Teda Nolana „atradumi” un to izmērs

Pēc diviem pasaules čempionātiem pie Latvijas izlases stūres galvenais treneris Teds Nolans jau nosaukts par jauno talantu atklājēju. Abos pasaules čempionātos bijis pa spilgtai debijai. Interesanti, ka šo gadu abi spilgtākie debitanti sezonā pirms čempionāta maizes devējiem Dinamo bija derīgi tikai 1 vai 2 spēlēs, bet izlasei derēja uzreiz. Kā izskatās Nolana „atradumi” plašākā griezumā?

Uz šī gada pasaules čempionātu Helsinkos Latvijas izlases treneru korpuss atveda četrus debitantus – hokejistus, kas pieaugušo pasaules čempionātā uzspēlēja pirmoreiz. Patiesībā atveda tikai trīs vīrus – 23 gadus veco uzbrucēju Vitāliju Pavlovu, tobrīd 21 gadu veco aizsargu Ralfu Freibergu un 20-gadīgo vārtsargu Kristeru Gudļevski. Ceturtais, 19-gadus vecais uzbrucējs Zemgus Girgensons, – atbrauca pats, kad čempionāts jau bija sācies. Kā tad izskatās 2013. gada debitanti uz Latvijas izlases „17 pavasara mirkļu” (1997. – 2013. g. pasaules čempionātu) debitantu kopējā fona?

Runa ir par spēlētājiem, kad tie pirmoreiz uzspēlēja pasaules čempionātā, atskaitot tos vīrus, kuri bija jau iepriekš uzspēlējuši B un/vai C grupas pasaules čempionātos. Interesanti, ka 1997. gadā, kad it kā visa Latvijas izlase debitēja pasaules čempionātā elitē, tomēr nebija neviena „īsta” debitanti; visi vīri jau bija iepriekš atzīmējušies zemāka ranga pasaules čempionātos. Tas arī bija vienīgais čempionāts elitē bez debitantiem; pēc tam katru gadu vismaz viens „jauniņais” turnīrā piedalījās.

Jaunie, perspektīvie

Jaunākais debitants Latvijas valstsvienībā elites pasaules čempionātā ir bijis uzbrucējs Kaspars Daugaviņš, kurš debitēja 2006. gada pasaules čempionātā Rīgā jau 17 gadu vecumā. Ar debiju 18 gadu vecumā ir atzīmējušies aizsargs Oskars Bārtulis 2005. gadā un uzbrucējs Jānis Sprukts 2000.-ajā. Bet 19 gados pieaugušo pasaules čempionātā elitē ir „iekāpuši” ne tikai šī gada modeļa uzbrucējs Zemgus Girgensons, bet arī aizsargs Guntis Galviņš 2005. gadā un Roberts Jekimovs 2009. gada čempionātā. 20-gadnieku rinda ir vēl garāka – uzbrucēji Viktors Bļinovs (2002.), Miķelis Rēdlihs (2005.), Ronalds Ķēniņš (2011.), Roberts Bukarts (2011.) un vārtsargs Kristers Gudļevskis (2013.). Jāpiebilst, ka visi nosauktie agri debitējušie tika vai tiek uzskatīti par īpaši perspektīviem sportistiem.

Vēlīnie ziedi

Savukārt vēlākais debitants ir aizsargs Viktors Ignatjevs, kurš debitēja 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā 30 gadu vecumā. Otrs vecākais debitants bija uzbrucējs Raitis Ivanāns, kuram pirmais pasaules čempionāts „pie lielajiem” sanāca 29 gadu vecumā (2008.). Savukārt 27-gadnieki debijās ir bijuši četri: uzbrucēji Ģirts Ankipāns (2003.), Sergejs Čubars (2003.), Juris Ozols (2004.) un aizsargs Oļegs Sorokins (2001.). Daži no nosauktajiem sāka vēlu, bet par izlases vērtību kļuva uz ilgāku laiku. Piemēram, Ankipāns izlases rindās bija četros pasaules čempionātos un divās olimpiādēs, Ignatjevs – piecos pasaules čempionātos un vienā olimpiādē, bet Sorokins – 7 pasaules čempionātos un vienās olimpiskajās spēlēs! Respektabli.

Miks Indrašis kā rekordists

Visrezultatīvākā debija pasaules čempionātos elitē, kā jau minēts – atskaitot iepriekš B/C grupās spēlējušos, pirms gada izdevās tolaik 21 gadus vecajam uzbrucējam Mikam Indrašim, kurš bija nopelnījis vietu pirmajā maiņā. Savā debijas čempionātā Indrašis 7 spēlēs guva 5 punktus (3+2). Otrs rezultatīvākais debitants bija uzbrucējs Roberts Bukarts 2011. gadā, kad 6 spēlēs sastrādāja 3 vārtu guvumus (3+0). Vēl ir pieci Latvijas izlases debitanti, kas arī pirmajā gadā tika pie 3 rezultativitātes punktiem, bet proporcijā 1+2. Indrašim un Bukartam pieder arī debitantu vārtu guvumu rekords – abiem pa 3 vārtu guvumiem.

Ozoliņa uzstādītā latiņa

Rezultatīvākā aizsargu debija ir gadījusies diviem vīriem, kuri jau pirms tam dažādām sekmēm bija „paostījuši” NHL gaisu. Tobrīd jau Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš 1998. gada pasaules čempionāta 4 spēlēs guva 3 punktus (1+2). Arī Kaspara Astašenko kontā debijas čempionātā 2001. gadā 3 punkti (1+2), bet 6 spēlēs.

Lietderīgākā aizsargu debija, par kā kritēriju kalpo +/- koeficients, 1998. gadā izdevās Sandim Ozoliņam ar +7 (4 spēlēs). Nākamie lietderīgākie debitanti bija manāmi vēlāk un ar tikpat manāmi mazākiem plusiem. 2006. gadā Māris Jass un 2011. gadā Oskars Cibuļskis debitēja ar lietderības koeficientu +2 (6 spēlēs).

Gudļevskis kā 2013. gada čempionāta atradums

Vārtsargu rindās daudz debiju pasaules čempionātos elitē nav bijis, jo ilgus gadus lielu darba apjomu izpildīja zemāka līmeņa pasaules čempionātos jau uzspēlējušie Artūrs Irbe un Sergejs Naumovs, bet vēlāk – Edgars Masaļskis. Kā rezultātā sakrājas tikai četri debitanti ar reālu spēles laiku vārtsarga postenī.

Vārtsargu-debitantu salīdzinājumā absolūtais līderis statistikas parametros ir tieši Latvijas izlases „pirmais numurs” pasaules čempionātā – Kristers Gudļevskis. Viņam debijā ir gan labākais atvairīto metienu procents (92,50%), gan labākais vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA 2.22), gan labākā uzvarētu un zaudētu spēļu bilance (2-2), gan arī lielākais spēles laiks debijas čempionātā (4 spēles). Turklāt no visiem debitantiem Gudļevskis ir bijis jaunākais.

Latvijas izlases spēlētāju statistika debijas pasaules čempionātā elitē (nav skaitīti spēlētāji, kuri pirms tam spēlējuši pasaules čempionātos B un/vai C grupā):

	spēlētājs	dz.	debija PČ	vecums debijā	sp.	punkti	+/-
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	1990-09-30	2012.	21	7	3+2	+1
2.	Roberts Bukarts	1990-06-27	2011.	20	6	3+0	+2
3.	Mārtiņš Karsums	1986-02-26	2008.	22	2	1+2	+3
4.	Armands Bērziņš	1983-12-27	2007.	23	6	1+2	+1
5.	Mārtiņš Cipulis	1980-11-29	2005.	24	6	1+2	±0
6.	Lauris Dārziņš	1985-01-28	2006.	21	6	2+0	+2
7.	Vadims Romanovskis	1978-07-30	2003.	24	6	2+0	±0
8.	Gints Meija	1987-09-04	2010.	22	6	1+1	+1
9.	Sergejs Čubars	1976-04-23	2003.	27	6	1+1	-3
10.	Herberts Vasiļjevs	1976-05-23	1998.	21	6	0+2	+1
11.	Aleksejs Širokovs	1981-02-20	2003.	22	6	1+0	+1
12.	Sergejs Pečura	1987-06-14	2010.	22	6	1+0	±0
13.	Māris Ziediņš	1978-07-03	2005.	26	6	1+0	±0
14.	Zemgus Girgensons	1994-01-05	2013.	19	5	1+0	-3
15.-16.	Kaspars Daugaviņš	1988-05-18	2006.	17	3	0+1	±0
	Kaspars Saulietis	1987-06-12	2010.	22	3	0+1	±0
17.-18.	Mareks Jass	1976-07-22	1999.	22	6	0+1	±0
	Ģirts Ankipāns	1975-11-29	2003.	27	6	0+1	±0
19.	Miķelis Rēdlihs	1984-07-01	2005.	20	6	0+1	-1
20.	Andris Džeriņš	1988-02-14	2010.	22	6	0+1	-4
21.	Guntis Džeriņš	1985-02-17	2007.	22	1	0+0	±0
22.	Juris Štāls	1982-04-08	2006.	24	6	0+0	±0
23.-24.	Ronalds Ķēniņš	1991-02-28	2011.	20	6	0+0	-1
	Vitālijs Pavlovs	1989-06-17	2013.	23	6 (5)	0+0	-1
25.-26.	Jānis Sprukts	1982-01-31	2000.	18	7	0+0	-1
	Koba Jass	1990-05-04	2012.	22	7	0+0	-1
27.	Roberts Jekimovs	1989-11-11	2009.	19	4	0+0	-2
28.-29.	Viktors Bļinovs	1981-06-26	2002.	20	6	0+0	-2
	Juris Ozols	1977-04-06	2004.	27	6	0+0	-2
30.	Raitis Ivanāns	1979-01-03	2008.	29	6	0+0	-5
	AIZSARGI
1.	Sandis Ozoliņš	1972-08-03	1998.	25	4	1+2	+7
2.	Oskars Cibuļskis	1988-04-09	2011.	23	6	0+1	+2
3.	Māris Jass	1985-01-18	2006.	21	6	0+0	+2
4.	Kaspars Astašenko	1975-02-07	2001.	26	6	1+2	+1
5.	Atvars Tribuncovs	1976-10-14	1998.	21	2	0+0	+1
6.-7.	Georgijs Pujacs	1981-06-11	2006.	24	6	0+0	+1
	Vents Feldmanis	1977-03-07	2003.	26	6	0+0	+1
8.	Artūrs Kulda	1988-07-25	2010.	21	3	0+0	±0
9.-10.	Guntis Galviņš	1986-01-25	2005.	19	6	0+1	-1
	Krišjānis Rēdlihs	1981-01-15	2002.	21	6	0+1	-1
11.	Kristaps Sotnieks	1987-01-29	2009.	22	7	0+1	-1
12.	Oļegs Sorokins	1974-01-04	2001.	27	6	0+0	-1
13.	Jānis Andersons	1986-10-07	2010.	23	5	0+0	-1
14.	Oskars Bārtulis	1987-01-21	2005.	18	1	0+0	-1
15.	Aleksandrs Jerofejevs	1984-04-12	2006.	22	6	1+0	-2
16.	Ralfs Freibergs	1991-05-17	2013.	21	7	0+1	-2
17.	Viktors Ignatjevs	1970-04-26	2000.	30	7	0+0	-2
18.	Mihails Bogdanovs	1976-09-18	1999.	22	6	0+0	-2
19.	Agris Saviels	1982-01-15	2004.	22	7	0+0	-3
20.	Jēkabs Rēdlihs	1982-03-29	2008.	26	4	0+0	-3
21.	Arvīds Reķis	1979-01-01	2003.	24	6	0+0	-4
	VĀRTSARGI	dz.	debija PČ	vecums debijā	sp.	atv. %	GAA
1.	Kristers Gudļevskis	1992-07-31	2013.	20	4	92.50%	2.22
2.	Edgars Masaļskis	1980-03-31	2004. (bez sp. 2002.)	24	1	92.11%	3.00
3.	Māris Jučers	1987-06-18	2012. (bez sp. 2011.)	24	2	91.84%	3.07
4.	Mārtiņš Raitums	1985-04-14	2006. (bez. sp. 2005.)	21	1	74.19%	10.75

*

Uzziņām:

• Par Latvijas izlases debiju intensitāti (līdz 2010. gada pasaules čempionātam): tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionātos (2000. – 2013.) – iihf.com (2000.; 2001.; 2002.; 2003.; 2004.; 2005.; 2006.; 2007.; 2008.; 2009.; 2010.; 2011.; 2012.; 2013.)

[Attēlā: Kristers Gudļevskis debitē pasaules čempionātā spēlē pret Slovākijas izlasi 2013. gada 9. maijā. Foto avots: iihf.com.]

Lauris Dārziņš kā kāja durvīs uz eliti

Pasaules čempionāta apakšgrupu posms tuvojas noslēgumam. Aizvadītajā nedēļā Latvijas izlasei „iekrita” svarīgas spēles pret Austrijas, Slovākijas un Vācijas valstsvienībām. Klājās dažādi – vicečempionus slovākus izdevās paņemt, ko nevar teikt par it kā „ņemamām” Austriju un Vāciju. Bet Francijas uzvarēšana bija jau „iztikas minimums” – palikšanai elitē. 6. – 12. maija nedēļas Latvijas labāko hokejistu Top 4.

1. Lauris Dārziņš

Pēc Austrijas izlasei zaudētas spēles Latvijas valstsvienības kapteinis Lauris Dārziņš solīja nepadoties. Solījumu izdevās lieliski izpildīt sekojošā spēlē pret aktuālajiem vicečempioniem – Slovākijas hokejistiem. Dārziņš šajā spēlē nokārtoja hat-trick – 3 vārtu guvumus, ieskaitot spēles laikā piespriesto bullīti. Attiecīgi Laurim Dārziņam pasaules čempionāta aizvadītās nedēļas 3 spēļu summā četri vārtu guvumi (4+0), pozitīvs lietderības koeficients (+1) un izlasē labākā mikromaču vārtu starpība (5:2). Izlases līderim un kapteinim adekvāts sniegums. Pēc 12. maija spēlēm (dažādām izlasēm – 5 vai 6) Lauris Dārziņš fiksēts kā trešais labākais vārtu guvējs visā čempionātā. Četri vārtu guvumi bija vēl astoņiem vīriem, bet viņi to bija iespējuši 6 spēlēs; savukārt Dārziņam pietika ar piecām. Jau šonedēļ notikušajā spēlē pret Francijas izlasi Lauris Dārziņš savu uzkrājumu papildināja ar vienu vārtu guvumu.

2. Agris Saviels

Latvijas izlases aizsargu kolektīvā 6. – 12. maija nedēļā labāko statistiku iekrājis Agris Saviels, kura rēķinos tajā nedēļā tikai viena spēle (pret Austriju 3:6). Tās laikā Saviels iekrāja pozitīvu lietderības koeficientu (+1) un pozitīvu mikromaču bilanci (1:0). Latvijas nacionālās valstsvienības ierindā aizvadītajā nedēļā bija vēl tikai viens aizsargs ar pozitīvu lietderības koeficientu (+1) un pozitīvu mikromaču bilanci (3:2); tas bija Kristaps Sotnieks, kurš to visu iespēja 3 spēlēs. Bet Agrim Savielam ir vēl kāds „bonuss” – viens vārtu guvums.

3. Kristers Gudļevskis

Debija pasaules čempionātā pieaugušo izlases sastāvā 20-gadīgajam vārtsargam Kristeram Gudļevskim ir izdevusies salīdzinoši veiksmīga; uzvaru un zaudējumu bilance aizvadītajā nedēļā bija 1:1. Arī vārtsargu statistikas cipari pēc pirmajām 2 spēlēm bija pieklājīgi: 91,80% atvairītu metienu; un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) veidoja 2.50. Pasaules čempionāta vārtsargu Topā, kurā iekļauj vārtu vīrus, kas aizvadījuši vismaz 40% no komandas spēles laika, Gudļevskis pēc 12. maija spēlēm ieņēma 11. vietu 21 vārtsarga konkurencē. Jāpiebilst, ka jau aktuālās nedēļas sākumā (13. maijā) spēlē pret Francijas izlasi Kristers Gudļevskis savu statistiku ir vēl uzlabojis.

4. Zemgus Girgensons

Dēļ vienas spēles diskvalifikācijas, kas piespriesta par darbībām spēlē pret Slovākijas izlasi, uzbrucējs Zemgus Girgensons (dz. 1994.) 6. – 12. maija nedēļā aizvadīja tikai divas spēles, kurās sakrāja vienu vārtu guvumu, negatīvu lietderības koeficientu (-2) un negatīvu mikromaču summu (1:2). Taču, ja ņem vērā kopējo Latvijas izlases sniegumu un saskata Girgensona pienesumu izlases cīņassparā, tad 19-gadīgā uzbrucēja vieta starp Latvijas valstsvienības labākajiem ir pelnīta.

Jāpiebilst, ka Zemgus Girgensons ir viens no sešiem jaunākajiem – 1994. gadā dzimušajiem – hokejistiem šī gada pasaules čempionātā. Citi 94.-tie: Baltkrievijas izlasē uzbrucējs Arturs Gavruss (pieteikts 11. maijā; aizvadījis 2 spēles; 0+0 un ±0); Francijas izlasē uzbrucējs Tim Bozon (arī Timothé Bozon; 5 spēlēs 0+1 un -4); Slovākijas izlasē Marko Daňo (3 spēlēs 0+1 un -1); ASV valstsvienībā divi – aizsargs Jacob Trouba (4 spēlēs 0+1 un ±0) un uzbrucējs Alex Galchenyuk (arī Alexander Galchenyuk; pieteikts 12. maijā un attiecīgi vēl nav spēlējis). Salīdzinājumam, Girgensonam: 4 spēlēs 1+0 un -2.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Latvijas izlases spēlētāju statistika pasaules čempionāta pirmajās 6 spēlēs (2013. g. maijs, ieskaitot 13. maija spēli pret Francijas valstsvienību; pamatrādītāji, atskaitot soda minūtes pretiniekam pret konkrēto spēlētāju (SM pret), saskaņā ar iihf.com):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	MM*	SM	SM pret**	SM bilance	vid. sp. laiks
	UZBRUCĒJI
1.	Lauris Dārziņš C	1985.	6	5+1	+2	9:5	0	4+B	(+4+B)	17:53
2.	Jānis Sprukts	1982.	6	1+5	+1	8:6	2	4	(+2)	18:27
3.	Mārtiņš Cipulis	1980.	6	2+2	+1	8:6	29	4	(-25)	17:29
4.	Zemgus Girgensons	1994.	4	1+0	-2	1:2	0	4	(+4)	16:55
5.	Armands Bērziņš	1983.	6	1+0	-3	1:5	27	2	(-25)	10:40
6.	Gints Meija	1987.	4	0+1	±0	1:2	4	2	(-2)	15:15
7.	Miks Indrašis	1990.	6	0+1	-4	2:6	0	4	(+4)	17:14
8.	Ronalds Ķēniņš	1991.	6	0+1	-5	1:7	4	2	(-2)	13:38
9.	Koba Jass	1990.	3	0+0	±0	1:1	0	0	(0)	5:26
10.	Vitālijs Pavlovs	1989.	6 (fakt. 5)	0+0	-1	0:2	2	6	(+4)	7:42 (fakt. 9:15)
11.	Aleksejs Širokovs	1981.	6	0+0	-3	0:3	2	2	(0)	8:43
12.	Juris Štāls	1982.	6	0+0	-3	1:5	4	2	(-2)	10:05
13.	Andris Džeriņš	1988.	6	0+0	-3	1:6	4	4	(0)	14:29
14.	Roberts Jekimovs	1989.	5	0+0	-4	0:5	2	0	(-2)	11:31
	AIZSARGI
1.	Jānis Andersons	1986.	6 (fakt. 5)	0+1	+1	4:5	2	0	(-2)	11:24 (fakt. 13:41)
2.	Kristaps Sotnieks	1987.	6	0+0	+1	3:4	12	0	(-12)	21:07
3.	Agris Saviels	1982.	4	1+0	-1	1:2	0	0	(0)	14:37
4.	Ralfs Freibergs	1991.	6	0+1	-2	3:3	2	2	(0)	12:00
5.	Māris Jass	1985.	6	0+0	-2	2:4	8	0	(-8)	12:06
6.	Georgijs Pujacs	1981.	2	0+0	-2	0:2	2	0	(-2)	15:38
7.	Artūrs Kulda	1988.	6	1+1	-5	3:10	4	2	(-2)	22:49
8.	Krišjānis Rēdlihs	1981.	6	0+0	-6	6:14	0	0	(0)	24:11
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	min:sek	GAA	MM	atv. %	atv. met.	SM	SM pret
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	4 (fakt. 3)	180:00	2.00	7:6	93.41%	85 no 91	0	0
2.	Māris Jučers	1987.	3 (fakt. 1)	40:00	6.00	0:4	83.33%	20 no 24	0	0
3.	Edgars Masaļskis	1980.	5 (fakt. 3)	140:00	5.14	4:12	80.33%	49 no 61	0	0

* MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā. SM bilance = soda minūšu bilance (+ minūtes vairāk nopelna pretinieks pret šo spēlētāju; – minūtes vairāk nopelna konkrētais spēlētājs). ** Pretinieku 6 soda minūtes (neskaitot skaitliskā sastāva pārkāpumu vai ripas izmešanu) nav atšifrētas.

Sānskatam:

• Citu nedēļu Top 4: tepat
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc čempionāta 6 spēlēm – iihf.com
• Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc čempionāta 5 spēlēm – iihf.com

[Attēlā: Lauris Dārziņš, ražojot hat-trick spēlē pret vicečempioniem – Slovākijas izlasi 2013. gada 9. maijā. Foto avots: iihf.com.]