Ar Slovakia Cup 2014 spēlēm beigušies izlases vadoņu eksperimenti ar sastāvu, tagad Nolanam atliek vēl “piešaut aci” treniņos, lai varētu droši soļot uz Minsku. Valstsvienības spēlēs šopavasar notestēti 46 hokejisti. Kādi viņi izskatījās cipariski?
Kopumā 8 pārbaudes spēlēs iztaustīti 26 uzbrucēji, 14 aizsargi un 6 vārtsargi. Izlases rīcībā vēl “skaitās” 31 spēlētājs, ieskaitot šopavasar izlases spēlēs “nepārbaudīto” Ronaldu Ķēniņu. Bet uz Minsku brauks tikai 25.
Ņiživijs kā rezultatīvākais
Protams, pārbaudes spēlēs, kur strāvo eksperimenti, statistika nav galvenais. Tomēr jāatzīmē, ka Bratislavas spēlēs rezultatīvākais ir bijis uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs ar 3 rezultatīvam piespēlēm. Ar 2 punktiem ir atzīmējies Mārtiņš Cipulis (1+1) un Andris Džeriņš (0+2). Jāpiebilst, ka Džeriņam ir labākais lietderības koeficients (+2) un mikromaču vārtu attiecība (2:0).
Interesanti, ka bēdīgākos ciparus ir sakrājis Zemgus Girgensons; viņam mikromaču vārtu attiecība ir 0:4 (!!!) un lietderības koeficients -2… Respektīvi, Girgensons bija laukumā četru vārtu zaudējumu (no 5) laikā pret slovākiem. Ar to pieticis, lai vispār šopavasar uzspēlējušo 26 uzbrucēju statistikas sarakstā ierindotos pēdējā (!) vietā. Tas gan ir “mājiens” statistiķiem, ka secinājumiem ar vienu-divām spēlēm ir par maz.
Kopumā Bratislavas spēlēs laukumā devās 14 uzbrucēju; mājās palikuši vēl četri uzbrukuma vīri – Koba Jass, Roberts Jekimovs, Ronalds Ķēniņš, Miķelis Rēdlihs. Attiecīgi no 18 uzbrucējiem jāatsijā četri puiši, jo tradicionālais uzbrucēju komplekts pasaules čempionātam ir 14.
Prognozēt galvenā trenera Teda Nolana pilno izvēli ir sarežģīti; īpaši tāpēc, ka klātienē redzējis viņš ir tikai divas pēdējās spēles. Tomēr rādās, ka uz 13. un 14. uzbrucēja pozīcijām seši pretendenti ir – Bērziņš, Bičevskis, K. Jass, Jekimovs, R. Lipsbergs, Saulietis. No kuriem tad četriem būtu jāpaliek ārpus Minskas komplekta.
Latvijas izlases uzbrucēju statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk; MM = mikromaču vārtu starpība):
uzbrucējs
sp.
punkti
+/-
MM
sods
1.
Aleksandrs Ņiživijs
2
0+3
±0
3:2
0
2.
Mārtiņš Cipulis
2
1+1
-1
2:3
0
3.
Andris Džeriņš
2
0+2
+2
2:0
0
4.
Roberts Bukarts
1
1+0
+1
1:0
0
Kaspars Daugaviņš
1
1+0
+1
1:0
0
6.
Armands Bērziņš
2
1+0
+1
1:0
2
7.
Herberts Vasiļjevs C*
2
1+0
±0
2:1
2
8.
Māris Bičevskis
2
0+1
+1
1:0
35
9.
Miks Indrašis
2
0+0
±0
0:0
0
10.
Juris Štāls
1
0+0
±0
0:0
2
11.
Roberts Lipsbergs
2
0+0
±0**
0:0**
2
12.
Gints Meija
2
0+0
±0
1:2
0
13.
Kaspars Saulietis
2
0+0
-1
0:1
2
14.
Zemgus Girgensons
1
0+0
-2
0:4
2
* Otrajā spēlē (pret Norvēģijas izlasi) kapteinis bija Herberts Vasiļjevs. ** Slovakiahockey.sk statistikas uzskaitē ir nepilnības; Latvijas izlases pirmā vārtu guvuma laikā laukumā bija arī Roberts Lipsbergs, kurš nav norādīts (bet ir atzīmēti vienlaikus laukumā esoši 3 aizsargi).
Latvijas izlases uzbrucēju statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):
uzbrucējs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
sods
1.
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
3
0+5
±0
5:3
0
2.
Miķelis Rēdlihs
1984.
2
3+1
+2
4:0
0
3.
Mārtiņš Cipulis
1980.
5
2+2
-3
5:7
0
4.
Kaspars Daugaviņš
1988.
3
1+3
+2
6:1
2
5.
Herberts Vasiļjevs
1976.
4
3+0
±0
4:2
4
6.
Miks Indrašis
1990.
5
1+2
+3
5:0
0
7.
Roberts Bukarts
1990.
6
2+0
-2
2:4
2
8.
Juris Upītis
1991.
4
1+1
±0
2:1
0
9.
Andris Džeriņš
1988.
8
0+2
-3
3:6
2
10.
Armands Bērziņš
1983.
5
1+0
+1
2:1
4
11.
Juris Štāls
1982.
6
1+0
±0
2:3
4
12.
Gints Meija
1987.
6
1+0
-2
2:5
0
13.
Aleksejs Širokovs
1981.
3
1+0
-3
1:4
0
14.
Roberts Lipsbergs
1994.
4
0+1
+1*
1:0*
2
15.
Māris Bičevskis
1991.
7
0+1
+1
3:1
39
16.
Gunārs Skvorcovs
1990.
3
0+1
±0
1:1
0
17.
Roberts Jekimovs
1989.
5
0+1
-2
3:4
4
18.
Kaspars Saulietis
1987.
6
0+1
-2
2:3
4
19.
Jānis Ozoliņš
1989.
1
0+0
±0
0:0
0
20.
Koba Jass
1990.
2
0+0
±0
0:0
4
21.
Artūrs Kuzmenkovs
1993.
2
0+0
±0
0:0
2
22.
Miks Lipsbergs
1991.
1
0+0
-2
0:2
0
23.
Edijs Brahmanis
1983.
2
0+0
-2
0:2
4
24.
Artūrs Ozoliņš
1988.
2
0+0
-2
0:3
0
Edgars Kļaviņš
1993.
2
0+0
-2
0:3
0
26.
Zemgus Girgensons
1994.
1
0+0
-2
0:4
2
* Oficiālajā statistikā ir nepilnības. Piemēram, Latvijas – Slovākijas izlašu spēles mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu uzskaitē. Piemēram, reāli Roberta Lipsberga lietderības koeficients ir +2 un 2:0, bet kādam no spēlētājiem lietderības koeficients un MM attiecība ir par vienu mīnusā.
Māris Jass un Jēkabs Rēdlihs aizsargu Topā
Uz Bratislavu aizbrauca deviņi aizsargi, no kuriem uzspēlēja visi, izņemot veselības lietas kopjošo Artūru Kuldu. Veiksmīgākā statistika starp aizsargiem fiksēta pāriniekiem Mārim Jasam un Jēkabam Rēdliham; abiem pa +3 un mikromaču vārtu guvumu / zaudējumu bilance 3:1. Izteikti bēdubrāļi abu spēļu summā nav saskatāmi, lai gan kļūdas bija arī pirmo divu pāru aizsargu vingrinājumos (Laviņš – Sotnieks; Galviņš – Pujacs).
Tā kā vēl pirms Bratislavas spēlēm treniņus ar izlasi beidza Mārtiņš Gipters un Maksims Širokovs, bet mājās palika Mārtiņš Porejs, tad treneriem jāizvēlas 8 no 10 aizsargiem. (Čempionātā parasti piedalāmies ar astoņiem aizsargiem.) Teds Nolans ir interesants “putns”, bet pēc pārpaudes spēlēm rādās, ka uz astotā aizsarga vietu dalībai Minskā pretendē – Jaks, Porejs, Saviels. Diviem būs jāpaliek mājās.
Latvijas izlases aizsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):
aizsargs
sp.
punkti
+/-
MM
sods
1.
Jēkabs Rēdlihs
2
0+0
+3
3:1
0
2.
Māris Jass
2
0+0
+3
3:1
2
3.
Georgijs Pujacs C*
2
0+1
±0
2:2
2
4.
Jānis Jaks
2
0+0
±0
0:0
0
Agris Saviels
2
0+0
±0
0:0
0
6.
Kristaps Sotnieks
2
0+0
-1
1:2
0
7.
Guntis Galviņš
2
0+0
-1
1:2
2
8.
Rodrigo Laviņš
2
0+0
-1
1:2
6
–
Artūrs Kulda
0
–
–
–
–
* Pirmajā spēlē (pret Slovākijas izlasi) kapteinis bija Georgijs Pujacs.
Latvijas izlases aizsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):
aizsargs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
sods
1.
Māris Jass
1985.
3
0+0
+3
3:1
2
2.
Artūrs Kulda
1988.
3
0+1
+2
4:0
0
3.
Jēkabs Rēdlihs
1982.
5
0+0
+1
4:4
2
4.
Rodrigo Laviņš
1974.
8
0+3
±0
7:6
8
5.
Georgijs Pujacs
1981.
2
0+1
±0
2:2
2
6.
Kristaps Sotnieks
1987.
5
0+0
±0
5:3
4
7.
Ēriks Ševčenko
1991.
2
0+0
±0
1:0
0
8.
Guntis Galviņš
1986.
7
1+0
-1
5:5
4
9.
Artūrs Salija
1992.
1
0+0
-1
0:1
2
10.
Maksims Širokovs
1982.
4
0+0
-1
2:4
0
11.
Mārtiņš Gipters
1989.
5
0+0
-1
1:3
2
12.
Jānis Jaks
1995.
8
0+0
-3
1:4
2
13.
Agris Saviels
1982.
6
0+0
-4
1:6
0
14.
Mārtiņš Porejs
1991.
4
0+0
-4
0:5
0
*
Vārtsargu sastāvs skaidrs. Atliek – secība
Vārtsargu pārbagātības jautājums ir atrisināts; uz Slovakiju acīmredzot aizbrauca čempionātam paredzētais komplekts – Edgars Masaļskis, Kristers Gudļevskis, Ivars Punnenovs. Vēl pirms turnīra no kandidātu loka tika atbrīvots Ervīns Mustukovs, bet turnīra laikā Rīgā palikušais Elvis Merzļikins vairs nepretendē uz vietu sastāvā.
Tagad tik jātiek skaidrībā ar secību.
Latvijas izlases vārtsargu statistika Slovakia Cup 2014 (2 spēlēs – 2014. g. 1., 2. maijā; pret Slovākijas un Norvēģijas izlasēm; statistika saskaņā ar hockeyslovakia.sk):
vārtsargs
sp.
min:sek
atv. met
atv. %
GAA
sods
MM
1.
Kristers Gudļevskis
1
60:00
30 no 30
100%
0.00
2
2:0
2.
Edgars Masaļskis
1
59:50
20 no 25
80.0%
5.01
0
3:5
3.
Ivars Punnenovs
0
0:00
–
–
–
0
–
*
Latvijas izlases vārtsargu statistika 2014. g. pavasara 8 spēļu summā (slīprakstā kandidātu loku jau oficiāli pametušie):
Ervīns Muštukovs, Mārtiņš Gipters, Masksims Širokovs prom – apollo.lv
[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts spēlē pret Francijas izlasi 2014. gada 26. aprīlī. Foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profilsfacebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše).]
Drīzāk jau franči Latvijas izlases gaumē, ko apliecina 2:1 un 6:3. Tomēr rēķinoties ar pārbaudes spēļu (EHC) rezultāta maznozīmību un neskatoties uz divām uzvarām, “šaurās vietas” jāsaskata un secinājumi jāveic. Protams, interesi rosina arī blakusfaktors – ar katru spēli izlases sastāvs kļūst nopietnāks un pietuvinātāks Minskas versijai. Pēc kā mūsējie izskatījās spēlēs pret Franciju?
Indrašis – Daugaviņš – M. Rēdlihs
Teda Nolana prombūtnes laika aktuālais treneris Toms Kūlens jau ir “piedraudējis”, ka šis uzbrucēju virknējums varētu saglabāties arī uz pasaules čempionāta “skatuves”. Trio sniegums spēlēs pret Francijas izlasi izskatījās itin pieklājīgs, neraugoties uz to, ka diviem vīriem šajā pārbaudes ciklā šīs bija pirmās spēles izlasē, bet vienam (Indrašim) – 2./3. spēle ar pakāpenisku atkopšanos no traumas. Šis grupējums nokārtoja pusi no abu franču spēļu vārtu guvumiem (4 no 8), bija vienīgie uzbrucēji ar pozitīvu lietderības koeficientu un bija mācējuši mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu summā “sarīkot” četru vārtu guvumu starpību.
Īpaši medīgs un “izslāpis” izskatījās pie Jaroslavļas dzelzceļniekiem divas švakas sezonas aizvadījušais Miķelis Rēdlihs; viņa četri punkti (3+1) ir arī rezultatīvākais sniegums abu spēļu summā. Ļoti pieklājīgi arī pārbaudes spēļu ritmam izskatījās Ženēvas hokeja kluba zvaigzne Kaspars Daugaviņš. Pēc skaistas spēles un vārtu guvumiem “izbadējies” arī Miks Indrašis; pie saviem punktiņiem tika, bet līdz ierastajai formai vēl jātiek, kam vēl ir laiks līdz Minskai – nedēļas divas.
Ņiživijs/Jekimovs – Vasiļjevs – Cipulis
Kombinācija ar Vasiļevu, Cipuli un Ņiživiju Latvijas izlasei nav tik sena, kā mēdz mālēt, bet tomēr ir 2009. – 2011. gadu pasaules čempionātu un olimpiādes reinkarnācija. Trīs gadus vīri bija katrs savos darbos, un izlasē cīnījās tikai Mārtiņš Cipulis un pa retam – Aleksandrs Ņiživijs. Bet nu – arī Herberts Vasiļjevs ir atpakaļ ierindā, par ko saņēmis kapteiņa uzšuvi, kā arī nopelnījis labākā spēlētāja pagodinājumu otrajā spēlē.
Labā ziņa – veterāni (Ņiživijs un Vasiļjevs – abiem pa 37) grib spēlēt un “ar prātu un pīpēšanu” spēj izdarīt vairāk nekā jaunie, pus-jaunie ar kājām… (Tiesa, maiņas biedrs Mārtiņš Cipulis joprojām ir ātrs un ņiprs, neatpaliekot no jaunajiem.) Pirmajā spēlē “Ņiživija lomu” pildīja Roberts Jekimovs, un, rādās, ka ar Aleksandru Ņiživiju abi pārējie sapratās labāk. Tomēr nevajadzētu pārvērtēt virknējuma ‘Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis’ vēsturisko saprašanos un mentālo tuvību. Būtu interesanti pie veterāniem redzēt kādu “jauno, perspektīvo” vai arī kādu šī virknējuma personāžu kā gudrības porciju kādā “skrējēju virknējumā”.
Meija – Džeriņš – Saulietis
Abu franču spēļu iespēlētais virknējums šādā komplektā acīmredzot tiek pārbaudīts Minskas čempionāta ceturtās maiņas lomai. Ja vērtē no šāda viedokļa, tad īpašu pretenziju īsti nav. Pirmais mazākuma pāris ‘Džeriņš – Meija’ darbu padarīja pieklājīgi, ja jau vārtu zaudējumu viņu darba laikā nebija. Bet vienādos sastāvos virknējums piedzīvoja divus caurkritienus ar degošām lampiņām aiz Latvijas izlases vārtiem. Situāciju pieklājīgāku padarīja realizētais Ginta Meijas izskrējiens, ļaujot virknējumam palikt lietderībā pie -1. Bet, ja šo maiņu vērtē uzbrukuma (ne jaukšanas un ciešanas) maiņas griezumā, tad – varētu labāk… Meijas simpātiskais 1-pret-1 faktiski ir viena no retajām šī komplekta pamanāmajām epizodēm uzbrukuma zonā.
Štāls – Bērziņš – K. Jass
Pirmās franču spēles ceturtā maiņa palika pa nullēm, kas lomu sadalījumā nozīmē labu rezultātu. Arī ņemot vērā, ka ‘Bērziņš – Štāls’ bija otrs mazākuma pāris. BET šajā gadījumā ir statistiķu fiksētais viens metiens pa Francijas izlases vārtiem šo vīru izpildījumā visas spēles garumā. Visu cieņu pretiniekiem frančiem, tomēr tā nav ne Krievija, ne Somija… Jā, un vietu sastāvā nemaz nav tik daudz, lai pietiktu visiem.
R. Lipsbergs – Bičevskis – Bukarts
Otras spēles ceturtā maiņa arī palika “pa nullēm”, bet pretinieku vārtus apdraudēja nedaudz biežāk. Vismaz statistiķi fiksējuši 3 metienus. Mazākumā vīriem (Bičevskis – Bukarts) un vispār Latvijas izlasei otrajā spēlē sanāca spēlēt tikai vienreiz; “ziepes savārītas” nebija, turklāt šajā spēles nogrieznī Māris Bičevskis nopelnīja Latvijas izlasei vairākumu. Skaitlisko pārsvaru valstsvienībai ienesa arī Roberts Lipsbergs, šī izlases komplekta otrs jaunākais spēlētājs (pa labi novietotajā attēlā #40).
Ja meklē mīnusus, tad maiņas uzbrucēju darbības bija diezgan individuālas, risinājumi – personiski un bieži vien, neredzot partnerus. Kas zināmā mērā loģiski, jo no šīs maiņas uz Minskas sastāvu reāli pretendē kāds viens uzbrucējs. Katram ir savi plusi: Māris Bičevskis – mazākuma vilcējs ar aicinājumu, centrs; Roberts Bukarts – var iemest; Roberts Lipsbergs – var spēlēt centrā un būtu laba “investīcija” nākotnē. Tomēr katram no viņiem ir/būtu stipri “jāiesvīst”, lai tiktu uz Minsku. Nebūtu arī pārsteigums, ja Minskas komplektā nebūs neviens no šiem puišiem. Jo uz 2-3 uzbrucēju vakancēm ir prāvs pretendentu loks. Bet brauks Teds Nolans un “svaigu aci” redzēs visu no jauna.
Citi
Pirmdien (28. aprīlī) tiek solīts, ka izlasei piebiedrosies ne tikai galvenais treneris Teds Nolans, bet arī – uzbrucēji Zemgus Girgensons un Ronalds Ķēniņš. Savukārt, kopš pārtraukumā kopš spēlēm pret Krievijas izlasi mūsu valstsvienības kandidātu loku un treniņus pametuši uzbrucēji Lauris Bajaruns, Jānis Ozoliņš, Gunārs Skvorcovs, Aleksejs Širokovs, Juris Upītis.
Vēl joprojām nav pilnīgi skaidra informācija par uzbrucēju Laura Dārziņa un Mārtiņa Karsuma varēšanu vai nevarēšanu pieslēgties. Tomēr pēc “noklusējuma” skaidrs – jo tuvāk maijs, jo iespējamība ar katru dienu būtiski samazinās…
Latvijas izlases uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):
uzbrucējs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
met.
sods
1.
Miķelis Rēdlihs
1984.
2
3+1
+2
4:0
9
0
2.
Kaspars Daugaviņš
1988.
2
0+3
+1
5:1
5
2
3.
Herberts Vasiļjevs C
1976.
2
2+0
±0
2:1
4
2
4.
Miks Indrašis
1990.
2
1+1
+2
4:0
9
0
5.
Mārtiņš Cipulis
1980.
2
1+1
-1
3:2
2
0
6.
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
1
0+2
±0
2:1
1
0
7.
Gints Meija
1987.
2
1+0
-1
1:2
5
0
8.
Roberts Bukarts
1990.
1
0+0
±0
0:0
2
0
9.
Armands Bērziņš
1983.
1
0+0
±0
0:0
1
0
Māris Bičevskis
1991.
1
0+0
±0
0:0
1
0
11.
Koba Jass
1990.
1
0+0
±0
0:0
0
0
Roberts Lipsbergs
1994.
1
0+0
±0
0:0
0
0
Juris Štāls
1982.
1
0+0
±0
0:0
0
0
14.
Roberts Jekimovs
1989.
1
0+0
-1
1:1
3
2
15.
Andris Džeriņš
1988.
2
0+0
-1
1:2
2
2
Kaspars Saulietis
1987.
2
0+0
-1
1:2
2
2
*
Galviņš – Kulda
Pirmais aizsargu pāris ir vienīgais, kuram mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu bilance ir pozitīvi sausa (abiem pa 3:0). Tā kā divi vārtu guvumi “gadījušies”, spēlējot vairākumā, tad lietderības koeficients kā Guntim Galviņam, tā Artūram Kuldam +1. “Statistisku pārmetumu” nav un nevar būt. Bet arī pirmā pāra izpildījumā bija saskatāms “tehnisks brāķis”, kuru meistarīgāki pretinieki varētu konvertēt Latvijas izlases vārtu apdraudējumā. Labā ziņa, ka “sliktās epizodes” biežāk bija spēlējot vairākumā un pretinieku zonā, bet retāk savas aizsardzības areālā.
Laviņš – Sotnieks
Otrais aizsargu pāris attiecīgi bija arī otrs statistiski veiksmīgākais spēlēs pret konjaka un šampanieša dzimtenes dēliem. Lai arī uz abiem aizsargiem attiecas pa vienam vārtu zaudējumam, tomēr kā Kristaps Sotnieks, tā Rodrigo Laviņš aizvadīja kopumā labas spēles pret Francijas izlasi. Cīnījās mazākumā, piedalījās realizētā vairākumā un, patiesībā, liekus jautājumus daudz neradīja. Cita starpā, Laviņš abu spēļu summā – rezultatīvākais starp aizsargiem. Savukārt, Sotnieks atzīts par labāko pirmajā spēlē pret frančiem. Pelnīti gan spēles griezumā, gan pārbaudes ciklā kopumā.
Gipters, M. Jass, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs
Tā kā izlases rīcībā ir arī Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs, tad uz divām aizsargu vakancēm pretendē seši pārējie. Vai pieci, ja neskaita pirmajā franču duelī savainojumu guvušo Māri Jasu. Atgādinājumam, tradicionālais komplekts pasaules čempionātā = 8 aizsargi + 14 uzbrucēji + 3 vārtsargi.
Latvijas izlases šī gada pavasara 6 spēļu summā no šiem pieciem pretendentiem (Gipters, Jaks, Porejs, Saviels, M. Širokovs) “statistiski vistuvāk” valstsvienībai atrodas Gipters un M. Širokovs. Mārtiņš Gipters piedalījies 5 spēlēs, kurās iekrājis lietderības koeficientu -1 un mikromaču “apšaudes” attiecība 2:3. Maksims Širokovs ir netālu: 4 spēles; lietderība -1; MM vārtu guvumi/zaudējumi 2:4. Jāuzsver, ka pārējiem kā mīnusi ir lielāki, tā arī mikromaču cipari bēdīgāki. Statistika, protams, nav izšķirošs elements iekļaušanai sastāvā, tomēr nav nenozīmīgs. Kopumā vērtējot, Maksims Širokovs pieklājīgi atrādījās iepriekšējās spēlēs, kad sastāvs bija vēl salīdzinoši nepilnīgs. Savukārt izlases debitants Mārtiņš Gipters turas līmenī un joprojām ir izlases komplektā. Jā, “īsto” pretendentu pirmajās spēlēs bija mazāk, taču arī no treniņiem atbrīvoto netrūkst.
Izlases jaunākais cīnītājs – 18 gadus vecais Jānis Jaks kopā ar vecāko spēlētāju (Laviņš) ir vienīgie aizsargi, kuri pavasara tūrē līdz šim ir aizvadījuši visas sešas spēles. (Tikpat spēļu arī Andrim Džeriņam.) Sešu spēļu summā izlases debitants Jaks iekrājis lietderības koeficientu -3 un mikromaču rezultāta izmaiņu attiecību 1:4. Spīdoši nav, bet acīmredzot Kūlens ar draugiem taupa jauno aizsargu, lai atrādītu Tedam Nolanam. Bet Nolanam, kā zināms, patīk “pavilkt” jaunos un/vai nezināmos talantus. Ne bez viņa līdzdalības uz pasaules čempionātā ir varējuši atrādīties vai vismaz piedalīties tādi puiši kā Ralfs Freibergs, Kristers Gudļevskis, Miks Indrašis, Koba Jass, par kuru dalību pirms debijas čempionātiem mēdza vīpsnāt ne viens vien eksperts.
Bēdīgākā statistika sešu spēļu summā starp aizsargiem ir Porejam un Savielam. Statistikas “sānslīdes” lauvastiesa gadījusies spēlēs pret somiem, bet tomēr arī pēc tam savs mīnuss nedaudz krājies… Mārtiņam Porejam 4 spēlēs lietderība -4 un MM vārti 0:5. Agrim Savielam līdzīgi: 4 spēlēs -4 un 1:6. Pēdējo spēļu summā uz kopējā fona ne bez kļūdām, tomēr nav bijis tik dramatiski. Ja treneri vēl saglabās iespēju atrādīties, Slovākijas turnīrā var izskatīties savādāk. Bet vai dos? Saviela gadījumā treneriem noteikti patīk “izdiena” (pieredze) – seši pieaugušo pasaules čempionāti (viens pie Nolana), viena olimpiāde (tiesa, sen – 2006.).
P.S. Māris Jass pirmajā spēlē pret Francijas izlasi iedzīvojās stiprā gurna sasitumā, kā informē Latvijas Hokeja federācija. Kas nozīmējot “ārā no aprites” uz 4-5 dienām. Nebūs nekas dīvains, ja viņš tomēr pastiprinās konkurenci uz vietām aizsargu postenī.
P.P.S. Starplaikā pēc krievu spēlēm no Latvijas izlases kandidātu komplekta atvadījās ne tikai traumu guvušais aizsargs Ēriks Ševčenko, bet arī – Artūrs Salija. Bija runas par to, ka izlasei varētu piebiedroties Krišjānis Rēdlihs, tomēr taustāmu liecību par to nav.
Latvijas izlases aizsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):
aizsargs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
met.
sods
1.
Artūrs Kulda
1988.
2
0+1
+1
3:0
3
0
2.
Kristaps Sotnieks
1987.
2
0+0
+1
4:1
3
2
3.
Guntis Galviņš
1986.
2
0+0
+1
3:0
2
0
4.
Rodrigo Laviņš
1974.
2
0+2
±0
3:1
3
0
5.
Agris Saviels
1982.
1
0+0
±0
1:1
2
0
6.
Mārtiņš Gipters
1989.
2
0+0
±0
1:1
0
2
7.
Māris Jass
1985.
1
0+0
±0
0:0
0
0
8.
Jānis Jaks
1995.
2
0+0
-1
1:2
0
0
9.
Maksims Širokovs
1982.
1
0+0
-1
0:1
1
0
10.
Mārtiņš Porejs
1991.
1
0+0
-1
0:1
0
0
*
Konkrēta problēma ar vārtsargiem… Ir izvēle!
Edgars Masaļskis izpildīja savu “normatīvu” – palīdzēja uzvarēt pirmajā spēlē, bet otrajā deva “uz pusēm” vietu jaunajiem. Ivaram Punnenovam (#33 attēlā pa labi) tā bija otrā spēle, bet Elvim Merzļikinam (#30) – debija. Skaidrs, ka abu vēl junioru vecumam atbilstošo vārtsargu sniegumā varēja atrast kādu nepilnību, taču kopumā kā Punnenovs, tā Merzļikins sevi pieteikuši labi un uz trešā vārtsarga posteni turpina kandidēt.
Jo pirmās divas vietas rezervētas ilggadējai pamatvērtībai – Edgaram Masaļskim un sezonu NHL laukumā pabeigušajam Kristeram Gudļevskim. Teorētiski cīņā par trešā vārtsarga posteni piedalās izlases rīcībā esošais Ervīns Muštukovs. Taču Punnenova un arī Merzļikina salīdzinoši pieklājīgā debija attālina citus kandidātus. Jauno papildspēku ierašanās un varēšanas dēļ vēl nesen izlases kandidātu loku atstāja Jānis Kalniņš. Vienīgais iemesls, kādēļ Muštukovs varētu doties uz Minsku, lai demonstrētu vienlīdzību starp Ivaru Punnenovu un Elvi Merzļikinu, jo vārtsargu vietas ir 3 un kādam jāpaliek mājās… Šķiet, variants ņemt četrus vārtsargus netiek izskatīts.
Bet – “priekšā” vēl Nolans un turnīrs Slovākijā. Jāpiekrīt vērotājiem un ekspertiem, kas neatceras tik “biezu” pretendentu loku uz pasaules čempionāta vārtsargu vietām Latvijas izlasē…
Latvijas izlases vārtsargu statistika divās spēlēs pret Francijas izlasi (2014. g. 25. un 26. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com, atskaitot MM – mikromaču vārtu guvumu/zaudējumu attiecību):
vārtsargs
dz.
sp.
min:sek
atv. met.
atv. %
GAA
MM
1.
Edgars Masaļskis
1980.
1
60:00
36 no 37
97,30%
1,00
2:1
2.
Elvis Merzļikins
1994.
1
28:28
n/d
n/d
2,11
2:1
3.
Ivars Punnenovs
1994.
1
31:07
n/d
n/d
3,86
4:2
*
Uzziņām:
Latvijas – Francijas izlašu spēļu statistika – eurohc.stats.pointstreak.com (25. aprīlī; 26. aprīlī);
Latvijas Hokeja federācijas twitter konts – twitter.com
Latvijas izlases trenera Toma Kūlena komentārs pēc franču spēlēm – sportacentrs.com
Latvijas izlases komplektēšanas kopsavilkums pirms spēlēm pret Franciju (autors: Jānis Matulis) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
[Pirmo 4 un pēdējo divu (6., 7.) foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā (autors Mārtiņš Aiše). Šie foto fiksēti Latvijas izlases spēlēs pret Francijas izlasi 2014. gada aprīlī. Piektā (Kristapa Sotnieka) foto avots: lhf.lv (autors arī Mārtiņš Aiše). Šis fotoattēls fiksēts Latvijas un Baltkrievijas izlašu spēlē 2013. gada 19. aprīlī.]
Pret Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Krievijas izlasi mūsējie “uzstājās” pieklājīgi – 2:3 un 1:0. Kā saka, jebkura Krievija ir nopietns pārbaudījums. Šoreiz Krievijas valstsvienība kalpo par smilšpapīru vai, drīzāk, par ēveli sastāva slīpēšanai un kandidātu atlasei. Kādas ir Latvijas izlases kontūras, cipari pēc Krievijas, un kurus vīrus vēl gaidām palīgā?
Pārbaudes spēlēs pret Krievijas izlasi Latvijas vastsvienības sastāvā uzspēlēja 30 vīru – bez maz visi, kas 18. -19. aprīlī bija izlases rīcībā un nodarbojās valstsvienības treniņos. Pret Krievijas komandu neuzspēlēja tikai vārtsargs Jānis Kalniņš, potīti savainojušais un nelielu pauzi paņēmušais vārtsargs Ervīns Muštukovs, kā arī IIHF oficiālo sodu gaidošais uzbrucējs Vitālijs Pavlovs. Visi pārējie, kas ir treneru “rokās” varēja atrādīties spēlēs pret Znaroka izlasi. Dažiem izdevās labi, citiem – dažādi.
Gaidām snaiperus?
Abu spēļu summā pret Krievijas izlasi laukumā devās 16 uzbrucēji, bet kopā ar iepriekšējām divām “somu spēlēm” izlases kandidātu lokā ir uzspēlējis 21 uzbrucējs. Pēc Latvijas – Somijas izlašu spēlēm kandidātu loku jau pametuši uzbrucēji Edijs Brahmanis, Edgars Kļaviņš, Artūrs Kuzmenkovs, Miks Lipsbergs, Artūrs Ozoliņš, kā arī pārbaudes spēlēs pie teikšanas netikušie Toms Andersons un Artūrs Mickēvičs.
Drīzumā tiek solīta lielā tīrīšana kandidātu rindās, ko faktiski varēs atļauties veikt pēc tam, kad izlases rīcībā būs ieradušies papildspēki. Saskaņā ar LHF sniegto informāciju, izlasē tiek gaidīti uzbrucēji Lauris Dārziņš, Kaspars Daugaviņš, Zemgus Girgensons, Ronalds Ķēniņš (tikko kā Šveices čempions!), Aleksandrs Ņiživijs, Miķelis Rēdlihs, Herberts Vasiļjevs. Kandidātu lokā esot doma pārbaudīt arī Čehijā sezonu pabeigušo Lauri Bajarunu un, iespējams, arī vēl kādu jauno uzbrucēju, kurš būs noslēdzis sezonu Kanādas junioru līgās. Vēl arī neesot pateikts tāds stabils Mārtiņa Karsuma galavārds attiecībā uz spēlēšanu Minskā; vismaz publiski – nē.
Statistiski veiksmīgākais uzbrucējs “krievu spēļu” summā ir Juris Štāls (pa labi novietotā attēlā), kuram sanācis gan vārtu guvums, gan pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt, izlases pavasara četru spēļu summā rezultatīvākais ir Juris Upītis, kuram 4 spēļu summā 2 punkti (1+1).
Kopumā Latvijas izlasei četru pārbaudes spēļu summā ir izdevušies pieci vārtu guvumi, kas nav tā baigi daudz… Bet ar pieticīgo 1:0 ir izdevies pat uzvarēt Krievijas valstsvienību. Te gan jācitē Krievijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks, aptuveni: “Šajā sagatavošanās stadijā nav jēgas ieciklēties uz rezultātu“. To gan viņš teica par savu izlasi, bet tam, rādās, nav izšķiroša nozīme. Katrā gadījumā, ir skaidrs, ka rezultāta “taisītāji” un snaiperi Latvijas izlasē vēl tiek gaidīti…
Pēc Krievijas sparinga uzbrucēju rindās, izskatās, ka soli uz čempionāta komplektu ir spēris Krievijas VHL līgā spēlējošais Kaspars Saulietis (pirmajā attēlā #18). Viņš bija īpaši manāms pirmajā (18. aprīļa) spēlē pret Oļega Znaroka trenētajiem vīriem. Orķestra “skanējumu” nebojāja, piemēram, arī abi debitanti Roberts Lipsbergs un Jānis Ozoliņš, taču pasaules čempionātam ar “nebojāšanu” var nepietikt. Un tas attiecas ne tikai uz debitantiem, bet arī jau izlasē pieredzējušākajiem, kuri arī “nebojāja”.
Statistiski bēdīgākais starp uzbrucējiem ir Mārtiņa Cipuļa “sausais atlikums” – lietderības koeficients sliktākais (-2), mikromaču vārtu guvumu starpība švakākā (0:2), kas, jādomā, Cipuļa atrašanos Minskas sarakstā diez vai ietekmēs. “Mīnus” statistikas griezumā der pieminēt arī Kobu Jasu, kuram it kā pa nullēm arī lietderība un mikromaču summa, tomēr vienā spēlē ir sakrātas 4 soda minūtes, kas pelnītas uzbrukuma zonā, veicot liekus vingrinājumus…
Latvijas uzbrucēju statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):
uzbrucējs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
met.
sods
1.
Juris Štāls
1982.
2
1+0
+1
1:1
2
0
2.
Juris Upītis
1991.
2
1+0
±0
1:0
1
0
3.
Roberts Bukarts
1990.
2
1+0
±0
1:1
4
0
4.
Miks Indrašis
1990.
1
0+1
+1
1:0
0
0
Roberts Lipsbergs
1994.
1
0+1
+1
1:0
0
0
6.
Kaspars Saulietis
1987.
2
0+1
±0
1:0
5
0
7.
Roberts Jekimovs
1989.
2
0+1
±0
1:1
2
0
8.
Māris Bičevskis
1991.
2
0+0
±0
1:0
1
2
9.
Armands Bērziņš
1983.
2
0+0
±0
1:1
4
2
10.
Jānis Ozoliņš
1989.
1
0+0
±0
0:0
1
0
Gunārs Skvorcovs
1990.
1
0+0
±0
0:0
1
0
Aleksejs Širokovs
1981.
1
0+0
±0
0:0
1
0
13.
Koba Jass
1990.
1
0+0
±0
0:0
1
4
14.
Andris Džeriņš
1988.
2
0+0
-1
0:1
3
0
Gints Meija
1987.
2
0+0
-1
0:1
3
0
16.
Mārtiņš Cipulis
1980.
1
0+0
-1
0:2
3
0
*
Kurš būs astotais aizsargs?
Pret Krievijas izlasi “analīzes nodeva” 12 aizsargi. No Somijā spēlējušā aizsargu komplekta neviens nebija atbrīvots, kas liecina par ļoti nopietnu izpēti šajā ampluā. Tiesa, pēc Somijas izbraukuma no Latvijas izlases kandidātu loka tika atbrīvoti pāris aizsargu, kuri pārbaudes spēlēs vismaz šosezon tā arī neuzspēlēja, – Edgars Dīķis un Rūdolfs Kalvītis.
Aizsargu rindās tiekot gaidīts viens papildinājums – Čehijā sezonu noslēgušais Māris Jass. Atgādinājumam – virkne aizsargu izlasei dažādu iemeslu dēļ palīdzēt nevar, t.sk.: Jānis Andersons, Oskars Bārtulis, Oskars Cibuļskis, Ralfs Freibergs, Sandis Ozoliņš, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Arvīds Reķis. Kam veselība un trauma, kam ģimene un vecums, kam neatrisināti jautājumi IIHF dopinga lietās. Jāpiebilst, ka otrajā spēlē pret Krieviju traumu guva sev atvēlētajā laikā salīdzinoši pieklājīgi nospēlējušais aizsargs Ēriks Ševčenko, kuram, saskaņā ar trenera Toma Kūlena vērtējumu, sezona ir beigusies.
Šādos apstākļos katrs izlases kandidātu lokā ietilpstošs aizsargs ir neobjektīvi lielākā vērtībā. Nebūtu pārsteigums, ja valstsvienības sastāva komplektētāji atkal atcerētos, piemēram, Aleksandra Jerofejeva, Mārtiņa Jakovļeva vai Ņikitas Koļesņikova telefona numurus. Vai vēlreiz “iesauktu” pirms Somijas spēlēm atbrīvotos… Tomēr laika līdz čempionātam ir maz, kas nozīmē, ka uzsvars tiek likts uz aptverē esošajiem.
Spēlēs pret Krievijas izlasi statistiski veiksmīgākais aizsargs ir bijis kapteinis Rodrigo Laviņš, (pa labi novietotā attēlā #2), kuram 2 spēļu summā saskaitīts pozitīvs lietderības koeficients (+1), labākā mikromaču vārtu starpība (3:1) un rezultatīva piespēle. 19. aprīlī spēlē pret Krieviju viens no vērtīgākajiem spēlētājiem bija aizsargs Kristaps Sotnieks.
No pārbaudes spēlēs redzētajiem aizsargiem vieta izlasē varētu būt “rezervēta” pieciem: Guntim Galviņam; Artūram Kuldam; Rodrigo Laviņam; Jēkabam Rēdliham; Kristapam Sotniekam. Šķiet, tuvāk pasaules čempionātam pietuvojies arī Maksims Širokovs. Ja treneri paliks pie pasaules čempionāta ierastās laukuma spēlētāju proporcijas (8 aizsargi + 14 uzbrucēji), tad vakantas atliek divas aizsargu vietas. Uz vienu no tām prognozējami pretendēs Māris Jass. Kurš būs astotais? Skaidrs, ka izlases vigvamā gaidītais galvenais treneris Teds Nolans nāks ar savu olekti (mērauklu), bet daudz izvēles viņam nebūs.
Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):
f
aizsargs
dz.
sp.
punkti
+/-
MM
met.
sods
1.
Rodrigo Laviņš C
1974.
2
0+1
+1
3:1
1
2
2.
Artūrs Kulda
1988.
1
0+0
+1
1:0
1
0
3.
Ēriks Ševčenko
1991.
2*
0+0
±0
1:0
0
0
4.
Maksims Širokovs
1982.
1
0+0
±0
1:1
1
0
5.
Jēkabs Rēdlihs
1982.
1
0+0
±0
0:0
1
0
6.
Mārtiņš Gipters
1989.
1
0+0
±0
0:0
0
0
Mārtiņš Porejs
1991.
1
0+0
±0
0:0
0
0
8.
Kristaps Sotnieks
1987.
1
0+0
±0
0:0
4
2
9.
Agris Saviels
1982.
1
0+0
±0
0:1
1
0
10.
Guntis Galviņš
1985.
1
0+0
±0
0:1
0
0
11.
Jānis Jaks
1995.
2
0+0
-1
0:1
1
2
12.
Artūrs Salija
1992.
1
0+0
-1
0:1
0
2
*
Par daudz vārtsargu?
Pārbaudes spēļu gaitā skaidrāka paliek arī vārtsargu ierinda. Četru spēļu laikā ir atrasts spēles laiks četriem vīriem “pēdējā instancē”. Uz Somiju palīgā tika saukts arī piektais – Rihards Cimermanis, taču pie spēles laika netika un izlases nometni pameta drīz pēc Somijas izbraukuma.
“Krievu spēlēs” Latvijas izlases vārtsargu postenis pat izskatījās stabilāks par citiem ampluā. Edgars Masaļskis (pirmajā attēlā #31) ir formā un ierindā. Lielisku debijas spēli pret Krievijas izlasi aizvadīja Šveicē skolotais un spēlējošais 19 gadus jaunais talants Ivars Punnenovs (pa labi novietotā attēlā). Izlases aptverē vēl ir Jānis Kalniņš. Valstsvienības tuvumā ir arī vārtsargs Ervīns Muštukovs, kurš savainoja potīti pirmajā spēlē pret somiem un bija spiests atpūsties. Punnenova priecējošā debija ir nopietns pieteikums konkurencē ar Muštukovu un Kalniņu, kā arī samazina nepieciešamību “izsaukt”, piemēram, izlasei palīdzēt gatavo Elvi Merzļikinu. Neskatoties uz to, arī Merzļikins esot ceļā uz izlases kandidātu nometni.
Protams, izlasē tiek gaidīts Kristers Gudļevskis. Pagaidām viņa Tampa Bay Lightning izslēgšanas spēļu sērijā ar 0-3 iedzen (zaudē) Monreālai, bet fārmklubam Syracuse Crunch sezona beigusies bez play off. Protams, ir iespēja, ka Lightning “izvelk” un Latvijas izlasei Gudļevski neredzēt… Bet, ja tomēr “redzēt”, tad trešā vārtsarga postenim no pārbaudes spēlēs redzētajiem vislabāk atrādījies tieši Ivars Punnenovs. Tiesa, vēl paredzētas 4 pārbaudes spēles un Nolana “acs”. Ka trešajam vārtsargam IR JĒGA, atkāpe jāmeklē pērnajā pasaules čempionātā, kurā Gudļevskis neieradās ne kā pirmais, ne otrais.
Latvijas aizsargu statistika divās spēlēs pret Krievijas izlasi (2014. g. 18. un 19. aprīlī; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):
vārtsargs
dz.
sp.
min:sek
U-Z
atv. met.
atv. %
GAA
„0”
1.
Ivars Punnenovs
1994.
1
60:00
1-0
49 no 49
100%
0.00
1
2.
Edgars Masaļskis
1980.
1
59:21
0-1
45 no 48
93.75%
3.03
0
*
Uzziņām:
Spēlētāju statistika spēlēs pret Krievijas izlasi – eurohc.stats.pointstreak.com (18. aprīlī; 19. aprīlī)
Latvijas izlases komplektācijas statuss (2014-04-17) – lhf.lv
Latvijas izlases statistika pret Somijas izlasi 10., 11. aprīlī: tepat
[Pirmā (Kaspara Saulieša un Edgara Masaļska), trešā (Edgara Masaļska un Rodrigo Laviņa), ceturtā (Ivara Punnenova) un noslēdzošā foto avots: Latvijas Hokeja federācijas profils facebook.com lapā (autors: Mārtiņš Aiše). Jura Štāla foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]
Latvijas hokejistu parādīšanās Ziemeļamerikas vadošajās junioru līgās tiek uztvertas ar lielām vai ļoti lielām cerībām. Pastāv labi piemēri, ka no tām mūsējie “aizkuļas” līdz NHL, un galu galā Kanādas un ASV stiprākās junioru līgas ir ģeogrāfiski tuvāk skautu acīm un ausīm. Varbūt solis uz NHL viena kontinenta ietvaros ir īsāks nekā no Eiropas?
Šīs sezonas sākumā Kanādas elites junioru līgās startē un “hokeja Mekas” virzienā noraugās (būtu dīvaini, ja neskatītos) pieci Latvijas hokejisti. Divi mūsējie cenšas pa ASV vadošo junioru čempionātu – USHL, kurā spēlējot, piemēram, līdz NHL draftam un pēc tam – līgumam nonāca Zemgus Girgensons. Bet vēl trīs puiši atrodami ASV otrās stiprākās līgas NAHL pieteikumos. Diezgan prāvs desants, uz kuru, bez šaubām, tiek liktas cerības ne tikai radu un draugu lokā.
Sākumam Kanāda. WHL
Atgādinājumam, Kanādas junioru elite (CHL) ir pēc reģionālā principa saskaldīta 3 līgās: WHL mājo Kanādas un mazliet ASV rietumu daļā; OHL – Kanādas Ontario provincē un mazliet ASV pierobežā; QMJHL – Kanādas Kvebekas provincē (austrumu krastā). Tās kopā ir 60 komandas, no kurām 3 līgu čempioni noskaidro stiprāko komandu Memoriālā kausa izcīņā.
Bet par visu pēc kārtas. Šoreiz par WHL – Western Hockey League – spēlējošajiem Latvijas jaunajiem hokejistiem. Starp citu, šajā līgā spēkus savulaik ir iemēģinājuši tādi Latvijas hokejisti kā, piemēram, uzbrucēji Lauris Dārziņš, Kristiāns Pelšs, Kaspars Saulietis.
Rihards Bukarts (dz. 1995.)
Rīgas Dinamo 2012. gadā draftētais tagad 17 gadus vecais uzbrucējs (augstāk pa labi novietotā attēlā) pēc KHL drafta aizvadīja vēl vienu sezonu MHL čempionātā, nomainot Stupino Kapitan vienību pret HK Rīga. Dinamo jaunatnes komandas sastāvā Bukarts-jaunākais kļuva par otru rezultatīvāko spēlētāju (35 punkti 62 spēlēs) uzreiz aiz četrus gadu vecākā Jura Upīša. Šī gada vasarā Rihards Bukarts ļāvās kārdinājumam doties uz Kanādu, tika pieteikts CHL ārzemju spēlētāju draftā ar kopējo 7. numuru (no 120) un, nu, sezonu iesācis WHL vienības Brandon Wheat Kings sastāvā. “Kviešu karaļu” ierindā Bukarts aizvadījis 9 spēles, guvis 7 punktus (2+5) un saglabājis neitrālu lietderības koeficientu. Viņš ir rezultatīvākais komandas jaunpienācējs un ieņem 5.-6. vietu pēc rezultativitātes savā vienībā, no pirmās vietas atpaliekot vien par diviem punktiem, bet visā WHL čempionātā – ir 10.-ais rezultatīvākais jaunpienācējs (Rookie).
Rihards Bukarts Wheat Kings komandā iejuties labi. “Viss apmierina – komandas tehniskais korpuss un apstākļi ir ļoti labi, čaļi kā jau Ziemeļamerikā ir draudzīgi, treneris ļoti labs. [Galvenais treneris ir] ar Lokomotiv traģiski bojā gājušā trenera Brad McCrimmon brālis Kelly McCrimmon – ļoti labs speciālists, liek spēlētājiem strādāt kārtīgi un progresēt!”
Ja Tev jāsalīdzina WHL un MHL limeni, kāda ir šī līmeņa atšķirība? Kas liecina par atšķirīgo vai kopīgo? “Nedaudz ir jāpārslēdzas un jāpierod pie šī hokeja, jo tas ir savādāks – [WHL] ir vairāk cīņa, spēka spēle, bet hokejs ir atklātāks un vārti tiek gūti ar metienu vai – uz atlēkušām ripām pēc metiena, un uz to ir jāpārslēdzas un jāpierod! MHL ir vairāk izspēles uz tukšiem vārtiem, vairāk kombinācijas, skaists hokejs! Šeit – skrien, met, sit! Bet jāmāk apvienot Ziemeļamerikas stilu ar Eiropas, tad rodas ovečkini…”
Edgars Kulda (dz. 1994.)
Kulda-jaunākais (attēlā – pa kreisi) WHL čempionātā un Edmonton Oil Kings komandā aizvada jau otro sezonu. Pirms tam viņš nospēlēja sezonu Dinamo otrajā jaunatnes komandā Juniors MHL B grupā un Latvijas Virslīgā, MHL-am un HK Rīga sastāvam kvalificējoties tikai uz vienu spēli… Bet zvaigžņu stundu uzbrucējs Edgars Kulda piedzīvoja 2013. gada WHL izslēgšanas spēlēs, kur 22 spēlēs saražoja 14 punktus (2+12) un lietderības koeficientu +9, kļūstot par tā gada izslēgšanas spēļu trešo rezultatīvāko jaunpienācēju. Bet augustā Kulda-jaunākais sevi lieliski atrādīja Latvijas U-20 izlases sastāvā Latvijas Hokeja federācijas kausa izcīņā, kas norises laika ziņā bija aizstājusi tradicionālo Sergeja Žoltoka piemiņas turnīru.
Jaunajā, 2013./2014. g., sezonā E.Kuldam 9 spēlēs 6 punkti (2+4) un neitrāla lietderība. Pēc rezultativitātes ieņem 7.-8. vietu komandā.
Roberts Lipsbergs (dz. 1994.)
Arī R.Lipsbergs (zemāk pa labi novietotā attēlā) aizvada otro sezona Kanādas junioru hokeja plašumos – WHL līgā, bet ģeogrāfiski Savienotajās Valstīs bāzētā komandā Seattle Thunderbirds. Uz turieni viņš pārcēlās 2012. gada vasarā no HK Rīga sastāva, kur bija vienības rezultatīvākais uzbrucējs regulārajā sezonā (28 punkti 58 spēlēs).
Savā pirmajā Ziemeļamerikas regulārajā sezonā (2012./2013.) Roberts Lipsbergs ar 58 punktiem (30+28) 64 spēlēs kļuva par rezultatīvāko Sietlas komandā. Tāpat arī bija punktiem bagātākais Thunderbirds spēlētājs 2013. gada izslēgšanas spēlēs – 7 punkti (3+4) 7 spēlēs. Attiecīgi, 2012./2013. g. regulārajās sezonā Roberts Lipsbergs bija visa WHL otrais rezultatīvākais jaunpienācējs. Starp citu, R.Lipsberga regulārās sezonas 58 punkti ir Latvijas hokejistu rekords WHL čempionātā.
Šo iemeslu dēļ daudzi hokeja sekotāji bija pārsteigti, ka Lipsberga-jaunākā vārds nebija starp 2013. gadā NHL draftētajiem spēlētājiem. Acīmredzot, ne visu izšķir rezultativitāte, un potenciālie draftētāji skatīsies uz sniegumu jaunās sezonas gaitā, lai pie attiecīgajiem uzvārdiem atgrieztos vai neatgrieztos jau 2014. gada draftā.
Bet 2013./2014. g. sezonā Roberts Lipsbergs ir aizvadījis 10 spēles, sakrājot 11 punktus (8+3) un lietderību +6. Šobrīd tas ir Sietlas komandas trešais rezultatīvākais sniegums, bet 8 vārtu guvumi dod vienības labākā snaipera “posteni”.
Papildu ieskatam:
Par NHL, CHL un KHL 2012. gada draftiem, kā arī Latvijas hokejistu rekordiem CHL līgās: tepat
Par junioru hokeja sistēmu, līgām Ziemeļamerikā: tepat
01:54 – par sezonas sākumu un Latvijas hokejistu pārstāvniecību Eirāzijas valstu vadošajās līgās;
07:06 – par Latvijas izlases gatavošanos Olimpiādei Sočos, t.sk. Latvijas izlases ģenerālmenedžera Māra Baldonieka komentārs;
14:26 – par KHL un Rīgas Dinamo sezonas startu; t.sk. Dinamo galvenā trenera Arta Ābola komentārs par komandas došanos izbraukumā uz Tālajiem Austrumiem;
21:23 – Latvijas Virslīgas aktualitātes; t.sk. Kurbads galvenā trenera Aigara Razgala komentārs;
30:20 – par rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem ārpus KHL un Latvijas Virslīgas;
31:42 – Latvijas hokejistu šedevri sezonas sākumā – vārtu guvumi, spēka paņēmieni.
Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?
Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā
Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…
KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.
Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).
Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.
Leģionāru kvotas
Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.
Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.
Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.
NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…
Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.
Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.
KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi
No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.
Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.
Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.
Latvijas leģions – 10. vietā
Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.
Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.
KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):
valsts
skaits
t.sk. vārtsargi
1.
Kanāda
93 spēlētāji
21
2.
Čehija
82
6
3.
Somija
75
14
4.
Slovākija
51
4
5.
Zviedrija
50
4
6.
Krievija
44
4
7.
ASV
34
3
8.
Kazahstāna
25
3
9.
Baltkrievija
24
3
10.
Latvija
15
1
11.
Ukraina
12
2
12.-13.
Norvēģija
3
1
Vācija
3
2
14.
Austrija
2
1
15.-16.
Dānija
1
0
Šveice
1
1
*
P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.
Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?
Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.
Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.
Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.
P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.
Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):
Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)
[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]
Savu ceļu Ziemeļamerikas hokeja laukumu iekarošanai un/vai savu prasmju pilnveidošanai „caur” ASV stiprāko junioru līgu USHL ir izvēlējušies tādi aktuālās Latvijas izlases hokejisti kā Zemgus Girgensons, Ralfs Freibergs, Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis. Šogad USHL ar neparasti augstu numuru 1. kārtā draftēja tobrīd 16 gadus vecu latviešu hokejistu Haraldu Egli (dz. 1996). Ko nozīmē USHL, USHL drafts, un kādas perspektīvas tas viss sola?
Protams, Ziemeļamerika ir faktiski visu hokeja valstu jauno hokejistu „apsolītā zeme” – sapnis uz ko tiekties, kur apliecināt savas profesionālās spējas un gandarīt savu „es”. Tiesa, atšķiras sapņa amplitūda – no NHL līdz pat dažāda ranga skolēnu čempionātiem, kur sapni var piepildīt par atbilstoša apjoma naudas pārskaitījumu. Tomēr stāsts nav tikai par naudu vai „lielo sapni” par NHL. Runa ir par īstu ziemeļamerikāņu Hokeju ar lielo H.
Caur Kanādu vai ASV?
Viens no populārākajiem „ceļiem” Amerikas iekarošanai ir jau vairāk vai mazāk laicīga došanās uz Ziemeļameriku vēl U-20 vecumā, lai izsistos caur elites junioru līgām. Kanādā tās ir trīs – Rietumu (WHL), Ontario (OHL) un Kvebekas (QMJHL), bet ASV viena – USHL. Abās valstīs ir jūra dažādu citu līgu, taču šīs četras ir pats „krējums”, no kura tad arī mēdz biežāk pasmelties profesionālo hokeja klubu skauti, sastāvu shēmotāji un komplektētāji.
Starp Z-Amerikas elites junioru līgām Latvijas jauno censoņu populārākā (pieejamākā) izvēle ir Kanādas junioru elite, kuru 2012./2013. g. sezonā veidoja 60 komandas trijās CHL paspārnē esošajās līgās – WHL 22 vienības, OHL 20 un QMJHL 18 komandas. To lauvastiesa satilpst hokeja dzimtenes Kanādas plašajās kvadrātjūdzēs, bet daži Kanādas junioru elites klubi ir iemājojuši ASV teritorijā.
Savukārt ASV junioru elitē (Tier I) ir tikai viena līga – United States Hockey League (USHL), kurā tad arī ir mazāks izmērs – 16 komandas. Turklāt viena komanda (ASV jauniešu izlase) ārzemniekiem ir slēgta. Diskusijas par Kanādas un ASV junioru elites komandu līmeņa atšķirībām ir slidenas kā ledus, jo vispārinājumos izņēmumu ir pārāk daudz. Netrūkst piemēru, ka talantīgi un vēlāk NHL laukumos sevi apliecinājuši hokejisti ir atteikušies no spēlēšanas vai piedāvājumiem to darīt USHL, lai slīpētu meistarību Kanādas junioru līgās. Taču ir nereti piemēri, ka Kanādas junioru līgas saņem „kurvīšus” un puiši izvēlas palikt vai sākt USHL ledus laukumos. Viens piemērs ir mūsu pašu Zemgus Girgensons, kuru 2011. gadā draftēja WHL komanda Kelowna Rockets, bet latvietis nolēma palikt vēl uz sezonu USHL vienībā Dubuque Fighting Saints. Protams, var ņemt vērā un apsmaidīt WHL administratoru attieksmi pret draftu un cerību pus-pamatotību, tomēr fakts ir fakts.
Kāpēc USHL?
Nereti par labu USHL liek izšķirties ASV varianta ģeogrāfiskās atrašanās priekšrocības, salīdzinot ar WHL, kas mājo „Kanādas Sibīrijā”. Turklāt nereti tiek minēts, ka ASV izglītības sistēma ir vispusīgāka par Kanādas hokeja reliģiju. No tā arī izriet cits būtisks faktors – USHL ir diezgan kategoriski amatieriska līga, kur jaunie spēlētāji, atšķirībā no CHL, nesaņem stipendijas, un pēc tam drīkst bez sarežģījumiem startēt ASV augstskolu sistēmā – NCAA, lai studētu un spēlētu hokeju. Nesens piemērs ir Latvijas izlases debitants Ralfs Freibergs, kurš NCAA plašumos nonāca no USHL, bet bija spiests „izciest” 33 spēļu diskvalifikāciju par tām 33 spēlēm, kuras 2009./2010. g. sezonā bija aizvadījis Dinamo Juniors komandā Baltkrievijas ekstralīgā. Protams, tolaik 18-gadīgā Freiberga pirms 3-4 gadiem saņemtos „labumus” diez vai varētu dēvēt par ko vairāk nekā stipendiju. Tomēr – kārtībai jābūt.
Runājot par Kanādas CHL līgu un USHL meistarības atšķirībām, jāatkārtojas, ka Kanādas un ASV jaunatnes atšķirības pēdējās desmitgadēs ir ievērojami izlīdzinājušās. Bet, ja vēl salīdzina ar 20. gadsimta sākumu… Ja norobežojas no Kanādas un ASV junioru līgu rāmjiem, kur norisinās savstarpēja rotācija, un par piemēru ņem tikai valstisko piederību, tad, lai arī nepilnīgs, tomēr salīdzināmais materiāls ir U-18 un U-20 pasaules čempionāti, kuriem Kanādas un ASV hokeja saimnieki mēdz koncentrēt pat vairāk uzmanības par Stenlija kausa izcīņas „ēnā” notiekošo pieaugušo pasaules čempionātu. Piemēram, pēdējo 10 sezonu gaitā ASV U-18 izlase zeltu ir paņēmusi 6 reizes (t.i., 60% gadījumu) un ne reizi šo gadu laikā nav palikusi bez medaļām. Kanādiešu U-18 vecumam 10 gados pirmo vietu izdevies izcīnīt 2 reizes; citus gadus šūpoles starp 2. un 4. vietu, ar vienu „sānslīdi” – 7. vietu. Jāpiebilst, ka ASV jauniešu izlases panākumu sāls ir valstsvienības laicīga gatavošanās pasaules čempionātam 1 – 2 gadu garumā speciālas programmas ietvaros – sākumā kā U-17 valstsvienība, tad kā U-18 izlase. Ar regulāru spēļu praksi un pilnu sezonu. Iepriekš izlases puišiem par poligonu bija ASV otrā līmeņa (Tier II) junioru līga NAHL, bet pēdējos gados jau USHL. Kur tad arī ASV godalgotā jaunatne slīpē savas prasmes un meistarību. Jāpiebilst, ka Kanādas U-18 izlase pasaules čempionātos sāka startēt tikai no 2002. gada…
Arī U-20 pasaules čempionātos ASV valstsvienībai ir nozīmīgi panākumi; tomēr situācija ir otrāda, un pasaulei pogas griež ārā Kanādas U-20 izlase. Aizvadītās sezonas (2012./2013.) U-20 pasaules čempionātā ASV uzvarēja, bet pēdējo 10 gadu laikā zelta medaļas amerikāņiem bija „tikai” 3 reizes. Pārējās reizēs amplitūda starp 3. un 7. vietu. Kanāda U-20 vecumā 10 gadu laikā zeltu sarūpējusi 5 reizes, zemāk par 4. vietu nenokrītot.
ASV un Kanādas U izlašu ieņemtās vietas pēdējos desmit U-20 un U-18 pasaules čempionātos (2004. – 2013.; saskaņā ar iihf.com):
sezona
ASV U-20
Kanādas U-20
ASV U-18
Kanādas U-18
2012./13.
1.
4.
2.
1.
2011./12.
7.
3.
1.
3.
2010./11.
3.
2.
1.
4.
2009./10.
1.
2.
1.
7.
2008./09.
5.
1.
1.
4.
2007./08.
4.
1.
3.
1.
2006./07.
3.
1.
2.
4.
2005./06.
4.
1.
1.
4.
2004./05.
4.
1.
1.
2.
2003./04.
1.
2.
2.
4.
*
Mūsējie USHL vai ceļā uz to
USHL čempionāta oficiālajās spēlēs savulaik ir uzspēlējuši vismaz 13 hokejisti no Latvijas. Dažādām sekmēm. Vēl dažus USHL komandas draftēja, bet puiši negribēja vai nevarēja kvalificēties. Piemēram, 2002. gadā USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 48. numuru Waterloo Black Hawks izvēlējās ASV trešā līmeņa (Tier III) līgā EJHL uzspēlējušo Mārtiņu Karsumu, kurš tomēr 2002./2003. g. sezonu aizvadīja Latvijas komandās, bet pēc gada pārcēlās uz Kvebekas līgu (QMJHL). Vai, piemēram, 2011. gada USHL Entry Draft 5. kārtā ar kopējo 67. numuru Teodoru Bļugeru „pieteica” Sioux City Musketeers vienība, bet Bļugers sezonu palika savā skolā un pēc gada pieslēdzās „pa taisno” NCAA hokejam. 2003. gadā no Chicago Steel puses ar 108. numuru 9. kārtā draftēts sava laika Latvijas U-18 un U-20 izlašu uzbrucējs Andrejs Savičevs, bet, rādās, arī viņam USHL čempionātā spēlēt nenācās.
Atkāpei: USHL drafts. Arī šajā līgā komandu sastāva un „tiesību” komplektācijas nolūkā tiek noturēts Ziemeļamerikas hokeja saimniecībām raksturīgais (un, piemēram, KHL atdarinātais) drafts. USHL drafts faktiski un arī formāli jau vairāku gadu garumā sastāv no diviem atsevišķiem draftiem – standartversijas (Entry Draft) un „nākotnes varianta” (Futures draft), kurā komandas izvēlas jaunās sezonas U-17 vecumam atbilstošus kadrus – jaunos talantus. Tātad šī gada maijā notikušajā USHL Futures draft-ā „aizgāja” 1997. gadā dzimušie, bet „klasiskajā” Entry draft-ā visi pārējie, no 1993. līdz 1996.-ajam dzimšanas gadam. Atgādinājumam: Ziemeļamerikas junioru vecuma limits, atšķirībā no klasiskās Eiropas, ir U-21 vecums. Tā, piemēram, 2011. gadā USHL Entry draft-ā ar kopējo 110. numuru 8. kārtā „paņemtais” aizsargs Ralfs Freibergs (dz. 1991.; draftēja Waterloo Black Hawks) savu vienīgo USHL sezonu aizvadīja U-21 vecumā, t.i. jau sezonu pāri klasiskajam junioru vecumam.
Haralds Egle un viņa platas solis uz priekšu
Šogad maijā USHL Entry draft-ā tika nosaukts arī latviešu hokejists – 1996. gadā dzimušais Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Haralds Egle. 2013. gada Entry draft-am bija 32 kārtas ar 480 izvēlēm, no kurām 75 gan palika tukšas – spēlētāji netika izvēlēti. Taču Egles gadījumam ir unikalitāte: Latvijas hokejists draftēts pirmajā kārtā. Muskegon Luberjacks komanda Haraldu Egli nosauca ar kopējo 8. numuru. Aiz viņa muguras palika 397 jaunie censoņi, t.sk. liela daļa 1-3 gadus vecāku puišu.
Tas, protams, var rosināt dažādas cerības un gaidas, tomēr – tas ir atzīstams novērtējums jaunajam hokejistam. Neskatoties uz to, ka neviens drafts – NHL, KHL, CHL – neko negarantē, nenodrošina. Bet interesi un novērtējumu apliecina gan. It īpaši, ja runa ir par pirmo kārtu, ko vairumā gadījumu arī USHL Entry draft-ā neiznieko.
Jāatgādina, bet Haralda Egles ceļam Ziemeļamerikas hokeja „džungļos” ir zināma līdzība ar agrākiem celmlaužiem no mūsu puses. Līdzības saskatāmas vismaz agrīnajā stadijā. Piemēram, Zemgus Girgensons ceļu ASV sāka ar Green Mountain Glades komandām EmJHL un EJHL līgās, kam sekoja USHL. Egle arī sāka Glades komandās EmJHL un EJHL čempionātos. Tiesa, EJHL-ā palika vēl uz vienu sezonu, bet citā komandā – Portland Jr. Pirates. Savulaik ar EJHL līgu savu Amerikas apgūšanu sāka arī, piemēram, Mārtiņš Karsums.
Starp citu, Haraldu Egli šogad KHL drafta 1. kārtā ar kopējo 27. numuru „aizrunāja” Jaroslavļas Lokomotiv klubs. Attiecīgi Egle ir 2013. gadā ar visaugstāko numuru KHL draftētais Latvijas hokejists. Tiesa, vairāku dienu gaitā pēc KHL drafta Jaroslavļas kluba pārstāvji ar H. Egli nebija sazinājušies; ielika ķeksīti un viss. Bet uz NHL draftu 1996. gadā dzimušie varēs sākt pretendēt no 2014. gada.
Savukārt USHL vienība Muskegon Luberjacks sazinājās ar Haraldu Egli jau pirms USHL drafta, lai noskaidrotu, vai viņš vēlas spēlēt USHL un ir pārliecināts, ka neaizbrauks uz Kanādas junioru līgām vai citā virzienā. Preventīvi, lai „nepalaistu vējā” pirmās kārtas izvēli. Ko Tev pašam nozīmē tas, ka Tevi izvēlējās USHL draftā? Turklāt 1. kārtā? Haralds Egle: „To, ka tikšu draftēts, zināju jau pirms drafta. Biju runājis ar vairākām komandām; drafts deva zināt, kura būs tā komanda, kur spēlēšu. Bija prieks par to, ka ar tik augstu numuru tiku draftēts; nelikās, ka tikšu pirmajā desmitniekā.”
Ar ko salīdzinās Haraldu Egli?
Protams, pagaidām visaugstāko latiņu Latvijas hokejistiem, konkrēti – uzbrucējiem, ir iemērījis Zemgus Girgensons, kurš USHL čempionātā ir aizvadījis divas lieliskas sezonas. Neviens cits uzbrucējs ar Latvijas pavalstniecību USHL laukumos nav uzrādījis tādu rezultativitāti. Otrs rezultatīvākais mūsējais USHL regulārajās sezonās ir izrādījies aizsargs Ralfs Freibergs, kurš 2011./2012. g. sezonā izkapāja 43 rezultativitātes punktus un lietderības koeficientu +24, kas iespēts 60 spēlēs. Tā Freibergs bija kļuvis par attiecīgās USHL sezonas rezultatīvāko aizsargu, labāko piespēļu dalītāju – aizsargu un USHL zvaigžņu komandas nominantu. Jāpiebilst, ka sezonu iepriekš (2010./2011.) Ralfs Freibergs bija ASV otrās stiprākās junioru līgas NAHL rezultatīvākais aizsargs, labākais piespēlētājs-aizsargs, zvaigžņu komandas dalībnieks un NAHL „gada aizsargs”.
No USHL laukumos skaidri sazīmētajiem 13 spēlētājiem ar Latvijas piederību 6 vīri aizvadītās sezonas (2012./2013.) gaitā ir bijuši Latvijas izlases sastāvā pārbaudes spēlēs, olimpiskajā kvalifikācijā un/vai pasaules čempionātā. Respektīvi, 46% USHL „absolventu” joprojām ir valstsvienības redzeslokā. Patiesībā bijušo USHL kadru (lai arī uz sezonu, pussezonu) īpatsvars un kopējais pienesums izlasei nav mazs. Pujacs, Reķis, Jerofejevs, arī Girgensons, Saulietis, Freibergs.
Latvijas hokejistu statistika USHL čempionātā (iespējamas korekcijas un papildinājumi):
spēlētājs
dz.
sezona
komanda
sp. REG
punkti
+/-
SM
sp. PO
punkti
+/-
SM
klubs 2012./2013.
UZBRUCĒJI
Zemgus Girgensons
1994.
2011./2012.
Dubuque Fighting Saints
49
24+31
+17
69
2
2+2
+2
0
Rochester Americans (AHL); Latvijas izlase
2010./2011.
Dubuque Fighting Saints
51
21+28
+7
46
11
3+5
+7
8
Mihails Salijenko
1976.
1996./1997.
Des Moines Buccaneers
33
5+13
n/d
12
–
–
–
–
n/d
Dubuque Fighting Saints
23
6+15
n/d
36
–
–
–
–
Māris Ziediņš
1978.
1998./1999.
Green Bay Gamblers
49
8+10
n/d
35
6
2+3
n/d
6
Peterborough Phantoms (EPIHL = Lielbr. 2.)
Kaspars Saulietis
1987.
2004./2005.
Des Moines Buccaneers
10
3+2
+2
12
–
–
–
–
Sokil (PHL = Ukr. 1.); Junost-Minsk (VHL = Kr. 2.); Juņior (Baltkr. 1.); Latvijas izlase
Raimonds Daniličs
1985.
2004./2005.
Tri-City Storm
7
2+0
0
5
–
–
–
–
Montpellier Vipers (Fr. 2.)
Rihards Augstkalns
1979.
1995./1996.
Sioux City Musketeers
7
0+2
n/d
2
–
–
–
–
n/d
Oļegs Koreškovs
1984.
2003./2004.
Lincoln Stars
6
0+0
-1
0
–
–
–
–
Izmir Buyuksehir Belediyesi SK (TBHF Super Lig = Turc. 1.)
AIZSARGI
Ralfs Freibergs
1991.
2011./2012.
Lincoln Stars
60
8+35
+24
40
7
0+2
-3
4
Bowling Green State University (NCAA); Latvijas izlase
Aleksandrs Jerofejevs
1984.
2004./2005.
Sioux Falls Stempede
52
3+20
+10
45
–
–
–
–
Kubaņ (VHL = Kr. 1.); Latvijas izlase
Georgijs Pujacs
1981.
1999./2000.
Rochester Mustangs
50
4+13
n/d
35
–
–
–
–
Avangard (KHL); Latvijas izlase
Mārtiņš Lāns
1977.
1997./1998.
Fargo-Moorhead Ice Sharks
55
2+11
n/d
85
4
0+0
n/d
6
n/d
Arvīds Reķis
1979.
1995./1996.
Dubuque Fighting Saints
35
3+3
n/d
85
–
–
–
–
Dinamo (Rīga; KHL); Latvijas izlase
Krišs Grundmanis
1989.
2007./2008.
Green Bay Gamblers
14
1+1
0
54
–
–
–
–
HC Most (Čeh. 2.); HC Draci Město Bílina (Čeh. 3.); Aristan (Kaz. 1.)
* P.S. 2000./2001. g. sezonā atsevišķās statistikas vietnēs kā Rochester Mustangs vārtsargs norādīts Aivars Ziediņš (dz. 1980.), taču trūkst oficiāla apliecinājuma viņa dalībai USHL čempionāta spēlēs.
Ko nozīmē USHL drafta 1. kārta?
Haralda Egles draftēšana USHL pirmajā kārtā, kā noskaidrots, garantē tikai Maskīgonas kluba vadības interesi. Tomēr līdz šim ierastā kārtība iezīmē „taciņu”, pa kuru dodas USHL Entry draft pirmajā kārtā izvēlētie puiši. Katrs gadījums, protams, ir īpašs un atšķirīgs, tomēr netrūkst arī līdzību, kas ļauj vispārināt. Lai kopsavilkumam nebūtu „gara bārda”, vispārinājumi tikai par 21. gadsimta USHL Entry draft pirmajās kārtās izvēlētajiem hokejistiem.
Šī gadsimta gaitā notikušajās 13 USHL Entry draft procedūrās kopumā ir draftēti 166 jaunie censoņi. No kuriem trešdaļa – 66,3% (110 puiši) ir nonākuši līdz NCAA – ASV augstskolu hokeja – spēlēšanai. Tiesa, daži – apejot spēlēšanu USHL. Ja atskaita pēdējo divu gadu (2012., 2013.) draftus, kuros aizrunātajiem kadriem vairumā gadījumu līdz NCAA vēl jāizaug fiziski, tad NCAA spēlējošo USHL Entry draft pirmās kārtas personu procents ir vēl augstāks – 79,4%.
Šajā gadsimtā pirmajam „raundam” visklasiskākais karjeras turpinājums pēc NCAA ir ECHL un/vai AHL – trešā un otrā līmeņa profesionālās līgas. Ja ņem vērā septiņos gados (2001. – 2007.) USHL pirmajā kārtā draftētos, kas ir junioru un daļēji koledžu vecumu pāraugusī paaudze, tad pa taisni ‘USHL – NCAA – AHL’ ir aizgājuši 28,9% USHL pirmajā kārtā draftētie (24 no 83). Trešās līgas virzienā ‘USHL – NCAA – ECHL’ nonākušo īpatsvars ir lielāks – 39,8% (33 no 83). Jāpiebilst, ka abos virzienos „gājušie” pārklājas, jo ir gadījušās rotācijas starp AHL un ECHL (20,5% jeb 17 no 83). No šiem 2001. – 2007. gados USHL Entry draft-a pirmajā kārtā izsauktajiem 28 puiši (33,7%) ir aizsitušies līdz AHL. Attiecīgi ne visiem ceļš ir vedis caur NCAA.
No gadsimta pirmajos 12 draftos (2001. – 2012.) pirmajā kārtā aizrunātajiem, joprojām neskaitot Futures draft, 33 puiši ir NHL klubu draftēti. T.i., 21,9% no visiem (33 no 151). Jāpiebilst, ka šis skaitlis var pieaugt, jo spēlētājus varēs draftēt arī šogad un nākotnē. It īpaši ņemot vērā, ka attiecīgā gada USHL Entry draft procedūrā drīkst draftēt vienu gadu jaunākus spēlētājus. Attiecīgi – USHL Entry draft-ā šogad maijā jaunākie bija 1996. gadā dzimušie, bet šīs vasaras NHL draftā jaunākais atļautais gads ir – 1995.
No šiem 33 puišiem, kurus draftējuši arī NHL klubi, apmēram puse (16 no 33) spēlētāju NHL drafta izvēlē nonākuši jau vismaz gadu pēc draftēšanas USHL līgā – t.i., pēc tam, kad ir atrādījušies un paspīdējuši USHL čempionātā. Taču, ir daži izņēmumi, kas arī pēc USHL drafta nemaz nav spēlējuši USHL-ā, bet pēc tam tik un tā nosaukti NHL draftā, un arī aizspēlējušies līdz NHL. Tāds, piemēram, ir aizsargs Dylan Reese (dz. 1984.), kuru 2002. gadā pirmajā kārtā draftēja USHL klubs Lincoln Stars; viņš palika NAHL-ā, pēc tam NCAA, AHL, bet pēdējās 4 sezonas cīnās starp NHL un AHL. Šajā sezonā gan tikai 3 spēles Pitsburgas „pingvīnu” sastāvā.
No 33 NHL draftētajiem USHL pirmās kārtas numuriem 13 puiši (39,4%) ir abos draftos „ņemti” vienas starpsezonas laikā. Attiecīgi NHL skauti jauniešus noskatījuši „pa lielam” bez USHL starpniecības un ieguldījuma. Tāpat arī ir ar 4 jaunajiem hokejistiem, kurus NHL draftēja vēl pirms USHL klubi to darīja. Te gan jāpiebilst, ka NHL drafts nav izšķirošs, lai kāds USHL draftēts un spēlējis hokejists nokļūtu uz Nacionālās Hokeja līgas ledus bez NHL drafta starpniecības. Piemēram, aizsargs Sean Collins (dz. 1983.), kuru 2002. gadā USHL Entry draft 1. kārtā „paņēma” un 2002./2003. g. sezonā iespēlēja Sioux City Musketeers, līdz NHL čempionātam nonāca bez NHL drafta. NHL-ā gan aizvadījis tikai 22 spēles, bet ir apliecinājums iespējām.
Pienesums NHL
Savukārt, no 2001.- 2007. gados USHL Entry draft pirmajās kārtās paņemtajiem, 7 puiši (no 83) ir tikuši pie spēlēšanas NHL. Tas ir – 8,4% USHL pirmajā kārtā izvēlēto. Arī šis skaitlis jau tuvāko sezonu gaitā var pieaugt. It kā skaits nav liels, un atkal liek atcerēties – USHL drafta pirmā kārta vēl neko nenozīmē. Turklāt, ievērojama daļa USHL pirmajā kārtā draftēto puišu savas sportista karjeras ir pabeiguši.
No 21. gadsimtā USHL Entry draft-a pirmajā kārtā nosauktajiem hokejistiem NHL-ā visaugstāk draftēts un arī par lielāko „stāru” nosaucams New York Islanders uzbrucējs Kyle Okposo (dz. 1988), kuru 2005. gada USHL Entry draft 1. kārtā ar 1. numuru draftēja Des Moines Buccaneers komanda. 2005./2006. g. sezonu Okposo aizvadīja USHL čempionātā „pirātu” (Buccaneers) sastāvā, bet 2006. gadā NHL drafta 1. kārtā ar 7.-to numuru viņu „bildināja” Islanders. Pēc tam NCAA, AHL, NHL… Tagad Okposo kontā ir 5+ NHL sezonas, 325 spēles, 189 rezultativitātes punkti.
Jāatgādina, ka runa ir tikai par USHL Entry draft 1. kārtu. Piemēram, 2005. gadā USHL Futures draft-a 1. kārtā ar 1. numuru tika draftēts „kāds” Patrick Kane, kuru pie pirmās iespējas 2007. gadā 1. kārtā ar 1. numuru NHL draftā norezervēja Chicago Blackhawks. USHL-ā Keins tā arī neuzspēlēja – palika ASV U-18 izlases sistēmā, pēc sezonas OHL čempionātā Kanādā, vēl pēc sezonas – NHL. Viens Stenlija kausa ieguvēja gredzens jau ir, bet tagad ceļā pēc otra…
Sausais atlikums
„Katrs pats savas laimes kalējs.” Tomēr nevar noliegt, ka Haralda Egles nosaukšana USHL drafta pirmajā kārtā Latvijas jauno hokeja talantu kontekstā ir vērā ņemams notikums. Atliek vien novēlēt veiksmi!
(Par precizējumiem materiāla tapšanā īpašs paldies USHL komunikācijas un sabiedrisko attiecību direktoram Brian Werger.)
[Fotoattēlā: Jaunais latviešu hokejists Haralds Egle. USHL un arī KHL draftos šogad izvēlēts pirmajā kārtā. Foto: jrpirates.puckysystems2.com. Zemāk izvietotajā attēlā – USHL komandu logo un mājvietas ASV kartē; attēla avots: hockeyrecruits4u.wordpress.com.]
Skatot atsevišķus piemērus, ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas pārstāvjiem pēc aiziešanas no Rīgas Dinamo uz citiem KHL klubiem vairs nesanāk tik labi kā Rīgā. Cik pamatota ir šī „pilsētas leģenda” par Latvijas hokejistu nevarēšanu bez Dinamo?
Kopumā 5 sezonu gaitā citu KHL klubu sastāvā, neskaitot Rīgas Dinamo, oficiālās spēlēs ir uzspēlējuši 15 hokejisti, kuriem ir fiksēta Latvijas pavalstniecība. 10 no viņiem ir „salīdzināmi lielumi”, jo ir spēlējuši arī Rīgas komandā, bet 5 kadri pie Rīgas dinamiešiem vismaz pagaidām un vismaz oficiālajās KHL spēlēs nav uzspēlējuši – Oskars Bārtulis, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis. Vēl viens mūsējais – Kārlis Skrastiņš – palika bez oficiālo spēļu prakses…
Tieši aizvadītajā sezonā (2012./2013.) KHL komandās ārpus Rīgas spēlēja rekordliels Latvijas hokejistu skaits – 11 vīri. Šosezon dažs jau atgriezies Dinamo paspārnē un vēl kādu kluba vadība grib dabūt atpakaļ, tomēr arī nākamsezon ir paredzams paliels Latvijas leģionāru apjoms KHL-ā. Dažiem ir spēkā esoši līgumi arī nākamai sezonai, bet viens otrs pārcēlies prom ar Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju svētību – Mārtiņš Karsums uz Maskavas Dinamo, Guntis Galviņš uz Hantimansijskas Jugra…
Katra sportista gadījums, progresu vai regresu ieskaitot, ir atsevišķs stāsts, tādēļ arī katrs skatāms individuāli. Tāpat katra hokejista „keisu” pētot jāņem vērā „brieduma koeficientu” – dabīgo izaugsmi, pateicoties pieaugšanai gados, un tikpat dabīgo novecošanu, kas likumsakarīgi piemeklē sportistus, karjeras norietam tuvojoties. Bet par visu pēc kārtas – uzbrucēji, aizsargi, vārtsargs. Alfabēta secībā.
Mārtiņš Cipulis
Savas labākās un rezultatīvākās sezonas KHL-ā Mārtiņš Cipulis aizvadīja 2008./2009. g. Rīgas kluba krāsās un 2010./2011. g. Habarovskas Amur ierindā. Rezultativitātes un lietderības ziņā šajās sezonās Cipuļa cipari ir stipri līdzīgi. Taču atšķirību parāda tas, ka pie Dinamo Mārtiņš Cipulis KHL pirmajā sezonā bija 5./6.-ais rezultatīvākais un 4./6.-ais labākais vārtu guvējs, bet Tālajos Austrumos viens no diviem labākajiem komandas snaiperiem (abiem ar Radiku Zakijevu pa 12 vārtu guvumiem). Turklāt uz Habarovsku Cipulis bija pārcēlies pēc viduvējas sezonas Rīgā.
Savukārt aizvadīto daļējo sezonu HC Lev Praha krāsās var salīdzināt tikai daļēji, jo komandai pievienojās jau pēc tam, kad lielākā daļa regulārās sezonas bija jau aiz muguras. Ņemot vērā šo apstākli, Prāgā Cipulim, lai arī ar mazāku vidējo spēles laiku, ir sanācis rezultatīvāk nekā iepriekšējā sezonā Rīgā. Prāgā regulārajā sezonā tie ir vidēji 0,38 punkti spēlē, bet Rīgā 2011./2012. g. sezonā tie bija 0,21 punkts vidēji spēlē. Kopējais secinājums: Mārtiņam Cipulim pārcelšanās uz citu KHL klubu tomēr „iet labumā”.
„Grūti noticēt, ka Cipulim vēl nav līguma ar kādu komandu, jo viņš patiesi ir labs spēlētājs, bet vēl labāks cilvēks,” pēc pasaules čempionāta spriež Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans (citāts no intervijas Raimondam Gekišam Sporta Avīzē). Interesanti, kurš klubs būs pratis novērtēt Mārtiņa Cipuļa labākās īpašības, slēdzot līgumu jaunajai sezonai.
Mārtiņa Cipuļa statistika KHL:
sezona
klubs
sp. REG
punkti REG
+/- REG
sp. laiks REG
sp. PO
punkti PO
+/- PO
sp. laiks PO
2008./2009.
Dinamo (Rīga)
56
9+11
-11
14:55
3
0+0
±0
14:45
2009./2010.
Dinamo (Rīga)
56
8+7
-5
15:50
9
2+0
-2
14:22
2010./2011.
Amur
49
12+7
-12
14:09
2011./2012.
Dinamo (Rīga)
48
2+8
-4
13:56
6
0+0
-4
13:02
2012./2013.
HC Lev Praha
16
3+3
+1
11:00
4
0+0
-2
17:27
*
Lauris Dārziņš
Pirmajās trīs KHL sezonās Lauris Dārziņš bija viens no skaistāk progresējošiem pašmāju uzbrucējiem. Pirmajā sezonā viņš bija tikai 9.-ais rezultatīvākais spēlētājs ar trešās maiņas uzbrucējam atbilstošu spēles laiku. Otrajā sezonā pakāpās līdz 6.-tā rezultatīvākā komandas spēlētāja statusam, bet trešajā sezonā bija komandas rezultativitātes līderis un labākais vārtu guvējs kā regulārajā sezonā, tā arī izslēgšanas spēlēs.
Tieši spilgtais sniegums trešajā sezonā (2010./2011.) raisīja divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars interesi un radīja Dinamo kluba vadītāju iespēju „notirgot” vai oficiāli – lauzt līgumu – ar savu rezultatīvāko spēlētāju, atraisot viņam „rokas” jauna līguma slēgšanai bez ierobežojumiem. Bet Kazaņā bija ne tikai cits līgums un pilsēta, bet arī stipri garāks esošo un potenciālo līderu soliņš. Panesās veselības sarežģījumi, retāka spēlēšana un mazāks spēles laiks. Faktiski divu sezonu garumā, lai arī otra Kazaņas sezona Dārziņam izskatās nedaudz labāka. Secinājums: Laura Dārziņa statistikai Dinamo pamešana nākusi par sliktu. Cits stāsts, kādi būtu Dārziņa cipari Rautakallio hokeja kontekstā, un arī – kā izskatītos Lauris Dārziņš Rīgas Dinamo jubilejas (sliktākajā) sezonā. Tiesa, Dārziņa klātbūtne diezin vai būtu nākusi par sliktu komandai, kas nomokās ar trāpīšanu pretinieku vārtos (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).
Dārziņš aizvadījis savu pirmo pasaules čempionātu kapteiņa godā, ir bijis izlases labākais snaiperis un viens no diviem rezultatīvākajiem vīriem valstsvienībā. Kas, protams, ir pateicīgs fons baumām par Dinamo funkcionāru interesi un arī pašai interesei. Laurim Dārziņam oficiāli ir vēl vienas sezonas līgums ar Ak Bars. Vai Rīgas Dinamo būtu gatavi samaksāt Dārziņa cenu? Tiesa, viņa „tirgus vērtība” ir objektīvi mainījusies, salīdzinot ar uzcenojumu pirms diviem gadiem. Tomēr ieguldījums pasaules čempionātā atgādina: „pa lēto nedabūs”.
Laura Dārziņa statistika KHL:
sezona
klubs
sp. REG
punkti REG
+/- REG
sp. laiks REG
sp. PO
punkti PO
+/- PO
sp. laiks PO
2008./2009.
Dinamo (Rīga)
56
8+8
-6
13:50
3
0+0
-3
14:47
2009./2010.
Dinamo (Rīga)
54
14+17
+7
15:28
9
2+2
±0
18:35
2010./2011.
Dinamo (Rīga)
45
21+23
+9
16:13
11
5+5
-7
17:57
2011./2012.
Ak Bars
15
2+5
+3
11:14
4
0+0
-1
16:17
2012./2013.
Ak Bars
28
4+8
+1
11:41
9
4+0
+1
14:52
*
Aleksandrs Ņiživijs
Pirmās trīs sezonas, kuru laikā Dinamo vienību diriģēja Juliuss Šuplers, Aleksandram Ņiživijam bija labas vai ļoti labas. Ripas pieturēšanas meistars pirmajos trīs KHL gados bija starp Rīgas kluba rezultatīvākajiem: 1. sezonā – ceturtais (jeb pirmais no ne-leģionāriem); 2. sezonā – dalīta 2./3. vieta (kopā ar Jāni Spruktu uzreiz aiz Hosas „muguras”); 3. sezonā – trešais rezultatīvākais. Bet „lūzums” nāca kopā ar KHL un Dinamo ceturto sezonu, kad komandā tika ieviesti „somu elementi” ar savādāku darba stilu un minimizētu improvizācijas apjomu. Veselība un neierasti uzdevumi spēles laukumā noveda pie Aleksandra Ņiživija faktiski sliktākās sezonas KHL un vienas no sliktākajām sezonām karjerā.
Tomēr Ņiživijs Dinamo sastāvā palika uz piekto sezonu, kuras gaitā pat zināmā mērā „reabilitējās”. Uz komandas rezultativitātes kopējā fona Ņiživija 15 punkti 33 spēlēs izskatās itin pieklājīgi. Tas arī bija iemesls, kādēļ regulārās sezonas izskaņā, zaudējot cerības uz izslēgšanas spēlēm, Aleksandru Ņiživiju „atdot” Prāgai. Protams, galvenais iemesls: HC Lev Praha ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs šo spēlētāju pazina ļoti labi.
Bet Prāgā bija neraža… Pazīstams stāsts: trauma, izlaistas spēles, neliels spēles laiks, kā rezultātā arī rezultativitāte nekāda. Sakritība vai nē, bet pārcelšanās prom no Dinamo Ņiživijam labumā negāja. Jādomā, ka Prāgas kluba saimnieki, vērtējot arī „lauvu” ģenerālmenedžera Sējēja darbu un plānojot/neplānojot viņa palikšanu Prāgas klubā, svaru kausā ar nosaukumu „pret” ievietoja arī Sējēja „savējo” (t.sk. Hosas, Ņiživija, Cipuļa, Surovija, Karamnova, Mikuša) salīdzinoši viduvējo vai vājo pienesumu. Arī pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā jaunais/vecais ģenerālmenedžeris minēja, ka sarunas par iespējamo spēlēšanu nākamajā sezonā tiek uzturētas arī ar Ņiživiju.
Aleksandra Ņiživija statistika KHL:
sezona
klubs
sp. REG
punkti REG
+/- REG
sp. laiks REG
sp. PO
punkti PO
+/- PO
sp. laiks PO
2008./2009.
Dinamo (Rīga)
53
9+18
-8
15:41
3
1+2
+1
17:18
2009./2010.
Dinamo (Rīga)
50
12+24
-9
18:09
9
1+3
-5
19:38
2010./2011.
Dinamo (Rīga)
53
12+24
±0
17:13
10
4+3
-3
16:38
2011./2012.
Dinamo (Rīga)
33
3+6
-4
13:23
3
0+0
-4
18:28
2012./2013.
Dinamo (Rīga)
33
1+14
-10
15:17
HC Lev Praha
7
1+0
-1
10:39
3
0+0
-2
6:58
*
Ainars Podziņš
2010. gada vasarā Ainars Podziņš Dinamo treniņnometnē ieradās kā uz nākotni orientēta sastāva komplektācijas paraugs, ko vainagoja pozitīvas emocijas par latviešu izcelsmes hokejista atgriešanos Latvijā utt. Savā pirmajā Dinamo sezonā (2010./2011.) Šuplers sāka vadāt 18-gadīigo Podziņu līdzi komandai – sākumā tikai uz rezervistu soliņa, pēc tam jau pa kādai minūtei, bet gala beigās arī pirmais vārtu guvums un diezgan stabils spēles laiks izslēgšanas spēlēs. Protams, tosezon Podziņš bija „jaunais-dotētais”, t.i. U-20 vecuma hokejists, kuru iekļaujot sastāvā, komanda drīkstēja pieteikt papildu spēlētāju. Podziņš (dz. 1992.) bija pat gadu jaunāks par tās sezonas dotētā vecuma griestiem – 1991. gadā dzimušajiem. No 1991. gadiem tosezon spēlēt netika neviens.
Par Podziņa labāko gadu Dinamo ierindā uzskatāma 2011./2012. g. sezona un it īpaši tās ievaddaļa. Kamēr Dinamo vīri mēģināja adaptēties Rautakallio „jaunā modeļa” hokejam un nomocījās ar ripas trāpīšanu garām pretinieku vārtsargam vai vispār vārtu taisnstūrī, Ainaram Podziņam šī situācija bija kā radīta. Lai arī 2011./2012. g. sezonas sākumā viņš vēl skaitījās „jaunais – dotētais”, tomēr vietu sastāvā viņš nopelnīja ar darbu, nevis dzimšanas gadu. Ar septembra gaitā sarūpētajiem diviem vārtu guvumiem pat bija viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandā. Objektīvi Podziņa problēmas sākās, kad KHL minētās sezonas gaitā paaugstināja dotēto spēlētāju vecumu par gadu, un arī 1991. gadā dzimušie sāka konkurēt uz jauno hokejistu vietu. Piemēram, Juris Upītis. Piemēram, Māris Bičevskis.
Arī jaunajai sezonai (2012./2013.) dotēto spēlētāju vecums vēlreiz tika paaugstināts par gadu; Rautakallio un pēc tam Ābols labprātāk „ņēma pretī” gadu vecākos (1991. gadā dzimušos) uzbrucējus – Bičevski, Biezo, sākumā arī M.Lipsbergu, vēlāk Upīti. Bet Podziņš pat pie vienas spēles Dinamo ierindā netika, pamētājoties HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Ja MHL vienībā Podziņam lāga nesapasēja ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu, tad Liepājā gāja daudz-maz. Turpinājuā Dinamo „selekcijas veiksmes stāsts” tika saburzīts un izmests. Saistības ar Podziņu pabeidza ne īpaši glīti; tiesa, skaistums šādos gadījumos Dinamo saimniecībai ir raksturīgs reti (atceramies „atvadas” no Naumova, piemēram).
Jauno 2013. gadu Ainars Podziņš sāka Čehovā Vitjaz komandas sastāvā, kur pēc ilgākas KHL spēļu pauzes bija diezgan izsalcis un saražoja 4 punktus regulārās sezonas 13 spēlēs. Spriežot pēc aizvadītās sezonas izskaņas, Podziņa aiziešana no Dinamo sistēmas bija pareizākais solis, kas arī ir sniedzis rezultātu. Neskatoties uz faktu, ka Ainars Podziņš Krievijā ir leģionārs un šajā valstī pastāv leģionāru skaita ierobežojums, Vitjaz vienība ir pagarinājusi ar viņu līgumu arī uz nākamo sezonu. Jāpiebilst, ka Podziņš tagad būs nevis Čehovas Vitjaz, bet Podoļskas Vitjaz spēlētājs. T.i., Vitjaz komanda, kas jau iepriekš bija aizvadījusi pa kādai spēlei Podoļskā, pilnībā pārceļas no Čehovas uz Podoļsku, kur arēnai lielāka ietilpība.
Ainara Podziņa statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):
sezona
klubs
sp. REG
punkti REG
+/- REG
sp. laiks REG
sp. PO
punkti PO
+/- PO
sp. laiks PO
2010./2011.
Dinamo (Rīga)
19
1+0
±0
6:16
11
0+1
-5
8:51
2011./2012.
Dinamo (Rīga)
38
4+0
+1
7:55
4
0+0
-1
6:37
2012./2013.
Vitjaz
13
1+3
+1
13:54
Nad. 2
Nad. 0+0
Nad. +1
Nad. 15:24
*
Miķelis Rēdlihs
Rēdliha-jaunākā stāsts ir vēl viena lappuse Dinamo pašmāju spēlētāju lieliskās izaugsmes hronikā. Laura Dārziņa maiņas partneris progresēja kopā ar savu cīņubiedru, no trešās maiņas „uzlecot” līdz pirmajai. Un šo statusu nostiprināja arī Rīgas komandas ceturtajā (2011./2012.) sezonā pie galvenā trenera Pekas Rautakallio. Šajā ceturtajā sezonā arī bez sava ierastā maiņas partnera (Dārziņa) M. Rēdlihs izskatījās ļoti labi – bija rezultatīvākais Rīgas dinamietis regulārajā sezonā un arī izslēgšanas spēlēs. Kā rezultātā „aizgāja” sava kolēģa Dārziņa pēdās, tikai, ka uz citu superklubu – Jaroslavļas Lokomotiv.
Bet Jaroslavļā gandrīz viss tas pats, kas ar Dārziņu Kazaņā – traumas, izlaistas spēles, mazs spēles laiks, vietas zaudēšana nozīmīgākos uzbrukuma virknējumos… Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs Rīgā bija viens no tiem spēlētājiem, kas četru sezonu laikā izlaida vismazāk spēļu – t.i. vienu spēli pirmajā sezonā. Viennozīmīgi, pārcelšanās uz Lokomotiv, vismaz pēc pirmās sezonas, nav vērtējama ar „plus” zīmi. Spēles, ne algas ziņā. Kaut kā M. Rēdliha gadījumā daudz līdzību ar Dārziņa hokejista gaitām… Arī baumas par atgriešanos Dinamo „apskāvienos”, neskatoties uz to, ka ir līgums ar Jaroslavļas „dzelzceļniekiem” pastāv arī uz nākamo sezonu.
Miķelis Rēdlihs statistika KHL:
sezona
klubs
sp. REG
punkti REG
+/- REG
sp. laiks REG
sp. PO
punkti PO
+/- PO
sp. laiks PO
2008./2009.
Dinamo (Rīga)
55
9+8
-8
12:35
3
0+0
-4
13:01
2009./2010.
Dinamo (Rīga)
56
17+15
+10
13:43
9
1+2
-1
17:35
2010./2011.
Dinamo (Rīga)
54
16+25
+10
16:07
11
3+6
-8
17:47
2011./2012.
Dinamo (Rīga)
54
13+31
-5
17:56
7
2+8
+5
19:44
2012./2013.
Lokomotiv
35
3+4
-7
13:10
5
1+0
-1
11:12
*
Jānis Sprukts
Rīgas Dinamo krāsās Jānis Sprukts aizvadīja 3 labas sezonas, atrodoties gan rezultatīvāko personāžu vidū, gan arī esot vienam no labākajiem mazākuma „kausētājiem”. Savā pirmajā Dinamo sezonā 2./3.-ais rezultatīvākais komandā; otrajā – 7. vieta rezultativitātes rangā; trešajā (2011./2012.) – otrs rezultatīvākais regulārajā sezonā un arī play off. Faktiski bija visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu spēkus citur KHL plašumos. Izvēle „krita” uz Maskavas CSKA.
Bet kad Sprukts ieradās Maskavā, tas jau bija cits CSKA. Komanda, kas 2011./2012. g. sezonu bija pabeigusi zemāk par Rīgas dinamiešiem – Rietumu konferences 8. vietā un play off sērijā zaudēja 1-4, bija sākusi mainīties līdz nepazīšanai. Klubam jaunais sponsors kluba finanšu problēmas sāka kopt ar uzviju. Aleksandra Radulova pārpirkšana no Salavat Julajev bija viens no 2012. gada starpsezonas skaļākajiem un dārgākajiem transfēriem. Turklāt NHL lokauta apstākļos CSKA kļuva par vienu no KHL klubiem, kas ar NHL personāžiem papildinājās vispamanāmāk – uzbrucēji Pavels Dacjuks „piekāpa” no Detroit Red Wings, Mihails Grabovskis ienācās no Toronto Maple Leafs un vārtsargs Iļja Brizgalovs nāca no Philadelphia Flyers apcirkņiem. Turklāt Dacjuks un Grabovskis ir centra uzbrucēji, kuru ierašanās „degradēja” jeb atbīdīja Spruktu attiecīgi pa pāris maiņām zemāk. Arī ar salīdzinoši pieticīgu spēles laiku „enerģijas maiņās” Sprukts pie saviem 8 punktiem un pozitīvas lietderības tika. Taču tik un tā, specializācija un līdz ar to rezultativitāte ir mainījusies, kas tomēr liek rezumēt – maiņa prom no Dinamo nav uzlabojusi sportisko sniegumu, tātad – „mīnusos”. Jāņa Sprukta līgums ar CSKA ir arī uz nākamo sezonu; kas zina – iespējams, bez-lokauta sezonā arī Sprukts Maskavā izskatīsies labāk.
Jāņa Sprukta statistika KHL:
sezona
klubs
sp. REG
punkti REG
+/- REG
iemet. REG
sp. laiks REG
sp. PO
punkti PO
+/- PO
iemet. PO
sp. laiks PO
2009./2010.
Dinamo (Rīga)
53
11+25
+9
54.5%
17:46
9
1+4
±0
49.5%
19:40
2010./2011.
Dinamo (Rīga)
53
10+16
+2
53.2%
17:47
11
4+1
-4
45.6%
16:51
2011./2012.
Dinamo (Rīga)
53
11+24
+2
51.0%
18:57
7
5+3
+3
59.9%
20:13
2012./2013.
CSKA
50
5+3
+3
54.1%
11:10
9
0+1
-2
49.3%
15:07
*
Aleksejs Širokovs
Kad Dinamo pirmajā sezonā komandas pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs „nolika” kapteiņa pienākumus, kļuva skaidrs, ka komandas vadība nākotnē ar viņu sāk rēķināties arvien mazāk. Tas arī apliecinājās ar spēles laika samazināšanos un gala beigās iekļaušanu redraftā, kurā Širokovu izvēlējās Habarovskas klubs. Kopumā nākamās (2009./2010.) sezonas rezultativitāte Tālajos Austrumos Aleksejam Širokovam iekrājās būtiski labāka nekā Rīgā. Bet Amur ierindā viņš bija tikai 7.-ais rezultatīvākais, turklāt – leģionārs. Nākamās sezonas sākumā arī brīnumus nerādīja, kas bija iemesls Habarovskas kluba un A.Širokova sadarbības pārtraukšanai. Tie bija viņa līdz šim pēdējie soļi KHL-ā.
Lai arī pēc Amur Alekseja Širokova gaitas „veda” prom no KHL, tomēr sniegums Habarovskas komandā kopumā bija statistiski saturīgāks, ar lielāku spēles laiku un kopējo „svaru” komandā. Tādēļ aiziešana no Dinamo klasificējama kā pozitīvs pavērsiens spēlētāja karjerā. Turklāt A.Širokovam izdevusies rezultatīvākā regulārā sezona no visiem Latvijas uzbrucējiem, kas uzspēlējuši KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo. Kam tad gāja labumā, ja ne viņam?
Alekseja Širokova statistika KHL:
sezona
klubs
sp. REG
punkti REG
+/- REG
iemet. REG
sp. laiks REG
sp. PO
punkti PO
+/- PO
iemet. PO
sp. laiks PO
2008./2009.
Dinamo (Rīga)
45
2+8
-9
53.2%
13:27
3
0+0
±0
33.3%
5:58
2009./2010.
Amur
51
8+12
-11
52.5%
14:45
2010./2011.
Amur
7
1+1
-5
54.1%
15:58
*
Sandis Ozoliņš
Kapteiņa pienesumu komandai nevar izmērīt ne kilogramos, ne piespēlēs. Bet Sanda Ozoliņa gadījumā bija arī piespēles un vārtu guvumi. Ja salīdzina, tad statistiski švakāka bija Ozoliņa līdz šim pēdējā sezona Dinamo krāsās (2011./2012.) – punktu mazāk un arī lietderības koeficients „sagājis” stipri kritiskā -17. Tiesa, vārtu guvumu bija vairāk nekā citās sezonās.
Pie Atlant sezona sākās ar aizkavēšanos, bet interesanti. Mitišču komandai šī sezona „ieviesās” un arī turpinājās diezgan bēdīgi – pa Rietumu konferences lejasgalu, epizodiski pat zemāk par Rīgas Dinamo. Ne bez Atlant kapteiņa uzšuvi saņēmušā Ozoliņa ieguldījuma „atlanti” izslēgšanas spēlēs burtiski iespraucās, iestudējot uzvarētu „rakstura spēļu” seriālu. Cits stāsts, ka izslēgšanas spēles pret SKA bija vienos vārtos. Regulārās sezonas summā Ozoliņam tikpat punktu, cik iepriekšējā sezonā Rīgā, bet mazākā spēļu skaitā un ar labāku lietderības koeficientu. Ir pamats secināt, ka Sandim Ozoliņam pārcelšanās no Dinamo uz Atlant viņam nav gājusi par sliktu; tātad – „plusos”. Neskatoties uz hokejistam pieklājīgu vecumu. Starp citu, Sanda Ozoliņa regulārās sezonas 20 punkti ir viens no trijiem rezultatīvākajiem Latvijas hokejistu cipariem KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo un rezultatīvākais Latvijas leģionāru sniegums KHL aizvadītajā sezonā. Atgādinājumam: Sanda Ozoliņa ampluā ir aizsargs. Drīz pie ampluā būs jāpieraksta arī ‘kapteinis’. Šķiet tieši ar šādu nolūku Rīgas Dinamo vienojies ar viņu par spēlēšanu 2013./2014. g. sezonā.
Sanda Ozoliņa statistika KHL:
sezona
klubs
sp. REG
punkti REG
+/- REG
sp. laiks REG
sp. PO
punkti PO
+/- PO
sp. laiks PO
2009./2010.
Dinamo (Rīga)
43
6+18
±0
22:28
6
0+3
-3
23:32
2010./2011.
Dinamo (Rīga)
41
5+26
+5
22:54
11
0+7
-2
22:22
2011./2012.
Dinamo (Rīga)
50
10+10
-17
19:56
7
1+1
-5
20:23
2012./2013.
Atlant
42
2+18
+6
20:44
5
0+1
-7
20:50
*
Georgijs Pujacs
Aizsargs Georgijs Pujacs ir viens no tiem hokejistiem, kura nonākšana Rīgas Dinamo sastāvā uzskatāma par nejaušību vai pārpratumu. Uz 15 spēlēm. Pārceļoties no finanšu nomocītās Toljati Lada vienības, kas vēl pēc gada naudas problēmu dēļ pameta KHL. Bet Krievijas hokeja plašumos Pujacs ir diezgan cienīts un pieprasīts aizsargs. Ko arī apliecina fakts, ka viņš ir atradies KHL klubu Sibir un Avangard kapteiņa godā.
Pēc īslaicīgas viesošanās Rīgas klubā, Georgijs Pujacs ir aizvadījis divarpus sezonas Novosibirskas komandā, pusotru – Omskā. Piemēram, aizvadītajā sezonā (2012./2013.) uzrādot izcilu lietderības koeficientu (+14) vai, piemēram, sezonu pirms tam aizcīnoties līdz KHL finālam un tiekot līdz čempionāta sudraba medaļām, kas ir Latvijas hokejista pagaidām lielākais sasniegums līgā, neskaitot treneru „laurus” un individuālās spēlētāju trofejas. Pujacs Avangard-am ir interesants joprojām – līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.
Georgija Pujaca statistika KHL:
sezona
klubs
sp. REG
punkti REG
+/- REG
sp. laiks REG
sp. PO
punkti PO
+/- PO
sp. laiks PO
2008./2009.
Lada
38
9+4
+10
20:07
Dinamo (Rīga)
12
1+3
+2
21:20
3
0+1
±0
24:25
2009./2010.
Sibir
56
1+13
+2
19:27
2010./2011.
Sibir
49
8+14
-2
21:32
4
0+0
-1
20:01
2011./2012.
Sibir
25
1+4
+8
19:58
Avangard
13
1+4
±0
20:50
17
0+0
-2
21:17
2012./2013.
Avangard
45
1+12
+14
19:21
10
0+2
-2
17:51
*
Edgars Masaļskis
Latvijas izlases ilggadējā pirmā vārtsarga pirmā sezona Dinamo krāsās sanāca ļoti īsa – vien 8 spēles; to, kā atceramies, pabeidza ārpus hokeja laukuma gūta trauma. Taču otrajā Dinamo sezonā Masaļskis „iekārtoja” savas labākās sezonas paraugu, kuru izdevās aptuveni atkārtot tikai Hantimansijskas trešajā sezonā (2012./2013.). Atsevišķos parametros arī otrā sezona (2011./2012.) Jugra sastāvā bija laba – atvairīto metienu procents, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA). Tomēr tikai aizvadītajā regulārajā sezonā Masaļskim bija statistikas parametru līdzsvars, ieskaitot spēles laiku un uzvarētu-zaudētu spēļu starpību. Ne velti Edgars Masaļskis cīņā par vietu vārtos regulārajā sezonā „nokoda” iepriekšējās sezonas izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu Mihailu Birjukovu.
Bet… Ja par atskaites punktu ņem pirmo vai abas Dinamo gaitām sekojošās sezonas, tad Masaļskim pāreja no Dinamo uz Jugra nebija gājusi labumā. Pirmajā Hantimansijskas sezonā nevienā vārtsarga spēles parametrā sniegums nebija labāks, lai neteiktu – kliboja. Pēc Hantimansijskā pavadītām 3 sezonām aktualizējušās baumas par Edgara Masaļska pārcelšanos uz citu darbavietu, kā variantu minot Rīgas Dinamo. Šādiem spriedumiem par loģisku pamatu kalpo ziņas par to, ka Jugra nākamai sezonai noslēgusi līgumu ar vārtsargu Alekseju Kuzņecovu, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Habarovskas Amur vienībā un nedaudz Omskas Avangard-ā. Tiesa, diezgan viduvēji. Ņemot vērā apstākli, ka Jugra saimniecībai ar Birjukovu līgums ir līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad rodas pamatots secinājums, ka Masaļskis var kļūt lieks. Bet – baumas par Masaļska atgriešanos/neatgriešanos Dinamo sastāvā būtu arī tad, ja tām nebūtu nekāda pamata.
Edgara Masaļska statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):
sezona
klubs
sp. REG
uzv.-zaud. REG
GAA REG
atv. % REG
„sausi” REG
sp. PO
uzv.-zaud. PO
GAA PO
atv. % PO
„sausi” PO
2008./2009.
Dinamo (Rīga)
8 (406:40)
4-2
2.66
91.5%
1
2009./2010.
Dinamo (Rīga)
37 (1920:26)
17-11
2.84
91.0%
2
6 (373:30)
3-2
1.93
93.4%
1
2010./2011.
Jugra
23 (1237:06)
6-10
3.25
89.8%
1
5 (297:00)
2-3
2.42
92.1%
0
2011./2012.
Jugra
19 (1021:39)
4-8
2.53
91.6%
2
3 (88:23)
0-2
1.36
95.8%
0
2012./2013.
Jugra
32 (1857:59)
17-11
2.94
91.0%
2
Nad. 1 (59:51)
Nad. 0-1
Nad. 6.02
Nad. 77.8%
Nad. 0
*
P.S. Secinājumi?
50/50. Vai pareizāk 5:5. Statistikas aprēķini liecina, ka Latvijas hokejistu, kuriem pāriešana no Dinamo nav kaitējusi, ir tikpat daudz, cik tādu, kuriem ārpus Dinamo diez ko nesokas. T.i., „neiet” vismaz 1-2 sezonās pēc gaitām Rīgas komandā. „Plusos” ir Cipulis, Ozoliņš, Podziņš, Pujacs, Širokovs. „Mīnusos” – Dārziņš, Masaļskis, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts.
Ja KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs nav samānījies par formulējumu, ka pēc Soču olimpiādes, KHL-ā par leģionārie netiks uzskatīti visu līgas dalībvalstu hokejisti, tad situācija ar Latvijas spēlētāju plūsmu līgas klubu virzienā varētu pastiprināties. Spečuki jau prognozē, ka KHL varētu „aizrīties” ar viduvējas kvalitātes čehu un slovāku hokejistu vilni. Taču – Latvijas hokejistiem tas atvieglotu ceļu Austrumu virzienā.
Latvijas hokejisti KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo. 5 sezonu cipari (2008. – 2013.; Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):
spēlētājs
sezona
klubs
sp. REG
punkti REG
+/- REG
sp. PO
punkti PO
+/- PO
UZBRUCĒJI
1.
Aleksejs Širokovs
2009./2010.
Amur
51
8+12
-11
2.
Mārtiņš Cipulis
2010./2011.
Amur
49
12+7
-12
3.
Lauris Dārziņš
2012./2013.
Ak Bars
28
4+8
+1
9
4+0
+1
4.
Jānis Sprukts
2012./2013.
CSKA
50
5+3
+3
9
0+1
-2
5.
Miķelis Rēdlihs
2012./2013.
Lokomotiv
35
3+4
-7
5
1+0
-1
6.
Lauris Dārziņš
2011./2012.
Ak Bars
15
2+5
+3
4
0+0
-1
7.
Mārtiņš Cipulis
2012./2013.
HC Lev Praha
16
3+3
+1
4
0+0
-2
8.
Kaspars Saulietis
2008./2009.
Dinamo (Minska)
24
4+1
-3
9.
Kaspars Saulietis
2008./2009.
Dinamo (Minska)
30
2+2
-4
10.
Ainars Podziņš
2012./2013.
Vitjaz
13
1+3
+1
Nad. 2
Nad. 0+0
Nad. +1
11.
Aleksejs Širokovs
2010./2011.
Amur
7
1+1
-5
12.
Aleksandrs Ņiživijs
2012./2013.
HC Lev Praha
7
1+0
-1
3
0+0
-2
AIZSARGI
1.
Georgijs Pujacs
2012./2013.
Avangard
45
1+12
+14
10
0+2
-2
2.
Oskars Bārtulis
2012./2013.
Donbass
40
3+4
+9
Nad. 4
Nad. 0+0
Nad. ±0
3.
Georgijs Pujacs
2011./2012.
Sibir
25
1+4
+8
Avangard
13
1+4
±0
17
0+0
-2
4.
Sandis Ozoliņš
2012./2013.
Atlant
42
2+18
+6
5
0+1
-7
5.
Georgijs Pujacs
2009./2010.
Sibir
56
1+13
+2
6.
Māris Jass
2010./2011.
Ņeftehimik
18
0+1
±0
7.
Aleksandrs Jerofejevs
2008./2009.
Ņeftehimik
8
1+5
-1
4
0+0
+1
8.
Georgijs Pujacs
2010./2011.
Sibir
49
8+14
-2
4
0+0
-1
9.
Artūrs Kulda
2012./2013.
Sibir
50
9+6
-3
7
0+1
+1
10.
Aleksandrs Jerofejevs
2009./2010.
Metallurg (Novokuzņecka)
48
1+6
-4
34
3+3
-6
VĀRTSARGI
sezona
klubs
sp. REG
atv. % REG
GAA REG
sp. PO
atv. % PO
GAA PO
1.
Edgars Masaļskis
2011./2012.
Jugra
19
91.6%
2.53
3
95.8%
1.36
2.
Edgars Masaļskis
2012./2013.
Jugra
32
91.0%
2.94
Nad. 1
Nad. 77.8%
Nad. 6.02
3.
Edgars Masaļskis
2010./2011.
Jugra
23
89.8%
3.25
5
92.1%
2.42
*
Plašākai ainavai:
Teda Nolana intervija pēc pasaules čempionāta Sporta Avīzē – sportacentrs.com (pieejams abonentiem)
Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
Vitjaz pagarina līguma ar vairākiem spēlētājiem, t.sk. Ainaru Podziņu – hcvityaz.ru
KHL spēlētāju un viņu individuālās statistikas sadaļa – khl.ru
Par Latvijas hokejistiem KHL ārpus Rīgas Dinamo pirmajās 4 sezonās (2008. – 2012.) un iepriekš Krievijas hokeja augstākajā līmenī: tepat
[Pirmajā attēlā: Rīgas Dinamo aizvadītās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Karsums, kurš arī nākamsezon plāno uzspēlēt ārpus Rīgas. Vai viņam izdosies lauzt Dārziņa, M.Rēdliha un Sprukta ieviestos stereotipus? Foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2012. gada 14. novembrī: foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs (Mārtiņa Cipuļa) foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Laura Dārziņa attēls fiksēts Ak Bars izslēgšanas spēļu sērijā pret Ņeftehimik 2013. gada februārī; foto avots: ak-bars.ru. Aleksandra Ņiživija foto fiksēts HC Lev Praha krāsās spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 13. februārī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ainara Podziņa foto – Vijaz jauniešu komandas Russkije Vitjazi spēlē pret HK Rīga 2013. gada 4. martā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Miķeļa Rēdliha attēls fotofiksēts Lokomotiv spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 28. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Sprukta foto – CSKA spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 15. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Alekseja Širokova foto – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Sanda Ozoliņa foto fiksēts Atlant spēlē pret Severstaļ 2013. gada 8. janvārī; foto avots: atlant-mo.ru. Georgija Pujaca foto avots: omskzdes.ru. Edgara Masaļska attēls – Jugra vienības spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]
Pēc diviem pasaules čempionātiem pie Latvijas izlases stūres galvenais treneris Teds Nolans jau nosaukts par jauno talantu atklājēju. Abos pasaules čempionātos bijis pa spilgtai debijai. Interesanti, ka šo gadu abi spilgtākie debitanti sezonā pirms čempionāta maizes devējiem Dinamo bija derīgi tikai 1 vai 2 spēlēs, bet izlasei derēja uzreiz. Kā izskatās Nolana „atradumi” plašākā griezumā?
Uz šī gada pasaules čempionātu Helsinkos Latvijas izlases treneru korpuss atveda četrus debitantus – hokejistus, kas pieaugušo pasaules čempionātā uzspēlēja pirmoreiz. Patiesībā atveda tikai trīs vīrus – 23 gadus veco uzbrucēju Vitāliju Pavlovu, tobrīd 21 gadu veco aizsargu Ralfu Freibergu un 20-gadīgo vārtsargu Kristeru Gudļevski. Ceturtais, 19-gadus vecais uzbrucējs Zemgus Girgensons, – atbrauca pats, kad čempionāts jau bija sācies. Kā tad izskatās 2013. gada debitanti uz Latvijas izlases „17 pavasara mirkļu” (1997. – 2013. g. pasaules čempionātu) debitantu kopējā fona?
Runa ir par spēlētājiem, kad tie pirmoreiz uzspēlēja pasaules čempionātā, atskaitot tos vīrus, kuri bija jau iepriekš uzspēlējuši B un/vai C grupas pasaules čempionātos. Interesanti, ka 1997. gadā, kad it kā visa Latvijas izlase debitēja pasaules čempionātā elitē, tomēr nebija neviena „īsta” debitanti; visi vīri jau bija iepriekš atzīmējušies zemāka ranga pasaules čempionātos. Tas arī bija vienīgais čempionāts elitē bez debitantiem; pēc tam katru gadu vismaz viens „jauniņais” turnīrā piedalījās.
Jaunie, perspektīvie
Jaunākais debitants Latvijas valstsvienībā elites pasaules čempionātā ir bijis uzbrucējs Kaspars Daugaviņš, kurš debitēja 2006. gada pasaules čempionātā Rīgā jau 17 gadu vecumā. Ar debiju 18 gadu vecumā ir atzīmējušies aizsargs Oskars Bārtulis 2005. gadā un uzbrucējs Jānis Sprukts 2000.-ajā. Bet 19 gados pieaugušo pasaules čempionātā elitē ir „iekāpuši” ne tikai šī gada modeļa uzbrucējs Zemgus Girgensons, bet arī aizsargs Guntis Galviņš 2005. gadā un Roberts Jekimovs 2009. gada čempionātā. 20-gadnieku rinda ir vēl garāka – uzbrucēji Viktors Bļinovs (2002.), Miķelis Rēdlihs (2005.), Ronalds Ķēniņš (2011.), Roberts Bukarts (2011.) un vārtsargs Kristers Gudļevskis (2013.). Jāpiebilst, ka visi nosauktie agri debitējušie tika vai tiek uzskatīti par īpaši perspektīviem sportistiem.
Vēlīnie ziedi
Savukārt vēlākais debitants ir aizsargs Viktors Ignatjevs, kurš debitēja 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā 30 gadu vecumā. Otrs vecākais debitants bija uzbrucējs Raitis Ivanāns, kuram pirmais pasaules čempionāts „pie lielajiem” sanāca 29 gadu vecumā (2008.). Savukārt 27-gadnieki debijās ir bijuši četri: uzbrucēji Ģirts Ankipāns (2003.), Sergejs Čubars (2003.), Juris Ozols (2004.) un aizsargs Oļegs Sorokins (2001.). Daži no nosauktajiem sāka vēlu, bet par izlases vērtību kļuva uz ilgāku laiku. Piemēram, Ankipāns izlases rindās bija četros pasaules čempionātos un divās olimpiādēs, Ignatjevs – piecos pasaules čempionātos un vienā olimpiādē, bet Sorokins – 7 pasaules čempionātos un vienās olimpiskajās spēlēs! Respektabli.
Miks Indrašis kā rekordists
Visrezultatīvākā debija pasaules čempionātos elitē, kā jau minēts – atskaitot iepriekš B/C grupās spēlējušos, pirms gada izdevās tolaik 21 gadus vecajam uzbrucējam Mikam Indrašim, kurš bija nopelnījis vietu pirmajā maiņā. Savā debijas čempionātā Indrašis 7 spēlēs guva 5 punktus (3+2). Otrs rezultatīvākais debitants bija uzbrucējs Roberts Bukarts 2011. gadā, kad 6 spēlēs sastrādāja 3 vārtu guvumus (3+0). Vēl ir pieci Latvijas izlases debitanti, kas arī pirmajā gadā tika pie 3 rezultativitātes punktiem, bet proporcijā 1+2. Indrašim un Bukartam pieder arī debitantu vārtu guvumu rekords – abiem pa 3 vārtu guvumiem.
Ozoliņa uzstādītā latiņa
Rezultatīvākā aizsargu debija ir gadījusies diviem vīriem, kuri jau pirms tam dažādām sekmēm bija „paostījuši” NHL gaisu. Tobrīd jau Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš 1998. gada pasaules čempionāta 4 spēlēs guva 3 punktus (1+2). Arī Kaspara Astašenko kontā debijas čempionātā 2001. gadā 3 punkti (1+2), bet 6 spēlēs.
Lietderīgākā aizsargu debija, par kā kritēriju kalpo +/- koeficients, 1998. gadā izdevās Sandim Ozoliņam ar +7 (4 spēlēs). Nākamie lietderīgākie debitanti bija manāmi vēlāk un ar tikpat manāmi mazākiem plusiem. 2006. gadā Māris Jass un 2011. gadā Oskars Cibuļskis debitēja ar lietderības koeficientu +2 (6 spēlēs).
Gudļevskis kā 2013. gada čempionāta atradums
Vārtsargu rindās daudz debiju pasaules čempionātos elitē nav bijis, jo ilgus gadus lielu darba apjomu izpildīja zemāka līmeņa pasaules čempionātos jau uzspēlējušie Artūrs Irbe un Sergejs Naumovs, bet vēlāk – Edgars Masaļskis. Kā rezultātā sakrājas tikai četri debitanti ar reālu spēles laiku vārtsarga postenī.
Vārtsargu-debitantu salīdzinājumā absolūtais līderis statistikas parametros ir tieši Latvijas izlases „pirmais numurs” pasaules čempionātā – Kristers Gudļevskis. Viņam debijā ir gan labākais atvairīto metienu procents (92,50%), gan labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 2.22), gan labākā uzvarētu un zaudētu spēļu bilance (2-2), gan arī lielākais spēles laiks debijas čempionātā (4 spēles). Turklāt no visiem debitantiem Gudļevskis ir bijis jaunākais.
Latvijas izlases spēlētāju statistika debijas pasaules čempionātā elitē (nav skaitīti spēlētāji, kuri pirms tam spēlējuši pasaules čempionātos B un/vai C grupā):
spēlētājs
dz.
debija PČ
vecums debijā
sp.
punkti
+/-
UZBRUCĒJI
1.
Miks Indrašis
1990-09-30
2012.
21
7
3+2
+1
2.
Roberts Bukarts
1990-06-27
2011.
20
6
3+0
+2
3.
Mārtiņš Karsums
1986-02-26
2008.
22
2
1+2
+3
4.
Armands Bērziņš
1983-12-27
2007.
23
6
1+2
+1
5.
Mārtiņš Cipulis
1980-11-29
2005.
24
6
1+2
±0
6.
Lauris Dārziņš
1985-01-28
2006.
21
6
2+0
+2
7.
Vadims Romanovskis
1978-07-30
2003.
24
6
2+0
±0
8.
Gints Meija
1987-09-04
2010.
22
6
1+1
+1
9.
Sergejs Čubars
1976-04-23
2003.
27
6
1+1
-3
10.
Herberts Vasiļjevs
1976-05-23
1998.
21
6
0+2
+1
11.
Aleksejs Širokovs
1981-02-20
2003.
22
6
1+0
+1
12.
Sergejs Pečura
1987-06-14
2010.
22
6
1+0
±0
13.
Māris Ziediņš
1978-07-03
2005.
26
6
1+0
±0
14.
Zemgus Girgensons
1994-01-05
2013.
19
5
1+0
-3
15.-16.
Kaspars Daugaviņš
1988-05-18
2006.
17
3
0+1
±0
Kaspars Saulietis
1987-06-12
2010.
22
3
0+1
±0
17.-18.
Mareks Jass
1976-07-22
1999.
22
6
0+1
±0
Ģirts Ankipāns
1975-11-29
2003.
27
6
0+1
±0
19.
Miķelis Rēdlihs
1984-07-01
2005.
20
6
0+1
-1
20.
Andris Džeriņš
1988-02-14
2010.
22
6
0+1
-4
21.
Guntis Džeriņš
1985-02-17
2007.
22
1
0+0
±0
22.
Juris Štāls
1982-04-08
2006.
24
6
0+0
±0
23.-24.
Ronalds Ķēniņš
1991-02-28
2011.
20
6
0+0
-1
Vitālijs Pavlovs
1989-06-17
2013.
23
6 (5)
0+0
-1
25.-26.
Jānis Sprukts
1982-01-31
2000.
18
7
0+0
-1
Koba Jass
1990-05-04
2012.
22
7
0+0
-1
27.
Roberts Jekimovs
1989-11-11
2009.
19
4
0+0
-2
28.-29.
Viktors Bļinovs
1981-06-26
2002.
20
6
0+0
-2
Juris Ozols
1977-04-06
2004.
27
6
0+0
-2
30.
Raitis Ivanāns
1979-01-03
2008.
29
6
0+0
-5
AIZSARGI
1.
Sandis Ozoliņš
1972-08-03
1998.
25
4
1+2
+7
2.
Oskars Cibuļskis
1988-04-09
2011.
23
6
0+1
+2
3.
Māris Jass
1985-01-18
2006.
21
6
0+0
+2
4.
Kaspars Astašenko
1975-02-07
2001.
26
6
1+2
+1
5.
Atvars Tribuncovs
1976-10-14
1998.
21
2
0+0
+1
6.-7.
Georgijs Pujacs
1981-06-11
2006.
24
6
0+0
+1
Vents Feldmanis
1977-03-07
2003.
26
6
0+0
+1
8.
Artūrs Kulda
1988-07-25
2010.
21
3
0+0
±0
9.-10.
Guntis Galviņš
1986-01-25
2005.
19
6
0+1
-1
Krišjānis Rēdlihs
1981-01-15
2002.
21
6
0+1
-1
11.
Kristaps Sotnieks
1987-01-29
2009.
22
7
0+1
-1
12.
Oļegs Sorokins
1974-01-04
2001.
27
6
0+0
-1
13.
Jānis Andersons
1986-10-07
2010.
23
5
0+0
-1
14.
Oskars Bārtulis
1987-01-21
2005.
18
1
0+0
-1
15.
Aleksandrs Jerofejevs
1984-04-12
2006.
22
6
1+0
-2
16.
Ralfs Freibergs
1991-05-17
2013.
21
7
0+1
-2
17.
Viktors Ignatjevs
1970-04-26
2000.
30
7
0+0
-2
18.
Mihails Bogdanovs
1976-09-18
1999.
22
6
0+0
-2
19.
Agris Saviels
1982-01-15
2004.
22
7
0+0
-3
20.
Jēkabs Rēdlihs
1982-03-29
2008.
26
4
0+0
-3
21.
Arvīds Reķis
1979-01-01
2003.
24
6
0+0
-4
VĀRTSARGI
dz.
debija PČ
vecums debijā
sp.
atv. %
GAA
1.
Kristers Gudļevskis
1992-07-31
2013.
20
4
92.50%
2.22
2.
Edgars Masaļskis
1980-03-31
2004. (bez sp. 2002.)
24
1
92.11%
3.00
3.
Māris Jučers
1987-06-18
2012. (bez sp. 2011.)
24
2
91.84%
3.07
4.
Mārtiņš Raitums
1985-04-14
2006. (bez. sp. 2005.)
21
1
74.19%
10.75
*
Uzziņām:
Par Latvijas izlases debiju intensitāti (līdz 2010. gada pasaules čempionātam): tepat
Piektdienas vakarā, kad pabeidzās Latvijas izlases spēle pret Baltkrievijas valstsvienību, ainava likās īpaši pelēka. Divu dienu un 3 spēļu summā Latvijas izlases, ieskaitot U-18 izlases sniegumu, bija pamanījušās zaudēt 0:17. Tomēr zināmu reabilitācijas procesu „lielā” izlase paveica nākamā dienā, ar 4:1 pieveicot tos pašus kaimiņus – Baltkrievijas hokejistus. 15. – 21. aprīļa nedēļas labāko Latvijas hokejistu Top 4. Un izlases komplektācijas stāvoklis.
1. Mārtiņš Cipulis
Latvijas izlases pirmsčempionāta sagatavošanās cikla ietvaros divās Euro Hockey Challenge spēlēs pret Baltkrievijas izlasi rezultatīvākais valstsvienības spēlētājs ir izrādījies uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kurš 2 spēļu summā saražoja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un lietderības koeficientu +1. Jāatgādina, ka pirmā spēle pret „sābriem” bija sausa zaude, un Cipulis visus punktus iekrāja otrajā spēlē, būdams pārcelts pirmajā maiņā pie partneriem Jāņa Sprukta un Laura Dārziņa. Mārtiņš Cipulis nevien nekrita ārā no pirmā uzbrucēju virknējuma kolektīva, bet lieliski to papildināja un arī „pavilka uz priekšu” ierastos izlases līderus.
2. Ralfs Freibergs
ASV augstskolu hokejā (NCAA) sezonu pabeigušais Ralfs Freibergs bija viens no tiem Latvijas izlases kandidātiem, kuri nebija nosaukti federācijas paplašinātajā nacionālās izlases kandidātu sarakstā un kuri tomēr salīdzinoši „biezā slānī” tika testēti valstsvienības vajadzībām. Kas, savukārt, notika pēc tam, kad noskaidrojās, ka virkne izlases spēlētāju dažādu iemeslu dēļ tomēr nebūs valstsvienības rīcībā pasaules čempionātā… Aizsargs R. Freibergs bija viens no retajiem „aprīļa papildinājumiem”, kas tomēr nonāca līdz izlases spēlēm. Un, re ko, – savās pirmajās divās spēlēs Latvijas pieaugušo izlases ierindā (tās kā reizi iegadījās aizvadītajā nedēļā pret Baltkrievijas izlasi) Ralfs Freibergs bija lietderīgākais spēlētājs valstsvienībā. Divu spēļu summā R. Freibergam lietderības koeficients +3, kā arī viena rezultatīva piespēle. Bet štrunts par statistiku; izskatās, ka students Freibergs izlases sastāvā iekļaujas diezgan organiski un lietderīgi. Viņa sniegumā redzams briedums, kas nereti viņa vecuma (21 gads; dz. 1991.) Latvijā spēlējošiem hokejistiem pietrūkst.
3. Kristers Gudļevskis
Viens no vaimanu vai vismaz uztraukuma iemesliem Latvijas izlases kontekstā ir līdzšinējā pasaules čempionātu pamatvārtsarga Edgara Masaļska lēnā veselības atkopšanās un nebūšana izlases ierindā. Šādi apstākļi ir ļoti pateicīgi „pelnu kaisīšanai uz galvas”, „mazākā ļaunuma (cauruma) izvēlei” vai citam bēdu ielejas stāstam. Protams, starp 1. divīzijas sasniegšanas un citu kataklizmu iemesliem tika minēts izlases jaunākais vārtsargs 20-gadīgais Kristers Gudļevskis. Aizvadītajā nedēļā Gudļevskis sargāja vārtus savā otrajā spēlē Latvijas nacionālās izlases sastāvā, un sargāja līdz uzvarai – 96,5% atvairītu metienu un vidēji spēlē viens vārtu zaudējums (GAA 1.00). Protams, der piebilst, ka Latvijas izlase uz otru spēli pret Baltkrievijas izlasi devās jau ar iepriekšējā dienā iekrātu sausu zaudējumu un citu motivāciju. Tomēr Gudļevska krahs šajā konkrētajā spēlē nav sagaidīts. Sezonas divu spēļu summā izlasē Kristeram Gudļevskim pieklājīgs GAA 1.51.
4. Edgars Kulda
Kanādas rietumu gala galvenās junioru līgas WHL izslēgšanas spēles rit pilnā gaitā. Norisinās konferenču fināli. Uzbrucēja Edgara Kuldas (dz. 1994.) pārstāvētā Edmonton Oil Kings vienība Austrumu konferences finālsērijā „tur” rezultātu 1-1 pret Calgary Hitmen. Abas pirmās spēles norisinājās Kalgari; pirmajā uzvaru papildlaikā izspieda mājinieki (3:2 OT), bet otrajā „akmeni uz akmens neatstāja” Edmontonas komanda (0:6). Šo divu spēļu summā Edgars Kulda sakrāja 2 punktus (0+2) un pozitīvu lietderības koeficientu (+1).
P.S. Par Nedēļas Top 4
„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!
Latvijas izlases kandidātu statistika 19. un 20. aprīļa spēlēs pret Baltkrievijas izlasi un 2012./2013. g. sezonas spēlēs kopumā (saskaņā ar eurohc.stats.poinstreak.com, lhf.lv; summētajā statistikā 14 spēles: 2 spēles pret Krievijas izlasi novembrī Rīgā; 3 spēles EIHC turnīrā decembrī Lionā (Francijā); 3 spēles Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā februārī Rīgā; 2 spēles pret Čehijas izlasi aprīlī Jindržihūvhradecā (Čehijā); 2 spēles pret Zviedrijas izlasi aprīlī Rīgā; 2 spēles pret Baltkrievijas izlasi aprīlī Rīgā):
spēlētājs
dz.
sp. vs BLR
punkti vs BLR
+/- vs BLR
SM vs BLR
met. vs BLR
sp. SUMMĀ
punkti SUMMĀ
+/- SUMMĀ
SM SUMMĀ
UZBRUCĒJI
1.
Mārtiņš Cipulis
1980.
2
1+2
+1
2
4
10
2+4
+3
2
2.
Jānis Sprukts
1982.
2
1+1
+2
2
6
6
1+2
+4
4
3.
Lauris Dārziņš
1985.
2
0+2
+1
0
6
5
3+4
+4
0
4.
Juris Štāls
1982.
2
1+0
-1
0
2
11
3+2
-1
8
5.
Aleksejs Širokovs
1981.
2
0+1
±0
0
1
7
0+1
-2
2
6.
Andris Džeriņš
1988.
2
0+0
+1
0
1
9
1+0
-2
4
7.-8.
Miks Indrašis
1990.
2
0+0
±0
0
4
13
4+3
-1
2
Vitālijs Pavlovs
1989.
2
0+0
±0
0
4
12
1+2
-4
6
9.
Koba Jass
1990.
1
0+0
±0
0
0
5
0+1
-2
2
10.
Armands Bērziņš
1983.
2
0+0
-1
0
3
8
0+1
-3
6
11.
Toms Hartmanis
1987.
1
0+0
-1
0
2
1
0+0
-1
0
12.
Roberts Jekimovs
1989.
1
0+0
-1
0
1
13
1+6
+1
39
13.
Ronalds Ķēniņš
1991.
2
0+0
-1
2
3
13
1+3
-1
6
14.
Gints Meija
1987.
2
0+0
-3
0
2
13
2+2
-3
2
AIZSARGI
1.
Ralfs Freibergs
1991.
2
0+1
+3
4
1
2
0+1
+3
4
2.
Georgijs Pujacs
1981.
2
1+0
+2
2
4
6
2+0
+4
2
3.
Mārtiņš Porejs
1991.
1
0+0
±0
0
0
8
0+2
-5
16
4.
Oskars Cibuļskis
1988.
1
0+0
-1
0
1
7
0+0
-5
0
5.
Jānis Andersons
1986.
2
0+0
-1
0
0
3
0+0
±0
0
6.
Agris Saviels
1982.
2
0+0
-1
2
3
7
0+1
-3
2
7.-8.
Māris Jass
1985.
2
0+0
-2
2
2
10
1+0
-9
2
Kristaps Sotnieks
1987.
2
0+0
-2
2
2
11
1+3
-7
6
VĀRTSARGI
dz.
sp. vs BLR
atv. vs BLR
GAA vs BLR
SM vs BLR
sp. laiks vs BLR
sp. (laiks) SUMMĀ
uzv.-zaud. SUMMĀ
GAA SUMMĀ
SM SUMMĀ
1.
Kristers Gudļevskis
1992.
1
96.5% (25 no 26)
1.00
0
60:00
2 (119:29)
1-1
1.51 (3 vārtu z.)
0
2.
Māris Jučers
1987.
1
91.43% (32 no 35)
3.00
0
60:00
8 (444:48)
1-6
3.37 (25 vārtu z.)
0
*
Citu Latvijas izlases kandidātu sniegums Latvijas izlases sastāvā 2012./2013. g. sezonā (šie nepiedalījās spēlēs pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada aprīlī):
spēlētājs
dz.
sp.
punkti
+/-
SM
statuss
UZBRUCĒJI
1.
Lauris Bajaruns
1989.
7
2+1
-2
0
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
2.
Mārtiņš Karsums
1986.
4
1+2
+2
0
kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
3.
Miķelis Rēdlihs
1984.
3
1+2
+1
0
kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
4.
Aleksandrs Ņiživijs
1976.
3
0+3
-2
4
PČ piedalīties neplāno
5.
Gunārs Skvorcovs
1990.
2
1+0
+1
2
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
6.
Elvijs Biezais
1991.
6
1+0
-4
4
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
7.
Māris Bičevskis
1991.
8
0+1
-3
10
trenējas ar izlasi
8.-9.
Kaspars Daugaviņš
1988.
1
0+0
±0
0
joprojām Boston Bruins (NHL) rīcībā
Roberts Bukarts
1990.
1
0+0
±0
0
kopj veselību (plecs); netiekot gaidīts uz PČ
10.
Artūrs Ozoliņš
1988.
3
0+0
±0
2
kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
11.
Kaspars Saulietis
1987.
3
0+0
-1
2
trenējas ar izlasi
12.
Raitis Ivanāns
1979.
2
0+0
-1
4
kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
13.
Juris Upītis
1991.
3
0+0
-2
2
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
AIZSARGI
1.
Aleksandrs Jerofejevs
1984.
5
0+3
+3
4
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
2.
Oskars Bārtulis
1987.
5
1+1
+2
6
kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
3.
Arvīds Reķis
1979.
4
0+1
+2
2
kopj veselību; PČ nepiedalīsies
4.
Krišjānis Rēdlihs
1981.
7
0+0
+1
2
trenējas ar izlasi
5.
Mārtiņš Jakovļevs
1991.
6
0+1
±0
2
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
6.
Sandis Ozoliņš
1972.
3
0+0
±0
2
PČ piedalīties neplāno
7.
Artūrs Kulda
1988.
4
1+0
-1
2
joprojām Winnipeg Jets (NHL) rīcībā
8.
Jēkabs Rēdlihs
1982.
2
0+0
-2
2
kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
VĀRTSARGI
dz.
sp. (laiks)
uzv.-zaud.
GAA
SM
statuss
1.
Edgars Masaļskis
1980.
4 (244:03)
2-2
2.21 (9 vārtu z.)
0
trenējas ar izlasi
2.
Mārtiņš Raitums
1985.
1 (40:00)
0-1
7.50 (5 vārtu z.)
0
kandidātu sarakstā pavasarī nav iekļauts
*
Citi Latvijas izlases kandidāti, kuri nosaukti 21. marta paplašinātajā sarakstā vai treniņnometnei pievienojušies pēc tam, bet nav aizvadījuši izlases spēles 2012./2013. g. sezonā:
ampl.
spēlētājs
dz.
statuss
V
Jānis Kalniņš
1991.
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
V
Ervīns Muštukovs
1984.
šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A
Edgars Apelis
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A
Ričards Birziņš
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A
Guntis Galviņš
1986.
kopj veselību (menisks); PČ nepiedalīsies
A
Mārtiņš Gipters
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A
Rodrigo Laviņš
1974.
kopj veselību; PČ nepiedalīsies
A
Ēriks Ševčenko
1991.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Zemgus Girgensons
1994.
joprojām Rochester Americans (AHL) rīcībā
U
Vitālijs Hvorostiņins
1992.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Roberts Lipsbergs
1994.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Roberts Maziņš
1990.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Jānis Ozoliņš
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Ēriks Ozollapa
1987.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Sergejs Pečura
1987.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Kristiāns Pelšs
1992.
joprojām Oklahoma City Barons (AHL) rīcībā
U
Jānis Straupe
1989.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Raimonds Vilkoits
1990.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U
Mārcis Zembergs
1988.
kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
Izmaiņas Latvijas izlases kandidātu lokā (2013-04-15) – lhf.lv
Latvijas izlases papildu kandidātu apskate aprīļa vidū (2013-04-12 un 2013-04-13) – sportacentrs.com, sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
Iepriekšējais Latvijas izlases treniņu procesa un sastāva statuss (2013-04-06): tepat
Latvijas un Zviedrijas izlašu 7. aprīļa spēles statistika (swehockey.se lapā iemetienu statistika absolūti neatbilst patiesībai; pointstreak.com lapā vārtsargu atvairīto metienu skaits rēķināms no pretinieku metienu skaita) – stats.swehockey.se, pointstreak.com
Latvijas un Zviedrijas izlašu 8. aprīļa spēles statistika (swehockey.se lapā iemetienu statistika absolūti neatbilst patiesībai; pointstreak.com lapā vārtsargu atvairīto metienu skaits rēķināms no pretinieku metienu skaita) – stats.swehockey.se, pointstreak.com
Latvijas izlases spēlētāju statistika 2 spēlēs pret Zviedrijas izlasi aprīlī (ar izcili greizu iemetienu statistiku) – stats.swehockey.se
[Attēlā: Mārtiņš Cipulis Latvijas izlases ierindā spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2013. gada 20. aprīlī. Foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]
Ar Slovakia Cup 2014 spēlēm beigušies izlases vadoņu eksperimenti ar sastāvu, tagad Nolanam atliek vēl “piešaut aci” treniņos, lai varētu droši soļot uz Minsku. Valstsvienības spēlēs šopavasar notestēti 46 hokejisti. Kādi viņi izskatījās cipariski?
Statistiski veiksmīgākais uzbrucējs “krievu spēļu” summā ir Juris Štāls (pa labi novietotā attēlā), kuram sanācis gan vārtu guvums, gan pozitīvs lietderības koeficients (+1). Savukārt, izlases pavasara četru spēļu summā rezultatīvākais ir Juris Upītis, kuram 4 spēļu summā 2 punkti (1+1).
Petrovich27 blogs 