagrebas Medveščak iestāšanos. Arī Milānas kluba prezidents Iko Miljore (Ico Migliore) ir pasācis vilkt jaunu dziesmu: „iespējams visiem būs labāk ja Milānas klubs KHL startēs no 2013./2014. g. sezonas”. Protams, var skaidrot, ka itāļiem joprojām pietrūkst finanšu resursu, bet cik tad ir tādu KHL klubu, kas pastāv bez Krievijas valsts iestāžu, valsts mega-kompāniju vai to tiešāku, netiešāku satelītkompāniju sponsorējuma?

Hroniskās problēmas aizmugurē

Kā jau pēc katras sezonas, virs dažām Krievijas komandām savelkas „negaisa mākoņi”, kas saistīti ar dažāda kalibra finanšu problēmām. Tā pēc pirmās KHL sezonas (2008./2009.) no līgas tika pavadīts Voskresenskas Himik; 2010. gadā KHL pameta Toljati Lada un faktiski arī Balašihas HK MVD, kuru it kā apvienoja ar Maskavas Dinamo, nosauca par OHK Dinamo, bet pēc tam arī abreviatūru „OHK” izmeta no publiski lietojamā nosaukuma. 2011. gada vasarā šķita, ka visas KHL iepriekšējās sezonas komandas līgā tiks saglabātas, finanšu dēļ apdraudētie klubi tapa glābti, bet korekcijas ieviesa 7. septembra katastrofa, kurā gāja bojā Jaroslavļas Lokomotiv komanda…

2011./2012. gada sezonas gaitā tika publiski aktualizētas leģendāro nosaukumu „nesošā” Maskavas CSKA finanšu problēmas, tomēr problēma tika atrisināta, iekļaujot CSKA nosaukumu lieluzņēmuma Rosņeft darba kārtībā. Bet sezonas beigās aktualizējās jautājums par līgas hronisko problēmu – Jekaterinburgas Avtomobiļist, kā arī tika cilāts jautājums par Čehovas Vitjaz iespējamo „iziešanu”. Atgādinājumam: Avtomobiļist jau bija plānots KHL sastāvā no līgas pirmās sezonas (2008./2009.), taču īsi pirms čempionāta „noleca” finanšu sarežģījumu dēļ. 2009. gadā „avtomobīlisti” līgā iestājās, bet katrā starpsezonā risināja medijos plaši atspoguļotas finanšu problēmas un parādus, kas lika izskatīt jautājumus par iespējamo „atteikšanos” no Jekaterinburgas kluba.

Tomēr arī šosezon kā Avtomobiļist, tā Vitjaz tiek līgai saglabāti vismaz uz 2012./2013. g. sezonu. Tāpat jaunajā sezonā līgā tiek gaidīta no jauna uzbūvēta Jaroslavļas Lokomotiv komanda. Latvijas līdzjutējiem, protams, tā ir interesanta arī ar faktu, ka tās sastāvā ietrāpījis Miķelis Rēdlihs.

P.S. Jauni sapņi un „otrais plaukts”

Cita starpā, KHL paplašināšanas tematikai pievērsies vēl viens Ukrainas klubs – Kijevas Berkut, kas aizvadītajā regulārajā sezonā ieņēma 3. vietu Ukrainas PHL. Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) solās pieteikumu KHL iesniegt pēc gada.

Savukārt Kazahstānas klubs Sariarka no Karagandas šajā starpsezonā ir uzņemts Krievijas hokeja otrajā stiprākājā līgā – VHL. Sariarka ir viens no klubiem, par kura iestāšanos KHL-ā sludināja tā pārstāvji pirms gada. Aizvadītajā sezonā Sariarka palika 2. vietā Kazahstānas Augstākās līgas regulārajā čempionātā, bet izslēgšanas spēlēs palika 3. vietā. Jāpiebilst, ka Sariarka sastāvā 2011./2012. g. sezonā uzspēlēja arī hokejisti no Latvijas – aizsargs Oļegs Sorokins, uzbrucēji Edijs Brahmanis un Vladimirs Mamonovs.

VHL papildinājuši arī Krievijas klubi – Voroņežas Buran, Krasnodaras Kubaņ un Tveras THK. Bet Jaroslavļas Lokomotiv, kas daļu 2011./2012. g. sezonas pavadīja VHL-ā un tagad pārceļas uz KHL, plāno saglabāt savu komandu arī VHL-ā. Bet agrāko Čeļabinskas Mečel vienību VHL-ā aizstās Čeļabinskas Čelmet, kas ir iepriekšējā tiesiskais mantinieks, par ko arī liecina stipri līdzīgais nosaukums ar zilbju rokādēm. Tiem, kas nezina, Čelmet = Čeļabinskā bāzēts metālapstrādes lieluzņēmums.

Lasāmvielai:

• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs IIHF forumā prezentē vis-Eiropas līgas ideju (2012-06-13) – iihf.com, allhockey.ru
• Oficiālais paziņojums par Donbass uzņemšanu KHL (2012-06-07) – hcdonbass.com
• Donbass galvenā trenera Julisua Šuplera īs-intervija (2012-06-06) – championat.com
• VHL paplašināšana ar jauniem klubiem (2012-05-30) – vhlru.ru
• Avtomobiļist paliek KHL arī 2012./2013. g. sezonā (2012-05-21) – sport-express.ru
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs paziņo, ka KHL uzņemti Doņeckas Donbass, Prāgas Lev un Bratislavas Slovan (2012-05-17) – rsport.ru
• HC Lev Praha un Normunds Sējējs prezentē logo un dažus komandas spēlētājus & klubs noliedz sakarus ar Popradas Lev (2012-05-16) – sport.ihned.cz, hokej.cz
• Hokeja klubs Lev Popradā palicis parādā ap 1 miljonu eiro (2012-03-29) – sport.cz, hokej.idnes.cz
• HC Lev Praha iesniedzis pieteikumu, t.sk. finanšu garantijas, dalībai KHL (2012-04-24) – khl.ru
• Doņeckas Donbass-2 treniņnometnes sastāvā nosaukti četri Latvijas hokejisti (2012-06-11) – hcdonbass.com
• Ukrainas PHL mājaslapa – phl-ua.com
• Hockey Milano Rossoblu kluba prezidenta Iko Miljores (Ico Migliore) intervija (2012-04-13) – sport-express.ru
• KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva intervijas par KHL paplašināšanu un ne tikai  – sovsport.ru (2012-04-09; 2012-03-30)
• Kijevas Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) par plāniem iestāties KHL (2012-05-12) – terrikon.com, allhockey.ru
• Kazahstānas Augstākās līgas 2011./2012. g. čempionāta tabula un play off rezultāti – icehockey.kz
• KHL paplašināšanas statuss un kandidātu TOP 5 (2012-03-23): tepat

[Fotoattēlā: Normunds Sējējs uz savas jaunās darbavietas HC Lev Praha logo fona. Foto avots: sport.ihned.cz.]

KHL “logs uz Eiropu”: kandidātu TOP 5

Krievijas hokeja portāli veic dažādas aptaujas, līdzjutēji “cepās” par tēmu, bet no dienas kārtības nepazūd KHL paplašināšanas jautājums “nu, kādu mārrutku pēc tas būtu nepieciešams?”. eksperti, apskatnieki un arī līdzjutēji piemirst, ka mārrutkus pasūta organizācija, kas nav viens un tas pats, kas Krievijas Hokeja federācija. KHL administratoriem Krievijas hokeja attīstība nav vienīgā prioritāte. Eiropas hokeja “iedabūšana” Krievijas hokeja funkcionāru ideoloģiskajā telpā un propagandas sasniedzamības zonā ir būtiskāka par Iekškrievijas hokeja problēmām. tāpēc Prāgas “lauvas” un Milānas “makaroni” KHL līderiem būs svarīgāki par savējo leģendāro “ķīmiķu” un “padomju spārnu” reanimēšanu.

savukārt “brālīgo” republiku, kā Latvija, iesaiste KHL-ā ir tikai līdzeklis, ceļa posms, sava veida “logs uz Eiropu”. KHL funkcionāriem vajag nozīmīgākus “putnus”. pirmo četru sezonu gaitā viņi ir sapratuši, ka ar stabilām hokeja valstīm, kā Somija, Zviedrija, nebūs vienkārši, un, ka sākumā nāksies apmierināties ar hokeja saimniecībām, kas pēdējos gados novājē vai jau izsenis ne tuvu nav Eiropas hokeja TOPā. tomēr ilgtermiņā KHL maizes devēju apetīti tas nemazina un plānus neatceļ.

KHL kandidātu TOP 5

1. HC Slovan Bratislava. par šīs komandas pievienošanos KHL, vismaz teorētiski – jo Krievijā nekas nav 100% droši, šaubām vajadzētu būt vismazākajām. jo starp pretendentiem tā ir pirmā nopietnā hokeja organizācija ārpus Krievijas, kas netiek veidota kā projekts tikai par godu KHL; tai ir sava vēsture, pieredze un arī vārds. “nopietna” arī tādā nozīmē, ka spēlē savas valsts, kas turklāt ir pat salīdzinoši hokeja lielvalsts “bez apsmaidīšanas”, stiprākajā līgā. turklāt Slovan gadījumā viss notiek salīdzinoši “pareizi” – vispirms ir izdarīta virkne priekšdarbu un tikai tad publiski paziņojumi. tomēr no KHL funkcionāru puses jau ar nepacietību gada garumā “suloja” solījumi, ka Bratislavas klubs spēlēšot KHL jau no 2012./2013. g. sezonas.

vairākkārtēji Slovākijas čempioni un pat vienreiz (1979.) par Čehoslovākijas čempioniem kļuvušie HC Slovan Bratislava, kas par savu dzimšanas gadu uzskata 1921.-to, arī uz visas Eiropas hokeja kartes izskatās pieredzes un tradīciju bagāts klubs, kuram savai reputācijai būtu jārūp. tādēļ pieeja jautājumam par dalību KHL ir nopietna. jau ir sarūpētas Slovākijas un Krievijas Hokeja federāciju atļaujas, ar infrastruktūru un arēnas ietilpību – arī viss kārtībā. vēl ir jāsakārto finanšu dabas jautājumi, kas, protams, nav mazsvarīgi. tomēr, ja salīdzina jebkāda veida sponsoru ieinteresētības loģiku, tad Bratislavā bāzētu klubu ir nesalīdzināmi lielāka jēga sponsorēt nekā, piemēram, hokeja komandu Popradā.

2. Hockey Milano Rossoblu. kandidāti “numur divi” ir itāļi. ne tādēļ, ka būtu ļoti nozīmīgi KHL kartei ar savas valsts hokejisko slavu, bet tādēļ, ka Milānas klubs faktiski kļuva par KHL paplašinātāju “glābšanas salmiņu” neizdošanās okeānā. Itālijas klubs KHL-am kļuva ļoti vajadzīgs brīdī, kad skaisti un skaļi izsludinātie paplašināšanās plāni Eiropas virzienā juka un bruka. Milānas klubam bija jākļūst par īstu Eiropas klubu, kas arī neatrodas bijušā Varšavas līguma valstu teritorijā un kas kļūst vismaz par kvantitatīvu apliecinājumu KHL paplašināšanas politikas rezultativitātei.

un tagad, pat ja izgāžas KHL plāni čeho-slovāku klubu virzienā, ir rezerves variants – klubs, kas patiešām grib un, galvenais, var bez šķēršļiem iestāties KHL. tagad arī KHL vadība, ja ir pieteikumi no Čehijas un Slovākijas klubu puses, var parotaļāties ar Milānas pieteikumu, izteikt itāļiem vismaz formālus aizrādījumus un pat neuzņemt, norādot, ka KHL-ā kuru katru taču neuzņemam. tomēr līdz tādam “uzmetienam” KHL funkcionāri, domājams, nenonāks.

bet Hockey Milano Rossoblu, kura galvenā komanda vismaz pagaidām veiksmīgi sitas pa Itālijas otro līgu – Serie A2, vadība ierastākajās, t.i. KHL vadībai piemītošajās, tradīcijās jau stāsta, cik skaisti viss būs, kur KHL Itālijas klubs spēlēs un cik pieprasīts kļūs. cik liels “benders” vai “minhauzens” ir Milānas kluba prezidents Iko Miljore (Ico Migliore), varēs uzzināt jaunās sezonas sākumā, bet ir skaidrs, ka bez KHL vadības atbalsta viņš ar tik krāšņu verbālo atklāsmi nesirgtu. tomēr ar visu publisko “urā!”, itāļu kluba funkcionāri atstāj nelielu atkāpšanās ceļu saviem plāniem, norādot, ka, ja viņus jau no 2012./2013. g. sezonas neuzņems KHL, viņi turpinās darbu pie tā, lai tas tik un tā notiktu kādā no vēlākām sezonām. šobrīd aktuālākā Milānas kluba funkcionāru problēma ir, kāds pārsteigums, finanses.

3. Prāgas Lev. Slovākijā no Čehijas ieceļojušā KHL projekta ar nosaukumu Lev pārcelšanās atpakaļ uz Čehiju un konkrēti Prāgu tapa izsludināta jau ilgāku laiku pirms noslēdzies KHL čempionāts. tomēr informācija par komandas pārceļošanu nav tik viennozīmīga kā varētu šķist. drīz pēc “jurģu” izziņošanas tika sludināts, ka Lev komandas mājvieta tomēr paliek Popradā (Slovākijā), kur aizvadīja savu pirmo KHL sezonu. tagad atkal informatīvā telpa piekrauta ar ziņām par pārcelšanos uz Prāgu.

it kā jau Lev savas pirmās sezonas laikā ir apliecinājis, ka strādāt var. ne komanda, ne tās administrācija un draugi nekādi līgas spīdekļi nav, bet arī pirmo sezonu par izgāšanos uzskatīt nevarētu. tomēr 21. (no 23) vieta līgā un 10. (no 11) vieta Rietumu konferencē nav tas gaidītākais rezultāts. tiesa, ir arī zināms, ka Lev komanda sezonas noslēgumu, kurā bija tikuši skaidrībā, ka izslēgšanas spēlēs netiks, vienkārši “izlēja” – sāka ekonomēt līdzekļus, atlaist spēlētājus… šī līdzekļu ekonomēšana izraisīja zināmu neapmierinātību tajos, uz kā rēķina norisinājās ekonomēšana un kas viņiem juta līdzi, un arī radīja kaitējumu Lev reputācijai.

teorētiski Lev jau ir sezonas gaitā pārbaudīta un gatava saimniecība, kura tikai mainītu pilsētu. bet faktiski – nokļūstot citā vietā, tas kļūst par jaunu klubu ar citiem satelītiem, ieskaitot fārma saimniecību. un Lev gadījumā atkal aktuāla kļūst Čehijas hokeja federācijas nostāja. ja jau Lev vadoņi izsludina pārcelšanos uz Čehiju, tad jādomā arī federācijā atļaujas jau aizrunātas, tomēr federācija var salikt “sprunguļus” Lev spieķos bez stresa. zinātāji stāsta, ka čehu federācija lēmumu “sastrādās” 29. martā.

interesanti, ka Slovākiju pametošais Lev “savu” jauniešu komandu Tatranski Vlci, kas šosezon Krievijas jaunatnes līgā – MHL-ā aizvadīja pirmo sezonu, plānojot atstāt HC Slovan Bratislava klubam. bet jau Čehijā Lev sola jaunu MHL vienību, kuru paredzēts bāzēt Karlovi Vari pilsētā.

4. Doņeckas Donbass. aktuālais Ukrainas hokeja flagmanis Donbass, kurš jau no sākta gala deklarējis savu vēlmi startēt KHL, savu pirmo sezonu Krievijas hokeja otrajā līmenī – VHL aizvada uz viļņa. regulārajā čempionātā ir Rietumu konferences līderis (111 punktu 53 spēlēs); play off 1. kārtu pārvarēja sērijā ar 3-0, 2. kārtu – ar 3-0… šobrīd Donbass ir pirmā komanda, kas nonākusi līdz VHL konferenču fināliem, bet pārējie vēl nav zināmi.

Ukrainas hokeja kluba iestāšanās peripetijas KHL virzienā apskatniekiem un arī līdzjutējiem nav tik “garšīgas” kā, piemēram, epopejas ar Šveices, Čehijas vai Itālijas klubiem. tādēļ priekšroka informācijas skaļumā ir “īstās” Eiropas komandām, nevis “tepat” esošai Ukrainai. turklāt jāatceras, ka 2010./2011. gada sezonai jau ar lielu un skaļu pārliecību tika sludināta kāda Kijevas jaunveidojama kluba Budiveļņik pievienošanās KHL-ā, kas aplauzās… arī tas dara piesardzīgas prognozes par kāda Ukrainas kluba iestāšanos KHL. ja runa ir par bijušās PSRS ne-Krievijas republiku piedāvājumu, kurā laiku pa laikam pavīd arī klubu nosaukumi no Baltkrievijas un Kazahstānas, tad galvenais kandidāts ir tieši Doņeckas Donbass. tiesa, 2012. gada sākumā KHL/VHL funkcionāri ir pasākuši runāt, ka Donbass un arī Tjumeņas Rubin “pāriešana” no VHL uz KHL, kas pirms gada sludināta jau kā gandrīz garantēta, tik vienkārša nebūšot. tāpat jārēķinās, ka jaunajā sezonā no VHL uz KHL paredzēts pārcelt no jauna veidoto Jaroslavļas Lokomotiv komandu.

5. Popradas ne-Lev. Popradas mērs pēc Lev paziņojumiem par draudzīgās Popradas pamešanas ir nolēmis spēlēt savu “partiju” un izsludinājis savu vēlmi Popradā paturēt (t.i., veidot jaunu) KHL komandu. Lev piemērs ir apliecinājis, ka Popradā spēlēt var – ar infrastruktūru vairāk vai mazāk viss kārtībā. vien tāds sīkums nomoka Popradas pilsētas galvu – vajag nieka 10 miljonus eiro. finanšu nepietiekamība gan netraucē Popradas mēram publiski sludināt savas idejas un iesniegt dokumentus dalībai KHL-ā. acīmredzot popradiešu lielā cerība ir KHL vadības atbalsts finanšu piesaistē, lai neteiktu – tieša palīdzība konkrētā banknošu apjomā.

starp citu, komanda, kas Popradas ne-Lev versijā tiek piesaukta par topošā KHL kluba bāzi, – HK AutoFinance Poprad (iepriekš nosaukums – HK ŠKP Poprad) pēdējās divas sezonas neslikti startē Slovākijas stiprākajā līgā – aktuālais nosaukums: Tipsport Extraliga. 2011. gada pavasarī Popradas klubs palika 2. vietā kā regulārajā sezonā, tā izslēgšanas spēlēs. 2011./2012. g. regulārajā sezonā HK AutoFinance Poprad ieņēma 4. vietu, par vienu punktu atpaliekot no 3. vietā esošās HC Slovan Bratislava vienības. starp citu, nav jau kategoriski atcelta iespēja, ka Čehijas hokeja federācijas iebildumu gadījumā arī 2012./2013. g. sezonā Lev paliktu Popradas komanda, atceļot Popradas mēra nepieciešamību ieguldīties jaunas KHL komandas izveidē. tiesa, ja čehu Lev savā dzimtenē aplaužas vēlreiz, ir augsta iespējamība, ka tā vadoņi “met plinti krūmos” un beidz censties…

P.S. “ārpus konkurences”

Helvetics (Šveice). interesants hokeja saimniecības jaunrades projekts ieplānots “no nulles” būvējamā Šveices pilsētā Huitvilā. atšķirībā no vairuma potenciālo KHL jaunpienācēju šī kluba plāni nav tik steidzami un iestāšanās KHL-ā ir iecerēta 2014./2015. g. sezonā – t.i., ne ātrāk kā pēc 2 gadiem. šajā laikā Helvetics veidotāji centīsies apliecināt Šveices hokeja saimniekiem, ka šoreiz KHL-isti nenāk uz visu gatavu, bet ir iecerējuši arī ieguldīt hokeja saimniecībā, ne tikai tekošajās algās. pagaidām gan Helvetics veidotāju plāni izklausās diezgan minhauzeniski – ieceres, kas faktiski jāīsteno uz līdzenas vietas, KHL kontekstā vienmēr ir izraisījušas skepsi… arī iecere pārvērst iecerēto KHL vienību Helvetics par Šveices izlases bāzes komandu ir, teiksim, interesanta… pagaidām atliek novēlēt Helvetics bīdītājiem veiksmes!

Vācijas versijas. pirms 2011./2012. g. sezonas un tās gaitā galvenokārt Krievijas mediji cilāja vairākas versijas par Vācijas dažādu pilsētu esošu vai jaunveidojamu klubu “iecelšanu” KHL-ā. KHL viceprezidents Iļja Kočevrins gala beigās 2012. gada februārī pasludināja ka Leipcigas un Diseldorfas klubu virzītāji KHL virzienā ir kaut kādi krāpnieki (какие-то “мутные” люди), bet vienīgās “īstās” sarunas par iestāšanos KHL esot ar Hannoveres kluba vadību. tiesa, arī šīs sarunas vismaz pagaidām ir pabeigušās ar neko.

citi varianti. laiku pa laikam kāds Kazahstānas un/vai Baltkrievijas klubs iečiepstas, ka grib un jau gandrīz dara visu, lai nokļūtu KHL sastāvā. tomēr šīs līgas vadoņiem Baltkrievijas un Kazahstānas otrie klubi Kontinentālajā Hokeja Līgā nav nepieciešami. jāpieņem, ka Baltkrievija, Kazahstāna un Latvija bija tāds kā “pirmais ēdiens”, tagad KHL vadība un naudas devēji gaida desertu – īsto Eiropu, bet, ja “neīsto”, tad vismaz līdz šim KHL-ā nebijušu valstu nosaukumu formā. vēl pie dzīvības tiek uzturēta versija par Horvātijas pārstāvja Medveščak vēlmi spēlēt KHL, bet, piemēram, Moldovas hokeju KHL hokeja piramīdā plānots “ievest” caur jaunatnes hokeju – MHL. vēl viena interesanta versija tiek locīta Igaunijas hokeja sakarībā – atsevišķi personāži jau ir paziņojuši par ieceri Igaunijas vienību KHL-ā “ievest” 2015./2016. g. sezonā. rādās, ka viela spriedelējumiem par KHL paplašināšanu tuvākajiem gadiem nepietrūks…

lasāmvielai un izziņām:

• HC Slovan Bratislava ilgstošā ģenerālmenedžera Maroša Krajči (Maroš Krajči) intervija par kluba pievienošanos KHL (2012-03-20) – izvestia.ru, hockeyslovakia.sk
• par Milānas kluba dalību KHL; Milānas kluba prezidenta Iko Miljores intervija (2012-03-20)  – rsport.ru
• Slovākijas Hokeja federācija atļāvusi HC Slovan Bratislava iestāšanos KHL (2012-03-21) – sportsdaily.ru
• Popradas mērs grib “savu” komandu KHL-ā (2012-03-13) – allhockey.ru
• par jauna Popradas kluba un Bratislavas kluba iestāšanos KHL (2012-03-22) – sovsport.ru
• HC Slovan Bratislava pārstāvis Milans Vajda (Milan Vajda) par kluba iestāšanos KHL (2012-03-21) – championat.com
• Krievijas Hokeja federācija oficiāli paziņo, ka neiebilst HC Slovan Bratislava dalībai KHL 2012./2013. g. sezonā (2012-03-06) – fhr.ru, allhockey.ru
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs sola Bratislavas kluba iestāšanos un informē par Lev pārcelšanos uz Čehiju (2012-03-12) – sovsport.ru
• Tatranski Vlci paredzēts kļūt par HC Slovan Bratislava jauniešu komandu; Lev veidos jaunu MHL vienību Karlovi Vari pilsētā (2012-03-12) – championat.com
• Lev palikšot Popradā un nepārcelšoties uz Čehiju (2012-03-01) – allhockey.ru
• Iļjas Kočevrina, KHL viceprezidenta komercijas un komunikāciju jautājumos, intervija par KHL paplašināšanos – Milānas iespējām, Vācijas avantūristiem, versijām par Šveici, Horvātiju u.c. (2012-02-09) – sport-express.ru
• Helvetics pārstāvja Igora Pavlova intervija, t.sk. par Helvetics veidošanu un plāniem (2012-02-01) – telegraf.lv
• KHL un Helvetics paraksta nodomu protokolu (2011-12-22) – khl.ru
• sports.ru par KHL un Helvetics nodomu protokola parakstīšanu un Helvetics kopumā (2011-12-23) – sports.ru
• par Helvetics plāniem un ne tikai (2012-01-22) – 20min.ch
• idejas par Igaunijas kluba dalību KHL no 2015./2016. g. sezonas (2012-03-05) – db.lv
• versijas un antiversijas par Diseldorfas kluba dalību KHL (2012-02-03 un 2012-02-04) – allhockey.ru, sport-express.ru
• VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem (2012-02-22) – vhlru.ru, allhockey.ru
• KHL paplašināšanas politikas kritika (2012-02-05) – allhockey.ru
• Helvetics reģistrācijas izziņa Bernes kantona Komercreģistrā (2012-01-13) – be.powernet.ch
• Popradas Lev “nesmukumi” ar spēlētāju algu ietaupīšanām (2012-01-10) – allhockey.ru
• versijas par Moldovas pārstāvju pievienošanos MHL (2011-12-06) – mhl.khl.ru, mhl2.khl.ru
• viedokļraksts par KHL paplašināšanas jēgu Eiropas virzienā (2011-11-09) – allhockey.ru
• paplašinātā versiju uzskaite pirms 2011./2012. g. sezonas – goals.by
• Slovākijas ekstralīgas web lapa – tipsportextraliga.sk

[attēlā: HC Slovan Bratislava logo.]

“hokeja līmenis Austrijā varbūt nav tik augsts, bet hokeja saimniecība tur ir sakārtota un pārdomāta”

TUVPLĀNĀ: Zintis Nauris Zuševics

17 gados hokejistam “īstā” karjera, medaļas, kausi un gredzeni vēl ir priekšā. taču jau tagad top svarīgi secinājumi, tiek krāta neatsverama pieredze un sasktītas perspektīvas. Zintis Nauris Zuševics pieredzes krāšanai un stiprināšanai jau ir 2 sezonas aizvadījis Austrijas kluba Moser Medical Graz 99ers sistēmā, cīnoties Austrijas jauniešu un junioru līgās, kā arī jau pieaugušo līmenī – Graz 99ers II komandā Slohokej līgā, kas vieno Slovēnijas, Horvātijas, Austrijas un Serbijas klubus.

Zintis Nauris Zuševics atbild uz jautājumiem par jauniešu un junioru hokeju Austrijā,  par Slohokej līgas stiprumiem un vājumiem, par spēlēšanu kopā ar vecākiem hokejistiem un pārorientēšanos uz pieaugušo hokeju, par dalību un sniegumu Latvijas jauniešu izlasēs.

izziņai: Zintis Nauris Zuševics

• dzimis 1994. gada 7. martā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 186 cm; 78 kg
• 2010./2011. g. sezonā Moser Medical Graz 99ers II (Graz 99ers II) sastāvā Slohokej līgā, Graz 99ers U-17 jauniešu komandā Austrijas U-17 līgā
• iepriekšējās sezonas: Graz 99ers II; Graz 99ers komandas Austrijas U-17 līgā un  Super Junior League; SK Rīga-94 (2008./2009.)
  
• Austrijas U-17 līgas rezultatīvākais hokejists 2010./2011. g. sezonā
• Latvijas U-17 izlases dalībnieks 2011. gada Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
• pirmais treneris: Ģirts Ūdris

JAUTĀJUMI / ATBILDES

kā Tu nonāci līdz atziņai, ka jādodas spēlēt hokeju ārpus Latvijas? un kāpēc izvēle “krita uz” Austriju un tieši uz Grācas klubu – Moser Medical Graz 99ers (arī EC Graz 99ers)?

Nauris Zintis Zuševics: Biju jau nolēmis, ka nespēlēšu Latvijā, meklēju, kur varētu doties, un saņēmu piedāvājumu no Grācas – Haralds Vasiļjevs meklēja papildinājumu savam klubam.

94 World Selects turnīrā, kas norisinājās 2009. g. aprīlī Rīgā, cīnījies Latvian Selects 94 komandas sastāvā, un Tavas komandas jaudīgākā uzvara “iegadījās” tieši pret Austrijas komandu (Austrian National Team), kuru pieveicāt ar 7:0. vai tas neradīja pamatu “viedoklim”, ka hokeja līmenis Austrijā ir “nekas īpašs”?

Nepavisam; pēc vienas spēles nevar spriest par hokeja līmeni valstī. Tad, kad piedalījos šajā turnīrā, nemaz nezināju, ka turpināšu savas gaitas tieši Austrijā. Hokeja līmenis Austrijā varbūt nav tik augsts, bet hokeja saimniecība tur ir sakārtota un pārdomāta.

no šīs pašas Latvian Selects 94 komandas daļa cīņubiedru ir devušies dažādos virzienos – Ziemeļamerika, Zviedrija, Krievija, daži palikuši SK Rīga komandās, cīnoties Baltkrievijas un Latvijas čempionātos. kāda, Tavuprāt, ir Austrijas hokeja priekšrocība, salīdzinot, piemēram, ar Zviedriju vai to pašu Baltkrieviju? kādi varētu būt mīnusi spēlēšanai Austrijā?

Priekšrocība ir tāda, ka spēlēju pie sava vecuma un arī pie pieaugušajiem, kur līmenis ir diezgan labs, un sezonā ir diezgan daudz spēļu. Mīnuss ir tas, ka Austrijā hokejs nav starp vadošajiem sporta veidiem un [tam] nav diezgan liela popularitāte.

savā pirmajā Austrijas sezonā (2009./2010.) nonāci Graz 99ers II komandā – fārmklubā, kurš cīnījās draudzīgajā Slovēnijas līgā Slohokey (Slohokej liga članov), kur Tev fiksēta dalība 14 spēlēs un iekrāti 2 punkti (1+1). vai savā pirmajā “importa” sezonā sanāca uzspēlēt arī Austrijas U-17 līgā? kā kopumā vērtē savu leģionāra gaitu sākumu? kā vispār iejuties leģionāra gaitās?

Jā, jau pirmajā sezonā arī spēlēju U-17 līgā, nospēlēju 20 spēles, biju otrais rezultatīvākais spēlētājs – guvu 34+30 punktus. Pirmo sezonu vērtēju kā izdevušos, ātri spēju iejusties komandā, komandas biedri bija ļoti laipni, draudzīgi un ātri vien pieņēma savā komandā, un arī palīdzēja iejusties tas, ka treneris bija latvietis.

Slohokej līgā 2009./2010. g. sezonā 10 komandu konkurencē vienīgā Austrijas komanda – Graz 99ers II nostartēja švaki – 27 spēlēs 15 punkti un 9. vieta ar palikšanu ārpus play off. sliktāk bija veicies tikai vienīgajai līgas komandai no Horvātijas – Mladost no Zagrebas (KHL Mladost Zagreb), kas 27 spēlēs “sakrāja” 6 punktus. kāds bija Grācas fārmkluba uzstādījums un kādi ir iemesli komandas salīdzinoši vājam sniegumam?

Tā komandai bija pirmā sezona šajā līgā, un uzstādījuma nebija. Komanda gados bija ļoti jauna, sastāvēja no junioru vecuma spēlētājiem; un tas arī ir iemesls komandas vājajam sniegumam.

kopumā Slohokej līga vieno 7 komandas Slovēnijā un pa vienai no 3 valstīm – Austrijas, Horvātijas, Serbijas. vai šī “internacionāle” nesarežģī saprašanos un spēlēšanu? vai “dienvidslāviskā” mentalitāte neliek sevi manīt?

Kāpēc lai sabojātu saprašanos? Visi taču spēlē vienu spēli. Vienīgi Horvātija un Serbija atšķiras ar to, ka halles un apstākļi ir diezgan slikti. Bet komanda no Serbijas ir ļoti spēcīga un ir vadoša līgā.

[piebilde: Serbijas komanda Slohokej līgā – Belgradas HK Partizan 2010./2011. g. sezonā kļuva par līgas čempioni, play off finālā pieveicot regulārās sezonas līderi – Ļubļanas HDD Tilia Olimpija II vienību.]

2009./2010. g. sezonā Tev fiksēta dalība arī Graz 99ers komandā Super Junior League čempionātā, kas funkcionēja austriešu reģionālās federācijas Kärntner Eishockeyverband (KEHV) paspārnē, kur darbojas virkne līgu, tostarp arī daudz jauniešu-junioru līgu. kas tā Super Junior League bija par līgu, kāds bija vecuma limits, kāds bija tās līmenis, piemēram, salīdzinot ar Austrijas U-17 līgu vai Slohokej līgu?

Austrijā noteikumi un līgas mainās ļoti bieži; līga pastāvēja tikai dažus gadus. Spēlēt tur varēja līdz 21 gada vecumam, un līmenis bija pietiekoši spēcīgs. Daudz labāks par U-17, bet ne tik spēcīgs, kā Slohokej līgā, jo tomēr tā [Super Junior League] bija junioru līga.

Super Junior League čempionātā 2009./2010. g. sezonā spēlēja 6 junioru-jauniešu komandas: 4 no Austrijas , pa vienai no Slovēnijas un Horvātijas. šo komandu konkurencē Tava komanda ieņēma 1. vietu. cik vērtīga bija komandas un Tava dalība šajā čempionātā? ko no tā guvi pats sev?

Komandas bija ļoti līdzīgas, un tā pirmā vieta nāca grūtā cīņā. Biju viens no jaunākajiem spēlētājiem, un tā bija ļoti laba pieredze, jo tā bija pirmā sezona, kad jāspēlē pret pāris gadus vecākiem spēlētājiem. Komandai vienmēr šīs līgas ir vērtīgas, ir vairāk spēļu sezonā un pieredze pret jauniem pretiniekiem.

[piebilde: 2009./2010. g. sezonā Super Junior League čempionātā 4 Austrijas komandas bija – Graz 99ers; Zalcburgas Red Bull; EC VSV U/20 (EC Villacher SV); KAC U/20 (EC KAC jeb Klagenfurter Athletiksport Club), Slovēniju pārstāvēja – HK Triglav Kranj, Horvātiju – KHL Medvescak Zagreb attiecīgo vecumu komandas.]

Graz 99ers komandai Super Junior League čempionātā 2009./2010. g. sezonā fiksētas 18 spēles; cik spēļu Tev bija nepieciešams, lai sakrātu 15 punktus (5+10), 29 soda minūtes un kļūtu par līgas 6.-to rezultatīvāko spēlētāju, kā to norāda KEHV statistikas uzskaite? vai tā statistikas uzskaite vispār ir precīza? piemēram, turpat rezultativitātes tabulā vēlreiz parādās Tavs vārds, bet nu jau tikai ar 1 rezultatīvu piespēli…

Es nospēlēju 15 spēles tajā līgā. Statistika ir patiesa, biju sakrājis 15 punktus; droši vien tā kļūda ar vienu punktu ir radusies, jo nepareizi ierakstīts mans vārds vai uzvārds spēles protokolā.

jāpiebilst, ka par Tevi rezultatīvāki bija vecāki spēlētāji, kas dzimuši 1989. – 1993. gados, bet neviens Tavs vienaudzis (1994.). kā bija spēlēt kopā ar būtiski vecākiem hokejistiem? un kā Tu vērtē savu pirmo Austrijas sezonu (2009./2010.) un savu sniegumu tās gaitā?

Ar vecākiem spēlētājiem spēlēt, protams, ir vieglāk – ātrāka domāšana, precīzākas piespēles, lielāks ātrums; un tas arī palīdzēja man tikt pie tik daudziem punktiem. Arī treneri jau no sezonas sākuma uzticējās man un ļāva spēlēt ļoti lielu spēles laiku. Vērtēju savu pirmo sezonu ārzemēs kā izdevušos, spēju ātri iejusties komandā un arī labi spēlēju sezonas gaitā. Varēja, protams, būt labāk, bet visu uzreiz nevar vēlēties.

2010. gada pavasarī notiekošajā Riga Cup 2010 jauniešu hokeja turnīrā U-16 “līmenī” uzspēlēji HS Rīga sastāvā. biji nosaukts par savas komandas labāko spēlētāju šajā turnīrā. vai, Tavuprāt, šādi pavasara turnīri ir vērtīgi? kāpēc?

Pēc sezonas negribas uzreiz iet atpūtā un neko nedarīt. Jebkurā turnīrā tu gūsti kādu pieredzi, ar katru spēli tu kaut ko iegūsti; tāpēc vienmēr, ja man ir iespēja, piedalos šādos turnīros.

Riga Cup 2010 turnīra U-16 vecuma B apakšgrupā HS Rīga “komplekts” ieņēma 2. vietu, bet visā U-16 līmenī kopumā – 3. vietu. pārliecinoši sasitāt savas apakšgrupas somus – HPK (ar 7:0) un Laser H.T. (5:0), arī somu TuWe komandu uzvarējāt (6:3). pieveicāt arī Jelgavas LSS (3:2), bet piekāpties nācās Norvēģijas Manglerud Star (1:2) un Igaunijas H.C. Unistars (2:3). kāds, Tavuprāt, ir Latvijas jauniešu hokeja līmenis, salīdzinot ar Somiju, Norvēģiju, Igauniju?

Pēc tāda turnīra to nevar spriest, jo no katras valsts atbrauc dažāda līmeņa komandas un ne vienmēr atbrauc valsts labākās komandas. No pieredzes spriežot, Somijas hokeja līmenis ir ļoti augsts, un Norvēģijā ar katru gadu arī hokeja līmenis progresē. Par Igauniju gan nemācēšu teikt.

aizvadītajā (2010./2011.) sezonā atkal biji Graz 99ers fārmklubā, kas šajā sezonā spēlēja ne tikai Slohokej līgā, bet arī Austrijas 3.-ajā stiprākajā līgā – Oberliga. abās līgās Graz 99ers II komanda (dažkārt saukta arī Graz 99ers Junior) “kapāja” ļoti līdzīgā sastāvā, bet Tavs vārds fiksējas Slohokej līgas spēlēs, bet Oberligā – nē. kādēļ nespēlēji Oberliga spēlēs? iemesls ir tas, ka biji viens no jaunākajiem komandā un Austrijas 3. līgā tomēr dominēja tie, kas arī junioru vecumu (U-20) pārauguši?

Nespēlēju Oberlīgā, jo par katru ārzemnieku, kas piedalās Oberliga, klubam bija jāmaksā ļoti liela dalības maksa, un klubs no tā atteicās.

2010./2011. g. sezonā Graz 99ers II komandas sastāvā Slohokej līgā Tev fiksētas 16 spēles, 8 punkti (2+6) un 12 soda minūtes. “cipari” uzlabojās arī komandai – 27 punkti 27 spēlēs, 7. vieta (no 10) un dalība play off-ā. kas šajā sezonā bija mainījies komandas un Tavā sniegumā, atšķirībā no iepriekšējās sezonas?

Komandai, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, sastāvs bija uzlabojies, un komanda arī bija guvusi pieredzi no iepriekšējās sezonas. Arī es jau biju apradis ar pieaugušo hokeju, un mans sniegums uzlabojās, jo biju guvis pieredzi pirmajā sezonā šajā līgā.

savukārt Austrijas Oberliga čempionātā Graz 99ers II uzvarēja, izcīnot “laurus” izslēgšanas spēlēs, kurās “ienāca” kā regulārā čempionāta 3. vietas komanda. lai arī Oberliga-s pieredzes Tev nav, tomēr – kā Tu vērtē Slohokej līmeni salīdzinājumā ar Oberliga?

Protams, ka šīs līgas nevar salīdzināt; Slohokej līmenis ir krietni augstāks par Oberliga. Piemēram, [Graz 99ers] sastāvs šajās abās līgās bija vienāds, un Slohokej līgā komanda ar to pašu sastāvu bija 7. vietā, bet Oberligā uzvarēja. Līmenis Oberliga un ir zemāks par Slohokej.

aizvadītajā (2010./2011.) sezonā visvairāk laika Tev nācās aizvadīt galvenajā Austrijas U-17 līgā Graz 99ers / Ausb. – Team Graz komandā, kura 13 vienību konkurencē izcīnīja 4. vietu. kas bija Tava pārstāvētā komanda – tā bija vairāku “lielo” klubu “kopražojums”? varbūt tajā ar saviem jauniešiem piedalījās cits Grācas klubs – ATSE Graz, kas startē Austrijas 2. stiprākajā līgā = Nationalliga? ko nozīmē tā “aste” nosaukumā – “Ausb. – Team Graz”?

Tā bija Graz 99ers jauniešu komanda bez citu klubu spēlētājiem. Es nevaru atbildēt, ko tas nozīmē. ATSE Graz ir pavisam cits klubs, un ar to mūsu klubam nav saistību.

savukārt Tu biji šīs sezonas visas Austrijas U-17 līgas rezultatīvākais spēlētājs – 31 spēlē sakolekcionēji 119 rezultativitātes punktu (55+64), no tuvākā sekotāja – komandas biedra Marco Schörkmayer atraujoties pamatīgi (viņam 79 punkti 32 spēlēs). kā Tu pats vērtē savu sniegumu? Tu biji ļoti labs vai Austrijas U-17 līgas līmenis varētu būt labāks, vai abi apgalvojumi atbilst īstenībai?

Abi apgalvojumi ir patiesi; bija spēles, kad vispār negūstu punktus, un bija spēles, kad uzvaram ar lielu vārtu starpību. Bija pretinieki, pret kuriem spēlēt bija ļoti grūti, bet bija arī vājākas komandas.

aizvadītajā sezonā Graz 99ers sistēmā ienāca vēl viens hokejists no Latvijas – Matīss Gelažis (1994.), ar kuru kopā cīnījies gan Slohokey, gan U-17 līgas “kaujas laukos”. vai sapratāties vislabāk laukumā un ārpus laukuma? vai Tavs komforts komandā ar vēl viena latvieša ierašanos uzlabojās?

Protams, ja komandā ārzemēs ir vēl viens latvietis, ir vieglāk, tas palīdz. Labi sapratāmies gan uz laukuma, gan ārpus tā. Ārpus laukuma lielāko laiku pavadīju ar viņu.

starp citu, šajā pašā Austrijas U-17 līgā uzspēlēja arī cits latvietis – Reinis Skorovs (dz. 1996.), kurš cīnījās L.A. Stars 2 komandā un iepriekš bija skolojies arī EHC München jauniešu sistēmā. vai uzturēji kontaktus arī ar viņu? vai Austrijā latvieši turas kopā, ja ir tāda iespēja? vai tomēr katrs par sevi, katrs pats savas laimes kalējs?

Katrs pats par sevi… Ar šo latvieti, kas bija citā komandā, vispār neesmu kontaktējies. Un vismaz mūsu pilsētā par kādiem citiem latviešiem vispār nav ziņu, tur neviens neturas kopā.

2010./2011. g. sezonas vidū nonāci Latvijas U-17 un U-18 izlašu “treniņnometnēs”, abu izlašu sastāvā decembrī aizvadot pārbaudes spēles. Latvijas U-18 izlases sastāvā Minskas turnīrā Tev fiksētas 3 spēles bez rezultativitātes punktiem, bet Latvijas U-17 izlases sastāvā divās pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-17 izlasi “salasīji” jau 2 punktus (1+1). kā pats vērtē savu sniegumu izlašu pārbaudes spēlēs? ar ko šīs spēles bija savādākas par ikdienu Graz 99ers komandās?

Spēles vērtēju kā izdevušās. Uzskatu, ka nospēlēju normāli; protams, ir grūti atbraukt uz Latviju, notrenēties vienu treniņu, un tev jau jāspēlē ar jauniem partneriem, ir jāspēj ātrāk saspēlēties. Tas ir grūti, un tāpēc sniegums varbūt nebija tas labākais.

jau 2011. gada februārī Latvijas U-17 izlases sastāvā piedalījies Eiropas jaunatnes olimpiskajā ziemas festivālā. ar ko Tev šis turnīrs bija svarīgs? kā vērtē savu un komandas sniegumu? par 5. vietu Eiropā bijāt gandarīti?

Mans sniegums bija ļoti slikts. Pirms turnīra saslimu un izlaidu visu sagatavošanās procesu, aizbraucu negatavs un nospēlēju arī diezgan slikti, un tāpēc turnīrs bija neizdevies. Ja skatās, ka turnīrā bija tikai 6 komandas, tad nezinu, vai īpaši bija jābūt gandarītiem par 5. vietu.

kādas Tu saskati savas iespējas Graz 99ers kluba sistēmā? un kādi ir Tavi plāni attiecībā uz hokejista gaitām Austrijā? vai Tevi “nepievelk” Graz 99ers galvenā komanda, kas startē Austrijas jaudīgākajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kas, savukārt, vieno stiprākos Austrijas klubus, kā arī 2 hokeja “flagmaņus” no Slovēnijas un pa vienam – no Ungārijas, Horvātijas? no nākamās sezonas EBEL plāno pievienoties čehu 2.-ās stiprākās līgas klubs Orli no Znojmo.

Es vēl nezinu, vai turpināšu spēlēt Austrijā; tāpēc pāragri spriest par saviem plāniem Austrijā. Protams, ka mērķis ir pēc iespējas ātrāk spēlēt lielajā Graz 99ers komandā.

vēl 2008./2009. g. sezonā spēlēji SK Rīga-94 komandā. tagad daļa no tiem, kuri palika SK Rīga sistēmā, pamatoti plāno iekļūt gan HK Rīga sastāvā MHL “pamatčempionātā”, gan arī jaunveidotajā HK Rīga “otrajā komandā”, kuru izsludināja par U-18 vecuma “bāzi”, MHL B grupā. ir plānota arī Prizma komandas “palaišana” MHL otrajā līmenī. vai neesi izskatījis iespēju “nākt atpakaļ” Latvijā un mēģināt iekļūt kādā no MHL vienībām? kāpēc jā/nē?

Nesaistu savu nākotni ar Latviju; nesaku, ka te līmenis ir slikts, vienkārši savu nākotni saskatu ārzemēs.

kādi kopumā ir Tavi plāni saistībā ar hokeju 3-5 gadu griezumā?

Ātrāk pāraugt juniora hokeju un pēc iespējas ātrāk pāriet uz pieaugušo hokeju. Cerams, ka man tas izdosies, un spēšu tikt kādā laba līmeņa pieaugušo komandā un tajā nostiprināties 3 – 5 gadu laikā.

lai veicas!

[pirmā fotoattēla avots: graz-99ers.at. otrais foto no Zinta Naura Zuševica personīgā arhīva. trešais fotoattēls fiksēts Latvijas U-17 izlases spēlē pret Baltkrievijas U-17 izlasi 2010. gada 28. decembrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

lasāmvielai & izziņām:

• Zinta Naura Zuševica statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com (nav norādīta dalība Graz 99ers jauniešu komandās), lhf.lv, eurohockey.com (nav fiksēta dalība U komandās)
• Graz 99ers II spēlētāju statistika Slohokej līgā 2010./2011. g. sezonā – slohokej.net, eurohockey.com (Z. N. Zuševics norādīts kā aizsargs)
• Riga Cup 2010 turnīra U-16 grupas spēļu rezultāti, turnīra tabula, ieņemtās vietas un komandu labākie spēlētāji (HS Rīga labākais spēlētājs: Zintis Nauris Zuševics) – eitc-tournaments.com
• Latvian Selects 94 komandas spēlētāju rezultativitāte 94 World Selects turnīrā Rīgā (2009. g. aprīlī) – pointstreak.com
• Slohokej līgas 2010./2011. g. regulārā čempionāta tabula – slohokej.net
• Austrijas U-17 līgas aktuālā tabula (Graz 99ers 4. vietā 2010./2011. g. sezonā) – eishockey.at
  
• Austrijas U-17 līgas spēlētāju aktuālās statistikas kopsavilkums (2010./2011. g. sezonā Z. N. Zuševics ir rezultatīvākais visā līgā: 55+64 punkti un 86 soda minūtes 31-ā spēlē; statistikā summētas čempionāta dažādu posmu spēles: pamatsacīkstes; spēles par 1.-6. vietu; play off) – eishockey.at
  
• Graz 99ers spēlētāju statistika Austrijas U-17 līgā – eishockey.at
  
• Super Junior League 2009./2010. g. sezonas turnīra tabula – kehv.at
• Super Junior League spēlētāju rezultativitāte 2009./2010. g. sezonā – kehv.at
• Austrijas hokeja līgu lapa – eishockey.at
• Moser Medical Graz 99ers mājaslapa – graz-99ers.at
• Karintijas hokeja organizācijas (Kärntner Eishockeyverband; KEHV) un tās līgu web lapa – kehv.at
• 2010./2011. g. Austrijas līgu statistikas arhivējums – eishockey.at
• Latvijas U-17 izlases spēlētāju statistika 2011. gada Eiropas jauniešu olimpiskajā ziemas festivālā: tepat
• Latvijas U-17 izlases spēlētāju statistika divās pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-17 izlasi (2010. gada decembrī): tepat
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika Minskas turnīrā (2010. gada decembrī): tepat

KHL paplašināšanas sapņi & reālijas. 2011./2012.

KHL vadība no kļūdām mācās daļēji. tā vismaz pagaidām izskatās attiecībā uz KHL paplašināšanas izsludināšanu. ja iepriekšējās sezonās tika vērienīgi un oficiāli ieziņots par plāniem attiecībā uz Zviedrijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā vai Ukrainā bāzētu klubu “iejūgšanu” KHL pajūgā, tad tagad skaļu oficiālu paziņojumu nav. tas gan nenozīmē, ka KHL “nerok” šajā virzienā vai klubiem nebūtu intereses. paziņojumi ir salīdzinoši klusāki un tikai nedaudz skaļāki par ierindas baumām. tomēr arī ar šiem pieticīgajiem minējumiem saceļas “vētras ūdens glāzē”… laiku pa laikam KHL amatpersonas turpina pārsteigt ar savām vīzijām KHL paplašināšanas kontekstā. bet tas notiek tēmu lokā “starp citu”. tiek cilātas dažādas jaunpienācēju “kandidatūras”, bet kamēr nebūs par 99% skaidra šo komandu uzņemšana KHL apritē, tikmēr KHL centīsies atturēties no oficiālām “uzņemšanas svinībām”. jo vēl nesenā atmiņā ir izgāšanās ar Popradas “lauvām” – nācās pat oficiāli izsludināto kalendāru mainīt… interesanti, ka KHL vadoņi 99% līmenī ir jau nosaukuši to pašu Popradas Lev.

baltkrievi grib vēl?

kā viens no reālistiskākajiem KHL jaunpienācējiem tiek nosaukts Minskas Junost klubs, kuram faktiski ir visi racionālie priekšnoteikumi un kura vadībai ir vēlme attīstīties tieši KHL virzienā. kluba vadībai šķiet, ka Baltkrievijā pēdējos gados komanda ir “paņēmusi” visu, ko varēja paņemt – tam apliecinājums šīs valsts 5 čempionu tituli (2004., 2005., 2006., 2009., 2010.), neskaitot ne-zelta medaļas un Baltkrievijas kausus. Junost galvenā komanda startē Baltkrievijas ekstralīgā, jauniešu komanda jau aizvadījusi vienu sezonu MHL-ā, fārmklubs Juņior (Minska) startē Baltkrievijas Augstākajā līgā (otrajā stiprākajā). bet tā ir tikai redzamākā daļa; Junost “aisbergam” ir arī sporta skolas sistēma (SDJuŠOR Junost-Minsk), kuras komandas cīnās Baltkrievijas Junioru līgā un Baltkrievijas Jauniešu līgas dažādajās vecuma grupās. Junost rīcībā ir pilnīga hokeja “piramīda” un šīs komandas iekļaušanās KHL-ā būtu pat salīdzinoši likumsakarīga.

taču ir viens bet – cik pretimnākoša vai šķēršļota būs Baltkrievijas Hokeja federācijas nostāja. pagaidām federācijas “poza” vēl līdz galam nav skaidra, bet virkne Baltkrievijas hokeja speciālistu klabina “trauksmes zvanu”, norādot, ka Junost aiziešana uz KHL būs ieguldījums Baltkrievijas ekstralīgas degradācijā, līmeņa zaudēšanā. Junost ģenerāldirektors Sergejs Soloņecs gan sola, ja klubs tiek uzņemts KHL, tad Baltkrievijas ekstralīgā tiek saglabāta Junost otrā komanda – fārmklubs. oponentus šis solījums gan nemierina. Baltkrievijas hokeja federācijai ir iespēja demonstrēt “sava tirgus” aizsardzību, liekot šķēršļus kluba dalībai KHL-ā. taču ir intereses un viedokļi, ka Baltkrievijas hokejam nāktu par labu arī otras vienības iestartēšana KHL-ā, kādēļ arī pastāv liela iespējamība, ka federācija tomēr šķēršļus neliks. lai arī kā Baltkrievijas hokeja saimnieki risinās savas iekšlietas, Junost iespējas un nodomu nopietnība esot pamatīgāka nekā pirms gada bija vēl vienam Baltkrievijas hokeja klubam – HK Gomeļ, kas publiskoja savas vēlmes pievienoties KHL-am.

Krievijas hokeja tīrradņi

Tjumeņas Rubin, kas iepriekš saucās Gazovik un šo “gāzveidīgo” nosaukumu atdeva savai MHL vienībai, joprojām nav atmetuši ideju par startēšanu KHL-ā. jau pirms gada Tjumeņas komanda (tolaik Gazovik) “pieteicās” uz KHL, taču uzņemta netika, jo nespēja izpildīt KHL tehniskās prasības. pagaidām galvenā problēma – KHL prasībām atbilstošas hokeja arēnas trūkums. sportiskā ziņā Tjumeņas komanda gan būtu pelnījusi būt starp jaunpienācējiem, ja Kontinentālā hokeja līga tiek paplašināta no Krievijas “rezervēm”. 2010./2011. g. sezonā Rubin jau ir kļuvis par VHL regulārās sezonas uzvarētāju. pašreiz Tjumeņas komanda cīnās VHL izslēgšanas spēlēs – 1. kārtā (Austrumu konferences ceturtdaļfinālā) ar 3-1 sērijā ir pieveikta Sputņik vienība, bet 2. kārtā (konferences pusfinālā) Rubin ar 2-0 sērijā ir vadībā pret Jermak.

Rubin iekļaušanās KHL-ā varētu notikt, nesagaidot gatavu jaunu arēnu. jo KHL vadība esot apstiprinājusi Tjumeņas kluba saimniekiem, ka komandu varētu uzņemt KHL, ja jaunās hokeja arēnas būvniecība būs uzsākta. lai to varētu nodrošināt un apstiprināt Rubin nopietnos nodomus attiecībā uz KHL, klubam tiek meklēts papildu finansējums. cits stāsts, vai tjumeņieši iespēs “savākties” uz 2011./2012. g. sezonu, bet, ja tiek vērtēta KHL paplašināšanās perspektīva no Krievijas plašumiem, tad Tjumeņas Rubin ir reālistiskākā versija. līdzīgi, kā pirms sezonas Jugra. P.S. savu nodomu nopietnību KHL “ass” virzienā Tjumeņas Rubin ir tāpat kā Minskas Junost apliecinājuši, palaižot savu jauniešu komandu MHL līgā.

Popradas “lauvas” neliekas mierā?

Popradas Lev atšķirībā no citiem pērnajiem ne-Krievijas pretendentiem – “vētrām” un “budiveļņikiem” – noturīgus nodomus iestāties KHL-ā ir saglabājis arī pirms 2011./2012. g. sezonas. viens no KHL paplašināšanās politikas bīdītājiem – Aleksandrs Medvedevs – izdevumā sport.ru šodien (2011-03-21) šajā sakarā ir minējis 99% pārliecību par to, ka jau 2011./2012. g. sezonā Popradas klubs startēs KHL (“Процентов на 99 можно сказать, что в следующем сезоне в КХЛ появится словацкий «Попрад»,” tā oriģinālā). paziņojumi par Popradas Lev gan joprojām tiek uztverti rezervēti. gan tādēļ, ka pirms 2010./2011. g. sezonas jau bija nosvinēta Popradas kluba uzņemšana, kas tomēr beidzās ar neko. gan arī tādēļ, ka Medvedeva aktuālais paziņojums ir nācis intervijā cita starpā un kopā ar citiem paplašināšanas kandidātiem, kuru dalība KHL-ā tomēr nav viennozīmīga un ir citu saistīto pušu apšaubīta…

taču par labu Lev kandidatūrai “runā” šī projekta noturība un fakts, ka projekts nav aizgājis “aizmirstībā”. Lev projekta organizatoru nodomus apliecina arī centieni MHL virzienā. MHL-ā jau oficiāli ir uzņemta komanda no Popradas – “Tatru vilki” (Tatranski Vlci), kas MHL oficiālajos jaunumos tiek pozicionēta kā topošās Lev sistēmas jauniešu komanda.

cita starpā, ja pirms 2010./2011. g. sezonas par kavēkli “ielaist” Lev KHL-ā tika minēta Slovākijas hokeja federācijas nostāja, tad tagad tas esot atrisināts. jau 2010. gada rudenī Slovākijas hokeja federācija nosūtīja Krievijas hokeja federācijai oficiālu atzinumu, ka neiebilst Lev dalībai KHL-ā, sākot no 2011./2012. g. sezonas. tas noticis pēc tam, kad Lev oficiāli iestājies Slovākijas hokeja federācijā. visu šo faktu autentiskumu izdevumam sovsport.ru apliecinājis Slovākijas hokeja federācijas preses atašejs Peters Dobiašs. piebilde: rudens “versijās” izskanēja uzstādījums, ka Popradā līdzās KHL vienībai tiktu saglabāta arī komanda, kas startē Slovākijas ekstralīgā. jādomā, ka KHL vadība centīsies nepalaist garām iespēju reabilitēties par pagājušā gada “garāmšāvienu”, un 2011./2012. g. sezonā ir lielas iespējas KHL sastāvā ieraudzīt Popradas vienību.

Vācija grib KHL vai otrādi?

KHL paplašināšanas “vācu versijas” brīžam parādās un vēl ātrāk pazūd. baumas un pus-baumas par kāda Vācijas kluba iespējamo vai neiespējamo pievienošanos KHL-am klejoja jau pirms 2010./2011. g. sezonas. tagad pēdējais aktuālais Vācijas “kandidāta” nosaukums ir IceFighters Leipzig, kas cīnās Vācijas Oberliga – šīs valsts 3.-ajā stiprākajā līgā. vācu Oberliga vieno 38 komandas, kas sadalītas 4 reģionālajās grupās. un Leipcigas IceFighters Vācijas Oberliga-s Austrumu grupā šosezon ieņēma 8. vietu 9 komandu konkurencē…

skaidru ziņu par Leipcigas kluba un KHL “attiecību” pakāpi nav, bet abu pušu sarunas esot bijušas. Krievijas mediji jau ir pamanījušies salīdzinoši pieticīgajai ziņai salikt virsrakstus kā “Vācijas klubs prasās uz KHL” un izpušķot ar papildu frāzēm, kas, acīmredzot, nāk no “drošiem avotiem”. viens no tēmas “locījumiem” medijos ir tāds, ka IceFighters klubu grib nopirkt Krievijas investori.

nesagaidot, kā beigsies vai nebeigsies eposs ar IceFighters Leipzig dalību, ir skaidrs, ka KHL paplašinātāji taustās Vācijas virzienā, meklējot faktisku un/vai juridisku bāzi. šosezon vēl nesen “uzpeldēja” informācija, ka Krievijas investori izskatījuši iespēju ieguldīties vienā no Vācijas stiprākās līgas (DEL = Deutsche Eishockey Liga) līdervienībām Hannover Scorpions. tāpat tika variētas tēmas par to, ka interese par “skorpioniem” bijusi saistībā ar KHL paplašināšanas idejām. agrāk līdzīgi tika cilāti DEL klubu Eisbären Berlin un Kölner Haie nosaukumi, bet vairāk par “nosaukumu cilāšanu” nekas nesanāca.

vācu hokeja federācijas nostāja DEL “izkomplektēšanas” lietā ir skaidra – federācija centīsies to nepieļaut. pagaidām gan nav tiražēts Vācijas hokeja saimnieku viedoklis par Krievijas investīciju un KHL ielaišanu Vācijas “otrajā un trešajā līmenī”. jādomā, ka KHL paplašināšanas aktivitātes Vācijas virzienā ir ilgtermiņa projekts, kura rezultātu tik ātri ieraudzīt var nesanākt. būs pārsteigums, ja Vācijas klubs tuvākajās sezonās nonāks KHL sastāvā. taču nevar aizmirst, ka ar naudu var panākt ļoti daudz.

KHL hokeja eksotika?

Milānas kluba (Itālija) uzņemšana KHL ir absolūts 2010./2011. g. sezonas “hīts”. KHL līdz oficiāliem paziņojumiem par šo tēmu “nenolaidās”, taču KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs pa retam, bet visas sezonas garumā pieminēja Milānas kluba dalību KHL-ā jau no 2011./2012. g. sezonas. interesanti, ka jau oktobrī un novembrī Medvedevs jau bijis pārliecināts par Milānā bāzēta kluba dalību Kontinentālajā Hokeja Līgā. bet šī gada martā Aleksandrs Medvedevs teic, ka Itālijas klubs “ir tuvu” KHL-am…

pagaidām nav publiskota informācija par Milānas kluba “saknēm” – cik ļoti jauno projektu paredzēts vai nav paredzēts saistīt ar līdzšinējo Milānas hokeja dzīvi un komandu Hockey Milano Rossoblu, kas startē Itālijas 2.-ajā stiprākajā līgā – Serie A2. starp citu, Hockey Milano Rossoblu regulāro sezonu ir noslēgusi 4. vietā (9 komandu konkurencē) un play off-ā ir pārvarējusi ceturtdaļfinālu.

virkne hokeja apskatnieku un komentētāju KHL Itālijas “variantu” ir nodēvējuši par šīs sezonas KHL pasakām, pēc nopietnības šos nodomus ierindojot tajā pašā kategorijā, kur Viļņas un Kijevas komandas, kuras, kā zināms, tika skaļi iztirzātas KHL kontekstā, bet netika uzņemtas līgā. taču no KHL amatpersonāža Aleksandra Medvedeva paustajiem vārdiem ir skaidrs, ka KHL “iekš” Eiropas nenāk pa parādes durvīm, pa kurām hokeja lielvalstu federācijas “krievu līgu” nelaiž. KHL Eiropā kāpj pa logiem, caur pagrabstāviem – kustību sākumā virzot ne uz lielvalstīm, ne uz stiprākajām līgām un vairumā gadījumu – ne uz stiprākajām vienībām. iespējams, šī taktika pat ir pareizāka, ja uzstādījums ir paplašināšana. iespējams, pa sāndurvīm ir vieglāk tikt iekšā… pagaidām gan Milānas komandas dalība KHL ir biezā miglā “iepinusies” – nav nekādas konkrētas informācijas par projekta attīstību. tādēļ pagaidām paliek kategorijā “pasaka”. tiesa, izskatās, ka Medvedevs ļoti grib Itāliju KHL-ā redzēt…

KHL “somu fantāzijas”?

konkrēta “bumba” ir izrādījies KHL paplašināšanās kontekstā Medvedeva pieminētais Espoo Blues nosaukums. šaubu nav, Somijas stiprākās līgas (SM-liiga) kluba iekļaušanās KHL-ā būtu nozīmīgs notikums un panākums; tomēr pagaidām tas izskatās vispasakainākais no visiem KHL amatpersonu nosauktajiem kandidātiem ar konkrētu nosaukumu. pasakainākais arī tādēļ, ka uzreiz pēc Medvedeva teiktā par šo tēmu tika aptaujāts Espoo Blues ģenerālmenedžeris Markuss Lindstrēms, kurš atbildējis ar zīmīgu frāzi: “Pirmo reizi par to dzirdu”. savukārt, Espoo Blues investors Jussi Solonoja jau nokomentēja, ka nākamsezon (2011./2012.) Blues turpinās spēlēt Somijas čempionātā.

Medvedevs bija pārteicies minot kluba nosaukumu? žurnālisti pārklausījās? Espoo Blues ģenerālmenedžeris nav informēts? kluba investors kaut ko slēpj? vai arī KHL vadoņi blefo? vai arī Medvedevs nav mācījies un joprojām saka “hop” vēl ilgi pirms lēciena? jāpiebilst, ka tieši Somijas kluba pieminēšana ir likusi daudziem apskatniekiem ar skepsi izturēties pret citiem Medvedeva minētajiem KHL paplašināšanās kandidātiem…

aizmirstā Horvātija?

2010./2011. g. sezonas gaitā KHL kandidātu sarakstā parādījās arī Horvātijas hokeja flagmaņa Medveščak Zagreb nosaukums. parādījās uz īsu brīdi un diezgan ātri pazuda. savas aktualitātes neilgajā posmā informācijas nebija daudz – parādījās Medveščak prezidenta Damira Gojanoviča apstiprinājums, ka ir bijušas sarunas ar KHL par iestāšanos līgā, sākot no 2011./2012. g. sezonas. tēmas attīstīšana pagaidām iesprūdusi. arī KHL oficiālās amatpersonas par Medveščak tuvumu vai tālumu līgai nav skaļi izteikušās.

bet tikmēr Medveščak Zagreb galvenā komanda startē Austrijas stiprākajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur 2010./2011. g. regulārajā čempionātā 10 komandu konkurencē ieņēma 8. vietu. savukārt Medveščak otrā komanda piedalās Horvātijas nacionālajā čempionātā, kur spēkiem mērās 4 vienības. uz kopējā hokeja lielvalstu/mazvalstu dalījuma fona Medveščak izskatās pat salīdzinoši mazāk fantastiska ideja attiecībā uz KHL. bet ne vairāk, vismaz pagaidām.

off-topic: interesanti, ka Medveščak pilnais nosaukums ir KHL Medveščak Zagreb. KHL abreviatūra šajā gadījumā nozīmē – klub hokeja na ledu.

tas vēl nav viss…

bez jau nosauktajām versijām par KHL paplašināšanos sezonas gaitā atkārtoti vai no jauna ir izcilāti dažādas amplitūdas nosaukumi, galvenokārt aprobežojoties ar valstu nosaukumiem. tas gan vairāk attiecas nevis uz reāliem projektiem un sarunām, bet uz vairāk vai mazāk spontānām idejām un globāliem desmitgažu “mērķējumiem”. gan no KHL, gan arī no dažu klubu puses.

atsevišķas komandas, galvenokārt postpadomju telpā, ir izvēlējušās KHL sev kā tuvāku vai tālāku mērķi. nav slikti, ka komandām ir uz ko tiekties. un iespējams tieši šiem klubiem KHL ir tuvāk, nekā  vairāk vai mazāk pasakainiem paziņojumiem par izplešanos Rietumeiropā vai Tālajos Austrumos. joprojām saistībā ar KHL laiku pa laikam tiek pieminēts atkalapvienotā Kriļja Sovetov kluba vārds. pagaidām “krilišku” galvenā komanda samierinās ar dalību VHL, bet jauniešu komanda spēlē MHL-ā. kontekstā ar KHL ir minēts arī Kazahstānas klubs Sariarka (Karaganda). turklāt, Sariarka nav vienīgais Kazahstānas klubs, kura vārds tiek aplūkots saistībā ar KHL.

pilnībā aizmirsta neesot Ukrainas kluba dalības ideja. pirms gada pilnā nopietnībā tika iestudēti “vingrinājumi” ap “dzīvības iedvešanu” jaunveidojamā Kijevas Budiveļņik komandā. klubs bija nonācis pat līdz sastāva komplektācijai, bet galvenais uzņemšanas atcelšanas iemesls – nosacījumu neizpildīšanās attiecībā uz arēnu. tomēr KHL amatpersonas tēmu “tur siltu” – Medvedevs zina teikt, ka Kijevas komanda KHL-ā varētu iekļauties pēc gada, t.i., 2012./2013. g. sezonā. viņš gan piemin nevis jaunveidojamo Budiveļņik, bet Kijevas Sokil, kas pēdējās sezonas startē Baltkrievijas ekstralīgā. varbūt Medvedevs atkal pārteicās?

kā vēl vienu KHL paplašināšanās kandidātu pirms aiznākamās (2012./2013. g.) sezonas Aleksandrs Medvedevs nosauc Bratislavas Slovan. atšķirībā no Popradas Lev, kas ir teorētiska komanda, HC Slovan Bratislava ir reāla vienība, kas startē Slovākijas stiprākajā līgā – Slovnaft Extraliga. šīs sezonas regulārajā čempionātā HC Slovan ir ierindojušies 4. vietā.

tiktāl salīdzinoši taustāmi kandidāti, bet ir vēl KHL amatpersonu sludinātā “Austrumu tēma”… kā potenciālās KHL klubu mājvietas ir nosauktas tādas eksotiskas valstis kā Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, kuras par hokeja “mazvalstīm” pat būtu grūti nosaukt. protams, par “godīgu samaksu” varētu winter classic noturēt tuksnesī, bet kam to vajag? salīdzinot ar “emirātiem”, pat reālistiski izklausās KHL direktoru padomes priekšsēdētāja Vjačeslava Fetisova stāstītais par KHL Tālo Austrumu divīzijas izveidi, iekļaujot hokeja komandas no Japānas, Ķīnas un Dienvidkorejas.

P.S. MHL nevelk garumā

savukārt, jaunatnes hokeja līga paplašināšanās jautājumus pirms nākamās sezonas jau ir nokārtojusi. marta sākumā MHL oficiāli izziņoja par 3 jaunu klubu uzņemšanu MHL-ā. runa ir par Lev jauniešu komandu – “Tatru vilkiem”, jauniešu komandu Kapitan no Stupino un Hantimansijskas Jugra jauniešu vienību. tiesa, zinot MHL nosacījumu maiņas un to operativitāti, tikpat labi jaunatnes līgā varētu ieraudzīt vēl kādu jaunu dalībnieku un neredzēt kādu līdzšinējo. turklāt MHL vadoņi spriež par MHL “otrās divīzijas” (otrā līmeņa līgas) ieviešanu jau no 2011./2012. g. sezonas. jaunā “apakšlīga” būšot paredzēta VHL un citu neatkarīgu hokeja klubu jauniešu komandām.

lasāmvielai:

• Junost (Minska) nopietni apsver iespēju pievienoties KHL – sportpanorama.by, belarushockey.com, goals.by
• Junost (Minska) web lapa – junost.org
• Baltkrievijas “spečuku” viedokļi pret Junost stāšanos KHL – belarushockey.com (Aleksandrs Aleksejevs, Vladimirs Ciplakovs, Oļegs Mikuļčiks, Leonids Fatikovs)
• viedokļu kopsavilkums par Junost iespējamo dalību KHL (2011-01-17) – goals.by
• par Tjumeņas Rubin tiekšanos uz KHL – championat.ru
• Tjumeņas Rubin mājaslapa – hcrubin.ru
• Aleksandra Medvedeva intervija (t.sk. par KHL paplašināšanos) – sports.ru
• Lev (Poprada) “pusoficiālā” lapa – hclev.sk
• par Popradas Lev attiecībām ar Slovākijas hokeja federāciju un tās atļauju startēt KHL (2010. g. oktobris) – sovsport.ru
• versijas par Leipcigas IceFighters “attiecībām” ar KHL – bild.de, sportbox.ru, 932fm.ru
• IceFighters Leipzig mājaslapa – icefighters-leipzig.de
• versijas par Hannover Scorpions – sport-express.ru
• Hannover Scorpions mājaslapa – hannoverscorpions.de
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs pārliecināti par Milānas kluba iestāšanos KHL (2010. g. rudens) – sports.ru, belarushockey.com
• par Milānas kluba pievienošanos KHL (2011-03-15) – sport-express.ru
• Hockey Milano Rossoblu mājaslapa – hockeymilano.it
• Itālijas hokeja līgu lapa – lihg.it
• Espoo Blues mājaslapa – blues.fi
• Espoo Blues ģenerālmenedžeris par pievienošanos KHL – sports.ru, championat.ru
• Espoo Blues investors Jussi Solonoja par pievienošanos KHL – hockey.kulichki.net,
• versijas par Medveščak Zagreb pievienošanos KHL – sports.ru, vecernji.hr, allhockey.ru
• Medveščak Zagerb mājaslapa – medvescak.com
• Horvātijas hokeja portāls – hrhokej.net
• Erste Bank Eishockey Liga (EBEL) web lapa – erstebankliga.at
• par Zagrebas jauno hokeja arēnu – sports.ru
• par KHL paplašināšanos, t.sk. Kazahstānas klubu kontekstā (2010. g. jūlijs) – sports.kz
• HC Slovan Bratislava mājaslapa – hcslovan.sk
• Slovākijas stiprākās līgas regulārā čempionāta aktuālā tabula – szlh.sk
• Vjačeslavs Fetisovs par KHL Klusā okeāna divīzijas izveidi – belarushockey.com
• “Tatru Vilki” (Slovākija) uzņemti MHL – mhl.khl.ru
• Jugra jauniešu komanda uzņemta MHL – mhl.khl.ru
• Stupino Kapitan komanda uzņemta MHL – mhl.khl.ru
• MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs par MHL paplašināšanu un “otrās divīzijas” ieviešanu – sovsport.ru
• novecojis kopsavilkums par KHL paplašināšanas idejām – wikipedia.org