Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Juris Klodāns’

Rīgas Dinamo 6. sezona. Kas šosezon bija savādāk?

Posted by petrovich27 uz 2014/03/19

Abols_DR_vs_AMur_2013-03-16_DR_facebook_VERSRīgas Dinamo sestā sezona pabeigusies, izslēgšanas spēļu pirmo kārtu noslēdzot ar 3-4. Raugoties no visas sezonas tempa un snieguma pozīcijām, aizķeršanās  jau pirmajā sērijā neizskatās pēc panākuma. Jo pat ar mazāk veiksmīgām regulārajām sezonām iepriekš divas reizes Rīgas Dinamo pratuši tikt pāri astotdaļfināla slieksnim. Taču, ja ņem vērā Dinamo stāvokli pēc Olimpiādes, septiņas spēles sērijā jau ir panākums.

Šoreiz par izmaiņām – kas sestajā sezonā ir bijis citādi nekā iepriekšējās sezonās.

1. Ābols ir gatavs

It kā pirmā sezona galvenā trenera postenī, tomēr Artim Ābolam sezona faktiski sākās jau 2012. gada novembrī, pārņemot vadības pulti (grožus) no Rautakallio kunga. Neskatoties uz apzīmējumiem “p.i.” un “acting”, Ābols jau tad bija komandas galvenais. Un arī “aizvilka” komandu līdz nereti apsmaidītajam Nadeždas kausam. Tieši tas kļuva par vienu no izšķirošajiem faktoriem, kas priekšniecībai lika noticēt Arta Ābola varēšanai. Turklāt trenera asistenta postenī Artis Ābols jau ir kopš 2008. gada, kas galīgi neļauj Ābolu definēt par iesācēju.

Bet kas savādāk? Komandas treneru korpuss sastāvēja tikai no pašmāju kadriem – sākot ar galveno un beidzot ar vārtsargu treneri. Ābols, Ignatjevs, Ankipāns, Klodāns. Divi pēdējie gan Dinamo treneru istabā bija pirmo sezonu, taču papildu bija pieejams “spēlējošais treneris” (kapteinis) Sandis Ozoliņš, kas kombinācijā ar iepriekšminētajiem ļāva komandai sezonas gaitā turēties starp KHL līderiem. Pirmā sezona, kad savējie “gatavi” un importa trenerus nevajag, kopumā nav bijusi sliktākā komandas pastāvēšanas 6 gadu vēsturē. Pozitīvais fons – Latvijas treneri gūst pieredzi, kas ir noderīgi plašākā kontekstā.

2. Laika apstākļus veido leģionāri

DR_legionari_vs_Salavat_Julajev_2013-10-09_DR_facebook_VERS_2Leģionāru nozīme Dinamo rezultāta “taisīšanā” nekad nav bijusi mazsvarīga. Taču iepriekšējās sezonās leģionāri nekad nebija sametuši vairāk par pusi visu Dinamo vārtu guvumu attiecīgajā regulārajā sezonā. Tieši 50% vārtu guvumu leģionāriem bija pirmajā Dinamo un KHL sezonā (2008./2009.). Taču pēc tam leģionāru pienesums kopējā proporcijā samazinājās. Iepriekšējās divās regulārajās sezonās tas bija vismazākais – 21,6% vārtu guvumu (2011./2012.) un 33,6% (2012./2013.). Sestajā sezonā leģionāri savu lomu vārtu guvumos atrādīja ar uzviju – 54,8% no visiem vārtu guvumiem regulārajā sezonā!!! Zināmā mērā tā ir nepārprotama “signalizācija”, ka šajā jautājumā nepieciešams samazināt atkarību. Tāpat arī Latvijas izlases kontekstā jāņem vērā, ka regulārās sezonas laikā Dinamo vairāk ir gatavojuši kordziedātājus nevis solistus.

Tomēr “nervu mierinājumam” labā ziņa ir play off vārtu guvumu proporcija. No 15 vārtu guvumiem, kas “samesti” Doņeckas vienības vārtos, 13 reizes (86,7%) ir uz pašmāju vīru “sirdsapziņas”. Bet leģionāri “normu” neprata izpildīt – tikai 2 vārtu guvumi. Skaidrs, ka pietrūka rezultatīvākā spēlētāja Kaila Vilsona, bet 13,3% arī no palikušajiem “importa večiem” ir par maz…

Rīgas Dinamo vārtu guvumu proporcija sešās regulārajās sezonās (vārtu guvumi pamatlaikā un papildlaikā, neskaitot pēcspēles metienus):

sezona

Latvijas spēlētāji

leģionāri

2008./2009. 65 (50.0%) 65 (50.0%; Elisons; Hartigans; Hosa; Novāks; Ron. Petrovickis; Vestkots)
2009./2010. 92 (57.5%) 68 (42.5%; Arnasons; Fosters; Hosa; Iguldens; Karija; Rob. Petrovickis; Svets)
2010./2011. 112 (62.9%) 66 (37.1%; Hartigans; Karamnovs = 0; Mikušs; Rob. Petrovickis; Surovijs; Troters)
2011./2012. 98 (78.4%) 27 (21.6%; Hosa; Lundmarks; Luseniuss = 0; Melins = 0; Nieminens = 0; Šindels; Varjs)
2012./2013. 71 (66.4%) 36 (33.6%; Džonsons; Karls; Ščehura; Šremps; Žirū)
2013./2014. 61 (45.2%) 74 (54.8%; Džonsons; Haščāks; Hosa; Polāks = 0; Robinsons; Ščehura; Vilsons)

Tellkvists_vs_Amur_2012-09-17_DR_prof_facebook_VERS3. Dinamo un Latvijas izlases vārtsargiem nav pa ceļam

Savu otro jaunību trešajā sezonā “iekš” Dinamo piedzīvoja zviedrs Mikaels Tellkvists (līdzās pa labi novietotā attēlā), ko apliecina arī statistika. Šīs sezonas Tellkvista sniegums ir otrs labākais Dinamo regulāro sezonu vēsturē, ja skata atvairīto metienu procentu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA). Mikaelam Tellkvistam šosezon tie ir 92,9% atvairītu metienu un GAA 1.86. Šajos ciparos labāks ir bijis tikai Martins Pruseks pirmajā sezonā (2008./2009.) – 94,1% un GAA 1.70. Bet Tellkvistam toties ir visu regulāro sezonu labākā uzvarēto un zaudēto spēļu attiecība (21-11). Cits stāsts, ka pēcOlimpiādes posmā un konkrēti izslēgšanas spēlēs tik spilgti Dinamo “pirmajam numuram” vairs neizdevās.

Par Dinamo izslēgšanas spēļu MVP (vērtīgāko spēlētāju) bez sirdsapziņas pārmetumiem var nominēt “otro numuru” Jakubu Sedlāčeku (zemāk pa labi novietotā attēlā). Neskatoties uz sērijas 7. spēlē “saņemtajiem” 3 vārtu zaudējumiem, Sedlāčeks ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, kas ļāva Dinamo konstrukcijai “pavilkt” sēriju no 1-3 līdz 3-3. Dinamiešu visas uzvaras nākušas tieši ar Jakuba Sedlāčeka līdzdalību. Viņa iespētie cipari play off-ā (93,8% atvairītu metienu; GAA 1.78) pēc visas KHL izslēgšanas spēļu 1. kārtas spēlēm ieņem 6. vietu līgā abās nosauktajās pozīcijās. Un ir Rīgas Dinamo izslēgšanas spēļu jaunais rekords. Iepriekšējais piederēja Edgaram Masaļskim otrajā sezonā (2010.), kad izslēgšanas spēlēs tika atvairīti 93,4% metienu un koeficients (GAA) veidoja 1.93.

Sedlaceks_vs_Salavat_Julajev_2013-08-15_DR_facebook_N2_VERSJāpiebilst, ka Tellkvistam un Sedlāčekam “dziedātās” slavas dziesmas nozīmē tikai to, ka aizvadītajā sezonā Dinamo un Latvijas izlases vārtsardzība ir divi principiāli atšķirīgi jēdzieni. Ja iepriekšējās piecās sezonās uz dažāda apjoma spēles laiku vārtu rāmī tika arī pašmāju kadri, tad šosezon vārtus sargāja tikai un vienīgi importa vīri. Spēles pieteikumos vietu atradušie Rihards Cimermanis (dz. 1993.; 36 spēles pieteikumā) un Nils Grīnfogels (dz. 1994.; 1 sp.) tā arī palika kā “nodeva” jauno spēlētāju kvotām, bez reāla spēles laika. Bet “trešais numurs” Māris Jučers tā arī visu sezonu nospēlēja fārmklubā Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā un turklāt sezonas izskaņā pārtrauca līgumattiecības ar Dinamo. Vai formāli pātrauca, to būs iespējams uzzināt starpsezonā.

4. Savu līderu paliek mazāk

Turpinot tēmu par leģionāru ieguldījumu rezultāta taisīšanā, ir atpakaļ tie laiki, kad regulārajā sezonā Top 3 rezultatīvakie vīri ir tikai leģionāri. Tā līdz šim ir bijis vienīgi Dinamo pirmajā sezonā (2008./2009.), kad rezultāta ražošanas galvgalī bija tādi vīri kā Marsels Hosa, Marks Hartigans, Mets Elisons. Piemēram, 2010./2011. un 2011./2012. g. regulārajās sezonās Top 3 rezultatīvāko sastāvā vispār nebija neviena importa… 2009./2010. un 2012./2013. g. regulāro sezonu trīs rezultatīvāko vīru sarakstā bija pa vienam leģionāram (attiecīgi – Hosa un Ščehura). Bet šosezon visi Top 3… Vilsons, Hosa, Ščehura. No komandas sastāva komplektēšanas viedokļa raugoties, ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs ar leģionāriem ir trāpījis. Bet no pašmāju rezultāta taisītāju sagatavošanas viedokļa, varētu būt arī stipri labāk.

Indrasis_vs_Spartak_2012-09-28_nahl_lv_O_Siracenko_VERSNo savējiem rezultatīvākais regulārajā sezonā ir izrādījies Miks Indrašis, kuram 49 spēlēs 31 punkts. Otrs rezultatīvakais “savējais” – Sandis Ozoliņš ar 22 punktiem 48 spelēs; trešais – Vitālijs Pavlovs 14 punkti 50 spēlēs.

“Pilnajā uzskaitē” 2013./2014. g. regulārās sezonas rezultatīvakais ir kanādietis Kails Vilsons ar 44 punktiem 49 spēlēs. Un tas ir atkārtots 2.-ais rezultatīvakais leģionāra sniegums Dinamo 6 gadu vēsturē. Tikpat punktu, bet lielākā spēļu skaitā bija Marselam Hosam pirmajā sezonā (2008./2009.). Rekordists ar 55 punktiem (56 sp.) joprojām ir “otrās sezonas” (2009./2010.) Hosa.

Bet par regulārās sezonas MVP (vērtīgāko) prasītos nominēt nevis labu sniegumu demonstrējušo Tellkvistu, ne arī rezultatīvāko Vilsonu vai trāpīgāko (22 vārtu guvumi) Hosu, bet gan citu Sējēja veiksmīgo pirkumu – aizsargu Metu Robinsonu (fotoattēlā raksta noslēgumā #33). Šim aizsargam ir labākais lietderības koeficients komandā regulāraja sezonā (+19; tikpat arī Pujacam); viņš ir rezultatīvakais aizsargs ar 27 punktiem (10+17). Robinsons vienīgais regulārajā sezonā aizvadīja visas 54 spēles; turklāt viņam bija vislielākais spēles laiks komandā – vidēji 24:01 spēlē. (Arī play off viņš aizvadīja visas 7 spēles un bija ar lielāko spēles laiku starp laukuma spēlētājiem.) Iepriekš Dinamo sastāvā ir bijuši tikai 4 aizsargi-leģionāri (Novāks, Vestkots, Svets, Karls), un Mets Robinsons ir bijis labāks par viņiem gan lietderības, gan spēles laika, gan rezultativitātes ziņā.

Atsevišķs stāsts ir šī gada play off, kur divi rezultatīvākie ir Latvijas hokejisti. Pēctraumas posmu pārvarējušais Gints Meija (5+0) un relatīvi nesen komandas sastāvu papildinājušais Lauris Dārziņš (4+1). Atliek vien novēlēt abiem veselību un tādu pašu apetīti Latvijas izlases sastāvā, gatavojoties pasaules čempionātam.

5. Soliņš par īsu

Kopumā regulārās sezonas gaitā Dinamo treneri spēles laiku “iedalīja” 34 hokejistiem – 2 vārtsargiem, 11 aizsargiem un 21 uzbrucējam. Ņemot vērā, ka līgumsaistības tika uzturētas ar paprāvu skaitu spēlētāju, kuriem visiem vieta sastāvā ne tuvu regulāri nesanāca, varēja rasties iespaids, ka Dinamo soliņš ir diezgan garš. Tomēr spēles pēc Olimpiādes skaidri un gaiši parādīja, ka par īsu.

Meija_vs_Neftehimik_2012-11-16_A_Krusts_VERSJau sezonas gaitā traumas guva Gints Meija un Oskars Cibuļskis; šos trūkumus izdevās cik-necik piesegt. Bet, kad Olimpiādes pauzes laikā “izstājās” traumētie Vilsons, Reķis, Indrašis un dopinga pārbaudē “iekritušais” Pavlovs, Dinamo “soliņš” iztrūkumu kompensēt nespēja… Ļoti savlaicīga izrādījās Ginta Meijas atgriešanās sastāvā uz izslēgšanas spēlēm. Bet robi bija ievērojami plašāki… Arī iepriekšējās sezonās pirms play off un tā gaitā ir bijuši traumētie, taču tik nopietns “deficīts” bija pirmoreiz. Šādos apstākļos 3-4 sērijā ir pat sasniegums…

Protams, atzinīgi novērtējams Ginta Meijas sniegums play off gaitā – 5 vārtu guvumi 6 spēlēs ir trešdaļa visu vārtu guvumu. Tāpat der atzīmēt play off “simbolisko maiņu” – 5 laukuma spēlētājus, kuriem vienīgajiem ir izdevies uzrādīt pozitīvu mikromaču vārtu guvumu un zaudējumu bilanci, kā arī nopelnīt pozitīvu lietderības koeficientu. Totāli veiksminieki ir bijuši Andris Džeriņš un Aleksandrs Ņiživijs, kuriem esot laukumā, pretinieki nav panākuši vārtu guvumus. Trešais pozitīvais uzbrucējs ir Māris Bičevskis. Aizsargu rindās plusos ir Georgijs Pujacs un Jēkabs Rēdlihs.

Rīgas Dinamo spēlētāju mikromaču (MM) vārtu guvumu un zaudējumu statistika 2014. gada play off (visās 7 spēlēs; lietd. = lietderības koeficients; saskaņā ar khl.ru):

spēlētājs sp. MM lietd.
1. Andris Džeriņš 6 5:0 +5
2. Aleksandrs Ņiživijs 7 4:0 +3
3. Jakubs Sedlāčeks 5 11:8
4. Georgijs Pujacs 7 6:5 +2
5. Jēkabs Rēdlihs 7 5:4 +1
6. Māris Bičevskis 7 4:3 +1
7. Gints Meija 6 6:6 -1
8. Roberts Bukarts 6 5:5 -1
9. Marsels Hosa 7 5:5 -1
10. Deivids Sarkanis 1* 0:0 ±0
11. Lauris Dārziņš 7 7:8 -2
12. Marsels Haščāks 3 0:1 -1
13. Krišjānis Rēdlihs 7 7:9 -2
14. Mets Robinsons 7 6:8 -2
15. Kristaps Sotnieks 7 5:7 ±0
16. Mārtiņš Cipulis 6 3:5 ±0
17. Juris Upītis 6 2:4 -2
18. Džeimijs Džonsons 2 0:2 -2
19. Gunārs Skvorcovs 6 0:3 -3
20. Mikaels Tellkvists 3 5:9
21. Sandis Ozoliņš 7 3:7 -5
22. Rustams Begovs 7 0:4 -4
23. Pols Ščehura 7 6:12 -5

* Deividam Sarkanim kopējais spēles laiks tikai 3:52.

Atskatam:

  • Rīgas Dinamo pirmo piecu KHL regulāro sezonu kopsavilkums: tepat
  • Dinamo vārtsargu salīdzinājums pirmajās 5 sezonās: tepat
  • Dinamo 2013./2014. g. regularās sezonas spēlētāju statistika – khl.ru
  • Dinamo 2014. gada play off individuāla statistika – khl.ru

[Pirmais foto fiksēts pēc Dinamo spēles pret Amur 2013. gada 16. martā; otrs (Dinamo leģionāru) foto – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 9. oktobrī; Mikaela Tellkvista foto – spēlē pret Amur 2012. gada 17. septembrī; Jakuba Sedlāčeka – spēlē pret Salavat Julajev 2013. gada 15. augustā. Šo četru foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Mika Indraša foto – spēlē pret Spartak 2012. gada 28. septembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ginta Meijas foto – spēlē pret Ņeftehimik 2012. gada 16. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Noslēdzošais (Meta Robinsona) foto – spēlē pret Donbass 2014. gada 4. martā; foto avots: dinamoriga.eu.]

Robinsons_DR_vs_Donbass_2014-03-04_dinamoriga_eu

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Posted by petrovich27 uz 2014/01/13

Nizivijs_otra_vs_Baltkrieviju_2010-04-30_A_krustsKopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

  • 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
  • 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
  • 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
  • 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Aleksandrs_kercs_Sn_Edmonton_Oilers_nezinams_avotsKerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

spēlētājs

turnīri

spēles

punkti

1. Aleksandrs Kerčs 3 11 9+14
2. Leonīds Tambijevs 4 14 7+10
3. Harijs Vītoliņš 3 11 9+7
4. Oļegs Znaroks 2 8 3+10
5. Aleksandrs Beļavskis 2 7 5+8
6. Sergejs Žoltoks 1 4 5+7
7. Jānis Sprukts 3 9 5+7
8. Aigars Cipruss 4 14 4+8
9. Aleksandrs Ņiživijs 5 15 3+8
10. Igors Pavlovs 1 4 4+7

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Sergejs_Naumovs_izlaseRezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs

1993.

1996.

2001.

2005.

2009.

2013.

KOPĀ turnīri

KOPĀ punkti

UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs 4 (2+1) 2 (0+1) 3 (0+3) 3 (1+0) 3 (0+3) 5 3+8
Leonīds Tambijevs 4 (1+1) 4 (6+8) 3 (0+0) 3 (0+1) 4 7+10
Aigars Cipruss 4 (0+3) 4 (3+3) 3 (1+0) 3 (0+2) 4 4+8
Aleksandrs Kerčs 4 (7+2) 4 (1+8) 3 (1+4) 3 9+14
Harijs Vītoliņš 4 (1+2) 4 (7+5) 3 (1+0) 3 9+7
Jānis Sprukts 3 (3+1) 3 (2+5) 3 (0+1) 3 5+7
Vjačeslavs Fanduļs 4 (3+1) 4 (1+3) 3 (1+1) 3 5+5
Grigorijs Panteļejevs 4 (4+2) 3 (0+0) 3 (2+0) 3 6+2
Miķelis Rēdlihs 3 (0+0) 3 (1+2) 3 (1+2) 3 2+4
Mārtiņš Cipulis 3 (1+1) 3 (1+0) 3 (0+1) 3 2+2
Juris Štāls 3 (0+0) 3 (0+0) 3 (1+1) 3 1+1
Oļegs Znaroks 4 (0+3) 4 (3+7) 2 3+10
Aleksandrs Beļavskis 4 (4+5) 3 (1+3) 2 5+8
Lauris Dārziņš 3 (3+1) 3 (3+2) 2 6+3
Mārtiņš Karsums 3 (4+2) 3 (1+1) 2 5+3
Sergejs Boldaveško 4 (1+0) 4 (4+1) 2 5+1
Ģirts Ankipāns 3 (0+0) 3 (1+3) 2 1+3
Aleksandrs Semjonovs 3 (0+1) 3 (2+0) 2 2+1
Juris Opuļskis 4 (0+2) 3 (1+0) 2 1+2
Artis Ābols 4 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Jānis Tomans 4 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Armands Bērziņš 3 (1+0) 3 (0+0) 2 1+0
Andrejs Ignatovičs 2 (0+0) 2 (1+0) 2 1+0
Sergejs Žoltoks 4 (5+7) 1 5+7
Igors Pavlovs 4 (4+7) 1 4+7
Jevgeņijs Semerjaks 4 (2+3) 1 2+3
Gints Meija 3 (1+2) 1 1+2
Miks Indrašis 3 (1+1) 1 1+1
Ronalds Ķēniņš 3 (1+1) 1 1+1
Herberts Vasiļjevs 3 (1+1) 1 1+1
Roberts Jekimovs 3 (0+2) 1 0+2
Guntis Džeriņš 3 (0+0) 1 0+0
Juris Ozols 3 (0+0) 1 0+0
Aleksandrs Macijevskis 3 (0+0) 1 0+0
Sergejs Seņins 3 (0+0) 1 0+0
Aleksejs Širokovs 3 (0+0) 1 0+0
Vitālijs Pavlovs 1 (0+0) 1 0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs 4 (0+2) 4 (2+4) 3 (0+0) 3 (0+0) 4 2+6
Sandis Ozoliņš 4 (2+6) 3 (0+1) 3 (0+0) 3 2+7
Normunds Sējējs 4 (2+3) 3 (0+1) 3 (0+2) 3 2+6
Viktors Ignatjevs 2 (2+1) 3 (3+1) 3 (0+0) 3 5+2
Kārlis Skrastiņš 4 (1+1) 4 (1+3) 3 (1+0) 3 3+4
Rodrigo Laviņš 3 (0+0) 4 (3+2) 3 (0+0) 3 3+2
Arvīds Reķis 3 (0+0) 3 (1+2) 3 (0+1) 3 1+3
Andrejs Maticins 4 (0+1) 1 (0+0) 3 (0+0) 3 0+1
Sergejs Čudinovs 4 (0+1) 4 (0+5) 2 0+6
Krišjānis Rēdlihs 3 (0+2) 3 (0+0) 2 0+2
Oļegs Sorokins 3 (0+0) 3 (0+2) 2 0+2
Georgijs Pujacs 3 (0+0) 3 (1+0) 2 1+0
Kristaps Sotnieks 3 (0+1) 1 (0+0) 2 0+1
Atvars Tribuncovs 3 (0+0) 3 (0+0) 2 0+0
Oskars Bārtulis 3 (1+0) 1 1+0
Konstantīns Grigorjevs 4 (0+0) 1 0+0
Artūrs Kupaks 4 (0+0) 1 0+0
Jānis Andersons 3 (0+0) 1 0+0
Mihails Bogdanovs 3 (0+0) 1 0+0
Guntis Galviņš 3 (0+0) 1 0+0
Aleksandrs Jerofejevs 3 (0+0) 1 0+0
Artūrs Kulda 3 (0+0) 1 0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs 1 (-) 4 (-) 3 (-) 2 (-) 2 (-) 5
Edgars Masaļskis 0 (-) 2 (-) 1 (-) 3 (-) 3 (4)
Artūrs Irbe 3 (-) 1
Ervīns Muštukovs 0 (-) 0 (-) 0 (2)
Andrejs Zinkovs 0 (-) 0 (-) 0 (2)
Māris Jučers 0 (-) 0 (1)
Juris Klodāns 0 (-) 0 (1)
Dmitrijs Žabotinskis 0 (-) 0 (1)

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

LAT_Ol_kval_2013_febr_DR_facebook_N6

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Treneru pieredze uz ledus. Ankipāns un Klodāns kā iegansts

Posted by petrovich27 uz 2013/07/17

Ankipans_trenins_2013_jul_DR_facebook_VERSKad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?

Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.

Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?

No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.

No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.

NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill BarberPhiladelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.

32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”

KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.

No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).

25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.

Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.

NHL no otras puses

NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.

Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).

Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.

Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.

Likumsakarības austrumos

PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.

No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).

Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.

No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.

Morāle?

Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.

Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!

[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo jaunatne sāk gatavoties sezonai. Pirmā pietura – Tukums

Posted by petrovich27 uz 2013/06/21

HK_Riga_vs_HK_MVD_2012-11-19_HK_Riga_facebook_IZMDinamo jaunatnes komanda HK Rīga šonedēļ jau sākusi gatavošanos savai ceturtajai MHL sezonai. Līdz sestdienai treniņnometne Tukumā „ar ledu”, bet pēc Jāņiem – „sauss” turpinājums pāris nedēļu garumā Gulbenē. Rīdzinieku sastāvā daudz jaunu seju, un vispār – jaunajā sezonā MHL plānojot palikt jaunāka. Amatpersonas sola vecuma griestu pazemināšanu no U-22 uz U-21.

HK Rīga galvenā trenera Leonīda Tambijeva un viņa palīgu Ronalda Ozoliņa, Andreja Banadas vadībā HK Rīga sastāva kandidāti uzsākuši treniņnometni, kas šonedēļ tiek aizvadīta Tukumā, kur pieejamas arī ledus nodarbības. Darbam ar vārtsargiem Tukumā ir piesaistīts sava laika Latvijas izlases vārtsargs Juris Klodāns, kurš jau sevi iemēģinājis treneru gaitās.

Izmaiņas ir un būs. Ļoti pamanāmas

HK Rīga kandidātu loks vismaz jūnija versijā izskatās diezgan atšķirīgs no tā komplekta, kas bija redzams uz MHL (A grupas) čempionāta ledus aizvadītajā (2012./2013.) sezonā. Treniņnometnes sastāvā vairs nav „pāraugušie” gadi – 1991. gadā dzimušie un arī 1992.-tie, no kuriem pa kādam spēlētājam, vadoties pēc agrāko sezonu kārtības, būtu vēl jāspēlē. Bet MHL amatpersonas jau ieziņo, ka MHL reglamentam jau tuvākajā laikā draud oficiālas izmaiņas, kā rezultātā jaunajā sezonā atļautais vecums būšot U-21, t.i. nākamsezon – 1993. gads un jaunāki. Tukuma treniņnometnē arī 1993. gadā dzimušie ir tikai divi un abi vārtsargi. Vai MHL vecuma griestu izmaiņas ir uz labu? „Domāju, ka tas ir normāli, vecāka gada spēlētāji iet uz augšu un jau sāk gaitas pieaugušo komandās; jaunajiem ir vieta, kur spēlēt ļoti labā līmenī! Tā ir katru gadu – kaut kas mainās; kā saka, pastāvēs tas, kas mainīsies,” spriež treniņnometnes dalībnieks Ričards Kondrāts.

Atgādinājumam: aizvadītajā sezonā HK Rīga sastāvā 1991. gadā dzimušie bija – rezultatīvākais spēlētājs Juris Upītis, kapteinis Edgars Dīķis, uzbrucējs Miks Lipsbergs un aizsargs Mārtiņš Porejs, no kuriem trīs puiši epizodiski tika iesaukti arī Dinamo sastāvā. Bet 1992. gadi bija – aizsargi Artūrs Salija, Andrejs Smirnovs, uzbrucējs Dāvis Straupe un vārtu „pirmais numurs” Kristers Gudļevskis. Pērnsezon 1992. gadā dzimušais spēlētājs bija arī Ainars Podziņš, bet viņš jau sezonas vidū Dinamo saimniecību nomainīja pret Vitjaz „piramīdu” pieMaskavā.

Katrā gadījumā, jau tradicionāli starpsezonās HK Rīga ierindā briest sastāva izmaiņas. Šoreiz tās gaidāmas visās pozīcijās, no kurām pamanāmākā „korekcija” paredzama vārtsarga postenī. Trīs sezonas HK Rīga „mūris” bija Kristers Gudļevskis, un faktiski visu šo 3 sezonu laikā nav sanācis sistemātiski audzināt par viņu jaunāku aizstājēju. Aizvadītajā regulārajā sezonā pie spēles laika tika arī Rihards Cimermanis (634 minūtes) un Boriss Tretjakovs (58 minūtes). Tomēr Gudļevska 3190 minūtes norāda uz to, ka viņš bija ne tikai pirmais, bet tuvu tam, ka vienīgais vārtsargs… Tiesa, MHL amatpersonu, lai arī publiski, spriedelējumi vēl nav oficiāli atzinumi. Tādēļ vecuma ierobežojumu saistībā vēl jāgaida oficiāli paziņojumi. Tomēr, ja arī vecuma griestus nesamazina, Gudļevskis “glābšanas salmiņa” funkcijai derētu jau salīdzinoši neilgu laiku. Cits stāsts, vai viņu vajadzētu „marinēt” MHL-ā.

Frakcijas – savējie, amerikāņi, liepājnieki

Skaidrs, ka Tukuma treniņnometnē esošā HK Rīga sastāva versija ir tāds kā bruto variants. Jādomā, ka vasaras gaitā tam nāks klāt pa kādam papildinājumam no Rīgas Dinamo treniņnometnes, bet prom dosies tie, kuri tiks atlasīti tālāk uz Dinamo otrās jaunatnes komandas – tagad Dinamo Juniors – treniņnometni, tāpat prom dosies tie „amerikāņi”, kuri iecerējuši nākamo sezonu aizvadīt pāri okeānam un HK Rīga treniņnometni izmanto, lai labāk sagatavotos sezonai.

Pašreizējā HK Rīga treniņnometnes sastāva „asinsaina” ir tāda, ka 10 puišiem (no 36) ir MHL spēļu pieredze HK Rīga sastāvā, bet liela daļa no viņiem rotēja starp HK Rīga un Juniors vienību, kas spēlēja MHL B grupā un Latvijas Virslīgā. Vēl 7 puiši „nāk” no Juniors sastāva, bet bez HK Rīga oficiālo spēļu pieredzes.

Pieci puiši ir no SK Rīga-96, kas iepriekšējo sezonu rūdījās Latvijas Virslīgā un Sanktpēterburgas atklātā jauniešu čempionāta U-17 vecuma grupā. Divi puiši – Daniels Riekstiņš un Viesturs Tampe – iepriekšējā sezona bija Prizma-Rīga (HS Rīga/Prizma) sastāvā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Bet vēl pieci puiši pērnsezon bija ”ārzemnieki” – četri ASV, viens Somijā. Tajā skaitā, treniņnometnes jaunākais dalībnieks – 1998. gadā dzimušais uzbrucējs Roberts Bļugers, kurš ir atpazīstamās Shattuck – St. Mary’s skolas audzēknis.

Paliela „frakcija” ir no pēdējā laikā dažādu problēmu vajātās Liepājas Metalurgs saimniecības puses – uzbrucēji Olafs Aploks, Edgars Homjakovs, Kārlis Ozoliņš, aizsargi Mārtiņš Oskars Freimanis, Ralfs Grīnbergs, Haralds Neimanis un vārtsargs Vadims Miščuks. Visiem liepājniekiem ir MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātu prakse, bet Kārlim Ozoliņam itin pieklājīga pieredze „pie lielajiem” Baltkrievijas ekstralīgā – 41 spēle regulārajā sezonā, 3 spēles play off-os.

Kur palikt mūsu jaunajiem vārtsargiem?

„Iejutos treniņnometnē ļoti labi! Daudz pazīstamu čaļu ir, un ar iepazīšanos nebija nekādas problēmas. Apstākļi arī te ideāli priekšdarba. Jā, protams, te nav mājas. Liepājā pie visa pierasts, un braucot prom no pierastiem apstākļiem būs grūti, bet nekas – domāju, pieradīšu, un būs labi! Visi normāli uzņēma. Sākumā bija tāda skatīšanās – „kas tas tāds”, bet tagad jau labi, iepazinos daudz vairāk,” par savu pievienošanos HK Rīga treniņnometnei stāsta vārtsargs Vadims Miščuks, kurš iepriekš spēlēja Liepājas komandās.

Kādi mērķi sev uzstādīti? „Pirmkārt, es gribētu pielikt pieredzē, un, otrkārt, gribētu normāli sagatavoties pieaugušo līmenim,” tā V. Miščuks. Kāpēc jau šosezon neizvēlējies spēlēt pie pieaugušajiem? „Man tikai bija piedāvājumi no Krievijas – VHL divvirziena līgumi ar MHL klubiem . Bet es nevaru pēc reglamenta spēlēt ne MHL, ne VHL Krievijā,” skaidro Vadims Miščuks.

Saskaņā ar VHL un MHL reglamentiem, šo līgu Krievijas klubos nemaz nedrīkst spēlēt vārtsargi – leģionāri. KHL vadītājs Aleksandrs Medvedevs gan sola, ka pēc Soču ziemas olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neskaitīšoties visu līgas dalībvalstu hokejisti. Ja vēl tas tiktu attiecināts uz KHL aizbildniecībā esošajām VHL un MHL līgām… Laukuma spēlētājiem no Latvijas ir dažādas iespējas, bet Latvijas jaunajiem vārtsargiem patiesībā nav daudz variantu, kur spēlēt.

HK Rīga tiek „būvēta” pakāpeniski

HK Rīga treniņnometne pamazām papildinās. Tikai tās gaitā pieslēdzās, piemēram, vārtsargu treneris Juris Klodāns vai, piemēram, uzbrucējs Olafs Aploks, aizsargs Jānis Jaks. „Es tikai trešdien atbraucu. Jūtos pašvaki, jo nebiju trenējies uz ledus ar kārtīgām slodzēm, bet domāju drīz pieradīšu. Mikroklimats treniņnometnē – labs. Domāju palikt HK Rīga šo gadu un pabeigt skolu, jo man tagad pēdējas gads skolā, un tad jau nākošgad redzēs,” spriež aizsargs Jānis Jaks, kuram aizvadītajā sezonā iekrāta pieredze trīs frontēs – HK Rīga sastāvā MHL, Juniors ierindā MHL B grupā, kā arī Juniors rindās Latvijas Virslīgā.

Prognozējams, ka pēc treniņnometnes posma Gulbenē – jūlija vidū uz Piņķu halles ledus nonāks jau slīpētāks HK Rīga sastāvs. Jādomā, ka tajā varētu būt atrodams vēl pa kādam spēlētājam no komandas pērnā sastāva – t.sk., no 1993. gadā dzimušajiem.

HK Rīga treniņnometnes sastāvs Tukumā 2013. gada jūnijā (LM = Liepājas Metalurgs):

spēlētājs dz. klubs 2012./2013.
UZBRUCĒJI
1. Rodrigo Ābols 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
2. Olafs Aploks 1995. LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
3. Oskars Batņa 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
4. Roberts Bļugers 1998. Shattuck – St.Mary’s Bantam (U-15; ASV)
5. Rihards Bukarts 1995. HK Rīga (MHL); Juniors (Latvijas Virslīga)
6. Kirils Galoha 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
7. Edgars Homjakovs 1995. LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
8. Ruslans Ignatovičs 1995. HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
9. Ričards Kondrāts 1994. HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
10. Artūrs Logunovs 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
11. Rūdolfs Maslovskis 1995. HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
12. Edgars Opuļskis 1994. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
13. Maksims Osipovs 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
14. Kārlis Ozoliņš 1994. LM (Baltkr. ekstralīga); LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
15. Emīls Potāpovs 1994. HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
16. Frenks Razgals 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
17. Daniels Riekstiņš 1994. Prizma-Rīga (HS Rīga/Prizma; MHL B; Latvijas Virslīga)
18. Gatis Sprukts 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
19. Romans Vitkalovs 1994. Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
20. Ņikita Zgirskis 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
AIZSARGI
1. Edmunds Augstkalns 1994. HK Rīga (MHL)
2. Toms Bernhards 1995. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
3. Mārtiņš Oskars Freimanis 1994. LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
4. Ralfs Grīnbergs 1995. LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
5. Jānis Jaks 1995. HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
6. Rūdolfs Kalvīts 1994. Shattuck – St.Mary’s Midget AAA (U-19; ASV)
7. Haralds Neimanis 1994. LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)
8. Jānis Puriņš 1996. SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17; Latvijas Virslīga)
9. Ēriks Smulko 1996. South Shore Kings (EJEPL = Eastern Junior Elite Prospects League; ASV)
10. Patriks Škuratovs 1994. HK Rīga (MHL); Juniors (Latvijas Virslīga)
11. Viesturs Tampe 1994. Prizma-Rīga (HS Rīga/Prizma; MHL B; Latvijas Virslīga)
12. Ģirts Zemītis 1995. HK Rīga (MHL); Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
VĀRTSARGI
1. Aleksandrs Bebrišs-Fedotovs 1994. Dallas Snipers (WSHL = Western States Hockey League; ASV)
2. Rihards Cimermanis 1993. HK Rīga (MHL); Juniors (Latvijas Virslīga)
3. Nils Grīnfogels 1994. Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
4. Vadims Miščuks 1993. LM jaun. (MHL B); LM-2 (Latvijas Virslīga)

*

[Attēlā: HK Rīga ierindas fragments spēlē pret HK MVD 2012. gada 19. novembrī. Vēl ar Juri Upīti. Kurš ieņems viņa vietu? Un kuram nāksies aizstāt attēlā neietverto Kristeru Gudļevski? Foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Juniors (no 2013.), HK Rīga, hokejs, Juniors (MHL), Liepājas Metalurgs (MHL), MHL, MHL B grupa, Prizma-Rīga (MHL) | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas hokeja “mafija” Somijā. Jekimovs nav vienīgais

Posted by petrovich27 uz 2011/12/01

Somijas hokeja saimniecība, kas sniedzas tālāk par galveno līgu un valsts izlasi, pirmajā brīdī nešķiet viegli saprotama, lai neteiktu – tā izskatās sarežģīta. Somijas dažādo hokeja līgu atšķirīgie izspēles principi, dažādas čempionāta kārtas, kas nepakļaujas statistikas salīdzināšanai, situāciju neatvieglo; arī U-20, U-18 līgas nav Eiropas vecuma standarta līgas. tomēr Somija hokejistus ražo uz nebēdu, ļaujot procesā piedalīties arī citu valstu pārstāvjiem. Latviju čempionātos Somijā šosezon pārstāv vai ir pārstāvējuši vismaz 23 hokejisti.

Jekimovs kā vienīgais stiprākajā līgā

Somijas stiprākajā līgā SM-liiga (SM = Suomen mestaruus = somu meistarsacīkstes) 2011./2012. g. sezonā sev vietu un pielietojumu ir atradis tikai viens Latvijas hokejists – uzbrucējs Roberts Jekimovs (1989.; zemāk pa kreisi izvietotā attēlā), kurš ir piestājis Lapēnrantas municipalitātē mājojošā komandā SaiPa (īsinājums no Saimaan Pallo). ar 27 punktiem 27 spēlēs SaiPa ierindojas turnīra tabulas 13.-ajā (priekšpēdējā) vietā ar 27 punktiem. savukārt, Jekimovs ar 14 punktiem (5+9) 27 spēlēs ir komandas 3.-ais rezultatīvākais spēlētājs.

2010./2011. g. sezonā savu pēc-KHL posmu ietvaros spēkus SM-liiga komandās pamēģināja 3 uzbrucēji no Latvijas: Armands Bērziņš (Hemēnlinnas HPK sastāvā 11+7 punkti regulārā čempionāta 55 spēlēs un 0+1 punkts play off 2 spēlēs); Kaspars Saulietis (tā paša HPK sastāvā 4+15 punkti regulārās sezonas 56 spēlēs un 0+0 punktu play off 1 spēlē); Aleksejs Širokovs (Raumas Lukko sastāvā 0+1 punkts regulārā čempionāta 12 spēlēs). pērnsezonas bijušo KHL-istu “uzlidojums” pārtrauca ilgāku laika posmu, kad Latvijas hokejisti Somijas jaudīgākajai līgai bija “metuši mieru”. taču jāatgādina, ka ir bijušas tādas sezonas, kā, piemēram, 1998./1999., kad SM-liiga plašumos “kapāja” Aigars Cipruss, Vjačeslavs Fanduļs, Mareks Jass, Rodrigo Laviņš, Aleksandrs Macijevskis, Leonīds Tambijevs, Atvars Tribuncovs. bet sezonu iepriekš (1997./1998.) Somijas galvenās līgas stiprumu testēja jau nosauktie Cipruss, Fanduļs, Macijevskis, Tambijevs, kā arī Aleksandrs Kerčs un Kārlis Skrastiņš.

par īstenāko Somijas SM-liiga pazinēju Latvijas pusē ir uzskatāms uzbrucējs Vjačeslavs Fanduļs (1969.), kurš šajā, vienā no stiprākajām Eiropas hokeja līgām, ir aizvadījis 10 sezonas, kā arī “pielasījis” klāt 2 sezonas otrā stipruma līgā (Mestis). viņš šajā (2011./2012.) sezonā, pēc divu sezonu nebūšanām pie HK Ogre “stūres” un Ogres komandas likvidācijas, ir pieslēdzies Somijas jauniešu komandu treneru plašajam kolektīvam. punktu ziņā jaudīgākā sezona SM-liiga čempionātos Fanduļam bijusi 1995./1996.-tā, kad Turku TPS ierindā regulārā čempionāta 49 spēlēs viņš salasījis 51 punktu (22+29).

labam SM-liiga pazinējam jābūt uzbrucējam Aigaram Ciprusam (1972.) ar 6 sezonām šīs līgas komandās. cipariski izteiksmīgākais sniegums Ciprusam fiksēts Helsinku Jokerit ierindā 2000./2001. g. sezonā, kad regulārā čempionāta 56 spēlēs iekrāti 37 punkti (18+19) un play off 5 spēlēs 2 punkti (1+1). pa trim vai vairāk dažāda “pilnuma” sezonām Somijas stiprākajā līgā ir sakrājuši arī Rodrigo Laviņš, Kārlis Skrastiņš, Jānis Sprukts, Oļegs Sorokins, Leonīds Tambijevs. mazāku “laika strēķi” SM-liiga vienībās ir aizvadījis vēl lielāks Latvijas hokejistu skaits, starp kuriem arī – Kaspars Astašenko, Igors Bondarevs, Lauris Dārziņš, Aleksejs Froļikovs, Mareks Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Aleksandrs Macijevskis, Andrejs Maticins, Grigorijs Panteļejevs, Atvars Tribuncovs.

Latvijas spēlētājs SM-liiga komandā 2011./2012. g. (pēc novembra spēlēm, pirms 2011-12-01 spēles):

ampl. spēlētājs dz. spēles punkti +/- vid.sp. laiks

 

U Roberts Jekimovs 1989. 27 5+9 -1 13:45
(iepriekšējā sezona)
U Armands Bērziņš 1983. 55 11+7 +1 13:52 PO 2 sp.; 0+1; 0; 12:59
U Kaspars Saulietis 1987. 56 4+15 -3 11:52 PO 1 sp.; 0+0; +1; 12:01
U Aleksejs Širokovs 1981. 12 0+1 -2 12:24

otrajā stiprākajā līgā neviena

somu hokeja ranga otrajā līmenī – Mestis – šosezon iztiekam bez Latvijas pārstāvjiem. taču agrākos gados Somijas otro līmeni, arī pirms tā sakārtošanas un nosaukšanas par Mestis (kas noticis 2000. gadā), ir “apmeklējis” paprāvs skaits Latvijas hokejistu, ieskaitot arī SM-liiga spēlējušos Bondarevu, Fanduļu, Froļikovu, Mareku Jasu, Jekimovu, Macijevski, Maticinu, Sorokinu, Spruktu, Tribuncovu. starp somu otrā stipruma līgas apguvējiem jāpiemin arī tādi eksemplāri kā Artis Ābols, Viktors Bļinovs, Vladimirs Durdins, Konstantīns Grigorjevs, Kārlis Gajevskis, Juris Klodāns, Valērijs Kuļibaba, Normunds Sējējs, Aleksandrs Semjonovs, Aleksandrs Šiškovičs, Juris Štāls.

“spridzinošākā” rezultativitāte Somijas otrajā līmenī ir izdevusies vienam no Latvijas hokeja pionieriem Somijas hokejā – Aleksejam Froļikovam (1957.), kurš kopā ar Vladimiru Durdinu (1956.) uzspēlēja Pori Ässät komandā jau 1989./1990. g. sezonā. savā “somu debijas” sezonā Froļikovam fiksēts 81 punkts (28+53) 43 spēlēs. neslikti sezonas cipari iegadījušies arī Aleksandram Macijevskim (1975.) – 67 punkti (37+30) regulārā čempionāta 43 spēlēs (1996./1997.; Kokolas Hermes), Vjačeslavam Fanduļam – 62 punkti (22+40) 46 spēlēs (1999./2000.; Pori Ässät).

trešajā līgā Suomi-sarja 7+3

Somijas pieaugušo hokeja trešajā līmenī (Suomi-sarja) sezonu iesākuši 7 hokejisti no Latvijas, bet 3 spēlētāji, kuriem norātīta Latvijas pārstāvniecība, šai līgai pievienojušies līgas turpinājumā kopā ar savu komandu Hela-Kiekko (Kauhava). šī komanda sezonu iesāka līmeni zemāk (II-divisioona), bet sezonas ievadā izcīnīja tiesības cīnīties Suomi-sarja kvalifikācijas posmā, kur turpina sezonu kopā ar Suomi-sarja komandām, kas netika šīs līgas augstākajā grupā.

Suomi-sarja apvieno 24 komandas, kas sadalītas 3 apakšgrupās – divīzijās (Alkulohko 1 – 3). čempionāta pirmā posma (Alkulohkot) ietvaros tiek noskaidrotas katras apakšgrupas 4 stiprākās komandas (kopā 12), kas turpina cīnīties par augstākām vietām, bet pārējās Suomi-sarja komandas kopā ar dažām stiprākajām vienībām no II-divisioona turpina cīņu kvalifikācijas spēlēs (Karsinnat). “Pirmais posms tiek izspēlēts, lai tiktu noskaidroti katras divīzijas 4 spēcīgākie klubi, kuri finansiāli un fiziski būtu gatavi cīnīties par iekļūšanu Mestis līgā. 12 spēcīgākie klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena mājas un viena izbraukuma spēle), lai noslēgtu otro posmu. Pēc otrā posma izspēles, TOP 3 klubi kvalificējas izspēlei par iekļūšanu Mestis līgā; izspēlē piedalās arī klubs no Mestis, kurš sezonu ir noslēdzis pēdējā vietā, savā līgā. Šie 4 klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena spēle mājās, viena izbraukumā) un klubs, kurš pabeidz šo posmu 1. vietā, kvalificējas Mestis līgai,” Suomi-sarja izspēles kārtību skaidro Suomi-sarja vienības JHT uzbrucējs Jānis Puriņš (1987.).

jau tradicionāli ierasts, ka Latvijas hokejisti lielā daļā gadījumu Somijā ir dislocējušies “kolonijās” – grupās pa 2 vai vairākiem hokejistiem. protams, netrūkst arī “vientuļnieku”, bet tas vairāk ir retums nekā likumsakarība. “koloniju” būšana ir atrodama arī Suomi-sarja dažādos posmos spēlējošās komandās. 3 vīri – vārtsargs Nauris Enkuzens (1989.), uzbrucēji Gatis Gricinskis (1988.) un Viktors Jasjonis (1991.) spēlē Kokolas Hermes vienībā. aizsargs Kristaps Nīmanis (1993.) un uzbrucējs Jānis Zariņš (1991.) saskaitīti Waasa Red Ducks ierindā. uzreiz 3 hokejisti ar Latvijas “papīriem” – Danils Lazebņiks (1991.), Kirils Lazebņiks (1988.), Pēteris Pujāts (1990.) – cīnās no II-divisioona “iekuģojušās” Hela-Kiekko sastāvā.

vienīgais Suomi-sarja “vientuļnieks”, vismaz saskaņā ar oficiālo statistiku un pagaidām, ir Jānis Puriņš (1987.), kurš šosezon jau ir paspējis uzspēlēt līgas divās dažādās komandās – sezonu sāka Imatras Ketterä, bet turpina JHT, kas dislocēts Kalajoki. “Sezonu uzsaku Imatrā. Gaidīju atbildi no augstākas līgas kluba Eiropā, kurš izteica piedāvājumu vasarā, bet tas process ievilkās, un paralēli tam parādījās piedāvājums no Ketterä, tādēļ nevēlējos gaidīt pārāk ilgi un beigās palikt bez kluba. Klubam (Ketterä) tika uzstādīti augsti mērķi uz šo sezonu, tika ieguldīti lieli finansiālie līdzekļi, lai nopietni cīnītos par iekļūšanu Mestis līgā. Diemžēl nebiju apmierināts ar savu lomu klubā; līdz ar to arī sezonas sākums neizdevās spīdošs. Šajā pat līgā atradās klubs, kurš izrādīja interesi (JHT), tāpēc, daudz nedomājot, devos turp,” komandu maiņu komentē Jānis Puriņš. ar ko atšķiras Ketterä un JHT? “Abi klubi ir spēcīgi. Abiem klubiem uzdevums uz šo sezonu ir iekļūt Mestis līgā. Spēles stils daudz neatšķiras starp abiem klubiem. Tipisks somu stils – ātrs un agresīvs hokejs, taču, protams, katram trenerim ir savas nianses un paņēmieni, kā to izpildīt efektīvāk. Esmu ļoti labi iejuties pašreizējā klubā un ar saviem tiešajiem uzdevumiem tieku galā. Protams, sezonas svarīgākais posms ir tikai sācies, tā ka jāturpina progresēt un jābūt uzdevumu augstumos,” tā Jānis Puriņš.

kā ir – būt leģionāram Somijā? ar ko tas atšķiras, piemēram, no Ziemeļamerikas? ar ko būtu jārēķinās jaunajiem censoņiem, ja viņi plāno turpināt savas gaitas Somijā? “Esmu spēlējis hokeju gan Kanādā, gan ASV. Pēdējos divus gadus spēlēju hokeju Somijā. Gan Ziemeļamerikā, gan Somijā hokeja industrija ir ļoti attīstīta. Būt leģionāram, vai tas būtu Ziemeļamerikā, vai Eiropas klubā, nav viegli. Lai kurā valstī un līmenī tu spēlētu, tu pastāvīgi esi zem palielināmā stikla. Tev ir jābūt galvas tiesu pārākam par vietējiem un jāpalīdz klubam uzvarēt spēles. Tev ir jābūt līderim uz ledus, kā arī, kad nokāp no tā. Tiklīdz tavs sniegums nav apmierinošs vai arī klubam ir vāji rezultāti, tu netiec daudz brīdināts. Tiek meklēts kāds tavā vietā. Par tiem līdzekļiem, kurus klubs ir ieguldījis, lai dabūtu vienu leģionāru, viņi var iegādāties 2-3 vietējos spēlētājus; tāpēc, būdams leģionārs, tu nevari atļauties izlaist treniņu tāpēc, ka jūties noguris vai apslimis, jo uzreiz būs kāds tavā vietā. Klubs iegulda tevī, lai tu varētu palīdzēt tam uzvarēt spēles, tāpēc gaida pastāvīgi labu sniegumu katru dienu, visas sezonas garumā. Jaunajiem censoņiem būtu jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar, tā kā komandu budžeti ir salīdzinoši nelieli un tos veido vidēja līmeņa uzņēmēju finanšu līdzekļi. Taču no komandas puses tiek radīti maksimāli apstākļi, lai spēlētājiem nekas netraucētu rādīt labus rezultātus. Bez tam Somijas hokejs ir sakārtots tā, ka katra līmeņa spēlētājam ir iespēja sevi realizēt un pilnveidot,” pieredzē dalās Jānis Puriņš.

jaunais pieaugušais Nīmanis

jaunākais Latvijas pārstāvis Suomi-sarja cīņu laukos ir Latvijas U-20 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs un kandidāts dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē – Kristaps Nīmanis (1993.; kreisajā pusē novietotā attēlā), 18 gadu jauns aizsargs. viņa pirmā pieaugušā sezona ir sākusies aizsargam pieklājīgi – pirmā posma 12 spēlēs 6 punkti, Karsinnat posma 2 spēlēs 2 punkti.Suomi-sarja līmenis ir tiešām augsts! Tā tikai visi domā, ka tā ir kaut kāda amatieru līga, bet te spēlē tādi “veči”, kuriem ir ap 800 spēlēm SM-līgā un citās Eiropas augstākajās līgās. Viss šeit ir ļoti meistarīgi, ātri, asi, spēka spēle, ir viss, ko spēlētājs var vēlēties. Visas iepriekšējās līgas, kurās esmu spēlējis (Somijas U-20, Baltkrievijas U-18, Latvijas U-18 u.c.), ir tiešām bijušas bērnu līgas, salīdzinājumā ar Suomi-sarja. Te spēle tādi spēlētāji, kuri ir ap 190 cm gari un 100 kg smagi, un viņi ir tiešām meistarīgi. Tāpēc šogad, domāju, ka daudz vairāk esmu ieguvis un iegūšu tieši šajā līgā, jo Somijas U-20 līgā (Jr. A SM-liiga) šogad spēlē 1992.-1993. gados dzimuši un jaunāki, jo līderi ir pieaugušo komandās, un tur (Jr. A SM-liiga) vairs nav tas, kas bija pagājušajā gadā. Ātrums? Ātrums, ja man godīgi jāatbild, tad Suomi-sarja ir lielāks nekā junioros. Jā, protams, ne pret visām komandām, bet pret pirmo trijnieku, tiešam bija ļoti grūtas spēles,” Suomi-sarja līmeni skaidro Kristaps Nīmanis.

“Es spēlēju hokeju jau 12 gadus; atbraucot uz Somiju, es sapratu, ka tā īsti neko nemaz neprotu. Jā, pamati ir, slidojums, metiens, bet meistarība, spēles lasīšana, individuālā meistarība, tas ir pavisam cits stāsts; man bija sajūta, ka es no 11. klases būtu atpakaļ 5. klasē. Šeit strādā pavisam savādāk nekā Latvijā – gan uz ledus, gan ārpus tā. Atbraucot uz Somiju, es sākumā nesapratu, kur es esmu nokļuvis, citā pasaulē?! Attieksme – gan spēlētāju, gan treneru. Neviens treneris nesaka – saņemies vecīt, strādā, cīnies; šeit visi paši to saprot, kuram tas ir vajadzīgs, – ne mammai, ne tētim, ne trenerim, bet tikai un vienīgi pašam sev! Un tik cik katrs iegulda treniņos, tik tas arī ir redzams uz laukuma. Tas, kurš cīnās un sevi nežēlo, tas arī spēlē un rāda spēli. Jāņem vērā tas, ka šeit uz laukuma visi ir kā “nikni vilki pēc gaļas”, respektīvi, pēc ripas un gūtajiem vārtiem,” Somijas hokeju raksturo Kristaps Nīmanis.

kas ir tas Somijas spēks, ar ko tā ir pievilcīgāka un spēcīgāka? “Pirmais un, manuprāt, galvenais faktors ir – būt fiziski gatavam, jo, ja tu esi fiziski gatavs, tad tev nav nekādu problēmu. Un, protams, treneris; ja treneris redz, ka spēlētājam acis deg, viņš uzticas, viņš ļauj sevi apliecināt un pierādīt uz ledus, ļauj arī kļūdīties; tas nekas, ka esi “jauniņais”, un spēlētājam tas ir ļoti svarīgi. Pretēji kā Latvijā: Ā, tu esi pēc gadu vecuma jauns, nu tu vēl par jaunu, bet neviens jau neredz, vai negrib redzēt, ka tas jaunais spēlē labāk par tiem, kuri ir gadu vai divus vecāki. Vienu vārdu sakot, mani piesaista tas, ka treneri tic un uzticas! Viņi riskē, ļauj attīstīties, spēlēt savu spēli! Treneri saprot, ka visi nav vienādi un katrs spēlē savādāk, ka hokejisti nav roboti, viņus nevar ieprogrammēt, kā spēlēt, katrs spēlētājs ir īpašs, katrs ar kaut ko atšķiras! Un tas jau ir treneru darbs, kā katru spēlētāju mācēt izmantot. Somu treneriem ir savs redzējums par to, viņi saka: ja treneris grib spēles laikā vadīt spēlētājus – ej tur, met tur, atdod tam, apspēlē utt., tad ir jānopērk sev video spēles,” tā Kristaps Nīmanis.

Latvijas hokejisti – laukuma spēlētāji – Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./2012. g. sez. (pēc 2011-11-27 spēlēm un pirms decembra spēlēm):

amp. spēlētājs dz. komanda sp. (punkti) 1.posmā (Alkulohkot) sp. (punkti) 2.posmā sp. (punkti) kvalif-ā (Karsinnat) 2.pos.
U Gatis Gricinskis 1988. Hermes (Kokola) 7 (1+4) 3 (1+1)
U Viktors Jasjonis 1991. Hermes (Kokola) 3 (0+1)
U Danils Lazebņiks 1991. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (0+1)
A Kirils Lazebņiks 1988. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (0+1)
A Kristaps Nīmanis 1993. Waasa Red Ducks 12 (2+4) 2 (1+1)
U Pēteris Pujāts 1990. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (1+0)
U Raitis Pujāts 1983. FPS (Forsa) 11 (2+2) 3 (0+2)
U Jānis Puriņš 1987. Ketterä (Imatra) 11 (1+3)
JHT (Kalajoki) 2 (2+0) 3 (1+0)
U Jānis Zariņš 1991. Waasa Red Ducks 4 (2+2) 2 (0+1)

P.S. Hela-Kiekko (arī He-Ki) – komanda, kas Suomi-sarja kvalifikācijas kārtā iekļuvusi no II-divisioona, kurā iesāka šo sezonu.

Latvijas vārtsargs Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs dz. komanda sp. (min.) 1.posmā GAA (atv. %) 1.posmā sp. (min.) 2.posmā – Karsinnat GAA (atv. %) 2.p.
Nauris Enkuzens 1989. Hermes (Kokola) 12 (680:34) 3.62 (92.28%) 3 (178:14) 4.71 (89.31%)

II-divisioona, Somijas hokeja ceturtais līmenis

II-divisioona čempionātā 56 komandas ir sadalītas 6 apakšgrupās, no kurām pēc čempionāta 1. posma (Alkusarja) visstiprākās komandas nokļūst 3.-ās stiprākās līgas (Suomi-sarja) kvalifikācijas posmā (Karsinnat), kur cīnās par iespēju nostiprināties Suomi-sarja līgā. bet lielākā daļa II-divisioona komandu turpina cīņu 2. posmā (Jatkosarja), kur tām pievienojas III-divisioona stiprākās komandas. “Somijas līgu čempionātu izspēles principi ir ļoti dinamiski; sākt var trešajā divīzijā (III-divisioona), bet čempionāta galā – izcīnīt vietu ne tikai otrajā divīzijā (II-divisioona), bet arī dabūt vienīgo ceļazīmi uz Suomi-sarja nākamās sezonas izspēli, tiekot caur otrās divīzijas otrā posma (Jatkosarja) turnīru,” izspēles principu izklāsta II-divisioona vienības Jeppis Hockey uzbrucējs Edgars Čermnihs (1990.).

Somijas ceturtajā stiprākajā hokeja līgā “ar Latvijas pierakstu izsekojami” 13 hokejisti, kuri aizvadījuši oficiālās spēles. skaitliski vislielākā Latvijas hokejistu “kolonija” Somijas komandās ir II-divisioona komandā Pyhäjärven Pohti (saīsināti – PyPo; komandas logo – pa labi), kur šosezon ir uzspēlējuši 5 hokejisti no Latvijas: uzbrucēji Vadims Vabiščevičs (1989.), Renāts Vabiščevičs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), aizsargs Sergejs Jegorovs (1989.) un vārtsargs Kristiāns Čopejs (1995.).

PyPo komandā jau otro gadu pēc kārtas ir ļoti dauz jauno hokejistu 16-19 gadu vecumā; līdz ar to leģionāriem uzticas vairāk un dod spēlēt vienmēr! Somi ir draudzīga tauta un vienmēr atbalsta latviešu hokejistus,” komentē PyPo uzbrucējs Vadims Vabiščevičs. Latvijas hokejisti arī šosezon cenšas attaisnot uz sevi liktās cerības, dominējot punktu ražošanā. komandas divi rezultatīvākie uzbrucēji II-divisioona sākumposmā (Alkusarja) bija Latvijas hokejisti (Vadims Vabiščevičs un Norberts Danemanis). arī čempionāta otrajā posmā (Jatkosarja) Latvijas hokejisti “tur kanti” – divī līderi ir Vadims un Renāts Vabiščeviči; topā netālu arī Norberts Danemanis. “II-divisioona čempionāta pirmais posms nav tik nopietns kā otrais (Jatkosarja), jo pirmajā posmā komandas vienkārši cīnās, lai tiktu augstāk, un neviens nevar izlidot no līgas, bet otrais posms ir nopietns, jo viena no komandām var izlidot no grupas. Tā kā mums ir jauna komanda, tad mums jācinās katru spēli. Noteikti zinu, ka grupa (Pohjoinen), kurā spēlē PyPo, ir visspēcīgākā II-divisioona čempionātā; tai 2011./2012. gada sezonā pievienojās 3 komandas, kas agrāk spēlējušas Suomi-sarja līgā,” II-divisioona čempionāta posmu nozīmi skaidro V.Vabiščevičs.

Muik Hockey vienībā šosezon spēlē divi Latvijas pārstāvji – uzbrucējs Arnis Kusiņš (1991.) un aizsargs Sergejs Petuškovs (1991.). “Paši pirmie iespaidi par Somijas II-divisioona bija labi; atmosfēra visam ir laba, attiecas un dara tā, lai būtu vieglāk. Komanda grib sasniegt to labāko; sezonas sākumā gribēja tikt līgu augstāk, bet, kad sākās sezona, tad tas viss apstājās, radās visādas problēmas – ar halli un komandu. Man pirmie mēneši nebija spīdoši, bija grūti spēlēt, ja maiņas biedri nerunā angliski tā, lai varētu sarunāties laukumā. Bet tagad jau ir vieglāk, jo pierasts, un kopumā esmu apmierināts,” par savām gaitām Muik Hockey vienībā stāsta Arnis Kusiņš, piebilstot, ka savu turpmākās hokeja gaitas vismaz pašreiz plāno saistīt ar Somiju.

Latvijas spēlētāju “komūna” 3 vīru sastāvā fiksēta II-divisioona komandā Hela-Kiekko (saīsināti He-Ki; Kauhava), kas, kā jau minēts, turpina gaitas augstākā “plauktā” – Suomi-sarja kvalifikācijas spēļu posmā (Danils Lazebņiks, Kirils Lazebņiks, Pēteris Pujāts). bez jau nosauktajiem spēlētājiem Somijas ceturtajā līmenī pa vienam Latvijas spēlētājam fiksēts 3 komandās: Virkiä Hockey vienībā Vladislavs Balakuns (1988.); Jeppis Hockey (Pietarsāri) klubā Edgars Čermnihs (1990.); Nikkarit (Peltosaari) komandā Andrejs Kostjukovs (1975.). jāpiebilst, ka Kostjukovam fiksēta arī Somijas pavalstniecība, ar ko izskaidrojama viņa neuzskaitīšana Latvijas Hokeja federācijas (LHF) oficiālajās pārejās.

uzbrucējs Edgars Čermnihs Somijas II-divisioona čempionātā ir otro sezonu un jau iespējis uzspēlēt 3 dažādās komandās – Kraft Hockey, PyPo, Jeppis Hockey. kāds kopumā vērtējams II-divisioona līmenis? “Šogad mani paaicināja vairāki klubi ar domu pastiprināt sastāvu. Izvēlējos Et-Po 72, jo kluba mērķis bija atgriezties Suomi-sarja, Somijas trešajā līgā, bet diemžēl klubam mainījās finansiālā situācija un neizdevās panākt vienošanos. Bet toties guvu atšķirīgu pieredzi, salīdzinoši ar iepriekšējo sezonu, kad Pyhajarvi PyPo latviešu legionāru mērķis bija saglabāt klubam vietu otrajā divīzijā (II-divisioona). Et-Po 72 biju viens latvietis un dabūju uzspēlēt ar leģionāriem no Krievijas un Kanādas, Alekseju Mjasņikovu un David Wyman, kurš Ziemeļamerikā ir spēlējis universitāšu līgā ACHA II un ir līgas rekordists. No Deivida arī izskanēja doma, ka Somijas II-divisioona kopumā ir pat stiprāka, bet es liktu vienā plauktā ar Latvijas Virslīgu un MHL-B augšdaļām,” komentē Edgars Čermnihs.

“Pietarsāri Jeppis, kas pēdējās divās sezonās dažādu iemeslu dēļ ir pazaudējis vairākus vadošus spēlētājus un pierakstu Suomi-sarja līgā, šosezon nolēma gatavot jauno maiņu. Loģiski, ka tādos apstākļos prasīt tūlītējus rezultātus no komandas nevar; tātad mērķis ir saglabāt vietu otrajā divīzijā un gatavot juniorus, kuriem patreiz ir jūtams pieredzes trūkums. Kā jau atzīmēju, klubiem mērķi ir dažādi; ja, piemēram, Et-Po 72 nometnē bija mērķis sagatavot sastāvu Suomi-sarja pārejas turnīram, vēlāk nostiprināties līgā, tad no manīm kā legionāra tika prasīts maksimālais rezultāts, ko arī devu pārbaudes spēlēs (2 spēlēs gūti 5+4 punkti). Savukārt situācijā ar Jeppis mana funkcija ir drīzāk palīdzēt sagatavot jaunos kolēģus, kaut gan kluba vadība un treneri bija sarīkojuši pārbaudi vienā no spēlēm, ko veiksmīgi izgāju (3+2), bet pārējos mačos jūtos kā spēlējošs treneris. Par statistikas rādītājiem neuztraucos, zinu, ka līgā mani novērtēja un pazīst; šogad gatavošos, lai nākamgad veiksmīgi meklētu iespējas startēt Suomi-sarjā,” sava aktuālā kluba Jeppis Hockey uzdevumus un savas prioritātes skaidro E.Čermnihs.

Latvijas laukuma spēlētāji Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./2012.g. sez. (pēc 2011-12-01 spēlēm):

amp.

spēlētājs

dz.

komanda

sp. (punkti) 1.pos. (Alkusarja)

sp. (punkti) 2.pos. (Jatkosarja)

A Vladislavs Balakuns 1988. Virkiä Hockey 9 (6+10) 2 (4+3)
U Edgars Čermnihs 1990. Jeppis Hockey 8 (5+3) 2 (0+1)
U Norberts Danemanis 1990. PyPo 5 (5+5) 3 (1+2)
A Sergejs Jegorovs 1989. PyPo 2 (0+0)
U Andrejs Kostjukovs* 1975. Nikkarit 8 (5+12)
U Arnis Kusiņš 1991. Muik Hockey 9 (7+3) 2 (3+1)
U Danils Lazebņiks 1991. Hela-Kiekko** 9 (19+15)
A Kirils Lazebņiks 1988. Hela-Kiekko** 8 (2+10)
A Sergejs Petuškovs 1991. Muik Hockey 9 (0+1) 2 (0+2)
U Pēteris Pujāts 1990. Hela-Kiekko** 7 (10+14)
U Renāts Vabiščevičs 1990. PyPo 9 (3+3) 4 (2+2)
U Vadims Vabiščevičs 1989. PyPo 9 (8+6) 4 (3+1)

P.S. Andrejam Kostjukovam statistikas vietnēs fiksēta dubultpilsonība – Somija, Latvija. Hela-Kiekko (arī He-Ki) komanda 1. posma ietvaros izcīnīja tiesības spēlēt Suomi-sarja kvalifikācijas posmā; spēlētāju 2. posma statistika Suomi-sarja tabulā.

Latvijas vārtsargs Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs

dz.

komanda

sp. (min.) 1.pos.

GAA (atv. %) 1.pos.

sp. (min.) 2.pos. – Jatkosarja

GAA (atv. %) 2.p.

Kristiāns Čopejs 1995. PyPo 1 (31:56) 7.55 (84.00%) 3 (179:35) 5.35 (88.73%)

ar stiprākajām 4 līgām Somijas pieaugušo klubu hokeja hierarhija nebeidzas. ir arī III-divisioona, kuras čempionātā šosezon ir uzspēlējuši daži Latvijas hokejisti. taču – jo tālāka hokeja līga, jo mazāk centralizēti pieejama informācija par šīm līgām.

somu jaunatnes “dārzniecība”

Somija ir viena no valstīm, kurā ir atstrādātākā jauniešu – junioru “izkopšanas” sistēma. saskaņā ar Somijas hokeja federācijas datiem, Somijā ir 209 klubi ar savām junioru-jauniešu hokeja sistēmām! valstij ar 5,3 – 5,4 miljoniem iedzīvotāju neslikti iekopts “dārziņš”, kas dod labu ražu kā pašmāju hokeja saimniecībai, tā eksportēt uz NHL, KHL, Zviedriju un citur. savukārt, citu valstu jaunatne mēdz izmantot Somijas U līgas savam tālākam atspērienam. Latvijas hokejisti nav izņēmums, un savulaik caur Somijas U līgām ir slidojuši Lauris Dārziņš, Jānis Sprukts, Juris Štāls…

Somijas stiprākā junioru līga Nuorten SM-liiga (starptautiski atpazīstama kā Jr. A SM-liiga) faktiski ir U-21 vecuma līga, līdzīgi Ziemeļamerikas junioru līgu sistēmai; šogad līgā ir pieļaujama 1991. gadā dzimušu hokejistu spēlēšana, kuri Eiropas standarta junioru līgas ir jau pārauguši. ir pat daži izņēmumi – 1990. gadā dzimuši hokejisti, kuri šosezon ir uzspēlējuši Jr. A SM-liiga čempionātā.

šosezon Somijas junioru augstākajā līmenī, Vaasan Sport U20 komandā (kluba logo pa labi) spēlē uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins (1992.), viens no Latvijas U-20 kandidātiem dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē. “Somijā ir ļoti daudz tehnisku spēlētāju. Spēle norisinās uz mazajiem laukumiem; ja nemaldos, tad KalPa komandai ir lielais laukums. Somijā galvenais uzvars iet uz vārtiem; daudz ko neizspēlē; ja ir ripa, ir jāmet. Treniņos ir daudz jāskraida; dienā ir 2 – 3 treniņi. Spēles ziņā esmu apmierināts, uz katru spēli nāku ar 100% atdevi. Daudz cenšos mest pa vārtiem, bet ripa ne pārāk grib krist iekšā. Bet domāju, drīzumā jau aizies. Treneris ir apmierināts ar manu spēli,” Jr. A SM-liiga līmeni un savu sezonas sākumdaļu raksturo Hvorostiņins. vai nākamo sezonu saisti ar Jr. A SM-liiga un Somijas hokeju? “Šajā līgā uz spēli var iziet tikai četri 1991. gadā dzimuši (U-21) hokejisti. Vēl nezinu, kā būs ar nākošo sezonu, bet man jau bija runa ar kluba vadību par nākamo sezonu,” atbild Vitālijs Hvorostiņins.

Šipunovs gaida savu iespēju

Somijas junioru otrais līmenis ir A-nuorten I-divisioona (civilizētāk – Jr. A I-divisioona), kurā sastopami gan 1991. (U-21), gan 1990. gadā (U-22) dzimuši hokejisti. somu junioru pirmā divīzija sāk ar kvalifikācijas posmu (Karsinnat), kurā 16 komandas septembra – oktobra gaitā izcīna tiesības uzspēlēt “īstajā” Jr. A I-divisioona čempionātā, kur cīnās tikai 8 komandas.

vienīgais Latvijas pārstāvis Somijas junioru “otrajā stāvā” ir vārtsargs Konstantīns Šipunovs (1993.), kurš iepriekšējās sezonas ir aizvadījis Somijas U-18 (Jr. B) hokeja komandās. šosezon Šipunovs ir Jokipojat U20 komandas ierindā. tiesa, aktuālajā sezonā Konstantins Šipunovs oficiālajās spēlēs nav devies laukumā; ir bijis pieteikts 4 spēlēm kvalifikācijas posmā, 2 spēlēm “īstajā” čempionātā, bet spēles minūšu un sekunžu nav.

bez gala un malas…

vēl Somijas junioru hokeja redzmākajā daļā ir nākamie piramīdas līmeņi pamatu virzienā – A-nuorten II-divisioona, A-nuorten III-divisioona. aiz junioru līmeņa seko U-18 (Somijā – Jr. B) līgas, kurās arī ir nobīde no normas – šosezon sastopami 1993. gadā dzimuši (U-19 vecuma) puiši. Jr. B līmenī līgas Somijā sadalās secīgi: B-nuorten SM-sarja (Jr. B SM-sarja); B-nuorten I-divisioona (Jr. B I-divisioona), Jr. B II-divisioona (B-nuorten II-divisioona), Jr. B III-divisioona (B-nuorten III-divisioona).

tālāk seko U-17 līmeņa (Jr. B2) līgas, kur arī ir savi “izņēmumi” U-18 vecuma (dz. 1994.) izskatā. vēl tālāk U-16 (Somijā – Jr. C) līgas, kurās atkal savas “nobīdes” ar U-17 vecuma (šogad – 1995.) līdzdalību. un tā tālāk – Jr. C2 (U-15), Jr. D (U-14)…

saskaņā ar LHF datiem, Somijas virzienā no Latvijas ir devies tikai viens hokejists, kas atbilst U-18 vai jaunākam vecumam. runa ir par jau pieaugušo II-divisioona kontekstā minēto vārtsargu Kristiānu Čopeju (1995.), kurš, neskatoties uz savu 16 gadu jaunumu, uzspēlē pieaugušo līmenī PyPo komandā. Čopejam ir fiksēta dalība arī PyPo U18 komandā, kas sezonu uzsāka Somijas U-18 (Jr. B) otrajā stiprākajā līgā – Jr. B I-divisioona. šī čempionāta sākumā – kvalifikācijas posmā (Karsinnat) Čopejs aizvadīja 4 spēles, bet pēc komandas neveiksmīgā starta pirmajā posmā PyPo U18 “nokrita” 2 līmeņus zemāk – uz Jr. B III-divisioona, kur turpina sezonu šīs līgas otrā posma ietvaros. šajā līmenī Kristiāns Čopejs ir bijis pieteikts vienai spēlei kā “otrais numurs”, bet reāli spēlējis, saskaņā ar oficiālo statistiku, nav.

Latvijas hokejisti Somijas U līgās (pēc 2011-11-30 spēlēm):

amp.

spēlētājs

dz.

līga

komanda

sp.

punkti vai GAA

+/- vai atv.%

vid. vai kop. sp. laiks

U Vitālijs Hvorostiņins 1992. Jr. A SM-liiga Vaasan Sport U20 21 3+2 -4 vid. 11:13
V Konstantīns Šipunovs 1993. Jr. A I-divisioona Jokipojat U20 0
V Kristiāns Čopejs 1995. Jr. B I-divisioona PyPo U18 4 GAA 5.60 89.93% kop. 149:54

Somijas hokeja līmeņu redzamākā daļa 2011./2012. g. sezonā:

līmenis

līga

kom-u skaits

ofic. links

PIEAUGUŠIE
1. SM-liiga 14 sm-liiga.fi
2. Mestis 12 mestis.fi
3. Suomi-sarja 24 finhockey.fi/tulospalvelu/suomi-sarja/
4. II-divisioona 56 finhockey.fi/tulospalvelu/ii-divisioona/
5. III-divisioona ap 60-70 finhockey.fi/tulospalvelu/iii-divisioona/
JUNIORI
1. Jr. A SM-liiga (Nuorten SM-liiga) 16 finhockey.fi/tulospalvelu/nuorten_sm-liiga/
2. Jr. A I-divisioona (A-nuorten I-divisioona) 16 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_i-divisioona/
3. Jr. A II-divisioona (A-nuorten II-divisioona) 18 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_ii-divisioona/
4. Jr. A III-divisioona (A-nuorten III-divisioona) 32 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_iii-divisioona/
U-18
1. Jr. B SM-sarja (B-nuorten SM-sarja) 20 finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_sm-sarja/
2. Jr. B I-divisioona (B-nuorten I-divisioona) 48 finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_i-divisioona/

P.S. atzīmēts komandu skaits, kas sāk konkrētās līgas sākumposmos (t.sk., atsevišķos gadījumos tas ir kvalifikācijas posmus). turpmākajā izspēlē var būt atšķirīgs komandu skaits.

lasāmvielai:

  • SaiPa komandas spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – sm-liiga.fi
  • Latvijas hokejistu aktuālās pārejas uz ārvalstu klubiem – lhf.lv

P.S. paldies LHF par sniegto Somijas jauniešu hokeju raksturojošo informāciju.

[Roberta Jekimova foto fiksēts SaiPa spēlē pret Rīgas Dinamo 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas turnīrā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Kristapa Nīmaņa foto fiksēts pēc Latvijas U-18 izlases spēles pret Ungārijas U-18 izlasi un apbalvošanas ceremonijas laikā par uzvaru U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā 2011. gada 17. aprīlī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas izlases “asins apmaiņas” īpatnības un tendences

Posted by petrovich27 uz 2011/04/25

pirmā iekļūšana Latvijas nacionālās izlases sastāvā ir zināma kvalitātes zīme jeb “marķējums”, kas apliecina attiecīga spēlētāja piederību valsts labākajiem hokejistiem. nebūs daudz tādu Latvijas U-20 un/vai U-18 izlases hokejistu, kuri nebūtu sev par mērķi nosaukuši Latvijas “lielo” izlasi. tomēr daudziem Latvijas hokejistiem dalība Latvijas nacionālajā izlasē paliek vien sapņa līmenī. gribētāju un cerētāju ir daudz, bet katru gadu pasaules čempionātā izlases dalībnieku skaits ir ierobežots.

“izredzētie” un to jaunpienācēji

kopumā Latvijas izlases sastāvā 14 pasaules čempionātos elitē (1997. – 2010.) un 3 olimpisko spēļu turnīros (2002., 2006., 2010.) ir fiksēti 79 hokejisti. tas ir, neskaitot pārbaudes spēles, dažādus turnīrus sezonu gaitā, cīņas olimpisko spēļu un pasaules čempionātu kvalifikācijas turnīros, kā arī izlases gaitas B un C grupā (tagad saprotamas kā PČ 1. un 2. divīzija). tas nozīmē, ka Latvijas izlase uz katru no saviem 17 turnīriem elitē ir “vedusi” līdzi vidēji 4 – 5 debitantus (precīzi – 4,65). bet, ja rēķina pa sezonām, tad katru sezonu izlases sastāvā elites turnīros ir debitējuši 5 – 6 “neredzēti” hokejisti (precīzi 5,64).

protams, vidējais debitantu cipars izskatās pēc ikgadējas jauno asiņu pieplūdes 21 – 27% apjomā. tomēr vidējo ciparu būtiski uzlabo “mākslīgs” faktors – savā pirmajā elites (A grupas) pasaules čempionātā 1997. gada pavasarī Latvijas izlases sastāvā debitanti elitē bija visi 23 izlases dalībnieki… ja rēķina “vidējā debitanta” apjomu, neskaitot pirmo čempionātu elitē, tad sanāk 4,31 / sezonā. protams, jāņem vērā arī fakts, ka jaunpienācēji mēdz izlasē “ieklīst” uz vienu sezonu vai turnīru, kā arī mēdz sastāvā “noskaitīties”, bet laukumā neiziet.

neskaitot debijas sezonu, Latvijas izlases sastāvā vislielākais jaunu vārdu pieplūdums bija pēdējās divās olimpiskajās sezonās – 2005./2006. un 2009./2010. abās šajās sezonās Latvijas izlases ierindā debitēja pa 8 hokejistiem. seši debitanti izlases sastāvā bija 2002./2003. g. sezonas čempionātā. pārējās sezonās jaunpienācēju skaits svārstījās starp 1 un 5.

Latvijas izlases debitanti pasaules čempionātos elitē un olimpiskajās spēlēs (14 sezonās: 1996./1997. – 2009./2010.):

sezona debitanti izcīnītā vieta
1996./1997. 23 7. vieta
1997./1998. 5 9. vieta
1998./1999. 5 11. vieta
1999./2000. 4 8. vieta
2000./2001. 2 13. vieta
2001./2002. 3 11. vieta (OS – 9.)
2002./2003. 6 9. vieta
2003./2004. 2 7. vieta
2004./2005. 6 9. vieta
2005./2006. 8 10. vieta (OS – 12.)
2006./2007. 1 13. vieta
2007./2008. 4 11. vieta
2008./2009. 2 7. vieta
2009./2010. 8 11. vieta (OS – 12.)
     

tiešu likumsakarību starp debitantu skaitu un izlases ieņemto vietu attiecīgā gada pasaules čempionātā nav. protams, var saskatīt, ka savas “sliktākās” 13.-tās vietas čempionātā Latvijas izlase ir izcīnījusi ar minimālu jaunpienācēju skaitu (1-2). taču šo “paralēli” iznīcina fakts, ka divas no 3 savām labākajām vietām (7.) izlase ir nopelnījusi ar salīdzinoši minimālu debitantu skaitu (abas reizes – pa 2).

80% ražas aiziet pelavās?

sākot ar 1973. gadā dzimušajiem Latvijas izlases hokejistiem, rekrutēšanās “lielajai” izlasei veidojusies caur Latvijas U-20 izlasi. tieši šajā gadā dzimušie ir vecākais gads, kas “satilpa” pirmajā Latvijas U-20 izlasē tās pirmajā sezonā (1992./1993.). šajā pašā sezonā “dzima” arī Latvijas U-18 izlase, kurai likumsakarīgi bija jākļūst par atlases posmu pirms U-20 izlases.

un sākot ar 1973. gadā dzimušajiem, Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs ir bijuši tikai divi hokejisti, kuri nav spēlējuši Latvijas U-20 izlasē U-20 pasaules čempionātos vai to atlases turnīros. tie ir – Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.) un Krišjānis Rēdlihs (dz. 1981.). Vasiļjevs spēlēt “lielajā” izlasē sāka bez U izlašu pieredzes pasaules čempionātos, bet Kr. Rēdlihs pirms pieaugušo izlases bija spēlējis U-18 izlasē pasaules čempionātā.

protams, dalība Latvijas U-20 izlasē ne tuvu negarantē dalību nacionālajā izlasē. tikai 21,5% spēlētāju no visiem (54 no 251), kuri visu Latvijas U-20 izlases pastāvēšanas gadu gaitā ir spēlējuši U-20 izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai PČ atlases turnīros, nonākuši līdz Latvijas nacionālās izlases sastāvam pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs. “dabiskā atlase” veido apmēram 4/5 “pārpalikuma”…

pēc ražības rādītājiem sezonas ir atšķirīgas. pēdējā desmitgadē spēcīgākais pienesums Latvijas izlasei ir nācis no Latvijas U-20 izlases 2005./2006. g. sezonas U-20 pasaules čempionāta – 10 puiši līdz šim jau ir atrādījušies “lielās” izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs.

cik tālu no U-20 līdz nacionālajai izlasei?

cik ilgi spēlētājam jāgaida pēc pēdējās sezonas U izlasē, lai iekļūtu Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātā vai olimpiādē? vidējais “attālums” ir 3 – 4 sezonas (precīzi 3,53 sezonas), kas aprēķināts no spēlētājiem, kas pirms “lielās” izlases ir spēlējuši Latvijas U izlasēs un nav debitējuši Latvijas izlasē pirms tās spēlēšanas elitē (A grupā). aprēķinos nav ņemti vērā spēlētāji, kas ir iepriekš startējuši PSRS un/vai NVS “U” izlasēs.

laika starpība starp junioru un pieaugušajiem “laikiem” nav liela, taču dažādos gadījumos ļoti atšķirīga. piemēram, ir daži izņēmumi – hokejisti, kas pamanījās jau debitēt pieaugušo izlases elites turnīros, bet pēc tam vēl turpināja aizstāvēt valsts godu arī U izlasēs. tādi ir 4 hokejisti – Oskars Bārtulis, Kaspars Daugaviņš, Guntis Galviņš un Jānis Sprukts.

ir arī pretēji rekordisti, kuriem uz dalību nacionālajā izlasē ir bijis ilgi jāgaida. piemēram, Raitis Ivanāns pieaugušo izlasē pirmoreiz uzspēlēja 9 sezonas pēc savas pēdējās sezonas U-20 izlases sastāvā. Ģirtam Ankipānam un Dmitrijam Žabotinskim bija jāgaida 8 sezonas, Sergejam Čubaram, Jurim Ozolam un Oļegam Sorokinam – pa 7 sezonām. secinājums: vēl ilgi nav par vēlu; nepieciešama vien pacietība un spēja attīstīties.

līderu zaudējums kā iespēja

ja ne katru sezonu, tad ik pēc divām kāds no izlases stabilajām “vērtībām” veselības, Ziemeļamerkas play off-u vai kādu citu apstākļu dēļ izlases sastāvā nenonāk. vairumā gadījumu līdzjutēji un citi izlases aplūkotāji šīs nebūšanas pavada ar dažāda izmēra vaimanām vai klusām nopūtām. tomēr der atcerēties, ka katra “stabilā veča” nebūšana paver iespēju kādam, kuram šāda iespēja nav bijusi vai ir bijusi daudz mazākā “izmērā”. līdzšinējo līderu prombūtnē ir iespēja būt atrastiem jauniem līderiem.

Latvijas nacionālās izlases dalībnieki pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (1997. – 2010. g.):

  hokejists dz.g. 1. sez. nac. izl. elitē vai OS pēd. sez. U-20 izl. PČ pēd. sez. U-18 izl. PČ/EČ sez. starp pēd. U un nac.
1. Andersons Jānis 1986. 2009./2010. 2005./2006. 2003./2004. 4
2. Ankipāns Ģirts 1975. 2002./2003. 1994./1995. 1992./1993. 8
3. Astašenko Kaspars 1975. 2000./2001. 1994./1995. 1** 6
4. Ābols Artis 1973. 1998./1999. 1992./1993. 6
5. Bārtulis Oskars 1987. 2004./2005. 2006./2007. 2003./2004. -2
6. Beļavskis Aleksandrs 1964. 1996./1997.
7. Bērziņš Armands 1983. 2005./2006. 2002./2003. 2000./2001. 3
8. Bļinovs Viktors 1981. 2001./2002. 1999./2000. 1998./1999. 2
9. Bogdanovs Mihails 1976. 1998./1999. 1** 1** -**
10. Boldaveško Sergejs 1970. 1996./1997.
11. Bondarevs Igors 1974. 1996./1997. 1993./1994. 3 [B gr. 0]
12. Cipruss Aigars 1972. 1996./1997.
13. Cipulis Mārtiņš 1980. 2004./2005. 1999./2000. 1997./1998. 5
14. Čudinovs Sergejs 1962. 1996./1997.
15. Čubars Sergejs 1976. 2002./2003. 1995./1996. 1993./1994. 7
16. Daugaviņš Kaspars 1988. 2005./2006. 2007./2008. 2005./2006. -2
17. Dārziņš Lauris 1985. 2005./2006. 2004./2005. 2002./2003. 1
18. Džeriņš Andris 1988. 2009./2010. 2007./2008. 2005./2006. 2
19. Džeriņš Guntis 1985. 2006./2007. 2004./2005. 2002./2003. 2
20. Fanduļs Vjačeslavs 1969. 1998./1999.
21. Feldmanis Vents 1977. 2002./2003. 1996./1997. 1994./1995. 6
22. Galviņš Guntis 1986. 2004./2005. 2005./2006. 2003./2004. -1
23. Ignatjevs Viktors 1970. 1999./2000.
24. Ignatovičs Andrejs 1971. 1996./1997.
25. Irbe Artūrs 1967. 1996./1997.
26. Ivanāns Raitis 1979. 2007./2008. 1998./1999. 9
27. Jass Mareks 1976. 1998./1999. 1994./1995. 1993./1994. 4
28. Jass Māris 1985. 2005./2006. 2004./2005. 2001./2002. 1
29. Jekimovs Roberts 1989. 2008./2009. 2008./2009. 2006./2007. 0
30. Jerofejevs Aleksandrs 1984. 2005./2006. 2003./2004. 2
31. Karsums Mārtiņš 1986. 2007./2008. 2005./2006. 2002./2003. 2
32. Kerčs Aleksandrs 1967. 1996./1997.
33. Klodāns Juris 1974. 1996./1997. 1993./1994. 3 [B gr. 1]
34. Kulda Artūrs 1988. 2009./2010. 2007./2008. 2005./2006. 2
35. Kupaks Artūrs 1973. 1996./1997. 1992./1993. 4 [C gr. 0]
36. Laviņš Rodrigo 1974. 1996./1997. 1993./1994. 3 [C gr. -1]
37. Lūsiņš Edgars 1984. 2009./2010. 2003./2004. 6
38. Macijevskis Aleksandrs 1975. 1996./1997. 1994./1995. 1992./1993. 2 [B gr. 1]
39. Mamonovs Vladimirs 1980. 2005./2006. 1999./2000. 1996./1997. 6
40. Masaļskis Edgars 1980. 2001./2002. 1999./2000. 2
41. Maticins Andrejs 1963. 1996./1997.
42. Meija Gints 1987. 2009./2010. 2006./2007. 2004./2005. 3
43. Muštukovs Ervīns 1984. 2009./2010. 2003./2004. 2001./2002. 6
44. Naumovs Sergejs 1969. 1999./2000.
45. Ņiživijs Aleksandrs 1976. 1997./1998. 1994./1995. 1993./1994. 3 [B gr. 0]
46. Opuļskis Juris 1969. 1997./1998.
47. Ozoliņš Sandis 1972. 1997./1998.
48. Ozols Juris 1977. 2003./2004. 1996./1997. 1993./1994. 7
49. Panteļejevs Grigorijs 1972. 1999./2000.
50. Pavlovs Igors 1965. 1996./1997.
51. Pečura Sergejs 1987. 2009./2010. 2006./2007. 2004./2005. 3
52. Pujacs Georgijs 1981. 2005./2006. 1999./2000. 1998./1999. 6
53. Raitums Mārtiņš 1985. 2004./2005. 2004./2005. 2002./2003. 0
54. Reķis Arvīds 1979. 2002./2003. 1998./1999. 1994./1995. 4
55. Rēdlihs Jēkabs 1982. 2007./2008. 2001./2002. 1999./2000. 6
56. Rēdlihs Krišjānis 1981. 2001./2002. 1998./1999. 3
57. Rēdlihs Miķelis 1984. 2004./2005. 2003./2004. 2001./2002. 1
58. Romanovskis Vadims 1978. 2002./2003. 1996./1997. 1994./1995. 6
59. Saulietis Kaspars 1987. 2009./2010. 2006./2007. 2004./2005. 3
60. Saviels Agris 1982. 2003./2004. 1999./2000. 1999./2000. 4
61. Semjonovs Aleksandrs 1972. 1996./1997.
62. Seņins Sergejs 1972. 1996./1997.
63. Sējējs Normunds 1968. 1996./1997.
64. Skrastiņš Kārlis 1974. 1996./1997. 1993./1994. 3 [C gr. -1]
65. Skudra Pēteris 1973. 1996./1997. 1992./1993. 4 [C gr. 0]
66. Sotnieks Kristaps 1987. 2008./2009. 2006./2007. 2004./2005. 2
67. Sorokins Oļegs 1974. 2000./2001. 1993./1994. 7
68. Sprukts Jānis 1982. 1999./2000. 2000./2001. 1999./2000. -1
69. Širokovs Aleksejs 1981. 2002./2003. 2000./2001. 1998./1999. 2
70. Štāls Juris 1982. 2005./2006. 2000./2001. 1998./1999. 5
71. Tambijevs Leonīds 1970. 1996./1997.
72. Tribuncovs Atvars 1976. 1997./1998. 1994./1995. 1993./1994. 3
73. Vasiļjevs Herberts 1976. 1997./1998.
74. Vītoliņš Harijs 1968. 1996./1997.
75. Ziediņš Māris 1978. 2004./2005. 1** 1** -**
76. Zinkovs Andrejs 1968. 1998./1999.
77. Znaroks Oļegs 1963. 1996./1997.
78. Žabotinskis Dmitrijs 1980. 2007./2008. 1999./2000. 1997./1998. 8
79. Žoltoks Sergejs 1972. 1996./1997.
  * sarakstā ir iekļauti visi elites (A grupas) pasaules čempionātu un olimpisko spēļu pieteikumos esošie Latvijas izlases spēlētāji, t.sk., vārtsargi ar spēles laiku 0:00. nav ņemta vērā dalība PSRS un/vai NVS izlasēs. info precizējumi saskaņā lhf.lv publiskoto informāciju. U-20 izlases aprēķinos ņemti vērā čempionāti visās divīzijās (grupās), iekaitot PČ atlases turnīrus 1992./1993. un 1993./1994. g. sezonās. U-18 izlases dalība līdz 1998./99. g. sezonai Eiropas čempionātā, pēc tam PČ; ņemtas vērā visas divīzijas (grupas). ** uzreiz nav pieejami precīzi dati; ja norādīts cipars, tas atbilst sezonu skaitam U-20 vai U-18 izlasē.
   

Latvijas U izlašu hokejisti, kas līdz 2009./2010. g. sezonai, ieskaitot, ir jau fiksēti nacionālās izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (10 sezonās: 2000./2001. – 2009./2010.):

sezona U-20 izlase U-18 izlase
2009./2010. 0 0
2008./2009. 1 (Jekimovs) 0
2007./2008. 4 (Daugaviņš, A.Džeriņš, 0
  Jekimovs, Kulda)  
2006./2007. 9 (Bārtulis, Daugaviņš, Meija, 1 (Jekimovs)
  A.Džeriņš, Jekimovs, Kulda,  
  Pečura, Saulietis, Sotnieks)  
2005./2006. 10 (Bārtulis, Kulda, Sotnieks, 4 (Kulda, A.Džeriņš, Jekimovs,
  Karsums, Pečura, Daugaviņš, Daugaviņš)
  Saulietis, J.Andersons,  
  Galviņš, Meija)  
2004./2005. 9 (Bārtulis, Māris Jass, 7 (Kulda, Sotnieks, Meija, A.Džeriņš,
  J.Andersons, Galviņš, Pečura, Saulietis, Daugaviņš)
  Karsums, G.Džeriņš, Dārziņš,  
  Saulietis, Raitums)  
2003./2004. 8 (Lūsiņš, Jerofejevs, Bārtulis, 7 (Galviņš, Kulda, Bārtulis, Saulietis,
  G.Džeriņš, M.Rēdlihs, Daugaviņš, J.Andersons, Pečura)
  Karsums, Dārziņš, Muštukovs)  
2002./2003. 6 (Māris Jass, Arm.Bērziņš, 7 (Galviņš, Bātulis, G.Džeriņš,
  Karsums, M.Rēdlihs, Dārziņš, Karsums, Dārziņš, Raitums,
  Muštukovs) Andersons)
2001./2002. 5 (Sprukts, Štāls, J.Rēdlihs, 7 (Muštukovs, M.Rēdlihs, Māris Jass,
  M.Rēdlihs, Arm.Bērziņš) G.Džeriņš, Karsums, Dārziņš, Raitums)
2000./2001. 4 (Sprukts, Štāls, A.Širokovs, 3 (Karsums, Arm.Bērziņš, M.Rēdlihs)
  Arm.Bērziņš)  
     

lasāmvielai & izziņām:

  • visu laiku Latvijas U-20 izlases spēlētāji un viņu statistika oficiālajos turnīros (ieskaitot 2010./2011. g. sezonu) – lhf.lv
  • Latvijas U izlašu spēlētāju uzkaites (ir nepilnības, bet labāk nekā nekas) – statistika.lhf.lv (U-20; U-18)
  • par Latvijas jauniešu hokeja “pamatiem” – nra.lv

[foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī, Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

TUVPLĀNĀ: Gatis Gricinskis

Posted by petrovich27 uz 2011/02/20

2010./2011. g. sezonā Latvijas hokejisti plašā skaitā ir “pierakstījušies” Somijas hokeja līgās. Gatis Gricinskis sezonu aizvada Kokkola pilsētas komandā Hermes, kas cīnās Suomi-sarja līgā. starp citu, tieši Hermes kluba sistēma ir viena no Latvijas hokejistu vairāk “aplenktajām” kā šosezon, tā arī vēsturiski – agrākos gados.

uzbrucējs Gatis Gricinskis šosezon jau ir palīdzējis Hermes vienībai čempionāta 1. posma gaitā ierindoties savas apakšgrupas Alkulohko 1 (“ziemeļu grupa”) stiprāko 4 komandu vidū, kuras čempionāta 2. posmu turpina cīnoties ar pārējo divu apakšgrupu (Alkulohko 2 un Alkulohko 3) stiprākajām vienībām. Suomi-sarja 1. posmā Gatis Gricinskis ar 10 vārtu guvumiem 13 spēlēs bija labākais vārtu guvējs Hermes komandā.

savās atbildēs Gatis Gricinskis par Talsu hokeja audzēkņu saitēm, par savām gaitām Liepājas Metalurgs komandās 2009./2010. g. sezonā, par nokļūšanu un spēlēšanu Somijas hokeja laukumos, par Somijas trešās līgas līmeni, par Latvijas hokejistiem Hermes klubā.

izziņai: Gatis Gricinskis

  • dzimis 1988. gada 3. aprīlī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 180 cm; 86 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Hermes (Kokkola) sastāvā Somijas 3.-ajā stiprākajā līgā Suomi-sarja
  • iepriekšējās sezonas: Liepājas metalurgs; Liepājas Metalurgs-2; Rīga 2000; SK LSPA / Rīga; SK Rīga – 20; Dinamo Rīga 88; Talsu hokeja klubs
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2007., 2008. gados PČ 1. divīzijā
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2005., 2006. gados PČ 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Agris Beļickis

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: esi viens no tiem hokejistiem, kas hokejā “ienākuši” caur Talsiem. vai kontaktējies Talsu kluba-biedriem? vai seko līdzi Talsu cīņubiedru un/vai Agra Beļicka audzēkņu gaitām uz hokeja “kartes”?

Gatis Gricinskis: Jā, kontaktējamies. Bet vairāk jau vasarās, jo tad ir vairāk brīvā laika. Kad sanāk vairāk brīvā laika, tad paskatos, ko katrs labu sadarījis.

jautājums: uz vairākiem gadiem kļuvi par rīdzinieku, aizvadot sezonas SK Rīga – 20, SK LSPA / Rīga, Rīga 2000 ierindā. kāpēc pēc šiem gadiem pameti Rīgu, lai 2009./2010. g. sezonu aizvadītu Liepājā? ar ko Liepājas Metalurgs Tevi pārvilināja – labāki apstākļi izaugsmei, bonusi?

Uz Liepāju aizbraucu tāpēc, ka bija jau sākusies sezona, bet man vēl nebija komanda, kur spēlēt. Tā nu es piezvanīju [tā laika Liepājas Metalurgs galvenajam trenerim] Vladimiram Golubovičam. Sarunāju ar viņu, ka viņš mani paņems komandā.

jautājums: Rīga 2000 sastāvā 2008./2009. g. sezonā Tev Baltkrievijas ekstralīgā fiksēta dalība 27 spēlēs, bet sezonu vēlāk Liepājas komandā ekstralīgā aizvadīji 14 spēles, lielāko daļu tomēr “otrajā” komandā Latvijas Virslīgā. kāpēc Liepājā uz ekstralīgas ledus tiki mazāk? kas traucēja?

Kā jau teicu, es uz Liepāju aizbraucu tad, kad jau sezona bija sākusies. Tāpēc sarunājām ar treneriem, ka vienu mēnesi trenēšos un spēlēšu otrajā komandā, lai atgūtu fizisko. Jo uz to brīdi nebiju jau spēlējis gandrīz 6 mēnešus. Pēc mēneša sāku spēlēt pirmajā komandā. Un vēl ik pa laikam, kad pirmajai komandai nebija spēļu, nosūtīja pie otrās spēlēt. Tā nu es tur cīnījos līdz atbrauca [nākamais Liepājas Metalurgs galvenais treneris] Valērijs Voroņins. Nospēlēju pie viņa pāris spēļu, un tad viņš mani aizsūtīja uz otro komandu.

jautājums: kā pats vērtē savu Liepājas sezonu?

Liepājas sezona noteikti nebija tā labākā.

jautājums: Somija šosezon ir populāra Latvijas hokejistu vidū. Somijas 3.-ajā stiprākajā līgā Suomi-sarja vien pašreiz fiksēti 4 hokejisti no Latvijas. trīs no tiem, t.sk. Tu, Hermes komandā. kā nokļuvi šajā komandā? un kāpēc tieši šajā?

Man aģents piezvanīja un jautāja, vai esmu ar mieru braukt uz Suomi-sarja. Tā kā man nebija pārāk laba statistika pēdējās sezonās, tad, daudz nedomājot, piekritu. Pēc tam tik uzzināju komandas nosaukumu.

jautājums: Hermes vienība Suomi-sarja otrajā posmā pēc komandas 17 spēlēm ieņem 9. vietu 12 komandu konkurencē. kurā vietā komanda būtu Baltkrievijas ekstralīgā? un Latvijas Virslīgā?

Ir diezgan grūti salīdzināt. Tāpēc labāk neminēšu.

[piebilde: Suomi-sarja čempionāta 1. posmā Hermes vienība savā apakšgrupā ierindojās 3. vietā 8 komandu konkurencē. apakšgrupas 4 stiprākās vienības, t.sk. Hermes, turpina cīņu 2. posmā kopā ar pārējo 2 apakšgrupu stiprākajām komandām – no katras grupas pa 4; kopā 12 vienības.]

jautājums: kā Tu kopumā raksturotu Suomi-sarja – Somijas 3.-ās stiprākās līgas – līmeni? piemēram, salīdzinot ar Baltkrievijas ekstralīgu, kādas ir somu līgas priekšrocības, kas – trūkumi? vai pēc hokejistu materiālā ieguvuma abas līgas ir salīdzināmas?

Līmenis, manuprāt, ir augstāks nekā Latvijā, par Baltkrieviju runājot, ir grūti spriest. Ir komandas, kuras viennozīmīgi varētu tur spēlēt, bet ir arī vājākas komandas. Daudzās komandās ir arī spēlētāji, kuri ir spēlējuši gan Mestis līgā, gan SM līgā. Tāpat ir komandas, kuras iegulda ļoti lielus līdzekļus, lai iekļūtu Mestis līgā. Tās komandas, kuras atrodas tuvāk lielajām pilsētām, var lepoties ar labiem spēlētājiem, jo gluži vienkārši ir liela konkurence un līdz ar to – spēlētāji ir labi.

[piebilde: SM-liiga = Somijas stiprākā līga; Mestis = Somijas 2. stiprākā līga.]

jautājums: Hermes komandā 3 latvieši – Tu, Jānis Puriņš un Gints Puriņš – veidojat būtisku daļu no komandas snieguma. vai no Jums tiek prasīts vairāk nekā no komandas somu hokejistiem? vai vadība ar latviešiem ir apmierināta?

No katra prasa, lai katru spēli spēlē pēc iespējas labāk. Jā, vadība saka, ka ir apmierināti ar mūsu sniegumu.

jautājums: Hermes ir salīdzinoši latviska Somijas komanda – neskaitot Jūs 3 pamatsastāva vīrus, Hermes sastāvā pa 2 spēlēm fiksētas arī Viktoram Jasjonim un Artjomam Ogorodņikovam. kāpēc Hermes ir tik latviska? treneriem un menedžmentam ir īpašas attiecības ar Latviju?

Varētu teikt, ka pašai komandai ir īpašas attiecības ar Latviju, jo te ir spēlējuši daudz latviešu, piemēram, Aleksandrs Semjonovs, Andrejs Ignatovičs, Artis Ābols, Oļegs Sorokins, Juris Klodāns, Atvars Tribuncovs, Aleksandrs Macijevskis. Viktors [Jasjonis] un Artjoms [Ogorodņikovs] spēlē mūsu fārmklubā. Tāpēc viņus paņēma pie mums uz pāris spēlēm.

jautājums: šosezon pēc komandas 17 spēlēm ar 22 punktiem (8+14) esi rezultatīvākais Hermes spēlētājs [čempionāta 2. posmā]. kā pats vērtē savu sniegumu? vai viss izdodas, kā biji iecerējis?

Pagaidām nevaru īpaši sūdzēties par šo sezonu, bet vienmēr var spēlēt labāk.

[piebilde: publicēšanas laikā – pēc komandas 18 spēlēm čempionāta 2. posmā Hermes rezultativitātes līderi ir Gatis Gricinskis un Topi Anttila – pa 22 punktiem. čempionāta pirmajā posmā Gatis Gricinskis bija Hermes trešais rezultatīvākais spēlētājs ar 22 punktiem 13 spēlēs. P.S. abu posmu statistika spēlētājiem netiek summēta.]

jautājums: kādas saskati savas attīstības iespējas Somijas hokeja saimniecībā? vai plāno turpināt savas gaitas Somijā arī nākamsezon?

Attīstības iespējas šeit ir tiešām lielas – vēl  iespējams spēlēt divas līgas augstāk. Daudz atkarīgs no paša, daudz no veiksmes, taču, ja paveiksies, nākamajā sezonā ceru spēlēt Mestis līgā, ja nē,  šobrīd ir divi piedāvājumi nākamajā sezonā spēlēt šajā pašā līgā.

jautājums: esi piedalījies divos U-18 un divos U-20 pasaules čempionātos Latvijas izlases sastāvā. savulaik arī treneris Oļegs Znaroks ir minējis, ka neesi tālu no pieaugušo izlases. kādas saskati savas iespējas uzspēlēt Latvijas izlasē? kam būtu jānotiek?

Pagaidām neredzu iespēju spēlēt izlasē. Īsti nezinu, kam būtu jānotiek. Taču noteikti man būtu jāspēlē labāk, tad arī varētu cīnīties par vietu izlasē. Tas jau laikam ir galvenais, kam jānotiek.

lai veicas!

[fotoattēli no Gata Gricinska personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »