Vīri, kas centušies Latvijai vietu olimpiādē gādāt

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas hokeja izlase sešas reizes ir cīnījusies par iespēju uzspēlēt ziemas olimpiskajās spēlēs. No sešiem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem četrus Latvija pabeidza kā uzvarētāja un nopelnīja tiesības startēt olimpiādē. Divreiz – savos pirmajos turnīros – Latvijai tas neizdevās. Kuri hokejisti cipariski ir centušies visvairāk?

Pirmais kavlifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinajās 1993. gada septembī Šefīldā (Lielbritānijā), kur uz vienīgo ceļazīmi pretendēja 5 izlases. Ar Japānas, Lielbritānijas un Polijas valstsvienībām mūsējie tika galā, bet saņēma pārliecinošu “aplauzienu” no Slovākijas izlases (1:7). Uz 1994. gada ziemas olimpiādi Lillehammerē (Norvēģijā) aizbrauca slovāku valstsvienība, kas 12 izlašu konkurencē izcīnīja 6. vietu!

Otrais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs ar Latvijas izlases dalību norisinājās 1996. gada augusta beigās un septembra sākumā mājās – Rīgā. Uz dalību Nagano-1998 pretendēja 5 izlases. Trīs no tām tika uzvarētas pārliecinoši – lietuvieši ar 27:0, igauņi 15:0, ungāri 10:2. Bet Latvijai “nodarīja pāri” (1:4) un uz Nagano aizbrauca baltkrievi.

Toties Latvija “paņēma” pārējos četrus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus, kur katrā bija pa četriem pretendentiem dalībai ziemas olimpiādē:

• 2001. gada februārī Klāgenfurtē (Austrijā), “aiz borta” atstājot Austrijas, Dānijas un Francijas izlases;
• 2005. gada februārī Rīgā, “izslēdzot” Baltkrievijas, Polijas un Slovēnijas valstsvienības;
• 2009. gada februārī Rīgā, uzvarot Itālijas, Ukrainas un Ungārijas komandas;
• 2013. gada februārī Rīgā, turnīra tabulā apsteidzot Francijas, Lielbritānijas un Kazahstānas izlases (neskatoties uz zaudējumu frančiem ar 2:3 papildlaikā).

Kerča rekords ilgākam laikam

Visrezultatīvako artavu visu olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā Latvijas izlasē ieguldījis uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kurš 3 turnīru gaitā mūsu valstsvienības labā ir sarūpējis 23 rezultativitātes punktus (9+14). Otrs lielmeistars ir Leonīds Tambijevs ar 17 punktiem (četros turnīros) un trešais – Harijs Vītoliņš ar 16 punktiem (3 turnīros). No Sočiem pieteiktā Latvijas izlases komplekta rezultatīvākais olimpiskās kvalifikācijas turnīros ir bijis Jānis Sprukts, kura kontā ir 12 punktu, un tas ir dalīts 6./7.-ais rezultatīvakais apjoms šo turnīru summā.

Rezultatīvākais aizsargs olimpisko kvalifikāciju uzskaitē ir Sandis Ozoliņš ar 9 punktiem (3 turnīros), bet viņam seko Igors Bondarevs un Normunds Sējējs, kuriem abiem pa 8 punktiem. Tikai, ka Bondarevam četros turnīros, bet Sējējam – 3 kvalifikācijas izspēļu gaitā.

Latvijas izlases Top 10 rezultatīvakie spēlētāji visu 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīru summā:

	spēlētājs	turnīri	spēles	punkti
1.	Aleksandrs Kerčs	3	11	9+14
2.	Leonīds Tambijevs	4	14	7+10
3.	Harijs Vītoliņš	3	11	9+7
4.	Oļegs Znaroks	2	8	3+10
5.	Aleksandrs Beļavskis	2	7	5+8
6.	Sergejs Žoltoks	1	4	5+7
7.	Jānis Sprukts	3	9	5+7
8.	Aigars Cipruss	4	14	4+8
9.	Aleksandrs Ņiživijs	5	15	3+8
10.	Igors Pavlovs	1	4	4+7

–

Ņiživijs un Naumovs kā kvalifikācijai uzticīgākie

Rezultativitātes punkti tomēr nebūs objektīvākais “investīciju” apjoma salīdzinājums, īpaši, ja salīdzina dažādu ampluā spēlētājus. Par tādu varētu mēģināt uzskatīt olimpiskās kvalifikācijas turnīru skaitu, kas ir katra spēlētāja biogrāfijā. Latvijas izlasē visus sešus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus nav aizvadījis neviens hokejists. Kas saprotams, jo turnīri norisinājušies 20 gadu gaitā, un tik ilga profesionāla hokejista karjera salīdzinoši augstā līmenī nav bieža parādība.

Lielākais pienesums ir dalība 5 turnīros, un šādu artavu ir snieguši tikai divi sportisti – uzbrucējs Aleksandrs Ņiživijs un vārtsargs Sergejs Naumovs (līdzās pa labi novietotajā attēlā). Pa četriem turnīriem ir vēl 4 hokejistiem – uzbrucējiem Leonīdam Tambijevam, Aigaram Ciprusam, aizsargam Igoram Bondarevam un vārtsargam Edgaram Masaļskim. Ar piebildi, ka Masaļskis laukumumā devies 3 turnīros, bet savā pirmajā ir bijis izlases pieteikumā bez reāla spēles laika.

Ja summē olimpiskās kvalifikācijas turnīrus gan spēlētāja, gan trenera statusā, tad starp šī turnīra veterāniem jānosauc arī Harijs Vītoliņš ar 5 turnīriem un Oļegs Znaroks ar četriem. Vītoliņš trijās kvalifikācijās piedalījās kā uzbrucējs un divās (2005., 2009.) – kā galvenā trenera palīgs. Savukārt Znaroka kontā ir divi turnīri kā spēlētājam, viens (2005.) – kā galvenā trenera asistentam, un vēl viens (2009.) – kā galvenajam trenerim.

Latvijas izlases spēlētāji visos 6 olimpiskās kvalifikācijas turnīros (pie konkrētā gada turnīra norādīts spēļu skaits un iekavās rezultativitātes punkti; treknrakstā spēlētāji, kas iekļauti 2014. gada olimpiskajā pieteikumā; vārtsargiem spēļu ailītē – turnīru skits ar reālu spēles laiku, bet iekavās – visi turnīri, kuros pieteikts izlases sastāvā):

spēlētājs	1993.	1996.	2001.	2005.	2009.	2013.	KOPĀ turnīri	KOPĀ punkti
UZBRUCĒJI
Aleksandrs Ņiživijs	–	4 (2+1)	2 (0+1)	3 (0+3)	3 (1+0)	3 (0+3)	5	3+8
Leonīds Tambijevs	4 (1+1)	4 (6+8)	3 (0+0)	3 (0+1)	–	–	4	7+10
Aigars Cipruss	4 (0+3)	4 (3+3)	3 (1+0)	–	3 (0+2)	–	4	4+8
Aleksandrs Kerčs	4 (7+2)	4 (1+8)	3 (1+4)	–	–	–	3	9+14
Harijs Vītoliņš	4 (1+2)	4 (7+5)	3 (1+0)	–	–	–	3	9+7
Jānis Sprukts	–	–	–	3 (3+1)	3 (2+5)	3 (0+1)	3	5+7
Vjačeslavs Fanduļs	4 (3+1)	4 (1+3)	3 (1+1)	–	–	–	3	5+5
Grigorijs Panteļejevs	–	4 (4+2)	3 (0+0)	3 (2+0)	–	–	3	6+2
Miķelis Rēdlihs	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (1+2)	3	2+4
Mārtiņš Cipulis	–	–	–	3 (1+1)	3 (1+0)	3 (0+1)	3	2+2
Juris Štāls	–	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	3 (1+1)	3	1+1
Oļegs Znaroks	4 (0+3)	4 (3+7)	–	–	–	–	2	3+10
Aleksandrs Beļavskis	4 (4+5)	–	3 (1+3)	–	–	–	2	5+8
Lauris Dārziņš	–	–	–	–	3 (3+1)	3 (3+2)	2	6+3
Mārtiņš Karsums	–	–	–	–	3 (4+2)	3 (1+1)	2	5+3
Sergejs Boldaveško	4 (1+0)	4 (4+1)	–	–	–	–	2	5+1
Ģirts Ankipāns	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+3)	–	2	1+3
Aleksandrs Semjonovs	–	–	3 (0+1)	3 (2+0)	–	–	2	2+1
Juris Opuļskis	4 (0+2)	–	3 (1+0)	–	–	–	2	1+2
Artis Ābols	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Jānis Tomans	4 (1+0)	–	3 (0+0)	–	–	–	2	1+0
Armands Bērziņš	–	–	–	3 (1+0)	–	3 (0+0)	2	1+0
Andrejs Ignatovičs	2 (0+0)	2 (1+0)	–	–	–	–	2	1+0
Sergejs Žoltoks	–	4 (5+7)	–	–	–	–	1	5+7
Igors Pavlovs	–	4 (4+7)	–	–	–	–	1	4+7
Jevgeņijs Semerjaks	4 (2+3)	–	–	–	–	–	1	2+3
Gints Meija	–	–	–	–	–	3 (1+2)	1	1+2
Miks Indrašis	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Ronalds Ķēniņš	–	–	–	–	–	3 (1+1)	1	1+1
Herberts Vasiļjevs	–	–	–	–	3 (1+1)	–	1	1+1
Roberts Jekimovs	–	–	–	–	–	3 (0+2)	1	0+2
Guntis Džeriņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Juris Ozols	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Aleksandrs Macijevskis	–	–	–	3 (0+0)	–	–	1	0+0
Sergejs Seņins	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Aleksejs Širokovs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Vitālijs Pavlovs	–	–	–	–	–	1 (0+0)	1	0+0
AIZSARGI
Igors Bondarevs	4 (0+2)	4 (2+4)	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	4	2+6
Sandis Ozoliņš	–	4 (2+6)	–	3 (0+1)	–	3 (0+0)	3	2+7
Normunds Sējējs	–	4 (2+3)	3 (0+1)	3 (0+2)	–	–	3	2+6
Viktors Ignatjevs	–	2 (2+1)	3 (3+1)	3 (0+0)	–	–	3	5+2
Kārlis Skrastiņš	4 (1+1)	4 (1+3)	–	3 (1+0)	–	–	3	3+4
Rodrigo Laviņš	3 (0+0)	4 (3+2)	–	3 (0+0)	–	–	3	3+2
Arvīds Reķis	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+2)	3 (0+1)	3	1+3
Andrejs Maticins	4 (0+1)	1 (0+0)	3 (0+0)	–	–	–	3	0+1
Sergejs Čudinovs	4 (0+1)	4 (0+5)	–	–	–	–	2	0+6
Krišjānis Rēdlihs	–	–	–	–	3 (0+2)	3 (0+0)	2	0+2
Oļegs Sorokins	–	–	3 (0+0)	–	3 (0+2)	–	2	0+2
Georgijs Pujacs	–	–	–	–	3 (0+0)	3 (1+0)	2	1+0
Kristaps Sotnieks	–	–	–	–	3 (0+1)	1 (0+0)	2	0+1
Atvars Tribuncovs	–	–	3 (0+0)	3 (0+0)	–	–	2	0+0
Oskars Bārtulis	–	–	–	–	–	3 (1+0)	1	1+0
Konstantīns Grigorjevs	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Artūrs Kupaks	4 (0+0)	–	–	–	–	–	1	0+0
Jānis Andersons	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Mihails Bogdanovs	–	–	3 (0+0)	–	–	–	1	0+0
Guntis Galviņš	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Aleksandrs Jerofejevs	–	–	–	–	3 (0+0)	–	1	0+0
Artūrs Kulda	–	–	–	–	–	3 (0+0)	1	0+0
VĀRTSARGI
Sergejs Naumovs	1 (-)	4 (-)	3 (-)	2 (-)	2 (-)	–	5	–
Edgars Masaļskis	–	–	0 (-)	2 (-)	1 (-)	3 (-)	3 (4)	–
Artūrs Irbe	3 (-)	–	–	–	–	–	1	–
Ervīns Muštukovs	–	–	–	–	0 (-)	0 (-)	0 (2)	–
Andrejs Zinkovs	0 (-)	0 (-)	–	–	–	–	0 (2)	–
Māris Jučers	–	–	–	–	–	0 (-)	0 (1)	–
Juris Klodāns	–	0 (-)	–	–	–	–	0 (1)	–
Dmitrijs Žabotinskis	–	–	–	0 (-)	–	–	0 (1)	–

–

[Pirmā (Aleksandra Ņiživija) un trešā (Sergeja Naumova) foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv; otrā (Aleksandra Kerča) foto avots: sportacentrs.com / Edmonton Oilers spēlētāju kartiņu kolekcija. Ceturtais (noslēdzošais) foto fiksēts Olimpiskās kvalifikācijas turnīra gaitā 2013. gada februārī; šī foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Nedēļas zvaigznes: Indrašis, Džeriņš, Jass, Siksna

Oktobra ceturtās nedēļas „malači” meklējami un atrodami kā KHL, tā arī Vācijas DEL un Baltkrievijas atklātā čempionāta laukumos. Pamanāmi arī Latvijas izlases esošie vai bijušie kandidāti Somijas, Norvēģijas, Ukrainas stiprākajās līgās. Latvijas hokejistu 22. – 28. oktobra nedēļas Top 4.

1. Miks Indrašis

Indrašim pietika nouguņot vienā spēlē, lai sakrātu četrus punktus, un nonāktu nedēļas Topa galvgalī. Protams, var smaidīt, ka šī rezultativitāte „saskrējusi” spēlē pret KHL vājāko komandu Avtomobiļist… Tomēr – panākums nav zemē metams, jo to guvusi līgas otrā vājākā komanda – Rīgas Dinamo. Nedēļas summā Mikam Indrašim 3 spēles, 4 punkti (2+2) un lietderības koeficients „+1”. Tas arī ir rezultatīvākais sniegums starp Latvijas hokejistiem KHL plašumos.

2. Andris Džeriņš

Aizvadītās nedēļas otrs rezultatīvākais Rīgas dinamietis un Latvijas izcelsmes KHLists bija Andris Džeriņš. Pa 3 punktiem oktobra ceturtajā nedēļā salasīja arī kolēģi Guntis Galviņš un Mārtiņš Karsums, tomēr Andrim Džeriņam ir „simpātiskāka” punktu attiecība: 2 vārtu guvumi un 1 rezultatīva piespēle, kā arī +2 lietderības (3 spēlēs). Turklāt Džeriņš pamanījās uzspīdēt spēlēs pret ne-pastarīšiem – Austrumu konferences „buldozeriem” Magņitogorskas Metallurg un Čeļabinskas Traktor. Ar ko beidzās šīs spēles, zinām; tomēr Džeriņš šo spēļu summā un sausajā atlikumā izskatās ļoti pat pieklājīgi.

3. Māris Jass

Vācijas stiprākās līgas (DEL) komandas Hannover Scorpions ierindā pakāpeniski un arvien labāk iejūtas aizsargs Māris Jass. Viņa darbošanās „skorpionu” galvenā trenera un sava laika Latvijas izlases uzbrucēja Igora Pavlova vadībā sāk nest arī statistiski pamanāmus augļus. Aizvadītās nedēļas 3 spēlēs Māris Jass sagādāja 3 rezultativitātes punktus (1+2) un lietderības koeficientu „+1”. Starp Latviju pārstāvošiem aizsargiem dažādu valstu stiprākajās līgās – pamanāmi rādītāji.

4. Edgars Siksna

Lai arī „galvenā” Liepājas Metalurgs komanda oktobra ceturtajā nedēļā ir aizvadījis tikai vienu spēli un ne pret to stiprāko Baltkrievijas ekstralīgas vienību (HK Vitebsk), tomēr nevar nenosaukt Latvijas U-20 izlases spēlētāju, kurš šajā spēlē uzspīdēja. Tas ir liepājnieku 19 gadus vecais aizsargs Edgars Siksna (dz. 1993.). Vienas spēles summā viņam divi vārtu guvumi un neitrāls lietderības koeficients. Pašreiz Siksna ir Liepājas Metalurgs vienības aizsargs ar labāko lietderības koeficientu (+7), kā arī otrs rezultatīvākais aizsargs komandas ierindā. Nav slikti junioru vecuma hokejistam.

Netālu no Topa

Dažādos platuma grādos – dažādu valstu „Virslīgās” – turpina „pildīt plānu” un būt pamanāmi virkne Latvijas izlases kandidātu vai vismaz sava laika spēlētāju: uzbrucējs Roberts Jekimovs Somijas SaiPa ierindā (3 spēlēs 2+1 un lietderība +1); uzbrucējs Aleksandrs Macijevskis Norvēģijas Stjernen Hockey sastāvā (3 spēlēs 2+1 punkti un +1); uzbrucējs Kaspars Saulietis Ukrainas Sokil rindās (3 spēlēs 2+1 un neitrāla lietderība); uzbrucējs Juris Štāls Ukrainas Kompaņjon-Naftogaz krāsās (2 spēlēs 1+1 punkti un +2 lietderības). Arī – uzbrucējs Jānis Ozoliņš Lielbritānijas Hull Stingrays vienībā (1 spēlē 1+2).

Salīdzinoši pieklājīgu vārtsarga statistiku Zviedrijas otrajā stiprākajā līgā (HockeyAllsvenskan) turpina uzturēt Ervīns Muštukovs, kuram aizvadītajā nedēļā 3 spēles (178:18), kurās nācies „pārciest” 68 metienus un no tiem nenoķert sešus. Attiecīgi Mora IK vārtsargam Muštukovam oktobra ceturtajā nedēļā – 91,18% atvairītu metienu un vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu (GAA) koeficients 2.02, kā arī uzvaru-zaudējumu bilance ir 2:1. Savukārt Latvijas izlases vārtsargs Edgars Masaļskis turpina būt Jugra komandas „pirmais numurs” KHL plašumos. Aizvadītajā nedēļā Masaļskis „nolauza” 4 spēles (!!!) ar spēles laiku 243:01. Uzvaru-zaudējumu bilance 1:2, bet ceturtajā spēlē Masaļskis palīdzēja savai komandai uzvarēt pēcspēles metienos. Pārējie cipari – atvairīti metieni (92,31%) un GAA 3.21.

Statistiski neslikta nedēļa bija vārtsargam Kristeram Gudļevskim, ar piebildi – jaunatnes līgā un pret Rietumu konferences priekšpēdējās (16.) vietas ieņēmējiem – Budapeštas Patriot. Tomēr arī tas pieklājīgi – 2 spēlēs 2 uzvaras, 96,26% atvairītu metienu un GAA 1.00. Vēl „mazajās līgās” 22. – 28. oktobra nedēļas spēlēs izcēlās uzbrucējs Kirils Tambijevs, kurš MHK Himik ierindā MHL čempionāta 3 spēlēs saražoja 6 punktus (3+3) un neitrālu lietderību. No HK Rīga ierindas paspīdēja Latvijas U-20 izlases kandidāts – uzbrucējs Andris Siksnis (dz. 1993.), kuram 3 spēlēs ienācās 3 vārtu guvumi un lietderība +1 izmērā. Dažam Sikšņa kolēģim aizvadītajā nedēļā arī bija 3 punkti, taču ne tik laba trāpījumu un piespēļu bilance. Savukārt MHL B grupas čempionātā Liepājas Metalurgs jaunatnes komandas sastāvā pamanāmākais bija Egils Kalns ar 4 punktiem (2+2) un lietderību +3, kas sarūpēti 2 spēlēs. Kalns aizvadīja arī vienu spēli kā Liepājas Metalurgs-2 spēlētājs Latvijas Virslīgas čempionātā, arī tajā tiekot pie viena vārtu guvuma. Pa 3 punktiem MHL B grupas 2 spēlēs arī citiem liepājniekiem: Valteram Freijam (dz. 1994.); Edgaram Homjakovam (dz. 1995.); Vladislavam Dobreņkijam.

Par Nedēļas Top 4

„Karsto” Latvijas spēlētāju Top 4 un izvērtējums, kuru iecerēts veidot par katru nedēļu visas 2012./2013. g. sezonas garumā. Ar nodomu izcelt hokejistus, kas uzspēlē ne tikai Rīgas Dinamo ierindā un/vai Latvijas izlasē, bet arī citur – Baltkrievijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā, CHL līgās un citur ārpus tradicionālā „vislielākā hokeja”. Tops ir tik subjektīvs, ka tam nav izteiktu kritēriju. Protams, palīgos tiek ņemta statistika un salīdzinošie aprēķini par dažādu līgu spēka samēriem. Taču iecerētā vadlīnija – četri spēlētāji, no kuriem vismaz viens ir U-20 vecuma hokejists un vismaz divi nespēlē KHL. (U-20 vecuma hokejistiem norādīts arī dzimšanas gads.) Rekomendācijas un ieteikumi ir gaidīti!

Atskatam:

OKTOBRA TOPI

• 1. – 7. oktobra nedēļas Top 4: atvērt
• 8. – 14. oktobra nedēļas Top 4: atvērt
• 15. – 21. oktobra nedēļas Top 4: atvērt

SEPTEMBRA TOPI

• 4. – 9. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 10. – 16. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 17. – 23. septembra nedēļas Top 4: atvērt
• 24. – 30. septembra nedēļas Top 4: atvērt

[Attēlā: Miks Indrašis CSKA aizsarga Andreja Sergejeva apkampienos. Foto fiksēts 2012. gada 10. septembra spēlē. Foto avots: cska-hockey.ru.]

Latvijas hokejisti atsāk iekarot Vāciju?

Sava laika Latvijas izlases uzbrucēja Igora Pavlova trenētajā Vācijas stiprākās līgas DEL klubā Hannover Scorpions pie līguma ir ticis aizsargs Māris Jass, kā arī uz pārbaudes laiku aicināti vēl divi Latvijas hokejisti – Raimonds Vilkoits un Edgars Apelis. Cik liela ir bijusi Latvijas hokejistu „apmeklētība” DEL līgas 18 pastāvēšanas gados?

Kopš Vācijas aktuāli stiprākās līgas – Deutsche Eishockey Liga (DEL) – iestartēšanās 1994./1995. gada sezonā, tā ir bijis lielāks vai mazāks vilinājums arī Latvijas hokejistiem. DEL pastāvēšanas 18 sezonu gaitā šīs līgas oficiālajos čempionātos ir piedalījušies vismaz 14 Latvijas hokejisti. Turklāt ne šādi-tādi, bet sava laika Latvijas izlases spēlētāji – tātad Latvijas hokeja virsslānim piederīgie sportisti. Lietas skaidrībai jāpiebilst, ka DEL līga pieder tiem Eiropas čempionātiem, kuri ir leģionāriem un to iespējamam skaitam vislabvēlīgākie. Piemēram, aizvadītajā sezonā DEL oficiālajā čempionātā cīnījās ap 200 Vācijas pavalstnieku, ap 100 kanādiešu, ap 40 ASV hokejistu, kā arī virs 20 pārējo – slovāki, zviedri, dāņi, čehi, somi utt.

Herberts Vasiļjevs kā DEL veterāns

Tiesa, absolūtajā vairākumā gadījumu Latvijas hokejistiem ar DEL līgu bija „gadījuma sakari” – ne vairāk kā vienas sezonas izmērā, un tikai 3 Latvijas hokejisti DEL līmenī ir uzspēlējuši ilgāk. Pilnīgs veterāns šajā ziņā ir Krefeld Pinguin kapteinis Herberts Vasiļjevs, kuram summā jau ir sakrātas 9 sezonas ar dalību DEL čempionātā. Turklāt Vasiļjevam vēl ir spēkā esošs līgums un attiecīgi – iespējas uzlabot savu rekordu. Citi DEL ilgdzīvotāji bija Arvīds Reķis (7 sezonas) un Aleksandrs Kerčs (4 sezonas). Jāpiebilst, ka šajos aprēķinos nav iekļautas Latvijas hokejistu sezonas, kas aizvadītas Vācijā ārpus DEL līgas. Piemēram, sava laika Latvijas izlases uzbrucēja Sergeja Boldaveško „darba grāmatiņā” ir fiksētas vismaz 12 sezonas Vācijas dažāda līmeņa hokeja līgās.

Ir bijušas dažas DEL sezonas bez Latvijas hokejistiem, taču – gadījušies arī DEL čempionāti ar 3 – 4 Latvijas hokejistu dalību. Visplašākā pārstāvniecība fiksēta 2000./2001. g. sezonā, kad DEL laukumos fiksēti četri tādi uzvārdi kā Kerčs, Laviņš, Pavlovs, Tambijevs. Pēdējās divas sezonas Latviju DEL līgā pārstāvēja tikai viens hokejists – nu jau līdz Vācijas pilsonībai „uzdienējušais” Herberts Vasiļjevs.

Igors Pavlovs kā Latvijas hokejistu patrons

Jaunajā 2012./2013. g. sezonā DEL čempionātā Latvijas hokejistu skaits „draud” palielināties. Atgādinājumam: joprojām līgumsaistības Krēfeldē ir Vasiļjevam. Bet līgumu ar savulaik vācu līgās spēlējušā Igora Pavlova trenēto Hannover Scorpions vienību noslēdzis aizsargs Māris Jass (dz. 1985.), kurš savulaik uzspēlējis arī Latvijas izlasē pasaules čempionātos un KHL – Ņižņekamskas Ņeftehimik ierindā 2010./2011. g. sezonā. Par savu pārcelšanos uz Vāciju Māris Jass teic, ka ir apmierināts, taču nekādas prognozes nebūvē: „Jā, esmu apmierināts. Redzēsim, ko parādīs jaunā sezona…”

Turpat trenera Igora Pavlova „paspārnē” Hannover Scorpions treniņos uz pārbaudes laiku ir pieņemti divi Latvijas hokejisti – uzbrucējs Raimonds Vilkoits (dz. 1990.) un aizsargs Edgars Apelis (dz. 1989.). Abi savulaik ir uzspēlējuši Dinamo saimniecībā – lielkomandas fārmklubos Rīga 2000, Dinamo Juniors un arī Liepājas Metalurgs. Vilkoits uzspēlēja arī Dinamo jaunatnes komandā – HK Rīga. Bet aizvadīto sezonu par stabilu abiem spēlētājiem nevarēja saukt. Abiem 2011./2012. g. sezonā nācās uzspēlēt 3 – 4 komandās… Tagad iespējas „aizķerties” pie Scorpions ir pašu rokās un, jādomā arī Pavlova uzticības kredīta izmērā.

Cita starpā, DEL klubs Hamburg Freezers noslēdzis divu sezonu līgumu ar Vācijas un Latvijas „dubultpavalstnieku” – uzbrucēju Ralfu Rinki – Leitānu (dz. 1993.), kuru, cita starpā, šovasar KHL draftā „pieteica” Rīgas Dinamo. Taču Latvijas hokeja izlašu saimniecībai, vismaz tuvākajos gados, šis jaunietis “iet garām”, jo uzspēlējis Vācijas U izlasēs.

Latvijas hokejisti DEL čempionātos 18 sezonās (1994. – 2012.):

sezona	skaits	Latvijas spēlētāji DEL
1994./1995.	2	u. Ilmārs Tomanis (Schwenninger Wild Wings); u. Herberts Vasiļjevs (Krefelder Eislauf-Verein 1981)
1995./1996.	1	u. Sergejs Boldaveško (Augsburger Panther)
1996./1997.	0
1997./1998.	0
1998./1999.	1	u. Aleksandrs Kerčs (Revierlöwen Oberhausen)
1999./2000.	3	a. Viktors Ignatjevs (Nürnberg Ice Tigers); u. Aleksandrs Kerčs (Revierlöwen Oberhausen); u. Grigorijs Panteļejevs (Hannover Scorpions)
2000./2001.	4	u. Aleksandrs Kerčs (Revierlöwen Oberhausen); a. Rodrigo Laviņš (Augsburger Panther); u. Igors Pavlovs (Revierlöwen Oberhausen); Leonīds Tambijevs (Iserlohn Roosters)
2001./2002.	3	u. Vjačeslavs Fanduļs (Berlin Capitals); u. Aleksandrs Kerčs (Berlin Capitals); a. Atvars Tribuncovs (Berlin Capitals)
2002./2003.	0
2003./2004.	1	a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther)
2004./2005.	2	a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Nürnberg Ice Tigers)
2005./2006.	2	a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2006./2007.	2	a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2007./2008.	3	a. Krišjānis Rēdlihs (Hamburg Freezers); a. Arvīds Reķis (Augsburger Panther); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2008./2009.	3	v. Edgars Masaļskis (Füchse Duisburg); a. Arvīds Reķis (EHC Wolfsburg Grizzly Adams); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2009./2010.	2	a. Arvīds Reķis (EHC Wolfsburg Grizzly Adams); u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2010./2011.	1	u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)
2011./2012.	1	u. Herberts Vasiļjevs (Krefeld Pinguine)

*

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi DEL līgā regulārajās sezonās. Top 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	Herberts Vasiļjevs	2009./2010.	Krefeld Pinguine	51	22+36
2.	Herberts Vasiļjevs	2007./2008.	Krefeld Pinguine	53	24+33
3.	Herberts Vasiļjevs	2008./2009.	Krefeld Pinguine	52	20+35

*

Latvijas aizsargu rezultativitātes rekordi DEL līgā regulārajās sezonās. Top 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	Arvīds Reķis	2008./2009.	EHC Wolfsburg Grizzly Adams	50	11+12
2.	Arvīds Reķis	2003./2004.	Augsburger Panther	46	5+15
3.	Atvars Tribuncovs	2001./2002.	Berlin Capitals	58	7+12

*

Latvijas aizsargu lietderības rekordi DEL līgā regulārajās sezonās. Top 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	+/-
1.	Arvīds Reķis	2008./2009.	EHC Wolfsburg Grizzly Adams	50	+12
2.	Arvīds Reķis	2009./2010.	EHC Wolfsburg Grizzly Adams	53	+11
3.	Krišjānis Rēdlihs	2007./2008.	Hamburg Freezers	43	+5

*

Latvijas vārtsarga sniegums DEL regulārajā sezonā:

vārtsargs	sezona	klubs	spēles	GAA	atv. %
Edgars Masaļskis	2008./2009.	Füchse Duisburg	16	4.55	87.8%

*

Latvijas hokejistu „noturība” DEL līgā:

spēlētājs	dz.	sez. skaits	gadi
u. Herberts Vasiļjevs	1976.	9 sez.	1994.-1995.; kopš 2004.
a. Arvīds Reķis	1979.	7 sez.	2003.-2010.
u. Aleksandrs Kerčs	1967.	4 sez.	1998.-2002.
u. Ilmārs Tomanis	1968.	1 sez.	1994.-1995.
u. Sergejs Boldaveško	1970.	1 sez. (1 sp.)	1995.-1996.
a. Viktors Ignatjevs	1970.	1 sez.	1999.-2000.
u. Grigorijs Panteļejevs	1972.	1 sez.	1999.-2000.
a. Rodrigo Laviņš	1974.	1 sez.	2000.-2001.
u. Igors Pavlovs	1965.	1 sez.	2000.-2001.
u. Leonīds Tambijevs	1970.	1 sez.	2000.-2001.
u. Vjačeslavs Fanduļs	1969.	1 sez.	2001.-2002.
a. Atvars Tribuncovs	1976.	1 sez.	2001.-2002.
a. Krišjānis Rēdlihs	1981.	1 sez.	2007.-2008.
v. Edgars Masaļskis	1980.	1 sez.	2008.-2009.

P.S. Norādīts sezonu skaits tikai DEL līgā, neskaitot Vācijas stiprāko līgu līdz 1994. gadam. Piemēram, Ilmārs Tomanis uzspēlēja Vācijas stiprākajā līgā arī pirms DEL. Netiek skaitīta arī dalība Vācijas līgās, kas zemākas par augstāko. Piemēram, kopā ar zemākajām līgām uzbrucējs Sergejs Boldaveško Vācijas čempionātos aizvadījis vismaz 12 sezonas. Tabulās informācija no publiski pieejamām statistikas vietnēm; ir iespējami labojumi.

Izziņām:

• Raimonds Vilkoits un Edgars Apelis uz try-out pievienojas Hannover Scorpions – eishockeynews.de, hannoverscorpions.de
• DEL oficiālais web – del.org
• DEL statistikas lapa – pointstreak.com
• Ieskats Eiropas līgu leģionāru ierobežojumos – 9management.co.uk
• Hamburg Freezers vienojies ar Ralfu Rinki – Leitānu – hamburg-freezers.de

[Fotoattēlā: Raimonds Vilkoits, pirms pusotra gada – viens no MHL zvaigznēm un Rīgas Dinamo debitants. Tagad – kandidāts uz Hannover Scorpions (DEL) sastāvu. Foto: HK Rīga ofic. profils facebook.com.]

KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts	PČ 2008.	PČ 2009.	OS 2010.	PČ 2010.	PČ 2011.	PČ 2012.
Krievija	1.	1.	6.	2.	4.	1.
Čehija	5.	6.	7.	1.	3.	3.
Slovākija	13.	10.	4.	12.	10.	2.
Baltkrievija	9.	8.	9.	10.	14.	14.
Latvija	11.	7.	12.	11.	13.	10.
Kazahstāna	19./20.	17./18.	–	16.	17./18.	16.
Ukraina	19./20.	19./20.	–	19./20.	21./22.	22.

*

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Sparta Praha	52	107	tika līdz ceturtdaļfinālam
2.	HC Plzeň 1929	52	99	tika līdz pusfinālam
3.	HC ČSOB Pojišťovna Pardubice	52	86	Čehijas čempioni
4.	Bílí Tygři Liberec	52	84	tika līdz pusfinālam
5.	HC Mountfield (České Budějovice)	52	83	tika līdz ceturtdaļfinālam
6.	HC Vítkovice Steel	52	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	PSG Zlín	52	76	tika līdz ceturtdaļfinālam
8.	HC Kometa Brno	52	75	tika līdz finālam
9.	Rytíři Kladno	52	74	tika līdz play off kvalifikācijai
10.	HC Oceláři Třinec	52	73	tika līdz play off kvalifikācijai
11.	HC Energie Karlovy Vary	52	67	play out saglabāja vietu līgā
12.	HC Slavia Praha	52	66	play out saglabāja vietu līgā
13.	HC VERVA Litvínov	52	64	play out saglabāja vietu līgā
14.	BK Mladá Boleslav	52	61	play out izkrita no līgas

*

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a. Normunds Sējējs	1996./1997.	HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov)	48	6+22
2.	a. Normunds Sējējs	1998./1999.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	48	3+19
3.	a. Normunds Sējējs	2000./2001.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	46	5+11
4.	u. Armands Bērziņš	2006./2007.	Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin)	35	5+3

*

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Košice	55	110	tika līdz finālam
2.	HK 36 Skalica	55	104	tika līdz ceturtdaļfinālam
3.	HC Slovan Bratislava	55	102	Slovākijas čempioni
4.	HK AutoFinance Poprad	55	101	tika līdz ceturtdaļfinālam
5.	Dukla Trenčín	55	79	tika līdz pusfinālam
6.	MsHK Žilina a.s.	55	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	HKM a.s. Zvolen	55	75	tika līdz pusfinālam
8.	HC ´05 Banská Bystrica	55	75	tika līdz ceturtdaļfinālam
9.	MHC Mountfield (Martin)	55	63	–
10.	HK Nitra a.s.	55	52	–
–	HK Orange 20	10	2	–

*

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	u. Guntis Džeriņš	2007./2008.	MHC Martin	54	17+22
2.	a. Normunds Sējējs	2002./2003.	Dukla Trenčín	54	6+20
3.	a. Oļegs Sorokins	2000./2001.	HC Slovan Bratislava	54	5+18

*

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona	sk. Čeh.	spēlētāji Čeh. ekstralīgā	sk. Slovāk.	spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994.	2	u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice)	0	–
1994./1995.	1	u. J.Opuļskis (HC Vítkovice)	0	–
1995./1996.	1	a. G.Ceplis (HC Kometa Brno)	0	–
1996./1997.	1	a. N.Sējējs (HC Chemopetrol)	0	–
1997./1998.	0	–	0	–
1998./1999.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	0	–
1999./2000.	0	–	0	–
2000./2001.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	1	a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002.	0	–	2	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005.	1	v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava)	0	–
2005./2006.	0	–	0	–
2006./2007.	6	a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	5	a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008.	5	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	3	u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň)	1	u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary)	2	a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011.	1	u. A.Širokovs (HC Kometa Brno)	1	a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012.	0	–	2	a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

*

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]

KHL “logs uz Eiropu”: kandidātu TOP 5

Krievijas hokeja portāli veic dažādas aptaujas, līdzjutēji “cepās” par tēmu, bet no dienas kārtības nepazūd KHL paplašināšanas jautājums “nu, kādu mārrutku pēc tas būtu nepieciešams?”. eksperti, apskatnieki un arī līdzjutēji piemirst, ka mārrutkus pasūta organizācija, kas nav viens un tas pats, kas Krievijas Hokeja federācija. KHL administratoriem Krievijas hokeja attīstība nav vienīgā prioritāte. Eiropas hokeja “iedabūšana” Krievijas hokeja funkcionāru ideoloģiskajā telpā un propagandas sasniedzamības zonā ir būtiskāka par Iekškrievijas hokeja problēmām. tāpēc Prāgas “lauvas” un Milānas “makaroni” KHL līderiem būs svarīgāki par savējo leģendāro “ķīmiķu” un “padomju spārnu” reanimēšanu.

savukārt “brālīgo” republiku, kā Latvija, iesaiste KHL-ā ir tikai līdzeklis, ceļa posms, sava veida “logs uz Eiropu”. KHL funkcionāriem vajag nozīmīgākus “putnus”. pirmo četru sezonu gaitā viņi ir sapratuši, ka ar stabilām hokeja valstīm, kā Somija, Zviedrija, nebūs vienkārši, un, ka sākumā nāksies apmierināties ar hokeja saimniecībām, kas pēdējos gados novājē vai jau izsenis ne tuvu nav Eiropas hokeja TOPā. tomēr ilgtermiņā KHL maizes devēju apetīti tas nemazina un plānus neatceļ.

KHL kandidātu TOP 5

1. HC Slovan Bratislava. par šīs komandas pievienošanos KHL, vismaz teorētiski – jo Krievijā nekas nav 100% droši, šaubām vajadzētu būt vismazākajām. jo starp pretendentiem tā ir pirmā nopietnā hokeja organizācija ārpus Krievijas, kas netiek veidota kā projekts tikai par godu KHL; tai ir sava vēsture, pieredze un arī vārds. “nopietna” arī tādā nozīmē, ka spēlē savas valsts, kas turklāt ir pat salīdzinoši hokeja lielvalsts “bez apsmaidīšanas”, stiprākajā līgā. turklāt Slovan gadījumā viss notiek salīdzinoši “pareizi” – vispirms ir izdarīta virkne priekšdarbu un tikai tad publiski paziņojumi. tomēr no KHL funkcionāru puses jau ar nepacietību gada garumā “suloja” solījumi, ka Bratislavas klubs spēlēšot KHL jau no 2012./2013. g. sezonas.

vairākkārtēji Slovākijas čempioni un pat vienreiz (1979.) par Čehoslovākijas čempioniem kļuvušie HC Slovan Bratislava, kas par savu dzimšanas gadu uzskata 1921.-to, arī uz visas Eiropas hokeja kartes izskatās pieredzes un tradīciju bagāts klubs, kuram savai reputācijai būtu jārūp. tādēļ pieeja jautājumam par dalību KHL ir nopietna. jau ir sarūpētas Slovākijas un Krievijas Hokeja federāciju atļaujas, ar infrastruktūru un arēnas ietilpību – arī viss kārtībā. vēl ir jāsakārto finanšu dabas jautājumi, kas, protams, nav mazsvarīgi. tomēr, ja salīdzina jebkāda veida sponsoru ieinteresētības loģiku, tad Bratislavā bāzētu klubu ir nesalīdzināmi lielāka jēga sponsorēt nekā, piemēram, hokeja komandu Popradā.

2. Hockey Milano Rossoblu. kandidāti “numur divi” ir itāļi. ne tādēļ, ka būtu ļoti nozīmīgi KHL kartei ar savas valsts hokejisko slavu, bet tādēļ, ka Milānas klubs faktiski kļuva par KHL paplašinātāju “glābšanas salmiņu” neizdošanās okeānā. Itālijas klubs KHL-am kļuva ļoti vajadzīgs brīdī, kad skaisti un skaļi izsludinātie paplašināšanās plāni Eiropas virzienā juka un bruka. Milānas klubam bija jākļūst par īstu Eiropas klubu, kas arī neatrodas bijušā Varšavas līguma valstu teritorijā un kas kļūst vismaz par kvantitatīvu apliecinājumu KHL paplašināšanas politikas rezultativitātei.

un tagad, pat ja izgāžas KHL plāni čeho-slovāku klubu virzienā, ir rezerves variants – klubs, kas patiešām grib un, galvenais, var bez šķēršļiem iestāties KHL. tagad arī KHL vadība, ja ir pieteikumi no Čehijas un Slovākijas klubu puses, var parotaļāties ar Milānas pieteikumu, izteikt itāļiem vismaz formālus aizrādījumus un pat neuzņemt, norādot, ka KHL-ā kuru katru taču neuzņemam. tomēr līdz tādam “uzmetienam” KHL funkcionāri, domājams, nenonāks.

bet Hockey Milano Rossoblu, kura galvenā komanda vismaz pagaidām veiksmīgi sitas pa Itālijas otro līgu – Serie A2, vadība ierastākajās, t.i. KHL vadībai piemītošajās, tradīcijās jau stāsta, cik skaisti viss būs, kur KHL Itālijas klubs spēlēs un cik pieprasīts kļūs. cik liels “benders” vai “minhauzens” ir Milānas kluba prezidents Iko Miljore (Ico Migliore), varēs uzzināt jaunās sezonas sākumā, bet ir skaidrs, ka bez KHL vadības atbalsta viņš ar tik krāšņu verbālo atklāsmi nesirgtu. tomēr ar visu publisko “urā!”, itāļu kluba funkcionāri atstāj nelielu atkāpšanās ceļu saviem plāniem, norādot, ka, ja viņus jau no 2012./2013. g. sezonas neuzņems KHL, viņi turpinās darbu pie tā, lai tas tik un tā notiktu kādā no vēlākām sezonām. šobrīd aktuālākā Milānas kluba funkcionāru problēma ir, kāds pārsteigums, finanses.

3. Prāgas Lev. Slovākijā no Čehijas ieceļojušā KHL projekta ar nosaukumu Lev pārcelšanās atpakaļ uz Čehiju un konkrēti Prāgu tapa izsludināta jau ilgāku laiku pirms noslēdzies KHL čempionāts. tomēr informācija par komandas pārceļošanu nav tik viennozīmīga kā varētu šķist. drīz pēc “jurģu” izziņošanas tika sludināts, ka Lev komandas mājvieta tomēr paliek Popradā (Slovākijā), kur aizvadīja savu pirmo KHL sezonu. tagad atkal informatīvā telpa piekrauta ar ziņām par pārcelšanos uz Prāgu.

it kā jau Lev savas pirmās sezonas laikā ir apliecinājis, ka strādāt var. ne komanda, ne tās administrācija un draugi nekādi līgas spīdekļi nav, bet arī pirmo sezonu par izgāšanos uzskatīt nevarētu. tomēr 21. (no 23) vieta līgā un 10. (no 11) vieta Rietumu konferencē nav tas gaidītākais rezultāts. tiesa, ir arī zināms, ka Lev komanda sezonas noslēgumu, kurā bija tikuši skaidrībā, ka izslēgšanas spēlēs netiks, vienkārši “izlēja” – sāka ekonomēt līdzekļus, atlaist spēlētājus… šī līdzekļu ekonomēšana izraisīja zināmu neapmierinātību tajos, uz kā rēķina norisinājās ekonomēšana un kas viņiem juta līdzi, un arī radīja kaitējumu Lev reputācijai.

teorētiski Lev jau ir sezonas gaitā pārbaudīta un gatava saimniecība, kura tikai mainītu pilsētu. bet faktiski – nokļūstot citā vietā, tas kļūst par jaunu klubu ar citiem satelītiem, ieskaitot fārma saimniecību. un Lev gadījumā atkal aktuāla kļūst Čehijas hokeja federācijas nostāja. ja jau Lev vadoņi izsludina pārcelšanos uz Čehiju, tad jādomā arī federācijā atļaujas jau aizrunātas, tomēr federācija var salikt “sprunguļus” Lev spieķos bez stresa. zinātāji stāsta, ka čehu federācija lēmumu “sastrādās” 29. martā.

interesanti, ka Slovākiju pametošais Lev “savu” jauniešu komandu Tatranski Vlci, kas šosezon Krievijas jaunatnes līgā – MHL-ā aizvadīja pirmo sezonu, plānojot atstāt HC Slovan Bratislava klubam. bet jau Čehijā Lev sola jaunu MHL vienību, kuru paredzēts bāzēt Karlovi Vari pilsētā.

4. Doņeckas Donbass. aktuālais Ukrainas hokeja flagmanis Donbass, kurš jau no sākta gala deklarējis savu vēlmi startēt KHL, savu pirmo sezonu Krievijas hokeja otrajā līmenī – VHL aizvada uz viļņa. regulārajā čempionātā ir Rietumu konferences līderis (111 punktu 53 spēlēs); play off 1. kārtu pārvarēja sērijā ar 3-0, 2. kārtu – ar 3-0… šobrīd Donbass ir pirmā komanda, kas nonākusi līdz VHL konferenču fināliem, bet pārējie vēl nav zināmi.

Ukrainas hokeja kluba iestāšanās peripetijas KHL virzienā apskatniekiem un arī līdzjutējiem nav tik “garšīgas” kā, piemēram, epopejas ar Šveices, Čehijas vai Itālijas klubiem. tādēļ priekšroka informācijas skaļumā ir “īstās” Eiropas komandām, nevis “tepat” esošai Ukrainai. turklāt jāatceras, ka 2010./2011. gada sezonai jau ar lielu un skaļu pārliecību tika sludināta kāda Kijevas jaunveidojama kluba Budiveļņik pievienošanās KHL-ā, kas aplauzās… arī tas dara piesardzīgas prognozes par kāda Ukrainas kluba iestāšanos KHL. ja runa ir par bijušās PSRS ne-Krievijas republiku piedāvājumu, kurā laiku pa laikam pavīd arī klubu nosaukumi no Baltkrievijas un Kazahstānas, tad galvenais kandidāts ir tieši Doņeckas Donbass. tiesa, 2012. gada sākumā KHL/VHL funkcionāri ir pasākuši runāt, ka Donbass un arī Tjumeņas Rubin “pāriešana” no VHL uz KHL, kas pirms gada sludināta jau kā gandrīz garantēta, tik vienkārša nebūšot. tāpat jārēķinās, ka jaunajā sezonā no VHL uz KHL paredzēts pārcelt no jauna veidoto Jaroslavļas Lokomotiv komandu.

5. Popradas ne-Lev. Popradas mērs pēc Lev paziņojumiem par draudzīgās Popradas pamešanas ir nolēmis spēlēt savu “partiju” un izsludinājis savu vēlmi Popradā paturēt (t.i., veidot jaunu) KHL komandu. Lev piemērs ir apliecinājis, ka Popradā spēlēt var – ar infrastruktūru vairāk vai mazāk viss kārtībā. vien tāds sīkums nomoka Popradas pilsētas galvu – vajag nieka 10 miljonus eiro. finanšu nepietiekamība gan netraucē Popradas mēram publiski sludināt savas idejas un iesniegt dokumentus dalībai KHL-ā. acīmredzot popradiešu lielā cerība ir KHL vadības atbalsts finanšu piesaistē, lai neteiktu – tieša palīdzība konkrētā banknošu apjomā.

starp citu, komanda, kas Popradas ne-Lev versijā tiek piesaukta par topošā KHL kluba bāzi, – HK AutoFinance Poprad (iepriekš nosaukums – HK ŠKP Poprad) pēdējās divas sezonas neslikti startē Slovākijas stiprākajā līgā – aktuālais nosaukums: Tipsport Extraliga. 2011. gada pavasarī Popradas klubs palika 2. vietā kā regulārajā sezonā, tā izslēgšanas spēlēs. 2011./2012. g. regulārajā sezonā HK AutoFinance Poprad ieņēma 4. vietu, par vienu punktu atpaliekot no 3. vietā esošās HC Slovan Bratislava vienības. starp citu, nav jau kategoriski atcelta iespēja, ka Čehijas hokeja federācijas iebildumu gadījumā arī 2012./2013. g. sezonā Lev paliktu Popradas komanda, atceļot Popradas mēra nepieciešamību ieguldīties jaunas KHL komandas izveidē. tiesa, ja čehu Lev savā dzimtenē aplaužas vēlreiz, ir augsta iespējamība, ka tā vadoņi “met plinti krūmos” un beidz censties…

P.S. “ārpus konkurences”

Helvetics (Šveice). interesants hokeja saimniecības jaunrades projekts ieplānots “no nulles” būvējamā Šveices pilsētā Huitvilā. atšķirībā no vairuma potenciālo KHL jaunpienācēju šī kluba plāni nav tik steidzami un iestāšanās KHL-ā ir iecerēta 2014./2015. g. sezonā – t.i., ne ātrāk kā pēc 2 gadiem. šajā laikā Helvetics veidotāji centīsies apliecināt Šveices hokeja saimniekiem, ka šoreiz KHL-isti nenāk uz visu gatavu, bet ir iecerējuši arī ieguldīt hokeja saimniecībā, ne tikai tekošajās algās. pagaidām gan Helvetics veidotāju plāni izklausās diezgan minhauzeniski – ieceres, kas faktiski jāīsteno uz līdzenas vietas, KHL kontekstā vienmēr ir izraisījušas skepsi… arī iecere pārvērst iecerēto KHL vienību Helvetics par Šveices izlases bāzes komandu ir, teiksim, interesanta… pagaidām atliek novēlēt Helvetics bīdītājiem veiksmes!

Vācijas versijas. pirms 2011./2012. g. sezonas un tās gaitā galvenokārt Krievijas mediji cilāja vairākas versijas par Vācijas dažādu pilsētu esošu vai jaunveidojamu klubu “iecelšanu” KHL-ā. KHL viceprezidents Iļja Kočevrins gala beigās 2012. gada februārī pasludināja ka Leipcigas un Diseldorfas klubu virzītāji KHL virzienā ir kaut kādi krāpnieki (какие-то “мутные” люди), bet vienīgās “īstās” sarunas par iestāšanos KHL esot ar Hannoveres kluba vadību. tiesa, arī šīs sarunas vismaz pagaidām ir pabeigušās ar neko.

citi varianti. laiku pa laikam kāds Kazahstānas un/vai Baltkrievijas klubs iečiepstas, ka grib un jau gandrīz dara visu, lai nokļūtu KHL sastāvā. tomēr šīs līgas vadoņiem Baltkrievijas un Kazahstānas otrie klubi Kontinentālajā Hokeja Līgā nav nepieciešami. jāpieņem, ka Baltkrievija, Kazahstāna un Latvija bija tāds kā “pirmais ēdiens”, tagad KHL vadība un naudas devēji gaida desertu – īsto Eiropu, bet, ja “neīsto”, tad vismaz līdz šim KHL-ā nebijušu valstu nosaukumu formā. vēl pie dzīvības tiek uzturēta versija par Horvātijas pārstāvja Medveščak vēlmi spēlēt KHL, bet, piemēram, Moldovas hokeju KHL hokeja piramīdā plānots “ievest” caur jaunatnes hokeju – MHL. vēl viena interesanta versija tiek locīta Igaunijas hokeja sakarībā – atsevišķi personāži jau ir paziņojuši par ieceri Igaunijas vienību KHL-ā “ievest” 2015./2016. g. sezonā. rādās, ka viela spriedelējumiem par KHL paplašināšanu tuvākajiem gadiem nepietrūks…

lasāmvielai un izziņām:

• HC Slovan Bratislava ilgstošā ģenerālmenedžera Maroša Krajči (Maroš Krajči) intervija par kluba pievienošanos KHL (2012-03-20) – izvestia.ru, hockeyslovakia.sk
• par Milānas kluba dalību KHL; Milānas kluba prezidenta Iko Miljores intervija (2012-03-20)  – rsport.ru
• Slovākijas Hokeja federācija atļāvusi HC Slovan Bratislava iestāšanos KHL (2012-03-21) – sportsdaily.ru
• Popradas mērs grib “savu” komandu KHL-ā (2012-03-13) – allhockey.ru
• par jauna Popradas kluba un Bratislavas kluba iestāšanos KHL (2012-03-22) – sovsport.ru
• HC Slovan Bratislava pārstāvis Milans Vajda (Milan Vajda) par kluba iestāšanos KHL (2012-03-21) – championat.com
• Krievijas Hokeja federācija oficiāli paziņo, ka neiebilst HC Slovan Bratislava dalībai KHL 2012./2013. g. sezonā (2012-03-06) – fhr.ru, allhockey.ru
• KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs sola Bratislavas kluba iestāšanos un informē par Lev pārcelšanos uz Čehiju (2012-03-12) – sovsport.ru
• Tatranski Vlci paredzēts kļūt par HC Slovan Bratislava jauniešu komandu; Lev veidos jaunu MHL vienību Karlovi Vari pilsētā (2012-03-12) – championat.com
• Lev palikšot Popradā un nepārcelšoties uz Čehiju (2012-03-01) – allhockey.ru
• Iļjas Kočevrina, KHL viceprezidenta komercijas un komunikāciju jautājumos, intervija par KHL paplašināšanos – Milānas iespējām, Vācijas avantūristiem, versijām par Šveici, Horvātiju u.c. (2012-02-09) – sport-express.ru
• Helvetics pārstāvja Igora Pavlova intervija, t.sk. par Helvetics veidošanu un plāniem (2012-02-01) – telegraf.lv
• KHL un Helvetics paraksta nodomu protokolu (2011-12-22) – khl.ru
• sports.ru par KHL un Helvetics nodomu protokola parakstīšanu un Helvetics kopumā (2011-12-23) – sports.ru
• par Helvetics plāniem un ne tikai (2012-01-22) – 20min.ch
• idejas par Igaunijas kluba dalību KHL no 2015./2016. g. sezonas (2012-03-05) – db.lv
• versijas un antiversijas par Diseldorfas kluba dalību KHL (2012-02-03 un 2012-02-04) – allhockey.ru, sport-express.ru
• VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem (2012-02-22) – vhlru.ru, allhockey.ru
• KHL paplašināšanas politikas kritika (2012-02-05) – allhockey.ru
• Helvetics reģistrācijas izziņa Bernes kantona Komercreģistrā (2012-01-13) – be.powernet.ch
• Popradas Lev “nesmukumi” ar spēlētāju algu ietaupīšanām (2012-01-10) – allhockey.ru
• versijas par Moldovas pārstāvju pievienošanos MHL (2011-12-06) – mhl.khl.ru, mhl2.khl.ru
• viedokļraksts par KHL paplašināšanas jēgu Eiropas virzienā (2011-11-09) – allhockey.ru
• paplašinātā versiju uzskaite pirms 2011./2012. g. sezonas – goals.by
• Slovākijas ekstralīgas web lapa – tipsportextraliga.sk

[attēlā: HC Slovan Bratislava logo.]

Latvijas izlases “asins apmaiņas” īpatnības un tendences

pirmā iekļūšana Latvijas nacionālās izlases sastāvā ir zināma kvalitātes zīme jeb “marķējums”, kas apliecina attiecīga spēlētāja piederību valsts labākajiem hokejistiem. nebūs daudz tādu Latvijas U-20 un/vai U-18 izlases hokejistu, kuri nebūtu sev par mērķi nosaukuši Latvijas “lielo” izlasi. tomēr daudziem Latvijas hokejistiem dalība Latvijas nacionālajā izlasē paliek vien sapņa līmenī. gribētāju un cerētāju ir daudz, bet katru gadu pasaules čempionātā izlases dalībnieku skaits ir ierobežots.

“izredzētie” un to jaunpienācēji

kopumā Latvijas izlases sastāvā 14 pasaules čempionātos elitē (1997. – 2010.) un 3 olimpisko spēļu turnīros (2002., 2006., 2010.) ir fiksēti 79 hokejisti. tas ir, neskaitot pārbaudes spēles, dažādus turnīrus sezonu gaitā, cīņas olimpisko spēļu un pasaules čempionātu kvalifikācijas turnīros, kā arī izlases gaitas B un C grupā (tagad saprotamas kā PČ 1. un 2. divīzija). tas nozīmē, ka Latvijas izlase uz katru no saviem 17 turnīriem elitē ir “vedusi” līdzi vidēji 4 – 5 debitantus (precīzi – 4,65). bet, ja rēķina pa sezonām, tad katru sezonu izlases sastāvā elites turnīros ir debitējuši 5 – 6 “neredzēti” hokejisti (precīzi 5,64).

protams, vidējais debitantu cipars izskatās pēc ikgadējas jauno asiņu pieplūdes 21 – 27% apjomā. tomēr vidējo ciparu būtiski uzlabo “mākslīgs” faktors – savā pirmajā elites (A grupas) pasaules čempionātā 1997. gada pavasarī Latvijas izlases sastāvā debitanti elitē bija visi 23 izlases dalībnieki… ja rēķina “vidējā debitanta” apjomu, neskaitot pirmo čempionātu elitē, tad sanāk 4,31 / sezonā. protams, jāņem vērā arī fakts, ka jaunpienācēji mēdz izlasē “ieklīst” uz vienu sezonu vai turnīru, kā arī mēdz sastāvā “noskaitīties”, bet laukumā neiziet.

neskaitot debijas sezonu, Latvijas izlases sastāvā vislielākais jaunu vārdu pieplūdums bija pēdējās divās olimpiskajās sezonās – 2005./2006. un 2009./2010. abās šajās sezonās Latvijas izlases ierindā debitēja pa 8 hokejistiem. seši debitanti izlases sastāvā bija 2002./2003. g. sezonas čempionātā. pārējās sezonās jaunpienācēju skaits svārstījās starp 1 un 5.

Latvijas izlases debitanti pasaules čempionātos elitē un olimpiskajās spēlēs (14 sezonās: 1996./1997. – 2009./2010.):

sezona	debitanti	izcīnītā vieta
1996./1997.	23	7. vieta
1997./1998.	5	9. vieta
1998./1999.	5	11. vieta
1999./2000.	4	8. vieta
2000./2001.	2	13. vieta
2001./2002.	3	11. vieta (OS – 9.)
2002./2003.	6	9. vieta
2003./2004.	2	7. vieta
2004./2005.	6	9. vieta
2005./2006.	8	10. vieta (OS – 12.)
2006./2007.	1	13. vieta
2007./2008.	4	11. vieta
2008./2009.	2	7. vieta
2009./2010.	8	11. vieta (OS – 12.)

tiešu likumsakarību starp debitantu skaitu un izlases ieņemto vietu attiecīgā gada pasaules čempionātā nav. protams, var saskatīt, ka savas “sliktākās” 13.-tās vietas čempionātā Latvijas izlase ir izcīnījusi ar minimālu jaunpienācēju skaitu (1-2). taču šo “paralēli” iznīcina fakts, ka divas no 3 savām labākajām vietām (7.) izlase ir nopelnījusi ar salīdzinoši minimālu debitantu skaitu (abas reizes – pa 2).

80% ražas aiziet pelavās?

sākot ar 1973. gadā dzimušajiem Latvijas izlases hokejistiem, rekrutēšanās “lielajai” izlasei veidojusies caur Latvijas U-20 izlasi. tieši šajā gadā dzimušie ir vecākais gads, kas “satilpa” pirmajā Latvijas U-20 izlasē tās pirmajā sezonā (1992./1993.). šajā pašā sezonā “dzima” arī Latvijas U-18 izlase, kurai likumsakarīgi bija jākļūst par atlases posmu pirms U-20 izlases.

un sākot ar 1973. gadā dzimušajiem, Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs ir bijuši tikai divi hokejisti, kuri nav spēlējuši Latvijas U-20 izlasē U-20 pasaules čempionātos vai to atlases turnīros. tie ir – Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.) un Krišjānis Rēdlihs (dz. 1981.). Vasiļjevs spēlēt “lielajā” izlasē sāka bez U izlašu pieredzes pasaules čempionātos, bet Kr. Rēdlihs pirms pieaugušo izlases bija spēlējis U-18 izlasē pasaules čempionātā.

protams, dalība Latvijas U-20 izlasē ne tuvu negarantē dalību nacionālajā izlasē. tikai 21,5% spēlētāju no visiem (54 no 251), kuri visu Latvijas U-20 izlases pastāvēšanas gadu gaitā ir spēlējuši U-20 izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai PČ atlases turnīros, nonākuši līdz Latvijas nacionālās izlases sastāvam pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs. “dabiskā atlase” veido apmēram 4/5 “pārpalikuma”…

pēc ražības rādītājiem sezonas ir atšķirīgas. pēdējā desmitgadē spēcīgākais pienesums Latvijas izlasei ir nācis no Latvijas U-20 izlases 2005./2006. g. sezonas U-20 pasaules čempionāta – 10 puiši līdz šim jau ir atrādījušies “lielās” izlases sastāvā pasaules čempionātos un/vai olimpiskajās spēlēs.

cik tālu no U-20 līdz nacionālajai izlasei?

cik ilgi spēlētājam jāgaida pēc pēdējās sezonas U izlasē, lai iekļūtu Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātā vai olimpiādē? vidējais “attālums” ir 3 – 4 sezonas (precīzi 3,53 sezonas), kas aprēķināts no spēlētājiem, kas pirms “lielās” izlases ir spēlējuši Latvijas U izlasēs un nav debitējuši Latvijas izlasē pirms tās spēlēšanas elitē (A grupā). aprēķinos nav ņemti vērā spēlētāji, kas ir iepriekš startējuši PSRS un/vai NVS “U” izlasēs.

laika starpība starp junioru un pieaugušajiem “laikiem” nav liela, taču dažādos gadījumos ļoti atšķirīga. piemēram, ir daži izņēmumi – hokejisti, kas pamanījās jau debitēt pieaugušo izlases elites turnīros, bet pēc tam vēl turpināja aizstāvēt valsts godu arī U izlasēs. tādi ir 4 hokejisti – Oskars Bārtulis, Kaspars Daugaviņš, Guntis Galviņš un Jānis Sprukts.

ir arī pretēji rekordisti, kuriem uz dalību nacionālajā izlasē ir bijis ilgi jāgaida. piemēram, Raitis Ivanāns pieaugušo izlasē pirmoreiz uzspēlēja 9 sezonas pēc savas pēdējās sezonas U-20 izlases sastāvā. Ģirtam Ankipānam un Dmitrijam Žabotinskim bija jāgaida 8 sezonas, Sergejam Čubaram, Jurim Ozolam un Oļegam Sorokinam – pa 7 sezonām. secinājums: vēl ilgi nav par vēlu; nepieciešama vien pacietība un spēja attīstīties.

līderu zaudējums kā iespēja

ja ne katru sezonu, tad ik pēc divām kāds no izlases stabilajām “vērtībām” veselības, Ziemeļamerkas play off-u vai kādu citu apstākļu dēļ izlases sastāvā nenonāk. vairumā gadījumu līdzjutēji un citi izlases aplūkotāji šīs nebūšanas pavada ar dažāda izmēra vaimanām vai klusām nopūtām. tomēr der atcerēties, ka katra “stabilā veča” nebūšana paver iespēju kādam, kuram šāda iespēja nav bijusi vai ir bijusi daudz mazākā “izmērā”. līdzšinējo līderu prombūtnē ir iespēja būt atrastiem jauniem līderiem.

Latvijas nacionālās izlases dalībnieki pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (1997. – 2010. g.):

	hokejists	dz.g.	1. sez. nac. izl. elitē vai OS	pēd. sez. U-20 izl. PČ	pēd. sez. U-18 izl. PČ/EČ	sez. starp pēd. U un nac.
1.	Andersons Jānis	1986.	2009./2010.	2005./2006.	2003./2004.	4
2.	Ankipāns Ģirts	1975.	2002./2003.	1994./1995.	1992./1993.	8
3.	Astašenko Kaspars	1975.	2000./2001.	1994./1995.	1**	6
4.	Ābols Artis	1973.	1998./1999.	1992./1993.	–	6
5.	Bārtulis Oskars	1987.	2004./2005.	2006./2007.	2003./2004.	-2
6.	Beļavskis Aleksandrs	1964.	1996./1997.	–	–	–
7.	Bērziņš Armands	1983.	2005./2006.	2002./2003.	2000./2001.	3
8.	Bļinovs Viktors	1981.	2001./2002.	1999./2000.	1998./1999.	2
9.	Bogdanovs Mihails	1976.	1998./1999.	1**	1**	-**
10.	Boldaveško Sergejs	1970.	1996./1997.	–	–	–
11.	Bondarevs Igors	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [B gr. 0]
12.	Cipruss Aigars	1972.	1996./1997.	–	–	–
13.	Cipulis Mārtiņš	1980.	2004./2005.	1999./2000.	1997./1998.	5
14.	Čudinovs Sergejs	1962.	1996./1997.	–	–	–
15.	Čubars Sergejs	1976.	2002./2003.	1995./1996.	1993./1994.	7
16.	Daugaviņš Kaspars	1988.	2005./2006.	2007./2008.	2005./2006.	-2
17.	Dārziņš Lauris	1985.	2005./2006.	2004./2005.	2002./2003.	1
18.	Džeriņš Andris	1988.	2009./2010.	2007./2008.	2005./2006.	2
19.	Džeriņš Guntis	1985.	2006./2007.	2004./2005.	2002./2003.	2
20.	Fanduļs Vjačeslavs	1969.	1998./1999.	–	–	–
21.	Feldmanis Vents	1977.	2002./2003.	1996./1997.	1994./1995.	6
22.	Galviņš Guntis	1986.	2004./2005.	2005./2006.	2003./2004.	-1
23.	Ignatjevs Viktors	1970.	1999./2000.	–	–	–
24.	Ignatovičs Andrejs	1971.	1996./1997.	–	–	–
25.	Irbe Artūrs	1967.	1996./1997.	–	–	–
26.	Ivanāns Raitis	1979.	2007./2008.	1998./1999.	–	9
27.	Jass Mareks	1976.	1998./1999.	1994./1995.	1993./1994.	4
28.	Jass Māris	1985.	2005./2006.	2004./2005.	2001./2002.	1
29.	Jekimovs Roberts	1989.	2008./2009.	2008./2009.	2006./2007.	0
30.	Jerofejevs Aleksandrs	1984.	2005./2006.	2003./2004.	–	2
31.	Karsums Mārtiņš	1986.	2007./2008.	2005./2006.	2002./2003.	2
32.	Kerčs Aleksandrs	1967.	1996./1997.	–	–	–
33.	Klodāns Juris	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [B gr. 1]
34.	Kulda Artūrs	1988.	2009./2010.	2007./2008.	2005./2006.	2
35.	Kupaks Artūrs	1973.	1996./1997.	1992./1993.	–	4 [C gr. 0]
36.	Laviņš Rodrigo	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [C gr. -1]
37.	Lūsiņš Edgars	1984.	2009./2010.	2003./2004.	–	6
38.	Macijevskis Aleksandrs	1975.	1996./1997.	1994./1995.	1992./1993.	2 [B gr. 1]
39.	Mamonovs Vladimirs	1980.	2005./2006.	1999./2000.	1996./1997.	6
40.	Masaļskis Edgars	1980.	2001./2002.	1999./2000.	–	2
41.	Maticins Andrejs	1963.	1996./1997.	–	–	–
42.	Meija Gints	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
43.	Muštukovs Ervīns	1984.	2009./2010.	2003./2004.	2001./2002.	6
44.	Naumovs Sergejs	1969.	1999./2000.	–	–	–
45.	Ņiživijs Aleksandrs	1976.	1997./1998.	1994./1995.	1993./1994.	3 [B gr. 0]
46.	Opuļskis Juris	1969.	1997./1998.	–	–	–
47.	Ozoliņš Sandis	1972.	1997./1998.	–	–	–
48.	Ozols Juris	1977.	2003./2004.	1996./1997.	1993./1994.	7
49.	Panteļejevs Grigorijs	1972.	1999./2000.	–	–	–
50.	Pavlovs Igors	1965.	1996./1997.	–	–	–
51.	Pečura Sergejs	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
52.	Pujacs Georgijs	1981.	2005./2006.	1999./2000.	1998./1999.	6
53.	Raitums Mārtiņš	1985.	2004./2005.	2004./2005.	2002./2003.	0
54.	Reķis Arvīds	1979.	2002./2003.	1998./1999.	1994./1995.	4
55.	Rēdlihs Jēkabs	1982.	2007./2008.	2001./2002.	1999./2000.	6
56.	Rēdlihs Krišjānis	1981.	2001./2002.	–	1998./1999.	3
57.	Rēdlihs Miķelis	1984.	2004./2005.	2003./2004.	2001./2002.	1
58.	Romanovskis Vadims	1978.	2002./2003.	1996./1997.	1994./1995.	6
59.	Saulietis Kaspars	1987.	2009./2010.	2006./2007.	2004./2005.	3
60.	Saviels Agris	1982.	2003./2004.	1999./2000.	1999./2000.	4
61.	Semjonovs Aleksandrs	1972.	1996./1997.	–	–	–
62.	Seņins Sergejs	1972.	1996./1997.	–	–	–
63.	Sējējs Normunds	1968.	1996./1997.	–	–	–
64.	Skrastiņš Kārlis	1974.	1996./1997.	1993./1994.	–	3 [C gr. -1]
65.	Skudra Pēteris	1973.	1996./1997.	1992./1993.	–	4 [C gr. 0]
66.	Sotnieks Kristaps	1987.	2008./2009.	2006./2007.	2004./2005.	2
67.	Sorokins Oļegs	1974.	2000./2001.	1993./1994.	–	7
68.	Sprukts Jānis	1982.	1999./2000.	2000./2001.	1999./2000.	-1
69.	Širokovs Aleksejs	1981.	2002./2003.	2000./2001.	1998./1999.	2
70.	Štāls Juris	1982.	2005./2006.	2000./2001.	1998./1999.	5
71.	Tambijevs Leonīds	1970.	1996./1997.	–	–	–
72.	Tribuncovs Atvars	1976.	1997./1998.	1994./1995.	1993./1994.	3
73.	Vasiļjevs Herberts	1976.	1997./1998.	–	–	–
74.	Vītoliņš Harijs	1968.	1996./1997.	–	–	–
75.	Ziediņš Māris	1978.	2004./2005.	1**	1**	-**
76.	Zinkovs Andrejs	1968.	1998./1999.	–	–	–
77.	Znaroks Oļegs	1963.	1996./1997.	–	–	–
78.	Žabotinskis Dmitrijs	1980.	2007./2008.	1999./2000.	1997./1998.	8
79.	Žoltoks Sergejs	1972.	1996./1997.	–	–	–
	* sarakstā ir iekļauti visi elites (A grupas) pasaules čempionātu un olimpisko spēļu pieteikumos esošie Latvijas izlases spēlētāji, t.sk., vārtsargi ar spēles laiku 0:00. nav ņemta vērā dalība PSRS un/vai NVS izlasēs. info precizējumi saskaņā lhf.lv publiskoto informāciju. U-20 izlases aprēķinos ņemti vērā čempionāti visās divīzijās (grupās), iekaitot PČ atlases turnīrus 1992./1993. un 1993./1994. g. sezonās. U-18 izlases dalība līdz 1998./99. g. sezonai Eiropas čempionātā, pēc tam PČ; ņemtas vērā visas divīzijas (grupas). ** uzreiz nav pieejami precīzi dati; ja norādīts cipars, tas atbilst sezonu skaitam U-20 vai U-18 izlasē.

Latvijas U izlašu hokejisti, kas līdz 2009./2010. g. sezonai, ieskaitot, ir jau fiksēti nacionālās izlases sastāvā pasaules čempionātos elitē un/vai olimpiskajās spēlēs (10 sezonās: 2000./2001. – 2009./2010.):

sezona	U-20 izlase	U-18 izlase
2009./2010.	0	0
2008./2009.	1 (Jekimovs)	0
2007./2008.	4 (Daugaviņš, A.Džeriņš,	0
	Jekimovs, Kulda)
2006./2007.	9 (Bārtulis, Daugaviņš, Meija,	1 (Jekimovs)
	A.Džeriņš, Jekimovs, Kulda,
	Pečura, Saulietis, Sotnieks)
2005./2006.	10 (Bārtulis, Kulda, Sotnieks,	4 (Kulda, A.Džeriņš, Jekimovs,
	Karsums, Pečura, Daugaviņš,	Daugaviņš)
	Saulietis, J.Andersons,
	Galviņš, Meija)
2004./2005.	9 (Bārtulis, Māris Jass,	7 (Kulda, Sotnieks, Meija, A.Džeriņš,
	J.Andersons, Galviņš,	Pečura, Saulietis, Daugaviņš)
	Karsums, G.Džeriņš, Dārziņš,
	Saulietis, Raitums)
2003./2004.	8 (Lūsiņš, Jerofejevs, Bārtulis,	7 (Galviņš, Kulda, Bārtulis, Saulietis,
	G.Džeriņš, M.Rēdlihs,	Daugaviņš, J.Andersons, Pečura)
	Karsums, Dārziņš, Muštukovs)
2002./2003.	6 (Māris Jass, Arm.Bērziņš,	7 (Galviņš, Bātulis, G.Džeriņš,
	Karsums, M.Rēdlihs, Dārziņš,	Karsums, Dārziņš, Raitums,
	Muštukovs)	Andersons)
2001./2002.	5 (Sprukts, Štāls, J.Rēdlihs,	7 (Muštukovs, M.Rēdlihs, Māris Jass,
	M.Rēdlihs, Arm.Bērziņš)	G.Džeriņš, Karsums, Dārziņš, Raitums)
2000./2001.	4 (Sprukts, Štāls, A.Širokovs,	3 (Karsums, Arm.Bērziņš, M.Rēdlihs)
	Arm.Bērziņš)

lasāmvielai & izziņām:

• visu laiku Latvijas U-20 izlases spēlētāji un viņu statistika oficiālajos turnīros (ieskaitot 2010./2011. g. sezonu) – lhf.lv
• Latvijas U izlašu spēlētāju uzkaites (ir nepilnības, bet labāk nekā nekas) – statistika.lhf.lv (U-20; U-18)
• par Latvijas jauniešu hokeja “pamatiem” – nra.lv

[foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī, Euro Hockey Challenge izspēles ietvaros; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]