Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Kuru dinamieti sūtīs uz Vladivostoku? KHL tirgus sākas

30. aprīlis ir KHL 2012./2013. g. sezonas pēdējā diena, bet 1. maijā pulksten 0:00 (pēc Maskavas laika) sākas starpsezona – ar ierasto tirgu, dažāda kalibra zvaigžņu parakstīšanu, transfēra panākumu izsludināšanu utt. Cik nogatavojušies starpsezonas transakcijām būs Rīgas Dinamo? Un kas paliek pāri no „vecā” Dinamo. Runā, ka kādam dinamietim būs jākravā čemodāni uz Tālajiem Austrumiem – jaunizveidoto KHL klubu Vladivostokā.

Rīgas Dinamo tirgum gatavojas. Ne velti 30. aprīlī bija sarīkota AS Dinamo Rīga padomes sēde, kurā „padome uzklausīja hokeja kluba DINAMO RĪGA ģenerālmenedžera ziņojumu par komandas sastāva komplektāciju jaunajai sezonai” (citāts no dinamoriga.eu). Viens padomē apstiprināta līguma fakts ir publiskots – nākamsezonai kā galvenais treneris (bez p.i.) apstiprināts Artis Ābols. Atšķirībā no spēlētāju pārejām, treneru rotācijas var veikt bez laika ierobežojumiem. Jādomā, ka ar dažām informatīvajām „bombām” Dinamo saimniecība nenocietīsies līdz pasaules čempionāta beigām, bet „spers gaisā” jau no maija sākuma. Kaut ko taču jaunais / vecais ģenerālmenedžeris būs paveicis?

Gaidām „bombu”?

Bez maz katru starpsezonu tiek solīta ģenerālmenedžera vārdā nosaukta „bomba”, kurai būtu jāuzspridzina līdzjutēju pasivitāte un jāaudzē interese par Dinamo apcirkņos notiekošo jau tad, kad sezonas spēles „vēl aiz kalniem”. Veiksmīgs ķēriens gadījās 2008. gada pirmssezonā, kas Rīgas „zvejnieku tīklos” ietrāpīja itin pieklājīgs leģionāru loms. Šķiet līdz šim visu laiku jaudīgākā „bomba” bija Sanda Ozoliņa atgriešanās hokejā un tieši Rīgas Dinamo virzienā 2009. gadā. Šķidrākā nozveja, šķiet, attiecināma uz 2011./2012. g. sezonu, kad cerēto haizivju vietā iegadījās vien brētliņas un lielā hokeja mailītes. Aizvadītajā sezonā (2012./2013.) ģenerālmenedžeris bija/skaitījās Juris Opuļskis; tomēr sezonas gaitā laiku pa laikam bija dzirdamas oficiālas atrunas no Dinamo vadības puses: tās taču iepriekšējā ģenerālmenedžera iestrādes.

Lai vai kā, bet šajā starpsezonā kā Normundam Sējējam, tā Rīgas Dinamo saimniecībai kopumā jāstrādā, lai sakoptu reputāciju, kas pēdējā sezonā tika manāmi pluinīta. Kā hokeja druvā, apliecinot, ka netikšana play off tik tiešām bija pārpratums, tā arī kluba menedžmenta kompetences jautājumos. Jo sezonas laikā bija sastrādāts gana daudz pigoru, ieskaitot salekšanos ar Latvijas Hokeja federāciju tās vadoņa Kirova Lipmana personā. Vienīgās zāles pret vecām kaitēm ir darbi. Kamēr vēl nav leduskauju, jārāda prasmes „sausajās” cīņās. To apzinās arī Dinamo sastāva komplektētāji.

Versijas un diversijas

Skaļi paziņojumi gaidāmi maijā, bet jau KHL Cerības kausa izcīņas beigu fāzē pusbalsī, bet jau ir izskanējusi Sanda Ozoliņa gaidāmā atgriešanās Rīgas Dinamo ierindā. Tas uz zināma izmēra „spridzekli” pavelk, bet lielāka cerība uz skaļāku blīkšķi bija divkārtējā Gagarina kausa ieguvēja Harija Vītoliņa atdabūšana uz Rīgu galvenā trenera postenī. Grūti spriest, cik ļoti par pilnu ņēma Rīgas piedāvājumu vai izmantoja cenas izveidošanas nolūkā pats Vītoliņš, taču rezultāts bezkaislīgs – viņš paliek pie Maskavas Dinamo galvenā trenera Oļega Znaroka sāna.

Aprīļa sākumā mediju slejās izskanēja 26 gadus vecā zviedru uzbrucēja Johan Ryno (dz. 1986.) vārds. Pēdējās piecas sezonas zviedrs bija aizvadījis savas dzimtenes otrajā hokeja līmenī – HockeyAllsvenskan; pēdējās divas sezonas – Leksands IF komandā, šosezon kopā ar to izcīnot tiesības 2013./2014. g. sezonā spēlēt Zviedrijas stiprākajā līgā – Elitserien. Baumas par Ryno iespējamo pārcelšanos uz Rīgu ātri rimās. Jau 9. aprīlī tika oficiāli izziņots, ka Ryno, viens no rezultatīvākajiem Leksands IF spēlētājiem, pagarinājis līgumu ar savu līdzšinējo klubu vēl uz divām sezonām.

Pēc Nadeždas kausa izcīnīšanas AS Dinamo Rīga vadības pārstāvji neslēpa savu sajūsmu par aizvadītās sezonas leģionāriem Polu Ščehuru un Mikaelu Tellkvistu. Ar tiem arī esot vēlme turpināt sadarbību vai „tos paturēt”. Te gan jāpiebilst, ka ar Tellkvistu līgums 2012. gada starpsezonā tika slēgts uz 2 sezonām. Tātad šajā gadījumā it kā nevajadzētu iespringt. Starp citu, 2012. gada jūlijā, kad Rīgas Dinamo klubs publiskoja līguma slēgšanu ar Džeimiju Džonsonu kā laika posms arī tika sauktas 2 sezonas. Bet KHL reģistrā Džonsonam „ieskaitīts” tomēr viena gada līgums.

Savukārt ar Normunda Sējēja atgriešanos Rīgā ir atpakaļ „pilsētas leģendas” ar tādiem uzvārdiem kā Hosa, Petružaleks un citi. Atsevišķas „pietuvinātās personas” teic, ka viena otra bauma neesot bez pamata…

Pasaules čempionāts kā „raudzības”?

No aizvadītajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā uzspēlējušajiem pašmāju kadriem līgums ar Dinamo arī uz 2013./2014. g. sezonu esot vismaz 12 hokejistiem, ja vien kaut kas nav lauzts un pagarināts jau „pa kluso”. Protams, neskaitot jauniešu MHL komandās spēlējošos.

Līgums turpinās uzbrucējiem Mārim Bičevskim, Robertam Bukartam, Mikam Indrašim, Raitim Ivanānam, Mārtiņam Karsumam, Gintam Meijam, Gunāram Skvorcovam. Cik pilni uzbrucēju virknējumi sanāk? Pareizi, divi. Tikpat cik aizsargu pāru. Uz nākamo sezonu līgums esot arī brāļiem Jēkabam un Krišjānim Rēdlihiem, Kristapam Sotniekam un Guntim Galviņam. Vēl līgums ir līdz šim trešajam vārtsargam – Kristeram Gudļevskim. Tas arī viss.

Jau pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā kolēģis Jānis Matulis zināja citēt ģenerālmenedžeri, ka atsevišķi Latvijas spēlētāji kā Mārtiņš Cipulis, Māris Jass, Roberts Jekimovs „tiks vērtēti pēc «Dinamo» skalas” (citāts no Sporta Avīze). Baigi plaši vērtēt un izvērtēties atsevišķu spēlētāju gadījumā vairs nesanāks… Piemēram, Roberts Jekimovs jau noslēdzis līgumu ar Somijas stiprākās līgas (SM-liiga) klubu Ilves (Tampere).

Dinamo vērtējuma skalu droši vien var atšifrēt tikai pats Sējējs, bet tradicionālas „raudzības” Dinamo līgumiem ir kā Latvijas izlases pārbaudes spēles, tā arī spēlētāju sniegums pasaules čempionātā. Attiecīgi Latvijas izlases sastāvā esošajiem spēlētājiem bez līgumiem īpaši laba snieguma gadījumā ir izredzes salīgt ar Dinamo, kas tradicionāli mēdz rekrutēties no izlases, un otrādi.

Ceļojums uz Vladivostoku

Arī Rīgas Dinamo sastāva kontekstā interesanta epizode ir KHL kluba izveide Vladivostokā, Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos. Klubs jau oficiāli atzīts par KHL-am derīgu, un atšķirībā no citiem jaunveidojumiem Vladivostokas komandas sastāvu esot paredzēts veidot ar redrafta procedūras palīdzība. T.i., spēlētāju pamatmasu salasot no citiem KHL klubiem.

Kaut kas līdzīgs redrafta procedūrai (Список отказов) procedūra ir atrunāta KHL tiesiskā reglamenta 5. daļas 37. pantā; taču zinot šī reglamenta izmaiņu vieglumu, tad par stabilu pamatu līdzšinējos normatīvus pieņemt īsti nevar. Bet ideja, jādomā, grozīsies aptuveni ap reglamentā nosauktajiem lielumiem. Ideja tāda, ka visi KHL klubi iekļaus „atteikumu sarakstā” noteiktu hokejistu skaitu (vienu? divus?), no kuriem tad arī Vladivostokas kluba sastāva komplektētāji izvēlēsies sev nepieciešamos, uzņemoties līdzšinējā līguma saistības. Jāpiebilst, ka KHL klubi nevarēs „atšaudīties” ar fārmklubu vai jaunatnes klubu hokejistiem, jo neaizsargāto spēlētāju sarakstā iekļauj vīrus ar vienvirziena līgumiem. Iepriekš KHL redrafts bija iedomāts kā līdzekļu taupības instruments, ļaujot legāli samazināt cenu (algu) atsevišķiem hokejistiem. Tā, piemēram, 2009. gada redrafta procedūras gaitā bija paredzēts „samazināt” cenu Dinamo pirmajam kapteinim Aleksejam Širokovam, bet viņu pārķēra Habarovskas Amur vienība.

Gan jau vēl KHL vadība izfunktierēs redrafta procedūras kārtību. Taču pastāv diezgan reāla iespēja, ka kādam Dinamo hokejistam ar KHL vienvirziena līgumu, kas spēkā arī 2013./2014.g. sezonā, nāksies kravāt ceļasomas, lai dotos pāri Eirāzijas kontinentam.

Ja no 12 spēkā palikušajiem līgumiem atsijā divvirziena līgumus, kuriem, vismaz saskaņā ar līdzšinējo kārtību redrafts nedraud, tad Tālo Austrumu braucēju kandidātu loks sašaurinās. Vienvirziena līgumi ir septiņiem: 2 uzbrucējiem Ivanānam, Karsumam; 4 aizsargiem – abiem Rēdlihiem, Sotniekam, Galviņam; vārtsargam Tellkvistam…

P.S.

Vēl interesanta ziņa Latvijas hokejistiem un it kā galvassāpes Dinamo sastāva komplektētājiem nākotnē ir KHL vadoņa Aleksandra Medvedeva solījums, ka pēc Soču olimpiādes (t.i., no 2014./2015. g. sezonas) KHL dalībvalstu spēlētāji Krievijā neskaitīsies leģionāri. Kas nozīmē, ka Latvijas hokejisti KHL tirgū varētu darboties ārpus leģionāru kvotām un vieglāk aiziet no ģenerālmenedžera „dzelžainā tvēriena”. Tomēr medaļai ir arī otra puse – diezgan prognozējams slovāku un čehu spēlētāju pieplūdums. Protams, ja HC Slovan Bratislava un HC Lev Praha turpina gaitas KHL-ā. Tiesa, arī KHL vadības solījumus un mediju interpretāciju nevajadzētu uztvert burtiski.

Rīgas Dinamo oficiālais sastāvs 2013-04-30, pēdējā sezonas dienā (saskaņā ar khl.ru; treknrakstā spēlētāji, kuriem paliek spēkā esoši līgumi; Upītis – oficiāli MHL vienības HK Rīga sastāvā):

spēlētājs	dz.	līguma beigu termiņš	līguma veids
UZBRUCĒJI
Māris Bičevskis	1991	2015-04-30	divvirziena
Elvijs Biezais	1991.	2013-04-30	divvirziena
Roberts Bukarts	1990.	2014-04-30	divvirziena
Andris Džeriņš	1988.	2013-04-30	divvirziena
Miks Indrašis	1990.	2015-04-30	divvirziena
Raitis Ivanāns	1979.	2014-04-30	vienvirziena
Jamie Johnson	1982.	2013-04-30	vienvirziena
Mārtiņš Karsums	1986.	2014-04-30	vienvirziena
Gints Meija	1987.	2014-04-30	divvirziena
Vitālijs Pavlovs	1989.	2013-04-30	divvirziena
Paul Szczechura	1985.	2013-04-30	vienvirziena
Gunārs Skvorcovs	1990.	2014-04-30	divvirziena
Juris Upītis	1991.	2013-04-30	divvirziena
AIZSARGI
Oskars Cibuļskis	1988.	2013-04-30	vienvirziena
Guntis Galviņš	1986.	2014-04-30	vienvirziena
Rodrigo Laviņš	1974.	2013-04-30	vienvirziena
Mārtiņš Porejs	1991.	2013-04-30	divvirziena
Jēkabs Rēdlihs	1982.	2014-04-30	vienvirziena
Krišjānis Rēdlihs	1981.	2014-04-30	vienvirziena
Arvīds Reķis	1979.	2013-04-30	vienvirziena
Kristaps Sotnieks	1987.	2014-04-30	vienvirziena
VĀRTSARGI
Kristers Gudļevskis	1992.	2014-04-30	divvirziena
Māris Jučers	1987.	2013-04-30	divvirziena
Mikael Tellqvist	1979.	2014-04-30	vienvirziena

*

Plašākam skatam:

• Aktuālais KHL tiesiskais reglaments – khl.ru
• Artis Ābols apstiprināts par Dinamo galveno treneri (2013-04-30) – dinamoriga.eu
• Norisinājusies AS Dinamo Rīga Padomes sēde (2013-04-30) – dinamoriga.eu
• Roberts Jekimovs pievienojas Ilves (2013-04-17) – ilves.com
• Johan Ryno pagarina līgumu ar Leksands IF (2013-04-09) – dt.se
• Versijas par Johan Ryno saņemto piedāvājumu no Rīgas Dinamo – aftonbladet.se, sportacentrs.com

[Rīgas Dinamo puišu foto fiksēts pirms došanās uz ledus pret Habarovskas Amur 2013. gada 16.  martā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo Ziemassvētku vecītim vairs netic?

Šosezon Rīgas Dinamo nav ielūgti pie lielā svētku galda. Pirmoreiz KHL visu zvaigžņu spēle ir bijusi bez Rīgas komandas pārstāvjiem. Bet svarīgākais – visas pazīmes liecina, ka šī arī būs pirmā sezona, kad rīdzinieki nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm. Būtu jānotiek brīnumam, lai būtu savādāk.

Vairs nav jēgas iztirzāt, ka tas viss notiek sezonā, pirms kuras kluba vadība deklarēja savu mērķi – tiekties uz Gagarina kausu. Mērķim ne vainas, taču arī minimālā programma – iekļūšana play off – ir izrādījies gana sarežģīts uzdevums…

Palikšana bez sezonas „deserta” – Gagarina kausa izcīņas – nav nekas pārsteidzošs, īpaši vidusmēra komandai, kāda ir Rīgas Dinamo. Šosezon 10 komandas paliks bez izslēgšanas spēlēm. Daļa no tām jau izpārdevusi daļu leģionāru un pašmāju vērtīgāko spēlētāju tām komandām, kuras gatavojas play off-iem.

Starp citu, Rietumos 9 – 11 spēles līdz regulārā čempionāta beigām ārpus play off zonas ir Ņižnijnovgorodas Torpedo vienība, kura iepriekšējā sezonā ieņēma Rietumu konferences 2. vietu un izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā „atslēdza” Rīgas klubu. Ārpus izslēgšanas spēļu teritorijas sitās Maskavas apgabala gubernatora lepnums un itin pieklājīgo investīciju objekts – Mitišču Atlant, kurš ir piedalījies līdz šim visos KHL play off-os, 2011. gadā pat nonākot līdz Gagarina kausa finālam un KHL „sudrabam”. Nav arī leģendārā Maskavas Spartak komanda, kuru problēmas vajāja jau iepriekšējā sezonā, un nav vēl arī jaunpienācēji – Doņeckas Donbass, kurai par budžetu „raudāt” nenākoties.

Vai esam gatavi patiesībai?

Šajā vidusmēra komandas vidusmēra situācijā, kā redzams, pārsteigumu nav. Tāpat nav nekāds „jauns velosipēds” redzams janvāra gaitā, kad Rīgas Dinamo palaiž savās gaitās citur pieprasītus hokejistus – uzbrucēju Aleksandru Ņiživiju, aizsargu Matjē Karlu. Pat ja viņi netiek pārdoti par skaidru naudu, tad viņu alga tiek vismaz daļēji ieekonomēta. It kā dīvaini, ka dienu vai divas pirms konkrēto hokejistu „palaišanas” no Dinamo šie paši hokejisti no masu medijiem runā un stāsta par to, kā „mums” jācīnās par play off un ka viss vēl nav zaudēts.

Tomēr – kas gan tur pārsteidzošs? Spēlētāji nepadodas un ir gatavi cīnīties līdz galam, un nav pārsteigums, ka tieši tādi spēlētāji ir interesanti citiem klubiem. Un pat, ja spēlētāji nav vairs gatavi cīnīties, ko gan viņiem citu teikt? Lai saka, ka viss beidzies un atlikušo sezonas daļu spēlēs savam priekam un hipotekārajam kredītam? Pat, ja tā būtu taisnība, vai līdzjutēji piedotu? Ko par to visu teiktu Dinamo mārketings, kuram uzdevums ir „piebāzt” arēnu arī sezonas pēdējās mājas spēlēs?

Bez rozā brillēm

Tomēr zināms apjukums vai vismaz sakaru trūkums frontes līnijā ir pamanāms. Kaujas līnijā esošie vai bijušie, t.sk. „aktuālais” galvenais treneris Artis Ābols, teic, ka iekļūšanai play off-ā tic. Jo, kas gan ir neiespējams mūsdienu pasaulē? Bet štābā esošie ģenerāļi un virsnieki, ja ne „izkar balto karogu”, kā tiek tulkotas Ņiživija un Karla palaišanas, tad īsteno stratēģiju, kas nav orientēta uz uzvaru šajā sezonā. Jācer, ka stratēģiskie plāni jau iezīmē skaidras līnijas 2013./2014. g. sezonā. Un patiesībā esošā menedžmenta komplekta (- Sējējs; + Opuļskis) varēšanu sastāva komplektācijā varēs vērtēt tikai nākamajā sezonā, jo esošās sezonas leģionāru porcija ir vēl Sējēja darbs. Interesanti, ka jau pēc sezonas sākuma pieņemtais Pols Ščehura – faktiski arī…

Viss, kas šajā situācijā varbūt pietrūkst – vienota tematiskā gamma visos Dinamo slāņos, kas ver muti publiski. Sākot ar ierindniekiem un beidzot ar komandieriem. Citādi sanāk, ka atkāpjoties bļauj „Urā!!!” un metas uz ambrazūras. Runa, starp citu, nav par to, ka jāspēlē uz vienas slidas… Runa ir par pragmatisku gatavošanos nākamai sezonai. Un arī – par cieņu pret līdzjutējiem.

Stādieties priekšā cilvēkus, kas, piemēram, dodas uz Dinamo spēli ne no Rīgas. Piemēram, no Balviem. Izbrauc no mājām ap 14:00, stūrē pa sniegotiem un daļēji tīrītiem ceļiem. Maksā par degvielu, biļetēm, parkingu. Atstāj kādu latu suvenīru bodē un pēc spēles „vīlē” pa tikpat, ja ne vairāk, sniegotām kupenām atpakaļ uz Balviem, Liepāju vai Ilūksti. Ap 2:00 naktī ir mājās. Šie līdzjutēji būtu visvairāk pelnījuši atklātu valodu gan par to, kur atrodamies, gan par to, kur ejam. Citādi, nekas vairāk par morālām paģirām un izmestas naudas sajūtu pāri nepaliek.

Vai kāds sekos Ņiživijam un Karlam?

Aleksandrs Ņiživijs un Matjē Karls nav pirmie, kuri ir atbrīvoti no Dinamo saimniecības sezonas gaitā. Lielākā „zivs”, protams, bija jaunās hokeja filozofijas viesējs Peka Rautakallio. Mazākas „zivteles” ir bijušas vēl pirms regulārās sezonas sākuma atbrīvotais centra uzbrucējs Niklass Luseniuss, vēlāk – „tukšā loze” Robs Šremps, ap gadu miju arī Ainars Podziņš – tas pats Podziņš, kuram šosezon iespēju uzspēlēt Dinamo krāsās neiedeva, bet komandēja uz HK Rīga un Liepājas Metalurgs sastāviem. Starp citu, Ainars Podziņš ap jauno gadu sakravāja mantas un pameta Liepāju, lai dotos uz Čehovu. Kur Vitjaz ierindā ir jau aizvadījis 3 spēles, pirmajā tiekot arī pie pirmā rezultativitātes punkta.

AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, tantes un hokeja apskatnieki spriež, ka ir vēl daži spēlētāji, par kuriem interesējas citi klubi. Esot arī spēlētāji, kas paši ļoti cenšas „pagaist” no Dinamo sastāva. Tas arī saprotams, jo Dinamo šīs sezonas šajā nogrieznī varētu nebūt iekārojamākā komanda. Ja ņemam vērā, ka Podziņš ar visu Latvijas pavalstniecību ir derīgs Krievijas klubam, tad gan jau atrastos pieprasījums vēl kādam dinamietim.

Šajā sakarā jautājums: Ja patiešām Dinamo sastāva komplektētāji „parakstījuši kapitulāciju” un negrasās „palikt” uz izslēgšanas spēlēm, tad kāpēc agrāk un vairāk leģionāru nav palaists brīvdienās vai pie citām darba „virpām”? Tā sakot, nākamās sezonas vārdā.

Ceļas kājai

Sakaru trūkumi, bezsakari un „bedres” gadās arī salīdzinoši veiksmīgās un psiholoģiski „pareizi” nostādītās komandās. Taču ne visi klubi no šī kataklizmām prot mācīties. Atliek vien novēlēt kluba pārstāvjiem – mācīties un darīt tā, lai vārdi saskan ar darbiem.

P.S. labā ziņa ir tāda, ka Rietumu konferencē vismaz šobrīd ir vēl 6 klubi ar Latvijas hokejistiem ierindā. Tā, ka KHL play off bez Latvijas pārstāvjiem nesāksies!

KHL Rietumu konferences aktuālā tabula (pēc 2013-01-16 spēlēm; reg. sezonā katrai komandai paredzētas 52 spēles):

vieta	komanda	spēles	punkti	LAT spēlētāji klubā
1.	SKA (S-Pēterburga	43	95
2.*	Lokomotiv (Jaroslavļa)	44	81	M.Rēdlihs
3.	Dinamo (Maskava)	43	88
4.	CSKA (Maskava)	42	79	Sprukts
5.	Severstaļ (Čerepoveca)	42	66
6.	HC Slovan Bratislava	42	66
7.	HC Lev Praha	42	60	Cipulis; Ņiživijs
8.	Dinamo (Minska)	42	56
9.	Donbass (Doņecka)	43	56	Bārtulis
10.	Torpedo (Ņižņijnovgoroda)	43	55
11.	Atlant (Mitišči)	42	49	Ozoliņš
12.	Dinamo (Rīga)	43	45	(daudz)
13.	Vitjaz (Čehova)	41	45	Podziņš
14.	Spartak	42	38

* Konferenču pirmās divas vietas rezervētas divīziju līderiem. SKA un Maskavas Dinamo vietu izslēgšanas spēlēs jau garantējušas.

Lasīt vēl:

• Aigars Kalvītis par Dinamo sastāva izmaiņām janvārī (2013-01-14) – la.lv
• Aleksandrs Ņiživijs un Matjē Karls pamet Dinamo – dinamoriga.eu (Ņiživijs; Karls)
• Ainara Podziņa statistika KHL – khl.ru
• KHL regulārās sezonas tabulas – khl.ru

[Attēlā: Aleksandrs Ņiživijs debijas spēlē HC Lev Praha ierindā 2013. gada 15. janvārī. Foto avots: levpraha.cz.]

KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts	PČ 2008.	PČ 2009.	OS 2010.	PČ 2010.	PČ 2011.	PČ 2012.
Krievija	1.	1.	6.	2.	4.	1.
Čehija	5.	6.	7.	1.	3.	3.
Slovākija	13.	10.	4.	12.	10.	2.
Baltkrievija	9.	8.	9.	10.	14.	14.
Latvija	11.	7.	12.	11.	13.	10.
Kazahstāna	19./20.	17./18.	–	16.	17./18.	16.
Ukraina	19./20.	19./20.	–	19./20.	21./22.	22.

*

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Sparta Praha	52	107	tika līdz ceturtdaļfinālam
2.	HC Plzeň 1929	52	99	tika līdz pusfinālam
3.	HC ČSOB Pojišťovna Pardubice	52	86	Čehijas čempioni
4.	Bílí Tygři Liberec	52	84	tika līdz pusfinālam
5.	HC Mountfield (České Budějovice)	52	83	tika līdz ceturtdaļfinālam
6.	HC Vítkovice Steel	52	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	PSG Zlín	52	76	tika līdz ceturtdaļfinālam
8.	HC Kometa Brno	52	75	tika līdz finālam
9.	Rytíři Kladno	52	74	tika līdz play off kvalifikācijai
10.	HC Oceláři Třinec	52	73	tika līdz play off kvalifikācijai
11.	HC Energie Karlovy Vary	52	67	play out saglabāja vietu līgā
12.	HC Slavia Praha	52	66	play out saglabāja vietu līgā
13.	HC VERVA Litvínov	52	64	play out saglabāja vietu līgā
14.	BK Mladá Boleslav	52	61	play out izkrita no līgas

*

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a. Normunds Sējējs	1996./1997.	HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov)	48	6+22
2.	a. Normunds Sējējs	1998./1999.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	48	3+19
3.	a. Normunds Sējējs	2000./2001.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	46	5+11
4.	u. Armands Bērziņš	2006./2007.	Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin)	35	5+3

*

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Košice	55	110	tika līdz finālam
2.	HK 36 Skalica	55	104	tika līdz ceturtdaļfinālam
3.	HC Slovan Bratislava	55	102	Slovākijas čempioni
4.	HK AutoFinance Poprad	55	101	tika līdz ceturtdaļfinālam
5.	Dukla Trenčín	55	79	tika līdz pusfinālam
6.	MsHK Žilina a.s.	55	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	HKM a.s. Zvolen	55	75	tika līdz pusfinālam
8.	HC ´05 Banská Bystrica	55	75	tika līdz ceturtdaļfinālam
9.	MHC Mountfield (Martin)	55	63	–
10.	HK Nitra a.s.	55	52	–
–	HK Orange 20	10	2	–

*

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	u. Guntis Džeriņš	2007./2008.	MHC Martin	54	17+22
2.	a. Normunds Sējējs	2002./2003.	Dukla Trenčín	54	6+20
3.	a. Oļegs Sorokins	2000./2001.	HC Slovan Bratislava	54	5+18

*

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona	sk. Čeh.	spēlētāji Čeh. ekstralīgā	sk. Slovāk.	spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994.	2	u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice)	0	–
1994./1995.	1	u. J.Opuļskis (HC Vítkovice)	0	–
1995./1996.	1	a. G.Ceplis (HC Kometa Brno)	0	–
1996./1997.	1	a. N.Sējējs (HC Chemopetrol)	0	–
1997./1998.	0	–	0	–
1998./1999.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	0	–
1999./2000.	0	–	0	–
2000./2001.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	1	a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002.	0	–	2	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005.	1	v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava)	0	–
2005./2006.	0	–	0	–
2006./2007.	6	a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	5	a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008.	5	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	3	u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň)	1	u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary)	2	a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011.	1	u. A.Širokovs (HC Kometa Brno)	1	a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012.	0	–	2	a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

*

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]

MHL un tās Latvijas komandu noslēpumainās aprises

kamēr 2011./2012. g. sezonas MHL čempionātam “briest” jau trīs jauniešu komandas no Latvijas, MHL vadoņi mēģina sakārtot spēles laukumu. ja ar MHL “galveno” čempionātu viss “lielos vilcienos” norisinās gludi, tad MHL B grupai, kura vēl īsti nav sākusies, ceļš ir bruģēts ar klubu “nepaklausību”, nesaprašanos, pieklusinātiem konfliktiem un Krievijas Hokeja federācijas “rekomendācijām”.

vieniem par jaunu, citiem – par vecu

MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs jau ir paspējis Krievijas medijiem paskaidrot, ka saskaras ar pretestību MHL B grupas izveidei. MHL B grupas dibināšanas sapulcē nosauktie 11 jaunie dalībnieki – ne tuvu nav tas skaitlis, ko MHL kūrētāji ir iecerējuši B grupā. Jefimovs nekautrējas arī nosaukt galvenos oponentus un norādīt Krievijas Hokeja federācijas virzienā. jau pirms MHL izveides divarpus gadus atpakaļ federācijas izpildkomitejas locekļi esot MHL nosaukuši par murgainu ideju, kas sagraušot Krievijas hokeju. arī tagad, “zīmējot” MHL B grupu, federācija, maigi izsakoties, neesot veicinošs faktors.

jau iepriekš no dažu komandu, kas tika uzlūkotas kā potenciālie MHL B grupas dalībnieki, puses izskanēja argumenti, kas liek “pretoties” MHL-am. skaļākais no tiem – Jaunatnes līgas vecuma griesti (U-22). VHL klubu fārmiem un arī neatkarīgajām vienībām, kuras “mitinās” Krievijas 1. līgā, tādu vecuma “grožu” nav. attiecīgi, 1. līgas čempionātā var turēt “pus-jauniešu” un “gandrīz jauniešu” komandas, kurās vietu atrod, piemēram, attiecīgās pilsētas veterāni, kas nepretendē uz dalību lielajās līgās, vai no fārmkluba spēļu praksei atsūtītie virs U-22 vecuma.

savukārt, Krievijas Hokeja federācijas boss un leģenda Vladislavs Tretjaks MHL organizācijai rekomendē vecuma “griestus” padarīt zemākus, noliekot klasisko U-20 vecuma “latiņu”. otra rekomendācija no Tretjaka puses ir – veidot MHL sadalījumu divās divīzijās pēc vecuma principa: U-20 vecuma divīzija; U-18 divīzija. jāpiebilst, ka ieteikumi izklausās loģiski… bet! MHL rīkotājdirektors Jefimovs norāda uz idejas verbālo skaistumu un attālinātību no realitātes. proti, ne visi KHL klubi ir tik turīgi, lai “paceltu” divas jauniešu komandas MHL-ā. tādēļ MHL B grupa iecerēta pēc reģionālā principa – “tāpēc, ka lidot ir dārgi”. ja MHL vadoņu izteikumi īstenosies, tad Latvijas komandām MHL B grupā nevajadzētu draudēt trans-Sibīrijas pārlidojumi.

ultimāts VHL-istiem?

jau iepriekš VHL klubu vadoņu sanākšanas reizēs tika pieņemts lēmums, ka VHL klubiem būtu jāsūta sava jauniešu vienība uz MHL un konkrēti MHL B grupu. jūnija nogalē VHL valdes sēdē ir oficiāli pieņemts VHL 2011./2012. g. sezonas reglaments, kurā obligātais nosacījums ir konkretizēts. atreferējumā: “VHL Krievijas klubiem ir jānodrošina jauniešu komandu dalība MHL sacensībās, kas norisinās 2011./2012. g. sezonā“. pēc idejas šim punktam nevajadzētu būt bargam, jo jau iepriekš VHL klubu vairākums atbalstīja šo normu.

matemātika elementāra. VHL-ā 2011./2012. g. sezonā ir paredzēta 23 komandu dalība, no kurām 2 ir ne-Krievijas komandas (Donbass no Ukrainas un Kazcink-Torpedo no Kazahstānas), bet Krieviju pārstāv 21 komanda, uz kuru attiecas obligātais nosacījums par jauniešu klubu MHL-ā. diviem 2011./2012. g. sezonai noreglamentētajiem VHL klubiem jau ir MHL komandas (Lada – Ladja un Rubin – Gazovik), bet 4 VHL klubi jau ir pieteikuši savas jauniešu komandas MHL B grupā. matemātika liecina, ka vēl 15 klubiem ir jāizpilda obligātais noteikums. iespējams, ka kāds no VHL-ā spēlējošiem KHL fārmklubiem “atsmērēsies” ar formulējumu, ka to sistēmai jau ir jauniešu komanda. iespējams, kāds problēmu atrisinās ar simbolisku sodu un/vai solījumiem “atnest” jaunie”su komandu pēc gada. taču, ja pieņemam VHL par nopietnu iestādi, tad jau 2011./2012. g. sezonā MHL B grupā bez nosauktajām 11 vienībām būtu jāieplūst vēl vismaz tikpat lielam jauniešu komandu skaitam.

HK Rīga komandai jāmeklē 1994.-tie

Krievijas hokeja federācijas “ieteikumu” ietekmē paredzēts mainīt MHL reglamentu, iekļaujot obligātu nosacījumu – jaunajā sezonā MHL komandu pieteikumā katrai spēlei ir jābūt vismaz 3 spēlētājiem, kas dzimuši 1994. gadā (U-18). šo iniciatīvu kā pareizu uzskata arī MHL vadība, spriežot, ka tādā gadījumā MHL komandu treneri būtu spiesti regulāri laukumā laist vismaz vienu 1994. gadā dzimušo hokejistu. saskaņā ar “jauno” noteikumu komandas sastāvā jābūt vismaz 3 spēlētājiem, kuriem dzimšanas apliecībā ir ierakstīts – 1994. praktiski tas nozīmē, ka šādi spēlētāji nepieciešami vairāk par 3, ja atceramies ka hokejs mēdz būt traumatisks un pastāv iespēja arī saaukstēties. jebkurā gadījumā, HK Rīga treniņnometnē 1994.-tie gadi ir jāaicina vēl, jo ar diviem, kas minēti treniņnometnes ierindā, ir par maz. protams, pastāv iespēja izvairīties no šī pienākuma, ja MHL izdomā iedot “atlaidi” ne-Krievijas klubiem.

uz HK Rīga oficiālās treniņnometnes pirmo posmu, 4. – 16. jūlijā Valmierā, ir paredzēts “vest” 34 hokejistus, kuri konkurēs par vietu komandas sastāvā. saskaņā ar kluba sniegtajiem datiem, tie ir 3 vārtsargi + 11 aizsargi + 20 uzbrucēji. HK Rīga treniņnometnes sastāva vecuma proporcija: 10 – 1991. gadā dzimuši; 10 – 1992.; 12 – 1993.; 2 – 1994. gadā dzimuši. ja pieņemam zināšanai, ka aizvadītajā sezonā HK Rīga sastāvā periodiski uzspēlēja tikai četri 1993.-ie gadi (Edgars Kurmis, Krišs Lipsbergs, Juris Ziemiņš, Pauls Zvirbulis) un neviens 1994.-tais, tad atjaunināšana ir. vien jaunākajiem hokejistiem ir jāpacīnās par savu vietu…

vēl jūnija vidū HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis portālam sportacentrs.com skaidroja: “Viss pa vecam, nekādu būtisku jaunumu nav. [..] Lielas izmaiņas mums nav gaidāmas.” no sastāva vien “strīpoti” MHL vecuma limitu pāraugušie 1989.-tie gadi – Edgars Lipsbergs un Vitalijs Karamnovs. kā arī jārēķinās ar faktu, ka dažus spēlētājus “savā nometnē” testēs Dinamo komanda. jūnija vidū parādījās informācija par Raimonda Vilkoita (1990.) try-out līgumu ar Zviedrijas otrās stiprākās līgas HockeyAllsvenskan klubu Mora IK, taču Opuļskis norādīja: “[..] šobrīd Raimonds vēl ir šeit un ar viņu rēķināmies. Protams, priecāsimies, ja Vilkoitam izdosies tikt labā klubā”. bet jau jūnija beigās oficiālajā treniņometnes uzskaitē nav 1990.-to gadu, kas nozīmē – puiši ir paredzēti Dinamo vai citu klubu treniņnometnēm. runa ir par 1990.-ajiem gadiem, kas aizvadītās sezonas nogalē vēl bija HK Rīga ierindā – Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Raimonds Vilkoits. divi citi 90.-tie komandu bija pametuši jau sezonas gaitā (Ronalds Cinks un Aleksandrs Galkins).

HK Rīga oficiālajā mājaslapas sadaļā vēl nav “saņēmušies” publicēt HK Rīga kandidātu sarakstu, taču to var mēģināt sazīmēt, “iejaucot” HK Rīga oficiāli neatbrīvotos ar SK Rīga-93/94 vadošajiem spēlētājiem, kuri cīnījās Baltkrievijas Junioru līgā. iespējama arī piešprice no Liepājas Metalurgs puses. piebilde: neskaitot Edgaru Lipsbergu un Vitaliju Karamnovu, oficiālas saistības ar HK Rīga ir izbeigušās arī Tomam Brokam, Uldim Čalpam, Artūram Mickēvičam, Ņikitam Koļesņikovam.

HK Rīga treniņnometnes saraksts, gan nedaudz nepilnīgs, ir publicēts HK Rīga profilā facebook.com lapā. atšķirībā no oficiāli izsludinātajiem 34 hokejistiem, kuru vidū divi 1994. gadā dzimušie, facebook.com profilā ir deklarēti 33 spēlētāji, un attiecīgi pietrūkst 1 uzbrucējs, kas dzimis 1994. gadā.

HK Rīga treniņnometnē paredzētais komplekts (treknrakstā spēlētāji, kuri bija HK Rīga sastāvā 2010./2011. g. sezonā): vārtsargi Jānis Auziņš (1991.), Rihards Cimermanis (1993.), Kristers Gudļevskis (1992.); aizsargi Ansis Brikainis (1993.), Edgars Dīķis (1991.), Kristers Freibergs (1992.), Mārtiņš Jakovļevs (1991.), Jānis Lazdāns (1992.), Krišs Lipsbergs (1993.), Mārtiņš Porejs (1991.), Artūrs Salija (1992.), Andrejs Smirnovs (1992.), Ēriks Ševčenko (1991.), Pauls Zvirbulis (1993.); uzbrucēji Rustams Begovs (1993.), Māris Bičevskis (1991.), Elvijs Biezais (1991.), Artūrs Birstiņš (1993.), Vladislavs Dobreņkijs (1991.), Pauls Hodzko (1993.), Viktors Jasjonis (1991.), Edgars Kurmis (1993.), Artūrs Kuzmenkovs (1993.), Miks Lipsbergs (1991.), Roberts Lipsbergs (1994.), Ainars Podziņš (1992.), Rūdolfs Prūsis (1992.), Lauris Rancevs (1993.), Andris Siksnis (1993.), Dāvis Straupe (1992.), Kirils Tambijevs (1992.), Raimonds Upenieks (1992.), Juris Ziemiņš (1993.).

P.S. bez jau iepriekš nosauktajiem  “iztrūkumiem” HK Rīga sastāvā – t.i. 1989. – 1990. g. dzimušajiem un lauztajiem līgumiem ārpus saraksta ir arī uzbrucējs Juris Upītis un aizsargs Kārlis Kalvītis. protams, sastāvā nav arī divi Liepājas Metalurgs puiši – Raimonds Tūbelis un Reinis Demiters, kuri uz brīdi “ienācās” HK Rīga sastāvā, bet sastāvu sezonas gaitā pameta.

Dinamo trešā komanda – Rīgā, Liepājā, Jelgavā vai Daugavpilī?

pavasarī atklājot plašākai sabiedrībai savus plānus veidot kluba otru jauniešu komandu dalībai MHL, a/s Dinamo Rīga uzsvēra, ka topošās komandas, kura tobrīd dēvēta par HK Rīga 2, “sastāvā plānots sapulcināt perspektīvākos Latvijas hokejistus 16 – 18 gadu vecumā“. kas faktiski iedzīvina “piramīdas” ideju par dažādu vecumu “gradāciju” MHL-ā. tiesa, uz līgas B grupu attiecināts tieši tāds pats limits kā “parastajā” MHL (U-22).

ir nosaukts otrās jauniešu komandas galvenais treneris – Aigars Cipruss, kura vietā Leonīdam Tambijevam pie HK Rīga “pirmās” komandas vadības pults turpmāk asistēs Ronalds Ozoliņš. savukārt, Aigaram Ciprusam pie “otrās” komandas darbiem palīdzot Aigars Razgals, kurš līdz šim bija treneris (galvenā asistents) SK Rīga-93/94 (SK Rīga – 18) komandā Baltkrievijas Junioru līgā un Rīgas čempionātā, kā arī Latvijas U-17 un Latvijas U-18 izlasēs.

plašāka informācija par t.s. HK Rīga 2 gaitām ir stipri limitēta. “drosmīgākus”, bet diametrāli nekonkrētus paziņojumus atļaujas MHL oficiālā adrese mhl.khl.ru. MHL oficiālais web-s zina stāstīt un citi Krievijas mediji atdarināt šo ziņu, ka par “otro” jauniešu komandu kļūšot “vai nu HS Rīga/LSPA, vai nu Zemgale/JLSS, vai nu DHK Latgale vai Liepājas Metalurgs jauniešu komanda”. rodas neviltota sajūta, ka ziņas autors ir uzskaitījis visas sev zināmās komandas Latvijā. tomēr idejiski racionāls “grauds” ir – iespējams, komandas “novietošanai” ārpus Rīgas ir vairāk plusu, nekā mīnusu. piemēram, ja Krievzemes plašumi “jāmēra” ar autobusa riepu nodilumu un degvielas patēriņu, tad ģeogrāfiski Daugavpils ir par 250 – 300 km racionālāks variants nekā Piņķi vai LSPA ledus halle. arī skatītāji hokeju mazāk “atēdušies” ir ārpus Rīgas, kur Dinamo un arī HK Rīga “batālijas” ir ierasta lieta.

Prizma treniņnometnes dalībnieku sastāvs būs zināms 11. jūlijā

savukārt MHL B grupā uzņemtās Prizma komandas treniņnometnes sastāvs būs zināms pēc “lielās sapulces”, kas paredzēta 11. jūlijā, informēja treneris un projekta bīdītājs Gints Bikars. pēc sapulcēšanās arī paredzēts treniņnometnes sākums. pagaidām G. Bikars atgādina jau iepriekš teikto: komandas pamatu veidos Prizma / Pārdaugava sistēmas spēlētāji; acīmredzot, pamatā no tiem puišiem, kuri aizvadītajā sezonā spēlēja HS Rīga/Prizma komandā Latvijas Virslīgā un Prizma/Pārdaugava U18 komandā Latvijas U-18 līgā.

Prizma komandu U-21 vecuma spēlētāji, kuru vecums ļautu 2011./2012.g. sezonā spēlēt MHL (U-22), un to rezultativitāte Latvijas Virslīgas un U-18 līgas čempionātos 2010./2011.g. sezonā (sastāvs un statistika saskaņā ar lhf.lv; iespējamas neprecizitātes; spēļu skaits un iekavās – punkti laukuma spēlētājiem, GAA vārtsargiem):

	spēlētājs	dz.	HS Rīga / Prizma; Latvijas Virslīga**	Prizma/Pārdaugava U18; LBJMH U-18
	VĀRTSARGI
V	Henrijs Ančs	1990.	1 (10.50) un 28 (4.99)	–
V	Uvis Balodis	1993.	–	8 (3.65)
V	Tomijs Lūsis	1994.	–	8 (5.38)
V	Kristians Markevics	1990.	6 (8.35)	–
V	Jānis Mētra	1991.	3 (8.39)	–
V	Raivis Turks	1993.	1 (15.00) un 9 (4.69)	18 (4.66)
	AIZSARGI
A	Ēriks Aļaškevičs	1993.	–	24 (12+7)
A	Niks Apsītis	1992.	1 (0+0) un 33 (3+3)	–
A	Rinalds Audzišs	1993.	–	1 (0+2)
A	Ričards Bērziņš***	1992.	8 (3+3)	–
A	Ansis Brikainis	1993.	1 (0+0) un 14 (1+4)	12 (8+4)
A	Maksims Čaškins	1995.	–	2 (0+0)
A	Raitis Daugelis	1994.	–	5 (0+0)
A	Krišjānis Grīva	1994.	–	14 (1+1)
A	Norberts Josts	1994.	–	14 (1+1)
A	Edvīns Kolčins	1992.	7 (0+1)	–
A	Ņikita Migunovs	1994.	–	16 (1+7)
A	Edgars Ozoliņš	1993.	1 (0+0) un 26 (1+6)	18 (1+7)
A	Hedijs Pleskačovs****	1993.	–	3 (1+0)
A	Renārs Zeltiņš	1994.	19 (0+2)	19 (4+7)
A	Artemijs Žarovs	1994.	–	22 (0+5)
A	Kirils Žguns	1994.	–	21 (6+8)
	UZBRUCĒJI
U	Krists Apsītis*****	1994.	1 (0+0) un 29 (1+2)	23 (6+8)
U	Rainers Kaspars Bleikšs	1993.	–	21 (4+11)
U	Kārlis Brants	1990.	1 (0+0) un 34 (5+11)	–
U	Klāvs Cinis*****	1993.	8 (0+0)	7 (4+1)
U	Mikus Hermanis	1993.	20 (1+0)	17 (8+13)
U	Dāvids Kalvāns	1994.	–	3 (0+0);
				un kā vārts. 1 (4.10)
U	Askolds Karlins	1993.	–	3 (0+0);
				un kā vārts. 1 (2.00)
U	Arnis Kusiņš	1991.	1 (0+0) un 29 (8+8)	–
U	Jānis Maļinovskis	1990.	4 (0+0)	–
U	Roberts Maziņš	1990.	1 (1+2) un 35 (8+16)	–
U	Edgars Opuļskis	1994.	1 (0+0) un 11 (0+0)	21 (3+13)
U	Aigars Pauče	1993.	17 (0+2)	16 (8+17)
U	Filips Plostnieks	1994.	1 (0+0) un 8 (2+2)	24 (17+26)
U	Staņislavs Precenieks	1991.	1 (0+0) un 26 (0+3)	–
U	Antons Prokopenko	1994.	–	9 (2+0)
U	Roberts Rabčevskis*****	1993.	4 (0+0)	2 (0+0)
U	Rihards Remiņš******	1993.	1 (0+0) un 31 (5+18)	20 (25+26)
U	Daniels Riekstiņš	1994.	1 (0+0) un 28 (4+1)	17 (8+17)
U	Artūrs Savrinovičs	1990.	1 (0+0) un 33 (9+6)	–
U	Konstantīns Sukoņko	1992.	3 (0+0)	–
U	Krists Šakars	1994.	–	22 (8+7)
U	Artjoms Šutovs	1994.	–	23 (14+16)
U	Toms Tauriņš*******	1991.	2 (0+1)	–
U	Edvards Zariņš	1991.	1 (0+0) un 28 (3+1)	–
U	Eduards Zēniņš	1993.	1 (0+0) un 31 (0+3)	21 (10+15)
				–
	* sastāvs saskaņā ar Latvijas Hokeja federācijas (LHF) fiksācijām. statistika fiksēta saskaņā ar LHF; jāņem vērā LHF uzskaites specifika – vienas līgas (šajā gadījumā – U-18 vai Virslīgas) ietvaros tiek summēti punkti, kas gūti attiecīgajam spēlētājam spēlējot šīs līgas dažādās komandās. piemēram: Renāram Zeltiņam (1994.) summēta statistika Prizma komandā un DHK Latgale komandās (Virslīgā un Latvijas U-18 līgā); Arnim Kusiņam (1991.) summēta statistika HS Rīga/Prizma un DHK Latgale sastāvos; Robertam Maziņam (1990.) „apvienota” statistika HS Rīga/Prizma un Ozolnieki/Monarch komandās; Staņislavam Preceniekam (1991.) – sumēta spēlēšana HS Rīga/Prizma un HS Rīga/LSPA.
	** Latvijas Virslīgas spēlēs nav skaidri nodalītas vai atzīmētas spēles play off-ā un regulārajā čempionātā.
	*** Ričards Bērziņš (1992.) LHF statistikā fiksēts kā uzbrucējs. daļu Sezonas aizvadīja arī – Owen Sound Attack (OHL), Wenatchee Wild (NAHL). Ričardam Bērziņam fiksētas arī 2 spēles (0+0) Hanza/Prizma sastāvā Rīgas čempionātā (RAMH).
	**** Hedijs Pleskačovs (1993.) LHF statistikā fiksēts kā uzbrucējs. lielāko daļu sezonas spēlēja Florida Eels (MetJHL).
	***** Krists Apsītis (1994.), Klāvs Cinis (1993.), Roberts Rabčevskis (1993.) LHF uzskaitēs HS Rīga/Prizma sastāvā fiksēti kā uzbrucēji, bet Prizma/Pārdaugava U18 komandā kā aizsargi.
	****** Rihards Remiņš (1993.) LHF statistikā HS Rīga/Prizma sastāvā fiksēts kā aizsargs, bet Prizma/Pārdaugava U18 komandā kā uzbrucējs.
	******* Toms Tauriņš (1991.; LHF statistikā arī – 1992.) citos statistikas avotos norādīts kā aizsargs. lielāko daļu sezonas aizvadīja Bradford Rattlers (GMHL).
	******** No Prizma/Pārdaugava U18 komandas MHL pieļaujamajā vecumā nākamai sezonai (dz. 1990. – 1995.) neietilpst Augusts Valdis Vasiļonoks (dz. 1996; 1 spēle un 0+1) un Roberts Locāns (dz. 1996.; 3 spēles 0+1).
	–

lasāmvielai:

• par HK Rīga gatavošanos jaunajai sezonai (2011-06-27) – dinamoriga.eu
• HK Rīga treniņnometnes sastāva saraksts (ir nepilnības; 2011-06-27) – facebook.com
• MHL rīkotājdirektora Dmitrija Jefimova intervija par MHL B grupas izveidi un ar to saistītajām problēmām (2011-06-29) – sovsport.ru, mhl.khl.ru
• D. Jefimovs par MHL B grupas izveides lietām (2011-06-28) – mhl.khl.ru
• MHL B grupas pirmo 11 dalībnieku apraksts (2011-06-28) – mhl.khl.ru
• Krievijas hokeja federācijas prezidents Vladislavs Tretjaks par nepieciešamību pazemināt MHL vecuma “griestus” un ieviest dalījumu U-20, U-18 divīzijās (2011-06-28) – sovsport.ru
• apstiprināts VHL 2011./2012. g. sezonas reglaments: 4 divīzijas; 23 komandas; nav Kriļja Sovetov; VHL Krievijas klubiem “jāsūta” komandas MHL-ā (2011-06-28) – vhlru.ru, allhockey.ru
• HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis par HK Rīga gatavošanos jaunajai sezonai (2011-06-14) – sportacentrs.com
• HK Rīga/Dinamo lauž līgumu ar Ņikitu Koļesņikovu (2011-06-20) – khl.ru
• HK Rīga/Dinamo lauž līgumus ar Tomu Broku, Uldi Čalpu, Vitaliju Karamnovu, Artūru Mickēviču (2011-04-29) – khl.ru
• a/s Dinamo Rīga par otras jauniešu komandas izveidi dalībai MHL B grupā (2011-05-13) – dinamoriga.eu
• Prizma/Pārdaugava komandu mājaslapa – pardaugava.lv
  
• SK Rīga – 93/94 (SK Rīga – 18) sastāvs un statistika 2010./2011. g. sezonā (2011-04-30): tepat
• par MHL B grupas oficiālo nodibināšanu un pirmajām komandām (2011-06-28): tepat

[pirmais foto fiksēts HS Rīga/Prizma spēlē pret Liepājas Metalurgs-2 komandu 2011. gada 21. janvārī Latvijas Virslīgas čempionātā; foto autors: Mārtiņš Aiše, Sportiņš. otrais foto – HK Rīga spēlē pret Minskije Zubri 2010. gada 5. novembrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

savas jaunatnes “audzināšanu” uzticam Krievijai? Latvijas komandu invāzija MHL-ā

MHL vēl nav oficiāli publiskojuši topošās MHL B grupas izspēles kārtību un sastāvu, bet jau divas komandas no Latvijas – HK Rīga 2 un Prizma-Rīga paziņotas kā Krievijas atklātā jaunatnes čempionāta (MHL) dalībnieces jau no jaunās – 2011./2012. g. sezonas. ja viss notiek, kā izsludināts, tad nākamsezon MHL plašumos savu meistarību kops un slīpēs 3 jaunatnes komandas no Latvijas.

Latvijas jaunatnes “eliti” skolojam ārzemēs

Latvijas junioru un jauniešu komandu līdzdalība kaimiņvalstu čempionātos nav jaunums nu jau vairākus gadus. tāpēc ar “vaimanoloģiju” par vietējo komandu sūtīšanu “svešā zemē” ir nokavēta. piemēram, aizvadītajā 2010./2011. g. sezonā 8 “U” komandas no Latvijas piedalījās kaimiņvalstu atklātajos čempionātos. 5 jauniešu komandas cīnījās Baltkrievijas līgās, 2 – Lietuvā, 1 – Krievijā (MHL – HK Rīga). no šīm 8 komandām tikai HK Rīga nepiedalījās kādā no vietējiem Latvijas čempionātiem, bet visas pārējās 7 vienības “kapāja” gan savā “importa” līgā, gan kādā no Latvijas meistarsacīkstēm – LBJMH (Latvijas Bērnu un jaunatnes meistarsacīkstes hokejā) dažādās vecuma grupās, RAMH (Rīgas atklātās meistarsacīkstes hokejā).

ārzemēs startējušo Latvijas jauniešu un “jaunatnes” komandu sasniegumi 2010./2011. g. sezonā:

• HK Rīga – 2. vieta MHL Ziemeļrietumu divīzijā, zaudējums MHL Rietumu konferences play off ceturtdaļfinālā (1. kārtā).
• SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18) – 1. vieta Baltkrievijas Junioru līgā (U-18 līga); 1. vieta Rīgas čempionātā (RAMH).
• Liepājas Metalurgs U18 – 3. vieta Baltkrievijas Junioru līgā; 1. vieta Latvijas (LBJMH) U-18 līgā.
• SK Rīga-95 – 1. vieta Baltkrievijas Jauniešu līgas 1995. gadā dzimušo grupā (U-16 līga); 1. vieta Latvijas U-16 līgā.
• Liepājas Metalurgs U16 – 2. vieta Baltkrievijas Jauniešu līgas 1995. gadā dzimušo grupā; 2. vieta Latvijas U-16 līgā.
• SK Rīga-96 – 1. vieta Baltkrievijas Jauniešu līgas 1996. gadā dzimušo grupā (U-15 līga); 3. vieta Latvijas U-16 līgā.
• Liepājas Metalurgs U14 – 1. vieta Lietuvas jauniešu līgas (NVLRL =Nacionalinė vaikų ledo ritulio lyga) U-14 grupā (U-14 līga); 2. vieta Latvijas U-14 līgā.
• Liepājas Metalurgs U12 – 1. vieta Lietuvas jauniešu līgas U-12 grupā (U-12 līga); 6. vieta Latvijas U-12 līgā.

kaimiņvalstu komandas arī Latvijas čempionātos

pieskaitot divas pieaugušo vienības (Dinamo un Liepājas Metalurgs “galveno” komandu), kopā 10 dažāda “kalibra” komandas no Latvijas 2010./2011. g. sezonā “ara” ārvalstu hokeja tīrumus. taču “spēlēšana kaimiņos” nav raksturīga tikai mūsu komandām un tikai vienā virzienā. dažas ārzemju komandas ir “pieņemtas” Latvijas čempionātos, kuru līmeni aizbraucēji ir “izbrāķējuši”, bet “svešie” no Igaunijas, Lietuvas un arī Krievijas uzskata par labu esam. tiesa, ne visos gadījumos šīs kaimiņu komandas “izdaiļo” čempionātus ar savu klātbūtni.

ārzemju komandu sasniegumi 2010./2011. g. sezonā Latvijas līgās:

• Energija-Orakulas (Elektrēni, Viļņa) – 6. vieta Latvijas Virslīgas regulārajā čempionātā (9  komandu konurencē), zaudējums ceturtdaļfinālā (1. kārtā).
• HC Unistars (Tallina) – 7. vieta Latvijas U-18 līgā (7 komandu konkurencē).
• Sparta (Rokiškis) – 9. vieta Latvijas U-16 līgā (9 komandu konkurencē, 0 izcīnītu punktu!).
• Zapad Rossiji (Kaļiņingradas apgabals) – 4. vieta Rīgas čempionātā (5 komandu konkurencē).

MHL B grupas rīdzinieki

13. maijā AS Dinamo Rīga padomes un valdes sēdē Dinamo “piramīdas” vadoņi ir pielēmuši, ka HK Rīga “otrā komanda” pulcinās “perspektīvākos Latvijas hokejistus 16 – 18 gadu vecumā”. ja tiešām “atvēzēšanās” ir visas Latvijas mērogā, tad HK Rīga 2 zināmā mērā pārņem Latvijas Hokeja federācijas (LHF) funkciju – veidot Latvijas U-18 izlasi. ja ne tik “skaļi”, tad HK Rīga 2 likumsakarīgi būtu jākļūst par jauniešu izlases bāzes komandu.

nelielu līdzsvaru Dinamo/HK Rīga darbības atvēzienam veido Prizma-Rīga komandas bīdītāji, kuri ziņo, ka ir apbruņojušies ar LHF atbalstu. topošajā Prizma-Rīga komandā esot paredzēta vieta daudziem Latvijas U izlašu kandidātiem, un ar atrunu: “Neesam paredzējuši izmantot tos spēlētājus, kas ir Dinamo sistēmā” (tā portālam sportacentrs.com saidrojis jaunā projekta bīdītājs – treneris Gints Bikars). Prizma-Rīga sastāva pamatu paredzēts komplektēt no Pārdaugava / Prizma hokeja skolas audzēkņiem. 11. jūlijā jau ieplānots treniņnometnes sākums…

Prizma komandu sasniegumi 2010./2011. g. sezonā:

• HS Rīga / Prizma – 7. vieta Latvijas Virslīgas regulārajā čempionātā (9  komandu konkurencē), zaudējums ceturtdaļfinālā (1. kārtā).
• Prizma / Pārdaugava U18 – 3. vieta Latvijas U-18 līgā (7 komandu konkurencē).
• Prizma / Pārdaugava (U16) – 4. vieta Latvijas U-16 līgā (9 komandu konkurencē).
• Prizma / Euroskor – 3. vieta Latvijas U-14 līgā (13 komandu konkurencē).
• Prizma / Pārdaugava II – 13. vieta Latvijas U-14 līgā (13 komandu konkurencē).
• Pārdaugava 99 I U12 – 3. vieta Latvijas U-12 līgā (16 komandu konkurencē).
• Prizma / Pārdaugava III U12 – 10. vieta Latvijas U-12 līgā (16 komandu konkurencē).
• Prizma / Pārdaugava II U12 – 16. vieta Latvijas U-12 līgā (16 komandu konkurencē).
• Prizma / Pārdaugava I U10 – 2. vieta Latvijas U-10 līgā (15 komandu konkurencē).
• Prizma /Pārdaugava II U10 – N. vieta Latvijas U-10 līgā (15 komandu konkurencē; ierindojās starp 5.-8. vietām; LHF nav pabeigusi rezultātu apkopošanu).
• Hanza / Prizma – 2. vieta Rīgas čempionātā (5 komandu konkurencē).
• Prizma – 6. vieta UHL (United Hockey League; amatieru hokeja līga) Augstākās līgas regulārajā čempionātā (6 komandu konkurencē).

HK Rīga noveco?

ar diviem izņēmumiem HK Rīga iepriekšējās sezonas sastāvs vecuma ziņā kvalificējas dalībai MHL čempionātā arī jaunajā 2011./2012. g. sezonā. šajā sezonā kā “griesti” paredzēti 1990. gadā dzimušie, ieskaitot. attiecīgi no HK Rīga pirmās sezonas “neierakstās” divi 1989. gadā dzimušie – Vitalijs Karamnovs, ar kuru Dinamo jau pirms kāda laika ir lauzuši līgumu, un komandas pirmais kapteinis Edgars Lipsbergs. ka būtiskas izmaiņas HK Rīga sastāvā nav gaidāmas, apliecinājis arī komandas ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis…

tas nozīmē – ir “aizmirsta” pirms sezonas deklarētā pozīcija, ka HK Rīga vienība tiek veidota kā Latvijas U-20 izlases bāze. savā pirmajā sezonā (2010./2011.) HK Rīga kodolu veidojošais – 1991.-ais dzimšanas gads atbida U-20 parametriem un arī izpildīja “misiju” – decembrī uzvarot pasaules čempionāta 1. divīzijas apakšgrupā un izcīnot vietu elitē. tagad, acīmredzot, Latvijas U-20 izlases bāze būs citur vai arī nebūs vienas komandas ietvaros. iespējams šo “stafetes kociņu” apzināti vai neapzināti no HK Rīga “rokām” izceļ plānotā MHL B grupas komanda Prizma-Rīga…

P.S.

Latvijas U-18 vecuma jaunieši (dz. 1993. un jaunāki) Latvijas izlašu sastāvā 2010./2011. g. sezonā (pasaules čempionāti, pārbaudes spēles, olimpiskais festivāls):

	spēlētājs	dz.	kluba sist. 2010./2011.	Latvijas izlasēs 2010./2011 (sp.; punkti)
				U-20	U-18 PČ	U-18 pārb.	U-17 olimp.	U-17 pārb.
	UZBRUCĒJI
U	Artūrs Āboliņš	1994.	Zemgale/JLSS	–	–	–	–	2 (1+0)
U	Maksims Abrašins	1994.	Liepājas Metalurgs	–	–	–	–	1 (0+0)
U	Toms Andersons	1993.	EHC Sensee (Šv.)	–	4 (0+4)	6 (4+8)	–	–
U	Edgars Ārinieks	1994.	Liepājas Metalurgs	–	–	–	–	1 (0+0)
U	Artūrs Birstiņš	1993.	SC Riessersee (Vāc.)	–	4 (1+1)	6 (4+1)	–	–
U	Teodors Bļugers	1994.	Shattuck-St. Mary’s	–	4 (4+1)	1 (0+0)	3 (0+2)	2 (2+3)
			School (ASV)
U	Rihards Bukarts	1995.	SK Rīga-95; Sāga	–	–	–	3 (2+2)	–
U	Artjoms Dašutins	1993.	Šerif (MHL)	–	4 (1+2)	1 (0+1)	–	–
U	Aivars Dēvics	1994.	Liepājas Metalurgs	–	–	–	–	1 (0+0)
U	Valters Freijs	1994.	Liepājas Metalurgs	–	–	2 (1+1)	3 (2+0)	2 (3+0)
U	Zemgus Girgensons	1994.	Dubuque Fighting	5 PČ	–	–	–	–
			Saints (USHL)	(4+3)
U	Pauls Hodzko	1993.	Liepājas Metalurgs	–	4 (1+1)	3 (0+2)	–	–
U	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	SK Rīga-93/94;	–	4 (1+2)	6 (1+1)	3 (1+2)	2 (2+2)
			DHK Latgale
U	Regnārs Kaļinovskis	1993.	Liepājas Metalurgs	–	–	5 (3+2)	–	–
U	Edgars Kļaviņš	1993.	Lidingö Vikings	–	4 (1+4)	1 (1+0)	–	–
			HC (Zv.)
U	Miks Komuls	1993.	Zemgale/JLSS	–	–	3 (1+0)	–	–
U	Ričards Kondrāts	1994.	SK Rīga-93/94	–	–	2 (0+0)	3 (1+2)	2 (0+1)
U	Edgars Kulda	1994.	Rus (Maskava; Русь)	–	–	–	–	2 (0+0)
U	Edgars Kurmis	1993.	HK Rīga	4 pārb	4 (0+3)	4 (0+2)	–	–
				(1+1)
U	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	Liepājas Metalurgs	–	4 (1+4)	–	–	–
U	Martins Lavrovs	1994.	Arlanda Wings	–	–	5 (3+4)	–	2 (2+4)
			HC (Zv.)
U	Roberts Lipsbergs	1994.	SK Rīga-93/94	–	4 (4+0)	6 (5+1)	3 (1+1)	2 (0+2)
U	Linards Mazurs-Mago	1994.	Liepājas Metalurgs	–	–	–	–	1 (0+0)
U	Kārlis Ozoliņš	1994.	Liepājas Metalurgs	–	–	–	2 (0+0)	1 (0+0)
U	Emīls Potāpovs	1994.	SK Rīga-93/94	–	–	2 (0+0)	3 (1+0)	1 (0+0)
U	Lauris Rancevs	1993.	SK Rīga-93/94	–	4 (2+1)	1 (0+0)	–	–
U	Rinalds Rautenšilds	1993.	SK Rīga-93/94	–	–	5 (0+2)	–	–
U	Rihards Remiņš*	1993.	HS Rīga / Prizma	–	–	2 (1+1)	–	–
U	Kristaps Riekstiņš	1993.	Lidingö Vikings	–	–	1 (0+0)	–	–
			HC (Zv.)
U	Deivids Sarkanis	1994.	SK Rīga-93/94;	–	–	–	2 (1+0)	–
			HC Lugano (Šv.)
U	Andris Siksnis	1993.	SK Rīga-93/94	–	–	1 (0+0)	–	–
U	Juris Ziemiņš	1993.	HK Rīga;	–	4 (1+2)	6 (2+2)	–	–
			SK Rīga-93/94
U	Sandis Zolmanis	1994.	Liepājas Metalurgs	–	–	–	3 (0+1)	–
U	Zintis Nauris Zuševics	1994.	Graz 99ers	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	2 (1+1)
			(Aus., Slovēn.)
	AIZSARGI
A	Kristaps Bazevičs	1994.	Lidingö Vikings	–	–	4 (0+0)	3 (0+0)	2 (0+2)
			HC; AIK (Zv.)
A	Ansis Brikainis	1993.	Lidingö Vikings HC	–	4 (0+2)	1 (0+0)	–	–
			(Zv.); HS Rīga/Prizma
A	Jānis Eisaks	1994.	SK Rīga-93/94	–	–	5 (3+0)	3 (0+0)	2 (0+0)
A	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	Liepājas Metalurgs	–	–	–	–	1 (0+0)
A	Matīss Gelažis	1994.	Graz 99ers	–	4 (0+0)	1 (0+0)	3 (0+1)	2 (0+0)
			(Aus.; Slovēn.)
A	Rūdolfs Kalvītis	1994.	Shattuck – St. Mary’s	–	4 (0+0)	1 (0+0)	3 (0+0)	2 (0+0)
			School (ASV)
A	Andrejs Kondrovskis-Kudrjavskis	1993.	DHK Latgale	–	–	2 (0+0)	–	–
A	Krišs Lipsbergs	1993.	HK Rīga;	–	4 (1+1)	6 (0+0)	–	–
			SK Rīga-93/94
A	Iļja Makarovs**	1994.	Liepājas Metalurgs	–	–	–	3 (0+0)	1 (0+0)
A	Ričards Matuzevičs	1994.	Liepājas Metalurgs	–	–	–	–	1 (0+0)
A	Haralds Neimanis	1994.	Liepājas Metalurgs	–	–	–	–	1 (0+0)
A	Kristaps Nīmanis	1993.	Vaasan Sport (Som.);	–	4 (2+2)	6 (0+3)	–	–
			SK Rīga-93/94
A	Rinalds Rosinskis	1994.	Rus (Maskava; Русь)	–	–	–	3 (0+0)	2 (0+0)
A	Edgars Siksna	1993.	Liepājas Metalurgs	–	4 (0+1)	6 (1+3)	–	–
A	Patriks Škuratovs	1994.	SK Rīga-93/94	–	–	5 (0+0)	3 (0+0)	2 (0+0)
A	Sandis Šostaks	1993.	Liepājas Metalurgs	–	4 (0+0)	3 (0+1)	–	–
A	Pauls Zvirbulis	1993.	HK Rīga;	–	4 (1+0)	6 (0+1)	–	–
			SK Rīga-93/94
	VĀRTSARGI			Latvijas izlasēs 2010./2011. (sp.)
				U-20	U-18 PČ	U-18 pārb.	U-17 olimp.	U-17 pārb.
V	Rihards Cimermanis	1993.	SK Rīga-93/94	–	2	3	–	–
V	Nils Grīnfogels	1994.	SK Rīga-93/94	–	–	3	–	1
V	Elvis Merzļikins	1994.	HC Lugano (Šv.)	–	2	1	3	1
V	Vadims Miščuks	1993.	Liepājas Metalurgs	–	–	1	–	–
V	Ivars Punnenovs	1994.	Pikes EHC	–	–	–	1	2
			Oberthurgau 1965 (Šv.)
	* Rihards Remiņš Latvijas U18 līgas vienībā Prizma / Pārdaugava U18 fiksēts kā uzbrucējs, bet Latvijas Virslīgas komandā HS Rīga / Prizma – kā aizsargs.
	** Iļja Makarovs Latvijas U-17 izlases pārbaudes spēles protokolā fiksēts kā uzbrucējs.

P.P.S. tabulā uzskaitē ņemti vērā cipari no:

• Latvijas U-20 izlases dalības U-20 pasaules čempionātā 1. divīzijā 2010. gada decembrī;
• Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlēm Sino Cup ietvaros 2010. gada novembrī (Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā 2010. gada septembrī atvijas U-20 izlases sastāvā nepiedalījās neviens no nosauktajiem Latvijas U-18 izlases kandidātiem);
• Latvijas U-18 izlases dalības U-18 pasaules čempionātā 1. divīzijā 2011. gada aprīlī;
• Latvijas U-18 izlases divām pārbaudes spēlēm pret Austrijas U-18 izlasi Rīgā (2010. g. novembrī), U-18/U-17 izlašu pārbaudes spēļu turnīra Minskā (2010. g. decembrī) un pārbaudes spēlēs pret Baltkrievijas U-18 izlasi (2011. g. 7. aprīlī);
• Latvijas U-17 izlases dalības Eiropas jaunatnes olimpiskajā ziemas festivālā 2011. gada februārī;
• Latvijas U-17 izlases divām pārbaudes spēlēm pret Baltkrievijas U-17 izlasi (2010. g. decembris).

lasāmviela:

• ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis par HK Rīga gatavošanos savai otrajai MHL sezonai (2011-06-14) – sportacentrs.com
• par plānoto HK Rīga “otrās komandas” startu plānotajā MHL B grupā (2011-05-13) – dinamoriga.eu
• treneris Gints Bikars par Prizma-Rīga startu MHL B grupā (2011-06-04) – sportacentrs.com
• apskats par Latvijas 1994. – 1996. gados dzimušajiem hokejistiem (2011-05-29) – sports.ru

Latvijas izlases “asins apmaiņas” īpatnības un tendences

pirmā iekļūšana Latvijas nacionālās izlases sastāvā ir zināma kvalitātes zīme jeb “marķējums”, kas apliecina attiecīga spēlētāja piederību valsts labākajiem hokejistiem. nebūs daudz tādu Latvijas U-20 un/vai U-18 izlases hokejistu, kuri nebūtu sev par mērķi nosaukuši Latvijas “lielo” izlasi. tomēr daudziem Latvijas hokejistiem dalība Latvijas nacionālajā izlasē paliek vien sapņa līmenī. gribētāju un cerētāju ir daudz, bet katru gadu pasaules čempionātā izlases dalībnieku skaits ir ierobežots.

“izredzētie” un to jaunpienācēji

kopumā Latvijas izlases sastāvā 14 pasaules čempionātos elitē (1997. – 2010.) un 3 olimpisko spēļu turnīros (2002., 2006., 2010.) ir fiksēti 79 hokejisti. tas ir, neskaitot pārbaudes spēles, dažādus turnīrus sezonu gaitā, cīņas olimpisko spēļu un pasaules čempionātu kvalifikācijas turnīros, kā arī izlases gaitas B un C grupā (tagad saprotamas kā PČ 1. un 2. divīzija). tas nozīmē, ka Latvijas izlase uz katru no saviem 17 turnīriem elitē ir “vedusi” līdzi vidēji 4 – 5 debitantus (precīzi – 4,65). bet, ja rēķina pa sezonām, tad katru sezonu izlases sastāvā elites turnīros ir debitējuši 5 – 6 “neredzēti” hokejisti (precīzi 5,64).

protams, vidējais debitantu cipars izskatās pēc ikgadējas jauno asiņu pieplūdes 21 – 27% apjomā. tomēr vidējo ciparu būtiski uzlabo “mākslīgs” faktors – savā pirmajā elites (A grupas) pasaules čempionātā 1997. gada pavasarī Latvijas izlases sastāvā debitanti elitē bija visi 23 izlases dalībnieki… ja rēķina “vidējā debitanta” apjomu, neskaitot pirmo čempionātu elitē, tad sanāk 4,31 / sezonā. protams, jāņem vērā arī fakts, ka jaunpienācēji mēdz izlasē “ieklīst” uz vienu sezonu vai turnīru, kā arī mēdz sastāvā “noskaitīties”, bet laukumā neiziet.

neskaitot debijas sezonu, Latvijas izlases sastāvā vislielākais jaunu vārdu pieplūdums bija pēdējās divās olimpiskajās sezonās – 2005./2006. un 2009./2010. abās šajās sezonās Latvijas izlases ierindā debitēja pa 8 hokejistiem. seši debitanti izlases sastāvā bija 2002./2003. g. sezonas čempionātā. pārējās sezonās jaunpienācēju skaits svārstījās starp 1 un 5.

Latvijas izlases debitanti pasaules čempionātos elitē un olimpiskajās spēlēs (14 sezonās: 1996./1997. – 2009./2010.):

sezona	debitanti	izcīnītā vieta
1996./1997.	23	7. vieta
1997./1998.	5	9. vieta
1998./1999.	5	11. vieta
1999./2000.	4	8. vieta
2000./2001.	2	13. vieta
2001./2002.	3	11. vieta (OS – 9.)
2002./2003.	6	9. vieta
2003./2004.	2	7. vieta
2004./2005.	6	9. vieta
2005./2006.	8	10. vieta (OS – 12.)
2006./2007.	1	13. vieta
2007./2008.	4	11. vieta
2008./2009.	2	7. vieta
2009./2010.	8	11. vieta (OS – 12.)

tiešu likumsakarību starp debitantu skaitu un izlases ieņemto vietu attiecīgā gada pasaules čempionātā nav. protams, var saskatīt, ka savas “sliktākās” 13.-tās vietas čempionātā Latvijas izlase ir izcīnījusi ar minimālu jaunpienācēju skaitu (1-2). taču šo “paralēli” iznīcina fakts, ka divas no 3 savām labākajām vietām (7.) izlase ir nopelnījusi ar salīdzinoši minimālu debitantu skaitu (abas reizes – pa 2).

80% ražas aiziet pelavās?

sākot ar 1973. gadā dzimušajiem Latvijas izlases hokejistiem, rekrutēšanās “lielajai” izlasei veidojusies caur Latvijas U-20 izlasi. tieši šajā gadā dzimušie ir vecākais gads, kas “satilpa” pirmajā Latvijas U-20 izlasē tās pirmajā sezonā (1992./1993.). šajā pašā sezonā “dzima” arī Latvijas U-18 izlase, kurai likumsakarīgi bija jākļūst par atlases posmu pirms U-20 izlases.

un sākot ar 1973. gadā dzimušajiem, Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs ir bijuši tikai divi hokejisti, kuri nav spēlējuši Latvijas U-20 izlasē U-20 pasaules čempionātos vai to atlases turnīros. tie ir – Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.) un Krišjānis Rēdlihs (dz. 1981.). Vasiļjevs spēlēt “lielajā” izlasē sāka bez U izlašu pieredzes pasaules čempionātos, bet Kr. Rēdlihs pirms pieaugušo izlases bija spēlējis U-18 izlasē pasaules čempionātā.

protams, dalība Latvijas U-20 izlasē ne tuvu negarantē dalību nacionālajā izlasē. tikai 21,5% spēlētāju no visiem (54 no 251), kuri visu Latvijas U-20 izlases pastāvēšanas gadu gaitā ir spēlējuši U-20 izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai PČ atlases turnīros, nonākuši līdz Latvijas nacionālās izlases sastāvam pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs. “dabiskā atlase” veido apmēram 4/5 “pārpalikuma”…

pēc ražības rādītājiem sezonas ir atšķirīgas. pēdējā desmitgadē spēcīgākais pienesums Latvijas izlasei ir nācis no Latvijas U-20 izlases 2005./2006. g. sezonas U-20 pasaules čempionāta – 10 puiši līdz šim jau ir atrādījušies “lielās” izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs.

cik tālu no U-20 līdz nacionālajai izlasei?

cik ilgi spēlētājam jāgaida pēc pēdējās sezonas U izlasē, lai iekļūtu Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātā vai olimpiādē? vidējais “attālums” ir 3 – 4 sezonas (precīzi 3,53 sezonas), kas aprēķināts no spēlētājiem, kas pirms “lielās” izlases ir spēlējuši Latvijas U izlasēs un nav debitējuši Latvijas izlasē pirms tās spēlēšanas elitē (A grupā). aprēķinos nav ņemti vērā spēlētāji, kas ir iepriekš startējuši PSRS un/vai NVS “U” izlasēs.

laika starpība starp junioru un pieaugušajiem “laikiem” nav liela, taču dažādos gadījumos ļoti atšķirīga. piemēram, ir daži izņēmumi – hokejisti, kas pamanījās jau debitēt pieaugušo izlases elites turnīros, bet pēc tam vēl turpināja aizstāvēt valsts godu arī U izlasēs. tādi ir 4 hokejisti – Oskars Bārtulis, Kaspars Daugaviņš, Guntis Galviņš un Jānis Sprukts.

ir arī pretēji rekordisti, kuriem uz dalību nacionālajā izlasē ir bijis ilgi jāgaida. piemēram, Raitis Ivanāns pieaugušo izlasē pirmoreiz uzspēlēja 9 sezonas pēc savas pēdējās sezonas U-20 izlases sastāvā. Ģirtam Ankipānam un Dmitrijam Žabotinskim bija jāgaida 8 sezonas, Sergejam Čubaram, Jurim Ozolam un Oļegam Sorokinam – pa 7 sezonām. secinājums: vēl ilgi nav par vēlu; nepieciešama vien pacietība un spēja attīstīties.

līderu zaudējums kā iespēja

ja ne katru sezonu, tad ik pēc divām kāds no izlases stabilajām “vērtībām” veselības, Ziemeļamerkas play off-u vai kādu citu apstākļu dēļ izlases sastāvā nenonāk. vairumā gadījumu līdzjutēji un citi izlases aplūkotāji šīs nebūšanas pavada ar dažāda izmēra vaimanām vai klusām nopūtām. tomēr der atcerēties, ka katra “stabilā veča” nebūšana paver iespēju kādam, kuram šāda iespēja nav bijusi vai ir bijusi daudz mazākā “izmērā”. līdzšinējo līderu prombūtnē ir iespēja būt atrastiem jauniem līderiem.

Latvijas nacionālās izlases dalībnieki pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (1997. – 2010. g.):

	hokejists	dz.g.	1. sez. nac. izl. elitē vai OS	pēd. sez. U-20 izl. PČ	pēd. sez. U-18 izl. PČ/EČ	sez. starp pēd. U un nac.
1.	Andersons Jānis	1986.	2009./2010.	2005./2006.	2003./2004.	4
2.	Ankipāns Ģirts	1975.	2002./2003.	1994./1995.	1992./1993.	8
3.	Astašenko Kaspars	1975.	2000./2001.	1994./1995.	1**	6
4.	Ābols Artis	1973.	1998./1999.	1992./1993.	–	6
5.	Bārtulis Oskars	1987.	2004./2005.	2006./2007.	2003./2004.	-2
6.	Beļavskis Aleksandrs	1964.	1996./1997.	–	–	–
7.	Bērziņš Armands	1983.	2005./2006.	2002./2003.	2000./2001.	3
8.	Bļinovs Viktors	1981.	2001./2002.	1999./2000.	1998./1999.	2
9.	Bogdanovs Mihails	1976.	1998./1999.	1**	1**	-**
10.	Boldaveško Sergejs	1970.	1996./1997.	–	–	–
11.	Bondarevs Igors	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [B gr. 0]
12.	Cipruss Aigars	1972.	1996./1997.	–	–	–
13.	Cipulis Mārtiņš	1980.	2004./2005.	1999./2000.	1997./1998.	5
14.	Čudinovs Sergejs	1962.	1996./1997.	–	–	–
15.	Čubars Sergejs	1976.	2002./2003.	1995./1996.	1993./1994.	7
16.	Daugaviņš Kaspars	1988.	2005./2006.	2007./2008.	2005./2006.	-2
17.	Dārziņš Lauris	1985.	2005./2006.	2004./2005.	2002./2003.	1
18.	Džeriņš Andris	1988.	2009./2010.	2007./2008.	2005./2006.	2
19.	Džeriņš Guntis	1985.	2006./2007.	2004./2005.	2002./2003.	2
20.	Fanduļs Vjačeslavs	1969.	1998./1999.	–	–	–
21.	Feldmanis Vents	1977.	2002./2003.	1996./1997.	1994./1995.	6
22.	Galviņš Guntis	1986.	2004./2005.	2005./2006.	2003./2004.	-1
23.	Ignatjevs Viktors	1970.	1999./2000.	–	–	–
24.	Ignatovičs Andrejs	1971.	1996./1997.	–	–	–
25.	Irbe Artūrs	1967.	1996./1997.	–	–	–
26.	Ivanāns Raitis	1979.	2007./2008.	1998./1999.	–	9
27.	Jass Mareks	1976.	1998./1999.	1994./1995.	1993./1994.	4
28.	Jass Māris	1985.	2005./2006.	2004./2005.	2001./2002.	1
29.	Jekimovs Roberts	1989.	2008./2009.	2008./2009.	2006./2007.	0
30.	Jerofejevs Aleksandrs	1984.	2005./2006.	2003./2004.	–	2
31.	Karsums Mārtiņš	1986.	2007./2008.	2005./2006.	2002./2003.	2
32.	Kerčs Aleksandrs	1967.	1996./1997.	–	–	–
33.	Klodāns Juris	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [B gr. 1]
34.	Kulda Artūrs	1988.	2009./2010.	2007./2008.	2005./2006.	2
35.	Kupaks Artūrs	1973.	1996./1997.	1992./1993.	–	4 [C gr. 0]
36.	Laviņš Rodrigo	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [C gr. -1]
37.	Lūsiņš Edgars	1984.	2009./2010.	2003./2004.	–	6
38.	Macijevskis Aleksandrs	1975.	1996./1997.	1994./1995.	1992./1993.	2 [B gr. 1]
39.	Mamonovs Vladimirs	1980.	2005./2006.	1999./2000.	1996./1997.	6
40.	Masaļskis Edgars	1980.	2001./2002.	1999./2000.	–	2
41.	Maticins Andrejs	1963.	1996./1997.	–	–	–
42.	Meija Gints	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
43.	Muštukovs Ervīns	1984.	2009./2010.	2003./2004.	2001./2002.	6
44.	Naumovs Sergejs	1969.	1999./2000.	–	–	–
45.	Ņiživijs Aleksandrs	1976.	1997./1998.	1994./1995.	1993./1994.	3 [B gr. 0]
46.	Opuļskis Juris	1969.	1997./1998.	–	–	–
47.	Ozoliņš Sandis	1972.	1997./1998.	–	–	–
48.	Ozols Juris	1977.	2003./2004.	1996./1997.	1993./1994.	7
49.	Panteļejevs Grigorijs	1972.	1999./2000.	–	–	–
50.	Pavlovs Igors	1965.	1996./1997.	–	–	–
51.	Pečura Sergejs	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
52.	Pujacs Georgijs	1981.	2005./2006.	1999./2000.	1998./1999.	6
53.	Raitums Mārtiņš	1985.	2004./2005.	2004./2005.	2002./2003.	0
54.	Reķis Arvīds	1979.	2002./2003.	1998./1999.	1994./1995.	4
55.	Rēdlihs Jēkabs	1982.	2007./2008.	2001./2002.	1999./2000.	6
56.	Rēdlihs Krišjānis	1981.	2001./2002.	–	1998./1999.	3
57.	Rēdlihs Miķelis	1984.	2004./2005.	2003./2004.	2001./2002.	1
58.	Romanovskis Vadims	1978.	2002./2003.	1996./1997.	1994./1995.	6
59.	Saulietis Kaspars	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
60.	Saviels Agris	1982.	2003./2004.	1999./2000.	1999./2000.	4
61.	Semjonovs Aleksandrs	1972.	1996./1997.	–	–	–
62.	Seņins Sergejs	1972.	1996./1997.	–	–	–
63.	Sējējs Normunds	1968.	1996./1997.	–	–	–
64.	Skrastiņš Kārlis	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [C gr. -1]
65.	Skudra Pēteris	1973.	1996./1997.	1992./1993.	–	4 [C gr. 0]
66.	Sotnieks Kristaps	1987.	2008./2009.	2006./2007.	2004./2005.	2
67.	Sorokins Oļegs	1974.	2000./2001.	1993./1994.	–	7
68.	Sprukts Jānis	1982.	1999./2000.	2000./2001.	1999./2000.	-1
69.	Širokovs Aleksejs	1981.	2002./2003.	2000./2001.	1998./1999.	2
70.	Štāls Juris	1982.	2005./2006.	2000./2001.	1998./1999.	5
71.	Tambijevs Leonīds	1970.	1996./1997.	–	–	–
72.	Tribuncovs Atvars	1976.	1997./1998.	1994./1995.	1993./1994.	3
73.	Vasiļjevs Herberts	1976.	1997./1998.	–	–	–
74.	Vītoliņš Harijs	1968.	1996./1997.	–	–	–
75.	Ziediņš Māris	1978.	2004./2005.	1**	1**	-**
76.	Zinkovs Andrejs	1968.	1998./1999.	–	–	–
77.	Znaroks Oļegs	1963.	1996./1997.	–	–	–
78.	Žabotinskis Dmitrijs	1980.	2007./2008.	1999./2000.	1997./1998.	8
79.	Žoltoks Sergejs	1972.	1996./1997.	–	–	–
	* sarakstā ir iekļauti visi elites (A grupas) pasaules čempionātu un olimpisko spēļu pieteikumos esošie Latvijas izlases spēlētāji, t.sk., vārtsargi ar spēles laiku 0:00. nav ņemta vērā dalība PSRS un/vai NVS izlasēs. info precizējumi saskaņā lhf.lv publiskoto informāciju. U-20 izlases aprēķinos ņemti vērā čempionāti visās divīzijās (grupās), iekaitot PČ atlases turnīrus 1992./1993. un 1993./1994. g. sezonās. U-18 izlases dalība līdz 1998./99. g. sezonai Eiropas čempionātā, pēc tam PČ; ņemtas vērā visas divīzijas (grupas). ** uzreiz nav pieejami precīzi dati; ja norādīts cipars, tas atbilst sezonu skaitam U-20 vai U-18 izlasē.

Latvijas U izlašu hokejisti, kas līdz 2009./2010. g. sezonai, ieskaitot, ir jau fiksēti nacionālās izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (10 sezonās: 2000./2001. – 2009./2010.):

sezona	U-20 izlase	U-18 izlase
2009./2010.	0	0
2008./2009.	1 (Jekimovs)	0
2007./2008.	4 (Daugaviņš, A.Džeriņš,	0
	Jekimovs, Kulda)
2006./2007.	9 (Bārtulis, Daugaviņš, Meija,	1 (Jekimovs)
	A.Džeriņš, Jekimovs, Kulda,
	Pečura, Saulietis, Sotnieks)
2005./2006.	10 (Bārtulis, Kulda, Sotnieks,	4 (Kulda, A.Džeriņš, Jekimovs,
	Karsums, Pečura, Daugaviņš,	Daugaviņš)
	Saulietis, J.Andersons,
	Galviņš, Meija)
2004./2005.	9 (Bārtulis, Māris Jass,	7 (Kulda, Sotnieks, Meija, A.Džeriņš,
	J.Andersons, Galviņš,	Pečura, Saulietis, Daugaviņš)
	Karsums, G.Džeriņš, Dārziņš,
	Saulietis, Raitums)
2003./2004.	8 (Lūsiņš, Jerofejevs, Bārtulis,	7 (Galviņš, Kulda, Bārtulis, Saulietis,
	G.Džeriņš, M.Rēdlihs,	Daugaviņš, J.Andersons, Pečura)
	Karsums, Dārziņš, Muštukovs)
2002./2003.	6 (Māris Jass, Arm.Bērziņš,	7 (Galviņš, Bātulis, G.Džeriņš,
	Karsums, M.Rēdlihs, Dārziņš,	Karsums, Dārziņš, Raitums,
	Muštukovs)	Andersons)
2001./2002.	5 (Sprukts, Štāls, J.Rēdlihs,	7 (Muštukovs, M.Rēdlihs, Māris Jass,
	M.Rēdlihs, Arm.Bērziņš)	G.Džeriņš, Karsums, Dārziņš, Raitums)
2000./2001.	4 (Sprukts, Štāls, A.Širokovs,	3 (Karsums, Arm.Bērziņš, M.Rēdlihs)
	Arm.Bērziņš)

lasāmvielai & izziņām:

• visu laiku Latvijas U-20 izlases spēlētāji un viņu statistika oficiālajos turnīros (ieskaitot 2010./2011. g. sezonu) – lhf.lv
• Latvijas U izlašu spēlētāju uzkaites (ir nepilnības, bet labāk nekā nekas) – statistika.lhf.lv (U-20; U-18)
• par Latvijas jauniešu hokeja “pamatiem” – nra.lv

[foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī, Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]