Latvju bāleliņi Krievijas hokeja tirgū

Starp sezonām dažādās hokeja līgās iestājas gadatirgus, un KHL nav izņēmums. Daļā gadījumu vienošanās faktiski bijušas panāktas vēl iepriekšējās sezonas gaitā – it kā darījumiem neatļautā laika posmā. Taču kurš gan negrib nodrošināties laicīgi? Krievijas „jarmarka” arī pirms un ārpus Dinamo atdzimšanas neiztiek bez Latvijas hokejistiem. Kāds tad bijis un ir pieprasījums pēc Latvijas bāleliņiem Krievijas klubos?

Dinamo vadība un apoloģēti (aizstāvji) regulāri atsaucas uz pieņēmumu, ka Dinamo lielais pienesums Latvijas hokejam ir tāds, ka Rīgas komandā tiek „izmitināti” Latvijas hokejisti, kam citādi tik augsta līmeņa hokejs nebūtu pieejams. Respektīvi – lielākā daļa Dinamo ierindā nodarbināto Latvijas hokejistu darbu citur KHL Krievijas komandās nedabūtu savas kvalifikācijas un spēju dēļ. Ar būtisku piebildi – arī Krievijas klubos noteiktā leģionāru limita dēļ. Var pafantazēt, kas būtu, ja Krievija atceltu leģionāru limitu vai izdomātu, ka Latvijas hokejisti, līdzīgi kā, piemēram, Kazahstānas spēlētāji, Krievijā neskaitītos leģionāri. Leģionāru limita atcelšana gan diez vai būtiski palielinātu Latvijas hokejistu konkurētspēju Krievijas hokeja tirgū, jo tirgus pavērtos arī „otrās pakāpes” somiem, slovākiem utt. Kas būtu, ja būtu…

Palīdzam krievu pamērīties?

Jaunajai 2012./2013. g. sezonai KHL komandās ārpus Rīgas Dinamo ir nokomplektējušies vismaz 5 Latvijas hokejisti:

• Edgars Masaļskis paliek Hantimansijskā;
• Lauris Dārziņš sakopis veselību, lai turpinātu pildīt kontraktu Kazaņā;
• Georgijs Pujacs ir iepaticies savam pēdējam darba devējam – KHL vicečempioniem Omskas Avangard;
• Miķelis Rēdlihs kravā somas ceļam uz atdzimstošo Jaroslavļas Lokomotiv komandu;
• Jānis Sprukts pārceļas uz Maskavas CSKA.

Cita starpā, CSKA ar sava sponsora Rosņeft atbalstu ir nolēmuši iesaistīties Krievijas lieluzņēmumu mērīšanās rotaļā, par mērķi sludinot Rietumu konferences un pat Gagarina kausa finālu, kā arī publiski runājoties par vēlmi iegādāties tādus Krievijas „stārus” kā Aleksandrs Sjomins un Aleksandrs Radulovs. Vēl aktuāla jautājuma zīme ir Sanda Ozoliņa karjeras turpinājums, ja tāds būs. Nosaukti jau vairāki Krievijas klubi, bet pagaidām baumu un pusbaumu līmenī.

Lielākais pieprasījums pēc Latvijas hokejistiem KHL klubos bija sagadījies līgas trešajā sezonā (2010./2011.), kad citur izrādījās vajadzīgi 6 hokejisti ar Latvijas pasi. Citās KHL sezonās mūsējie Krievijas klubos tika „iesaukti” mazākā apjomā, 3 – 4 personu sastāvā. Tas ir daudz vai maz?

Latvijas hokejisti KHL klubos līgas pirmajās 4 sezonās (atskaitot Rīgas Dinamo):

sezona	kopskaits	hokejists	klubs	sp. (punkti; +/-) REG	sp. (punkti; +/-) PO
2008./2009.	3	a. Aleksandrs Jerofejevs	Ņeftehimik	8 (1+5; -1)	4 (0+0; +1)
		a. Georgijs Pujacs	Lada	38 (9+4; +10)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	30 (2+2; -4)	–
2009./2010.	4	a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novok.)	48 (1+6; -4)	–
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	56 (1+13; +2)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	24 (4+1; -3)	–
		u. Aleksejs Širokovs	Amur	51 (8+12; -11)	–
2010./2011.	6	u. Mārtiņš Cipulis	Amur	49 (12+7; -12)	–
		a. Māris Jass	Ņeftehimik	18 (0+1; 0)	–
		a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novok.)	34 (3+3; -6)	–
		v. Edgars Masaļskis	Jugra	23 (GAA 3.25; 89.8%)	5 (GAA 2.42; 92.1%)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	49 (8+14; -2)	4 (0+0; -1)
		u. Aleksejs Širokovs	Amur	7 (1+1; -5)	–
2011./2012.	4	u. Lauris Dārziņš	Ak Bars	15 (2+5; +3)	4 (0+0; -1)
		v. Edgars Masaļskis	Jugra	19 (GAA 2.53; 91.6%)	3 (GAA 1.36; 95.8%)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir	25 (1+4; +8)	–
			Avangard	13 (1+4; 0)	17 (0+0; -2)
		a. Kārlis Skrastiņš	Lokomotiv	–	–

*

Līdzi Krievijas hokeja evolūcijai

Pēc PSRS un šīs valsts hokeja kārtības sairuma Krievijas stiprākā hokeja līga izdzīvoja dažādas attīstības un pagrimuma stadijas līdz 2008. gadā iestartējās pirmais KHL čempionāts. Pirms tam Krievijas hokeja augstākais plaukts saucās Starpnacionālā hokeja līga (tā laika MHL jeb latviskoti – SHL), Krievijas Hokeja līga (nejaukt ar pērnsezon palaisto RHL = Krievijas 3. stiprāko līgu) un Krievijas Superlīga.

21. gadsimta sākumā, pirms KHL izveides, neviena sezona Krievijas hokeja augstākajā līmenī neiztika bez Latvijas hokejistiem. Katrā sezonā Krievijas „Virslīgas” klubos piedalījās caurmērā 3 – 7 hokejisti no Latvijas. Superprecīza statistikas uzskaite ir nedaudz apgrūtināta dēļ tā, ka nedzīvu līgu ciparu kopšana vairāk ir entuziasms, nevis sistemātisks pienākums ar no tās izrietošu atbildību. Tomēr, rādās, ka lielākais Latvijas hokejistu skaits Krievijas klubos Superlīgā bijis 2001./2002. un 2002./2003. g. sezonās, kad tur „ganījās” 7 spēlētāji no Latvijas.

Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts augstākajā līmenī 2000./2001. – 2007./2008.:

sezona	kopskaits	Latvijas hokejisti Krievijas augst. līmenī
2007./2008.	5	a. Laviņš (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Torpedo ŅN); a. Pujacs (Lada); a. Sorokins (Metallurg Novok.); a. Tribuncovs (Lada)
2006./2007.	5	a. Pujacs (Himik Mitišči); a. Kr.Rēdlihs (Amur); u. Semjonovs (Traktor); v. Skudra (CSKA; Metallurg Novok.); u. A.Širokovs (Himik Mitišči; Metallurg Novok.)
2005./2006.	3	a. Māris Jass (Lada); v. Skudra (CSKA); u. A.Širokovs (Metallurg Novok.; Dinamo Mask.)
2004./2005.	4	u. Cipruss (Spartak); v. Naumovs (Salavat Julajev); v. Skudra (Himik Voskr.); a. Tribuncovs (Salavat Julajev; Spartak)
2003./2004.	5	v. Naumovs (SKA); v. Skudra (Ak Bars; Himik Voskr.); u. Tambijevs (Amur); a. Tribuncovs (Salavat Julajev); u. Vasiļjevs (Amur)
2002./2003.	7	a. Ignatjevs (Molot-Prikamje; Spartak); u. Kerčs (SKA); a. Laviņš (Dinamo Mask.); v. Masaļskis (Sibir); v. Naumovs (SKA; Severstaļ); u. Ņiživijs (Molot-Prikamje); a. Tribuncovs (Salavat Julajev)
2001./2002.	7	a. Ignatjevs (Severstaļ); u. Mareks Jass (Kr. Sovetov); v. Kuzņecovs (Metallurg Mag.); a. Laviņš (Molot-Prikamje); u. Ņiživijs (Dinamo Mask.); a. Sorokins (Molot-Prikamje); a. Višegorodcevs (CSKA)
2000./2001.	3	a. Feldmanis (Metallurg Novok.); u. Ņiživijs (Lokomotiv); u. Panteļejevs (Lokomotiv)

P.S. Neskaitot attiecīgās sezonas Krievijas otrā un zemāka līmeņa hokeja klubus. Nav skaitīti arī ierastie stiprākās līgas klubi, kas konkrētajā sezonā „izkrituši” uz Augstāko (2.) līgu.

Ar ko salīdzinās Jāni un Miķeli?

Pēcpadomju laikmetā, nokļūstot Krievijas hokeja augstākajā līmenī, Latvijas uzbrucējiem tā riktīgi uzspīdēt ar rezultativitāti nesanāk. Pat, ja sezonās pirms Superlīgas vai KHL Latvijas uzbrucēji ir bijuši manāmi rezultatīvi, Krievijā patraucē traumas, adaptācijas sarežģījumi, treneru neuzticēšanās vai arī viss kopā. Pēdējais piemērs ir Rīgas Dinamo trešās sezonas (2010./2011.) rezultatīvākais uzbrucējs Lauris Dārziņš, kurš pirms gada devās uz Ak Bars, bet satraumējās un „pazuda”.

Tas nav vienīgais piemērs. Savulaik Habarovskas Amur ierindā mēģināja Leonīds Tambijevs, Sanktpēterburgas SKA sastāvā – Aleksandrs Kerčs vai, piemēram, Čeļabinskas Traktor rindās – Aleksandrs Semjonovs. Nekas viņiem vairāk par pussezonu un 4-6 punktiem nesanāca.

Pagaidām, pēcPSRS laikmetā rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs Krievijas galvenajā līgā ir neviens cits kā Aleksandrs Ņiživijs, kurš 6 sezonas pēc kārtas nokapāja Jaroslavļas Torpedo (vēlāk – Lokomotiv) komandā, kā arī citos Krievijas klubos stiprākajā un otrā stipruma līgās. Divās no savām Jaroslavļas sezonām viņš uzlika „latiņu” – 21 rezultativitātes punkts, kuru citi Latvijas uzbrucēji nav varējuši pārspēt. Nākamais labākais sniegums ir Alekseja Širokova 20 punkti pie Habarovskas Amur un Mārtiņa Cipuļa 19 punkti turpat Habarovskā. „Ķīseļa upes” Latvijas uzbrucējiem Krievijā nav sanākušas… Protams, jāpiebilst, ka dažādu gadu čempionātos ir bijis atšķirīgs spēļu skaits, kas tiešu salīdzināšanu neļauj.

Vēl būtiska piebilde – Krievijas galvenajā līgā rezultativitātes rekords starp Latvijas hokejistiem (neskaitot Rīgas Dinamo) pieder aizsargam! Georgijam Pujacam, kurš 22 punktus sakolekcionēja 2010./2011. g. sezonā, spēlējot Sibir rindās.

Rezultatīvākie Latvijas hokejisti Krievijas komandās šīs valsts stiprākajā līgā pēc PSRS sabrukuma (regulārās sezonas):

	ampl.	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a.	Georgijs Pujacs	2010./2011.	Sibir	49	8+14
2.	u.	Aleksandrs Ņiživijs	1996./1997.	Torpedo (Jaroslavļa)	44	9+12
			1999./2000.	Torpedo (Jaroslavļa)	37	8+13
3.	u.	Aleksejs Širokovs	2009./2010.	Amur	51	8+12
4.	u.	Mārtiņš Cipulis	2010./2011.	Amur	49	12+7

*

Pujacs kā mēraukla

Lai arī ampluā proporcija laukumā ir par labu uzbrucējiem, Latvijas aizsargi 21. gadsimtā Krievijas klubos ir bijuši plašāk pārstāvēti nekā uzbrucēji. Atsevišķi indivīdi pēcpadomju laikā Krievijas klubos pat ir uzspīdējuši vai vismaz atzīmējušies ar ļoti pieklājīgu sniegumu.

Aktuālākā Latvijas aizsargu mēraukla Krievijas klubos ir Georgijs Pujacs, kurš kļuvis par stabilu Krievijas stiprākās līgas klubu vērtību kopš savas pirmās (2006./2007.) sezonas Krievijas Superlīgā – Mitišču Himik (tagad saucas – Atlant) ierindā. Mazs sānsolis trešdaļsezonas izmērā sanācis Baltkrievijas ekstralīgā. Klubi ir pamainīti diezgan – Lada, Sibir, tagad arī Avangard, un pat Rīgas Dinamo viņš ir bijis iegriezies. Visos savos Krievijas klubos ir bijis novērtēts, aizsargam – salīdzinoši rezultatīvs un „uzdienējies”. Sibir ierindā ir bijis komandas kapteinis, un arī Avangard ierindā kā aizstājējs ir bijis ar K burtu uz formas. Tikko klubā ienākušam hokejistam tas ir daudz.

Vēl salīdzinoši nesen 3 pilnvērtīgas sezonas Krievijas komandā Salavat Julajev un nedaudz Spartak ierindā ir aizvadījis aizsargs Atvars Tribuncovs (2002. – 2005.). Jādomā, ka dažviet Krievijā atceras arī Latvijas hokeja aizsargu Rodrigo Laviņa, Viktora Ignatjeva, Kaspara Astašenko u.c. vārdus. Tomēr no visa Krievijas klubos uzspēlējušo Latvijas pavalstniecības aizsargu komplekta ilgstošāk Krievijas līgās pacīnījies un saskatāmākos panākumus iestudējis tieši Georgijs Pujacs.

Naumova un Skudras ēnā

Krievijas komandu vārtsargu statistikā „lielākos slidu nospiedumus” pēc padomju un pirms KHL laikiem ir atstājuši Sergejs Naumovs un Pēteris Skudra. Uz lielāku vai mazāku spēļu skaitu ir bijuši ietrāpījušies arī tādi kadri kā Vadims Ņikitins, Sergejs Kuzņecovs, bet tagad savu nospiedumus joprojām gādā Edgars Masaļskis.

Sergejs Naumovs Krievijas komandās to stiprākajā līmenī ir parādījies 5 sezonās; divās no tām ļoti epizodiski. 90. gadu pirmajā pusē uzspēlēja Maskavas CSKA, bet 21. gadsimta sākumā SKA, Severstaļ, Salavat Julajev rindās. Starp citu, ir uzspēlējis arī Čehovas Vitjaz sastāvā, bet tosezon tā nebija Krievijas Superlīgas komanda. Naumova statistiski veiksmīgākā sezona Krievijas Superlīgā bija 2002./2003.g. – Sanktpēterburgas SKA ierindā 46 spēles, GAA (vārtu zaudējumi vid. spēlē) 2.03 un 92,5% atvairītu metienu. Pieklājīgi, vai ne?

Savukārt Pēteris Skudra Krievijā iestudēja savu karjeras noslēgumu pēc pārcelšanās no NHL. Skudra Krievijas Superlīgā „norāva” 4 sezonas pēc kārtas (2003. – 2007.), uzspēlējot 4 dažādās komandās – Voskresenskas Himik, Kazaņas Ak Bars, Maskavas CSKA un Novokuzņeckas Metallurg. Arī statistiski Pētera Skudras sniegums bija pieklājīgs.

Edgars Masaļskis briest par jaunu mērauklu Latvijas vārtsargiem Krievijas klubos, ja vien viņu kā „otro numuru” pilnībā tālākajā plānā nenostums Jugra vienības „pirmais numurs” un Krievijas Hokeja federācijas nosacījumi, kas pamazām ierobežo vārtsargu-leģionāru spēlēšanas laiku KHL klubos. Pagaidām Masaļska rekords Krievijas klubos ir 2012. gada izslēgšanas spēlēs – otrs labākais atvairīto metienu procents (95,8%) un otrs labākais GAA (1.36); tiesa, tas viss panākts 3 spēlēs ar spēles laiku 88:23. Salīdzinoši īss laika sprīdis objektīvam aprēķinam.

[Pirmais foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret OHK Dinamo 2011. gada 10. janvārī; Aleksandra Ņiživija foto – spēlē pret CSKA 2011. gada 18. janvārī; Georgija Pujaca – Sibir spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 28. novembrī; Edgara Masaļska – Jugra spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 26. decembrī. Visu foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Latvijas hokejisti KHL-ā. bez Dinamo

pirmo 3 sezonu laikā KHL ārpus Rīgas Dinamo ierindas ir uzspēlējuši 7 hokejisti. jaunajā 2011./2012. g. sezonā šo ciparu ir paredzēts “uzlabot” vismaz līdz 9. par to “parūpēties” ir uzticēts Laurim Dārziņam un Kārlim Skrastiņam. stāsts par Krievijas jaunlaiku hokejā pierakstītiem Latvijas hokejistu vārdiem, par Latvijas hokejistiem KHL-ā “bez Dinamo“.

pirms KHL

pēcpadomju un pirmsKHL laikos Krievijas stiprākajā līgā, lai nu kā šī līga dažādos laika posmos sauktos, vairāk vai mazāk veiksmīgi ir startējusi virkne Latvijas hokejistu. ilgstošāko karjeru Krievijas jaudīgākajā līgā ir “iestudējis” Aleksandrs Ņiživijs, kuram, cita starpā, pieder Krievijas čempionāta zelta medaļa, kas 1997. gadā izcīnīta kopā ar Jaroslavļas Torpedo – tā līdz 2000. gadam sauca Lokomotiv vienību. Ņiživijs ir piemērījis arī Maskavas Dinamo, Permas Molot-Prikamje, Ņižņijnovgorodas Torpedo kreklus. Ņiživijam kopā ar Ņižņijnovgorodas klubu bija nācies pacīnīties arī Krievijas otrajā hokeja līmenī, kurā  2007. gadā izcīnīta uzvara un pārcelšanās uz Krievijas Superlīgu.

vērā ņemamu karjeras posmu Krievijas Superlīgā ir veidojis aizsargs Atvars Tribuncovs, piedaloties Ufas Salavat Julajev komplektā un mazliet paviesojoties arī Spartak ierindā. vārtsargu Sergeju Naumovu atceras īstenie Sanktpēterburgas SKA līdzjutēji, pieminot 2002./2003. g. sezonu, kad Naumovs sargāja “armijnieku” vārtus 46 spēlēs, uzrādot GAA 2.03 un “noturību” 92,5% apmērā. pēc pusotras sezonas SKA krāsās Sergejs Naumovs uzspēlēja arī Čerepovecas Severstaļ, mazliet – Ufas Salavat Julajev komandās, kā arī Krievijas hokeja “otrajā ešelonā”, kuram vēl bija nepieciešams laiks nokļūšanai Krievijas hokeja elitē – Čehovas Vitjaz, Voskresenskas Himik, Ņižņijnovgorodas Torpedo…

pirmsKHL laikā starp Krievijas Superlīgā vairāk vai mazāk atpazīstamiem Latvijas hokejistu vārdiem bija arī – Rodrigo Laviņš, Edgars Masaļskis, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Oļegs Sorokins, Aleksejs Širokovs, Herberts Vasiļjevs… un ne tikai.

Dinamo paver vārtus uz Krieviju…

Krievijas Superlīgas pēdējā sezonā – 2007./2008. – tajā uzspēlēja četri Latvijas hokejisti, taču nevienam no viņiem pilna sezona Krievijā nesanāca. Aleksandrs Ņiživijs bija aizvadījis 31 spēli Ņižņijnovgorodas kluba rindās; Georgijs Pujacs Lada ierindā – 33 spēles regulārajā čempionātā un 4 spēles play off-os, sezonu dalot ar Baltkrievijas čempionātu; Rodrigo Laviņš “sakrāja” 13 spēles Novokuzņeckas Metallurg krāsās un Atvars Tribuncovs – 10 spēles Toljati Lada komandā, abiem “daloties” ar Zviedrijas Elitserien – jaudīgāko šīs valsts čempionātu. nebija brīnums, ka 3 no šiem 4-iem hokejistiem nonāca jaunveidotā Rīgas Dinamo nometnē jau no sezonas sākuma. ceturtais – Georgijs Pujacs pieslēdzās dinamiešiem pirmās sezonas otrā pusē; tiesa, uz vēl īsāku laika posmu, nekā komandā uzturējās Tribuncovs.

“atdzimstošais” Rīgas Dinamo salasīja Latvijas hokejistus pa dažādām “malām” un līgām, paverot tiem iespēju uzspēlēt Krievijas “jaunā hokeja” līmenī – KHL. interesanti, ka līdz ar Dinamo un KHL izveidi, līgas pastāvēšanas pirmajās 3 sezonās bija pasācis pieaugt Latvijas hokejistu skaits Krievijas “Virslīgā” ārpus Dinamo. zināmu šķērsli, protams, rada noteiktais leģionāru limits Krievijas klubos, bet pieprasījums pēc “Latvijas preces” ir. pirmajā KHL sezonā ārpus Dinamo KHL uzspēlēja 3 hokejisti no Latvijas, 2009./2010. g. sezonā – 4, bet trešajā – jau 6 Latvijas hokejisti. cik lieli nopelni tajā ir Dinamo? “apmēram” 4 hokejistu apjomā. Aleksejs Širokovs, Mārtiņš Cipulis, Edgars Masaļskis un tagad arī Lauris Dārziņš ir tie Latvijas hokejisti, kuri “savu cenu un pieprasījumu” veidoja un atrādīja Dinamo sastāvā. tiesa, Aleksejs Širokovs un Edgars Masaļskis Austrumos bija zināmi arī pirms tam. A.Širokovam CV jau pirms KHL izveides bija pierakstītas gaitas Habarovskas Amur, Maskavas Dinamo, Novokuzņeckas Metallurg un Mitišču Himik, kā tolaik vēl sauca Atlant komandu, sastāvos. tādēļ Alekseja Širokova “atklāšana” nav pilnīgs Dinamo nopelns. arī Masaļskis austrumos nebija absolūts jaunums – kaut arī tikai dažas spēles, bet ir fiksētas Novosibirskas Sibir sastāvā “tālajā” 2002./2003. g. sezonā. tomēr tieši Edgara Masaļska “priekšnesumi” 2010. gada izslēgšanas spēlēs Dinamo sastāvā lika sarosīties vairākiem pircējiem, kuri salīdzinoši viegli “tika garām” Dinamo taupīgajiem piedāvājumiem.

vēl pie Dinamo “lauriem” varētu minēt Georgiju Pujacu, kurš pēc Dinamo ceturtdaļ-sezonas aizgāja uz Sibir. taču Pujacs ir cits stāsts, un viņa vārda “spodrināšanā” Rīgas Dinamo klubam ir mazākie nopelni. pirms Dinamo viņš jau sezonas lielāko daļu “nokapāja” Toljati Lada vienībā. pirms tam bija “aizņemts” Lada sastāvā Krievijas Superlīgā, bet pirms Lada komandas bija uzspēlējis Mitišču Himik komandā.

neDinamo KHL veiksminieks – Georgijs Pujacs

ne visiem Latvijas hokejistiem KHL-ā ārpus Dinamo ierindas ir izdevies kļūt par “pilna laika” spēlētājiem – daži “aizrotēti” sezonas laikā, kādam traucējušas traumas, cits – pieaicināts sezonas gaitā. no 7 Latvijas hokejistiem, kas KHL-ā pacīnījušies ārpus Rīgas komandas, kā veiksmīgākais atgadījums nosaucams aizsargs Georgijs Pujacs, kurš Krievijas hokejā jau ilgāku laiku ir noturīga vērtība. pēdējās 2 sezonas Sibir vienībā ir bijušas stabilas, Pujacam ir nācies pa laikam “samierināties” arī ar kapteiņa uzšuvi sibīriešu komandā, kas liecina par autoritāti un vietu komandā. Sibir vienība no tabulas lejasdaļas ir ieprogresējusi izslēgšanas spēlēs, un Pujacam ir līgums arī 2011./2012. g. sezonai, kas vismaz pagaidām plānojas kā trešā sezona tajā pašā komandā. leģionāriem Krievijas komandās jau 2 pilnas sezonas vienā komandā ir augsts rādītājs.

salīdzinoši ilgs termiņš KHL-ā paralēli Dinamo gaitām bija aizsargam Aleksandram Jerofejevam, kurš kā vienīgais no 7 Latvijas hokejistiem ārpusDinamo KHL-ā nav bijis Dinamo interešu lokā. ja 6 citi hokejisti 3 gadu laikā ir bijuši Dinamo sastāvā, treniņnometnēs un/vai pārbaudēs, tad A.Jerofejevs vismaz līdz šim Dinamo sastāva komplektētājiem nav interesējis. bet pa to laiku viņš ir atzīmējies KHL oficiālajās spēlēs visas 3 sezonas. pirmajā sezonā Aleksandrs Jerofejevs “ielidoja” Ņeftehimik sastāvā sezonas gaitā, tuvāk tās otrajai pusei, otrā KHL sezona “atdota” Novokuzņeckas klubam, kur iesākta un pāri pusei “aizvilkta” arī trešā sezona, kuru piebeidza trauma. Jerofejevs Novokuzņeckas kluba plānos vairs neesot…

“jaunais vilnis 2011./2012.”. bēgums?

ar līgumiem uz jauno sezonu KHL ne-Rīgas vienībās vismaz pagaidām ir mazāks spēlētāju skaits no Latvijas. tie ir 4 hokejisti, kas ir mazāk par aizvadītajā sezonā uzstādīto latiņu pie cipara “6”. tomēr kādās komandās un kādās “lomās” ir šie hokejisti!?

KHL pirmajās 3 sezonās, visi Latvijas KHL leģionāri, atrada vietu “otrās šķiras” komandās, kas uz augstām vietām KHL hierarhijā nepretendēja. dažu šo komandu lielākais sasniegums bija iekļūšana play off 1. kārtā, kur dažas no tām mācēja “parādīt zobus”, bet ne vairāk. vairumā gadījumu Latvijas hokejistu pārstāvētās KHL komandas, neskaitot Dinamo, par izslēgšanas spēlēm varēja aizmirst jau ilgāku laiku pirms regulārā čempionāta beigām…

jaunajā, 2011./2012. g. sezonā 2 Latvijas hokejisti ir nokļuvuši komandās, kas ierindojas starp KHL favorītiem un galvenajiem pretendentiem uz Gagarina kausu. atgādinājumam: Lauris Dārziņš tagad ir Kazaņas “kaķveidīgais”, bet Kārlis Skrastiņš – Jaroslavļas “dzelzceļnieks”. tas arī apliecina faktu, ka abi vīri ir vieni no labāk apmaksātajiem Latvijas hokejistiem.

Masaļskis un Pujacs ir palikuši savās aizvadītās (2010./2011.) sezonas komandās – attiecīgi Jugra un Sibir. lai arī šīs vienības nav līgas līderi “ar stāžu” un arī ne tuvākie galvenās trofejas pretendenti, taču par “vakarējiem” šīs komandas netiek uzskatītas. galvenokārt dēļ “izdarībām” aizvadītajā sezonā. abas komandas diezgan pārliecinoši iestūrēja KHL Austrumu konferences play off-ā. jādomā, ka progress tiek gaidīts arī jaunajā sezonā.

KHL sezonas ar Latvijas hokejistu dalību, ārpus Rīgas Dinamo (2008. – 2011.):

sezona	skaits (sp. summa)	hokejists	KHL klubs	sp. (punkti vai GAA un %) REG	sp. (punkti vai GAA un %) PLAY OFF
2008./2009.	3 (80)
		a. Georgijs Pujacs	Lada (Toljati)	38 (9+4)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	30 (2+2)	–
		a. Aleksandrs Jerofejevs	Ņeftehimik (Ņižņekamska)	8 (1+5)	4 (0+0)
2009./2010.	4 (179)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir (Novosibirska)	56 (1+13)	–
		u. Aleksejs Širokovs	Amur (Habarovska)	51 (8+12)	–
		a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novokuzņecka)	48 (1+6)	–
		u. Kaspars Saulietis	Dinamo (Minska)	24 (4+1)	–
2010./2011.	6 (189)
		a. Georgijs Pujacs	Sibir (Novosibirska)	49 (8+14)	4 (0+0)
		u. Mārtiņš Cipulis	Amur (Habarovska0	49 (12+7)	–
		a. Aleksandrs Jerofejevs	Metallurg (Novokuzņecka)	34 (3+3)	–
		v. Edgars Masaļskis	Jugra (Hantimansijska)	23 (3.25; 89,8%)	5 (2.42; 92,1%)
		a. Māris Jass	Ņeftehimik (Ņižņekamska)	18 (0+1)	–
		u. Aleksejs Širokovs	Amur (Habarovska)	7 (1+1)	–
					–

Latvijas hokejisti ar līgumiem ar KHL klubiem 2011./2012. g. sezonai, ārpus Rīgas Dinamo (uz 2011-08-01):

• uzbrucējs Lauris Dārziņš – Kazaņas Ak Bars
• vārtsargs Edgars Masaļskis – Hantimansijskas Jugra
• aizsargs Georgijs Pujacs – Novosibirskas Sibir
• aizsargs Kārlis Skrastiņš – Jaroslavļas Lokomotiv

lasāmvielai:

• Kārļa Skrastiņa profils Lokomotiv mājaslapā (t.sk., video, treniņu foto) – hclokomotiv.ru
• Aleksandra Jerofejeva intervija (2011-04-13) – telegraf.lv

[Kārļa Skrastiņa foto fiksēts Jaroslavļas Lokomotiv treniņā 2011. gada jūlijā; foto avots: hclokomotiv.ru. Georgija Pujaca foto fiksēts Sibir spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 28. novembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Aleksandra Jerofejeva foto – Novokuzņeckas Metallurg spēlē pret Rīgas Dinamo 2010. gada 2. decembrī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

par “pazaudētajām leģendām” un progresu 20 gados

pēdējos gados sezonu no sezonas aktualizējas Krievijas hokeja vēturē leģendāri klubi, kas savu spozmi ir zaudējuši un cīnās par izdzīvošanu, ja vispār cīnās. pēdējos gados biežāk pieminētie nosaukumi ir Kriļja Sovetov un Himik, kurus aplenkušas finanšu problēmas… taču šie nav vienīgie savulaik spoži hokeja brendi, kas apraudāti.

ja salīdzina PSRS Augstākās līgas čempionātu šīs valsts “īstā” izskata pēdējā sezonā (1990./1991.), tad no šīs sezonas 15 komandām KHL-ā ir ieceļojušas 11 komandas, ieskaitot tos 3 klubus, kas pēcpadomju posmā bija pamanījušies pārtraukt savu darbību un vēlāk uzrasties atkal. runa ir par – Rīgas Dinamo, Minskas Dinamo un Jekaterinburgas Avtomobiļist. visi 3 klubi radās no jauna un faktisi nav to pašu nosaukumu klubu tradīciju tieši “mantinieki”. taču “brendneimi” ir bijuši gana stipri, to spožums vēl nav aizmirsts un pēc ilgāka vai īsāka laika posma aizrauj atkal.

no PSRS “pēdējā īstā sastāva” šobrīd ir pilnībā izkaisīts Voskresenskas Himik, kurš tā arī lāga neatkopās pēc sadalīšanās 2005. gadā, kad komanda pārcēlās no Voskresenskas uz Mitiščiem. “atkritēji” vēl dažus gadus saucās Himik, bet tagad zināmi kā Atant un joprojām “nēsā” ķīmiķu kluba krāsas. savkārt Voskresenskā, izmantojot bāzi un tradīcijas, mēģināja sakopties. kā zināms, sākumā sanāca daļēji, bet vēlāk – nekā… Himik dalība pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) izrādījās “gulbja dziesma”. Himik izpildīja vien ielāpa lomu vietā, no kuras tosezon “noleca” Jekaterinburgas automobīlisti. 2009. g. KHL vadība nolēma nesponsorēt Himik dalību līgā un ķīmiķi vienu sezonu (2009./2010.) aizvadīja Krievijas otrajā līmenī – Augstākajā līgā. pēc tam kā profesionāla pieaugušo komanda izbeidzās, savu nosaukumu atdodot Voskresenskas jauniešu komandai, kas MHL pirmajā sezonā (2009./2010.) bija piedalījusies ar nosaukumu Feņiks. bet 2010./2011. g. sezonā startēja kā MHK Himik. starp citu, arī jauniešu komandas starts nākamajā MHL sezonā nav garantēts, jo arī “mazo” komandu vajā finanšu negludumi. šajā starpsezonā izskanēja versijas par Himik pieaugušo komandas “ieviešanu” VHL čempionātā, tomēr līgas oficiāli apstiprināto jaunpienācēju sarakstā Voskresenskas kluba nosaukuma nav.

2 citas komandas no PSRS 1990./1991. g. sezonas Augstākās līgas “komplekta” tagad mitinās Krievijas hokeja otrajā līmenī – VHL. runa ir par Ustjkamenogorskas Torpedo (tagad Kazcink-Torpedo) un Maskavas Kriļja Sovetov. tiesa, “padomju spārnu” eksistence arī ārpus Krievijas hokeja elites nav “bez negaisa mākoņiem”. vēl nesen “kriliški” bija sadalījušies divās naidīgās frontēs, kuras abas uzsatīja sevi par vienīgajiem pareizajiem Kriļja Sovetov un abām karojošajām vienībām līdzās eksistenciālām problēmām bija tīri praktiskas, ar finansēm saistītas. 2010. gadā abas Kriļja Sovetov nometnes tika apvienotas un kluba “lielā” komanda nostartēja VHL pirmajā sezonā. bet “epopeja” nav beigusies, kluba nebūšanas turpinās un 2011. gada starpsezonā tiek cilāts jautājums par komandas “izmešanu” no VHL. “krilišku” apbedītāji jau iezvana kārtējos sēru zvanus… viens ir skaidrs, Kriļja Sovetov ir viens no, ja ne pats leģendārākais nosaukums, kas ir palicis ārpus Krievijas hokeja elites. “spārni” padomju laikos divreiz tikuši pie PSRS zelta (1957., 1974.), četrreiz pie sudraba, 9 reizes pie bronzas… neslikts rezultāts laikmetam, kurā dominēja CSKA.

nopietni “iestigusi”, bet turpina kustēties Kijevas Sokil komanda. atšķirībā no Minskas un Rīgas Dinamo komandām kijevieši pauzi neņēma. pēc sava laika MHL (Starpnacionālās hokeja līgas) nāca dalība Austrumeiropas hokeja līgā (1996. – 2004.), Baltkrievijas atklātajā čempionātā (2004.-2007.), Krievijas Augstākajā līgā (2007. – 2009.). 2009. gadā Sokil finansiālu apsvērumu rezultātā atkal “ieradās” BAČ-ā. Baltrievijas ekstralīgā kijevieši pamazām “ierūsē” – 7. vieta 2010./2011. g. sezonā neizskatās pēc progresējoša rezutāta. un pašreiz “putnēniem” Ukrainas hokeja flagmaņa karogu no rokām ņem ārā Doņeckas Donbass, kurš oficiāli jau uzņemts VHL.

starp citu, PSRS Augstākajā līgā 80.-os gados uz vairāk vai mazāk īsu brīdi bija pierotējuši vēl 5 klubi. divi no tiem (Ufas Salavat Julajev un Novosibirskas Sibir) jau no pirmās KHL sezonas dzīvo šajā līgā, divi citi (Iževskas Ižstaļ un Saratovas Kristall) – VHL-ā. bet viens klubs – Harkovas Dinamo – ir “nelaiķis”. šī Ukrainas hokeja vienība ir pabeigusies, bet Harkovas hokeja dzīvi mēģina kopt un uzturēt HK Harkiv, kas oficiāli iedibināts 2007. gadā un cīnās Ukrainas čempionātā.

PSRS Augstākās līgas 1990./1991. g. sezonas klubu “pozīciju” izmaiņas, salīdzinot ar 2010./2011. g. sezonu:

	komanda	vieta PSRS 1990./1991.	vieta KHL 2010./2011.		starpība
	Itiļ / Ak Bars (Kazaņa)	13.	6.		+7
	SKA (Ļeņingrada / Sanktpēterburga)	14.	7.		+7
	Torpedo / Lokomotiv (Jaroslavļa)	7.	3.		+4
	Dinamo (Minska)*	15.	16.		-1
	Dinamo (Rīga)*	5.	8		-3
	Traktor (Čeļabinska)	12.	18.		-6
	Dinamo / OHK Dinamo (Maskava)	1.	9.		-8
	Torpedo (Gorkija / Ņižņijnovgoroda)	9.	17.		-8
	Avtomobiļist (Sverdlovska / Jekaterinburga)*	11.	20.		-9
	Spartak (Maskava)	2.	13.		-11
	CSKA (Maskava)	4.	19.		-15
	Torpedo / Kazcink-Torpedo (Ustjkamenogorska)	9.	– (VHL 9.)		–
	Kriļja Sovetov (Maskava)	3.	– (VHL 14.)		–
	Sokil (Kijeva)	8.	– (BAČ 7.)		–
	Himik (Voskresenska)	6.	–		–
* atjaunotas komandas, kas laika posmā starp PSRS čempionātu un KHL bija beigušas pastāvēt.
** nav fiksētas visas komandu nosaukuma maiņas, bet tikai attiecīgajās (1991./1992. un 2010./2011.) sezonās lietotie nosaukumi.

P.S. Krievijas (PSRS) hokeja “lielais 12-nieks”

pirmais hokeja čempionāts Krievijā (PSRS) norisinājās 1946./1947. g. sezonā, tajā piedalījās 12 komandas, t.sk. Rīgas Dinamo, kas ieņēma 4. vietu. dažas komandas no “lielā 12-nieka” ir nonākušas līdz mūsdienām un KHL, bet daļa pieder pie pagātnes eksotikas.

4 klubi – Maskavas Dinamo, Maskavas CDKA (tagad – CSKA), Maskavas Spartak, Ļeņingradas Dom Oficerov (tagad – Sanktpēterburgas SKA) ir secīgi pārtransformējušies līdz KHL, vēl viens (Rīgas Dinamo) līdz KHL ir aizkūlies, “atjaunojoties”. taču 7 klubi ir aizgājuši nebūtībā.

atsevišķai pieminēšanai svarīgs no “lielā 12-nieka” vairs nepastāvošajiem klubiem ir Maskavas VVS MVO (ВВС МВО = Военно-воздушные Силы Московского Военного Округа; Maskavas Kara apgabala Gaisa Karaspēks). kā hokeja klubs šī vienība pastāvēja salīdzinoši īsu laika posmu – no dibināšanas 1945. gadā līdz 1953. gada janvārim. VVS MVO 1949. gadā bija ieguvuši PSRS čempionāta sudrabu, bet jau nākamās sezonas gaitā, 1950. gada janvārī, notika aviokatastrofa – lidmašīna kopā VVS MVO komandu nogāzās netālu no Sverdlovskas (tagad – Jekaterinburga). visi lidmašīnā esošie gāja bojā… tajā saitā, komandas sastāvā esošie Latvijas hokejisti – Harijs Mellups un Roberts Šulmanis. VVS MVO 1950./1951. g. sezonu turpināja un ieņēma 4. vietu, bet 3 nākamajās sezonās pēc kārtas “paņēma” PSRS zelta godalgas. līdz 1953. gadā VVS MVO tika izformēti, tā sastāvu pievienojot Maskavas CDKA (tagad – CSKA) klubam.

pārējiem 6 no “lielā hokeja”, ko spēlē ar ripu, jau izgaisušajiem “12-nieka” klubiem sportiskie panākumi bija mazāk spilgti, taču vēsturē to nosaukumi ir nofiksējušies – Ļeņingradas Dinamo, Tallinas Dinamo, Sverdlovskas Dom Oficerov, Kauņas izase, Užgorodas Spartak, Arhangeļskas Vodņik. starp citu, Arhangeļskas Vodņik gan pirms, gan pēc tam bija klubs ar cienījamu vēsturi un panākumiem “krievu hokejā”, ko spēlē uz ledus, bet ar bumbiņu.

lasāmvielai & izziņām:

• Aiņa Ulmaņa grāmatas “Melnās ripas bruņinieki” (1998.) elektroniskā versija – lhf.lv
• kopsavilkumi par PSRS čempionātu pirmajām sezonām – sports.ru (1946./1947.; 1947./1948.; 1948./1949.)
• par VVS MVO bojāeju (1950. g. janvārī) – hockeyarchives.ru