Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Juliuss Šuplers’

Dinamo ar dažādiem kapteiņiem

Posted by petrovich27 uz 2014/01/28

A_SirokovsJaunlaiku Rīgas Dinamo nepilnu sešu sezonu pastāvēšanas laikā ir spēlējuši deviņi vīri, kuru formu oficiālajās KHL spēlēs rotājis C (K) burts. Deviņi kapteiņi ar dažāda ilguma spēļu ciklu un pēdām Dinamo kopēja gleznā. Visilgak šis gods un pienākums “gūlās” uz Sanda Ozoliņa pleciem – kopā 204 oficialās spēles. Kāda ir Dinamo kluba pieredze ar kapteiņiem?

Pirmais  – Aleksejs Širokovs

Kā labi atceramies, Rīgas Dinamo pirmais kapteinis bija uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Kopā ar viņu Rīgas komanda uzsāka gaitas jaunizveidotajā Kontinentālajā Hokeja Līgā. A. Širokovs kapteiņa pienākumus veica 23 spēles, bet pēc tam tika aizstāts ar aizsargu Rodrigo Laviņu.

Acīmredzot protokolēta komandas līdera pienākumus Aleksejam Širokovam nācās”nolikt” dēļ sportiskā snieguma, ar ko vadība un konkrēti galvenais treneris Juliuss Šuplers nebija apmierināti. Jau sezonas gaitā viņš sāka palikt ārpus pieteikuma, un sezonas beigās tika “atdots” redraftam (atteikumu draftam), kā rezultātā nonāca Habarovskas Amur sastāvā.

Pēc tam Širokova-vecākā ceļi ir veduši caur krievu, somu, čehu un arī Latvijas līgām uz Šveici. Un, nu, jau otro sezonu Aleksejs Širokovs ir viens no Šveices otrās līgas (NLB) kluba HC Red Ice līderiem. Bet kopš kapteiņa pienākumu pamešanas Dinamo saimniecībā ir palīdzējis Latvijas izlasei četros pasaules čempionatos.

Laviņš kā pārbaudīta vērtība

Lavins_2008_2009_sez_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N2

Pirmās sezonas (2008./2009.) turpinājumā Rodrigo Laviņš kapteiņa grožus “turēja” 29 oficiālajās spēlēs, iepauzējot vien uz 7 spēlēm, kad kapteinis bija Aleksandrs Ņiživijs. Laviņam kapteiņa uzšuvi nācās pielaikot vēl dažās spēlēs turpmākās sezonās. Bet kapteiņa palīga pienākumus veicis (nēsājis A burtu) vismaz 105 oficiālajās spēlēs, kas ir otrs lielākais sasniegums Rīgas Dinamo rindās.

Jāpiebilst, ka Laviņš joprojām – jau sesto sezonu ir Dinamo vērtība. Spēles laiks gan nav tik liels, kā pirmajos gados, bet – ir. Šosezon, vismaz pagaidām, tikai 13 spēles… Bet kopumā – jau 238 oficialās spēles KHL čempionātā.

Vienu spēli Laviņš bija kaptenis Dinamo otrajā sezona (2009./2008.), bet pēdējoreiz – četras spēles pēc kārtas Nadeždas (Cerības) kausa izcīņas pēdējā sērijā – pret Habarovskas Amur pagājušā gada martā.

Ozoliņa “ēra”

Ozolins_vs_Spartak_2011-01-12_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)

2009. gadā sākās Sanda Ozoliņa laikmets, kas ilga 3 sezonas. Tad uz sezonu iepauzēja, un ir atsācies no 2013. gada. Ozoliņš Dinamo sastāvā ir aizvadījis 204 oficiālas KHL spēles, summējot regulāro sezonu un play off. Un visās šajās spēlēs Sandis Ozoliņš ir bijis Dinamo kapteinis.

Pa starpu arī – KHL zvaigžņu spēlē Rietumu konferences izlases (Ozoliņa komandas) kapteinis. Bet pauzes laikā (2012./2013.) pamanījās kļūt par Atlant kapteini un palīdzēja nīkuļojošajai Mitišču komandai iekļūt play off-ā, kā arī atgriezās Latvijas izlasē, lai kā kapteinis veicinātu valstsvienības iespējas uzspēlēt Soču olimpiādē. Izdevās.

Lai Sandim Ozoliņam veselība un turpinās profesionāla sportista karjera, taču skaidrs, ka pēc viņa jebkuram pretendentam būs grūti būt kapteinim. Salīdzinājumi būs neizbēgami…

Ņiživijs kā Ozoliņa vietnieks

Nizivijs_2009_2010_sezona_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N3_100%-īgi pilnas sezonas Dinamo sastāvā Ozoliņam uzspēlēt nav izdevies – ir nācies galvenokārt veselības dēļ vismaz dažas spēles pauzēt. Attiecīgi pirmajās Ozoliņa sezonās (2009./2010. un 2010./2011.) viņa galvenais “vietnieks” bija Aleksandrs Ņiživijs, kurš kapteiņa “uzplečus” jau bija izmēģinājis pirmajā KHL sezonā.

Kopumā Ņiživija kontā kā kapteinim ir 35 oficiālās KHL spēles, kas ir otra ilgākā kapteiņa “izdiena” pie Rīgas Dinamo. Kas vēl? Aleksandrs Ņiživijs ir līdz šim “visu laiku” ilgākais Rīgas Dinamo kapteiņa asistents; A burts viņa krūtis rotājis vismaz 194 oficiālajās KHL spēlēs visu sešu sezonu ilgumā. Nevienam citam dinamietim “asistenta” pienākumi nav gadījušies tik daudzu sezonu gaitā. Četrās sezonās A burtu izdevās epizodiski pielaikot Ģirtam Ankipānam.

Ņiživijs, tapat kā Rodrigo Laviņš, komandas rīcībā ir jau sesto sezonu. Bija neliela pauze pērn, kad viņš tikai “aizdots” uz HC Lev Praha, bet tas nav aprāvis viņa lojalitāti komandai. Lai arī spēļu skaits un punktu raža vairs nav tik apjomīga kā “senos laikos”, tomēr Ņiživijs joprojām spēj satamborēt un radīt galvassāpes pretinieku vārtsargiem. Īpaši, ja runa par situāciju 1-pret-1.

Mazliet Sprukts

Sprukts_vs_Minskas_D_2011-08-27_O_Siracenko_nahl_lv_N2Vai ir daudz tādu, kas atceras, ka Dinamo kapteinis oficialajās spēlēs ir bijis arī Jānis Sprukts? Tās ir 3 spēles 2012. gada janvārī un februārī, kad attiecīgajās spēlēs ierindā nebija Sandis Ozoliņš. Tās arī palika vienīgās, jo nākamajā sezonā Sprukts pārcēlās uz CSKA. Vēl Sprukta kontā ir vismaz 66 oficialās KHL spēles, kurās viņš nēsājis uzšuvi ar A burtu. Tas ir trešais lielākais apjoms šajā postenī aiz Ņiživija un Laviņa.

(Kapteiņu “uzskaitē” tiek ņemtas vērā tikai oficiālās KHL spēles – regulārā sezona, play off un Nadeždas kausa izcīņa. Neskaitot Špenglera, Prāgas, dažādu gubernatoru vai prezidentu kausu izcīņas u.c. turnīrus, pārbaudes spēles. Attiecīgi – pa labi novietotais attēls fiksēts, Spruktam pildot kapteiņa pienākumus Latvijas Dzelzceļa kausa spēļu gaitā 2011. gada augustā.)

Pēc Dinamo Jānis Sprukts jau otro sezonu ir KHL leģionāra “maizē”; tagad – Jaroslavļas kluba. Tur arī sava garoziņa… Šosezon Dinamo piekopj “repatriācijas” politiku, aicinot mājās pa KHL pasauli izkaisītos Latvijas hokejistus. Programmas “Nekur nav tik labi kā mājās” ietvaros šosezon ir atpakaļ Sandis Ozoliņš, Aleksandrs Ņiživijs, Mārtiņš Cipulis, Georgijs Pujacs, tagad arī Lauris Dārziņš. Varbūt tuvojas laiks no “trimdas” braukt mājās arī Jānim Spruktam…

Rautakallio kapteinis – Galviņš

Galvins_G_vs_Sibir__2012-09-13_A_Krusts2012./2013. g. sezona sākās kapteiņa Gunta Galviņa “zīmē”. Tiesa, aizsarga Galviņa debija kapteiņa postenī KHL oficiālajās spēlēs bija notikusi nedaudz agrāk – vēl Ozoliņa laikos. 2012. gada 22. februārī pret Sibir bija viena no tām spēlēm, kurās Sandis Ozoliņš nepiedalījās, un galvenais treneris Peka Rautakallio kapteiņa postenī “pamēģināja” arī Galviņu. Bet jau nākamā sezona Guntim Galviņam sākās “uz pilnu slodzi”. 33 spēles tosezon Galviņš bija Dinamo kapteinis, bet sezonas vidū tika atcelts… Viņa vietu ieņēma Mārtiņš Karsums.

Sezona kopumā Rīgas klubam ienācās diezgan bēdīga, un Galviņš tika atrasts kā viens no vainīgajiem. Runa ir gan par publiskajā telpā apgrozītajiem tematiem un niansēm, gan arī par Dinamo vadības operatīvo Galviņa “izsūtīšanu” – aizmainīšanu uz Hantimansijskas Jugra komandu uzreiz pēc sezonas beigām. Japiebilst, ka pēc kapteiņu nomaiņas Rīgas Dinamo tik un tā nespēja trapīt play off zonā, maigi izsakoties. Guntis Galviņš Hantimansijskā nepalika uz ilgu laiku; tagad zviedru hokeja elitē (SHL) – AIK klubā.

Ābola kapteinis – Karsums

Karsums_2012-13_DR_facebookMārtiņa Karsuma debija Dinamo kapteiņa postenī noritēja vēl pirms iepriekšējā kapteiņa “atcelšanas” – 2012. gada 23. novembrī pret Ņeftehimik, kad nespēlēja oriģinalais kapteinis Guntis Galviņš. Vēl pēc sešām spēlēm Karsums kļuva pa komandas kapteini “uz palikšanu”, kapteiņa postenī aizvadot 26 spēles – regulārās sezonas atlikumu un lielāko daļu Nadeždas kausa izcīņas.

Karsumam tosezon arī bija kapteiņa palīga prakse – sezonas visās 33 spēlēs, kad kapteinis bija Galviņš, Karsums nēsāja A burtu. Tiesa, Nadeždas kausu cēla un mājās veda cits kapteinis – pēdējās un izšķirošās sērijas 4 spēles pret Amur Karsuma prombūtnes laikā kapteiņa pienākumi bija uzticēti tā brīža pieredzējušakajam Dinamo spēlētajam – Rodrigo Laviņam.

Runajot par Karsumu, interesanti, ka komandas vadība pēc sezonas atbrīvojās arī no komandas otrā kapteiņa, “pārdodot” Mārtiņu Karsumu uz Maskavas Dinamo… Rādās, ka Karsums ir viens no retajiem Latvijas hokeistiem, kas pēc Dinamo ir pratis labi iejusties leģionāra gaitās.

Krišjānis Rēdlihs – kapteinis uz vienu dienu

Kr_Redlihs_sportacentrs_com_2012-12-242012./2013. gada sezona rīdziniekiem bija dīvaina ne tikai ar netikšanu izslēgšanas spēlēs, galvenā trenera un kapteiņa rotācijām sezonas vidū, bet arī ar lielāko kapteiņu skaitu vienā sezonā. Kopā pieci vīri tās sezonas oficiālajās KHL spēlēs bija Rīgas Dinamo kapteiņi. Aizsargs Krišjānis Rēdlihs ir kaptenis, kas šajā postenī aizvadījis vismazāko spēļu skaitu – vienu. Tas notika reizē, kad nevarēja spēlēt Martiņš Karsums – 2012. gada 24. decembrī pret Jugra komandu. Ta arī palika Rēdliha-vecākā vienīga reize.

Krišjānis Rēdlihs Dinamo ierindā ir jau sesto sezonu; nebūs pārsteigums, ja C burts kadubrīd atgrieztos pie viņa. It kā viņš nekad nav alcis būt redzamais līderis; visu sešu sezonu gaitā kapteiņa palīga (A) pienākumi veikti tikai 8 spēlēs. Taču cilvēki mēdz mainīties, nobriest jauniem izaicinājumiem un pienākumiem.

Ozoliņa atgriešanās un viņa pārinieks Reķis

rekis_ka_kapt_DR_vs_Neftjannik_2012-08-08_DR_ofic_profils_facebook_com2013. gada starpsezonā Dinamo ierindā atgriezās Ozoliņš un Kaptenis vienā personā. Šosezon Sandis Ozoliņš ir bijis vadonis 46 spēlēs, bet pēdējās 3 ir nācies izlaist. Prombūtnes laikā kapteinis ir Arvīds Reķis. Jāatgādina, ka Reķim debija kapteiņa godā oficiālā KHL spēlē notika jau iepriekšējā sezonā – 2013. gada 11. martā pret Minskas Dinamo, cīnoties par Nadeždas kausu. Tosezon Reķim bija tikai viena spēle ar C burtu, šosezon vēl 3…

Arvīds Reķis skatuves pirmajā plānā redzams reti. Kamerām smaida, pirutes taisa un intervijas sniedz citi. Reķis cenšas būt droša aizmugure – bloķē metienus, “vāc atkritumus” savu vārtu priekšā. Šobrīd ir viens no pieredzējušākajiem vīriem Dinamo rīcībā, dzimis vēl “tālajos” 70.-ajos gados. Taču C burtu nēsā ne tikai dēļ gadiem, bet ir piemērs ar attieksmi pret darbu.

P.S.

Šosezon Dinamo kapteiņiem visās līdzšinējās 49 spēlēs ir asistējis (A) uzbrucējs Pols Ščehura. Tā kā kanādietis vienu spēli pildījis kapteiņa palīga pienākumus iepriekšejā sezonā, tad viņa pieredze ar A burtu ir 50 oficialajās KHL spēlēs. Tas ir lielākais apjoms, ko asistenta postenī veicis leģionārs. Bet uzskaitot visus Dinamo kapteiņa asistentus, tas ir piektais rādītajs – aiz Ņiživija (194), Laviņa (105), Sprukta (66), Ankipāna (58). Ščehuram asistentu sarakstā seko Ivanāns (47), Pujacs (45), Tribuncovs (39) utt.

Rīgas Dinamo kapteiņi 2008. – 2013.  g. KHL oficiālajās spēlēs – regulārajā sezonā, play off un Nadeždas kausa izcīņā; norādīts spēļu skaits un iekavās uzvaretās-zaudētās spēles (2013./2014. g. sezonā pēc 49 spēlēm; saskaņā ar KHL spēļu protokoliem):

kapteinis 08./09. 09./10. 10./11. 11./12. 12./13. 13./14. KOPĀ % uzvaru
Ozoliņš 49 (24-25) 52 (28-24) 57 (26-31) 46 (28-18) 204 (106-98) 51,96%
Ņiživijs 7 (4-3) 15 (6-9) 13 (4-9) 35 (14-21) 40,00%
Laviņš 29 (15-14) 1 (1-0) 4 (3-1) 34 (19-15) 55,89%
Galviņš 1 (1-0) 33 (10-23) 34 (11-23) 32,35%
Karsums 26 (12-14) 26 (12-14) 46,15%
A.Širokovs 23 (10-13) 23 (10-13) 43,48%
Reķis 1 (1-0) 3 (2-1) 4 (3-1) 75%
Sprukts 3 (2-1) 3 (2-1) 66,67%
Kr.Rēdlihs 1 (0-1) 1 (0-1) 0%

* KHL oficialo spēļu protokolos kapteiņu uzskaitē nepilnu 6 sezonu gaitā ir fiksētas 3 kļūdas: 2010-11-19 spēlē norādīts Ņiživijs, bet bija Ozoliņš; 2012-02-22 norādīts Ņiživijs, bet bija – Galviņš; 2013-09-10 norādīts Reķis, bet bija – Ozoliņš. Kapteiņa palīgu (A) uzskaitē neprecizitāšu ir vairāk, t.sk. piecos gadījumos norādīts tikai viens asistents, dažās spēlēs nepareizi norādīti pienakumu pildītāji.

[Aleksejs Širokova foto avots: dinamorigahockeycards.weebly.com. Rodrigo Laviņa, Sanda Ozoliņa, Aleksandra Ņiživija un Jāņa Sprukta foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Gunta Galviņa foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Mārtiņa Karsuma un Arvīda Reķa foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Krišjāņa Rēdliha foto avots: Sportacentrs.com.]

Advertisements

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2013/08/10

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N7_VERS_2Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits t.sk. vārtsargi
1. Kanāda 93 spēlētāji 21
2. Čehija 82 6
3. Somija 75 14
4. Slovākija 51 4
5. Zviedrija 50 4
6. Krievija 44 4
7. ASV 34 3
8. Kazahstāna 25 3
9. Baltkrievija 24 3
10. Latvija 15 1
11. Ukraina 12 2
12.-13. Norvēģija 3 1
Vācija 3 2
14. Austrija 2 1
15.-16. Dānija 1 0
Šveice 1 1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits (% no kopskaita) spēlētāji (ofic. spēles) summēts sp. skaits
1. Kanāda 11 spēlētāji (35.5%) Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53) 597 spēles
2. Slovākija 5 spēlētāji (16.1%) Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65) 336 spēles
3. ASV 5 spēlētāji (16.1%) Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37) 237 spēles
4. Zviedrija 4 spēlētāji (12.9%) Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50) 138 spēles
5. Čehija 3 spēlētāji (9.7%) F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21) 129 spēles
6. Somija 2 spēlētāji (6.5%) Lucenius (60); V.Nieminen (16) 76 spēles
7. Krievija 1 spēlētājs (3.2%) Karamnovs (18) 18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Latvijas hokejistiem pēc Dinamo neveicas? Jā vai nē?

Posted by petrovich27 uz 2013/05/28

Karsums_vs_Ak_Bars_2012-11-14_DR_facebook_VERSSkatot atsevišķus piemērus, ir izveidojies priekšstats, ka Latvijas pārstāvjiem pēc aiziešanas no Rīgas Dinamo uz citiem KHL klubiem vairs nesanāk tik labi kā Rīgā. Cik pamatota ir šī „pilsētas leģenda” par Latvijas hokejistu nevarēšanu bez Dinamo?

Kopumā 5 sezonu gaitā citu KHL klubu sastāvā, neskaitot Rīgas Dinamo, oficiālās spēlēs ir uzspēlējuši 15 hokejisti, kuriem ir fiksēta Latvijas pavalstniecība. 10 no viņiem ir „salīdzināmi lielumi”, jo ir spēlējuši arī Rīgas komandā, bet 5 kadri pie Rīgas dinamiešiem vismaz pagaidām un vismaz oficiālajās KHL spēlēs nav uzspēlējuši – Oskars Bārtulis, Māris Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis. Vēl viens mūsējais – Kārlis Skrastiņš – palika bez oficiālo spēļu prakses…

Tieši aizvadītajā sezonā (2012./2013.) KHL komandās ārpus Rīgas spēlēja rekordliels Latvijas hokejistu skaits – 11 vīri. Šosezon dažs jau atgriezies Dinamo paspārnē un vēl kādu kluba vadība grib dabūt atpakaļ, tomēr arī nākamsezon ir paredzams paliels Latvijas leģionāru apjoms KHL-ā. Dažiem ir spēkā esoši līgumi arī nākamai sezonai, bet viens otrs pārcēlies prom ar Rīgas Dinamo sastāva komplektētāju svētību – Mārtiņš Karsums uz Maskavas Dinamo, Guntis Galviņš uz Hantimansijskas Jugra

Katra sportista gadījums, progresu vai regresu ieskaitot, ir atsevišķs stāsts, tādēļ arī katrs skatāms individuāli. Tāpat katra hokejista „keisu” pētot jāņem vērā „brieduma koeficientu” – dabīgo izaugsmi, pateicoties pieaugšanai gados, un tikpat dabīgo novecošanu, kas likumsakarīgi piemeklē sportistus, karjeras norietam tuvojoties. Bet par visu pēc kārtas – uzbrucēji, aizsargi, vārtsargs. Alfabēta secībā.

Cipulis_2010_2011_sez_pirma_puse_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_NN02Mārtiņš Cipulis

Savas labākās un rezultatīvākās sezonas KHL-ā Mārtiņš Cipulis aizvadīja 2008./2009. g. Rīgas kluba krāsās un 2010./2011. g. Habarovskas Amur ierindā. Rezultativitātes un lietderības ziņā šajās sezonās Cipuļa cipari ir stipri līdzīgi. Taču atšķirību parāda tas, ka pie Dinamo Mārtiņš Cipulis KHL pirmajā sezonā bija 5./6.-ais rezultatīvākais un 4./6.-ais labākais vārtu guvējs, bet Tālajos Austrumos viens no diviem labākajiem komandas snaiperiem (abiem ar Radiku Zakijevu pa 12 vārtu guvumiem). Turklāt uz Habarovsku Cipulis bija pārcēlies pēc viduvējas sezonas Rīgā.

Savukārt aizvadīto daļējo sezonu HC Lev Praha krāsās var salīdzināt tikai daļēji, jo komandai pievienojās jau pēc tam, kad lielākā daļa regulārās sezonas bija jau aiz muguras. Ņemot vērā šo apstākli, Prāgā Cipulim, lai arī ar mazāku vidējo spēles laiku, ir sanācis rezultatīvāk nekā iepriekšējā sezonā Rīgā. Prāgā regulārajā sezonā tie ir vidēji 0,38 punkti spēlē, bet Rīgā 2011./2012. g. sezonā tie bija 0,21 punkts vidēji spēlē. Kopējais secinājums: Mārtiņam Cipulim pārcelšanās uz citu KHL klubu tomēr „iet labumā”.

„Grūti noticēt, ka Cipulim vēl nav līguma ar kādu komandu, jo viņš patiesi ir labs spēlētājs, bet vēl labāks cilvēks,” pēc pasaules čempionāta spriež Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans (citāts no intervijas Raimondam Gekišam Sporta Avīzē). Interesanti, kurš klubs būs pratis novērtēt Mārtiņa Cipuļa labākās īpašības, slēdzot līgumu jaunajai sezonai.

Mārtiņa Cipuļa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 56 9+11 -11 14:55 3 0+0 ±0 14:45
2009./2010. Dinamo (Rīga) 56 8+7 -5 15:50 9 2+0 -2 14:22
2010./2011. Amur 49 12+7 -12 14:09
2011./2012. Dinamo (Rīga) 48 2+8 -4 13:56 6 0+0 -4 13:02
2012./2013. HC Lev Praha 16 3+3 +1 11:00 4 0+0 -2 17:27

*

Lauris Dārziņš

Darzins_PO_vs_Neftehimik_2013_febr_ak-bars_ru_N3_VERSPirmajās trīs KHL sezonās Lauris Dārziņš bija viens no skaistāk progresējošiem pašmāju uzbrucējiem. Pirmajā sezonā viņš bija tikai 9.-ais rezultatīvākais spēlētājs ar trešās maiņas uzbrucējam atbilstošu spēles laiku. Otrajā sezonā pakāpās līdz 6.-tā rezultatīvākā komandas spēlētāja statusam, bet trešajā sezonā bija komandas rezultativitātes līderis un labākais vārtu guvējs kā regulārajā sezonā, tā arī izslēgšanas spēlēs.

Tieši spilgtais sniegums trešajā sezonā (2010./2011.) raisīja divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju Ak Bars interesi un radīja Dinamo kluba vadītāju iespēju „notirgot” vai oficiāli – lauzt līgumu – ar savu rezultatīvāko spēlētāju, atraisot viņam „rokas” jauna līguma slēgšanai bez ierobežojumiem. Bet Kazaņā bija ne tikai cits līgums un pilsēta, bet arī stipri garāks esošo un potenciālo līderu soliņš. Panesās veselības sarežģījumi, retāka spēlēšana un mazāks spēles laiks. Faktiski divu sezonu garumā, lai arī otra Kazaņas sezona Dārziņam izskatās nedaudz labāka. Secinājums: Laura Dārziņa statistikai Dinamo pamešana nākusi par sliktu. Cits stāsts, kādi būtu Dārziņa cipari Rautakallio hokeja kontekstā, un arī – kā izskatītos Lauris Dārziņš Rīgas Dinamo jubilejas (sliktākajā) sezonā. Tiesa, Dārziņa klātbūtne diezin vai būtu nākusi par sliktu komandai, kas nomokās ar trāpīšanu pretinieku vārtos (109 vārtu guvumi 52 spēlēs).

Dārziņš aizvadījis savu pirmo pasaules čempionātu kapteiņa godā, ir bijis izlases labākais snaiperis un viens no diviem rezultatīvākajiem vīriem valstsvienībā. Kas, protams, ir pateicīgs fons baumām par Dinamo funkcionāru interesi un arī pašai interesei. Laurim Dārziņam oficiāli ir vēl vienas sezonas līgums ar Ak Bars. Vai Rīgas Dinamo būtu gatavi samaksāt Dārziņa cenu? Tiesa, viņa „tirgus vērtība” ir objektīvi mainījusies, salīdzinot ar uzcenojumu pirms diviem gadiem. Tomēr ieguldījums pasaules čempionātā atgādina: „pa lēto nedabūs”.

Laura Dārziņa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 56 8+8 -6 13:50 3 0+0 -3 14:47
2009./2010. Dinamo (Rīga) 54 14+17 +7 15:28 9 2+2 ±0 18:35
2010./2011. Dinamo (Rīga) 45 21+23 +9 16:13 11 5+5 -7 17:57
2011./2012. Ak Bars 15 2+5 +3 11:14 4 0+0 -1 16:17
2012./2013. Ak Bars 28 4+8 +1 11:41 9 4+0 +1 14:52

*

Aleksandrs Nizivijs (17)Aleksandrs Ņiživijs

Pirmās trīs sezonas, kuru laikā Dinamo vienību diriģēja Juliuss Šuplers, Aleksandram Ņiživijam bija labas vai ļoti labas. Ripas pieturēšanas meistars pirmajos trīs KHL gados bija starp Rīgas kluba rezultatīvākajiem: 1. sezonā – ceturtais (jeb pirmais no ne-leģionāriem); 2. sezonā – dalīta 2./3. vieta (kopā ar Jāni Spruktu uzreiz aiz Hosas „muguras”); 3. sezonā – trešais rezultatīvākais. Bet „lūzums” nāca kopā ar KHL un Dinamo ceturto sezonu, kad komandā tika ieviesti „somu elementi” ar savādāku darba stilu un minimizētu improvizācijas apjomu. Veselība un neierasti uzdevumi spēles laukumā noveda pie Aleksandra Ņiživija faktiski sliktākās sezonas KHL un vienas no sliktākajām sezonām karjerā.

Tomēr Ņiživijs Dinamo sastāvā palika uz piekto sezonu, kuras gaitā pat zināmā mērā „reabilitējās”. Uz komandas rezultativitātes kopējā fona Ņiživija 15 punkti 33 spēlēs izskatās itin pieklājīgi. Tas arī bija iemesls, kādēļ regulārās sezonas izskaņā, zaudējot cerības uz izslēgšanas spēlēm, Aleksandru Ņiživiju „atdot” Prāgai. Protams, galvenais iemesls: HC Lev Praha ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs šo spēlētāju pazina ļoti labi.

Bet Prāgā bija neraža… Pazīstams stāsts: trauma, izlaistas spēles, neliels spēles laiks, kā rezultātā arī rezultativitāte nekāda. Sakritība vai nē, bet pārcelšanās prom no Dinamo Ņiživijam labumā negāja. Jādomā, ka Prāgas kluba saimnieki, vērtējot arī „lauvu” ģenerālmenedžera Sējēja darbu un plānojot/neplānojot viņa palikšanu Prāgas klubā, svaru kausā ar nosaukumu „pret” ievietoja arī Sējēja „savējo” (t.sk. Hosas, Ņiživija, Cipuļa, Surovija, Karamnova, Mikuša) salīdzinoši viduvējo vai vājo pienesumu. Arī pēc Normunda Sējēja atgriešanās Rīgā jaunais/vecais ģenerālmenedžeris minēja, ka sarunas par iespējamo spēlēšanu nākamajā sezonā tiek uzturētas arī ar Ņiživiju.

Aleksandra Ņiživija statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 53 9+18 -8 15:41 3 1+2 +1 17:18
2009./2010. Dinamo (Rīga) 50 12+24 -9 18:09 9 1+3 -5 19:38
2010./2011. Dinamo (Rīga) 53 12+24 ±0 17:13 10 4+3 -3 16:38
2011./2012. Dinamo (Rīga) 33 3+6 -4 13:23 3 0+0 -4 18:28
2012./2013. Dinamo (Rīga) 33 1+14 -10 15:17
HC Lev Praha 7 1+0 -1 10:39 3 0+0 -2 6:58

*

Ainars Podziņš

Podzins_Rus_Vitjazi_vs_HKR_2013-03-04_HKR_facebook2010. gada vasarā Ainars Podziņš Dinamo treniņnometnē ieradās kā uz nākotni orientēta sastāva komplektācijas paraugs, ko vainagoja pozitīvas emocijas par latviešu izcelsmes hokejista atgriešanos Latvijā utt. Savā pirmajā Dinamo sezonā (2010./2011.) Šuplers sāka vadāt 18-gadīigo Podziņu līdzi komandai – sākumā tikai uz rezervistu soliņa, pēc tam jau pa kādai minūtei, bet gala beigās arī pirmais vārtu guvums un diezgan stabils spēles laiks izslēgšanas spēlēs. Protams, tosezon Podziņš bija „jaunais-dotētais”, t.i. U-20 vecuma hokejists, kuru iekļaujot sastāvā, komanda drīkstēja pieteikt papildu spēlētāju. Podziņš (dz. 1992.) bija pat gadu jaunāks par tās sezonas dotētā vecuma griestiem – 1991. gadā dzimušajiem. No 1991. gadiem tosezon spēlēt netika neviens.

Par Podziņa labāko gadu Dinamo ierindā uzskatāma 2011./2012. g. sezona un it īpaši tās ievaddaļa. Kamēr Dinamo vīri mēģināja adaptēties Rautakallio „jaunā modeļa” hokejam un nomocījās ar ripas trāpīšanu garām pretinieku vārtsargam vai vispār vārtu taisnstūrī, Ainaram Podziņam šī situācija bija kā radīta. Lai arī 2011./2012. g. sezonas sākumā viņš vēl skaitījās „jaunais – dotētais”, tomēr vietu sastāvā viņš nopelnīja ar darbu, nevis dzimšanas gadu. Ar septembra gaitā sarūpētajiem diviem vārtu guvumiem pat bija viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandā. Objektīvi Podziņa problēmas sākās, kad KHL minētās sezonas gaitā paaugstināja dotēto spēlētāju vecumu par gadu, un arī 1991. gadā dzimušie sāka konkurēt uz jauno hokejistu vietu. Piemēram, Juris Upītis. Piemēram, Māris Bičevskis.

Arī jaunajai sezonai (2012./2013.) dotēto spēlētāju vecums vēlreiz tika paaugstināts par gadu; Rautakallio un pēc tam Ābols labprātāk „ņēma pretī” gadu vecākos (1991. gadā dzimušos) uzbrucējus – Bičevski, Biezo, sākumā arī M.Lipsbergu, vēlāk Upīti. Bet Podziņš pat pie vienas spēles Dinamo ierindā netika, pamētājoties HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā. Ja MHL vienībā Podziņam lāga nesapasēja ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu, tad Liepājā gāja daudz-maz. Turpinājuā Dinamo „selekcijas veiksmes stāsts” tika saburzīts un izmests. Saistības ar Podziņu pabeidza ne īpaši glīti; tiesa, skaistums šādos gadījumos Dinamo saimniecībai ir raksturīgs reti (atceramies „atvadas” no Naumova, piemēram).

Jauno 2013. gadu Ainars Podziņš sāka Čehovā Vitjaz komandas sastāvā, kur pēc ilgākas KHL spēļu pauzes bija diezgan izsalcis un saražoja 4 punktus regulārās sezonas 13 spēlēs. Spriežot pēc aizvadītās sezonas izskaņas, Podziņa aiziešana no Dinamo sistēmas bija pareizākais solis, kas arī ir sniedzis rezultātu. Neskatoties uz faktu, ka Ainars Podziņš Krievijā ir leģionārs un šajā valstī pastāv leģionāru skaita ierobežojums, Vitjaz vienība ir pagarinājusi ar viņu līgumu arī uz nākamo sezonu. Jāpiebilst, ka Podziņš tagad būs nevis Čehovas Vitjaz, bet Podoļskas Vitjaz spēlētājs. T.i., Vitjaz komanda, kas jau iepriekš bija aizvadījusi pa kādai spēlei Podoļskā, pilnībā pārceļas no Čehovas uz Podoļsku, kur arēnai lielāka ietilpība.

Ainara Podziņa statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2010./2011. Dinamo (Rīga) 19 1+0 ±0 6:16 11 0+1 -5 8:51
2011./2012. Dinamo (Rīga) 38 4+0 +1 7:55 4 0+0 -1 6:37
2012./2013. Vitjaz 13 1+3 +1 13:54 Nad. 2 Nad. 0+0 Nad. +1 Nad. 15:24

*

Mik_Redlihs_Lokom_vs_DR_2012-08-28_A_KrustsMiķelis Rēdlihs

Rēdliha-jaunākā stāsts ir vēl viena lappuse Dinamo pašmāju spēlētāju lieliskās izaugsmes hronikā. Laura Dārziņa maiņas partneris progresēja kopā ar savu cīņubiedru, no trešās maiņas „uzlecot” līdz pirmajai. Un šo statusu nostiprināja arī Rīgas komandas ceturtajā (2011./2012.) sezonā pie galvenā trenera Pekas Rautakallio. Šajā ceturtajā sezonā arī bez sava ierastā maiņas partnera (Dārziņa) M. Rēdlihs izskatījās ļoti labi – bija rezultatīvākais Rīgas dinamietis regulārajā sezonā un arī izslēgšanas spēlēs. Kā rezultātā „aizgāja” sava kolēģa Dārziņa pēdās, tikai, ka uz citu superklubu – Jaroslavļas Lokomotiv.

Bet Jaroslavļā gandrīz viss tas pats, kas ar Dārziņu Kazaņā – traumas, izlaistas spēles, mazs spēles laiks, vietas zaudēšana nozīmīgākos uzbrukuma virknējumos… Jāpiebilst, ka Miķelis Rēdlihs Rīgā bija viens no tiem spēlētājiem, kas četru sezonu laikā izlaida vismazāk spēļu – t.i. vienu spēli pirmajā sezonā. Viennozīmīgi, pārcelšanās uz Lokomotiv, vismaz pēc pirmās sezonas, nav vērtējama ar „plus” zīmi. Spēles, ne algas ziņā. Kaut kā M. Rēdliha gadījumā daudz līdzību ar Dārziņa hokejista gaitām… Arī baumas par atgriešanos Dinamo „apskāvienos”, neskatoties uz to, ka ir līgums ar Jaroslavļas „dzelzceļniekiem” pastāv arī uz nākamo sezonu.

Miķelis Rēdlihs statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 55 9+8 -8 12:35 3 0+0 -4 13:01
2009./2010. Dinamo (Rīga) 56 17+15 +10 13:43 9 1+2 -1 17:35
2010./2011. Dinamo (Rīga) 54 16+25 +10 16:07 11 3+6 -8 17:47
2011./2012. Dinamo (Rīga) 54 13+31 -5 17:56 7 2+8 +5 19:44
2012./2013. Lokomotiv 35 3+4 -7 13:10 5 1+0 -1 11:12

*

Sprukts_CSKA_vs_DR_2013-02-15_A_Krusts_N2Jānis Sprukts

Rīgas Dinamo krāsās Jānis Sprukts aizvadīja 3 labas sezonas, atrodoties gan rezultatīvāko personāžu vidū, gan arī esot vienam no labākajiem mazākuma „kausētājiem”. Savā pirmajā Dinamo sezonā 2./3.-ais rezultatīvākais komandā; otrajā – 7. vieta rezultativitātes rangā; trešajā (2011./2012.) – otrs rezultatīvākais regulārajā sezonā un arī play off. Faktiski bija visi priekšnoteikumi, lai pamēģinātu spēkus citur KHL plašumos. Izvēle „krita” uz Maskavas CSKA.

Bet kad Sprukts ieradās Maskavā, tas jau bija cits CSKA. Komanda, kas 2011./2012. g. sezonu bija pabeigusi zemāk par Rīgas dinamiešiem – Rietumu konferences 8. vietā un play off sērijā zaudēja 1-4, bija sākusi mainīties līdz nepazīšanai. Klubam jaunais sponsors kluba finanšu problēmas sāka kopt ar uzviju. Aleksandra Radulova pārpirkšana no Salavat Julajev bija viens no 2012. gada starpsezonas skaļākajiem un dārgākajiem transfēriem. Turklāt NHL lokauta apstākļos CSKA kļuva par vienu no KHL klubiem, kas ar NHL personāžiem papildinājās vispamanāmāk – uzbrucēji Pavels Dacjuks „piekāpa” no Detroit Red Wings, Mihails Grabovskis ienācās no Toronto Maple Leafs un vārtsargs Iļja Brizgalovs nāca no Philadelphia Flyers apcirkņiem. Turklāt Dacjuks un Grabovskis ir centra uzbrucēji, kuru ierašanās „degradēja” jeb atbīdīja Spruktu attiecīgi pa pāris maiņām zemāk. Arī ar salīdzinoši pieticīgu spēles laiku „enerģijas maiņās” Sprukts pie saviem 8 punktiem un pozitīvas lietderības tika. Taču tik un tā, specializācija un līdz ar to rezultativitāte ir mainījusies, kas tomēr liek rezumēt – maiņa prom no Dinamo nav uzlabojusi sportisko sniegumu, tātad – „mīnusos”. Jāņa Sprukta līgums ar CSKA ir arī uz nākamo sezonu; kas zina – iespējams, bez-lokauta sezonā arī Sprukts Maskavā izskatīsies labāk.

Jāņa Sprukta statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG iemet. REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO iemet. PO sp. laiks PO
2009./2010. Dinamo (Rīga) 53 11+25 +9 54.5% 17:46 9 1+4 ±0 49.5% 19:40
2010./2011. Dinamo (Rīga) 53 10+16 +2 53.2% 17:47 11 4+1 -4 45.6% 16:51
2011./2012. Dinamo (Rīga) 53 11+24 +2 51.0% 18:57 7 5+3 +3 59.9% 20:13
2012./2013. CSKA 50 5+3 +3 54.1% 11:10 9 0+1 -2 49.3% 15:07

*

Aleksejs Širokovs Aleksejs_Sirokovs_LAT_vs_SOMIJA_2011-04-07_lhf_lv_VERS

Kad Dinamo pirmajā sezonā komandas pirmais kapteinis Aleksejs Širokovs „nolika” kapteiņa pienākumus, kļuva skaidrs, ka komandas vadība nākotnē ar viņu sāk rēķināties arvien mazāk. Tas arī apliecinājās ar spēles laika samazināšanos un gala beigās iekļaušanu redraftā, kurā Širokovu izvēlējās Habarovskas klubs. Kopumā nākamās (2009./2010.) sezonas rezultativitāte Tālajos Austrumos Aleksejam Širokovam iekrājās būtiski labāka nekā Rīgā. Bet Amur ierindā viņš bija tikai 7.-ais rezultatīvākais, turklāt – leģionārs. Nākamās sezonas sākumā arī brīnumus nerādīja, kas bija iemesls Habarovskas kluba un A.Širokova sadarbības pārtraukšanai. Tie bija viņa līdz šim pēdējie soļi KHL-ā.

Lai arī pēc Amur Alekseja Širokova gaitas „veda” prom no KHL, tomēr sniegums Habarovskas komandā kopumā bija statistiski saturīgāks, ar lielāku spēles laiku un kopējo „svaru” komandā. Tādēļ aiziešana no Dinamo klasificējama kā pozitīvs pavērsiens spēlētāja karjerā. Turklāt A.Širokovam izdevusies rezultatīvākā regulārā sezona no visiem Latvijas uzbrucējiem, kas uzspēlējuši KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo. Kam tad gāja labumā, ja ne viņam?

Alekseja Širokova statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG iemet. REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO iemet. PO sp. laiks PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 45 2+8 -9 53.2% 13:27 3 0+0 ±0 33.3% 5:58
2009./2010. Amur 51 8+12 -11 52.5% 14:45
2010./2011. Amur 7 1+1 -5 54.1% 15:58

*

Ozolins_1ma_ka_Atlant_kapt_vs_Severstal_2013-01-08_atlant-mo_ru_VERSSandis Ozoliņš

Kapteiņa pienesumu komandai nevar izmērīt ne kilogramos, ne piespēlēs. Bet Sanda Ozoliņa gadījumā bija arī piespēles un vārtu guvumi. Ja salīdzina, tad statistiski švakāka bija Ozoliņa līdz šim pēdējā sezona Dinamo krāsās (2011./2012.) – punktu mazāk un arī lietderības koeficients „sagājis” stipri kritiskā -17. Tiesa, vārtu guvumu bija vairāk nekā citās sezonās.

Pie Atlant sezona sākās ar aizkavēšanos, bet interesanti. Mitišču komandai šī sezona „ieviesās” un arī turpinājās diezgan bēdīgi – pa Rietumu konferences lejasgalu, epizodiski pat zemāk par Rīgas Dinamo. Ne bez Atlant kapteiņa uzšuvi saņēmušā Ozoliņa ieguldījuma „atlanti” izslēgšanas spēlēs burtiski iespraucās, iestudējot uzvarētu „rakstura spēļu” seriālu. Cits stāsts, ka izslēgšanas spēles pret SKA bija vienos vārtos. Regulārās sezonas summā Ozoliņam tikpat punktu, cik iepriekšējā sezonā Rīgā, bet mazākā spēļu skaitā un ar labāku lietderības koeficientu. Ir pamats secināt, ka Sandim Ozoliņam pārcelšanās no Dinamo uz Atlant viņam nav gājusi par sliktu; tātad – „plusos”. Neskatoties uz hokejistam pieklājīgu vecumu. Starp citu, Sanda Ozoliņa regulārās sezonas 20 punkti ir viens no trijiem rezultatīvākajiem Latvijas hokejistu cipariem KHL-ā ārpus Rīgas Dinamo un rezultatīvākais Latvijas leģionāru sniegums KHL aizvadītajā sezonā. Atgādinājumam: Sanda Ozoliņa ampluā ir aizsargs. Drīz pie ampluā būs jāpieraksta arī ‘kapteinis’. Šķiet tieši ar šādu nolūku Rīgas Dinamo vienojies ar viņu par spēlēšanu 2013./2014. g. sezonā.

Sanda Ozoliņa statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2009./2010. Dinamo (Rīga) 43 6+18 ±0 22:28 6 0+3 -3 23:32
2010./2011. Dinamo (Rīga) 41 5+26 +5 22:54 11 0+7 -2 22:22
2011./2012. Dinamo (Rīga) 50 10+10 -17 19:56 7 1+1 -5 20:23
2012./2013. Atlant 42 2+18 +6 20:44 5 0+1 -7 20:50

*

Pujacs_omskzdes_ruGeorgijs Pujacs

Aizsargs Georgijs Pujacs ir viens no tiem hokejistiem, kura nonākšana Rīgas Dinamo sastāvā uzskatāma par nejaušību vai pārpratumu. Uz 15 spēlēm. Pārceļoties no finanšu nomocītās Toljati Lada vienības, kas vēl pēc gada naudas problēmu dēļ pameta KHL. Bet Krievijas hokeja plašumos Pujacs ir diezgan cienīts un pieprasīts aizsargs. Ko arī apliecina fakts, ka viņš ir atradies KHL klubu Sibir un Avangard kapteiņa godā.

Pēc īslaicīgas viesošanās Rīgas klubā, Georgijs Pujacs ir aizvadījis divarpus sezonas Novosibirskas komandā, pusotru – Omskā. Piemēram, aizvadītajā sezonā (2012./2013.) uzrādot izcilu lietderības koeficientu (+14) vai, piemēram, sezonu pirms tam aizcīnoties līdz KHL finālam un tiekot līdz čempionāta sudraba medaļām, kas ir Latvijas hokejista pagaidām lielākais sasniegums līgā, neskaitot treneru „laurus” un individuālās spēlētāju trofejas. Pujacs Avangard-am ir interesants joprojām – līgums pagarināts arī uz nākamo sezonu.

Georgija Pujaca statistika KHL:

sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. laiks REG sp. PO punkti PO +/- PO sp. laiks PO
2008./2009. Lada 38 9+4 +10 20:07
Dinamo (Rīga) 12 1+3 +2 21:20 3 0+1 ±0 24:25
2009./2010. Sibir 56 1+13 +2 19:27
2010./2011. Sibir 49 8+14 -2 21:32 4 0+0 -1 20:01
2011./2012. Sibir 25 1+4 +8 19:58
Avangard 13 1+4 ±0 20:50 17 0+0 -2 21:17
2012./2013. Avangard 45 1+12 +14 19:21 10 0+2 -2 17:51

*

masalskis_Jugra_vs_DR_2010-12-26_nahl_lv_(Olegs_Siracenko)_N4Edgars Masaļskis

Latvijas izlases ilggadējā pirmā vārtsarga pirmā sezona Dinamo krāsās sanāca ļoti īsa – vien 8 spēles; to, kā atceramies, pabeidza ārpus hokeja laukuma gūta trauma. Taču otrajā Dinamo sezonā Masaļskis „iekārtoja” savas labākās sezonas paraugu, kuru izdevās aptuveni atkārtot tikai Hantimansijskas trešajā sezonā (2012./2013.). Atsevišķos parametros arī otrā sezona (2011./2012.) Jugra sastāvā bija laba – atvairīto metienu procents, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA). Tomēr tikai aizvadītajā regulārajā sezonā Masaļskim bija statistikas parametru līdzsvars, ieskaitot spēles laiku un uzvarētu-zaudētu spēļu starpību. Ne velti Edgars Masaļskis cīņā par vietu vārtos regulārajā sezonā „nokoda” iepriekšējās sezonas izcilnieku un Krievijas izlases vārtsargu Mihailu Birjukovu.

Bet… Ja par atskaites punktu ņem pirmo vai abas Dinamo gaitām sekojošās sezonas, tad Masaļskim pāreja no Dinamo uz Jugra nebija gājusi labumā. Pirmajā Hantimansijskas sezonā nevienā vārtsarga spēles parametrā sniegums nebija labāks, lai neteiktu – kliboja. Pēc Hantimansijskā pavadītām 3 sezonām aktualizējušās baumas par Edgara Masaļska pārcelšanos uz citu darbavietu, kā variantu minot Rīgas Dinamo. Šādiem spriedumiem par loģisku pamatu kalpo ziņas par to, ka Jugra nākamai sezonai noslēgusi līgumu ar vārtsargu Alekseju Kuzņecovu, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Habarovskas Amur vienībā un nedaudz Omskas Avangard-ā. Tiesa, diezgan viduvēji. Ņemot vērā apstākli, ka Jugra saimniecībai ar Birjukovu līgums ir līdz 2014. gada 30. aprīlim, tad rodas pamatots secinājums, ka Masaļskis var kļūt lieks. Bet – baumas par Masaļska atgriešanos/neatgriešanos Dinamo sastāvā būtu arī tad, ja tām nebūtu nekāda pamata.

Edgara Masaļska statistika KHL (Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

sezona klubs sp. REG uzv.-zaud. REG GAA REG atv. % REG „sausi” REG sp. PO uzv.-zaud. PO GAA PO atv. % PO „sausi” PO
2008./2009. Dinamo (Rīga) 8 (406:40) 4-2 2.66 91.5% 1
2009./2010. Dinamo (Rīga) 37 (1920:26) 17-11 2.84 91.0% 2 6 (373:30) 3-2 1.93 93.4% 1
2010./2011. Jugra 23 (1237:06) 6-10 3.25 89.8% 1 5 (297:00) 2-3 2.42 92.1% 0
2011./2012. Jugra 19 (1021:39) 4-8 2.53 91.6% 2 3 (88:23) 0-2 1.36 95.8% 0
2012./2013. Jugra 32 (1857:59) 17-11 2.94 91.0% 2 Nad. 1 (59:51) Nad. 0-1 Nad. 6.02 Nad. 77.8% Nad. 0

*

P.S. Secinājumi?

50/50. Vai pareizāk 5:5. Statistikas aprēķini liecina, ka Latvijas hokejistu, kuriem pāriešana no Dinamo nav kaitējusi, ir tikpat daudz, cik tādu, kuriem ārpus Dinamo diez ko nesokas. T.i., „neiet” vismaz 1-2 sezonās pēc gaitām Rīgas komandā. „Plusos” ir Cipulis, Ozoliņš, Podziņš, Pujacs, Širokovs. „Mīnusos” – Dārziņš, Masaļskis, Ņiživijs, M.Rēdlihs, Sprukts.

Ja KHL vadonis Aleksandrs Medvedevs nav samānījies par formulējumu, ka pēc Soču olimpiādes, KHL-ā par leģionārie netiks uzskatīti visu līgas dalībvalstu hokejisti, tad situācija ar Latvijas spēlētāju plūsmu līgas klubu virzienā varētu pastiprināties. Spečuki jau prognozē, ka KHL varētu „aizrīties” ar viduvējas kvalitātes čehu un slovāku hokejistu vilni. Taču – Latvijas hokejistiem tas atvieglotu ceļu Austrumu virzienā.

Latvijas hokejisti KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo. 5 sezonu cipari (2008. – 2013.; Nad. = Nadeždas (Cerības) kausa izcīņa):

spēlētājs sezona klubs sp. REG punkti REG +/- REG sp. PO punkti PO +/- PO
UZBRUCĒJI
1. Aleksejs Širokovs 2009./2010. Amur 51 8+12 -11
2. Mārtiņš Cipulis 2010./2011. Amur 49 12+7 -12
3. Lauris Dārziņš 2012./2013. Ak Bars 28 4+8 +1 9 4+0 +1
4. Jānis Sprukts 2012./2013. CSKA 50 5+3 +3 9 0+1 -2
5. Miķelis Rēdlihs 2012./2013. Lokomotiv 35 3+4 -7 5 1+0 -1
6. Lauris Dārziņš 2011./2012. Ak Bars 15 2+5 +3 4 0+0 -1
7. Mārtiņš Cipulis 2012./2013. HC Lev Praha 16 3+3 +1 4 0+0 -2
8. Kaspars Saulietis 2008./2009. Dinamo (Minska) 24 4+1 -3
9. Kaspars Saulietis 2008./2009. Dinamo (Minska) 30 2+2 -4
10. Ainars Podziņš 2012./2013. Vitjaz 13 1+3 +1 Nad. 2 Nad. 0+0 Nad. +1
11. Aleksejs Širokovs 2010./2011. Amur 7 1+1 -5
12. Aleksandrs Ņiživijs 2012./2013. HC Lev Praha 7 1+0 -1 3 0+0 -2
AIZSARGI
1. Georgijs Pujacs 2012./2013. Avangard 45 1+12 +14 10 0+2 -2
2. Oskars Bārtulis 2012./2013. Donbass 40 3+4 +9 Nad. 4 Nad. 0+0 Nad. ±0
3. Georgijs Pujacs 2011./2012. Sibir 25 1+4 +8
Avangard 13 1+4 ±0 17 0+0 -2
4. Sandis Ozoliņš 2012./2013. Atlant 42 2+18 +6 5 0+1 -7
5. Georgijs Pujacs 2009./2010. Sibir 56 1+13 +2
6. Māris Jass 2010./2011. Ņeftehimik 18 0+1 ±0
7. Aleksandrs Jerofejevs 2008./2009. Ņeftehimik 8 1+5 -1 4 0+0 +1
8. Georgijs Pujacs 2010./2011. Sibir 49 8+14 -2 4 0+0 -1
9. Artūrs Kulda 2012./2013. Sibir 50 9+6 -3 7 0+1 +1
10. Aleksandrs Jerofejevs 2009./2010. Metallurg (Novokuzņecka) 48 1+6 -4 34 3+3 -6
VĀRTSARGI sezona klubs sp. REG atv. % REG GAA REG sp. PO atv. % PO GAA PO
1. Edgars Masaļskis 2011./2012. Jugra 19 91.6% 2.53 3 95.8% 1.36
2. Edgars Masaļskis 2012./2013. Jugra 32 91.0% 2.94 Nad. 1 Nad. 77.8% Nad. 6.02
3. Edgars Masaļskis 2010./2011. Jugra 23 89.8% 3.25 5 92.1% 2.42

*

Plašākai ainavai:

  • Teda Nolana intervija pēc pasaules čempionāta Sporta Avīzēsportacentrs.com (pieejams abonentiem)
  • Armanda Pučes materiāls par Ainara Podziņa līguma izbeigšanas apstākļiem – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Vitjaz pagarina līguma ar vairākiem spēlētājiem, t.sk. Ainaru Podziņu – hcvityaz.ru
  • KHL spēlētāju un viņu individuālās statistikas sadaļa – khl.ru
  • Par Latvijas hokejistiem KHL ārpus Rīgas Dinamo pirmajās 4 sezonās (2008. – 2012.) un iepriekš Krievijas hokeja augstākajā līmenī: tepat

[Pirmajā attēlā: Rīgas Dinamo aizvadītās regulārās sezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Karsums, kurš arī nākamsezon plāno uzspēlēt ārpus Rīgas. Vai viņam izdosies lauzt Dārziņa, M.Rēdliha un Sprukta ieviestos stereotipus? Foto fiksēts spēlē pret Ak Bars 2012. gada 14. novembrī: foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs (Mārtiņa Cipuļa) foto fiksēts 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Laura Dārziņa attēls fiksēts Ak Bars izslēgšanas spēļu sērijā pret Ņeftehimik 2013. gada februārī; foto avots: ak-bars.ru. Aleksandra Ņiživija foto fiksēts HC Lev Praha krāsās spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 13. februārī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Ainara Podziņa foto – Vijaz jauniešu komandas Russkije Vitjazi spēlē pret HK Rīga 2013. gada 4. martā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Miķeļa Rēdliha attēls fotofiksēts Lokomotiv spēlē pret Rīgas Dinamo 2012. gada 28. augustā; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Jāņa Sprukta foto – CSKA spēlē pret Rīgas Dinamo 2013. gada 15. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Alekseja Širokova foto – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: lhf.lv. Sanda Ozoliņa  foto fiksēts Atlant spēlē pret Severstaļ 2013. gada 8. janvārī; foto avots: atlant-mo.ru. Georgija Pujaca foto avots: omskzdes.ru. Edgara Masaļska attēls – Jugra vienības spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

„Uz pirmo, otro skaitīties!” jeb Dinamo vārtsargu konkurences tradīcijas

Posted by petrovich27 uz 2012/09/06

„Mums ir divi pirmie vārtsargi,” pēc Rīgas Dinamo pārbaudes spēļu aizvadīšanas teic komandas galvenais treneris Peka Rautakallio. Jācer, ka treneris šajā frāzē pauž pieklājību, nevis Dinamo vārtsargu izvēles un secības „filozofiju”. Jo, kā liecina Dinamo četru gadu pieredze, divi „pirmie” – tas nav iespējams. Vai jaunās sezonas treneru korpuss pratīs apiet vecus grābekļus?

Iemesls galvenā trenera atziņām ir līdzšinējā otrā vārtsarga Māra Jučera (pa labi novietotā attēlā) varēšana pārbaudes spēlēs. Iespējams, Jučera sniegumā super-panākumus šajā starpsezonā nevarēja vērot, tomēr uz atkārtoti importētā Mikaela Tellkvista fona gan statistikā, gan „uz aci” Jučers izskatās pārliecinošāk. To arī atzinuši organizatori abos turnīros, kuros šovasar piedalījās Dinamo, nosaucot Māri Jučeru par šo abu turnīru labāko vārtsargu. Hokeja eksperti steidz paziņot, ka Jučers jau izkonkurējis Tellkvistu cīņā par “pirmo numuru”, bet treneris smaida bārdā – viņš zinot, kurš sāks sezonu kā pirmais.

Nav stabilākas vērtības par otro vārtsargu. Naumova piemērs

KHL pirmajā sezonā, kad no jauna bija dzimis tāds hokeja zīmols kā Dinamo Rīga, faktiski jebkāds komandas un tās vārtsargu sniegums tiktu pieņemts. Ar lielākām vai mazākām ovācijām, bet pieņemts. Jo salīdzināt nebija ar ko. Edgars Masaļskis sāka šo 2008./2009. g. sezonu kā pārliecinoši pirmais numurs, bet pieredzējušais Sergejs Naumovs palika aiz viņa muguras. Tikai tāda neraža, ka tas ilga vien sezonas pirmās 8 spēles līdz brīdim, kad Masaļskis ārpus ledus laukuma guva traumu… Bet tā – gāja laukumā visās 8 spēlēs, kurās bija pieteikts, 7 spēles sāka vārtos, tikai vienā spēlē tika nocelts no trases spēles (14. minūtē pie 0:3) un vienā spēlē stājās ar pirmo numuru „izliktā” Naumova vietā spēles 33. minūtē (pie 0:4). Starp citu, abas saraustītās spēles izglābt neizdevās un tika pazaudētas 1:6, 0:7; tā, ka vārtsargu rotācija izrādījās lieka.

Pēc Masaļska atbrīvošanas jau pirmās sezonas pašā sākumā, faktiski septembrī, Dinamo vārtos stājās Naumovs, bet komandas menedžments sāka meklēt jaunu pirmo vārtsargu. Sergejam Naumovam pat iegadījās 5 uzvaru sērija pēc kārtas, bija arī zaudējumi, bet komandas sastāva komplektētāji atrada zviedru Danielu Sperli. Zviedrs uzspēlēja bez acīmredzamiem kritumiem un katastrofālām kļūdām, bet nepavilka uz „varoņdarbiem”. Turklāt viņa viesošanās komandā sakrita ar komandas psiholoģisko un tā rezultātā sportisko bedri – Dinamo aizvadīja zaudējumu seriālu n-to spēļu garumā. Uz pārbaudes laiku ņemto Sperli atlaida, bet komanda vēl palika bedrē. Situācija tika lāpīta ar Naumovu, un tad novembrī tika atrasts „laimes lācis” Martina Pruseka (zemāk pa kreisi novietotā attēlā) personā.

Pruseka pieslēgšanās komandai sakrita vienā laikā ar Dinamo atkopšanos, ko arī čehu vārtsargs „vaiga sviedros” veicināja. Viņš regulārajā sezonā aizvadīja 20 spēles, no kurām 6 – sausas. Bija KHL mēneša un pāris reizes nedēļas labākais vārtsargs. Viņa statistika joprojām ir Dinamo regulāro sezonu vārtsargu rekordi, kuriem neviens nav spējis pietuvoties pat pārskatāmā „attālumā”. GAA (vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients) 1.70, atvairīto metienu daļa – 94,1%. Tiesa play off-os Dinamo vārtsargi „caurkrita” kopā ar visu komandu. Kā Pruseka, tā Naumova 2009. gada izslēgšanas spēļu statistika joprojām ir četru sezonu sliktākie Dinamo vārtsargu „cipari” play off-os.

Dinamo pirmajā sezonā bija arī divi „trešie vārtsargi”, kuri vairumā gadījumu pasēdēja uz soliņa. Ervīns Muštukovs tika pie 80 minūtēm spēles laika, bet Uģis Avotiņš pie… 13 sekundēm.

Summāri pirmās sezonas gaitā Dinamo vārtos „sabāza” 6 vārtsargus!!! Kas arī uz KHL fona ir diezgan liels skaits. Un spēles laika ziņā reālākais komandas vilcējs, kuram nācās aizstāvēt komandas godu (vārtus) arī skumjākajos brīžos, bija neviens cits kā „otrais vārtsargs” Sergejs Naumovs. Ne sezonas sākuma „lauva” Masaļskis un arī ne sezonas glābējs Pruseks. Bet N-A-U-M-O-V-S! Sergejs Naumovs spēles pieteikumā bija visas sezonas spēles – 56 regulārajā sezonā un 3 play off-os. Laukumā devās – attiecīgi 29 un 1 spēlē. Aizvadīja vārtos vislielāko minūšu skaitu. Un lai arī Naumova statistika nav „paraugu paraugs”, tomēr lika treneru korpusam ielāgot – otrais vārtsargs varbūt ir lētāks, taču ne mazāk svarīgs komandas komplektācijā. Ielāgoja, un atlaida Naumovu… Pat ne atlaida, bet nepainformēja, ka nepagarinās līgumu.

Divi pirmie – Šuplera dublis Nr.1.

Līdz šim, faktiski visas sezonas, pasaules čempionāts un gatavošanās tam ir bijis labs katalizators Dinamo sastāva komplektētājiem. Konkrētā spēlētāja sniegums čempionātā un/vai sagatavošanās posmā ir palīdzējis pieņemt lēmumu – slēgt/neslēgt, pagarināt/nepagarināt līgumu. Varbūt tāpēc pēdējos gados nacionālās izlases treniņnometnē labprātīgi neiekļaujas virkne spēlētāju, kam iecerēta līgumu slēgšana ar Dinamo saimniecību. Tā sakot, lai nejauši nesamazinātu cenu vai vispār neatceltu darījumu.

2009. gada pasaules čempionātā Edgars Masaļskis (pa labi novietotā attēlā) „pateica”, ka ir atpakaļ „zirgā”, un pēc tam tika parakstīts uz Dinamo. Atlika jautājums – kurš tad būs aiz viņa platās muguras? Tika meklēts, līdz vasarā pienāca ziņa, ka pagarina līgumu ar iepriekšējās sezonas atradumu Martinu Pruseku. Kuram tad jākļūst par pirmo? To nezināja neviens – ne Šuplers, ne Masaļskis, ne Pruseks… Galvenais treneris pirms sezonas atklāja, ka Dinamo ir divi pirmie vārtsargi, pēc tam jau rudenī – ka gribētu, lai ir divi pirmie vārtsargi, vēlāk – par vārtsargu numerāciju nerunāja… Dinamo otrā sezona (2009./2010.) sākās kā pa celmiem, pa tabulas lejasdaļu un „divi pirmie vārtsargi” sistemātiski kļuva par otrajiem… Tapa raustīts kā viens, tā otrs. Pārliecība netika veicināta ne komandai, ne pašiem vārtsargiem. Iecerētās abu vārtsargu skriešanās sacīkstes nebija izdevušās… Situācijas uzlabošanas nolūkā 2009. gada novembrī tika nolīgts vārtsargu treneris; Sergejs Naumovs bija piekritis nākt talkā.

Un sezonas otrā pusē pārliecinošāk uzdarbojās Masaļskis, atrisinot jautājumu par vārtsargu secību. Tomēr taisnības pēc jāatzīst, ka treneru neizlēmība vai netrāpīšana ar vārtsargiem bija viena no sezonas sākuma neveiksmju atslēgām. Play off-ā jau kā neapstrīdams pirmais „ieslīdēja” Masaļskis; kā viņš, tā komanda rādīja brīnumus, izlidinot Rietumu līderus SKA pirmajā kārtā. Edgars Masaļskis cīnījās ar būtiskām traumām un pelnīti uzražoja Dinamo vārtsargu rekordu izslēgšanas spēlēs – GAA 1.93, 93,4% atvairītu metienu un 1 sausa spēle. Pruseks uz brīdi salīdzinoši veiksmīgi piesedza Masaļski, bet pirmais palika Masaļskis, kas bija gatavs sargāt vārtus kaut „uz kruķiem un uz špricēm”. Trešais vārtsargs Ervīns Muštukovs sildīja soliņu regulārās sezonas 7 spēlēs un vēl play off 6 spēlēs, bet pie spēles laika tā arī netika.

Vietējie neder?

Pēc otrās sezonas Dinamo 100%-īgi nomainīja vārtsargu korpusu. Masaļska tirgus vērtība un arī pieprasījums bija pieaudzis. Pruseka veselības problēmas sezonas izskaņā un arī sniegums lika komandai atteikties arī no šī vārtsarga pakalpojumiem. Ar Ervīnu Muštukovu Šuplers jau faktiski nerēķinājās ne aizvadītās otrās sezonas gaitā, ne arī turpmāk. Muštukovs bija apvainojies par zemē nomestu sezonu kopā ar Dinamo, to paziņoja publiski un no komandas aizgāja. Vien par nosacītu vārtsargu līnijas pārmantotību liecināja Sergeja Naumova palikšana par vārtsargu treneri.

2010. gada vasarā vārtsargu „sagādes” epopeja norisinājās ar dažādām intrigām. Tika jau publiski un oficiāli izziņots par vienošanos ar zviedru vārtsargu Henriku Karlsonu, kurš tomēr nolēma kļūt par Calgary Flames otro vārtsargu. Pēc Karlsona „uzmetiena” Rīgas komandas sastāva komplektā tika iedabūts cits zviedrs. Sezonu sāka NHL gaisu „ostījušais” olimpiskais čempions, bet tradicionāli otrais numurs, Mikaels Tellvists un Kriss Holts – AHL un ECHL līgu „plēsējs” ar NHL divu spēļu pieredzi (abi pa kreisi novietotā attēlā; Holts bez maskas). Un vēl katram gadījumam un pilnvērtīgam treniņu procesam kā trešo vārtsargu salīga Edgaru Lūsiņu.

No treneru shēmām bija jaušams, ka pieredzējušākam „kadram” – Tellkvistam bija jākļūst par „pirmo numuru”, bet Holtam, ar kuru slēgts 2 gadu līgums, jāstrādā labi, lai nākamajā sezonā būtu vēl labāks. Protams, bez „zirgu sacīkstēm” neiztika. Ārēji mierīgi, bet tomēr diezgan konkrēti risinājās abu importa vārtsargu konkurence. Faktiski Tellkvista veselības sarežģījumi svaru kausu (spēles minūšu apjomu) sasvēra par labu Holtam, bet ne kategoriski. Arī regulārās sezonas statistika Holtam bija nedaudz labāka. Tomēr izslēgšanas spēlēs Tellkvists apliecināja, ka formu nav zaudējis. Bija labāks par Holtu faktiski visos parametros; lai gan kritumi bija abiem. 2011. gada izslēgšanas spēles vārtsargu ziņā bija loterija, kurā treneri mēģināja trāpīt ar vārtsargiem, tos parotējot. Pirmajā kārtā, jāpieņem, ka izdevās – jo sērija tika uzvarēta. Bet vispār – nebija iespējams saprast, kurš ir pirmais vārtsargs… Tas ne tik daudz radīja problēmas pretinieku panākumu shēmošanā, cik pašiem vārtsargiem viesa daļēju vai nekādu skaidrību… Un tas jau bija kļuvis par Rīgas Dinamo rokrakstu.

Trešais numurs Edgars Lūsiņš regulārās sezonas gaitā pie savām 182 minūtēm tika, vienā spēlē pacīnījās un uzvarēja pēcspēles metienos. Un kopumā nepievīla, bet izslēgšanas spēlēs netika ne uz ledus, ne uz rezervistu soliņa kā otrais. Vēl sezonas vidū – decembrī, Dinamo pirmo divu vārtsargu satraumētības apstākļos, kad jau no spēles sākuma vārtos stājās Lūsiņš, 3 spēlēm tika pieteikts HK Rīga vārtsargs Kristers Gudļevskis. Spēles laiks gan viņam nesanāca.

Jaunākie laiki. Rautakallio hokejs

Par pirmo sezonu ar skaidri saprotamu vārtsargu secību un lomām kļuva tikai Dinamo ceturtā sezona (2011./2012.). Kā pirmais numurs bija paredzēts un arī bija Kriss Holts, bet kā otrais tika paņemts Māris Jučers no Liepājas Metalurgs komandas (pa kreisi novietotā attēlā). Regulārās sezonas gaitā visās 54 spēlēs pietika tikai ar viņiem, bet izslēgšanas spēlēs Holta neveselības apstākļos divas spēles aiz Jučera muguras nosēdēja Kristers Gudļevskis; bez spēles laika (zemāk pa labi  novietotā attēlā; kreisajā pusē). Vēl 2011. gada starpsezonā bija pamēģināts jau agrāk kluba saimniecībā bijušais Nauris Enkuzens, bet no viņa pakalpojumiem atteicās vēl pirms sezonas sākuma.

Jaunajam trenerim Rautakallio vismaz līdz šim nav novērota pastiprināta tendence raustīt – t.i. atsēdināt vārtsargus spēles gaitā. Pa lielam, regulārās sezonas laikā tas bija noticis 5 spēlēs. Četrās no tām sāka Holts un pabeidza Jučers, bet tikai vienreiz – otrādi. Bija arī viena ātrā nomaiņa – 30. janvārī spēlē pret OHK Dinamo Holts tika nocelts no trases jau spēles 8. minūtē pie rezultāta 0:3. Bet visādi citādi, regulārā sezona stabilā grafikā – Holts pirmais ar lauvastiesu spēles laika (78,8%) un Jučers otrais ar spēles laiku pieklājīgai praksei (21,2%). Lai arī kritiķi pirms sezonas analizēja Holta dzīvsvara atbilstību hokejista kanoniem un arī nereti pamatoti norādīja, ka Holts ir nevis pirmais, bet 0,7.-ais vārtsargs (Armanda Pučes formulējums), viņš palika pirmais.

Arī izslēgšanas spēlēs Holts sāka kā pirmais. Visās 5 spēlēs, kurās piedalījās, viņš sāka vārtos. Vien 3. martā traumas dēļ viņu nocēla spēles 45. minūtē. Tā spēle ievilkās līdz otrajam papildlaikam, un Jučeram pat sanāca vairāk spēles laika nekā Holtam. Kā atceramies, Jučeram nācās divas spēles būt pamatvārtsargam, tad atkal nāca Holts. Bet Dinamo sīkstā cīņā zaudēja pirmo kārtu. Nebija maz tādu, kas izkrišanu play off 1. kārtā skaidroja ar Holta vājo sniegumu. Vainot otro vārtsargu Jučeru bija mazāk populāri, jo viņš tomēr – otrais… Tā kā Gudļevskis laukumā netika, viņu nevainoja.

Daļējs pārsteigums

Attiecību neturpināšana ar Holtu nebija pārsteigums. Gan snieguma izcilības trūkuma dēļ, gan, ņemot vērā Dinamo reputāciju – klubs leģionāriem algas pielikumus dod nelabprāt vai nedod vispār. Šī iemesla dēļ Dinamo komandas neilgajā vēsturē ir tikai divi leģionāri, kas komandā aizvadījuši divas pilnas sezonas pēc kārtas. Viens ir Kriss Holts, otrs – Marsels Hosa. Uzsvars uz vārdiem „pilnas” un „pēc kārtas”. Holts, protams, apvainojās; kā sava talanta apliecinājumu un jaunās cenas argumentu pieminēja piedalīšanos KHL zvaigžņu spēlē (vēsture klusē, ka viņš tika cita vārtsarga vietā) un devās meklēt citu darbavietu. Jauno sezonu viņš sāk Jekaterinburgā.

Toties neliels pārsteigums ir Mikaela Tellkvista (pa labi  novietotā attēlā; labajā pusē) atkārtota parakstīšana pēc vienas sezonas pauzes. Uz divām sezonām. Rīgas klubā jau ir pieredzēta salīdzinoši regulāra spēlētāju atkalatnākšana (Hosa, Hartigans, Masaļskis, Cipulis, Petrovickis-vecākais, arī Štāls), tādēļ pārsteigums nevar būt mega-negaidīts. Ir skaidrs, ka Dinamo sastāva komplektētāji šajos gadījumos grib „pa drošo” – pārbaudīts spēlētājs par demokrātiskām naudiņām. Taču šādi manevri ne vienmēr nesuši gaidītos rezultātus… Vai ar Tellkvistu būs uzminēts? Ņemot vērā, ka diez vai pieredzējis ārvalstu vārtsargs tiek ņemts ar domu, lai būtu stabils otrais…

Dinamo ierindā palikušā Māra Jučera sniegums 2012. gada starpsezonā liek mazāk satraukties par Tellkvista varēšanām vai nevarēšanām. Atsevišķi hokeja apskatnieki un speciālisti jau ir secinājuši, ka ar pārbaudes spēlēm ir bijis pietiekoši, lai noskaidrotu vārtsargu secību, un Jučers esot nepārprotami pirmais. Arī statistika vairāk glaimo Jučeram – GAA 1,50, bet Tellkvistam divreiz lielāks birums – GAA 2.98. Tomēr tās ir tikai pārbaudes spēles.

Tagad teorēmas un cita veida pieņēmumus jāpārbauda praksē. Starp citu, arī jaunā vārtsargu trenera Mikas Tarvainena lietderību komandā vērtēs pēc Jučera un Tellkvista sinerģijas uz vārtu līnijas. Ja Tellkvistam neies, tad „nācija” pieprasīs „asinis” – Tellkvista vai Tarvanainena „galvu”.

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

vārtsargs sezona sp. (pietikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Martin Prusek 2008./2009. 20 (25) 10-6 2 1.70 94.1% 6 1163:48
2. Chris Holt 2010./2011. 33 (49) 13-11 8 2.47 92.4% 1 1965:37
3. Mikael Tellqvist 2010./2011. 20 (35) 8-9 1 2.63 92.2% 1 1139:33
4. Chris Holt 2011./2012. 45 (54) 20-16 6 2.27 91.9% 5 2590:12
5. Edgars Masaļskis 2008./2009. 8 (8) 4-2 1 2.66 91.5% 1 406:40
6. Edgars Masaļskis 2009./2010. 37 (56) 17-11 5 2.84 91.0% 2 1920:26
7. Māris Jučers 2011./2012. 16 (54) 2-5 5 2.41 90.8% 0 695:54
8. Daniel Sperrle 2008./2009. 5 (9) 1-3 0 2.61 90.8% 0 252:56
9. Ervīns Muštukovs 2008./2009. 2 (11) 0-1 0 3.00 90.5% 0 80:00
10. Martin Prusek 2009./2010. 28 (49) 7-14 2 3.13 90.3% 0 1476:56
11. Edgars Lūsiņš 2010./2011. 4 (21) 1-2 1 2.63 89.7% 0 182:10
12. Sergejs Naumovs 2008./2009. 29 (56) 12-12 2 3.50 89.3% 0 1489:53
13. Uģis Avotiņš 2008./2009. 1 (3) 0-0 0 0.00 0 0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010. 0 (7) 0 0:00
Kristers Gudļevskis 2010./2011. 0 (3) 0 0:00

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 4 play off sezonās:

vārtsargs sezona sp. (pieteikts sp.) uzv.-zaud. sp. ar PM GAA atv. % sausi sp. laiks
1. Edgars Masaļskis 2010. 6 (6) 3-2 0 1.93 93.4% 1 373:30
2. Martin Prusek 2010. 4 (6) 1-3 0 2.57 92.1% 0 209:50
3. Mikael Tellqvist 2011. 6 (11) 3-1 0 3.04 90.4% 0 295:45
4. Chris Holt 2011. 7 (11) 2-5 0 3.27 89.9% 0 403:40
5. Chris Holt 2012. 5 (5) 2-2 0 2.72 88.7% 0 287:15
6. Māris Jučers 2012. 3 (7) 1-2 0 2.85 86.9% 0 168:10
7. Martin Prusek 2009. 3 (3) 0-3 0 4.67 85.9% 0 167:02
8. Sergejs Naumovs 2009. 1 (3) 0-0 0 10.10 77.8% 0 11:53
Ervīns Muštukovs 2010. 0 (6) 0 0:00
Kristers Gudļevskis 2012. 0 (2) 0 0:00

*

Lasāmvielai:

  • Dinamo galvenā trenera Pekas Rautakallio intervijas (2012-09-05) – apollo.lv, diena.lv
  • Dinamo vārtsargu snieguma kopsavilkums pirms gada: tepat

[Māra Jučera (pirmais) foto fiksēts spēlē pret Almetjevskas Ņeftjaņik 2012. gada 8. augustā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā. Otrs, Martina Pruseka, un trešais, Edgara Masaļska, foto no 2009./2010. g. sezonas; šo abu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Ceturtais, Mikaela Tellkvista un Krisa Holta, foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektais, Māra Jučera, foto fiksēts spēles dienā pret SaiPa 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas laikā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestais, Kristera Gudļevska un Mikaela Tellkvista, foto fiksēts Dinamo treniņnometnē Valmierā 2012. gada vasarā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Vai Ukraina kļūst par hokeja lielvalsti?

Posted by petrovich27 uz 2012/07/27

Vēl pirms pāris gadiem Ukrainas nacionālais hokeja čempionāts nebija un nevarēja būt par iekārojamu darba vietu pašas Ukrainas jaudīgākajiem vai vidēji jaudīgiem spēlētājiem, nemaz nerunājot par ārvalstu leģionāriem. Tagad arī Latvijas vīri un puiši labprāt pieņem piedāvājumus un iespējas no Ukrainas jaunās līgas – PHL, kurai jaunā sezona būs otrā tās pastāvēšanas vēsturē.

Vēsturiska atkāpe…

Kādreizējā PSRS, kas savulaik bija arī viens no pasaules hokeja jaudīgākajiem bastioniem, par īsti hokejiskām republikām varēja uzskatīt piecas – Krievijas Federāciju, Latviju, Baltkrieviju, Kazahstānu un Ukrainu. Laiku pa laikam arī citos brālīgās saimes PSR-os bija hokeja komandas – piemēram, Lietuvā, Igaunijā; tomēr augstākajā līmenī ilgi noturēties tās nevarēja. Bet Ukraina padomju laikā piedāvāja tādus vairāk vai mazāk atpazīstamus brendus kā Kijevas Dinamo – vēlāk Sokil (krieviskajā versijā – Sokol), Harkovas Dinamo. Pēc PSRS sabrukuma Ukrainas stiprākie klubi vēl cīnījās dažādos kaimiņvalstu organizētos čempionātos – (Krievijas) Starpnacionālajā hokeja līgā (tolaik abreviatūra – MHL), Austrumeiropas hokeja līgā, Baltkrievijas atklātajā čempionātā…

Divas sezonas (2007. – 2009.) nu jau vienīgais Ukrainas superklubs Kijevas Sokil nocīnījās Krievijas Augstākajā līgā (pēc stipruma otrā). Bet 2009. gadā finansiāli – politisku apsvērumu dēļ Ukrainas hokeja flagmanis Sokil pameta Krievijas Augstāko līgu un piezemējās Baltkrievijas ekstralīgā, kur aizvadīja divas sezonas (līdz 2011. gadam). Kopā ar Kijevas Budiveļņik projektu, kuru 2010. gadā sludināja jau par uzņemtu KHL, bet – izgāzās, tas viss izskatījās pēc Ukrainas hokeja gulbja dziesmas un pēdējā fāzē ieilgušām atvadām no „pieklājīgas” hokeja valsts statusa. To arī uzskatāmi uzrādīja Ukrainas hroniskā nevarēšana tikt atpakaļ pasaules čempionāta elitē. Piemēram, pēdējos piecos pasaules čempionātos Ukraina ieņēmusi vietas starp 19. un 22.

2011. gada hokeja revolūcija?

Gadu atpakaļ Ukrainas hokeja saimniecībā noritēja būtiskas pārmaiņas, kas iezīmēja „jauno kursu”. Tā izvēli sekmēja vairāki faktori, t.sk. Krievijas politiski – ekonomisko aprindu draudzīguma uzlabošanās, arī secinājums vai pieņēmums par Baltkrievijas atklātā čempionāta līmeņa kritumu.

Rezultātā trīs lietas: 1) par valsts superklubu, tradicionālā Sokil vietā, top Doņeckas Donbass, kuru iestartē Krievijas VHL; 2) tiek nodibināta juridiski jauna nacionālā hokeja līga Ukrainā – PHL (atšifrējas kā Profesionālā Hokeja līga); 3) no Baltkrievijas Atklātā čempionāta tiek „atsauktas” komandas visos vecumos – sākot ar „lielajiem” Sokil ekstralīgā un ieskaitot vienības Junioru un Jauniešu līgās – Sokil U18, Sokol U15, Sokol U14, Kijev 98, Sokol U12, Ļdinka U12 (arī Kijev 99), Sokol U11. Tagad Ukrainas jaunatnei bija paredzēts kapāt un celt pamatā tikai Ukrainas pa savam izveidotajos nepāru ciparu čempionātos – U-17, U-15, U-13, U-12.

Beidzot uz KHL

2012./2013. g. sezona ir KHL piektā sezona un pirmā, kad līgā ir „ierāpies” Ukrainas klubs. Pašā līgas sākumā Ukrainai pietrūka politiskā lobija un „draudzības” no KHL bīdītāju puses, un Ukraina netika ievilkta KHL. Pēc tam runāja par iespējamo Kijevas Sokil iestāšanos, tad izsludināja no nulles dibināma kluba – Kijevas Budiveļņik – jau notikušu pieņemšanu. Tas viss, maigi izsakoties, nepiepildījās. Taču tagad jau ir reāls, vienu sezonu VHL nocīnījies klubs – Doņeckas Donbass, kas ir gatavs un šoreiz „pa īstam” līgā uzņemts. Šajā starpsezonā Donbass par galveno treneri pieņēmis sava laika rīdzinieku treneri Juliusu Šupleru, kā arī vārtsargu treneri mūsējo Sergeju Naumovu, kurš vēl nesen pildīja Rīgas Dinamo vārtsargu trenera pienākumus.

PHL – cīņa starp veco un jauno

2011. gada starpsezonā PHL netika dibināts „tukšā vietā”; no fizikas zinām, ka tādu vietu nemēdz būt. Par pamatu „aizgāja” Ukrainas nacionālā čempionāta „Virslīga”. Būtiskā pārmaiņa nebija komandu dalībnieku izmaiņas, bet – cenšanās pāriet uz jaunu kārtību, finansiālu stabilitāti, vietējā čempionāta līmeņa celšanu un jaunatnes motivēšanu. Acīmredzami pēc savas pirmās sezonas PHL kļūst diezgan interesanta arī Latvijas hokejistiem.

Aizvadītās sezonas PHL galvenā „intriga” bija par to, kas izrādīsies stiprāks – vecais „karalis” (Sokil) vai jaunais (Donbass tā otrās komandas personā). Sokil paņēma regulāro sezonu, bet Doņeckas Donbass-2 uzvarēja izslēgšanas spēlēs. Otra intriga bija – vai pastarīši Gaidamaki regulārās sezonas 42 spēlēs sakrās vairāk par 10 punktiem. Nesakrāja. Starp citu, regulārās sezonas 3. vietas komandā – Kijevas Berkut – aizvadītajā sezonā uzspēlēja arī uzbrucējs Viktors Bļinovs (dz. 1981.), kurš savulaik ir cīnījies arī Latvijas izlasē un Rīgas Dinamo.

PHL 2011./2012. g. regulārās sezonas gala tabula:

vieta komanda sp. vārtu st. punkti play off
1. Sokil 42 175-70 108 izkrita finālā
2. Donbass-2 42 180-77 103 Ukrainas čempioni
3. Berkut 42 183-106 87 izkrita pusfinālā
4. Kompaņjon-Naftogaz 42 163-120 70 izkrita pusfinālā
5. Ļevi 42 143-142 55
6. Harkivski Akuli 42 141-177 48
7. Bilij Bars 42 84-196 23
8. Gaidamaki 42 69-250 10

*

PHL kā iespēja arī Latvijas hokejistiem

Ukrainas „uzrāviens” – stiprinot savu nacionālo čempionātu un arī līdzās tam virzoties pa VHL-KHL perspektīvu, ir uzrunājis kā vietējos, tā arī dažādu vecumu spēlētājus kaimiņvalstīs, kur vietējās superkomandas nespēj paņemt visus gribētājus un/vai vietējie čempionāti „buksē”. Tā aizvadītajā sezonā Ukrainas PHL „sev uz kakla” turēja ap 40 Baltkrievijas hokejistu, 80 – Krievijas. Ukrainas pavalstnieku īpatsvars – virs 200.

Šīs starpsezonas skaļākais transfērs Ukrainas PHL virzienā no Latvijas „apcirkņiem” ir Latvijas izlases uzbrucēja Armanda Bērziņa (dz. 1983.) pievienošanās Kijevas Kompaņjon-Naftogaz vienībai. Atgādinājumam: iepriekšējo sezonu viņš aizvadīja Minskas Junost komandā Baltkrievijas ekstralīgā; pirms tam – Somijas SM-liiga, Rīgas Dinamo, Slovākijas un Čehijas līgas, utt.

Vēl četri Latvijas jaunie hokejisti joprojām cīnās Ukrainas čempionvienības Doņeckas Donbass-2 treniņnometnē. Tie ir – uzbrucēji Alberts Bolušs (dz. 1991.), Valters Freijs (dz. 1994.), Vitālijs Hvorostiņins (dz. 1992.) un aizsargs Ernests Vernavs (dz. 1992.). Puiši ir izgājuši „sauso” treniņnometni Jevpatorijas pilsētā Krimas pussalā, tagad – ledus treniņi Doņeckā, bet augusta pirmajā pusē paredzēta treniņnometne un pārbaudes spēles Baltkrievijā. „Sausā nometne bija kūrortpilsētā Jevpatorijā. Bija 3 treniņi dienā, un tagad – pirms divām dienām – sākās ledus. Ukraiņi komandā ir ļoti maz; praktiski visi ir leģionāri,” stāsta Vitālijs Hvorostiņins.

Uzbrucējs Valters Freijs un arī Vitālijs Hvorostiņins teic, ka Donbass-2 komandā ir diezgan liela uzbrucēju konkurence, aizsargiem – mazāka. Hvorostiņins prognozē, ka vēl no esošā sastāva kādus 8 spēlētājus „laidīs uz leju”. Līgumi ar Donbass-2 esot tikai dažiem spēlētājiem no iepriekšējās sezonas, bet augusta vidū, pēc treniņnometnes un pārbaudes spēlēm Baltkrievijā, būšot skaidri zināms Latvijas un citu hokejistu „liktenis” Donbass-2 komandā vai ārpus tās.

Lasāmvielai vēl:

[Fotoattēlā: Armands Bērziņš Latvijas izlases cīņu laukos. Foto avots: lhf.lv, Hildrup Photo.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 9 Comments »

KHL iekaro Eiropu. Jaunie karodziņi līgas ēdienkartē

Posted by petrovich27 uz 2012/06/13

Savā piektajā sezonā KHL sejas izteiksme draud būt eiropeiskākā, kāda līdz šim ir bijusi. Beidzot, vismaz KHL kontekstā, reālas darbības kļūst pamanāmākas par lielo karoti pie somu, zviedru vai citu Eiropas hokeja nāciju „putras bļodas”. KHL ēdien-kartē šoreiz pa īstam, kā sola organizatori, tiek iesprausti Čehijas un Ukrainas karodziņi, un arī no Slovākijas ir „īsts” klubs. Tomēr mēreno idilli atkal pārtrauc KHL paplašinātāju ambīcijas, kas ir stipri lielākas par jaunieguvumiem. To apliecina arī KHL prezidenta IIHF forumā prezentētā ideja par vis-Eiropas līgu ar 64 klubiem…

Kamēr Eiropas valstu hokeja federāciju pārstāvji mēģina saprast KHL līdera Aleksandra Medvedeva vārdu nopietnību par vis-Eiropas līgu jau no 2014./2015. vai 2015./2016. g. sezonas, tikmēr KHL lepojas ar mazāka, bet taustāma mēroga panākumiem.

Tā kā agrākos laikos ir bijušas izsludinātas Čehijas un Ukrainas klubu pievienošanās KHL, vēl saglabājas vismaz teorētiska versija „ja nu nesanāk”. Tomēr KHL buldozers šķūrē pa Eiropas dārzniecībām un mazdārziņiem. Jaunapgūtās teritorijas – Doņecka Ukrainā, Prāga Čehijā, Bratislava Slovākijā. Uz šo papildinājumu fona Slovākijas mazpilsētā Popradā bāzētā „pirmā Lev-a” aiziešana, ja ne izskatās, tad tiek pasniegta kā sīkums un taisnīga atgriešanās projekta vēsturiskajā dzimtenē Čehijā.

Tas pats vai cits Lev?

Sākumā KHL amatpersonas stāstīja, ka Lev pārceļas no Popradas uz Prāgu, bet pamazām pavasara gaitā HC Lev Praha pārstāvji un KHL oficiālie ziņojumi „noslīpēja” versiju, ka nekādas pārcelšanās nav. Proti, Prāgā esot tapis pilnīgi jauns KHL klubs, kuram ar Popradas Lev sakara neesot. Šo bezsakaru ar iepriekšējo Lev cenšas apstiprināt arī ar jaunu logo, jaunām formastērpa krāsām un to dizainu; lauva iekš logo gan ir palicis. Tāpat palikuši daži kadri – piemēram, bijušais Rīgas dinamietis Jurajs Mikušs laukumā un vēl „īstie” cilvēki administrācijas struktūrā.

Rodas vien jautājums, kāpēc tik kategoriska nostāja uz sava projekta fāzi, kas bijusi Slovākijā. Lai nav jāpilda kādas Popradā „sakrātas” saistības? Lai var attiekties no kādiem ilgākiem līgumiem ar spēlētājiem vai personālu? Varbūt Popradas Lev-am palicis kāds parāds, par kuru Prāgas versija negrib atbildēt? Vēl marta beigās Slovākijas un Čehijas mediji ziņoja, ka Lev Popradā palicis parādā virs/ap 1 miljonu eiro… Vai visa šī summa ir izmaksāta? Spriežot pēc Prāgas komandas nostājas, vēlme norobežoties no iepriekšējām saistībām ir nepārprotama.

Interesentiem Latvijā Prāgas klubs nav vienaldzīgs, kā jebkurš cits klubs, kurā ir kāds Latvijas pārstāvis. HC Lev Praha gadījumā tas ir kluba ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs, kurš pēc četrām sezonām Rīgas Dinamo ģenerālmenedžera amatā ir pievērsies jauniem izaicinājumiem. Un no Rīgas „paņēmis līdzi” Marselu Hosu, kuram gan līgums bija pabeidzies, bet Rīga acīmredzot nebija gatava maksāt, cik prasa vai vismaz to darīt pietiekami ātri. Vai Sējēja saite noderēs, lai HC Lev Praha redzeslokā nokļūtu kāds Latvijas hokejists? Vai arī vairoties no pārmetumiem savējo protekcionismā, Sejējs neņems Latvijas spēlētājus pat „pa lēto”?

Šuplers krīt uz kājām

Ar otro piegājienu KHL-ā ir uzņemts Ukrainas klubs; vien šoreiz tas ir nevis no nulles veidojamais Kijevas Budiveļņik, bet jau salīdzinoši „īsts” klubs – Doņeckas Donbass, kura galvenā komanda aizvadījusi sezonu Krievijas otrajā līmenī – VHL. Tur regulārajā čempionātā Donbass ieņēma 1. vietu (no 12) VHL Rietumu konferencē, bet piekāpās pusfinālā Toros vienībai (sērijā 0-4). Jau pirms gada, kad Donbass iestājās VHL, bija skaidrs, ka komanda tiek veidota kā melnraksts pirms KHL.

Pirmā Rīgas Dinamo galvenā trenera Juliusa Šuplera „nulles” komandas iestartēšanas pieredze acīmredzot ir bijis viens no „plusiem”, kādēļ Doņeckas klubs ir pieņēmis šo treneri darbā. Zinātāji stāsta, ka cits „pluss” ir Šuplera demokrātiskā cena, kuras dabīgo pieaugumu kavēja fakts, ka viņš no Maskavas CSKA trenēšanas tika atbrīvots vēl līdz sezonas beigām. Šuplers nosauc „plusu” savā versijā: viņš esot labs Ukrainas hokeja pazinējs, jo reiz bijis treneris Baltkrievijas ekstralīgā, kur Ukrainas hokejisti nav sveši. Rādās, ka 2004./2005. un 2005./2006. gadu sezonās pie Rīga 2000 stūres Šuplers būs pastiprināti pētījis Ukrainas hokeja ļaudis.

Doņeckā ir arī komandas fārms Donbass-2, kas kļuva par Ukrainas čempioniem, izcīnot zeltu Ukrainas stiprākajā līgā (PHL = Професіональна хокейна ліга). 2011./2012. g. regulārajā sezonā Donbass-2 palika 2. vietā, bet izslēgšanas spēlēs visu sakārtoja. Labā ziņa Doņeckas saimniecības kontekstā ir tāda, ka Krimā 8. – 22. jūlijā paredzētās Donbass-2 treniņnometnes sastāvā ir nosaukti 4 hokejisti no Latvijas. Tie ir uzbrucēji Alberts Bolušs (dz. 1991.), Valters Freijs (dz. 1994.), Vitālijs Hvorostiņins (dz. 1992.) un aizsargs Ernests Vernavs (dz. 1992.). Bolušs un Vernavs ir „izcelti” no Suomi-sarja – Somijas 3.-šā stipruma līgas – kluba RJK (Raahe-Kiekko jeb Raahen Jääkiekkoklubi). Hvorostiņins nāk no Somijas stiprākās U-20 līgas – Jr. A SM-liiga – komandas Vaasan Sport U20 puses, bet Freijs no Liepājas Metalurgs koptajām „druvām”.

Vai Slovan-am Latvijas hokejisti tagad būs gana labi?

KHL jaunpienācējs HC Slovan Bratislava 2011./2012. g. regulārajā sezonā palika Slovākijas ekstralīgas 3. vietā, bet par Slovākijas čempionu tomēr kļuva, izcīnot zeltu izslēgšanas spēlēs. Čempionu ierindā bija arī divi aizsargi no Latvijas – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs, kuriem, cita starpā, ir arī KHL spēļu pieredze.

Arī citus gadus, tiesa, pirms salīdzinoši ilgāka laika posma Bratislavas Slovan-a rindās pa kādai spēlei ir aizvadījuši Latvijas hokejisti. Piemēram, aizsargs Kaspars Astašenko 2006./2007.g. sezonā, aizsargs Igors Bondarevs 2001./2002. g. sezonā… Pēc aizvadītās sezonas Aleksandram Jerofejevam un Mārim Jasam līgumsaistības ar Slovākijas čempionvienību ir pabeigušās. Interesanti, vai jaunajā sezonā kāds no Latvijas hokejistiem būs diezgan labs, lai Slovan tos gribētu pamēģināt arī KHL līmenī?

Plāns B pagaidām nav nepieciešams – itāļiem liek pagaidīt

Jau vairāk nekā gadu KHL paplašinātāji rušināja augsni Milānā (Itālijā), kur pamazām kustināja vietējo klubu Hockey Milano Rossoblu. Darbības tika sludinātas mērķtiecīgas, Milānas klubs savā Itālijas otrās līgas – Serie A2 – čempionātā nostartēja ar KHL logo uz krūtīm, ieņēma 2. vietu regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs izcīnīja 1. vietu, nopelnot tiesības startēt Itālijas stiprākajā līgā – Serie A. Milānas kluba vadoņi teicās atstāt komandu Itālijas čempionātā, bet KHL-am veidot nopietnāku sastāvu.

Bet KHL paplašinātājiem pamazām gatavotais plāns B, vismaz 2012. gada vasarā, izrādījās nevajadzīgs. Jo ir izdevusies ekspansija Čehijā, ienācies Slovākijas čempions, kā arī politiski pietiekami svarīgā un KHL lidojumu ģeogrāfijai tuvākā Ukraina ir pieņemta. Šādos apstākļos plāns B var pagaidīt vēl kādu sezonu… KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs atkal saka „mañana” (rīt), tagad Milānas kluba startu līgā solot „prognozējami 2013./2014. g. sezonā”. Šajā pašā sezonā Medvedevs sola arī Horvātijas flagmaņa Zagrebas Medveščak iestāšanos. Arī Milānas kluba prezidents Iko Miljore (Ico Migliore) ir pasācis vilkt jaunu dziesmu: „iespējams visiem būs labāk ja Milānas klubs KHL startēs no 2013./2014. g. sezonas”. Protams, var skaidrot, ka itāļiem joprojām pietrūkst finanšu resursu, bet cik tad ir tādu KHL klubu, kas pastāv bez Krievijas valsts iestāžu, valsts mega-kompāniju vai to tiešāku, netiešāku satelītkompāniju sponsorējuma?

Hroniskās problēmas aizmugurē

Kā jau pēc katras sezonas, virs dažām Krievijas komandām savelkas „negaisa mākoņi”, kas saistīti ar dažāda kalibra finanšu problēmām. Tā pēc pirmās KHL sezonas (2008./2009.) no līgas tika pavadīts Voskresenskas Himik; 2010. gadā KHL pameta Toljati Lada un faktiski arī Balašihas HK MVD, kuru it kā apvienoja ar Maskavas Dinamo, nosauca par OHK Dinamo, bet pēc tam arī abreviatūru „OHK” izmeta no publiski lietojamā nosaukuma. 2011. gada vasarā šķita, ka visas KHL iepriekšējās sezonas komandas līgā tiks saglabātas, finanšu dēļ apdraudētie klubi tapa glābti, bet korekcijas ieviesa 7. septembra katastrofa, kurā gāja bojā Jaroslavļas Lokomotiv komanda…

2011./2012. gada sezonas gaitā tika publiski aktualizētas leģendāro nosaukumu „nesošā” Maskavas CSKA finanšu problēmas, tomēr problēma tika atrisināta, iekļaujot CSKA nosaukumu lieluzņēmuma Rosņeft darba kārtībā. Bet sezonas beigās aktualizējās jautājums par līgas hronisko problēmu – Jekaterinburgas Avtomobiļist, kā arī tika cilāts jautājums par Čehovas Vitjaz iespējamo „iziešanu”. Atgādinājumam: Avtomobiļist jau bija plānots KHL sastāvā no līgas pirmās sezonas (2008./2009.), taču īsi pirms čempionāta „noleca” finanšu sarežģījumu dēļ. 2009. gadā „avtomobīlisti” līgā iestājās, bet katrā starpsezonā risināja medijos plaši atspoguļotas finanšu problēmas un parādus, kas lika izskatīt jautājumus par iespējamo „atteikšanos” no Jekaterinburgas kluba.

Tomēr arī šosezon kā Avtomobiļist, tā Vitjaz tiek līgai saglabāti vismaz uz 2012./2013. g. sezonu. Tāpat jaunajā sezonā līgā tiek gaidīta no jauna uzbūvēta Jaroslavļas Lokomotiv komanda. Latvijas līdzjutējiem, protams, tā ir interesanta arī ar faktu, ka tās sastāvā ietrāpījis Miķelis Rēdlihs.

P.S. Jauni sapņi un „otrais plaukts”

Cita starpā, KHL paplašināšanas tematikai pievērsies vēl viens Ukrainas klubs – Kijevas Berkut, kas aizvadītajā regulārajā sezonā ieņēma 3. vietu Ukrainas PHL. Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) solās pieteikumu KHL iesniegt pēc gada.

Savukārt Kazahstānas klubs Sariarka no Karagandas šajā starpsezonā ir uzņemts Krievijas hokeja otrajā stiprākājā līgā – VHL. Sariarka ir viens no klubiem, par kura iestāšanos KHL-ā sludināja tā pārstāvji pirms gada. Aizvadītajā sezonā Sariarka palika 2. vietā Kazahstānas Augstākās līgas regulārajā čempionātā, bet izslēgšanas spēlēs palika 3. vietā. Jāpiebilst, ka Sariarka sastāvā 2011./2012. g. sezonā uzspēlēja arī hokejisti no Latvijas – aizsargs Oļegs Sorokins, uzbrucēji Edijs Brahmanis un Vladimirs Mamonovs.

VHL papildinājuši arī Krievijas klubi – Voroņežas Buran, Krasnodaras Kubaņ un Tveras THK. Bet Jaroslavļas Lokomotiv, kas daļu 2011./2012. g. sezonas pavadīja VHL-ā un tagad pārceļas uz KHL, plāno saglabāt savu komandu arī VHL-ā. Bet agrāko Čeļabinskas Mečel vienību VHL-ā aizstās Čeļabinskas Čelmet, kas ir iepriekšējā tiesiskais mantinieks, par ko arī liecina stipri līdzīgais nosaukums ar zilbju rokādēm. Tiem, kas nezina, Čelmet = Čeļabinskā bāzēts metālapstrādes lieluzņēmums.

Lasāmvielai:

  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs IIHF forumā prezentē vis-Eiropas līgas ideju (2012-06-13) – iihf.com, allhockey.ru
  • Oficiālais paziņojums par Donbass uzņemšanu KHL (2012-06-07) – hcdonbass.com
  • Donbass galvenā trenera Julisua Šuplera īs-intervija (2012-06-06) – championat.com
  • VHL paplašināšana ar jauniem klubiem (2012-05-30) – vhlru.ru
  • Avtomobiļist paliek KHL arī 2012./2013. g. sezonā (2012-05-21) – sport-express.ru
  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs paziņo, ka KHL uzņemti Doņeckas Donbass, Prāgas Lev un Bratislavas Slovan (2012-05-17) – rsport.ru
  • HC Lev Praha un Normunds Sējējs prezentē logo un dažus komandas spēlētājus & klubs noliedz sakarus ar Popradas Lev (2012-05-16) – sport.ihned.cz, hokej.cz
  • Hokeja klubs Lev Popradā palicis parādā ap 1 miljonu eiro (2012-03-29) – sport.cz, hokej.idnes.cz
  • HC Lev Praha iesniedzis pieteikumu, t.sk. finanšu garantijas, dalībai KHL (2012-04-24) – khl.ru
  • Doņeckas Donbass-2 treniņnometnes sastāvā nosaukti četri Latvijas hokejisti (2012-06-11) – hcdonbass.com
  • Ukrainas PHL mājaslapa – phl-ua.com
  • Hockey Milano Rossoblu kluba prezidenta Iko Miljores (Ico Migliore) intervija (2012-04-13) – sport-express.ru
  • KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva intervijas par KHL paplašināšanu un ne tikai  – sovsport.ru (2012-04-09; 2012-03-30)
  • Kijevas Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) par plāniem iestāties KHL (2012-05-12) – terrikon.com, allhockey.ru
  • Kazahstānas Augstākās līgas 2011./2012. g. čempionāta tabula un play off rezultāti – icehockey.kz
  • KHL paplašināšanas statuss un kandidātu TOP 5 (2012-03-23): tepat

[Fotoattēlā: Normunds Sējējs uz savas jaunās darbavietas HC Lev Praha logo fona. Foto avots: sport.ihned.cz.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

Dinamo izslēgšanas spēļu cipari kā sīknauda

Posted by petrovich27 uz 2012/03/15

Gagarina kausa izcīņā Rīgas Dinamo vīri šosezon ir aizvadījuši 7 spēles; maz, ja salīdzina ar iepriekšējo divu sezonu 9 un 11 partijām, un daudz, ja par atskaites punktu izvēlas KHL pirmajā sezonā piedzīvoto minimumu – 3 spēles. Dinamo spēlētāju individuālie rekordi izslēgšanas spēlēs šosezon un iepriekš.

klusām, bez skaļiem, bet ar pamanāmiem lozungiem jau ir sadalītas personas, kas vainojamas Dinamo zaudējumā Gagarina kausa izcīņas pirmajā kārtā. lieki piebilst, ka ar ieguldītajiem “multi-miljoniem”, visu laiku “iespaidīgāko” komplektāciju un visas Dinamo hokeja saimniecības administratoru izcilo “izpratni” par hokeju no Dinamo komandas tikai gaidīti nesalīdzināmi augstāki panākumi. tiktāl pārspīlējums kā literārā forma un atbilde citiem pārspīlējumiem attiecībā uz savām iespējām.

bet visādi citādi, zaudējums sērijā ar 3-4 Rietumu konferences otrajai, bet, ja mēram punktus – trešajai, stiprākajai vienībai par katastrofu uztverams gadījumā, ja maksimāli attālinās no realitātes. jā, Šuplera trenētajai vai kā citādi vadītajai (nevadītajai) vienībai bija divas reizes izdevies augsti vērtējams panākums, sūtot atpūtā līderus – SKA un OHK Dinamo. iespējams, var piekrist atzinumam, ka 2012. gada izslēgšanas spēlēs rīdzinieku pretinieki ir saņēmuši līdz šim švakāko pretinieku. ja runājam par vēsturisko pieredzi un savu stereotipu bagāžu, tad tā noteikti ir. iespējams, daļa Krievijas megaklubu patriotu nespēj sagremot jaunlaiku patiesību, ka, piemēram, Traktor tagad ir citas jaudas transporta līdzeklis…

ja atskatās uz otrās un trešās sezonas Dinamo varoņdarbiem, var jau tagad sākt būvēt pieminekli Šupleram ar vai bez balta zirga. tomēr der atcerēties, ka Šuplera un arī komandas pirmajā sezonā Rīgas Dinamo ar 0-3 aplauzās pret Maskavas Dinamo, kas tosezon KHL regulārajā čempionātā ieņēma 7. vietu, to pašu, ko šosezon pēc punktiem ieņēma Torpedo. protams, tas bija tikai sākums, un katru gadu ir cits Dinamo; tomēr tai sezonai (2008./2009.) tiek piedēvēta līdz šim visu laiku labākā leģionāru komplektācija, ieskaitot sezonas vidū atrasto “brīnumdari” Martinu Pruseku, kurš rīdziniekiem veltītās regulārās sezonas daļas – 20 spēļu – gaitā iekrāja 6 “sausas” uzvaras, atvairīja 94,1% metienu un vidēji spēlē piedzīvoja 1,70 vārtu zaudējumus. sapnis, ne? bet izslēgšanas spēlēs pazuda visi leģionāri, ieskaitot atvairītos metienos. treneru salīdzinājums ir neizbēgams, bet salīdzināmās sezonas izvēle atkarīga no iedvesmas.

kam izdevīgs ir zaudējums?

Dinamo izstāšanās no KHL čempionāta tā izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā ir vai varētu būt izdevīga vairākos virzienos, no kuriem pirmā un skaitliski visplašāk aplaimotā “kategorija” ir tās mājsaimnieces, kurām savu vīru aizraušanās ar hronisku prombūtni spēļu dienās vai nervoza pielipšana pie televizora ir sasniegusi pacietības kritisko robežu. iespējams, vērā ņemams ieguvējs ir Latvijas nacionālā izlase, kas vismaz teorētiski var sākt gatavoties pasaules čempionātam jau laicīgāk. turklāt ir arī līdz šim tikai 3 sezonās pamanīta un, protams, statistiski “nepietiekama”, bet cerīga tendence. proti, savā pirmajā KHL sezonā, kad Dinamo sezonu pārtrauca pirmajā kārtā, Latvijas izlase pasaules čempionātā atkārtoja savu rekordu – 7. vietu, bet pārējās divās sezonās, kad rīdzinieki aizkļuva līdz otrajai kārtai, nacionālā valstsvienība palika 11. un 13. vietā.

vēl vieni vairāk vai mazāk tieši ieguvēji ir Dinamo sastāva komplektētāji, ieskaitot ģenerālmenedžeri. ko gan viņi darītu, ja Dinamo nostartētu reti spīdoši un virkne spēlētāju, kas saskaņā ar plāniem ietilpst kategorijā “kur gan viņi liksies”, saražotu ļoti krāšņu individuālo statistiku? ģenerālmenedžera iestudētā starpsezonas tirdzniecība ar konkrētajiem spēlētājiem vēl vairāk līdzinātos daiļdarbam “Purva bridējs”. bet tagad vismaz ir tādi argumenti – “ko tad Tu play off-ā neiemeti?” un “kur tad ir palicis Tavs lietderības koeficients?”…

Dinamo “biržas indekss”

protams, arī te vairāk ir retorikas. jo galvenie “gājēji” aizietu neatkarīgi no izslēgšanas spēļu cipariem un gaitas, bet lielākā “palicēju” masa vismaz KHL virzienā nav tik interesanta Krievijas klubiem šajā valstī pastāvošā leģionāru limita dēļ. ko gan Dinamo sastāva komplektētāji darītu, ja Latvijas hokejistus tāpat kā dažu citu “brālīgo” valstu hokejistus Krievijā neklasificētu kā leģionārus, ir cits jautājums, kas Rīgas komandas komplektētājiem ir ierindojams ļauna murga kategorijā.

tomēr daļā gadījumu arī play off-ā sastrādātie individuālie cipari būs “valūta”, vienā gadījumā – pietiekoši cieta, citā – sīknauda… dažas “cenu izmaiņas” abos virzienos ilustrē arī spēlētāju individuālie rekordi. protams, tas nebūs galvenais arguments, turklāt ir liels skaits spēles elementu, kurus KHL un pat ne kāda modernāka statistika neskaita. bet tik un tā par izslēgšanas spēļu cipariem pilnībā aizmirsts nebūs. tie, kas “pārdod” atcerēsies pozitīvos rekordus, bet “pircēji” atcerēsies nulles un mīnusus, mēģinot cenu “nosist”.

Rīgas Dinamo spēlētāju rekordi un antirekordi izslēgšanas spēlēs visās četrās KHL sezonās (saskaņā ar khl.ru statistiku; iespējamas izmaiņas ceturtās sezonas statistikā, ja tiks koriģēti protokoli):

parametrs rekordists 2012. gadā rekords iepr. 3 sezonās
rezultatīvākais spēlētājs Miķelis Rēdlihs 2+8 punkti (7 sp.) 2011. Lauris Dārziņš 5+5 punkti (11 sp.)
labākais vārtu guvējs Jānis Sprukts 5 reizes (7 sp.) 2011. Lauris Dārziņš 5 reizes (11 sp.)
rezultatīvākais asistents Miķelis Rēdlihs 8 piesp. (7 sp.) 2011. Sandis Ozoliņš 7 piesp. (11 sp.)
rezultatīvākais aizsargs Guntis Galviņš 0+3 punkti (7 sp.) 2011. Oskars Cibuļskis 1+6 punkti (11 sp.)
2011. Sandis Ozoliņš 0+7 punkti (11 sp.)
labākais lietderības koeficients Miķelis Rēdlihs “+5” (7 sp.) 2010. “+2” 4 spēl. (Arnason; Galviņš; Laviņš; Meija)
sliktākais lietderības koeficients Sandis Ozoliņš “-5” (7 sp.) 2011. Miķelis Rēdlihs “-8” (11 sp.)
visvairāk soda minūšu Mārtiņš Cipulis 25 min. (6 sp.) 2009. Duvie Westcott 33 min. (2 sp.)
labākais GAA (virs 20 min. sp. laika) Chris Holt 2.72 (5 sp.) 2010. Edgars Masaļskis 1.93 (6 sp.)
sliktākais GAA (virs 20 min. sp. laika) Māris Jučers 2.85 (3 sp.) 2009. Martin Prusek 4.67 (3 sp.)*
lab. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika) Chris Holt 88.7% (5 sp.) 2010. Edgars Masaļskis 93.4% (6 sp.)
slikt. atv. met. % (virs 20 min. sp. laika) Māris Jučers 86.9% (3 sp.) 2009. Martin Prusek 85.9% (3 sp.)
lielākais sp. laiks vārtsargam Chris Holt 287:15 2011. Chris Holt 403:40
labākais iemet. % (virs 20 iemet.) Jānis Sprukts 59.9% (7 sp.; 162 iem.) 2009. Matt Ellison 59.4% (3 sp.; 64 iemet.)
sliktākais iemet. % (virs 20 iemet.) Māris Bičevskis 32.5% (5 sp.; 40 iem.) 2010. Robert Petrovicky 28.0% (9 sp.; 82 iemet.)
lielākais vidējais sp. laiks Krišjānis Rēdlihs 22:41 (7 sp.) 2010. Oļegs Sorokins 25:57 (9 sp.)
uzvaras vārtu guvumi Jānis Sprukts 2 reizes (7 sp.) 2011. Lauris Dārziņš 2 reizes (11 sp.)
2010. Martin Kariya 2 reizes (9 sp.)

*

P.S. vārtsargu absolūtie antirekordi izslēgšanas spēlēs fiksēti Sergejam Naumovam 2009. gada play off-ā: GAA 10.10 un 77.8% atvairītu metienu, taču tas viss – niecīgā laika posmā (11:53), kas statistiku padara ļoti nosacītu.

Rīgas Dinamo uzbrucēju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

uzbrucējs spēles punkti +/- SM uzv. vārti iemetieni iemet. % vid. sp. laiks
1. Miķelis Rēlihs 7 2+8 +5 6 1 2 0% 19:44
2. Jānis Sprukts 7 5+3 +3 0 2 162 59.9% 20:13
3. Mārtiņš Karsums 7 1+4 +4 0 0 5 40.0% 20:07
4. Marcel Hossa 7 3+1 -3 4 0 1 0% 20:22
5. Niclas Lucenius 7 1+2 -2 4 0 100 45.0% 18:15
6. Ģirts Ankipāns 4 1+0 -1 0 0 15 40.0% 13:57
7. Jamie Lundmark 7 0+1 -4 6 0 129 51.9% 16:10
8. Juris Upītis 2 0+0 0 0 0 0 3:53
9. Juris Štāls 6 0+0 0 6 0 7 42.9% 10:20
10. Roberts Bukarts 7 0+0 0 4 0 3 0% 10:11
11. Ainars Podziņš 4 0+0 -1 2 0 0 6:37
12. Māris Bičevskis 5 0+0 -1 4 0 40 32.5% 10:34
13. Fredrik Warg 1 0+0 -2 0 0 12 50.0% 5:49
14. Gints Meija 7 0+0 -2 2 0 1 0% 13:37
15. Aleksandrs Ņiživijs 3 0+0 -4 2 0 0 18:28
16. Mārtiņš Cipulis 6 0+0 -4 25 0 2 50.0% 13:02

*

Rīgas Dinamo aizsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

aizsargs spēles punkti +/- SM vid. sp. laiks
1. Oskars Cibuļskis 6 0+0 +4 0 17:28
2. Guntis Galviņš 7 0+3 +2 2 22:31
3. Jēkabs Rēdlihs 6 1+1 -1 8 17:13
4. Rodrigo Laviņš 3 0+1 -1 2 16:28
5. Krišjānis Rēdlihs 7 1+1 -2 0 22:41
6. Kristaps Sotnieks 6 0+1 -3 2 15:31
7. Arvīds Reķis 6 0+1 -4 6 16:45
8. Sandis Ozoliņš 7 1+1 -5 2 20:23

*

Rīgas Dinamo vārtsargu statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs (saskaņā ar khl.ru; izmaiņas iespējas gadījumā, ja tiek laboti protokoli):

vārtsargs spēles uzv. zaud. metieni atv. % GAA SM sp. laiks
Chris Holt 5 2 2 115 88.7% 2.72 0 287:15
Māris Jučers 3 1 2 61 86.9% 2.85 0 168:10
Kristers Gudļevskis 0 0 0:00

*

izziņām: Dinamo spēlētāju statistika 2012. gada izslēgšanas spēlēs – khl.ru

[Miķeļa Rēdliha foto fiksēts spēlē pret Popradas Lev 2011. gada 12. oktobrī; foto autors: Oļegs Siračenko, nahl.lv. otrs foto fiksēts spēlē pret Vitjaz 2011. gada 11. decembrī; šī foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Dinamo sezonas rekordi kā jaunā laikmeta liecība & KHL sezonas pārsteigumi

Posted by petrovich27 uz 2012/02/28

Rīgas Dinamo savā ceturtajā pastāvēšanas sezonā ir labojuši tikai dažus komandas un individuālos rekordus regulārajās sezonās; liela daļa no jaunajiem komandas rekordiem ir apliecinājums pēcŠuplera ēras jauninājumiem, kurus dinamiešu galvās, rokās un kājās mēģina iekalt galvenais treneris Peka Rautakallio.

runa ir par to pašu Rautakallio, kuram kopā ar Dinamo pravietoja netikšanu izslēgšanas spēlēs, ne tikai redzot sezonas neveiksmīgo sākumu, bet vēl pirms sezonas Krievijas hokeja eksperti solīja palikšanu ārpus play off. tiesa, tie paši eksperti uzvaru Rietumu konferencē prognozēja Lokomotiv komandai (R.I.P.)…

aizsardzība kā platforma

2011./2012. g. regulārās sezonas summā Rīgas Dinamo ir “pārrakstījuši” tos komandas rekordus, kas liecina par dzelžaināku disciplinētību un dogmas novirzīšanos aizsardzības pozīcijās. līdzšinējās sezonās rīdzinieki nekad nebija saņēmuši tik maz soda minūšu – 635 (jeb 11:45 vidēji spēlē). Dinamo nekad līdz šim regulārās sezonas gaitā nav piedzīvojuši tik maz vārtu zaudējumu – 136 reizes (54 spēlēs; jeb vidēji 2,52 vārtu zaudējumi spēlē). vēl viens, starp citu – īpaši nozīmīgs, “slavas grāmatas” ieraksts ir – tikai 31 vārtu zaudējums spēlējot mazākumā (54 spēlēs; jeb vidēji 0,57 vārtu zaudējumi mazākumā vienā spēlē). šis spēles elements kopā ar salīdzinoši augsto disciplinētību ir viens no noteicošajiem spēles elementiem, lai varētu tikt pie uzvarām ar ļoti pat nelielu vārtu guvumu skaitu. vēl viens komandas “personiskais” rekords – vairākuma realizācijas procents, kas šosezon ir 19,5% izmērā un ir viens no labākajiem rādītājiem līgā.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālo rekordu šosezon arī nav daudz, bet daļa no jaunajiem ierakstiem tāpat apliecina Dinamo vaibstu izmaiņas šajā sezonā. pirmoreiz jaunlaiku Dinamo vēsturē jau no regulārās sezonas sākuma un visā tās gaitā ir bijis skaidri zināms, kurš ir “pirmais numurs” vārtos. attiecīgi jauns rekords ailītē ‘lielākais spēles laiks vārtsargam’ – Kriss Holts ar 2590:12 kopējā spēles laika. šajā pašā virzienā ir vēl viens vārtsargu rekords – visvairāk uzvaru vārtsargam; Krisam Holtam šosezon saskaitītas 20 uzvaras.

šosezon labots arī rezultatīvu piespēļu rekords – Miķelim Rēdliham izdevies 31 reizi (54 spēlēs); noskaidrots trāpīgākais aizsargs – Sandis Ozoliņš ar 10 vārtu guvumiem; kā arī salaboti rekordi lietderības koeficientos regulārajā sezonā. pozitīvais rekords tagad pieder Krišjānim Rēdliham (+17), bet negatīvais – Fredrikam Varjam (-18). jā, un vēl šosezon ir atkārtoti daži iepriekšējo sezonu rekordi – 3 spēlētāji (Guntis Galviņš, Mārtiņš Karsums, Miķelis Rēdlihs) ir aizvadījuši maksimālo spēļu skaitu (54 spēles); tiesa, pirmajās divās sezonās maksimālais spēļu skaits bija 56, un tās pēc pilnas programmas aizvadījuši 4 spēlētāji (Mārtiņš Cipulis – 2 reizes). vēl viens “atkārtojums” ir Miķeļa Rēdliha 5 uzvaras vārtu guvumi, ko pirmajā sezonā sadarīja arī Marks Hartigans.

Rīgas Dinamo spēlētāju individuālie rekordi KHL regulārajās sezonās (pēc visām četrām KHL reg. sezonām; iespējamas korekcijas, ja tiks laboti KHL 2011./2012. g. sezonas protokoli; piebilde – pirmās divas 56 spēļu sezonas, bet nākamās divas 54 spēļu sezonas):

rekorda parametrs “uzstādīšanas” sez. rekorda īpašnieks un skaitļi labākais gadījums 2011./2012. g. sez.
rezultatīvākais spēlētājs 2009./2010. Marcel Hossa – 55 punkti Miķelis Rēdlihs – 44 punkti
rezultatīvākais aizsargs 2010./2011. Sandis Ozoliņš – 31 punkts Guntis Galviņš – 27 punkti
labākais vārtu guvējs 2009./2010. Marcel Hossa – 35 reizes Mārtiņš Karsums – 20 reizes
labākais vārtu guvējs aizsargs 2011./2012. Sandis Ozoliņš – 10 reizes (tas pats)
izšķirošie pēcspēles metieni 2010./2011. Aleksandrs Ņiživijs – 4 izšķ. PM Aleksandrs Ņiživijs – 2 izšķ. PM
vārtu guvumi vairākumā 2009./2010. Marcel Hossa – 14 reizes Mārtiņš Karsums – 9 reizes
vārtu guvumi mazākumā (3 sezonas) (kopā 6 personas) – pa 2 reizēm Guntis Galviņš – 1 reize
labākais asistents 2011./2012. Miķelis Rēdlihs – 31 piespēle (tas pats)
uzvaras vārtu guvumi 2008./2009. Mark Hartigan – 5 reizes (sk. zemāk)
2011./2012. Miķelis Rēdlihs – 5 reizes (tas pats)
labākais lietderības koeficients 2011./2012. Krišjānis Rēdlihs +18 (tas pats)
atvairīto metienu procents 2008./2009. Martin Prusek – 94.1% Chris Holt – 91.9%
vārtu zaudējumi vidēji spēlē (GAA) 2008./2009. Martin Prusek – 1.70* Chris Holt – 2.27
“sausās” spēles 2008./2009. Martin Prusek – 6 spēles Chris Holt – 5 spēles
visvairāk uzvaru vārtsargam 2011./2012. Chris Holt – 20 reizes (tas pats)
vārtsargu uzvaru bilance 2009./2010. Edgars Masaļskis +6 (17:11) Chris Holt +4 (20:16)
vārtsarga sp. laiks 2011./2012. Chris Holt – 2590:12 (tas pats)
sliktākais lietderības koeficients 2011./2012. Fredrik Warg -18 (tas pats)
visvairāk soda minūšu 2008./2009. Duvie Westcott – 124 min. Fredrik Warg – 59 min.

* P.S. vārtsargu GAA, neskaitot Uģi Avotiņu ar GAA 0.00, bet 13 sekundēm spēles laika.

KHL pozitīvo pārsteigumu TOP 4

1. Čeļabinskas Traktor. lielākās svārstības un pārsteigumu amplitūdu KHL čempionātā piedzīvoja tieši Austrumu konference, kur tradicionālās līdervienības sezonas startā pamatīgi aizkavējās, bet bijušie pastarīši vai pus-pastarīši ik pa brīdim iestudēja konkrētus uzrāvienus. Traktor vienību komplektācijas un arī budžeta ziņā par pastarīti uzskatīt nevarētu, tomēr pirms sezonas reti kurš prognozētu traktoristiem pat savas arēnas priekšrocības play off pirmajā kārtā – t.i., iekļūšanu konferences pirmajā četriniekā. piemēram, allhockey.ru pirms sezonas Čeļabinskas komandai paredzēja 6. vietu Austrumu konferencē… bet Traktor ieņēma 1. vietu ne tikai konferencē, bet arī visas līgas regulārā čempionāta kopvērtējumā, ieliekot “kloķi” arī Rietumu līderiem SKA, kuri šosezon startē ļoti pat jaudīgi.

2. Harabrovskas Amur. viena no tām komandām, kas piedalījās Austrumu konferences apvērsumā šosezon, sezonas sākumā konferences līderu godu ieņemot pamīšus ar “traktoristiem”. lai arī sezonas turpinājumā Habarovskas komandai nācās samazināt apgriezienus, un vairs neveicās tik spīdoši, cik sezonas sākumā, tomēr pretēji prognozēm Amur pirmoreiz ir ietrāpījuši KHL izslēgšanas spēlēs! snieguma solīdumu apliecina arī “atpalikšana” no līdzšinējiem Gagarina kausa ieguvējiem tikai 5 – 8 punktu robežās. nav slikti komandai, kas līgā vislielāko laika apjomu pavada lidmašīnā.

3. Ņižņijnovgorodas Torpedo. KHL sezonas trešā vērtīgākā pārsteiguma autorus izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā kā reizi pretī saņem rīdzinieki. pēc Lokomotiv (R.I.P.) katastrofas sezonas ievadā jebkuri Rietumu konferences pārsteigumi ir vērtējami piesardzīgi un ņemot vērā Jaroslavļas kluba “atstāto” vietu. tomēr Torpedo panākumi nebūtu noniecināmi – pirms sezonas daļa ekspertu paredzēja komandas iekļūšanu play off-ā, atrodoties tuvāk “lielā astotnieka” beigu galam. tomēr Ņižņijnovgorodas komanda prata ieņemt 2. vietu konferencē, uzvarot savā – Tarasova divīzijā, kur līdz pat regulārā čempionāta beigu fāzei uz līderu godu ļoti cieši pretendēja veselas 4 komandas!

4. Minskas Dinamo. beidzot ir pienākusi minskiešu lielā sezona, kad ieguldījumi un plašā leģionāru atrašanās komandas komplektā sākusi pārvērsties rezultātā. līdzīgi amūriešiem Austrumos, minskieši piedalījās Rietumu konferences mazajā revolūcijā, laiku pa laikam uzturoties konferences stiprāko komandu divniekā, bet sezonas otrajā pusē atdodot pozīcijas savas divīzijas biedriem – Atlant, Severstaļ, Torpedo. taču ar visu to minskieši jau ļoti laicīgi nodrošināja vietu play off izcīņā, pretēji dažādu ekspertu prognozēm par “Minskas klasiku” – netikšanu izslēgšanas spēlēs. jāpiebilst, ka klasika bija tikai pirmajās divās KHL sezonās, bet 2011. gadā Minskas Dinamo sīksti pacīnījās pret Lokomotiv, pirmo kārtu tomēr nepārvarot…

KHL regulārās sezonas “garāmšāvienu” Top 4

1. Novosibirskas Sibir. sezonas pirmajā pusē Austrumu konferencē kandidātu uz lielāko izgāšanos bija daudz vairāk, bet tomēr līdz regulārās sezonas noslēgumam “oligarhkomandas” nepieklājīgi zemās vietas prasta nedaudz pielabot. Sibir gan nav Austrumu hokeja magnāti, bet komplektācija ļāva prognozēt viņiem vismaz dalību izslēgšanas spēlēs. tomēr Novosibirskas komanda nostartēja ļoti vāji, sezonas gaitā sakrājot vien 57 punktus un vēl pirms transfēru loga aizvēršanās “atdodot” spēli un dažus labākos (dārgākos) spēlētājus citiem klubiem. 11. vieta Austrumos un 20. vieta līgā Novosibirskas hokeja saimniecībai ir zems novērtējums.

2. Maskavas CSKA. Šuplera pārcelšanās uz CSKA bija racionāls gājiens, jo pēc ārkārtīgi vājās 2010./2011. g. sezonas armijnieku izpildījumā šķita, ka CSKA komanda sliktāk nostartēt nevar, un jebkurš cits sniegums būs labāks vai vismaz nebūs sliktāks par aizvadīto sezonu. tomēr CSKA panākumi bija tikpat vāji, cik pamanāmas iekšējās problēmas kluba saimniecībā. lai arī leģendārais klubs šosezon izslēgšanas spļēs ir iekļuvis, tā vairāk ir apstākļu sakritība nevis mērķtiecīga darba rezultāts. CSKA pēdējā desmitgadē nav tas bagātākais līgas klubs, tomēr savu zvaigžņu un zvaigznīšu tam netrūkst. lai reabilitētu savu sezonu ar startu izslēgsanas spēlēs, ir iegadījies pasmags eksaminators – Rietumu “magnāti” SKA

3. “divi vienā” – Kazaņas Ak Bars un Ufas Salavat Julajev. abi līdzšinējie Gagarina kausa ieguvēji pēc iespaidīgi “šķidrā” sezonas sākuma centās darīt visu, lai regulārās sezonas startu noturētu kaut kādos pieklājības rāmjos, un kopumā tas ir izdevies. tomēr 4. un 5. vieta Ufas un Kazaņas “miljonārkomandu” līdzjutējiem nav tie gaidītākie panākumi. attiecīgi jau KHL play off pirmajā kārtā cīkstēsies abi līdzšinējie Gagarina kausa ieguvēji. šajā kontekstā atkal uzvirmo idejas un pamatojumi par nepieciešamību vēlreiz mainīt KHL izspēles kārtību, atceļot finālistu noskaidrošanu konferences ietvaros un pārtaisot play off izspēli uz versiju – Austrumi pret Rietumiem jau pirmajā kārtā vai, jau KHL pirmajā sezonā pratizēto, visi “bērtā veidā”: 1-pret-16, 2-pret-15 utt. kā viens no piemēriem sliktajai esošajai kārtībai ir piesaukts fakts, ka “gagarinieši” tiekas jau pirmajā kārtā, liedzot abām komandām priecēt skatītāju aci ar savu spēles skaistumu izslēgšanas spēļu citās kārtās. protams, zināma argumentācijas jēga citai KHL izslēgšanas spēļu kārtībai ir, tomēr piemērs ar Ufas un Kazaņas klubiem ir “garām”. abu komandu “pus-veiksmīgā” regulārā sezona ir uz šo komandu sirdsapziņas un nav sistēmas kļūdas rezultāts… tāpēc arī likumsakarīgi, ka par “izlieto” regulāro sezonu “atbildēt” otraj1a kārtā varēs tikai viena no šīm vienībām.

KHL Austrumu konferences vietu sadalījums 2011./2012. g. reg. sezonā un allhockey.ru prognoze:

vieta komanda spēles punkti prognoze
1. Traktor (Čeļabinska) 54 114 +5
2. Avangard (Omska) 54 93 -1
3. Metallurg (Magņitogorska) 54 94 +1
4. Ak Bars (Kazaņa) 54 92 -2
5. Salavat Julajev (Ufa) 54 89 -2
6. Baris (Astana) 54 85 -1
7. Amur (Habarovska) 54 84 +3
8. Jugra (Hantimansijska) 54 83 +1
9. Metallurg (Novokuzņecka) 54 75 +2
10. Ņeftehimik 54 74 -2
11. Sibir 54 57 -4
12. Avtomobiļist 54 49 0

*

KHL Rietumu konferences vietu sadalījums 2011./2012. g. reg. sezonā un allhockey.ru prognoze:

vieta komanda spēles punkti prognoze
1. SKA (Sanktpēterburga) 54 113 +1
2. Torpedo (Ņižņijnovgoroda) 54 91 +4
3. OHK Dinamo (Maskava) 54 105 0
4. Atlant (Mitišči) 54 86 0
5. Severstaļ (Čerepoveca) 54 85 +2
6. Dinamo (Minska) 54 83 +4
7. Dinamo (Rīga) 54 79 +2
8. CSKA (Maskava) 54 70 -3
9. Spartak (Maskava) 54 64 -1
10. Lev (Poprada) 54 54 +1
11. Vitjaz (Čehova) 54 44 +1

* P.S. Rietumu konferences 1. vietu allhockey.ru prognozēja Lokomotiv komandai (R.I.P.), tādēļ visiem pārējiem Rietumu konferencē prognozes pieaugums vismaz par “+1” ir uz tās rēķina.

lasāmvielai:

[Gunta Galviņa un Krišjāņa Rēdliha kopfoto fiksēts spēlē pret SKA 2011. gada 16. janvārī; foto autors: Aigars Prūsis.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

Dinamo izsētie un pieturētie punkti

Posted by petrovich27 uz 2012/01/25

Rīgas Dinamo un vēl Novokuzņeckas Metallurg komandas ir tās, kas šosezon KHL čempionātā pēcspēles metienos “iekuļas” visbiežāk. 23,3% jeb 10 spēles (no 43 aizvadītajām) ar pēcspēles metieniem ir augsts rādītājs, kas liek piedomāt par šo spēles elementu pamatīgāk

šosezon jau 10 reizes Rīgas dinamieši ir nonākuši līdz pēcspēles metienu seriāliem, un diemžēl bilance rīdziniekiem nav labvēlīga un ir “-4” izmērā (3:7). sliktāks rezultāts bullīšu seriālos ir tikai vienai komandai – Rīgas goda pilsoņa Šuplera trenētajiem CSKA, kuri līdz pēcspēles metieniem ir “aizairējuši” 7 reizes un visas 7 reizes ir zaudējuši. te īsti vietā ir Šuplera savulaik stāstītais par bullīšiem kā veiksmes spēli, citkārt – kā meistarības apliecinājumu.

sliktā ziņa ir tāda, ka 4 spēlēs (no 10), kurās Rīgas Dinamo komanda ir nonākusi līdz pēcspēles metieniem, pretinieki rezultāta izlīdzinājumu ir panākuši pēdējo divarpus minūšu laikā, izglābjoties no zaudējuma pamatlaikā. divos no šiem gadījumiem pretinieki gala beigās arī uzvarēja. šādi “izkaisīti” punkti liek par sevi atcerēties īpaši regulārās sezonas noslēguma fāzēs, kad komandas rēķina iekļūšanas izslēgšanas spēlēs un potenciālos pretiniekus tajās. labā ziņa – dinamieši arī ir divas reizes izglābušies no zaudējuma pamatlaikā, panākot izlīdzinājumu pamatlaika pēdējo 2 minūšu laikā. tiesa, abās reizēs Rīgas Dinamo aprobežojās ar viena punkta iegūšanu un zaudēja pēcspēles metienos.

KHL komandu pēcspēles metienu sēriju bilance (pēc 2012-01-25 spēles):

komanda spēles sp. ar PM PM bilance
1. Dinamo (Minska) 45 9 6:3
2. Jugra 43 7 5:2
3. Vitjaz 43 5 4:1
4. Atlant 42 8 5:3
5. Avangard 43 8 5:3
6.-7. Severstaļ 43 6 4:2
Spartak 43 6 4:2
8. Torpedo 42 9 5:4
9. Traktor 43 7 4:3
10.-11. Amur 43 5 3:2
OHK Dinamo 43 5 3:2
12. SKA 43 6 3:3
13. Ak Bars 43 4 2:2
14. Metallurg (Mag.) 44 2 1:1
15. Avtomobiļist 42 7 3:4
16.-17. Lev 44 7 3:4
Salavat Julajev 44 7 3:4
18. Ņeftehimik 43 5 2:3
19. Baris 43 3 1:2
20. Metallurg (Novok.) 41 10 4:6
21. Sibir 43 7 2:5
22. Dinamo (Rīga) 43 10 3:7
23. CSKA 44 7 0:7

*

joprojām štata bullīšu meistars Ņiživijs

šosezon kopā 10 seriālos ar pēcspēles metieniem rīdzinieki ir izpildījuši 39 pēcspēles metienus, no kuriem pretinieku vārti tika “sašauti” 9 reizes. trīs no šiem metieniem bija izšķiroši, t.i. uzvaras bullīši; divi – Aleksandra Ņiživija kontā, viens – “pieder” Villem Nieminenam.

Rīgas Dinamo pēcspēles metienu izpildītāji 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 43 spēlēm):

spēlētājs trāpīguma % PM skaits izšķ. PM
1. Miķelis Rēdlihs 50% 3 no 6 0
2. Aleksandrs Ņiživijs 50% 2 no 4 2
3. Niclas Lucenius 50% 1 no 2 0
4. Ainars Podziņš 33.3% 1 no 3 0
5. Ville Nieminen 25% 1 no 4 1
6. Roberts Bukarts 25% 1 no 4 0
7.-9. Gints Meija 0% 0 no 1 0
Björn Melin 0% 0 no 1 0
Juris Upītis 0% 0 no 1 0
10.-14. Marcel Hossa 0% 0 no 2 0
Mārtiņš Karsums 0% 0 no 2 0
Jamie Lundmark 0% 0 no 2 0
Jakub Sindel 0% 0 no 2 0
Fredrik Warg 0% 0 no 2 0
15. Jānis Sprukts 0% 0 no 3 0

*

P.S. no Dinamo uzbrucējiem pēcspēles metienus šosezon oficiālajās KHL spēlēs nav mēģinājuši mest 6 uzbrucēji – Ģirts Ankipāns, Māris Bičevskis, Mārtiņš Cipulis, Andris Džeriņš, Miks Indrašis, Juris Štāls. šeit netiek uzskaitīti bullīši, kas izpildīti spēles laikā un nav pēcspēles metieni.

slikti iemetam vai slikti sargājam?

ja pēcspēles metienu realizācija dinamiešiem ir 23,1% (9 no 39), tad pēcspēles metienu neitralizāciju Dinamo vārtsargi ir pratuši noturēt 60,0% apmērā, atvairot 24 no 40 pēcspēles metieniem. attiecīgi Dinamo pretinieku iespētais realizācijas procents ir 40%, no kura tad arī izriet Rīgas komandas bēdīgā bilance pēcspēles metienos. secinājums viens: ja ir vēlme uzlabot savu sniegumu šajā elementā, tad vai nu ir jātrāpa labāk, vai jāsargā labāk, vai drīzāk – viss kopā.

Rīgas Dinamo vārtsargi pēcspēles metienos 2011./2012. g. sezonā (pēc komandas 43 spēlēm):

vārtsargs spēles ar PM uzv. PM sērijas zaud. PM sērijas atv. PM % atv. PM skaits
Māris Jučers 5 2 3 60.0% 15 no 25
Chris Holt 5 1 4 60.0% 9 no 15

*

cipariskie secinājumi

neuzvarēto pēcspēles metienu un arī pamatlaika noslēgumā piedzīvoto “izlīdzinošo” vārtu zaudējumu sekas var aprēķināt arī tīri statistiski. sēdēt pie datora un bīdīt ciparus, protams, nav tas pats, kas mesties ripas ceļā, tomēr katrs punkts, kas zaudēts pamatlaika izskaņā vai bullīšu “laimes spēlē” veido to punktu starpību starp Dinamo un turnīra tabulā augstāk esošu komandu. kā zināms, katrs nepaņemtais punkts, kas “atstāts” kādai citai Rietumu konferences komandai, turnīra tabulas aprēķinos mēdz būt reizināms ar divi. labā ziņa: Dinamo tomēr cenšas sasmelt daļēji izlieto.

izziņām:

  • Dinamo pēcspēles metienu statistika pirmajās 3 sezonās: tepat

[Aleksandra Ņiživija foto fiksēts Dinamo spēlē pret Lokomotiv 2011. gada 12. martā; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

TUVPLĀNĀ: Edgars Lūsiņš

Posted by petrovich27 uz 2012/01/20

Edgars Lūsiņš par savu pārcelšanos no Čehijas uz Vāciju, par Dinamo vārtsargu izvēles politiku Šuplera laikos, par tālo izbraukumu plusiem un mīnusiem, par Latvijas Virslīgas labākā vārtsarga titula noderību karjerā, par savas karjeras līkločiem un savu attieksmi pret hokeju vispār.

izziņai: Edgars Lūsiņš

  • dzimis 1984. gada 25. decembrī
  • ampluā: vārtsargs
  • “figūra”: 174 cm; 83 kg
  • 2011./2012. g. sezonā EC Hannover Indians sastāvā Vācijas otrajā stiprākajā līgā – 2. Bundesliga un HC Most Čehijas otrajā stiprākajā līgā – 1. liga
  • iepriekšējās sezonas: Dinamo (Rīga; KHL); Fischtown Pinguins (Brēmerhāfene; 2. Bundesliga); Ozolnieki / Monarch (Latvija); Rīga 2000 (Baltkrievijas ekstralīga; Latvija); ASK Ogre (Latvija); Zemgale (Latvija); Dayton Gems (CEHL; ASV); Indianapolis Park Tudor Prep (MPHL; ASV); Stalkers Juniors (Daugavpils; Latvija)
  • Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs; 2010. gada pasaules čempionātā (bez spēles laika)
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionātā 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Ojārs Rode

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Tavā rīcībā ir laba mēraukla – 2000./2001. g. sezona, Latvijas čempionāts, Juniors Stalkers (Daugavpils) komanda un 2010./2011. ar KHL, Rīgas Dinamo. ar ko, kurā virzienā ir mainījies hokejs Latvijā šajos 10 gados?

Edgars Lūsiņš: Laikā, kad spēlēju Stalkers komandā, Metalurgs bija TOP komanda, un tajā laikā pat tālāk neaizdomājos, kas notiek citas komandās, līgās. Kļūstot vecākam, vieglāk ir apjaust kādā rangā ir katra komanda un līga. Ņemot vērā, ka tajā laikā nepievērsu uzmanību, man būs grūti salīdzināt. Piedevām man bija 15 gadu, un tad viss likās savādāk.

no 2000./2001. g. sezonas jauniešu komandas Juniors Stalkers sastāva “lielajā hokejā” esat palikuši ne tuvu ne visi. Tu un vēl Aleksandrs Jerofejevs, Māris Jass, Ervīns Muštukovs bijāt “aizsitušies” līdz KHL-am. kā Tu kopumā vērtē “1984. gadu” Latvijas hokejā? kas Jums, 1984.-ajiem, bija savādāk nekā, piemēram, 1983.-ajiem vai 1985.-ajiem?

Uzskatu, ka visi šie gadi savā ziņā bija līdzīgi, jo 2 gadu starpība nav tik liela, un čaļi viens otru jau zināja un sāka apjaust, kas viņus sagaida. Daži no 85. gada jau spēlēja pie 83. gada U-20, arī Karsums, būdams 86. gads, jau spēlēja; tā, ka uzskatu visus trīs gadus kā vienu paaudzi. Liela atšķirība nebija, un kaut kādu vērē ņemamu pienesumu ir devusi šī paaudze – gan izlases ziņā, gan klubos.

no tā paša Juniors Stalkers sastāva puiši ir “izšķīduši” pa visu Eiropu un tālāk: piemēram, Sergejs Ļouškins un Juris Galajevs šosezon pamanīti spēlējam Lielbritānijā, Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – Slovākijā, Renārs Undelis, Raimonds Daniličs un Oļegs Koreškovs – Francijā, Ervīns Muštukovs – Dānijā, Andrejs Maslovskis – SMScredit.lv komandā Latvijā, bet, piemēram, Aleksejs Bihanovs – vismaz pērnsezon fiksēts kā Tallinas TKK galvenais treneris. vai Stalkera puiši uztur kontaktus, sazinās savā starpā arī pēc 10 gadiem?

Pie Stalkera es ierados 9. klasē, bet puiši jau kopā bija kopš 6. klases un ja ne vēl agrāk; līdz ar to viņiem jau bija nodibinājusies tuvāka saikne savā starpā, bet ierodoties nejutos izstumts. Speciāli ne ar vienu nerīkoju randiņus, bet, ja satiekamies, vienmēr ir par ko parunāt. Ar dažiem vēl vasarā kopā slidojām un gatavojāmies sezonai.

2001./2002. g. sezonā kā daudzi Latvijas jaunie hokejisti devies “meklēt laimi” uz Ziemeļameriku, kur nokļuvi Indianapolis Park Tudor Prep komandā, kas spēlēja MPHL (Midwest Prep Hockey League). vai 16 – 17 gadi bija īstākais laiks, lai dotos pāri okeānam? kas bija Tavi pirmie iespaidi par hokeju “aiz dīķa”?

Principā, vajadzēja varbūt braukt pat uzreiz pēc 9. klases, bet aizbraucu pēc desmitās. Pirmie iespaidi bija pārsteidzoši – sašutis jutos, jo, pa cik tā bija vidusskolas komanda, hokejs ir sezonālais sports un tiek spēlēts no oktobra līdz martam. Latvijā jau augustā visi slidoja, spēlēja, un viss notikās, tāpēc tas vēlais sezonas sākums man likās mulsinošs.

kāpēc izvēlējies tieši ASV skolu līgu MPHL, kas bija dibināta tikai sezonu iepriekš – 2000. gadā? kāds bija šīs līgas līmenis un kādu pienesumu tas deva Tavai izaugsmei?

Tajā brīdī, kad radās iespēja braukt uz ASV, ne es zināju, kas ir MPHL, ne to, ko nozīme skolu hokejs. Braucu un atpakaļ neskatījos. Tas hokejs, ko mēs spēlējām Baltkrievijas jauniešu līgā, bija noteikti augstāka līmeņa, jo ASV vidusmēra skolu komandas ir vājākas, un daudzi puiši ar hokeju nodarbojas prieka pēc. Pavasarī futbols, vasarā teniss. Daudziem hokejs bija hobijs un, beidzoties skolai, arī hokeju neturpināja, līdz ar to neliels kokteilis gan attieksmes, gan izveicības un meistarības ziņā. Man noteikti tas deva neatsveramu pieredzi – pirmkārt, jau tas, ka dzīvoju prom no mājām, svešā kultūrā, un man bija jādara daudzas lietas pašam. Sākās pirmie soļi pieaugušo dzīvē. Man hokejs vienmēr bijis kā profesionāla lieta ar savu mērķi. Atrodoties Amerikā un līdz pat šodienai mana attieksme pret to nav mainījusies.

Tavā Indianapolisas sezonā Indianapolis Park Tudor Prep kļuva par MPHL čempioniem. ko tas nozīmēja komandai un Tev pašam?

Komandai un skolai, domāju, tas nozīmēja kārtējo kausu, ko dod par jebkuru uzvaru jebkurā sporta veidā; nedomāju, ka tam bija kāda sevišķa vērtība. Tituli, turnīri tiek rīkoti, lai skolniekam ir interesantāka sportiskā dzīve.

nākamajā (2002./2003.) sezonā jau pakāpies līmeni augstāk – spēlēji Dayton Gems komandā CEHL (Continental Elite Hockey League) – ASV Tier III līmeņa līgā. kas bija tās principiālās izmaiņas, spēlējot jauniešu hokeju MPHL līgā un sākot junioru gaitas CEHL?

Pirmāmkārtām, vidusskola spēlē līdz 17-18 gadu vecumam, bet junioros, tieši CEHL līgā līdz 22 gadu vecumam. Pirmais pārbaudījums man bija – nokļūšana pie 4 gadus vecākiem cīņu biedriem. Komandā biju jaunākais spēlētājs, līdz ar to bija gan jāpierod. Junioros ir cits ātrums, spēks un tradīcijas; viss notiek profesionālā līmenī.

kā Tu vērtē 3 gadus pastāvējušās (2001. – 2004.) CEHL līgas spēlētā hokeja līmeni? un kā Tu kopumā vērtē savas Ziemeļamerikas sezonas? kas Tev bija izdevies, kas mazāk? kas bija tie ieguvumi ilgtermiņā, ko, iespējams, vari novērtēt tikai tagad?

CEHL bija līdzvērtīga otrajai spēcīgākajai junioru līgai Amerikā – NAHL. Ņemot vērā, ka junioros nospēlēju 1 gadu, man būs grūti salīdzināt 3 gadus. Esmu priecīgs, ka man bija iespēja spēlēt Amerikā. Dzīves pieredze, valoda un arī hokejs cits. Izdevās veiksmīgi spēlēt tur, kur atrados tajā brīdī, bet neizdevās no tā atsperties sev vēlamā virzienā tajā brīdī. Vienīgais, ko es nožēloju, ka neizmantoju iespēju spēlēt universitātes hokeju un paralēli iegūt izglītību. Tā būtu vienīgā lieta, ko vēlētos izmainīt, ja būtu iespēja. Paejot ilgākam laikam, tikai tagad saprotu, ka tas man nebūtu bremzējis sportisko izaugsmi, plus tagad būtu izglītība. Ja es būtu nokļuvis kādā pro līmeņa hokejā, tad teiktu, ka viss ok, bet es nokļuvu Latvijas hokeja līgā, kas nebūt nedod man nekādas lielākas privilēģijas nekā to būtu devusi universitāte. Tajā brīdī es to neapzinājos.

2003./2004. gada sezonā Tavas statistikas ailītēs vēl figurē CEHL līgas nosaukums, šoreiz ar Traverse City Enforcers komandas nosaukumu, un arī hokeja kluba Zemgale vārds. kā Tev sākās un beidzās spēlēšana Traverssitijā? un kā Tu nonāci Zemgale sastāvā?

Zemgalē ierados, jo Amerikā sezona nebija sākusies, un izmantoju kā labu vietu, kur sagatavoties sezonai. Vai nu liktenis bija lēmis, vai konsuls Amerikas vēstniecībā, bet neaizbraucu atpakaļ uz Ameriku, jo man neiedeva uzturēšanās vīzu. Ātri un vienkārši – “ko darīsi Amerikā?” Spēlēšu hokeju. “Kādā līmenī?” Junioru. “Naudu pelnīsi?” Nē. “Tātad arī nodokļus nemaksāsi un tur dzīvosi. Paldies un uz redzēšanos. Paliec Latvijā”. Es gāju vairāk kā 5 reizes; beigās tā arī neizcīnīju savu taisnību un biju spiests palikt Latvijā.

sekojošās 4 sezonas (līdz 2008.) Tev sanākušas “tīri latviskas” – ar cīņām Latvijas čempionātā; vispirms sezonu – atkal Zemgale, divas sezonas – ASK Ogre, tad turpinājumā – sezona Rīga 2000 rindās. kas Tevi turēja Latvijas čempionātā? vai nebija doma “aizmukt” leģionāra gaitās? vai arī Latvijas čempionāta līmenis Tevi pilnībā apmierināja?

Bija doma, un arī 2004. gada vasarā mēģināju to izdarīt; biju Minskā uz Krievijas Augstākās līgas kluba nometni, bet acīmredzot nebija man lemts tur palikt, jo viņiem jau bija nokomplektēta komanda, un tā arī nesapratu, kāpēc tiku piesaistīts komandai, jo, ierodoties pirmajā dienā, teica, ka diemžēl nevaru palikt.

Ogri uzskatu par pirmo īsto profesionālo komandu savā karjerā. Tikko bija sācies hokeja bums Latvijā, un tas man bija solis augšup, jo bija cerība, ka Ogre spēlēs Baltkrievijā, un tajā brīdī tas bija augstākais, uz ko reāli varēju cerēt. Pāriešana uz Rīgu notika neplānojot; veicu pārrunas ar Ogri par līguma pagarināšanu, bet viņi mīlēja teicienu “Rītdien”… Rītdien, nekādas konkrētības ar domu “nu, kur tu liksies; gan jau paspēsim vienoties”. Nolēmu aprunāties ar Normundu Sējēju, tajā brīdī Rīga 2000 galveno treneri. Lietas notika salīdzinoši ātri, jo sakrita ar laiku, kad Mārtiņš Raitums bija traumēts, un Rīga 2000 labprāt mani paņēma pie sevis. Dzirdēju pēc tam nievas no Ogres kluba pārstāvja Viktora Anaņjeva puses, ka esmu nodevējs, bet, nu, es jau nevaru mūžīgi gaidīt to rītdienu. Katrā ziņā, es biju priecīgs nokļūt Rīgā, un pavadītais laiks Rīga 2000 komandā tiešām bija to vērts. Es par līmeni nedomāju, spēlēju, kur mani ņēma, un darīju to, kā mācēju.

2008./2009. g. sezona jau bija “latviski-baltkrieviska” – ar spēlēšanu Rīga 2000 rindās Baltkrievijas ekstralīgā un cīņām Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā. kāda Tev pašam bija atšķirība spēlēt Latvijas vai Baltkrievijas līgās? spēlēm Baltkrievijā koncentrējies vairāk? uztvēri nopietnāk?

Spēlējot jebkurā līmenī – LAČ, BAČ utt., vienmēr pret spēli esmu attiecies ar visaugstāko atbildības sajūtu. Tieši tas kādreiz arī traucē, jo uztver visu pārāk nopietni, bet tā reiz esmu ieprogrammējis sevi un attieksmes ziņā sev pārmest neko nevaru. Baltkrievija man bija jauns turnīrs, laba pieredze. Atgriežoties LAČ, nebūtu tīri objektīvi salīdzināt, jo tomēr LAČ bija neprofesionāla hokeja līga, bet tas nemazināja manu vēlmi noķert ripu. Paldies cilvēkiem, kas man deva iespēju nospēlēt 2008./2009. gada sezonu līdz galam un atrasties apritē. Tie cilvēki ir Guntars Paste un Konstantīns Kikas.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts; BAČ = Baltkrievijas Atklātais čempionāts.)

tosezon vispār 4 komandas no Latvijas startēja Baltkrievijas galvenajā čempionātā. vai Rīga 2000 komandai un Tev pašam spēles pret pārējām 3 Latvijas komandām bija nozīmīgākas nekā pret Baltkrievijas klubiem? kāpēc jā/nē?

Ja ne nozīmīgāk, tad interesantāk – viennozīmīgi. Tādā veidā varējām uzturēt kaut kādu reitinga rangu starp pašmāju klubiem. Līdzjutējiem pārāk neinteresēja, kā komanda spēlē pret baltkrievu klubiem, jo galvenais, kā spēlē savā starpā.

2008./2009. g. sezonā Rīga 2000 sastāvā, tāpat kā Stalkers Juniors laikos, uz pirmā vārtsarga godu nācās “konkurēt” ar Ervīnu Muštukovu. Daugavpils laikos vairāk spēļu aizvadīja Muštukovs, bet tajā pussezonā (2008. g. septembris – decembris) komandas “pirmais numurs” pārliecinoši biji Tu. vai nemēdz savas gaitas salīdzināt ar dažādu laiku partneriem – sāncenšiem komandas vārtsargu postenī? nemēdzat sacensties kaut kādā ziņā arī neklātienē vēlāk, pēc tam, kad nespēlējat vienā komandā?

Konkurence ir jebkurā klubā jebkurā līgā. Latvijā tā tika saasināta dēļ tā, ka esam tikai divi no 1984. gadiem. Brīžiem tas kļuva smieklīgi – gan aizkulišu runas, gan lomu sadalījums. Viens otram seko noteikti – tīri aiz ziņkārības vai kādu citu iemeslu vadīti. Sports ir un paliek sacensības; kādam tā ir melna skaudība, kādam – prieks par otra panākumiem. Mēs visi esam katrs par sevi, un dāvināt vietu vārtos neviens nevienam negrasās. Personīgi ar saviem konkurentiem esmu labās attiecībās, bet aizkulišu cīņas mēdza un dažreiz tagad mēdz būt absurdas un brīžiem nožēlojamas, bet ne jau man par to spriest. Tajā laikā, kad bijām ar Ervīnu komandas biedri, nebija mums ne pirmais, ne otrais numurs, varbūt kādam sanāca vairāk uzspēlēt, kādam mazāk. Abi gribējām spēlēt.

šī pati (2008./2009.) bija KHL un Rīgas Dinamo pirmā sezona, bet Rīga 2000 bija dinamiešu fārms. tajā sezonā uz daždesmit minūtēm vai vismaz uz dažām sekundēm spēles laika tika “uz augšu parauti” divi Rīga 2000 vārtsargi – Uģis Avotiņš un Ervīns Muštukovs. cik Tev pietrūka, lai jau tad nonāktu līdz Dinamo?

Cik man pietrūka? Godīgi sakot, necik nepietrūka, jo mana kandidatūra nemaz netika izskatīta. Pirms sezonas pajautāju, vai man būs iespēja sevi pierādīt arī Dinamo sakarā; atbilde bija – “nē”. Līdz ar to nemaz uz to pusi neskatījos ar cerību, ka varbūt kādu dienu vajadzēs palīdzēt. To, ka es sekoju visam līdzi un biju lietas kursā, nenoliegšu. Katram tika iedalīta vieta, loma, un man tajā projektā nebija ne vieta, ne loma; līdz ar to, domāju, ka visas spekulācijas, kāpēc es jā, vai es nē, ir liekas…

kāpēc sezonas gaitā, gadu mijā pārcēlies no Rīga 2000 uz Ozolnieki / Monarch? un kā bija pārslēgties atpakaļ no Baltkrievijas ekstralīgas uz Latvijas Virslīgu?

Kad krita “ekonomiskās krīzes priekškars”, spēlētāji, kam nebija līgumsaistību vai arī tālākas intereses no Dinamo komandas, tika pateikts paldies. Neko nevienam neteica – ne slikti ripas ķer vai to ne tā dari. Nedomāju, ka tur kāds skatījās arī tekošās sezonas statistiku. Naudas devējiem bija iemesls, situācija vai vēlme neturpināt līgumsaistības, un mūsu ceļi šķīrās.

Pārslēgties nebija problēmu; cik tad es tur biju Baltkrievijā – pus sezonu. Bija iespēja uzspēlēt Latvijā, spēlēju. Jā, rūgtums bija, ka citi čaļi turpina spēlēt Baltkrievijā, bet ne vienmēr viss notiek tā, kā tu pats to vēlies. Ļaunu prātu neturēju ne uz vienu, atradu sev motivāciju un turpināju spēlēt LAČ.

cita starpā, 2008./2009. g. sezonu noslēdzi kā Latvijas Virslīgas labākais vārtsargs. ko Tev nozīmē šis tituls?

Lai vai cik ironiski tas neskanētu, bet tas tituls palīdzēja tikt pie līguma Dānijā, kas tālāk mani aizveda uz Vāciju. Bija jau arī cits variants – neko nedarīt un sēdēt mājās, bet beigās izrādījās, ka esmu tikai ieguvis. Atklāti sakot, Eiropā neviens neseko līdzi Baltkrievijas čempionātam, LAČ vai Krievijas Augstākajai līgai; viņiem viss ir vienā katlā liekams. Līdz ar to, ja tev ir kāda atziņa vai novērtējums, tas palīdz. Baltkrievijā līdz labākajam vārtsargam laikam netiktu, bet vēlāk uzzināju, ka LAČ balva deva savu ieguldījumu. Tā ka, paldies, tiem, kas piešķīra to.

vairāku gadu gaitā pieaugušo hokeja līmenī esi uzspēlējis lielākajā daļā Latvijas hokeja “centru” – Daugavpilī, Zemgales komandā, ASK Ogre sastāvā, Rīga 2000 un arī Ozolnieki / Monarch ierindā; šķiet, atskaitot vien Liepāju. kurā klubā, komandā Tu juties vislabāk? kāpēc, kas Tevi tur saistīja, priecēja visvairāk?

Ogre man bija pirmais nopietnais klubs, bet Rīga 2000 bija tajā brīdī visprofesionālākais klubs; līdz ar to Rīgā viss bija ērtāk, labāk un vieglāk. Nekas jau īpašs tur nebija, bet sīkumi, par kuriem klubs parūpējās, bija no svara, un to laiku atceros ar prieku.

pirms 2009./2010. g. sezonas “uzņēmi” pilnīgi jaunu kursu – Dānija, kur biji iecerējis aizvadīt sezonu Herlev Eagles komandā Dānijas stiprākajā līgā AL-Bank Ligaen. pamanījies komandā uzspēlēt pārbaudes spēles, Dānijas kausā, bet gala beigās – sezona “noklājās” tā īsti nesākusies. Herlev Eagles pēc tam pat 2 pēdējās pilnās sezonas nebija piedalījusies AL-Bank Ligaen čempionātā; tagad ir “atkopusies” un 2011./2012. g. sezonā startē. kas notika ar komandu, kā klubs atrisināja saistības ar Tevi?

Klubs bija sarunājis sponsoru naudu, bet fiziski tā bija solījumu līmenī no tās devējiem. Kad līga lika naudu parādīt, garantēt, tad klubs to nespēja, un līdz ar to klubam tika atņemta licence. Varēja jau mēģināt spēlēt tālāk, bet līga un valsts to nepieļauj, lai izvairītos no tālākām sekām, kuras var rasties, ja nauda beidzas sezonas vidū. Labāk tā nekā, ja nospēlē pusgadu un tad tevi iepazīstina ar “piedod, naudas nav un nebūs”. Komanda neko; pieejamā nauda tika apķīlāta, un aizbraucu uz Vāciju ar to, kas bija kabata. Pēc sezonas gan valsts, pa cik bija garantējusi līgumu, kompensēja daļu no līguma summas.

pēc īslaicīgās “pieturas” Dānijā nonāci turpat relatīvi netālu Vācijā, kur nokļuvi Fischtown Pinguins sastāvā 2. Bundesliga čempionātā, kas pēc līmeņa ir otrs stiprākais Vācijā. kāpēc izvēlējies tieši šo valsti, līgu, komandu?

Tajā brīdī, kad uzzināju, ka Dānijā bizness ir beidzies, biju gatavs braukt uz jebkurieni; bija neliels izmisums, jo apzinājos, ka darbu atrast nav tik viegli, kur nu vēl tad, kad visiem sastāvs nokomplektēts. Šo valsti neizvēlējos; šis bija pirmais piedāvājums, kuru ne brīdi neapsvēru, un biju gatavs braukt un spēlēt.

cik var secināt no statistikas, biji Fischtown Pinguins pirmais vārtsargs, kuram arī uzticēja spēles pēc regulārā čempionāta, cīnoties par komandas palikšanu 2. Bundesliga sastāvā. kā pats vērtē savu pirmo Vācijas sezonu? vai tās gaitā piepildīji sev uzstādītos mērķus, uzdevumus?

Vācijā treneris bija izvēlējies tādu politiku – spēlēt pārsvarā ar vienu vārtsargu, un es biju situācijas ieguvējs. Sezonu noteikti vērtēju ar plus zīmi, jo tā bija mana pirmā īstā sezona, ar regulāru spēles laiku. Man nebija nekādu mērķu; primārais bija nospēlēt pēc iespējas vairāk minūtes, un tad jau redzēs, kā būs nākamajā sezonā. Pirmais piedāvājums pagarināt līgumu bija mēnesi pēc manas ierašanās, bet tajā brīdī uzskatīju, ka spēlēju pietiekami labi, ka nekur nav jāsteidzas.

kāda atšķirība bija starp Vācijas 2. Bundesliga un Latvijā, Baltkrievijā spēlēto hokeju? vai “bundeslīgas” līmenis ir salīdzināms ar Baltkrievijas ekstralīgu, un kurai līgai par labu?

Visi, kas spēlē Eiropā, saka: līmenis kā BAČ. Neatkarīgi no tā, kurā līgā spēlē. Es teikšu, ka Vācijā ir patīkamāk spēlēt nekā BAČ vai LAČ; Vācijā – skatītāji pilnas halles, klubos attieksme profesionāla un pašam jādomā tikai par hokeju. Hokeju spēlē visā pasaulē; tā, ka nevēlos salīdzināt. Es varu sastāstīt vienalga ko un tālāk? Paskatieties uz komandu sastāviem – tie paši uzvārdi klejo pa visu Eiropu.

Fischtown Pinguins ir komanda, kas mitinās Ziemeļjūras piekrastē – t.i. vistālāk no 2. Bundesliga norises epicentra; komandas koncentrējas galvenokārt Vācijas dienvidos un arī austrumos. vai salīdzinoši tālie pārbraucieni nenogurdināja, neietekmēja komandas sniegumu? (Tavā sezonā komandai regulārajā čempionātā 11. vieta 14 komandu konkurencē.)

Braucienam ir savi plusi un mīnusi. Tad, kad esi busā, tu brauc, guli, neko nedomā, atpūties, gatavojies spēlei. Ja spēlē mājās, tad tev ir jāpaēd, jābrauc uz mājām, jābrauc uz halli. Visādas blakus lietas; tā, ka šajā gadījumā viss ir līdzsvarā. Man nebija diskomforts no tālajiem braucieniem, jo autobuss aprīkots maksimāli ērti, lai katrs var gulēt un atpūsties.

2010./2011. g. sezonā biji atpakaļ Latvijā. šoreiz Latvijas hokeja aktuālajā “flagmanī” – Rīgas Dinamo. Pats intervijās esi minējis, ka ne mirkli nenožēlo savu izvēli būt “trešajam vārtsargam” un tās dažas spēles Dinamo rindās ir bijušas tā vērtas. kas ir tie iemesli, kādēļ Tev interesēja spēlēt Dinamo?

Kurš negrib spēlēt Dinamo? Tur arī atbilde uz jautājumu. Plus pievienotā vērtība ir tas, ka CV ieraksts arī nav zemē metams – lai vai cik minūtes un sekundes, bet tu tur esi bijis, piedalījies. To tev neatņemt. Kas no tā tālāk, ir jau cits jautājums, bet tas man jebkurā gadījumā nāca tikai par labu, un esmu priecīgs par pavadīto laiku Dinamo sastāvā.

kā Tu vērtē Dinamo vārtsargu politiku līdzšinējās sezonās un tagad? kas, Tavuprāt, ir galvenā atšķirība vārtsargu komplektā starp Šuplera un Rautakallio laikiem?

Politiku? Šupleram vajag NHL vārtsargus – vienalga, vai tu spēlē LAČ, BAČ vai spēlē ar skatītājiem. Viņš pat baidījās mani ielikt vārtos pret Liepājas Metalurgu, pārbaudes spēlē pirms sezonas. Ko man vēl pateikt? Šodien Dinamo dod spēlēt abiem vārtsargiem. Julio trenējot CSKA, pat Gaidučenko vārtos neliek, kaut gan spēlētājs sevi jau sen ir apliecinājis kā derīgu KHL līmenim. Treneri Rautakallio nepazīstu, tādēļ nevaru komentēt sīkāk.

aizvadītajā sezonā (2010./2011.) izskatījās, ka dalība Latvijas izlasē pasaules čempionātā Tev jau ir “kabatā”. taču trauma pārbaudes spēlē un 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionāts (U-20) Tev palika pirmais un pēdējais reālais. vismaz pagaidām. cik nopietnu traumu “saķēri” aprīlī un cik veiksmīgi tiki galā ar tās sakopšanu?

Tāds, nu, reiz ir profesionālais sports; tajā brīdī savainoju kājas muskuli. Sadzija ar laiku, neko īpaši neārstējot, bet uz to brīdi nevarēju spēlēt. Esmu pilnībā atkopies un spēlēju bez nekādām komplikācijām. Bija liela vilšanās, ka tā notika, bet es tur neko nevarēju padarīt; tā sanāca un viss.

vasarā (2011.) sarunā un arī intervijās minēji, ka Austrumeiropas – VHL, Kazahstānas – un arī Lielbritānijas versijas neizskati, par iemeslu minot sociālo garantiju trūkumu vai hokeja līmeņa “neatbilstības”. tādēļ, iespējams, Tev nācās savu jauno darbavietu gaidīt ilgāk. kas, Tavuprāt, ir tie objektīvie un subjektīvie kavēkļi, kas traucē Latvijas hokejistiem starptautiskajā tirgū būt pieprasītākiem nekā viņi ir? neprotam sevi pārdot? ar profesionālu klubu skaita samazināšanos Latvijā ir pārāk daudz pretendentu uz leģionāru vietām ārzemēs? citi iemesli?

Latvijas hokejisti pasaulē nekotējas kā brends. Hokejā priekšroka ir jebkuram kanādietim, amerikānim un futbolā brazīlietim. Kā jau iepriekš minēju, neviens neseko Latvijas hokeja līgai, Baltkrievijai utt. Tu vari stāstīt zilus brīnumus, cik tu labs un veikls. Ja ir izvēle starp nezināmu latvieti un nezināmu kanādieti, tad lielākā daļa klubu īpašnieku un pircēju priekšroku dod kanādietim, jo vienmēr ir doma, ka krosbijs atbrauks. Un otrs faktors, ja jau tu labākais, tad kāpēc Latvijā nespēlē? Viņi jau nesaprot, ka Latvijā hokejs ir Liepāja un Dinamo… Ej un katram stāsti par savas valsts hokeja īpatnībām.

šosezon savas leģionāra gaitas sāki HC Most komandā Čehijas otrajā stiprākajā līgā (1.liga). HC Most aizvadītajā sezonā izcīnīja tiesības spēlēt Čehijas 1. liga, bet šosezon, spēlējot šajā līmenī, komandai diez cik neklājas (stabila pēdējā vieta). kāpēc Tava “pietura” Čehijā bija salīdzinoši īsa un kāpēc nepaliki ilgāk?

Sākuma, kad vienojāmies mutiski, runa bija – līdz 31. decembrim, bet satiekoties aci pret aci, sarunājām, ka palieku visu sezonu. Man tas bija svarīgi, jo 1. janvārī meklēt darbu, zinot, ka pārejas laiks beidzas 31. janvārī, diez ko izdevīgi nav. Sezonai ejot, komanda spēlēja vienkārši atbaidoši slikti, mainījās sastāvs katru dienu; kopā bija vairāk par 50 spēlētāju. Pats tur jutos drausmīgi; hokejs bija labs, nenoliegšu, un spēlēt vājākajā komandā nebija diez ko interesanti. Tu ej vārtos ar domu neielaist 10 ripas nevis uzvarēt. Dzīvošanas apstākļi, spēles bez skatītājiem – viss bija nomācoši, un paralēli meklēju iespēju atrast darbu citur. Pie pirmās iespējas to izmantoju, un esmu Vācijā. Bija vienošanās ar saimnieku – ja atrodu citu komandu, varu braukt; to arī izmantoju un ne brīdi nenožēloju.

sezonas vidū esi pārcēlies uz sev jau zināmo Vācijas 2. Bundesliga, kur spēlē EC Hannover Indians sastāvā. esi aizvadījis 3 spēles, pat guvis vienu rezultativitātes punktu, komanda pēdējās spēles uzvar. kā esi iejuties komandas sastāvā? vai esi apmierināts ar savu pārcelšanos no HC Most uz Hannoveri?

Komandas kolektīvs ir ļoti pretimnākošs, uzņēma kā savējo nevis kā ienaidnieku, kas atbraucis atņemt kādam vietu uz laukuma. Es otrreiz uz Čehijas 1. līgu braukt negribētu, bet Vācijā spēlētu kaut vai atlikušo karjeru. Šī atbilde, laikam, pasaka manas domas par pārcelšanos no Čehijas uz Vāciju.

ja Tev jāsalīdzina Čehijas 1.liga līmeni un kārtību ar Vācijas 2. Bundesliga, tad kāda ir atšķirība. kādas būtu Tavas rekomendācijas Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas izvēlas kādu no šīm līgām? ar ko būtu jārēķinās vairāk nekā varētu pirms tam iedomāties?

Čehijā noteikti spēlētāji vairāk spēlē kombinacionālo hokeju, bet Vācijā, ņemot vērā 5 ārzemnieku un naturalizēto ārzemnieku būšanu sastāvā, padara spēli vairāk uzbrūkoša tipa, kādu spēlē pāri okeānam. Katram ir savi mērķi. Vācija ir 3 profesionālās līgas, junioru un jauniešu sistēma. Labs spēlētājs var atsperties arī, esot Vācijā. Pavērojat, cik spēlētājus no Vācijas izvēlas katru vasaru NHL, un kur viņi spēlē, tepat savā Vācijā.

Čehijā leģionārus ne kāds gaida, ne vajag. Viņiem sava kultūra, virtuve un resursi arī pietiekami lieli. Sadzīves ziņā Vācija noteikti ir labāka par Čehiju, bet pārējais jau paša izvēle.

kam būtu jānotiek, lai 2012. vai 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases krāsās redzētu Tevi?

Nekam ārkārtējam, jāķer ripas un jāpasaka Nolanam, ka es arī esmu indiānis, Hanoveres Indiānis.

lai veicas!

uzziņām un lasāmvielai:

[pirmais un pēdējais (11.-ais) foto fiksēts 2012. gada janvārī EC Hannover Indians krāsās; foto avots: indians-fotogalerie.de. otrs foto – Rīgas Dinamo spēlē pret Hantimansijskas Jugra 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). trešais un ceturtais – Rīga 2000 krāsās; abu foto autors: Normunds Brics, foto no E.Lūsiņa personīgā arhīva. piektais – Fischtown Pinguins ierindā; foto no E.Lūsiņa personīgā arhīva. sestais un septītais – Dinamo ierindā 2010. gada decembrī; abu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). astotais – Latvijas izlases treniņā 2011. gada 24. martā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). devītais – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). desmitais foto – HC Most ierindā 2011. gada 2. pusē; foto avots: hokejsumperk2003.cz.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »