Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]

Mūsējie netālu no NHL. 3. sērija. Savienotās Valstis. USHL

Visiem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas tiecas uz ASV vadošo junioru līgu – USHL, “gaisma tuneļa galā” ir Zemgus Girgensons un viņa piemērs. Šī brīža vienīgais Latvijas pārstāvis uz “lielās skatuves” – NHL – ir izsities, par atbalsta punktu izmantojot arī šo līgu, kur cīnījās divas sezonas. Tagad USHL čempionātā cīnās divi latviešu hokejisti.

Girgensons ir vienīgais USHL spēlējušais Latvijas pārstāvis, kas ir ticis līdz Nacionālajai Hokeja Līgai. Taču savas karjeras laikā USHL čempionātā ir uzspēlējusi virkne Latvijas hokejistu, t.sk., Latvijas izlases aizsargi Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis, Ralfs Freibergs, Aleksandrs Jerofejevs.

Atšķirībā no pieciem Kanādas elites junioru līgās spēlējošajiem Latvijas hokejistiem, mūsu valsts aktuālie pārstāvji USHL – United States Hockey League – čempionātā ir nonākuši bez Rīgas Dinamo jaunatnes komandu starpniecības. “Kanādieši” CHL līgās ieleca no HK Rīga vai Juniors vienību sastāviem, bet abi Latviju pārstāvošie juniori USHL čempionātā ienāca pa citu ceļu. Haralds Egle – no ASV junioru sistēmas “zemākiem plauktiem”, bet Sandis Zolmanis – no Zviedrijas hokeja sistēmas. Abus vieno fakts, ka ir spēlējuši Liepājas Metalurgs jauniešu komandās. Abi ir uzbrucēji.

Haralds Egle (dz. 1996.)

Liepājas Metalurga hokeja skolas audzēknis Haralds Egle (augstāk pa labi novietotā attēlā) jau 15 gadu vecumā devās pāri Atlantijas okeānam, lai pievienotos Green Mountain Glades klubam, kura komandas cīnījās ASV trešā līmeņa (Tier III) hokeja līgās – EmJHL un EJHL. Tieši šajā klubā un šajās līgās, starp citu, savas Ziemeļamerikas gaitas iepriekš bija uzsācis Zemgus Girgensons. Savā pirmajā Ziemeļamerikas sezonā (2011./2012.) Egle bija ļoti pat pamanāms un rezultatīvs, bet plānus nedaudz aizkavēja gūtā trauma. Sekoja pilna sezona EJHL čempionātā Portland Jr. Pirates krāsās. Te 2012./2013. g. regulārajā sezonā Haralds Egle 39 spēlēs iekrāja 48 punktus (22+26). Ar to pietika, lai saņemtu komandas rezultatīvākā spēlētāja “laurus”, bet visas līgas rezultativitātes TOPā ierindotos 15. vietā. Der atcerēties, ka to visu jaunais uzbrucējs “sastrādāja” 16 gadu vecumā.

Jāvērš uzmanību arī H.Egles gaitām Latvijas jauniešu valstsvienībās – U-16, U-17, U-18 un arī U-20 izlasēs. Egle ir bijis viens no valstsvienību līderiem dažādos jauniešu turnīros, U-17 ziemas olimpiādi un U-18 pasaules čempionātu ieskaitot.

Haralda Egles gaitas atzinīgi novērtētas 2013. gada starpsezonā, kad viņu “aizrunāja” USHL draftā un arī KHL draftā. NHL draftam viņš vēl bija par jaunu… KHL drafta pirmajā kārtā ar kopējo 27. numuru interesi izrādīja Jaroslavļas Lokomotiv, bet USHL Entry draft procedūrā – Muskegon Lumberjacks komanda viņu nosauca pirmajā kārtā ar kopējo 8. numuru! USHL-ā tas ir visaugstākais drafts Latvijas hokejistam. Augstā izvēle arī norāda uz cerībām, kas tiek saistītas ar jaunā hokejista vārdu.

17 gadus vecais Haralds Egle sezonu ir iesācis Lumberjacks komandā, 6 spēlēs iekrājot divus rezultativitātes punktus (0+2) un lietderības koeficientu +2. Jādomā, ka tas ir tikai sākums.

Sandis Zolmanis (dz. 1994.)

Zviedru hokeja saimniecība izslavēta kā viena no sakārtotākajām Eiropas hokejā. Tur arī divas pilnas sezonas aizvadījis latviešu hokeja uzbrucējs Sandis Zolmanis (attēlā līdzās pa labi), spēlējot dažādu vecumu un ranga komandās hokeja klubos – Örebro Hockey, Mjölby Hockey, Motala AIF Hockey. Bet jauno sezonu viņš 19 gadu vecumā uzsāka USHL komandā Des Moines Buccaneers.

Kāpēc nolēmi pamest Zviedriju un doties uz USHL? Sandis Zolmanis: “Viens no maniem bērnības sapņiem vienmēr ir bijis pamēģināt savus spēkus Amerikā. Biju nometnē Zviedrijā, kurā bija daži Amerikas augstāko junioru līgu treneri no USHL un [koledžu čempionāta] NCAA D1; saņēmu uzaicinājumu no Des Moines Buccaneers trenera un bez domāšanas atbildēju viņam: kad man ir jābūt uz treniņa nometni. Galvenais faktors bija tas, ka gribēju pamēģināt ko citu un apzinājos, ka Amerikā ir lielākas izaugsmes iespējas.”

Ar ko USHL hokejs līmeņa un citādā ziņā ir atšķirīgs no Zviedrijas J20 elites? “Teiksim tā, šeit viss ir daudz, daudz augstākā līmenī. Pašu spēli pat nevar salīdzināt, jo no šīs līgas katru gadu tiek draftēti apmēram 30 spēlētāji NHL; [Zviedrijas] U-20 elitē neesmu dzirdējis, kad kāds būtu draftēts. U-20 elitē daudzi čaļi spēlē priekam, nedomā saistīt savu nākotni ar hokeju, bet USHL katrs cer kādreiz nokļūt NHL.”

Kā esi iejuties Buccaneers sastāvā? Kas tur izdodas vieglāk nekā gaidīji? Kas grūtāk? “Sākumā nebija viegli, viss jauns, plus vēl bija tā saucamais try-out jāiztur, kopā bijām 32 [spēlētāji], tagad esam palikuši 24, bet, laikam ejot, esmu iejuties komandā. Un esmu priecīgs, ka esmu komandā; tagad atliek sevi apliecināt, ka esmu gatavs spēlēt šajā līmenī. Kā jau zināt, tad šeit laukumi ir mazāki nekā Eiropā, un spēle – asāka, tādēļ sākumā likās, ka būs grūti adaptēties gan laukumiem, gan spēles stilam, ko viņi šeit piekopj, bet pašam par izbrīnu tas sanāca tīri labi. Neteiksim grūtāk, bet bija jāpielāgojas tam, ka treniņi šeit nav tik intensīvi, bet ilgāki nekā man tādi ir bijuši Zviedrijā.”

Pagaidām Des Moines Buccaneers vienība un Sandis Zolmanis tās sastāvā aizvadījis 5 spēles, kurās Latvijas pārstāvim rezultativitātes uzskaitē ailītes tukšas, bet lietderības koeficients -3. Jāpiebilst, ka Buccaneers sezonu sāka “lēni” un ierindojas USHL Rietumu 7. vietā astoņu komandu konkurencē. Attiecīgi no 24 laukuma spēlētājiem, kas šosezon ir spēlējuši, tikai 3 spēlētājiem lietderības koeficients ir “pa nullēm”. Plusos nav neviens.

P.S.

USHL rezultativitātes rekorda īpašnieks starp Latvijas hokejistiem ir Zemgus Girgensons. Viņš 2011./2012. g. regulārajā sezonā Dubuque Fighting Saints ierindā 49 spēlēs iekrāja 55 punktus (24+31).

Ieskatam:

• Par USHL draftu, USHL spēlētāju izredzēm spēlēt NHL, Latvijas hokejistu statistiku USHL utt.: tepat
• Mūsējie netālu no NHL. 1. sērija. Kanāda. WHL: tepat
• Mūsējie netālu no NHL. 2. sērija. Kanāda. QMJHL: tepat
• Haralda Egles intervija: tepat
• Par junioru hokeja sistēmu, līgām Ziemeļamerikā: tepat
• USHL čempionāta kopējā statistikas lapa – pointstreak.com
• USHL spēlētāju statistikas lapa, šķirojot pēc komandām – pointstrek.com
• USHL mājaslapa – ushl.com

[Secīgi. Haralda Egles attēla avots: muskegonlumberjacks.com. Sanda Zolmaņa foto avots: Des Moines Buccaneers oficiālais profils facebook.com lapā (Bryce Loshman).]

Mūsējie netālu no NHL. 2. sērija. Kanāda. QMJHL

Latvijas jauno hokejistu pārstāvniecību Kanādas elites junioru līgā Kvebekas provincē – QMJHL – šosezon veido divi Latvijas uzbrucēji – Georgs Golovkovs un Ņikita Jevpalovs. Saprotams, ka arī QMJHL čempionātā spēlējošo gaitas liek cerēt, ka stāstam būs turpinājums. Jā, netrūkst gadījumu, ka Latvijas hokejistiem tālāk par Kvebekas līgu Ziemeļamerikā neizdodas izsisties, taču ir arī veicinoši piemēri – caur šo līgu ceļš uz NHL vedis tādiem Latvijas hokejistiem kā Oskaram Bārtulim, Mārtiņam Karsumam, Jānim Spruktam.

Ņikita Jevpalovs uz QMJHL devās 2012. gada vasarā, bet Georgs Golovkovs – gadu vēlāk. Abi pirms došanās uz Ziemeļameriku bija “iesildījušies” Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga MHL čempionātā, abi – izvēlēti Kanādas elites junioru līgu jumta organizācijas CHL Ārzemnieku draftā (CHL Import draft), kurā piesaka spēlētājus, kuriem nav Kanādas un/vai ASV pavalstniecības.

QMJHL, atšifrējot – Quebec Major Junior Hockey League, Kanādas mērogiem ir salīdzinoši kompakta hokeja līga, kas vieno 18 klubus Kanādas austrumu piekrastē – Atlantijas okeāna pusē. Klubi ir izvietoti relatīvi nelielā teritorijā – Kvebekas provinces pašā dienvidu galā ar nelielu ģeogrāfisku “pārklājumu” līdzās esošajās Kanādas teritorijās – Ņūbransvikā, Jaunskotijā. Varbūt izklausās sarežģīti, taču viss ir ļoti tuvu, ja runā par Ziemeļamerikas mērauklu. Un vēl – savā mītnes zemē var arī nesameklēt līgu ar abreviatūru QMJHL, jo franču valodā runājošajā Kanādas daļā būs sava versija – LHJMQ (la Ligue de hockey junior majeur du Québec).

Georgs Golovkovs (dz. 1995.)

Liepājas Metalurgs hokeja skolas audzēkni Georgu Golovkovu (augstāk pa kreisi novietotā attēlā) 2012. gada KHL drafta otrajā kārtā ar kopējo 48. numuru draftē Rīgas Dinamo klubs, un jaunais centra uzbrucējs “krāmē somas”, lai dotos uz Dinamo jaunatnes komandu HK Rīga. Taču pie Leonīda Tambijeva, kurš ir vienības galvenais treneris, G.Golovkovam sanāk uzspēlēt tikai vienu sezonu. Jaunais Golovkovs ir pamanīts, kam par labu ir nākuši divi U-18 pasaules čempionāti, kuros viņš bijis viens no līderiem, bet pēdējā arī valstsvienības kapteinis. 2013. gada CHL Import draft procedūrā ar kopējo 30. numuru (no 120) jauno uzbrucēju izvēlējās Drummondville Voltigeurs (franču Voltigeurs de Drummondville).

Tur tad arī 18 gadus vecais Georgs Golovkovs ir uzsācis aktuālo sezonu. 10 spēlēs ir iekrāti 11 rezultativitātes punkti (6+5) un lietderības koeficients +2. Uzvarētu iemetienu proporcija – 34,7% (35 no 101). Viņš ir rezultatīvākais Voltigeurs komandas jaunpienācējs (Rookie); kopā komandā uzbrucēju pozīcijā ir četri “zaļknābji”. Voltigeurs visu spēlētāju statistikas uzskaitē ir ceturtais rezultatīvākais. Bet visas QMJHL jaunpienācēju rezultativitātes uzskaitē Georgs Golovkovs ir 3. vietā! No līdera atpaliekot tikai par vienu rezultativitātes punktu.

Cik viegli ir spēlēt Kvebekas līgā? “Es neteiktu, ka ir viegli, man personīgi ir grūtāk, spēle ir daudz ātrāka nekā Eiropā. Vieglāk ir gūt vārtus, jo ir daudz momentu; visi met pa vārtiem un iet uz atlekušajām ripām. Dažreiz vienkārši paveicas gūt vārtus, sanāk arī kuriozus vārtus gūt. Grūtāk ir pierast pie spēles, jo tā ir daudz ātrāka un [tajā ir] daudz vairāk spēka paņēmienu, ātri jāpieņem lēmums, nav daudz laika domāt,” tā Georgs Golovkovs.

Ņikita Jevpalovs (dz. 1994.)

Blainville-Boisbriand Armada (franču Armada de Blainville-Boisbriand) uzbrucēja Ņikitas Jevpalova (attēlā līdzās pa kreisi) pieredze ārpus un pirms QMJHL ir diezgan pieklājīga. Neskaitot sniegumu HK Rīga un MHL, ir vēl dalība U-18 pasaules čempionātā, kur Jevpalovs bija Latvijas jauniešu izlases kapteinis, arī – divi U-20 pasaules čempionāti un sezona zemāka līmeņa Kanādas junioru hokeja līgā GMHL (Greater Metro Junior A Hockey League). Šajā GMHL tolaik 16 gadus vecais Ņikita Jevpalovs kļuva par visas līgas rezultatīvāko uzbrucēju un izpelnījās gada jaunpienācēja titulu – Rookie Of The Year (2010./2011.). Lai tas notiktu, bija nepieciešams salasīt 91 punktu regulārās sezona 41 spēlē. GMHL play off 16 spēlēs iekrājās 27 punkti.

Tam sekoja viena sezona MHL, kur līmenis augstāks un cipari mazāki. Un tad – atpakaļ Kanādā. 2012./2013. g. regulārajā sezonā Armada sastāvā 60 spēlēs 39 punkti (18+21) un lietderība +26! Play off 15 spēlēs 8 punkti (3+5) un lietderība +2. Ar šiem cipariem Jevpalovs nebija starp komandas rezultativitātes līderiem. Taču jaunā sezona uzsākta cerīgāk un rezultatīvāk – 11 spēlēs 12 punktu (8+4). Ņikita Jevpalovs ir otrs rezultatīvākais komandā, kā arī vienības labākais snaiperis. Savukārt Armada tagad ir QMJHL turnīra tabulas līdervienība.

Uzsāki jau otro sezonu Armada ierindā. Kā esi iejuties – jau kā veterāns, māci jaunpienācējus? “Sezonu visa komanda uzsāka diezgan labi, arī pašam spēle iet labi pagaidām. Jaunpienācējus baigi nemācu, jo mums ir draudzīga komanda, un pats neesmu vēl nekāds veterāns – tikai otrā sezona. Ir daži spēlētāji, kas spēlē jau ceturto gadu,” stāsta Ņikita Jevpalovs.

Esi otrs rezultatīvākais komandā. Vai tas nozīmē ka Tev vairāk uzticas treneri? Un arī vairāk no Tevis prasa? “Nu, treneris dod vairāk spēles laika; tagad vienkārši ir jāspēlē un jāpierāda! Par punktiem tagad cenšos nedomāt; vairāk gribas, lai komanda uzvar.”

Kā Tu vērtētu Kvebekas līgā spēlēto hokeju? Salīdzinot ar Tavu agrāko pieredzi Eiropā un Ziemeļamerikā? “Protams, ka Kvebekas līgas hokejs ir pagaidām labākais līmenis, kur esmu spēlējis – hokejs ir ļoti ātrs un vairāk fiziskas spēles. Daudz metienu pa vārtiem, ar to arī vairāk goli. Arī baigi patīkami redzēt daudz fanus uz tribīnēm. Kanādā hokejs patiešām ir dzīvesveids.”

P.S.

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekords QMJHL regulārajā sezonā pieder Jānim Spruktam, kurš pirms padsmit gadiem – 2001./2002. g. sezonā – sarūpēja 79 punktus (35+44) 63 spēlēs Acadie-Bathurst Titan ierindā.

Papildu ainavai:

• Mūsējie netālu no NHL. 1. sērija. Kanāda. WHL: tepat
• Par NHL, CHL un KHL 2012. gada draftiem, kā arī Latvijas hokejistu rekordiem CHL līgās: tepat
• Par junioru hokeja sistēmu, līgām Ziemeļamerikā: tepat
• QMJHL čempionāta kopējā statistikas lapa – theqmjhl.ca
• QMJHL spēlētāju statistikas lapa, šķirojot pēc komandām – theqmjhl.ca

[Secīgi – Georga Golovkova foto avots: sportista personīgais profils facebook.com lapā; Ņikitas Jevpalova foto avots: Blainville-Boisbriand Armada oficiālais profils facebook.com lapā.]

Ceļš uz hokeja virsotnēm. USHL variants

Savu ceļu Ziemeļamerikas hokeja laukumu iekarošanai un/vai savu prasmju pilnveidošanai „caur” ASV stiprāko junioru līgu USHL ir izvēlējušies tādi aktuālās Latvijas izlases hokejisti kā Zemgus Girgensons, Ralfs Freibergs, Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis. Šogad USHL ar neparasti augstu numuru 1. kārtā draftēja tobrīd 16 gadus vecu latviešu hokejistu Haraldu Egli (dz. 1996). Ko nozīmē USHL, USHL drafts, un kādas perspektīvas tas viss sola?

Protams, Ziemeļamerika ir faktiski visu hokeja valstu jauno hokejistu „apsolītā zeme” – sapnis uz ko tiekties, kur apliecināt savas profesionālās spējas un gandarīt savu „es”. Tiesa, atšķiras sapņa amplitūda – no NHL līdz pat dažāda ranga skolēnu čempionātiem, kur sapni var piepildīt par atbilstoša apjoma naudas pārskaitījumu. Tomēr stāsts nav tikai par naudu vai „lielo sapni” par NHL. Runa ir par īstu ziemeļamerikāņu Hokeju ar lielo H.

Caur Kanādu vai ASV?

Viens no populārākajiem „ceļiem” Amerikas iekarošanai ir jau vairāk vai mazāk laicīga došanās uz Ziemeļameriku vēl U-20 vecumā, lai izsistos caur elites junioru līgām. Kanādā tās ir trīs – Rietumu (WHL), Ontario (OHL) un Kvebekas (QMJHL), bet ASV viena – USHL. Abās valstīs ir jūra dažādu citu līgu, taču šīs četras ir pats „krējums”, no kura tad arī mēdz biežāk pasmelties profesionālo hokeja klubu skauti, sastāvu shēmotāji un komplektētāji.

Starp Z-Amerikas elites junioru līgām Latvijas jauno censoņu populārākā (pieejamākā) izvēle ir Kanādas junioru elite, kuru 2012./2013. g. sezonā veidoja 60 komandas trijās CHL paspārnē esošajās līgās – WHL 22 vienības, OHL 20 un QMJHL 18 komandas. To lauvastiesa satilpst hokeja dzimtenes Kanādas plašajās kvadrātjūdzēs, bet daži Kanādas junioru elites klubi ir iemājojuši ASV teritorijā.

Savukārt ASV junioru elitē (Tier I) ir tikai viena līga – United States Hockey League (USHL), kurā tad arī ir mazāks izmērs – 16 komandas. Turklāt viena komanda (ASV jauniešu izlase) ārzemniekiem ir slēgta. Diskusijas par Kanādas un ASV junioru elites komandu līmeņa atšķirībām ir slidenas kā ledus, jo vispārinājumos izņēmumu ir pārāk daudz. Netrūkst piemēru, ka talantīgi un vēlāk NHL laukumos sevi apliecinājuši hokejisti ir atteikušies no spēlēšanas vai piedāvājumiem to darīt USHL, lai slīpētu meistarību Kanādas junioru līgās. Taču ir nereti piemēri, ka Kanādas junioru līgas saņem „kurvīšus” un puiši izvēlas palikt vai sākt USHL ledus laukumos. Viens piemērs ir mūsu pašu Zemgus Girgensons, kuru 2011. gadā draftēja WHL komanda Kelowna Rockets, bet latvietis nolēma palikt vēl uz sezonu USHL vienībā Dubuque Fighting Saints. Protams, var ņemt vērā un apsmaidīt WHL administratoru attieksmi pret draftu un cerību pus-pamatotību, tomēr fakts ir fakts.

Kāpēc USHL?

Nereti par labu USHL liek izšķirties ASV varianta ģeogrāfiskās atrašanās priekšrocības, salīdzinot ar WHL, kas mājo „Kanādas Sibīrijā”. Turklāt nereti tiek minēts, ka ASV izglītības sistēma ir vispusīgāka par Kanādas hokeja reliģiju. No tā arī izriet cits būtisks faktors – USHL ir diezgan kategoriski amatieriska līga, kur jaunie spēlētāji, atšķirībā no CHL, nesaņem stipendijas, un pēc tam drīkst bez sarežģījumiem startēt ASV augstskolu sistēmā – NCAA, lai studētu un spēlētu hokeju. Nesens piemērs ir Latvijas izlases debitants Ralfs Freibergs, kurš NCAA plašumos nonāca no USHL, bet bija spiests „izciest” 33 spēļu diskvalifikāciju par tām 33 spēlēm, kuras 2009./2010. g. sezonā bija aizvadījis Dinamo Juniors komandā Baltkrievijas ekstralīgā. Protams, tolaik 18-gadīgā Freiberga pirms 3-4 gadiem saņemtos „labumus” diez vai varētu dēvēt par ko vairāk nekā stipendiju. Tomēr – kārtībai jābūt.

Runājot par Kanādas CHL līgu un USHL meistarības atšķirībām, jāatkārtojas, ka Kanādas un ASV jaunatnes atšķirības pēdējās desmitgadēs ir ievērojami izlīdzinājušās. Bet, ja vēl salīdzina ar 20. gadsimta sākumu… Ja norobežojas no Kanādas un ASV junioru līgu rāmjiem, kur norisinās savstarpēja rotācija, un par piemēru ņem tikai valstisko piederību, tad, lai arī nepilnīgs, tomēr salīdzināmais materiāls ir U-18 un U-20 pasaules čempionāti, kuriem Kanādas un ASV hokeja saimnieki mēdz koncentrēt pat vairāk uzmanības par Stenlija kausa izcīņas „ēnā” notiekošo pieaugušo pasaules čempionātu. Piemēram, pēdējo 10 sezonu gaitā ASV U-18 izlase zeltu ir paņēmusi 6 reizes (t.i., 60% gadījumu) un ne reizi šo gadu laikā nav palikusi bez medaļām. Kanādiešu U-18 vecumam 10 gados pirmo vietu izdevies izcīnīt 2 reizes; citus gadus šūpoles starp 2. un 4. vietu, ar vienu „sānslīdi” – 7. vietu. Jāpiebilst, ka ASV jauniešu izlases panākumu sāls ir valstsvienības laicīga gatavošanās pasaules čempionātam 1 – 2 gadu garumā speciālas programmas ietvaros – sākumā kā U-17 valstsvienība, tad kā U-18 izlase. Ar regulāru spēļu praksi un pilnu sezonu. Iepriekš izlases puišiem par poligonu bija ASV otrā līmeņa (Tier II) junioru līga NAHL, bet pēdējos gados jau USHL. Kur tad arī ASV godalgotā jaunatne slīpē savas prasmes un meistarību. Jāpiebilst, ka Kanādas U-18 izlase pasaules čempionātos sāka startēt tikai no 2002. gada…

Arī U-20 pasaules čempionātos ASV valstsvienībai ir nozīmīgi panākumi; tomēr situācija ir otrāda, un pasaulei pogas griež ārā Kanādas U-20 izlase. Aizvadītās sezonas (2012./2013.) U-20 pasaules čempionātā ASV uzvarēja, bet pēdējo 10 gadu laikā zelta medaļas amerikāņiem bija „tikai” 3 reizes. Pārējās reizēs amplitūda starp 3. un 7. vietu. Kanāda U-20 vecumā 10 gadu laikā zeltu sarūpējusi 5 reizes, zemāk par 4. vietu nenokrītot.

ASV un Kanādas U izlašu ieņemtās vietas pēdējos desmit U-20 un U-18 pasaules čempionātos (2004. – 2013.; saskaņā ar iihf.com):

sezona	ASV U-20	Kanādas U-20	ASV U-18	Kanādas U-18
2012./13.	1.	4.	2.	1.
2011./12.	7.	3.	1.	3.
2010./11.	3.	2.	1.	4.
2009./10.	1.	2.	1.	7.
2008./09.	5.	1.	1.	4.
2007./08.	4.	1.	3.	1.
2006./07.	3.	1.	2.	4.
2005./06.	4.	1.	1.	4.
2004./05.	4.	1.	1.	2.
2003./04.	1.	2.	2.	4.

*

Mūsējie USHL vai ceļā uz to

USHL čempionāta oficiālajās spēlēs savulaik ir uzspēlējuši vismaz 13 hokejisti no Latvijas. Dažādām sekmēm. Vēl dažus USHL komandas draftēja, bet puiši negribēja vai nevarēja kvalificēties. Piemēram, 2002. gadā USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 48. numuru Waterloo Black Hawks izvēlējās ASV trešā līmeņa (Tier III) līgā EJHL uzspēlējušo Mārtiņu Karsumu, kurš tomēr 2002./2003. g. sezonu aizvadīja Latvijas komandās, bet pēc gada pārcēlās uz Kvebekas līgu (QMJHL). Vai, piemēram, 2011. gada USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 67. numuru Teodoru Bļugeru „pieteica” Sioux City Musketeers vienība, bet Bļugers sezonu palika savā skolā un pēc gada pieslēdzās „pa taisno” NCAA hokejam. 2003. gadā no Chicago Steel puses ar 108. numuru 9. kārtā draftēts sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu uzbrucējs Andrejs Savičevs, bet, rādās, arī viņam USHL čempionātā spēlēt nenācās.

Atkāpei: USHL drafts. Arī šajā līgā komandu sastāva un „tiesību” komplektācijas nolūkā tiek noturēts Ziemeļamerikas hokeja saimniecībām raksturīgais (un, piemēram, KHL atdarinātais) drafts. USHL drafts faktiski un arī formāli jau vairāku gadu garumā sastāv no diviem atsevišķiem draftiem – standartversijas (Entry Draft) un „nākotnes varianta” (Futures draft), kurā komandas izvēlas jaunās sezonas U-17 vecumam atbilstošus kadrus – jaunos talantus. Tātad šī gada maijā notikušajā USHL Futures draft-ā „aizgāja” 1997. gadā dzimušie, bet „klasiskajā” Entry draft-ā visi pārējie, no 1993. līdz 1996.-ajam dzimšanas gadam. Atgādinājumam: Ziemeļamerikas junioru vecuma limits, atšķirībā no klasiskās Eiropas, ir U-21 vecums. Tā, piemēram, 2011. gadā USHL Entry draft-ā ar kopējo 110. numuru 8. kārtā „paņemtais” aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; draftēja Waterloo Black Hawks) savu vienīgo USHL sezonu aizvadīja U-21 vecumā, t.i. jau sezonu pāri klasiskajam junioru vecumam.

Haralds Egle un viņa platas solis uz priekšu

Šogad maijā USHL Entry draft-ā tika nosaukts arī latviešu hokejists – 1996. gadā dzimušais Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Haralds Egle. 2013. gada Entry draft-am bija 32 kārtas ar 480 izvēlēm, no kurām 75 gan palika tukšas – spēlētāji netika izvēlēti. Taču Egles gadījumam ir unikalitāte: Latvijas hokejists draftēts pirmajā kārtā. Muskegon Luberjacks komanda Haraldu Egli nosauca ar kopējo 8. numuru. Aiz viņa muguras palika 397 jaunie censoņi, t.sk. liela daļa 1-3 gadus vecāku puišu.

Tas, protams, var rosināt dažādas cerības un gaidas, tomēr – tas ir atzīstams novērtējums jaunajam hokejistam. Neskatoties uz to, ka neviens drafts – NHL, KHL, CHL – neko negarantē, nenodrošina. Bet interesi un novērtējumu apliecina gan. It īpaši, ja runa ir par pirmo kārtu, ko vairumā gadījumu arī USHL Entry draft-ā neiznieko.

Jāatgādina, bet Haralda Egles ceļam Ziemeļamerikas hokeja „džungļos” ir zināma līdzība ar agrākiem celmlaužiem no mūsu puses. Līdzības saskatāmas vismaz agrīnajā stadijā. Piemēram, Zemgus Girgensons ceļu ASV sāka ar Green Mountain Glades komandām EmJHL un EJHL līgās, kam sekoja USHL. Egle arī sāka Glades komandās EmJHL un EJHL čempionātos. Tiesa, EJHL-ā palika vēl uz vienu sezonu, bet citā komandā – Portland Jr. Pirates. Savulaik ar EJHL līgu savu Amerikas apgūšanu sāka arī, piemēram, Mārtiņš Karsums.

Starp citu, Haraldu Egli šogad KHL drafta 1. kārtā ar kopējo 27. numuru „aizrunāja” Jaroslavļas Lokomotiv klubs. Attiecīgi Egle ir 2013. gadā ar visaugstāko numuru KHL draftētais Latvijas hokejists. Tiesa, vairāku dienu gaitā pēc KHL drafta Jaroslavļas kluba pārstāvji ar H. Egli nebija sazinājušies; ielika ķeksīti un viss. Bet uz NHL draftu 1996. gadā dzimušie varēs sākt pretendēt no 2014. gada.

Savukārt USHL vienība Muskegon Luberjacks sazinājās ar Haraldu Egli jau pirms USHL drafta, lai noskaidrotu, vai viņš vēlas spēlēt USHL un ir pārliecināts, ka neaizbrauks uz Kanādas junioru līgām vai citā virzienā. Preventīvi, lai „nepalaistu vējā” pirmās kārtas izvēli. Ko Tev pašam nozīmē tas, ka Tevi izvēlējās USHL draftā? Turklāt 1. kārtā? Haralds Egle: „To, ka tikšu draftēts, zināju jau pirms drafta. Biju runājis ar vairākām komandām; drafts deva zināt, kura būs tā komanda, kur spēlēšu. Bija prieks par to, ka ar tik augstu numuru tiku draftēts; nelikās, ka tikšu pirmajā desmitniekā.”

Ar ko salīdzinās Haraldu Egli?

Protams, pagaidām visaugstāko latiņu Latvijas hokejistiem, konkrēti – uzbrucējiem, ir iemērījis Zemgus Girgensons, kurš USHL čempionātā ir aizvadījis divas lieliskas sezonas. Neviens cits uzbrucējs ar Latvijas pavalstniecību USHL laukumos nav uzrādījis tādu rezultativitāti. Otrs rezultatīvākais mūsējais USHL regulārajās sezonās ir izrādījies aizsargs Ralfs Freibergs, kurš 2011./2012. g. sezonā izkapāja 43 rezultativitātes punktus un lietderības koeficientu +24, kas iespēts 60 spēlēs. Tā Freibergs bija kļuvis par attiecīgās USHL sezonas rezultatīvāko aizsargu, labāko piespēļu dalītāju – aizsargu un USHL zvaigžņu komandas nominantu. Jāpiebilst, ka sezonu iepriekš (2010./2011.) Ralfs Freibergs bija ASV otrās stiprākās junioru līgas NAHL rezultatīvākais aizsargs, labākais piespēlētājs-aizsargs, zvaigžņu komandas dalībnieks un NAHL „gada aizsargs”.

No USHL laukumos skaidri sazīmētajiem 13 spēlētājiem ar Latvijas piederību 6 vīri aizvadītās sezonas (2012./2013.) gaitā ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pārbaudes spēlēs, olimpiskajā kvalifikācijā un/vai pasaules čempionātā. Respektīvi, 46% USHL „absolventu” joprojām ir valstsvienības redzeslokā. Patiesībā bijušo USHL kadru (lai arī uz sezonu, pussezonu) īpatsvars un kopējais pienesums izlasei nav mazs. Pujacs, Reķis, Jerofejevs, arī Girgensons, Saulietis, Freibergs.

Latvijas hokejistu statistika USHL čempionātā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):

spēlētājs	dz.	sezona	komanda	sp. REG	punkti	+/-	SM	sp. PO	punkti	+/-	SM	klubs 2012./2013.
UZBRUCĒJI
Zemgus Girgensons	1994.	2011./2012.	Dubuque Fighting Saints	49	24+31	+17	69	2	2+2	+2	0	Rochester Americans (AHL); Latvijas izlase
		2010./2011.	Dubuque Fighting Saints	51	21+28	+7	46	11	3+5	+7	8
Mihails Salijenko	1976.	1996./1997.	Des Moines Buccaneers	33	5+13	n/d	12	–	–	–	–	n/d
			Dubuque Fighting Saints	23	6+15	n/d	36	–	–	–	–
Māris Ziediņš	1978.	1998./1999.	Green Bay Gamblers	49	8+10	n/d	35	6	2+3	n/d	6	Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2.)
Kaspars Saulietis	1987.	2004./2005.	Des Moines Buccaneers	10	3+2	+2	12	–	–	–	–	Sokil (PHL = Ukr. 1.); Junost-Minsk (VHL = Kr. 2.); Juņior (Baltkr. 1.); Latvijas izlase
Raimonds Daniličs	1985.	2004./2005.	Tri-City Storm	7	2+0	0	5	–	–	–	–	Montpellier Vipers (Fr. 2.)
Rihards Augstkalns	1979.	1995./1996.	Sioux City Musketeers	7	0+2	n/d	2	–	–	–	–	n/d
Oļegs Koreškovs	1984.	2003./2004.	Lincoln Stars	6	0+0	-1	0	–	–	–	–	Izmir Buyuksehir Belediyesi SK (TBHF Super Lig = Turc. 1.)
AIZSARGI
Ralfs Freibergs	1991.	2011./2012.	Lincoln Stars	60	8+35	+24	40	7	0+2	-3	4	Bowling Green State University (NCAA); Latvijas izlase
Aleksandrs Jerofejevs	1984.	2004./2005.	Sioux Falls Stempede	52	3+20	+10	45	–	–	–	–	Kubaņ (VHL = Kr. 1.); Latvijas izlase
Georgijs Pujacs	1981.	1999./2000.	Rochester Mustangs	50	4+13	n/d	35	–	–	–	–	Avangard (KHL); Latvijas izlase
Mārtiņš Lāns	1977.	1997./1998.	Fargo-Moorhead Ice Sharks	55	2+11	n/d	85	4	0+0	n/d	6	n/d
Arvīds Reķis	1979.	1995./1996.	Dubuque Fighting Saints	35	3+3	n/d	85	–	–	–	–	Dinamo (Rīga; KHL); Latvijas izlase
Krišs Grundmanis	1989.	2007./2008.	Green Bay Gamblers	14	1+1	0	54	–	–	–	–	HC Most (Čeh. 2.); HC Draci Město Bílina (Čeh. 3.); Aristan (Kaz. 1.)

* P.S. 2000./2001. g. sezonā atsevišķās statistikas vietnēs kā Rochester Mustangs vārtsargs norādīts Aivars Ziediņš (dz. 1980.), taču trūkst oficiāla apliecinājuma viņa dalībai USHL čempionāta spēlēs.

Ko nozīmē USHL drafta 1. kārta?

Haralda Egles draftēšana USHL pirmajā kārtā, kā noskaidrots, garantē tikai Maskīgonas kluba vadības interesi. Tomēr līdz šim ierastā kārtība iezīmē „taciņu”, pa kuru dodas USHL Entry draft pirmajā kārtā izvēlētie puiši. Katrs gadījums, protams, ir īpašs un atšķirīgs, tomēr netrūkst arī līdzību, kas ļauj vispārināt. Lai kopsavilkumam nebūtu „gara bārda”, vispārinājumi tikai par 21. gadsimta USHL Entry draft pirmajās kārtās izvēlētajiem hokejistiem.

Šī gadsimta gaitā notikušajās 13 USHL Entry draft procedūrās kopumā ir draftēti 166 jaunie censoņi. No kuriem trešdaļa – 66,3% (110 puiši) ir nonākuši līdz NCAA – ASV augstskolu hokeja – spēlēšanai. Tiesa, daži – apejot spēlēšanu USHL. Ja atskaita pēdējo divu gadu (2012., 2013.) draftus, kuros aizrunātajiem kadriem vairumā gadījumu līdz NCAA vēl jāizaug fiziski, tad NCAA spēlējošo USHL Entry draft pirmās kārtas personu procents ir vēl augstāks – 79,4%.

Šajā gadsimtā pirmajam „raundam” visklasiskākais karjeras turpinājums pēc NCAA ir ECHL un/vai AHL – trešā un otrā līmeņa profesionālās līgas. Ja ņem vērā septiņos gados (2001. – 2007.) USHL pirmajā kārtā draftētos, kas ir junioru un daļēji koledžu vecumu pāraugusī paaudze, tad pa taisni ‘USHL – NCAA – AHL’ ir aizgājuši 28,9% USHL pirmajā kārtā draftētie (24 no 83). Trešās līgas virzienā ‘USHL – NCAA – ECHL’ nonākušo īpatsvars ir lielāks – 39,8% (33 no 83). Jāpiebilst, ka abos virzienos „gājušie” pārklājas, jo ir gadījušās rotācijas starp AHL un ECHL (20,5% jeb 17 no 83). No šiem 2001. – 2007. gados USHL Entry draft-a pirmajā kārtā izsauktajiem 28 puiši (33,7%) ir aizsitušies līdz AHL. Attiecīgi ne visiem ceļš ir vedis caur NCAA.

No gadsimta pirmajos 12 draftos (2001. – 2012.) pirmajā kārtā aizrunātajiem, joprojām neskaitot Futures draft, 33 puiši ir NHL klubu draftēti. T.i., 21,9% no visiem (33 no 151). Jāpiebilst, ka šis skaitlis var pieaugt, jo spēlētājus varēs draftēt arī šogad un nākotnē. It īpaši ņemot vērā, ka attiecīgā gada USHL Entry draft procedūrā drīkst draftēt vienu gadu jaunākus spēlētājus. Attiecīgi – USHL Entry draft-ā šogad maijā jaunākie bija 1996. gadā dzimušie, bet šīs vasaras NHL draftā jaunākais atļautais gads ir – 1995.

No šiem 33 puišiem, kurus draftējuši arī NHL klubi, apmēram puse (16 no 33) spēlētāju NHL drafta izvēlē nonākuši jau vismaz gadu pēc draftēšanas USHL līgā – t.i., pēc tam, kad ir atrādījušies un paspīdējuši USHL čempionātā. Taču, ir daži izņēmumi, kas arī pēc USHL drafta nemaz nav spēlējuši USHL-ā, bet pēc tam tik un tā nosaukti NHL draftā, un arī aizspēlējušies līdz NHL. Tāds, piemēram, ir aizsargs Dylan Reese (dz. 1984.), kuru 2002. gadā pirmajā kārtā draftēja USHL klubs Lincoln Stars; viņš palika NAHL-ā, pēc tam NCAA, AHL, bet pēdējās 4 sezonas cīnās starp NHL un AHL. Šajā sezonā gan tikai 3 spēles Pitsburgas „pingvīnu” sastāvā.

No 33 NHL draftētajiem USHL pirmās kārtas numuriem 13 puiši (39,4%) ir abos draftos „ņemti” vienas starpsezonas laikā. Attiecīgi NHL skauti jauniešus noskatījuši „pa lielam” bez USHL starpniecības un ieguldījuma. Tāpat arī ir ar 4 jaunajiem hokejistiem, kurus NHL draftēja vēl pirms USHL klubi to darīja. Te gan jāpiebilst, ka NHL drafts nav izšķirošs, lai kāds USHL draftēts un spēlējis hokejists nokļūtu uz Nacionālās Hokeja līgas ledus bez NHL drafta starpniecības. Piemēram, aizsargs Sean Collins (dz. 1983.), kuru 2002. gadā USHL Entry draft 1. kārtā „paņēma” un 2002./2003. g. sezonā iespēlēja Sioux City Musketeers, līdz NHL čempionātam nonāca bez NHL drafta. NHL-ā gan aizvadījis tikai 22 spēles, bet ir apliecinājums iespējām.

Pienesums NHL

Savukārt, no 2001.- 2007. gados USHL Entry draft pirmajās kārtās paņemtajiem, 7 puiši (no 83) ir tikuši pie spēlēšanas NHL. Tas ir – 8,4% USHL pirmajā kārtā izvēlēto. Arī šis skaitlis jau tuvāko sezonu gaitā var pieaugt. It kā skaits nav liels, un atkal liek atcerēties – USHL drafta pirmā kārta vēl neko nenozīmē. Turklāt, ievērojama daļa USHL pirmajā kārtā draftēto puišu savas sportista karjeras ir pabeiguši.

No 21. gadsimtā USHL Entry draft-a pirmajā kārtā nosauktajiem hokejistiem NHL-ā visaugstāk draftēts un arī par lielāko „stāru” nosaucams New York Islanders uzbrucējs Kyle Okposo (dz. 1988), kuru 2005. gada USHL Entry draft 1. kārtā ar 1. numuru draftēja Des Moines Buccaneers komanda. 2005./2006. g. sezonu Okposo aizvadīja USHL čempionātā „pirātu” (Buccaneers) sastāvā, bet 2006. gadā NHL drafta 1. kārtā ar 7.-to numuru viņu „bildināja” Islanders. Pēc tam NCAA, AHL, NHL… Tagad Okposo kontā ir 5+ NHL sezonas, 325 spēles, 189 rezultativitātes punkti.

Jāatgādina, ka runa ir tikai par USHL Entry draft 1. kārtu. Piemēram, 2005. gadā USHL Futures draft-a 1. kārtā ar 1. numuru tika draftēts „kāds” Patrick Kane, kuru pie pirmās iespējas 2007. gadā 1. kārtā ar 1. numuru NHL draftā norezervēja Chicago Blackhawks. USHL-ā Keins tā arī neuzspēlēja – palika ASV U-18 izlases sistēmā, pēc sezonas OHL čempionātā Kanādā, vēl pēc sezonas – NHL. Viens Stenlija kausa ieguvēja gredzens jau ir, bet tagad ceļā pēc otra…

Sausais atlikums

„Katrs pats savas laimes kalējs.” Tomēr nevar noliegt, ka Haralda Egles nosaukšana USHL drafta pirmajā kārtā Latvijas jauno hokeja talantu kontekstā ir vērā ņemams notikums. Atliek vien novēlēt veiksmi!

Informācija vēl:

• USHL draftu kārtība – ushl.com
• USHL 2013. gada draftu rezultāti – ushl.rinknetcloud.com (Entry draft; Futures draft)
• USHL statistikas lapa – pointstreak.com

(Par precizējumiem materiāla tapšanā īpašs paldies USHL komunikācijas un sabiedrisko attiecību direktoram Brian Werger.)

[Fotoattēlā: Jaunais latviešu hokejists Haralds Egle. USHL un arī KHL draftos šogad izvēlēts pirmajā kārtā. Foto: jrpirates.puckysystems2.com. Zemāk izvietotajā attēlā – USHL komandu logo un mājvietas ASV kartē; attēla avots: hockeyrecruits4u.wordpress.com.]

Par dimantiem, rubīniem un ne tikai. „Hokeja talantu parāde – 2012”

Vasaras sākums ir laika posms, kad Ziemeļamerikas hokeja līgas un arī KHL „iezīmē” savu teritoriju – draftē jaunos hokejistus. Lielo līgu klubi mēģina atrast papildinājumus saviem nākotnes sastāviem, bet junioru līgās shēmo īsāka termiņa plānus. Tagad arī Kanādas stiprāko junioru līgu (CHL) ārzemnieku draftā aizrunāti pieci Latvijas jaunie hokejisti. Vai drafts ir izšķirošais jaunā hokejista vērtības mērs? Vai NHL, KHL, CHL draftos tiek paņemti visi tā vērtie?

Nopietnākajā hokeja „cāļu” skaitīšanā – NHL draftā, kas šosezon aizritēja Pitsburgā 22. un 23. jūnijā, – Latvijai iegadījās vēsturisks mirklis. Pirmoreiz Latvijas hokejists „aizgāja” NHL drafta 1. kārtā – Zemgus Girgensons (attēlā pa labi) ar kopējo 14. numuru nonāca Buffalo Sabres rīcībā. Šīs pašas NHL ”talantu parādes” 2. kārtā tika nosaukts vēl viena Latvijas hokejista vārds – ar kopējo 52. numuru Pitsburgas virzienā „aizsoļoja” Teodors Bļugers (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Šis 52. numurs ir visu laiku trešais augstākais drafta numurs Latvijas hokejistam. Vienai sezonai ļoti neslikti, maigi izsakoties. Latvijas hokejistiem „dāsnāks” NHL drafts ir bijis tikai pirms 10 un 20 gadiem, kad NHL klubi draftēja pa trim Latvijas bāleliņiem, bet ar manāmi zemākiem numuriem. 1992. gadā – 55. (Žoltoks), 136. (Panteļejevs), 243. (Ignatjevs); 2002. gadā – 119. (J. Rēdlihs), 154. (Kr. Rēdlihs), 155. (Bērziņš). Trešās desmitgades cikla ietvaros ir sagaidīts līdz šim „vērtīgākais” NHL drafts; tagad puišiem atliek vien strādāt, lai piepildītu uz sevi liktās cerības.

Vai Girgensons un Bļugers bija vienīgie NHL drafta cienīgie?

Pirms NHL drafta norises dažādos skautu, ekspertu un amatieru sarakstos figurēja vairāku Latvijas jauno hokejistu vārdi – Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs, kā arī Ainars Podziņš. Atsevišķās versijās parādījās vēl pa kādam Latvijas censoņa vārdam. Vai viņi nebija tā vērti, lai draftētu?

Nav diskusija par to, vai Zemgus Girgensons un Teodors Bļugers bija drafta vērti, lai gan viņu, tāpat kā jebkura cita jaunā hokejista, varēšanas parādīs turpmākie gadi un iejušanās pieaugušo hokejā. Tomēr līdzās talantam, mērķtiecībai un fiziskajiem dotumiem NHL draftā tiek vērtēta atvērtība, psiholoģiskais briedums un arī – ziemeļamerikāniskā orientācija. Un vislabāk, ja hokejists līdz draftam nonācis pa ASV vai Kanādas junioru vai vidusskolu čempionātu „skrejceliņu”. Savukārt vairums to, kuri vingrinās KHL saimniecībai pakļautajos MHL klubos, NHL drafta īstenotājiem nav tik interesanti. Jo MHL censoņiem var pietrūkt ne tikai talanta un meistarības, bet arī dedzības virzienā uz Ziemeļameriku kā hokeja Meku.

Protams, ar vingrināšanos Ziemeļamerikas junioru līgās un hokeja skolās ir par maz, lai tiktu uz NHL drafta skatuves. To apliecina arī padsmit drafta vecuma Latvijas hokejistu, kas sezonu aizvadīja Kanādas un ASV plašumos. Taču nav jābūt gaišreģim, lai apgalvotu, ka jaunam spēlētājam Ziemeļamerikā ir būtiski lielāka iespēja tapt draftētam nekā teorētiski tikpat labam hokejistam MHL plašumos. Jo NHL drafts ir nodomu protokols, kas norāda klubu konkrētu interesi un nevēlēšanos izniekot savus „numurus”. Turklāt pirmajās kārtās izvēlētie hokejisti vairumā gadījumu faktiski piedalās šajā nodomu procesā, pieņemot visus spēles noteikumus un, protams, publiski nesludinot „rezerves variantu” Eiropā. Tādēļ pirmajās kārtās nejaušību procentu cenšas izskaust.

Un arī tāpēc virkne Krievijas jauno hokejistu mēdz publiski „dedzināt tiltus” un pārspīlēt, bet ar to – precīzi ieskicēt priekšnoteikumu „tikai Ziemeļamerika, tikai NHL”. Piemēram, ar 91. numuru Edmonton Oilers draftētais krievu uzbrucējs Daņiils Žarkovs jau pamanījās paziņot, ka Krievijas hokejs nav domāts viņam, ka jūtas kanādietis… Pēc tam, kad Krievijas mediji „sacepās”, viņam nācās taisnoties, bet šis nav vienīgais gadījums. Jādomā, ka tiešā veidā NHL saimniecības vīri no jaunajiem krieviem neprasa šādus apgalvojumus, bet netiešā veidā – tas arī ir tieši tas, ko NHL piramīda no jaunajiem censoņiem sagaida – biezierunu orientēšanos uz Z-Amerikas hokeja vērtībām.

P.S. Starp citu, šogad NHL nedraftētajiem Latvijas hokejistiem, īpaši tiem, kuri tagad „aizrunāti” CHL draftā, ir iespēja sezonas gaitā parādīt savu dedzību un gaidīt lielo brīdi pēc gada.

Girgensona ēnā

CHL paspārnē esošo spēcīgāko Kanādas junioru līgu – WHL, OHL, QMJHL – klubu ārvalstu hokejistu drafts (CHL Import Draft) jau tradicionāli norisinās ar nelielu nobīdi pēc NHL drafta. Šosezon tas norisinājās tikko – 27. jūnijā. Šis pasākums ir NHL drafta attālināta „kopija” – ar atrunu, ka draftē tikai hokejistus, kuriem nav ASV un/vai Kanādas pavalstniecības, ka katram no 60 klubiem ir tikai divas izvēles iespējas, ka var draftēt arī gadu jaunākus spēlētājus (1995.). Tā kā CHL klubos vairāk par diviem ārzemniekiem nepielaiž, tad CHL klubi nereti no savas otrās izvēles iespējas atsakās, jo tālu nākotni „necementē”. Dažkārt CHL klubi apskata NHL klubus interesējošos ārzemniekus vai dod NHL klubu draftētajiem spēļu praksi. Bet visādi citādi – CHL klubi un arī CHL drafts kopj ziemeļamerikānisko orientāciju un ļauj draftētajiem apliecināt savu labo gribu un vēlmi uzlūkot Ziemeļamerikas hokeja laukumus kā savus.

Katrā gadījumā CHL draftu ne tuvu nav pieņemts uzskatīt par tādu cenas (kvalitātes) zīmi kā NHL ekvivalentu. Jo CHL draftā mēdz būt eksperimenti. Attiecīgi ir diezgan augsts atbiruma procents – spēlētāji, kas ir CHL draftā nosaukti, bet ir varējuši vai palaisti uzspēlēt vien uz dažām spēlēm.

Šogad CHL draftā ir „aizskrējuši” 5 Latvijas hokejisti, un šajā draftā Latvijas pārstāvji ir 6.-tie kuplāk pārstāvētie. Ņemot vērā, ka CHL draftā ir tikai 2 kārtas un 120 izvēles, no kurām kādas 43 šogad netika izmantotas, tad nav slikts rādītājs. Tomēr tas nav rekords, bet rekorda atkārtojums. 2006. gadā CHL draftā tika pieteikti pieci Latvijas hokejisti: Kaspars Daugaviņš (3.), Krišs Grundmanis (30.), Artūrs Ozoliņš (45.), Artūrs Kulda (48.), Kaspars Saulietis (64.).

2012. gada CHL Import Draft hokejistu pārstāvētās valstis:

	valsts, kuras pārstāvji draftēti	sp. skaits
1.-2.	Čehija	20
	Krievija	20
3.	Zviedrija	8
4.	Slovākija	7
5.	Somija	6
6.	Latvija	5
7.-8.	Šveice	3
	Vācija	3
9.-10.	Dānija	2
	Ukraina	2
11.	Slovēnija	1

*

2012. gada CHL Import Draft aizrunātie Latvijas hokejisti:

kop. nr.	spēlētājs	dz.	draftētājs	līga
38.	u. Edgars Kulda	1994.	Edmonton Oil Kings	WHL
40.	u. Ņikita Jevpalovs	1994.	Blainville-Boisbriand Armada	QMJHL
48.	u. Teodors Bļugers	1994.	Oshava Generals	OHL
60.	u. Roberts Lipsbergs	1994.	Seattle Thunderbirds	WHL
65.	a. Rinalds Rosinskis	1994.	Prince George Cougars	WHL

*

Šogad ar augstāko numuru CHL draftētais Latvijas hokejists Edgars Kulda teic, ka draftēšana viņam bija reizē gaidīta un negaidīta. „Veiksmīgi aizvadīju U-18 pasaules čempionātu, un visdrīzākais, ka tur mani pamanīja Edmontonas skauti. Līdz draftam neko nebiju dzirdējis par viņu interesi,” tā E. Kulda.

Savukārt šī gada CHL drafta Latvijas „otrais numurs” Ņikita Jevpalovs uzreiz teic, ka dosies uz Kvebekas junioru līgu (QMJHL), kuras klubs Blainville-Boisbriand Armada (franciski otrādi: Armada de Blainville-Boisbriand ) draftēja viņu ar kopējo 40. numuru. Savukārt vienīgais šosezon CHL draftētais Latvijas aizsargs Rinalds Rosinskis par savu došanos uz WHL vēl ir atturīgs: „Laiks rādīs”. Jāpiebilst, ka četri CHL draftā nosauktie Latvijas hokejisti, atskaitot Teodoru Bļugeru, 2011./2012. g. sezonu aizvadīja Rīgas Dinamo sistēmā – HK Rīga un/vai Juniors komandā.

CHL draftēto Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi CHL klubos regulārajās sezonās. TOP 10 (7+3):

	spēlētājs	dz.	sezona	līga	klubs	sp.	punkti
	UZBRUCĒJI
1.	Jānis Sprukts	1982.	2001./2002.	QMJHL	Acadie-Bathurst Titan	63	35+44
2.	Kaspars Daugaviņš	1988.	2007./2008.	OHL	Mississauga St. Michael’s Majors	62	40+34
3.	Mārtiņš Karsums	1986.	2005./2006.	QMJHL	Moncton Wildcats	49	34+31
4.	Kaspars Daugaviņš	1988.	2006./2007.	OHL	Mississauga St. Michael’s Majors	61	18+42
5.	Mārtiņš Karsums	1986.	2003./2004.	QMJHL	Moncton Wildcats	60	30+23
6.	Kristāns Pelšs	1992.	2011./2012.	WHL	Edmonton Oil Kings	63	28+22
7.	Andris Džeriņš	1988.	2007./2008.	OHL	Kingston Frontenacs	61	20+30
	AIZSARGI
1.	Agris Saviels	1982.	2000./2001.	OHL	Owen Sound Attack	68	14+37
2.	Oskars Bārtulis	1987.	2006./2007.	QMJHL	Cape Breton Screaming Eagles	55	13+35
3.	Artūrs Kulda	1988.	2007./2008.	OHL	Peterborough Petes	55	7+27

*

KHL drafts bez Dinamo sānsoļiem

Ja NHL klubu menedžeri katrs ar savu lielo karoti stāv pie kopējas zupas bļodas, kur biezumus veido faktiski visi nedraftētie jaunie hokejisti, tad KHL-ā menedžeriem bļodas priekšā gan karotes mēdz atšķirties, gan arī biezumu apjoms mēdz būt ierobežots. Jo tomēr lielākajai daļai KHL klubu ir savas sporta skolas, savi audzēkņi un KHL klubu saimniecībai ir piesaistīti to jauniešu klubos spēlējošie. Šāda „savādāka” sistēma, protams, ir cēlusies no KHL organizatoru vēlmes Krievijā „paturēt” pēc iespējas vairāk jauno talantu. No tā arī KHL drafta atļautais vecums, kas ir par vienu gadu jaunāks nekā pie etalona – NHL. Attiecīgi, šogad NHL drafta jaunākais slieksnis – 1994., KHL – 1995. gadā dzimušie. Atgādinājumam: šogad KHL drafts norisinājās 26. maijā Čeļabinskā.

Vai KHL draftā nosauktie Latvijas jaunie hokejisti ir paši labākie savā vecumā? Dinamo un daļēji arī citu KHL klubu menedžeru skatījumā – labākie no jaunākā gala (šogad – 1995.) un tiem U-18 un vecākiem hokejistiem, kas faktiski nav jau nodarbināti Dinamo saimniecībā. Protams, tas nekādā ziņā nenoniecina KHL draftēto Latvijas hokejistu talantu un varēšanas, taču KHL drafta izvēļu nozīmi un draftā iekļaujamo spēlētāju skaitu samazina gan.

Attiecīgi KHL drafta jurisdikcijā ietilpst divu kategoriju spēlētāji: 1) Krievijas (faktiski – KHL dalībvalstu) U-17 vecuma (dz. 1995.) hokejisti; 2) U-17 līdz U-21 (dz. 1995. – 1991.) hokejisti, kas spēlēja ārpus Krievijā bāzētiem čempionātiem un kuriem nav līgumsaistību ar KHL, VHL un MHL klubiem. Ar piebildi, ka lielākā daļa KHL klubu, kuriem ir savas hokeja skolas, var „pasargāt” (t.i. neļaut citiem draftēt) piecus savas hokeja skolas audzēkņus. Kā rezultātā, ja, piemēram, NHL 30 klubi 7 kārtās „piedraftēja” 211 hokejistu (210 +1 „drafta loterijā”), tad, pateicoties „aizsargāto” spēlētāju iekļaušanai, KHL drafts no standarta „26 klubi x 5 kārtas” (130 spēlētāji) pārvērtās par 167 draftētu hokejistu kopumu.

Iepriekšējo KHL 3 draftu summā ārpus Rīgas Dinamo teritorijas bija „aizgājuši” 3 jaunie Latvijas hokejisti – Kaspars Daugaviņš, Artjoms Dašutins, Zemgus Girgensons, bet šogad bez Rīgas kluba Latvijas hokejistus nedraftēja neviens. Rīgas Dinamo visas savas izvēles, atšķirībā no „sānsoļiem” agrākos gados, veltīja Latvijas hokejistiem. Vai gandrīz Latvijas hokejistiem, 5. kārtā draftējot Latvijas izcelsmes hokejistu Ralfu Rinki (Ralfu Rinki-Leitānu), kurš jau faktiski kļuvis par Vācijas hokejistu – spēlējis Vācijas jauniešu izlasēs. Piebilde: no 4. kārtas izvēles rīdzinieki bija atteikušies par labu Maskavas Spartak vienībai.

Rīgas Dinamo draftētie hokejisti 2012. gada KHL draftā:

kop. nr.	kārta	nr. kārtā	spēlētājs	dz.	klubs 2011./2012.
9.	1.	9.	u. Rihards Bukarts	1995.	Kapitan (Stupino)
48.	2.	16.	u. Georgs Golovkovs	1995.	Liepājas Metalurgs
87.	3.	17.	v. Elvis Merzļikins	1994.	HC Lugano U20
146.	5.	13.	u. Ralfs Rinke-Leitāns	1993.	EHC Timmendorfer Strand 2006 e.V.

*

Nevienam un arī pašam Rihardam Bukartam (augstāk pa labi novietotā attēlā) nevarēja būt pārsteigums par to, ka viņu draftēja pirmajā kārtā un tieši Rīgas Dinamo. Tas arī tika atzīmēts uz kopīgas bildes un izziņots kā KHL drafta notikums Nr.1 Latvijā. Dinamiešu “otrais numurs” Georgs Golovkovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā) gan nav zinājis par Rīgas kluba nodomu nopietnību, bet cerējis uz to. Pamats arī bija ielikts labs – veiksmīga sezona Liepājas Metalurgs saimniecībā, kā arī „saldajā ēdienā” – iekļaušanās Latvijas U-18 izlasē pie caurmērā gadu vecākiem spēlētājiem un gala beigās Latvijas U-18 izlases rezultatīvākā spēlētāja gods U-18 pasaules čempionātā elitē (6 spēlēs 3+2 punkti). „Dinamo ir izteikuši piedāvājumu nākamsezon pievienoties HK Rīga klubam, un uzaicināja uz treniņnometni vasarā. Ceru, ka treniņnometnē sevi pierādīšu un tikšu komandas sastāvā,” spriež Georgs Golovkovs.

Rīgas Dinamo trešais šosezon draftētais hokejists ir vārtsargs Elvis Merzļikins, kurš jau sezonas piecas ar salīdzinoši īsu pārtraukumu spēlē Šveices jauniešu un junioru hokeja sistēmā. Aizvadītā sezona bija pirmā junioru (U-20) līmenī – Šveices stiprākās junioru līgas (Elite Jr. A) komandā HC Lugano U20; pēdējo divu sezonu laikā uzspēlēts arī Latvijas U-17, U-18 un U-20 izlasēs. Merzļikins par draftēšanu uzzinājis pēc fakta, un pēc uzzināšanas bijis patīkami satraukts. „Vispār negaidīju nekādu draftu, jo, manā skatījumā, es īpaši labi nenospēlēju U-18 pasaules čempionātā,” stāsta E. Merzļikins. Ko Tev nozīmē drafta fakts? „To, ka trenēšos vēl vairāk un centīšos būt aizvien labāks un labāks, jo tas tik tiešām priecē, ka ir komanda, kas mani vēlētos, un tā komanda ir no manām mājām,” prieku neslēpj Elvis Merzļikins. Tuvākajās dienās pēc KHL drafta Dinamo pārstāvji vēl nebija sazinājušies ar Merzļikinu. Viņam līdz 2014. gadam paredzētas saistības ar HC Lugano saimniecību, taču līgums nav profesionālais.

Izziņām & lasāmvielai:

• NHL 2012. gada drafta rezultāti – nhl.com
• Aktuālā CHL Import Draft rezultāti – chl.ca (personālijas; kopsavilkums)
• Līdz 2011. gadam CHL draftētie Latvijas hokejisti – sportacentrs.com
• Par KHL draftu, KHL klubu draftēto hokejistu iespēlēšanas paradumiem utt.: tepat
• Līdz šim NHL draftēto Latvijas hokejistu saraksts (neskaitot 2012. g. draftu): tepat
• KHL 2012. gada drafta rezultāti – khl.ru
• Krievu uzbrucējs Daņiils Žarkovs par savu „nepiederību” krievu hokejam – allhockey. ru (apgalvojums; taisnošanās)
• NAHL (ASV junioru 2. līmenis) aktuālā Entry Draft rezultāti (2012. – bez Latvijas hokejistiem) – nahldraft.com
• Z. Girgensona intervija vēl pirms NHL drafta (video; 2012-06-14) – kasjauns.lv
• NA3HL (ASV junioru 3. līmenis) aktuālā Entry Draft rezultāti (2012. – bez Latvijas hokejistiem; vien nr. 82. (5. kārta) – Michael Augstkalnis) – na3hldraft.com

[Pirmajā fotoattēlā: Zemgus Girgensons pēc Buffalo Sabres “bildinājuma”; foto avots: sabres.nhl.com. Otrajā foto: Teodors Bļugers pēc Pittsburgh Penguins “uzrunāšanas”; foto avots: penguins.nhl.com. Trešajā attēlā: Rihards Bukarts KHL drafta ceremonijas laikā uzreiz pēc Rīgas Dinamo veiktās draftēšanas; foto avots: dinamoriga.eu. Ceturtajā: Georgs Golovkovs U-18 pasaules čempionāta laikā 2012. gada aprīlī; foto avots: iihf.com.]

KHL drafts, tā jēga un Dinamo ieradumi draftā

26. maijā KHL regulārās sezonas uzvarētāju mājvietā Čeļabinskā paredzēta KHL Junioru drafta procedūra. KHL skauti potenciāli draftējamo spēlētāju sarakstos iekļāvuši arī piecus Latvijas hokejistus. Šī gada KHL drafta atļautais vecums: 1991. – 1995. gados dzimušie. Starp citu, Rīgas Dinamo līdz šim draftā izcēlušies ar racionalitāti un draftētos iespēlē vairāk nekā citi klubi.

Kā zināms, pēc NHL „ģīmja un līdzības” veidotajā Kontinentālajā Hokeja Līgā tiek pieņemta virkne elementu, kas Ziemeļamerikā ir pārbaudīta lieta. Viena no „mantotajām” lietām ir KHL drafts, kura spēku un pielietojumu virkne klubu ģenerālmenedžeru un citu procedūrā iesaistīto personāžu nav īsti izpratuši. Tādēļ dažu KHL klubu draftēšanas principi nedaudz atgādina virtuālu hokeja menedžeru spēli, kur ļauts sapņot un „iegādāties” krosbijus. Sava veida apliecinājums tam bija 2009. gada draftā, kad organizatori atteica (anulēja) virkni drafta izvēļu kā neatbilstošu drafta reglamentam. Taču jācer, ka ar gadiem mācās kā KHL drafta organizatori, tā klubu pārstāvji. Protams, KHL drafta rīkotāji cenšas būt „labāki” par savu paraugu: KHL drafts atļauj „rezervēt” vienu gadu jaunākus nekā NHL; KHL drafts notiek mēnesi ātrāk…

Rīgas Dinamo kā gudrākie draftētāji

Starp citu, tieši Rīgas Dinamo klubs ir racionālākais KHL draftētājs un reālākais draftēto hokejistu iespēlētājs. Proti, triju draftu gaitā rīdzinieki ir izvēlējušies 14 hokejistus, no kuriem 4 spēlētāji ir jau uzspēlējuši Dinamo sastāvā KHL oficiālajā čempionātā – visi draftētie kopsummā 310 spēlēs. Runa ir par Robertu Bukartu, Andri Džeriņu, Niklasu Luseniusu un Ainaru Podziņu. Četrus spēlētājus ir pamēģinājusi arī Maskavas Spartak vienība, bet tur pa visiem kopā – tikai 82 spēlēs. Savukārt pašu draftēto spēlētāju aizvadīto spēļu summas ziņā visi klubi no Rīgas Dinamo atpaliek diezgan tālu. Tuvākie sekotāji ir Maskavas CSKA, kas draftētajiem pa visiem „iedevusi” 171 spēli.

Vispār tikai 14 klubi pēc pirmā KHL drafta aizvadīto 3 sezonu gaitā ir laukumā palaiduši vismaz vienu pašu draftētu hokejistu, bet visi pārējie – nē!!! Tikai 8 klubi ir palaiduši laukumā divus vai vairāk draftētos. Krāšņākā drafta izmantošanas bezjēgas vai laika ziņā ļoti attālas jēgas ilustrācija ir, piemēram, SKA kluba saimniecība, kas draftējusi 25 spēlētājus (no tiem 17 – dzimuši 1992. gadā vai vecāki), vai Omskas Avangard, kas draftējuši 15 spēlētājus (11 – dz.1992. un vecāki), bet laukumā KHL oficiālajos čempionātos nav gājis neviens.

Vai KHL klubiem draftu vajag?

Secinājums neizbēgami rodas tāds, ka – vai nu virkne klubu neņem par pilnu šo ziemeļamerikānisko „sērgu”, vai rīkojas pilnīgi neprasmīgi šajā procedūrā, vai arī „būvē” ļoti attālinātas nākotnes komandas. Attālināto nākotni varēs pārbaudīt tikai to sasniedzot, bet ir vēl viena būtiska nianse, kas bija mazinājusi KHL drafta jēgu, un vairumam komandu liek draftā neiespringt uz tuvāko nākotni. Atšķirībā no NHL saimniecības, visiem KHL spēlējušajiem klubiem ir vismaz pa vienai (dažiem klubiem – divas) pilnīgi „savai” jaunatnes komandai jaunatnes līgās (MHL un MHL B grupas). Ar KHL klubiem „pakļautajām” MHL un arī VHL komandām līgumiski saistītie hokejisti, atskaitot pašu jaunāko gadu (šogad – 1995.), netiek draftēti principā un ir attiecīgā KHL kluba „īpašums” bez drafta. Attiecīgi līgumsaistības ar konkrēta KHL kluba saimniecību ir nesalīdzināmi lielākam jauno spēlētāju skaitam nekā NHL klubiem. NHL-ā tik plašu līgumisku saistību nav un tieši NHL drafts šīs attiecības sakārto. Savukārt, KHL drafts “pārdala” tikai draftam juridiski “pakļauto” jaunāko gadu. Attiecīgi, piemēram, Rīgas Dinamo nav jādraftē talantīgākie spēlētāji, kam ir vienošanās par spēlēšanu HK Rīga un Juniors vienībās; jo tur nav neviena, kas dzimis vēlāk par 1994. gadu, atskaitot uz pāris spēlēm pieteikto SK Rīga-95 vārtsargu Maksimu Rešetņikovu. Pat, ja Dinamo kādā no savām jaunatnes komandām „marinētu” kādu supertalantu, neviens cits KHL klubs to draftēt nedrīkst. “Marinēt”, protams, var arī citās līgās un komandās, tikai, ka KHL klubiem ir salīdzinoši liels skaits šo “marinējamo”… Tiesa, jaunākā gada spēlētāju draftēšanas atļauja arī “svešiem”klubiem, dod to nelielo KHL drafta jēgu.

Tāpat Krievijas klubiem ir pilna cikla jauniešu skolas, kuru audzēkņi, tāpat kā KHL klubu MHL un VHL komandas, pirmajā KHL draftā (2009.) bija pasargāti no „svešiem skatieniem”, bet pēc tam visus jaunākos sāka bīdīt “kopējā tirgū”. Taču kopš 2011. gada KHL drafta ir ieviesta sistēma, ka attiecīgais klubs drīkst „pasargāt” ierobežotu skaitu (2012. gadā – 5) savas skolas audzēkņu, ja kāds cits izvēlas tos draftēt. Tas tomēr arī piešķir nedaudz loģiskāku drafta jēgu, ar cerību, ka šī sistēma „sakopsies” ar laiku un kļūs par nopietnāku nākotnē vērstu instrumentu. Šosezon ir ieviests viens izņēmums – saprotamu iemeslu dēļ Jaroslavļas Lokomotiv klubs drīkst aizsargāt neierobežotu skaitu savas hokeja skolas audzēkņu. Savukārt četriem klubiem nav tiesību aizsargāt – Astanas Baris, Minskas Dinamo, Rīgas Dinamo, Čehovas Vitjaz. Vismaz rīdzinieku gadījumā tas izskaidrojams ar to, ka nav nepastarpināti savas skolas audzēkņu, vismaz ne šī gada drafta vecumā.

Interesanti, ka jaunajā KHL drafta reglamentā nav atrunātas jaunuzņemto klubu, kuru dalība draftā tiek minēta, tiesības “aizstāvēt” savējos audzēkņus, ja tādi būtu. Protams, KHL drafta jēgu var meklēt arī ārvalstu hokejistu brālīgā „sadalīšanā” starp biezākajiem un ne tik bagātiem klubiem. Tomēr arī šajā kritērijā jēgu nedaudz mazina apstāklis, ka Krievijā tomēr ir leģionāru limits…

Latvijas hokejisti KHL skautu redzeslokā

KHL skauti, izvairoties no Dinamo saimniecības jauniešu komandu HK Rīga un Juniors puišiem, un, iespējams, savas sapratnes robežās arī SK Rīga-95 un Liepājas Metalurgs (kas it kā ir Dinamo fārmklubs) „piramīdas” hokejistiem, ir sazīmējuši piecus Latvijas hokejistus, kas iekļauti KHL skautu oficiālajos sarakstos.

Latvijas hokejisti KHL skautu piedāvātajos 2012. gada KHL drafta sarakstos (2012-05-22):

ampl.	spēlētājs	dz.	komanda 2011./2012.	līga
A	Kristaps Bazevičs	1994.	Alaska Avalanche	NAHL (ASV)
			Prince Albert Riders	WHL (Kanāda)
U	Rihards Bukarts	1995.	Kapitan (Stupino)	MHL
U	Deniss Drobotovs	1995.	HK Prizma / HS Rīga U18	Latvijas U-18
A	Ēriks Alberts Mednis	1995.	HK Prizma / HS Rīga U18	Latvijas U-18
U	Nils Semjonovs	1991.	Odessa Jackalopes	NAHL (ASV)

*

Par Ziemeļamerikas līgās spēlējošajiem ir skaidrs – KHL skauti respektē Ziemeļamerikas stiprāko līgu kvalitātes latiņu, un arī Riharda Bukarta atrašanās skautu sarakstā nav pārsteigums. Taču Latvijā spēlējošo kadru nelielā izvēle liek aizdomāties par KHL skautu izvēles principiem. Nav runa par konkrēto Prizmas puišu kvalitātēm; lai pušiem veicas un izdodas! Runa ir par to, kādēļ sarakstā nav citu Latvijas 1995. gadā dzimušo spēlētāju, kuriem būtu ne mazāks pamatojums atrasties KHL skautu redzeslokā. Runa ir, piemēram, par SK Rīga-95 puišiem vai Latvijas U-18 vecuma čempionāta rezultatīvākajiem puišiem, kas ir 1995. gadā dzimušie Liepājas Metalurgs U18 (faktiski – U17) komandas dalībnieki. Vai KHL skautu veikto iekļaušanu / neiekļaušanu ārpus Krievijas robežām nosaka labs lobijs? Ne tikai tie interešu aizstāvji, kas kādu virza uz šo sarakstu, bet arī tie, kas cenšas jau saknē nepieļaut 1995. gada puišu „noplūdi” prom no Latvijas „vienīgā” kluba aizsniedzamības? Diez vai šis faktors būtu pārspīlējams, tomēr vērā ņemams ir.

KHL klubiem drafta procedūrā ir iespējams izvēlēties arī skautu sarakstos neiekļautos spēlētājus. Bet ar atrunu – ja klubs kaut ko tādu ir iecerējis, tad vismaz 24 stundas pirms KHL drafta norises ir jāsniedz par KHL draftu atbildīgajām amatpersonām informācija par konkrēto spēlētāju (2012. gada KHL Junioru drafta reglamenta 6. pants). Acīmredzot šāda nianse ieviesta, lai izvairītos no iespējamā „bardaka”, kad kāds klubs nodraftē viņiem „pašiem vien zināmu” spēlētāju, ar kļūdainu vārdu, dzimšanas datiem un/vai iespējamību vispār tikt draftētam…

P.S. Bet pāri dīķim…

22., 23. jūnijā Pitsburgā norisināsies NHL drafts, uz kuru Latvija liek salīdzinoši lielas cerības. Pēdējo piecu NHL draftu gados (2007. – 2011.) aizrunāts ir tikai viens Latvijas hokejists; 2010. gadā tas bija Kristiāns Pelšs. Bet šogad dažādu skautu biroju un vairāk vai mazāk oficiālu NHL pietuvinātu personāžu vērtējumā drafta 1. kārtā vieta tiek prognozēta tādam spēlētājam kā Zemgus Girgensons (dz. 1994.; NHL oficiālajā Ziemeļamerikā spēlējošo rangā Nr.18.). NHL potenciāli draftējamo hokejistu sarakstos ir atrodami vēl četru Latvijas hokejistu vārdi: Teodors Bļugers (dz. 1994.; Nr.116. Ziemeļamerikas sarakstā); Ņikita Jevpalovs (dz. 1994.; Nr. 97. – Eiropas jauno hokejistu rangā); Roberts Lipsbergs (dz. 1994.; Nr. 96. – Eiropas hokejistu rangā); Ainars Podziņš (dz. 1992.; Nr. 58. Eiropas hokejistu rangā).

ASV stiprākās junioru līgas USHL drafts ir „aizskrējis” jau maijā: kā pirmais 1. maijā – 2012 USHL Futures Draft un 22. maijā 2012 USHL Entry Draft. Latvijas hokejistu vārdu šo draftu sarakstos nebija. 2011. gadā USHL draftā bija nosaukti divu Latvijas hokejistu vārdi – Teodors Bļugers (1994.) un Ralfs Freibergs (1991.). Bet pēc NHL drafta paredzēts CHL pajumtē esošo Kanādas augstāko junioru līgu „importu drafts”. Atgādinājumam: pērn tajā tika noskatīti trīs Latvijas hokejisti: kā 17. – Ņikita Koļesņikovs (1992.); 24. – Kristaps Bazēvičs (1994.); 45. – Zemgus Girgensons (1994.).

Rīgas Dinamo draftētie hokejistu (2009., 2010., 2011.) un viņu „pielietojums” (spēles regulārajā sezonā + izslēgšanas spēlēs; treknrakstā Dinamo sastāvā oficiālajās KHL spēlēs jau spēlējušie; DJ = Dinamo Juniors; LAT = Latvijas Virslīga; BAČ = Baltkrievijas Atklātais čempionāts):

drafta gads	kop. nr.	hokejists	dz.	ampluā	pils.	sezonas (sp.) Dinamo KHL	sez. (sp.) Dinamo fārm- vai jauniešu klubos
2009.	13.	Roberts Bukarts	1990.	uzbr.	Latvija	3 sez. (101+13 sp.)	HK Rīga 2 sez. (27+8 sp.)
							DJ BAČ 1 sez. (18+0 sp.)
							DJ LAT 1 sez. (0+7 sp.)
2009.	26.	Roberts Jekimovs	1989.	uzbr.	Latvija	–	DJ BAČ 1 sez. (19+0 sp.)
2009.	59.	Ainars Podziņš	1992.	uzbr.	Latvija / Krievija	2 sez. (57+15 sp.)	HK Rīga 2 sez. (24+5 sp.)
							Juniors LAT 1 sez. (0+3 sp.)
2009.	82.	Andris Džeriņš	1988.	centrs	Latvija	3 sez. (58+6 sp.)	DJ BAČ 1 sez. (19 +0 sp.)
							DJ LAT 1 sez. (0+9 sp.)
2010.	37.	Edijs Rinke – Leitāns	1991.	uzbr.	Latvija / Vācija	–	–
2010.	59.	Edgars Lipsbergs	1989.	centrs	Latvija	–	HK Rīga 1 sez. (45+3 sp.)
2010.	89.	Victor Rask	1993.	centrs	Zviedrija	–	–
2010.	122.	Niclas Lucenius	1989.	centrs	Somija	1 sez. (53+7 sp.)	–
2010.	147.	Kristers Gudļevskis	1992.	vārts.	Latvija	2 sez. (3+2 sp. bez sp. laika)	HK Rīga 2 sez. (89+7 sp.)
2010.	175.	Kristiāns Pelšs	1992.	uzbr.	Latvija	–	pirms drafta DJ BAČ 1 sez. (46+0 sp.)
							pirms drafta DJ LAT 1 sez. (0+1 sp.)
2011.	39.	Teodors Bļugers	1994.	centrs	Latvija	–	–
2011.	68.	Alexander Ruuttu	1992.	centrs	Somija	–	–
2011.	121.	Jarrod Rabey	1992.	aizs.	ASV	–	–
2011.	128.	Toms Andersons	1993.	uzbr.	Latvija	–	–

*

Latvijas hokejisti, kurus “draftējuši” citi KHL klubi (2009. – 2011.):

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.	KHL klubs	“pielietojums” & komentāri
2009.	35.	Kaspars Daugaviņš	1988.	Torpedo	tiesības pārņēma Rīgas Dinamo
2010.	183.	Artjoms Dašutins	1993.	OHK Dinamo	2 sezonas jauniešu komandā HK MVD (Šerif)
2011.	28.	Zemgus Girgensons	1994.	CSKA	–

*

KHL klubu „draftēto” spēlētāju iespēlēšana attiecīgajā klubā („izmantotie” = attiecīgā kluba „draftētie” hokejisti, kas uzspēlējuši šajā klubā KHL oficiālajās spēlēs):

	klubs	„izmantoto” skaits	viņu spēļu summa (reg.+PO)	kluba draftētie dz. 1992. un vec.	visi draftētie
1.	Dinamo (Rīga)	4	269+41	11	14
2.	Spartak (Maskava)	4	81+1	11	24
3.	CSKA (Maskava)	3	165+6	6	18
4.	Dinamo (Minska)	3	55+4	16	17
5.	Severstaļ (Čerepoveca)	3	48+3	7	19
6.	Sibir (Novosibirska)	2	158+4	9	15
7.	Atlant (Mitišči)	2	39+5	14	29
8.	Traktor (Čeļabinska)	2	16+3	2	16
9.	Salavat Julajev (Ufa)	1	61+6	10	24
10.	Metallurg (Novokuzņecka)	1	39+0	6	14
11.	Metallurg (Magņitogorska)	1	27+7	8	18
12.	Ak Bars (Kazaņa)	1	10+0	2	16
13.	Jugra (Hantimansijska)	1	5+4	1	9
14.	Torpedo (Ņižņijnovgoroda)	1	1+0	5	14
15.	Vitjaz (Čehova)	0	0+0	0	16
16.	Lev (Poprada)	0	0+0	1	4
17.	Lada (Toljati)	0	0+0	2	2
18.	Ņeftehimik (Ņižņekamska)	0	0+0	2	12
19.	Amur (Habarovska)	0	0+0	2	11
20.	OHK Dinamo (t.sk. Dinamo; Maskava)	0	0+0	5	14
21.	Avtomobiļist (Jekaterinburga)	0	0+0	7	16
22.	Baris (Astana)	0	0+0	8	14
23.	Lokomotiv (Jaroslavļa)	0	0+0	8	24
24.	Avangard (Omska)	0	0+0	11	15
25.	SKA (Sanktpēterburga)	0	0+0	17	25

P.S. 2010. gadā KHL draftā piedalījās arī Kijevas Budiveļņik klubs, kas tā arī KHL-ā nav startējis. 2009. gadā KHL draftā piedalījās arī Balašihas HK MVD, kas veica tikai divas drafta izvēles, bet tās tika anulētas kā reglamentam neatbilstošas.

*

Lasāmvielai:

• KHL skautu biroja 2012. gada draftam atlasīto personu saraksti (2012-05-22; agrākos gados ir bijušas periodiskas izmaiņas; pie Krievijas spēlētājiem – 3 Latvijas pārstāvji) – khl.ru (1. saraksts; 2. saraksts; 3. saraksts; 4. saraksts)
• KHL 2012. gada drafta reglaments – khl.ru
• 2012. gada NHL pirms-drafta sarakstos nosaukto Latvijas hokejistu „atrašanās vietas” – nhl.com (1. lapa; 2. lapa; 3. lapa)
• Prognozes un materiāli par Zemgus Girgensona potenciālo izvēli 2012. gada NHL draftā – hockeysfuture.com (2012-05-16; 2012-04-16), lastwordonsports.com (2012-04-20), thehockeywriters.com (2012-04-08), nhl.com (2012-01-19; 2012-04-19)
• USHL 2012. gada draftu rezultāti: Entry Draft – ushl.rinknetcloud.com; Futures Draft – draft.ushl.com
• 2011. gada CHL Import draft rezultāti – chl.ca
• NHL draftētie Latvijas hokejisti: tepat
• KHL pirmajos 3 draftos (2009. – 2011.) „rezervēto” hokejistu saraksts: tepat
• KHL un Dinamo drafta summa (2009. – 2011.): tepat

[Attēlā: Roberts Bukarts – pirmais Rīgas Dinamo draftētais spēlētājs. Foto fiksēts HK Rīga spēlē pret MHK Himik 2011. gada 11. decembrī. Foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

ko Dinamo un KHL “dara” ar draftētajiem?

kad tika izveidots KHL drafts, tā “labumi” un nozīme vēl nebija īsti saprotami, taču tas, ka KHL drafts var radīt sarežģījumus, kļuva skaidrs uzreiz. priekšstatu par KHL draftu neuzlaboja arī tā trešās reizes TV translācija, kurā visā krāšņumā uzrādījās pasākuma “pieticība”. protams, līdz “špikotās” versijas – NHL drafta – jēgai un pasniegšanas prasmei KHL draftam ir tikpat tālu, cik KHL organizācijai līdz NHL. tomēr KHL drafts pastāv un ar to KHL klubiem ir jārēķinās.

klubu drafta stratēģija

KHL drafta norises laiks, kas ir 3 – 4 nedēļas agrāks nekā NHL-ā, un jaunākais draftējamais vecums, kas KHL-ā ir atļauts par 1 gadu jaunāks, nav izvēlēti tikai tāpēc, lai būtu savādāk. KHL drafta “modelī” ir skaidri saskatāma ne tikai vēlme soli (mēnesi, dzimšanas gadu) “būt priekšā” NHL draftam, bet arī ideja “pieturēt” vietējos Krievijas hokejistus KHL-ā. proti, ja šogad NHL draftā jaunākais vecums ir 1993. gads, tad KHL – 1994. gads (2009. gada KHL draftā – 1992.g., 2010. g. draftā – 1993.g.). attiecīgi pastāv doma pievilināt & salīgumot Krievijas un “citas Eiropas” jauniešus vēl pirms NHL klubiem ir tiesības tos draftēt. cik iedarbīgs ir šis vingrinājums, varēs izvērtēt ilgākā termiņā. bet jau tagad šo ideju nereti “salaiž dēlī” klubu vēlme nodraftēt “importa” puišus, turklāt no iespējami vecākā gala. piebilde: KHL draftā maksimālais pieļaujamais vecums ir U-21 (2011. gadā – 1990. g. dzimušie; 2010. gadā – 1989. g. dzimušie; 2009. gadā – 1988. g. dzimušie).

katrs KHL klubs līgas attiecīgo nosacījumu robežās izvēlas savu drafta stratēģiju. no tās tad daļēji arī var izprast kluba sastāva komplektētāju domāšanas virzienu un nākotnes “kalšanas” politiku, kā arī dažkārt pamanīt komandas “sāpīgās vietas” un nepilnības, kuru lāpīšanas mēģinājumi ir saskatāmi arī draftā. piemēram, konkrētu pozīciju spēlētāju izvēlē. piemēram, Čerepovecas Severstaļ 2010. gada draftā vien “aizrunāja” 3 vārtsargus…

Dinamo gadījums

Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs vairākkārt ir norādījis, ka Dinamo galvenais stratēģiskais “štrihs” ir talantīgāko Latvijas jauno hokejistu “nosargāšana” – t.i. draftēšana. “Nevēlamies pēc tam viņus no citiem atpirkt,” pirms KHL 2010. gada drafta komentēja Sējējs. protams, runa ir par spēlētājiem, kuriem nav spēkā esoši līgumi ar Dinamo/HK Rīga (vai savulaik Dinamo Juniors). kā zināms, Latvijas hokejistu “pasargāšana” ir izdevusies daļēji… divreiz spilgtus Latvijas talantus Dinamo “selekcioāriem” no deguna priekšas nocēla Krievijas klubi. 2009. gadā Kasparu Daugaviņu vienu izvēli pirms rīdziniekiem nodraftēja Ņižņijnovgorodas Torpedo, kas togad vispār draftēja tikai 2 hokejistus. tiesības uz Daugaviņu Dinamo tomēr ieguva, mainoties ar drafta secībām 2011. gadā. taču ar to tika “nogulēts” Zemgus Girgensons, kuru 2011. gada draftā pirms rīdziniekiem “nocēla” Maskavas CSKA. jāteic, ka Latvijas hokejistu “tiesiskā noturēšana” Dinamo draftētājiem ir izdevusies daļēji. piebilde: vēl viens Latvijas hokejists “aizgāja prom” 2010. gada KHL draftā, kad OHK Dinamo ar 183.-šo kopējo numuru izvēlējās Artjomu Dašutinu, kurš pēc tam 2010./2011. g. sezonu nospēlēja OHK Dinamo jauniešu komandā Šerif (kas kopš 2011. gada pieņem nosaukumu HK MVD). tiesa, Dašutins nebija Rīgas Dinamo “nopietno interešu” sfērā, ko apliecina arī Rīgas kluba tā gada draftēšanas gaita – rīdzniekiem pirms OHK Dinamo “liktenīgā” draftējuma bija iespēja 6 reizes nosaukt interesējošo spēlētāju.

otra Dinamo veikto drafta izvēļu “jēga” ir meklējumi konkrētās pozīcijās. Normunds Sējējs pirms tā paša 2010. gada drafta nosauca ne tikai “hronisko vājību” – centra uzbrucēju, bet arī “aizsargu ar labās rokas satvērienu”. šajā gadījumā runa ir ne tikai par Latvijas pārstāvjiem. ja centrus Dinamo ir “pieteikuši” katrā no 3 notikušajām KHL drafta procedūrām, tad aizsargu Dinamo ir draftējuši tikai vienu reizi. un tas nebija 2010. gadā, kad, acīmredzot, drafta uzdevums attiecībā uz aizsarga pozīciju izpildīts netika. vispār no 14 hokejistiem, kurus Rīgas klubs 3 gadu gaitā ir draftējis, dominējošā daļa ir 12 uzbrucēji, tos “nedalot” pa posteņiem. aizsargi un vārtsargi ir draftēti tikai pa vienam. acīmredzot, joprojām spēkā ir pārliecība, ka aizsargu Latvijā netrūkst…

starp citu Rīgas Dinamo ir viena no četrām KHL komandām, kurā oficiālajās KHL spēlēs ir uzspēlējis vislielākais pašu draftēto hokejistu skaits. pa 3 draftētajiem spēlētājiem ir uzspējuši uzspēlēt Rīgas Dinamo, Maskavas CSKA, Čerepovecas Severstaļ un Maskavas Spartak komandās. šos klubus, atkarībā no skatpunkta, var dēvēt par pragmatiskākajiem draftētājiem ar augstāko drafta lietderību vai arī neizvēlīgākajiem draftētājiem ar principu “labāk zīle rokā…”. lai vai kā, taču šo klubu loģiskais princips liek tiem būt ātrākās drafta lietderības līderiem.

piebilde: līdzās trijiem Rīgas kluba draftētajiem hokejistiem, kas spēlējuši KHL oficiālajās spēlēs – Robertam Bukartam, Andrim Džeriņam un Ainaram Podziņam – ir arī ceturtais. vārtsargs Kristers Gudļevskis 3 oficiālajās spēlēs bija pieteikts kā Dinamo otrais vārtsargs, taču pie spēles laika netika.

kopumā tikai 9 klubi KHL-ā ir savos laukumos dabūjuši un/vai laiduši pašu draftētos hokejistus, bet pārējie vai nav uzticējušies “jaunieguvumiem”, vai arī – nav dabūjuši tos, kurus nosaukuši par draftētiem. vēl loģiska versija – ja draftēji jaunākie iespējamie gadi, tad jaunie hokejisti vēl ir ceļā uz “lielo komandu”. no pirmā KHL drafta ir pagājušas tikai 2 pilnas sezonas. piemēram, NHL-ā, kur gan ir atšķirīgi draftam atļauto vecumi, ir normāla parādība, ka 1-3 pēdējo gadu draftētie hokejisti attiecīgajā klubā pie “lielās šprices” vēl netiek. ja pieņem, ka KHL sāk draftēt vienu gadu “agrāk”, tad vidējais gaidīšanas ilgums palielinās par to pašu gadu. to varēs novērtēt tikai ilgākā termiņā, tomēr jau tagad ir skaidrs ka pirmajās 2 sezonās daudzi KHL klubi, nezinot un/vai meklējot sava drafta jēgu, iespējas ir izsējuši, atdevuši vai neizmantojuši.

Rīgas Dinamo izvēlētie hokejisti KHL draftā:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.	ampluā, ārvalsts
2011.	39.	Teodors Bļugers	1994.	centrs
2011.	68.	Alexander Ruuttu	1992.	centrs, Somija
2011.	121.	Jarrod Rabey	1992.	aizsargs, ASV
2011.	128.	Toms Andersons	1993.	uzbrucējs
2010.	37.	Edijs Rinke – Leitāns	1991.	uzbrucējs, Vācija (Latvija)
2010.	59.	Edgars Lipsbergs***	1989.	centrs
2010.	89.	Victor Rask	1993.	centrs, Zviedrija
2010.	122.	Niclas Lucenius	1989.	centrs, Somija
2010.	147.	Kristers Gudļevskis**	1992.	vārtsargs
2010.	175.	Kristiāns Pelšs	1992.	uzbrucējs
2009.	13.	Roberts Bukarts	1990.	uzbrucējs
2009.	26.	Roberts Jekimovs***	1989.	uzbrucējs
2009.	59.	Ainars Podziņš	1992.	uzbrucējs
2009.	82.	Andris Džeriņš	1988.	centrs
				–
* boldēti tie spēlētāji, kas jau ir spēlējuši KHL. ** Kristers Gudļevskis ir bijis pieteikts KHL oficiālajām spēlēm. *** Edgars Lipsbergs un Roberts Jekimovs ir spēlējuši Dinamo sistēmā – fārmklubā vai jauniešu komandā.
–

ne-Dinamo KHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		KHL klubs
2011.	28.	Zemgus Girgensons	1994.		CSKA (Maskava)
2010.	183.	Artjoms Dašutins	1993.		OHK Dinamo (Maskava)
2009.	35.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Torpedo (Ņižņijnovgoroda)

*

KHL drafta “unikumi”

dominējoši lielākā daļa KHL klubu draftā neiztiek vai pat aizraujas ar “ārzemju” – t.i. ne-Krievijas, ne-Baltkrievijas, ne-Kazahstānas – hokejistu ierakstīšanu savos drafta reģistros. dažkārt var rasties sajūta, ka tā ir sava veida pieaugušo rotaļa, kurai ar realitāti nav daudz kopīgu iezīmju. ja cerības tiek liktas uz “lielu un varenu” KHL vai draftēto sagaidīšanu vismaz vecumdienās, kaut kādu loģiku var atrast. ja vēl draftētāju sirdis un fantāziju sāk sildīt atmiņas par vēl neseno NHL lokautu un cerības uz attiecīgo spēlētāju neizdošanos Ziemeļamerikā, tad nemaz tik nereāla “importa stāru” draftēšana neliekas.

KHL drafta “čempioni” ir Mitišču Atlant, kas 3 gados ir draftējuši 29 spēlētājus, un Sanktpēterburgas SKA, kas “aizrunājuši” 26 spēlētājus. uz kopējā fona tas izskatās pēc mērenas lielummānijas, kas kā putekļusūcējs ir “ierāvusi” gan potenciālos ārzemju spēlētājus, gan vietējos talantus, gan vēl kaut ko ar domu, ka pēc tam šķiros. ja Atlant divus draftētos šajās 2 sezonās ir dabūjis laukumā, tad no SKA 26 draftētajiem oficiālajās KHL spēlēs laukumā nav devies neviens!!! vai nu SKA ir ņēmušies, mainījušies vai citādi vingrinājušies drafta tirgū ilgtermiņa nākotnes vārdā, vai arī – pagaidām pilnīgā bezjēgā.

dažiem klubiem draftēto skaitu nedaudz palielina 2011. gada jauninājums – drafta izvēles numurs tiek piešķirts arī klubu pasargātajiem spēlētājiem, kuri spēlē attiecīgā kluba hokeja skolu sistēmā, bet kuru mēģinājis izvēlēties “svešs” klubs. jāpiebilst, ka SKA un Atlant nevienu “savējo” neaizsargāja; turklāt Atlant-am šādu aizsargāšanas tiesību nav, tāpat kā vēl 5 klubiem KHL-ā. šādu tiesību nav arī Rīgas Dinamo klubam, kuram nav attiecīgā vecuma sporta skola, bet esošā HS Dinamo sistēma vēl vecuma ziņā nav izaugusi līdz KHL drafta atļautajam vecumam. P.S. savu skolu audzēkņus 2011. gada draftā nācās aizstāvēt 11 klubiem. visbiežāk to darīja Salavat Julajev (3 reizes), Lokomotiv un Vitjaz (pa 2 reizēm). maksimālais “aizsargājamo” skaits katram klubam, kuram ir tādas tiesības, bija 3 jaunie spēlētāji.

“patriotisma vilnis”

par “vietējiem” KHL-ā tiek uzskatīti Krievijas hokejisti ar nelielu Baltkrievijas un Kazahstānas hokejistu piešprici. tāpat KHL reģistros par Krievijas hokejistiem tiek uzskatīti krievu izcelsmes hokejisti ar “pilnīgu” ārvalstu pavalstniecību – piemēram, Andrejs Bikovs, kurš citviet skaitās Šveices hokejists, vai Maksims Matuškins, kuram fiksēta Zviedrijas hokeja pavalstniecība.

vienīgais KHL klubs, kurš piedalījies visos 3 draftos un visos ir “izticis” tikai ar “vietējiem”, ir Ņižņekamskas Ņeftehimik. turklāt Ņeftehimik katrā draftā ir izvēlējies jaunākā iespējamā gada dzimušos: 2009. g. draftā – 1992. g. dzimušos; 2010. g draftā – 1993.-os gadus; šogad – 1994. gadā dzimušos. faktiski Ņeftehimik iemieso ideālo “sava (Krievijas & co.) hokeja” attīstīšanas sistēmu.

daži KHL klubi tieši pēdējā draftā ir pamainījuši savu politiku un atteikušies no importa zvaigžņoto divdesmitgadnieku rezervācijām, pievēršoties savējiem 16-17 gadus jaunajiem hokejistiem. tā, piemēram, Magņitogorskas Metallurg iepriekš draftā “niekojās” ar dažādu vecumu hokejistiem un ārzemniekiem, bet 2011. gadā – tikai vietējie un tikai 1994. gadā dzimušie. arī Maskavas OHK Dinamo kopš 2010. gada drafta orientējas uz jaunajiem vietējiem; izņēmums bija Artjoms Dašutins ar Latvijas hokeja pavalstniecību.

tomēr joprojām “importa” spēlētāju draftēšana ir ļoti populāra KHL klubu menedžeru vidū. daži KHL klubi pat ir “krituši” uz konkrētām nācijām. piemēram, Avtomobiļist “uzkrājumā” ir 5 “svešie”, no kuriem četriem ir Slovākijas pavalstniecība, bet piektajam – Čehijas.

arī Rīgas Dinamo nav pretojies kārdinājumam nodraftēt ne-Latvijas hokejistus. ja pieņemam, ka Ainars Podziņš un Edijs Leitāns-Rinke ir Latvijas hokejisti, tad Rīgas klubs 4 sezonu summā ir draftējis 4 ārzemniekus. starp citu, ar vienu no tiem (Niclas Lucenius) ir panākta vienošanās par spēlēšanu komandā no 2011./2012. g. sezonas.

P.S. citi drafti

28. maija drafts Mitiščos jau ir pagātne, un “visi skatieni” ir pavērsti uz svarīgākajiem draftiem Ziemeļamerikā, kur neapšaubāmi svarīgākais ir NHL drafts, kas norisinās tieši 25. – 26. jūnijā pēc Ziemeļamerikas laika uzskaites. 1. kārtā (pirmo 30 draftēto skaitā) neviens Latvijas hokejists nav “aizgājis”; patiesībā nekad līdz šim neviens Latvijas hokejists nav bijis draftēts NHL 1. kārtā. augstākais NHL drafta numurs (30.) “pieder” Sandim Ozoliņam, bet 1991. gadā #30 “ietilpa” 2. kārtā.

daudz cerību nav arī attiecībā uz NHL 2011. gada drafta pārējām kārtām. NHL skautu oficiālajā gala rankingā pirms 2011. gada drafta nebija neviena Latvijas hokejista. lai gan, kamēr drafts nav beidzies, tikmēr iespējas pastāv.

bez NHL drafta interesentu uzmanību “piesien” Ziemeļamerikas jaudīgāko junioru līgu drafti. 29. jūnijā ir paredzēts ne-Zimeļamerikas spēlētāju drafts (CHL Import draft) Kanādas elites junioru līgas jumta organizācijā CHL, kas vieno Kanādas 3 galvenās junioru līgas – OHL (Ontario Hockey League), QMJHL (Quebec Major Junior Hockey League) and WHL (Western Hockey League). šajā draftā kanādas junioru elites klubi norezervē ar limitu noteiktos ārzemniekus, un savā izvēlē šie klubi ir eksperimentālāki nekā pieaugušo elite. 2010. gada CHL draftā tika pieteikti 3 hokejisti no Latvijas; šosezon tikpat labi tie varētu būt 3, 1 vai neviens. katrā ziņā, ir Latvijas jaunie hokejisti, kas “cer” uz CHL draftu. piemēram, ir lauzts HK Rīga un aizsarga Ņikita Koļesņikovs (dz. 1992.) līgums, jo, kā skaidro pats hokejists, viņam ir piedāvājums “caur” CHL draftu “iekļūt” Kanādas junioru elitē.

savukārt, ASV galvenās junioru līgas USHL (United States Hockey League) drafts, kurā “ņem” visus spēlētājus un nevis tikai ne-ziemeļamerikāņus, ir jau noticis pavasarī, un tajā nosaukti divi Latvijas hokejisti. uzbrucējs Teodors Bļugers (kā Teddy Blueger; dz. 1994.) ar kopējo 67. numuru ir aizrunāts no USHL kluba Sioux City Musketeers puses, bet aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.) – ar 110. numuru “norezervēts” klubam Waterloo Black Hawks.

lasāmvielai:

• KHL 2011. gada draftēto saraksts – khl.ru
• KHL Centrālā skautu biroja direktora Borisa Jemeļjanova intervija pirms KHL 2011. gada drafta – allhockey.ru
• KHL 2010. gada draftēto saraksts – khl.ru
• KHL 2009. gada draftēto saraksts – khl.ru
• Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs par KHL 2011. gada draftu – sarauj.com
• Normunds Sējējs par KHL 2010. gada draftu – dinamoriga.eu, unity.lv
• N. Sējējs par KHL 2009. gada draftu – dinamoriga.eu, tvnet.lv
• NHL skautu potenciāli draftējamo rankings pirms NHL 2011. gada drafta – nhl.com
• USHL aktuālā drafta rezultāti – ushldraft.com
• par Latvijas hokejistu aizrunāšanu KHL, NHL, CHL draftos, par Dinamo draftiem (līdz 2010. g., ieskaitot): tepat

skatīt KHL katra kluba draftēto sarakstus (2009. – 2011.): petrovich27_KHL_drafti_2009-2011

[fotoattēlos. Rīgas Dinamo visu laiku drafta pirmās “izvēles” – Roberta Bukarta foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Kristera Gudļevska foto fiksēts Dinamo spēles dienā pret Jugra 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). trešajā fotoattēlā – Ņikita Koļesņikovs HK Rīga spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2011. gada 11. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

somu laiki? Dinamo leģionāru “kvotas” un sastāva melnraksts 2011./2012.

Rīgas Dinamo “stils un izskats” jaunajā 2011./2012. g. sezonā tiek gaidīts ar zināmu klusuma brīdi. jo nav īsti skaidrs, kas gaidāms no “jaunā modeļa”, lai arī personāžu vārdi “pa lielam” ir jau zināmi. it kā arī “aizgājēju – atnācēju” skaitliskā proporcija nav liela un, piemēram, aizsardzības līnija rādās nemainīga kā klints, tomēr slovāka Šuplera aizstāšana ar somu Rautakallio nevarētu palikt bez pēdām un kosmētiskajiem remontiem.

Dinamo “somu laiki”?

ar jaunā trenera “ierašanos” ekspertiem un hokeja pareģiem nav nepieciešami kafijas biezumi, lai pravietotu Dinamo jaunajai sejai somiskus vaibstus. kas nemaz nav tik slikti, ja ņem vērā Somijas hokeja panākumus, t.sk. 2011. gada pasaules čempionātā. tomēr vai divu personu – galvenā trenera un šovasar parakstītā uzbrucēja Niclas Lucenius (dz. 1989.) – klātbūtne Rīgas klubu uzreiz padara par “somu Dinamo“?

viens ir skaidrs – slovāku laiki Rīgā ir beigušies vai pārtraukušies uz nezināmu laiku. protams, Šuplera klātbūtnē Rīgas Dinamo bez slovākiem sastāvā nevarēja iztikt – katru sezonu Rīgā slidinājās un ar dažādiem panākumiem mēģināja strādāt 2-3 galvenā trenera tautieši. ar diviem sezonas gaitā saistības nesagaidītu “labumu” dēļ tika pārtrauktas (Ronaldu Petrovicki un Juraju Mikušu); Roberts Petrovickis divas sezonas pēc kārtas tika aicināts kā ielāps čempionāta norises gaitā. vēl divi slovāki (Marsels Hosa un Tomašs Surovijs) Rīgā piedzīvoja labas sezonas, Šuplera pienesumam ievelkot plusiņus. tagad lapa pāršķirta.

ar visu Slovākijas hokejistu īpatsvaru Dinamo sastāvā tomēr jāņem vērā, ka lielākā leģionāru partija nebija slovāki, bet Ziemeļamerikas hokejisti. daži ar dubultpilsonību (Kanādas un ASV), daži bez… lai nebūtu jāpratina, kurš no dubultpilsoņiem ir lielāks amerikānis vai kanādietis, un, liekot viņus “vienā maisā”, Dinamo nav bijusi sezona, kurā nebūtu spēlējuši mazāk par 3 ziemeļamerikāņiem. komandas “selekcijas kronis” bija 2009./2010. g. sezona, kad līdzās visu sezonu “nodzīvojušajiem” Iguldenam un Karijam dažādos laika posmos tika “piejaucēti” Arnasons, Fosters, Svets, kuriem Rīgā īstākais pielietojums tā arī netika atrasts…

vai “zviedru laiki”?

šaubu nav, skandināviskāks vai “ziemeļvalstiskāks” par šī brīža “iesvērumu” Dinamo sastāvs iepriekšējās sezonās nav bijis. tagad kopā ar somu Niclas Lucenius ir salīgti divi zviedri – Fredrik Warg un Björn Melin. tomēr arī 3 “skandināvu” klātbūtni Dinamo nevar saukt par absolūtu kursa maiņu vai pilnīgi nebijušu pavērsienu. būtu maldīgi pieņemt, ka Dinamo intereses Zviedrijas un Somijas virzienā Šuplera laikos nav pastāvējušas. jā, somi sastāvā nav bijuši, bet divi zviedri Dinamo sastāvā oficiālajās spēlēs ir spēlējuši. turklāt, interesi var pamanīt arī starpsezonu aktivitātēs un pat draftā. iepriekš vienīgi rokas un zināšanas bija par īsām, lai būtu vērienīgāk. jādomā, ka Rautakallio un viņa radi & draugi Somijas, Zviedrijas hokeja druvas zina labāk.

līdz šim Zviedrijas virzienā Dinamo intereses “grābstījās” galvenokārt gar vārtsargiem. pirmajā sezonā kā operatīvais risinājums vārtsargu līnijas uzlabošanā tika sameklēts Daniels Sperle (Daniel Sperrle; dz. 1982.). nederēja… pirms trešās sezonas kā vārtu vīrs tika atrasts Henriks Karlsons (Henrik Karlsson; dz. 1983.), par kura “pielaulāšanu” jau tika izziņots publiski un oficiāli, bet Karlsons, nepiemērot Dinamo formu, tomēr “aizmuka” uz NHL, kur tika uzspēlēt Calgary Flames krāsās. toties Dinamo “sašņorēja” citu zviedru vārtsargu Mikaela Tellkvista (Mikael Tellqvist; dz. 1979.) personā.

ar vārtsargiem Dinamo interese neaprobežojās. piemēram, 2010. gada vasarā Dinamo treniņnometnē kaulus locīja uzbrucējs Kenets Bergkvists (Kenneth Bergqvist; dz. 1980.), kurš tomēr netika “paņemts”. Bergkvista vārds nebija vienīgais skandināviskais ieraksts izslavētājā “Sējēja blociņā” starpsezonās. cita starpā, savas “ziemeļnieciskās novirzes” Dinamo nedaudz ieskicēja 2010. gada KHL draftā, “rezervējot” zviedru uzbrucēju Viktoru Rasku (Victor Rask; dz. 1993.) un somu Niclas Lucenius, ar kuru šogad dinamiešiem arī saslēgts līgums uz 2 gadiem. acīmredzot, uz Lucenius dinamiešu sastāva komplektētāji skatījās labu laiku pirms Rautakallio “atnākšanas”. P.S. un jau “somu laikos” – 2011. gada KHL draftā Rīgas klubs “pieteica” somu uzbrucēju Alexander Ruuttu (dz. 1992.). starp citu, līdz šim Rīgas Dinamo komanda KHL draftos nav “ņēmusi” nevienu slovāku, čehu…

starpsezonas “zobu sāpju” Top 3

lai arī kādā komplektācijas stadijā vai kvalitātē atrastos Dinamo sastāvs, nācijai un medijiem būs nepieciešami temati, par kuriem “cepties”. tā tas ir bijis līdz šim, un izmaiņas pārskatāmā nākotnē šajā virzienā nav prognozējamas. to jāpieņem, kā tiekšanos pēc ideālā…

1. kamēr Kaspars Daugaviņš un arī Kārlis Skrastiņš nebūs oficiāli noslēguši līgumus Ziemeļamerikā, tikmēr turpināsies spekulācijas un spriedelējumi par šo vīru iespējamo klātbūtni Dinamo ar “realitātes procentu” no 1 līdz 50%. ja vīri līgumus saslēgs Ziemeļamerikā laicīgi, tad tik un tā ņemšanās ir paredzama, vien ap mazāk skaļiem uzvārdiem.

2. “kurš metīs vārtos?” – jautājums, kas pirmssezonas retorikā ir kļuvis jau tradicionāls. aktualizējās, kad Dinamo pameta snaiperis Hosa, kurš izvēlējās Ak Bars “labumus”. tagad jautājums lokāms saistībā ar vārtu garšu uzlabojušā Laura Dārziņa aiziešanu uz Ak Bars. vēl viens retorisks jautājums, vai arī pēc sezonas Ak Bars mēģinās dabūt Dinamo sezonas labāko vārtu guvēju?

3. “pēc kā izskatīsies Dinamo vārti?” – arī šis jautājums nav jaunums. īpaši aktuāls bija pēc Dinamo vārtsargu pozīcijas “restarta” 2010. gada starpsezonā, kad vārtsargi tika nomainīti 100%-īgi. tagad ir palicis Kriss Holts, taču zinātāji biedē, ka Holts atpūšoties un zaudējot formu. savukārt citi “baidās”, ka Holta rezervei “noliktie” Māris Jučers un Nauris Enkuzens varētu nederēt KHL līmenim. taču, pirms pārbaudes spēlēm un pat sezonas sākuma, atbilžu būs maz vai nemaz.

Rīgas Dinamo leģionāri un to reģionālā piederība (* par 2011./2012. g. sezonu – dati pirms sezonas; 2011-06-13):

	2008./2009.	2009./2010.	2010./2011.	2011./2012.*	KOPĀ dažadi
Slovākija	2	2	3	–	5
	Hosa	Hosa	Mikušs
	Ron. Petrovickis	Rob. Petrovickis	Rob. Petrovickis
			Surovijs
Čehija	2	1	–	–	2
	Novaks	Pruseks
	Pruseks
Zviedrija	1	–	1	2	4
	Sperle		Tellkvists	Melin
				Warg
Z-Amerika	3	5	3	2 (1)	10
	Elisons CAN	Arnason 2X	Hartigans CAN	Holts 2X
	Hartigans CAN	Fosters CAN	Holts 2X	(Troters) CAN
	Vestkots CAN	Iguldens CAN	Troters CAN
		Karija CAN
		Svets USA
Krievija	–	–	1 (2)	0 (1)	1 (2)
			Karamnovs	(Podziņš)
			(Podziņš)
Somija	–	–	–	1	1
				Lucenius
KOPĀ	8	8	8 (9)	4 (6)	[23 (24)]

Dinamo sastāva aktuālais “statuss” (2011-06-13):

		vārds, uzvārds			komentāri
spēlētāji, kuriem ir līgumi/vienošanās vai kuru palikšana Dinamo sastāvā apstiprināta
V		Nauris Enkuzens
V		Kriss Holts
V		Māris Jučers
A		Jānis Andersons
A		Oskars Cibuļskis
A		Guntis Galviņš
A		Rodrigo Laviņš
A		Sandis Ozoliņš
A		Jēkabs Rēdlihs
A		Krišjānis Rēdlihs
A		Arvīds Reķis
A		Kristaps Sotnieks
U		Ģirts Ankipāns
U		Roberts Bukarts
U		Andris Džeriņš
U		Mārtiņš Karsums
U		Niclas Lucenius
U		Gints Meija
U		Björn Melin
U		Aleksandrs Ņiživijs
U		Ainars Podziņš
U		Miķelis Rēdlihs
U		Jānis Sprukts
U		Broks Troters			pastāv aktuāla iespēja pārcelties uz Z-Ameriku
U		Fredrik Warg
neoficiāla informācija, ka šādi tiekot skatīti kā “versijas”
U			Kaspars Daugaviņš
U			Roberts Jekimovs
U			Kaspars Saulietis		piedāvāts līgums no Dinamo
spēlētāji, kuriem līgums beidzies un kuriem nav oficiāli ieziņotas saistību turpināšanas
U			Juris Štāls		ofic. – neierobežoti brīvais aģ
U			Raimonds Vilkoits		?
spēlētāji, kuriem lauzti un/vai beigušies līgumi un/vai “izsludināta” nebūšana komandā.
U			Lauris Dārziņš		lauzts līgums; ofic. – uz Ak Bars
U			Marks Hartigans
U			Vitalijs Karamnovs		lauzts līgums
V			Edgars Lūsiņš		lauzts līgums
U			Roberts Petrovickis		HC Lev nometnē
U			Tomašs Surovijs		neofic. – uz CSKA
V			Mikaels Tellkvists		ofic. – vienojies ar MODO Hockey (Zv. Elitserien)

lasāmvielai:

• Dinamo paraksta līgumu ar Björn Melin (2011-06-10) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta līgumu ar Niclas Lucenius (2011-06-09) – dinamoriga.eu
• Dinamo panāk vienošanos ar Jāni Spruktu (2011-05-29) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta līgumu ar Fredrik Varg (2011-05-19) – dinamoriga.eu
• Armands Puče par Dinamo jaunajiem 2011./2012. g. sezonas leģionāriem (2011-06-13) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Kaspars Saulietis gatavs spēlēt Dinamo, ja tiks piedāvāts vienvirziena līgums (2011-06-13) – sportacentrs.com
• laikraksta Diena materiāla atreferējumi par Dinamo sastāva komplektācijas statusu (t.sk. Trotera iespējamo došanos uz NHL, Saulieša “bildināšanu”, Daugaviņa “iespējamībām”; 2011-06-11 un 2011-06-12) – apollo.lv, sportacentrs.com, telegraf.lv
• ģenerālmenedžera Normunda Sējēja intervija par Dinamo sastāva komplektāciju (t.sk., ka tiek menkēti pāris uzbrucēji un sastāvs būšot gatavs; 2011-05-30) – sportbox.ru
• Lokomotiv ģenerālmenedžeris Jurijs Lukins par interesi un nevienošanos ar Spruktu (kā arī par to, ka Skrastiņš spēlēšot Lokomotiv komandā; 2011-05-23) – sovsport.ru
• Kārlis Skrastiņš skaidro, ka līgumu ar Lokomotiv vēl neesot parakstījis (2011-03-17; pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
• Lokomotiv ieziņo, ka Kārlis Skrastiņš 2011./2012. g. sezonā spēlēšot Jaroslavļā (šī ziņa tika pārpublicēta arī oficiālajā mājaslapā hclokomotiv.ru, bet vēlāk ziņa izņemta; 2011-05-17) – sovsport.ru
• Normunds Sējējs: “Kārlim [Skrastiņam] izteicām konkrētu piedāvājumu uz trim sezonām” (2011-05-17) – la.lv
• Kaspars Daugaviņš par plāniem un prioritātēm attiecībā uz NHL (2011-05-23) – sportacentrs.com
• Lauris Dārziņš pievienojas Ak Bars (2011-05-04) – ak-bars.ru

[Pekas Rautakallio foto fiksēts preses konferencē 2011. gada aprīlī; Normunda Sējēja foto fiksēts 2010. gada septembrī. abu foto avots: dinamoriga.eu.]

TUVPLĀNĀ: Artjoms Dašutins

2010. gada KHL draftā ne tikai Rīgas Dinamo izvēlējās Latvijas hokejistus. vienu “norezervēja” arī jaunapvienotais klubs Maskavas OHK Dinamo.

šis hokejists ir 1993. gadā dzimušais Artjoms Dašutins (attēlā Nr.13), kurš ne tikai tapa nosaukts draftā, bet arī jau šovasar ir nokļuvis “pie draftētājiem” – OHK Dinamo jauniešu komandas Šerif treniņnometnē.

MHL vienības Šerif treniņnometne un pārbaudes spēles norisinās pilnā sparā, jo līdz MHL čempionāta startam septembra sākumā nav atlicis daudz. pats jaunais hokejists savas izredzes nostiprināties Šerif sastāvā saskata kā labas. starp citu, Artjoms Dašutins ir nosaukts starp Latvijas U-20 izlases kandidātiem.

izziņai: Artjoms Dašutins

• dzimis 1993. gada 10. janvārī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 180 cm; 78 kg
• 2010. gada vasarā MHL komandas Šerif treniņnometnē
• iepriekšējās sezonas: SK Rīga/Profs-18; SK Rīga-18
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2010. gada PČ elitē
• KHL drafts: 2009. gads; kopējais Nr. 183.; Maskavas OHK Dinamo
• pirmais treneris: Konstantīns Kudrjavcevs

INTERVIJA

jautājums: 2010. gada KHL draftā Tevi ar kopējo 183. numuru izvēlējās Maskavas OHK Dinamo. vai biji pārsteigts?

Artjoms Dašutins: Jā, biju pārsteigts, jo es pat nevarēju iedomāties, ka mani izvēlēsies kāds KHL klubs.

jautājums: kā esi iejuties OHK Dinamo jauniešu komandas Šerif treniņometnē?

Labi. Treniņnomentnei gatavojos nopietni, bet tik un tā bija diezgan smagi treniņi. Nometne bija bez ledus treniņiem, un mēs ļoti daudz laika pavadījām, skrienot pa stadionu vai cilājot svarus trenažierzālē.

jautājums: kā Šerif puiši Tevi ir uzņēmuši – kā leģionāru vai kā savējo?

Uzņēma, var teikt, kā savējo. Ar adaptāciju komandā problēmas nebija.

jautājums: kādas saskati savas izredzes spēlēt Šerif ierindā MHL čempionātā?

Domāju, ka man pa spēkam nostiprināties komandā un pēc kāda laika censties spēlēt vadošu lomu komandā.

jautājums: ja neizdodas nostiprināties Šerif sastāvā, kādas varētu būt alternatīvas?

Par tādu faktu pat nebiju domājis. Bet, ja tā sanāks, tad turpināšu Latvijā.

jautājums: līdz šim esi vairākas sezonas aizvadījis SK Rīga komandās, bet tagad “ielec” MHL līmenī. kādi ir iespaidi par MHL līmeni?

Ļoti labs līmenis. Šeit neviens negrib atdot savu vietu sastāvā citam. Tāpec katru treniņu vai spēli visi cenšas izlikt sevi pa 100 – 120%. MHL nespēlē jauniešu hokeju, bet gan kā veči. Tāpēc ātrumi šeit ir lielāki nekā bija pērn Latvijā. Šeit arī vairāk spēlē spēka spēli, tātad paliek mazāk laika padomāt, ko izdarīt – viss jādara divreiz ātrāk.

jautājums: kādu esi ieplānojis savas hokejista karjeras attīstību? vai saisti savu nākotni ar OHK Dinamo sistēmu?

Pagaidām par nākotni nopietni nedomāju. Tagad galvenajs mērķis ir iekļūt Šerif komandā un pierādīt, ka ne velti OHK Dinamo mani izvēlējās draftā. Ja viss sanāks, es nebūšu pret spēlēšanu OHK Dinamo.

jautājums: vai pirms došanās uz Šerif treniņnometni Tev nebija piedāvājums iekļauties HK Rīga komandā?

Pēdējā treniņā treneris Leonīds Tambijevs mums teica, ka visi spēlētāji, kas bija pie viņa pēdējo sezonu, ir uzaicināti uz HK Rīga vasaras treniņnometni. Bet tā sanāca, ka mani draftā izvēlējās OHK Dinamo, un es vairs nedrīkstēju spēlēt Rīgas Dinamo sistēmā, jo es jau “piederēju” OHK Dinamo. Treneris novēlēja veiksmi, teica, lai tagad parādu visu, uz ko esmu spējīgs.

jautājums: vai esi plānojis turpināt mācības, uzsākt studijas?

Jā, klubs man meklēs skolu, lai es varētu turpināt mācības Krievijā. Vēlāk plānoju studēt MESI(МЭСИ = Московский государственный университет экономики, статистики и информатики; Maskavas Ekonomikas, Statistikas un Informātikas valsts universitātes) Sporta menedžmenta nodaļā.

lai veicas!

[attēls fiksēts SK Rīga spēlē pret Podoļskas Vitjaz 2010. gada 16. martā MHL kvalifikācijas turnīra ietvaros; foto avots: boeboda.ru.]

drafti, drafti, drafti… KHL, NHL, CHL

2010. gada NHL drafts Latvijas spēlētājiem „nepagāja” garām, ar kopējo 181. numuru Edmonton Oilers draftēja Kristiānu Pelšu (dz. 1992.), kuru 2009./2010. g. sezonā varēja saskatīt Dinamo fārmkluba Dinamo Juniors krāsās un kuru Rīgas Dinamo ar kopējo 175. numuru draftēja 2010. gada KHL draftā.

protams, var diskutēt plašā amplitūdā – no „kāda jēga Latvijas hokejistiem no NHL drafta” līdz tam, ka ir draftēts tikai viens Latvijas hokejists, salīdzinot, piemēram, ar 2002. un 1992. gadu, kuros draftēti pa 3 Latvijas hokejistiem. tomēr NHL drafts sniedz zināmu „interešu apliecību” un cerību, jo 57,7% (15 no 26) draftēto Latvijas hokejistu ir spēruši kāju NHL laukumos, bet tikai 16,7% (3 no 18) no NHL-ā uzspēlējušajiem Latvijas hokejistiem nebija „noskatīti” NHL draftā. kā redzams, nominēšana NHL draftā negarantē spēlēšanu NHL klubā, taču „šādus-tādus” NHL klubu vērtējumus apliecina. jā, un vēl atgādinājums – 4 gadus NHL drafts bija “izticis” bez Latvijas hokejistiem. iepriekšējā “laimīgā reize” bija 2006. gadā, kad NHL draftā “aizskrēja” Kaspara Daugaviņa un Artūra Kuldas vārdi. pēc tam 4 gadi un 3 NHL drafti (2007., 2008., 2009.) bija bez Latvijas pārstāvjiem.

NHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		NHL klubs
2010.	181.	Kristiāns Pelšs	1992.		Edmonton Oilers
2006.	91.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Ottawa Senators
2006.	200.	Artūrs Kulda	1988.		Atlanta Thrashers
2005.	91.	Oskars Bārtulis	1987.		Philadelphia Flyers
2004.	64.	Mārtiņš Karsums	1986.		Boston Bruins
2003.	255.	Raimonds Daniličs	1985.		Tampa Bay Lightning
2003.	268.	Lauris Dārziņš	1985.		Nashville Predators
2002.	119.	Jēkabs Rēdlihs	1982.		Columbus Blue Jackets
2002.	154.	Krišjānis Rēdlihs	1981.		New Jersey Devils
2002.	155.	Armands Bērziņš	1983.		Minnesota Wild
2001.	269.	Juris Štāls	1982.		New York Rangers
2000.	63.	Agris Saviels	1982.		Colorado Avalanche
2000.	234.	Jānis Sprukts	1982.		Florida Panthers
1999.	127.	Kaspars Astašenko	1975.		Tampa Bay Lightning
1999.	264.	Georgijs Pujacs	1981.		Boston Bruins
1998.	230.	Kārlis Skrastiņš	1974.		Nashville Predators
1997.	207.	Aleksandrs Andrejevs	1979.		Phoenix Coyotes
1993.	60.	Aleksandrs Kerčs	1967.		Edmonton Oilers
1993.	228.	Harijs Vītoliņš**	1968.		Winnipeg Jets
1992.	55.	Sergejs Žoltoks	1972.		Boston Bruins
1992.	136.	Grigorijs Panteļejevs	1972.		Boston Bruins
1992.	243.	Viktors Ignatjevs	1970.		San Jose Sharks
1991.	30.	Sandis Ozoliņš	1972.		San Jose Sharks
1989.	196.	Artūrs Irbe	1967.		Minnesota North Stars
1989.	238.	Helmuts Balderis	1952.		Minnesota North Stars
1988.	188.	Harijs Vītoliņš**	1968.		Montreal Canadiens
1975.	160.	Viktors Hatuļevs	1955.		Philadelphia Flyers
					–
* boldēti tie spēlētāji, kas ir spēlējuši NHL. Bez drafta NHL ir spēlējuši 3 Latvijas hokejisti: Raitis Ivanāns (dz. 1979.); Pēteris Skudra (dz. 1973.); Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.).
** Harijs Vītoliņš ir ticis draftēts divreiz. 1988. gadā viņu draftēja Montreal Canadiens, bet vēlāk klubs atteicās no savām tiesībām. Otrreiz H.Vītoliņu 1993. gadā draftēja Vinipegas klubs.
–

pēc NHL „sejas un līdzības” tiek veidots KHL drafts, kurš noticies jau divus gadus. pirmajā KHL draftā 2009. gadā aizgāja 5 Latvijas hokejisti, no kuriem vienu „paņēma” Ņižņijnovgorodas Torpedo, bet 4-us – Rīgas Dinamo, kas šim nolūkam izlietoja visas četras „iespējas”. savukārt, jau 2010. gada KHL draftā Rīgas Dinamo izvēlējās 6 spēlētājus, no kuriem 4 bija Latvijas „piederībā”, bet divi „importa” – Viktors Rasks (Victor Rask; dz. 1993.; Zviedrija) un Niklass Luseniuss (Niclas Lucenius; dz. 1989.; Somija).

KHL ir saņēmis virkni dažādas pamatotības pārmetumu par bezjēdzību, pakaļdarināšanos NHL-am, „seguma” trūkumu, nepietiekamu izlūkošanu utml. kā nereti gadās, daudzi pārmetumi ir pamatoti vairāk, citi – mazāk. atsevišķās epizodēs KHL drafts un tā dalībnieki pārsteidz ar savu „neapdomību”… piemēram, 2010. gadā trīs  izvēles nācās anulēt, jo neatbilda drafta nosacījumiem – klubi bija izvēlējušies spēlētājus ar spēkā esošiem NHL profesionālajiem līgumiem. šo „attiekto” spēlētāju skaitā arī Džons Tavaress (John Tavares).

KHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		KHL klubs
2010.	37.	Edijs Rinke – Leitāns**	1991.		Dinamo (Rīga)
2010.	59.	Edgars Lipsbergs	1989.		Dinamo (Rīga)
2010.	147.	Kristers Gudļevskis	1992.		Dinamo (Rīga)
2010.	175.	Kristiāns Pelšs	1992.		Dinamo (Rīga)
2010.	183.	Artjoms Dašutins	1993.		OHK Dinamo (Maskava)
2009.	13.	Roberts Bukarts	1990.		Dinamo (Rīga)
2009.	26.	Roberts Jekimovs	1989.		Dinamo (Rīga)
2009.	35.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Torpedo (Ņižņijnovgoroda)
2009.	59.	Ainars Podziņš***	1992.		Dinamo (Rīga)
2009.	82.	Andris Džeriņš	1988.		Dinamo (Rīga)
					–
* boldēti tie spēlētāji, kas jau ir spēlējuši KHL.
** Edijs Rinke – Leitāns – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Vācijas un Latvijas.
*** Ainars Podziņš – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Krievijas un Latvijas.

*

Rīgas Dinamo izvēlētie hokejisti 2010. gada KHL draftā:

kopējais nr.	hokejists	dz.g.
37.	Edijs Rinke – Leitāns	1991.
59.	Edgars Lipsbergs	1989.
89.	Victor Rask	1993.
122.	Niclas Lucenius	1989.
147.	Kristers Gudļevskis	1992.
175.	Kristiāns Pelšs	1992.
* 2010. gada KHL draftā Rīgas Dinamo aizmainīja uz SKA savas 1. kārtas drafta tiesības, kā rezultātā 1. kārtā nepiedalījās

*

tikko (29./30. jūnijā) norisinājās arī 2010. gada CHL (Canadian Hockey League) drafts, kurā tika „aizrunāti” trīs Latvijas hokejisti – Kristiāns Pelšs, Vitālijs Hvorostiņins, Ričards Bērziņš (visi 1992. g. dzimuši), kas ir salīdzinoši laba “raža” vienam gadam. protams, varam atcerēties 2006. gadu, kad CHL draftā „aizskrēja” pat 5 Latvijas hokejisti. taču var par „mērauklu” paņemt arī pērno (2009.) CHL draftu, kad tika „aizņemts” tikai viens Latvijas hokejists – Edijs Leitāns – Rinke.

atgādinājumam: CHL ir Kanādas junioru līgu jumta organizācija, kas vieno triju līgu – OHL (Ontario Hockey League), QMJHL (Quebec Major Junior Hockey League) and WHL (Western Hockey League) – klubus. pašreiz CHL „apakšlīgu” sastāvā kopā ir 60 klubu. katru gadu norisinās CHL Import Draft, kurā visu trīs „savu” līgu klubi draftē ārzemju (ne Kanādas un/vai ASV) jaunos spēlētājus. CHL līgu klubos drīkst spēlēt ne vairāk kā 2 ārzemnieki, attiecīgi CHL draftā ir tikai 2 kārtas. piemēram, 2010. gada CHL draftā bija iespēja izvēlēt 120 jaunos hokejistus. taču, tā kā pastāv ārzemju spēlētāju ierobežojums un CHL līgu klubos nereti jau ir aizņemtas 1 vai 2 leģionāru vietas, tad klubi regulāri atsakās no 2. kārtas drafta iespējas un pat no draftēšanas 1. kārtā.

1997. – 2010. gados CHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads	kopējais nr.	hokejists	dz.g.		CHL klubs un līga
2010.	19.	Kristiāns Pelšs	1992.		Edmonton Oil Kings (WHL)
2010.	30.	Vitālijs Hvorostiņins	1992.		Val-d’Or Foreurs (QMJHL)
2010.	58.	Ričards Bērziņš	1992.		Owen Sound Attack (OHL)
2009.	51.	Edijs Rinke – Leitāns**	1991.		Sudbury Wolves (OHL)
2008.	56.	Edgars Uļeščenko	1990.		Calgary Hitmen (WHL)
2008.	68.	Roberts Bukarts	1990.		Victoriaville Tigre (QMJHL)
2007.	26.	Andris Džeriņš	1988.		Kingston Frontenacs (OHL)
2006.	3.	Kaspars Daugaviņš	1988.		Toronto St. Michael’s Majors (OHL)
2006	30.	Krišs Grundmanis	1989.		Toronto St. Michael’s Majors (OHL)
2006.	45.	Artūrs Ozoliņš	1988.		Guelph Storm (OHL)
2006.	48.	Artūrs Kulda	1988.		Peterborough Petes (OHL)
2006.	64.	Kaspars Saulietis	1987.		Kelowna Rockets (WHL)
2004.	27.	Oskars Bārtulis	1987.		Moncton Wildcats (QMJHL)
2004.	55.	Lauris Dārziņš	1985.		Kelowna Rockets (WHL)
2003.	34.	Mārtiņš Karsums	1986.		Moncton Wildcats (QMJHL)
2003.	57.	Ervīns Muštukovs	1984.		Drummondville Voltigeurs (QMJHL)
2001.	23.	Juris Štāls	1982.		Sarnia Sting (OHL)
2001.	32.	Armands Bērziņš	1983.		Shawinigan Cataractes (QMJHL)
2001.	59.	Jānis Sprukts	1982.		Acadie-Bathurst Titans (QMJHL)
1999.	1.	Agris Saviels	1982.		Owen Sound Platers (OHL)***
1997.	46.	Andrejs Korhovs	1980.		Calgary Hitmen (WHL)
1997.	56.	Aleksandrs Andrejevs	1979.		Prince George Cougars (WHL)
					–
* boldā spēlētāji, kas tikuši līdz spēlēšanai NHL.
** Edijs Rinke – Leitāns – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Vācijas un Latvijas.
*** kopš 2000. gada kluba nosaukums mainīts uz Owen Sounds Attack.
**** 2005., 2002., 2000., 1998. gadu CHL draftā Latvijas hokejisti netika draftēti. sarakstā nav iekļauti Latvijas hokejistu drafti līdz 1996. gadam, ieskaitot (piemēram, Arvīds Reķis).

*

P.S. Viktors Hatuļevs.

1975. gadā Latvijā – tā laika Rīgas Dinamo sastāvā – spēlējošais uzbrucējs Viktors Hatuļevs (dz. 1955.) bija pirmais Latvijas un visas PSRS hokejists, kuru draftējis NHL klubs. diemžēl “dzelzs priekškars”, kas šķīra “plaukstošo sociālismu” no “pūstošā kapitālisma”, neļāva iespēju Hatuļevam pamēģināt savus spēkus hokeja „Mekā” – NHL. arī šaipus okeānam Hatuļeva karjera un dzīve piedzīvoja skarbus mirkļus. diskvalifikācija uz mūžu par sitienu tiesnesim, kurš mēģinājis neitralizēt Viktora Hatuļeva kautiņu ar citu hokejistu. diskvalifikācija „uz mūžu” gan izbeidzās pēc pusgada, taču pēc tam Hatuļevu padzina no kluba (hokeja) tik un tā. tad vēl dažādas kriminālas nebūšanas… un gala beigās – 1994. gada 7. oktobrī atrasts uz ielas miris…

lasāmviela vēl:

• NHL draftēto saraksti – nhl.com
• 2010. gada KHL draftā izvēlēto spēlētāju saraksts – khl.ru
• 2010. gada NHL draftā izvēlas Kristiānu Pelšu – sportacentrs.com
• 2010. gada KHL drafta norises shēma (nav ņemtas vērā vēlāk notikušās apmaiņas) – khl.ru
• par Rīgas Dinamo 2010. gada drafta izvēli – dinamoriga.eu
• NHL draftētie Latvijas spēlētāji – eliteprospects.com
• hokeja apskatnieks Juris Miņins par draftiem – sportacentrs.com
• par 2010. gada CHL draftu – sportacentrs.com
• hokeja apskatnieks Armands Puče par KHL draftu – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• anulētās 2010. gada KHL drafta 3 izvēles – khl.ru
• par Kristiāna Pelša draftēšanu KHL, NHL un CHL draftos – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• CHL draftēto spēlētāju saraksti (sākot no 2004.) – chl.ca
• CHL draftēto spēlētāju saraksti (2000. – 2005.) – mckeenshockey.rivals.com
• CHL draftēto spēlētāju saraksti (1992. – 2008.; nepilnīgi) – members.shaw.ca
• Latvijas hokejisti NHL (novecojusi info, t.sk. nav iekļauts Arturs Kulda) – diena.lv
• par Viktoru Hatuļevu – hockeydraftcentral.com, ppm.powerplaymanager.com (vai tas pats raksts tvnet.lv)
• par 2009. gadā KHL draftētajiem Latvijas spēlētājiem un skautu „piedāvājumu” 2010. gada KHL draftam: lasīt tepat

[attēlā Kristiāns Pelšs aizstāv Dinamo Juniors krāsas cīņā pret Minskas Junost 2009. gada 10. septembrī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]