Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘hokeja “pussargi”’

Ģirts Zemītis. Jaunākās paaudzes hokeja pussargs

Posted by petrovich27 uz 2012/05/24

Latvijas U-18 izlases aizsargs Ģirts Zemītis savai pieredzei, kas krāta Latvijas un Zviedrijas jauniešu līgās, pievienojis arī sezonu Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā jauniešiem un Latvijas Virslīgā. 16 gadu vecumā uzspēlēts arī U-18 pasaules čempionātā. Kaļot nākotnes plānus, viņš spriež, ka uz Ziemeļamerikas junioru līgām ir vērts doties tikai tad, kad jaunais hokejists ir gatavs to līmenim, jo vēlreiz iespēja var netikt dota.

TUVPLĀNĀ: Ģirts Zemītis

  • Dzimis 1995. gada 13. jūnijā
  • Ampluā: aizsargs
  • „Figūra”: 188 cm; 84 kg
  • 2011./2012. g. sezonā SK Rīga-95 komandā Sanktpēterburgas čempionāta U-17 grupā un Latvijas Virslīgā
  • iepriekšējās sezonas: Nacka HK J18 un Nacka HK J16 komandas (t.sk. Zviedrijas J18 Elit līgā); Jelgavas LSS
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks U-18 pasaules čempionātā elitē 2012. g. aprīlī
  • pirmā trenere: Eva Dinsberga

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā kopā ar SK Rīga-95 komandu izcīnīji 2. vietu Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātā. Kā Tu raksturotu šī čempionāta līmeni? Un kā vērtē savu noderību komandai?

Ģirts Zemītis: Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis ir vidējs, jo dažas komandas bija spēcīgas, bet pārējās – ne tik ļoti. Par to liecina rezultāti. Runājot par noderību, manuprāt, es biju noderīgs. Svarīgas spēlēs spēlēju labu hokeju un palīdzēju komandai gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Spēlēs, kurās pretinieks tika uzvarēts ar divciparu skaitli, parasti spēlēju bez motivācijas, bija grūti saņemties tādām spēlēm; tas laikam tāpēc, ka spēlējot Zviedrijā, tādu spēļu praktiski nav.

Iepriekš minēji, ka pēc spēlēšanas Zviedrijā, Sanktpēterburgas U-17 čempionāta līmenis likās „pavājš, lēns bērnu hokejs”. Kur, Tavuprāt, robeža starp „bērnu hokeju” un pieaugušāku? Kas ir tā principiālā atšķirība?

Jauniešu, junioru hokejā katrs laukuma spēlētājs jau zina, kā jāspēlē katrā noteiktā situācijā. Spēle norit ātrāk, spēlētāji ir taktiski gudrāki un pieņem pareizos lēmumus ātrāk. Savukārt bērnu hokejā taktiskā daļa ir ļoti minimāla, spēlētāji nezina, kā pareizi un gudri nospēlēt noteiktās situācijās, un bieži vien mēģina spēlēt individuāli.

2010./2011. g. sezonu aizvadīji Nacka HK paspārnē Zviedrijā uzspēlējot gan U-18 vecuma komandās Zviedrijas J18 Elit un J18 Division 1 līgās, gan U-16 komandā. Cik vērtīga hokeja un arī sadzīves ziņā Tev bija šī sezona Zviedrijā? Esi audzis?

Jā, noteikti. Pagaidām Zviedrijas sezonu uzskatu par labāko, kāda man ir bijusi. Treneri bija ļoti profesionāli. Bija grūti, bet pieradu pie zviedru hokeja, un treneri sāka man uzticēties. Daudz mācījos no kļūdām, treneri bieži vien pēc momenta izskaidroja, kā labāk nospēlēt noteiktajā epizodē. Arī U-18 elites divīzijā aizvadīju pāris spēles, kurās daudz iemācījos.

Agrāk minēji, ka Zviedrijas J18 Division 1 ir „skolnieku līga” ar līmeni, kas stipri zemāks par Sanktpēterburgas U-17 vecuma čempionātu. Vai Latvijas puišiem vispār ir vērts braukt uz Zviedriju U-16 vecumā, kā to darīji Tu? Kāpēc jā vai nē?

Par 1. divīziju varbūt tā nevarētu teikt, taču 2. divīziju, kurā aizvadīju pāris spēles ar Nacka U-16 komandu varu salīdzināt ar spēlēm pret Piter 95 (13:0; 5:2; 11:1; 11:1).

Vai ir jēga doties uz Zviedriju? Es uzskatu, ka viss atkarīgs, cik laba ir komanda un kādi ir treneri. Man ļoti paveicās, jo treneri bija ļoti labi, un es nebiju vienīgais leģionārs komandā, mēs bijām pieci. Divi somi, ungārs, es un latvietis Roberts Šmits, kurš pievienojās komandai nedaudz vēlāk.

Kāpēc nepaliki Zviedrijā arī uz 2011./2012. g. sezonu? Un kāpēc izvēlējies tieši SK Rīga-95, nevis, piemēram, Jelgavas komandas, kur biji spēlējis iepriekš?

Zviedrijā nepaliku tāpēc, ka zviedru U-18 elitē ir daudz spēcīgu komandu, kuras katru gadu savāc labākos spēlētājus. Tas pats notika arī ar Nacka U-16 komandu; visi labākie zviedri aizgāja katrs uz savu pusi, un komandā no Nacka U-16 palika aptuveni 5 spēlētāji, kas nākamgad spēlēja Nacka U-18. SK Rīgu-95 izvēlējos tāpēc, ka augusta beigās vairs nebija citu variantu.

Salīdzinot savu iepriekšējo pieredzi Latvijā vai Baltkrievijā, Latvijas jaunieši min, ka Krievijas jauniešu hokejā ir būtiska atšķirība – spēka spēle. Kā tad īsti ir? Vai Sanktpēterburgas čempionātā spēka spēles ir vairāk nekā Latvijas jauniešu līgās?

Jā, spēka spēles ir vairāk kā Latvijā un Baltkrievijā, taču ne ļoti daudz. Zviedrijā spēka spēle ir daudz izteiktāka.

Ja ņemam vērā stiprākās komandas Sanktpēterburgā un arī Zviedrijas J18 Elit līmenī, kas ir tās principiālās lietas, kas Latvijas jauniešiem pietrūkst, lai būtu šo stiprāko komandu līmenī? Kas, Tavuprāt, ir mūsu aktuālākās problēmas – slidošana, spēles „lasīšana”, ātrums, spēka spēles trūkums, kas cits?

Mazdrusciņ no visa, varbūt nedaudz vairāk nepieciešama spēka spēle un spēles „lasīšanas” spējas.

Bet kas, savukārt, ir Latvijas jauno hokejistu priekšrocība, salīdzinot ar krieviem un zviedriem? Kas mūsējiem ir ielikts labi un pamatīgi?

Hmmm… Varbūt individuālās prasmes, spēle ar ripu. Vispār grūti tā salīdzināt, tas ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Latvietis, kas būs nospēlējis vairākus gadus Zviedrijā, spēlēs vairāk spēka spēli nekā tie, kas savu U-10-16 vecumu pavada Latvijā. Viss ir atkarīgs no tā, kur spēlē. Katrai līgai ir sava specifika ar savu spēles stilu. Jau minēju, ka man pašam bija grūti pierast pie zviedru hokeja.

Tavs ampluā ir aizsargs, bet aizsarga pozīcijai esi salīdzinoši rezultatīvs. Piemēram, aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Sanktpēterburgā 33 spēlēs tev saskaitīti 19 punkti (7+12), Latvijas Virslīgas čempionāta regulārajā daļā 36 spēlēs 25 punkti (8+17). Arī iepriekš Latvijas jauniešu vecumos esi bijis rezultatīvs – piemēram, savulaik U-14 grupā 19 spēlēs 34 punkti (17+17). Vienmēr esi bijis aizsargs? Un kā nonāci līdz šī ampluā izvēlei?

Pirmos trīs gadus biju uzbrucējs, taču sāku ātri augt un biju izteikti lielāks par pārējiem vienaudžiem, tāpēc treneris iespēlēja mani kā aizsargu.

Un kas ir iemesls šādai rezultativitātei? Pretinieki bija tādi vājāki vai pats īpaši piestrādāji pie savām hokeja „pussarga” prasmēm?

Labs sezonas sākums. Zviedrijā biju pazaudējis savu rezultativitāti, taču jau pirmajos Virslīgas mačos guvu punktus un pārliecību. Bet jāsaka, ka pārāk daudz sāku aizrauties ar uzbrukumu, kas bieži vien nesa arī augļus, taču trenerim nepatika. Sezonas vidū jau atkal spēlēju disciplinētāk, spējot saglabāt rezultativitāti. Jāpiebilst, ka Sanktpēterburgas čempionātā vienmēr centos spēlēt disciplinēti.

Līdzās čempionātam Sanktpēterburgā kopā ar SK Rīga-95 uzspēlēji Virslīgas čempionātā pret nosacīti pieaugušajiem, bet pret vecākām komandām – noteikti. Tavi komandas biedri saka, ka tā bijusi vērtīga pieredze – uzspēlēt pret „lielajiem”. Tavuprāt arī tas tā ir? Vai tiešām Virslīga spēj nodrošināt šo neaizstājamo pieredzi, kas nebija iegūstama sezonas gaitā Sanktpēterburgā vai, ja komanda spēlētu Latvijas U-18 līgā?

Jā, noteikti. Spēlējot pret vecākiem pretiniekiem, vienmēr ir papildus stimuls, gribas parādīt, ka esi jaunāks, bet vari tikpat labi un vēl labāk. Uzskatu, ka Virslīgā vienmēr spēlējām labāk nekā Krievijā, jo vienmēr pretinieks bija spēcīgs un ātrs, tāpēc arī mēs pielāgojāmies pretiniekam un turējāmies līdzi. Katra spēle bija svarīga, katrā spēlē centāmies izdarīt labāko, ko varam. Atšķirībā no Sanktpēterburgas čempionāta, intriga saglabājās līdz pat pēdējai spēlei.

Sanktpēterburgas čempionāta statistikā un uzskaitēs esi fiksēts kā „Rūdolfs Ziemiņš”, kas, kā minēji, radies no treneru ieviestās kļūdas. Tev šis pārpratums čempionāta gaitā nav radījis sarežģījumus, patraucējis vai kā reizi – palīdzējis?

Īsti netraucēja un arī nepalīdzēja. Varbūt kāds komandas biedrs kādreiz pasmējās par to, bet tā nekādas problēmas neradīja.

Sezonas noslēgumā Tev nāca „saldais ēdiens” – dalība Latvijas izlasē U-18 pasaules čempionātā elitē. Bet pirms tam bija jāiztur konkurence uz vietu sastāvā, aizvadīji divas pārbaudes spēles. Konkurence bija sīva? Kāpēc, Tavuprāt, treneri izvēlējās Tevi?

Jā, konkurence bija sīva, un viss izšķīrās tikai otrajā pārbaudes spēlē. Manuprāt, treneri mani izvēlējās dēļ tā, ka abās pārbaudes spēlēs parādīju atzīstamu sniegumu, pildīju trenera norādīto uzdevumu un mēģināju spēlēt vienkārši. Tas man izdevās, un tāpēc tiku izvēlēts es, nevis kāds cits aizsargs.

Latvijas U-18 izlases sastāvā biji jaunākais aizsargs, bet visā izlasē biji viens no 3 spēlētājiem, kas dzimuši 1995. gadā (atšķirībā no pārējiem – 1994. gadiem). Vēlāk izrādījās, ka 1995. gada uzbrucēji bija rezultatīvākie. Kā Tu kopumā vērtē Latvijas 1995. gadā dzimušo hokejistu „paaudzi”, piemēram, salīdzinot ar „izslavēto” 1994. gadu?

Es uzskatu, ka 1995. gads Latvijas hokejam, salīdzinot ar 1994. gadu, nav tik labs. Jā, 1995. gadam ir daži labi uzbrucēji un aizsargi, taču 1994. gads, manuprāt, ir labāks.

Kā vērtē Latvijas U-18 izlases startu un arī savu pienesumu jauniešu izlasei? Kas pietrūka čempionāta turpinājumā, lai ieņemtu augstāku vietu par devīto?

Vērtēju pozitīvi; pats centos nospēlēt kā treneris lika, kas, pēc manām domām, man izdevās. Viennozīmīgi pietrūka veiksme; grupu turnīrā mēs izdarījām visu ko varējām, taču ļoti nepaveicās.

Pirms dažām dienām minēji, ka meklē iespējas lai aizķertos Zviedrijā, pieļauj iespēju uzspēlēt kādā komandā CHL līgās Kanādā un kā variantu izskati HK Rīga. Vai ir jau skaidrība? Kuru no variantiem 2012./2013. g. sezonai Tu izvēlētos vislabprātāk, un kāpēc tieši to?

Visreālākais variants šķiet HK Rīga; ja treneris dos iespēju nometnē, tad esmu pārliecināts, ka spēšu to izmantot tā, kā U-18 izlasē. Neesmu pārliecināts, vai esmu gatavs CHL līmenim. Ja došos turp un izrādīsies, ka neesmu gatavs, tad vēlreiz man tur netiks dota iespēja.

Tāpat minēji, ka vēlies mācīties koledžā (NCAA). Ar ko šis variants (koledžu hokejs) Tev liekas labāks par „sišanos” uz augšu caur pieaugušo līgām?

Uzskatu, ka „iet caur koledžām” ir daudz drošāk. Iegūt augstu izglītību un spēlēt augsta līmeņa hokeju vienlaicīgi – ir perfekta iespēja nodrošināt savu nākotni.

Lai veicas!

Izziņām:

  • Ģirta Zemīša individuālās statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com
  • Ģirta Zemīša statistika Latvijas Virslīgā 2011./2012.: Reg. sezona – lhf.lv; Izslēgšanas spēles – lhf.lv
  • Ģirta Zemīša statistika S-Pēterburgas čempionāta 1995. gadā dzimušo grupā (kļūdaini dēvēts par Rūdolfu Ziemiņu) – fhspb.ru
  • Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2012. gada U-18 pasaules čempionātā elitē: tepat
  • SK Rīga-95 spēlētāju individuālā statistika 2011./2012. g. sezonā: tepat

[Attēlos: Ģirts Zemītis, tolaik vēl Jelgavas LSS komandas ierindā. Fotoattēli no Ģirta Zemīša personīgā arhīva.]

Posted in HK Rīga, hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

TUVPLĀNĀ: Kristaps Nīmanis

Posted by petrovich27 uz 2011/05/10

Kristaps Nīmanis – viens no Latvijas U-18 izlases līderiem jauniešu pasaules čempionātā, viens no Baltkrievijas Junioru līgas šīs sezonas čempionvienības SK Rīga-93/94 “vilcējspēkiem”, hokeja “pussargs”.

par Latvijas U-18 izlasi, par iemesliem, kāpēc ir izvēlējies Somijas junioru līgu un kādēļ nevēlas spēlēt MHL, par Somijas junioru hokeju un tā līmeni, par SK Rīga-93/94 komandu Baltkrievijas Junioru līgā un Rīgas čempionātā, par neiekļūšanu HK Rīga sastāvā.

izziņai: Kristaps Nīmanis

  • dzimis 1993. gada 21. jūlijā
  • ampluā: aizsargs
  • “figūra”: 186 cm; 87 kg
  • 2010./2011. g. sezonā SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18) sastāvā Baltkrievijas Junioru līgā (U-18), Rīgas čempionātā (RAMH) un Vaasan Sport U20 sastāvā Somijas stiprākajā U-20 līgā (Jr. A SM-liiga)
  • iepriekšējās sezonas: SK Rīga komandas
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks PČ 2010. g. elitē un 2011. g. 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Gints Jansons

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pirms sezonas, 2009./2010. g. sezonā, SK Rīga/Profs-18 sastāvā Tev nācās vairāk saskarties ar pieaugušo hokeju. lai arī tā bija tikai Latvijas Virslīga, tomēr pieaugušo. kā vērtē savu un komandas sniegumu šajā sezonā Virslīgā? kas Tev un komandai izdevās labāk, nekā domāts iepriekš? kas nācās grūtāk?

Kristaps Nīmanis: Uzskatu, ka komanda nospēlēja labi; neskatoties uz to, ka bijām jaunākā komanda čempionātā, spējām ielaist maz vārtus un atņemt punktus labām komandām.

jautājums: komandas izcīnītā 5. vieta 6 komandu konkurencē Virslīgā Tavuprāt bija situācijai atbilstošs rezultāts? kam bija jānotiek, lai komanda pakāptos augstāk?

Pie pāris veiksmīgākām spēlēm varējām pakāpties kādu vietu arī augstāk; domāju, ka, ja mums būtu pāris pieredzējušāku spēlētāju, varētu pacīnīties pat par medaļām.

jautājums: paralēli cīņām Virslīgā spēlējāt arī pret vienaudžiem, galvenokārt 1992. – 1993. gados dzimušajiem, Baltkrievijas Junioru līgā. ar ko, neskaitot spēlētāju vecumu, atšķīrās spēles abās līgās? kur spēlēt bija interesantāk, vērtīgāk?

[Atšķīrās] Ar ātrumu, spēka spēli. Virslīgā nebija tik daudz spēka paņēmienu, spēlējot pret pieredzējušiem vīriem, bet junioros visi lidoja un sitās par katru centimetru; pieaugušajos vairāk dominēja meistarība.

jautājums: Baltkrievijas “junioros” 2009./2010. g. sezonā 12 komandu konkurencē SK Rīga-93 (SK Rīga-92/93) ieņēma 2. vietu, tikai par 1 punktu atpaliekot no līdera – Minskas Dinamo-Juņior. tas, nenoliedzami, ir vērtīgs rezultāts, taču – kas pietrūka, lai rīdzinieki nevis Minskas klubs ieņemtu 1. vietu?

Uzskatu, ka mums pietrūka meistarības pēdējas divās spēlēs pret LM 93 g. [tobrīd – Liepājas Metalurgs U18]; bijām vadībā 3:0, bet beigās zaudējām. Uzskatu, ka mums visiem pietrūka pieredzes spēlēt tik izšķirošās spēlēs, bet no kļūdām mācās visi – gan spēlētāji, gan treneri.

jautājums: pirms gada (2010. g. martā) SK Rīga vienības sastāvā “ietrāpīji” MHL kvalifikācijas turnīra A grupā Podoļskā. vai šī turnīra komandu līmenis būtiski atšķīrās no Baltkrievijas Junioru līgā spēlētā?

Pirmkārt jau, tur spēlēja pāris gadus vecāki zēni. Protams, ka bija ātrāka spēle, vairāk spēka spēles, ātrāk bija jādomā, ko darīt, lai nedabūtu “bietē”.

jautājums: kā vērtē savu un komandas sniegumu turnīrā?

Komanda kopumā nospēlēja labi, jo bijām salīdzinoši jauni, [salīdzinot] ar pretinieku komandas spēlētājiem, atņēmām pat dažus punktus pretiniekiem un likām saprast, ka neesam nekādi švaki mazulīši no Latvijas atbraukuši, un, ka mūs tik viegli neapspēlēs, jo arī mēs ļoti vēlējāmies tikt MHL.

jautājums: 2010. gada vasarā biji fiksēts HK Rīga kandidātu sarakstos un komandas treniņnometnē. jaunās MHL vienības kodols tika veidots pamatā no 1990.-1992. g. dzimušajiem un paliki “aiz strīpas”. cik Tev pietrūka līdz HK Rīga sastāvam?

Uzskatu, ka biju pelnījis vietu sastāvā, vismaz 3. maiņā, bet tas lai paliek treneru ziņā, kāpēc mani nepaņēma komandā. Es no savas puses darīju visu, kas bija un nebija manos spēkos – gan uz ledus, gan ārpus tā, bet kāpēc treneru lēmums bija tāds, kāds viņš bija, nevaru komentēt. Tas jājautā trenerim Leonīdam Tambijevam.

jautājums: notikušo (2010./2011.) sezonu uzsāki un lielāko tās daļu aizvadīji “aiz” HK Rīga “muguras” – SK Rīga-93/94 komandā, kur biji viens no līderiem aizsargu rindās un komandā kopumā, pildot arī kapteiņa pienākumus. kā pats vērtē savu sniegumu komandas sastāvā? kas šajā sezonā bija jau savādāk nekā sezonu iepriekš?

Komanda bija laba, jo bija labi treneri – Gunārs Krastiņš un Aigars Razgals. Vasarā daudz strādājām stadionā pie fiziskās kondīcijas; treneri uzsvēra, ka mūsdienu jauniešu hokejā tas ir pats svarīgākais. Savu sniegumu pašam grūti novērtēt, laukumā atdevos uz visiem 100%; bijām tiešām laba, saliedēta komanda. No manis gaidīja līdera cienīgu spēli, tāpēc centos tādu rādīt. Baltkrievijas līmenis bija zemāks nekā gadu iepriekš, jo labākie 93.-94. gadu spēlētāji jau spēlēja MHL, bet negribu teikt, ka bija viegli; bija komandas, ar kurām bija ļoti sīvas cīņas.

jautājums: arī šosezon Tavai komandai un Tev nācās “art” divus laukus – Baltkrievijas Junioru līgā un Rīgas čempionātā (RAMH). Tavuprāt, komandai bija vērtīga dalība abos čempionātos? vai tomēr RAMH vietā noderīgāk būtu dalība Virslīgā?

Protams, ka abas līgas bija labas, jauniešos mums bija mērķis tikt 3. [vietā], bet RAMH bija jārāda labs hokejs un jācenšas dabūt pēc iespējas vairāk punktu.

Es nedomāju, ka RAMH [komandu] vieta ir Virslīgā; varbūt 1-2 komandām, bet ne visai [RAMH] līgai.

jautājums: regulārās sezonas gaitā biji viens no stabilākajiem un arī rezultatīvākajiem SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18) aizsargiem abos čempionātos – gan Baltkrievijas “junioros”, gan RAMH. dažādi komandas “vērotāji” sprieda, ka jau sezonas otrajā pusē Tu varētu būt viens no tiem SK Rīga-93/94 aizsargiem, kas varētu pievienoties HK Rīga vienībai MHL čempionātā. taču jau drīz “pazudi” – pārcēlies uz Somiju. kāpēc nolēmi nesagaidīt “savu rindu uz” HK Rīga un pārcelties uz Somijas junioru vienību Vaasan Sport U20?

Bija jau pagājusi puse no sezonas, bet nopietna piedāvājuma no HK Rīga nebija, bet negaidīti atnāca piedāvājums no Somijas; un es domāju, ka Somijas U-20 ir augstāks līmenis nekā Baltkrievijas U-18, tāpēc nolēmu izmēģināt savus spēkus tur. Aizbraucu, atrādījos, treneris teica, ka patīk mans stils un vēlas redzēt mani savas komandas sastāvā, atšķirībā no HK Rīga.

jautājums: Vaasan Sport U20 sastāvā Somijas stiprākajā U-20 līgā (Jr. A SM-liiga) paspēji aizvadīt vien 3 spēles, kurās pie punktiem netiki, bet lietderību noturēji uz “+1”. kā vērtē savu debiju Somijas “junioros”?

Jā, 3 spēles bija tāpēc, ka komanda cīnījās par play off, bet tad komandai sākās neveiksmju sērija un viņi cīnījās par palikšanu augstākajā grupā, un man kā “jauniņajam” tik daudz neuzticējās, jo nebiju vēl gatavs spēlēt tik nopietnas spēlēs, kur viss gāja uz “dzīvību un nāvi”, bet mans mērķis bija aizbraukt uz treniņu procesu un sākt jau gatavoties nākamajai sezonai. Tās spēles, kuras nospēlēju, uzskatu, ka nospēlēju labi, arī treneri teica, ka priekš debitanta rādīju labu spēli, bet sapratu, ka tik mazā laikā ielēkt tādā vilcienā ir tikpat kā neiespējami, bet savu kārtu tomēr sagaidīju.

jautājums: Šī līga un komanda, atšķirībā no SK Rīga-93/94 vienības, ir junioru (U-20), nevis jauniešu (U-18) līmenis. lai arī Tev ir pieredze, spēlējot pret pieaugušo komandām Latvijas Virslīgā un Rīgas čempionātā, vai nebija sarežģīti 17 gadu vecumā iekļauties spēlē pret Somijas labākajiem 19 -20 gadus veciem hokejistiem?

Es uzskatu, ka, ja tu esi viens no labākajiem Latvijas jaunajiem spēlētājiem, tad tu vari konkurēt arī ar citu valstu spēlētājiem. Protams, ka nebija viegli sevi pierādīt, bet tas jau nevienam nav viegli.

jautājums: pārejot no Latvijas un Baltkrievijas hokeja saimniecībām un uztveres uz Somijas hokeju, kas bija tie būtiskākie iespaidi? ar ko hokejs Somijā Tev kļuva savādāks par līdzšinējo Latvijā, Baltkrievijā?

Ātrums, spēka spēle, domāšana, šeit viss notiek daudz, daudz ātrāk nekā Baltkrievijā. Pirms tu saņem ripu tev jau jāzina, ko tu ar to darīsi, atdosi partneriem vai apspēlēsi pretinieku; ne Latvijā, ne Baltkrievijas U-18 tik ātrs hokejs nav.

jautājums: Tava komanda Vaasan Sport U20 regulārā čempionāta noslēgumā ieņēma 11. vietu 15 komandu konkurencē, nekvalificējoties play off cīņām. kā vērtē Vāsas junioru komandas līmeni, salīdzinot ar citām Somijas junioru vienībām?

Šeit visas komandas ir līdzīgas, varbūt 1-2 “atrāvās” no pārējām, bet, sākot no 3. [vietas], viss izšķiras pāris punktos; būtu 3 spēles vinnējuši un būtu play off, bet tā nenotika; var teikt, ka 11. vieta no pirmajām 8 neatšķiras gandrīz ar neko, vienkārši nepavaicās un palikām aiz strīpas.

jautājums: par Somijas Jr. A SM-liiga komandu spēka līdzību zināmā mērā “runā” fakts, ka par čempioniem kļuva komanda JYP U20, kas regulāro čempionātu noslēdza 4. vietā, bet regulārā čempionāta 8. vietas ieņēmēji – Tamperes Ilves U20 – ieguva bronzas medaļas. kā Tu kopumā vērtē Somijas Jr. A SM-liiga līmeni? piemēram, salīdzinot ar Baltkrievijas Junioru līgu, kas tomēr ir par 2 gadiem jaunāka, un MHL, pret kuras komandām esi spēlējis kvalifikācijas turnīrā?

Somijas hokejs līdzinās ASV vai Kanādas hokejam – skrien, sit, met, nav nekādu izspēļu, nav nekādu individuālo spēlētāju; ir, protams, arī gadījumi, kad ir skaistas izspēles. MHL tomēr nav tik liels ātrums, arī spēka spēle ir mazāka, cik esmu redzējis spēles TV, bet es nesaku, ka MHL ir slikta līga, vienkārši Somijā viss notiek daudz ātrāk un asāk.

jautājums: šogad aizvadīji jau savu otro U-18 pasaules čempionātu Latvijas izlases kreklā; šoreiz – 1. divīzijā. lai arī izlase izpildīja savu uzdevumu – iekļūt elitē, tomēr kā Tu vērtē komandas sniegumu? vai viss nācās un izdevās, kā gaidīji? vai tomēr bija sarežģījumi un spēles elementi, pie kuriem izlasei nācās piestrādāt vairāk?

Komanda nospēlēja labi, skatoties uz to, ka spēlēja visas 4 maiņas, kas mūsdienās ir ļoti liels retums, un kur nu vēl pasaules čempionātā. Visi zināja, ka mēs esam favorīti; es domāju, ka, ja pēdējā spēle būtu ar Itāliju, tad mums vēl nāktos pacīnīties par zeltu. It kā viss sanāca labi, ielaidām maz ripu, mazākumā labi nospēlējām, vairākumā guvām vārtus; uzskatu, ka viss bija tā, kā tam bija jābūt.

jautājums: visi pretnieki tika pieveikti, bet kurš no tiem Tev kā aizsargam bija sarežģītākais? Itālija, Ungārija, Kazahstāna, Lielbritānija? un kāpēc tas bija neparocīgs?

Kazahi bija maza auguma un ātri, bet neteiktu, ka bija sarežģīti pret viņiem spēlēt. Itāļi bija masīvi, viņiem bija liela auguma uzbrucēji, kuri lika pasvīst savu vārtu priekšā; arī pie bortiem bija kārtīgi jāpacīnās, lai uzvarētu divcīņā.

jautājums: jauniešu pasaules čempionāta summā biji rezultatīvākais aizsargs Latvijas izlasē un visā 1. divīzijas A grupā. kā pats vērtē savu sniegumu 2011. gada U-18 pasaules čempionātā?

Bija labi, bet varēju gūt vēl vairāk punktu, bija daudz neizmatotu momentu, tāpēc neteikšu, ka nospēlēju izcili, bet arī slikti nē. Kā jau saka, vienmēr var labāk, tāpēc man ir pie kā strādāt un pēc kā tiekties; cerams, ka varēsiet redzēt manu progresu šogad [2011. g. decembrī] U-20 pasaules čempionātā.

jautājums: jau bez Tevis sastāvā SK Rīga-93/94 ir kļuvusi par Baltkrievijas Junioru līgas un arī RAMH uzvarētāju. vai arī nejūties kā Baltkrievijas un Rīgas čempions? vai sekoji līdzi savu agrāko komandas biedru gaitām un panākumiem bez Tevis?

Tas, vai man pienākas medaļa vai nē, par to lai spriež treneri. Protams, ka sekoju līdzi visām spēlēm, uz pēdējām spēlēm Liepājā pats biju klātienē un atbalstīju savējos. Redzēju, kā čaļi kļūst par čempioniem. Pēc spēles iegāju ģērbtuvēs un apsveicu gan trenerus, gan čaļus; arī viņi apsveica mani.

jautājums: kādas un uz cik ilgu laiku ir Tavas saistības ar Vāsas klubu? vai esi ieplānojis Somijā palikt uz ilgāku laiku? kādi vispār ir Tavi plāni tuvākajām sezonām?

Mums ir bijusi saruna par nākošajām 2 sezonām, bet tad jau redzēs, kādi būs piedāvājumi; pagaidām jāpierāda sevi šeit Somijā, lai domātu un tēmētu kaut kur augstāk. Tad jau sezonas gaitā redzēs.

jautājums: kam būtu jānotiek, lai sagaidītu Tavu atgriešanos HK Rīga/Dinamo sistēmā? varbūt KHL drafts Tevi “uzrunātu”?

Ja man būs piedāvājumi spēlēt Somijā, piemēram, Mestis vai SM-liiga [2. un 1. stiprākās pieaugušo līgas Somijā], noteikti palikšu šeit, jo šis hokejs ir līdzīgāks AHL-NHL; domāju, man kā jaunajam Somijā būtu vērtīgāka pieredze nekā KHL. Varbūt pēc pāris gadiem redzu sevi kādā no KHL komandām, bet pagaidām grūti spriest, jo jaunajiem ir maz izredžu tikt Dinamo. Bet, ja runa ir par HK Rīga, tad es saku 85% nē, jo mans spēles stils ir 7:6 nevis 2:1, man patīk atklāts hokejs, nevis sēdēt aizsardzībā un gaidīt vienu pretinieka kļūdu, to izmantot un būt laimīgam, ka esi uzvarējis ar 1:0; tas nav mans hokejs!

lai veicas!

[pirmais fotoattēls fiksēts SK Rīga-18 spēlē pret Zapad Rossiji 2010. gada 30. oktobrī RAMH čempionāta ietvaros; otrais – Latvijas U-18 izlases spēlē pret Itālijas U-18 izlasi 2011. gada 11. aprīlī. pirmo divu foro avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). trešais foto – Latvijas U-18 izlases spēlē pret Lielbritānijas U-18 izlasi 2011. gada 14. aprīlī, ceturtais – pēc Latvijas U-18 izlases spēles pret Ungārijas U-18 izlasi, saņemot apsveikumus par uzvaru PČ 1. divīzijas A grupā, 2011. gada 17. aprīlī. pēdējo divu foto avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše).]

lasāmvielai & izziņām:

  • Kristapa Nīmaņa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com (šeit 2011. gada PČ statistikā neprecizitātes), nahl.lv (RAMH 2010./2011.), statistika.lhf.lv,
  • Vaasan Sport mājaslapa – vaasansport.fi
  • Jr. A SM-liiga aktuālā statistika – finhockey.fi
  • Jr. A SM-liiga aktuālā regulārā čempionāta statistika – finhockey.fi
  • Latvijas U-18 izlases statistika 2011. gada PČ 1. divīzijā: tepat
  • SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18) statistika 2010./2011. g. sezonā: tepat
  • HK Rīga 2010. gada kandidātu saraksti: tepat (1. vers.; 2. vers.)
  • SK Rīga cipari MHL kvalifikācijas turnīrā (2010. g. martā): tepat 

Posted in HK Rīga, hokejs, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »