Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘HPK’

Latvijas hokeja “mafija” Somijā. Jekimovs nav vienīgais

Posted by petrovich27 uz 2011/12/01

Somijas hokeja saimniecība, kas sniedzas tālāk par galveno līgu un valsts izlasi, pirmajā brīdī nešķiet viegli saprotama, lai neteiktu – tā izskatās sarežģīta. Somijas dažādo hokeja līgu atšķirīgie izspēles principi, dažādas čempionāta kārtas, kas nepakļaujas statistikas salīdzināšanai, situāciju neatvieglo; arī U-20, U-18 līgas nav Eiropas vecuma standarta līgas. tomēr Somija hokejistus ražo uz nebēdu, ļaujot procesā piedalīties arī citu valstu pārstāvjiem. Latviju čempionātos Somijā šosezon pārstāv vai ir pārstāvējuši vismaz 23 hokejisti.

Jekimovs kā vienīgais stiprākajā līgā

Somijas stiprākajā līgā SM-liiga (SM = Suomen mestaruus = somu meistarsacīkstes) 2011./2012. g. sezonā sev vietu un pielietojumu ir atradis tikai viens Latvijas hokejists – uzbrucējs Roberts Jekimovs (1989.; zemāk pa kreisi izvietotā attēlā), kurš ir piestājis Lapēnrantas municipalitātē mājojošā komandā SaiPa (īsinājums no Saimaan Pallo). ar 27 punktiem 27 spēlēs SaiPa ierindojas turnīra tabulas 13.-ajā (priekšpēdējā) vietā ar 27 punktiem. savukārt, Jekimovs ar 14 punktiem (5+9) 27 spēlēs ir komandas 3.-ais rezultatīvākais spēlētājs.

2010./2011. g. sezonā savu pēc-KHL posmu ietvaros spēkus SM-liiga komandās pamēģināja 3 uzbrucēji no Latvijas: Armands Bērziņš (Hemēnlinnas HPK sastāvā 11+7 punkti regulārā čempionāta 55 spēlēs un 0+1 punkts play off 2 spēlēs); Kaspars Saulietis (tā paša HPK sastāvā 4+15 punkti regulārās sezonas 56 spēlēs un 0+0 punktu play off 1 spēlē); Aleksejs Širokovs (Raumas Lukko sastāvā 0+1 punkts regulārā čempionāta 12 spēlēs). pērnsezonas bijušo KHL-istu “uzlidojums” pārtrauca ilgāku laika posmu, kad Latvijas hokejisti Somijas jaudīgākajai līgai bija “metuši mieru”. taču jāatgādina, ka ir bijušas tādas sezonas, kā, piemēram, 1998./1999., kad SM-liiga plašumos “kapāja” Aigars Cipruss, Vjačeslavs Fanduļs, Mareks Jass, Rodrigo Laviņš, Aleksandrs Macijevskis, Leonīds Tambijevs, Atvars Tribuncovs. bet sezonu iepriekš (1997./1998.) Somijas galvenās līgas stiprumu testēja jau nosauktie Cipruss, Fanduļs, Macijevskis, Tambijevs, kā arī Aleksandrs Kerčs un Kārlis Skrastiņš.

par īstenāko Somijas SM-liiga pazinēju Latvijas pusē ir uzskatāms uzbrucējs Vjačeslavs Fanduļs (1969.), kurš šajā, vienā no stiprākajām Eiropas hokeja līgām, ir aizvadījis 10 sezonas, kā arī “pielasījis” klāt 2 sezonas otrā stipruma līgā (Mestis). viņš šajā (2011./2012.) sezonā, pēc divu sezonu nebūšanām pie HK Ogre “stūres” un Ogres komandas likvidācijas, ir pieslēdzies Somijas jauniešu komandu treneru plašajam kolektīvam. punktu ziņā jaudīgākā sezona SM-liiga čempionātos Fanduļam bijusi 1995./1996.-tā, kad Turku TPS ierindā regulārā čempionāta 49 spēlēs viņš salasījis 51 punktu (22+29).

labam SM-liiga pazinējam jābūt uzbrucējam Aigaram Ciprusam (1972.) ar 6 sezonām šīs līgas komandās. cipariski izteiksmīgākais sniegums Ciprusam fiksēts Helsinku Jokerit ierindā 2000./2001. g. sezonā, kad regulārā čempionāta 56 spēlēs iekrāti 37 punkti (18+19) un play off 5 spēlēs 2 punkti (1+1). pa trim vai vairāk dažāda “pilnuma” sezonām Somijas stiprākajā līgā ir sakrājuši arī Rodrigo Laviņš, Kārlis Skrastiņš, Jānis Sprukts, Oļegs Sorokins, Leonīds Tambijevs. mazāku “laika strēķi” SM-liiga vienībās ir aizvadījis vēl lielāks Latvijas hokejistu skaits, starp kuriem arī – Kaspars Astašenko, Igors Bondarevs, Lauris Dārziņš, Aleksejs Froļikovs, Mareks Jass, Aleksandrs Jerofejevs, Aleksandrs Macijevskis, Andrejs Maticins, Grigorijs Panteļejevs, Atvars Tribuncovs.

Latvijas spēlētājs SM-liiga komandā 2011./2012. g. (pēc novembra spēlēm, pirms 2011-12-01 spēles):

ampl. spēlētājs dz. spēles punkti +/- vid.sp. laiks

 

U Roberts Jekimovs 1989. 27 5+9 -1 13:45
(iepriekšējā sezona)
U Armands Bērziņš 1983. 55 11+7 +1 13:52 PO 2 sp.; 0+1; 0; 12:59
U Kaspars Saulietis 1987. 56 4+15 -3 11:52 PO 1 sp.; 0+0; +1; 12:01
U Aleksejs Širokovs 1981. 12 0+1 -2 12:24

otrajā stiprākajā līgā neviena

somu hokeja ranga otrajā līmenī – Mestis – šosezon iztiekam bez Latvijas pārstāvjiem. taču agrākos gados Somijas otro līmeni, arī pirms tā sakārtošanas un nosaukšanas par Mestis (kas noticis 2000. gadā), ir “apmeklējis” paprāvs skaits Latvijas hokejistu, ieskaitot arī SM-liiga spēlējušos Bondarevu, Fanduļu, Froļikovu, Mareku Jasu, Jekimovu, Macijevski, Maticinu, Sorokinu, Spruktu, Tribuncovu. starp somu otrā stipruma līgas apguvējiem jāpiemin arī tādi eksemplāri kā Artis Ābols, Viktors Bļinovs, Vladimirs Durdins, Konstantīns Grigorjevs, Kārlis Gajevskis, Juris Klodāns, Valērijs Kuļibaba, Normunds Sējējs, Aleksandrs Semjonovs, Aleksandrs Šiškovičs, Juris Štāls.

“spridzinošākā” rezultativitāte Somijas otrajā līmenī ir izdevusies vienam no Latvijas hokeja pionieriem Somijas hokejā – Aleksejam Froļikovam (1957.), kurš kopā ar Vladimiru Durdinu (1956.) uzspēlēja Pori Ässät komandā jau 1989./1990. g. sezonā. savā “somu debijas” sezonā Froļikovam fiksēts 81 punkts (28+53) 43 spēlēs. neslikti sezonas cipari iegadījušies arī Aleksandram Macijevskim (1975.) – 67 punkti (37+30) regulārā čempionāta 43 spēlēs (1996./1997.; Kokolas Hermes), Vjačeslavam Fanduļam – 62 punkti (22+40) 46 spēlēs (1999./2000.; Pori Ässät).

trešajā līgā Suomi-sarja 7+3

Somijas pieaugušo hokeja trešajā līmenī (Suomi-sarja) sezonu iesākuši 7 hokejisti no Latvijas, bet 3 spēlētāji, kuriem norātīta Latvijas pārstāvniecība, šai līgai pievienojušies līgas turpinājumā kopā ar savu komandu Hela-Kiekko (Kauhava). šī komanda sezonu iesāka līmeni zemāk (II-divisioona), bet sezonas ievadā izcīnīja tiesības cīnīties Suomi-sarja kvalifikācijas posmā, kur turpina sezonu kopā ar Suomi-sarja komandām, kas netika šīs līgas augstākajā grupā.

Suomi-sarja apvieno 24 komandas, kas sadalītas 3 apakšgrupās – divīzijās (Alkulohko 1 – 3). čempionāta pirmā posma (Alkulohkot) ietvaros tiek noskaidrotas katras apakšgrupas 4 stiprākās komandas (kopā 12), kas turpina cīnīties par augstākām vietām, bet pārējās Suomi-sarja komandas kopā ar dažām stiprākajām vienībām no II-divisioona turpina cīņu kvalifikācijas spēlēs (Karsinnat). “Pirmais posms tiek izspēlēts, lai tiktu noskaidroti katras divīzijas 4 spēcīgākie klubi, kuri finansiāli un fiziski būtu gatavi cīnīties par iekļūšanu Mestis līgā. 12 spēcīgākie klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena mājas un viena izbraukuma spēle), lai noslēgtu otro posmu. Pēc otrā posma izspēles, TOP 3 klubi kvalificējas izspēlei par iekļūšanu Mestis līgā; izspēlē piedalās arī klubs no Mestis, kurš sezonu ir noslēdzis pēdējā vietā, savā līgā. Šie 4 klubi izspēlē divus apļus ar katru klubu (viena spēle mājās, viena izbraukumā) un klubs, kurš pabeidz šo posmu 1. vietā, kvalificējas Mestis līgai,” Suomi-sarja izspēles kārtību skaidro Suomi-sarja vienības JHT uzbrucējs Jānis Puriņš (1987.).

jau tradicionāli ierasts, ka Latvijas hokejisti lielā daļā gadījumu Somijā ir dislocējušies “kolonijās” – grupās pa 2 vai vairākiem hokejistiem. protams, netrūkst arī “vientuļnieku”, bet tas vairāk ir retums nekā likumsakarība. “koloniju” būšana ir atrodama arī Suomi-sarja dažādos posmos spēlējošās komandās. 3 vīri – vārtsargs Nauris Enkuzens (1989.), uzbrucēji Gatis Gricinskis (1988.) un Viktors Jasjonis (1991.) spēlē Kokolas Hermes vienībā. aizsargs Kristaps Nīmanis (1993.) un uzbrucējs Jānis Zariņš (1991.) saskaitīti Waasa Red Ducks ierindā. uzreiz 3 hokejisti ar Latvijas “papīriem” – Danils Lazebņiks (1991.), Kirils Lazebņiks (1988.), Pēteris Pujāts (1990.) – cīnās no II-divisioona “iekuģojušās” Hela-Kiekko sastāvā.

vienīgais Suomi-sarja “vientuļnieks”, vismaz saskaņā ar oficiālo statistiku un pagaidām, ir Jānis Puriņš (1987.), kurš šosezon jau ir paspējis uzspēlēt līgas divās dažādās komandās – sezonu sāka Imatras Ketterä, bet turpina JHT, kas dislocēts Kalajoki. “Sezonu uzsaku Imatrā. Gaidīju atbildi no augstākas līgas kluba Eiropā, kurš izteica piedāvājumu vasarā, bet tas process ievilkās, un paralēli tam parādījās piedāvājums no Ketterä, tādēļ nevēlējos gaidīt pārāk ilgi un beigās palikt bez kluba. Klubam (Ketterä) tika uzstādīti augsti mērķi uz šo sezonu, tika ieguldīti lieli finansiālie līdzekļi, lai nopietni cīnītos par iekļūšanu Mestis līgā. Diemžēl nebiju apmierināts ar savu lomu klubā; līdz ar to arī sezonas sākums neizdevās spīdošs. Šajā pat līgā atradās klubs, kurš izrādīja interesi (JHT), tāpēc, daudz nedomājot, devos turp,” komandu maiņu komentē Jānis Puriņš. ar ko atšķiras Ketterä un JHT? “Abi klubi ir spēcīgi. Abiem klubiem uzdevums uz šo sezonu ir iekļūt Mestis līgā. Spēles stils daudz neatšķiras starp abiem klubiem. Tipisks somu stils – ātrs un agresīvs hokejs, taču, protams, katram trenerim ir savas nianses un paņēmieni, kā to izpildīt efektīvāk. Esmu ļoti labi iejuties pašreizējā klubā un ar saviem tiešajiem uzdevumiem tieku galā. Protams, sezonas svarīgākais posms ir tikai sācies, tā ka jāturpina progresēt un jābūt uzdevumu augstumos,” tā Jānis Puriņš.

kā ir – būt leģionāram Somijā? ar ko tas atšķiras, piemēram, no Ziemeļamerikas? ar ko būtu jārēķinās jaunajiem censoņiem, ja viņi plāno turpināt savas gaitas Somijā? “Esmu spēlējis hokeju gan Kanādā, gan ASV. Pēdējos divus gadus spēlēju hokeju Somijā. Gan Ziemeļamerikā, gan Somijā hokeja industrija ir ļoti attīstīta. Būt leģionāram, vai tas būtu Ziemeļamerikā, vai Eiropas klubā, nav viegli. Lai kurā valstī un līmenī tu spēlētu, tu pastāvīgi esi zem palielināmā stikla. Tev ir jābūt galvas tiesu pārākam par vietējiem un jāpalīdz klubam uzvarēt spēles. Tev ir jābūt līderim uz ledus, kā arī, kad nokāp no tā. Tiklīdz tavs sniegums nav apmierinošs vai arī klubam ir vāji rezultāti, tu netiec daudz brīdināts. Tiek meklēts kāds tavā vietā. Par tiem līdzekļiem, kurus klubs ir ieguldījis, lai dabūtu vienu leģionāru, viņi var iegādāties 2-3 vietējos spēlētājus; tāpēc, būdams leģionārs, tu nevari atļauties izlaist treniņu tāpēc, ka jūties noguris vai apslimis, jo uzreiz būs kāds tavā vietā. Klubs iegulda tevī, lai tu varētu palīdzēt tam uzvarēt spēles, tāpēc gaida pastāvīgi labu sniegumu katru dienu, visas sezonas garumā. Jaunajiem censoņiem būtu jārēķinās ar to, ka Somijā spēlējot hokeju nopelnīt lielu naudu nevar, tā kā komandu budžeti ir salīdzinoši nelieli un tos veido vidēja līmeņa uzņēmēju finanšu līdzekļi. Taču no komandas puses tiek radīti maksimāli apstākļi, lai spēlētājiem nekas netraucētu rādīt labus rezultātus. Bez tam Somijas hokejs ir sakārtots tā, ka katra līmeņa spēlētājam ir iespēja sevi realizēt un pilnveidot,” pieredzē dalās Jānis Puriņš.

jaunais pieaugušais Nīmanis

jaunākais Latvijas pārstāvis Suomi-sarja cīņu laukos ir Latvijas U-20 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs un kandidāts dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē – Kristaps Nīmanis (1993.; kreisajā pusē novietotā attēlā), 18 gadu jauns aizsargs. viņa pirmā pieaugušā sezona ir sākusies aizsargam pieklājīgi – pirmā posma 12 spēlēs 6 punkti, Karsinnat posma 2 spēlēs 2 punkti.Suomi-sarja līmenis ir tiešām augsts! Tā tikai visi domā, ka tā ir kaut kāda amatieru līga, bet te spēlē tādi “veči”, kuriem ir ap 800 spēlēm SM-līgā un citās Eiropas augstākajās līgās. Viss šeit ir ļoti meistarīgi, ātri, asi, spēka spēle, ir viss, ko spēlētājs var vēlēties. Visas iepriekšējās līgas, kurās esmu spēlējis (Somijas U-20, Baltkrievijas U-18, Latvijas U-18 u.c.), ir tiešām bijušas bērnu līgas, salīdzinājumā ar Suomi-sarja. Te spēle tādi spēlētāji, kuri ir ap 190 cm gari un 100 kg smagi, un viņi ir tiešām meistarīgi. Tāpēc šogad, domāju, ka daudz vairāk esmu ieguvis un iegūšu tieši šajā līgā, jo Somijas U-20 līgā (Jr. A SM-liiga) šogad spēlē 1992.-1993. gados dzimuši un jaunāki, jo līderi ir pieaugušo komandās, un tur (Jr. A SM-liiga) vairs nav tas, kas bija pagājušajā gadā. Ātrums? Ātrums, ja man godīgi jāatbild, tad Suomi-sarja ir lielāks nekā junioros. Jā, protams, ne pret visām komandām, bet pret pirmo trijnieku, tiešam bija ļoti grūtas spēles,” Suomi-sarja līmeni skaidro Kristaps Nīmanis.

“Es spēlēju hokeju jau 12 gadus; atbraucot uz Somiju, es sapratu, ka tā īsti neko nemaz neprotu. Jā, pamati ir, slidojums, metiens, bet meistarība, spēles lasīšana, individuālā meistarība, tas ir pavisam cits stāsts; man bija sajūta, ka es no 11. klases būtu atpakaļ 5. klasē. Šeit strādā pavisam savādāk nekā Latvijā – gan uz ledus, gan ārpus tā. Atbraucot uz Somiju, es sākumā nesapratu, kur es esmu nokļuvis, citā pasaulē?! Attieksme – gan spēlētāju, gan treneru. Neviens treneris nesaka – saņemies vecīt, strādā, cīnies; šeit visi paši to saprot, kuram tas ir vajadzīgs, – ne mammai, ne tētim, ne trenerim, bet tikai un vienīgi pašam sev! Un tik cik katrs iegulda treniņos, tik tas arī ir redzams uz laukuma. Tas, kurš cīnās un sevi nežēlo, tas arī spēlē un rāda spēli. Jāņem vērā tas, ka šeit uz laukuma visi ir kā “nikni vilki pēc gaļas”, respektīvi, pēc ripas un gūtajiem vārtiem,” Somijas hokeju raksturo Kristaps Nīmanis.

kas ir tas Somijas spēks, ar ko tā ir pievilcīgāka un spēcīgāka? “Pirmais un, manuprāt, galvenais faktors ir – būt fiziski gatavam, jo, ja tu esi fiziski gatavs, tad tev nav nekādu problēmu. Un, protams, treneris; ja treneris redz, ka spēlētājam acis deg, viņš uzticas, viņš ļauj sevi apliecināt un pierādīt uz ledus, ļauj arī kļūdīties; tas nekas, ka esi “jauniņais”, un spēlētājam tas ir ļoti svarīgi. Pretēji kā Latvijā: Ā, tu esi pēc gadu vecuma jauns, nu tu vēl par jaunu, bet neviens jau neredz, vai negrib redzēt, ka tas jaunais spēlē labāk par tiem, kuri ir gadu vai divus vecāki. Vienu vārdu sakot, mani piesaista tas, ka treneri tic un uzticas! Viņi riskē, ļauj attīstīties, spēlēt savu spēli! Treneri saprot, ka visi nav vienādi un katrs spēlē savādāk, ka hokejisti nav roboti, viņus nevar ieprogrammēt, kā spēlēt, katrs spēlētājs ir īpašs, katrs ar kaut ko atšķiras! Un tas jau ir treneru darbs, kā katru spēlētāju mācēt izmantot. Somu treneriem ir savs redzējums par to, viņi saka: ja treneris grib spēles laikā vadīt spēlētājus – ej tur, met tur, atdod tam, apspēlē utt., tad ir jānopērk sev video spēles,” tā Kristaps Nīmanis.

Latvijas hokejisti – laukuma spēlētāji – Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./2012. g. sez. (pēc 2011-11-27 spēlēm un pirms decembra spēlēm):

amp. spēlētājs dz. komanda sp. (punkti) 1.posmā (Alkulohkot) sp. (punkti) 2.posmā sp. (punkti) kvalif-ā (Karsinnat) 2.pos.
U Gatis Gricinskis 1988. Hermes (Kokola) 7 (1+4) 3 (1+1)
U Viktors Jasjonis 1991. Hermes (Kokola) 3 (0+1)
U Danils Lazebņiks 1991. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (0+1)
A Kirils Lazebņiks 1988. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (0+1)
A Kristaps Nīmanis 1993. Waasa Red Ducks 12 (2+4) 2 (1+1)
U Pēteris Pujāts 1990. Hela-Kiekko (Kauhava)* 2 (1+0)
U Raitis Pujāts 1983. FPS (Forsa) 11 (2+2) 3 (0+2)
U Jānis Puriņš 1987. Ketterä (Imatra) 11 (1+3)
JHT (Kalajoki) 2 (2+0) 3 (1+0)
U Jānis Zariņš 1991. Waasa Red Ducks 4 (2+2) 2 (0+1)

P.S. Hela-Kiekko (arī He-Ki) – komanda, kas Suomi-sarja kvalifikācijas kārtā iekļuvusi no II-divisioona, kurā iesāka šo sezonu.

Latvijas vārtsargs Somijas 3. stiprākajā līgā Suomi-sarja 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs dz. komanda sp. (min.) 1.posmā GAA (atv. %) 1.posmā sp. (min.) 2.posmā – Karsinnat GAA (atv. %) 2.p.
Nauris Enkuzens 1989. Hermes (Kokola) 12 (680:34) 3.62 (92.28%) 3 (178:14) 4.71 (89.31%)

II-divisioona, Somijas hokeja ceturtais līmenis

II-divisioona čempionātā 56 komandas ir sadalītas 6 apakšgrupās, no kurām pēc čempionāta 1. posma (Alkusarja) visstiprākās komandas nokļūst 3.-ās stiprākās līgas (Suomi-sarja) kvalifikācijas posmā (Karsinnat), kur cīnās par iespēju nostiprināties Suomi-sarja līgā. bet lielākā daļa II-divisioona komandu turpina cīņu 2. posmā (Jatkosarja), kur tām pievienojas III-divisioona stiprākās komandas. “Somijas līgu čempionātu izspēles principi ir ļoti dinamiski; sākt var trešajā divīzijā (III-divisioona), bet čempionāta galā – izcīnīt vietu ne tikai otrajā divīzijā (II-divisioona), bet arī dabūt vienīgo ceļazīmi uz Suomi-sarja nākamās sezonas izspēli, tiekot caur otrās divīzijas otrā posma (Jatkosarja) turnīru,” izspēles principu izklāsta II-divisioona vienības Jeppis Hockey uzbrucējs Edgars Čermnihs (1990.).

Somijas ceturtajā stiprākajā hokeja līgā “ar Latvijas pierakstu izsekojami” 13 hokejisti, kuri aizvadījuši oficiālās spēles. skaitliski vislielākā Latvijas hokejistu “kolonija” Somijas komandās ir II-divisioona komandā Pyhäjärven Pohti (saīsināti – PyPo; komandas logo – pa labi), kur šosezon ir uzspēlējuši 5 hokejisti no Latvijas: uzbrucēji Vadims Vabiščevičs (1989.), Renāts Vabiščevičs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), aizsargs Sergejs Jegorovs (1989.) un vārtsargs Kristiāns Čopejs (1995.).

PyPo komandā jau otro gadu pēc kārtas ir ļoti dauz jauno hokejistu 16-19 gadu vecumā; līdz ar to leģionāriem uzticas vairāk un dod spēlēt vienmēr! Somi ir draudzīga tauta un vienmēr atbalsta latviešu hokejistus,” komentē PyPo uzbrucējs Vadims Vabiščevičs. Latvijas hokejisti arī šosezon cenšas attaisnot uz sevi liktās cerības, dominējot punktu ražošanā. komandas divi rezultatīvākie uzbrucēji II-divisioona sākumposmā (Alkusarja) bija Latvijas hokejisti (Vadims Vabiščevičs un Norberts Danemanis). arī čempionāta otrajā posmā (Jatkosarja) Latvijas hokejisti “tur kanti” – divī līderi ir Vadims un Renāts Vabiščeviči; topā netālu arī Norberts Danemanis. “II-divisioona čempionāta pirmais posms nav tik nopietns kā otrais (Jatkosarja), jo pirmajā posmā komandas vienkārši cīnās, lai tiktu augstāk, un neviens nevar izlidot no līgas, bet otrais posms ir nopietns, jo viena no komandām var izlidot no grupas. Tā kā mums ir jauna komanda, tad mums jācinās katru spēli. Noteikti zinu, ka grupa (Pohjoinen), kurā spēlē PyPo, ir visspēcīgākā II-divisioona čempionātā; tai 2011./2012. gada sezonā pievienojās 3 komandas, kas agrāk spēlējušas Suomi-sarja līgā,” II-divisioona čempionāta posmu nozīmi skaidro V.Vabiščevičs.

Muik Hockey vienībā šosezon spēlē divi Latvijas pārstāvji – uzbrucējs Arnis Kusiņš (1991.) un aizsargs Sergejs Petuškovs (1991.). “Paši pirmie iespaidi par Somijas II-divisioona bija labi; atmosfēra visam ir laba, attiecas un dara tā, lai būtu vieglāk. Komanda grib sasniegt to labāko; sezonas sākumā gribēja tikt līgu augstāk, bet, kad sākās sezona, tad tas viss apstājās, radās visādas problēmas – ar halli un komandu. Man pirmie mēneši nebija spīdoši, bija grūti spēlēt, ja maiņas biedri nerunā angliski tā, lai varētu sarunāties laukumā. Bet tagad jau ir vieglāk, jo pierasts, un kopumā esmu apmierināts,” par savām gaitām Muik Hockey vienībā stāsta Arnis Kusiņš, piebilstot, ka savu turpmākās hokeja gaitas vismaz pašreiz plāno saistīt ar Somiju.

Latvijas spēlētāju “komūna” 3 vīru sastāvā fiksēta II-divisioona komandā Hela-Kiekko (saīsināti He-Ki; Kauhava), kas, kā jau minēts, turpina gaitas augstākā “plauktā” – Suomi-sarja kvalifikācijas spēļu posmā (Danils Lazebņiks, Kirils Lazebņiks, Pēteris Pujāts). bez jau nosauktajiem spēlētājiem Somijas ceturtajā līmenī pa vienam Latvijas spēlētājam fiksēts 3 komandās: Virkiä Hockey vienībā Vladislavs Balakuns (1988.); Jeppis Hockey (Pietarsāri) klubā Edgars Čermnihs (1990.); Nikkarit (Peltosaari) komandā Andrejs Kostjukovs (1975.). jāpiebilst, ka Kostjukovam fiksēta arī Somijas pavalstniecība, ar ko izskaidrojama viņa neuzskaitīšana Latvijas Hokeja federācijas (LHF) oficiālajās pārejās.

uzbrucējs Edgars Čermnihs Somijas II-divisioona čempionātā ir otro sezonu un jau iespējis uzspēlēt 3 dažādās komandās – Kraft Hockey, PyPo, Jeppis Hockey. kāds kopumā vērtējams II-divisioona līmenis? “Šogad mani paaicināja vairāki klubi ar domu pastiprināt sastāvu. Izvēlējos Et-Po 72, jo kluba mērķis bija atgriezties Suomi-sarja, Somijas trešajā līgā, bet diemžēl klubam mainījās finansiālā situācija un neizdevās panākt vienošanos. Bet toties guvu atšķirīgu pieredzi, salīdzinoši ar iepriekšējo sezonu, kad Pyhajarvi PyPo latviešu legionāru mērķis bija saglabāt klubam vietu otrajā divīzijā (II-divisioona). Et-Po 72 biju viens latvietis un dabūju uzspēlēt ar leģionāriem no Krievijas un Kanādas, Alekseju Mjasņikovu un David Wyman, kurš Ziemeļamerikā ir spēlējis universitāšu līgā ACHA II un ir līgas rekordists. No Deivida arī izskanēja doma, ka Somijas II-divisioona kopumā ir pat stiprāka, bet es liktu vienā plauktā ar Latvijas Virslīgu un MHL-B augšdaļām,” komentē Edgars Čermnihs.

“Pietarsāri Jeppis, kas pēdējās divās sezonās dažādu iemeslu dēļ ir pazaudējis vairākus vadošus spēlētājus un pierakstu Suomi-sarja līgā, šosezon nolēma gatavot jauno maiņu. Loģiski, ka tādos apstākļos prasīt tūlītējus rezultātus no komandas nevar; tātad mērķis ir saglabāt vietu otrajā divīzijā un gatavot juniorus, kuriem patreiz ir jūtams pieredzes trūkums. Kā jau atzīmēju, klubiem mērķi ir dažādi; ja, piemēram, Et-Po 72 nometnē bija mērķis sagatavot sastāvu Suomi-sarja pārejas turnīram, vēlāk nostiprināties līgā, tad no manīm kā legionāra tika prasīts maksimālais rezultāts, ko arī devu pārbaudes spēlēs (2 spēlēs gūti 5+4 punkti). Savukārt situācijā ar Jeppis mana funkcija ir drīzāk palīdzēt sagatavot jaunos kolēģus, kaut gan kluba vadība un treneri bija sarīkojuši pārbaudi vienā no spēlēm, ko veiksmīgi izgāju (3+2), bet pārējos mačos jūtos kā spēlējošs treneris. Par statistikas rādītājiem neuztraucos, zinu, ka līgā mani novērtēja un pazīst; šogad gatavošos, lai nākamgad veiksmīgi meklētu iespējas startēt Suomi-sarjā,” sava aktuālā kluba Jeppis Hockey uzdevumus un savas prioritātes skaidro E.Čermnihs.

Latvijas laukuma spēlētāji Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./2012.g. sez. (pēc 2011-12-01 spēlēm):

amp.

spēlētājs

dz.

komanda

sp. (punkti) 1.pos. (Alkusarja)

sp. (punkti) 2.pos. (Jatkosarja)

A Vladislavs Balakuns 1988. Virkiä Hockey 9 (6+10) 2 (4+3)
U Edgars Čermnihs 1990. Jeppis Hockey 8 (5+3) 2 (0+1)
U Norberts Danemanis 1990. PyPo 5 (5+5) 3 (1+2)
A Sergejs Jegorovs 1989. PyPo 2 (0+0)
U Andrejs Kostjukovs* 1975. Nikkarit 8 (5+12)
U Arnis Kusiņš 1991. Muik Hockey 9 (7+3) 2 (3+1)
U Danils Lazebņiks 1991. Hela-Kiekko** 9 (19+15)
A Kirils Lazebņiks 1988. Hela-Kiekko** 8 (2+10)
A Sergejs Petuškovs 1991. Muik Hockey 9 (0+1) 2 (0+2)
U Pēteris Pujāts 1990. Hela-Kiekko** 7 (10+14)
U Renāts Vabiščevičs 1990. PyPo 9 (3+3) 4 (2+2)
U Vadims Vabiščevičs 1989. PyPo 9 (8+6) 4 (3+1)

P.S. Andrejam Kostjukovam statistikas vietnēs fiksēta dubultpilsonība – Somija, Latvija. Hela-Kiekko (arī He-Ki) komanda 1. posma ietvaros izcīnīja tiesības spēlēt Suomi-sarja kvalifikācijas posmā; spēlētāju 2. posma statistika Suomi-sarja tabulā.

Latvijas vārtsargs Somijas 4. stiprākajā līgā II-divisioona 2011./20120. g. sez.:

vārtsargs

dz.

komanda

sp. (min.) 1.pos.

GAA (atv. %) 1.pos.

sp. (min.) 2.pos. – Jatkosarja

GAA (atv. %) 2.p.

Kristiāns Čopejs 1995. PyPo 1 (31:56) 7.55 (84.00%) 3 (179:35) 5.35 (88.73%)

ar stiprākajām 4 līgām Somijas pieaugušo klubu hokeja hierarhija nebeidzas. ir arī III-divisioona, kuras čempionātā šosezon ir uzspēlējuši daži Latvijas hokejisti. taču – jo tālāka hokeja līga, jo mazāk centralizēti pieejama informācija par šīm līgām.

somu jaunatnes “dārzniecība”

Somija ir viena no valstīm, kurā ir atstrādātākā jauniešu – junioru “izkopšanas” sistēma. saskaņā ar Somijas hokeja federācijas datiem, Somijā ir 209 klubi ar savām junioru-jauniešu hokeja sistēmām! valstij ar 5,3 – 5,4 miljoniem iedzīvotāju neslikti iekopts “dārziņš”, kas dod labu ražu kā pašmāju hokeja saimniecībai, tā eksportēt uz NHL, KHL, Zviedriju un citur. savukārt, citu valstu jaunatne mēdz izmantot Somijas U līgas savam tālākam atspērienam. Latvijas hokejisti nav izņēmums, un savulaik caur Somijas U līgām ir slidojuši Lauris Dārziņš, Jānis Sprukts, Juris Štāls…

Somijas stiprākā junioru līga Nuorten SM-liiga (starptautiski atpazīstama kā Jr. A SM-liiga) faktiski ir U-21 vecuma līga, līdzīgi Ziemeļamerikas junioru līgu sistēmai; šogad līgā ir pieļaujama 1991. gadā dzimušu hokejistu spēlēšana, kuri Eiropas standarta junioru līgas ir jau pārauguši. ir pat daži izņēmumi – 1990. gadā dzimuši hokejisti, kuri šosezon ir uzspēlējuši Jr. A SM-liiga čempionātā.

šosezon Somijas junioru augstākajā līmenī, Vaasan Sport U20 komandā (kluba logo pa labi) spēlē uzbrucējs Vitālijs Hvorostiņins (1992.), viens no Latvijas U-20 kandidātiem dalībai U-20 pasaules čempionātā elitē. “Somijā ir ļoti daudz tehnisku spēlētāju. Spēle norisinās uz mazajiem laukumiem; ja nemaldos, tad KalPa komandai ir lielais laukums. Somijā galvenais uzvars iet uz vārtiem; daudz ko neizspēlē; ja ir ripa, ir jāmet. Treniņos ir daudz jāskraida; dienā ir 2 – 3 treniņi. Spēles ziņā esmu apmierināts, uz katru spēli nāku ar 100% atdevi. Daudz cenšos mest pa vārtiem, bet ripa ne pārāk grib krist iekšā. Bet domāju, drīzumā jau aizies. Treneris ir apmierināts ar manu spēli,” Jr. A SM-liiga līmeni un savu sezonas sākumdaļu raksturo Hvorostiņins. vai nākamo sezonu saisti ar Jr. A SM-liiga un Somijas hokeju? “Šajā līgā uz spēli var iziet tikai četri 1991. gadā dzimuši (U-21) hokejisti. Vēl nezinu, kā būs ar nākošo sezonu, bet man jau bija runa ar kluba vadību par nākamo sezonu,” atbild Vitālijs Hvorostiņins.

Šipunovs gaida savu iespēju

Somijas junioru otrais līmenis ir A-nuorten I-divisioona (civilizētāk – Jr. A I-divisioona), kurā sastopami gan 1991. (U-21), gan 1990. gadā (U-22) dzimuši hokejisti. somu junioru pirmā divīzija sāk ar kvalifikācijas posmu (Karsinnat), kurā 16 komandas septembra – oktobra gaitā izcīna tiesības uzspēlēt “īstajā” Jr. A I-divisioona čempionātā, kur cīnās tikai 8 komandas.

vienīgais Latvijas pārstāvis Somijas junioru “otrajā stāvā” ir vārtsargs Konstantīns Šipunovs (1993.), kurš iepriekšējās sezonas ir aizvadījis Somijas U-18 (Jr. B) hokeja komandās. šosezon Šipunovs ir Jokipojat U20 komandas ierindā. tiesa, aktuālajā sezonā Konstantins Šipunovs oficiālajās spēlēs nav devies laukumā; ir bijis pieteikts 4 spēlēm kvalifikācijas posmā, 2 spēlēm “īstajā” čempionātā, bet spēles minūšu un sekunžu nav.

bez gala un malas…

vēl Somijas junioru hokeja redzmākajā daļā ir nākamie piramīdas līmeņi pamatu virzienā – A-nuorten II-divisioona, A-nuorten III-divisioona. aiz junioru līmeņa seko U-18 (Somijā – Jr. B) līgas, kurās arī ir nobīde no normas – šosezon sastopami 1993. gadā dzimuši (U-19 vecuma) puiši. Jr. B līmenī līgas Somijā sadalās secīgi: B-nuorten SM-sarja (Jr. B SM-sarja); B-nuorten I-divisioona (Jr. B I-divisioona), Jr. B II-divisioona (B-nuorten II-divisioona), Jr. B III-divisioona (B-nuorten III-divisioona).

tālāk seko U-17 līmeņa (Jr. B2) līgas, kur arī ir savi “izņēmumi” U-18 vecuma (dz. 1994.) izskatā. vēl tālāk U-16 (Somijā – Jr. C) līgas, kurās atkal savas “nobīdes” ar U-17 vecuma (šogad – 1995.) līdzdalību. un tā tālāk – Jr. C2 (U-15), Jr. D (U-14)…

saskaņā ar LHF datiem, Somijas virzienā no Latvijas ir devies tikai viens hokejists, kas atbilst U-18 vai jaunākam vecumam. runa ir par jau pieaugušo II-divisioona kontekstā minēto vārtsargu Kristiānu Čopeju (1995.), kurš, neskatoties uz savu 16 gadu jaunumu, uzspēlē pieaugušo līmenī PyPo komandā. Čopejam ir fiksēta dalība arī PyPo U18 komandā, kas sezonu uzsāka Somijas U-18 (Jr. B) otrajā stiprākajā līgā – Jr. B I-divisioona. šī čempionāta sākumā – kvalifikācijas posmā (Karsinnat) Čopejs aizvadīja 4 spēles, bet pēc komandas neveiksmīgā starta pirmajā posmā PyPo U18 “nokrita” 2 līmeņus zemāk – uz Jr. B III-divisioona, kur turpina sezonu šīs līgas otrā posma ietvaros. šajā līmenī Kristiāns Čopejs ir bijis pieteikts vienai spēlei kā “otrais numurs”, bet reāli spēlējis, saskaņā ar oficiālo statistiku, nav.

Latvijas hokejisti Somijas U līgās (pēc 2011-11-30 spēlēm):

amp.

spēlētājs

dz.

līga

komanda

sp.

punkti vai GAA

+/- vai atv.%

vid. vai kop. sp. laiks

U Vitālijs Hvorostiņins 1992. Jr. A SM-liiga Vaasan Sport U20 21 3+2 -4 vid. 11:13
V Konstantīns Šipunovs 1993. Jr. A I-divisioona Jokipojat U20 0
V Kristiāns Čopejs 1995. Jr. B I-divisioona PyPo U18 4 GAA 5.60 89.93% kop. 149:54

Somijas hokeja līmeņu redzamākā daļa 2011./2012. g. sezonā:

līmenis

līga

kom-u skaits

ofic. links

PIEAUGUŠIE
1. SM-liiga 14 sm-liiga.fi
2. Mestis 12 mestis.fi
3. Suomi-sarja 24 finhockey.fi/tulospalvelu/suomi-sarja/
4. II-divisioona 56 finhockey.fi/tulospalvelu/ii-divisioona/
5. III-divisioona ap 60-70 finhockey.fi/tulospalvelu/iii-divisioona/
JUNIORI
1. Jr. A SM-liiga (Nuorten SM-liiga) 16 finhockey.fi/tulospalvelu/nuorten_sm-liiga/
2. Jr. A I-divisioona (A-nuorten I-divisioona) 16 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_i-divisioona/
3. Jr. A II-divisioona (A-nuorten II-divisioona) 18 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_ii-divisioona/
4. Jr. A III-divisioona (A-nuorten III-divisioona) 32 finhockey.fi/tulospalvelu/a-nuorten_iii-divisioona/
U-18
1. Jr. B SM-sarja (B-nuorten SM-sarja) 20 finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_sm-sarja/
2. Jr. B I-divisioona (B-nuorten I-divisioona) 48 finhockey.fi/tulospalvelu/b-nuorten_i-divisioona/

P.S. atzīmēts komandu skaits, kas sāk konkrētās līgas sākumposmos (t.sk., atsevišķos gadījumos tas ir kvalifikācijas posmus). turpmākajā izspēlē var būt atšķirīgs komandu skaits.

lasāmvielai:

  • SaiPa komandas spēlētāju aktuālā statistika 2011./2012. – sm-liiga.fi
  • Latvijas hokejistu aktuālās pārejas uz ārvalstu klubiem – lhf.lv

P.S. paldies LHF par sniegto Somijas jauniešu hokeju raksturojošo informāciju.

[Roberta Jekimova foto fiksēts SaiPa spēlē pret Rīgas Dinamo 2011. gada 26. augustā Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas turnīrā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Kristapa Nīmaņa foto fiksēts pēc Latvijas U-18 izlases spēles pret Ungārijas U-18 izlasi un apbalvošanas ceremonijas laikā par uzvaru U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā 2011. gada 17. aprīlī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

jaunā ēdienkarte līdzjutējiem. Dinamo sastāvs 2011./2012.; priekšpēdējā versija

Posted by petrovich27 uz 2011/07/14

šovasar “karstie transfēri” Dinamo komandas virzienā nav notikuši vai vismaz  – vēl nav notikuši. tik stipri “kairinātāji” kā Ozoliņš pārceļas uz Dinamo vai Hosa atgriežas Rīgā – ir palikuši iepriekšējās sezonās. nelieli emocionālā dopinga elementi uzpeld, taču “eiforija” no tiem ir īslaicīga. jo līdzjutējs jau ir pieradis pie “pilna laika lielā hokeja”, pie vairuma esošo komandas vilcēju palikšanas sastāvā, pie dažāda kalibra ārzemnieku piebraukšanas, pie Latvijas hokejistu atgriešanās Latvijā arī. vēl viena “deva” ir pietaupīta priekšdienām – ar reālu iespējamību jau tuvākā nākotnē, liekot cerības uz Kaspara Daugaviņa iespējamo “dinamizēšanos”. lai arī kāds būs “lielais notikums” un kādi būs pēdējie sastāva papildinājumi, komandas mugurkauls, skelets un pamatmasa jau ir nokomplektēti.

aizsargus nepiedāvāt?

jau 2010./2011. g. sezonu visā tās pilnībā Dinamo bija iztikuši bez “importa” aizsargiem. un arī šajā sezonā leģionāru uzvārdus Dinamo aizsargu sarakstā nevar atrast, vismaz pagaidām. interesanti, ka Dinamo ir “atstājuši” vai no jauna noslēguši līgumsaistības ar visiem 2010./2011. g. sezonā komandā spēlējušajiem aizsargiem. visiem 9 vīriem! šim faktam būtu jāliecina par Dinamo treneru kolektīva salīdzinošu apmierinātību ar aizsardzības līniju.

KHL statistiķi gan ir apliecinājuši, ka Rīgas Dinamo aizsardzība vai, precīzāk, vārtu zaudējumu “caurlaidība” 3 sezonu summā ir viena no dramatiskākajām visā KHL. summas ziņā sliktāk ir klājies tikai Čehovas Vitjaz (620 vārtu zaudējumi). aiz viņiem “antitopā” – Rīgas Dinamo (558), Čeļabinskas Traktor (552), Astanas Baris (551), Minskas Dinamo (540). piebilde: TOPa galvgalī neuzrādās komandas, kas spēlējušas 1 – 2 sezonas, jo TOPs komplektēts, summējot vārtu zaudējumus; arī “lieki” vārtu zaudējumu nav komandām, kas netiek izslēgšanas spēlēs.

ja jau Dinamo komanda ir varējusi 3 regulārās sezonās noturēties līgas komandu saraksta vidusdaļā un pēdējās 2 sezonas aizkāpt līdz play off 8 stiprāko vienību kopumam, tad vārtu zaudējumu statistiku nevajadzētu pārāk daudz “ņemt galvā”. tomēr zināmi secinājumi rodas; nevar izdzēst faktu, ka pirmajās KHL sezonās rīdzinieki ir bijuši starp līgas lielākajām “caurbirām”

labā ziņa ir pastāvošā pozitīvā tendence. 2010./2011. g. regulārajā sezonā Rīgas Dinamo ir piedzīvojuši mazāk vārtu zaudējumu nekā iepriekšējās sezonās. un ne tikai tāpēc, ka regulārās sezonas spēļu bija par 2 mazāk. 2010./2011. g. regulārajā sezonā rīdzinieki zaudēja vārtus 149 reizes (54 spēlēs), kas pēc “rupja” aprēķina, neņemot vērā pagarinājumu minūtes, ir vidēji  2,76 vārtu zaudējumi spēlē. 2009./2010. g. regulārajā sezonā šis cipars bija – 3,13 (175 vārtu zaudējumi 56 spēlēs); 2008./2009. g. sezonā – 2,79 (156 vārtu zaudējumi 56 spēlēs). būtiskāks parametrs, protams, ir gūto un zaudēto vārtu starpība, kas 2010./2011. g. regulārajā sezonā pirmoreiz bija pozitīva, uzrādot +11 (160:149). iepriekšējās sezonās sanāca būt tikai mīnusos: 2009./2010. g. regulārajā -1 (174:175); 2008./2009. g. regulārajā -22 (132:156). izslēgšanas spēlēs “vārtu bilance” pozitīva nav bijusi nekad, bet “tuvu laimei” bija 2010. gada play off-ā ar -1 (21:22).

“caurbiruma” statistikas konteksts saskan ar Dinamo sastāva komplektācijas politiku, kas pašreiz izskatās pēc vēlmes neremontēt mehānismus, kas darbojas. protams, ir bijuši idejiski aizmetņi un runas arī par jaunu, citu aizsargu piesaisti. piemēram, Kārļa Skrastiņa uzrunāšana vai, piemēram, versijas par Māri Jasu. tomēr Skrastiņa vārds ir aiztaupīts kā “lielais notikums” citai reizei. interesanti, kā jaunais galvenais Peka Rautakallio, izbijis aizsargs, komplektēs Dinamo aizsardzības sistēmu un kādas aizsargu “rotācijas” iestudēs…

akūtās “slimības”

tā kā vārtsargu “līnija” vismaz starpsezonas pārbaudēm un/vai sezonas sākumam ir sakomplektējusies, balstoties uz pērnsezonas Krisu Holtu un diviem apsolītajiem “pašmāju” kadriem, tad jau tradicionāli Dinamo sastāva komplektētāji galveno “rūpi tur” par centra uzbrucēju un snaiperu vietām. kuras tad, acīmredzot, tiek skatītas kā akūtāk “ārstējamās”. gan pērnsezonas rezultāta taisītāju aiziešanas dēļ, gan “hronisku slimību” (a la centru trūkums) būšanas vai iedomāšanās dēļ. tas gan nenozīmē, ka sezonas gaitā nevarētu tikt meklēts kāds vārtsargs vēl. bet tuvākie jaunumi esot gaidāmi tieši akūtajās uzbrucēju “darbavietās”.

ar Fredrik Warg un Niclas Lucenius piesaisti centra uzbrucēju pozīcija Dinamo “selekcionāriem” vairs nešķiet tik želīga, t.i. rādās salīdzinoši piekomplektēta, ja atceramies par Jāni Spruktu, Andri Džeriņu… taču “snaipera” amata kandidāti varētu būt lielākā rūpe. līdzīgi kā starp otro un trešo KHL sezonu tika “apraudāta” Marsela Hosas aiziešana, tāpat tagad zināmu “satraukumu” rada Dinamo regulārās sezonas un arī izslēgšanas spēļu rezultatīvākā spēlētāja (Laura Dārziņa) došanās tajā pašā virzienā – uz Kazaņas Ak Bars. vai “panika” ir bijusi pamatota, rādīs laiks. bet Dinamo vadība nekādīgi negrib nonākt līdz panikai. tādēļ meklē…

ņemot vērā aizvadītās (2010./2011.) sezonas pieredzi, varētu gaidīt, ka Dinamo rezultāta taisītājs varētu “piedzimt” jau esošajos krājumos. regulārajā čempionātā četri rezultatīvākie bija tieši Latvijas hokejisti, leģionārs Tomašs Surovijs – 5.-ais rezultatīvākais. iespējams, “tikai” jārada veselīga augsne, tā jākopj un kāds no “savējiem” varētu izplaukt… cik labs “dārznieks” ir Rautakallio tik ātri neuzzināsim, jo raža neienāk dažās dienās. taču dārzniecība jau ir nodota viņa rokās.

P.S. “Bērziņš return”

neilgajā jaunlaiku Dinamo pastāvēšanas vēsturē, kas uzskaita vien 3 gadus, jau ir bijušas spēlētāju aiziešanas un atpakaļatnākšanas. redzamākie atgadījumi ir bijuši ar Edgaru Masaļski un Marku Hartiganu. pēc dažām spēlēm KHL pirmajā sezonā prom gājis un savulaik atgriezies ir uzbrucējs Juris Štāls (1982.), ar kuru, starp citu, Dinamo sastāva komplektētāji ir vienojušies arī 2011./2012. g. sezonai.

šovasar atpakaļ Dinamo krāsās ir iepriekšējo sezonu Somijas stiprākās līgas (SM-liiga) klubā HKP aizvadījušais centra uzbrucējs Armands Bērziņš (1983.), kurš dinamiešu treniņnometnei pieslēdzas ar pārbaudes laika nosacījumiem. šādi paši nosacījumi esot uzbrucējam Artūram Ozoliņam (1988.), kurš 4 gadus ir rūdīts Zviedrijas hokeja laukumos, pēdējās 3 sezonas aizvadot Zviedrijas trešās stiprākās līgas Division 1 komandās.

Dinamosastāva aktuālais “statuss” (2011-07-14; treknrakstā spēlētāji, kas 2010./2011. g. sezonā Dinamo sastāvā nebija):

    vārds, uzvārds    komentāri
spēlētāji, kuriem ir līgumi/vienošanās vai kuru palikšana Dinamo sastāvā apstiprināta
 
V   Nauris Enkuzens 1989.  
V   Kriss Holts 1985.  
V   Māris Jučers 1987.  
         
A   Jānis Andersons 1986.  
A   Oskars Cibuļskis 1988.  
A   Guntis Galviņš 1986.  
A   Rodrigo Laviņš 1974.  
A   Sandis Ozoliņš 1972.  
A   Jēkabs Rēdlihs 1982.  
A   Krišjānis Rēdlihs 1981.  
A   Arvīds Reķis 1979.  
A   Kristaps Sotnieks 1987.  
         
U   Ģirts Ankipāns 1975.  
U   Armands Bērziņš 1983. try-out
U   Roberts Bukarts 1990.  
U   Andris Džeriņš 1988.  
U   Mārtiņš Karsums 1986.  
U   Niclas Lucenius 1989.  
U   Gints Meija 1987.  
U   Björn Melin 1981.  
U   Aleksandrs Ņiživijs 1976.  
U   Artūrs Ozoliņš 1988. try-out
U   Ainars Podziņš 1992. nosaukts HK Rīga treniņnometnē
U   Miķelis Rēdlihs 1984.  
U   Jānis Sprukts 1982.  
U   Juris Štāls 1982.  
U   Fredrik Warg 1979.  
         
neoficiāla informācija, ka šādi joprojām tiekot skatīti kā “versijas”
U   Mārtiņš Cipulis 1980.  
U   Kaspars Daugaviņš 1988.  
A   Māris Jass 1985.  
U   Roberts Jekimovs 1989.  
         
spēlētāji, kuriem lauzti un/vai beigušies līgumi un/vai “izsludināta” nebūšana komandā.
U   Lauris Dārziņš 1985. ofic. – uz Ak Bars
U   Marks Hartigans 1977. ofic. – uz Rapperswil-Jona Lakers (NLA; Šv.)
U   Vitalijs Karamnovs 1989. lauzts līgums
V   Edgars Lūsiņš 1984. lauzts līgums
U   Roberts Petrovickis 1973. bija HC Lev nometnē
U   Tomašs Surovijs 1981. ofic. – uz CSKA
V   Mikaels Tellkvists 1979. ofic. – uz MoDo Hockey (Zv. Elitserien)
U   Broks Troters 1987. ofic. – uz Montreal Canadiens / Hamilton Bulldogs (AHL)
U   Raimonds Vilkoits 1990. try-out: Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan)
 

lasāmvielai:

  • Armands Puče par Kaspara Daugaviņa “iespējamībām” un Armanda Bērziņa try-out (2011-07-14) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Armands Puče par Dinamo nākamo sezonu (t.sk. Jura Štāla salīgšanu un Artūra Ozoliņa try-out; 2011-07-06) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • KHL klubu rekordi (2011-07-04) – khl.ru
  • versija: Kaspars Saulietis vienojies ar Grodņas Ņeman (2011-07-13) – pressball.by, belarushockey.com
  • Broks Troters noslēdz divvirzienu līgumu ar Montreal Canadiens (2011-07-04) – canadiens.nhl.com
  • pēc Broka Trotera iniciatīvas Dinamo lauž līgumsaistības ar viņu (2011-06-15) – dinamoriga.eu
  • Marks Hartigans vienojas ar Rapperswil-Jonas Lakers (Šveices NLA; 2011-07) – lakers.ch
  • Tomašs Surovijs pievienojas Maskavas CSKA (2011-06-29) – cska-hockey.ru
  • Mora IK sastāva izmaiņas (t.sk. par Raimonda Vilkoita try-out; 2011-06) – moraik.se
  • Dinamo 2010./2011. g. sezonas kopsavilkums sports.ru versijā (2011-03-19) – sports.ru

[Jura Štāla foto fiksēts spēlē pret Salavat Julajev 2011. gada 16. februārī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv. Armanda Bērziņa foto fiksēts 2008./2009. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

par darbu saskaņu ar vārdiem. joprojām par sastāvu

Posted by petrovich27 uz 2010/05/12

kamēr Latvijas izlase “lauž nūjas” pasaules čempionātā, Dinamo kluba vadība mēģina risināt un kārtot jautājumus, kas sasitīti ar komandas sastāva komplektāciju nākamajā sezonā. risinājumi, atklāti sakot, izskatās nedaudz “pelēki”. kāpēc?

tāpēc, ka vārdi īsti nesaskan ar darbiem. un arī tāpēc, ka nedrīkst pārspīlēt tirgus principu “par vislētāko ieguldījumu – maksimālāko efektu”. šis princips nereti mēdz atdurties daudz senākā patiesībā “skopais maksā divreiz”. tas nav aicinājums kādam (lasi – klubam) tērēt vairāk līdzekļu nekā tie ir pieejami. tāpat tas nav mēģinājums ieskatīties svešā (kluba) makā. vien aicinājums – būt atklātiem un nevainot citus (spēlētājus) par “neadekvātām” prasībām.

“asini uzsit” peripetijas ap Sanda Ozoliņa “nepaturēšanu” komandā. un ne tikai Ozoliņa. kā spēlētāji, tā līdzjutēji sagaida skaidru attieksmi. nevis skaļus populistiskus uzsaukumus, ka gribam paturēt Hosu un Ozoliņu, bet gan, ja nevaram to atļauties, tad tā arī pateikt, nevis vainot spēlētājus par “pārmērīgām prasībām”, nepatriotismu un vēl sazin ko. bet pagaidām sastāva komplektieriem vieglāk ir teikt, ka spēlētājiem ir neadekvātas prasības, nevis atzīt, ka pašiem “mūzikas pasūtītājiem” ir neadekvātas iespējas un/vai tikapt neadekvāta vēlme “pa lēto” dabūt “mantu”.

vai kluba vadības politikas fiasko? sezonas noslēgumā kluba “vadoņi” skaidri nosauca trīs pērnās komandas “vaļus” (Ozoliņš, Hosa, Šuplers), uz kuriem gribot balstīt komandu arī nākamajā sezonā. paziņojums apsveicams, bet ar realitāti “nelīmējas”. retorisks jautājums: vai šis paziņojums atspoguļoja reālos centienus vai bija tikai līdzjutēju “verbāla apmierināšana”? ja šo “vaļu” noturēšana tiešām bija primārais uzdevums, tad tas ir izpildīts par 33,3%, stājoties attiecībās ar Šupleru. pagaidām vājš rezultāts prioritāšu izpildē… Hosa prom, bet par Ozoliņu vēl tikai gaidāms oficiālais “galavārds”.

lieku “runāšanu” gan nevar pārmest ģenerālmenedžerim Norundam Sējējam, kurš nodarbojas ar sastāva “lipināšanu” praksē. Sējējs patiešām cenšas neko neizsludināt, kamēr patiešām vienošanās nav panākta. taču arī Normunds Sējējs, acīmredzot, ir spiests “dziedāt” līdzīgu “meldiju”: spēlētāju prasības ir augušas. kaut ko pārmest Sējējam būtu muļķīgi – viņš atspoguļo vien kopējās sistēmas iespējas. taču tik un tā šis kaulēšanās stils nepiestāv Dinamo virsvadoņu izsludinājumam sezonas noslēgumā.

piestāvēs tad, ja tiks atklāti pateikts, ka, sorry, mūsu iespējas un plāni ir “tādi un tādi”. un netiks zīmēti “vainīgie” spēlētāji, kas, redz, prasa par daudz. tēlaini izsakoties, ir pienācis laiks atklāt kārtis. līdzjutēji novērtēs, ja laicīgi, bez liekām “intrigām” tiks pateikts, ko Dinamo grib un var atļauties. novērtēs arī to, ja Dinamo atklāti un konkrēti ieziņos, ka sastāvs nākamsezon mainīsies par 60% vai 70%. un paziņos tik skaidri, ka vainīgos meklēt nenāktu ne prātā. bet pagaidām atliek vien dažādas tīrības pakāpes veļas mazgāšana pa portāliem un portāliņiem.

bet patiesības mirklis nav tālu. kā N.Sējējs minēja sportaavize.lv videointervijā, tad izlemšanas termiņš tiem Latvijas hokejistiem, kas saņēmuši piedāvājumus no Dinamo, ir līdz pasaules čempionāta beigām (pēdējās spēles paredzētas – 23. maijā).

P.S. rādās, ka iepriekš Sējēja minētā iespēja Kasparam Saulietim parādīt sevi treniņnometnē un pacīnīties par iespēju iekļūt Dinamo sastāvā šovasar varētu nenotikt. Saulietis ir vienojies ar Somijas stiprākās līgas SM-liiga klubu HPK par spēlēšanu nākamsezon. sākumā gan Kasparam Saulietim paredzēts arī pārbaudes laiks.

izziņai: HPK 2009./2010. g. sezonā kļuva par Somijas vicečempioniem, cīņā par zeltu piekāpjoties Turku TPS komandai. šīs sezonas regulārā čempionāta tabulā HPK ieņēma 5. vietu, bet TPS – 6.-to.

papildu info & avoti:

  • Armands Puče par Sanda Ozoliņa un Dinamo vienošanās “iesprūšanu” (t.sk. Sanda Ozoliņa komentārs) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • par Dinamo “grūtībām” vienoties ar Sandi Ozoliņu (t.sk. a/s Dinamo Rīga padomes priekšsēdētāja Gunta Ulmaņa komenti) – icebox.lv
  • Normunds Sējējs par Dinamo sastāva komplektāciju (video ap 59 min.) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Kaspars Saulietis vienojies ar HPKhpk.fi; latviskotās versijas – kasjauns.lv un sportacentrs.com (1. vers., 2. vers.)

[Sanda Ozoliņa foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret Čeļabinskas Traktor 2010. gada 16. janvārī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , | 4 Comments »