Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Kevin Lalande’

Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2013/08/10

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N7_VERS_2Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits t.sk. vārtsargi
1. Kanāda 93 spēlētāji 21
2. Čehija 82 6
3. Somija 75 14
4. Slovākija 51 4
5. Zviedrija 50 4
6. Krievija 44 4
7. ASV 34 3
8. Kazahstāna 25 3
9. Baltkrievija 24 3
10. Latvija 15 1
11. Ukraina 12 2
12.-13. Norvēģija 3 1
Vācija 3 2
14. Austrija 2 1
15.-16. Dānija 1 0
Šveice 1 1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits (% no kopskaita) spēlētāji (ofic. spēles) summēts sp. skaits
1. Kanāda 11 spēlētāji (35.5%) Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53) 597 spēles
2. Slovākija 5 spēlētāji (16.1%) Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65) 336 spēles
3. ASV 5 spēlētāji (16.1%) Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37) 237 spēles
4. Zviedrija 4 spēlētāji (12.9%) Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50) 138 spēles
5. Čehija 3 spēlētāji (9.7%) F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21) 129 spēles
6. Somija 2 spēlētāji (6.5%) Lucenius (60); V.Nieminen (16) 76 spēles
7. Krievija 1 spēlētājs (3.2%) Karamnovs (18) 18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Dinamo sauso spēļu tradīcijas & cik labs ir Holts?

Posted by petrovich27 uz 2012/01/10

Dinamo nav izņēmums skatītāju vietās ierastai parādībai – zvaigžņu un vainīgo meklēšanai, kas ir tikpat pierasta lieta, cik īsa mēdz būt līdzjutēju atmiņa, no kuras mēdz ātri pagaist, ka pirms brīža tas pats spēlētājs ir slavēts vai likts “pie vietas”. Kriss Holts ir svaigākais piemērs, kas vienā dienā tiek “norakts”, citā – ir prototips svaigi būvējamam piemineklim. ko par Holta varējumu un Dinamo sausajām spēlēm “saka” statistika?

ar spēli pret Maskavas OHK Dinamo vienību rīdzinieki un arī vārtsargs Kriss Holts ir tikuši pie savas ceturtās “sausās” uzvaras šajā sezonā. jāpiebilst, ka šī 9. janvāra uzvara ar 1:0 papildlaikā ir pirmā reize dinamiešiem KHL oficiālajos čempionātos, kad pamatlaiks ir beidzies ar 0:0. pēc parametra “visvairāk sauso uzvaru” Rīgas Dinamo ar 4 panākumiem vismaz pagaidām ieņem dalītu 6.-9. vietu visā līgā. “čempioni” šajā parametrā pašreiz ir Ņižņijnovgorodas Torpedo, kas šosezon uzspējuši jau 6 “sausas” uzvaras.

KHL pirmā sezona kā mēraukla

“sauso” uzvaru skaita mērauklu Dinamo komanda nosprauda savā pirmajā regulārajā sezonā (2008./2009.), kad izcīnīja 7 “sausas” uzvaras, kurās superieguldījumu sniedza sava laika vārtsargs Martins Pruseks. Prusekam tosezon Dinamo ierindā bija 6 “sausas” spēles, kā arī vēl divi “sausiņi” Spartak ierindā pirms tam. ar 8 spēlēm bez ielaistām ripām Martins Pruseks 2008./2009. gada sezonā bija otrais “sausākais” KHL vārtsargs. līdz šim pirmās sezonas rekords nav pārvarēts; otrajā un trešajā sezonā rīdzinieki sarūpēja vien pa divām “sausām” uzvarām. otrajā sezonā (2009./2010.) divās spēlēs “pavilka” Edgars Masaļskis, trešajā – pa vienai Kriss Holts un Mikaels Tellkvists. 7 “sausās” uzvaras pirmajā sezonā (2008./2009.) ļāva dinamiešiem ieņemt dalītu 4.-6. vietu līgā pēc “sauso” uzvaru skaita. arī tas ir nepārspēts rekords. šosezon, pēc komandas 38 spēlēm, dinamieši ieņem dalītu 6.-9. vietu “sauso” uzvaru skaita ziņā.

Rīgas Dinamo “sausās” uzvaras KHL oficiālajās spēlēs (4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

sezona datums pretinieki rezultāts DR vārtsargs
2008./2009. 2008-09-14 Atlant 2:0 Masaļskis
2008-11-26 Traktor 5:0 Pruseks
2008-12-07 Ak Bars 2:0 Pruseks
2008-12-09 Lada 1:0 Pruseks
2008-12-24 Avangard 2:0 Pruseks
2008-12-28 Baris 1:0 Pruseks
2009-01-09 Lada 2:0 Pruseks
2009. play off
2009./2010. 2009-12-13 Dinamo (Minska) 2:0 Masaļskis
2010-01-14 Avtomobiļist 4:0 Masaļskis
2010. play off 2010-03-10 SKA 2:0 Masaļskis
2010./2011. 2010-09-11 Metallurg (Novok.) 3:0 Holts
2010-10-13 Atlant 3:0 Tellkvists
2011. play off
2011./2012. 2011-10-14 Avtomobiļist 2:0 Holts
2011-10-31 Jugra 1:0 Holts
2011-12-11 Vitjaz 2:0 Holts
2012-01-09 OHK Dinamo 1:0 OT Holts

*

KHL un Dinamo pirmā sezona bija ne tikai “sauso” uzvaru paraugs, bet arī pilnīga katastrofa bezvārtu zaudējumu skaita ziņā. liela daļa “nullveidīgo” zaudējumu jau bija iestudēts pirms Pruseka “ēras”; tomēr sezonas summā 8 spēles bija zaudētas bez vārtu guvumiem!!! arī tas ir un, novēlams, lai paliktu, nepārspēts Dinamo anti-rekords. otrajā regulārajā sezonā (2009./2010.) dinamieši bija saņēmušies un “pa sausam” zaudēja tikai vienreiz, trešajā sezonā – divreiz. šosezon, pēc komandas 38 spēlēm, jau trīsreiz.

Rīgas Dinamo “sausie” zaudējumi KHL oficiālajās spēlēs (4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

sezona datums pretinieki rezultāts
2008./2009. 2008-09-07 0:7 Metallurg (Novok.)
2008-10-20 0:3 Baris
2008-10-23 0:3 Avangard
2008-10-27 0:6 Lada
2008-11-17 0:4 Salavat Julajev
2008-11-24 0:1 Lada
2009-01-03 0:4 SKA
2009-02-26 0:1 Amur
2009. play off 2009-03-01 0:4 Dinamo (Maskava)
2009./2010. 2009-09-30 0:2 SKA
2010. play off 2010-03-20 0:3 HK MVD
2010./2011. 2010-10-27 0:2 Vitjaz
2010-12-24 0:4 Baris
2011. play off
2011./2012. 2011-09-26 0:2 Lev
2011-10-05 0:3 Spartak
2011-10-16 0:5 Baris

*

vai Holts-2012 ir labāks par Holtu-2011?

pēc iepriekšējās spēles (2012-01-07) pret SKA, kad atsevišķās epizodēs Kriss Holts nospēlēja ne pārāk pārliecinoši, atsevišķi līdzjutēji un ne-līdzjutēji atvēzējās saklausāmai čalošanai virtuālajā vidē. lozungs tiešs un kodolīgs “Holt Go Home“, aicinājums daiļrunīgs – Dinamo nepieciešams pirmais vārtsargs nevis ģitārists. mūzikas instruments šoreiz kā atsauce uz plaši zināmo Holta vaļasprieku. taču jau pēc nākamās spēles (2012-01-09) pret OHK Dinamo daļa karstgalvīgāko Holta kritizētāju bija gatavi šamo bučot nost; jo ļoti bija iepaticies Holta “sausais” sniegums, ieskaitot varēšanu neitralizēt divus soda metienus. cik tad īsti Holts ir labs šajā sezonā?

protams, pētot vārtsarga sniegumu, Šuplera Dinamo 2010./2011. g. sezonā nav tik viegli salīdzināms ar Rautakallio jaunā modeļa Dinamo. tomēr atšķirībā no vērtējuma kritērijiem “patīk/nepatīk”, statistikas cipari būs mazāk kaislīgi. ja par atskaites punktu ņem vārtu zaudējumus vidēji spēlē (GAA), tad šobrīd aktuālais Holta GAA 2.28 ir labāks nekā viņam pašam sezonu iepriekš (2.47). un vispār Holta aktuālais “vidējais” 2.28 ir pagaidām otrs labākais GAA, kāds Dinamo vārtsargiem līdz šim ir bijis regulārajās sezonās. labāks “vidējais cipars” ir bijis tikai Prusekam pirmajā sezonā (1.70).

interesanti, ka šosezon KHL vārtsargiem, lai noturētu agrākās pozīcijas, ir nepieciešami labāki “vidējā caurbiruma” rādītāji. respektīvi, Holtam 2010./2011. g. sezonā, lai ierindotos dalītā 14.-16. vietā līgā, pietika ar GAA 2.47, bet šosezon, kad cipars ir labāks (2.28) Holts ir aptuveni turpat – 15. vietā. te gan jāņem vērā, ka KHL vārtsargu Topos tiek ņemti vērā vārtsargi, kas spēlējuši ne mazāk par trešdaļu komandas aizvadīto spēļu. kas nozīmē, ka no aktuālā Topa var “izbirt” kāds vārtsargs, kuram samazinās spēļu proporcija; taču tieši tāpat kāds var ienākt Topā. pašreiz Topa virsotnē pēc GAA parametra ir Kovaļs ar 1.70.

ja GAA parametra svārstības vēl var norakstīt uz komandas kopējām “tradīcijām” aizsardzībā un principā, uzspiežot uz “daudz iemest” vai “maz ielaist”, tad atvairīto metienu procents varētu būt no aizsargu snieguma mazāk atkarīgs parametrs. protams, arī nosacīti, jo “atļautie” metieni un laukuma spēlētāju palīdzība vārtsargam arī var būt dažādi. katrā gadījumā – atvairīto metienu procents Holtam šajā sezonā ir krities par 4 procentpunktiem, kas vārtsargu statistikā tomēr ir pamanāma izmaiņa.

2010./2011. g. regulārā čempionāta summā ar 92,4% atvairītu metienu Holts ieņēma 6. vietu visā KHL, bet šosezon ar 92,0% Holtam pietiek, lai ierindotos dalītā 14.-16. vietā līgā (turpat arī Garnets un Lalands). šosezon, vismaz pagaidām, visi “līdzinās uz” Magņitkas vārsargu Ari Ahonen, kuram “drošības procents” ir 93,7%. ir arī viens vārtsargu statistikas parametrs, kurā Holts, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, “ir zirgā”. tās ir sausās spēles; šajā Topā Kriss Holts ar 4 “sausiņiem” vismaz šobrīd ierindojas dalītā 2.-7. vietā visā līgā.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums Dinamo sastāvā KHL regulārajos čempionātos (rankings pēc atvairīto metienu %; 4. sezonā pēc komandas 38 spēlēm):

vārtsargs; sezona sp. uzv. zaud. PM sērijas atv. met % GAA punkti SM “sausi” sp. laiks
Martins Pruseks 2008./2009. 20 10 6 2 94.1% 1.70 0+0 0 6 1163:48
Kriss Holts 2010./2011. 33 13 11 8 92.4% 2.47 0+0 2 1 1965:37
Mikaels Tellkvists 2010./2011. 20 8 9 1 92.2% 2.63 0+0 4 1 1139:33
Kriss Holts 2011./2012. 33 15 12 4 92.0% 2.28 0+0 4 4 1917:39
Edgars Masaļskis 2008./2009. 8 4 2 1 91.5% 2.66 0+0 0 1 406:40
Edgars Masaļskis 2009./2010. 37 17 12 5 91.0% 2.84 1+0 6 2 1920:26
Daniels Sperle 2008./2009. 5 1 3 0 90.8% 2.61 0+0 0 0 252:56
Ervīns Muštukovs 2008./2009. 2 0 1 0 90.5% 3.00 0+0 0 0 80:00
Māris Jučers 2011./2012. 11 0 3 4 90.4% 2.54 0+0 0 0 401:16
Martins Pruseks 2009./2010. 28 7 15 2 90.3% 3.13 0+0 2 0 1476:56
Edgars Lūsiņš 2010./2011. 4 1 2 1 89.7% 2.63 0+0 0 0 182:10
Sergejs Naumovs 2008./2009. 29 12 12 2 89.3% 3.50 0+0 2 0 1489:53
ĀRPUS
Uģis Avotiņš 2008./2009. 1* 0 0 0 0.00 0+0 0 0 0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010. 0* 0 0
Kristers Gudļevskis 2010./2011. 0* 0 0

* Uģim Avotiņam fiksēts 13 sekunžu spēles laika, kurā netika izdarīts neviens metiens pa viņa sargātajiem vārtiem. Ervīns Muštukovs un Kristers Gudļevskis konkrētajā sezonā ir bijuši pieteikti spēlēm attiecīgajās sezonās, taču pie spēles laika nav tikuši.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums KHL izslēgšanas spēlēs (rankings pēc atvairīto metienu %; pirmās 3 sezonas):

vārtsargs; sezona sp. uzv. zaud. atv. met % GAA punkti SM “sausi” sp. laiks
Edgars Masaļskis play off 2010. 6 3 2 93.4% 1.93 0+0 2 1 373:30
Martins Pruseks play off 2010. 4 1 3 92.1% 2.57 0+0 0 0 209:50
Mikaels Tellkvists play off 2011. 6 3 1 90.4% 3.04 0+0 2 0 295:45
Kriss Holts play off 2011. 7 2 5 89.0% 3.27 0+0 2 0 403:40
Martins Pruseks play off 2009. 3 0 3 85.9% 4.67 0+0 0 0 167:02
Sergejs Naumovs play off 2009. 1 0 0 77.8% 10.10 0+0 0 0 11:53
ĀRPUS
Ervīns Muštukovs play off 2010. 0* 0 0

* Ervīns Muštukovs ir bijis pieteikts spēlēm, taču konkrētajā sezonā pie spēles laika nav ticis.

[Krisa Holta foto fiksēts Dinamo spēlē pret Atlant 2011. gada 15. septembrī; foto avots: atlant-mo.ru. Māra Jučera un Krisa Holta kopfoto – spēlē pret SKA 2011. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »