“Latvijas Hokeja federācijai ir, ko mācīties Lietuvā”. skats uz Lietuvas hokeju no iekšpuses

TUVPLĀNĀ: Raitis Briņecs

līdz šim vārdu salikums “hokejs Lietuvā” lielā daļā hokeja pazinēju vai tādos, kas sevi par tādiem uzskata, ir raisījis smaidu. šī smaida platumu un ilgumu lielā mērā ir ietekmējušas tās dažas savstarpējās spēles starp Latvijas un Lietuvas valstsvienībām. pēc Latvijas izlases atjaunošanas pirmā tās spēle bija pret Lietuvas izlasi, kura 1992. gada 7. novembrī tika pieveikta ar 13:2.  nākamās spēles rezultāts lika turpināt smaidīt – 27:0 (1996. gada 27. augustā). tomēr der atcerēties, ka vēl relatīvi nesen smaidījām par Dānijas hokeju, Slovēnijas hokeju…

par profesionālu hokejistu Raitis Briņecs sevi neuzskata, bet pastāstīt par hokeju Lietuvā var. izrādās – lietuvieši hokeja lietām sākuši “pieiet” ar lielu apņēmību un vērā ņemamu entuziasmu. interesanti, ka Lietuvā tiek saskatīta kārtība, no kuras ir aicināta mācīties Latvijas Hokeja federācija.

Raitis Briņecs atbild uz jautājumiem par Lietuvas hokeja līgu un hokeja līmeni Lietuvā, par Latvijas leģionāriem Šauļu komandā un viņu pienesumu, par Lietuvas hokeja entuziasmu un organizētību, par motivāciju spēlēt Lietuvā.

izziņai: Raitis Briņecs

• dzimis 1990. gada 29. oktobrī
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 184 cm; 95 kg
• 2010./2011. g. sezonā Šiaulių Ledo Linija sastāvā Lietuvas Nacionālajā hokeja līgā (Nacionalinė ledo ritulio lyga = NLRL)
• iepriekšējās sezonas: Mītava; HS Rīga/Prizma-Hanza; Prizma Rīga; Prizma Rīga U18
• pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: kā tā iegadījās, ka pēc vairākām sezonām Prizmas komandās Latvijas līgās esi nonācis Lietuvas hokejā? kādi ceļi Tevi turp aizveda?

Raitis Briņecs: Kad sāku spēlēt amatieros, vienā citā komandā spēlēja daži lietuvieši, kuri tad arī piedāvāja uzspēlēt pie viņiem. Padomāju un piekritu, jo likās interesanti.

[piebilde: Raitis Briņecs 2009./2010. g. sezonā spēlēja Zemgales amatieru hokeja čempionātā (ZAHL).]

jautājums: Lietuvas hokeja līgā – Nacionalinė ledo ritulio lyga (kā lietuviski, starp citu, tiek atšifrēts arī NHL) dažādās “apakšgrupās” fiksētas vairāk nekā 30 komandas. parādās tādi nosaukumi kā Vilniaus Vilkai, Kauno Monstrai, Kauno Crazy Punk utt. pēc kādiem principiem tiek izspēlēts Lietuvas čempionāts?

Komandas bija daudz, bet viņas tika sadalītas trīs apakšgrupās, ja nemaldos, tādēļ ar visām komandām nemaz nesanāca uzspēlēt. Mēs [Šiaulių Ledo Linija] grupā bijām desmit komandas un ar katru aizvadījām vienu spēli. Pēc tam 5 labākās no šīs grupas izveidoja vēl vienu atsevišķu grupu un piecas sliktākās atkal citu grupu. Divas labākās komandas no mūsu grupas tika izslēgšanas spēlēs, kur nācās spēlēt pret citas grupas uzvarētājiem, un tur arī mums sezona beidzās, jo pārējo grupu vadošās komandas bija gluži vienkārši stiprākas par mūsu komandu. Izslēgšanas spēlēs tika katras grupas pirmā vieta un viena labākā otrā vieta, kuru tad arī mēs ieņēmām.

jautājums: Tevis pārstāvētā komanda Šiaulių Ledo Linija fiksēta divās grupās Vakarų A (5 komandu konkurencē) un Vakarų A – B (10 komandu konkurencē), kur abās ierindojas 2. vietā. ar ko atšķiras abas apakšgrupas?

Kā jau iepriekš minēju, tad sākumā mūsu grupā bija 10 komandas un mēs skaitījāmies Vakarų A – B grupā, bet piecas labākās pēc tam izveidoja Vakarų A grupu un izspēlēja vēl vienu riņķi, lai noskaidrotu divas stiprākās izslēgšanas spēlēm.

jautājums: Šauļu Ledo Linija komandas priekšgalā abās grupās atrodas Klaipėdos Sadvita. vai šī komanda ir principiālākais Ledo Linija pretinieks?

Jā, Sadvitas komandu noteikt var saukt par Šauļu tiešākajiem konkurentiem. Abas spēles arī sezonas gaitā viņiem zaudējām ar 2:3 un 0:5. Viņu komanda ir vienmērīga, bet mums tomēr spēle balstās vairāk uz 3 vai 4 spēlētāju sniegumu.

jautājums: cik atšķirīgs ir Lietuvas čempionātā pārstāvēto komandu līmenis?

Vakarų A – B apakšgrupā pirmās divas komandas – mēs un Sadvita – bija krietni spēcīgākas par pārējām, bet, cik zinu, citās grupās komandu līmenis bija krietni līdzīgāks un spēles daudz neprognozējamākas.

jautājums: pats iepriekš jau minēji, ka neuzskati sevi par profesionālu hokejistu. kā raksturosi Lietuvas čempionātu – vai dažus klubus varētu nosaukt par profesionāliem, pusprofesionāliem vai arī visi 100%-īgi ir amatieriski?

Grūti spriest, jo pret fināla komandām nemaz nesanāca uzspēlēt. Komandas vairāk ir amatieriskas, daudzās paralēli jauniešu čempionātam spēlē arī daudzi leišu jauniešu, tā aizvadot vairāk spēles un slīpējot savu meistarību.

jautājums: kas Tevi pašu motivē uzspēlēt hokeju Lietuvā?

Man tas vairāk ir kā piedzīvojums brīvā laika aizpildīšanai, tur daudziem ļaudīm hokejs ir kas jauns un specifisks, tādēļ daudzi to skatās ar lielu interesi, pat tādā līmenī. Tā kā spēles notiek Akropoles lielveikalos, kas ir vieni no lielākajiem Lietuvā, tad apkārt pulcējās un skatās spēles daudzi cilvēki. Man viss ir atmaksāts, tādēļ nav jāiegulda sava nauda, piemēram, ēšanai, ceļam vai vēl kaut kam. Spēlējot Latvijā, par visu bija jāmaksā – par maikām, getrām vai ziemas kurtkām, [bet] šeit [Lietuvā] viss tiek dots, pat siksnas ar komandas logo. Viss gandrīz kā profesionālā komandā. Pirms spēlēm pat himna skan; domāju, LHF [Latvijas Hokeja federācijai] ir, kur mācīties par attieksmi un entuziasmu.

jautājums: cita starpā Šiaulių Ledo Linija statistikā ar 39 punktiem (20+19) 11 spēlēs esi fiksēts kā rezultatīvākais spēlētājs komandā. cik grūti, viegli ir tādam būt? ar ko Tev pašam ir interesants hokejs Lietuvā?

Nav grūti būt vienam no vadošajiem spēlētājiem, esmu bijis tāds arī agrāk atsevišķās komandās; tomēr, ja komanda slikti nospēlē, jūties vainīgs, jo no tevīm varbūt gaida vairāk nekā no pārējiem, un to arī neviens tur neslēpj. Man gan sanāca arī daudzas spēles izlaist, tā statistika droši vien būtu krietni lielāka; tomēr vairāk spēlēju tur prieka nevis statistikas pēc.

jautājums: Šiaulių Ledo Linija sastāvā 2010./2011. g. sezonā esat fiksēti vairāki spēlētāji no Latvijas – Tu, Elvijs Trankalis (otrais rezultatīvākais komandā), Roberts Mangulis, Dmitrijs Panovs, Vladimirs Parhomenko, Artūrs Batraks, Andris Valters, Aleksandrs Beļikovs. vai visi fiksētie arī ir spēlējuši, vai tikai aizpilda statistikas slejas? un kāds, Tavuprāt, būtu Šauļu komandas sniegums bez Latvijas leģionāru līdzdalības?

Šie spēlētāji bija pieteikti pirms sezonas, bet spēlēt varējām tikai trīs leģionāri, jo vairāk nedrīkstēja, un ar mums trijiem arī tika noslēgts līgums – bez manis vēl ar Elviju Trankali un Dmitriju Panovu. Bet otram [Dmitrijam Panovam] gan sezonas vidū aizliedza spēlēt, jo viņš par vēlu bija uzlicis savu parakstu uz līguma, tādēļ sezonu pabeidzām divatā ar Trankali. Bez leģionāriem Šauļu sniegums būtu krietni sliktāks. Principā esam 3 – 4 spēlētāji, kuri velk komandu.

jautājums: Ja Tev būtu jāsalīdzina Lietuvā spēlētā hokeja līmenis ar savu iepriekšējo pieredzi, kurai no līgām būtu tuvāks Lietuvas Nacionalinė ledo ritulio lyga līmenis? Latvijas U-18 līgai, kādreizējai U-20 līgai? vai arī Zemgales amatieru hokeja čempionātam (ZAHL), kura Augstākās līgas komandā Mītava uzspēlēji 2009./2010. g. sezonā?

Kādas stiprākās trīs, četras komandas varbūt varētu līdzīgi nospēlēt ar Latvijas Virslīgas čempionāta apakšdaļā esošajām komandām, bet pārējās varētu būt vairāk ZAHL komandu līmenī.

jautājums: lietuvieši mēģina attīstīt savu jaunatnes hokeju, arī sūtot savas U komandas uz Baltkrievijas un Latvijas atklātajiem čempionātiem. Arī Lietuvā ir vairākos U līmeņos notiekošs bērnu-jauniešu čempionāts (Nacionalinė vaikų ledo ritulio lyga = NVLRL), kur, starp citu, piedalās arī komandas no Kaļiņingradas un Liepājas (Liepājas Metalurgs U12, Liepājas Metalurgs U14). kā Tu vērtē Lietuvas hokeja dzīves bīdītāju centienus bērnu un jauniešu hokeja attīstībā? vai kādubrīd Latvijā neattapsimies, ka Lietuva min jau uz papēžiem?

Cik esmu dzirdējis, agrāk lielākā daļa naudas Lietuvā tika novirzīta basketbolam, bet tagad pārējām sporta federācijām ir izdevies panākt to, ka nauda tiek sadalīta vienmērīgāk, tādēļ arī Lietuvā pirmo gadu ir izveidojies oficiāls Lietuvas [hokeja] čempionāts.Viņi šobrīd atrodas tādā sākumstadijā, kā latvieši pirms vairākiem gadiem, kad sāka celt savu hokeja saimi. Līdz ar to daudzi leišu jaunieši spēlē arī pie pieaugušajiem. Jāsaka, ka Latvijas hokeja federācijai būtu jāņem piemērs no leišiem organizētības ziņā, kur latvieši krietni, krietni atpaliek. Ar tādu apņēmību, kāda viņiem [lietuviešiem] ir šobrīd, nebūtu pat brīnums, ka pēc pāris gadiem leiši var pacīnīties pat par iekļūšanu pasaules [čempionāta] augstākajā divīzijā.

jautājums: pirms divām sezonām (2008./2009.) vēl spēlēji HS Rīga/Prizma-Hanza komandā Latvijas Virslīgā. vai nav bijusi doma uzspēlēt atkal Virslīgā? kam būtu jānotiek, lai tas būtu?

Biju par to domājis kādu gadu atpakaļ, bet nu vairs šādas domas nenomoka prātu; bija iespēja uzspēlēt Zemgales komandā Virslīgā [Zemgale / JLSS]. Domāju, ka varētu tur pat diezgan lielu lomu spēlēt, ja spētu atgūt labu sportisko formu, bet nu vairs to nevēlos, jo neuzskatu, ka tur ir kādas perspektīvas, tādēļ nemaz sevi nemānu.

jautājums: ko Tu varētu ieteikt visiem interesentiem no Latvijas, kas plāno uzspēlēt Lietuvā? ar kādiem “zemūdens akmeņiem”, atsaucību/neatsaucību ir jārēķinās?

Atsaucība tur ir tikai un vienīgi tā labākā, leiši ir patīkami cilvēki un izturas ar lielu draudzību pret visiem. Profesionāliem spēlētājiem gan neieteiktu tur pagaidām braukt, bet pēc pāris gadiem – jau varēs redzēt šī čempionāta pirmos augļus.

lai veicas!

[fotoattēlos Nr.20 – Raitis Briņecs. fotoattēli no Raita Briņeca personīgā arhīva.]

lasāmvielai & izziņām:

• Lietuvas hokeja līgu web lapa – hockey.lt
  
• Šiaulių Ledo Linija mājaslapa – ledolinija.lt
  
• Raita Briņeca individuālās statistikas vietnes – eurohockey.com, eliteprospects.com, eurohockey.net, hockey.lt, lhf.lv
• Lietuvas hokeja federācijas (Lietuvos ledo ritulio federacija) lapa – ledas.lt
• Šiaulių Ledo Linija spēlētāju statistika – hockey.lt

TUVPLĀNĀ: Krišs Grundmanis

Kriša Grundmaņa hokeja biogrāfijā, neskatoties uz salīdzinoši jaunajiem gadiem (dz. 1989.) ir daudz ierakstu un plašs “darba lauks” Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas, Kanādas, ASV un tagad arī Lielbritānijas līgās. aizsarga Kriša Grundmaņa kontā ir viens no plašākajiem “U” pasaules čempionātu “apmeklējumiem” – viņš Latvijas krāsas ir pārstāvējis četros U-20 pasaules čempionātos un trijos U-18 pasaules čempionātos.

“Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!” teic Krišs Grundmanis, kurš  pēc diezgan traumatiskām sezonām ar pilnu krūti ir atpakaļ spēlē un 2010./2011. g. sezonu aizvada Lielbritānijā. pašreiz Sheffield Steeldogs vienībā EPIHL līgā. par britu hokeju Krišs Grundmanis: “Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.”

Krišs Grundmanis savās atbildēs stāsta par savām gaitām Krievijas hokeja klubos un Krievijas pavalstniecības nepieņemšanu, par spēlēšanu dažādās Ziemeļamerikas līgās un to līmeni, par Baltkrievijas ekstralīgu, par hokeju Lielbritānijā un britu līgu līmeni.

izziņai: Krišs Grundmanis

• dzimis 1989. gada 13. februārī
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 195 cm; 90 kg
• 2010./2011. g. sezonā Sheffield Steeldogs sastāvā EPIHL (English Premier Ice Hockey League; Lielbritānijas 2.-ā stiprākajā) līgā un Hull Stingrays EIHL (Elite Ice Hockey League; Lielbritānijas stiprākajā) līgā
• iepriekšējās sezonas: Dinamo Juniors; HS Rīga/Prizma-Hanza; Rīga 2000; Dayton Bombers (ECHL; ASV); Youngstown Steelhounds (CHL; ASV); Green Bay Gamblers (USHL; ASV); Toronto St. Michael’s Majors (OHL; Kanāda); CSKA-2 (Maskava; Krievijas 1. līga); Dinamo Rīga 88
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2006., 2009. gados PČ elitē un 2007., 2008. gados – 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gada PČ elitē un 2005., 2006. gados – 1. divīzijā
• pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (Dinamo Rīga 88)
• CHL drafts: 2006. gads; kopējais Nr. 30.; Toronto St. Michael’s Majors (OHL)

JAUTĀJUMI / ATBILDES 

jautājums: kaut arī ne tuvu neesi hokeja veterāns, taču esi uzspējis uzspēlēt Krievijā, Kanādā, ASV, tagad – Lielbritānijā. kā nokļuvi savā pirmajā ārzemju komandā? kāpēc izvēlējies jau 15 gadu vecumā doties prom uz Krieviju?

Krišs Grundmanis: Spēlējot vēl Latvijā, jauniešu līgā, mans tā brīža treneris sapazīstināja mani ar aģentu, kura darbības lauks bija tieši Krievija. Tā nu 2004./2005. gada sezonas sākumā devos uz pārbaudēm Krievijā. Sākumā braucu uz Maskavas Dinamo jauniešu komandu, un pēc pāris dienu treniņiem man tika piedāvāts palikt komandā, bet ar nosacījumu. ja ņemu dubultpilsonību. Protams, par Krievijas pilsonību pat nedomāju. Aģents tad piedāvāja braukt uz CSKA jauniešu komandu, un jau nākamajā dienā biju tur. Izgāju 2 nedēļu treniņnometni ar CSKA jauniešu komandu, pēc nometnes man tika piedāvāts trenēties ar CSKA-2, kurā tobrīd trenējās Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda. Īsi pirms došanās mājās, lai atjaunotu vīzu, komandas vadība piedāvāja līgumu, kuram piekritu.

jautājums: kas ir tas ieguvums un pieredze, ko vari izcelt, pēc 2004./2005. g. sezonas Krievijas 1. līgā Maskavas CSKA-2 ierindā?

Ieguvu ļoti daudz, sanāca uzspēlēt pirmoreiz pret pieaugušajiem un Krievijas labākajiem junioriem. Jāatzīmē, ka tas bija gads, kad NHL bija pārtraukums [lokauts] un daudzi spēlētāji pārcēlās uz Krieviju, un tas nozīmēja, ka daudziem spēlētājiem neatradās vieta pirmajā komanda, bet par cik viņiem bija spēkā līgums, tad nācās spēlēt CSKA-2. Tādējādi kā ieguvums jāatzīmē, ka sanāca uzspēlēt kopā ar vairākiem šī brīža KHL spēlētajiem. Protams, arī pieredzei nāca par labu pāris treniņi pie pirmās komandas, vēl jo vairāk, ka treneris ir tāds speciālists kā Vjačeslavs Bikovs.

jautājums: kāpēc nepaliki ilgāk Krievijā, bet pārcēlies uz Rīga 2000 komandu, kas cīnījās Baltkrievijas un Latvijas atklātajos čempionātos?

Ņemot vērā pat to, ka komandas treneri man piedāvāja komandā atgriezties, CSKA-2 nepaliku, jo klubam nomainījās vadība un jaunā vadība atteicās nodrošināt iebraucējiem internātu un ēdināšanu; vienīgais leģionārs, kas spēlēja CSKA-2, bija Artūrs Kulda, bet Artūram nācās pašam īrēt dzīvokli Maskavā. Manai ģimenei tādu finansiālo iespēju nebija, tādēļ zināju, ka CSKA nepalikšu. Tuvojoties sezonai, man tika piedāvāts braukt uz treniņnometni Slovākijā ar Rīga 2000 komandu, kuru tobrīd vadīja Juliuss Šuplers. Dienu pēc atgriešanās no nometnes saņēmu piedāvājumu no Kriļja Sovetov otrās komandas. Tajā pašā dienā bija jātiekas ar Rīga 2000 komandas tā brīža īpašnieku Viesturu Koziola kungu. Rīga 2000 man izteica piedāvājumu, no kura man nācās atteikties. Zināju, ka spēlēt tikšu vairāk Krievijā un nauda man nebija svarīgākais. Tā nu devos uz Kriļja Sovetov-2, pievienojos viņiem 2 dienas pirms treniņnometnes beigām, nedēļu iejutos komandā, un tad jau bija jānospēlē pirmssezonas pārbaudes turnīrs. Pēc turnīra Kriļja Sovetov vadība piedāvāja man parakstīt 4 gadu līgumu, bet mans aģents par mani vēlējās vairāk naudas un tikai 2 gadu līgumu. Tā nu darījums neizdevās, un biju spiests braukt mājās un iet pie Šuplera kunga atvainoties, un lūgt, lai dod man otru iespēju atgriezties komandā. Ar tādu pavērsienu arī mani un aģenta ceļi šķīrās.

jautājums: kāds bija Krievijas 1. līgas (3.-ās stiprākās) līmenis, salīdzinot ar Latvijas čempionātu un Baltkrievijas ekstralīgu?

Domāju, ka savā ziņā var vilkt paralēles ar MHL, jo tās ir tās pašas otrās komandas, bet tajā paša laikā jāatceras, ka katrā fārmklubā bija arī pa maiņai ar [Krievijas] Superlīgas pieredzi un arī bija komandas, kurās spēlēja tikai pieaugušie. Tā kā domāju, ka līmenis bija soli augstāks par MHL.

jautājums: kā bija spēlēt Rīga 2000 ierindā pieaugušo čempionātos 16 gadu vecumā?

Godīgi sakot, pat īsti neatceros, man tas spēles laiks bija dikti ierobežots un lielas nozīmes spēlētājs arī komandā nebiju. “Atsitu numuru”; jā – jauns, jā – perspektīvs, bet, vai ieguvu daudz kā spēlētājs, nezinu. Tomēr man liekas, ka man labāk būtu bijis spēlēt Krievijā un tiešām spēlēt, nevis 4 minūtes spēles laika un būt jaunam un perspektīvam. Bet savādāk Rīga 2000 viss bija kārtībā, laba komanda ar daudz labiem spēlētājiem.

jautājums: 2006. gadā Tevi un Kasparu Daugaviņu CHL (Canadian Hockey League) draftā “norezervēja” OHL klubs Toronto St. Michael’s Majors, kurā arī aizvadīji 2006./2007. g. sezonu. kā vērtē šo sezonu savā karjerā? vai pēc “pieaugušo sezonas” nebija kļuvis vieglāk spēlēt “junioros”?

Vieglāk? Ha-ha, nu nezinu gan, kā jau teicu, 4. maiņā spēlējot, pieaugušo hokeju īsti tā arī izbaudīt nesanāk, ja izej laukumā labi, ja pāris reizes pa periodu. Bet runājot par gadu OHL, vienmēr esmu bijis paškritisks un uzskatu, ka manas labākās sezonas vēl ir priekšā!!! Pieredzes ziņā noteikti viena no vērtīgākajām sezonām manā mūžā. Noteikti kļūda bija nepalikt vismaz vēl vienu sezonu.

jautājums: 2007./2008. gada sezona Tev sanāca raibāka – uzspēlēji ASV spēcīgākās junioru līgas USHL vienībā Green Bay Gamblers, kā arī pieaugušo komandās CHL (Central Hockey League) un ECHL (East Coast Hockey League). kāpēc devies prom no Kanādas “junoriem”?

Sanāca tā, ka pa cik netiku izvēlēts NHL draftā, mans jaunais aģents man ieteica mēģināt tikt ECHL līgā un tikt draftētam no turienes, kaut gan reāli varēju palikt arī OHL. Bet, protams, paklausīju aģentu un devos uz treniņnometni ECHL [komandā] Johnstown Chiefs. Komanda skaitījās zem uzreiz divām AHL komandām – Lake Erie Monsters un Providence Bruins; izturējis pēdējās atskaitīšanas pirms sezonas, jau gatavojos pirmajai spēlei kad saņēmu, ka man jāatnāk uz halli. Kur man tika paziņots, ka Providence Bruins sūta lejā vēl vienu aizsargu un ka man jādodas prom. Bet labi, ka komandas treneris pats man sameklēja iespēju, kur spēlēt tālāk; tā nokļuvu Green Bay Gamblers (USHL). Nospēlēju tur 2 mēnešus un braucu palīgā [Latvijas] U-20 izlasei pasaules čempionātā Rīgā. Treneris teica, ka nav pretenziju, ka braucu. Bet pēc ierašanās Rīgā man treneris Maticins teica, ka [Latvijas Hokeja] federācija esot saņēmusi vēstuli, ka uz čempionātu nebūšu. Izrādījās, ka [Green Bay Gamblers ] trenerim pretenziju nebija, bet kluba vadībai gan. Tad nu, kad atgriezos ASV, 3 spēles neģērbos pat uz spēlēm. Mazliet nopsihoju, prasīju, lai mani aizmaina citur. Un tikmēr man aģents bija atradis variantu CHL, nospēlēju 3 spēles tur un bija piedāvājums no Dayton Bombers; protams, nedomājot atgriezos ECHL, aizvadīju diezgan veiksmīgas spēles tur, bet diemžēl pirms izslēgšanas spēlēm salauzu pirkstu.

jautājums: kā vērtē CHL (Central Hockey League) un ECHL līgu līmeni, salīdzinot ar citām līgām pirms un pēc tam? ar ko tās atšķirās no Baltkrievijas vai Lielbritānijas hokeja?

Par CHL man ir grūti spriest, biju tur tikai 3 spēles un visas bija pret to pašu komandu. ECHL ir diezgan augsts līmenis, daudz jauno hokejistu, visi sitās par to, lai tiktu solīti tuvāk AHL, NHL. Baltkrievijas čempionāts ir loti labs čempionāts, bet nav tik ātrs un agresīvs kā hokejs, kas tiek spēlēts otrpus okeānam. Anglijas līga ir ļoti interesanta līga, hokejs ir Ziemeļamerikas, katrā komandā ir spēlētāji ar NHL pieredzēm, daudzi, kas spēlējuši AHL un ECHL, viss turās uz kanādiešiem. Katrā komandā ir 12 leģionāri. Līmenis ir daudz augstāks nekā liela daļa domā.

jautājums: kāpēc nepaliki Ziemeļamerikā, vecums Tev taču vēl atļautu kādu laiku vēl spēlēt ASV vai Kanādas junioru līgās?

Neatgriezos [Ziemeļamerikā] traumu dēļ, bija doma atgriezties junioros un arī aģents solīja visu nokārtot, bet pirms 2008./2009. g. sezonas bija piedāvājums no ECHL līgas, kuram piekritu. Parakstīju līgumu un aktīvi gatavojos doties pāri okeānam, bet nedēļu pirms izlidošanas vienā no treniņiem salauzu plaukstas locītavu. Nācās aizmirst par lidošanu uz ASV un 9 nedēļas dziedēt traumu. Atgriezos hokejā tik neilgi pirms pasaules junioru čempionāta.

jautājums: pēc Ziemeļamerikas nonāci Latvijas hokeja “ārēs”. sākumā Rīga 2000, Prizmā, bet pēc tam Dinamo Juniors sastāvā. kā vērtē savu atgriešanos Latvijā? kā bija pēc Ziemeļamerikas sezonām pieņemt Baltkrievijas un Latvijas līgu laukumos notiekošo? kas bija mainījies Tavā hokeja uztverē?

Atgriezties Latvijā nācās piespiedu kārtā, tieši pieminētās traumas dēļ. Bet esmu pateicīgs, ka bija tāda iespēja. Atgriezties bija ļoti grūti, bija smagi atsākt spēlēšanu, jo biju izlaidis vairāk kā pussezonu. Sākumā nospēlēju 2 spēles Prizmas sastāvā, jo U-20 izlases vadība gribēja pārliecināties, ka būšu gatavs [U-20 pasaules] čempionātam. Pirmās oficiālās sezonas spēles aizvadīju tieši Otavā. Pēc atgriešanās mājās pievienojos Rīga 2000. Hokejs Baltkrievijā ir laba līmeņa, bet, salīdzinot ar Ziemeļameriku, tam ir lēnāks temps un tajā netiek piekopts tik daudz spēka hokejs. Hokeja uztverē īpaši nekas mainījies nebija. Vairāk gan bija grūtības salikt visu pa plauktiņiem, jo nebiju spēlējis ilgāku laiku.

jautājums: 2008./2009. gada sezonā Rīga 2000 ierindā Tev fiksētas 16 spēles sezonas otrajā pusē. kur spēlēji, ko darīji sezonas pirmajā pusē?

Visu pirmo sezonas pusi biju spiests staigāt ar ģipsi un dziedēt traumu. Slidot centos pēc iespējas vairāk, bet tomēr tas nav tas pats, kas slidot ikdienā ar komandu. Godīgi sakot, labi ka izdevās nospēlēt 16 [spēles], jo mocījos ar ļoti lielām sāpēm. Kā izrādījās sezonas beigās, tad biju lauzis locītavu vēlreiz, un vasarā nācās veikt operāciju.

jautājums: arī 2009./2010. g. sezona Latvijā/Baltkrievijā Tev reģistrēta nepilnīgi – 10 spēles Dinamo “junioros” decembrī un janvārī. kāda bija Tava pārējā sezona pirms un pēc?

Sezonas sākumā biju aizbraucis uz ASV, mazliet sanāca patrenēties tur, bet divus mēnešus sanāca nodzīvoties pie mana aģenta Ņujorkā un pie Artūra Irbes Vašingtonā. Aģents teica, lai trenējos un gatavojos uz vietas un komanda man tiks atrasta; bija vairāki varianti, bet visas sarunas apstājās pēc tā, ka komandas uzzināja, ka man nav gatavas darba vīzas. Komandas nebija ieinteresētas ņemt spēlētāju un tad vēl mēnesi kārtot atļaujas, lai varu spēlēt. Tad nu arī mans pacietības mērs bija pilns un atgriezos mājās, un pievienojos Dinamo Junioram, bet īsti neizdevās, kā cerēju. Aizvadījis pirmās 4 spēles, mačā pret Junost, izpildot spēka paņēmienu, traumēju plecu un biju spiests izlaist 7 nedēļas. Pēc atgriešanās treneru uzticību neizjutu, tad jau, domājot par nākamo gadu, sezonas beigās izlēmu braukt trenēties uz Zviedriju.

jautājums: šosezon esi nokļuvis vienā no pēdējā laika “jaunatradumiem” Latvijas hokejistu vidū – Lielbritānijā, kur divās stiprākajās līgās (EIHL un EPIHL) vien fiksēti 8 Latvijas hokejisti. kā nonāci līdz spēlēšanai šajā valstī? kāpēc tieši Lielbritānija?

Divās sezonās, ko aizvadīju Latvijā, aizvadīju tikai 26 spēles un pat tās nesanāca aizvadīt pēc kārtas, bija daudz traumu. Ir daudz kas jāatgūst. Atgūt var tikai tikai daudz spēlējot. Zināju, ka Lielbritānijā līmenis nav tik zems, kā daudzi domā, gluži pretēji. Tādēļ, kad parādījās variants, uzreiz piekritu. Domāju, ka esmu uz pareizā ceļa, spēlēt tieku daudz, trenējos daudz un atgūstu pārliecību. Tie, kas mani jau ir norakstījuši, esat pasteigušies. Par mani vēl dzirdēsiet!!!

jautājums: šo sezonu iesāki Hull Stingrays vienībā britu stiprākajā līgā EIHL, bet sezonas gaitā pārcēlies uz Sheffield Steeldogs otrajā stiprākajā – EPIHL. kāpēc notika kluba maiņa?

Hull-ā tiku parakstīts kā aizsargs, no kura tika gaidīts rezultatīvs sniegums. Spēlēt tiku daudz un rādiju diezgan pieklājīgu sniegumu. Momenti bija, bet ar vārtu gūšanu negāja. Vēlāk radās situācija, ka trenera viens no draugiem meklēja, kur spēlēt, un bija no kāda jātiek vaļā. Tad nu kārts krita uz mani. Protams, tur tam visam bija arī savas aizkulises, kuras labāk neizpaust. Pirmajā brīdī, protams, biju sarūgtināts, bet uzreiz bija vairāki piedāvājumi. Negribēju ilgi domāt un zaudēt spēļu skaitu, un Steeldogs piedāvājums bija pieņemams, tādēļ pārcēlies uz šejieni. Šobrīd savu izvēli nenožēloju, spēlēju ļoti lielas minūtes un iegūstu pārliecību. Trenējos pat 2 reizes dienā gan pie savas komandas, gan pie Ervīna Muštukova pārstēvētās Steelers vienības.

[piebilde: Sheffield Steelers = EIHL komanda.]

jautājums: vai ir būstiska līmeņa atšķirība starp EIHL un EPIHL? kā Tu vērtē abu šo līgu līmeni, salīdzinot, piemēram, ar Baltkrievijas ekstralīgu vai Latvijas Virslīgu?

Elite [EIHL] ir augstāks līmenis par Baltkrievijas čempionātu, daudzi man var nepiekrist, bet tas ir mans personīgais viedoklis. EPIHL, cik stāsta, ar katru gadu paliek labāka un labāka, līmenis ir pieklājīgs. Latvijas čempionātu neesmu redzējis un arī nevēlos spriest par to, ko neesmu redzējis, bet EPIHL līmenis šobrīd nav tālu no Baltkrievijas, pat tuvu tam, bet tomēr vēl soli atpaliek.

jautājums: Sheffield Steeldogs ierindā ir Latvijas hokejistu “partija”. kopā ar Tevi kluba sastāvā fiksēti vēl 3 Latvijas hokejisti Edgars Bebris (1991.), Jānis Ozoliņš (1989.), Kristaps Pete (1985.). vai Jūs hokeja laukumā saprotaties labāk nekā ar britiem? arī ārpus “darba” turieties vairāk kopā?

Jā, dzīvoju kopā ar Jāni un Edgaru. Turamies kopā un arī laukumā saprotamies tīri labi, bet vispār arī briti labi saprot hokeju un problēmas ar savstarpējo sapratni nav. Kristaps gan mūsu komandu šobrīd ir pametis, un īsti nezinu par viņa karjeras turpmākajām gaitām.

jautājums: Latvijas Hokeja federācijas web lapā esi minēts starp Latvijas hokejistiem, “kuri pārgājuši citu valstu jurisdikcijā ar nelimitētajām pārejas kartēm”. ko tas nozīmē Tev kā hokejistam un Tavai karjerai? ko tas maina?

Godīgi sakot, pat nezinu, ko tas īsti nozīmē. Drošvien jau to, ka mana pārejas karte ir Anglijas federācijā, un par pāreju naudu nopelnīs viņi nevis LHF. Mēs visi Hull-ā tādu parakstījām, un īpaši neiedziļinājos tādā jautājumā. Būšu vajadzīgs citur, gan jau par mani samaksās. Personīgi vairāk koncentrējos uz to, lai būtu labāks hokejists, nevis kuras federācijas sarakstos figurēju.

jautājums: līdz šim Lielbritānija nav ierindojusies starp hokeja lielvalstīm, vien izņēmums – panākumi tālajā  1936. gadā. kā pats vērtē Lielbritānijas hokeja saimniecību? kādas ir tās stiprās puses, trūkumi? kāda ir spēļu apmeklētība?

Šeit daudz kas ir ieviests no Ziemeļamerikas, uz hokeju cilvēki nāk, halles ir pietiekami un hokejs attīstās. Ne velti te ir 2 pieklājīgas līgas un cilvēki uz spēlēm nāk. Acīmredzot, kaut kas te notiek pareizā virzienā. Runājot par Anglijas izlasi, pat nezinu, spēlētāju te labu netrūkst, laikam jau ir taisnība ka A grupā tikt ir grūtāk, kā tajā noturēties. Atliek tik novēlēt viņiem veiksmi un kādu dienu iziet uz augšu “pie lielajiem zēniem”. Ha-ha.

jautājums: Tavā biogrāfijā minēts kupls pasaules čempionātu skaits Latvijas “U” izlašu formā – trīs U-18 čempionāti, četri U-20 pasaules čempionāti. esi palīdzējis abām “U” izlasēm izsisties no 1. divīzijas uz eliti. vai neesi domājis par iespējām uzspēlēt Latvijas “lielajā” izlasē? Tavuprāt, cik tālu esi no Latvijas izlases?

Jā, visas “U” izlases atceros ar pozitīvākajām atmiņām. Tas bija laiks, kad cīnījāmies plecu pie pleca, par valsts godu un savu karogu. Man bija tas gods spēlēt ar lieliskiem spēlētājiem un pret pat pasaules labākajiem junioriem. Vienmēr atcerēšos to laika ar smaidu. Par lielo izlasi runājot, protams, ka vēlēšanās ir liela uzvilkt Latvijas izlases kreklu kādā no pasaules čempionātiem vai Olimpiskajās spēlēs, bet šobrīd ir vēl daudz, ko pierādīt, un tik tagad sāku sajust to spēli, kuru varu rādīt. Šogad no izlases esmu tālu; domāju, ka vieglāk ir atrast tuksnesī bezmaksas alu. Ha-ha. Bet nākamgad vai kaut kad tuvākajā nākotnē, domāju, ka, ja veselība ļaus, tad būšu gatavs sevi pieteikt kā spēcīga kandidatūra, bet tādēļ ikdienā jāstrādā un jāturpina progresēt.

jautājums: kādi ir Tavi plāni par hokejista gaitām tuvākajos gados? esi iecerējis turpināt Lielbritānijas līgās vai arī pamainīt savu “darbavietu” uz citu valsti Rietum- vai Austrumeiropā?

Protams, meklēšu labākus variantus, vissvarīgākais man ir – būt vietā, kur var attīstīties. Noteikti cerēšu uz kādu labu piedāvājumu; ja tas būs tepat Lielbritānijā, tad labi, ja citur, tad arī labi. Lielbritānijā vairāk par 2 sezonām gan negribētos spēlēt. Tomēr jāmērķē ir augstāk.

lai veicas!

[pirmie divi attēli fiksēti U-20 pasaules čempionātā, kurš norisinājās 2008. g. decembrī – 2009. g. janvārī; foto avots: iihf.com. trešā foto avots: hullstingrays.com.]

lasāmvielai & izziņām:

• Kriša Grundmaņa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com (neprecīzi; piemēram, pie Dinamo Juniors 2011-02-01 minēta “lieka” statistika play off-ā, kur Baltkrievijā komanda nepiedalījās, bet komandas Latvijas play off-ā nepiedalījās Grundmanis), eurohockey.net (nepilnīgi; beidzas ar 2008./2009. g. sezonu), r-hockey.ru (nepilnīgi un neprecīzi; piemēram, Rīga 2000 apzīmēta vienkārši kā HK Rīga), hockeydb.com (Ziemeļamerika un EIHL), hockeyfights.com (“kauju” uzskaite)
• Kriša Grundmaņa statistikas uzskaites konkrētajās līgās – eliteleague.co.uk (EIHL), lhf.lv, pointstreak.com (Baltkrievijas ekstralīgā – Dinamo Juniors sastāvā, Rīga 2000 sastāvā daļēji), echl.com (ECHL), pointstreak.com (CHL), pointstreak.com (USHL), ontariohockeyleague.com (OHL)
• Sheffield Steeldogs spēlētāju aktuālā statistika – ntlworld.com (tiek atjaunināta ar laika nobīdi), sheffieldsteeldogs.co.uk
• Sheffield Steeldogs mājaslapa – sheffieldsteeldogs.co.uk
• EPIHL lappuse – eiha.co.uk
• Kriša Grundmaņa intervija (2007./2008. g. sezonā; neprecīzi norādīts dzimšanas datums – 31. februāris) – sporto.lv

TUVPLĀNĀ: Ralfs Freibergs

U-20 1. divīzijas A grupas pasaules čempionāta labākais aizsargs izvēlēts no Latvijas U-20 izlases, un viņa vārds ir Ralfs Freibergs. “ikdienas darbos” nu jau otro sezonu Teksasas štatā Amerikas Savienotajās Valstīs. pirms gada sezonas gaitā “sapakoja čemodānus” un no Dinamo Juniors komandas Baltkrievijas ekstralīgā pārcēlās uz ASV “junioriem” – Texas Tornado vienību ziemeļamerikāņu NAHL līgā.

NAHL čempionāts rit savu gaitu, neapstājas par godu U-20 1. divīzijas čempionāta “aktivitātēm”. taču tas netraucēja Ralfam Freibergam pievienoties Latvijas U-20 izlasei un kopā ar to izcīnīt “biļetes” uz U-20 eliti. tās “biļetes” gan būs jāatdod “sekotājiem” (sākot no 1992. gada), kuri nākamsezon cīnīsies par palikšanu U-20 elitē.

Ralfs Freibergs savās atbildēs stāsta par Latvijas U-20 izlases cīņu 1. divīzijas turnīrā Bobruiskā, par krišanu zem ripām un ledus centimetru neatdošanu, par vēlmi uzvarēt, par Baltkrievijas U-20 izlases “varēšanām” vienādos un nevienādos sastāvos, par Texas Tornado kluba lepnumu “palaist” savu spēlētāju uz pasaules čempionātu, par savām gaitām Ziemeļamerikā.

izziņai: Ralfs Freibergs

• dzimis 1991. gada 17. maijā
• ampluā: aizsargs
• “figūra”: 183 cm; 82 kg
• 2010./2011. g. sezonā 28 punkti (3+25; 27 spēlēs) Texas Tornado sastāvā NAHL (North American Hockey League; ASV 2.-ā “ranga” junioru līga – Junior A Tier II)
• iepriekšējās sezonas: Texas Tornado; Dinamo Juniors; HS Rīga / Prizma – Hanza
• 2010./2011. g. sezonas U-20 1. divīzijas A grupas pasaules čempionāta labākais aizsargs
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. un 2010. gada PČ elitē; 2011. gada PČ 1. divīzijā (notika 2010. g. decembrī)
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2008. un 2009. gada PČ 1. divīzijā
• pirmie treneri: Sergejs Ņekrasovs, Gints Bisenieks, Ēriks Miļuns

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Ziemeļamerika daudziem jaunajiem hokejistiem ir tāds kā tāls sapnis. Tev sanāca sapni “aizsniegt ar roku” jau 2009./2010. g. sezonas vidū, kad pēc 33 spēlēm Dinamo “junioros” nokļuvi Texas Tornado vienībā NAHL-ā. kas bija pirmie iespaidi uz Ziemeļamerikas ledus? kas bija kļuvis savādāk nekā Piņķos vai komandas izbraukumos Baltkrievijas ekstralīgas “pieturpunktos”?

Ralfs Freibergs: Pirmie iespaidi bija, ka tur ir citādāks hokejs – agresīvāks, ne tik tehnisks, daudzie metieni pa vārtiem un cilvēku apmeklētība uz mūsu spēlēm. Komandas biedri bija ļoti draudzīgi un man ātri ļāva iekļauties kolektīvā. Vairs nebija tie garie izbraukumi uz daudzām pilsētām. Sanāca tāda maza rutīna, kur treniņi notiek no pirmdienas līdz ceturdienai un spēles norisinās nedēļas nogalēs.

jautājums: arī šo sezonu turpini tajā pašā Texas Tornado komandā. vai Tevi viss tajā apmierina? vai komandas vadību pilnībā apmierina Tavs sniegums?

Protams, ka viss mani Teksasā apmierina. Savādāk, jau būtu nomainījis klubu, ja kaut kas nepatiktu. Treneris daudz ar mani runājas, apspriež ar manīm manas kļūdas, māca man visvisādas nianses un ļauj man progresēt. Domāju, ka klubs ar mani ir apmierināts. Te ir legionāru ierobežojumi, un tādēļ treneris vairāk pievērš uzmanību, lai spēlētāji no ārzemēm spētu uzlabot komandas sniegumu, savādāk sen jau būtu atteikušies no maniem pakalpojumiem.

jautājums: kā pats vērtē savu sniegumu Teksasas komandas sastāvā šajās abās pussezonās?

 Savu sniegumu vērtēju kā apmierinošu. Ir spēles, kad kaut kas nesanāk, bet jātrenējas un jāspēlē labāks hokejs!

jautājums: vai spēlēšana NAHL komandā prasa no Tevis būtiskas investīcijas? vai arī visu ar spēlēšanu un dzīvošanu saistīto nodrošina klubs?

Nē, komanda man nodrošina visu – dzīvoju ģimenē, mani paēdina, nogādā mani uz treniņiem. Atliek vienīgi spēlēt labi hokeju. Vienīgi ir reizes, kad, piemēram, gribas ar komandas biedriem aiziet uz kino, tad man pašam tas jāatmaksā, jo komanda nedrīkst Tev maksāt algu, jo, ja vēlies spēlēt NCAA [augstskolu līgas] hokejā, tu iepriekš nedrīksti saņemt algu.

jautājums: šosezon ar 28 punktiem 27 spēlēs esi kļuvis par vienu no NAHL rezultatīvākajiem aizsargiem. tātad esi komandai vērtīgs. vai komandas vadība bez sarežģījumiem Tevi “palaida” uz Latvijas U-20 izlasi dalībai pasaules čempionāta 1. divīzijā?

Komandai ASV ir vienmēr prestiži, ja kāds no komandas spēj iekļūt kādā valstvienībā un pārstāvēt to kādā čempionātā, tādēļ trenerim nebija problēmas mani palaist uz čempionātu.

jautājums: pirmās divīzijas A grupas U-20 pasaules čempionātā tiki atzīts par čempionāta labāko aizsargu. kas, Tavuprāt, bija tās īpašības, iemesli, kas čempionāta Direktorātam lika izvēlēties tieši Tevi?

Biju patīkami izbrīnīts, kad mani izvēlējās par labāko aizsargu turnīrā. No mūsu valstvienības jebkurš cits aizsargs varēja kļūt par vērtīgāko, jo visi spēlējām labi. Grūti teikt, kādi bija galvenie iemesli, bet, ja jau esmu izvēlēts, tad par to priecāšos nevis pārdzīvošu, kādēļ netika izvēlēts kāds cits aizsargs.

jautājums: Latvijas U-20 izlase izpildīja savu uzdevumu – izcīnīja vietu pasaules U-20 elitē. kā pats vērtē izlases sniegumu čempionātā Bobruiskā?

Komandas sniegumu vērtēju labi. Uzdevums tika izpildīts, un piesieties par kaut ko būtu nepareizi. Komanda spēlēja kā kolektīvs – visi krita zem ripām, cīnijās par katru centimetru, un mēs vairāk gribējām uzvarēt šo turnīru.

jautājums: Latvijas un Baltkrievijas U-20 izlašu izredzes tika vērtētas ļoti līdzīgi. kuros elementos Latvijas puiši bija objektīvi stiprāki, bet kuros – labāka Baltkrievijas U-20 izlase?

Vienozīmīgi, kolektīva ziņā mēs bijām vairāk vienoti. Visi gribējām uzvarēt. Varbūt mēs spēlējām vienkāršāk, neko lieku neizdomājām. Domāju, ka spēlē pieci pret pieci, baltkrieviem nebija izredžu mūs apspēlēt. Vienīgais, kā viņiem radās momenti iesist vārtus, bija, spēlējot skaitliskajā vairākumā. Viņiem bija liela priekšrocība, ka viņi kā komanda sāka trenēties jau augustā, bet mēs lielākā daļa kopā savācāmiem nedēļu pirms turnīra sākuma.

jautājums: iepriekš medijiem esi norādījis, ka Tavos plānos ietilpst studijas augstskolā un spēle NCAA. vai savu hokeja karjeru iedomājies pus-profesionālu? nav “lielais sapnis” izsisties AHL vai tālāk?

 Jā, ceru savu nākotni turpināt, spēlējot NCAA hokejā, bet tur vēl jātiek. Tas ir man uzstādītais mērķis uz šo sezonu. Domāju, ka jebkurš hokejists vēlās spēlēt profesionāli, bet tu jau nekad nezini, kas ar tevi var notikt, un, ja vēl tā ir trauma, tad ko tu bez izglītības darīsi šajos grūtajos laikos. Esmu izvēlējos iet šo garo ceļu, jo spēlētājam no Latvijas ir grūti tikt ievērotam Ziemeļamerikā, ja nu vienīgi neesi ļoti talantīgs un meistarīgs spēlētājs.

jautājums: pēc HK Rīga izveides startam MHL-ā daudzu Latvijas jauno hokejistu skati no Ziemeļamerikas novērsās, saskatot labu iespēju vecajā kontinentā. kam būtu jānotiek, lai Tevi ieraudzītu kādā no Eiropas komandām?

Cerams, ka vēl pāris gadus neviens mani neieraudzīs spēlējot Eiropā, bet nekad jau neko nevar zināt, kā viss notiks.

lai veicas!

[pirmajā fotoattēlā Ralfs Freibergs saņem turnīra labākā aizsarga “laurus” pēc Latvijas U-20 izlases spēles pret Baltkrievijas U-20 izlasi 2010. gada 19. decembrī. otrais foto fiksēts Latvijas U-20 izlases spēlē pret Lielbritānijas U-20 izlasi 2010. gada 13. decembrī. abu foto avots: lhf.lv.]

lasāmvielai & izziņām:

• Ralfa Freiberga individuālās statistikas kopsavilkums – eliteprospects.com
• Ralfa Freiberga statistika dažādās līgās – nahl.stats.pointstreak.com, lhf.lv, extraliga.stats.pointstreak.com
• NAHL mājaslapa – nahl.com
• Texas Tornado lapa – texastornado.pointstreaksites.com
• Ralfs Freibergs kļūst par NAHL rezultatīvāko aizsargu (2010. g. novembris) – sportacentrs.com
• Ralfa Freiberga intervija par Texas Tornado, par NAHL utt. (autors Juris Miņins; 2010. g. novembris) – sportacentrs.com

TUVPLĀNĀ: Raimonds Ermičs

starp citu, ne visi hokeja spēlētāji pēc jauniešu un junioru “laiku” beigšanās turpina hokejista gaitas. dažādās valstīs un hokeja saimniecībās proporcija starp tiem, kuri turpina un kuri neturpina, ir atšķirīga. lieki piebilst, ka plašākās hokeja saimniecībās ar stiprām vairāku līmeņu hokeja līgām spēlētāju “saglabājas” vairāk. savukārt hokeja valstīs, kur ir problēmas ar vienas profesionālas pieaugušo līgas “piekomplektēšanu”, nemaz nerunājot par vairākiem līgu līmeņiem, ir vairāk tādu hokejistu, kuri dodas leģionāru gaitās vai arī profesionālā hokejista gaitas tā arī neuzsāk. šajā ziņā vairāk “jūtīgi” uz saimniecību nepilnībām ir tieši vārtsargu pozīcijā spēlējošie. ne tikai tāpēc, ka vārtsargu skaits ir proporcionāli mazākais katrā komandā, bet arī tāpēc, ka dažu valstu hokeja federācijas, cenšoties glābt, stiprināt vai “izaudzēt” savus vārtsargus, liek šķēršļus leģionāru “ienākšanai” vārtos savu valstu līgās. tā, piemēram, Krievijas VHL un MHL līgās vārtsargu – leģionāru nav un nedrīkst būt. taču šoreiz ne par hokeja saimniecībām un ne par “vārtsargu tirgus” aizsardzību.

šoreiz par University of Southern Denmark ekonomikas un biznesa vadības studiju programmas studentu Raimondu Ermiču, kuram iepriekš ir nācies sargāt vārtus dažādās Latvijas jauniešu un junioru vienībās, Boston Bulldogs komandā AJHL līgā Ziemeļamerikā, kā arī Latvijas U-20 izlasē divos U-20 pasaules čempionātos elitē.

Raimonds Ermičs atbild uz jautājumiem par savām gaitām Ziemeļamerikā, par sezonu Boston Bulldogs ierindā, par spēles disciplīnu un vārtsargu noraidījumiem, par Latvijas U-20 izlases gatavību pasaules elitei, par vēlmi mācīties, par hokejista karjeras pārtraukšanu.

izziņai: Raimonds Ermičs

• dzimis 1990. gada 21. janvārī
• hokeja ampluā: vārtsargs
• 2010./2011. g. sezonā: nespēlē
• 2009./2010. g. sezonā: Boston Bulldogs sastāvā AJHL (Atlantic Junior Hockey League; arī AtJHL)
• iepriekšējās sezonas: St. Francis High School (Buffalo; ASV); HS Rīga / Prizma-Hanza, SK Rīga, Rīga / Sāga / LB 90
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. un 2010. gadu pasaules čempionātos elitē
• pirmais treneris: Gunārs Krastiņš
• pirmais vārtsargu treneris: Andrejs Zinkovs

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: pēc sezonām, kas aizvadītas Latvijas komandu ierindā, 2009./2010. g. sezonu aizvadīt pārcēlies pāri okeānam Boston Bulldogs ierindā AJHL. kā nokļuvi Ziemeļamerikā, šajā konkrētajā līgā un komandā?

Raimonds Ermičs: Uz 2007./2008. gada sezonu biju jau nolēmis doties spēlēt un mācīties kādā no Amerikas skolām. Sākumā atradu Bostonas Bulldogu komandu, kur aizbraucu uz try-out [pārbaudes laiku], bet komandas treneris teica, ka vēl tam līmenim neesmu gatavs. Teica, kā jāpierod pie ASV stila hokeja un jānospēlē sezonu kādā vājākā līgā; un vēl pie tam, spēlējot Bostonas Bulldogos, es nevarētu pabeigt vidusskolas izglītību, jo tur visi spēlētāji ir jau pabeiguši vidusskolu un visi treniņi notiek skolas laikā. Pēc tiem try-out saņēmu apstiprinošu e-mailu no St. Francis High School, Buffalo, ka varu doties pie viņiem un atrādīties. Viss noritēja veiksmīgi un nolēmu aizvadīt sezonu  tur, Prep skolas [privātskolas] komandā spēlējot Mid-West Prep Hockey League, kur paralēli arī mācījos to gadu. Tad pēc tās sezonas gadu paliku Latvijā pabeigt vidusskolu un spēlēju Latvijas čempionātā. Visu to laiku Bostonas Bulldogu treneris regulāri sazinājās ar mani un sekoja līdzi manām hokeja gaitām, un tad arī 2009./2010. gada sezonu aizbraucu aizvadīt uz Bostonu.

jautājums: ar ko atšķīrās Tavs vārtsarga darbs un arī hokeja līmenis AJHL līgā no Latvijas Virslīgas, kur aizvadīji iepriekšējo (2008./2009.) sezonu?

Hokeja līmenis bija augstāks AJHL līgā, vismaz man kā vārstargam tā likās. Spēlēju līgas komandā, kurā bija ļoti profesionāla attieksme pret hokeju. Spēles stils bija savādāks, pirmkārt, jau tapēc, ka lielākā daļa spēļu notika uz NHL laukuma izmēriem un tas nozīmēja – vairāk metienu un ātrāks hokejs. Mums komandas treneris bija Mike Addessa, kurš ir nostrādājis daudzus gadus kā NHL skauts tieši vārtsargiem; tā, ka viņa zināšanas vārtsargu jomā un arī dzīves jomā bija ļoti augstas, un no viņa es daudz ko iemācījos tajā sezonā.

jautājums: Boston Bulldogs sastāvā Tev fiksēta laba statistika – 92,3% atvairītu metienu un vidēji 2,51 ripa 27 spēlēs regulārajā čempionātā, kā arī 90,8% un 2,67 ripas 3 spēlēs play off-ā. kā pats vērtē savu sniegumu Boston Bulldogs sastāvā?

Uzskatu, ka sezonu Bostonas Bulldogos aizvadīju ļoti labi. Daudz jauna iemācījos, bet, protams, ka varēja vēl labāk un vēl vairāk paņemt no aizvadītās sezonas Bostonā.

jautājums: U-20 pasaules čempionātā 2008./2009. g. mijā Tev statistikā fiksēts pārkāpums – 2+20 soda minūtes. kā zināja teikt aculiecinieki portālam sportacentrs.com, tad noraidījums esot nopelnīts par Roberta Bukarta hattrick svinēšanu – cepures mešanu laukumā – spēlē pret Vāciju, kuru Latvijas U-20 izlase uzvarēja ar 7:1. vai pats kā vārtsargs parasti biji disciplinēts spēlētājs?

Jā, bija tāds gadījums… Bet es esmu vienmēr bijis disciplinēts vārtsargs. Jau no pirmajiem gadiem vārtsargu formā esmu mācīts, ka vārtsargam ir jābūt emocionāli visnoturīgākajam uz hokeja laukuma. Protams, katru sezonu sakrājas dažas soda minūtes, bet nekas apzināts.

jautājums: kādi Tavā pieredzē ir klasiskākie vārtsargu “noraidījumi” Tavā pieredzē?

Klasiskākie, es domāju, ka ir vai nu ripas pārmešana pāri stikliem – spēles vilcināšana, vai arī klupināšana, kas bieži vien ir tikai tapēc, ka laukuma spēlētājs uzkāpj uz vārtsarga nūjas.

jautājums: pārstāvēji Latvijas U-20 izlasi pasaules čempionātā 2009./2010. g. mijā. Latvijas izlasei nācās zaudēt vietu pasaules U-20 elitē, taču, jādomā, ka elites čempionāta pieredze ir ļoti vērtīga. kas, Tavuprāt, pietrūka Latvijas izlasei kopumā un vārtsarddzībai konkrēti?

Es domāju, ka mums pietrūka emocionālā sagatavotība uz čempionātu, jo lielākā daļa spēlētāju, tajā skaitā vārtsargi, nebija spēlējuši pret tāda līmeņa pretiniekiem. Un tieši tapēc 1. periodi mums bija īpaši neveiksmīgi. Pēc tam jau visi iegāja spēles ritmā, un vairs nebija tik traki, jo saprata, ka cīnīties ar viņiem [citām U-20 elites komandām] var.

jautājums: kā minēji, pēc 2009./2010. g. sezonas esi pārtraucis hokejista karjeru. kas bija galvenie apsvērumi, kas lika izvēlēties “mest mieru” hokejam?

Aizvadot sezonu Bostonas Bulldogos, es to gadu nemācījos. Cerēju, ka spēlējot tur, uz nākamo sezonu dabūšu scolarshipu kādā NCAA koledžas komandā, bet tie piedāvājumi, kuri man bija, neapmierināja, un līdz ar to, negribēju izlaist vēl vienu gadu bez mācībām, tapēc nolēmu iet studēt.

jautājums: minēji, ka laiku velti studijām. kurā virzienā studē?

Studēju Dānijā – University of Southern Denmark, ekonomiku un biznesa vadību. Iespaidīga universitāte, un pagaidām man ļoti patīk.

jautājums: kam būtu jānotiek, lai Tu atgrieztos hokejā – piemēram, Latvijas Virslīgā vai kādā no Baltkrievijas Atklātā čempionāta līgām?

Tas varētu notikt pēc universitātes pabeigšanas, bet laikam jau jāsāk samierināties ar hokeju kā manu hobiju, nevis dzīvesveidu.

lai veicas!

[attēlā Raimonds Ermičs. foto no Raimonda Ermiča personīgā arhīva.]

lasāmvielai / izziņām:

• Raimonda Ermiča individuālā statistika – atlantichockey.org, eliteprospects.com, lhf.scadio.com, eurohockey.net
• gadījums ar hattrick svinēšanu un noraidījumu 2009. gada U-20 pasaules čempionātā – sportacentrs.com