Tambijeva ceturtā sezona

Dinamo jaunatnes komanda HK Rīga pabeigusi savu ceturto regulāro sezonu jaunatnes čempionātā – MHL. Tagad Leonīda Tambijeva trenētajai jaunatnei priekšā sezonas “deserts” – MHL izslēgšanas spēles, kurās būs iespēja pacīnīties spraigākā gaisotnē un ar “augstākām likmēm”. Pretiniekos – EC Red Bull Salzburg jaunatnes komanda. Bet pagaidām: atskats uz HK Rīga ceturto regulāro sezonu un tās pienesumu.

Regulārās sezonas punktu raža šogad HK Rīga vienībai ir izdevusies četru sezonu salīdzinājumā vislabākā. 56 spēlēs iekrāti 104 punkti. Tieši tikpat punktu bija arī pirms gada, taču tam bija nepieciešams 64 spēles. Attiecīgi šosezon ir paņemti 61,91% no visiem punktiem, bet pērn – 54,17%. Šīs sezonas sniegums ļauj ierindoties 2. vietā Ziemeļrietumu divīzijā 10 komandu konkurencē (ieskaitot jau no sezonas sākuma nestartējušo  un 56 tehniskos zaudējumus saņēmušo Budapeštas Patriot SKEKS). Savukārt līgas kopvērtējumā rīdzinieki ierindojas 12. vietā, kas ir četru sezonu otrs labākais sniegums. Savā pirmajā MHL sezonā (2010./2011.) HK Rīga iekrāja mazāk punktu, bet ieņēma 9. vietu MHL koptabulā (virknējot pēc paņemto punktu %, jo komandām bija atšķirīgs spēļu skaits).

Šosezon HK Rīga izslēgšanas spēlēm kvalificējās jau salīdzinoši laicīgi un pārliecinoši. No katras MHL divīzijas 10 komandām play off-ā startēs 8 vienības, bet Dinamo jaunatne “pieteicās” kā divīzijas 2. vietas ieguvēja. Iepriekšējās divas sezonas izslēgšanas spēlēs rīdzinieki iekļuva pēdējā brīdī – ieņemot pēdējo iespējamo vietu savā konferencē (2012./2013.) vai divīzijā (2011./2012.). Tiesa, šosezon MHL play off spēlēs 32 komandas (no 40), bet iepriekšējos gados tās bija 16 komandas. Attiecīgi kvalificēšanās cīņai par līgas galveno trofeju vismaz teorētiski ir divreiz vieglāka, bet jāņem arī vērā, ka pretendentu skaits katru gadu pieaug. Taisnības pēc jāpiebilst, ka neskatoties uz “atviegloto” (paplašināto) kārtību, rīdzinieki izslēgšanas spēlēm ir kvalificējušies diezgan pārliecinoši.

HK Rīga komandas sniegums četrās MHL regulārajās sezonās un 3 play off turnīros:

sezona	sp.	punkti	punktu %	vieta div.	vieta konf.	vieta MHL	play off**
2010./11.	56	99	58.93%	2. (no 8)	3.(no 15)*	9. (no 29)*	1. k. (1/8) 0:3
2011./12.	60	90	50.00%	4. (no 8)	8. (no 16)	15. (no 32)	1. k. (1/8) 2:3
2012./13.	64	104	54.17%	–	8. (no 17)*	16. (no 33)*	1. k. (1/8) 0:3
2013./14.	56	104	61.91%	2. (no 10)	6. (no 20)	12. (no 40)	?

–

* 2010./2011. un 2012./2013. gadu sezonās vieta līgā un konferencē aprēķināta pēc izcīnīto punktu proporcijas (%), jo līgas komandām bija atšķirīgs spēļu skaits.

** Izslēgšanas spēlēs 1. kārta ir MHL astotdaļfināls, bet konferenču griezumā – konferences ceturtdaļfināls. Visos 3 līdzšinējos play off-os jau pirmajā sērijā HK Rīga ir piekāpusies Atlanti (iepriekšējais nosaukums – Mitiščinskije Atlanti) komandai.

Īstais juniors Maslovskis un citi. UZBRUCĒJI

Sezonas gaitā Tambijeva trenētajā kolektīvā oficiālajās MHL spēlēs laukumā devies kopumā 21 uzbrucējs. Četri no tiem šosezon ir tikuši pie lielāka vai mazāka spēles laika arī “lielajā” komandā Dinamo oficiālajās KHL spēlēs – Rustams Begovs, Artūrs Kuzmenkovs, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis. Turklāt Begovs kā novembrī nokļuva pie “lielajiem”, tā arī tur ir palicis un aizvadījis jau 22 spēles. Sarkanim un Siksnim fiksētas vien 3-4 spēles ar nelielu spēles laiku, bet Kuzmenkovam Dinamo sastāvā 25 spēles.

Par HK Rīga regulārās sezonas rezultatīvāko spēlētāju kļuvis nevis kāds no Dinamo testētajiem puišiem, bet uzbrucējs Rūdolfs Maslovskis (34 punkti; attēlā pa labi #88). Turklāt pirmoreiz četru sezonu gaitā par rezultatīvāko ir kļuvis junioru vecumam (U-20) vēl atbilstošs hokejists. Iepriekšējās sezonās rezultatīvakie bija junioru vecumu jau pārauguši spēlētaji – Miks Indrašis (2010./2011), Mārtiņš Jakovļevs (2011./2012.), Juris Upītis (2012./2013.). Bet tagad – Maslovskis, kurš vēl arī nākamsezon būs atbilstošs U-20 vecumam.

Taisnības pēc jāpiebilst, ka Maslovskis ir rezultatīvākais punktu summā, bet rezultatīvākā proporcija (punkti vidēji spēlē) ir Dinamo sastāva periodiski iesauktajam Artūram Kuzmenkovam (pa labi novietotā attēlā #10). Viņš HK Rīga sastāvā aizvadījis tikai 21 spēli, bet uzkrājis 28 punktus, t.i. vidēji spēlē 1,22 punkti. Sezonas labākais vārtu guvējs ir Nikolajs Jeļisejevs ar 19 vārtu guvumiem. Savukārt lietderīgākais HK Rīga spēlētājs ir centra uzbrucējs Rustams Begovs ar koeficientu +16. Tas arī ir HK Rīga četru sezonu rekords; iepriekšējais piederēja aizsargam Mārtiņam Porejam (2011./2012. g. sezonā +15). Labākais iemetienos šosezon ir bijis Artūrs Kuzmenkovs ar 57,1%. Visvairāk spēļu regulārajā sezonā aizvadījis uzbrucējs Oskars Batņa – 54 spēles (no 56).

Vēl viens interesants vērojums ir attiecībā uz Linardu Mazuru-Mago. Šis uzbrucējs sezonas gaitā pārcēlās no MHL B grupā spēlējušās Viļņas HC Baltica un pie rīdziniekiem aizvadīja tikai 14 spēles, kurās iemeta pretinieku vārtos četras reizes. Zīmīgi, ka šie visi četri vārtu guvumi ir bijuši komandas uzvaras vārti! Pa četriem uzvaras vārtiem ir vēl divu uzbrucēju kontā (Nikolajam Jeļisejevam, Oskaram Batņam), bet viņiem bija nepieciešams ievērojami lielāks spēļu skaits.

HK Rīga uzbrucēju statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; SM = soda minūtes, P/SP = punkti vidēji spēlē):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	iemet.*	P/SP
1.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	40	9+25	+8	22	–	0.850
2.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	44	19+12**	+14	28	–	0.705
3.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	23	7+21	+1	20	57,1%	1.217
4.	Andris Siksnis	1993.	45	9+15	-3	40	–	0.533
5.	Edgars Kurmis	1993.	49	11+12	±0	52	–	0.469
6.	Kārlis Ozoliņš	1994.	52	13+9	-11	28	47,0%	0.423
7.	Rustams Begovs	1993.	23	6+11	+16	8	49,1%	0.739
8.	Rodrigo Ābols	1996.	44	7+9**	-10	34	53,7%	0.364
9.	Deivids Sarkanis	1994.	41	7+7	-7	18	–	0.342
10.	Oskars Batņa	1995.	54	6+8	-1	85	49,6%	0.259
11.	Kirils Galoha	1996.	52	6+7	+1	30	47,8%	0.250
12.	Artūrs Ševčenko	1994.	52	6+7	-3	51	–	0.250
13.	Ričards Kondrāts	1994.	26	3+4	-3	10	46,2%	0.269
14.	Gatis Sprukts	1996.	17	0+7	+8	6	52,8%	0.412
15.	Linards Mazurs-Mago	1994.	14	4+2	-4	10	–	0.429
16.	Ruslans Ignatovičs	1995.	39	0+3	-6	26	49,5%	0.077
17.	Daniels Riekstiņš	1994.	6	1+1	+2	8	–	0.333
18.	Edgars Opuļskis	1994.	19	1+0	-2	8	–	0.053
19.	Rūdolfs Krieviņš	1995.	12	0+1	±0	2	–	0.083
20.	Frenks Razgals	1996.	1	0+0	±0	0	–	0.0
21.	Artūrs Logunovs	1995.	10	0+0	-2	0	–	0.0

* Uzvarēto iemetienu % norādīts tikai tiem uzbrucējiem, kuri piedalījušies vismaz 100 iemetienos. ** Nikolajam Jeļisejevam un Rodrigo Ābolam – arī pa vienam izšķirošam pēcspēles metienam.

10 vīri AIZSARDZĪBĀ

HK Rīga ierindā šosezon iespēlēti 10 aizsargi, no kuriem viens – Edgars Siksna – ir ticis uz ledus arī KHL oficiālajās spēlēs Dinamo sastāvā. Tiesa, tās bija divas spēles ar nelielu spēles laiku. Vēl divi HK Rīga aizsargi (Edmunds Augstkalns, Krišs Lipsbergs) ir bijuši pieteikti KHL spēlēm, bet reāli laukumā netika. Savukārt, Patriks Škuratovs šomēnes (18. februārī) tika iekļauts Rīgas Dinamo sastāvā pārbaudes spēlei pret zviedru klubu Linköpings HC.

Lietderīgākais aizsargs HK Rīga ierindā ir izrādījies Rinalds Rosinskis (attēlā pa labi #49), kuram iekrājies koeficients +9. Rezultatīvākais – Edmunds Augstkalns; viņam izdevies sakolekcionēt 19 rezultativitātes punktus 38 spēlēs. Visvairāk spēļu aizsargu ierindā ir aizvadījis Patriks Škuratovs (51 spēle); viņam arī pieder jauns HK Rīga noraidījumu apjoma rekords. Škuratovs šajā regulārajā sezonā ir saņēmis 96 soda minūtes.

HK Rīga aizsargu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; LIETD/SP = lietderības koeficients vidēji spēlē):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	LIETD/SP
1.	Rinalds Rosinskis	1994.	48	1+5	+9	36	+0.188
2.	Patriks Škuratovs	1994.	51	0+3	+7	96	+0.137
3.	Edmunds Augstkalns	1994.	38	7+12	+6	61	+0.158
4.	Krišs Lipsbergs	1993.	46	5+5	+2	53	+0.044
5.	Haralds Neimanis	1994.	37	1+6	+1	32	+0.027
6.	Jānis Jaks	1995.	38	0+2	+1	22	+0.026
7.	Juris Dembickis	1993.	14	0+0	-3	10	-0.214
8.	Matīss Gelažis	1994.	26	0+0	-6	10	-0.231
9.	Edgars Siksna	1993.	34	5+12	-9	54	-0.265
10.	Ralfs Grīnbergs	1995.	29	0+0	-9	14	-0.310

–

Laikmets pēc Gudļevska

Turpinājums HK Rīga vārtsardzībā tika gaidīts diezgan piesardzīgi. Kristers Gudļevskis trīs sezonas bija komandas vārtsargs, un divās no šīm sezonām dominēja absolūti, pat otro vārtsargu lāga nelaižot “pie teikšanas”. Spriežot pēc vārtsargu un komandas kopējās statistikas, katastrofa nav notikusi. Tomēr vārtsarga postenis ir viens no tiem elementiem, par kuru jautājumi rodas, un tas acīmredzot notiek tieši Gudļevska paceltās latiņas dēļ.

Šosezon HK Rīga treneri spēles laiku ir devuši četriem vārtsargiem. Visvairāk laika ir saņēmis Nils Grīnfogels, bet pēc KHL reglamenta izmaiņām sezonas gaitā (tika samazināts obligāto jauno spēlētāju skaits KHL komandās) par HK Rīga “pirmo numuru” kļuvis Rihards Cimermanis (pa labi novietotā attēlā #85). Viņam bija uzkrājusies paprāva pieredze uz Dinamo rezervistu soliņa KHL oficiālajās spēlēs. Bet tagad Cimermanis, rādās, ka ir iecerēts kā “pilnā loze” HK Rīga sezonas noslēguma daļai. Starp citu, jārēķinās, ka Rihards Cimermanis atkal var kļūt vajadzīgs “lielajai” komandai. Dinamo sastāvā ir tikai divi vārtu vīri – Tellkvists un Sedlāčeks, bet nākamais rindā (lai visiem laba veselība) ir Cimermanis. Atgādinājumam: nesen Māris Jučers pārtrauca savas līgumattiecības ar Dinamo; tiesa, fārmklubā Dinamo Juniors palika.

Atgriežoties pie HK Rīga regulārās sezonas snieguma, atvairīto metienu procents un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) labāks ir Rihardam Cimermanim. Savukārt, Nilam Grīnfogelam uzvaru-zaudējumu attiecība priecīgāka (14-7). Kopumā, salīdzinoši labi izskatās trešā vārtsarga Salvja Balandīna “tuvošanās”. Jāpiebilst, ka Cimermanis nākamsezon būs pāraudzis MHL vecumu, bet Balandīnam esošajā kārtībā MHL “derēs” turpmākās sezonas 3.

Salīdzinājumam. Pēc atvairīto metienu proporcijas (91,3%) Rihards Cimermanis ieņem dalītu 18./19. vietu līgā, bet Nils Grīnfogels – ārpus labāko Top 30. Ar savu vidēji spēlē “ielaisto” vārtu zaudējumu koeficientu Cimermanis ir 9. vietā līgā (GAA 2.08), bet Grīnfogels 11. vietā (2.14).

HK Rīga vārtsargu statistika 2013./2014. g. regulārajā sezonā (komandas visās 56 spēlēs; saskaņā ar mhl.khl.ru; “0” = “sausas” spēles bez vārtu zaudējumiem):

	vārtsargs	dz.	sp.	U-Z	atv.	GAA	“0”	SM	sp. laiks
1.	Rihards Cimermanis	1993.	22	10-9	91,3%	2.08	4	2	1240:42
2.	Nils Grīnfogels	1994.	29	14-7	90,4%	2.14	3	4	1376:10
3.	Salvis Balandīns	1996.	13	7-2	89,6%	2.28	0	0	630:12
4.	Kristians Čopejs	1995.	1	0-0	80,0%	5.33	0	0	11:15

–

Kas tālāk?

MHL izslēgšanas spēļu sešpadsmitdaļfināls (konferences astotdaļfināls) līdz 3 uzvarām pret Austrijas vienību – EC Red Bull Salzburg. Pirmās divas spēles Piņķos jau 1. un 2. martā. Pret Zalcburgas klubu MHL čempionāta ietvaros rīdzinieki ir spēlējuši divreiz. 30. septembrī savā laukumā uzvarēja ar 2:1, bet 20. janvārī izbraukumā zaudēja ar 2:4. “Sarkanie buļļi” MHL Rietumu konferences tabulā ierindojušies 11. vietā (80 punkti 56 spēlēs).

P.S.

HK Rīga individuālie rekordi četrās MHL regulārajās sezonās:

parametrs	rekordists, sez.	rekords	2013./2014. lab.
rezultat. spēlētājs	M. Indrašis 2010./11.	53 punkti (56 sp.)	R. Maslovskis 34 p. (40 sp.)
vārtu guvējs	R. Vilkoits 2010./11.	25 reizes (56 sp.)	N. Jeļisejevs 19 r. (44 sp.)
rez. asistents	M. Indrašis 2010./11.	32 piesp. (56 sp.)	R. Maslovskis 25 p. (40 sp.)
vairāk spēļu sezonā	P. Zvirbulis 2012./13.	Visas 64 sp.	O. Batņa 54 sp. (no 56)
labākais +/-	R. Begovs 2013./14.	+16 (23 sp.)	(tas pats)
sliktākais +/-	Ē. Ševčenko 2011./12.	-13 (55 sp.)	K. Ozoliņš -11 (52 sp.)
rezultat. aizsargs	M. Jakovļevs 2011./12.	29 punkti (60 sp.)	E. Augstkalns 19 p. (38 sp.)
vārtu guv. aizsargs	E. Augstkalns 2013./14.	7 reizes (38 sp.)	(tas pats)
vairāk izšķ. PM	D. Straupe 2012./13.	4 reizes (63 sp.)	Pa 2 r. (R. Ābols, N. Jeļisejevs)
vārts. Liel. sp. laiks	K. Gudļevskis 2012./13.	3190:00	N. Grīnfogels 1376:10
GAA vārts.	J. Auziņš 2011./2012.	2.00 (28 sp.)	R. Cimermanis 2.08 (22 sp.)
atv. met. % vārts.	K. Gudļevskis 2012./13.	92,7% (56 sp.)	R. Cimermanis 91,3% (22 sp.)
vairāk “sauso” vārts.	K. Gudļevskis 2010./11.	7 sausas (49 sp.)	R. Cimermanis 4 s. (22 sp.)
vārts. uzv.-zaud. att.	K. Gudļevskis 2010./11.	26-16 (49 sp.)	N. Grīnfogels 14-7 (29 sp.)
vairāk soda min.	P. Škuratovs 2013./14.	96 min. (51 sp.)	(tas pats)
vairāk uzvaras vārtu	J. Upītis 2012./13.	5 reizes (58 sp.)	Pa 4 r. (L. Mazurs-Mago, N. Jeļisejevs, O. Batņa)
	N. Jeļisejevs 2012./13.	5 reizes (60 sp.)
lab. iemet %*	R. Upenieks 2010./11.	62,1% (25 sp.)	A. Kuzmenkovs 57,1 % (23 sp.)

* Iemetienu rekordu uzskaitē ņemti vērā tikai tie spēlētāji, kuri piedalījušies vismaz 100 iemetienos attiecīgajā sezonā.

Plašākam ieskatam:

• HK Rīga spēlētāju statistika 2013./2014. g. regulārajā sezona – mhl.khl.ru
• MHL 2013./2014. g. reg. sezonas turnīra tabulas – mhl.khl.ru
• HK Rīga pirmo 3 sezonu rekordi un trešās sezonas (2012./2013.) spēlētāju statistika: tepat
• HK Rīga rekordi un statistika savā otrajā MHL sezonā (2011./2012.), kā arī salīdzinājums ar pirmo: tepat
• HK Rīga rekordi un statistika savā pirmaja MHL sezonā (2010./2011.): tepat

[Leonīda Tambijeva, Rūdolfa Maslovska, Artūra Kuzmenkova, Rinalda Rosinska un noslēdzošā foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Riharda Cimermaņa foto avots: silverlions.ru.]

Liepājas Metalurgs pret Liepājas Metalurgu. Jeb – kam vajag Liepājas puišus?

Liepājas hokejs šogad izdzīvo diezgan skarbus laikus. Naudas un vārda devēja problēmu dēļ hokeja kluba piramīdas augšdaļas nav – ne Baltkrievijas ekstralīgā, ne MHL B grupā un pat ne Latvijas Virslīgā. Tagad būs iespēja liepājniekus pavērot dažādu valstu dažādos čempionātos plašajā Eirāzijā. Atsevišķos klubos – pat masveidā.

Sekojot svešu valstu, Lietuvas un Moldovas, komandu savstarpējo spēļu gaitai MHL B grupas čempionātā, nepamet sirreāla sajūta. Liepājnieki sacenšas ar liepājniekiem. Precīzāk – Kišiņevas „metalurgi” (Platina-Chişinău) pret Viļņas „mečiem” (HC Baltica). 6. septembra spēlē tika sarūpēti 11 vārtu guvumi (7:4 „lietuviešu” labā), no kuriem 10 trāpījumi (jeb 90.9%) uz pērn Liepājas komandās spēlējušo puišu „sirdsapziņas”. 11.-ajā vārtu guvumā liepājnieks asistēja. 7. septembra spēle bija mazāk rezultatīva (1:2), un tur tikai pie viena vārtu guvuma piedalījās Latvijas hokejists. Taču Kišiņevas liepājniekiem pie uzvaras palīdzēja tikt savējais vārtsargs – Vadims Miščuks.

Kam vajag Liepājas Metalurgu?

Kad šovasar pamatīgāk „uz sēkļa uzskrēja” AS Liepājas Metalurgs, kļuva skaidrs, ka grūti laiki sagaida arī metalurģijas uzņēmuma atbalstīto hokeja piramīdu. Rezultātā jaunajā sezonā nav vairs Liepājas komandu Baltkrievijas ekstralīgā, MHL B grupas čempionātā, Latvijas Virslīgā, Latvijas U-18 čempionātā… Tagad vecākā Liepājas Metalurgs komanda ir pieteikta U-16 čempionātam. Bet U-14 vecuma komanda plāno startēt ne tikai Latvijas U-14 līgā, bet arī Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 čempionātā.

Pārējiem Liepājas hokejistiem, kas vecāki, pielietojums ir jāmeklē citviet. Kur? Krējumu pasmēla Rīgas Dinamo saimniecība, no Liepājas Metalurgs Baltkrievijas ekstralīgas un/vai MHL B grupas komandām parakstot piecus hokejistus – Artūru Kuzmenkovu, Kārli Ozoliņu, Edgaru Siksnu, kā arī Ralfu Grīnbergu un Haraldu Neimani.

Liepājas diaspora emigrācijā

Skaita ziņā viena no divām plašākajām „bēgļu nometnēm” ir izveidojusies Aigara Ciprusa trenētās HC Baltica komandas paspārnē. Šis Lietuvas klubs jau trešo sezonu turpina MHL B grupas čempionātā, un te jauno regulāro sezonu ir uzsākuši 11 hokejisti no Latvijas, t.sk. astoņi puiši, kuri pērnsezon spēlēja Liepājas komandās – Valters Freijs, Mārtiņš Oskars Freimanis, Ričards Matuzevičs, Linards Mazurs-Mago, Leonards Rimjāns, Sandis Šostaks, Raimonds Upenieks, Juris Ziemiņš. Latvijas hokejistu armiju pie Ciprusa papildina arī iepriekšējā sezonā Rīgas Dinamo jaunatnes komandās spēlējušie Edgars Kamoliņš, Emīls Potāpovs un jau pērnsezon HC Baltica komandu pastiprinājušais Ritvars Zonenbergs.

Diezgan pamatīga liepājnieku pārstāvniecība ir Moldovā bāzētajā MHL B grupas komandā Platina-Chişinău. Arī tur sezonu aizsākuši astoņi (!!!) Liepājas Metalurgs komandu hokejisti – vārtsargi Vadims Miščuks un Reinis Petkus, aizsargs Maksims Abrašins, uzbrucēji Vadims Boženkovs, Aivars Dēvics, Māris Diļevka, Pauls Hodzko, Romans Nekļudovs.

Daži liepājnieki atraduši vietu MHL B grupas čempionāta Krievijas komandās. Piemēram, aizsargs Iļja Makarovs ir HK Dmitrov sastāvā, bet Almetjevskas Sputņik ierindā divi liepājnieki – aizsargs Roberts Mamčics un uzbrucējs Edgars Ārinieks.

Paliela bijušo Liepājas Metalurga hokejistu pārstāvniecība nosaukta Norvēģijas stiprākās līgas Get Ligaen komandas Tønsberg Vikings sastāvā – aizsargi Ričards Birziņš, Ēriks Ševčenko un uzbrucējs Jānis Straupe. Tāpat cieņā ir Kazahstānas, Vācijas, Slovākijas čempionāti. Paprāvs liepājnieku pulks pārcēlies uz dažādām Latvijas Virslīgas komandām. Taču kopējā ainava mainīsies sezonas gaitā, kad kāds pametīs Virslīgu, lai meklētu laimi citur, vai tieši pretēji – leģionāri atgriezīsies mājās.

Aizliegums pa jokam

Aizvadītajā sezonā MHL B grupā Latviju pārstāvēja komandu rekordskaits 3 – abu Latvijas hokeja „piramīdu” (Dinamo un Liepājas Metalurgs) jaunatnes komandas un Prizma-Rīga. Raugoties uz Juniors un Liepājas komandas „aizmuguri”, Prizma šajā kompānijā izskatījās pēc pastarītes un pat nenopietni. Bet interesanti, ka tieši Prizma-Rīga MHL B grupas čempionātā piedalās tā pastāvēšanas trešo sezonu kā vienīgā no mūsu puses.

Jāatgādina, ka šogad jauniešu hokeja aprindās „pīļu dīķi” sašūpoja Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana paziņojums par nepieciešamību aizliegt Latvijas jauniešu komandu dalību MHL B grupā un citos līdzīgos ārvalstu čempionāts. „Aizliegums” pat tika noformēts dažādās federācijas instancēs, bet…

MHL B grupā turpinās Prizma-Rīga. Baltkrievijas U-14 vecuma čempionāta dalībnieku sastāvā nosaukta Liepājas komanda. Zinātāji teic, ka arī SK Rīga komandas turpināšot gaitas Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem.

Liepājas Metalurgs sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā spēlējušie hokejisti un viņu jaunās „mājas” (slīprakstā spēlētāji ar Rīgas Dinamo līgumiem, kuri sūtīti uz fārmklubu):

	spēlētājs	dz.	komanda	valsts	līga
	UZBRUCĒJI
1.	Ģirts Ankipāns	1975.	(karjeru beidz)	–	–
2.	Edgars Ārinieks	1994.	Sputņik (Almetjevska)	Krievija	MHL B
3.	Aleksandrs Baburins	1988.	HS Rīga/Prizma	Latvija	Latv. Virslīga
4.	Lauris Bajaruns	1989.	Rytíři Kladno	Čehija	Čeh. Tipsport Extraliga
5.	Edgars Brancis	1985.	Beibaris (Atirava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
6.	Roberts Bukarts	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
7.	Māris Diļevka	1992.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
8.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	?
9.	Pauls Hodzko	1993.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
10.	Miks Indrašis	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
11.	Egils Kalns	1991.	?
12.	Regnārs Kaļinovskis	1993.	?
13.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
14.	Linards Mazurs-Mago	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
15.	Artūrs Mickēvičs	1991.	Toros (Ņeftekamska)	Krievija	VHL (Kr. 2.)
16.	Kārlis Ozoliņš	1994.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
			HK Rīga	Latvija	MHL
17.	Sergejs Pečura	1987.	?
18.	Ainars Podziņš	1992.	Vitjaz (Podoļska)	Krievija	KHL
19.	Rob Schremp	1986.	EV Zug	Šveice	NLA (Šv. 1.)
20.	Gunārs Skvorcovs	1990.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
21.	Jānis Straupe	1989.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
22.	Povilas Verenis (LIET)	1990.	Aristan (Temirtava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
23.	Sergejs Voroņins (BLR)	1985.	HK Ļida	Baltkrievija	Baltkr. ekstralīga
24.	Bruno Zabis	1991.	HSV Eishockey (Hamburga)	Vācija	Oberliga (Vācijas 3.)
25.	Toms Zeltiņš	1986.	Kurbads (Ogre)	Latvija	Latv. Virslīga
	AIZSARGI
1.	Nerijus Ališauskas (LIET)	1991.	EV Füssen	Vācija	Oberliga (Vācijas 3.)
2.	Ričards Birziņš	1989.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
3.	Jānis Bullītis	1990.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
4.	Reinis Demiters	1991.	?
5.	Vents Feldmanis	1977.	(karjeru beidz)	–	–
6.	Mārtiņš Gipters	1989.	Beibaris (Atirava)	Kazahstāna	Kaz. Augstākā līga
7.	Rodrigo Laviņš	1974.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
8.	Iļja Makarovs	1994.	HK Dmitrov	Krievija	MHL B
9.	Mārtiņš Porejs	1991.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
10.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	?
11.	Edgars Siksna	1993.	Dinamo (Rīga)	Latvija	KHL
			HK Rīga	Latvija	MHL
12.	Ēriks Ševčenko	1991.	Tønsberg Vikings	Norvēģija	Get Ligaen (Norv. 1.)
13.	Raimonds Tūbelis	1991.	Eindhoven Kemphanen	Nīderlande	Eredivisie (Nīderl. 1.)
	VĀRTSARGI
1.	Jānis Auziņš	1991.	HC 07 Detva	Slovākija	1. liga (Slovāk. 2.)
2.	Nauris Grīnvalds	1990.	?
3.	Jānis Kalniņš	1991.	Dunaújvárosi Acélbikák	Ungārija	MOL Liga (Ung. un Rumān.)

*

Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas spēlētāji, kas 2012./2013. g. sezonā spēlēja MHL B grupā, bet nespēlēja Baltkrievijas ekstralīgā, un viņu jaunās komandas (daļa MHL B grupas vienības sastāva – tabulā augstāk):

	spēlētājs	dz.	komanda	valsts	līga
U	Olafs Aploks	1995.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Artūrs Birstiņš	1993.	Kurbads (Ogre)	Latvija	Latv. Virslīga
U	Vadims Boženkovs	1994.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
U	Valters Freijs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
U	Edgars Homjakovs	1995.	Lake Tahoe Blue	ASV	WSHL
U	Romans Nekļudovs	1995.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
U	Klāvs Plānics	1993.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Rihads Remiņš	1993.	Zemgale/LLU	Latvija	Latv. Virslīga
U	Leonards Rimjāns	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
U	Juris Ziemiņš	1993.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Maksims Abrašins	1994.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
A	Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Ralfs Grīnbergs	1995.	HK Rīga	Latvija	MHL
A	Mareks Ķepals	1992.	HS Rīga/Prizma	Latvija	Latv. Virslīga
A	Roberts Mamčics	1995.	Sputņik (Almetjevska)	Krievija	MHL B
A	Ričards Matuzevičs	1994.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Haralds Neimanis	1994.	HK Rīga	Latvija	MHL
A	Sandis Šostaks	1993.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
A	Raimonds Upenieks	1992.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
V	Simas Baltrunas (LIET)	1995.	HC Baltica (Viļņa)	Lietuva	MHL B
V	Vadims Miščuks	1993.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
V	Reinis Petkus	1995.	Platina-Chişinău	Moldova	MHL B
V	Boriss Tretjakovs	1993.	?

*

Plašāk:

• Liepājas Metalurgs komandas kapteiņa Venta Feldmaņa intervija – la.lv
• Baltkrievijas Jauniešu līgas U-14 vecuma sadaļa – hockey.by
• Liepājas Metalurgs komandas sastāvs un statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. – tepat, pointstreak.com (reg. sezona, play off)
• Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvs un statistika MHL B grupā 2012./2013. – mhl2.khl.ru (reg. sezona, play off)
• Par Liepājas desantu HC Baltica sastāvā un treneru korpusā (pieejams abonentiem) – sportaavize.lv
• HC Baltica profils facebook.com – facebook.com

[Attēlā: Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas puiši vēl kopā “vienotā frontē”. Foto fiksēts spēlē pret HK Zeļenograd MHL B grupas čempionāta ietvaros 2012./2013. g. sezonā; foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]

Tikšana play off kā griesti. HK Rīga trešā sezona

HK Rīga komanda MHL čempionātā aizvadījusi savu trešo sezonu un jau kļuvusi par līgas ierastu parādību. Dinamo jaunieši Krievijas jaunatnes līgās vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums. Jau otro sezonu MHL B grupā pabeigušas divas komandas no Latvijas, savu pirmo sezonu vēl turpina Liepājas Metalurgs jaunatne. Citā Krievijas čempionātā Sanktpēterburgā U-15, U-16 un U-17 vecuma grupās jau otro gadu piedalījušās trīs SK Rīga komandas. Tātad latvju bāleliņi plašās kaimiņzemes čempionātos jau ir bez-maz savējie. Kāda sezona ir izdevusies Latvijas pirmajai komandai Krievijas jaunatnes hokeja piramīdā?

2012./2013. g. regulārā sezona Leonīda Tambijeva trenētajai Dinamo jaunatnei ir ienākusies viļņveidīga. Sezonas sākums bija diezgan bēdīgs, un treneri to skaidroja ar komandas sastāva rotācijām, t.sk. dažu spēlētāju pārcelšanos uz Ziemeļameriku. Sezonas gaitā HK Rīga puišiem izdevās savākties un pamazām aizvirzīties līdz uzdevumam – MHL izslēgšanas spēlēm. Cits stāsts par to, ko komanda varēja parādīt šajā play off. Tomēr atzinība par mērķtiecīgu pakāpšanos no MHL Rietumu konferences tabulas zemākiem plauktiem uz 8. vietu ir pelnīta.

Kas tad pavilka komandu?

Aizsteidzoties cipariem pa priekšu, jāatzīst, ka uzbrukuma līnija kopumā nebija panākumu pamats, kam ir atrodams arī objektīvs izskaidrojums… Regulārajā sezonā HK Rīga vienībai bija 26.-ais labākais jeb 8.-ais sliktākais uzbrukums visā līgā, vidēji spēlē tiekot pie 2,55 vārtu guvumiem. Savā pirmajā MHL regulārajā sezonā (2010./2011.) rīdzinieki trāpīja 3,32 reizes vidēji spēlē, kas bija līgas dalīts 12./13.-ais labākais trāpīgums. Pēnsezon (2011./2012.) rīdzinieki meta tikpat trāpīgi, cik šosezon – 2,55 vārtu guvumi spēlē, kas bija MHL regulārās sezonas 25.-tā labākā rezultativitāte. Jeb 8.-tā ailīte no beigām. Kopumā var pieņemt, ka HK Rīga uzbrukums stagnē. Taču, ja ņem vērā sastāva rotāciju, tad ir notikusi iepriekšējai sezonai līdzvērtīga atkopšanās. Taču līdz savas pirmās sezonas rezultativitātei ir patālu… Komplektā ar to visu, šosezon MHL sliktākais vairākums (11,8% realizācijas) bija HK Rīga un Sņežnije Barsi komandām…

Kopumā MHL 2012./2013. g. regulārās sezonas laikā caur HK Rīga sastāvu izgāja 21 uzbrucējs. 10 no šiem puišiem iepriekšējā sezonā bija uzspēlējuši komandas ierindā, bet 11.-ais (Rihards Bukarts) MHL līmeņa pieredzi bija guvis citā MHL vienībā – Stupino Kapitan. No šiem 11 ar MHL pieredzi „bruņotajiem” uzbrucējiem tikai pieci bija aizvadījuši vismaz pusi MHL regulārās sezonas spēļu (Nikolajs Jeļisejevs, Miks Lipsbergs, Dāvis Straupe, Edgars Kurmis, kā arī Rihards Bukarts). Divi sezonas lielāko daļu aizvadīja Liepājas Metalurgā un/vai Dinamo (Ainars Podziņš, Juris Upītis), bet četriem no iepriekšējās sezonas „palikušajiem” MHL regulārās sezonas spēļu pieredze bija zem puses – Deividam Sarkanim 2 spēles, Artūram Ševčenko 11 spēles, Laurim Rancevam 17 spēles, Andrim Siksnim 24 spēles. Bet 10 (!!!) uzbrucēji, kas šosezon uzspēlēja HK Rīga sastāvā, to MHL līmenī darīja pirmoreiz. Ne visiem izdevās sastāvā aizķerties un aizvadīt vismaz pusi sezonas. Tomēr cipars iespaidīgs.

Daži no MHL debitantiem uz kopējā fona uzrādīja diezgan atzīstamu rezultativitāti. Rustams Begovs (dz. 1993.) 63 spēlēs salasīja 30 punktus (16+14) un lietderības koeficientu +10, kļūstot par ceturto rezultatīvāko HK Rīga ierindā. Vai, piemēram, Georgs Golovkovs (dz. 1995.) regulārā čempionāta 57 spēlēs iekrāja 24 punktus (9+15), bet negatīvu lietderību -5, ieņemot sesto vietu rīdzinieku rezultativitātes Topā. Bet, savukārt, Rūdolfs Maslovskis (dz. 1995.) 12 punktus (6+6) un lietderības koeficientu +3 sakolekcionēja tikai 20 spēlēs. Tā nav rezultativitāte, kas „gāž no kājām”, un ir tālu no MHL līderu uzskaitēm, taču tādas ir šī brīža reālijas.

Absolūtais šīs sezonas rezultativitātes līderis bija HK Rīga veterāns ar 3 sezonu pieredzi – Juris Upītis (dz. 1991.; pa labi novietotā attēlā), kuram ir arī Dinamo spēļu pieredze. Salīdzinoši neliela, bet ir. Attiecīgi Upītim 52 punkti (20+32) regulārā čempionāta 58 spēlēs. Tuvākajam sekotājam – Rihardam Bukartam (dz. 1995.) – 35 punkti (18+17) 62 spēlēs. Labākie trāpītāji – Upītis 20 reizes, Nikolajs Jeļisejevs (dz. 1994.) 19 reizes, Bukarts 18 reizes. Rezultatīvākie asistenti – tas pats Upītis ar 32 piespēlēm un Miks Lipsbergs (dz. 1991.) ar 20. Uzbrucēji ar pozitīvāko lietderības koeficientu: atkal Upītis +11; Begovs un Andris Siksnis (dz. 1993.) – abiem pa +10. Jā, un vēl jānosauc uzbrucējs Dāvis Straupe (dz. 1992.), kuram visvairāk izšķirošo pēcspēles metienu (4 gab.).

Zemāk uzbrucēju rezultativitātes tabula savirknēta pēc kritērija – gūtie rezultativitātes punkti vidēji spēlē, lai var pietuvinātāk salīdzināt rezultativitāti tiem spēlētājiem, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu. Savukārt, „pareizu” rezultativitātes tabulu var atrast mhl.khl.ru statistikas sadaļā. Tiesa, šajā sakarā piebilde attiecībā uz spēlētājiem, kuriem bija pieticīgs spēļu skaits; jāņem vērā, ka šiem puišiem 1 spēle nozīmē daudz mazāk nekā pirmajās maiņās spēlējošiem.

HK Rīga uzbrucēju statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	uzbrucējs	dz.	agr. MHL pieredze	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	PUNKTI/SP.
1.	Juris Upītis	1991.	jā	58	20+32	+11	53	2	46.8% (145 no 310)	0.897
2.	Miks Lipsbergs	1991.	jā	45	10+20	+7	28	0	47.2% (308 no 653)	0.667
3.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	nē	20	6+6	+3	14	0	36.4% (4 no 11)	0.600
4.	Rihards Bukarts	1995.	jā	62	18+17	-4	44	2	66.7% (14 no 21)	0.565
5.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	jā	62	19+12	+4	26	0	27.8% (5 no 18)	0.500
6.	Rustams Begovs	1993.	nē	63	16+14	+10	58	0	47.2% (467 no 989)	0.476
7.	Georgs Golovkovs	1995.	nē	57	9+15	-5	40	0	50.5% (230 no 455)	0.421
8.	Andris Siksnis	1993.	jā	57	10+13	+10	76	0	47.1% (8 no 17)	0.404
9.	Ainars Podziņš	1992.	jā	5	0+2	-1	2	0	0.0% (0 no 5)	0.400
10	Deivids Sarkanis	1994.	jā	35	8+5	+3	6	0	44.4% (4 no 9)	0.371
11.	Edgars Kurmis	1993.	jā	42	3+11	+7	50	0	38.0% (19 no 50)	0.333
12.	Dāvis Straupe	1992.	jā	63	7+10	+2	22	4	46.9% (214 no 456)	0.270
13.	Artūrs Ševčenko	1994.	jā	63	5+10	+7	16	0	34.7% (17 no 49)	0.238
14.	Lauris Rancevs	1993.	jā	55	3+8	-2	16	0	44.7% (188 no 421)	0.200
15.	Ruslans Ignatovičs	1995.	nē	7	1+0	-2	0	0	0.0% (0 no 1)	0.143
16.	Martins Lavrovs	1994.	nē	38	3+1	-3	18	0	34.6% (9 no 26)	0.105
17.	Ričards Kondrāts	1994.	nē	29	1+2	-4	12	0	38.7% (104 no 269)	0.104
18.	Bruno Birzītis	1995.	nē	29	0+1	-5	2	0	100% (1 no 1)	0.035
19.	Aleksandrs Burcevs	1993.	nē	1	0+0	±0	0	0	–	0.0
20.	Ritvars Zonenbergs	1993.	nē	6	0+0	-1	2	0	–	0.0
21.	Emīls Potāpovs	1994.	nē	7	0+0	-6	2	0	100% (1 no 1)	0.0

*

Aizsardzība ir

Aizsargu ierindā arī notikušas manāmas rotācijas, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. No 11 aizsargiem, kas 2012./2013. g. regulārajā sezonā uzspēlēja HK Rīga ierindā, seši ir palikuši no iepriekšējās sezonas. Par MHL pieredzes trūkumu viņi sūdzēties nevar, jo iepriekšējā sezonā katrs aizvadīja 43 – 59 spēles. No jauna „iemēģināti” pieci – Edmunds Augstkalns (dz. 1994.), Jānis Jaks (dz. 1995.), Kalvis Ozols (dz. 1993.), Patriks Škuratovs (dz. 1994.), Ģirts Zemītis (dz. 1995.). Ne visiem no nosauktajiem uzreiz izdevās „pierakstīties” Tambijeva trenētās komandas sastāvā, bet no nosauktajiem lielāko spēļu skaitu regulārās sezonas gaitā saņēma Augstkalns (62) un Škuratovs (46).

Savukārt no iepriekšējās sezonas aizsargiem nepalika 3 vīri: starp citu, pērnsezonas rezultatīvākais spēlētājs Mārtiņš Jakovļevs, kuru Dinamo saimniecība nosūtīja pieredzes krāšanai uz Somijas otrās līgas (Mestis) klubu Jokipojat; Ēriks Ševčenko, kurš turpināja gaitas Liepājas Metalurgs komandā Baltkrievijas ekstralīgā; Kristers Freibergs – pārcēlās uz Vācijas trešo līgu (Oberliga). Te jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā it kā palika iepriekšējās sezonas kapteinis Mārtiņš Porejs, taču viņš MHL regulārajā čempionātā šosezon aizvadīja 11 spēles, vairāk laika pavadot pie „lielajiem” – Rīgas Dinamo un Liepājas Metalurgs sastāvos.

Neskatoties uz manāmo rotāciju arī aizsargu ierindā, HK Rīga aizsardzība 2012./2013. g. regulārajā sezonā uz kopējā fona ir bijusi salīdzinoši pieklājīga. Vidēji spēlē rīdzinieki „atļāvās” 2,47 vārtu zaudējumus, kas ir dalīts 5./6.-ais labākais rādītājs visā MHL (kopā ar Belije Medvedi). Arī mazākums nav bijusi katastrofa – 84,6% neitralizācijas un 10./11. vieta (kopā ar to pašu Belije Medvedi). Protams, aizsardzība ir kolektīvs darbs, kur piedalās arī uzbrucēji, taču uz aizsargiem gulst lielāka nasta un atbildība. Bet par vārtsargu atsevišķs stāsts.

Lietderīgākie aizsargi 2012./2013. g. regulārajā sezonā ir bijis Andrejs Smirnovs (dz. 1992.; pa labi novietotā attēlā) ar +9 un Edmunds Augstkalns (+8). Rezultatīvākais aizsargs un vienīgais regulārās sezonas „dzelzs vecis” bija Pauls Zvirbulis, kurš aizvadīja visas 64 spēles un guva 15 punktus (5+10). Arī te zemāk „deformēta” aizsargu statistikas tabula; šoreiz izvilkts „koeficients” – lietderība vidēji spēlē. Lai varētu salīdzināt aizsargus, kuri aizvadīja manāmi mazāku spēļu skaitu.

HK Rīga aizsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	aizsargs	dz.	agr. MHL pieredze	sp.	punkti	+/-	SM	VID. LIETD./SP.
1.	Mārtiņš Porejs	1991.	jā	11	0+5	+3	12	+0.273
2.	Andrejs Smirnovs	1992.	jā	58	1+8	+9	76	+0.155
3.	Edmunds Augstkalns	1994.	nē	62	3+7	+8	66	+0.129
4.	Pauls Zvirbulis	1993.	jā	64	5+10	+7	12	+0.109
5.	Patriks Škuratovs	1994.	nē	46	0+2	+4	34	+0.087
6.	Artūrs Salija	1992.	jā	42	4+4	+2	38	+0.048
7.	Edgars Dīķis C	1991.	jā	58	2+5	+1	40	+0.017
8.	Krišs Lipsbergs	1993.	jā	56	1+9	-3	77	-0.054
9.	Jānis Jaks	1995.	nē	30	0+3	-2	20	-0.067
10.	Kalvis Ozols	1993.	nē	14	0+0	-2	10	-0.143
11.	Ģirts Zemītis	1995.	nē	3	0+0	-1	8	-0.333

*

Cik daudz no komandas ir Gudļevskis?

Jau vairāk nekā pierasts ir teiciens, ka vārtsargs ir puse no komandas, bet labs vārtsargs – vairāk par pusi. HK Rīga salīdzinoši mazais vārtu zaudējumu apjoms ir lielā mērā pateicoties HK Rīga „pirmajam numuram” un Dinamo „trešajam” – Kristeram Gudļevskim (pa labi novietotā attēlā). Nevajag pat „dziedāt slavas dziesmas”, šosezon ir diezgan daudz ciparisku apliecinājumu. Protams, neviens vārtsargs nevar „atstrādāt” bez ciešas saprašanās ar aizsargiem, tomēr Gudļevska sniegums ir ļāvis aizsargiem un arī uzbrucējiem neiedzīvoties lietderības koeficienta mīnusos vai lielākos mīnusos. Par citiem HK Rīga vārtsargiem šosezon runa ir maz vai nemaz. Jo Gudļevskis nocīnījās lauvastiesā regulārās sezonas spēļu, lāga nelaižot pārējos divus „pie šprices”.

Tātad, Kristers Gudļevskis regulārās sezonas gaitā piedalījās 56 spēlēs (3190 minūtes!), 27 uzvarot, 18 zaudējot, bet 11 spēles „aizvedot” līdz pēcspēles metieniem. Kopā 3 spēles „sausas”, vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (GAA) 2.09 un atvairīto metienu apjoms veidoja 92,7%. Pēc atvairītu metienu procenta 2012./2013. g. regulārajā sezonā Gudļevksis bija visas MHL 3.-ais labākais vārtsargs! Pēc GAA kritērija – 4.-ais labākais.

Tas vēl nav viss! HK Rīga komandai šajā regulārajā sezonā bija līgā vislabākā pēcspēles metienu sēriju proporcija: 8 uzvarētas; 3 zaudētas. Bullīšu seriālos parasti vērtē uzbrucēju varēšanas, taču HK Rīga gadījumā „nesošais” elements bija Gudļevskis, kurš bija „mūris” visos 11 pēcspēles metienu seriālos. Pēcspēles bullīšu īstenošanas procents rīdziniekiem bija tikai 34,3% (12 no 35) jeb tikai 19.-ais labākais līgā. Toties pretinieku realizācijas procents, kad pretinieki spēlēja pret HK Rīga (lasīt, Gudļevski) bija ceturtais sliktākais līgā – 17,9% (7 no 39). Attiecīgi, Kristera Gudļevska sargātie vārti palika neskarti 82,1% gadījumu. Pēcspēles metieniem (izgājieniem 1-pret-1) tas ir lielisks „cipars”.

Jāpiebilst gan, ka Gudļevskim šī bija trešā sezona HK Rīga ierindā. Laiks būtiskām izmaiņām ir jau pienācis. Iespējams, jau ilgāku laiku. Ne tikai tādēļ, ka viņam nepieciešams progress, bet arī tāpēc, ka HK Rīga komandai jau būtu jāaudzina citi vārtsargi, kuri sēžot aiz Kristera Gudļevska muguras, netiek ne pie prakses, ne pie spēles laika, ne pie atbildības.

HK Rīga vārtsargu statistika MHL 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas visām 64 sp.; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	vārtsargs	dz.	agr. MHL pieredze	sp.	min:sek	uzv.-zaud.	PM (u-z)	atv. met.	GAA	„sausas”	SM
1.	Kristers Gudļevskis	1992.	jā	56	3190:00	27-18	11 (8-3)	92.7%	2.09	3	6
2.	Rihards Cimermanis	1993.	nē	15	634:42	2-5	0	87.0%	3.50	0	2
3.	Boriss Tretjakovs	1993.	nē	1	58:03	0-1	0	86.4%	3.10	0	0

*

Vai HK Rīga izpilda savus uzdevumus?

Nacionālais uzdevums. Savulaik, kad tika „izcepta” jauna vienība dalībai MHL čempionātā, kā viens no šī veidojuma pamatuzdevumiem bija – būt par bāzi Latvijas U-20 izlasei. Savā pirmajā sezonā (2010./2011.) HK Rīga kodols un pamatmasa bija nokomplektēta no „junioru gada” (togad 1991. gadā dzimušie un jaunāki); togad komanda šo misijas daļu pildīja un izpildīja. Izcīnīja „biļetes” uz U-20 eliti arī.

Sezonu pēc tam (2011./2012.) arī var pieņemt, ka HK Rīga „kalpoja” par Latvijas U-20 izlases bāzi. Vieta junioru elitē tika nosargāta… HK Rīga „ieguldījums” – pirmais vārtsargs, divi rezultatīvākie uzbrucēji, vēl „skoloti” 3 uzbrucēji un 4 aizsargi. Kopā 10 kadri, ieskaitot uz sezonu vai pussezonu no Liepājas „palienētos” Artūru Kuzmenkovu un Kristeru Freibergu. Skaits paliels, un nav tik būtiski mazāks par pirmās sezonas 13 „HK rīdziniekiem” (kas bija uzspēlējuši vismaz dažas spēles HK Rīga ierindā). Tomēr „atslēgas lomas” bija pasākušas samazināties. Atgādinājumam: pirmajā sezonā „toni noteica” tādi spēlētāji kā Upītis, Bičevskis, Biezais; tikai viens no aizsargiem (Ralfs Freibergs) bija bez HK Rīga spēļu pieredzes.

Bet otrajā sezonā (2011./2012.) bija sākusies junioru „pārturēšana” Dinamo jaunatnes komandā. HK Rīga ierindā palika liels skaits U-20 izlases vecumu pāraugušo hokejistu – 1990. un 1991. gadā dzimušo. Attiecīgi junioru izlasei „ražotās produkcijas” apjoms samazinājās; U-20 vecumam atbilstošo spēlētāju vidējā pieredze kļuva mazāka, spēles laiks pieticīgāks un atbildība – ierobežotāka.

2012./2013. g. sezonā? Latvijas U-20 izlase „izbira” no elites. Vadošajās lomās uzbrucēju sastāvā pamanāmi bijušie HK Rīga spēlētāji, bet no šīs sezonas aktuālajiem – 4.-ais rezultatīvākais uzbrucējs (Artūrs Ševčenko), 9.-ais rezultatīvākais (Lauris Rancevs). Aizsargu sastāvs gan bija „rīdziniecisks” – četrus no 7 aizsargiem izlases galvenais treneris Leonīds Tambijevs bija paņēmis no savas pamatdarbavietas HK Rīga. No 3 vārtsargiem pasaules čempionātā nebija neviens ar HK Rīga pieredzi. Kopā 9 hokejisti no HK Rīga aktuālā sastāva. Vēl arī treneru kolektīvs nāca no HK Rīga ierindas. Skaits un ieguldījums nav nemaz tik mazs, bet spēlētāju lomas vēl pieticīgākas nekā sezonu iepriekš. Protams, var pieminēt, ka pāris junioru izlases uzbrucēju (Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs) iepriekšējo sezonu bija HK Rīga sastāvā „audzināti”. Tomēr šosezon HK Rīga vienību par Latvijas U-20 izlases bāzi varētu saukt tikai saimnieciski… Tāpat ir loģiski, ka Dinamo sistēmai ir savas intereses un vajadzības, kas ne vienmēr saskan ar deklarēto misiju – būt U-20 izlases bāzei.

Dinamo uzdevums. Audzināt kadrus KHL čempionātā spēlējošajai titulkomandai – šī uzdevuma izpildi vislabāk vajadzētu vērtēt ilgākā laika posmā par 3 aizvadītajām MHL sezonām. Tomēr zināmu ieskatu var sniegt arī šodiena. Kopumā no HK Rīga ierindā trīs sezonu gaitā uzspēlējušajiem spēlētājiem 12 puiši tika uz ledus arī Dinamo sastāvā KHL oficiālajās spēlēs. Par HK Rīga „lolotiem, auklētiem” un Dinamo komandai sagatavotiem spēlētājiem pilnīgi droši nevar uzskatīt četrus – no Krievijas jaunatnes hokeja atgādātos Ainaru Podziņu un Vitaliju Karamnovu, kā arī divus 1990. gadā dzimušos – Robertu Bukartu un Ronaldu Cinku, kuri Dinamo sastāvā jau bija uzspēlējuši pirms HK Rīga izveides. Bet 8 hokejistus dalībai „lielajā” komandā ar spēļu praksi un visādi citādi gatavoja HK Rīga soliņš un ierinda. Skaits ir itin pieklājīgs. Septiņi no šiem puišiem arī šosezon ir piedalījušies Dinamo spēlēs – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Indrašis, Miks Lipsbergs, Juris Upītis, aizsargs Mārtiņš Porejs un vārtsargs Kristers Gudļevskis. Der atcerēties, ka KHL reglamenta pārstrāde un 1991. gadā dzimušo „dotēšana” ir veicinājušas tieši šo puišu iesaisti Dinamo sastāvā. Jā, un tikai viens no „audzēkņiem” (Raimonds Vilkoits) šosezon cīnās ārpus Dinamo saimniecības. Vai uzdevums attiecībā uz Dinamo ir izpildīts? Šobrīd un aktuālajā situācijā – noteikti jā. Liels jautājums, kā būs veicies ar nākamās sezonas KHL jaunākā vecuma hokejistiem – 1992. gadā dzimušajiem un jaunākiem, ko piedāvāt Dinamo sastāvam. Kuri un cik daudz to būs?

Savs uzdevums. Šīs sezonas uzdevums bija iekļūt play off-ā, kas arī izdevās. 17 komandu konkurencē izlauzties no regulārās sezonas tabulas lejasdaļas – apsveicami! 8. vieta Rietumu konferencē bija pēdējā „biļete” uz izslēgšanas spēlēm. Bet tas arī viss! Kas arī labi saskatāms izslēgšanas spēļu pirmajā sērijā, kas zaudēta ar vienādi graujošiem rezultātiem Rietumu konferences līderiem – Atlanti. Jā, jā – tiem pašiem, kuri arī divās iepriekšējās sezonās pirmajā kārtā rīdziniekus „izslēdza” no Harlamova kausa izcīņas. Protams, var filozofēt, ka Atlanti sastāvā ir „ieņēmuši” vairākus spēlētājus no galvenās komandas – Atlant, kam beidzies KHL play off. Taču noteikumi visiem vienādi; neviens neliedza taisīt rokādes no Dinamo. Taču „lielajiem” savas cīņas – par Cerības kausu. Tāpat neviens neliedza HK Rīga sastāvā esošajiem puišiem dot spēļu praksi KHL regulārās sezonas gaitā un īpaši noslēgumā pie „lielajiem” vai, piemēram, Liepājā, kur tomēr pieaugušāks hokejs.

P.S. Izslēgšanas spēles

Zaudējums sērijā ar 0-3 nav pārsteigums. Mulsinošs ir rezultāts, kas visās 3 spēlēs bija vienāds 1:7. Arī mājas spēlē Piņķos. Tomēr, ja aizdomājas, kas tad bija tie HK Rīga argumenti un priekšnoteikumi, lai būtu savādāk? Vai komandas spēlētāji, treneri un arī augstāka vadība ir gatava kaut kam vairāk? Ja jā, tad kādi vingrinājumi ir paveikti, lai HK Rīga sniegums kardināli mainītos?

HK Rīga spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonas MHL izslēgšanas spēlēs (pēc komandas visām 3 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	met.	iemet.
	UZBRUCĒJI
1.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	3	1+1	-2	2	9	0% (0 no 3)
2.	Rūdolfs Maslovskis	1995.	3	1+1	-3	2	4	–
3.	Miks Lipsbergs	1991.	3	1+0	-4	0	3	28.8% (5 no 18)
4.	Georgs Golovkovs	1995.	3	0+1	-3	2	0	43.8% (14 no 32)
5.	Andris Siksnis	1993.	3	0+0	±0	2	4	–
6.	Artūrs Ševčenko	1994.	3	0+0	-1	0	3	50% (1 no 2)
7.	Rustams Begovs	1993.	3	0+0	-1	2	2	40.6% (26 no 64)
8.	Rihards Bukarts	1995.	3	0+0	-2	0	4	0% (0 no 1)
9.	Deivids Sarkanis	1994.	3	0+0	-2	0	0	–
10.	Lauris Rancevs	1993.	3	0+0	-2	2	0	38.9% (7 no 18)
11.	Ričards Kondrāts	1994.	3	0+0	-4	2	1	80% (4 no 5)
12.	Edgars Kurmis	1993.	3	0+0	-6	8	2	100% (1 no 1)
13.	Dāvis Straupe	1992.	3	0+0	-8	2	3	30% (6 no 20)
	AIZSARGI
1.	Pauls Zvirbulis	1993.	1	0+0	-1	0	0	–
2.	Patriks Škuratovs	1994.	2	0+0	-1	2	0	–
3.	Mārtiņš Porejs	1991.	3	0+0	-2	6	–
4.	Artūrs Salija	1992.	3	0+1	-3	10	1	–
5.	Edmunds Augstkalns	1994.	3	0+0	-3	0	2	50% (1 no 2)
6.	Andrejs Smirnovs	1992.	3	0+0	-3	4	1	0% (0 no 2)
7.	Krišs Lipsbergs	1993.	3	0+0	-4	0	0	–
8.	Edgars Dīķis	1991.	3	0+0	-6	2	1	–
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	uzv-zaud	atv. met.	atv. %	GAA	sp. laiks
1.	Rihards Cimermanis	1993.	2	0-0	10 no 12	83.3%	4.55	26:23
2.	Kristers Gudļevskis	1992.	3	0-3	56 no 75	74.7%	7.42	153:37

*

P.P.S.

HK Rīga puišiem klubu sezona vēl nav beigusies. Jau nākamajā dienā (šodien) virkne spēlētāju ir devusies palīgā Juniors komandai Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs – pret Ozolnieki / Monarch komandu. Spēles pieteikumā: Rihards Bukarts, Rihards Cimermanis, Georgs Golovkovs, Krišs Lipsbergs, Rūdolfs Maslovskis, Patriks Škuratovs. Iespējams Juniors spēļu sastāvā būs ieraugāmi vēl citi tikko pret Atlanti komandu spēlējušie, jo komandas kopējā pieteikumā ir arī tādi vārdi kā Edmunds Augstkalns, Rustams Begovs, Edgars Dīķis, Kristers Gudļevskis, Nikolajs Jeļisejevs, Edgars Kurmis, Miks Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Lauris Rancevs, Artūrs Salija, Deivids Sarkanis, Andris Siksnis, Andrejs Smirnovs, Dāvis Straupe, Artūrs Ševčenko, Pauls Zvirbulis. Tiesa, Juniors pieteikumā ir arī čupa ar šī brīža dinamiešiem – Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Roberts Bukarts, Oskars Cibuļskis, Andris Džeriņš, Miks Indrašis, Gints Meija, Vitālijs Pavlovs, Gunārs Skvorcovs, Kristaps Sotnieks, Juris Upītis. Varbūt Latvijas Virslīgā ir cerība sagaidīt ņipru finālu starp Liepājas Metalurgs un Dinamo spēkiem? Pagaidām abām komandām pusfināli.

HK Rīga komandas rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):

kritērijs	rekords 2012./2013. (64 sp.)	rekords 2011./2012. (60 sp.)	rekords 2010./2011. (56 sp.)
uzvara ar lielāko vārtu st.	7:1 pret Patriot (2012-10-24)	6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09)	13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
		5:1 pret Kuzņeckije Medvedi (2012-03-02)
visvairāk vārtu guvumu spēlē	8:3 pret Krasnaja Armija	6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09)	13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
		6:3 pret Tatranski Vlci (2011-09-11)
		6:5 PM pret Bars (2012-02-14)
zaude ar lielāko vārtu st.	0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18)	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
			0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)
			1:5 pret Almaz (2011-02-26)
			2:6 pret Dmitrovas Kriļja Sovetov (2010-11-30)
visvairāk vārtu zaudējumu spēlē	2:7 pret Almaz (2013-02-26)	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	5:8 pret MHK Himik (2011-01-10)
		5:6 PM pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-05)
rezultatīvākā “sausā” uzvara	1:0 pret Russkije Vitjazi (2013-03-04)	5:0 pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-06)	6:0 pret Junost (2011-02-15)
	1:0 OT pret MHK Himik (2013-02-15)
	1:0 PM pret Serebrjanije Ļvi (2012-12-03)
skarbākā “sausā” zaude	0:6 pret MHK Spartak (2012-09-18)	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
			0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)

*

HK Rīga spēlētāju rekordi MHL 3 regulāro sezonu laikā (treknrakstā spēkā esošais visu sezonu rekords):

kritērijs	rekords 2012./2013. (64 sp.)	rekords 2011./2012. (60 sp.)	rekords 2010./2011. (56 sp.)
rezultatīvākais spēlētājs	Juris Upītis 52 (20+32) punkti (58 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.)	Miks Indrašis 53 (21+32) punkti (56 sp.)
labākais vārtu guvējs	Juris Upītis 20 reizes (58 sp.)	Roberts Lipsbergs 14 reizes (58 sp.)	Raimonds Vilkoits 25 reizes (56 sp.)
rezultatīvākais asistents	Juris Upītis 32 piesp. (58 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 26 piesp. (60 sp.)	Miks Indrašis 32 piesp. (56 sp.)
visvairāk spēļu sezonā	Pauls Zvirbulis visas 64 sp.	Mārtiņš Jakovļevs visas 60 sp.	Miks Indrašis visas 56 sp.
			Mārtiņš Porejs visas 56 sp.
			Raimonds Vilkoits visas 56 sp.
labākais lietderības koeficients	Juris Upītis +11 (58 sp.)	Mārtiņš Porejs +15 (59 sp.)	Vitalijs Karamnovs +13 (25 sp.)
			Mārtiņš Porejs +13 (56 sp.)
sliktākais lietderības koef.	Emīls Potāpovs -6 (7 sp.)	Ēriks Ševčenko -13 (55 sp.)	Kārlis Kalvītis -10 (52 sp.)
rezultatīvākais aizsargs	Pauls Zvirbulis 15 (5+10) punkti (64 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 24 (4+20) punkti (54 sp.)
labākais vārtu guvējs aizsargs	Pauls Zvirbulis 5 reizes (64 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 3 reizes (60 sp.)	Mārtiņš Porejs 5 reizes (56 sp.)
visvairāk izšķirošo PM	Dāvis Straupe 4 reizes (63 sp.)	Juris Upītis 2 reizes (22 sp.)	Roberts Bukarts 2 reizes (12 sp.)
vārtsargs ar ilgāko sp. laiku	Kristers Gudļevskis 3190:00	Kristers Gudļevskis 2285:06	Kristers Gudļevskis 2760:17
labākais GAA vārtsargam	Kristers Gudļevskis 2.09 (56 sp.)	Jānis Auziņš 2.00 (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 2.20 (49 sp.)
labākais atv. met. % vārts.	Kristers Gudļevskis 92.7% (56 sp.)	Jānis Auziņš 91.8% (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 92.0% (49 sp.)
		Kristers Gudļevskis 91.8% (40 sp.)
visvairāk “sausu” sp. vārts.	Kristers Gudļevskis 3 sp. (56 sp.)	Jānis Auziņš 3 sp. (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 7 sp. (49 sp.)
vārtsargam labākā uzv.-zaud. attiecība	Kristers Gudļevskis 27-18 (56 sp.)	Kristers Gudļevskis 16-16 (40 sp.)	Kristers Gudļevskis 26-16 (49 sp.)
visvairāk soda minūšu	Krišs Lipsbergs 77 min. (56 sp.)	Māris Bičevskis 76 min. (33 sp.)	Mārtiņš Porejs 87 min. (56 sp.)
visvairāk uzvaras vārtu	Juris Upītis 5 reizes (58 sp.)	Roberts Bukarts 3 reizes (15 sp.)	Raimonds Vilkoits 4 reizes (56 sp.)
	Nikolajs Jeļisejevs 5 reizes (62 sp.)	Juris Upītis 3 reizes (22 sp.)
		Māris Bičevskis 3 reizes (33 sp.)
		Nikolajs Jeļisejevs 3 reizes (40 sp.)
lab. iemet. % (no 100 iemet.)	Georgs Golovkovs 50.5% (57 sp.; 455 iemet.)	Raimonds Upenieks 54.7% (36 sp.; 276 iemet.)	Raimonds Upenieks 62.1% (25 sp.; 103 iemet.)

*

Plašākai ainavai un blakus interesei:

• HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. regulārajā sezonā – mhl.khl.ru
• HK Rīga spēlētāju individuālā statistika MHL 2012./2013. g. izslēgšanas spēlēs – mhl.khl.ru
• Iepriekšējo 2 regulāro sezonu HK Rīga rekordi: tepat
• MHL izlases sastāvs decembra, janvāra spēlēm Ziemeļamerikā (sastāvā arī Miks Lipsbergs un Juris Upītis, kā arī MHK Himik uzbrucējs Kirils Tambijevs) – mhl.khl.ru
• MHL zvaigžņu spēles (Izaicinājuma kausa) Rietumu konferences komandas sastāvs (t.sk., Edgars Dīķis) – mhl.khl.ru
• Igauņi gribot savu komandu MHL – mhl.khl.ru

[Pirmajā attēlā: HK Rīga ierindas fragments pirms spēles pret čehu Energie 2012. gada 21. oktobrī. Otrs (Jura Upīša) foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Mamonti Jugri 2011. gada 3. decembrī. Trešais (Andreja Smirnova) foto – HK Rīga spēlē pret MHK Spartak 2011. gada 24. septembrī. Ceturtais (Kristera Gudļevska) foto – HK Rīga spēlē pret Gazovik 2011. gada 5. decembrī. Visu 4 foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

Cik daudz Dinamo palīdzēja Liepājas Metalurgam?

Jau trešo sezonu Rīgas Dinamo fārmklubs ir vai skaitās Baltkrievijas ekstralīgā spēlējošais Liepājas Metalurgs. Faktiski vai teorētiski, bet deviņiem dinamiešiem Liepāja uz divām vai divdesmit spēlēm šosezon kļuva par „otrajām mājām”. Kā šo sezonu noslēdza Liepājas galvenā komanda? Cik daudz liepājniekiem palīdzēja partneri no Dinamo? Kāds ir Liepājas Metalurgs pienesums izlasei šosezon?

Jau iepriekšējo (2011./2012.) sezonu Liepājas Metalurgs aizvadīja ar mainītu politiku, t.i. saīsinātu finansējumu, un Baltkrievijas ekstralīgas čempionātam piedāvāja salīdzinoši jaunu Latvijas hokejistu sastāvu. Leģionāri un „vecie” kļuva par izņēmumu un retumu. Šo sezonu (2012./2013.) Liepājas galvenā komanda faktiski turpināja ar pērno sastāvu. Ar atrunu, ka puiši bija kļuvuši par vienu sezonu pieredzējušāki. Izmaiņas bija salīdzinoši nelielas. Respektīvi, šosezon no pērnās sezonas 40 spēlētājiem, kas Liepājas lielajā komandā uzspēlēja vismaz vienu regulārās sezonas spēli, nebija palikuši 13 puiši. Tātad 67,5% jeb noapaļoti divas trešdaļas palika uz vietas. Bet no tiem komandu pametušajiem 32,5% par atslēgas spēlētājiem uzskatāms īsti nav neviens. Tikai aizsargs Kārlis Liepiņš (dz. 1990.) bija aizvadījis vairāk par pusi regulārās sezonas – 33 spēles, bet pārējie regulārajā čempionātā mazāk par 20 spēlēm. T.sk., četriem puišiem bija tikai 1 – 4 spēles lielajā komandā…

Savukārt no jauna 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvam cauri izgāja 14 hokejisti, kas nebija spēlējuši iepriekšējā sezonā. Vairums no viņiem (9 vīri) Liepājas komandas ierindā Baltkrievijas ekstralīgā aizvadīja ne vairāk kā 10 spēles. Un tikai viens aizvadīja vairāk kā pusi regulārās sezonas – aizsargs Jānis Bullītis (dz. 1990.). Pārējās sastāva izmaiņas – iepriekš un šosezon spēlējušo hokejistu spēļu skaitā. Kāds izaudzis līdz lielākam spēļu skaitam, cits – vairāk laika pavada Liepājas komandās Latvijas Virslīgā vai MHL B grupā. Retais – biežāk uzspēlē Rīgas Dinamo.

Desmitdaļa rezultāta

Tiesa, šosezon Liepājas komandai pieslēdzās vēl lielāks skaits no Rīgas Dinamo nonākušo spēlētāju. No tiem, kas nebija Liepājā spēlējuši iepriekšējā sezonā – Ainars Podziņš (22 spēles reg. sezonā), Roberts Bukarts (14), Ģirts Ankipāns (13 spēles reg. un 3 play off), Rodrigo Laviņš (9), Mārtiņš Porejs (7), Jēkabs Rēdlihs (3) un pat leģionārs Robs Šremps (1). Šo vīru klātbūtnei vismaz teorētiski bija jāceļ kopējais līmenis. No statistikas aprēķiniem arī redzams, ka ainavu viņi, maigi izsakoties, nebojāja un savu artavu „meču” šīs sezonas sniegumā ielika. Tomēr konkrētie spēlētāji aizvadīja pārāk īsu un/vai saraustītu laika posmu komandā, lai viņus varētu nosaukt par atslēgas personāžiem.

Ja skata tikai rezultativitāti, tad 2012./2013. g. regulārajā sezonā no Rīgas Dinamo iesūtītie vai atbrīvotie hokejisti Liepājas klubā sastrādāja 14,01% no visiem vārtu guvumiem (22 no 157) un 10,86% no visiem rezultativitātes punktiem (47 no 433). Iepriekšējā sezonā, ieskaitot no HK Rīga deleģētos Dinamo sistēmas kadrus (Ēriku Ševčenko, Raimondu Vilkoitu), kuri pērn Dinamo ierindā tā arī neuzspēlēja, cipari ir nedaudz mazāki, bet līdzīgi – 2011./2012. g. regulārās sezonas summā 9,77% vārtu guvumu (13 no 133) un 10,53% rezultativitātes punktu (38 no 361).

Progress?

2011./2012. g. regulārajā sezonā Liepājas Metalurgs izcīnīja 7. vietu un tiesības uzspēlēt Baltkrievijas ekstralīgas izslēgšanas spēlēs. Liepājnieki pretī dabūja regulārā čempionāta 2. vietas ieņēmējus – Grodņas Ņeman, kuriem piekāpās sērijā ar 1-3. Šosezon Liepājas komanda izcīnīja 5. vietu regulārajā sezonā un play off-ā pretiniekos saņēma relatīvi mazāk stipru komandu – Soļigorskas Šahtjor. Tomēr izslēgšanas spēles liepājniekiem pabeidzās jau pēc 0-3… Kā komentē liepājnieku uzbrucējs Lauris Bajaruns, Soļigorskas komandas galvenie argumenti izslēgšanas spēļu sērijā bija – spēle nevienādos sastāvos.

Taisnības pēc jāpiebilst, ka spēku samēru Baltkrievijas ekstralīgā šosezon, salīdzinot ar iepriekšējo, pamainīja Junost komandas pārcelšanās uz VHL līgu. Junost-Minsk saimniecība Baltkrievijas ekstralīgā bija atstājusi savu fārmklubu ar „oriģinālu” nosaukumu Juņior. Fārmam veicās tomēr nedaudz švakāk nekā Junost pirmajai komandai. Tiesa, tās ir pašu Junost un Juņior problēmas, kas nemazina liepājnieku nopelnus kopumā. Tomēr, lai „aizķertos” izslēgšanas spēlēs, liepājniekiem šosezon „par īsu”…

Kas tālāk?

„Tagad jāizcīna Latvijas čempionu kauss,” tā Liepājas Metalurgs komandas uzbrucējs Lauris Bajaruns. Jau tradicionāli pēc Baltkrievijas ekstralīgas spēlēm Liepājas pirmās komandas puiši pastiprina Liepājas Metalurgs-2 sastāvu Latvijas Virslīgā. Jau tagad skaidrs, ka Latvijas čempionātā Liepājas Metalurgs-2 regulāro sezonu noslēgs 4. vietā, kas nozīmē play off pretiniekos Zemgale/JLSS komandu, kas nodrošinājusi 5. vietu. Latvijas Virslīgas play off sākums paredzēts jau 12. martā.

Šosezon Liepājas „lielās” komandas spēki var pastiprināt arī Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvu MHL B grupas izslēgšanas spēlēs. Dzimstošo vēju pilsētas jaunatne kā MHL B grupas otrā stiprākā komanda play off astotdaļfināla sērijā ar 3-2 pievarēja 15. vietas ieņēmējus Omskas Jastrebi. Bet 9. martā uzsāka ceturtdaļfināla sēriju pret līgas 7.-to stiprāko vienību – Almetjevskas Sputņik. Liepājnieku pieteikumā atkal vai no jauna ir parādījušies „lielās” komandas spēki – aizsargi Edgars Siksna, Reinis Demiters, uzbrucēji Māris Diļevka, Bruno Zabis, Kārlis Ozoliņš… Starp citu, arī pamatkomandas vārtsargs Jānis Kalniņš ir oficiāli „pārskaitīts” uz MHL B grupas komandu. Zinātāji teic, ka tikai trauma viņam traucē doties laukumā.

Mickēvičs un Kuzmenkovs!!!

Liepājas Metalurgs komandas rezultatīvākais spēlētājs Baltkrievijas ekstralīgas regulārajā sezonā izrādījās uzbrucējs Artūrs Mickēvičs, kuram 50 spēlēs 40 rezultativitātes punktu. Otrs rezultatīvākais – Latvijas U-20 izlases uzbrucējs 19-gadīgais Artūrs Kuzmenkovs (dz. 1993.) ar 35 punktiem 43 spēlēs. Trāpīgākie bija Mickēvičs ar 19 vārtu guvumiem un Jānis Straupe ar 16 trāpījumiem 48 spēlēs. Labākais asistents – Kuzmenkovs ar 23 piespēlēm. Bet lietderīgākais uzbrucējs izrādījās leģionārs Povilas Verenis, kuram 30 spēlēs uzkrāts lietderības koeficients +12.

Taču, lai ievērtētu Rīgas Dinamo „iesēto” spēlētāju epizodisko varēšanu, interesanti paskatīties attiecībā ‘rezultativitāte pret spēles laiku’. Diemžēl Baltkrievijas ekstralīgas statistiķi precīzu laukumā aizvadītā laika uzskaiti veic tikai vārtsargiem; tādēļ par „koeficienta” pamatu jāņem nevis spēles laiku minūtēs un sekundēs, bet – spēļu skaitu neatkarīgi no laukumā atvēlētā apjoma. Ja Mika Indraša divi punkti divās spēlēs var saturēt ievērojamu „statistisko kļūdu”, tad pārējo no Dinamo atsūtīto kadru varējums ir statistiski pietiekams.

Liepājas Metalurgs uzbrucēju statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – rezultativitātes punkti vidēji spēlē (saskaņā ar pointstreak.com; treknrakstā spēlētāji, kas nosūtīti un/vai atbrīvoti no Dinamo aktuālās sezonas laikā):

	UZBRUCĒJI	dz.	sp. reg.	punkti reg.	+/- reg.	SM reg.		sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO		SUMMĀ vid. punkti/sp.
1.	Miks Indrašis	1990.	2	0+2	±0	0		0	–	–	–		1.000
2.	Gunārs Skvorcovs	1990.	12	8+3	+5	0		0	–	–	–		0.917
3.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	43	12+23	+5	38		3	0+2	+1	2		0.804
4.	Artūrs Mickēvičs	1991.	50	19+21	+6	12		3	0+0	-1	0		0.755
5.	Povilas Verenis	1990.	30	9+13	+12	22		0	–	–	–		0.733
6.	Roberts Bukarts	1990.	14	6+4	±0	4		0	–	–	–		0.714
7.	Ģirts Ankipāns	1975.	13	0+8	-1	8		3	1+1	+1	0		0.625
8.	Edgars Brancis	1985.	50	11+20	-6	26		3	1+0	+1	2		0.604
9.	Jānis Straupe	1989.	48	16+11	+3	10		3	1+0	-2	0		0.549
10.	Ainars Podziņš	1992.	22	6+6	+5	2		0	–	–	–		0.546
11.	Māris Diļevka	1992.	36	11+10	+5	22		3	0+0	-2	2		0.539
12.	Bruno Zabis	1991.	34	5+11	+1	20		3	0+2	+1	4		0.487
13.	Egils Kalns	1991.	37	4+12	-1	12		3	0+0	-3	0		0.400
14.	Lauris Bajaruns	1989.	45	3+14	+3	30		3	1+1	+1	4		0.396
15.	Sergejs Voroņins	1985.	50	6+12	+5	20		3	0+0	±0	0		0.340
16.	Toms Zeltiņš	1986.	40	6+7	-8	34		0	–	–	–		0.325
17.	Kārlis Ozoliņš	1994.	41	4+9	+5	6		3	0+0	-1	2		0.296
18.	Sergejs Pečura	1987.	5	0+1	±0	2		0	–	–	–		0.200
19.	Aleksandrs Baburins	1988.	20	1+2	-5	8		3	0+0	-1	2		0.130
20.	Edgars Ārinieks	1994.	10	0+1	-4	2		0	–	–	–		0.100
21.-22.	Pauls Hodzko	1993.	1	0+0	±0	0		0	–	–	–		0
	Robs Šremps	1986.	1	0+0	±0	0		0	–	–	–		0
23.-24.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	2	0+0	±0	0		0	–	–	–		0
	Regnārs Kaļinovskis	1993.	1	0+0	±0	0		1	0+0	±0	0		0
25.	Linards Mazurs-Mago	1994.	2	0+0	-1	0		0	–	–	–		0

*

Liepājas Metalurgs ierindā regulārās sezonas lietderīgākais spēlētājs bija aizsargs Ričards Birziņš, kuram 49 spēlēs izdevās noturēt lietderības koeficientu +16 līmenī. Otrs lietderīgākais liepājnieku aizsargs regulārajā čempionātā bija Mārtiņš Gipters ar +8, kas sasummēts no 42 spēlēm. Birziņš ar 24 punktiem (6+18) ir arī liepājnieku rezultatīvākais aizsargs regulārajā čempionātā. Savukārt Latvijas U-20 izlases aizsargs Edgars Siksna (dz. 1993.) bija liepājnieku trāpīgākais aizsargs ar 7 vārtu guvumiem.

No Dinamo puses uz fārmkluba saitēm vienojošo Liepājas Metalurgs komandu sezonas gaitā tika nosūtīti 3 aizsargi – Rodgrigo Laviņš (9 spēles), Mārtiņš Porejs (7 spēles) un Jēkabs Rēdlihs (3 spēles). Ja, līdzīgi uzbrucēju rezultativitātes punktiem, sadala aizsargu lietderības koeficientu pa aizvadītajām spēlēm, tad vidēji lietderīgākie aizsargi ir tieši dinamieši Porejs un Laviņš. Šajā gadījumā uz fārmu sūtītajiem aizsargiem nav bijis mājas spēļu „handikaps”; Mārtiņš Porejs Liepājā spēlēja 4 reizes un kopā ar liepājniekiem izbraukumā 3 spēles, Laviņš – attiecīgi 4 Liepājā un 5 izbraukumā. Savukārt neitrālajam Jēkabam Rēdliham mājas spēles bija divas, izbraukumā – viena.

Liepājas Metalurgs aizsargu statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – lietderības koeficients vidēji spēlē (saskaņā ar pointstreak.com; treknrakstā spēlētāji, kas nosūtīti no Dinamo aktuālās sezonas laikā):

	AIZSARGI	dz.	sp. reg.	punkti reg.	+/- reg.	SM reg.		sp. PO	punkti PO	+/- PO	SM PO		SUMMĀ vid. lietd./sp.
1.	Mārtiņš Porejs	1991.	7	0+1	+4	8		0	–	–	–		+0.571
2.	Rodrigo Laviņš	1974.	9	2+1	+3	14		0	–	–	–		+0.333
3.	Ričards Birziņš	1989.	49	6+18	+16	77		3	1+0	-3	0		+0.250
4.	Mārtiņš Gipters	1989.	42	4+9	+8	20		3	0+0	-3	4		+0.111
5.	Edgars Siksna	1993.	44	7+8	+5	61		3	0+0	±0	0		+0.106
6.	Reinis Demiters	1991.	38	2+9	+4	42		3	0+0	±0	0		+0.098
7.	Raimonds Tūbelis	1991.	49	4+6	+4	67		3	0+0	±0	2		+0.077
8.	Iļja Makarovs	1994.	1	0+0	±0	0		0	–	–	–		±0
9.	Jēkabs Rēdlihs	1982.	3	0+0	±0	4		0	–	–	–		±0
10.	Ēriks Ševčenko	1991.	32	2+16	-1	16		3	1+0	±0	0		-0.029
11.	Vents Feldmanis	1977.	45	3+6	-5	59		2	0+0	+1	4		-0.085
12.	Jānis Bullītis	1990.	34	0+4	-2	20		1	0+0	-1	0		-0.086
13.	Nerijus Ališauskas	1991.	47	0+8	-6	84		3	0+1	±0	4		-0.120

*

P.S. Liepājas Metalurgs vārtsargu statistika Baltkrievijas ekstralīgā 2012./2013. g. sezonā; secības parametrs – GAA = vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficients (saskaņā ar pointstreak.com):

	VĀRTSARGI	dz.	sp. (min:sek) reg.	uzv.-zaud. reg.	GAA reg.	atv. % reg.		sp. (min:sek) PO	uzv.-zaud. PO	GAA PO	atv. % PO
1.	Jānis Auziņš	1991.	25 (1243:52)	14-8	2.51	91.0%		3 (188:14)	0-3	4.46	83.9%
2.	Jānis Kalniņš	1991.	29 (1594:38)	13-12	2.78	91.7%		0	–	–	–
3.	Nauris Grīnvalds	1990.	5 (184:01)	0-3	3.26	90.8%		0	–	–	–

*

Cik daudz šosezon „saražots”?

Jau ierasts, ka Rīgas Dinamo starpsezonās mazliet „pasmeļ” no Liepājas Metalurgs sastāva. Tā 2012. gada starpsezonā Dinamo ierindā tika iesaistīts liepājnieku 2011./2012. g. sezonas rezultatīvākais spēlētājs – uzbrucējs Gunārs Skvorcovs. Tiesa, arī sezonas gaitā viņš „paviesojās” fārmklubā Liepājā. Vai, piemēram, pēc 2010./2011. g. sezonas no Liepājas Metalurgs komandas uz Rīgas Dinamo pārcēlās vārtsargs Māris Jučers. Kurš varētu būt tas spēlētājs (-i), kuri starpsezonā varētu ieinteresēt Dinamo sastāva komplektētājus? Un vai tādi ir? Varbūt savulaik uz sezonu Dinamo jaunatnes komandā HK Rīga „īrētie” liepājnieku rezultāta taisītāji – Artūrs Mickēvičs vai Artūrs Kuzmenkovs? Vai savulaik vēl Dinamo Juniors sastāvā spēlējušie aizsargi Ričards Birziņš, Mārtiņš Gipters vai uzbrucējs Jānis Straupe, kuram jau KHL pirmajā sezonā fiksētas 5 oficiālas spēles Dinamo sastāvā?

Un kāds tad šosezon ir Liepājas Metalurgs pienesums Latvijas nacionālajai izlasei vismaz pārbaudes spēļu formātā? No 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs sastāvā uzspēlējušajiem hokejistiem veseli pieci ir uzspēlējuši Latvijas izlases atšķirīga ranga spēlēs jau šajā sezonā. Tomēr četri (no 5) ir „neīstie” liepājnieki, t.i., spēlētāji, kuru pamatdarbavieta šosezon ir Rīgas Dinamo – Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Mārtiņš Porejs, Gunārs Skvorcovs. Vienīgais Liepājas Metalurgs šīs sezonas „īstenais” spēlētājs, kurš piedalījās nacionālās valstsvienības spēlēs, bija Lauris Bajaruns. Viņš piedalījās Latvijas izlases spēlēs Euro Ice Hockey Challenge turnīra ietvaros 2012. gada decembrī Francijā, kur 3 spēlēs guva 2 punktus (1+1) un pozitīvu lietderības koeficientu (+2). Kas uz izlases kopējā fona bija gan ļoti rezultatīvi, gan ļoti lietderīgi. Kurš no Liepājas puses varētu saistīt Teda Nolana un viņa Latvijas „acu” uzmanību, lai aicinātu uz pārbaudes spēlēm šopavasar?

P.S. Jāpiebilst, ka Liepājas Metalurgs galvenā komanda deva ievērojamu ieguldījumu šīs sezonas Latvijas U-20 izlases sastāvam. Junioru izlase vietu elitē nenosargāja, tomēr liepājnieki U-20 valstsvienībā atzīmējās salīdzinoši labi. Rezultatīvākais Latvijas junioru izlasē pasaules čempionātā bija Liepājas Metalurgs aizsargs Edgars Siksna ar 4 punktiem 6 spēlēs. Starp rezultativitātes līderiem arī uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs, kuram 6 spēlēs 3 punkti. Liepājnieku uzbrucējs Kārlis Ozoliņš U-20 pasaules čempionāta 6 spēlēs sagādāja tikai vienu vārtu guvumu, taču nopelnīja labāko un vienīgo pozitīvo lietderības koeficientu izlasē (+2).

P.P.S. Statistiskai pilnībai jāpiemin, ka 2012./2013. g. sezonā Liepājas Metalurgs aizvadīja arī 3 spēles IIHF Kontinentālā kausa otrā posma C grupā. Četru komandu konkurencē liepājnieki gan palika trešie un cīņu par kausu vairs neturpināja. Šajās 3 spēlēs ar rezultativitāti atzīmējās Edgars Brancis (3+4) un Gunārs Skvorcovs (2+4). Lietderīgākais spēlētājs bija Lauris Bajaruns (+4), bet lietderīgākais aizsargs Mārtiņš Gipters (+2).

Izziņām:

• Baltkrievijas ekstralīgas 2012./2013. g. regulārās sezonas noslēguma tabula – pointstreak.com
• Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – pointstreak.com (regulārā; play off)
• Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika IIHF Kontinentālā kausa otrā posma C grupas spēlēs Somijā, 2012. gada oktobrī – lahtis-enterprises.com

[Pirmajā fotoattēlā: Liepājas Metalurgs puiši pēc IIHF Kontinentālā kausa izcīņas posma pārvarēšanas 2011. gada oktobrī; foto avots: iihf.com. Pārējos attēlos Liepājas Metalurgs vīri 2012./2013. g. sezonas gaitā; šo foto avots: skliepajasmetalurgs.lv.]

Dinamo jaunais rokraksts – bez zvaigznēm, bet ar garu soliņu?

Starpsezonas treniņnometne un pārbaudes spēles neapšaubāmi ir paredzētas jaunās sezonas melnrakstiem, kandidātu atlasei, maiņu komplektācijai un citiem mazāk pamanāmiem, bet svarīgiem darbiem. Šādos apstākļos tiek pieradināti komandas jaunpienācēji, kā arī treneru uzticēšanos bauda pulciņš jauno hokejistu, kuriem sezona sāksies fārmklubā vai jaunatnes vienībā. Kādas ir Dinamo jaunās sezonas rokraksta iezīmes?

Nākamais pirmssezonas tests paredzēts Ņižņijnovgorodas gubernatora kausa izcīņas turnīrā, uz kurieni devusies vēl Dinamo paplašinātā sastāva versija – 2 vārtsargi, 9 aizsargi, 17 uzbrucēji. Tajā skaitā pieci HK Rīga vecuma spēlētāji – 1991. gadā dzimušie. Līdz sezonas sākumam vēl nedēļas četras, ir noticis viens atklātais treniņš un divas pārbaudes spēles, bet jau tagad parādās dažas rokraksta iezīmes, kuras pastāv reāla iespēja saskatīt jaunajā sezonā. Interesanti, vai šie simptomi tiks pasvītroti vai „izārstēti” starpsezonas turnīru gaitā?

1. Zvaigznes beigušās?

Jau aizvadītajā sezonā Rautakallio piedāvātais spēles modelis un prasītā disciplīna ierobežoja brīvdomību, iecietību pret importa un pašmāju kadru nepilnībām aizsardzībā, kā arī samazināja bijību pret konkrēto spēlētāju gadu pieredzes handikapu. Solīti nācās pielikt kā jaunam, tā vecam, leģionāram un ne-leģionāram. Jāstrādā bija visiem, un pat Marsels Hosa cīnījās aizsardzībā un pretēji prognozēm prata būt rezultatīvs.

Pēdējo pāris gadu laiku Dinamo sastāvs ir plānveidīgi „atzvaigžņots” – Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš, arī Hosa, Sprukts ir prom. Cits stāsts ir par to, cik liels spīdeklis ir katrs no nosauktajiem, tomēr Dinamo sastāvā šie vīri bija gana pamanāmi.

Jaunie Dinamo papildspēki – kā leģionāri, tā Latvijas pavalstniecības „ledus gladiatori” – salīdzinoši īsā laikā , pat ja gribētu, nemaz nespētu aizlāpīt tādus emocionālus caurumus, kādus atstāja konkrēto labi pazīstamo un jau ierasto Dinamo spēlētāju aiziešana. Dinamo mārketinga veidotāji ir spiesti zīlēt, kurus personāžus likt uz reklāmas plakātiem un baneriem blakus Raitim Ivanānam. Tācu Dinamo treneriem zīlēšanas mazāk – darbs, darbs un darbs bez zvaigznēm un to raideriem (spec-pasūtījumu lapām). Lai arī jaunpieņemtie uzbrucēji Šremps un Žirū varētu uzspīdēt un iemest caurmērā biežāk nekā citi, tomēr par zvaigznēm vai zvaigznītēm kļūt viņiem liedz Rautakallio proponētā hokeja loģika. Un šajā hokejā būs pilnīgi vienalga un nebūtiski, kurš tieši samet. Jo spēle netiks pakārtota nevienam – ne ar, ne bez paplātes. Sezonas rezultatīvāko vīru virspusē tikpat labi varētu būt kā Karsums, tā Luseniuss, kā Žirū, tā Meija. Ja par zvaigzni tiek veidots Raitis Ivanāns, tad tas nekādā mērā nav saistīts ar viņa rezultativitāti.

2. Veterāniem atlaižu nebūs?

Rautakallio hokejā pērnsezon nebija viegli nevienam no Dinamo pieredzējušākiem kadriem – ne fiziski, ne droši vien arī psiholoģiska komforta ziņā. Kaut kā arī veselība ne visiem turējās tik laba. Aleksandram Ņiživijam (1976.) sanāca 33 spēles regulārajā sezonā, 9 punkti un pēdējo gadu neizteiksmīgākā sezona. Ģirtam Ankipānam (1975.) arī nepilna sezona: 31 spēle regulārajā čempionātā + 4 spēles play off-ā. Rodrigo Laviņam (1974.) vēl mazāk spēļu: 28 „regulāras” + 3 izslēgšanas; turklāt daudz spēles laika kā 7.-ajam aizsargam uz rezervistu soliņa. Sandim Ozoliņam gan regulārajā sezonā spēļu skaits (50 spēles) lielāks nekā iepriekšējās sezonas, tomēr arvien mazāks pielietojums atrasts viņa avantūristiskajam stilam. Rautakallio to visu aizstāj vai cenšas aizstāt ar kārtību. Cits jautājums, kas aizstās Ozoliņa autoritāti ģērbtuvē un reprezentējot komandu uz ledus?

Jādomā, ka „somu kārtību” labi apzinās arī Ankipāns, Laviņš un Ņiživijs, kuri, neskatoties uz „rožu dārza” trūkumu aizvadītajā sezonā, ir pagarinājuši līgumu ar Dinamo atkal. Atliek vien novēlēt, lai pietiek spēka. Visādi citādi – nav ticības, ka viņus un viņu līgumus „taupīs”.

3. Iespēja tiks dota visiem?

Šīs vasaras treniņnometnes sastāvs un pārbaudes spēles liecina – treneri ir nobrieduši dot iespēju, ja ne visiem, tad daudziem. Piemēram, 8. augusta pārbaudes spēli pret VHL komandu Ņeftjaņik (Almetjevska) dinamiešu treneri izmantoja tā, kā paredzēts pārbaudes spēlēm. Pārbaudīja un taustīja palielu skaitu kandidātu Dinamo 3. – 4. maiņu pretendentu, kuru daļai citos apstākļos Dinamo krāsās nebūtu iespēja uzspēlēt. Tie, kas bija par piecīti iecerējuši Piņķos ieraudzīt visus leģionārus un Ivanānu, varēja samierināties ar „otrā vārtsarga” Mikaela Tellkvista vērošanu uz Dinamo rezervistu soliņa.

Bet šī pārbaudes spēle ļāva savākt savus plusiņus vai nesavākt mīnusiņus diviem pārbaudes laika līguma īpašniekiem – Vitālijam Pavlovam un Gunāram Skvorcovam, ar kuriem drīz pēc tam tika noslēgti pilnvērtīgi 2 sezonu līgumi.

Arī tagad uz turnīru Ņižņijnovgorodā brauc pieci 1991. gadā dzimušie – uzbrucēji Māris Bičevskis, Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, Juris Upītis un aizsargs Mārtiņš Porejs. Nevienam no viņiem vieta sastāvā nav ne garantēta, ne nopelnīta, bet iespēja ir. Zinot Rautakallio piegājienu aizvadītajā sezonā, tad savu iespēju, ja tā būs nopelnīta, viņš varētu dot visiem. Cik daudz, tas ir cits stāsts. Bet pērnsezon slidas Dinamo oficiālajās spēlēs pirmoreiz āva virkne līdz šim HK Rīga sakarā pazīstamu vairāk vai mazāk jauno hokejistu – Miks Indrašis (1990.), Juris Upītis (1991.), Māris Bičevskis (1991.). Ne visiem bija debijai „pietiekams” spēles laiks, piemēram, Indrašim – 1 spēle, bet bija.

Aizvadītajā sezonā Dinamo saimniecībā faktiski vienīgais tā īsti neizmantotais spēlētājs bija aizsargs Jānis Andersons. Viņam aizvadītajā sezonā KHL oficiālajā čempionātā ļāva uzspēlēt 2 spēles… Vēl 11 spēles Liepājas Metalurgs ierindā Baltkrievijas ekstralīgā un daudz treniņu. Arī šosezon aizsardzības ierinda draud būt gana konservatīva, taču no traumām un hroniskām kļūdām nav pasargāts neviens. Savukārt tuvākajiem kandidātiem – Mārtiņam Porejam, Mārtiņam Jakovļevam jābūt gana čakliem, lai savu iespēju sagaidītu.

4. Liepāja būs tuvāk?

Liepāja arī iepriekšējās sezonās nebija tālu, tomēr – visu fārmkluba „apmaiņas programmas” potenciālu Dinamo divos draudzības gados ar Liepājas Metalurgu nav izmantojuši. Tiesa, Liepājas klubam ir savi mērķi un uzdevumi, kas ne vienmēr varētu sakrist ar Dinamo vajadzībām. Ko arī apliecina starp- un pirmssezonu prātojumi, ka Liepājas un Dinamo fārm-attiecības ir pārtraucamas vai nav turpināmas.

Vairāk vai mazāk no Dinamo uz Liepāju 2011./2012. g. sezonas laikā tika deleģēti 3 spēlētāji – aizsargs Jānis Andersons (11 spēles), uzbrucējs Juris Upītis (20 spēles) un arī uzbrucējs Miks Indrašis (27 spēles). No Dinamo saimniecības puses uz Liepāju pērnsezon tika deleģēti vēl 3 hokejisti, taču tie vairāk bija HK Rīga manevri, un Dinamo sastāvā KHL čempionātā šie puiši vismaz pērnsezon neuzspēlēja: vārtsargs Jānis Auziņš (6 spēles Liepājā); aizsargs Ēriks Ševčenko (6 spēles); uzbrucējs Raimonds Vilkoits (4 spēles). Tas viss, neskaitot Liepājas Metalurgs piramīdas puišus, kas uzspēlēja gan HK Rīga, gan Liepājas Metalurgs sastāvā.

Pirmajā ar Liepājas Metalurgu saistītajā sezonā (2010./2011.) Dinamo uz fārmklubu bija nodeleģējuši 3 kadrus: aizsargu Jāni Andersonu (15 spēles), uzbrucējus Gintu Meiju (12 spēles) un Juri Štālu (19 spēles).

Jaunajā sezonā uz Liepājas Metalurgu deleģēto spēlētāju skaits varētu pārsniegt skaitli ‘3’. Ja nav kāda īpaši slepena vienošanās starp klubu vadītājiem, ka fārmošana paliek īpaši formāla un Dinamo uz Liepāja nesūta nevienu vai sastrādā tikai pāris formālu vingrinājumu.

Šobrīd biežākus reisus uz Liepāju ļauj prognozēt gan Dinamo „garais soliņš”, gan, piemēram, MHL reglamenta izmaiņu tendences. Dinamo soliņu pagarina kā rinda jauno kadru no HK Rīga puses, tā arī, piemēram, nesen līgumus noslēgušie Vitālijs Pavlovs (1989.), Gunārs Skvorcovs (1990.), kuri vismaz sākumā pretendē uz vietu ceturtajā maiņā vai uzreiz aiz strīpas. Šī iemesla dēļ kuluāros mēdz nosmaidīt, ka abi nosauktie ir Dinamo dāvana Liepājas Metalurgam – Dinamo apmaksāti Liepājas kluba hokejisti pateicībā par fārma līgumu. Kā ir patiesībā, to gan varēs novērtēt sezonas gaitā.

Savukārt, MHL jaunais reglaments paredz, ka HK Rīga (t.i., KHL kluba sistēmā esošas MHL komandas) sastāvā vienā spēlē drīkstēs spēlēt tikai trīs vecākā iespējamā vecuma – 1991. gadā dzimuši – hokejisti. Taču Dinamo/HK Rīga saimniecībā tādi, vismaz pagaidām, ir septiņi: aizsargi Dīķis, Jakovļevs, Porejs un uzbrucēji Bičevskis, Biezais, Miks Lipsbergs un Upītis. Visiem, kas periodiski „paliks pāri” no Dinamo un HK Rīga, loģisks risinājums ir biļete „Rīga – Liepāja”. Tāpat arī visus 1990. gadā dzimušos un vecākus, kuriem dažādu iemeslu dēļ var kļūt nepieciešama spēļu prakse ārpus Dinamo, pēc idejas, sagaida Pilsēta, kurā piedzimst vējš. 1990. gadā dzimušie, t.i. pirmie, kas pārauguši MHL, Dinamo sastāvā ir Roberts Bukarts, Miks Indrašis, Gunārs Skvorcovs.

P.S. Obligātie jaunie

KHL aizvadītā sezona (2011./2012.) iesākās ar principu, ka katra komanda papildu 18 laukuma spēlētāju standartam drīkst vienā spēlē pieteikt un iespēlēt papildu divus jaunos – U-20 vecuma hokejistus (tosezon – 1992. gadā dzimušus). Taču jau drīz – rudenī – šo papildu spēlētāju limits tika pacelts par gadu – uz U-21 (dz. 1991.). Tas ļāva aizvadītajā sezonā ar „vieglāku sirdi” iekļaut sastāvā 1991. gadā dzimušos Juri Upīti un Māri Bičevski.

KHL amatpersonas runā, ka līgas reglaments attiecībā uz jaunajiem spēlētājiem ir atkal pamainīts, bet pagaidām oficiāli izsludināti un KHL publiski pieejamos dokumentos veikti labojumi nav pieejami. Neoficiālos paziņojumos izskan versijas, ka U-21 (dz.1992.) vai U-20 (dz. 1993.) vecuma hokejistus būs pa vienam jāliekot sastāvā obligāti, un, iespējams, vēl divus pēc brīvas izvēles. Cita versija liecina, ka atkal vecuma limits tiks pacelts, un attiecīgi U-22 (dz. 1991.) vecuma hokejisti būs obligātie vai papildu iespēlējamie. Lai vai kā, kamēr labojumi nav oficiāli publiskoti, tie pagaidām ir pus-oficiāli minējumi. Turklāt, arī oficiālās normas attiecībā uz jaunajiem spēlētājiem KHL reglamentā ir mainītas arī sezonu laikā.

Rīgas Dinamo sastāvs Ņižņijnovgorodas turnīram (ofic. nosaukts 2012-08-13) un spēlētāju statistika starpsezonā:

spēlētājs	dz.	sp.	punkti	komentāri
UZBRUCĒJI
Ģirts Ankipāns	1975.	1	0+0
Māris Bičevskis	1991.	0	0+0
Elvijs Biezais	1991.	1	0+1
Roberts Bukarts	1990.	2	1+0
Andris Džeriņš	1988.	1	0+1
Alexandre Giroux	1981.	1	1+0
Miks Indrašis	1990.	1	0+0
Raitis Ivanāns	1979.	1	0+0
Jamie Johnson	1982.	1	0+0
Mārtiņš Karsums	1986.	1	0+0
Miks Lipsbergs	1991.	2	0+0
Niclas Lucenius	1989.	1	0+0
Gints Meija	1987.	2	0+0
Aleksandrs Ņiživijs	1976.	1	0+0
Rob Schremp	1986.	1	0+1
Gunārs Skvorcovs	1990.	2	0+1	noslēdzis 2 sezonu līgumu ar Dinamo
Juris Upītis	1991.	2	0+0
AIZSARGI
Mathieu Carle	1987.	1	0+0
Oskars Cibuļskis	1988.	2	0+0
Guntis Galviņš	1986.	1	0+0	kapteinis 1. sp.
Rodrigo Laviņš	1974.	1	0+0
Mārtiņš Porejs	1991.	1	0+0
Jēkabs Rēdlihs	1982.	1	0+0
Krišjānis Rēdlihs	1981.	1	0+0
Arvīds Reķis	1979.	1	0+0	kapteinis 2. sp.
Kristaps Sotnieks	1987.	2	0+0
VĀRTSARGI	dz.	sp.	GAA
Māris Jučers	1987.	2	0.75
Mikael Tellqvist	1979.	1	3.00

*

Dinamo 2012. g. starpsezonas pārbaudes spēlēs bija arī:

ampl.	spēlētājs	dz.	sp.	punkti	komentārs
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	1	0+0	trenējas ar HK Rīga
U	Vitālijs Pavlovs	1989	1	1+0	noslēdzis 2 sezonu līgumu ar Dinamo
U	Edijs Rinke-Leitāns	1991.	1	0+1	pārtraukts try-out līgums ar Dinamo

*

Lasāmvielai:

• Torpedo mājalapa (paredzētas arī Ņižņijnovgorodas turnīra translācijas) – hctorpedo.ru
• Rīgas Dinamo sastāvs Ņižņijnovgorodas turnīram – dinamoriga.eu
• Dinamo noslēdz 2 sezonu līgumu ar Gunāru Skvorcovu un Vitāliju Pavlovu, kā arī pārtrauc saistības ar Ediju Rinki-Leitānu – dinamoriga.eu
• Dinamo atklātais treniņš Valmierā (2012-08-02) – dinamoriga.eu
• Līdzšinējais KHL sporta reglaments (acīmredzot vēl nelabotā versija) – khl.ru
• MHL 2012./2013. g. sezonas reglaments – mhl.khl.ru

[Foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Minskas Dinamo 2012. gada 3. augustā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

HK Rīga gatavojas sezonai Gulbenē. Kā Dinamo jaunatnes komanda aizpilda sastāva robus?

Dinamo jaunatnes komanda HK Rīga pamazām gatavojas savai trešajai MHL sezonai. Pagaidām komanda iesvīst treniņnometnē Gulbenē, bet drīzumā, no 16. jūlija, gaidāmi ledus treniņi Piņķos. Kā jau ierasts lielo komandu „kadru audzētavām”, arī HK Rīga sastāvs katru sezonu ir diezgan mainīgs. Taču šosezon Dinamo jaunatnes komanda draud atjaunināties vēl pamatīgāk. Komandā trenējas arī leģionārs vai gandrīz leģionārs no Krievijas.

HK Rīga puiši jau jūnijā sanāca uz sagatavošanās nometni Tukumā, bet tagad no jūlija sākuma jau pilnā sparā rukā sausajos treniņos Gulbenē. „Viss notiek, treniņi rit pēc plāna, pat lielais karstums netraucē,” teic HK Rīga vecākais treneris Ronalds Ozoliņš. „Jaunajā sezonā vieglāk nebūs, jo komanda jāveido no jauna. Daudzi iet prom un daudz jaunas sejas nāk iekšā, viss jāsāk no jauna, bet tā ir jaunatnes hokeja specifika. Gribas strādāt, gribas vinnēt kausu,” spriež Ronalds Ozoliņš.

HK Rīga sastāva rotāciju nosaka ne tikai, bet arī vecuma griesti, kas katru gadu pietuvojas arvien tuvāk. Jaunajā 2012./2013. g. sezonā kā ierobežota skaita vecākais dzimšanas gadaskaitlis paredzēts 1991. gads. HK Rīga gadījumā sastāvā varēšot būt 3 hokejisti, kas dzimuši 1991. gadā. Izņēmums ir patstāvīgie MHL klubi, kur vecāko limits paredzēts 4 spēlētāju apjomā. Kas nozīmē, ka sastāvā nebūs vietas, piemēram, Robertam Bukartam vai Mikam Indrašim, ja gadījumā Dinamo treneri nolemtu kādu no viņiem spēļu prakses vai palīdzības nolūkā aizsūtīt „stāvu zemāk”. Un arī ne Raimonds Vilkoits, ja Dinamo saimniecība plānotu ar viņu sadarbību. Cits stāsts, vai šāda nosūtīšana 1990. gadā dzimušajiem ir progress vai regress. Un vēl pavisam cits stāsts, vai, piemēram, Indrašis aizķersies vai neaizķersies Ziemeļamerikā pēc Chicago Blackhawks jauno talantu raudzībām. Taču daži citi Dinamo iemēģinātie – kā Māris Bičevskis (dz. 1991.), Juris Upītis (dz. 1991.), Ainars Podziņš (dz. 1992.) – vecuma ziņā varēs; bet vai vajag?

1991. gads – HK Rīga pirmspensijas vecums

No 1991. gadā dzimušo hokejistu diezgan bagātīgā skaita galvenā trenera Leonīda Tambijeva virsvadībā vismaz pagaidām Gulbenē trenējas salīdzinoši neliels apjoms – uzbrucēji Elvijs Biezais, Miks Lipsbergs, aizsargs Edgars Dīķis. Kur pārējie? Daži piedalās medicīnas pārbaudēs un priekš-treniņos, lai no 16. jūlija sāktu piedalīties jau oficiālos Dinamo „ledus treniņos treneru uzraudzībā”, kā skan oficiālais formulējums no Dinamo puses. Runa ir par uzbrucējiem Māri Bičevski, Juri Upīti un aizsargiem Mārtiņu Jakovļevu, Mārtiņu Poreju, kuriem paredzēts sākt ar Dinamo, bet pēc tam jau – kāds nu kuram ceļavējš, karma un Pekas Rautakallio uzticības kvota. Iespējams, HK Rīga treniņiem tiks „atņemti” un Dinamo treniņnometnei pievienosies arī Elvijs Biezais un/vai Edgars Dīķis; taču šajā sakarā lemšana Dinamo treneru pusē.

Savukārt, ar dažiem 1991. gadā dzimušajiem pērnā HK Rīga kadriem Dinamo saimniecība sakarus ir pārtraukusi. Piemēram, ar vārtsargu Jāni Auziņu (dz. 1991.) līgumsaistības pārtrauktas „pēc paša hokejista lūguma” (tā dinamoriga.eu), un Auziņš jau pieslēdzies Liepājas Metalurgs „lielās” komandas treniņnometnei. Līgums lauzts arī ar aizsargu Ēriku Ševčenko; oficiālā piebilde – „pēc abpusējas vienošanās”. Arī Ševčenko ir papildinājis Liepājas Metalurgs treniņnometnes ierindu. Zinātāji prognozē, ka arī uzbrucējs Vladislavs Dobreņkijs dosies Liepājas virzienā; viņa HK Rīga treniņnometnē nav.

1992. gads

1992. gadā dzimušo HK Rīga „vecbiedru” rindas Gulbenes treniņnometnē pārstāv trīs personas – uzbrucējs Dāvis Straupe, aizsargi Artūrs Salija un Andrejs Smirnovs. Vārtsarga Kristera Gudļevska pievienošanās komandai paredzēta jau vēlāk – pēc ledus treniņu iesākšanās un, paredzams, ka viņš vismaz sākumā būs saskatāms arī Dinamo oficiālajos treniņos. Tāpat zinātāji spriež, ka pastāv iespēja Artūra Salijas „pacelšanai” uz Dinamo treniņnometni. Taču tikpat labi pastāv iespēja, vismaz teorētiska, ka HK Rīga treniņnometnē, bet jau ledus treniņu gaitā, tiek „desantēts” Ainars Podziņš. Tomēr zinot Podziņa un Tambijeva lietišķās sadarbības mazauglību, padziļinātu jēgu saskatīt diez vai izdotos.

Un tas saistībā ar 1992. gadā dzimušajiem viss. Uzbrucējs Kirils Tambijevs komandu pamet, un viņam tiekot meklēts cits klubs. Treniņnometnē Gulbenē un arī komandas jaunās sezonas plānos nav uzbrucēju Raimonda Upenieka, Rūdolfa Prūša un arī aizsarga Kristera Freiberga.

1993. gads kā galvenie vilcēji?

Spēlētāju skaita un arī pieredzes ziņā nesošie gadi jaunajā HK Rīga modelī paredzami – 1993. un 1994. Kas arī patiesībā ir ļoti noderīgi Latvijas U-20 izlasei, jo šie vecumi kā reizi ietilpst jaunās sezonas junioru vecuma „normā”. Salīdzinoši nesen ieceltajam Latvijas U-20 izlases trenerim Leonīdam Tambijevam, kas trenē arī HK Rīga vienību, šis motīvs arī nav mazsvarīgs. Pašam vien jākopj Latvijas junioru un arī U-18 izlases stādi un druvas.

Gulbenes treniņnometnes ierindā HK Rīga pērnsezonas sastāvā spēlējušie vai pamēģinātie 1993. gadā dzimušie spēlētāji – uzbrucēji Edgars Kurmis, Lauris Rancevs, Andris Siksnis, aizsargi Krišs Lipsbergs un Pauls Zvirbulis. Piemēram, Edgars Kurmis atzīst, ka 1993. gadiem būs jāpiestrādā, lai būtu starp komandas „vilcējiem”, un sagaida no sevis labāku sniegumu savā trešajā MHL sezonā.

Aizvadītajā sezonā no Liepājas Metalurga „iznomātais” uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs jau sezonas beigās atgriezās Liepājā, lai uzspēlētu Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēs. Tagad Kuzmenkovs uzsācis treniņus pie Liepājas „lielās” komandas – turpat, kur cits liepājnieku uzbrucējs Pauls Hodzko, kurš pagājušo sezonu aizsāka HK Rīga ierindā, bet jau pēc 6 spēlēm devās atpakaļ uz Liepāju. Artūrs Kuzmenkovs norāda, ka Liepājas kluba plānos neietilpst viņa nosūtīšana uz HK Rīga. Bet, ja Liepājas Metalurgs kluba iesniegums par iestāšanos MHL B grupā tiks pieņemts, viņš labprāt uzspēlētu arī MHL „otrās divīzijas” čempionātā Liepājas komandas sastāvā.

1993. gadā dzimušo pienesums HK Rīga treniņnometnē ienācies no Dinamo otrās jauniešu komandas Juniors, kas pērn aizvadīja savu pirmo sezonu MHL B grupā un Latvijas Virslīgā, abās pārvarot izslēgšanas spēļu pirmo pakāpienu. Ienākušies uzbrucēji Rustams Begovs, Juris Ziemiņš un vārtsargs Rihards Cimermanis. Starp citu, Juris Ziemiņš jau 2010./2011. g. sezonā ar ļoti nelielu spēles laiku nedaudz „apsildījās” HK Rīga sastāvā, bet aizvadītajā sezonā bija Juniors komandas kapteinis. Savukārt, Rihards Cimermanis ir vienīgais vārtsargs treniņnometnē Gulbenē. Acīmredzot treneri vismaz pagaidām HK Rīga vārtsardzību plāno konkrēti divu personu tandēmā: Gudļevskis – Cimermanis.

HK Rīga leģionārs – Aleksandrs Burcevs

Pirms gada HK Rīga pamēģināja „ieviest” leģionāru no Krievijas – 1993. gadā dzimušu aizsargu Ivanu Podimaju (Иван Поддымай). Viņš pirms tam bija spēlējis Maskavas Sport-Centr komandā Maskavas Junioru līgā un dažādās komandās Maskavas jauniešu čempionāta dažādās vecuma grupās. Podimajam HK Rīga sastāvā nostiprināties neizdevās; viņš aizvadīja 9 spēles Juniors ierindā, bet pēc tam atgriezās Maskavas Junioru līgā.

Šovasar ir jauns eksperiments – 1993. gadā dzimis uzbrucējs Aleksandrs Burcevs (Александр Бурцев; ja var ticēt MHL statistiķiem – 187 cm, 72 kg; pa kreisi novietotā attēlā). Jaunietis 2011./2012. g. sezonu aizvadīja MHL B grupas čempionātā – Čeļabinskas Staļnije Ļvi komandā (jaunajā sezonā paredzēts nosaukums – Mečel), bet tagad vingrina muskulatūru HK Rīga treniņnometnē Gulbenē. Viņa tēvs esot pārcēlies dzīvot uz Latviju, un nu Burcevs-juniors mēģina tikt HK Rīga sastāvā. Kā Burcevs izskatās treniņos un vai veido labu konkurenci vietējiem? „Jāskatās būs uz ledus; treniņi Gulbenē ir smagi un visi cīnās,” vismaz pagaidām kategoriskos spriedumos ir atturīgs Ronalds Ozoliņš, HK Rīga vecākais treneris.

P.S. Precizitātes dēļ jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā komandas pirmajā MHL sezonā (2010./2011.) uzspēlēja leģionārs – uzbrucējs Vitalijs Karamnovs (Виталий Карамнов; dz. 1989. g.), kurš gan vairāk bija Dinamo nevis HK Rīga eksperiments. Zināmā mērā par leģionāru aizvadītajās divās sezonās – vismaz pirms pilntiesīgas Latvijas hokeja pavalstniecības „izdienas” – uzskatāms arī Ainars Podziņš (Айнарс Подзиньш).

Lieliskais 1994.-tais

No 2011./2012. g. sezonas gaitā HK Rīga sastāvā vairāk, mazāk vai pavisam mazliet iespēlētajiem 1994. gadā dzimušajiem spēlētājiem līdz treniņnometnei Gulbenē ir nonākuši vairs ne visi – uzbrucēji Nikolajs Jeļisejevs (40+5 spēles), Deivids Sarkanis (2 spēles) un Artūrs Ševčenko (11 spēles).

Redzamākā daļa no HK Rīga jaunajiem 1994. gadā dzimušajiem līderiem, kas atzīmējās aizvadītajā sezonā, dodas „pāri dīķim” – uz Kanādas komandām, kas viņus aizrunāja CHL ārzemnieku (ne-ziemeļamerikāņu) draftā. Atgādinājumam: savus spēkus stiprākajā Kanādas junioru līmenī dodas pārbaudīt uzbrucēji Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs un arī Edgars Kulda, kuram HK Rīga sastāvā reģistrēta tikai 1 spēle (viss pārējais – Juniors ierindā). Šai kompānijai pievienojies arī aizsargs Rinalds Rosinskis, kurš sezonu aizvadīja „stāvu zemāk” – Dinamo otrajā jauniešu komandā Juniors. Jāpiebilst, ka Dinamo saimniecība bija gana pretimnākoša un „pēc hokejistu lūguma līgumattiecības tika pārtrauktas”. Tiesa, variantu nav daudz, lai nebūtu kā sociālisma sabrukuma pēdējos gados, kad hokejistiem bija jāmūk, lai uzspēlētu Ziemeļamerikā. Paredzams, ka Rīgas Dinamo būs „pirmā pietura”, kur kāds no viņiem piestās pēc atgriešanās no Ziemeļamerikas. Bet – lai veicas!

Taču tagad ir iespēja sevi parādīt un apliecināt virknei 1994. gadā dzimušo puišu, kas pērn cīnījās Juniors ierindā. No „junioru” 1994. gadiem Gulbenes treniņnometnē strādā uzbrucēji Ričards Kondrāts, Emīls Potāpovs, Edgars Rudzītis, aizsargi Edmunds Augstkalns, Jānis Eisaks un Patriks Škuratovs.

1995. gads – no KHL drafta un SK Rīga-95

Aizvadītajā 2011./2012. g. sezonā HK Rīga ierindā nebija neviens 1995. gadā dzimis hokejists, bet šogad, cik noprotams no jaunās sezonas kārtības un kā katru sezonu mēģina ieviest daļa MHL organizatoru, komandā paredzētie pāris „obligātie” U-18 vecuma hokejisti būs 1995. gadā dzimušie. Gulbenes treniņnometnē HK Rīga kandidātu vidū „iesilst” 2012. gada KHL draftā pirmie divi Rīgas kluba aizrunātie kadri – uzbrucēji Rihards Bukarts (pa labi novietotā attēlā) un Georgs Golovkovs. Atgādinājumam: Rihards Bukarts jau vienu sezonu MHL-ā ir aizvadījis, pacīnoties Stupino Kapitan ierindā, bet Georgs Golovkovs pērno sezonu pacīnījās Liepājas Metalurgs saimniecības komandās. Turklāt abi bija rezultatīvākie spēlētāji Latvijas U-18 izlasē jauniešu pasaules čempionātā pavasarī – starp caurmērā gadu vecākiem puišiem, t.i. pie izslavētā 1994. gada.

HK Rīga treniņos Gulbenē ir pārstāvēti arī 1995. gadā dzimušie puiši, kas pērnsezon cīnījās SK Rīga-95 komandā Sanktpēterburgas jauniešu čempionāta U-17 vecuma grupā un Latvijas Virslīgā. Gulbenē strādā un uz vietu HK Rīga sastāvā, ja ne uzreiz, tad laika gaitā pretendē SK Rīga-95 uzbrucēji Bruno Birzītis, Ruslans Ignatovičs, aizsargi Kristofers Bindulis un Ģirts Zemītis. Starp citu, Zemītis aprīlī notikušajā U-18 pasaules čempionātā bija vienīgais 1995. gadā dzimušais aizsargs Latvijas U-18 izlasē. Cita starpā, Ģirts Zemītis atzīst, ka slodzes Gulbenes treniņnometnē esot diezgan iespaidīgas: „Divi treniņi dienā; stadionā, parasti ātrums un izturība + sporta spēles. Otrajā treniņā (svaru) zāle + sporta spēle. Un, ja kāds kaut kur laikos neiekļaujas, tad vakarā individuālais darbs – attiecīgi dara kaut ko līdzīgu tam vingrinājumam, kurā neiekļāvās”.

Atrādīšanās nav aiz kalniem

Pirmā nopietnākā jaunā HK Rīga modeļa atrādīšanās „kaujas apstākļos” paredzēta jaunatnes komandu turnīrā Čerepovecā; tā izspēle paredzēta 3. – 8. augustā. Hokeja kluba Severstaļ balvu turnīrā (tāds ir oficiālais nosaukums) plānota arī mājinieku Čerepovecas Almaz, Balašihas HK MVD, Mitišču MHK Atlanti (agrāk nosaukums – Mitiščinskije Atlanti), Sanktpēterburgas Serebrjanije Ļvi un Čerepovecas Severstaļ-95 komandu dalība.

Savukārt augusta otrajā pusē HK Rīga komandai paredzēta dalība jaunatnes komandu turnīrā Pasaules kauss 2012, kura norise plānota no 18. līdz 26. augustam Omskā. Turnīra organizatori sola 10 komandu dalību. Neskaitot HK Rīga komandu, vēl: MHL čempioni Omskije Jastrebi (Omska, Krievija); Waterloo Black Hawks (USHL; ASV); Dinamo-Šiņņik (MHL; Bobruiska, Baltkrievija); Norvēģijas U-20 izlase; HC Energie Karlovy Vary junioru komanda (Čehija); Linköpings HC junioru komanda (Zviedrija); Sudbury Wolves (OHL; Kanāda); Dānijas U-20 izlase; HIFK junioru komanda (Somija). HK Rīga komanda „iesvērta” vienā apakšgrupā (B) ar Dānijas, Kanādas, Somijas un Zviedrijas komandām.

Lasāmvielai:

• Aleksandra Burceva statistika – r-hockey.ru, mhl2.khl.ru
• Par jaunatnes komandu turnīru Čerepovecā (2012. g. augustā) – mhl.khl.ru, r-hockey.ru (informācija tiks papildināta pirms turnīra un tā gaitā)
• Par jaunatnes komandu turnīru Pasaules kauss 2012 Omskā (2012. g. augustā) – mhl.khl.ru
• Dinamo pārtrauc līgumsaistības ar 6 jaunajiem hokejistiem – dinamoriga.eu
• Liepājas Metalurgs pretendē uz komandas palaišanu MHL (B grupā) – sportacentrs.com (video), mhl.khl.ru
• MHL sacensību norises direktora Igora Romašina intervija par MHL 2012./2013. g. reglamentu, izmaiņām līgā, 33 komandām jaunajā sezonā utml. (2012-06-07) – mhl.khl.ru
• par MHL un MHL B grupas paplašināšanos (+ čehu klubs; B grupā + Belgorodas, Dmitrovas, Kurganas, Ņižņijtagilas, Rjazaņas, Voroņežas komandas) – mhl.khl.ru
• Latvijas U-18 izlases sniegums 2012. gada jauniešu pasaules čempionātā elitē: tepat
• SK Rīga-95 komandas sniegums un spēlētāju statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat
• Ivana Podimaja statistika – r-hockey.ru, mhl2.khl.ru, lhf.lv
• Par MHL un MHL B grupas komandu nosaukumu maiņu (Gazovik par Tjumenskij Legion; Staļnije Ļvi par Mečel; Mitiščinskije Atlanti par Atlanti, arī MHK Atlanti) – tyumen.ru, sovsport.ru, atlant-mo.ru
• MHL rīkotājdirektora Dmitrija Jefimova intervija (t.sk. par Moldovas komandas plāniem spēlēt MHL; 2012-06-22) – mhl.khl.ru

[Pirmajā attēlā: HK Rīga uzbrucēji Edgars Kurmis un Dāvis Straupe mēģina tikt galā ar Tjumeņas Gazovik puišiem; foto fiksēts 2011. gada 5. decembrī. Otrais attēls fiksēts spēlē pret Tatranski Vlci 2012. gada 9. martā. Trešajā: Laura Ranceva, Ainara Podziņa un Mārtiņa Jakovļeva kopfoto spēlē pret Mitiščinskije Atlanti 2012. gada 20. martā. Šo trīs foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com. Aleksandra Burceva dokumentfoto no mhl2.khl.ru lapas. Piektajā attēlā: Rihards Bukarts arī hokeja kluba Sāga krāsās Rīgas čempionāta (RAMH) spēlē pret Kurbads komandu 2011. gada 15. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Ersatz-Dinamo jeb cik daudz dinamiešu vajag, lai būtu Dinamo?

šoreiz ne par Dinamo četru sezonu ģenerālmenedžera Normunda Sējēja aiziešanu, viņa pienākumu izpildītāja Aigara Kalvīša atbilstību amatam, attiecīgās akciju sabiedrības virtuvi un pat ne par “lielās” komandas potenciālo sastāvu. bet par citu Dinamo – par to, kas palīdzēja sagatavot Igaunijas izlasi un Latvijas U-18 izlasi pasaules čempionātiem.

marta gaitā, kad vēl Dinamo un HK Rīga vienības cerīgi cīnījās katra savā – Gagarina vai Harlamova – kausa izcīņā, aktualizējās jautājums, kurš tad pārstāvēs Dinamo komandu Igaunijas hokeja saimniekiem apsolītajā spēlē, kas paredzēta aprīļa sākumā. kaimiņu – Igaunijas nacionālajai izlasei pirms došanos uz savas kategorijas pasaules čempionātu bija nepieciešams pārbaudes spēļu partneris, par kuru piekrita būt Dinamo. kad savas izslēgšanas spēles pabeidza Dinamo un arī HK Rīga vīri un puiši, it kā atbrīvojās spēki Igaunijas misijas izpildei, tomēr Dinamo spēlētāji un arī daļa HK Rīga rīcībā esošo vadošo spēku diezgan operatīvi “pārgrupējās” pa izlasēm. vieni tika nosaukti “Nolana izlases” kandidātu sarakstā, bet citi, kas būtiski jaunāki, mēģinājās jau Latvijas U-18 izlases treniņnometnē, kuras darba augļiem jāsāk kļūt baudāmiem jau 12. aprīlī, kad sākas jauniešu (U-18) pasaules čempionāts Čehijā. ko darīt?

viltotais Dinamo?

sava kaimiņa pienākuma un solījuma izpildei – t.i., 6. aprīlī notikušajai spēlei Tallinā – Dinamo vadība “apbruņoja” no HK Rīga un arī otrās jauniešu komandas Juniors puišiem komplektētu vienību, kas tika tērpta īstos Rīgas Dinamo “mundieros”. vecā piegriezuma formā – ar šņorītēm un Megafon zaļo logo vēl virs elkoņa, bet – īstās Dinamo kaujas krāsās ar KHL logo uz krūtīm. toties Igaunijas valstsvienība saņēma apsolīto un kārtīgi sasaiņoto komandu – Riia Dinamo (igauņu Riia = Rīga). no šīs komandas gan tikai 3 puiši aizvadītajā (2011./2012.) sezonā bija uzspēlējuši Dinamo oficiālajās spēlēs – Ainars Podziņš (šosezon 38 sp. reg. sezonā + 4 sp. play off), Juris Upītis (9+2 spēles), Miks Indrašis (tikai 1 spēle regulārajā sezonā). vēl Kristers Gudļevskis divās play off spēlēs bija “otrais numurs” bez reāla spēles laika. arī treneru sastāvs bija “aizdots”; šajā gadījumā no otrās jauniešu komandas Juniors – Aigars Cipruss, Gunārs Krastiņš un Aigars Razgals. jādomā, ka Igaunijas hokeja saimniekiem un dalībniekiem nav nekādu ilūziju par to, kādu Dinamo viņi ir uzvarējuši.

tomēr arī pret Igaunijas izlasi saģērbtais Dinamo, vismaz teorētiski un pēc papīriem, nekāds vārgulis nebija. arī, ja atceramies, ka pieci puiši no “Igaunijas Dinamo” sastāva pēc tam papildināja Latvijas “lielās” izlases treniņus un ir nosaukti izlases sastāvā pārbaudes spēlēm Dānijā 11. un 13. aprīlī. runa ir par uzbrucējiem Elviju Biezo, Miku Indraši, Juri Upīti, aizsargu Mārtiņu Jakovļevu un vārtsargu Kristeru Gudļevski.

1:3 spēlē pret Igaunijas valstsvienību 6. aprīlī nav rezultāts, kas grautu Dinamo prestižu, un arī spēles nozīmība aiz Latvijas un pat Latvijas U-18 izlašu gatavošanās “muguras” nebija uztverta kā būtiska. tiesa, Igaunijas nelielajā hokeja pasaulē spēlei bija veltīta pienācīga uzmanība. bet Dinamo rezervistu komanda tomēr devās pavasarīgā pastaigā, un motivāciju šādai spēlei bijis grūti atrast. “Ja godīgi, tad Igaunijas izlase nemaz tik vāja nebija, kā mēs domājām sākumā. Viņi sitās par vietu sastāvā, bet mums galvenais bija – bez traumām,” spēli komentē aizsargs Aleksandrs Galkins, kurš Dinamo Igaunijas versijā bija vienīgais Dinamo (t.sk., HK Rīga un Juniors) saimniecībai nepiederīgs hokejists. piebilde: Galkins 2011./2012. g. sezonā uzspēlēja MHL komandās Stupino Kapitan un Bobruiskas Šiņņik-Dinamo, bet sezonu pirms tam dalīja starp HK Rīga un Minskije Zubri komandām.

arī citi puiši atzīst, ka Ersatz-Dinamo (no vācu Ersatz = ‘aizstājējs’) komandai pietrūkusi motivācija. “Pret Igaunijas izlasi ne pārāk labi nospēlējām. Igaunijas izlase nav nekas īpašs,” komentē uzbrucējs Rustams Begovs. kāpēc tad zaudējāt, ja viņi – “nekas īpašs”? “Tāpēc, ka nespēlējām tā, kā varējām! Motivācija nebija nevienam…”

cik ļoti Dinamo saimniecība būs palīdzējusi kaimiņiem Igaunijā sagatavoties savam svarīgākajam turnīram, būs iespējams noskaidrot jau 12. – 18. aprīlī. tad Islandes galvaspilsētā Reikjavikā norisināsies pasaules čempionāts 2. divīzijas (t.i., pasaules 3. līmeņa) A grupā, kur Igaunijas izlase mērīsies spēkiem ar Horvātijas, Islandes, Jaunzēlandes, Serbijas un Spānijas valstsvienībām. kaimiņiem ir jāpalīdz – par to šaubu nav.

iekšējo attiecību noskaidrošana

šī paša Ersatz-Dinamo sastāvs ar skaitliski nelielām izmaiņām, bet joprojām “lielā” Dinamo formās 8. aprīlī Tukumā kļuva par HK Rīga galvenā trenera uzraudzītās Latvijas U-18 izlases pārbaudes spēles partneri. Ciprusa vadītās vienības nosaukums šoreiz protokolā fiksēts pieticīgāk nekā Tallinā – HK Juniori / HK Rīga. tikai četri puiši no Tallinas sastāva bija nomainīti, bet nosaukums jau mazāk slavens. no Riia Dinamo nebija vairs Gudļevskis, Indrašis, Jakovļevs un Upītis, bet vietā nāca – Mikus Ābelītis, Edgars Opuļskis, Deivids Sarkanis un Rihards Cimermanis, kuriem “pamatdarbavieta” sezonas gaitā bija Juniors vienība MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. acīmredzot ar vienīgā “īstā” dinamieša Ainara Podziņa klātbūtni komandas pieteikumā bijis par maz, lai paliktu nosaukums Dinamo…

veidojumam HK Juniori / HK Rīga nācās 8. aprīlī pasparingot pret savējiem, sākot ar galveno treneri Leonīdu Tambijevu un turpinot ar HK Rīga un Juniors komandu 1994. gadā dzimušajiem izlases kandidātiem – uzbrucējiem Nikolaju Jeļisejevu, Ričardu Kondrātu, Edgaru Kuldu, Robertu Lipsbergu, Artūru Ševčenko, aizsargu Rinaldu Rosinski, vārtsargu Nilu Grīnfogelu, kuri tajā spēlē fiksēti Latvijas U-18 izlases ierindā. tiesa, arī “jauktās” HK Rīga un Juniors komandas ierindā bija divi 1994. gadā dzimušie – Edgars Opuļskis un Deivids Sarkanis.

draudzības spēles rezultāts bija iespējami draudzīgākais – uzvarētājs tika noskaidrots pēcspēles metienu gaitā. šoreiz 6:5 PM Ciprusa komandas labā, tā teikt, atstājot galvenos secinājumus Latvijas U-18 izlasei, jo no zaudējuma varot mācīties vairāk.

P.S.

2012. gada U-18 pasaules čempionātam Latvijas U-18 izlases sastāvā ir nostiprinājušies NN puiši no HK Rīga un Juniors “teritorijas” – uzbrucēji Nikolajs Jeļisejevs, Ņikita Jevpalovs, Ričards Konrāds, Edgars Kulda, Roberts Lipsbergs, Artūrs Ševčenko, aizsargi Edmunds Augstkalns, Rinalds Rosinskis, Patriks Škuratovs un vārtsargs Nils Grīnfogels. ne vairāk, ne mazāk kā 10 (no 23) Latvijas U-18 izlases dalībniekiem. 43,5%

Dinamo dublieru komandas spēlētāju statistika pārbaudes spēlēs pret Igaunijas izlasi (6. aprīlī) un Latvijas U-18 izlasi (8. aprīlī; saskaņā ar icehockey.ee un Latvijas Hokeja federācijas sniegto informāciju):

#	spēlētājs	dz.	sp.	punkti (SM) pret Ig.	punkti (SM) pret Lat. U-18
	UZBRUCĒJI
29	Rustams Begovs	1993.	2	0+0 (2 min.)	1+0 (0)
15	Elvijs Biezais	1991.	2	0+1 (2 min.)	0+0 (2 min.)
14	Vladislavs Dobreņkijs C	1991.	2	0+1 (2 min.)	1+0 (0)
88	Miks Indrašis	1990.	1	0+0 (0)	–
19	Miks Lipsbergs	1991.	2	1+0 (0)	1+0 (0)
55	Edgars Opuļskis	1994.	1	–	0+0 (2 min.)
23	Ainars Podziņš	1992.	2	0+0 (0)	0+0 (0)
21	Rūdolfs Prūsis	1992.	2	0+0 (0)	0+0 (0)
44	Lauris Rancevs	1993.	2	0+0 (0)	1+0 (0)
87	Deivids Sarkanis	1994.	1	–	0+0 un izšķ. PM (2 min.)
91	Andris Siksnis	1993.	2	0+0 (0)	0+2 (0)
18	Dāvis Straupe	1992.	2	0+0 (0)	0+0 (0)
75	Juris Upītis	1991.	1	0+0 (0)	–
43	Juris Ziemiņš	1993.	2	0+0 (0)	1+0 (0)
	AIZSARGI
25	Mikus Ābelītis	1993.	1	–	0+0 (0)
9	Aleksandrs Galkins	1990.	2	0+0 (0)	0+1 (0)
41	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	1	0+0 (0)	–
13	Edgars Kamoliņš	1993.	2	0+0 (0)	0+0 (0)
5	Krišs Lipsbergs	1993.	2	0+0 (2 min.)	0+1 (2 min.)
6	Andrejs Smirnovs	1992.	2	0+0 (2 min.)	0+0 (4 min.)
2	Ēriks Ševčenko	1991.	2	0+0 (0)	0+0 (0)
3	Pauls Zvirbulis	1993.	2	0+0 (0)	0+0 (2 min.)
	VĀRTSARGI	dz.	sp.	vārtu zaud. (SM) pret Ig.	vārtu zaud. (sp. laiks; SM) pret Lat.U-18
31	Jānis Auziņš	1991.	1	– (0)	1 (10:23; 0)
30	Rihards Cimermanis	1993.	1	– (-)	4 (54:37; 0)
30	Kristers Gudļevskis	1992.	1	3 (0)	– (-; -)

*

izziņām:

• Igaunijas izlases un Rīgas Dinamo “rezervistu” spēles (2012-04-06) statistikas kopsavilkums – icehockey.ee
• Latvijas U-18 izlases un HK Juniori / HK Rīga spēles (2012-04-08) protokola pamatdaļa – tiesraides.lv
• Latvijas U-18 izlases sastāvs dalībai U-18 pasaules čempionātā – lhf.lv

[Dinamo Igaunijas versijas puišu foto fiksēts spēlē pret Igaunijas izlasi 2012. gada 12. aprīlī; foto avots: dinamoriga.eu.]

ilgais ceļš uz Dinamo…

HK Rīga neizmantotā iespēja iekļūt izslēgšanas spēļu otrajā kārtā un ar šīs komandas spēlētājiem pastiprinātās Juniors vienības sausais zaudējums (sērijā 0-4) Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu otrajā kārtā ir pateicīga augsne kritikai, tēlainiem salīdzinājumiem un arī spekulācijām. par to cik “švaks” ir MHL līmenis, cik puišiem vāja psiholoģiskā sagatavotība, cik “nekādi” ir HK Rīga sagatavotie kandidāti Latvijas izlasei… viela pārdomām ir, to noliegt nevar.

par paniku un brīdinājumiem

ja skata HK Rīga un Mitiščinskije Atlanti izslēgšanas spēļu seriāla rezultāta dinamiku un īpaši apstājas pie ceturtās spēles 2. perioda, kad rīdzinieki bija vadībā sērijā (2-1) un konkrētajā spēlē (5:1), tad redzam lielo iespēju nolikt uz lāpstiņām Mitišču komandu. iespēju, kurai kā gatavai bija noticējuši skatītāji, spēlētāji un treneri. tik ļoti noticējuši, ka, zaudējot spēles pavedienu, sākās panika šī vārda vistiešākajā nozīmē. atgādinājumam definīcija: ‘panika’ – neparedzētas situācijas, ārkārtēja notikuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepārvaramas bailes un to radīta nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties. uzsvars uz vārdiem “saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties”.

“nesanāca,” ir maigi teikts. tikpat maigi, cik galvenā trenera Leonīda Tambijeva apgalvojumi, ka “psiholoģiskā noturība puišiem vēl ir vāja”. konkrēto spēli zaudēja visi, sākot ar laukuma spēlētājiem un vārtsargu un beidzot ar treneriem un ekipējuma menedžeri, ja vajag.

bet, ja apskatām Harlamova kausa izcīņas spēles starp HK Rīga un Mitišču komandu kopumā, tad cerīgs ir tikai sērijas rezultāts, ne spēļu norise. arī par ceturtās spēles “kritienu” (no 5:1 uz 5:6 OT) rīdzinieki bija “brīdināti” jau visas sērijas garumā. tās divas uzvaras, kuras rīdzinieki bija panākuši, nāca ar knapu rezultāta nosargāšanu. sērijas pirmajā spēlē pamatlaikā ar viena vārtu guvuma starpību (5:4, “sadilstot” no 3:0), trešajā – jau tikai pēcspēles metienos (3:2 PM, “iztērējot” 2:0). nākamais solis “atlantu” atspēlēšanās progresā būtu jau Mitišču kluba atspēlēšanās un rīdzinieku zaudējums pēcspēles metienos vai papildlaikā. tā arī notika… nevarēja spēlētāji un treneri nepamanīt, ka “atlanti” šajās izslēgšanas spēlēs ir laba iedzinēju komanda, kurus “nenosēdina” 2-3 vārtu guvumu starpība. cits stāsts, vai rīdzinieki no pamanītā bija mācījušies…

HK Rīga spēļu rezultāta dinamika MHL 2012. gada izslēgšanas spēlēs (slīprakstā rezultāti 1. un 2. periodu noslēgumā; spēlēs ar papildlaiku un pēcspēles metieniem – arī 3. perioda beigās):

datums	pretinieks	rezultāta attīstība	gala rezultāts
2012-03-15	Mitiščinskije Atlanti	3:0; 4:2; 4:3	5:4
2012-03-16	Mitiščinskije Atlanti	0:1; 0:2; 1:2	1:3
2012-03-19	Mitiščinskije Atlanti	2:0; 2:1; 2:2	3:2 PM
2012-03-20	Mitiščinskije Atlanti	3:1; 5:1; 5:5	5:6 OT
2012-03-23	Mitiščinskije Atlanti	0:0; 0:2; 1:2; 2:3	2:4

*

atrod vairākumu, pazaudējot mazākumu

pirms izslēgšanas spēlēm HK Rīga treneri teicās īpaši piestrādāt pie HK Rīga vairākuma izspēles, kas regulārajā sezonā atradās ļoti bēdīgā stāvoklī – 27. vietā visā līgā (13,1% realizācijas). rādās, ka meditācijas šajā spēles komponentā bija izdevušās. pēc 2012. gada izslēgšanas spēļu 1. kārtas HK Rīga ieņēma 3. vietu starp līgas 16 stiprākajām komandām, kas bija iekļuvušas play off-ā. vairākuma realizācijas cipari vienkārši skaisti – 27,6%; labāks cipars pēc pirmās kārtas bija tikai MHL regulārās sezonas čempioniem Omskije Jastrebi (31,8%) un regulārā čempionāta trešajai punktiem bagātākajai komandai Bars (Kazaņa; 30,8%).

toties izslēgšanas spēlēs HK Rīga pazaudēja savu regulārās sezonas trumpi – spēli mazākumā. 2011./2012. g. regulārajā sezonā HK Rīga pēc mazākuma izturēšanas kritērija ieņēma 1. vietu visā līgā (!!!), neitralizējot 88,9% no visiem pretinieku vairākumiem. izslēgšanas spēlēs izdevās neitralizēt 80% pretinieku vairākumu, 1. kārtas summā ieņemot 12. vietu līgā. vēl viena statistiski acīmredzama “slidenā vieta” bija iemetieni, kas nav mazsvarīgs spēles elements, īpaši komandai, kas pretendē uz spēles gaitas kontroli…

“visu laiku” labākās izslēgšanas spēles

ar visu to, 2012. gada izslēgšanas spēles ir līdz šim labākās HK Rīga puišu izpildījumā. salīdzināmā materiāla nav daudz – tikai viena sezona pirms tam, kur izslēgšanas spēles rīdziniekiem pabeidzās pēc 3 spēlēm, starp citu, pret to pašu Mitiščinskije Atlanti. pirms gada “atlanti” bija trešā stiprākā komanda Centra divīzijā, bet rīdzinieki – otrie Ziemeļrietumu divīzijā. it kā toreiz bija pat mājas laukuma priekšrocība, bet tik un tā sezonas atbildīgākajās spēlēs “nesanāca” – 0-3 sērijā. starp citu, toreiz sērijas pirmajā spēlē rīdzinieki bija nonākuši vadībā ar 2:0 un 4:2, bet spēli pabeidza ar 4:5 pēcspēles metienos…

2012. gada play off-ā rīdzinieki neprata uzvarēt pirmo kārtu, bet vismaz līdz 5 spēlēm tika, un “atlantiem” viegla pastaiga nesanāca, kas ir labā ziņa. arī pašatdeves trūkumu komandas puišiem pārmest nevarētu. bija tādi, kas spēlēja ar traumām – piemēram, Vladislavs Dobreņkijs; bija tādi, kuri satraumējās izslēgšanas spēļu pašā sākumā un komandai nevarēja palīdzēt – Māris Bičevskis, Edgars Dīķis, Ņikita Jevpalovs…

“zvaigžņu sastāva” atvadas no HK Rīga

sliktā ziņa: zaudēts tika ar tuvu tam, ka “zvaigžņotu” sastāvu. atsevišķas traumas jau pirmajā sērijas spēlē mazliet izrevidēja sastāvu, taču kopumā HK Rīga izslēgšanas spēles aizvadīja ar labiem papildspēkiem, kas saņemti no Dinamo un jau sezonas gaitā – no Liepājas Metalurgs vienības. un vairumam “piekomandēto” puišu kaut ko pārmest būtu ne pārāk taisnīgi, jo no statistikas tabulas ir labi pamanāms, ka savu vezuma daļu viņi vilka atspērušies. Roberts Bukarts, Miks Indrašis un Juris Upītis pa trijiem sameta 9 reizes – t.i., vairāk nekā visa pārējā komanda kopā (6 reizes). plus uz Bukartu attiecas arī izšķirošais pēcspēles metiens. jāpiebilst, ka ar to Bukarts un Indrašis ir atvadījušies no HK Rīga sastāva, jo nākamsezon MHL “peldošie griesti” nostāsies pie atzīmes “1991.”, un 1990. gadā dzimušajiem iespēju spēlēt MHL nebūs. protams, ja vien kaut kādu apsvērumu dēļ MHL/KHL “virsnieki” neizdomā mainīt reglamenta pamatprincipus.

arī 1991. gadā dzimušajiem nākamā sezona MHL ietvaros nav paredzēta rožaina. ja nākamsezon paliek spēkā šīs sezonas princips – ne vairāk kā pieci U-22 vecuma (šosezon – 1990.) komandas sastāvā, tad HK Rīga ierindā gaidāma vēl “karstāka” sastāva revīzija nekā pirms sezonas. 2011./2012. g. sezonā HK Rīga ierindā ir uzspēlējuši trīs 1990. gadā dzimušie (Bukarts, Indrašis, Vilkoits), par kuriem HK Rīga var aizmirst, un 10 (!) spēlētāji, kas dzimuši 1991. gadā – 5 uzbrucēji, 4 aizsargi, 1 vārtsargs. vismaz pusei “veco”, saskaņā ar reglamentu (49. pants), būs komanda jāpamet. ja šīs sezonas sākumā HK Rīga vadība sūkstījās par komandu pametušajiem uzbrukuma līderiem, tad jaunajā sezonā varēs “atcerēties” par labo aizsardzību. aizvadītajā sezonā uz līgas fona salīdzinoši sakarīgā HK Rīga aizsardzība visvairāk ir turējusies uz U-21 vecuma aizsargiem, un tādēļ starpsezonā “renovācija” šajā sektorā prasīs procentuāli lielākās izmaiņas.

ja TV nerāda, tad nav jēgas?

HK Rīga puišiem sezona ar Harlamova kausa izcīņas “izbeigšanos” nepabeidzās. virkne HK Rīga dalībnieku tika pārdislocēti palīgā savai jaunākajai komandai Juniors tās cīņās Latvijas Virslīgas play off otrajā kārtā. palīgspēki sanāca skaitliski diezgan pamatīgi – 8 uzbrucēji (Miks Indrašis, Edgars Kurmis, Ainars Podziņš, Lauris Rancevs, Dāvis Straupe, Kirils Tambijevs, Raimonds Upenieks, Juris Upītis), 5 aizsargi (Mārtiņš Jakovļevs, Krišs Lipsbergs, Mārtiņš Porejs, Andrejs Smirnovs, Pauls Zvirbulis) un 1 vārtsargs (Jānis Auziņš). kopā 14 spēlētāji!!! ja vēl zināms, ka 5 spēlētāji no Juniors “pašu” sastāva vismaz mazliet šosezon ir uzspēlējuši HK Rīga ierindā, tad galīgi un nemaz nav pārspīlēts apgalvojums, ka Virslīgas otrās kārtas izslēgšanas spēles kopumā zaudēja HK Rīga nevis Juniors…

protams, var arī saskaitīt Juniors ierindā Virslīgas play off-ā 3 spēlētājus, kas uzspēlējuši arī Dinamo – Indraši, Podziņu, Upīti, un no tā visa sakārtot matemātiskus vienādojumus, cik vāja/stipra ir Ozolnieki / Monarch komanda un Latvijas Virslīga kopumā, salīdzinot ar Dinamo. tas varētu būt tikpat dzejiski, cik visa MHL spēles līmeņa noteikšana pēc konkrētā HK Rīga spēlētāju snieguma Virslīgā – citā komandā, pie citiem treneriem, svešos tērpos un ar “ne saviem” numuriem. var skaidrot, ka motivācijas maz vai nekāda dažiem spēlētājiem arī tāpēc, ka viņus gaida vai negaida pieaugušo un U-18 izlases. tas, protams, nav attaisnojums, jo sava ledus porcija ir jānograuž arī turnīros, kuru spēles nav LTV7 programmas piedāvājumā.

starp citu, sezonas nogalē no HK Rīga sastāva izņemtais uzbrucējs Artūrs Kuzmenkovs (1993.) pašreiz, pēc 27. marta spēlēm, ir rezultatīvākais Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu dalībnieks. Kuzmenkovs savā “mājas” komandā Liepājas Metalurgs-2 ir pratis 7 spēlēs iekrāt 12 punktus (8+4). atgādinājumam: Kuzmenkovs salīdzinoši neslikti aizsāka sezonu HK Rīga ierindā, bet pēc tam, sastāvā ieceļojot HK Rīga “veterāniem” no Dinamo un Liepājas Metalurgs komandām, kļuva par “ceļotāju starp maiņām”, kā rezultātā sezonas sākumā uztaustītais pavediens zuda. Artūra Kuzmenkova rezultativitāte Virslīgas spēlēs ir neliels sveiciens kā HK Rīga treneriem, tā dažiem vērtētājiem, kas Kuzmenkova sniegumu kritizēja vairāk par citiem.

Juniors spēļu rezultāta dinamika Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu 2. kārtā (slīprakstā rezultāti 1. un 2. periodu noslēgumā):

datums	pretinieks	rezultāta attīstība	gala rezultāts
2012-03-23	Ozolnieki / Monarch	0:1; 0:3; 1:5	2:5
2012-03-24	Ozolnieki / Monarch	1:0; 1:1; 1:3	1:3
2012-03-26	Ozolnieki / Monarch	1:0; 1:1; 3:1; 3:3	3:5
2012-03-27	Ozolnieki / Monarch	0:0; 1:1; 3:1	3:5

*

HK Rīga pienesuma kritēriji

šajā starpsezonā salīdzinoši plašajā Latvijas nacionālās izlases kandidātu sarakstā iekļuvuši arī septiņi spēlētāji, kas šosezon uzspēlējuši HK Rīga ierindā. tiesa, četri no tiem aizvadītajā sezonā uzspēlēja arī Rīgas Dinamo ierindā, un divi varētu būt vairāk dinamieši, ne “hā-kā rīdzinieki”. lai vai kā, šie 7 kandidāti: Māris Bičevskis, Roberts Bukarts, Kristers Gudļevskis, Miks Indrašis, Mārtiņš Jakovļevs, Mārtiņš Porejs, Juris Upītis. cik lielam skaitam veselība un spējas ļaus iekļūt izlases sastāvā, ir cits stāsts. taču kandidātu saraksts apliecina, ka viņi ir pamanīti, un iespēja vismaz kādā no pārbaudes spēlēm vismaz teorētiski ir. neskatoties uz to, ka pēc Virslīgas izslēgšanas spēļu seriāla atsevišķi kritiķi dažus puišus jau novietojuši “bezcerīgo” kategorijā.

tas vēl nav viss. četri 1994. gadā dzimušie puiši no HK Rīga sastāva – Nikolajs Jeļisejevs, Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs, Artūrs Ševčenko – ir Latvijas U-18 izlases kandidātu lokā dalībai U-18 pasaules čempionātā aprīlī. nosacīti pie HK Rīga “partijas” var pieskaitīt arī Edgaru Kuldu, kurš sezonu aizvadīja Juniors ierindā, bet skaitās uzspēlējis arī HK Rīga sastāvā. protams, arī Juniors sastāvā ir rinda jauniešu izlases kandidātu, kuri jau nākamsezon varētu sākt papildināt HK Rīga ierindu.

no tā visa, tad arī izkristalizējas mēraukla HK Rīga vairāk vai mazāk tiešam pienesumam jau 2012. gada ietvaros:
– kādu rezultātu uzrādīs Latvijas U-18 izlase jauniešu pasaules čempionātā?
– cik HK Rīga sastāvā uzspēlējušie atrādīsies pārbaudes spēlēs un cik – uzspēlēs pasaules čempionātā?
– cik HK Rīga sastāva puišu uzspēlēs un cik labi uzspēlēs Dinamo ierindā rudenī? (kas kluba kontekstā arī svarīgākais)

P.S.

HK Rīga spēlētāju play off rekordi divās MHL sezonās:

parametrs	2012. rekords	2011. rekords
rezultatīvākais spēlētājs	Roberts Bukarts 4+2 punkti (5 sp.)	Roberts Bukarts 3+2 punkti (3 sp.)
	Miks Indrašis 3+3 punkti (5 sp.)
	Juris Upītis 2+4 punkti (5 sp.)
labākais vārtu guvējs	Roberts Bukarts 4 reizes (5 sp.)	Roberts Bukarts 3 reizes (3 sp.)
rezultatīvākais asistents	Juris Upītis 4 piesp. (5 sp.)	Elvijs Biezais 2 piesp. (3 sp.)
		Roberts Bukarts 2 piesp. (3 sp.)
		Miks Indrašis 2 piep. (3 sp.)
rezultatīvākais aizsargs	Ēriks Ševčenko 1+3 (5 sp.)	Ēriks Ševčenko 0+1 (3 sp.)
		Mārtiņš Jakovļevs 0+1 (3 sp.)
labākis lietderības koef.	Mārtiņš Jakovļevs +2 (5 sp.)	10 spēlētājiem “0”
sliktākais lietderības koef.	Ēriks Ševčenko -6 (5 sp.)	Mārtiņš Porejs -5 (3 sp.)
		Vladislavs Dobreņkijs -5 (3 sp.)
labākais iemet. % (sākot no 20)	Lauris Rancevs 48.4%	Edgars Lipsbergs 54.2%
visvairāk soda minūšu	Andrejs Smirnovs 14 min. (5 sp.)	Kārlis Kalvītis 18 min. (3 sp.)
visvairāk vārtu guvumu vairākumā	Roberts Bukarts 2 reizes (5 sp.)	Roberts Bukarts 1 reize (3 sp.)
	Juris Upītis 2 reizes (5 sp.)	Vitalijs Karamnovs 1 reize (3 sp.)
		Miks Indrašis 1 reize (3 sp.)
labākais GAA vārts.	Jānis Auziņš 3.01	Kristers Gudļevskis 4.16
atv. metienu % vārts.	Kristers Gudļevskis 89.6%	Kristers Gudļevskis 86.2%

*

HK Rīga uzbrucēju statistika MHL 2012. gada izslēgšanas spēlēs:

	uzbrucēji	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	uzv. iemet.
1.	Roberts Bukarts	1990.	5	4+2	0	2	1	4	25.0%
2.	Miks Indrašis	1990.	5	3+3	0	4	0	12	33.3%
3.	Juris Upītis	1991.	5	2+4	-1	0	0	48	37.5%
4.	Roberts Lipsbergs	1994.	5	1+2	0	2	0	2	0%
5.	Elvijs Biezais	1991.	5	0+3	-2	4	0	17	23.5%
6.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	5	1+1	-4	6	0	79	36.7%
7.	Miks Lipsbergs	1991.	4	0+4	-2	0	0	50	36.0%
8.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	5	1+0	+1	0	0	2	0%
9.	Ņikita Jevpalovs	1994.	1	1+0	0	2	0	9	33.3%
10.	Māris Bičevskis	1991.	1	0+0	+1	2	0	7	42.9%
11.	Edgars Kurmis	1993.	3	0+0	-1	4	0	0	–
12.	Lauris Rancevs	1993.	5	0+0	-2	4	0	31	48.4%
13.	Dāvis Straupe	1992.	5	0+0	-2	6	0	82	47.6%
14.	Kirils Tambijevs	1992.	3	0+0	-3	0	0	2	0%
15.	Ainars Podziņš	1992.	5	0+0	-4	0	0	5	20.0%
16.	Artūrs Ševčenko	1994.	0	–	–	0	–	–	–

*

HK Rīga aizsargu statistika MHL 2012. gada izslēgšanas spēlēs:

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM
1.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	5	0+2	+2	6
2.	Edgars Dīķis	1991.	1	0+0	+1	0
3.	Artūrs Salija	1992.	5	1+1	0	8
4.	Pauls Zvirbulis	1993.	4	0+0	-1	0
5.	Andrejs Smirnovs	1992.	5	0+0	-1	14
6.	Krišs Lipsbergs	1993.	5	0+0	-2	4
7.	Mārtiņš Porejs	1991.	5	0+1	-5	6
8.	Ēriks Ševčenko	1991.	5	1+3	-6	8

*

HK Rīga vārtsargu statistika MHL 2012. gada izslēgšanas spēlēs:

vārtsargs	dz.	sp.	uzv.	zaud.	sp. ar PM	metieni	atv. %	GAA	punkti	SM	sp. laiks
Jānis Auziņš	1991.	1	0	1	0	28	89.3%	3.01	0+0	0	59:47
Kristers Gudļevskis	1992.	4	1	2	1	144	89.6%	3.50	0+1	2	257:20

*

izziņām:

• HK Rīgas spēlētāju statistika MHL 2012. gada izslēgšanas spēlēs – mhl.khl.ru
• Latvijas Virslīgas 2012. gada play off lapa – lhf.lv
• MHL reglaments un cita līgas dokumentācija – mhl.khl.ru
• HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs par spēlētāju psiholoģisko briedumu – tvnet.lv
• HK Rīga pirmās sezonas (2011. gada) play off summa: tepat

[pirmais foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Tatranski Vlci 2012. gada 9. martā; otrs foto – spēlē pret Mamonti Jugri 2011. gada 3. decembrī; trešais  – pret Serebrjanije Ļvi 2011. gada 6. novembrī. visu foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

HK Rīga regulārās sezonas summa un “zemais starts” izslēgšanas spēlēm

MHL galvenās trofejas – Harlamova kausa izcīņā HK Rīga komanda nogarantēja dalību tikai vienu spēli pirms regulārās sezonas noslēguma. Dinamo jauniešu komandai pirmajā kārtā pretī stāsies Mitiščinskije Atlanti, tie paši, kas rīdziniekus paklupināja izslēgšanas spēlēs pirms gada. “Sērija būs līdzīga,” spriež HK Rīga vecākais treneris Ronalds Ozoliņš.

MHL regulārās sezonas pēdējās 10 spēlēs HK Rīga vienība ir pamanījusies uzrādīt pieklājīgu sniegumu, paņemot 63,3% pieejamo punktu un “pēdējos metros” izcīnot tiesības spēlēt izslēgšanas spēlēs arī savā otrajā MHL sezonā. jāpiebilst, ka dalību play off-ā rīdzinieki nogarantēja tikai ar savas 59.-tās spēles rezultātu, un regulārā čempionāta noslēguma posms rīdziniekiem apzīmējams ar banālo, bet atbilstošo frāzi “izslēgšanas spēles jau bija sākušās”. rezultātā citi pretendenti uz ceturto vietu MHL Ziemeļrietumu divīzijā – Bobruiskas Dinamo-Šiņņik un Sanktpēterburgas Serebrjanije Ļvi – palika gribot, t.i., aiz rīdzinieku mugurām.

par papildspēku pieejamību HK Rīga vienībai regulārās sezonas noslēgumā nebija pamats sūdzēties. joprojām Dinamo jauniešu komandas sastāvā bija un arī “pirmās vijoles” spēlēja sezonas pirmo daļu Liepājas Metalurgs komandā aizvadījušie Miks Indrašis un Juris Upītis. uz dažām spēlēm komandas sastāvā piezemējās arī Dinamo komandā aizņemtie Māris Bičevskis, Roberts Bukarts un pat Ainars Podziņš. ir arī traumu cirsti robi, piemēram, traumas dēļ ārpus aprites joprojām palicis Raimonds Vilkoits, taču labu formu atgūst sezonas sākumdaļā traumas izsistais Elvijs Biezais.

tieši Elvijs Biezais (1991.) regulārās sezonas noslēguma sestdaļā bija rezultatīvākais spēlētājs HK Rīga ierindā, 10 spēlēs iekrājot 13 punktus (6+7). savukārt Dinamo kreklā šosezon pamēģinātais Miks Indrašis (1990.) aizvadīja 8 no 10 pēdējām spēlēm, salasot 12 punktus (8+4). noslēguma sestdaļā trešais rezultatīvākais bija Juris Upītis (1991.), kurš arī KHL izslēgšanas spēlēs bija uz brīdi iesaukts Dinamo komandā, bet HK Rīga sastāvā regulārās sezonas beigu posmā 8 spēlēs sakolekcionēja 7 punktus (3+4) un vienu izšķirošu pēcspēles metienu.

aizsargu ierinda pēdējās 10 spēlēs ir bijusi vairāk nekā stabila. deviņās no 10 spēlēm noslēguma fāzē pieteikumos fiksēts nemainīgs 8 aizsargu komplekts; nav Kristera Freiberga (1992.). vien sezonas pēdējā spēlē oficiāli uzskaitīti seši aizsargi. noslēguma sestdaļas summā labākais lietderības koeficients komandā ir fiksēts aizsargam Krišam Lipsbergam (1993.) – koeficients “+5” un arī 3 punkti (1+2). lietderības aprēķinos turpat netālu arī aizsargi Mārtiņš Porejs (1991.) un Pauls Zvirbulis (1993.) – abiem noslēguma sestdaļā pa “+4”. aizsargu ierindā īpaši izceļams Mārtiņš Jakovļevs (1991.), kurš ar ārkārtēju lietderības koeficientu palepoties nevar, taču 10 spēlēs ir sakrājis 7 rezultativitātes punktus (0+7), gala beigās kļūstot arī par HK Rīga rezultatīvāko spēlētāju 2011./2012. g. regulārajā sezonā!

vārtsargu līnija HK Rīga ierindā noslēguma sestdaļā palika gandrīz nemainīga. “gandrīz” tāpēc, ka regulārās sezonas pašā izskaņā pieteikumā nokļuva, bet pie spēles laika netika, vēl viens vārds – vārtsargs Maksims Rešetņikovs (1995.), kurš 2011./2012. g. sezonu aizvada SK Rīga-95 ierindā Sanktpēterburgas atklātā čempionāta 1995. gadā dzimušo grupā un Latvijas Virslīgā. visādi citādi, sezonas izskaņu Jānis Auziņš (1991.) un Kristers Gudļevskis (1992.) ir aizvadījuši “brālīgi”. Gudļevskim – 5 pilnas spēles un vēl vienas spēles lielākā daļa (55:31) pret Bars, kur tika izvilkta uzvara pēcspēles metienos. Auziņam 4 pilnas spēles un 9:29 pret Bars. neskatoties uz spēlē pret Bars “pabojāto” statistiku Jānis Auziņš regulārās sezonas noslēgumā ir piektais labākais MHL vārtsargs pēc kritērija GAA (vārtu zaudējumi vidēji spēlē).

HK Rīga pēdējās 10 spēles MHL 2011./2012. g. reg. sezonā:

datums	pretinieks	HK Rīga vs.	E.Biezā punkti	M.Indraša punkti	J.Upīša punkti
2012-02-14	Bars	6:5 PM	1+0	0+0	1+0 (+izšķ. PM)
2012-02-16	Oļimpija	3:2	1+1	1+1	0+0
2012-02-18	Loko	4:2	0+1	2+0	0+1
2012-02-20	Čaika	1:2	0+1	1+0	0+1
2012-02-25	Omskije Jastrebi	2:3	0+0	(nespēlēja)	0+0
2012-02-27	Sibirskije Snaiperi	1:2	0+0	0+0	0+0
2012-03-02	Kuzņeckije Medvedi	5:1	0+1	2+0	1+1
2012-03-04	Belije Medvedi	4:3 OT	1+0	0+2	(nespēlēja)
2012-03-09	Tatranski Vlci	6:2	0+3	2+1	1+1
2012-03-10	Tatranski Vlci	4:2	3+0	(nespēlēja)	(nespēlēja)
KOPĀ	punkti	19:11	6+7	8+4	3+4 (+izšķ. PM)

*

MHL Ziemeļrietumu divīzijas 2011./2012. g. reg. sezonas noslēguma tabula:

vieta	komanda	sp.	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud.	zaud. OT	zaud. PM	vārtu st	punkti
1.	Almaz (Čerepoveca)	60	40	1	1	14	2	2	205-134	128
2.	MHK Himik (Voskresenska)	60	31	1	5	14	2	7	177-142	114
3.	SKA-1946 (S-Pēterburga)	60	29	1	3	17	2	8	177-145	105
4.	HK Rīga	60	23	2	7	25	1	2	153-141	90
5.	Dinamo-Šiņņik (Bobruiska)	60	22	5	2	26	2	3	148-154	85
6.	Serebrjanije Ļvi (S-Pēterburga)	60	20	3	6	28	2	1	180-193	81
7.	Junost (Minska)	60	17	2	2	30	4	5	145-208	68
8.	Tatranski Vlci (Poprada)	60	14	2	3	37	2	2	140-228	56

*

izslēgšanas spēlēs pret “vecajiem draugiem” Mitiščos

regulārās sezonas noslēgumā HK Rīga ir uzkrājuši 90 punktus 60 spēlēs, t.i. paņēmuši 50% “piedāvājumā” esošo punktu. ar šo ciparu ir pieticis, lai MHL koptabulā ieņemtu 15. vietu (no 32 komandām), bet MHL Ziemeļrietumu divīzijas tabulā 4. vietu, izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā pretī saņemot Centra divīzijas līdervienību – Mitiščinskije Atlanti. atgādinājumam: pirms gada MHL play off pirmajā kārtā šie paši “atlanti” sērijā ar 0-3 izslēdza rīdziniekus no Harlamova kausa izcīņas.

šosezon HK Rīga un Mitiščinskije Atlanti savstarpējo spēļu rezultāti ir bijuši labvēlīgāki rīdziniekiem – abās spēlēs uzvarēts ar vienādu rezultātu un abās pēcspēles metienos 3:2 PM. tas gan “bija sen un vairs nav taisnība” – septembrī un oktobrī; tiesa, arī rīdziniekiem MHL sezonas pirmie mēneši ne tuvu nebija spīdoši… tikmēr pamazām spēles gaitu piekopusi gan HK Rīga komanda, gan arī “atlanti”. Mitišču vienība ar 114 punktiem šo sezonu ir noslēgusi ne tikai 1. vietā Centra divīzijā, bet arī 7. vietā visas MHL kopvērtējumā. iepriekšējā sezonā “atlanti” palika 3. vietā Centra divīzijā un 10. vietā MHL kopvērtējumā, rēķinot pēc vidēji spēlē izcīnītā punktu apjoma (vai procentuālās proporcijas), jo līgas komandām tosezon atšķīrās aizvadīto spēļu skaits.

kādas ir HK Rīga izredzes pret Mitiščinskije Atlanti? “Prognozes nekādas negribas dot, bet, domāju, sērija būs līdzīga. Ļoti daudz izšķirs vairākums un mazākums. Ar vairākumu sezonas laikā īpaši nevedās; pievēršam īpašu uzmanību šai detaļai, gatavojam konkrēti divas vairākuma maiņas,” komentē HK Rīga galvenā trenera Leonīda Tambijeva palīgs – vecākais treneris Ronalds Ozoliņš (abi treneri – pa kreisi novietotā attēlā). viņš arī informē, ka HK Rīga jau saņēmusi papildspēkus no izslēgšanas spēles finalizējušā Rīgas Dinamo, un jau 12. marta treniņā kopā ar komandu bija Māris Bičevskis, Roberts Bukarts un Ainars Podziņš.

saskaņā ar MHL izslēgšanas spēļu aktuālo kārtību, to sērijas norsinās līdz 3 uzvarām. pirmās divas spēles norisināsies pie turnīra tabulā augstāk esošās komandas – rīdzinieku gadījumā Mitiščos – 15. un 16. martā, bet 19. martā – HK Rīga laukumā. ja nepieciešams, tiks izspēlētas vēl viena vai divas spēles – 20. martā (HK Rīga laukumā), 23. martā (pie “atlantiem”). MHL play off – Harlamova kausa izcīņa norisinās pēc konferenču principa, tomēr, atšķirībā no KHL, pie jauniešiem ir skaidri zināms izslēgšanas spēļu potenciālo pretinieku grafiks, kas nemainās atkarībā no tālāk tikušo komandu ieņemtās vietas. tātad, ir skaidri zināms, ka Mitiščinskije Atlanti un HK Rīga pāra uzvarētājs otrajā kārtā spēlēs pret Ziemeļŗietumu divīzijas 2. vietas un Centra divīzijas 3. vietas pāra uzvarētāju, t.i., pret Voskresenskas MHK Himik vai Habarovskas Amurskije Tigri.

P.S. otrās sezonas rekordi. uzbrukums ar skatienu nākotnē

viens no HK Rīga komandu raksturojošiem elementiem 2011./2012. g. sezonā kopumā ir salīdzinoši nelielā rezultativitāte, kas atsevišķos sezonas nogriežņos pārvērtās par konkrētu problēmu dabūt ripu pāri pretinieku vārtu līnijai. attiecīgi sezonas summā HK Rīga ir tikuši pie 153 vārtu guvumiem 60 spēlēs (vidēji spēlē – 2,55), kas ir tikai 25.-ais labākais (8.-ais sliktākais) rādītājs visā MHL. attiecīgi arī diezgan raksturojošs piemērs ir tas, ka sezonas rezultatīvākais spēlētājs komandā ir aizsargs (Mārtiņš Jakovļevs). un tas raksturo nevis to, ka aizsargi būtu daudz iemetuši, bet to, ka uzbrucēju ierindā ir bijušas ievērojamas problēmas.

sezonas rezultatīvākie uzbrucēji ir Roberts Lipsbergs (1994.; pa labi novietotā fotoattēlā) un Elvijs Biezais (1991.), kuriem abiem ir pa 28 punktiem, bet ar atšķirīgu vārtu guvumu un piespēļu proporciju. Roberta Lipsberga gadījumā tas ir vairāk nekā apsveicams un uz nākotni vērsts pienesums, jo viņš pārstāv komandas jaunāko galu. savukārt, Elvijs Biezais pēctraumas posmā jau uzņēmis apgriezienus un konkrēto punktu ražu ir iekrājis salīdzinoši mazākā spēļu skaitā (36 spēles). trešais un ceturtais rezultatīvākais uzbrucēju rindās ir Vladislavs Dobreņkijs (1991.) un Kirils Tambijevs (1992.) – abiem pa 23 punktiem, bet arī atšķirīgs to sadalījums elementos..

labākie vārtu guvēji komandā: Roberts Lipsbergs – 14 reizes; Elvijs Biezais – 13 reizes; Miks Indrašis (1990.) un Dāvis Straupe (1992.) – pa 12 reizēm. te gan jāpiebilst, ka Miks Indrašis to iespējis piedaloties komandas 20 spēlēs; viņam kopā 21 punkts. tāpat augsta vidējā rezultativitāte ir arī citiem Dinamo sastāvā pārbaudītiem puišiem: Robertam Bukartam 16 (11+5) punkti 15 spēlēs; Jurim Upītim 17 (7+10) punkti 22 spēlēs; Mārim Bičevskim 21 (8+13) punkts 33 spēlēs.

HK Rīga uzbrucēju statistika 2011./2012. g. reg. sezonā (saskaņā ar mhl.khl.ru; te un zemāk iespējamas izmaiņas, ja MHL labo protokolus):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	uzv. iemet.
1.	Roberts Lipsbergs	1994.	58	14+14	0	51	0	58	39.7%
2.	Elvijs Biezais	1991.	36	13+15	+6	22	1	46	41.3%
3.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	52	11+12	+5	55	1	299	46.5%
4.	Kirils Tambijevs	1992.	47	9+14	+1	61	0	27	25.9%
5.	Miks Indrašis	1990.	20	12+9	+1	30	0	37	27.0%
6.	Māris Bičevskis	1991.	33	8+13	+2	76	1	520	47.1%
7.	Ņikita Jevpalovs	1994.	58	8+13	-2	52	0	551	45.9%
8.	Dāvis Straupe	1992.	58	12+6	-5	26	1	629	52.6%
9.	Miks Lipsbergs	1991.	58	6+12	-3	46	0	43	39.5%
10.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	53	8+9	+3	42	0	644	51.2%
11.	Juris Upītis	1991.	22	7+10	+6	26	2	256	47.3%
12.	Roberts Bukarts	1990.	15	11+5	+3	22	0	13	46.2%
13.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	40	8+5	0	10	0	2	50.0%
14.	Edgars Kurmis	1993.	51	1+6	-2	28	0	10	60.0%
15.	Raimonds Vilkoits	1990.	12	1+4	+1	43	0	168	47.6%
16.	Raimonds Upenieks	1992.	36	1+3	-6	42	0	276	54.7%
17.	Ainars Podziņš	1992.	7	2+1	0	2	0	2	50.0%
18.	Lauris Rancevs	1993.	17	2+1	0	6	0	100	44.0%
19.	Artūrs Ševčenko	1994.	11	1+1	+2	0	0	2	50.0%
20.	Andris Siksnis	1993.	24	1+0	-7	0	0	3	33.3%
21.	Edgars Kulda	1994.	1	0+0	0	0	0	0	–
22.	Pauls Hodzko	1993.	6	0+0	+2	4	0	5	40.0%
23.	Deivids Sarkanis	1994.	2	0+0	-1	0	0	2	50.0%
24.	Rūdolfs Prūsis	1992.	13	0+0	-4	2	0	4	75.0%

*

līgas piektā labākā aizsardzība?

ar visu to, ka HK Rīga iemeta maz, komanda tika pie 50% punktu un arī vietas izslēgšanas spēlēs. tas varēja notikt, lielā mērā pateicoties salīdzinoši stabilajai aizsardzības līnijai. sezonas 60 spēlēs rīdzinieki piedzīvoja 141 vārtu zaudējumu (vidēji spēlē 2,35), kas ir piektais labākais rādītājs visā MHL! aizsardzības salīdzinošā stabilitāte arī ir iemesls un sekas tam, kādēļ HK Rīga sastāvā aizvadītajā regulārajā sezonā ir uzspēlējuši tikai 9 aizsargi. “tikai” tādēļ, ka uzbrucēju skaits, kas izgāja sezonas gaitā caur komandu, ir 24…

aizsargu un arī kopumā visu HK Rīga spēlētāju ierindā pozitīvāko lietderības koeficientu ir saražojis komandas kapteinis Mārtiņš Porejs (1991.; pa labi novietotā attēlā), kuram šosezon “+15”. otrs labākais “plus-mīnus” koeficients komandā – “+13” aizsargam Edgaram Dīķim (1991.), kurš sezonas pēdējā spēlē Mārtiņa Poreja prombūtnē arī iemēģināja komandas kapteiņa uzšuvi. un, protams, kārtējais atgādinājums par aizsargu Mārtiņu Jakovļevu (1991.), kuram ir ne tikai trešais labākais lietderības koeficients komandā (+7), bet arī lielākā punktu raža (29 punkti), lielākais rezultatīvu piespēļu apjoms (26 piespēles) un vēl arī viens izšķirošs pēcspēles metiens. aktuāls jautājums, cik ļoti nākamās sezonas Dinamo treneru kolektīvam interesēs uzbrūkoša stila aizsargi.

HK Rīga aizsargu statistika 2011./2012. g. reg. sezonā (saskaņā ar mhl.khl.ru):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM
1.	Mārtiņš Porejs	1991.	59	1+9	+15	50	0
2.	Edgars Dīķis	1991.	58	2+7	+13	36	0
3.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	60	3+26	+7	32	1
4.	Pauls Zvirbulis	1993.	58	0+4	0	8	0
5.	Krišs Lipsbergs	1993.	59	2+8	-3	20	0
6.	Kristers Freibergs	1992.	21	0+0	-4	14	0
7.	Artūrs Salija	1992.	48	1+4	-5	68	0
8.	Andrejs Smirnovs	1992.	43	0+2	-11	18	0
9.	Ēriks Ševčenko	1991.	55	1+9	-13	22	0

*

Gudļevskis, Auziņš vai Auziņš, Gudļevskis

HK Rīga vārtsargu kontekstā sezonas gaitā laiku pa laikam “uzpeldēja” jautājums, kurš tad no HK Rīga abiem vārtsargiem ir “pirmais numurs”. ja ir runa par spēles laika summu, tad tas nenoliedzami ir Kristers Gudļevskis ar pilnām 2285 minūtēm spēles laika. ja skata vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficientu (GAA), tad līderis ar 2,00 ir Jānis Auziņš, kurš šajā kritērijā, jāatkārtojas, ir piektais labākais vārtsargs MHL-ā. atvairīto metienu procents abiem ir līdzīgs – abiem 91,8%. sausās spēles Auziņam 3 reizes, bet Gudļevskim šosezon – viena. protams, katram ir gadījušies dažāda stipruma pretinieki… bet kā “otro numuru”, vismaz dalībai pieteikumā, uz divām spēlēm Dinamo sastāvā izslēgšanas spēlēs, kad satraumējās Kriss Holts, iesauca tieši Kristeru Gudļevski. iespējams, ka patieso vārtsargu “secību” HK Rīga ierindā būs iespējams skaidrāk saskatīt izslēgšanas spēļu gaitā.

HK Rīga vārtsargu statistika 2011./2012. g. reg. sezonā (saskaņā ar mhl.khl.ru):

vārtsargs	dz.	sp.	uzv.	zaud.	sp. ar PM	metieni	atv.%	GAA	punkti	“sausi”	SM	sp. laiks
Jānis Auziņš	1991.	28	9	10	4	548	91.8%	2.00	0+0	3	0	1351:43
Kristers Gudļevskis	1992.	40	16	16	5	1106	91.8%	2.39	0+1	1	0	2285:06

*

HK Rīga komandas un spēlētāju rekordi MHL divās regulārajās sezonās:

parametrs	rekords 2011./2012. (60 sp.)	rekords 2010./2011. (56 sp.)
uzvara ar lielāko vārtu st.	6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09)	13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
	5:1 pret Kuzņeckije Medvedi (2012-03-02)
visvairāk vārtu guvumu spēlē	6:2 pret Tatranski Vlci (2012-03-09)	13:4 pret Russkije Vitjazi (2010-09-29)
	6:3 pret Tatranski Vlci (2011-09-11)
	6:5 PM pret Bars (2012-02-14)
zaude ar lielāko vārtu st.	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
		0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)
		1:5 pret Almaz (2011-02-26)
		2:6 pret Dmitrovas Kriļja Sovetov (2010-11-30)
visvairāk vārtu zaudējumu spēlē	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	5:8 pret MHK Himik (2011-01-10)
	5:6 PM pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-05)
rezultatīvākā “sausā” uzvara	5:0 pret Serebrjanije Ļvi (2011-11-06)	6:0 pret Junost (2011-02-15)
skarbākā “sausā” zaude	0:6 pret MHK Himik (2011-12-11)	0:4 pret Krasnaja Armija (2010-12-05)
		0:4 pret SKA-1946 (2011-03-02)
rezultatīvākais spēlētājs	Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.)	Miks Indrašis 53 (21+32) punkti (56 sp.)
labākais vārtu guvējs	Roberts Lipsbergs 14 reizes (58 sp.)	Raimonds Vilkoits 25 reizes (56 sp.)
rezultatīvākais asistents	Mārtiņš Jakovļevs 26 piesp. (60 sp.)	Miks Indrašis 32 piesp. (56 sp.)
visvairāk spēļu sezonā	Mārtiņš Jakovļevs visas 60 sp.	3 sp. (Indrašis; Porejs; Vilkoits) visas 56 sp.
labākais lietderības koeficients	Mārtiņš Porejs “+15” (59 sp.)	V.Karamnovs (25 sp.) un M.Porejs (56 sp.) – pa “+13”
sliktākais lietderības koef.	Ēriks Ševčenko “-13” (55 sp.)	Kārlis Kalvītis “-10” (52 sp.)
rezultatīvākais aizsargs	Mārtiņš Jakovļevs 29 (3+26) punkti (60 sp.)	Mārtiņš Jakovļevs 24 (4+20) punkti (54 sp.)
labākais vārtu guvējs aizsargs	Mārtiņš Jakovļevs 3 reizes (60 sp.)	Mārtiņš Porejs 5 reizes (56 sp.)
visvairāk izšķirošo PM	Juris Upītis 2 reizes (22 sp.)	Roberts Bukarts 2 reizes (12 sp.)
vārtsargs ar ilgāko sp. laiku	Kristers Gudļevskis 2285:06	Kristers Gudļevskis 2760:17
labākais GAA vārtsargam	Jānis Auziņš 2.00 (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 2.20 (49 sp.)
labākais atv. met. % vārts.	Jānis Auziņš 91.8% (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 92.0% (49 sp.)
	Kristers Gudļevskis 91.8% (40 sp.)
visvairāk “sausu” sp. vārts.	Jānis Auziņš 3 spēles (28 sp.)	Kristers Gudļevskis 7 sp. (49 sp.)
visvairāk soda minūšu	Māris Bičevskis 76 min. (33 sp.)	Mārtiņš Porejs 87 min. (56 sp.)
visvairāk uzvaras vārtu	3 reiz. 4 sp. (Bičevskis, Bukarts, Jeļisejevs, Upītis)	Raimonds Vilkoits 4 reizes (56 sp.)
lab. iemet. % (no 100 iemet.)	Raimonds Upenieks 54.7% (36 sp.; 276 iemet.)	Raimonds Upenieks 62.1% (25 sp.; 103 iemet.)

*

izziņām:

• HK Rīga spēlētāju statistika 2011./2012. g. reg. sezonā – mhl.khl.ru
• MHL 2012. gada izslēgšanas spēļu kārtība – mhl.khl.ru
• MHL 2011./2012. g. un citu reg. sezonu koptabulas – mhl.khl.ru
• HK Rīga 2010./2011. g. reg. sezonas rekordi: tepat

[pirmajā attēlā: HK Rīga ierinda fotofiksēta pirms spēles pret Sibirskije Snaiperi 2012. gada 27. februārī. otrajā attēlā: treneri Ronalds Ozoliņš un Leonīds Tambijevs HK Rīga spēles laikā pret SKA-1946 komandu 2012. gada 8. janvārī. trešais – Roberta Libsberga foto fiksēts spēlē pret Gazovik 2011. gada 5. decembrī. ceturtais – Mārtiņa Poreja foto “noķerts” spēlē pret MHK Spartak 2011. gada 24. septembrī. visu foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. ]

cik produktīvi HK Rīga apgādā Latvijas hokeju?

Dinamo saimniecības vecākā jauniešu komanda starptautiskajā februāra pauzē aiziet uz pozitīvas nots. (1) MHL play off zonas noturēšanai ir ieguldītas 3 uzvaras četrās mājas spēlēs. (2) Latvijas pieaugušo izlase pārbaudes spēļu turnīram Euro Ice Hockey Challenge (EIHC) apgādāta ar apmēram septiņiem HK Rīga spēlētājiem. (3) Latvijas U-18 izlasei jauniešu valstsvienību turnīram Dānijā izsniegti 2 treneri un 5 spēlētāji, kuri šosezon ir uzspēlējuši HK Rīga ierindā.

atsevišķs stāsts vēl ir HK Rīga komandas “pienesums” Dinamo vienībai deficītā centra uzbrucēja pozīcijā un Māra Bičevska personā, kurš, pretēji daudzu zinātāju prognozēm, Dinamo sastāvā ir aizķēries jau uz 11 oficiālajām spēlēm un Latvijas pieaugušo izlasē netrāpa tikai gūtās traumas dēļ. vietā ir piebilde, ka 1991. gadā dzimušo spēlētāju pievienošana KHL virs-limita kategorijai, ir principiāli pavirzījusi šī gada spēlētāju dalību KHL komandās. bet neviens Bičevskim šo vietu dāvinājis nav, un apkaimē bija pieejami arī citi 1991.-tie gadi.

tagad arī Podziņš…

MHL regulārajā sezonā Leonīda Tambijeva vadītajai vienībai ir atlikusi vēl sestdaļa – 10 spēles, kurās pierādīt vai nepierādīt savu spēju noturēties play off zonā. izbraukuma sesija tapa noslēgta ar uzvaru pēcspēles metienu sērijā, bet mājas spēlēs no 12 punktiem paņemti 9. HK Rīga snieguma “izlīdzināšanās” lielā mērā sakrīt ar HK Rīga saņemto papildspēku iespēlēšanos. Liepājas Metalurgs ierindā nav atgriezušies Miks Indrašis un Juris Upītis (abi pērnās sezonas rezultatīvākie HK Rīga sastāvā), kuri vismaz pēdējās 5 spēlēs “atražo” rezultativitāti – vidēji 1 punkts spēlē. savu reizi iemet retāk iesauktais Roberts Bukarts. tagad ir nonācis arī tiktāl, ka komandas sastāvā pirmo reizi iesaukts Ainars Podziņš, kuru acīmredzot uz HK Rīga nosūtīja spēļu prakses nodrošināšanai, kas pēdējā laikā Dinamo ierindā viņam īsti nav. iepriekšējā sezonā HK Rīga treneri Podziņam pielietojumu nebija atraduši; interesanti, vai tas notiks šosezon? kas zina, varbūt Podziņš pats sev atradīs pielietojumu, ko patiesībā arī dara komandas “veterāni” – Bukarts, Indrašis, Upītis. katrā gadījumā ir skaidrs, ka HK Rīga vadoņi iekļūšanu MHL izslēgšanas spēlēs kā uzdevumu ņem par pilnu.

HK Rīga rezultāti pēdējās 5 spēlēs un to rezultatīvāko spēlētāju pienesums (līdz 2012-02-07 spēlei, ieskaitot):

datums	vieta	HK Rīga vs.	rezultāts	Upīša punkti	Indraša punkti	Rob.Lipsberga punkti	Jakovļeva punkti
2012-01-26	Stupino	Kapitan	4:3 PM	1 izšķ. PM	0+1	0+1	0+0
2012-01-30	Piņķi	Amurskije Tigri	2:1	1+0	0+1	0+0	0+0
2012-02-01	Piņķi	Kapitan	3:4	0+1	0+0	2+1	1+1
2012-02-03	Piņķi	HK MVD	4:2	0+1	3+0	0+1	0+0
2012-02-07	Piņķi	Krasnaja Armija	2:1	1+1	0+0	(nesp.)	0+2
			SUMMA	2+3 un PM	3+2	2+3	1+3

*

play off-ā HK Rīga vietu ne tuvu nav garantējusi; tādēļ dalīt mežazvēra ādu, kamēr tas nav nomedīts, ir pāragri. tomēr ir vērts laiku pa laikam ieskatīties arī MHL Centra divīzijas turnīra tabulā, kuras pirmais četrinieks izslēgšanas spēlēs nāks pretī HK Rīga pārstāvētās Ziemeļrietumu divīzijas Top4 komandām. pēc standartprincipa: 1. vieta pret 4.; 2. vieta pret 3. “ja play off būtu šodien”, ir tāda populāra rubrika Krievijas medijos, tad HK Rīga, ja pieņemam, ka tiktu izslēgšanas spēlēs, saņemtu pretī Mitiščinskije Atlanti komandu. tāda neliela pērnā play off atkalredzēšanās?

MHL Ziemeļrietumu divīzijas aktuālā turnīra tabula 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc 2012-02-08 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	punkti
1.	Almaz (Čerepoveca)	50	108
2.	MHK Himik (Voskresenska)	50	103
3.	SKA-1946 (Sanktpēterburga)	49	89
4.	HK Rīga	50	71
5.	Dinamo-Šiņņik (Bobruiska)	50	65
6.	Serebrjanije Ļvi (Sanktpēterburga)	49	64
7.	Junost (Minska)	50	58
8.	Tatranski Vlci (Poprada)	50	53

*

MHL Centra divīzijas aktuālā turnīra tabula 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc 2012-02-08 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	punkti
1.	Mitiščinskije Atlanti (Mitišči)	49	91
2.	Krasnaja Armija (Maskava)	50	87
3.	Amurskije Tigri (Habarovska)	52	83
4.	MHK Spartak (Maskava)	50	81
5.	Sņežnije Barsi (Astana)	50	74
6.	HK MVD (Balašiha)	50	70
7.	Russkije Vitjazi (Čehova)	50	60
8.	Kapitan (Stupino)	52	56

*

HK Rīga “atradumi” uzbrukumā

ja no Jura Upīša un Mika Indraša, kā arī retajās līdzdalības reizēs – no Roberta Bukarta tiek gaidīts un ir sagaidīts rezultatīvs sniegums, tad sava veida “izlaušanās” ir Roberta Lipsberga salīdzinoši rezultatīvais sniegums. ir skaidrs, ka šosezon HK Rīga met retāk, un rezultativitātes līderiem nav tādas punktu ražas, kāda bija iepriekšējās sezonas rezultatīvākajiem. tomēr pieminēšanas vērts ir fakts, ka Roberts Lipsbergs ir komandas jaunākā gala spēlētājs (dz. 1994.), kurš, cita starpā, nu ir kļuvis par HK Rīga rezultatīvāko spēlētāju. tam bija nepieciešami 24 punkti (11+13) 48 spēlēs.

ja par kritēriju izvēlas vidēji spēlē gūto punktu skaitu, tad absolūts HK Rīga līderis ir Roberts Bukarts, kurš spējis sakolekcionēt 15 punktus (10+5) 14 spēlēs, kas vidēji veido 1,071. 2. un 3. vietas ieņēmēji arī nav pārsteigums un arī pārstāv uz Dinamo “celtos” puišus. Mikam Indrašim – vidēji 0,750 punkti spēlē, Jurim Upītim – 0,643 punkti.

HK Rīga spēlētāju rezultativitātes punkti vidēji spēlē; TOP 5 (pēc komandas 50 spēlēm):

	spēlētājs	vid. punkti spēlē	sp.	punkti
1.	Roberts Bukarts	1.071	14	10+5
2.	Miks Indrašis	0.750	12	4+5
3.	Juris Upītis	0.643	14	4+5
4.	Elvijs Biezais	0.577	26	7+8
5.	Māris Bičevskis	0.533	30	6+10

*

HK Rīga uzbrucēju statistika MHL 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 50 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemet.	% uzv. iemet.
1.	Roberts Lipsbergs	1994.	48	11+13	-1	49	0	48	37.5%
2.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	48	11+12	+5	53	1	295	46.4%
3.	Kirils Tambijevs	1992.	38	9+10	-2	49	0	15	53.3%
4.	Māris Bičevskis	1991.	30	6+10	+1	47	1	452	46.0%
5.	Ņikita Jevpalovs	1994.	48	6+10	+1	50	0	434	45.4%
6.	Miks Lipsbergs	1991.	49	5+11	-3	36	0	24	45.8%
7.	Dāvis Straupe	1992.	49	11+4	-7	20	1	525	54.3%
8.	Roberts Bukarts	1990.	14	10+5	+2	8	0	13	46.2%
9.	Elvijs Biezais	1991.	26	7+8	+4	18	1	37	43.2%
10.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	45	7+8	+2	40	0	537	50.3%
11.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	31	6+4	+2	10	0	2	50.0%
12.	Miks Indrašis	1990.	12	4+5	+1	12	0	17	29.4%
13.	Juris Upītis	1991.	14	4+5	+4	16	1	130	49.2%
14.	Edgars Kurmis	1993.	46	1+6	-4	24	0	8	62.5%
15.	Raimonds Vilkoits	1990.	12	1+4	+1	43	0	168	47.6%
16.	Raimonds Upenieks	1992.	34	1+3	-6	38	0	265	54.7%
17.	Lauris Rancevs	1993.	11	1+1	-3	2	0	76	46.1%
18.	Artūrs Ševčenko	1994.	9	1+0	+1	0	0	0	–
19.	Andris Siksnis	1993.	24	1+0	-7	0	0	3	33.3%
20.	Pauls Hodzko	1993.	6	0+0	+2	4	0	5	40.0%
21.	Edgars Kulda	1994.	1	0+0	0	0	0	0	–
22.	Ainars Podziņš	1992.	1	0+0	0	2	0	0	–
23.	Deivids Sarkanis	1994.	2	0+0	-1	0	0	2	50.0%
24.	Rūdolfs Prūsis	1992.	13	0+0	-4	2	0	4	75.0%

*

“Rietumfrontē bez pārmaiņām…”

HK Rīga aizsargu ierinda joprojām ir “slēgtais klubiņš”, kas, atšķirībā no uzbrucēju personālsastāva, liekas rotācijas un papildspēku iefiltrēšanu nepieļauj. sezonas 50 spēlēs joprojām ir uzspēlējuši 9 aizsargi, bet uzbrucēju rindām “izskrējušo” skaits joprojām pieaug, un šosezon uzbrucēju skaits jau ir 24…

par pozitīvākā lietderības koeficienta īpašnieku komandā ir kļuvis Edgars Dīķis, kuram tagad ir “+14” un kurš izvēlēts arī dalībai Latvijas izlasē EIHC turnīrā Norvēģijā. jāpiebilst, ka Dīķis izlases sastāvā “ieleca” pēdējā brīdī. netālu no viņa lietderības koeficienta tabulā ir komandas kapteinis Mārtiņš Porejs (+11), bet trešais “lietderīgākais” aizsargs un visas komandas spēlētājs ir Mārtiņš Jakovļevs (+8). šis pats Jakovļevs ir arī trešais rezultatīvākais HK Rīga spēlētājs un vienīgais komandas aizsargs ar izšķirošo pēcspēles metienu statistikā. cita starpā, M.Jakovļevam paredzēta dalība arī MHL “zvaigžņu spēlē”, kuras norise plānota 11. februārī Magņitogorskā. tas arī ir iemesls, kādēļ Jakovļevs nav nosaukts Latvijas izlases sastāvā dalībai EIHC turnīrā.

HK Rīga aizsargu statistika MHL 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 50 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

	aizsargs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM
1.	Edgars Dīķis	1991.	48	1+6	+14	24	0
2.	Mārtiņš Porejs	1991.	50	1+5	+11	38	0
3.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	50	3+19	+8	20	1
4.	Pauls Zvirbulis	1993.	48	0+4	-4	8	0
5.	Kristers Freibergs	1992.	21	0+0	-4	14	0
6.	Krišs Lipsbergs	1993.	49	1+6	-8	18	0
7.	Artūrs Salija	1992.	39	1+3	-8	54	0
8.	Andrejs Smirnovs	1992.	33	0+1	-8	16	0
9.	Ēriks Ševčenko	1991.	45	1+8	-12	18	0

*

kuru vārtsargu ņemtu Dinamo?

pēdējo 5 spēļu gaitā veiksmīgāku un statistiski labāku sniegumu vārtsarga postenī uzrāda Jānis Auziņš, “otrais numurs” vismaz kopējā spēles laika ziņā. bet varbūt vairs nav otrais? šo pēdējo 5 spēļu laikā, kad HK Rīga nācās cīkstēties pret Centra divīzijas komandām, Auziņš stājās vārtos pret turnīra tabulā augstāk esošām komandām – Amurskije Tigri un Krasnaja Armija, pret abām noturot GAA (vārtu zaudējumi spēlē) uz 1.00, bet atvairīto metienu procenti – 96,2% un 95,5%. savukārt, Kristers Gudļevskis “uzņēma” Centra divīzijas tabulā manāmi zemāk esošās komandas – divreiz Kapitan un vienreiz HK MVD, nokārtojot statistikas svārstības no 2.02 līdz 4.02 (GAA) un no 94,3% līdz 85,7% (atvairīto metienu ziņā).

Auziņš joprojām ir augstās vietās MHL vārsargu TOPos: 4. vietā pēc GAA (1.80; Gudļevskis ar 2.45 ierindojas 19. vietā); 6. vietā ar atvairūto metienu procentu (92,8%; Gudļevskis ar 91,6% ieņem 16. vietu). interesanti, kuru no HK Rīga vārtsargiem Dinamo galvenais treneris Peka Rautakallio un šīs pašas komandas vārtsargu treneris Sergejs Naumovs “iesauktu” Dinamo sastāvā oficiālajām spēlēm, ja rastos tāda nepieciešamība?

HK Rīga vārtsargu statistika MHL 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 50 spēlēm; saskaņā ar mhl.khl.ru):

vārtsargs	sp.	uzv.	zaud.	sp. ar PM	met.	atv. %	GAA	“sausi”	SM	sp. laiks
Jānis Auziņš	23	6	9	4	459	92.8%	1.80	3	0	1102:05
Kristers Gudļevskis	34	13	14	4	945	91.6%	2.45	1	0	1931:41

*

pienesums Latvijas izlasēs

Latvijas U-20 izlases sastāvā gadu mijā notikušajā pasaules čempionātā elitē HK Rīga sastāvs “pienesa” 9 spēlētājus (no 23 izlases spēlētājiem); ar piebildi, ka divi no tiem ir šīs sezonas “imports” no Liepājas Metalurgs saimniecības. savukārt Latvijas U-18 valstsvienība februārī Esbjergā (Dānijā) notiekošajam jauniešu izlašu turnīram “saņem” piecus spēlētājus – visus uzbrucējus, kas šosezon uzspēlējuši HK Rīga ierindā: rīdzinieku jauno supermaiņu “Roberts Lipsbergs – Ņikita Jevpalovs – Nikolajs Jeļisejevs“, kā arī Artūru Ševčenko un Edgaru Kuldu. tiesa, E.Kulda HK Rīga sastāvā ir bijis vairāk teorētiski nekā praktiski, pamatā spēlējot Juniors vienībā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas plašumos. nevienu aizsargu HK Rīga uz jauniešu izlasi nedod, jo HK Rīga “netur” nevienu U-18 vecumam atbilstošu aizsargu…

toties dod aizsargus uz pieaugušo Latvijas izlasi, kas “pielasa” sastāvu uz Euro Ice Hockey Challenge turnīru Norvēģijā. Tedam Nolanam “lietošanā” izsniegtās Latvijas izlases sastāvs dažādu iemeslu dēļ ir diezgan eksperimentāls, ko par tādu padara spēlētāju satraumētība, dažādu klubu vāji saskatāmā degsme laist savus atslēgas spēlētājus uz izlasi un arī izlases nepieciešamība pārbaudīt tuvākās rezerves. savādākos apstākļos tik daudz HK Rīga pārstāvju varētu izlasē nebūt. bet ir. septiņi HK Rīga spēlētāji, iespējams, būtu nedaudz pārspīlēti teikts, jo summāri Roberts Bukarts vairāk ir Dinamo spēlētājs, bet Miks Indrašis un Juris Upītis, kas uzspēlējuši arī Dinamo, šosezon vairāk spēļu ir aizvadījuši Liepājas Metalurgs ierindā. bet izlases sastāvā iekļautie – uzbrucējs Vladislavs Dobreņkijs un aizsargi Edgars Dīķis, Mārtiņš Porejs un Artūrs Salija ir “vistīrākie” HK Rīga pārstāvji. vienā no provizoriskajām sastāva versijām bija minēts arī aizsargs Ēriks Ševčenko, tomēr Latvijas Hokeja federācijas oficiāli publiskotajos sarakstos viņa vārds vairs nefigurē. atgādinājumam: Māra Bičevska un Raimonda Vilkoita kandidatūras no Latvijas izlases dalībnieku skaita “atkrita” vai netika izskatītas spēlētāju traumu dēļ.

P.S. Dinamo grib būt Latvijas čempioni…

interesanti, ka daļa HK Rīga spēlētāju šoziem ir pieteikti Latvijas Virslīgas čempionātā Juniors sastāvā. acīmredzot ar nodomu piepalīdzēt tikt un/vai pacīnīties Virslīgas izslēgšanas spēlēs. šādu “jaunpienācēju” ir 13! vārtsargi: Auziņš, Gudļevskis; aizsargi: Dīķis, Jakovļevs, Kr.Lipsbergs, M.Porejs, Salija; uzbrucēji: Indrašis, Jevpalovs, R.Lipsbergs, Podziņš, D.Straupe, Upītis… tas viss neskaitot tos HK Rīga “pilsoņus”, kas jau ir Juniors pieteikumā, jo šo sezonu ir sākuši šajā komandā vai vēlāk uzspēlējuši – tajā skaitā, Freibergs, Smirnovs, Jeļisejevs, A.Ševčenko u.c. acīmredzot arī Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēļu fāzi Dinamo saimniecība uztver diezgan nopietni, ja jau rezervē sev iespēju Juniors mundierī uz laukuma laist faktiski HK Rīga komandu. bai tas tādēļ, ka Latvijas pārstāvēšana IIHF rīkotajos klubu turnīros ir interesanta arī Dinamo sistēmai?

ieskatam:

• HK Rīga spēlētāju aktuālā statistika – mhl.khl.ru
• Latvijas izlases sastāvs dalībai EIHC turnīrā Norvēģijā (ar 8. februāra labojumiem) – lhf.lv
• Latvijas U-18 izlases sastāvs dalībai jauniešu izlašu turnīrā Dānijā: tepat
• Mārtiņš Jakovļevs MHL “zvaigžņu spēles” Rietumu komandas sastāvā – mhl.khl.ru

[Jura Upīša un Vladislava Dobreņkija kopfoto fiksēts HK Rīga spēlē pret Mamonti Jugri 2011. gada 3. decembrī; otrs – Roberta Lipsberga un Ņikitas Jevpalova kopfoto – HK Rīga spēlē pret MHK Himik 2011. gada 11. decembrī. abu foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]