Rīgas Dinamo 6. sezona. Kas šosezon bija savādāk?

Rīgas Dinamo sestā sezona pabeigusies, izslēgšanas spēļu pirmo kārtu noslēdzot ar 3-4. Raugoties no visas sezonas tempa un snieguma pozīcijām, aizķeršanās  jau pirmajā sērijā neizskatās pēc panākuma. Jo pat ar mazāk veiksmīgām regulārajām sezonām iepriekš divas reizes Rīgas Dinamo pratuši tikt pāri astotdaļfināla slieksnim. Taču, ja ņem vērā Dinamo stāvokli pēc Olimpiādes, septiņas spēles sērijā jau ir panākums.

Šoreiz par izmaiņām – kas sestajā sezonā ir bijis citādi nekā iepriekšējās sezonās.

1. Ābols ir gatavs

It kā pirmā sezona galvenā trenera postenī, tomēr Artim Ābolam sezona faktiski sākās jau 2012. gada novembrī, pārņemot vadības pulti (grožus) no Rautakallio kunga. Neskatoties uz apzīmējumiem “p.i.” un “acting”, Ābols jau tad bija komandas galvenais. Un arī “aizvilka” komandu līdz nereti apsmaidītajam Nadeždas kausam. Tieši tas kļuva par vienu no izšķirošajiem faktoriem, kas priekšniecībai lika noticēt Arta Ābola varēšanai. Turklāt trenera asistenta postenī Artis Ābols jau ir kopš 2008. gada, kas galīgi neļauj Ābolu definēt par iesācēju.

Bet kas savādāk? Komandas treneru korpuss sastāvēja tikai no pašmāju kadriem – sākot ar galveno un beidzot ar vārtsargu treneri. Ābols, Ignatjevs, Ankipāns, Klodāns. Divi pēdējie gan Dinamo treneru istabā bija pirmo sezonu, taču papildu bija pieejams “spēlējošais treneris” (kapteinis) Sandis Ozoliņš, kas kombinācijā ar iepriekšminētajiem ļāva komandai sezonas gaitā turēties starp KHL līderiem. Pirmā sezona, kad savējie “gatavi” un importa trenerus nevajag, kopumā nav bijusi sliktākā komandas pastāvēšanas 6 gadu vēsturē. Pozitīvais fons – Latvijas treneri gūst pieredzi, kas ir noderīgi plašākā kontekstā.

2. Laika apstākļus veido leģionāri

Leģionāru nozīme Dinamo rezultāta “taisīšanā” nekad nav bijusi mazsvarīga. Taču iepriekšējās sezonās leģionāri nekad nebija sametuši vairāk par pusi visu Dinamo vārtu guvumu attiecīgajā regulārajā sezonā. Tieši 50% vārtu guvumu leģionāriem bija pirmajā Dinamo un KHL sezonā (2008./2009.). Taču pēc tam leģionāru pienesums kopējā proporcijā samazinājās. Iepriekšējās divās regulārajās sezonās tas bija vismazākais – 21,6% vārtu guvumu (2011./2012.) un 33,6% (2012./2013.). Sestajā sezonā leģionāri savu lomu vārtu guvumos atrādīja ar uzviju – 54,8% no visiem vārtu guvumiem regulārajā sezonā!!! Zināmā mērā tā ir nepārprotama “signalizācija”, ka šajā jautājumā nepieciešams samazināt atkarību. Tāpat arī Latvijas izlases kontekstā jāņem vērā, ka regulārās sezonas laikā Dinamo vairāk ir gatavojuši kordziedātājus nevis solistus.

Tomēr “nervu mierinājumam” labā ziņa ir play off vārtu guvumu proporcija. No 15 vārtu guvumiem, kas “samesti” Doņeckas vienības vārtos, 13 reizes (86,7%) ir uz pašmāju vīru “sirdsapziņas”. Bet leģionāri “normu” neprata izpildīt – tikai 2 vārtu guvumi. Skaidrs, ka pietrūka rezultatīvākā spēlētāja Kaila Vilsona, bet 13,3% arī no palikušajiem “importa večiem” ir par maz…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija sešās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)
2013./2014.	61 (45.2%)	74 (54.8%; Džonsons; Haščāks; Hosa; Polāks = 0; Robinsons; Ščehura; Vilsons)

–

3. Dinamo un Latvijas izlases vārtsargiem nav pa ceļam

Savu otro jaunību trešajā sezonā “iekš” Dinamo piedzīvoja zviedrs Mikaels Tellkvists (līdzās pa labi novietotā attēlā), ko apliecina arī statistika. Šīs sezonas Tellkvista sniegums ir otrs labākais Dinamo regulāro sezonu vēsturē, ja skata atvairīto metienu procentu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA). Mikaelam Tellkvistam šosezon tie ir 92,9% atvairītu metienu un GAA 1.86. Šajos ciparos labāks ir bijis tikai Martins Pruseks pirmajā sezonā (2008./2009.) – 94,1% un GAA 1.70. Bet Tellkvistam toties ir visu regulāro sezonu labākā uzvarēto un zaudēto spēļu attiecība (21-11). Cits stāsts, ka pēcOlimpiādes posmā un konkrēti izslēgšanas spēlēs tik spilgti Dinamo “pirmajam numuram” vairs neizdevās.

Par Dinamo izslēgšanas spēļu MVP (vērtīgāko spēlētāju) bez sirdsapziņas pārmetumiem var nominēt “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku (zemāk pa labi novietotā attēlā). Neskatoties uz sērijas 7. spēlē “saņemtajiem” 3 vārtu zaudējumiem, Sedlāčeks ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, kas ļāva Dinamo konstrukcijai “pavilkt” sēriju no 1-3 līdz 3-3. Dinamiešu visas 3 uzvaras nākušas tieši ar Jakuba Sedlāčeka līdzdalību. Viņa iespētie cipari play off-ā (93,8% atvairītu metienu; GAA 1.78) pēc visas KHL izslēgšanas spēļu 1. kārtas spēlēm ieņem 6. vietu līgā abās nosauktajās pozīcijās. Un ir Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu jaunais rekords. Iepriekšējais piederēja Edgaram Masaļskim otrajā sezonā (2010.), kad izslēgšanas spēlēs tika atvairīti 93,4% metienu un koeficients (GAA) veidoja 1.93.

Jāpiebilst, ka Tellkvistam un Sedlāčekam “dziedātās” slavas dziesmas nozīmē tikai to, ka aizvadītajā sezonā Dinamo un Latvijas izlases vārtsardzība ir divi principiāli atšķirīgi jēdzieni. Ja iepriekšējās piecās sezonās uz dažāda apjoma spēles laiku vārtu rāmī tika arī pašmāju kadri, tad šosezon vārtus sargāja tikai un vienīgi importa vīri. Spēles pieteikumos vietu atradušie Rihards Cimermanis (dz. 1993.; 36 spēles pieteikumā) un Nils Grīnfogels (dz. 1994.; 1 sp.) tā arī palika kā “nodeva” jauno spēlētāju kvotām, bez reāla spēles laika. Bet “trešais numurs” Māris Jučers tā arī visu sezonu nospēlēja fārmklubā Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā un turklāt sezonas izskaņā pārtrauca līgumattiecības ar Dinamo. Vai formāli pātrauca, to būs iespējams uzzināt starpsezonā.

4. Savu līderu paliek mazāk

Turpinot tēmu par leģionāru ieguldījumu rezultāta taisīšanā, ir atpakaļ tie laiki, kad regulārajā sezonā Top 3 rezultatīvakie vīri ir tikai leģionāri. Tā līdz šim ir bijis vienīgi Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.), kad rezultāta ražošanas galvgalī bija tādi vīri kā Marsels Hosa, Marks Hartigans, Mets Elisons. Piemēram, 2010./2011. un 2011./2012. g. regulārajās sezonās Top 3 rezultatīvāko sastāvā vispār nebija neviena importa… 2009./2010. un 2012./2013. g. regulāro sezonu trīs rezultatīvāko vīru sarakstā bija pa vienam leģionāram (attiecīgi – Hosa un Ščehura). Bet šosezon visi Top 3… Vilsons, Hosa, Ščehura. No komandas sastāva komplektēšanas viedokļa raugoties, ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs ar leģionāriem ir trāpījis. Bet no pašmāju rezultāta taisītāju sagatavošanas viedokļa, varētu būt arī stipri labāk.

No savējiem rezultatīvākais regulārajā sezonā ir izrādījies Miks Indrašis, kuram 49 spēlēs 31 punkts. Otrs rezultatīvakais “savējais” – Sandis Ozoliņš ar 22 punktiem 48 spelēs; trešais – Vitālijs Pavlovs 14 punkti 50 spēlēs.

“Pilnajā uzskaitē” 2013./2014. g. regulārās sezonas rezultatīvakais ir kanādietis Kails Vilsons ar 44 punktiem 49 spēlēs. Un tas ir atkārtots 2.-ais rezultatīvakais leģionāra sniegums Dinamo 6 gadu vēsturē. Tikpat punktu, bet lielākā spēļu skaitā bija Marselam Hosam pirmajā sezonā (2008./2009.). Rekordists ar 55 punktiem (56 sp.) joprojām ir “otrās sezonas” (2009./2010.) Hosa.

Bet par regulārās sezonas MVP (vērtīgāko) prasītos nominēt nevis labu sniegumu demonstrējušo Tellkvistu, ne arī rezultatīvāko Vilsonu vai trāpīgāko (22 vārtu guvumi) Hosu, bet gan citu Sējēja veiksmīgo pirkumu – aizsargu Metu Robinsonu (fotoattēlā raksta noslēgumā #33). Šim aizsargam ir labākais lietderības koeficients komandā regulāraja sezonā (+19; tikpat arī Pujacam); viņš ir rezultatīvakais aizsargs ar 27 punktiem (10+17). Robinsons vienīgais regulārajā sezonā aizvadīja visas 54 spēles; turklāt viņam bija vislielākais spēles laiks komandā – vidēji 24:01 spēlē. (Arī play off viņš aizvadīja visas 7 spēles un bija ar lielāko spēles laiku starp laukuma spēlētājiem.) Iepriekš Dinamo sastāvā ir bijuši tikai 4 aizsargi-leģionāri (Novāks, Vestkots, Svets, Karls), un Mets Robinsons ir bijis labāks par viņiem gan lietderības, gan spēles laika, gan rezultativitātes ziņā.

Atsevišķs stāsts ir šī gada play off, kur divi rezultatīvākie ir Latvijas hokejisti. Pēctraumas posmu pārvarējušais Gints Meija (5+0) un relatīvi nesen komandas sastāvu papildinājušais Lauris Dārziņš (4+1). Atliek vien novēlēt abiem veselību un tādu pašu apetīti Latvijas izlases sastāvā, gatavojoties pasaules čempionātam.

5. Soliņš par īsu

Kopumā regulārās sezonas gaitā Dinamo treneri spēles laiku “iedalīja” 34 hokejistiem – 2 vārtsargiem, 11 aizsargiem un 21 uzbrucējam. Ņemot vērā, ka līgumsaistības tika uzturētas ar paprāvu skaitu spēlētāju, kuriem visiem vieta sastāvā ne tuvu regulāri nesanāca, varēja rasties iespaids, ka Dinamo soliņš ir diezgan garš. Tomēr spēles pēc Olimpiādes skaidri un gaiši parādīja, ka par īsu.

Jau sezonas gaitā traumas guva Gints Meija un Oskars Cibuļskis; šos trūkumus izdevās cik-necik piesegt. Bet, kad Olimpiādes pauzes laikā “izstājās” traumētie Vilsons, Reķis, Indrašis un dopinga pārbaudē “iekritušais” Pavlovs, Dinamo “soliņš” iztrūkumu kompensēt nespēja… Ļoti savlaicīga izrādījās Ginta Meijas atgriešanās sastāvā uz izslēgšanas spēlēm. Bet robi bija ievērojami plašāki… Arī iepriekšējās sezonās pirms play off un tā gaitā ir bijuši traumētie, taču tik nopietns “deficīts” bija pirmoreiz. Šādos apstākļos 3-4 sērijā ir pat sasniegums…

Protams, atzinīgi novērtējams Ginta Meijas sniegums play off gaitā – 5 vārtu guvumi 6 spēlēs ir trešdaļa visu vārtu guvumu. Tāpat der atzīmēt play off “simbolisko maiņu” – 5 laukuma spēlētājus, kuriem vienīgajiem ir izdevies uzrādīt pozitīvu mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu bilanci, kā arī nopelnīt pozitīvu lietderības koeficientu. Totāli veiksminieki ir bijuši Andris Džeriņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem esot laukumā, pretinieki nav panākuši vārtu guvumus. Trešais pozitīvais uzbrucējs ir Māris Bičevskis. Aizsargu rindās plusos ir Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs.

Rīgas Dinamo spēlētāju mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu statistika 2014. gada play off (visās 7 spēlēs; lietd. = lietderības koeficients; saskaņā ar khl.ru):

	spēlētājs	sp.	MM	lietd.
1.	Andris Džeriņš	6	5:0	+5
2.	Aleksandrs Ņiživijs	7	4:0	+3
3.	Jakubs Sedlāčeks	5	11:8	–
4.	Georgijs Pujacs	7	6:5	+2
5.	Jēkabs Rēdlihs	7	5:4	+1
6.	Māris Bičevskis	7	4:3	+1
7.	Gints Meija	6	6:6	-1
8.	Roberts Bukarts	6	5:5	-1
9.	Marsels Hosa	7	5:5	-1
10.	Deivids Sarkanis	1*	0:0	±0
11.	Lauris Dārziņš	7	7:8	-2
12.	Marsels Haščāks	3	0:1	-1
13.	Krišjānis Rēdlihs	7	7:9	-2
14.	Mets Robinsons	7	6:8	-2
15.	Kristaps Sotnieks	7	5:7	±0
16.	Mārtiņš Cipulis	6	3:5	±0
17.	Juris Upītis	6	2:4	-2
18.	Džeimijs Džonsons	2	0:2	-2
19.	Gunārs Skvorcovs	6	0:3	-3
20.	Mikaels Tellkvists	3	5:9	–
21.	Sandis Ozoliņš	7	3:7	-5
22.	Rustams Begovs	7	0:4	-4
23.	Pols Ščehura	7	6:12	-5

* Deividam Sarkanim kopējais spēles laiks tikai 3:52.

Atskatam:

• Rīgas Dinamo pirmo piecu KHL regulāro sezonu kopsavilkums: tepat
• Dinamo vārtsargu salīdzinājums pirmajās 5 sezonās: tepat
• Dinamo 2013./2014. g. regularās sezonas spēlētāju statistika – khl.ru
• Dinamo 2014. gada play off individuāla statistika – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo spēles pret Amur 2013. gada 16. martā; otrs (Dinamo leģionāru) foto – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; Mikaela Tellkvista foto – spēlē pret Amur 2012. gada 17. septembrī; Jakuba Sedlāčeka – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Šo četru foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Mika Indraša foto – spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ginta Meijas foto – spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Noslēdzošais (Meta Robinsona) foto – spēlē pret Donbass 2014. gada 4. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Cik daudz laika nepieciešams, lai trāpītu vārtos?

Spēlētāju “atvēršanās” un spēja iespējami ātri adaptēties jaunā klubā, jaunā čempionātā ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem komandas veiksmīgam startam. Īpaši redzama vieta šajā “gaidīšanas sarakstā” ir uzbrucējiem un viņu prasmei trāpīt. Rīgas Dinamo ierindā piecarpus sezonu gaitā oficiālajās spēlēs laukumā devies 61 uzbrucējs, un katram no viņiem ar trāpīšanu ir veicies stipri atšķirīgi.

Skaidrs, ka vārtu gūšana nav vienīgais uzbrucēja vērtības mērs. Komandā funkcijas arī uzbrucēju rindās, protams, sadalītas atšķirīgi. Viens otrs trāpa reti, bet ir īpaši vērts mazākuma komplektā, piespēļu iedalīšanā vai “spēka noņēmēju” (ceturtajā) maiņā. Tomēr vārtu guvums tiek gaidīts (cerēts) arī no ceturtās maiņas spēlētāja ar salīdzinoši minimālu spēles laiku.

Veiksminieki – Ņiživijs, Upītis, Vilsons

Jaunlaiku Rīgas Dinamo pastāvēšanas vēsturē absolūtie veiksminieki – uzbrucēji, kas tikuši pie vārtu guvuma savā pirmajā periodā, kad devušies laukumā, ir 3 vīri. Aleksandrs Ņiživijs vispār ir visa pirmā KHL čempionāta pirmais vārtu guvējs. Veiksminieks ir arī Juris Upītis (līdzās novietotajā attēlā – pa kreisi), kā arī šīs sezonas rezultatīvākais dinamietis – Kails Vilsons.

Salīdzinoši maz spēles laika pirms sava debijas vārtu guvuma ir vajadzējis arī Marselam Hosam, Džeimijam Lundmarkam, Viktoram Bļinovam. Arī Raimondam Vilkoitam, kurš savu pirmo un vienīgo vārtu guvumu Rīgas Dinamo ierindā sakārtoja savā otrajā spēlē šīs komandas ierindā. Veiksme? Protams, ne bez tās. Kā zināms, sporta neatņemama sastāvdaļa.

Visilgāk gaidītie vārtu guvumi. Luseniuss, Cipulis, Skvorcovs

Visu laiku ilgāk gaidītais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums Rīgas Dinamo oficiālo KHL spēļu vēsturē “pieder” somu uzbrucējam Niklasam Luseniusam (augstāk novietotā attēlā – pa labi). 2011./2013. gada sezonas gaitā Luseniuss aizvadīja vairāk nekā 14 stundas (!!!) “tīrā” spēles laika pirms tika pie vārtu guvuma… Tas notika viņa 58.-tajā spēlē Rīgas Dinamo ierindā. Tomēr Luseniusa izpildījumā bija citas kvalitātes – uzbrucējs bija salīdzinoši piespēlējošs un bija centrs…

Otrs Dinamo gaidītākais un sagaidītais uzbrucēja vārtu guvums ir Mārtiņa Cipuļa “īpašumā”. Cipulis uz to gāja apmēram 4 stundas (vismaz 237 minūtes). Tas notika 17. spēlē ar šī uzbrucēja piedalīšanos. Netālu no šī gaidījuma rezultātiem ar vismaz 229 minūtēm ir uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš pie vārtu guvuma tika savā 28. spēlē Rīgas Dinamo sastāvā. Salīdzinoši ilgi gaidīti arī Vitālija Pavlova, Ginta Meijas, Armanda Bērziņa, Marka Hartigana, Andra Džeriņa pirmie vārtu guvumi.

Nesagaidītie… Biezais, Ivanāns, Nieminens

Ir arī tādi gadījumi, kad no uzbrucēja vārtu guvumi nav sagaidīti. Kopumā ir 14 uzbrucēji, kas laukumā devušies KHL oficiālajā čempionātā Rīgas Dinamo krāsās, bet vārtu guvumus nav sastrādājuši. Tiesa, trīs no viņiem joprojām ir Dinamo saimniecības rīcībā un šo situāciju var labot. Turklāt divi no viņiem (Deivids Sarkanis, Andris Siksnis) ir spēlējuši mazāk par 13 minūtēm. Attiecīgi kritika būtu nepamatota. Tāpat kā attiecībā vēl uz dažiem savulaik dinamiešu rindās ierotējušiem uzbrucējiem ar niecīgu spēles laiku.

Nesagaidīto vārtu guvumu TOPa galvgalī pirmās vietas ieņem 2012./2013. gada sezonas “spēka maiņas” (4.) partneri – uzbrucēji Elvijs Biezais un Raitis Ivanāns (līdzās novietotā attēlā – attiecīgi #98 un #41). Biezais aizvadīja 52 oficiālas KHL spēles ar dažāda izmēra spēles laiku, kas sasummējās vairāk kā 7 stundās “tīrā” spēles laika (>446 minūtes). Ivanānam tās ir 50 spēles un nepilnas 6 stundas (>354 minūtes)… Taisnības pēc un atgādinājumam jāpiebilst, ka 2012./2013. g. sezonā komandai kopumā daudz kas “gāja šķērsām” un netrūka citu anomāliju.

No soma Villes Nieminena vārtu guvumu spēles gaitā mēģināja “izspiest” 16 spēlēs jeb četrarpus stundas (>270 minūtes). Nesanāca… Tiesa, Nieminens bija trāpījis vienu izšķirošu pēcspēles metienu savā pirmajā spēlē Dinamo sastāvā, nodrošinot rīdziniekiem uzvaru pār Magņitogorskas Metallurg (2011-11-02). Tas acīmredzot savaldzināja darba devējus un lika gaidīt ilgāk nekā vairumā gadījumu ar leģionāriem ierasts…

Cik laika nepieciešams, lai tiktu pie pirmā vārtu guvuma? Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles līdz pirmajam vārtu guvumam “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	kurā sp.**	pretinieki	datums
1.	Aleksandrs Ņiživijs	0:00	1.	Amur	2008-09-02
2.	Juris Upītis	0:00	1.	Metallurg (Mag.)	2011-11-02
3.	Kyle Wilson	0:00	1.	Dinamo (Minska)	2013-09-05
4.	Marcel Hossa	3:52	1.	Amur	2008-09-02
5.	Jamie Lundmark	4:33	1.	Ak Bars	2011-09-13
6.	Viktors Bļinovs	5:40	2.	Amur	2008-09-03
7.	Raimonds Vilkoits	8:32	2.	Ņeftehimik	2010-12-10
8.	Miķelis Rēdlihs	9:52	1.	Amur	2008-09-02
9.	Matt Ellison	10:41	1.	Amur	2008-09-02
10.	Ģirts Ankipāns	14:12	3.	HK MVD	2008-09-11
11.	Tomáš Surový	15:00	1.	SKA	2010-09-09
12.	Ronald Petrovický	18:42	2.	Amur	2008-09-03
13.	Jānis Sprukts	21:26	2.	Avangard	2009-09-14
14.	Lauris Dārziņš	21:53	2.	Amur	2008-09-03
15.	Paul Szczechura	25:48	2.	Salavat Julajev	2012-10-01
16.	Marcel Haščák	26:38	3.	Lokomotiv	2013-10-30
17.	Miks Indrašis	27:03	3.	HC Slovan Bratislava	2012-09-08
18.	Rustams Begovs	27:45	6.	Avtomobiļist	2013-11-28
19.	Edijs Brahmanis	29:20***	4.	Vitjaz	2009-01-25
20.	Mārtiņš Karsums	31:44	3.	Dinamo (Maskava)	2010-01-22
21.	Fredrik Warg	32:49	3.	CSKA	2011-09-19
22.	Tyler Arnason	34:14	5.	Spartak	2009-11-30
23.	Kaspars Daugaviņš	44:30	3.	Torpedo	2012-09-25
24.	Mike Iggulden	50:54	4.	Spartak	2009-09-19
25.	Róbert Petrovický	55:09	4.	SKA	2009-10-30
26.	Brock Trotter	61:56	6.	Ņeftehimik	2010-09-21
27.	Martin Kariya	61:58	6.	Ņeftehimik	2009-11-14
28.	Juris Štāls	68:31	8.	Torpedo	2008-09-15
29.	Roberts Bukarts	68:36	14.	Spartak	2009-11-19
30.	Juraj Mikúš	72:51	7.	Torpedo	2010-10-09
31.	Jakub Šindel	73:48	6.	Dinamo (Maskava)	2011-10-23
32.	Adrian Foster	74:24	7.	Amur	2009-10-18
33.	Rob Schremp	75:39	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
34.	Ainars Podziņš	83:47	16.	CSKA	2011-02-01
35.	Alexandre Giroux	87:04	6.	Amur	2012-09-17
36.	Māris Bičevskis	88:25	12.	Atlant	2012-02-19
37.	Jamie Johnson	92:53	5.	Metallurg (Novok.)	2012-09-15
38.	Aigars Cipruss	107:20	12.	Avangard	2008-12-24
39.	Aleksejs Širokovs	127:03	8.	Torpedo	2008-09-15
40.	Andris Džeriņš	138:51	21.	Amur	2010-09-15
41.	Mark Hartigan	139:15	10.	Spartak	2008-09-24
42.	Armands Bērziņš	141:19	14.	Traktor	2008-11-15
43.	Gints Meija	160:48	23.	Atlant	2009-10-04
44.	Vitālijs Pavlovs	171:23	16.	Torpedo	2013-02-21
45.	Gunārs Skvorcovs	229:55	28.	Donbass	2013-02-26
46.	Mārtiņš Cipulis	237:13	17.	Himik	2008-10-18
47.	Niclas Lucenius	848:01	58.	Torpedo	2012-03-06

–

Rīgas Dinamo uzbrucēji, viņu nospēlētais laiks un spēles BEZ VĀRTU GUVUMIEM “no spēles” (neskaitot pēcspēles metienus; saskaņā ar khl.ru):

	uzbrucējs	min:sek*	sp. skaits**
1.	Elvijs Biezais	446:51	52
2.	Raitis Ivanāns	354:14	50
3.	Ville Nieminen	270:20	16
4.	Vitalijs Karamnovs	181:01	18
5.	Artūrs Kuzmenkovs	167:02	24
6.	Björn Melin	132:42	11
7.	Ronalds Cinks	126:22	20
8.	Vojtěch Polák	112:44	9
9.	Sergejs Pečura	31:31	6
10.	Jānis Straupe	30:38	5
11.	Miks Lipsbergs	28:09	4
12.	Toms Hartmanis	22:47	7
13.	Devids Sarkanis	12:41	2
14.	Andris Siksnis	11:14	4

 –

* Spēles laiks (minūtes:sekundes) līdz spēles periodam, kurā attiecīgais spēlētājs nokārtoja savu pirmo vārtu guvumu. Uzskaitē visas KHL oficiālās spēles Rīgas Dinamo sastāvā – regulārā sezona, izslēgšanas spēles un/vai Nadeždas kausa izcīņa – pēc kārtas ar šī spēlētāja dalību.

** Uzskaitē tikai tās spēles, kurās spēlētājam ir bijis reāls spēles laiks, attiecīgi – neuzskaitot spēles, kurās ir bijis pieteikumā, bet nav spēlējis.

*** Absolūti paļauties uz oficiālo statistiku nav iespējams, ko apliecina Edija Brahmaņa gadījums. Saskaņā ar oficiālo uzskaiti, savā ceturtajā spēlē Brahmanim spēles laiks fiksēts tikai pirmajās divās trešdaļās, taču vārtu guvums noticis 3. periodā, kad Edijs Brahmanis teorētiski nav atradies laukumā. Brahmanis laukumā bija.

[Pirmā un ceturtā foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Otrā un trešā foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Dinamo “melnā darba” darītāji (huligānstatistika)

No 13. novembra (šodienas) KHL savā spēļu ikdienā ievieš jaunu individuālās statistikas uzskaites parametru “noraidījumi pret”, kura ietvaros uzskaitīs pret konkrēto spēlētāju pretinieku nopelnītās soda minūtes. Cik čakli vairākumus ražojuši Rīgas Dinamo hokejisti līdzšinējā sezonas daļā? Un kuriem tas izdevies vislabāk?

Līga vērtēs “melno darbu”

Patiesībā no 13. novembra Kontinentālās Hokeja Līgas obligātajā statistikas uzskaites programmā iekļauti vēl divi kritēriji, kas palīdzēs arī statistiski novērtēt rezultativitātes un lietderības koeficienta ailītēs neredzamo “melno darbu”. Runa ir par bloķētiem metieniem, spēka paņēmieniem un, kā jau minēts, “noraidījumi pret”.

Par bloķētiem metieniem tiks uzskaitītas tādas apzinātas darbības, kuru mērķis radīt šķēršļus ripas trāpīšanai vārtu taisnstūrī. Tātad – ar slidu, nūju, roku, ausi… Bet!!! Ja ripa pēc kontakta ar attiecīgo spēlētāju tik un tā lidos vārtu taisnstūrī, tad šāds atgadījums netikšot fiksēts kā bloķēts metiens.

Ar spēka paņēmienu saprotams noteikumos atļauts spēka paņēmiens ar nodomu pretiniekam atsavināt ripu. Neatkarīgi no tā, vai tas izdevās. Protams, par spēka paņēmieniem netiks uzskatīta “saskare”, kas sodīta ar konkrētām minūtēm. Tāpat uzskaitē netikšot iekļauta spēka spēle, kuras mērķis nav atsavināt ripu.

Savukārt, “noraidījumi pret” skaitīsies pārkāpumi spēles gaitā, neskaitot tos, kas norisinājušies pēc svilpes, un neiekļaujot disciplinārus sodus par rupjību, kaušanos. Protams, uzskaitē netiek fiksēts tehniskas brāķis – ripas izmešana, vārtu nobīde utt.

Vairākuma ražotāji Dinamo ierindā

Līdzšinējā sezonas daļā vislielāko vairākuma minūšu skaitu Rīgas Dinamo ierindā ir nopelnījis uzbrucējs Marsels Hosa, saskarsmē ar kuru pretinieki ir nopelnījuši 17 soda minūtes. Taču soda minūšu bilance Hosam nav labvēlīga, jo viņš pats sodus pelna vēl vairāk. Marsela Hosas uzkrājumā ir 25 soda minūtes. Tātad Hosas “noraidījumu koeficients” ir -8 minūtes.

Otrs apjomīgākais vairākuma “ražotājs” ir uzbrucējs Gints Meija, pret kuru pretinieki ir salasījuši 13 “tīras” soda minūtes, kā arī 20 minūtes disciplinārsoda bez vairākuma. Meijam tad arī ir vislabākā soda minūšu bilance (+5), jo pats salasījis tikai 8 minūtes.

Par vērtīgiem vairākuma pelnītājiem nosaucami arī Artūrs Kuzmenkovs, Roberts Bukarts, Mets Robinsons un nesen no komandas atbrīvotais Vojtehs Polāks. Viņiem visiem soda minūšu bilance vienāda 8:4, kas nozīmē +4 katram.

Vērtīgākie vairākumi

Vēl viena nianse, kas lielākajā daļā gadījumu nav atkarīga no vairākuma nopelnītāja, ir attiecīgā spēlētāja nopelnītajā vairākumā panāktie vārtu guvumi. Tātad – veiksmes elements, bez kā sportā arī nevar. Šādi veiksminieki ir aizsargs Oskars Cibuļskis un Vojtehs Polāks – viņu nopelnītos vairākumus Rīgas Dinamo vienība vārtu guvumā ir pārvērtusi divreiz. Cibuļska gadījumā komanda īstenoja divus no 3 vairākumiem; Polāka – divus no četriem.

Tieši pretēji…

Ja skatām soda minūšu bilances tabulas lejasgalu, tad pa lejasgalu “tusē” galvenokārt aizsargi, kuriem tās sodu pelnīšanas ir biežāka padarīšana un, protams, dažkārt neizbēgama, esot pēdējam spēlētājam, kas var novērst pretinieku pārsteidzošus manevrus. Izņēmums “pa lielam” ir Mets Robinsons, kuram sodu bilance ir pozitīva, un Rodrigo Laviņš, kuram – neitrāla. “Pa nullēm” ir arī Edgars Siksna, kuram minimāls spēles laiks (2 spēles un summā nepilnas 4 minūtes).

Bet negatīvākā bilance ir Kristapam Sotniekam (-15), pret kuru pretinieki ir nopelnījuši 2 minūtes, bet pašam sakrātas 17 “tīras” soda minūtes un 20 minūšu disciplinārsods. Taisnības pēc jānorāda, ka 21. septembrī spēlē pret Podoļskas Vitjaz nopelnīto 5+20 minūšu sodu KHL sporta-disciplinārā komisija anulēja, taču spēles norisē “dzēst pēdas” vairs nevarēja. Uz 5 minūtēm Dinamo sastāvā tika noraidīts spēlētājs, Sotnieks devās uz ģērbtuvēm un šo 5 minūšu laikā Vitjaz panāca vārtu guvumu. Taču, pat ja Kristapam Sotniekam “atmīnuso” netaisnīgi saņemto sodu, bilance paliek tik un tā “bēdīga” -10 izskatā (2:12). Taču vēl “plānāka” soda minūšu starpība paliek Arvīdam Reķim (-14 minūtes), Georgijam Pujacam (-12). Līdzīga – Sandim Ozoliņam (-10).

Neveiksmīgākā vārtu zaudējumu bilance sava noraidījuma laikā ir diviem leģionāriem – Polam Ščehuram un Kailam Vilsonam. Abu pelnītajos vairākumos komanda pretinieku vārtos nav trāpījusi, bet, kad abi bija noraidīti, pretinieki sastrādāja pa diviem vārtu guvumiem.

Huligānstatistika. Dinamo spēlētāju iegūtās vairākuma minūtes un noraidījumi, kā arī tajos piedzīvotie vārtu guvumi / zaudējumi (pēc komandas 23 spēlēm; SM = soda minūtes; SM bilance = soda minūšu apjoms, kurā netiek skaitītas disciplinārsoda minūtes; iespējami precizējumi):

spēlētājs	SM pret	vārtu guv. soda laikā*	SM	vārtu zaud. soda laikā*	SM bilance	vārtu bilance*
Meija	13(+20)	1	8	1	13-8	1-1
Polaks	8	2**	4	0	8-4	2-0
Kuzmenkovs	8(+10)	1	4	0	8-4	1-0
Bukarts	8(+10)	0	4	0	8-4	0-0
Robinsons	8	0	4	0	8-4	0-0
Cibuļskis	6	2**	4	0	6-4	2-0
Sedlāčeks	2	0	0	0	2-0	0-0
Siksnis	2	0	0	0	2-0	0-0
Ņiživijs	8	0	8	0	8-8	0-0
Cipulis	6	0	6	0	6-6	0-0
Bičevskis	2	1	2	0	2-2	1-0
Haščāks	2	0	2	0	2-2	0-0
Laviņš	2	0	2	0	2-2	0-0
Tellkvists	2	0	2	0	2-2	0-0
Upītis	2	0	4	1***	2-2	0-1
Sarkanis	0	0	0	0	0-0	0-0
Siksna	0	0	0	0	0-0	0-0
Indrašis	12	2	14	2***	12-14	2-2
Vilsons	10	0	12	2	10-12	0-2
Ščehura	12	0	16(+10)	2	12-16	0-2
Džeriņš	6	1	10	2***	6-10	1-2
Pavlovs	8	0	14	1	8-14	0-1
Skvorcovs	0	0	6	0	0-6	0-0
Hosa	17	0	25	1	17-25	0-1
Rēdlihs Kr.	2	0	10	1	2-10	0-1
Ozoliņš S.	2	0	12(+20)	1	2-12	0-1
Pujacs	6	1	18	1	6-18	1-1
Reķis	4	1	18	2***	4-18	1-2
Sotnieks	2	1	17(+20)	1****	2-17	1-1
skaitl. sast. pārk.	8	0	2	0	8-2	0-0
pretin. tehn. sodi	10	1	–	–	–	–
nav precīzi zināms	16	2	–	–	–	–

*

P.S. * Vārtu guvumu un zaudējumu bilancē nav iekļauti vārtu guvumi vai zaudējumi, kas fiksēti spēlējot 4-uz-4. ** Polāka un Cibuļska nopelnītajā vairākumā ir bijis pa vienam vārtu guvumam arī lielajā vairākumā (šie vārtu guvumi attiecināti uz divu dinamiešu bilanci). *** Upīša, Indraša, Džeriņa un Reķa nopelnītajā mazākumā bija pa vienam vārtu zaudējumam lielajā mazākumā (vārtu zaudējumi attiecināti uz divu dinamiešu bilanci). *** Sotnieka gadījumā 5+20 minūšu sods skaitās atcelts, bet oficiālajā statistikā paliek norādīts.

Ieskatam:

• KHL ievieš jaunus statistikas uzskaites parametrus (2013-11-12) – khl.ru
• Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika – khl.ru
• KHL atceļ Kristapa Sotnieka 21. septembrī saņemto sodu – khl.ru

[Attēli secīgi: (1) Ginta Meijas foto fiksēts spēlē pret Torpedo 2012. gada 8. martā; (2) Marsela Hosas attēls – spēlē pret Spartak 2012. gada 5. janvārī (3) Kristapa Sotnieka foto – spēlē pret Torpedo 2010. gada 9. oktobrī. Visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Kuri Dinamo spēlētāji savas iespējas izmanto labāk?

Rīgas Dinamo vienība divas piektdaļas regulārās sezonas (23 spēles no 56) aizvadījusi un IIHF noteiktajā izlašu pauzē “ienāk” ar nepieredzēti labu “kontrollaiku” – 45 punkti 23 spēlēs, t.i. – vidēji 1,96 punkti spēlē. Kas, savukārt, ļauj turēties 3. vietā KHL Rietumu konferencē. Labs brīdis atskatīties uz dinamiešu individuālā snieguma statistikas cipariem – rezultativitāti, lietderību, bet – salīdzinot ar konkrēto vīru spēles laiku.

Jāsāk ar to, ka līdzšinējā 2013./2014. gada sezona Dinamo klubam pagājusi leģionāru zīmē. Respektīvi visās pozīcijās uz vērtīgākā spēlētāja (MVP = Most Valuable Player) titulu pretendē leģionāri. Ja aizsargu rindās “imports” ir tikai viens, bet ļoti labs, tad komandas trīs rezultatīvākie spēlētāji ir leģionāri. Turklāt Dinamo vārtus šosezon sargājuši tikai ārzemnieki.

Laika apstākļus “taisa” leģionāri

Ja vajag vēl precīzākus skaitļus attiecībā uz Dinamo rezultāta “taisītājiem”, tad leģionāri šosezon ir sametuši 59,4% no visiem vārtu guvumiem (31 no 56 spēles laikā). Tik augsta leģionāru pienesuma proporcija Dinamo sastāvā regulārajās sezonās nekad iepriekš nav bijusi. Visaugstākā tā bija Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.) – 50% vārtu guvumu, bet pēc tam samazinājās. Piemēram, iepriekšējā regulārajā sezonā (2012./2013.) leģionāri sameta 33,6% no vārtu guvumiem.

Bet, ja rēķina visu rezultativitātes punktu summu, tad seši leģionāri – laukuma spēlētāji šosezon ir salasījuši 47,3% no visiem rezultativitātes punktiem (70 no 148)… Ja atmet minimāli spēlējušos Haščāku un Polāku, tad nav jābūt dižam matemātiķim, lai saprastu, ka aptuveni pusi “laika apstākļu” uzbrukumā taisa tieši četri leģionāri – Vilsons, Hosa, Ščehura un Robinsons…

Vilsons + Hosa = rezultāts

Nav divu domu, ka Dinamo uzbrukuma līderi – Kails Vilsons un Marsels Hosa – līdz šim pilnībā attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Vīri ražo rezultātu un arī strādā pretējā virzienā – aizsardzībā, saņemot arī pieklājīgu spēles laiku mazākumā. Kas nevar nepriecēt. Jāpiebilst, ka vienīgais uzbrucējs, kurš piedalījies vismaz 10 iemetienos un kuram ir pozitīva iemetienu bilance, – arī ir leģionārs. Pols Ščehura izcīnījis 52,2% iemetienu (179 no 343).

Rezultatīvākais Latvijas hokejists Dinamo sastāvā izrādījies neviens cits kā kapteinis Sandis Ozoliņš (13 punktu 23 spēlēs). Viņam seko uzbrucējs Miks Indrašis ar 10 punktiem 22 spēlēs.

Interesanti apskatīt Dinamo uzbrucēju rezultativitāti, salīdzinot ar konkrētā spēlētāja spēles laiku. Skaidrs, ka no Vilsona un Hosas tiek gaidīta cita artava kopējā rezultātā nekā, piemēram, no ceturtās maiņas vīriem ar minimālu laika apjomu. Tomēr interesanti apskatīt, cik vērtīgi (rezultatīvi) sev atvēlēto laiku ir izmantojuši visi uzbrucēji. (Zemāk tabulā: Jo augstāks skaitlis, ko lietderīgāk.)

Rīgas Dinamo uzbrucēju rezultativitātes koeficients 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	uzbrucējs	dz.	rezult. koef.	sp.	punkti	izšķ. PM	vid. sp. laks
1.	Deivids Sarkanis	1994.	12,76	2	0+1	0	6:32
2.	Kails Vilsons	1984.	8,35	23	7+15	0	19:06
3.	Marsels Hosa	1981.	7,75	23	9+11	0	18:42
4.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	7,17	16	2+7	1	14:32
5.	Vojtehs Polāks	1985.	5,92	9	0+3	1	12:31
6.	Pols Ščehura	1985.	5,57	23	8+5	0	16:54
7.	Roberts Bukarts	1990.	5,40	16	2+5	0	13:30
8.	Miks Indrašis	1990.	4,91	22	4+6	0	15:26
9.	Marsels Haščāks	1987.	4,15	4	1+0	0	10:02
10.	Vitālijs Pavlovs	1989.	3,69	23	2+6	0	15:44
11.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3,41	16	3+2	0	15:16
12.	Gints Meija	1987.	3,00	23	3+4	0	16:56
13.	Andris Džeriņš	1988.	2,75	22	4+2	0	16:31
14.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	1,13	20	0+1	0	7:24
15.	Gunārs Skvorcovs	1990.	1,12	19	0+1	0	7:52
16.	Andris Siksnis	1993.	0	4	0+0	0	2:48
17.	Māris Bičevskis	1991.	0	2	0+0	0	10:59
18.	Juris Upītis	1991.	0	12	0+0	0	8:48
–

* P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes un spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. ** Ņiživijam un Polākam koeficients aprēķināts, pieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu pie rezultativitātes punktiem.

Sarkanis iespēju izmanto

Visrezultatīvāk sev atvēlēto spēles laiku izdevies izmantot 18 gadus vecajam uzbrucējam Deividam Sarkanim (līdzās pa labi novietotā attēlā). Kopā pa divām spēlēm uz ledus aizvadīja nedaudz vairāk par 13 minūtēm, kurās pamanījās atdot rezultatīvu piespēli. Vilsona un Hosas pozīcijas – bez pārsteigumiem. Rezultatīvi savu laiku izmantojis Aleksandrs Ņiživijs, kuram it kā tikai 9 rezultativitātes punkti, bet tie sadarīti 16 spēlēs. Starp citu, sev iedalītajā spēles laikā salīdzinoši rezultatīvs bija nu jau Dinamo atbrīvotais čehu uzbrucējs Vojtehs Polāks (Vojtěch Polák), kurš pacīnījās vien 9 spēlēs, bet salasīja 3 rezultatīvas piespēles un vienu izšķirošu pēcspēles metienu.

Līgas otrā labākā aizsardzība. Vidēji 1,91 vārtu zaudējums spēlē

Aizsargu ierindā rezultativitātes ziņā izceļas Sandis Ozoliņš un Mets Robinsons, kuriem 23 spēlēs attiecīgi – 13 un 12 rezultativitātes punktu. Abi ir arī “atslēgas pāris” spēlējot vairākumā. Ne bez viņu palīdzības rīdzinieku vairākums ir “sakopies” līdz salīdzinoši pieklājīgai vairākuma realizācijai 19,0% apjomā, kas ir devītais labākais rādītājs līgā.

Ja skata aizsargu primāro statistikas ailīti – lietderības koeficientu (+/-), tad izcilnieks ir jau minētais Mets Robinsons ar +9. No aizsargu ierindas viņam seko Kristaps Sotnieks ar +6, Georgijs Pujacs ar +5 utt. Taču, ja salīdzina uzticēto spēles laiku ar lietderības koeficientu, ainava nedaudz mainās, un arī viens otrs stereotips zaudē savu spēku. Ir taču atšķirība, vai +1 nopelnīts 10 vai 500 minūtēs. Zemāk tabulā apskatāms, cik veiksmīgi savu spēles laiku lietderības koeficienta uzturēšanā izmantojuši Dinamo aizsargi (jo augstāks skaitlis ar plusu, ko lietderīgāk).

Rīgas Dinamo aizsargu lietderības koeficienta un spēles laika attiecība 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	aizsargs	dz.	+/- vs. sp. laiks	sp.	+/-	vid. sp. laiks
1.	Rodrigo Laviņš	1974.	+4,09	7	+3	17:29
2.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	+2,91	12	+4	19:04
3.	Mets Robinsons	1986.	+2,73	23	+9	23:53
4.	Kristaps Sotnieks	1987.	+2,50	22	+6	18:09
5.	Oskars Cibuļskis	1988.	+2,27	12	+3	18:24
6.	Georgijs Pujacs	1981.	+1,88	20	+5	22:09
7.	Sandis Ozoliņš	1972.	+1,00	23	+3	21:45
8.	Arvīds Reķis	1979.	+0,48	19	+1	18:29
9.	Edgars Siksna	1993.	-43,48	2	-2	3:50
–	Edmunds Augstkalns	1994.	–	0	–	0:00
–	Krišs Lipsbergs	1993.	–	0	–	0:00

–

* P.S. Lietderības koeficienta un spēles laika attiecība = lietderības koeficients/spēles laiks laukumā sekundēs (summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos.

Laviņš un Rēdlihs nespēlē bieži, bet lietderīgi

Sev atvēlētajā spēles laikā vislietderīgāk no aizsargiem spēlējis Rodrigo Laviņš, kuram “klasiskais” lietderības koeficients ir tikai +3, bet tas sastrādāts vien deviņās spēlēs. Līdzīga situācija ir ar aizsargu Krišjāni Rēdlihu, kurš savu +4 ir “nokārtojis” 12 spēlēs.

MVP – Mikaels Tellkvists

Sezonas divu piektdaļu vērtīgākais spēlētājs Rīgas kluba ierindā ir vārtsargs Mikaels Tellkvists, kuram ir viena no galvenajām lomām Rīgas Dinamo šīs sezonas panākumu virknē.  Viņa vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) ir 1.59, kas šobrīd ir trešais labākais visā KHL. Bet atvairīto metienu proporcija (94,1%) ir sestā labākā līgā.

Skaidrs, ka hokejā “cāļus” skaita pavasarī, bet, ja tomēr salīdzina, Dinamo vārtsargu sniegumu iepriekšējās sezonās, tad ‘Tellkvists 2013./2014.’ diezgan konkrēti “pogā ārā” dažādas iepriekšējo gadu versijas. GAA nevienam iepriekšējās sezonās nav bijis labāks; līdzšinējais rekordists ir Martins Pruseks ar GAA 1.70 (2008./2009. g. sezonā). Ar atvairīto metienu procentu vismaz pagaidām Tellkvists atkārto Pruseka 94,1% minētajā 2008./2009. g. sezonā. Tiesa, sezona ne tuvu nav beigusies, un Mikaelam Tellkvistam ir iespēja savu statistiku “piebremzēt” vai arī uzlabot vēl. Lai arī kā, Tellkvista nopelni sezonas ievaddaļā ir ievērojami. Labā ziņa tāda, ka arī par “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku sūdzību nav.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2013./2014. g. sezonā (pēc komandas 23 spēlēm):

	vārtsargs	dz.	sp.	uzv.-zaud.	atv. %	atv. met.	GAA	„sausi”	sp. laiks
1.	Mikaels Tellkvists	1979.	18	10-4	94.1%	459 (no 488)	1.59	2	1092:42
2.	Jakubs Sedlāčeks	1990.	5	3-1	92.8%	142 (no 153)	2.14	0	307:54
–	Rihards Cimermanis	1993.	0	–	–	–	–	–	0:00

*

Plašākām uzziņām:

• Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru
• KHL turnīra tabula – khl.ru
• Rīgas Dinamo vārtsargu statistika pirmajās 5 sezonās: tepat
• Rīgas Dinamo leģionāru sniegums pirmajās 5 sezonās: tepat

[Attēli secīgi: (1) Kaila Vilsona un Mikaela Tellkvista kopfoto fiksēts spēlē pret Minskas Dinamo 2013. gada 5. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); (2) Marsela Hosas foto – spēlē pret Magņitogorskas Metallurg 2013. gada 13. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (3) Deivida Sarkaņa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (4) Kaila Vilsona un Meta Robinsona kopfoto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (5) Rodrigo Laviņa un Mikaela Tellkvista dubultfoto – spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 4. novembrī; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā; (6) Rīgas Dinamo ierinda pirms spēles pret Maskavas Dinamo 2013. gada 19. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Dinamo Tālo Austrumu “norma”: 50%

KHL Tālie Austrumi ir pārbaudījums jebkurai līgas kartes Eiropas daļā dzīvojošai komandai. Šosezon līdzšinējo tālāko braucienu maršrutā ‘Habarovska – Novokuzņecka – Novosibirska’ papildinājusi ceturtā pietura – Vladivostoka. Tā ir ap 600 000 cilvēku apdzīvota pilsēta Japāņu jūras krastā, kur iemitināta šovasar “jaunizceptā” Admiral komanda. Kuru, savukārt, Krievijas Klusā okeāna piekrastē iedzīvinājis krievu hokeja misionārs Vjačeslavs Fetisovs.

Lai arī Admiral, faktiski kā jebkura no nulles veidota komanda, ir tāds sava veida “frankenšteins”. Šajā gadījumā radība salasīta no Krievijas dažādo klubu, ja ne atliekām, tad no tā, kas nav žēl – redraftā izliktajiem spēlētājiem. Bet, kā smejies, Vladivostokas Admiral bija pirmā un pagaidām vienīgā komanda, kurai šīs sezonas sākumā diezgan stabili ejošais Rīgas Dinamo zaudēja sausā (0:3).

Diezgan mānīgs priekšstats varēja rasties, lūkojoties KHL Austrumu konferences tabulā, kur uz Dinamo izbraukuma brīdi Tālo Austrumu komandas kūlās pa tabulas lejasdaļu. Taču “pie baltajiem lāčiem un ziemeļbriežiem” notiek visādas anomālijas – ļoti daudz laika lidmašīnā, aklimatizācija, laika joslas, spēles agri no rīta pēc Eiropas laika… Droši, ka arī rūpnieciskajiem centriem Sibīrijā piedēvētā eksotika melna sniega un kūpinātas saules izskatā atstāj savu iespaidu. Šī iemesla dēļ kaujas tur norisinās ar mājinieku handikapu. Te gan jāatceras, ka Tālo Austrumu komandām izbraukumi uz mūsu pusi ir tālāki un biežāki. Tādēļ arī turnīra tabulā tās vērtējamas tomēr, bet iecietīgi. Bet runājot par anomālijām – Austrumos “pa kaklu” mēdz dabūt arī grandi. Ne tikai Rietumu miljonārvienība CSKA, kas šosezon atraujas dažādos miestos un mājās. Tādā griezumā sanāk, ka katrs punkts, kas atvests no KHL Tālajiem Austrumiem, ir stipri vērtīgāks par apkaimē izcīnīto, neskatoties uz to, ka tabulā visi punkti izskatās vienādi.

Aizķērušies laikā?

Pirms došanās tālajā izbraukumā Rīgas Dinamo galvenais treneris Artis Ābols pamatoti gatavojās šīs sezonas jauninājumam – atšķirībā no iepriekšējām četrām sezonām, šajā regulārajā sezonā astoņu stundu laika starpībā Rīgas Dinamo nācās aizvadīt divas spēles. Tad, nu, šīs abas tika zaudētas. Jāpiebilst, ka divreiz līdzīgs izņēmums ir bijis. KHL pirmajā sezonā (2008./2009.), kad Rīgas komanda bija iedalīta vienā divīzijā ar Habarovskas Amur, Dinamo savu dalību KHL atklāja ar divām spēlēm Habarovskā. Un vēl Nadeždas kausa izcīņā šī gada martā nācās Habarovskā uzspēlēt divreiz pēc kārtas.

Kā grūtāko Artis Ābols prognozēja izbraukuma otro pusi un īpaši ceturto spēli. Iespējams, tā arī bija, bet grūtības rīdziniekus nenobaidīja. Tieši trešajā un ceturtajā spēlē Rīgas Dinamo paņēma simtprocentīgu punktu apjomu. (Video ar Arta Ābola komentāriem – youtube.com no 16:15 (skatīt).)

Šosezon virs vidējā

Salīdzinot ar iepriekšējo regulāro sezonu, kad Rīgas Dinamo no tālā pārgājiena “atnesa” 0 (nulle) punktu, šosezon jebkāds apjoms, kas sākas no 1, būtu vairāk. Taču ir varēts paņemt 50% no piedāvājuma.

Rīgas Dinamo sniegums izbraukumos uz Tālajiem Austrumiem KHL 6 sezonu ietvaros:

sezona	norises laiks	sp. skaits	pretinieki	paņemtie punkti	punktu proporcija
1. (2008./2009.)	2008. sept.	5	Habarovska (2x), Novokuzņecka, Novosibirska (2x)	5 (no 15)	33.3%
2. (2009./2010.)	2010. janv.	3	Novokuzņecka, Novosibirska, Habarovska	6 (no 9)	66.7%
3. (2010./2011.)	2010. sept.	3	Novokuzņecka, Novosibirska, Habarovska	5 (no 9)	55.6%
4. (2011./2012.)	2011. nov.	3	Novokuzņecka, Habarovska, Novosibirska	5 (no 9)	55.6%
5. (2012./2013.)	2013. janv.	3	Habarovska, Novokuzņecka, Novosibirska	0 (no 9)	0%
5. (2012./2013.)	2013. marts	2	Habarovska (2x)	1 uzv. (no 2)	nosacīti 50%
6. (2013./2014.)	2013. sept.-okt.	4	Habarovska, Vladivostoka, Novosibirska, Novokuzņecka	6 (no 12)	50%
			VIDĒJAIS:	30 (no 69)	43.5%

*

Rūdītus vīrus ar ziemeļbriežiem nenobaidīsi

Skaidrs, ka visi rezultāti ir komandas kopdarbs, taču interesanti izcelt pa kādai statistikas nobīdei vienā vai otrā virzienā. Uzbrukuma līnijā atsevišķi izceļami trīs dinamieši. Kails Vilsons izbraukuma četru spēļu summā ir uzkrājis 5 rezultativitātes punktus (1+4). Marsels Hosa pretinieku vārtos iemeta 3 reizes (3+0); abiem minētajiem leģionāriem pa lietderības koeficientam +1. Bet trešais uzbrukuma balsts ir aizsargs Sandis Ozoliņš, kuram lietderība neitrāla, bet Tālo Austrumu turnejā ir sakrāti 4 rezultativitātes punkti (3+1).

Lietderīgākais komandas spēlētājs Tālajos Austrumos bija Arvīds Reķis, kuram 3 spēļu summā lietderības koeficients +3. Savukārt vārtsargiem abiem statistika pieklājīgā apjomā – Mikaelam Tellkvistam 95,40% atvairītu metienu un vidēji spēlē piedzīvotu vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 1.36, bet Jakubam Sedlāčekam attiecīgi – 96.67% un GAA 1.00.

Savādi, ka Tālajos Austrumos nedaudz pazaudējies sezonas sākuma Dinamo lietderīgākais spēlētājs – aizsargs Mets Robinsons. Rezultatīvu piespēli ir sastrādājis, taču četru spēļu summā komandā bēdīgākais lietderības koeficients (-3). Tiesa, lietderības mīnusos šajā izbraukumā “iedzīvojās” vēl seši dinamieši.

[Pirmajā fotoattēlā: Artis Ābols pavada Dinamo vīrus cīņā pret Habarovskas Amur 2013. gada 15. martā. Otrais attēls fiksēts Dinamo spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Abu fotoattēlu avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Rīgas Dinamo – 2. vietā?

87% punktu pirmajās 5 spēlēs vai, ja gribam vēl skaistākus ciparus, 100% pirmajās 4 spēlēs pārspēj pat visoptimistiskāko iztēli attiecībā uz Rīgas Dinamo sezonas startu. Turklāt tas viss vismaz uz brīdi ļauj ierindoties Rietumu konferences un visas KHL 2. vietā uzreiz aiz „tanka” – Maskavas Dinamo. Un vienu vietu augstāk par spēli mazāk aizvadījušo bruņutehnikas vienību SKA.

Cits sezonas sākuma skaistums ir Rīgas dinamiešu atrašanās KHL spēlētāju individuālajos Topos. Bez maz visos… Kails Vilsons ir viens no līgas diviem labākajiem snaiperiem – abiem ar SKA zvaigznīti Viktoru Tihonovu pa 5 vārtu guvumiem. Viens no līgas trim rezultatīvākajiem aizsargiem (katram pa 5 punktiem) ir Mets Robinsons. Viņš arī viens no diviem KHL lietderīgākajiem spēlētājiem – abiem ar Vitjaz aizsargu Branislavu Mezeju pa +7. Kas vēl? Mikaelam Tellkvistam starp līgas vārtsargiem trešais labākais „cauršāvības” koeficients – 0.98 vārtu zaudējumi vidēji spēlē. Un arī piektais labākais atvairīto metienu rādītājs (95.7%).

Skaidrs, ka regulārā sezona visu saliks pa plauktiņiem, jo hokeja cāļus atšķirībā no putnkopības pavasarī skaita. Tomēr pamats ir ielikts cienījams, par ko pelnīta atzinība.

Rīgas Dinamo sešu sezonu starts (pirmo piecu spēļu summa; iekavās kluba ieņemtā vieta attiecīgajā regulārajā sezonā, bet 2013./2014. g. sezonas aprēķinos – vieta iepriekšējā sezonā):

sezona	galv. treneris	punkti 5 sp. (U-Z)	mājas-izbr.	vārtu starp.	pretinieki
2008./2009.	Šuplers	5 (1-4)	0-5	12:24	Amur (2x; 20.); Metallurg (Novok.; 21.); Sibir (2x; 19.)
2009./2010.	Šuplers	6 (2-3)	3-2	17:18	Salavat Julajev (1.); Avangard (11.); Baris (14.); Spartak (10.); Vitjaz (23.)
2010./2011.	Šuplers	8 (3-2)	1-4	18:15	SKA (7.); Metallurg (Novok.; 23.); Sibir (11.); Amur (22.); Ak Bars (4.)
2011./2012.	Rautakallio	4 (1-4)	3-2	12:17	Ak Bars (6.); Atlant (9.); CSKA (18.); Dinamo (Minska; 13.); Lev (Poprada; 21.)
2012./2013.	Rautakallio	5 (2-3)	2-3	9:9	HC Lev Praha (15.); HC Slovan Bratislava (13.); CSKA (6.); Sibir (12.); Metallurg (Novok.; 21.)
2013./2014.	Ābols	13 (4-1)	1-4	15:7	Dinamo (Minska; 19.); Medveščak (-); Spartak (23.); Donbass (18.); CSKA (6.)

*

Acīgākie salīdzinātāji atgādina, ka šajā sezonas startā Rīgas Dinamo nav pretī nākuši smagākie gadījumi un neviens Austrumu konferences monstrs. Vienīgā Top komanda šīs sezonas ievadā ir bijusi CSKA, kurai tad arī ir zaudēts. Taisnība. Toties sezonas startu izdaiļo fakts, ka nav bijusi sava laukuma priekšrocība. No izbraukuma pārvesti 10 punkti no 12 iespējamiem…

Leģionāru sezona?

Ir tikai sezonas sākums, lai no statistikas mēģinātu izspiest tālejošus secinājumus, tomēr jau pašā sākumā „acīs krīt” leģionāru pienesums rezultāta veidošanā. Tādā apjomā tas nav manīts sezonas četras… No pirmajās piecās spēlēs dinamiešu sarūpētajiem 15 vārtu guvumiem astoņi ir uz leģionāru rēķina. Lauvastiesa – 5 trāpījumi – attiecas uz Kailu Vilsonu.

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus; * 2013./2014. g. sezonā pēc pirmajām 5 spēlēm):

sezona	Latvijas spēlētāji	leģionāri	leģionāri laukuma spēlētāji
2008./2009.	65 (50.0%)	65 (50.0%)	Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots
2009./2010.	92 (57.5%)	68 (42.5%)	Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets
2010./2011.	112 (62.9%)	66 (37.1%)	Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters
2011./2012.	98 (78.4%)	27 (21.6%)	Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs
2012./2013.	71 (66.4%)	36 (33.6%)	Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū
2013./2014.*	7 (46.7%	8 (53.3%)	Haščāks = 0; Hosa; Robinsons; Ščehura; Vilsons

*

Nianses

Raugoties laukumā un statistikas tabulās sazīmējas vēl dažas interesantas nianses un elementi, kuriem ir vērts pievērst uzmanību:

• Vitālijs Pavlovs. Spēlētājs, kurš pirms sezonas tika ierindots uz ceturto maiņu pretendējošo puišu sarakstā, ir atzinīgi pastrādājis un nopelnījis iespēju uzspēlēt arī pirmajā maiņā, no kuras „ārā nekrita”. Piecās spēlēs sastrādātās četras piespēles ir viens no diviem rezultatīvākajiem cipariem starp Latvijas spēlētājiem Dinamo sastāvā un KHL kopumā.Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
• Marsels Hosa. Par trāpības mašīnu nav pārvērties, bet punktiņus ražo un ripu ceļā metas.
• Miks Indrašis. Var arī šosezon.
• Gints Meija un Andris Džeriņš. Lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem ir nevis galvenajiem rezultāta „taisītājiem”, bet nosauktajiem vīriem, kuri rūpējas par rezultāta nemainību kritiskākās epizodēs – nākot kā pirmie mazākumā un slāpējot pretinieku triecienmaiņas vienādos sastāvos. Turklāt abi partneri sapelnījuši pa diviem vārtu guvumiem.
• Kails Vilsons un Mets Robinsons. Bez vārdiem. Skatīt statistiku.
• Mikaels Tellkvists un Jakubs Sedlāčeks. Abiem vīriem šosezon bijušas tikai veiksmīgas spēles. Par laimi komandai, bet diemžēl par neražu Latvijas vārtsargu attīstības griezumā, abu Dinamo vārtsargu kvalitatīvais sniegums neļauj saskatīt viņu tuvumā kādu trešo vārtsargu. Vismaz pagaidām.
• Sandis Ozoliņš. Vairākuma un faktiski jebkura uzbrukuma smadzenes ir tieši Dinamo kapteinis, kas nav ne jaunums, ne pārsteigums. KHL statistiķu spēles uzskaites liecina, ka Sandim Ozoliņam ir starp laukuma spēlētājiem labākā mikromaču vārtu starpība (+7 jeb 7:0). Pārsteidzoši ir tas, ka, saskaņā ar KHL uzskaiti, Ozoliņam esot laukumā, Dinamo nav piedzīvojis nevienu vārtu zaudējumu! Kopā ar 7 vārtu guvumiem tas uzrunā. No Rīgas Dinamo sastāva vēl ir četri hokejisti, kuriem esot laukumā vārti nav „krituši”; taču tiem ir mazāks vai nekāds visas maiņas sastrādāto vārtu guvumu apjoms – Roberts Bukarts (3:0), Gunārs Skvorcovs (1:0), Marsels Haščāks (0:0), Arvīds Reķis (0:0).

P.S. Jaunie paliek tikai reglamentā

Uz pirmajām piecām spēlēm Rīgas Dinamo ir piesaistījuši piecus jaunos (U-22) hokejistus, kas atzīmējušies spēles pieteikumā, bet no kuriem tikai viens – uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs – ir reāli spēlējis. Pārējiem ne sekundes spēles laika. „Vadājot” puišus pa pieteikumu, KHL reglamenta formālās prasības ir izpildītas. Tagad derētu sagaidīt, kad sāk piepildīties šīs normas būtība un jēga – vairāk iespēlēt jaunos. Jādomā, ka arī tāda reize pienāks, jaunie būs gatavi un treneriem pietiks drosmes.

Bet pa to laiku citi Dinamo rezervisti gūst spēļu praksi MHL čempionātā HK Rīga sastāvā, kā arī Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā. Latvijas čempionātā jau uzspēlējuši vārtsargs Māris Jučers un uzbrucējs Māris Bičevskis. Jučeram divās spēlēs uzvaru un zaudējumu bilance neitrāla (1:1), bonusā – viena rezultatīva piespēle. Bičevskim – viena spēle un viena piespēle.

Joprojām divu komandu pieteikumos rēgojas aizsarga Mārtiņa Poreja vārds. Viena komanda ir Rīgas Dinamo, bet otra – Dinamo „slepenais fārmklubs” Jokipojat Somijas otrā stipruma līgā Mestis. Starp citu, Jokipojat sastāvā arī trīs citi vēl nesen Dinamo uzspēlējušie – uzbrucēji Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs un Raimonds Vilkoits.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālā statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (pēc 5 spēlēm, saskaņā ar khl.ru; MM = mikromaču vārtu starpība; * iekavās spēļu skaits komandas pieteikumā, bet bez spēles laika):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM	SM	met.	iemet.	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Kails Vilsons	1984.	5	5+0	+5	7:1	6	15	39.2% (31 no 79)	17:32
2.	Miks Indrašis	1990.	5	2+2	+3	4:2	2	4	0% (0 no 1)	17:16
3.	Vitālijs Pavlovs	1989.	5	0+4	+4	6:2	2	3	25.0% (2 no 8)	15:12
4.	Marsels Hosa	1981.	5	1+2	+3	6:1	13	1	100% (1 no 1)	16:33
5.	Gints Meija	1987.	5	2+0	+4	4:1	4	6	50.0% (3 no 6)	18:36
6.	Andris Džeriņš	1988.	5	2+0	+3	3:1	2	12	42.7% (35 no 82)	18:09
7.	Mārtiņš Cipulis	1980.	5	1+1	+3	4:2	2	6	–	14:47
8.	Pols Ščehura	1985.	5	1+1	+3	3:2	18	8	53.8% (43 no 80)	16:02
9.	Roberts Bukarts	1990.	5	0+2	+3	3:0	0	11	–	13:54
10.	Gunārs Skvorcovs	1990.	3	0+1	+1	1:1	0	0	–	4:44
11.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	5	0+1	±0	1:1	0	4	50.0% (13 no 26)	7:13
12.	Juris Upītis	1991.	5	0+0	±0	2:1	2	4	0% (0 no 1)	9:36
13.	Marsels Haščāks	1987.	2	0+0	±0	0:0	0	3	–	13:19
–	Deivids Sarkanis	1994.	0 (4*)	–	–	–	0	–	–	0:00
	AIZSARGI
1.	Mets Robinsons	1986.	5	1+4	+7	8:2	0	5	–	23:21
2.	Sandis Ozoliņš	1972.	5	0+2	+5	7:0	12	2	–	20:22
3.	Georgijs Pujacs	1981.	4	0+0	+4	5:3	6	7	–	21:46
4.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	4	0+1	+2	5:2	2	4	–	20:23
5.	Kristaps Sotnieks	1987.	5	0+0	+2	3:3	2	4	–	19:06
6.	Rodrigo Laviņš	1974.	1	0+0	+1	1:1	0	2	–	16:05
7.	Oskars Cibuļskis	1988.	3	0+0	+1	1:1	0	4	–	19:04
8.	Arvīds Reķis	1979.	3	0+0	±0	0:0	4	3	–	17:52
–	Edgars Siksna	1993.	0 (4*)	–	–	–	0	–	–	0:00
–	Krišs Lipsbergs	1993.	0 (1*)	–	–	–	0	–	–	0:00
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	uzv.-zaud.	atv.	MM	SM	GAA	„sausi”	sp. laiks
1.	Mikaels Tellkvists	1979.	4	3-0	95.7%	11:4	2	0.98	0	244:32
2.	Jakubs Sedlāčeks	1990.	1	1-0	94.4%	4:2	0	2.00	0	60:00
–	Rihards Cimermanis	1993.	0 (5*)	–	–	–	0	–	–	0:00

*

Plašākam skatam:

• Rīgas Dinamo spēlētāju statistika – khl.ru

[Attēlā: Kamēr Sandis Ozoliņš laukumā, pretiniekiem “nespīd”. Vismaz pagaidām. Foto fiksēts treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com.]

Dinamo pārbaužu summa pirms sestās sezonas

KHL un Rīgas Dinamo sestā sezona ir klāt. Treniņnometnē un divos pārbaudes spēļu turnīros ir bijis diezgan laika, lai saprastu šīs sezonas kontingenta potenciālu un racionālāko pielietojumu. Galvenais treneris Artis Ābols viedi saka, ka punktus par pārbaudes spēlēm nedod, ko varētu attiecināt arī uz šo spēļu statistiku kopumā. Tomēr – ieskats Dinamo „bruņoto spēku” varējumā pirms īstās sezonas.

Sava laika komunistu spārnotais lozungs „No katra pēc spējām, katram pēc vajadzības” ir dzīvs arī tagad un hokejā. Ne tikai tāpēc, ka no uzbrucēja un vārtsarga hokejā tiek prasīti atšķirīgi pienākumi, bet arī tāpēc, ka no dažādiem pat viena ampluā spēlētāja tiek gaidīts dažāds varējums. Nu, skaidrs, ka, piemēram, no Marsela Hosas tiks prasīts savādāk nekā, piemēram, no Kārļa Ozoliņa vai Gunāra Skvorcova. Grozi kā gribi, bet dalījums ‘savējie / leģionāri’, ‘jaunie / vecie’ paliek. Vieniem tiek vairāk piedots, no citiem – mazāk gaidīts. Gala beigās „labie” un „sliktie” tiek atrasti neatkarīgi no komandas kopējā snieguma. Vēl varētu vērtēt atsevišķi kategorijas ‘lētie’ un ‘dārgie’. Taču tas iespējams tikai pilnībā publiskotu algu un bonusu apstākļos, kas acīmredzot jāatstāj uz līgas un Dinamo brieduma gadiem.

Leģionāru frakcija

3 kanādieši, 2 slovāki, zviedrs, čehs. Trīs no septiņiem leģionāriem Rīgas kluba ierindā bija redzēti arī iepriekš, tādēļ uzskatāmi par pārbaudītām vērtībām. Arī pārbaudes spēļu gaitā „pērnie” – centrs Pols Ščehura un vārtuvīrs Mikaels Tellkvists – kopumā izskatījās itin pieklājīgi. Skaidrs, ka no periodiski Dinamo ierindā labus laikus piedzīvojušā Marsela Hosas tiek cerēts vismaz daļējs savu labāko laiku sniegums. Pārbaudes spēlēs viņam pilnībā atrādīties, jādomā, patraucēja trauma. Tomēr visādi citādi – nav īpašu pazīmju, kas liecinātu par Hosas īpašo trāpīgumu. Skaidrs, ka starpsezonas spēlēs tiek meklētas rezultatīvas saiknes, un pārbaudes spēles nav kritērijs. Tomēr viena no jaunās sezonas intrigām ir – Hosa pamodīsies vai nē?

Pārbaudes spēļu summā pēc pilnas lozes izskatījās abi jaunpienācēji no Kanādas. Centrs Kails Vilsons un labējā nūjas tvēriena aizsargs Mets Robinsons labi aizpilda tradicionāli deficītās vakances itin pieklājīgi. Par Robinsonu nav pārsteigums, jo pie eiropeiska hokeja un laukumiem radis jau 3 sezonas spēlējot Skandināvijas valstīs. Ar Vilsonu gan pozitīvss pārsteigums, jo vienam otram kadram, kas ieradās no AHL, bija nepieciešams noteikts adaptācijas posms, kas mēdza ievilkties patālu sezonā. Ar pārslēgšanos savulaik buksēja Troters, Žirū…

No čeho-slovāku try-out (pārbaudes laika) līgumu virknes divi izrādījušies ne-pabiras un noderīgi Dinamo pilnvērtīgu līgumu slēgšanai. Čehu ekstralīgas vārtsargs Jakubs Sedlāčeks auguma centimetrus centīgi kompensē ar citām kvalitātēm, atrisinot vārtsargu jautājumu un diezgan pārliecinoši attālinot no Dinamo vārtu līnijas pašmāju pretendentus. Savukārt slovāku ekstralīgas bombardierim Marselam Haščākam ar trāpījumiem KHL komandu vārtos nesokas viegli, bet pazīmes liecina, ka prasmes un vēlme ir. Ar īstajiem partneriem varētu kļūt arī par sezonas atradumu.

Komandas mikroklimats un kultūra

KHL sestajā sezonā Dinamo sastāva vaibstus veido arī 3 veterāni (36+), kuriem Dinamo krekls pie miesas pieaudzis. Lai arī tagad 41 gadus vecajam pussargam Sandim Ozoliņam, 39 gadus vecajam aizsargam Rodrigo Laviņam un šomēnes 37 gadu slieksni pārkāpjošajam uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam pērnsezon bija brīvprātīgi vai diktēti sānsoļi ārpus Dinamo, visi 3 ir īstenākie dinamieši. Ozoliņa kā kapteiņa atgriešanās komandas sastāvā ir arī konkrēts emocionālais dopings.

Ko gaidīs no veterāniem? Vispirms jau darba ētiku, pienesumu uz soliņa un ģērbtuvē, padomu, piemēru, jaunāku biedru skološanu. Un, ja vajag, treneri līdzās uz ledus, vienā maiņā. Un tikai pēc tam – Ozoliņa vairākums, Ņiživija virtuozitāte, Laviņa rāmums. Šie vīri ir jau neatņemama jaunlaiku Dinamo nesenās vēstures sastāvdaļa. Un pat, ja pietuvojusies karjeras pēdējā (-s) sezona (-s) profesionāla hokejista ādā, Rīgas komanda šiem vīriem ir piemērotākā vieta, kur to (tās) aizvadīt. Tieši tā ir kluba kultūras un tradīciju kopšanas sastāvdaļa. Lai veselība!

Mugurkauls

Dinamo jaunās sezonas snieguma stabilitāte lielā mērā būs atkarīga no komandas trīsdesmitgadniekiem (dz. 1979. – 1981.), kuru varēšanai jābūt pilnbriedā un starpībai starp labām un sliktām spēlēm – minimālai. Revolūciju no viņiem negaida, bet nesatricināmu aizmuguri gan. Ja ne uzbrukuma fāzē, tad – aizsardzību cementējot. Pārbaudes spēlēs veicās dažādi, bet – jāsāk vērtēt no 5. septembra.

Tiesa, uzbrucējs Mārtiņš Cipulis arī pārbaudes spēlēs uzrāda priecējošu rezultativitāti, dodot vajadzīgo paātrinājumu ceturtās maiņas jaunatnei. Aizsargs Krišjānis Rēdlihs cenšas progresēt arī savos 32 gados un pārī ar Ozoliņu kļuvis vēl drošāks, pieslēdzoties uzbrukumam. Aiz viņiem aizsargi Georgijs Pujacs un Arvīds Reķis. Šiem četriem kopā ar veterāniem ir jākļūst par Dinamo zālēm pret pārkaršanu un paniku laukumā jebkura rezultāta un spēles gaitas apstākļos.

Bijušie „jaunie, perspektīvie”

Jaunā sezona ir laiks, kad vajadzētu sevi apliecināt nesenajiem jaunajiem (dz. 1987. – 1991.), no kuriem daļu vēl relatīvi nesen uzlūkoja ceturto, trešo maiņu kontekstā. Daži bijuši arī spilgtāki. Savu pirmo pilno KHL sezonu „spridzināja” un arī pārbaudes spēlēs diezgan pamanāms bija rezultāta taisītājs Miks Indrašis. Taču rezultativitātes punkti Karsuma, M.Rēdliha, Sprukta, Dārziņa prombūtnes laikā tiek gaidīti arī no pārējiem pašmāju perspektīvajiem.

Cerības kausā uzrādīto jaudu turpinājums tiek cerēts no trāpīt mākošā Roberta Bukarta. 25-gadniekiem Andrim Džeriņam un Gintam Meijam ir iedalīts laiks skaitliskajā mazākumā un darbs pretinieku triecienmaiņu neitralizēšanai. KHL sestā sezona ir pats laiks šiem uzbrucējiem ieņemt atslēgas vietu Dinamo sastāvā. Tāpat derētu „pievilkties” nesenajiem liepājniekiem – Vitālijam Pavlovam un Gunāram Skvorcovam. Skaidrs, ka abu pretenziju loks ir ceturtā maiņa, taču vieta arī tajā būs jāizcīna.

Pie šīs paaudzes pieskaitāmi arī aizsargi Kristaps Sotnieks un Oskars Cibuļskis, kurus savulaik zināmā mērā skolojis vienā pārī spēlējošais Sandis Ozoliņš. Pirms dažiem gadiem Dinamo galvenais treneris Juliuss Šuplers slavēja un pasniedza puišus kā „Latvijas hokeja nākotni”, tagad laiks pārliecinoši apstiprināt, ka viņi ir šīs valsts nosauktās spēles tagadne.

Par vietu sastāvā pacīnīties nenāksies viegli aizvadītās sezonas „obligātajiem” jaunajiem – 1991. gadā dzimušajiem, kuriem iepriekšējās 2 sezonās tikšanu sastāvā KHL reglaments, ja ne garantēja, tad atviegloja. Tagad par vietu sastāvā jācīnās bez reglamenta atbalsta. Turklāt no aizmugures nāk aktuālie jaunie – 1992. gadā dzimušie un jaunāki, kuriem reglaments dod „brīvbiļetes” jaunajā sezonā. Uzbrucējs Juris Upītis pārbaudes spēlēs atgādināja, ka viņa tēmeklis joprojām kārtībā – 4 spēlēs 3 vārtu guvumi, pamatā spēlējot 4.-ajā maiņā. Centra uzbrucējam Mārim Bičevskim traumas dēļ starpsezonā nav sanācis uzspēlēt, bet aizsargu Mārtiņu Poreju it kā gaidot Dinamo fārmveidīgas sadarbības partneri Jokipojat somu otrajā līgā. Tiesa, ar Poreju un arī Upīti pēc try-out ir noslēgts pilnvērtīgs līgums.

Aktuālie jaunie

Šosezon obligāto-jauno frontē toni nosaka „eksports” no dižķibeli piedzīvojušā Liepājas Metalurgs kluba. Rietumvējš atnesis 3 jaunos hokejistus. Kā pirmais nosaucams 19-gadīgais uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs, kura sniegums pārbaudes spēlēs nevar nepriecēt. Un ne tikai rezultativitātes griezumā. Jā, visās 9 pārbaudes spēlēs vienmērīgu sniegumu atrādīt ir sarežģīti. Taču Kuzmenkova parakstīšana ir vērta, ne tikai skatoties uz dzimšanas datiem. Aizsargam Edgaram Siksnam un uzbrucējam Kārlim Ozoliņam bija īsāka iespēja sevi parādīt pārbaudes spēlēs. Tāpat arī no jaunatnes komandas HK Rīga paņemtajam 18-gadīgajam uzbrucējam Deividam Sarkanim lielākā daļa pieteikto pārbaudes spēļu bija jānoraugās no komandas rezervistu soliņa kā 13.-ajam uzbrucējam.

Mega-daudz iespēju nebūs arī īstajā čempionātā, bet jaunajiem pie tām būs jāķeras ar ragiem un nagiem. Jo pretējā gadījumā, lai arī reglaments 18 laukuma spēlētāju sastāvā pieprasa vismaz divus jaunos (vai 4 no 20), puiši var palikt tikai pieteikumā. Jo treneri var likt kādam pieredzējušākam „skriet” divās maiņās, nemaz nerunājot par laicīgu pārkārtošanos komandas spēlei 3 maiņās.

Bet, lai izdodas!

Rīgas Dinamo spēlētāju statistika 2013. gada starpsezonas visās 9 pārbaudes spēlēs (slīprakstā – no komandas atbrīvotie):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	komentārs
	UZBRUCĒJI
1.	Kyle Wilson	1984.	8	4+4	6
2.	Miks Indrašis	1990.	8	4+2	0
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	9	2+3	2
4.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	9	2+3	6
5.	Paul Szczechura	1985	8	2+2	0
6.	Juris Upītis	1991.	4	3+0	2
7.	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	7	1+2	0
8.-9.	Roberts Bukarts	1990.	7	1+2	2
	Marcel Hossa	1981.	7	1+2	2
10.	Andris Džeriņš	1988.	7	0+3	2
11.	Marcel Haščák	1987.	8	2+0	4
12.	Patrik Valčák	1984.	1	0+2	0	atbrīvots (bija try-out)
13.	Kirils Tambijevs	1992.	1	1+0	0	atbrīvots (bija try-out)
14.	Gints Meija	1987.	7	1+0	2
15.	Kārlis Ozoliņš	1994.	3*	0+1	2
16.	Lauris Bajaruns	1989.	4	0+1	2	atbrīvots (bija try-out)
17.	Deivids Sarkanis	1994.	3*	0+0	0
18.-19.	Vitālijs Pavlovs	1989.	4	0+0	0
	Gunārs Skvorcovs	1990.	4	0+0	0
20.	Māris Bičevskis	1991.	0	–	–	bija traumēts; trenējas ar komandu
	AIZSARGI
1.	Mat Robinson	1986.	8	1+4	2+B
2.	Oskars Cibuļskis	1988.	9	1+1	4
3.	Arvīds Reķis	1979.	3	0+2	6
4.	Krišjānis Rēdlhs	1981.	8	0+2	0
5.	Sandis Ozoliņš	1972.	5	0+1	2
6.	Georgijs Pujacs	1981.	7	0+1	4
7.	Rodrigo Laviņš	1974.	7	0+1	7+20
8.	Kristaps Sotnieks	1987.	8*	0+1	6
9.	Edmunds Augstkalns	1994.	1	0+0	0	pārcelts uz HK Rīga
10.	Mārtiņš Porejs	1991.	4	0+0	2	bija ziņa par spēlēšanu Jokipojat (Som. 2.)
11.	Edgars Siksna	1993.	4*	0+0	4
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	vārtu zaud.** (~min.)	SM	komentāri
1.	Mikael Tellqvist	1979.	5	9 (313 min.)	0	ap 1.73 vidēji spēlē
2.	Jakub Sedláček	1990.	4	7 (245 min.)	0	ap 1.71 vidēji spēlē
3.	Māris Jučers	1987.	0	–	0	tiekot meklēts „īres” klubs
4.	Rihards Cimermanis	1993.	0	–	0

P.S. * Kārlim Ozoliņam un Deividam Sarkanim, iespējams, vēl kāda spēle ar minimālu spēles laiku, kad pieteikts kā 13.-ais uzbrucējs. Tas pats ar Edgaru Siksnu, Mārtiņu Poreju un Kristapu Sotnieku kā 7.-to aizsargu. ** Vārtu zaudējumi spēles laikā, neskaitot izšķirošos pēcspēles metienus.

P.P.S. 1993. g. dzimušie un jaunāki var tikt rotēti uz MHL komandu HK Rīga.

[Attēlā: Pēdējā pārbaudes spēle galā, un Dinamo tās kapteiņa personā saņem turnīra 2. vietas “laurus”. Foto: Rīgas Dinamo ofic. profils facebook.com.]

Dinamo jaunie, perspektīvie ar krampi, sakodienu un mednieka instinktu

Pirms kārtējās (sestās) KHL sezonas diezin vai vajadzētu grimt ilūzijās un sludināt, ka Dinamo vienībai ir visu laiku labākais sastāvs un Gagarina kauss – mūsu. Taču ir sastāva vaibsti un nianses, kas nevar nepriecēt. Runa ir par jaunāko galu – 18, 19, 20 gadu vecajiem kadriem, kuri ainavu papildina. Turklāt – ir ieguldījums nākotnē.

Vai treneriem pietiks drosmes?

Cits stāsts, vai treneru kolektīvs, kam jāpierāda sava kompetence un jāuzrāda gūtie punkti, būs gana drosmīgi, lai jaunos ekspluatētu pēc pilnas programmas. Bet par to, ka U-22 (dz. 1992. g. un jaunāki) vismaz katras spēles pieteikumā būs, ir parūpējies KHL reglaments. Iepriekšējā sezonā bija obligāti divi U-22 vecuma spēlētāji, bet, ja gribēja pilnu 22 spēlētāju pieteikumu, tad – četri. Jaunajā sezonā plānots līdzīgi, bet U-22 miksējot ar U-21 vecumu (dz. 1993. g. un jaunāki). Jāpiebilst, ka U-21 vecums Rīgas Dinamo gadījumā ir izdevīgāks par 1992. gadā dzimušajiem (U-22), kurus jaunajā sezonā nevarēs rotēt uz MHL čempionātā spēlējošo HK Rīga, jo šamie, saskaņā ar MHL vecuma griestu pazemināšanu, ir par vecu.

Kā zināms, no dažiem jaunajiem – 1992. gadā dzimušajiem – Rīgas Dinamo jau atbrīvojusies. Diviem – aizsargam Ņikitam Koļesņkovam un uzbrucējam Kirilam Tambijevam tika pārtraukts pārbaudes laika līgums, bet vārtsargam Kristeram Gudļevskim Dinamo nelika šķēršļus viņa ceļā uz Ziemeļameriku – Tampa Bay Lightning piramīdu.

Tā, nu, Rīgas Dinamo ierindā nav palicis neviens 1992. gadā dzimušais… Bet ir „kolonna” ar 1993. un 1994. gadā dzimušajiem, kuri ir sevi itin pieklājīgi uzrādījuši pirmajās pārbaudes spēlēs. Protams, pirmajās divās pārbaudes spēlēs „sastaptās” VHL komandas dažādā komplektācijas stadijā un fiziskajā kondīcijā nav atbilstošākais fons kategoriskam Dinamo jaunatnes vērtējumam. Prāgas turnīrs un tajā esošās KHL komandas ir nopietnāks „mikroskops”. Tomēr daži secinājumi piezogas nelūgti arī pirms Prague Hockey Cup beigām, un neatkarīgi no snieguma šajā turnīrā.

Deivids Sarkanis (dz. 1994.) ar mednieka instinktu

Kad pēc 27. jūlijā Valmierā notikušās Dinamo treniņspēles galvenais treneris Artis Ābols minēja Sarkaņa atstāto „ļoti labo iespaidu”, Ābols nemānījās. Patīkamo pārsteigumu pasvītro apstāklis, ka, piemēram, iepriekšējā (2012./2013.) sezonā Deivids Sarkanis nebija ne talantīgāko Latvijas jauno hokejistu sarakstu augšgalā, ne Dinamo attālāko kandidātu sarakstos, ne Latvijas U-20 izlases sastāvā junioru pasaules čempionātā.

Jā, sezonas nogalē bija epizodiski simpātiski manāms HK Rīga ierindā, taču MHL nemaz nenospēlēja visu sezonu. Liela daļa sezonas sanāca Juniors sastāvā MHL B grupā un Latvijas Virslīgā. Tad nu regulārās sezonas summā – tikai 12.-ais rezultatīvākais HK Rīga ierindā (13 punkti 35 spēlēs) un dalīti 26./27.-ais rezultatīvākais Juniors sastāvā MHL B grupas čempionātā (4 punkti 12 spēlēs). Vien Latvijas Virslīgas regulārajā sezonā iekrātie punkti „noliek” starp līderiem – 2.-ais rezultatīvākais (21 punkts 16 spēlēs). Skaidrs, ka, saliekot visu „vienā maisā”, skaitļi kļūst pamanāmāki, tomēr pat summējot atradīsies virkne HK Rīga jauno hokejistu, kuriem cipari ir „skaistāki”. Bet statistika iemidzina, un Sarkanis joprojām ir Dinamo sastāvā un ar komandu Prāgā.

Deivida Sarkaņa debija bija iecerēta 2. augustā pret Toros, taču pieteikumā iekļuva pilni četri aizsargu pāri un 13.-to uzbrucēju pieteikt nedrīkstēja. „Pēc iesildīšanās (..) man nekas cits neatlika kā ģērbties nost un pavērot spēli no malas,” stāsta D. Sarkanis. Debija „iekrita” 8. augustā pret Ņeftjaņik, un plašākam aculiecinieku un Sportacentrs TV skatītāju lokam parādījās Deivida Sarkaņa „mednieka instinkts”, kas ļoti labi piestāvēja Dinamo uzbrukumam. Vārtu guvumu nebija, bet izveidotās epizodes uzbrukumā bija elegantas!

Kādi pašam iespaidi pēc debijas? „Domāju, ka nospēlēju labi; bija daudz momentu, tikai nesanāca ripu dabūt vārtos, bet tā kopumā – patīkamas sajūtas un jutos labi pēc spēles,” tā Deivids Sarkanis. Kādas saskati savas izredzes jau 2013./2014. g. sezonā uzspēlēt KHL? „Grūti teikt. Protams, ka vēlētos uzspēlēt KHL, un ceru, ka sanāks, bet tad jau redzēs, vai treneris uzticēsies man un ieliks sastāvā. Pāragri arī neko negribas spriest; laiks rādīs.”

Sarkanis savu debijas spēli sāka 4.-ajā virknējumā kopā ar Vitāliju Pavlovu un Gunāru Skvorcovu, bet spēles gaitā tika „paaugstināts”… „Uz 3. periodu treneris ielika mani virknējumā pie Džeriņa un Cipuļa. Ar Pavlovu un Skvorcovu mēs jau kādu laiku bijām vienā maiņā, nedaudz jau arī iespēlējāmies; tā, ka vairāk mazāk viens otru sapratām. Bet arī ar Džeriņu un Cipuli īpaši nekādas nesaprašanās nebija; visi partneri ir labi un spējām saprasties.”

Kā Tu domā, ar ko hokejs Prāgas turnīrā atšķirsies no tā, kas bija pārbaudes spēlēs Piņķos? „Domāju, ka tur būs ātrāks hokejs, būs daudz grūtāk spēlēt, jo pretī nāks komandas no KHL augšgala, un būs lielāks laukums nekā šeit Piņķos, līdz ar to būs lielāka slodze. Bet arī Piņķos mums pretī nāca diezgan agresīvs pretinieks, un tāpat bija smaga spēle,” tā Deivids Sarkanis pirms Prague Hockey Cup.

Pirmajā spēlē Prāgā – pret Ak Bars – Sarkanis atrada vietu pieteikumā kā 13. uzbrucējs ar spēles laiku dažās nomaiņās ceturtajā virknējumā. Bet tās sekundes uz ledus izskatījās pilnvērtīgi izmantotas. Sarkanis sev atvēlēto īso laika sprīdi pretinieku zonā bija labi pamanāms – ar presingu, cīņu pie borta, lielisku piespēli uz vārtu priekšu kolēģim Mārtiņam Cipulim. Darba Sarkanim, protams, vēl ļoti daudz, bet komandas jaunākais spēlētājs (dz. 1994. g. 7. novembrī) nebūt nav vājākais „ķēdes posms” vai piespiedu nasta.

Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.) kā snaiperis un štata „bezkauņa”

No 19-gadīgā uzbrucēja Artūra Kuzmenkova tiek gaidīts vairāk nekā no pārējiem jaunajiem kaut vai tāpēc, ka atšķirībā no pārējiem jaunajiem ar viņu jau salīdzinoši laicīgi noslēgts 2 gadu līgums, kamēr lielāko daļa jauno un pus-jauno saņēma pārbaudes laika līgumus.

Priekšnoteikumi ir. Kuzmenkovs bija otrs rezultatīvākais spēlētājs Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā (35 punkti 43 spēlēs). Bija viens no Latvijas U-20 izlases līderiem junioru pasaules čempionātā. Turklāt atbilst tradicionāli pietrūkstošajai centra uzbrucēja pozīcijai.

Pirmajās divās pārbaudes spēlēs Artūrs Kuzmenkovs normatīvus pildīja – abās spēlēs pret VHL klubiem pa vārtu guvumam, bet pret Ak Bars nesanāca. Tas tik un tā pēc pirmajām 3 spēlēm ļauj būt vienam no diviem labākajiem vārtu guvējiem komandā (2 trāpījumi arī Ščehuram). Taču štrunts par starpsezonas statistiku. Svarīgāka ir Kuzmenkova sportiskā bezkaunība, spēja pacīnīties vārtu priekšā, nekautrēšanās tiekties uz vārtiem „ar gaļu” (pretinieku komandas ķermenīšiem), spēles „ņemšana” uz sevi… Tāpēc arī spēlē pret Ņeftjaņik treneri Kuzmenkova sniegumu novērtēja ar komandas labākā spēlētāja godu.

Kārlis Ozoliņš (dz. 1994.) ne tikai ar izcilu uzvārdu un vārdu

Bet ne vārda/uzvārda kritērijs ir noteicošs, lai 19 gadus vecs uzbrucējs atrastos Rīgas Dinamo kreklā šajā starpsezonā. Artūra Kuzmenkova maiņas partneris jau no Liepājas Metalurgs laikiem, kur spēlēja kā aizvadītajā sezonā Baltkrievijas ekstralīgā, tā arī agrāk dažādu vecumu komandās, dažkārt ir palicis sava kolēģa ēnā. Taču viņa cīņasspars un spēja spēlēt „kauls kaulā” ļauj uzlūkot Kārli Ozoliņu kā vērtību ne tikai komplektā ar Kuzmenkovu.

K. Ozoliņš mega-rezultatīvs līdz šim nav bijis, ja neskaita Latvijas Virslīgas 2011./2012. g. regulārajā sezonā uzkrātos 35 punktus 31 spēlē. Jādomā, ka arī Dinamo negaida izcilu rezultativitāti, bet savādāku lietderību. Starp citu, Kārlis Ozoliņš aizvadītās sezonas junioru pasaules čempionātā bijis vienīgais Latvijas U-20 izlases spēlētājs ar pozitīvu lietderības koeficientu (6 spēlēs +2). Bet, kas svarīgāk, lai arī kāds ir Baltkrievijas ekstralīgas līmenis salīdzinot ar agrākiem laikiem, taču K. Ozoliņš iepriekšējo sezonu tomēr ir aizvadījis pieaugušo hokejā. Kas nenoliedzami ir priekšrocība starp daudziem saviem vienaudžiem, kam bija jāsamierinās ar jaunatnes hokeju MHL, MHL B vai citā formātā.

Edgars Siksna (dz. 1993.) kā kaut kas vairāk par septīto aizsargu

Lai arī cik ļoti gados jaunas Liepājas Metalurgs komandas ir spēlējušas Baltkrievijas ekstralīgā, 18 un 19 gadus vecs aizsargs pamatsastāvā ir retums arī Liepājā. Attiecīgi tagad jau 20 gadus vecais Edgars Siksna jau divas pilnas sezonas nokapājis pieaugušo līmenī, ar ko absolūtais vairākums viņa vienaudžu aizsargu nevar palepoties.

Arī Latvijas U-20 un U-18 izlases pēdējos gados nav iztikušas bez Siksnas dalības. Pēdējoreiz – aizvadītās sezonas junioru pasaules čempionātā viņš bija Latvijas U-20 izlases kapteinis un arī rezultatīvākais spēlētājs (4 punkti 6 spēlēs). Būdams aizsargs.

Aculiecinieki būs pamanījuši, ka vienīgais Dinamo vārtu zaudējums pirmajā pārbaudes spēlē (pret Toros) bija norisinājies ar Edgara Siksnas līdzdalību. Šajā saistībā der atcerēties, ka aizsargu kļūdas ir uzskatāmākas un par tām soda ātrāk nekā par uzbrucēju „cunduriem”. Starp citu, Siksna ir no tiem, kas nekautrējas bloķēt metienus ar visu stāvu. Tā, ka pašaizliedzības jaunajam aizsargam nepietrūkst. Turklāt viņam ir Dinamo aizsargu vidū deficītais nūjas labais tvēriens. Tagad tik’ jākrāj augsta līmeņa spēļu prakse. Jādomā, ka Siksna varētu būt noderīgs Dinamo ne tikai kā reglamentā noteiktais obligātais jaunais – 7. aizsargs ar ierobežotu spēles laiku vai vispār bez. Taču ar kaut ko jāsāk. Īpaši, ja atceras rindu priekšā – S. Ozoliņš, Pujacs, Robinsons, Reķis, Cibuļskis, Sotnieks, Laviņš. Pagaidām Prāgā tieši tā arī ir.

Edmunds Augstkalns (dz. 1994.) bez kļūdām

19-gadīgajam HK Rīga aizsargam Edmundam Augstkalnam spēle pret Almetjevskas Ņeftjaņik 8. augustā „iekrita” kā lielā iespēja. Ka „no zila gaisa” teikt nevarētu, jo gan jau, ka HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs varēja rekomendēt vai Dinamo treneri noskatīt citu aizsargu no HK Rīga sastāva. Acīmredzot Augstkalns šo iespēju nopelnīja ar darbu, un tieši viņš tika izsaukts uz šo vienu spēli pret Ņeftjaņik.

Jaunā aizsarga misija savā debijas spēlē bija elementāra – spēlēt bez kļūdām, ripu nepārturēt un atdot partnerim nekavējoties, nomainīties korekti un laicīgi. Rādās, ka tas arī paveikts. Augstkalns bija neredzams. Zvaigznes no debesjuma necēla, bet priekšstatu par sevi nesabojāja. Ja kāds saskatīja pārliecības trūkumu, tad tas ir laika un pieredzes jautājums. Spēlējot pie lielajiem.

P.S.

Dinamo savstarpējā treniņspēlē piedalījies arī vārtsargs Rihards Cimermanis (dz. 1993.) no HK Rīga sastāva. Arī par viņu, tāpat kā Sarkani un K. Ozoliņu, galvenais treneris Ābols izteicās atzinīgi. Tagad, kad traumu ārstē Māris Jučers, Dinamo sastāvā kā trešais vārtsargs atkal iesaukts Cimermanis un devies uz turnīru Prāgā. Pat ja viņš netiks pie reāla spēles laika un pat pieteikumā, būs pieredze un, domājams, „taustāma” motivācija.

Rīgas Dinamo spēlētāji 2013. g. 12. augustā (treknrakstā – uz Prāgas turnīru aizbraukušie; slīprakstā – no komandas jau atbrīvotie; statistika pēc 3 pārbaudes spēlēm):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	SM	komentārs
	UZBRUCĒJI
1.	Kyle Wilson	1984.	2	1+3	2
2.	Andris Džeriņš	1988.	3	0+3	0
3.	Paul Szczechura	1985	2	2+0	0
4.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	3	2+0	4
5.-7.	Marcel Hossa	1981.	2	1+1	0
	Miks Indrašis	1990.	2	1+1	0
	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	2	1+1	0
8.	Mārtiņš Cipulis	1980.	3	1+1	0
9.	Patrik Valčák	1984.	1	0+2	0	atbrīvots (bija try-out)
10.	Roberts Bukarts	1990.	2	0+2	0
11.-12.	Kirils Tambijevs	1992.	1	1+0	0	atbrīvots (bija try-out)
	Juris Upītis	1991.	1	1+0	0	traumēts; try-out
13.	Gints Meija	1987.	2	1+0	0
14.-15.	Lauris Bajaruns	1989.	2	0+1	2	try-out
	Kārlis Ozoliņš	1994.	3	0+1	2	pārcelts no HK Rīga
16.-17.	Vitālijs Pavlovs	1989.	1	0+0	0
	Gunārs Skvorcovs	1990.	1	0+0	0
18.	Deivids Sarkanis	1994.	2	0+0	0	pārcelts no HK Rīga
19.	Marcel Haščák	1987.	2	0+0	2	try-out
–	Māris Bičevskis	1991.	0	–	–	traumēts
	AIZSARGI
1.	Mat Robinson	1986.	3	1+1	0
2.	Oskars Cibuļskis	1988.	3	1+0	2
3.	Arvīds Reķis	1979.	1	0+1	0
4.	Krišjānis Rēdlhs	1981.	3	0+1	0
5.	Edmunds Augstkalns	1994.	1	0+0	0	pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
6.-7.	Mārtiņš Porejs	1991.	2	0+0	0	try-out; spēlēs Jokipojat (Som. 2.)
	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	0
8.	Rodrigo Laviņš	1974.	2	0+0	5+20
9.-10.	Edgars Siksna	1993.	3	0+0	2	try-out
–	Sandis Ozoliņš	1972.	0	–	–
	Kristaps Sotnieks	1987.	3	0+0	2
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	vārtu zaud. (~min.)	SM	komentāri
1.	Mikael Tellqvist	1979.	1	0 (60 min.)	0
2.	Jakub Sedláček	1990.	2	3 (123 min.)	0	try-out
–	Māris Jučers	1987.	0	–	0	traumēts; try-out
–	Rihards Cimermanis	1993.	0	–	–	pārcelts no HK Rīga

*

Rīgas Dinamo spēlētāji, kas bija treniņnometnē un ar kuriem saistības pārtrauktas, nenospēlējot nevienu pārbaudes spēli:

ampl.	spēlētājs	dz.	komentārs
A	Ričards Birziņš	1989.	bija try-out; līgums ar Tønsberg Vikings (Norv.)
A	Aleksandrs Galkins	1990.	bija try-out; līgums ar Scorpions de Mulhouse (Fr. 2.)
V	Kristers Gudļevskis	1992.	līgums ar Tampa Bay Lightning saimniecību
U	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	pārcelts atpakaļ uz HK Rīga
U	Jan Kolář	1981.	bija try-out
A	Ņikita Koļesņkovs	1992.	bija try-out; tagad try-out Zagrebas Medveščak (KHL)
U	Artūrs Mickēvičs	1991.	bija try-out; pēc tam try-out Toros (VHL)

*

Plašākām uzziņām:

• Rīgas Dinamo sastāvs dalībai Prāgas turnīrā (2013-08-11) – dinamoriga.eu
• Somijas otrās stiprākās līgas (Mestis) klubs Jokipojat savās rindās ar dažādiem nosacījumiem pieņem aizsargu Mārtiņu Poreju (kurš faktiski vēl paliek Rīgas kluba sastāvā), kā arī sava laika dinamiešus – uzbrucējus Elviju Biezo, Miku Lipsbergu un Raimondu Vilkoitu (2013-08-08) – jokipojat.fi
• Rīgas Dinamo pārtrauc pārbaudes laika līgumus ar Kirilu Tambijevu un tikko ataicināto Janu Kolāržu (Jan Kolář; 2013-08-08) – dinamoriga.eu
• Dinamo noslēdz pārbaudes laika līgumus ar slovāku uzbrucēju Marselu Haščāku (Marcel Haščák) un čehu uzbrucēju Janu Kolāržu (2013-08-05) – dinamoriga.eu
• Dinamo pārtrauc pārbaudes laika līgumu ar Patriku Valčāku (Patrik Valčák; 2013-08-05) – dinamoriga.eu
• Kristers Gudļevskis noslēdz divvirziena līgumu ar Tampa Bay Lightning uz 3 sezonām (2013-08-02) – lightning.nhl.com
• Dinamo pārtrauc try-out saistības ar aizsargiem Ričardu Birziņu, Aleksandru Galkinu un Ņikitu Koļesņikovu (2013-07-27) – dinamoriga.eu
• Par Dinamo 27. jūlija treniņspēli un sastāva izmaiņām (- Gudļevskis, Jeļisejevs, Mickēvičs; + Cimermanis, K. Ozoliņš, Sarkanis; 2013-07-27) – dinamoriga.eu
• Māris Jučers pievienojas Rīgas Dinamo uz pārbaudes laiku (2013-07-26) – dinamoriga.eu
• Kristers Gudļevskis pamet Dinamo, lai dotos uz Ziemeļameriku (2013-07-26) – sportacentrs.com
• Ņikita Koļesņikovs uz pārbaudes laiku KHL klubā Medveščak (Zagreba; 2013-08-12) – medvescak.com
• Iepriekšējais Dinamo komplektācijas statuss (2013-07-19): tepat

[Attēlā: “Jaunās gvardes” pārstāvis Artūrs Kuzmenkovs pie pretinieku vārtiem ar dūrēm un smaidu. Soda minūtes pelna pats un “ļauj” pretiniekiem. Foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Almetjevskas Ņeftjaņik 2013. gada 8. augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

	valsts	skaits	t.sk. vārtsargi
1.	Kanāda	93 spēlētāji	21
2.	Čehija	82	6
3.	Somija	75	14
4.	Slovākija	51	4
5.	Zviedrija	50	4
6.	Krievija	44	4
7.	ASV	34	3
8.	Kazahstāna	25	3
9.	Baltkrievija	24	3
10.	Latvija	15	1
11.	Ukraina	12	2
12.-13.	Norvēģija	3	1
	Vācija	3	2
14.	Austrija	2	1
15.-16.	Dānija	1	0
	Šveice	1	1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

	valsts	skaits (% no kopskaita)	spēlētāji (ofic. spēles)	summēts sp. skaits
1.	Kanāda	11 spēlētāji (35.5%)	Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53)	597 spēles
2.	Slovākija	5 spēlētāji (16.1%)	Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65)	336 spēles
3.	ASV	5 spēlētāji (16.1%)	Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37)	237 spēles
4.	Zviedrija	4 spēlētāji (12.9%)	Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50)	138 spēles
5.	Čehija	3 spēlētāji (9.7%)	F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21)	129 spēles
6.	Somija	2 spēlētāji (6.5%)	Lucenius (60); V.Nieminen (16)	76 spēles
7.	Krievija	1 spēlētājs (3.2%)	Karamnovs (18)	18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Citāts: „Kam mums čehu pabiras?”

Apmēram šāda bija statistiski vidējā reakcija uz Rīgas Dinamo paziņojumu par ne īpaši atpazīstamo čehu hokejistu Patrika Valčāka un Jakuba Sedlāčeka piesaistīšanu. Vajag! Derētu atcerēties, ka ar abiem ir pārbaudes laika (try-out) līgumi, bet sastāva nokomplektēšanā svarīgs faktors ir konkurence. To nodrošina 11 try-out līgumi šovasar. Tiem, kuri grib skaļākus uzvārdus, kā mierinājums – Dinamo vienošanās ar Georgiju Pujacu. (Rīgas Dinamo sastāva komplekts versijā “vasara 2013”.)

Skaidrs, ka Dinamo sekotāju ilgas pastiprina hokeja ziņu slejas, kurās starp KHL klubu skaļajiem paziņojumiem par pazīstamu hokejistu piesaisti no Rīgas kluba puses ilgāku laiku bija klusums vai paziņojumi par „kaut kādiem” pārbaudes laika līgumiem. Arī sastāva komplektētāju pieminētais un gaidītais malējais uzbrucējs netika sagaidīts… Toties līdzjutēju apetīti uz kādu laiku remdējis paziņojums par Latvijas izlases aizsarga Georgija Pujaca piesaisti. Par desas, cenas un pieejamās naudas attiecībām jau rakstīja kolēģis Jānis Matulis, bet der atcerēties vēlreiz šo novēlējumu: „Lai mūsu vēlmes saskan ar mūsu iespējām” (un otrādi).

Lai neatslābst par vietu sastāvā „drošie”

Šajā pirmssezonā Rīgas Dinamo treniņnometne ir īpaši bagātināta ar sastāva kandidātiem, kuriem ir try-out saistības. Neskaitot papildspēkus no HK Rīga, šovasar tādu Dinamo publiskotu try-out spēlētāju ir 11. Bez deviņiem pašmāju kadriem ir arī čehi Patriks Valčāks (Patrik Valčák) un Jakubs Sedlāčeks (Jakub Sedláček).

Uzbrucējam Valčākam (dz. 1984.) veltīto „smaidu” un skepses galvenais iemesls ir viņa biogrāfijas iepriekšējā sezona, kas aizvadīta Polijas ekstralīgā, kuru ir pieņemts uzskatīt par kaut ko īpaši vāju. Tomēr agrāka pieredze čehu, slovāku, somu u.c. līgās nav nemaz tik peļama. Starp citu, aktuālais Polijas čempions Patriks Valčāks 2012./2013. g. sezonā bija Polijas ekstralīgas regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs ar 38 spēlēs nopelnītiem 56 punktiem (15+41). Jādomā, ka Polijas čempionāts no KHL atšķiras manāmi, bet ar Valčāka varēšanām vajadzētu pietikt, lai liktu vairāk censties sastāva pretendentiem, kuriem vietas ierindā šķiet „puslīdz drošas”.

Savukārt vārtsarga Sedlāčeka piesaiste ir loģiska, ne tikai pilnvērtīga treniņprocesa nodrošināšanai, bet principā. Jo vārtsargu jautājums Dinamo pusē vēl neizskatās pilnībā sakārtots. Komandas sastāva sarakstā „stāv” rakstīti divi uzvārdi – Tellkvists un Gudļevskis. Kurš būs trešais? Jakubs Sedlāčeks (dz. 1990.) ar savu četru sezonu pieredzi Čehijas ekstralīgā var atļauties pretendēt arī uz otrā un pat pirmā vārtsarga posteni. Kas īpaši aktuāli kļūst gadījumā, ja kāds aptraumējas vai Gudļevskim tomēr pēdējā brīdī „paslīd kāja” Tampa Bay Lightning fārmklubu virzienā, lai arī cik neticami tas šķistu. Protams, tiek aktualizēts jautājums: vai tad nevarētu ņemt kādu pašmāju vārtsargu, lai rosītos otrā-trešā vārtsarga postenī? Taču, vai tik nav tā, ka labāk novēlēt Latvijas vārtsargiem spēlēt Ungārijā, Kazahstānā, Somijas trešajā līgā, bet – spēlēt, nevis sildīt Dinamo soliņu? Kā atceramies, tad Dinamo trešajiem vārtsargiem (piemēram, Ervīnam Muštukovam, Edgaram Lūsiņam, arī Uģim Avotiņam) uzreiz pēc Rīgas kluba pamešanas ar karjeras turpinājuma atrašanu tik labi neveicās. Jo bez spēļu prakses ir tā, kā ir. To tad savējiem novēlēt negribētos.

Bet, ja čehi izrādās nederīgi, tad der atcerēties, ka no Dinamo vasaras treniņiem mājās ir sūtīti arī citi uz pārbaudes laiku aicinātie leģionāri. Piemēram, 2009. g. vasarā ASV pavalstniecības uzbrucējs Nick Sirota (2012./2013. g. sezonā ECHL), 2010. gada vasarā – zviedru uzbrucējs Kenneth Bergqvist (tagad HockeyAllsvenskan – zviedru 2. līmenis), slovāku izcelsmes Šveices hokejists Juraj Šimek (tagad Šveices stiprākajā līgā NLA), Krievijas uzbrucējs Igors Birjukovs (VHL – Krievijas 2.). Vai būtu jāsēro, ka šo sarakstu papildinās vēl kāds importa vecis?

Patvērums Liepājas „metalurgiem”

Bez čehu bāleliņiem Dinamo devuši iespēju – pārbaudes laiku – deviņiem pašmāju vairāk vai mazāk jaunajiem (dz. 1989. – 1993. g.) spēlētājiem. Četri no viņiem – aizsargi Edgars Siksna un Ričards Birziņš, uzbrucēji Lauris Bajaruns un Artūrs Mickēvičs – faktiski visu iepriekšējo sezonu nospēlēja Liepājas Metalurgs krāsās Baltkrievijas ekstralīgā, ar minimāliem „sānsoļiem” Liepājas „mazajās” komandās – Latvijas Virslīgā un/vai MHL B. Starp citu, Mickēvičs bija Liepājas komandas rezultatīvākais spēlētājs regulārajā sezonā (50 spēlēs 19+21 punkti), bet Birziņš – lietderīgākais spēlētājs un rezultatīvākais aizsargs (reg. sezonā 49 spēlēs +16 lietderības un 6+18 punkti). Savukārt, ar „meču” otro rezultatīvāko spēlētāju – Artūru Kuzmenkovu (43 spēlēs 12+23 punkti) – līgums parakstīts bez try-out, jo kā 1993. gadā dzimis uzbrucējs viņš lieliski noder arī KHL jauno spēlētāju „kvotas” izpildei.

Jāpiebilst, ka Baltkrievijas ekstralīgas rezultativitāte garantijas nesniedz. Piemēram, 2011./2012. g. regulārajā sezonā Liepājas rezultatīvākais Baltkrievijas čempionātā bija Gunārs Skvorcovs (50 spēlēs 15+22 punkti), kuram sekojošā sezonā pie Dinamo bija cita loma, funkcijas, spēles laiks un rezultativitāte. Regulārās sezonas 23 spēlēs neviena punkta, bet Nadeždas kausa izcīņas 11 spēlēs cerīgi 7 punkti (3+4), kas pēcsezonā bija 9. vieta Dinamo rezultativitātes sarakstā.

Zināmi „vēži”

Ar vairumu no deviņiem Latvijas hokejistiem, kuriem izsludināts pārbaudes laiks pie Dinamo, šī kluba saimniecība ir ļoti labi pazīstama. 2012./2013. g. sezonā Rīgas Dinamo un HK Rīga ierindā uzspēlēja aizsargs Mārtiņš Porejs un uzbrucējs Juris Upītis. Agrāk HK Rīga ierindā ir spēlējuši vēl četri: aizsargi Aleksandrs Galkins, Ņikita Koļesņkovs, uzbrucēji Artūrs Mickēvičs un Kirils Tambijevs. Savukārt, aizsargs Ričards Birziņš savulaik ir spēlējis Dinamo „īstajos” fārmklubos – Dinamo Juniors un Rīga 2000.

Interesants jautājums ir – uz cik reālām vietām pretendē šie 11 uz pārbaudes laiku piesaistītie hokejisti. Neskaitot try-out un no/uz HK Rīga deleģētos, Rīgas Dinamo sastāva sarakstā figurē 22 uzvārdi – 12 uzbrucēji, 8 aizsargi un 2 vārtsargi. Vietu daudz vairs nav…

P.S. Braucošais jumts un bēgošie griesti

Kamēr Rīgas Dinamo risina vasarai ikdienišķus sastāva komplektācijas jautājumus, KHL bliež pa lielo. Ne bez līgas oligarhu gādības KHL spēlētāju oficiālie algu griesti „uz seju” (klubu) esot palielināti no 1,1 miljarda uz 1,3 miljardiem rubļu. Mūsu izpratnē – no 18,3 miljoniem uz 21,6 miljoniem latu, apmēram. Nevienu nepārsteidz, ka šāda lēmuma pieņemšana sakrīt laikā ar tradicionāli labi apmaksātā Iļjas Kovaļčuka pārcelšanos no New Jersey Devils (NHL) uz SKA. Citu Krievijas klubu pārstāvji jau smaida par to, ka SKA turpina mēģinājumus nopirkt Gagarina kausu, katru soli argumentējot ar lielu naudu. Tomēr reglamenta pielāgošana savām vajadzībām rezonansi ir izraisījusi. Tiesa, gan jau, ka propagandas meistari šūmēšanos novērsīs, Kovaļčuka piesaisti un algu griestu celšanu pamatojot ar Krievijas nacionālajām un olimpiskajām vajadzībām. Respektīvi, ar gatavošanos Soču olimpiādei netiek attaisnotas tikai kartupeļu cenas Saranskas (ir tāda pilsēta Krievijā) tirgū.

Par godu oligarh-klubu „bruņošanās sacensībai” tiek ziedots jau tā nestabilais KHL klubu iespēju balanss. Šķirba starp lielajiem un mazajiem klubiem tikai palielinās. SKA, Ak Bars un Salavat Julajev, kuri tikai algās, neskatot bonusus, maksājuši 16-17 miljonus latu, ir stipri nesalīdzināmi ar līgas lejasgalu, kas algās izdeva 2-3 miljonus latu, t.sk. Rīgas Dinamo. Ir starpība?! Protams, kāds no mazāk turīgajiem var arī uzspīdēt – kā HC Slovan Bratislava ar otro mazāko algu budžetu ierindojās 13. vietā. Tāpat arī mega-klubi var nospēlēt vāji. Tomēr KHL „šķiru atšķirība” sāk dalīt līgu divās apakšlīgās, kas uzskatāmāk paliek sezonas beigu fāzē. KHL A grupa cīnās par Gagarina kausu, KHL B – par Nadeždas. Skaidrs, ka jebkurā līgā ir tādi, kas tiek un kas netiek play off. Tomēr astoņkārtīga algu budžeta šķirba ir paliela…

Interesanti, ka KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs algu griestu celšanu skaidro ar inflāciju… 2010./2011. g. sezonā KHL klubu algu griesti bija 700 miljoni rubļu (11,6 miljoni latu). Skaidrs, ka rublis nav pasaules stabilākā valūta, bet vai tiešām apmēram 3 gadu laikā tās vērtība samazinājusies par 84,6%?!

Rīgas Dinamo sastāva kontūras 2013./2014. g. sezonai (2013-07-19):

spēlētājs	dz.	saistību ilgums	komentārs
UZBRUCĒJI
Lauris Bajaruns	1989.	try-out
Māris Bičevskis	1991.	2015.
Roberts Bukarts	1990.	2014.
Mārtiņš Cipulis	1980.	2014.
Andris Džeriņš	1988.	2015.
Marcel Hossa	1981.	?
Miks Indrašis	1990.	2015.*
Nikolajs Jeļisejevs	1994.	?	Pārcelts no HK Rīga
Artūrs Kuzmenkovs	1993.	2015.
Gints Meija	1987.	2014.
Artūrs Mickēvičs	1991.	try-out
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	2014.
Vitālijs Pavlovs	1989.	2015.
Gunārs Skvorcovs	1990.	2015. (?)	Izskanēja info par lauztu līgumu (bet norādīts sastāvā)
Paul Szczechura	1985.	2014.
Kirils Tambijevs	1992.	try-out
Juris Upītis	1991.	try-out
Patrik Valčák	1984.	try-out
Kyle Wilson	1984.	2014.
AIZSARGI
Ričards Birziņš	1989.	try-out
Oskars Cibuļskis	1988.	2015.
Aleksandrs Galkins	1990.	try-out
Ņikita Koļesņikovs	1992.	try-out
Rodrigo Laviņš	1974.	2014.
Sandis Ozoliņš	1972.	2014.
Mārtiņš Porejs	1991.	try-out
Georgijs Pujacs	1981.	2014.
Krišjānis Rēdlihs	1981	2014.
Arvīds Reķis	1979.	2014.
Mat Robinson	1986.	2014.
Edgars Siksna	1993.	try-out
Kristaps Sotnieks	1987.	2014.
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis	1992.	2014.*
Jakub Sedláček	1990.	try-out
Mikael Tellqvist	1979.	2014.

–

P.S. Kā informēja Dinamo preses cilvēks Jānis Stepītis, ne Kristeram Gudļevskim, dodoties uz Tampa Bay Lightning attīstības nometni, ne Mikam Indrašim, identiski viesojoties pie Vancouver Canucks, nav bijusi nepieciešamība lauzt līgumus.

IZZIŅĀM:

• Centra uzbrucēja Kyle Wilson PORTFOLIO (video): tepat
• Par Latvijas hokejistiem, t.sk. Miku Indraši un Kristeru Gudļevski, NHL attīstības nometnēs 2013. g. jūlijā: tepat
• Rīgas Dinamo vienojas ar Georgiju Pujacu (2013-07-19) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo uz pārbaudes laiku (try-out) pievienojas divi čehu hokejisti Jakub Sedláček un Patrik Valčák (2013-07-15) – dinamoriga.eu
• Georgijs Pujacs izskatot iespēju spēlēt Rīgas Dinamo (2013-07-12) – arena55.ru
• Rīgas Dinamo paraksta try-out līgumus ar deviņiem 1989.-1993. g. dz. hokejistiem (2013-07-10) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta 2 gadu līgumu ar Artūru Kuzmenkovu (2013-07-09) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar Mārtiņu Cipuli (2013-07-04) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo vienojas ar Kyle Wilson (2013-06-12) – dinamoriga.eu
• Oficiāli apstiprināta Dinamo vienošanās ar Aleksandru Ņiživiju un Rodrigo Laviņu (2013-06-12) – dinamoriga.eu
• Lauzts Raita Ivanāna un Rīgas Dinamo līgums (2013-06-21) – dinamoriga.eu
• Ģirts Ankipāns un Juris Klodāns kļuvuši par Dinamo treneriem (2013-07-01) – dinamoriga.eu
• HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs par HK Rīga treniņnometni un potenciālajiem papildinājumiem no Dinamo (2013-07-12) – dinamoriga.eu
• Esot lauzts Gunāra Skvorcova un Dinamo līgums (2013-07-02) – sportacentrs.com, delfi.lv
• KHL transfēru tabula (2013-07-16; ir nepilnības) – khl.ru
• KHL transfēru tabula (2013-07-01; t.sk. Skvorcova līguma laušana) – khl.ru
• KHL klubu algu budžeti 2012./2013. g. sezonā – khl.ru
• Polijas ekstralīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju tabula – hokej.net

[Attēlā: Čehu hokejisti Jakubs Sedlāčeks un Patriks Valčāks ieradušies Latvijā, 2013. g. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com / instagram.com.]