Tēvi un dēli Latvijas hokejā

Saskatot pazīstamus uzvārdus hokeja laukumā, nereti rodas jautājums par iespējamo likumsakarību. Tam, protams, seko neizbēgams salīdzinājums, īpaši, ja tēvi, dēli, brāļi spēlējuši vienā “postenī”. Vai tas ir tik labs, cik tēvs viņa vecumā? Vai arī otrādi. Skaidrs, ka katrs ir atsevišķa personība ar savu distanci sportā, un šādi salīdzinājumi ne vienmēr nāk par labu. Bet – ir prieks, ka Latvijas hokeja tradīcijas tiek pārmantotas vistiešākajā veidā.

Kopš atjaunotās Latvijas “restarta” starptautiskajā hokeja federācijā (IIHF) pagājis jau 21 gads, un mūsu hokejā ir pamanāma paaudžu maiņa vārda primārajā nozīmē. Nav, protams, totāla parādība, taču ir pamanāmi uzvārdi, kuriem Latvijas hokejā vēl necik sen bija savs svars un nozīme. Ilgākā termiņā pamanāmākā dinastija ir Vītoliņi, kuru pārstāvošie trīs Hariji Latvijas hokejā atstājuši labi saskatāmas pēdas 20. gadsimta gaitā un arī jaunā gadsimta ievadā. Arī olimpieša Herberta Vasiļjeva “saknes” aptver tēvu Haraldu un tēvabrāli Edmundu, sava laika Rīgas Dinamo vīrus. Šoreiz vairāk par aktuālajiem, vēl junioru vai dažu gadu pēcjunioru vecumā spēlējošajiem uzvārdiem.

Leonīds un Kirils Tambijevi

Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs Leonīds Tambijevs (dz. 1970.) nu jau ceturto sezonu ir HK Rīga vienības galvenais treneris MHL čempionātā, ir bijis Latvijas U-18 un U-20 izlašu galvenais. Savulaik neatņemama Latvijas valstsvienības sastāvdaļa  dažāda ranga spēlēs, sākot ar olimpiskajām kvalifikācijām un pārbaudes spēlēm, beidzot ar pasaules čempionātiem un olimpiādēm.

Tambijevs-vecākais Latvijas izlasē ir aizvadījis kopā 208 spēles, kas šobrīd ir dalīts 3./4.-ais lielākais apjoms. Vairāk spēļu ir tikai Aleksandram Ņiživijam (217) un Rodrigo Laviņam (215). Bet Tambijevs ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs (150 punktu) un arī visu laiku labākais vārtu guvējs (66 vārtu guvumi). Arī viens no diviem labākajiem asistentiem – 84 rezultatīvas piespēles (tikpat cik citam 1./2. vietas ieņēmējam – Ņiživijam). Aizvadītas dažāda spilgtuma sezonas padomju, krievu, dāņu, somu, vācu, šveiciešu stiprākajās līgās. Taču karjera valstsvienībā tuvu izcilai, un ar to salīdzināties ir grūti jebkuram.

Kirils Tambijevs (dz. 1992.; pa kreisi novietotā attēlā) ir savas karjeras sākumā, pagaidām CV rotā dalība jauniešu un junioru valstsvienībās. Pasaules čempionātos tikai viena spēle Latvijas U-18 izlases ierindā. Nu, jau ceturtā sezona MHL čempionātā, otrā – ārpus tēva trenētās HK Rīga komandas. Šosezon Sanktpēterburgas Dinamo sastāvā, kur, neskatoties uz salīdzinoši mazāku spēļu skaitu, uzbrucējs K. Tambijevs ir rezultatīvākais komandā – 43 punkti (31 spēlē). Jau otru sezonu ir iesaukts MHL izlases (Red Stars) sastāvā. Īstais atskaites punkts 22 gadus vecajam Kirilam sāksies nākamajā sezonā, kad būs pāraudzis jaunatnes līgas vecuma griestus, un būs jāatrod vieta pieaugušo hokejā.

Jāpiebilst, ka Kirilam Tambijevam ar ģenētisko materiālu ir paveicies, jo padomus var sniegt ne tikai tēvs, bet arī vectēvs Vjačeslavs Nazarovs (dz. 1949.) – Rīgas Dinamo aizsargs 16 sezonu garumā (1968. – 1984.), kas starp citu ir dalīts 2./3.-ais sezonu apjoms “vecā” Dinamo uzskaitē. Ilgāks ir bijis tikai vārtsargs Mihails Vasiļonoks (19 sezonas).

Aleksandri Kerči I, II

Hokeja uzbrucējs Aleksandrs Kerčs-vecākais (dz. 1967.) ir Latvijas izlases visu laiku otrs rezultatīvākais spēlētājs (134 punkti), otrs trāpīgākais (59 vārtu guvumi), kas viss iespēts 155 spēlēs. Arī ārpus izlases varētas zīmīgas lietas – vairākas sezonas Rīgas Dinamo sastāvā PSRS stiprākajā līgā, PSRS sudrabs, NHL drafts (60. kopējais nr.!) un pat 5 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā Edmonton Oilers sastāvā (1993./1994.). Pēc tam Krievijas, Vācijas, Latvijas, Somijas utt. līgas. Itin raiba hokejista karjera, uzspēlējot arī pērnsezon Ozolnieki / Monarch ierindā Latvijas Virslīgā. Tas tā, sagaidot 46 gadu jubileju.

Tēvam un dēlam Kerčiem pat ir sanācis uzspēlēt kopā oficiālās spēlēs. Divas sezonas (2007. – 2009.) ASK Ogre ierindā Latvijas un Baltkrievijas čempionātos spēlēja abi. Ogres komanda pajuka un arī uzbrucējam Aleksandram Kerčam-junioram (dz. 1990.) līdzīgi kā citiem bijušajiem “bebriem” (skatāmies ASK Ogre logo) nācās meklēt “patvērumu” citur. Sekoja čehu U-20 līga, baltkrievu Junost vienība MHL čempionātā, mazliet Francijas un tagad jau otro sezonu “no vietas” Latvijas Virslīgā. Šosezon Ozolnieki / Monarch sastāvā 40 punktu 25 spēlēs, kas ir visas Virslīgas trešais rezultatīvākais sniegums šobrīd.

Aleksandrs un Romans Semjonovi

Viens no četriem visvairāk spēļu Latvijas izlasē aizvadījušajiem ir uzbrucējs Aleksandrs Semjonovs (dz. 1972.), kura kontā spēļu ir tikpat, cik L. Tambijevam – 208 spēles. Ar 54 punktiem ir trešais labākais vārtu guvējs nacionālajā valstsvienībā. Bijis klāt izlasē tās priecīgākajos un skumjākajos brīžos. Ir spēlējis arī padomju, krievu, dāņu līgās, taču karjeras apjomīgākā daļa aizritējusi zviedru līgās. Vairākas sezonas aizritējušas IF Björklöven komandā zviedru stiprākajā un otrajā līgā. Astoņas dažāda ilguma sezonas uz zviedru kluba IFK Arboga ledus zviedru otrajā un trešajā līgā. Kas vēl? Ir bijis Dānijas čempions un Latvijas izlases kapteinis.

Romanam Semjonovam (dz. 1994.; pa kreisi novietotā attēlā #10) ir tikai 19 gadi, un tādēļ ir vēl par agru drošiem novērojumiem. Bet sākums ir diezgan cerīgs. Sāka tēva pārstāvētajos IFK Arboga jauniešu un junioru komandās, turpināja tā paša kluba pieaugušo vienībā Zviedrijas trešajā līgā (Division 1). Ir bijis iesaukts Latvijas U-18 un U-20 izlasēs pārbaudes spēlēm, bet uz pasaules čempionātiem treneri nav “pavilkuši”, lai arī Romana statistikā punktiņi krājušies. Nav daudz, bet ir.

Neskatoties uz Latvijas U izlašu treneru vērtējumu, šosezon Romans Semjonovs spēlē zviedru stiprākās U-20 līgas (J20 SuperElit) komandā Örebro HK J20. Čempionāta pirmajā posmā 26 spēlēs sakrāti 14 punkti (8+6). Otrajā posmā komanda iekļuva apakšgrupā, kas cīnās par 11.-20. vietu līgā, un šī posma spēlēs Semjonovam-jaunākajam 3 punkti 8 spēlēs. Nav tā kā rezultativitātes kalngals, tomēr jāatceras, ka nav mums daudz to jauno, kas spēlējuši zviedru stiprākajā U-20 čempionātā. Kā saka, viss paša rokās, kājās un galvā.

Artis un Rodrigo Āboli

Uzbrucējs Artis Ābols (dz. 1973.) arī savulaik bija spēles laika ziņā “apjomīga” personība Latvijas izlasē – kopā 104 spēles un 46 punkti. Sāka jau pirmajā atjaunotās izlases spēlē 1992. gada 7. novembrī pret Lietuvas valstsvienību (13:2). Tad arī statistiķi fiksējuši pirmo vārtu guvumu izlasē (no Helmuta Baldera piespēles). Sekoja pieci pasaules čempionāti (četri – elitē).

Klubu karjera, salīdzinot ar dažiem spilgtākajiem izlases pārstāvjiem, nav tik “skaista” – somu un zviedru ne stiprākās līgas, Dānijas čempionāts, Latvijas klubi pašmāju Virslīgā un Baltkrievijā. Bet tagad – jaunlaiku Rīgas Dinamo galvenais treneris, kuram kopā ar komandu izdevies līdz šim labākais sniegums regulārajā sezonā. Kas vēl? Paralēli trenera darbam līdzšinējās sezonās uzspēlēts “neierūsēšanai” – Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā un ar Kurbads pie amatieriem.

18 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols (dz. 1996.; pa labi novietotā attēlā – pa labi) ir vēl “drošā attālumā” no profesionālā hokeja. Tomēr sava vecuma komandās ir starp līderiem, arī rezultativitātes ziņā. Šī viņam ir pirmā sezona HK Rīga sastāvā MHL čempionātā, bet sniegums ir ļoti pieklājīgs, ja ņem vērā, ka laika apstākļu veidošana uzticēta galvenokārt 2-3 gadus vecākiem cīņubiedriem. Cipariski: 40 spēlēs 15 punkti (6+9). Ir nepieciešamās rakstura īpašības un arī augums (191 cm), lai tēva sasniegumus Latvijas izlasē pacenstos “apstrīdēt”.

Vladimirs un Georgs Golovkovi

“Vecā” Rīgas Dinamo uzbrucējam Vladimiram Golovkovam (dz. 1960.) nav leģendāras vai jebkādas biogrāfijas Latvijas valstsvienības kontekstā. Bet ir sešas sezonas (1979.-1985.) Rīgas Dinamo ierindā, divi veiksmīgi junioru pasaules pasaules čempionāti kopā ar PSRS U-20 izlasi.  Tie arī bija karjeras augstākie punkti. Tagad jau dažus gadus treneris Dinamo Hokeja skolas (HS Dinamo) saimniecībā.

Centra uzbrucējs Georgs Golovkovs (dz. 1995.; pa kreisi novietotā attēlā) gaitas sāka Liepājas Metalurgs saimniecībā. Pēc 2012. gada KHL drafta, kur viņu aizrunāja Rīgas Dinamo, vienu sezonu aizķērās kluba jauniešu komandā HK Rīga MHL čempionātā. Bet jau 2013. gadā “aizgāja” Kanādas junioru elites līgu ārzemnieku draftā (CHL Import draft), un šosezon cīnās pie Kvebekas junioriem (QMJHL) Voltigeurs de Drummondville sastāvā, kur 45 spēlēs 38 punkti. Vēl tikai ceļa sākums, bet perspektīvas ir. Aiz muguras jau divi U-18 un viens U-20 pasaules čempionāts attiecīgo vecumu Latvijas izlasēs. Vienreiz arī kapteiņa godā.

Andrejs un Ruslans Ignatoviči

Uzbrucējs Andrejs Ignatovičs (dz. 1971.) bija neatņemama Latvijas izlases sastāvdaļa tās pirmajos gados, sākot jau ar pirmo spēli 1992. gada 7. novembrī. Nacionālās valstsvienības krāsas aizstāvēja pēc kārtas pirmajos septiņos pasaules čempionātos (1993.-1999.), sākot ar C grupu, turpinot ar B grupu un eliti. Bija klāt nozīmīgākajos posmos, kad Latvijai tika izcīnītas tiesības spēlēt augstākā sabiedrībā. Kopumā izlases sastāvā 93 spēlēs 75 punkti. Klubu karjerā – dažāda ranga Zviedrijas čempionāti, daudz Dānijas, arī franču čempionāts utt. Tagad jau trešā sezona trenera darbos, asistējot Vjačeslavam Nazarovam viņa komandās SK Rīga-95, Juniors (tag. Dinamo Juniors).

Ruslans Ignatovičs (dz. 1995.; pa labi novietotā attēlā) izvēlējies tēva ampluā – ir uzbrucējs, divas iepriekšējās sezonas uzspēlēja tēva trenētajās SK Rīga-95 un Juniors vienībās, attiecīgi Sanktpēterburgas, Latvijas čempionātos un MHL B grupā, Latvijas čempionātos, kur bija starp komandas uzbrukuma līderiem. Jau pērnsezon dažas spēles pie HK Rīga MHL čempionātā, bet šosezon jau pilnvērtīgāk – 32 spēles. Tiesa, ar rezultativitāti neiet tik raiti (tikai 1 punkts). Šosezon arī dažas spēles tēva trenētajā Dinamo Juniors vienībā Latvijas Virslīgā, kur 8 spēlēs 7 punkti.

Andrejs un Vadims Maticini

Kurš gan nezin aizsargu Andreju Maticinu (dz. 1963.; zemāk pa kreisi novietotā attēlā)?! Padomju laika Rīgas Dinamo sastāvā 10 sezonas (1981. – 1991.). Viens no tā laika Dinamo rezultatīvākajiem aizsargiem. Pamanīts un uzaicināts uz PSRS junioru izlasi dalībai U-20 pasaules čempionātā. Vēlāk 117 spēles Latvijas izlasē un 48 punkti, kas ir nacionālās valstsvienības visu laiku trešais rezultatīvākais sniegums (aiz Kārļa Skrastiņa un Rodrigo Laviņa).

Klubu karjerā pēc Dinamo mazliet Somijas un daudz zviedru 2.-4. ranga līgu komandu. Trenējis arī Latvijas U-20 izlasi, bet tagad Andrejs Maticins ir viens no Latvijas pārstāvjiem nu jau diezgan plašajā KHL treneru saimē – Čerepovecas Severstaļ galvenā trenera asistents. Nav jau arī nejaušība – Čerepoveca ir viņa dzimtā pilsēta.

Hokeja uzbrucēja Vadima Maticina (dz. 1987.) dzimtā pilsēta ir Rīga, bet ar Latviju nav sasējusies ne izlašu, ne kluba karjera. Līdzīgi tēva karjeras pilnbrieda gadiem, Vadima Maticina “izdienā” ir ļoti daudz Zviedrijas, lai neteiktu – tikai “trīs kroņu” valstība. Un jau no jauniešu vecuma. Spēlējis arī zviedru U-20 vecuma stiprākajā līgā, bet pēc tam – galvenokārt zviedru 3.-4. līgās. Tagad Varberg HK rindās zviedru ceturtajā līgā (Division 2).

Juris un Edgars Opuļski

Dinamo jaunatnes komandas HK Rīga ģenerālmenedžeris Juris Opuļskis (dz. 1969.) savulaik Latvijas hokeja izlasē ir aizvadījis 95 spēles, salasot 59 rezultativitātes punktus. Cīnījies sešos pasaules čempionātos, t.sk. 3 – elitē. Bija pirmajā valstsvienības spēlē, bija leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur piedalījās “gadsimta uzvarā” pret zvaigžņoto Krievijas izlasi. Klubu karjera uzbrucējam Jurim Opuļskim pēc “vecā” Rīgas Dinamo un tā mantinieces Pārdaugavas pabeigšanās aizritēja galvenokārt Vācijas 3.-4. ranga līgās ar minimālām pieturvietām citur.

Uzbrucēja Edgara Opuļska (dz. 1994.; pa labi novietotā attēlā #13) gaitas, kas aizsākušās Prizmas saimniecībā, nu jau trešo sezonu aizrit Dinamo kluba saimniecībā. Iepriekšējās divas sezonas Juniors komandā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos. Šī sezona 19 gadus vecajam uzbrucējam “uz pusēm” – HK Rīga ierindā MHL čempionātā un Dinamo Juniors sastāvā mūsu pašu Virslīgā. Uz MHL ledus 19 spēlēs gūts viens punkts, Virslīgā – 12 spēlēs 5 punkti.

Aigars un Frenks Razgali

Uzbrucēja Aigara Razgala (dz. 1969.) kontā tikai 10 spēles un 4 punkti Latvijas izlases sastāvā, bet ir arī vairāku sezonu rezultativitātes rekordi Latvijas Virslīgā. Arī laikos, kad Latvijas čempionāts uzskatīts par stiprāku. Karjera pamatā aizvadīta Latvijā bāzētajos klubos, kas spēlējuši Latvijas, Baltkrievijas un arī Krievijas čempionātos. Leģionāra maizē arī dažas sezonas – zviedru 2.-4. līgās un Dānijā. Tagad jau vairākas sezonas trenera postenī. Pie SK Rīga komandām, HS Dinamo saimniecībā un arī pie Virslīgas komandām.

Frenks Razgals (dz. 1996.; attēlā raksta noslēgumā #96) tāpat kā tēvs ir uzbrucējs. Pāris sezonu gaitā ir bijis viens no SK Rīga-96 komandas uzbrukuma līderiem kā Sanktpēterburgas attiecīgā vecuma čempionātā, tā Latvijas līgās. Jau pērnsezon uzspēlēja Latvijas U-17 un U-18 izlasēs. Ar U-17 izlasi piedalījās Eiropas jauniešu ziemas olimpiskajā festivālā (European Youth Olimpic Winter Festival), kur kļuva par rezultatīvāko Latvijas valstsvienībā. Šosezon 17 gadus vecais Razgals-juniors jau uzspēlējis Latvijas U-18 izlases ierindā, bet klubu sezonu aizvada Dinamo saimniecības otrajā jauniešu komandā – Dinamo Juniors Latvijas Virslīgā. Pie “junioriem” ar 22 punktiem (20 spēlēs) ir rezultatīvākais komandā. HK Rīga sastāvā MHL čempionata gan pagaidām iesaukts tikai uz 1 spēli. Bet – viss vēl priekšā.

P.S.

Virkne dēlu jau paskrējusi garām, un paši jau tēvi. Bet citi – vēl ceļā. Iespējams, jau tuvākajā nākotnē būs iemesls parunāt vairāk par aizsargu Nauri Sējēju, uzbrucēju Nilu Sējēju, vārtsargu Antonu Naumovu, uzbrucēju Martinu Laviņu, aizsargu Emīlu Masaļski un citiem topošajiem sportistiem, kuru uzvārds Latvijas hokejā nav nejaušība.

[(1) Leonīda Tambijeva foto avots: atlant-mo.ru; (2) Kirila Tambijeva foto avots: dinamo-spb.com; (3) Aleksandra Kerča-vecākā attēla avots: tradingcarddb.com; (4) Romana Semjonova foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (5) Arta un Rodrigo Ābolu foto avots: hokejablogs.lv; (6) Georga Golovkova foto avots: facebook.com (Marc Joyal); (7) Ruslana Ignatoviča foto avots: foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā; (8) Andreja Maticina foto avots: severstalclub.ru; (9) Edgara Opuļska foto avots: lhf.lv (Romualds Vambuts); (10) Frenka Razgala foto autors: Ruslans Antropovs.]

Sibīrijas ekspresis & AHL „marinādes” derīguma termiņš

NHL „uzgaidāmajā telpā” – fārmklubu līgā AHL – aizvadītais laiks katram pretendentam ir dažāds. Tāpat kā pacietības mērs uz to, cik ilgi gaidīt iespēju. Latvijas pārstāvjiem šis „marinēšanās” laiks vairumā gadījumu nepārsniedz 3 – 4 pilnas sezonas AHL. Tagad arī aizsargs Artūrs Kulda pēc četrām pilnvērtīgām AHL sezonām dodas uz KHL, pievienojoties Sibir komandai. Starp citu, šai pašai vienībai pagaidām uz pārbaudes laiku pievienojies arī cits aizsargs no Latvijas – Rolands Gritāns.

Kuldas pacietības mērs

Artūrs Kulda (dz. 1988.; pa labi novietotajā attēlā #32) Ziemeļamerikas „iekarošanu” sāka pirms 6 gadiem, kad 2006. gadā viņu ar kopējo 200. numuru draftēja nu jau nepastāvošs NHL klubs Atlanta Thrashers, kas tagad pazīstams kā Winnipeg Jets. Šajā pašā vasarā CHL Import draft-ā viņu nodraftēja Peterborough Petes (OHL) ar kopējo 48. numuru. Sešas sezonas ar pilnu atdevi un tīru sirdsapziņu nokapāts Ziemeļamerikā. Divas sezonas Pīterboro komandā Ontario Hokeja Līgā; otrās sezonas noslēgumā – 19 gadu vecumā – „iefiltrēšanās” Atlantas fārmklubā Chicago Wolves AHL līmenī un jau šīs līgas galvenā trofeja – Kaldera kauss. Un tad – 4 pilnas sezonas AHL čempionātā, ar īsiem komandējumiem uz NHL, kur aizvadītas 15 spēles.

Artūra Kuldas diezgan pamatīgā pacietība un lojalitāte „Ziemeļamerikas lielajai iespējai” ar to arī beidzās. Vismaz pagaidām. „Nebraucu uz Ziemeļameriku, lai spēlētu AHL” un rezultātā: „No Sibir bija labākais piedāvājums”. Tagad Kuldas jaunā mājvieta – Novosibirska, uz kurieni jau pamazām pošas, bet pagaidām vēl Rīgā.

Rolands Gritāns jau gatavs

Novosibirskas komandas rīcībā – treniņnometnē – jau ieradies cits Latvijas pavalstniecības hokeja aizsargs – Rolands Gritāns (dz. 1991.; pa kreisi novietotajā attēlā). Viņš iepriekšējo sezonu aizvadīja Zviedrijas trešajā stiprākajā līmenī – Division 1, uzspēlējot IFK Arboga Hockey pieaugušo komandā. Sibir treneri viņu noskatījuši Rīgā.

Tēmē uz lielo komandu vai arī esi gatavs uzspēlēt arī MHL – Sibirskije Snaiperi komandā? „Plānoju spēlēt lielajā komandā, bet, ņemot vērā, ka komandā jau ir 5 ārzemnieki, visdrīzāk, ka šogad mani nosūtīs uz fārmklubu VHL līgā – hokeja klubu Rjazaņ. Bet nākošgad es ceru tikt Sibir pamatsastāvā,” tā Rolands Gritāns. Bet pagaidām Gritānam ar Sibir komandu ir 2 mēnešu pārbaudes laika līgums, bet pēc tam, ja viss notiek kā iecerēts, plānots noslēgt divvirzienu līgumu uz 2 gadiem. Jāpiebilst, ka jaunajā (2012./2013.) sezonā Sibir galvenā trenera palīgs ir Pēteris Skudra.

Atgriežoties pie AHL „marinādes”

Šosezon AHL laukumi „draud” vismaz diviem Latvijas pārstāvjiem – Kristiānam Pelšam un Zemgum Girgensonam, kuri šogad parakstīja līgumus ar saviem draftētājiem – attiecīgi Edmonton Oilers un Buffalo Sabres. Jautājuma zīmes ir attiecībā uz Oskaru Bārtuli, kura statuss un arī cena Philadelphia Flyers saimniecībā ir nokrities manāmi zemāk. Savukārt Kaspars Daugaviņš arī juridiskiem paņēmieniem cīnās, lai NHL būtu „īstā realitāte” arī nākamajā sezonā. Taču visus jautājumus šajā starpsezonā ir atcēlis ne tikai Artūrs Kulda, bet arī Raitis Ivanāns, pārceļoties uz KHL ledus laukumiem.

Ziemeļamerikas šī brīža otrajā stiprākajā līgā – AHL – ir uzspēlējuši vismaz 23 hokejisti ar Latvijas pavalstniecību. Dažos gadījumos tas ir bijis ceļš jau pēc pabūšanas NHL laukumos vai pat virsotnēs, taču vairumā gadījumu – tā bija savas iespējas sagaidīšana, lai uzspēlētu NHL. Bet ne visiem ir sanācis kaut spēli aizvadīt hokeja Mekā.

Kulda spītīgāks par Znaroku?

Raugoties uz Latvijas hokejistu kopējo fonu, Artūra Kuldas „spītība”, gaidot un sagaidot savas iespējas NHL, ir bijusi diezgan pamatīga. Varena pacietība ir bijusi arī Herbertam Vasiļjevam, Raitim Ivanānam, kā arī Krišjānim Rēdliham, kurš New Jersey Devils fārmklubā Albany River Cats „nokapāja” 4 pilnas sezonas, bet tā arī neaizvadīja nevienu spēli NHL.

Salīdzinājumam: statistiski mazāks pacietības mērs, gaidot iespēju uz NHL, ir bijis dažiem vēl „vecā” Rīgas Dinamo meistariem. Piemēram, Oļegs Znaroks AHL-ā uzturējās tikai 6 spēles. Vai, piemēram, Aleksandrs Kerčs (seniors) un Harijs Vītoliņš (jaunākais) AHL kaujas laukos savu iespēju nostiprināties NHL vienībās nogaidīja pa vienai pilnai sezonai. Atliek vien jautājums: vecā Dinamo kadriem ātrāk pieleca vai arī tagad jaunie ir pacietīgāki? Cits stāsts, ka dažiem gribētājiem no bijušās PSRS Latvijas daļas bija arī AHL līmenis bija izrādījies diezgan augsts, un vīriem arī AHL komandās ne vienmēr izdevās noturēties un nācās spēlēt zemākās līgās.

Latvijas hokejisti „pacietība” AHL klubos, neskaitot junioru u.c. līgas (pilna sezona = vismaz puse sezonas spēļu; vārtsargiem pilna sezona = trešdaļa sezonas spēļu):

	spēlētājs	dz.	sez. pilnas (visas)	klubi un spēles (REG+PO)	pēc tam	sp. NHL (REG+PO)
	u. Vasiļjevs	1976.	4+ (5)	Carolina Monarchs: 1996./97. (54+0). New Haven Nighthawks 1997./98. (76+3). Kentucky Thoroughblades: 1998./1999. (76+12). Manitoba Moose: 2001./02. (31+0); 2002./03. (69+14)	uz Kr.	51+0
	a. Kulda	1988.	4+ (5)	Chicago Wolves: 2007./08. (5+21); 2008./09. (57+0); 2009./10. (66+14); 2010./11. (69+0). St. John’s IceCaps (63+13)	uz KHL	15+0
	a. Kr.Rēdlihs	1981.	4 (4)	Albany River Cats: 2002./03. (61+0); 2003./04. (66+0); 2004./05. (46+0); 2005./06. (66+0)	uz Šv.; Kr.	0
	u. Ivanāns	1979.	3+ (6)	Hershey Bears: 2000./01. (2+0). Milwaukee Admirals: 2002./03. (17+1); 2003./04. (54+7). Hamilton Bulldogs: 2004./05. (75+2); 2005./2006. (43+0). Abbotsford Heat: 2011./12. (27+0)	uz KHL	282+1
	u. Žoltoks	1972.	3+ (5)	Providence Bruins: 1992./93. (64+6); 1993./94. (54+0); 1994./95. (78+13). Fredericton Canadiens: 1998./99. (7+0). Quebec Citadelles: 1999./2000. (1+0)	uz NHL	588+45
	u. Karsums	1986.	3+ (4)	Providence Bruins: 2006./07. (54+12); 2007./08. (79+10); 2008./09. (43+0). Norfolk Admirals: 2009./2010. (36+0)	uz KHL	24+0
	a. Saviels	1982.	3+ (4)	Hershey Bears: 2000./01. (1+0); 2002./03. (43+3); 2003./04. (67+0); 2004./2005. (47+0)	uz Baltkr.; Kr.	0
	u. Daugaviņš	1988.	2+ (6)	Binghampton Senators: 2006./07. (11+0); 2007./08. (3+0); 2008./09. (23+0); 2009./2010. (72+0); 2010./11. (73+23); 2011./12. (7+0)	uz NHL	66+1
	a. Bārtulis	1987.	2+ (5)	Philadelphia Phantoms: 2007./08. (57+0); 2008./09. (80+4). Adirondack Phantoms: 2009./10. (12+0); 2010./11. (4+0); 2011./12. (36+0)	?	66+7
	u. Panteļejevs	1972.	2+ (3)	Providence Bruins: 1992./93. (39+0); 1993./94. (55+0); 1994./95. (70+0)	paliek Z-Am. (IHL; NHL)	54+0
	u. Sprukts	1982.	2 (2)	Rochester Americans: 2006./07. (58+6); 2008./09. (59+0)	uz KHL	14+0
	a. Astašenko	1975.	2 (2)	2001./02.: Springfield Falcons (11+0); Lowell Lock Monsters (37+5). 2002./03.: Lowell Lock Monsters (47+0)	uz Lat.; Som.	23+0
	v. Skudra	1973.	1+ (4)	1996./97.: Hamilton Bulldogs (32+0). 2000./01.: Rochester Americans (2+0); Providence Bruins (3+0). 2001./02.: Hartford Wolf Pack (3+0). 2002./03.: Manitoba Moose (1+0)	uz NHL	147+3
	a. J.Rēdlihs	1982.	1+ (3)	Syracuse Crunch: 2005./06. (4+0); 2006./07. (46+0); 2007./08. (13+0)	uz Čeh.	0
	u. Vītoliņš	1968.	1+ (2)	Beast of New Haven: 1992./93. (7+0). Moncton Hawks: 1993./94. (70+0)	uz Šv.	8+0
	u. Štāls	1982.	1+ (2)	Hartford Wolf Pack: 2002./03. (2+0); 2003./04. (62+1)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Kerčs	1967.	1+ (2)	Cape Breton Oilers: 1993./94. (57+0). Providence Bruins: 1994./95. (1+0)	uz Lat.	5+0
	a. Reķis	1979.	0+ (1)	Worcester IceCats: 2001./2002. (18+0)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Cipruss	1972.	0+ (1)	Providence Bruins: 1995./96. (15+0)	paliek Z-Am. (IHL; CoHL)	0
	v. Irbe	1967.	0+ (1)	Lowell Lock Monsters: 2002./2003. (7+0)	paliek Z-Am. (NHL; ECHL)	568+51
	a. Kupaks	1973.	0+ (1)	Springfield Falcons: 1997./98. (7+0)	paliek Z-Am. (ECHL)	0
	u. Znaroks	1963.	0+ (1)	Maine Mariners: 1991./92. (6+0)	uz Vāc.	0
	a. Ozoliņš	1972.	0+ (1)	Worcester Sharks: 2007./08. (2+0)	uz NHL	875+137

P.S. NHL klubu fārmklubi ir bijuši arī citās līgās (piem., IHL, ECHL), kas neuzrādās šajā „gaidīšanas” statistikā. Cipari no publiski pieejamām statistikas vietnēm; iespējamas korekcijas un papildinājumi.

Latvijas hokejistu rezultativitātes rekordi AHL regulārajās sezonās; TOP 7+3:

	spēlētājs	sezona	komanda	spēles	punkti
	UZBRUCĒJI
1.	Herberts Vasiļjevs	1998./1999.	Kentucky Thoroughblades	76	28+48
2.	Herberts Vasiļjevs	1997./1998.	New Haven Nighthawks	76	36+30
3.	Sergejs Žoltoks	1992./1993.	Providence Bruins	64	31+35
4.	Mārtiņš Karsums	2007./2008.	Providence Bruins	79	20+43
5.	Sergejs Žoltoks	1993./1994.	Providence Bruins	54	29+33
6.	Harijs Vītoliņš	1993./1994.	Moncton Hawks	70	28+34
7.	Aleksandrs Kerčs	1993./1994.	Cape Breton Oilers	57	24+38
	AIZSARGI
1.	Artūrs Kulda	2009./2010.	Chicago Wolves	66	6+19
2.	Krišjānis Rēdlihs	2005./2006.	Albany River Cats	66	3+21
3.	Oskars Bārtulis	2007./2008.	Philadelphia Phantoms	57	1+20

*

Lasāmvielai:

• Sibir vienojas ar Artūru Kuldu – hcsibir.ru
• Sibir (t.sk. Rolands Gritāns) gatavojas sezonai – championat.com
• Artūra Kuldas intervija pēc vienošanās ar Sibir – hcsibir.ru
• Latvijas spēlētāju statistika NHL (amatieru lapa) – quanthockey.com

[Pirmajā attēlā: Artūrs Kulda (nr. 32), vēl grūstoties uz AHL ledus laukumiem, Chicago Wolves krāsās. Foto no A. Kuldas personīgā arhīva. Otrajā attēlā: Rolands Gritāns Sibir treniņos 2012. gada jūlijā; foto avots: hcsibir.ru.]

Latvijas U-18 izlase: kam tā vajadzīga?

Latvijas Hokeja federācija jauniešu izlases vadību tikai 1. februārī oficiāli uzticējusi Leonīdam Tambijevam, kuram jau nedēļu pēc oficiālās iecelšanas – 8. februārī kopā ar Latvijas jauniešu izlasi jādodas uz U-18 izlašu turnīru Esbjergā, Dānijā. U-18 “Četru nāciju kausa” turnīra nozīmi pārspīlēt nevajadzētu, taču tas zināmā mērā ir atskaites punkts MHL un īpaši MHL B grupas Latvijas komandu lietderībai saistībā ar Latvijas U-18 izlases vajadzībām un varēšanām.

Latvijas jauniešu valstsvienības galvenā trenera gods nav tas iekārojamākais, atzinuši vairāki tuvāk vai tālāk no Latvijas hokeja saimniecības stāvoši un sēdoši cilvēki. šoziem tas ir apliecinājies atkal – alkas pēc tā neizrādīja līdzšinējais treneru korpuss, citi – iedeva kurvīti, taču HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs piedāvājumu nesmādēja. viņam vajag, un tas ir apsveicami. daži jaunie hokejisti, saņemot šo ziņu, nedaudz sarāvās, jo ne visiem Tambijevs un ne visi Tambijevam “glauda pa spalvai”.

“Četru nāciju kauss”

Esbjergā (Esbjerg), ap 70 000 ļaužu apdzīvotā pilsētā Ziemeļjūras piekrastē Dānijā, pulcēsies un 3 dienu gaitā, 9.- 11. februārī, savstarpējas spēles aizvadīs četras U-18 kategorijas izlases no Baltkrievijas, Dānijas, Latvijas un Norvēģijas. saskaņā ar aktuālās sezonas rangu, Dānijas un Latvijas jauniešu valstsvienības ir piederīgas U-18 elitei, kas nozīmē, ka abas izlases cīnīsies Čehijā no 12. līdz 22. aprīlim notiekošajā elites U-18 pasaules čempionātā, ar pamatdomu noturēties elitē. savukārt, Baltkrievijas un Norvēģijas U-18 izlases šosezon ir 1. divīzijas vienības, kas katra savā apakšgrupā, bet citos aprīļa datumos (11.-17.), mēģinās elitē ielauzties.

“Sagaidu augsta līmeņa hokeju un izlasei labu sagatavošanos posmu pirms U-18 pasaules čempionāta. Domāju, kad neviena spēle nebūs viegla, jo līmenis būs diezgan augsts,” turnīra jaudīgumu prognozē Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Daniels Riekstiņš. kurš no pretiniekiem turnīrā būs grūtākais? “Pēc manām domām tie varētu būt baltkrievi. Esmu gadu spēlējis Baltkrievijas čempionātā un zinu, ka baltkrievi ir labi spēlētāji; pret dāņiem un norvēģiem vēl nav nācies spēlēt, bet nedomāju ka viņi ir vāji. Nav vāju komandu. Dānijas izlase būs tieši tā komanda, ar kuru mēs cīnīsimies par palikšanu pasaules čempionāta elitē,” spriež izlases aizsargs Krists Apsītis. “Domāju, ka visi pretinieki būs spēcīgi, īpaši dāņi, jo viņi spēlēs mājās. Pret baltkrieviem vienmēr bija un būs principiāla spēle. Nezinu, kāda būs Baltkrievijas izlase; kad spēlēju (pret Baltkrievijas spēlētājiem), nebiju ievērojis, kam cik gadi. Cik spējīgi viņi ir, turnīrā redzēsim,” Latvijas U-18 izlases uzbrucējs Artūrs Ševčenko liek uzsvaru uz Dānijas jauniešu izlasi.

U-18 izlašu turnīra spēles Dānijā (2012.g. februārī):

datums	pretinieki
2012-02-09	Norvēģijas U-18 izlase vs. Latvijas U-18 izlase
2012-02-09	Dānijas U-18 izlase vs. Baltkrievijas U-18 izlase
2012-02-10	Latvijas U-18 izlase vs. Baltkrievijas U-18 izlase
2012-02-10	Dānijas U-18 izlase vs. Norvēģijas U-18 izlase
2012-02-11	Baltkrievijas U-18 izlase vs. Norvēģijas U-18 izlase
2012-02-11	Latvijas U-18 izlase vs. Dānijas U-18 izlase

*

MHL un Virslīgas izlase?

protams, uz “Četru nāciju kausu”, arī šo turnīru tā mēdz dēvēt dažviet Ziemeļvalstīs, izlases ved savus vairāk vai mazāk pārbaudāmos sastāvus. arī Latvijas U-18 izlasei turnīrs Dānijā ir paredzēts salīdzinoši eksperimentāls – gan tāpēc, ka jauniešu izlasēs vecuma ierobežojuma dēļ ir ātra rotācija, un tāpēc izlase ir jauna tiešā un pārnestā nozīmē, gan tāpēc, ka treneru sastāvs, Leonīda Tambijeva un viņa palīga Andreja Banadas personā, ir svaigi “izcepts”, gan tāpēc, ka treneri ir nobrieduši notestēt plašāku loku Latvijas komandās spēlējošu kadru, mazāk “traucējot” U-18 vecuma leģionārus citviet pasaulē.

kopumā no 23 personāžiem (t.sk., 13 uzbrucējiem, 8 aizsargiem, 2 vārtsargiem), kas iesaukti februāra Latvijas izlasē, tikai 5 spēlētāji izsaukti no neLatvijas komandām – 2 uzbrucēji, 1 aizsargs, 2 uzbrucēji. protams, sarežģīti šajā sezonas daļā izlasei piesaistīt Ziemeļamerikā spēlējošos, taču šoreiz uzsvars ir uz Dinamo, Liepājas Metalurgs un Prizma saimniecībā spēlējošiem; izlasē nav “ieviesti” arī daži iepriekš uz šīm pārbaudes spēlēm plānotie leģionāri. tomēr verdikts ir par labu iespējas došanai plašākam lokam, kas pēc būtības ir apsveicama padarīšana.

Latvijas U-18 izlases 12 spēlētāji šo sezonu aizvada MHL čempionāta abās grupās, ar uzsvaru uz B grupu. no tiem 9 spēlētāji “iekasēti” no Dinamo (HK Rīga un Juniors) “vertikāles”, 3 spēlētāji ir “pasmelti” no MHL B grupā spēlējošās Prizma-Rīga jeb, ja patīk “patriotiskāki” Latvijas Virslīgas apzīmējumi, HS Rīga / Prizma. diezgan plaša pārstāvniecība, sešu spēlētāju izmērā, rezervēta Liepājas Metalurgs jaunatnei.

apskatīt klātienē Austrijas līgu spēku?

piecu Dānijas turnīrā iesaistīto leģionāru vidū divi Austrijas Moser Medical Graz 99ers saimniecībā un tās uzdevumā spēlējošie – uzbrucējs Zintis Nauris Zuševics un aizsargs Matīss Gelažis. interesanti, ka abi spēlētāji, būdami U-18 vecumam atbilstoši, ir starp Austrijas U-20 līgas līderiem. Zuševics šobrīd ar 52 punktiem 20 spēlēs ir visas Austrijas junioru līgas trešais rezultatīvākais spēlētājs, no pirmās pozīcijas atpaliekot vien par diviem punktiem. viņš arī “nepazūd” Austrijas otrajā stiprākajā pieaugušo līgā (saucas Nationalliga), kur 29 spēlēs iekrāti 19 punkti. savukārt Gelažis, būdams aizsargs, ir 24.-ais rezultatīvākais Austrijas U-20 līgā (29 punkti 20 spēlēs). pie lielajiem, arī Nationalliga līmenī, ar rezultativitāti tik raiti neiet, taču savas 27 spēles aizvadītas. 1994. gadā dzimušiem hokejistiem neslikti cipari. protams, rodas jautājums (-i): vai puiši tik labi, vai līgas nav tik stipras, vai viss kopā? acīmredzot šī jautājuma noskaidrošana ir viens no iemesliem, kāpēc izlases vadoņi grib redzēt Austrijas puišus izlases sastāvā jau februārī. starp citu, galvenajam trenerim Leonīdam Tambijevam Austrijas hokejs nav galīgi svešs, jo viņš savas hokejista karjeras norietā aizvadīja sezonu (2007./2008.) kā reizi Austrijas otrā līmeņa komandā EV Aicall Zeltweg (agrāk nos. – EV Zeltweg; tagad – EV Zeltweg 2010).

beidzot Latvijas jebkāda vecuma izlases kontekstā ir uzlūkots ilgstoši dažāda vecuma Zviedrijas čempionātos spēlējošais un ar cipariski ievērojamu rezultativitāti pamanāmais uzbrucējs Romāns Semjonovs. pērnsezon tie bija 83 punkti (43+40) regulārā čempionāta 21 spēlē Zviedrijas J18 Division 1, kas ir šīs valsts U-18 vecuma trešais līmenis. šosezon Semjonova pārstāvētā IFK Arboga IK J18 ir parāpusies vienu līmeni augstāk – uz J18 Elit, un Romāns atkal turpina “bliezt” – 39 punkti 22 spēlēs. ar to pietiek, lai būtu J18 Elit Rietumu (Västra) grupas rezultatīvākajam spēlētājam! te nu Latvijas U-18 izlases sastāva komplektētāji ir sarosījušies un noreaģējuši jau uz agrāk izskanējušiem aicinājumiem piesaistīt Romānu Semjonovu Latvijas krāsām, kamēr kāds starptautisks turnīrs nav nejauši vai apzināti padarījis viņu par oficiāli piederīgu tikai Zviedrijas hokeja krāsām. labāk vēlāk nekā nekad, un vēl labāk – ja nav nokavēts.

divi citi leģionāri turnīram Dānijā ir abi vārtsargi – Elvis Merzļikins un Ivars Punnenovs, kuri abi izsaukti no Šveices junioru hokeja elites – Elite Jr. A klubiem. no šī žesta, šķietami, rodas iespaids, ka Latvijas U-18 izlases treneri pārvelk strīpu Latvijā pieejamajiem U-18 vecuma vārtsargiem un parakstās zem lozunga “Latvijas klubos U-18 līmeņa vārtsargu nav!”. ja jau dod paplašinātu iespēju Latvijas komandās spēlējošiem, tad – kāpēc ne vārtsargiem? taču no otras puses raugoties, kā lai novērtē abu “šveiciešu”, ar mazu Elite Jr. A līmeņa spēļu praksi esošo savu klubu otro-trešo vārtsargu varēšanu, ja ne šajās pārbaudes spēlēs? Latvijas komandās spēlējošos vārtsargus varot apskatīt tepat Rīgā, nebraucot uz Lugano vai Kloteni… tiesa, Elvis Merzļikins šosezon jau testēts Latvijas U-20 izlases kontekstā, un tādēļ pilnīgs “noslēpums” nav, ja esošie treneri ir sekojuši junioru izlases gaitām.

eksāmens Latvijas jauniešu hokeja politikai

par galīgi švaku februāra Latvijas U-18 izlases modeli uzskatīt īsti nevar. galu galā – sastāvā ir divi rezultatīvākie Latvijas U-20 izlases spēlētāji šīs sezonas U-20 pasaules čempionātā elitē. runa ir par Ņikitu Jevpalovu un Robertu Lipsbergu, kurš, cita starpā, būdams viens no jaunākajiem komandā, ir izvirzījies par rezultatīvāko spēlētāju HK Rīga ierindā MHL čempionātā. ir arī citi MHL čempionātos Latvijas komandu ierindā pamanītākie 1994.-tie gadi. tā kā 12 puiši ir no MHL vienību apcirkņiem, tad šis Dānijas turnīrs ir, ja ne eksāmens, tad zināma veida ieskaite MHL B grupas Latvijas komandu lietderībai un pienesumam virzienā uz Latvijas U-18 izlasi. “mācību gada” gala eksāmens gaidāms aprīlī pasaules čempionātā. tāpat zināmu vērtējumu varēs sniegt par Latvijas Virslīgas “ieguldījumu” Latvijas jauniešu audzināšanā, kas līdz ar krasu Virslīgas vidējā vecuma samazināšanos ir kļuvusi par šī čempionāta būtiskāko darba uzdevumu.

“Mums ir laba iespēja parādīt sevi no labākās puses; pazīstu daudzus čaļus no komandas, zinu, ka viņos ir potenciāls, un cerēsim uz to labāko. Mūsu lielākais spēks būs komandas gars, ar to varam uzvarēt jebkādu pretinieku,” rezumē Krists Apsītis. lai izdodas!

Latvijas U-18 izlases sastāvs pārbaudes spēļu turnīram Dānijā (2012. g. februārī; statistika pēc 2012-02-05 spēlēm):

spēlētāji	dz.	komanda 2011./2012.	līga	sp.	punkti	+/-
UZBRUCĒJI
Edgars Ārinieks	1994.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga	26	9+3	n/d
Valters Freijs	1994.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga	22	5+6	n/d
Georgs Golovkovs	1995.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga	2	1+0	n/d
		Liepājas Metalurgs U18	Latvijas U-18	12	17+21	n/d
Nikolajs Jeļisejevs	1994.	HK Rīga	MHL	31	6+4	+2
		Juniors	MHL B	10	7+5	+5
		Juniors	Latvijas Virslīga	7	7+4	n/d
Ņikita Jevpalovs	1994.	HK Rīga	MHL	48	6+10	+1
		Latvijas U-20 izlase	U-20 PČ elitē	6	2+3	0
		Latvijas U-20 izlase	pārbaudes sp.	5	1+3	n/d
Edgars Kulda	1994.	Juniors	MHL B	30	11+11	+5
		Juniors	Latvijas Virslīga	21	19+13	n/d
		HK Rīga	MHL	1	0+0	0
Roberts Lipsbergs	1994.	HK Rīga	MHL	48	11+13	-1
		Latvijas U-20 izlase	U-20 PČ elitē	6	2+1	-3
		Latvijas U-20 izlase	pārbaudes sp.	5	3+2	n/d
Kārlis Ozoliņš	1994.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga	25	13+15	n/d
Filips Plostnieks	1994.	Rīga-Prizma	MHL B	31	8+3	-8
		HS Rīga / Prizma	Latvijas Virslīga	20	5+8	n/d
Daniels Riekstiņš	1994.	Rīga-Prizma	MHL B	32	8+14	-14
		HS Rīga / Prizma	Latvijas Virslīga	19	5+3	n/d
Romāns Semjonovs	1994.	IFK Arboga IK J18	J18 Elit (Zv. U-18 2.) Västra	22	21+18	+6
		IFK Arboga IK J18	J18 Elit Västra Forts.	6	5+5	+2
		IFK Arboga IK	Division 1 (Zv. 3.) E	3	0+0	-2
		IFK Arboga IK	Division 1 E Forts.	5	1+0	-2
Artūrs Ševčenko	1994.	HK Rīga	MHL	8	1+0	+1
		Juniors	MHL B	24	5+8	-5
		Juniors	Latvijas Virslīga	19	10+11	n/d
Zintis Nauris Zuševics	1994.	Moser Medical Graz 99ers U20	Austrijas U-20	20	30+22	n/d
		ece Bulls Kapfenberg	Nationalliga (Austrijas 2.)	29	12+7	+1
		Moser Medical Graz 99ers	EBEL (Austrijas 1.)	2	0+0	0
AIZSARGI
Krists Apsītis	1994.	Prizma-Rīga	MHL B	32	0+5	-16
		HS Rīga / Prizma	Latvijas Virslīga	18	1+2	n/d
Edmunds Augstkalns	1994.	Juniors	MHL B	30	2+2	-7
		Juniors	Latvijas Virslīga	26	3+5	n/d
Jānis Eisaks	1994.	Juniors	MHL B	30	3+6	+4
		Juniors	Latvijas Virslīga	25	1+8	n/d
Mārtiņš Oskars Freimanis	1994.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga	27	1+2	n/d
Matīss Gelažis	1994.	Moser Medical Graz 99ers U20	Austrijas U-20	20	12+17	n/d
		ece Bulls Kapfenberg	Nationalliga (Austrijas 2.)	27	0+2	-5
Iļja Makarovs	1994.	Liepājas Metalurgs-2	Latvijas Virslīga	24	0+3	n/d
Rinalds Rosinskis	1994.	Juniors	MHL B	33	1+6	+5
		Juniors	Latvijas Virslīga	26	1+9	n/d
Patriks Škuratovs	1994.	Juniors	MHL B	29	1+3	-9
		Juniors	Latvijas Virslīga	26	3+5	n/d
VĀRTSARGI	dz.	komanda 2011./2012.	līga	sp.	GAA	atv.%
Elvis Merzļikins	1994.	HC Lugano U20	Elite Jr. A (Šv. U-20 1.)	4	n/d	n/d
		Latvijas U-20 izlase	U-20 PČ elitē	1	14.00	72.00%
		Latvijas U-20 izlase	pārbaudes sp.	2	n/d	n/d
Ivars Punnenovs	1994.	Kloten Flyers U20	Elite Jr. A (Šv. U-20 1.)	6	n/d	n/d

*

P.S. statistikas ciparos nav iekļauti rādītāji Baltkrievijas Junioru (U-18) līgā, ja kāds no Liepājas Metalurgs puišiem ir piedalījies, un RAMH (Rīgas Atklātās meistarsacīkstes hokejā) čempionātā, kur daži Prizma-Rīga puiši piedalījušies komandas Prizma / Pārdaugava sastāvā. ārpus Latvijas komandām spēlējošiem nav ņemtas vērā spēles ārpus oficiālā regulārā čempionāta un, iespējams, arī zemāka ranga čempionātos, ja tādas bijušas.

izziņām:

• U-18 izlašu turnīra Esbjergā statistikas un kalendāra lapa (ar paredzētu vietu online teksta translācijai) – diustats.sportsadmin.dk
• Dānijas hokeja federācijas lapa un U-18 izlašu februāra turnīra kalendārs – ishockey.dk
• Norvēģijas U-18 izlases ziņu sadaļa – hockey.no
• Baltkrievijas U-18 izlases oficiālā web sadaļa (citās sadaļās arī jaunumi) – hockey.by
• Latvijas U-18 izlases sastāvs turnīram Dānijā (2012. g. februārī) – lhf.lv
• Moser Medical Graz 99ers U20 spēlētāju aktuālā statistika – eishockey.at
• ece Kapfenberg Bulls spēlētāju aktuālā statistika – eishockey.at
• 2012. gada elites U-18 pasaules čempionāta lapa – iihf.com

[Leonīda Tambijeva foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Loko 2011. gada 21. februārī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

jaunākās paaudzes Semjonovs

pagājis jau pietiekošs laika posms kopš Latvijas hokeja valstsvienības atjaunošanās starptautiskajā hokeja kartē, lai varētu sākt fiksēt paaudžu maiņu šī vārda burtiskā nozīmē. pagaidām gan ne visiem ceļš “lokās” lielās izlases virzienā vai tuvumā; tomēr Latvijas izlases vilcēji aiz sevis ir atstājuši ne tikai ierakstus statistikas ailītēs, bet arī dēlus, kuri spēlē hokeju. uzbrucējs Romans Semjonovs ir viens no šādiem gadījumiem. ilggadējā Latvijas izlases uzbrucēja Aleksandra Semjonova (pēc kārtas 14 pasaules čempionāti un 2 olimpiādes; 1994. – 2007.) dēls Romans ir pārņēmis arodu no tēva. un ar vērā ņemamām sekmēm cīnās Zviedrijas jauniešu – junioru hokeja druvās un arumos.

TUVPLĀNĀ: Romans Semjonovs

Romans Semjonovs par savu hokejista gaitu aizsākšanu, par “iemājošanu” Zviedrijā, par savām un sava kluba IFK Arboga Hockey (īsināti – IFK Arboga vai Arboga) U-18 vecuma komandas panākumiem 2010./2011. g. sezonā, par debiju pieaugušo hokejā kopā ar tēvu, par atzīmēšanos Zviedrijas hokeja pavalstniecībā.

izziņai: Romans Semjonovs

• dzimis 1994. gada 8. jūlijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 181 cm; 77 kg
• 2010./2011. g. sezonā IFK Arboga J18 sastāvā Zviedrijas U-18 trešajā līmenī (J18 Division 1), kā arī IFK Arboga J20 rindās Zviedrijas U-20 trešajā līmenī (J20 Division 1) un IFK Arboga ierindā Zviedrijas pieaugušo hokeja trešajā stiprākajā līgā (Division 1)
• iepriekšējās sezonas: IFK Arboga Hockey un IF Björklöven komandas
• pirmais treneris: Aleksandrs Semjonovs; Ģirts Ūdris

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: kur un kā sākās Tavi pirmie soļi hokejā?

Romans Semjonovs: Pirmo reizi kāpu uz ledus, kad tētis spēlēja Dānijā. Man bija aptuveni 2,5 gadi; hokeja apmācības apmeklēju kopā ar mammu un tēti sporta pilī. Pirmo reizi komandā trenējos Umeå pilsētā 1997.-1998. gados, bet pēc tam viss tikai turpinājās.

cik sen Tu pārcēlies uz Zviedriju? ar kādiem panākumiem “pieslēdzies” Zviedrijas hokeja sistēmai? bija viegli? viss izdevās uzreiz? un kas – ne-uzreiz?

Pirmoreiz mēs pārcēlāmies uz Zviedriju 1998./1999. gada sezonā, kad tētis spēlēja Björklöven komandā, bet pēc tam mēs braucām uz vienu gadu Vācijā; es tad visu savu zviedru valodu aizmirsu, bet pēc tam braucām atpakaļ uz Umeå, Björklöven komandu. Pēc atgriešanās no Vācijas bērnudārzā es visu laiku klusēju, nerunāju ne vārda, bet pēc 3 mēnešiem sāku runāt.

Zviedrijā hokeju sāku spēlēt uzreiz; tā, ka man nebija nekādu problēmu; tikai, ka man sākotnēji mēģināja ieskaidrot, ka jāatdod piespēli, bet es vienkārši nevienam ripu nedevu un guvu vārtus pats. Bet tā viss bija mierīgi.

kas, Tavuprāt, ir jauna spēlētāja ieguvumi apstāklī, ka viņš jau salīdzinoši agrā bērnībā spēlē Zviedrijā? piemēram, salīdzinājumā ar Latviju?

Domāju, ka te, Zviedrijā, ir vairāk iespēju attīstīties tālāk. Jau, kad tev ir apmēram 14 gadu, tu brauc uz dažādām nometnēm, kur skauti tevi vēro. Iespējams, ka šeit, Zviedrijā, līmenis ir labāks nekā Latvijā, bet to precīzi nezinu.

IFK Arboga Hockey klubs ir jau kļuvis par Tavu “dzimto” komandu. jūties tur kā mājās? vai viss ir ideāli kā jaunam hokejistam pieredzes uzkrāšanai? kas ir īpaši noderīgi un ērti? bet kas, iespējams, varētu būt labāk?

Principā Arboga man ir kā dzimtā pilsēta; šeit man ir kaudze draugu, šeit eju skolā, visu šeit zinu. Mums vienkārši ir maziņa pilsēta, dzīvo 13 000 un viss ir pie rokas. Mums šeit ir viss, kas nepieciešams hokejam, brīvais ledus, bezmaksas zāle, skrejceliņš. Es domāju, ka pati labākā ir sporta zāle, bet bez zāles nekādi nevar; tā ir tieši pie sporta pils. Man te ļoti patīk.

aizvadītajā sezonā (2010./2011.) un tieši J18 komandā Tev rezultativitātē fiksēta pilnīga fantastika – 83 punkti 21 spēlē regulārajā čempionātā un 20 punkti, kas nopelnīti kvalifikācijas 7 spēlēs. kā ir – statistika “piemelo” vai arī Tu esi tik labs? kā vērtē savu aizvadīto sezonu? kas palīdzēja salasīt tādus nesliktus ciparus?

Statistikā, protams, ir taisnība, bet to, vai esmu labs vai nē, jāvērtē nevis man, bet kādam citam. Mūsu komandai sērija (līgas apakšgrupa) bija ne pārāk stipra. Bija spēles, kuras uzvarējām ar 28:0, 20:1; tajās sanāca daži punkti. Tās bija tikai divas spēles, bet bija arī spēles, kurās zaudējām vai spēlējām ļoti līdzīgi. Mani maiņas biedri arī ir labi, vienmēr palīdzam viens otram uz ledus. Sezona principā bija ļoti laba, man deva iespēju trenēties papildu 2-3 reizes nedēļā kopā ar A-laget (pieaugušo komandu). Mums, IFK Arboga J18 komandai, bija uzdevums tikt J18 Elit, kas ir pati stiprākā šī vecuma sērija Zviedrijā; mēs arī tikām. Man ļoti palīdzēja tas apstāklis, ka bija iespēja papildu trenēties – labā tempā, galu galā tie taču pieaugušie. Es vēl debitēju A-laget – 3 spēles aizvadīju, divas no tām kopā ar tēti vienā pieciniekā; tur arī iekrāju 1+1 punktu.

(piebilde: Zviedrijas U-18 otrais līmenis – J18 Elit vieno 48 stiprākās U-18 vienības no visas Zviedrijas. savukārt, sezonas sākumdaļā no J18 Elit vienībām tiek noskaidrotas 20 stiprākās komandas, kas sezonas turpinājumā cīnās savā starpā augstākajā U-18 līmenī – J18 Allsvenskan.)

kā kluba vadība ir novērtējusi, ka J18 komanda iekaroja tiesības pāriet no trešā līmeņa (Division 1) uz otro? kā Tu pats vērtē šo panākumu? tas bija pelnīts?

Kā jau minēju, mēs pacēlāmies no J18 Division 1 uz J18 Elit. Mēs vienmēr esam ticējuši mūsu spēkiem un tam, ka pacelsimies. Mēs jau izcīnījām vietu elitē, kad vēl bija atlikusi viena spēle. Tikt elitē, protams, ir ļoti grūti. Sākumā jābūt pirmajam sērijā (apakšgrupā) no 12 vai 13 komandām. Pēc tam norisinās play off starp divām komandām, 2 spēles. Un tikai pēc tam nāk pārspēles starp 4 komandām, no kurām divas iekļūst elitē.

kā jūties, pārstāvot Latvijai diezgan “hokejisku” uzvārdu? vai neesi nekad aizdomājies, ka vajadzētu sasniegt ne mazāk par tēvu?

Protams, šeit zina, kas ir mans tētis; un daži pat apskauda, kad braucu uz olimpiādi un pasaules čempionātu. Savās domās gribētos sasniegt vairāk nekā viņš, un tētis palīdz. Bet tā – nestaigāju un nelielos ne ar ko.

dažos avotos Tev jau parādās Zviedrijas hokeja pavalstniecība. tas nozīmē, ka iespēju uzspēlēt Latvijas U-18 vai U-20 izlasē Tu esi svītrojis no saviem plāniem?

Tā tas ir, es biju spēlējis TV-pucken, tā ir apgabala izlase, Zviedrijā ir 25 tādas komandas. Bet pēc turnīra no katras komandas pa 5-7 cilvēkiem ļauj braukt uz 3 dienu nometni, kas paredzēta U-16 izlasei. Tādi bija 350 cilvēki pa visu Zviedriju. Bet tālāk pēc šīs nometnes es nekur nepiedalījos. Pagaidām šos plānus par Latvijas izlasi neesmu strīpojis.

bet iespējams Tu gribētu uzspēlēt izlasē? kāpēc jā/nē? varbūt Tevi jau ir aicinājuši uz kādu Latvijas U izlasi?

Nu, varbūt arī gribētu; ja būtu piedāvājums, tad apdomātu. Vēl par šo tēmu neesmu domājis.

kādi it Tavi tuvākās nākotnes plāni? plānos spēlēt IFK Arboga komandās? vai ir citas domas, ieceres?

Uz šo sezonu (2011./2012.) es palieku IFK Arboga J18 komandā, lai spēlētu elitē; mūsu uzdevums ir palikt elitē un tikt tālāk. Bet pēc sezonas palūkosimies, kā viss izskatīsies.

lai veicas!

vēl info:

• Romana Semjonova statistikas uzskaites – eliteprospects.com, eurohockey.com
• IFK Arboga Hockey mājaslapa – arbogahockey.se
• IFK Arboga Hockey J18 komandas web sadaļa – laget.se
• Romana Semjonova sezonas aktuālais profils J18 komandā – laget.se
• Latvijas jaunie hokejisti par savām gaitām IFK Arboga komandās: tepat (Mikus Ozols, Edvards Zariņš, Toms Broks)

[foto no Romana Semjonova personīgā arhīva.]

komplektējas arī Dinamo otrā jauniešu komanda

sastāva komplektācija pilnām jaudām norisinās arī Dinamo sistēmas otrajā jauniešu komandā, kurai ir iedota “zaļā gaisma” dalībai jaunizveidotajā MHL B grupā. uz HK Juniors, kas kā “darba” nosaukums ir nomainījis sākotnēji piesaukto HK Rīga 2, sastāvu pretendēja 30-cik puiši, bet sestdien, 9. jūlijā, tika nosaukti jau 20-cik komandas kandidāti, kuriem no 11. jūlija paredzēts turpināt treniņnometni Saldū.

SK Rīga-93/94 kā mugurkauls

kā jau bija sagaidāms, par jaunās komandas mugurkaulu ir kļuvusi SK Rīga-93/94 (SK Rīga – 18) komanda, kas iepriekšējo sezonu aizvadīja Baltkrievijas Junioru līgā un Rīgas čempionātā (RAMH). viena daļa SK Rīga-93/94 komandas puišu, ar uzsvaru uz 1993. gadā dzimušajiem, ir “iedalīta” HK Rīga treniņnometnei Valmierā. bet cita daļa, ar uzsvaru uz 1994. gadā dzimušajiem, iekļaujas MHL B grupas vienības komplektācijai.

2010./2011. g. sezonas SK Rīga-93/94 aizsargi Edmunds Augstkalns (1994.), Jānis Eisaks (1994.), Patriks Škuratovs (1994.), uzbrucēji Ričards Kondrāts (1994.), Kaspars Porejs (1993.), Emīls Potāpovs (1994.), Edgars Rudzītis (1994.), Deivids Sarkanis (1994.), Paulis Zvirgzdiņš (1994.) un vārtsargs Nils Grīnfogels (1994.; pirmajā attēlā labajā pusē) ir nosaukti starp Dinamo otrās jauniešu komandas treniņnometnes dalībniekiem Saldū.

taču SK Rīga-93/94 nav vienīgā komanda, kur “atrasti” jaunās komandas spēlētāji. piemēram, uzbrucējs Miks Komuls (1993.) “piemeklēts” Zemgale/JLSS kluba sistēmā, kur, saskaņā ar LHF datiem, ir aizvadījis kluba galvenajā komandā Latvijas Virslīgā vismaz 34 spēles, gūstot 16 punktus (7+9). Komulam piefiksētas arī 9 spēles un 15 punkti (11+4) Jelgavas LSS U18 komandā Latvijas U-18 līgā. Miks Komuls 2010./2011. g. sezonā aizvadījis arī 3 pārbaudes spēles Latvijas U-18 izlases sastāvā, kur fiksēts 1 vārtu guvums.

bet, piemēram, aizsargs Mikus Ābelītis (1993.) “izķerts” no HK Ogre komandas Latvijas Virslīgā, kur 2010./2011. g. sezonā aizvadījis 29 spēles, sakrājot 5 punktus (3+2). sezonā pirms tam (2009./2010.) Mikus Ābelītis bija pamanījies uzspēlēt arī tā laika SK Rīga-18 komandā, kā arī Ozolnieki / Juniors vienībā Baltkrievijas Augstākajā līgā un HS Rīga/Pērkons komandā Latvijas U-18 līgā.

no “emigrācijas” ir atpakaļ kādreizējais “SK rīdzinieks” – uzbrucējs Edgars Kulda (1994.), kurš 2010./2011. g. sezonā pacīnījās Maskavas Rus (Русь) sastāvā Maskavas atklātajā čempionātā 1994. gadā dzimušajiem jauniešiem un Maskavas Junioru līgā. saskaņā ar ne pārāk dāsnajiem statistikas avotiem, Edgaram Kuldam 1994. – to gadu čempionātā sakrāti 12 punkti (3+9), bet Maskavas Junioru līgā – 29 punkti (16+13).

vārtsargu komplekts

līdzās Nilam Grīnfogelam jaunās komandas vārtsargu līniju “uztur kārtībā” Boriss Tretjakovs (1993.; attēlā līdzās – pa kreisi) un Janis Irbe (1994.; zemāk pa labi izvietotajā attēlā). Boriss Tretjakovs 2010./2011. g. sezonu aizvadīja IFK Arboga kluba jauniešu komandās Zviedrijā, kur viņam fiksēta pieklājīga statistika. IFK Arboga J18 komandas sastāvā J18 Division 1 (trešajā stiprākajā U-18 līgā) un kvalifikācijas spēlēs; IFK Arboga J20 vienībā J20 Divizion 1 (Zviedrijas U-20 trešā stiprākā līga). savukārt Jānis Irbe 2010./2011. g. sezonā ir “sazīmējams” Sāga komandas sastāvā Rīgas čempionātā, kā arī HS Rīga 94/95 U18 sastāvā Latvijas U-18 līgā.

kāds būs MHL B grupas līmenis?

lai arī skaidrības par MHL B grupas gaidāmo līmeni nav, tomēr SK Rīga-93/94 komandas puiši cīņas MHL B grupā sagaida kā jaudīgākas par līdzšinējo pieredzi Baltkrievijas līgā – gan “asortimenta” ziņā, gan MHL vecuma ziņā. proti MHL ir U-22 līga, bet Baltkrievijas Junioru līgas griesti ir U-18. “Pavisam noteikt nākamā sezona būs grūtāka, jo spēlēsim pret vecākiem, ātrākiem, tehniskākiem un gudrākiem spēlētājiem. Treneri jau šobrīd 2 mēnešus pirms sezonas brīdina par garo sezonu ar garajiem pārbraucieniem. Notiek lielāka spēlētāju atlase, visam pieeja ir daudz nopietnāka nekā pagājušo sezonu. Maz varu pateikt par pagājušo sezonu dēļ divreiz lauzta atslēgas kaula un kājas kaula plīsuma sezonas sākumā, tomēr treneri paļāvās un laida mani [laukumā] tiklīdz atkopos,” skaidro kandidāts Edgars Rudzītis.

MHL un federācijas “kašķis” progresē

MHL organizatoru un Krievijas Hokeja federācijas attiecības nu jau ir pārtapušas vērā ņemama apjoma slimības vēsturē. abu organizāciju saskarē negludumi ir bijuši jau iepriekš, bet aktuālais “strīdus ābols” ir MHL B grupas izveide. “pēdējais piliens” bija MHL-istu atraktais un publiskotais Krievijas Hokeja federācijas Sibīrijas – Tālo Austrumu “atzara” nolēmums, kuru parakstījis federācijas viceprezidents Jurijs Karandins. nolēmums paredz, ka attiecīgā reģiona VHL komandām ir obligāti jābūt fārmklubam 1. līgas attiecīgajā reģionā. bet ja fārmklubs 1. līgā nepiedalās, tad attiecīgā kluba bērnu sporta skolas netiek pielaistas Krievijas čempionātam savās vecuma grupās.

it kā “uz aci” lēmums kā lēmums, it kā federācijas amatpersonas kārto savu saimniecību. taču MHL amatpersonas ir “sacepušās” ne pa jokam, jo šis konkrētais lēmums liek šķēršļus MHL attīstības plāniem. viceprezidenta J. Karandina iniciētā un parakstītā lēmuma “tulkojums” ir tāds, ka Sibīrijas – Tālo Austrumu reģiona klubi ir “nolikti” dilemmas priekšā – viņiem ir obligāti jādod arī komanda MHL B grupai… turklāt kluba sporta skolas bērnu komandu nepielaišana Krievijas meistarsacīkstēm nozīmē arī finansējuma atņemšanu…

dažas amatpersonas Krievijas Hokeja federācijā jau ir pamanījušās nosodīt viceprezidenta Karandina metodes un pieeju, taču “putra” vēl nav izstrēbta. protams, neatrisinātā situācija neveicina VHL klubu jauniešu komandu pieplūdumu MHL B grupā. jo nav īsti skaidrs, ar ko pabeigsies MHL/KHL sistēmas cīņa ar federācijas “vietvalžiem” par ietekmi Krievijas jauniešu hokejā… pagaidām, MHL B grupas paplašināšana norisinās lēnām un klusi, ja notiek. MHL oficiālais informācijas avots mhl.khl.ru bija pamanījies izsludināt 1. līgas kluba Elektrostaļas Kristall (nejaukt ar Berdskas Kristall, kas jau ir MHL B grupas uzņemto sastāvā, un Saratovas Kristall, kas startē VHL-ā) pievienošanos MHL B grupai, taču jau drīz no MHL oficiālās mājaslapas šis raksts pazuda… secinājums: vai nu MHL lapas satura veidotāji paši jauc un neorientējas Krievijas hokeja saimniecībā, vai MHL B grupas komplektēšana norisinās konkrēti “kā pa celmiem”.

P.S. Latvijas komandas pamet Baltkrievijas Junioru līgu un Baltkrievijas Jauniešu līgu? 2010./2011. g. sezonā pa abām Baltkrievijas U līgām un dažādām vecuma grupām cīnījās 5 komandas no Latvijas: 3 dažādi SK Rīga “vecumi” un divas jauniešu komandas no Liepājas Metalurgs sistēmas. ar Dinamo otrās jauniešu komandas izvedi, kuru tāpat kā pirmo cītīgi apasiņo SK Rīga jauniešu komandas, samazinās jēga SK Rīga komandas dalībai Baltkrievijas Junioru līgā (faktiski U-18 līga). tāpat ir izskanējušas runas par SK Rīga-96 komandas “atteikšanos” no Baltkrievijas čempionāta par labu Maskavas atklātajam jauniešu čempionātam, kas norisinās dažādās vecuma grupās un kur “mitinās” arī vairāku KHL klubu jauniešu komandas. tāpat izskan dažādas versijas par Liepājas Metalurgs jauniešu komandu turpmāko pielietojumu, iespējamo nepiedalīšanos Baltkrievijas “junioros-jauniešos” utt. vai tiešām Baltkrievijas jauniešu hokeja sistēma Latvijas klubiem nākotnē nekļūst atkal vajadzīga?

lasāmvielai:

• Krievijas Hokeja federācijas Sibīrijas – Tālo Austrumu reģiona nolēmums par obligāto fārmklubu 1. līgā – mhl.khl.ru
• par MHL un federācijas konfliktu – sovsport.ru

[pirmais – Nila Grīnfogela foto fiksēts SK Rīga-18 spēlē Hanza Prizma komandu 2010. gada 20. oktobrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). otrajā foto – Boriss Tretjakovs; foto no viņa personīgā arhīva. trešais – Jāņa Irbes foto fiksēts Sāga spēlē pret SK Rīga-18 komandu 2010. gada 2. oktobrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

par Vācijas U-20 hokeju, Latvijas Virslīgu un ne tikai. TUVPLĀNĀ: Artūrs Batraks

Artūrs Batraks. aizvadītajā sezonā – uzbrucējs Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā. pirms sezonas – rezultatīvākais spēlētājs Vācijas stiprākajā U-20 līgā Junioren-Bundesliga. vēl pirms tam – Dinamo Juniors kandidāts un Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs.

par savu nokļūšanu un sezonu Vācijā, par U-20 hokeju un tā popularitāti Vācijā, par leģionāru pienesumu Herforder EV U20 sniegumā, par pirmajiem soļiem Vācijas pieaugušo hokejā, par izaugsmes iespējām Latvijā, par Vācijas un Latvijas hokeja realitāti salīdzinājumā.

izziņai: Artūrs Batraks

• dzimis 1990. gada 3. augustā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 187 cm; 94 kg
• 2010./2011. g. sezonā Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā
• iepriekšējās sezonas: Herforder EV U20; Herforder EV; SK Rīga/LSPA; SK Rīga-18; Rīga/Sāga/LB 90
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
• pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (HK Zemgale)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pēc cīņām pa Latvijas hokeja laukumiem 2009./2010. g. sezonā devies uz Vāciju – salīdzinoši “nezvaigžņota” Herforder EV (Herforder Eishockey Verein; HEV; arī Ice Dragons Herford) kluba saimniecību, kura galvenā komanda spēlē diezgan tālu no Vācijas elites līmeņa. kāpēc izšķīries par šo soli? un kāpēc tieši Vācija un šis klubs?

Artūrs Batraks: Tajā mirklī tā īsti pat nebija, kur spēlēt, jo variants par piedalīšanos Virslīgā ar SK Rīga pajuka, jo beigu beigās mums netika atvēlēta nekāda [atbalsta], un ar pašu spēkiem mēs Virslīgu nepavilktu. Tajā vasarā arī piedalījos Dinamo Juniors atlasē, kur jau pirmajā atlasīšanas kārtā izkritu, kā arī palaidu garām variantu par spēlēšanu Zviedrijā klubā Arboga, jo visas vietas jau bija aizņemtas.

Tieši pēc tā visa, kad jau biju jaunas komandas meklējumos, sekoja zvans no Vācijas, kur jau mitinājās iepriekšējais komandas biedrs Norberts Danemanis, kurš arī izteica piedāvājumu spēlēt Vācijā; ilgi nedomājat, šim piedāvājumam piekritu!

jautājums: par Tavu pamat-darbavietu Vācijā kļuva Herforder EV U20 komanda, kas 2009./2010. g. sezonā spēlēja Vācijas Junioren-Bundesliga – šīs valsts stiprākajā U-20 līgā. vai bija viegli iejusties jaunajā komandā? kas palīdzēja, bet kas apgrūtināja Tavu adaptēšanos?

Jaunajā komandā iejutos samērā ātri un veiksmīgi; daudz palīdzēja tas, ka mēs bijām divi latvieši, un komandā arī spēlēja pāris naturalizētie krievu tautības spēlētāji, ar kuriem nebija problēmu kontaktēties! Arī galvenais treneris Anton Weissgerber bija krievu izcelsmes, kas daudz palīdzēja ar iejušanos un spēlēšanu jaunajā komandā! Grūti bija pierast pie vācu valodas un pašas dzīvošanas ārpus Latvijas, bet tas tikai bija laika jautājums, lai tam visam pielāgotos.

Runajot par atbalstu un naudu, bija tā, ka katru mēnesi maksājām 300 eiro par dzīvošanu. Sākumā bija solīts pastāvīgs darbs, bet tas tika sniegts ļoti reti, jo nevarēja tikt galā ar darba atļaujām, tapēc strādājām nelegāli. Bieži vien klubs piešķīra kaut ko no optimāli vajadzīgā ekipējuma. Pats personīgi dzīvoju labā ģimenē, kura arī sniedza lielu atbalastu visai sadzīvei, ne tikai hokejam! Ģimenes bija ļoti pretīmnākošas visos jautājumos.

[piebilde: Anton Weissgerber – vācu Anton Weißgerber; dz. 1950. g. Permā, Krievijā.]

jautājums: vai Junioren-Bundesliga piedāvātais līmenis bija tas, ko gaidīji pirms ierašanās, vai atbilda Taviem priekšstatiem? kāds tas līmenis ir?

Ja godīgi, dodoties uz Vāciju par tur esošo līmeni vispār nebija nekādas nojautas. Pēc pirmās aizvadītas spēles ar Esenes Moskītiem (1. vietas ieguvēji Ziemeļu grupā; ESC Moskitos Essen U20) likās samēra augsts līmenis, jo kapitulējam ar ļoti smagu rezultātu, bet jau nākošajā spēlē bija redzams komandu dažādais sniegums, un sapratu, ka šajā līga var spēlēt samērā veiksmīgi. Komandu sniegums ir ļoti dažāds, katrai komandai ir savādāks budžets, un tas viss atspoguļojās uz komandu sastāviem; daudzām junioru komandām bija arī lielās komandas, kuras spēlēja DEL, 2. Bundesliga, Oberliga, Reģionālajā līgā. Mēs bijām no retajām komandām, kurai lielā komanda spēlēja tolaik Verbandsliga jeb Vācijas 5.-ajā līgā. Salīdzinot šīs līgas [Verbandsliga] komandu sniegumu, varētu secināt, ka līmeņa ziņā [komandas] daudz vai maz bija līdzīgas.

[piebilde: DEL = Vācijas 1. stiprākā līga; 2. Bundesliga = Vācijas 2.; Oberliga = Vācijas 3.; Regionalliga = Vācijas 4.; runa par pieaugušo līgām. ESC Moskitos Essen U20 komanda Junioren-Bundesliga regulāro čempionātu pabeidza Ziemeļu grupas 1. vietā gan 2009./2010. g. sezonā, gan sezonu pirms un pēc, bet par līgas čempioniem visus 3 gadus kļuva citas komandas.]

jautājums: no Vācijā spēlējošajiem ir izskanējis viedoklis, ka Vācijas U-20 līga ir salīdzinoši mazāk aktuāla, nekā 3 galvenās pieaugušo līgas un arī jauniešu līga – DNL (Deutsche Nachwuchs Liga; U-18). kāda bija Junioren-Bundesliga spēļu apmeklētība? kāda ir U-20 hokeja popularitāte Vācijā?

Protams, ka tās līgas ir augstāka ranga visos veidos, bet es neteiktu, ka uz Vācijas U-20 līgas spēlēm nāca maz tautas, nevar salīdzināt ar Latvijas Virslīgu. Pat rīta spēlēs mums bija vairāk fanu nekā šī [2011.] gada Latvijas Virslīgas finālā! It īpaši mūsu komandai, hokejam pilsētā bija ļoti liela piekritība; kad spēlējām piektdienas vakarā pie lielās komandas, skatītāju mazāk par 6 simtiem nebija, un tas ļoti priecēja; viņu [līdzjutēju] ieguldījums bija katrā uzvarētā spēlē.

jautājums: kas Tevi Vācijas hokejā uzrunāja visvairāk? kas ir tās lietas, kas atstāja vispozitīvāko iespaidu, bet kas – mazāk pozitīvu?

Lielākais stimuls bija pierādīt sevi katrā spēlē, bruģējot sev ceļu uz augšu! Sākot no 5.-ās līgas, ir kur kāpt uz augšu, un tāds arī bija tas mērķis, lai kāds pamanītu tavu sniegumu.

Pozitīvākais bija tas, lai arī 5. līgā vai arī junioru spēlēs tie apstākļi, kas bija radīti mums, bija ļoti patīkami. Daudz sīkumu – ēdiens, viesnīcas, autobusi, dakteri – parasti bija augstā līmenī, salīdzinot ar Latviju; šeit [Latvijā], kur biju spēlējis, tik daudz nebija veikts komandas labā. Tas viss – vairāk vai mazāk pateicoties daudzajiem sponsoriem un spēlētāju vecāku atbalstam!

Negatīvais bija tas, ka ne viss solītais bija tā, kā teikts pirms es devos spēlēt uz Vāciju; kopsummā vairāk bija pozitīvu iespaidu nekā negatīvu.

jautājums: Herforder EV U20, kas medijos dēvēti arī Herforder Young Dragons, ierindā bijāt divi leģionāri no Latvijas – Tu un Norberts Danemanis. cik noprotams no statistikas, tad abi bijāt pārliecionoši komandas rezultativitātes līderi, spēlējāt kopā vienā maiņā. kā komandas vadība vērtēja Jūsu sniegumu, vai bija “pietiekoši” ar Taviem 68 punktiem 24 spēlēs?

Viennozīmīgi bijām komandas līderi, un mūsu sniegumu tieši uz ledus vērtēja ar plus zīmi; mēs bijām vieni no komandas vilcējiem, arī labi sapratāmies uz laukuma, kas palīdzēja daudzās situācijās. Statistikas ziņā biju rezultatīvākais spēlētājs visā Vācijas junioru bundeslīgā [Junioren-Bundesliga], Norberts atpalika tikai par pāris punktiem. Vienmēr jau var vēlēties labāk, bet uzskatu, ka komandas kopējā statistikā  palīdzējam par 50%.

jautājums: tomēr neskatoties uz Latvijas leģionāru sniegumu, “jaunie drakoni” zaudēja vietu Vācijas U-20 elitē – stiprākajā līmenī. šosezon jau bez Jūsu dalības komanda spēlē Vācijas U-20 otrajā līmenī. kādēļ Herforder EV U20 “izslīdēja” no elites? vai komanda bija būtiski vājāka, sliktāk organizēta vai finansēta nekā pārējās Junioren-Bundesliga komandas?

Togad [2009./2010. g.] mēs palikām 2. vietā ziemeļu divīzijā; bet finansiālu apsvērumu dēļ, kā arī ledus problēmu dēļ nepiedalījāmies 4 komandu play off turnīrā. Ledus halli vadīja pilsētas pašvaldība, un bija noteikts laiks, līdz kuram mums tiek paredzēts ledus termiņš. Nemaz necerot, ka mēs tiksim play off, ledus termiņš netika pagarināts un fināla turnīru viņi [Junioren-Bundesliga] aizvadīja 3 komandu konkurencē! Tā arī junioru sezona beidzās. Visticamāk, ar lielās komandas piedalīšanos Regionallīgā lielāka daļa finanšu tika pievērstas pirmajai komandai.

[piebilde: Junioren-Bundesliga regulārais čempionāts 2009./2010. g. norisinājās divās grupās – Ziemeļu (7 komandas) un Dienvidu (8 komandas) tajā sezonā par līgas čempioniem kļuva EV Füssen U20, kas regulārajā čempionātā Dienvidu grupā bija ieņēmusi 2. vietu.]

jautājums: savā Vācijas sezonā Tev nācās uzspēlēt arī Herforder EV “lielajā” komandā, kas tosezon cīnījās Vācijas 5.-tajā stiprākajā līmenī. arī iepriekš, Latvijā, biji spēlējis pieaugušo līmenī, bet ar ko junioru hokejs no pieaugušo hokeja atšķīrās Herforder EV krāsās?

Tas bija Relegation posms, kur no 5.-ās līgas [Verbandsliga] 3 spēcīgākas komandas cīnījās ar 4.-ās līgas [Regionalliga] 4 vājākajām komandām; kur, savā starpā izveidojot turnīru, 3 labākas no šīm 7 komandām iegūst tiesības spēlēt Vācijas 4.-ajā līgā.

Lielajā komandā jau viss bija nopietnāk un viss balstījās togad uz tikšanu līgu augstāk, ko mēs, protams, arī paveicām. No lielās komandas tika vairāk prasīts un gaidīts nekā no junioriem; tikai mēs pierādījām, ka tieši juniori bija lielās komandas kodols, un uz to arī visa komanda balstījās.

jautājums: spēlēt “ledus drakonu” sastāvā Tev sanāca Relegation posmā. kas tas bija par posmu un ar ko tas Herforder EV gadījumā atšķīrās no regulārās sezonas?

Regulārajā sezonā viņi cīnījās par tikšanu labākajā trijniekā, bet, savukārt, pēc tam [Relegation posmā] jau notika [cīņa] par tikšanu uz augstāku līgu! Pats personīgi 5.-ajā līgā nespēlēju, jo nolikuma bija rakstīts, ka leģionāriem šajā līgā piedalīties aizliegts, savukārt jau 4.-ajā līgā drīkst 2 leģionāri spēlēt, un tā uz augšu.

jautājums: arī lielajā komandā biji salīdzinoši rezultatīvs – 17 punkti 13 spēlēs. kā pats vērtē savu Vācijas sezonu – gan junioru, gan pieaugušo komandā? ko esi visvairāk guvis no šīs sezonas?

Pie lielās komandas mans sniegums varēja būt labāks, daudz nerealizētu momentu utt.; tāpēc uzskatu, ka pie junioriem man padevās labāka sezona, nekā pie lielās komandas! Nospēlējot šo sezonu Vācija viennozīmīgi daudz ko ieguvu, tajā skaitā, arī pieredzi un iemaņas. Katrā ziņā patika trenera vadīšanas stils, kurš vēlējās, lai spēlējam izteiksmīgu hokeju, ar izspēlēm un skaisti realizētiem vārtiem; viņš nebija Kanādas hokeja piekritējs, kas bija ļoti pozitīvi.

jautājums: Herforder EVLatvijas hokejistiem, salīdzinot ar citiem Vācijas klubiem dažādās līgās, ir “iemīta taciņa” – pirms sezonas 2 latvieši, 2010./2011. g. sezonā – Lauris Ziemiņš. kas ir palīdzējis veidot šādu Latvijas hokejistu “eksportu”? ar ko šis klubs ir Latvijas hokejistiem pievilcīgs, īpašs?

Tas notika ar aģenta starpniecību, kam ir tieši kontakti ar šo pilsētu! Lauris nebija vienīgais latvietis, kurš centās iekļūt HEV sastāva šo sezonu [2010./2011.]. [Pievilcīgs ar to, ka ir] Viens no variantiem, lai tiktu ārpus Latvijas spēlēt hokeju un pelnīt.

jautājums: aizvadītajā (2010./2011.) sezonā, jau bez Tevis sastāvā, Herforder EV jau ir pacēlusies pakāpienu augstāk – cīnās Vācijas Regionallliga – 4. līmenī. kāpēc nepaliki Herforder EV kluba sistēmā?

Mēs jau iepriekšējā sezonā izcīnījām tiesības uz spēlēšanu 4. līgā; viņiem tikai nācās to apstiprināt. Sakarā ar mācību pārtraukšanu uz gadu, man nācās atgriezties Latvijā un pabeigt iesāktās mācības. Vēl joprojām uzturu kontaktus ar šī kluba vadību un varbūt tuvākajā laikā tur atgriezīšos.

jautājums: šo (2010./2011.) sezonu atgriezies Latvijas Virslīgā – šoreiz Zemgale/JLSS. kāpēc piezemējies tieši Jelgavas komandā?

Pats esmu jelgavnieks, un pēc ilga pārtraukuma Jelgavā beidzot tika izveidota augsta līmeņa komanda, kurā nolēmu piedalīties. Iepriekš pamatā spēju Rīgā, bet ir grūti izbraukāt katru dienu; vēl pie tam tas jāapvieno ar skolu, un tādējādi izlēmu, ka pats labākais variants bija tad palikt Jelgavas komandā.

jautājums: ar ko bija pamainījies Virslīgas līmenis, ja salīdzini savu SK Rīga/LSPA sezonu (2008./2009.) ar šo – 2010./2011. g. sezonu? kas ir kļuvis savādāk?

Neko diži nav līmenis mainījies, tikai, manuprāt, Latvijas hokeja saimniecība kā tāda ir ļoti haotiska un nesakopta! Ja agrāk Latvijas Virslīga bija skatāma un bija uz ko tiekties, tad tagad ir pavisam pretēji. Komandu sniegums ļoti atšķiras, tāpat kā to finansiālais stāvoklis! Kas tā par Virslīgu, kur pašam jāpērk hokeja forma un vēl piedevām jāmaksā par ledus treniņiem līdz pat 80 latiem mēnesī; tas nav nopietni! Izaugsmes iespējās Latvijā arī nav diez ko lielas; ja citiem liekas, ka Virslīga būtu tas, kur tiekties, tad tas ir galīgi garām; agrāk tā varēja būt, kad vēl bija tādas komandas kā Rīga 2000, ASK/Zemgale u.c., hokejs tiešām bija skatāms un baudāms. Dažkārt pat uz amatieru spēlēm ir lielāka apmeklētība nekā uz Virslīgas spēlēm. Ar katru gadu izaugsmes iespējas Latvijā paliek arvien mazāk!

jautājums: Lietuvas nacionālās hokeja līgas Nacionalinė ledo ritulio lyga (NLRL) 2010./2011. g. sezonas statistikas uzskaitēs Tev ir reģistrēta viena spēle Šiaulių Ledo Linija ierindā. pats minēji, ka esi bijis pieteikts tikai teorētiski, bet reāli nav sanācis laika aizvadīt nevienu spēli. kā nonāci Šauļu komandas intereses lokā? un kāpēc tomēr neuzspēlēji Lietuvā?

Vasaras pauzes laikā formas uzturēšanai bieži slidoju pie amatieriem, un tur bieži brauca spēlēt tieši spēlētāji no Lietuvas, Šauļiem. Kā jau katru gadu viņi meklēja spēcīgu komandas papildinājumu un arī piedāvāja man, teica ka visu apmaksāšot, atliks tik vienīgi spēlēt, un, lūk, es piekritu, kaut arī nevienu spēli neaizvadīju saspringtā grafika dēļ. Pašam bija dienu dienā treniņi no rītiem un vakaros, ta kā tam īsti nepietika laika! Varbūt vēl paspēšu uzspēlēt Lietuvas vietējā čempī; katrā ziņā atsauksmes ir tās labākās.

jautājums: tagad ir populāri doties spēlēt uz Somiju, Zviedriju, arī Franciju, Kazahstānu. vai neesi plānojis atkal iemēģināt leģionāra gaitas? kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo sezonu?

Noteikt gribētu spēlēt kādā citā valsti. Pašlaik ir iestājusies vasaras pauze hokejā, bet pēc pāris mēnešiem būs zināms arī mans liktenis. Šīs sezonas [2010./2011.] vidū biju arī sazinājies ar Somijas 4. līgas [II-divisioona] klubu PyPo, un palikām uz vienošanos, ka sarunas atliksim uz nākošo sezonu, jo komandai bija pilns leģionāru skaits uz to brīdi! Laiks rādīs; kā vienmēr tikai sezonas sākumā būs skaidrs, kur spēlēšu.

[piebilde: PyPo – saīsinājums no Pyhäjärven Pohti. PyPo sastāvā 2010./2011. g. sezonā fiksēta virkne Latvijas hokejistu – uzbrucēji Edgars Čermnihs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), Edgars Dzirkalis (1993.),Vadims Vabiščevičs (1989.), aizsargs Vladislavs Dudins (1990.), vārtsargs Jānis Liepa (1993.).]

lai veicas!

[pirmie divi attēli no Artūra Batraka personīgā arhīva. trešajā attēlā Artūrs Baltraks – pa kreisi, Zemgale/JLSS krāsās; foto fiksēts Zemgale/JLSS spēlē pret HK Ogre 2010. gada 13. novembrī; foto autors: Ritvars Raits, Sportacentrs.com.]

lasāmvielai & izziņām:

• Artūra Batraka individuālās statistikas uzskaites – eurohockey.com, eliteprospects.com (nekorekti norādīts dzimšanas datums kā 10. augusts), lhf.lv (1. vers.; 2. vers.)
• Herforder EV mājaslapa – herforder-ev.de
• Herforder EV fanu lapa – brigade-herford.de

TUVPLĀNĀ: Mikus Ozols

“Lai arī kā būtu ar hokeju, nekad nevajag aizmirst par mācībām, jo hokejs kaut kad beidzas pilnīgi visiem!” jaunajiem hokejistiem, kuri tikai uzsāk sportista gaitas, iesaka Mikus Ozols, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes students.

vēl 2009./2010. gada sezonā Mikus Ozols bija hokeja uzbrucējs Zviedrijas IFK Arboga kluba U-18 un U-20 komandās. tomēr šosezon ir nācies izšķirties starp hokeju un studijām augstskolā. dažādu iemeslu dēļ “svaru kausos” studijas bija “smagākas”.

Mikus Ozols savās atbildēs stāsta par Zviedrijas un Latvijas hokeja atšķirībām, par “latviešu partiju” IFK Arboga klubā, par nepalikšanu Zviedrijā un neiekļūšanu HK Rīga sastāvā, par iemesliem nespēlēšanai Latvijas Virslīgā.

izziņai: Mikus Ozols

• dzimis 1991. gada 25. janvārī
• hokeja ampluā: uzbrucējs
• 2010./2011. g. sezonā: nespēlē
• iepriekšējās sezonas: Arboga J20 (Zviedrija U-20 1. divīzija), Arboga J18 (Zviedrija U-18 1. divīzija); SK Rīga komandas
• pirmais treneris: Ilgvars Plētiens

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: 2009./2010. g. sezonā pēc SK Rīga “laikiem” nokļuvi IFK Arboga kluba sistēmā, kur spēlēji U-18 un U-20 vienībās. kas bija principiāli mainījies “zviedru maizē” – smagāki treniņi, grūtākas spēles, kas cits?

Mikus Ozols: Teorētiski jau hokejs ir vienāds visā pasaulē. Bet tik un tā katrā vietā ir savas īpatnības. Zviedrijā jau hokejs pats par sevi nebija īpaši mainījies; mainījies bija viss pārējais – sadzīves lietas, viss kas notiek ģērbtuvē un tā tālāk. Un treniņi tur pavisam noteikti nebija tie smagākie, drīzāk pat vieglāki! Piemēram, Zviedrijā treneri balsi paceļ ļoti reti, bet Latvijā tas notiek stipri biežāk. Tās, manuprāt, arī ir galvenās atšķirības.

jautājums: IFK Arboga ir zināma kā sava veida “Latvijas hokejistu kolonija” – prāvs Latvijas hokejistu pulciņš ir “gājis cauri” šim klubam un arī 2009./2010. g. sezonā to bija daudz. kā nokļuvi IFK Arboga sistēmā?

Iepriekšējo sezonu es spēlēju SK Rīga pie trenera Leonīda Tambijeva. Un viņš man jau gandrīz pēc sezonas piedāvāja variantu spēlēt Arbogā. Piekritu gandrīz nekavējoties, jo labi apzinājos, ka Latvijā Dinamo Juniors sastāvā man tikt būtu grūti, un tāpēc jau laicīgi atradu komandu, kur spēlēt. Jo tad varētu izveidoties situācija, ka man komanda būtu jāmeklē kaut kad augustā, un tad to būtu izdarīt stipri grūtāk.

jautājums: vai Latvijas hokejisti bija “integrējušies” U-18 un U-20 komandās pilnībā vai tomēr darbojās kā “atsevišķs spēks”?

Tā kā mēs tur bijām vairāki latvieši un cits citu jau pirms tam diezgan labi pazinām, loģiski, ka bija tāda situācija, ka ģērbtuvēs pārsvarā runājām tikai savā starpā. Spēles laikā jau, protams, nebija tādas situācijas, kad tur kāds šķiroja no kurienes tu esi, bet ārpus laukuma tam gan pievērsa lielu uzmanību.

jautājums: vai no Tavas puses, spēlējot IFK Arboga komandās, bija nepieciešams būtisks līdzekļu ieguldījums? vai arī klubs sedza visu, ieskaitot dzīvošanas izmaksas?

Bija gan diezgan būtisks ieguldījums jāveic, jo it kā par pašu spēlēšanu nekas īpaši nebija jāmaksā, bet par dzīvokļa īri un ēšanu viss bija pašam jāmaksā.

jautājums: vai Tu ieteiktu citiem vienaudžiem pamēģināt hokejista gaitas Zviedrijā? kāpēc?

Tur ir jāskatās katrs gadījums atsevišķi. Es uzskatu, ka labāk ir braukt projām nekā 20 gadu vecumā spēlēt Latvijas Virslīgā. Bet, ja ir iespēja spēlēt MHL, es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc būtu jābrauc prom.

jautājums: teorētiski pēc vecuma limitiem vēl varēji šosezon turpināt spēlēt Zviedrijas U-20 pirmajā divīzijā. kāpēc nepaliki Zviedrijā?

Nepaliku tāpēc, ka negribēju vēl vienu gadu spēlēt U-20 līgā. Ja piedāvātu spēlēt pirmajā komandā, tad noteikti paliktu tur, bet, redzot, ko viņi mums solīja un ko viņi reāli darīja, man nebija pārliecības, ka es tur kādam esmu vajadzīgs vēl vienu gadu.

jautājums: šovasar biji iekļauts topošās MHL vienības HK Rīga kandidātu sarakstā. kāpēc “neuzkavējies” šajā komandā?

Neuzkavējos tikai un vienīgi tāpēc, ka treneris mani atskaitīja no sastāva.

jautājums: kaut kad novembrī minēji, ka esi izbeidzis savas hokejista gaitas. vai tas joprojām atbilst patiesībai? kādēļ esi pieņēmis šādu lēmumu?

Tā ir absolūta taisnība, ka mana hokejista karjera ir beigusies. Kad mani atskaitīja no HK Rīga, es uzskatīju, ka, lai turpinātu savu karjeru, ir atkal jābrauc prom no Latvijas, jo te nav komandas, kur man spēlēt. Neaizbraucu projām, jo nesaņēmu nevienu tik labu piedāvājumu, kura dēļ es būtu gatavs nestāties augstskolā un neturpināt mācības. Iepriekšējo sezonu, spēlējot Zviedrijā, es varēju atļauties vidusskolas pēdējo klasi pabeigt, skolā esot labi ja 3 mēnešus. Bet augstskolā, es domāju, ka mani ar tādu apmeklējumu diez vai ilgi paturētu. Un tāpēc nācās izvēlēties starp hokeju un mācībām.

jautājums: kāpēc neturpini hokejista gaitas, piemēram, Latvijas Virslīgas komandās?

Tāpēc, es uzskatu, ka Virslīga ir tīrākais amatieru čempionāts, un no tādas Virslīgas, kāda tā ir tagad, diez vai var izaugt par labu hokejistu. Virslīgā 99% spēlē prieka pēc, kaut gan dažs labs tur pat saņem kaut kādu naudu. Bet neviens nesaņem tik daudz, lai varētu nedomāt par papildus darbu.

jautājums: ko Tev devuši šie daudzie gadi? ko Tu novēlētu jaunākajiem hokejistiem, kuri tikai dažus gadus kā sākuši trenēties? ar ko viņiem būtu jārēķinās visvairāk? uz ko jābūt gataviem?

Hokejs mani ir norūdījis un disciplinējis, un tas man paliks uz visu mūžu; un es nenožēloju nevienu sekundi, ko esmu pavadījis hokejā. Jaunajiem hokejistiem es novēlu, lai arī kā būtu ar hokeju, nekad nevajag aizmirst par mācībām, jo hokejs kaut kad beidzas pilnīgi visiem! 

lai veicas!

[fotoattēlos Mikus Ozols; foto no viņa personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

• M.Ozola personīgā statistika – eliteprospects.com, eurohockey.net, lhf.lv
• IFK Arboga mājaslapa – arbogahockey.se

TUVPLĀNĀ: Maksims Firsovs

Maksims Firsovs ir viens no tiem Latvijas hokejistiem, kas šo sezonu uzsāka Ziemeļamerikā, pareizāk sakot turpināja. 2009./2010. g. sezonu viņš noslēdza ASV – River City Jaguars komandā NorPac junioru līgā, bet šo sezonu aizsāka Kanādā – Algoma Avalanche vienībā GMHL junioru līgā.

augustā Maksima Firsova vārds bija fiksēts starp nosauktajiem Latvijas U-20 izlases kandidātiem, un, attiecīgi, sezonas gaitā viņš ir izsaukts uz U-20 izlasi dalībai U20 Sino Cup turnīrā Dānijā. 30. novembrī Latvijas Hokeja Federācijas publiskotajā “precizētajā” Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā arī ir atrodams Firsova vārds. gatavošanās U-20 pasaules čempionātam 1. divīzijā vairs nav aiz kalniem, pats čempionāts 1. divīzijas A grupas komandām norisināsies no 13. līdz 19. decembrim Bobruiskā (Baltkrievijā), bet Latvijas U-20 izlasei treniņnometne paredzēta Jelgavā no 6. līdz 11. decembrim. tāpēc Maksims Firsovs pieļauj iespēju, ka šosezon Ziemeļamerikā vairs neatgriezīsies. bet sevi formā jāuztur – tam noder spēles HS Rīga / LSPA sastāvā Latvijas Virslīgā.

Maksims Firsovs atbild uz jautājumiem par savām gaitām Zviedrijā un Ziemeļamerikā, par Ziemeļamerikas junioru līgu līmeni, par NorPac līgas pārmērīgo spēka spēli, par rezultativitātes iespējām salīdzinoši vājākās komandās, par savu attieksmi uz Latvijas izlasi, par Latvijas U-20 izlases sniegumu U20 Sino Cup turnīrā, par nākotnes plāniem.

izziņai: Maksims Firsovs

• dzimis 1991. gada 13. martā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 185 cm; 83 kg
• 2010./2011. g. sezonā HS Rīga / LSPA sastāvā Latvijas Virslīgā un Algoma Avalanche (Kanāda) sastāvā GMHL (Greater Metro Junior A Hockey League)
• iepriekšējās sezonas: River City Jaguars (ASV; NorPac = Northern Pacific Hockey League; arī NPHL); Arboga J18, Arboga J20 (Zviedrija); SK Rīga komandas
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
• Latvijas U-20 izlases kandidāts 2011. gada pasaules čempionātam 1. divīzijā (paredzēts 2010. g. decembrī)
• pirmais treneris: Andrejs Banada

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pēc spēlēšanas SK Rīga komandās 2009./2010. g. sezonā nokļuvi, ja tā var teikt, Latvijas hokejistu iecienītajā Zviedrijas kluba IFK Arboga sistēmā, kur dažas spēles cīnījies U-18 un U-20 komandās. kā vērtē savu Zviedrijas posmu? kāpēc nepaliki Zviedrijā ilgāk?

Maksims Firsovs: Nospēlēju tikai dažas spēles – 8 spēles U-20 komandā un vienu spēli U-18 komandā. Regulārās čempionāta sākums nebija veiksmīgs, es guvu smadzeņu satricinājumu jau pirmajā spēlē, bet  pirmajā periodā izcelties tomēr paspēju. Mana pāreja no Zviedrijas uz NorPac bija saistīta ar to, ka Zviedrijā bija maz spēļu – tikai 21 spēle regulārajā čempionātā, bet ASV – 50 spēles sezonā plus play off! Vēl jāsaka, ka Zviedrijā bija maz ledus [treniņu laika], bet ASV – vispār nevar salīdzināt, slido cik gribi! Uzskatu, ka 8+5 punkti 8 spēlēs [Arboga U-20 komandā] ir labs rādītājs, ņemot vērā ka pēc traumas. Esmu apmierināts ar tādu rezultātu.

jautājums: aizvadītās sezonas turpinājums Tev bija ASV – River City Jaguars ierindā NorPac (Northern Pacific Hockey League) līgā. kā nokļuvi Ziemeļamerikā – pats atradi šo klubu, klubs piedāvāja labus nosacījumus?

Klubu neatradu pats, man tajā palīdzēja Oļegs Koreškovs. Komanda neko īpašu nepiedāvāja, bet, kad [2009./2010. g.] sezona beidzās, viņi gribēja mani redzēt arī nākamajā sezonā un piedāvāja labus nosacījumus, bet es negribēju stāvēt uz vietas un nolēmu kustēties tālāk.

jautājums: “jaguāru” ierindā NorPac regulārajā čempionātā 19 spēlēs “iekrāji” 15 punktus (9+6), vēl 1 punkts (1+0) ienācās 4 play off spēlēs. kā pats vērtē savu sniegumu River City Jaguars sastāvā?

Jāsaka, ka komanda nebija spēcīga, mēs ar grūtībām iegājām play off, tāpēc daudz punktu nevar iegūt, bet tik un tā ieguvu labu pieredzi, spēlējot pret stiprām komandām.

jautājums: kāds ir NorPac, kas tiek raksturota kā junioru “trešā ranga” līga (Tier III Junior A), līmenis salīdzinot ar Zviedrijas U-20 1. divīziju vai, piemēram, GMHL? kas ir savādāk, spēlējot NorPac čempionātā?

Vispār tā, ka NorPac ir stiprāka nekā [Zviedrijas] Division 1. Bet vājāka nekā GMHL, kas skaitās Junior Tier 2. NorPac hokejs atšķiras ar to, ka tajā daudz spēka spēles; es pat teiktu – par daudz!

jautājums: 2009./2010. g. sezonā River City Jaguars pēc punktiem no līgas 12 komandām ieņēma 9. vietu, tomēr ņemot vērā divīzijām paredzēto limitu, iekļuva NorPac galvenās trofejas – Cascade Cup kausa izcīņas izslēgšanas spēlēs. kā biji iejuties šajā komandā?

Kā jau teicu, man izlikās, ka NorPac nav tā līga, kur man jāspēlē; ir nepieciešams kustēties tālāk, tāpēc es pamēģināju pakāpienu augstak – Junior Tier 2.

Komandā jutos ērti, visi puiši mani cienīja, man pat bija līdera sajūta.

jautājums: kad pārcēlies uz Kanādu – Algoma Avalanche vienību GMHL (Greater Metro Junior A Hockey League) līgā, vai šīs līgas līmenis Tevi “uzrunāja” vairāk? turklāt, Algoma Avalanche nav tā stiprākā līgas vienība – piemēram, šajā sezonā cīnās pa GMHL līgas pēdējām vietām…

Jā… Jāsaka, ka šī pāreja mani ne pārāk iepriecināja; komanda jauna, līga vidēja – tomēr ne pārāk stipra, bet stiprāka par NorPac.

jautājums: šosezon Algoma Avalanche sastāvā Tev fiksēti 24 punkti (11+13) 16 spēlēs. kā pats vērtē savu sniegumu “lavīnās”?

Nu, it kā statistika nav slikta, bet tas, ka mana komanda bija viena no pašām vājākajām, daudz punktu ir grūti savākt. Daudzi cilvēki man kā piemēru minēja Ņikitu Jevpalovu, kurš spēlē tajā pašā līgā [GMHL], un pirms manas aizlidošanas [no Ziemeļamerikas] viņam arī bija 16 spēles un par 3 punktiem vairāk. “Viņam taču 1994. dzimšanas gads,” man teica. Man jāpaskaidro cilvēkiem tas, ka es spēlēju komandā, kura ir priekšpēdējā vietā no 13 komandām, bet viņa [Ņikitas Jevpalova] komanda [South Muskoka Shield] ieņem 2. vietu; domāju, ka te ir starpība. Salīdzinājumam, tas ir tas pats, ja es spēlēju LSPA [HS Rīga/LSPA] vai spēlētu Liepājā.

jautājums: kāpēc neesi palicis Ziemeļamerikā, bet atgriezies Latvijā, kur Virslīgā esi jau šosezon aizvadījis dažas spēles HS Rīga/LSPA “nometnē”?

Atgriezos tāpēc, ka mani izsauca uz [Latvijas U-20 izlases] pārbaudes turnīru Dānijā, un atteikt es nevarēju. Es jau tā izlaidu visas U-18 izlases dēļ traumas un plaušu karsoņa. Iepriekš [sezonas sākumā] pirms aizlidošanas [uz Ziemeļameriku] mani komandas sastāvā pieteica LSPA, lai pēc sezonas es varētu pāris spēles nospēlēt, bet viss sanāca savādāk, un, iespējams, ka atpakaļ Kanādā neatgriezīšos; tāpēc, ka jau daudz spēļu esmu izlaidis un man paliks nospelēt tikai 10 spēles.

jautājums: esi nosaukts starp Latvijas U-20 izlases kandidātiem un novembrī piedalījies U-20 izlases ierindā U20 Sino Cup turnīrā Dānijā. kā vērtē savu sniegumu turnīrā?

Vispirms gribu pateikt paldies par sniegto iespēju uzspēlēt par savu valsti; man izlase ir svēta lieta! Nospēlēju normāli; bija, protams, kļūdas, bet ne tik nozīmīgas. Lietderības koeficients +2, tā, ka viss labi, es uzskatu.

jautājums: kā vērtē Latvijas U-20 izlases sniegumu turnīrā? vai objektīvi Baltkrievijas U-20 izlase bija stiprākā no visām komandām turnīrā?

Domāju, mums nepietika laika saspēlēties vienam ar otru, izveidot pareizus pieciniekus. Baltkrievi šajā turnīrā neizskatījās slikti, bet viņus apspēlēt var un vajag! Pēc 3 spēlēm treneris izdarīja izmaiņas virknējumos, un, lūk, rezultāts – Austrijas izlasi mēs vienkārši apglabājām!

[piebilde: Latvijas U-20 izlase uzvarēja Austrijas U-20 izlasi ar rezultātu 9:0.]

jautājums: kādi ir Tavi turpmākie plāni attiecībā uz šo (2010./2011.) sezonu?

Pirmām kārtām, centīšos iekļūt valsts [U-20] izlases sastāvā, bet pēc tam paskatīsimies!

jautājums: un kādi plāni attiecībā uz tuvākajiem 2-3 gadiem? plāno atgriezties Ziemeļamerikā? vai arī pamēģināt spēkus MHL, KHL, VHL klubu sistēmās?

Jā, protams, ļoti gribētos sevi pamēģināt MHL līgā; uz KHL, uzskatu, ka vēl par agru, bet VHL līgā arī varētu sevi pamēģināt. pagaidām nav nekādu piedāvājumu; gribētos spēlēt Eiropā, bet pagaidām vēl pats neesmu izlēmis. Spēlēšu, strādāšu, centīšos, un viss būs labi, esmu pārliecināts!

lai veicas!

[otrajā attēlā Maksims Firsovs pa kreisi; šis foto fiksēts HS Rīga / LSPA spēlē pret HK Ogre 2010. gada 27. novembrī; foto autors: Ritvars Raits, Sportacentrs.com. pirmais foto no Maksima Firsova personīgā arhīva.]

informācija vēl:

• Maksima Firsova individuālās statistikas kopsavilkums – eliteprospects.com
• Maksima Firsova “uzrādījumi” Latvijas līgās un U-2o izlasē – lhf.lv
• Maksima Firsova statistika Algoma Avalanche (GMHL) vienībā – powerplaystats.com
• Algoma Avalanche spēlētāju aktuālā statistika – powerplaystats.com
• Maksima Firsova statistika River City Jaguars (NorPac) sastāvā – pointstreak.com
• River City Jaguars spēlētāju statistika 2009./2010. g. sezonā – pointstreak.com
• GMHL līgas mājaslapa – gmhl.net
• Latvijas U-20 izlases kandidātu saraksts (2010. g. 30. novembris) – lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika 4 pārbaudes spēlēs U20 Sino Cup turnīrā (2010. g. novembris): tepat

TUVPLĀNĀ: Edvards Zariņš

hokeja aizsargs Edvards Zariņš šosezon ir “pārcēlies” no IFK Arboga klubu sistēmas Zviedrijā atpakaļ uz Latviju, kur Virslīgā cīnās HS Rīga / Prizma komandas ierindā.

Edvards Zariņš stāsta par Zviedrijas hokeja saimniecību, par savām gaitām Dinamo Juniors un HK Rīga treniņnometnēs, par to, ka treneriem vienmēr taisnība, par HS Rīga / Prizma cīņu gaitām Latvijas Virslīgā, par Latvijas hokeja reālijām, par saviem nākotnes plāniem.

izziņai: Edvards Zariņš

• dzimis 1991. gada 2. decembrī
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 177 cm; 70 kg
• 2010./2011. g. sezonā HS Rīga / Prizma sastāvā Latvijas Virslīgā
• iepriekšējās sezonas: Arboga J18, Arboga J20 (Zviedrija); SK Rīga komandas
• pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: iepriekšējā sezonā (2009./2010.) “ietrāpīji” Zviedrijas kluba IFK Arboga sistēmā. kā tur nokļuvi?

Edvards Zariņš: Pirms iepriekšējās sezonas es saņēmu piedāvājumu no šī kluba nākamo sezonu spēlēt Zviedrijā un vienlaicīgi es biju arī Dinamo Juniors kandidāts. Es īsti nezināju, kur es aizvadīšu nākamo sezonu līdz pat augustam, jo vēl joprojām biju Juniors treniņnometnē. Tā kā es tiku atskaitīts no Dinamo Juniors augusta sākumā, un man bija šis piedāvājums no Zviedrijas kluba Arboga, es izvēlējos pamēģināt Zviedrijas hokeju.

jautājums: Zviedrijā Tev sanāca uzspēlēt gan Arboga J18, gan Arboga J20 komandās attiecīgo vecumu 1. divīzijās. kā pats vērtē savu sniegumu Arboga komandās?

Savu sniegumu Arboga sistēmas komandās es vērtēju labi, bet es, protams, uzskatu, ka varēju aizvadīt sezonu daudz labāk. Uzskatu, ka man personīgi un visai komandai vajadzēja rādīt daudz labāku sniegumu uz ledus. Mums pirms sezonas gan U18, gan U20 komandās tika dots uzdevums tikt play off turnīrā, bet mēs neizpildījām šo uzdevumu. Bet kopsummā viss bija labi. Es guvu lielisku pieredzi, spēlējot ārzemēs, un iepazinu zviedru hokeju.

jautājums: Zviedrijas U-18 un U-20 sistēmās 1. divīzija ir 3.-ās stiprākās līgas. kā vērtē abu šo līgu līmeni? piemēram, salīdzinot ar Latvijas U-18 līgu un Latvijas Virslīgu, kuru daži speciālisti ir pamanījušies nodēvēt par “Latvijas U-20 līgu ar dažiem izņēmumiem”?

Abu šo līgu līmeni es vērtēju kā pietiekami labu, lai tur spēlētu. Salīdzināt ar Latvijas U-18 man ir diezgan grūti, jo es īsti nezinu kāds šajā līgā ir līmenis tagad, bet es domāju, ka Latvijas U-18 līga, būtu diezgan līdzīga Zviedrijas 1. divīzijas U-18 līgai. Zviedrijas 3. stiprākās U-20 līgas līmenis varētu arī būt stipri līdzīgs Latvijas Virslīgas līmenim, varbūt tikai nedaudz zemāks. Zviedrijā tas hokejs ir nedaudz citādāks, un ir grūti salīdzināt ar Latvijas hokeju.

jautājums: šovasar biji minēts starp HK Rīga kandidātiem. kāpēc nenokļuvi šīs MHL vienības sastāvā?

Es uzskatu, ka neparādīju pietiekami labi sevi komandas treniņnometnē Brocēnos, un Leonīds Tambijevs pateica man, ka pēc viņa domām es neesmu pietiekami labs, lai nākamo sezonu aizvadītu HK Rīga sastāva. Trenerim jau, laikam, vienmēr ir taisnība.

jautājums: jauno sezonu (2010./2011.) esi uzsācis HS Rīga / Prizma sastāvā Latvijas Virslīgā. Arboga komandu sakarā biji fiksēts kā aizsargs, bet LHF “reģistros” tagad HS Rīga / Prizma sastāvā esi fiksēts kā uzbrucējs. kā ir patiesībā? kāds ir Tavs īstais “aicinājums” laukumā – veidot vai jaukt?

Es jau diezgan ilgi spēlēju aizsarga pozīcijā, un nekas vēl nav mainījies; tā ir tehniska kļūme LHF datos. Es nenoliegšu, ka man patīk spēlēt arī uzbrukumā. Bieži vien es ceru, ka mani treneris izlaidīs kā uzbrucēju un dos iespēju kaut ko arī izveidot pie pretinieku vārtiem. Aizsargiem tā domāšana, spēlējot uzbrukumā, ir citādāka.

jautājums: kā bija pāriet no Zviedrijas hokeja organizācijas uz Latvijas “reālijām”?

Aprast atpakaļ ar Latvijas hokeja organizāciju man nesagādāja nekādas grūtības. Jā, Zviedrijā viss ir citādāk. Viņu domāšana, organizēšana un sistematizācija ir citādāka. Viņu hokejs ir ļoti labi noorganizēts un sakārtots. Visticamāk, ka tas arī ir tāpēc, ka Zviedrijā ir daudz labvēlīgāki finansiālie apstākļi. Visas līgas spēles atmaksā valsts, un klubiem nav izmaksu par ledus īri un spēļu organizēšanu; toties Latvijā situācija ir nedaudz bēdīgāka, un mums nav tik labi sakārtota un organizēta sistēma, bet, manuprāt, ka iemesls tam ir sliktais finansiālais stāvoklis valstī un arī Latvijas hokejā.

jautājums: pašreiz HS Rīga / Prizma ar HK Ogre “konkurē” par pēdējo vietu Latvijas Virslīgas turnīra tabulā. vai tiešām HS Rīga / Prizma spēles kvalitāte ir manāmi vājāka par citām līgas komandām? kādi ir iemesli “būšanai” tabulas lejasdaļā – komandas jaunums, pieredzes trūkums, citi?

Nē, manuprāt, HS Rīga / Prizma spēles kvalitāte nav manāmi vājāka par citām līgas komandām. Mums ir pietiekami daudz labu un nosacīti pieredzējušu spēlētāju, kuri ir aizvadījuši sezonas ārzemēs un kandidējuši uz Latvijas jauniešu izlasēm. Ja skatās pēc uzvārdiem, tad mums vajadzētu būt vismaz tabulas vidusdaļā, bet uzvārdi jau nespēlē, spēlē komanda. Mēs neesam vēl saspēlējušies un komandas mikroklimats arī nav tas labākais. Bet es uzskatu, ka sezonas otrajā pusē viss labosies un HS Rīga/Prizma būs spējīga cienīgi cīnīties Latvijas Virslīgas play off turnīrā.

jautājums: kādi ir Tavi plāni uz turpmāko hokejista karjeru? vai doma atkal pamēģināt spēkus ārpus Latvijas?

Grūti spriest par maniem tālākajiem plāniem, bet tuvākie plāni būtu lieliski nospēlēt šo sezonu ar HS Rīga / Prizma un pēc tam jau gatavoties nākamajai sezonai. Ja būs piedāvājumi no ārzemju klubiem, es, noteikti, vēlētos pamēģināt savus spēkus ārpus Latvijas vēlreiz. Iespējams, ka Latvijas hokejā situācija uzlabosies un kāds piedāvājums no kāda Latvijas kluba būs jau uz nākamo sezonu; iespējams, atgriezīšos vēlreiz Zviedrijas hokejā. Ir ļoti grūti paredzēt tagad kaut ko. Laiks rādīs, un tad jau redzēs.

lai veicas!

[fotoattēli no Edvarda Zariņa personīgā arhīva.]

informācijai:

• Edvarda Zariņa statistikas dati – eliteprospects.com, lhf.lv (neprecīza), eurohockey.net
• IFK Arboga kluba mājaslapa – arbogahockey.se

TUVPLĀNĀ: Toms Broks

HK Rīga sastāvā ir 3 vārtsargi – visi jau ir stājušies vārtos oficiālajās spēlēs, neviens netiek “marinēts”, visiem ir iespēja sevi parādīt un pierādīt. viens no HK Rīga vārtsargiem Toms Broks ir izbaudījis Zviedrijas junioru līgu un arī Baltkrievijas Augstākās līgas “maizi”.

Toms Broks atbild uz jautājumiem par savām gaitām Dinamo sistēmā, par nokļūšanu un spēlēšanu Zviedrijā, par HK Rīga vārtsargu konkurenci, par debiju MHL un prasmi savākties, par godu spēlēt Latvijas izlasē, par nākotnes plāniem.

izziņai: Toms Broks

• dzimis 1991. gada 24. aprīlī
• ampluā: vārtsargs
• “figūra”: 183 cm; 80 kg
• 2010./2011. g. sezonā HK Rīga sastāvā
• 2009./2010. g. sezonā: IFK Arboga komandās Zviedrijas U-18 un U-20 1. divīzijā (abās vecuma grupās – 3.-šās stiprākās līgas); Ozolnieki Juniors sastāvā Baltkrievijas Augstākajā līgā; Dinamo Juniors sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā (Dinamo Juniors sastāvā neviena oficiāla spēle)
• iepriekšējās sezonas: SK LSPA/Rīga, SK Rīga komandas
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2009. gadā pasaules čempionātā 1. divīzijā
• Latvijas U-20 izlases kandidāts
• pirmais treneris: Jānis Leitāns (Aisbergs 91)

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: pēc SK Rīga un SK LSPA/Rīga komandās aizvadītajām sezonām pārcēlies uz IFK Arboga klubu Zviedrijā. kā nonāci zviedru hokejā?

Toms Broks: To sezonu (2009./10.) es sāku Dinamo Juniors komandā Dinamo sistēmā. Sezonas sākumā, pēc atlases komandā palikām 3 vārtsargi – Muštukovs, Žurkovs un es. Taču pēc pāris mēnešiem komandai pievienojās Enkuzens, un komandas vadība nolēma, ka 4 vārtsargus nepaturēs. Mani nosūtīja uz Ozolnieki/Juniors komandu. Tajā pašā laikā nāca piedāvājums no Zviedrijas kluba IFK Arboga. Es apspriedos ar vecākiem, un nolēmām, ka jāpamēģina Zviedrijā; tur redzēju lielākas perspektīvas uz to brīdi.

jautājums: kā liecina statistika, esi cīnījies gan U-18, gan U-20 līgās IFK Arboga sastāvā. kas ir svarīgākā atšķirība vārtsargiem, spēlējot zviedru “junioru” līgās un, piemēram, Baltkrievijas Augstākajā līgā vai MHL?

Svarīgākā atšķirība man bija tā, ka, spēlējot MHL vai Baltkrievijā, ir jūtama lielāka starpība starp to, cik meistarīgi ir gados vecāki spēlētāji pret gados jaunākiem. Zviedrijā bija tā, ka arī komandas jaunākais un šķietami vājākais spēlētājs varēja uz ledus sataisīt brīnumus (labā nozīmē). Zviedrijā tā hokeja audzināšana atšķiras, un tur jau agrā vecumā spēlētāji ļoti labi sāk izprast, kas un kā laukumā jādara.

jautājums: kā vērtē savu sniegumu IFK Arboga komandu sastāvā?

Uzskatu, ka man sezona tur izdevās laba, arī pēc statistikas biju U-20 līgā starp labākajiem. Izdevās arī tāpēc, ka guvu ļoti vērtīgu pieredzi no spēlēšanas ārzemēs – kā hokejā, tā arī sadzīvē.

jautājums: kāpēc nepaliki Zviedrijā? vai U-20 līmenī vēl vienu sezonu nevarēji spēlēt?

Varēja, un gribējās palikt, bet nebija nekādu vērā ņemamu piedāvājumu no zviedru U-20 Elites līgas [otrā stiprākā līga U-20 vecuma grupā] komandām. Mans uzstādījums sev bija, ka palikšu tikai tad, ja varēs spēlēt U-20 Elites līgā. Man tika izteikti tikai daži piedāvājumi, kuros pašam nāktos visu apmaksāt – dzīvošanu, ēšanu, inventāru. Zviedriem, acīmredzot, pietika ar saviem jaunajiem vārtsargiem.

jautājums: 2009./2010. g. sezonā kādu brīdi skaitījies arī Dinamo Juniors sastāvā, taču pie spēles laika Baltkrievijas ekstralīgā netiki. kāpēc? vai tāpēc, ka biji “par jaunu”? citi iemesli?

Dinamo Juniors es biju jaunākais un vismazāk pieredzējis no visiem 4 vārtsargiem. Treneriem un kluba vadībai nebija nekādu pretenziju pret manu darbu treniņos; laikam vienkārši vēl biju par “zaļu”.

jautājums: tajā pašā sezonā piedalījies 5 spēlēs Ozolnieki Juniors rindās Baltkrievijas Augstākajā līgā. kā vērtē savas gaitas Baltkrievijas līgās? tas pieredzei bija noderīgi?

Apmēram tādā līmenī, kāda bija Baltkrievijas Augstākā līga, pirms tam biju spēlējis. Atceros, ka tajās spēlēs mans sniegums nebija no spožajiem, jo tobrīd bija morāli grūti pārdzīvot atskaitīšanu no Dinamo Juniors.

jautājums: kā nonāci HK Rīga sastāvā? pats vēlējies spēlēt Latvijā vai treneri Tevi “atrada” un aicināja?

Pēc aizvadītās sezonas Zviedrijā man nebija plānu, kur spēlēt šogad. Bet es tiku iekļauts HK Rīga kandidātu sarakstos, un šajā komandā es gribēju spēlēt. Izturēju konkurenci un tiku komandā.

jautājums: HK Rīga treniņnometnē bija arī konkurence vārtsargu sastāvā. kas, Tavuprāt, ir tās īpašības, kurās esi stiprāks un kuru dēļ treneri deva priekšroku Tev?

Es salīdzinoši labi aizvadīju pārbaudes spēles pirms sezonas. Nepaveicās tikai pēdējā pārbaudes spēlē Minskā pret Junost. Negribas sevi slavēt, zinu tikai, ka visu darīju pēc labākās sirdsapziņas.

jautājums: savā pirmajā MHL spēlē, kas notika pret Loko vienību, aizvadīji vien nepilnas 4 minūtes, zaudējot vārtus 2 reizes. taču jau pēc 2 spēlēm stājies vārtos uz pilnām 60 minūtēm pret Almaz. vai bija grūti saņemties pēc grūtā sākuma? kas palīdzēja “savākties”?

Pret Loko visai komandai bija neveiksmīgs spēles sākums. No paša sākuma nesavācāmies. Neveiksmīgi iekrita pirmā ripa; uzreiz pēc tam, spēlējot mazākumā, ielaidām arī otros vārtus. Treneris mēģināja savākt komandu, nomainot vārtsargu, vēlāk arī paņemot pusminūtes pārtraukumu. Protams, man bija grūti pārdzīvot šādu debiju, taču mēs bijām izbraukumā ar tikai 2 vārtsargiem, un man bija jābūt gatavam spēlēt jebkurā brīdī. Vajadzēja “norīt” to visu. Tad treneris atkal deva man iespēju spēlē pret Almaz. Nedrīkstēja domāt par to, kas bija noticis pirms tam, bija vienkārši jāpalīdz komandai uzvarēt.

jautājums: No HK Rīga 15 aizvadītajām spēlēm esi gājis laukumā 3 spēlēs, t.sk. vienā no līgas visu laiku rezultatīvākajām pret Čehovas komandu (13:4). kā vērtē kopumā savu sniegumu MHL sezonas sākumposmā?

Par agru vēl man sevi vērtēt, par maz esmu spēlējis. Vēl nevar izdarīt nekādus lielus secinājumus. Vienmēr var nospēlēt labāk. Apzinos, pie kā man jāstrādā, un tās lietas arī cenšos uzlabot. Jāstrādā arī ar sevi morāli, vajag kļūt pārliecinošākam.

jautājums: HK Rīga sastāvā esat 3 vārtsargi, kuri visi tiek pie spēlēšanas. bet spēles regulārajā čempionātā ir paredzētas tikai 56. vai ar spēles laiku Jums visiem 3 vārtsargiem būs pietiekoši, lai turētu sevi labā kaujas formā?

Es nemaz nedrīkstu tā domāt; man jābūt gatavam iziet laukumā arī tad, ja 20 spēles pēc kārtas esmu sēdējis tribīnēs. Tāpēc jau ir treniņu process, kurā tev ir jāgatavojas spēlēm. Protams, ka spēles prakse ir neatsverama, salīdzinot ar treniņiem. Bet, kurš to ir nopelnījis, izlemj treneris.

jautājums: septembra sākumā piedalījies Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrā Latvijas U-20 izlases rindās. kā izskatās U-20 izlases cīņasspars? kādas saskati Latvijas U-20 izredzes pasaules čempionāta 1. divīzijā decembrī?

Izlases cīņasspars vienmēr ir bijis liels, šis turnīrs nebija izņēmums. Čaļiem ir prieks un gods spēlēt izlasē, motivācija arī ir pietiekoša, jo ir konkurence, un visi grib pierādīt sevi un tikt sastāvā. Mūsu izredzes tikt uz Elites grupu ir pavisam reālas. Es uzskatu, ka rezultāts visvairāk būs atkarīgs no tā, kurai komandai vairāk uzspīdēs veiksme, jo čempionātā mūs sagaida spēcīgi pretinieki.

jautājums: esi piedalījies U-18 pasaules čempionātā, tagad esi U-20 izlases kandidātu sarakstā. cik augstu Tavā prioritāšu skalā ir spēlēšana Latvijas U-20 izlasē? kāpēc? vai tas Tev ir prestiži? tāpēc, ka var atrādīties starptautiskā līmenī? citi iemesli?

Protams, ka man gribas spēlēt izlasē. Man ir gods un jūtos lepns spēlēt Latvijas izlasē. Pārējie iemesli, kāpēc es gribu tur spēlēt, ir mazsvarīgāki.

jautājums: kādu esi plānojis savu nākotni tuvākajiem gadiem? palikt HK Rīga sistēmā? mēģināt izsisties kādā ārvalstu līgā Rietumu virzienā, jo austrumi nav pateicīgi ar to, ka MHL un VHL Krievijas klubos neļauj spēlēt vārtsargiem leģionāriem?

Šobrīd neko neplānoju nākamajiem gadiem. Tāpat jau neko tieši un precīzi nevar saplānot tik tālu. Tāpēc es netērēju tam savu laiku un enerģiju. Tagad man ir svarīgi tikai trenēties, gatavoties katrai nākamajai spēlei, un darīt to visu ar pilnu atdevi.

lai veicas!

[Toma Broka foto fiksēts Latvijas U-20 izlases pārbaudes spēlē pret Dānijas U-20 izlasi Rīgā, 2010. gada 3. septembrī; foto autors ir Romualds Vambuts, sportacentrs.com.]

informācija vēl:

• Toma Broka individuālā statistika – mhl.khl.ru, eliteprospects.com, lhf.scadio.com
• Ozolnieki Juniors spēlētāju statistika 2009./2010. g. sezonā: tepat
• IFK Arboga mājaslapa – arbogahockey.com