HK Rīga glābšanas plāns. kad būs “pievedums” uz Dinamo?

Dinamo sistēmas galvenā jauniešu komanda ir aizvadījusi pusi regulārās sezonas – 30 no 60 spēlēm. “HK rīdziniekiem” ar komandas uzdevumiem pagaidām nesokas – play off zona nav tālu, bet pagaidām bez HK Rīga. arī virsuzdevuma izpilde – “kadru audzēšana” Dinamo komandai – nav tik ātrs process, un raža tekošajā sezonā var nebūt. “kadru rotācijas” pagaidām vērojamas pretējā virzienā – spēlētājus uz HK Rīga sūta no Dinamo, nevis otrādi. HK Rīga komandu mēģina glābt Bukarts un Vilkoits.

ka HK Rīga galīgi nav devusi “augļus” Dinamo komandai, tomēr apgalvot nevar. Dinamo jauniešu komandas 2010./2011. g. sezonas garumā “audzinātie” Juris Upītis un Miks Indrašis šosezon līdz Dinamo sastāvam ir/bija aizcīnījušies. arī “pērnais” Raimonda Vilkoita izgājiens Dinamo sastāvā un Kristera Gudļevska būšana uz Dinamo soliņa “otrā vārtsarga” postenī (gan bez spēles laika) notika ne bez HK Rīga līdzdalības. jauniešu komandas nopelnu sarakstā vēl varētu likt Roberta Bukarta un Ainara Podziņa vārdus; tomēr taisnības pēc nav liekami. Bukarts pērn, tāpat kā šosezon, ir nevis HK Rīga pienesums uz Dinamo, bet otrādi. savukārt, Podziņam pagājušajā sezonā, atšķirībā no Dinamo treneriem, HK Rīga vadītāji pielietojumu tā arī “pa īstam” neatrada. 17 spēļu garumā…

vai Bukarts un Vilkoits izglābs komandu?

HK Rīga ne pārāk veiksmīgais starts MHL čempionātā diez vai būtu uztverams par nacionālo traģēdiju. tiesa, iespaidu uz spēļu apmeklētību un ne-hokejiskās sabiedrības ieinteresētības līmeni atstāj. jebkurai komandai, un it īpaši jauniešu, ir raksturīgs varējuma cikliskums, kad “vecie” ir prom, bet “jaunie” vēl nav iesiluši. savukārt, sportiskais uzdevums – iekļūt MHL izslēgšanas spēlēs, raugoties no MHL koptabulas 28. – 29. vietām, neizskatījās pēc viegli sasniedzamas perspektīvas. tomēr novembra gaitā komanda sāk pamazām savākties, ar cerību, ka “sakopšanās” varētu turpināties. jautājums, cik viegli vai grūti komanda mācēs pretiniekiem atņemt punktus, ja priekšniecība Bukartu un Vilkoitu nosūtīs uz citas komandas ledus laukumiem?

bet pagaidām Dinamo sniegtie papildspēki ir vairāk vai mazāk uzņēmušies HK Rīga līderu lomu, un arī viņu pienesums rezultativitātes punktu ziņā ir pamanāms. interesanta sakritība arī tāda, ka pēdējās 5 spēlēs, kurās piedalījās no Dinamo “piekomandētais” Roberts Bukarts (viņš “pauzējis” spēlē pret Tolpar), HK Rīga ir ņēmusi punktus (punktu sadalījums: 11-4). šajās 5 spēlēs Bukarts ir ticis pie vārtu guvuma katrā spēlē, 5 spēļu summā “saražojot” 9 punktus (7+2). arī Raimonds Vilkoits pēc sezonas sākuma Zviedrijas otrās stiprākās līgas HockeyAllsvenskan komandā IF Troja-Ljungby pamazām sāk “iesilt” HK Rīga sastāvā – pirmajās 4 spēlēs ir iekrājis 3 punktus par rezultatīvām asistēšanām.

HK Rīga spēļu rezultāti un pastiprinājuma rezultativitāte (2011. g. 1. – 21. novembrī):

datums	pretinieki	rezultāts	Rob.Bukarta punkti	R.Vilkoita punkti
2011-11-01	pret SKA-1946	0:2	(nespēlēja)	(nespēlēja)
2011-11-02	pret SKA-1946	1:3	(nespēlēja)	(nespēlēja)
2011-11-05	pret Serebrjanije Ļvi	5:6 PM	2+1	(nespēlēja)
2011-11-06	pret Serebrjanije Ļvi	5:0	2+1	(nespēlēja)
2011-11-15	pret Tolpar	1:2	(nespēlēja)	0+1
2011-11-17	pret Belije Tigri	2:1	1+0	0+0
2011-11-19	pret Ladja	4:2	1+0	0+1
2011-11-21	pret Reaktor	3:4 PM	1+0	0+1
				–

izbraukums Pievolgā, 7 punkti no 12

pēc mājas spēļu sērijas pret Sanktpēterburgas komandām HK Rīga sniegums izbraukumā pie Povolžjes (Pievolgas) divīzijas komandām, salīdzinot punktu pienesumu, izskatās vērtīgāks. mājās rīdzinieki bija pratuši paņemt 4 punktus, “petrogradiešiem” atstājot 8. arī līdz šim pēdējā spēle savā laukumā, kur sausā formātā (5:0) tika sagrauti “sudraba lauvas”, vēl īsti nelīdzsvaroja priekšstatu par komandas sniegumu un psiholoģisko gatavību sākt uzvarēt. tomēr “renesanse” (atdzimšana) bija sākusies, vispirms sastāvā iekļaujot Bukartu, bet vēlāk Vilkoitu.

bet “viesizrādēs” Pievolgas divīzijā rīdzinieki punktus nepaņēma tikai no divīzijas līdera – Ufas Tolpar, bet no pārējiem – 2 uzvaras pamatlaikā un 1 punkts par nonākšanu līdz pēcspēles metieniem izbraukuma noslēdzošajā spēlē pret Ņižņekamskas Reaktor. “Izbraukums bija tīri labs, savācām vismaz 50% no visiem iespējamajiem punktiem; protams, nedaudz pietrūka, lai iegūtu vairāk. Jāpieliek pie momentu realizācijas, jo bija labi vārtu gūšanas momenti, kurus nerealizējām; nedaudz pietrūka koncentrācijas noslēguma fāzē, lai gūtu vārtus. Spēle ar Reaktoru bija fiziski grūta, jo daudzie pārbraucieni tomēr nogurdina un, iespējams, ka tas tomēr nospēlēja nelielu lomu. Taču komanda pēdējā spēlē izlikās par visiem 100%, taču nedaudz nepaveicās, lai mājās atgrieztos ar vēl vienu uzvaru,” skaidro HK Rīga uzbrucējs Dāvis Straupe.

jaunie mostas

jau no sezonas sākuma komandas sastāvā labi iederējās un vērā ņemamu sniegumu uzrādīja jaunpienācējs no Liepājas puses – Artūrs Kuzmenkovs (1993.; pa kreisi novietotā attēlā), kurš ar 12 punktiem (6+6) 26 spēlēs ir komandas 5.-ais rezultatīvākais uzbrucējs, pa priekšu palaižot vien dažus “vecos” (1990. – 1991. gados dzimušos). Pievolgas izbraukuma 4 spēlēs Kuzmenkovam sakrāti 3 punkti (1+2). vairāk iesilst un taustāmāku pienesumu sāk dot visi 3 komandas sastāvā iekļautie 1994. gadā dzimušie spēlētāji – uzbrucēji Ņikita Jevpalovs, Roberts Lipsbergs un Nikolajs Jeļisejevs. visi 94.-tie fiksēti HK Rīga sastāvā Pievolgas izbraukuma visās 4 spēlēs, un katrs no viņiem guvis 1+1 punktu. jāpiebilst, ka atšķirībā no saviem “laikabiedriem” Jeļisejevs komandai pievienojās jau pēc sezonas ievada, kuru aizsāka otrajā jauniešu komandā Juniors MHL B grupā. bet, kad bija uzrādījis vērtīgu sniegumu “junioros”, tika pārcelts uz HK Rīga, kur ir aizvadījis tikai 13 spēles. jāpiebilst, ka HK Rīga sastāvā šosezon ir “notestēts” vēl viens 1994. gadā dzimis spēlētājs – Deivids Sarkanis, kurš gan sastāvā sabija tikai 1 spēli ar ļoti nelielu spēles laiku.

MHL B grupas komandas Juniors sastāvā ir atgriezies ne tikai Sarkanis, bet arī uzbrucējs Rūdolfs Prūsis (1992.), kuram gan vēl, saskaņā ar oficiālo statistiku, nav fiksētas spēles MHL B grupas čempionātā. HK Rīga sastāvā MHL čempionāta gaitā ir bijis “ieskaitīts” aizsargs Rihards Grigors (1992.), bet arī viņš ir nonācis Juniors sastāvā. savukārt, viens no 3 aktuālajiem labākajiem HK Rīga vārtu guvējiem – uzbrucējs Kirils Tambijevs (1992.) ir izsists no ierindas vārda burtiskā nozīmē, gūstot traumu Latvijas U-20 izlases ierindā turnīrā Lidas kauss novembra pauzes laikā.

trūkst pieredzes tikai “puikiem”?

šīs sezonas “bēdu stāsts” par HK Rīga komandu pametušajiem uzbrukuma līderiem un vienu aizsargu ir dzirdēts bieži. diezgan objektīvs faktors, lai saprastu, kāpēc jaunā sezona “nav cukurs”. tiesa, labi zināms, ka arī citām MHL komandām ir vecuma griesti un progresējošas spēlētāju karjeras, kas meklē vietu izaugsmei citur. tādēļ katrā aktuālajā čempionātā ir jādomā par nākamo un aiznākamo sezonu, kurām “kadri” jāgatavo laikus. labā ziņa ir tāda, ka šogad 1993.-ie un1994.-tie gadi spēlē. un tiek pie lielākas teikšanas nekā 1992. un 1993. gadā dzimušie iepriekšējā sezonā, kad viņi faktiski bija izņēmums komandas sastāvā.

vēl viens jautājums: vai paši komandas treneri un citi tuvāk-tālāk stāvoši vadoņi ir tik pieredzējuši? brīžos, kad galvenais treneris un menedžeris stāsta, ka puišiem trūkst pieredzes, derētu minēt, ka šīs pieredzes trūkst “mums visiem”. vai arī HK Rīga treneri un menedžeris savos amatos pirms gada vai šogad ir nokļuvuši kā “nopelniem bagātie” un n-tās sezonas MHL čempionātā pieredzējuši? ja vadība nenorobežosies un būs ar komandu uz “mēs”, tad gaidāms vairāk “siltuma” HK Rīga mikroklimatā.

tas, ka komandas vadība mācās, ir skaidrs. tas secināms arī no plašākas jauno spēlētāju piesaistes un spēles laika došanas viņiem. iespējams, ne tikai apstākļu sakritība, bet loģika liek plašāk izmantot divus vārtsargus, nevis kā pērn, kad bija viens “super-pirmais” (Kristers Gudļevskis) un divi “trešie-ceturtie” (Uldis Čalpa un Toms Broks). jāpiebilst, ka Kristers Gudļevskis MHL 2010./2011. gada regulārajā čempionātā bija vārtsargs ar vislielāko spēles laiku visā līgā. Gudļevskis saņēma 81,9% no HK Rīga vārtsargiem sniegtā spēles laika regulārajā sezonā, Čalpa – 10,4%, Broks – 7,8%. rezultātā HK Rīga pērno sezonu finalizēja un play off-ā iesoļoja bez “otrā vārtsarga”, nemaz nerunājot par “ne-pirmo” vārtsargu spēļu prakses un viņu “tirgus vērtības”, lai arī kāda tā būtu, iznīcināšanu. šosezon rādās, ka “vienas dienas” politika dažādu iemeslu dēļ ir piebremzējusies. Kristeram Gudļevskim “pieder” 64,6% spēles laika, Jānim Auziņam (attēlā pa labi) – 35,4%. cits stāsts, kāda ir vārtsargu perspektīva, un, vai nevajadzētu sākt domāt jau par 1993.-1994. gadā dzimušajiem vārtu vīriem. tiesa, arī MHL nākamsezonā vecuma griestos satilptu gan Auziņš, gan Gudļevskis (vēl 2 nākamās sezonas).

kad un kādus papildspēkus HK Rīga “iesniegs” uz Dinamo?

Roberta Bukarta un arī Raimonda Vilkoita nokļūšanai Dinamo sastāvā ir jābūt vien laika jautājumam. Bukarts jau ne pirmo sezonu vairāk ir Dinamo, nevis HK Rīga spēlētājs, bet Raimondam Vilkoitam ir jāturpina strādāt un jāgaida “sava stunda”, kas, zinot Dinamo galvenā trenera pozitīvo attieksmi uz iespēju došanu, nav nereāla parādība. Peka Rautakallio iespēju dod un tā nav 1-2 minūšu vai līdzi braukāšanas izskatā vien. Ainara Podziņa klātbūtne Dinamo komandā nav piemērs, bet spēles laiks, ko aizvadījuši Miks Indrašis un Juris Upītis, ir gan.

kuri vēl varētu pretendēt uz Dinamo? dažādu ekspertu un zinātāju vērtējumā kā aktuālākie pretendenti uz Dinamo sastāvu tiek nosaukti HK Rīga aizsargi – Mārtiņš Jakovļevs (1991.) un Mārtiņš Porejs (1991.). tiesa, viņiem priekšā rindā stāv KHL gaisu viens stipri vairāk, otrs mazāk ostījušie – Oskars Cibuļskis (1988.) un Jānis Andersons (1986.). zinot Dinamo konservatīvismu aizsargu personālsastāvā, prognoze jaunu aizsargu “pieņemšanā” nav tik cerīga. taču, kamēr sezona nav beigusies, iespējas, lai arī cik teorētiskas, ir. turklāt jāņem vērā, ka 1991. gadā dzimušajiem hokejistiem šosezon, jau čempionāta gaitā, ir dota “atlaide” – viņi tiek pieskaitīti “junioru gadam” (šosezon – 1992.), kurā dzimušos 1-2 spēlētāju skaitā var pieteikt spēlei virs standarta pieteikuma kvotas, kas KHL-ā ir 18 laukuma spēlētāji. bet pa to laiku Jakovļevs ar 12 punktiem (1+11) un vienu izšķirošo pēcspēles metienu ir rezultatīvākais aizsargs HK Rīga komandā, savukārt M.Porejs – labākā lietderības koeficienta (+11) “īpašnieks” komandā. jādomā, ka statistika nav galvenais parametrs, kas varētu dot iespēju “uzdienēties”, bet par sliktu tā nenāk. starp citu, Mārtiņš Porejs kā vienīgais HK Rīga pārstāvis ir nosaukts MHL izlases (Krasnije Zvjozdi; Red Stars) sastāvā dalībai tās Ziemeļamerikas tūrē tuvākajā gadu mijā.

vai Kristers Gudļevskis (1992.) ir kandidāts uz nokļūšanu Dinamo ierindā? to būs iespējams uzzināt vien brīdī, kad būs akūta nepieciešamība pēc “trešā vārtsarga”. ne Holtam, ne Jučeram traumas netiek novēlētas, bet, ja kāds no viņiem paliek ārpus spēles pieteikuma, būs redzams, cik nopietnas ir vārtsargu trenera Naumova un galvenā Rautakallio domas attiecībā uz Gudļevska perspektīvām.

bet pagaidām izskatās, ka HK Rīga sagaida un pieņem papildspēkus vairāk nekā Dinamo. “saņemtie” Bukarts un Vilkoits ir jau likti lietā, ik pa brīdim “tiek pasmelts” Juniors komandas ierindā. viens no “dienas” jautājumiem: vai HK Rīga treneri lūgs un pieņems citus Dinamo sistēmā “noklīdušos dēlus”, piemēram, Indraši, Upīti, lai izpildītu uzdevumu – tikt izslēgšanas spēlēs? varbūt nonāks līdz tādam “brīnumam”, ka arī beidzot atradīs “kopīgu valodu” ar Ainaru Podziņu?

HK Rīga uzbrucēju statistika 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 30 spēlēm):

	uzbrucējs	dz.	sp.	punkti	+/-	SM	izšķ. PM	iemetieni	uzv. iemet. %
1.	Vladislavs Dobreņkijs	1991.	28	8+10	+9	33	0	195	41.5%
2.	Elvijs Biezais	1991.	22	7+7	+3	16	1	33	45.5%
3.	Māris Bičevskis	1991.	22	5+9	+5	37	1	345	46.1%
4.	Roberts Bukarts	1990.	8	8+4	+3	4	0	4	50.0%
5.	Artūrs Kuzmenkovs	1993.	26	6+6	+8	16	0	328	51.5%
6.	Miks Lipsbergs	1991.	29	2+9	+4	12	0	7	14.3%
7.	Kirils Tambijevs	1992.	23	8+2	-5	45	0	9	22.2%
8.	Roberts Lipsbergs	1994.	29	5+4	-1	18	0	25	40.0%
9.	Ņikita Jevpalovs	1994.	29	3+6	+1	24	0	186	42.5%
10.	Dāvis Straupe	1992.	29	6+1	-7	14	0	282	53.9%
11.	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	13	3+3	+2	2	0	1	100%
12.	Edgars Kurmis	1993.	30	1+4	-5	18	0	7	57.1%
13.	Raimonds Vilkoits	1990.	4	0+3	+2	6	0	58	51.7%
14.	Raimonds Upenieks	1992.	27	0+3	-7	24	0	233	54.1%
15.	Lauris Rancevs	1993.	7	1+1	-1	2	0	54	46.3%
16.	Pauls Hodzko	1993.	6	0+0	+2	4	0	5	40.0%
17.	Deivids Sarkanis	1994.	1	0+0	0	0	0	2	50.0%
18.	Rūdolfs Prūsis	1992.	13	0+0	-4	2	0	4	75.0%
19.	Andris Siksnis	1993.	19	0+0	-6	0	0	3	33.3%
									–

HK Rīga aizsargu statistika 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 30 spēlēm):

	aizsargs	dz.	spēles	punkti	+/-	SM	izšķ. PM
1.	Mārtiņš Porejs	1991.	30	1+5	+11	36	0
2.	Edgars Dīķis	1991.	30	1+4	+9	16	0
3.	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	30	1+12	+6	16	1
4.	Pauls Zvirbulis	1993.	28	0+1	-1	4	0
5.	Kristers Freibergs	1992.	16	0+0	-3	14	0
6.	Artūrs Salija	1992.	19	0+2	-4	38	0
7.	Krišs Lipsbergs	1993.	30	1+3	-5	16	0
8.	Ēriks Ševčenko	1991.	25	0+1	-8	10	0
9.	Andrejs Smirnovs	1992.	24	0+1	-8	12	0
							–

HK Rīga vārtsargu statistika 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc komandas 30 spēlēm):

vārtsargs	dz.	sp.	sp. ar PM	metieni	atv.met. %	GAA	“sausi”	sp. laiks
Jānis Auziņš	1991.	15	3	242	91.7%	1.86	2	643:31
Kristers Gudļevskis	1992.	21	2	541	90.9%	2.50	0	1177:09
								–

MHL Ziemeļrietumu divīzijas tabula 2011./2012. g. reg. sezonā (pēc 2011-11-21 spēlēm):

vieta	komanda	spēles	uzv.	uzv. OT	uzv. PM	zaud.	zaud. OT	zaud. PM	vārtu st.	punkti
1.	MHK Himik	30	19	0	3	4	1	3	93-64	67
2.	Almaz	30	19	1	1	9	0	0	91-69	61
3.	SKA-1946	28	14	1	2	8	0	3	85-62	51
4.	Dinamo-Šiņņik	30	10	1	1	14	1	3	76-83	38
5.	Tatranski Vlci	28	9	1	3	13	0	2	65-84	37
6.	HK Rīga	30	9	0	3	15	1	2	70-73	36
7.	Junost	30	8	0	2	16	0	4	62-93	32
8.	Serebrjanije Ļvi	29	5	2	5	16	0	1	76-100	30
										–

skatām- & lasāmviela:

• HK Rīga spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. g. regulārajā sezonā – mhl.khl.ru
• video / HK Rīga vs. Ladja (2011-11-19) – mhl.khl.ru
• video / HK Rīga vs. Belije Tigri (2011-11-17; tekstā nekorekti norādīts uzvarētājs; uzvarēja HK Rīga) – mhl.khl.ru, hc-oren.ru
• HK Rīga vs. Belije Tigri (2011-11-17) / pēcspēles komentāri – hc-oren.ru
• MHL izlases sastāvs dalībai Ziemeļamerikas tūrei 2011. g. decembrī – 2012. g. janvārī (iekļauts Mārtiņš Porejs) – mhl.khl.ru
• Leonīds Tambijevs par otrās sezonas grūtumu – dinamoriga.eu

[HK Rīga galvenā trenera Leonīda Tambijeva foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Serebrjanije Ļvi 2011. gada 5. martā; foto avots: silverlions.ru. Artūra Kuzmenkova fotofiksācija notikusi HK Rīga spēlē pret Dinamo-Šiņņik 2011. gada 16. oktobrī; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com. Jāņa Auziņa foto fiksēts HK Rīga spēlē pret Sņežnije Barsi 2011. gada 12. septembrī; foto avots: hcbarys.kz.]

TUVPLĀNĀ: Kristaps Legzdiņš

EVHS (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolas) audzēknis Kristaps Legzdiņš ir nu jau “ilggadējs” Zviedrijas Sunne IK kluba sistēmas uzbrucējs. pagaidām Legzdiņa biogrāfijā ir Zviedrijas U-20 un U-18 līgu pieredze. bet tas pagaidām.

Kristaps Legzdiņš stāsta par Zviedrijas junioru hokeja “iekārtu”, par zviedru hokeja sniegtajiem ieguvumiem, par plusiem un mīnusiem, uzsākot agrāk spēlēt kopā ar vecākiem hokejistiem, par saviem nākotnes plāniem. un ieteikumi visiem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kuri plāno doties uz Zviedrijas junioru vai jauniešu hokeja plašumiem.

izziņai: Kristaps Legzdiņš

• dzimis 1992. gada 28. februārī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 187 cm; 77 kg
• 2010./2011. g. sezonā Sunne J20 sastāvā Zviedrijas J20 Elit līgā (Zviedrijas 2.-ā stiprākā U-20 līga)
  
• iepriekšējās sezonas: Sunne J20; Sunne J18; Rīga/Sāga/LB 90
  
• Latvijas U-18 izlases kandidāts pirms U-18 pasaules čempionāta 2009./2010. g. sezonā
• pirmais treneris: Edmunds Vasiļjevs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: nu jau vairākas sezonas aizvadi Sunne IK kluba sistēmā, cīnoties kluba U-20 un agrāk arī U-18 komandās. kā vērtē Sunne IK kā attīstības vietu jaunajiem hokejistiem? vai Sunne Varmlandē ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju nav Zviedrijas hokeja nomale?

Kristaps Legzdiņš: Zviedrijā visa hokeja sistēma ir pakārtota valsts kopējā hokeja līmeņa attīstīšanai, mazo klubu, piemēram, Sunne IK, uzdevums ir ražot labus spēlētājus un sūtīt tālāk lielajā hokejā. Šādiem klubiem parasti ir ļoti attīstīts bērnu hokejs, ir visa vecuma komandas un liels uzsvars tiek likts tieši uz jaunajiem hokejistiem. Es uzskatu, ka šāda tipa klubi ir ļoti izdevīgi jaunajiem hokejistiem, kuri, aizvadot veiksmīgu sezonu savā junioru komandā, var izmēģināt spēkus A-lag (pieaugušo komandā). Sunne nebūt nav hokeja nomale, J18 komanda šosezon tika Allsvenskan – starp labākajām 20 komandām, [kas] tiek sadalītas 2 grupās, kur tad arī izspēlē Zviedrijas čempionu titulu. Mēs, J20, izcīnījām pirmo vietu savā J20 Elit divīzijā un ieguvām iespēju spēlēt kvalifikācijas spēlēs par iekļūšanu SuperElit.

Kamēr junioru hokejs Sunne auga un auga, kāds dabūja ciest un tā bija lielā komanda, kura šosezon aizvadīja sliktu sezonu un 1. divīzijā “vārtījās pa kājgali”. Bet kopā varu pateikt, ka Zviedrijā var izsisties no jebkuras komandas; reģions, iedzīvotāju daudzums utt. neko neizsaka, viss ir katra paša hokejista rokās.

jautājums:  Sunne J20 komanda šosezon ieņēma 1. vietu J20 Elit līgas Rietumu (Västra) grupā, izcīnot uzvaru 12 komandu konkurencē. vai šosezon Sunne J20 vienība bija pārliecinoši labākā komanda J20 Elit “Rietumos”?

Pārliecinoši labākie nebijām, to pierāda arī tabula. Turpat uz papēžiem visu sezonu mina Sunnes lielākie konkurenti Grums IK, tālu nebija arī Borlänge HF. Godīgi sakot, nebija vieglu spēļu, zaudējām pa spēlei gan divīzijas pastarītēm, gan līdervienībām. Tiesa gan, visu sezonu bijām tabulas augšgalā, sezonu iesākām ar šokējošu uzvaru – 8:1 pieveicām pagājušās sezonas J20 Elit Västra uzvarētajus Örebro HK.

jautājums: Sunne J20 ar savu 1. vietu nopelnīja tiesības pacīnīties par vietu Zviedrijas stiprākajā junioru līgā – J20 SuperElit. tomēr 3 komandu konkurencē kvalifikācijas B apakšgrupā vienīgo “ceļazīmi” izcīnīja IK Oskarshamn (Oskarshamn J20). kā Tu vērtē savas komandas sniegumu šajā sezonā? kas pietrūka, lai komanda kvalificētos?

Vēlos piebilst, ka IK Oskarshamn nemaz neizcīnijā vietu SuperElit. Vietu SuperElit izcīnīja vienīgi [kvalifikācijas A apakšgrupas uzvarētāji] IF Björklöven, kuri fināl-spēlēs pieveica IK Oskarshamn [komandu]. Katru gadu ir 6 komandas, kuras cīnās par vietu SuperElit; viņas tiek sadalītas 2 grupās – ziemeļu un austrumu, un tad katras grupas labākā komanda izcīna vietu SuperElit, bet šogad no 6 komandām iespēja bija tikt tikai vienai komandai, jo [Zviedrijas pieaugušo stiprākās līgas] Elitserien klubs Färjestads BK ar nākošo sezonu taisa J20 komandu, kura līdz šim viņiem nebija. Pa cik Färjestads BK spēlē Zviedrijas augstākajā [stiprākajā] līgā, viņiem tiek dota vieta J20 SuperElit “par velti”.

Esmu ļoti apmierināts ar komandas sniegumu, izpildījām tos uzdevumus, kurus mums deva vadība, proti, iekļūšanu kvalifikācijas spēlēs uz SuperElit. Protams, vēlējāmies izcīnīt vietu SuperElit, bet pietrūka pieredzes, nebijām spēlējuši tik daudz ar SuperElit-es komandām, nebijām gatavi tam hokejam. Godīgi sakot, pietrūka meistarība. Pirmajā kvalifikācijas spēlē izlikām ļoti daudz spēkus, lai pagarinājumā ar 1:0 pieveiktu SuperElit-es komandu IF Troja/Ljungby. Nākošajā spēlē piekāpāmies IK Oskarshamn ar 3:6, pretinieki ļoti veiksmīgi izmantoja mūsu kļūdas un guva visus savus vārtus ar pretuzbrukumiem.

jautājums: šajā sezonā esi pamanāmi uzlabojis savu statistiku – šosezon regulārā čempionāta 23 spēlēs Tev ir 20 punktu (8+12). kas šosezon ir mainījies un kas ir statistikas “izaugsmes” iemesls? Esi kļuvis pieaugušāks, pieredzējušāks?

Treneru uzticēšanās – tā ir tā lieta, kas dod katram spēlētājam daudz vairāk iespēju. Uzskatu, ka tieši tas, ka treneri man šosezon uzticējās, deva man lielāku pašpārliecinātību un uzreiz arī spēju izmantot savus momentus. Protams, esmu arī audzis kā hokejists, ļoti grūti iepriekšējās sezonās bija pārslēgties no U-16 hokeja, kur viens var apspēlēt visu komandu. Pašam grūti tomēr ir pateikt, ko esmu mainījis un kur pielicis. Viennozīmīgi varu pateikt, ka pieredze, kuru esmu guvis, spēlējot iepriekšējās sezonās pie J20, deva man daudz vairāk iespēju šosezon.

jautājums: kas ir tās būtiskākās lietas, ko Tev ir devusi Zviedrijas hokeja pieredze, kuru te nebiji un/vai nebūtu varējis gūt EVSH (Edmunda Vasiļjeva hokeja skolā) vai, piemēram, Rīga/Sāga/LB 90 rindās?

Zviedrijas dēļ es vēl joprojām spēlēju hokeju! Latvijā šobrīd ir viena mana vecuma komanda  – HK Rīga, ko es darītu, ja būtu palicis Latvijā un nespētu iekļūt HK Rīga sastāvā? Protams, vienmēr var spēlēt pie pieaugušajiem, ir dažas perspektīvas komandas Latvijā, bet es uzskatu, ka tas nav pareizi – no U-18 hokeja pāriet uz pieaugušo; tu taču nevari skolā pēc 5. klases pārlekt uz 8. klasi, vai ne? Protams, vienmēr un visur ir izņēmumi.

Bet runājot par lietām, ko man Zviedrija ir devusi, lai es kļūtu par labāku spēlētāju, kā viena no tām varētu būt tas, ka es iemācījos redzēt laukumu, kur ir partneri, pretinieki, kuram var iedot piespēli, kuram nevar.

jautājums: kā Tavuprāt Tavu attīstību ir ietekmējis fakts, ka regulāri ir sanācis spēlēt kopā ar un pret vecākiem hokejistiem arī Zviedrijā? vai tas ir tikai palīdzējis, vai arī brīžam piebremzējis Tavas varēšanas?

Tam ir divējāda iedarbība. Ieguvu lielāku cīņas sparu, neatlaidību, kļuvu sīkstāks; iedomājies, ja tev visu laiku pretī nāktu garāki, smagāki, spēcīgāki, tehniskāki spēlētāji, tev nāktos pierast pie lielākiem ātrumiem, stiprākiem spēka paņēmieniem un vispār kvalitatīvāka hokeja. Vienmēr esmu uzskatījis, ka spēlēt pret vecākiem hokejistiem ir bijis ieguvums, bet Zviedrijā sastapos ar šī pasākuma negatīvo pusi. Grūti teikt, cik daudz, bet esmu zaudējis līdera garu, komandā vienmēr bija vairāki džeki, kuri bija labāki, kad vajadzēja iemest golu pēdējās minūtēs; bieži paļāvos, ka vecākie džeki iemetīs, ka viņi izvilks spēli. Bet es domāju, ka to var atgūt atpakaļ ļoti ātri, pāris spēles, kur treneris tevi izlaiž laukumā atbildīgos mirkļos, īsteno savas iespējas un esi atpakaļ zirgā.

jautājums: cik būtiskas investīcijas nepieciešamas no Tavas puses, lai spēlētu Zviedrijas “junioros”? vai arī visas ekipējuma, izglītības, sadzīves izmaksas sedz klubs?

Dzīvošanu jāmaksā pašam, un, protams, kabatas nauda vakariņām, brokastīm. Skolā paēdu pusdienas, bieži vien pat divreiz var paēst. Kad ir izbraukuma spēles, klubs sedz visus ēdiena izdevumus. Hallē vienmēr ir augļi, piens, jogurts, maize, desa, siers, tādas lietas ko uzgrauzt pirms vai pēc treniņa vai spēles.

jautājums: ko Tu varētu ieteikt Latvijas jauniešiem, kuri plāno doties uz Zviedrijas U-18 un U-20 komandām? ar ko viņiem jārēķinās, kas būs sarežģītāk, nekā varētu iedomāties? un kas ir tās lietas, par kurām nevajadzētu iespringt?

Jāatceras, ka 10 gadījumos no 10, ja tu, ārzemnieks, nebūsi galvas tiesu pārāks par vietējo zviedru, tad zviedrs spēlēs vairāk nekā tu. Tā nav lieta, par ko būtu jāapvainojas vai vēl sazin kas; tā tas ir vienmēr bijis un vienmēr būs, savējie vienmēr būs svarīgāki. Pēc pieredzes varu teikt, ka zviedri ļoti respektēs tevi, ja tu ātri apgūsi valodu un viņiem nebūs jāmokās, lai tev visus sīkumus pārtulkotu angliski. Valodas zināšanas ir ļoti svarīgas. Nevajadzētu iespringt par lietām, kuras notiek ārpus ledus halles, dzīvošanu u.t.t. – to visu viņi var tev sagādāt un sakārtot, vajag tikai jautāt, prasīt un teikt to, ko tu gribi zināt. Ļoti pretimnākoša tauta, vienmēr, ja būs iespēja, palīdzēs tev.

jautājums: 2010. gada martā biji nosaukts Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā pirms U-18 pasaules čempionāta elitē. pirms tam biji piedalījies Latvijas U-18 izlases sastāvā pārbaudes spēlēs 2009./2010. g. sezonas laikā. kas bija iemesli, kādēļ nebiji izlases sastāvā pasaules čempionātā? un cik būtiska Tev ir spēlēšana Latvijas valstsvienībā?

Iemesli jāprasa treneriem. Bet pats domāju, ka [man] nebija pietiekoša spēļu prakse, nedaudz pietrūka veiksmes. Ja netiku izlasē, tātad nebiju galvas tiesu pārāks par vietējiem džekiem. Pat nezinu, kā lai atbildu uz to, cik būtiska man ir spēlēšana valsts izlasē; vienmēr esmu gribējis un vienmēr gribēšu spēlēt Latvijas izlasē, ja man dos tādu iespēju, tad spēlēšu ar 110% atdevi.

jautājumi: kādi ir Tavi tuvāko sezonu plāni? vai ir doma vēl uz sezonu palikt Sunne IK junioru komandā vai kādā citā J20 Elit vienībā? varbūt ir kādas izaugsmes iespējas Sunne IK “lielās” komandas, kas spēlē Division 1 (3.-šā stiprākā pieaugušo hokeja līga Zviedrijā), virzienā?

Iespējas un varianti ir vairāki; esmu papētījis, ko piedāvā citas Zviedrijas J20 Elit komandas. Sunne IK lielā komanda līdz 1. maijam izsūtīs līgumus visiem spēlētājiem, ar kuriem gribēs slēgt līgumu uz nākošo sezonu, vēl jau pāris dienas ir palikušas. Latvijā arī HK Rīga spēlē ļoti augsta līmeņa junioru hokeju. Varianti ir, bet, kurš šobrīd būtu labākais, vēl neesmu izzīlējis. Tuvākā mēneša laikā būtu jāpieņem kāds lēmums, lai varētu sākt gatavoties nākošajai sezonai.

lai veicas!

[fotoattēli no Kristapa Legzdiņa personīgā arhīva.]

izziņām & lasāmvielai:

• Zviedrijas līgu statistikas lapa – stats.swehockey.se
• Sunne IK kluba web lapa – sunneik.se
• Kristapa Legzdiņa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, , sunneik.se,
• LHF 2010. gada martā nosauktais Latvijas U-18 izlases kandidātu saraksts pirms 2010. gada U-18 pasaules čempionāta – statistika.lhf.lv, lhf.lv, sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Kristaps Legzdiņš Latvijas U-18 izlases sastāvā pārbaudes spēlē pret Rumānijas U-20 izlasi (2009. g. decembrī) – sportacentrs.com, tvnet.lv
• Kristapa Legzdiņa intervija (2010./2011. g. sezonas otrajā pusē) – parhokeju.1w.lv