Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘HK Zemgale’

TUVPLĀNĀ: Edgars Lūsiņš

Posted by petrovich27 uz 2012/01/20

Edgars Lūsiņš par savu pārcelšanos no Čehijas uz Vāciju, par Dinamo vārtsargu izvēles politiku Šuplera laikos, par tālo izbraukumu plusiem un mīnusiem, par Latvijas Virslīgas labākā vārtsarga titula noderību karjerā, par savas karjeras līkločiem un savu attieksmi pret hokeju vispār.

izziņai: Edgars Lūsiņš

  • dzimis 1984. gada 25. decembrī
  • ampluā: vārtsargs
  • “figūra”: 174 cm; 83 kg
  • 2011./2012. g. sezonā EC Hannover Indians sastāvā Vācijas otrajā stiprākajā līgā – 2. Bundesliga un HC Most Čehijas otrajā stiprākajā līgā – 1. liga
  • iepriekšējās sezonas: Dinamo (Rīga; KHL); Fischtown Pinguins (Brēmerhāfene; 2. Bundesliga); Ozolnieki / Monarch (Latvija); Rīga 2000 (Baltkrievijas ekstralīga; Latvija); ASK Ogre (Latvija); Zemgale (Latvija); Dayton Gems (CEHL; ASV); Indianapolis Park Tudor Prep (MPHL; ASV); Stalkers Juniors (Daugavpils; Latvija)
  • Latvijas izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs; 2010. gada pasaules čempionātā (bez spēles laika)
  • Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionātā 1. divīzijā
  • pirmais treneris: Ojārs Rode

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: Tavā rīcībā ir laba mēraukla – 2000./2001. g. sezona, Latvijas čempionāts, Juniors Stalkers (Daugavpils) komanda un 2010./2011. ar KHL, Rīgas Dinamo. ar ko, kurā virzienā ir mainījies hokejs Latvijā šajos 10 gados?

Edgars Lūsiņš: Laikā, kad spēlēju Stalkers komandā, Metalurgs bija TOP komanda, un tajā laikā pat tālāk neaizdomājos, kas notiek citas komandās, līgās. Kļūstot vecākam, vieglāk ir apjaust kādā rangā ir katra komanda un līga. Ņemot vērā, ka tajā laikā nepievērsu uzmanību, man būs grūti salīdzināt. Piedevām man bija 15 gadu, un tad viss likās savādāk.

no 2000./2001. g. sezonas jauniešu komandas Juniors Stalkers sastāva “lielajā hokejā” esat palikuši ne tuvu ne visi. Tu un vēl Aleksandrs Jerofejevs, Māris Jass, Ervīns Muštukovs bijāt “aizsitušies” līdz KHL-am. kā Tu kopumā vērtē “1984. gadu” Latvijas hokejā? kas Jums, 1984.-ajiem, bija savādāk nekā, piemēram, 1983.-ajiem vai 1985.-ajiem?

Uzskatu, ka visi šie gadi savā ziņā bija līdzīgi, jo 2 gadu starpība nav tik liela, un čaļi viens otru jau zināja un sāka apjaust, kas viņus sagaida. Daži no 85. gada jau spēlēja pie 83. gada U-20, arī Karsums, būdams 86. gads, jau spēlēja; tā, ka uzskatu visus trīs gadus kā vienu paaudzi. Liela atšķirība nebija, un kaut kādu vērē ņemamu pienesumu ir devusi šī paaudze – gan izlases ziņā, gan klubos.

no tā paša Juniors Stalkers sastāva puiši ir “izšķīduši” pa visu Eiropu un tālāk: piemēram, Sergejs Ļouškins un Juris Galajevs šosezon pamanīti spēlējam Lielbritānijā, Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – Slovākijā, Renārs Undelis, Raimonds Daniličs un Oļegs Koreškovs – Francijā, Ervīns Muštukovs – Dānijā, Andrejs Maslovskis – SMScredit.lv komandā Latvijā, bet, piemēram, Aleksejs Bihanovs – vismaz pērnsezon fiksēts kā Tallinas TKK galvenais treneris. vai Stalkera puiši uztur kontaktus, sazinās savā starpā arī pēc 10 gadiem?

Pie Stalkera es ierados 9. klasē, bet puiši jau kopā bija kopš 6. klases un ja ne vēl agrāk; līdz ar to viņiem jau bija nodibinājusies tuvāka saikne savā starpā, bet ierodoties nejutos izstumts. Speciāli ne ar vienu nerīkoju randiņus, bet, ja satiekamies, vienmēr ir par ko parunāt. Ar dažiem vēl vasarā kopā slidojām un gatavojāmies sezonai.

2001./2002. g. sezonā kā daudzi Latvijas jaunie hokejisti devies “meklēt laimi” uz Ziemeļameriku, kur nokļuvi Indianapolis Park Tudor Prep komandā, kas spēlēja MPHL (Midwest Prep Hockey League). vai 16 – 17 gadi bija īstākais laiks, lai dotos pāri okeānam? kas bija Tavi pirmie iespaidi par hokeju “aiz dīķa”?

Principā, vajadzēja varbūt braukt pat uzreiz pēc 9. klases, bet aizbraucu pēc desmitās. Pirmie iespaidi bija pārsteidzoši – sašutis jutos, jo, pa cik tā bija vidusskolas komanda, hokejs ir sezonālais sports un tiek spēlēts no oktobra līdz martam. Latvijā jau augustā visi slidoja, spēlēja, un viss notikās, tāpēc tas vēlais sezonas sākums man likās mulsinošs.

kāpēc izvēlējies tieši ASV skolu līgu MPHL, kas bija dibināta tikai sezonu iepriekš – 2000. gadā? kāds bija šīs līgas līmenis un kādu pienesumu tas deva Tavai izaugsmei?

Tajā brīdī, kad radās iespēja braukt uz ASV, ne es zināju, kas ir MPHL, ne to, ko nozīme skolu hokejs. Braucu un atpakaļ neskatījos. Tas hokejs, ko mēs spēlējām Baltkrievijas jauniešu līgā, bija noteikti augstāka līmeņa, jo ASV vidusmēra skolu komandas ir vājākas, un daudzi puiši ar hokeju nodarbojas prieka pēc. Pavasarī futbols, vasarā teniss. Daudziem hokejs bija hobijs un, beidzoties skolai, arī hokeju neturpināja, līdz ar to neliels kokteilis gan attieksmes, gan izveicības un meistarības ziņā. Man noteikti tas deva neatsveramu pieredzi – pirmkārt, jau tas, ka dzīvoju prom no mājām, svešā kultūrā, un man bija jādara daudzas lietas pašam. Sākās pirmie soļi pieaugušo dzīvē. Man hokejs vienmēr bijis kā profesionāla lieta ar savu mērķi. Atrodoties Amerikā un līdz pat šodienai mana attieksme pret to nav mainījusies.

Tavā Indianapolisas sezonā Indianapolis Park Tudor Prep kļuva par MPHL čempioniem. ko tas nozīmēja komandai un Tev pašam?

Komandai un skolai, domāju, tas nozīmēja kārtējo kausu, ko dod par jebkuru uzvaru jebkurā sporta veidā; nedomāju, ka tam bija kāda sevišķa vērtība. Tituli, turnīri tiek rīkoti, lai skolniekam ir interesantāka sportiskā dzīve.

nākamajā (2002./2003.) sezonā jau pakāpies līmeni augstāk – spēlēji Dayton Gems komandā CEHL (Continental Elite Hockey League) – ASV Tier III līmeņa līgā. kas bija tās principiālās izmaiņas, spēlējot jauniešu hokeju MPHL līgā un sākot junioru gaitas CEHL?

Pirmāmkārtām, vidusskola spēlē līdz 17-18 gadu vecumam, bet junioros, tieši CEHL līgā līdz 22 gadu vecumam. Pirmais pārbaudījums man bija – nokļūšana pie 4 gadus vecākiem cīņu biedriem. Komandā biju jaunākais spēlētājs, līdz ar to bija gan jāpierod. Junioros ir cits ātrums, spēks un tradīcijas; viss notiek profesionālā līmenī.

kā Tu vērtē 3 gadus pastāvējušās (2001. – 2004.) CEHL līgas spēlētā hokeja līmeni? un kā Tu kopumā vērtē savas Ziemeļamerikas sezonas? kas Tev bija izdevies, kas mazāk? kas bija tie ieguvumi ilgtermiņā, ko, iespējams, vari novērtēt tikai tagad?

CEHL bija līdzvērtīga otrajai spēcīgākajai junioru līgai Amerikā – NAHL. Ņemot vērā, ka junioros nospēlēju 1 gadu, man būs grūti salīdzināt 3 gadus. Esmu priecīgs, ka man bija iespēja spēlēt Amerikā. Dzīves pieredze, valoda un arī hokejs cits. Izdevās veiksmīgi spēlēt tur, kur atrados tajā brīdī, bet neizdevās no tā atsperties sev vēlamā virzienā tajā brīdī. Vienīgais, ko es nožēloju, ka neizmantoju iespēju spēlēt universitātes hokeju un paralēli iegūt izglītību. Tā būtu vienīgā lieta, ko vēlētos izmainīt, ja būtu iespēja. Paejot ilgākam laikam, tikai tagad saprotu, ka tas man nebūtu bremzējis sportisko izaugsmi, plus tagad būtu izglītība. Ja es būtu nokļuvis kādā pro līmeņa hokejā, tad teiktu, ka viss ok, bet es nokļuvu Latvijas hokeja līgā, kas nebūt nedod man nekādas lielākas privilēģijas nekā to būtu devusi universitāte. Tajā brīdī es to neapzinājos.

2003./2004. gada sezonā Tavas statistikas ailītēs vēl figurē CEHL līgas nosaukums, šoreiz ar Traverse City Enforcers komandas nosaukumu, un arī hokeja kluba Zemgale vārds. kā Tev sākās un beidzās spēlēšana Traverssitijā? un kā Tu nonāci Zemgale sastāvā?

Zemgalē ierados, jo Amerikā sezona nebija sākusies, un izmantoju kā labu vietu, kur sagatavoties sezonai. Vai nu liktenis bija lēmis, vai konsuls Amerikas vēstniecībā, bet neaizbraucu atpakaļ uz Ameriku, jo man neiedeva uzturēšanās vīzu. Ātri un vienkārši – “ko darīsi Amerikā?” Spēlēšu hokeju. “Kādā līmenī?” Junioru. “Naudu pelnīsi?” Nē. “Tātad arī nodokļus nemaksāsi un tur dzīvosi. Paldies un uz redzēšanos. Paliec Latvijā”. Es gāju vairāk kā 5 reizes; beigās tā arī neizcīnīju savu taisnību un biju spiests palikt Latvijā.

sekojošās 4 sezonas (līdz 2008.) Tev sanākušas “tīri latviskas” – ar cīņām Latvijas čempionātā; vispirms sezonu – atkal Zemgale, divas sezonas – ASK Ogre, tad turpinājumā – sezona Rīga 2000 rindās. kas Tevi turēja Latvijas čempionātā? vai nebija doma “aizmukt” leģionāra gaitās? vai arī Latvijas čempionāta līmenis Tevi pilnībā apmierināja?

Bija doma, un arī 2004. gada vasarā mēģināju to izdarīt; biju Minskā uz Krievijas Augstākās līgas kluba nometni, bet acīmredzot nebija man lemts tur palikt, jo viņiem jau bija nokomplektēta komanda, un tā arī nesapratu, kāpēc tiku piesaistīts komandai, jo, ierodoties pirmajā dienā, teica, ka diemžēl nevaru palikt.

Ogri uzskatu par pirmo īsto profesionālo komandu savā karjerā. Tikko bija sācies hokeja bums Latvijā, un tas man bija solis augšup, jo bija cerība, ka Ogre spēlēs Baltkrievijā, un tajā brīdī tas bija augstākais, uz ko reāli varēju cerēt. Pāriešana uz Rīgu notika neplānojot; veicu pārrunas ar Ogri par līguma pagarināšanu, bet viņi mīlēja teicienu “Rītdien”… Rītdien, nekādas konkrētības ar domu “nu, kur tu liksies; gan jau paspēsim vienoties”. Nolēmu aprunāties ar Normundu Sējēju, tajā brīdī Rīga 2000 galveno treneri. Lietas notika salīdzinoši ātri, jo sakrita ar laiku, kad Mārtiņš Raitums bija traumēts, un Rīga 2000 labprāt mani paņēma pie sevis. Dzirdēju pēc tam nievas no Ogres kluba pārstāvja Viktora Anaņjeva puses, ka esmu nodevējs, bet, nu, es jau nevaru mūžīgi gaidīt to rītdienu. Katrā ziņā, es biju priecīgs nokļūt Rīgā, un pavadītais laiks Rīga 2000 komandā tiešām bija to vērts. Es par līmeni nedomāju, spēlēju, kur mani ņēma, un darīju to, kā mācēju.

2008./2009. g. sezona jau bija “latviski-baltkrieviska” – ar spēlēšanu Rīga 2000 rindās Baltkrievijas ekstralīgā un cīņām Ozolnieki / Monarch sastāvā Latvijas Virslīgā. kāda Tev pašam bija atšķirība spēlēt Latvijas vai Baltkrievijas līgās? spēlēm Baltkrievijā koncentrējies vairāk? uztvēri nopietnāk?

Spēlējot jebkurā līmenī – LAČ, BAČ utt., vienmēr pret spēli esmu attiecies ar visaugstāko atbildības sajūtu. Tieši tas kādreiz arī traucē, jo uztver visu pārāk nopietni, bet tā reiz esmu ieprogrammējis sevi un attieksmes ziņā sev pārmest neko nevaru. Baltkrievija man bija jauns turnīrs, laba pieredze. Atgriežoties LAČ, nebūtu tīri objektīvi salīdzināt, jo tomēr LAČ bija neprofesionāla hokeja līga, bet tas nemazināja manu vēlmi noķert ripu. Paldies cilvēkiem, kas man deva iespēju nospēlēt 2008./2009. gada sezonu līdz galam un atrasties apritē. Tie cilvēki ir Guntars Paste un Konstantīns Kikas.

(piebilde: LAČ = Latvijas Atklātais čempionāts; BAČ = Baltkrievijas Atklātais čempionāts.)

tosezon vispār 4 komandas no Latvijas startēja Baltkrievijas galvenajā čempionātā. vai Rīga 2000 komandai un Tev pašam spēles pret pārējām 3 Latvijas komandām bija nozīmīgākas nekā pret Baltkrievijas klubiem? kāpēc jā/nē?

Ja ne nozīmīgāk, tad interesantāk – viennozīmīgi. Tādā veidā varējām uzturēt kaut kādu reitinga rangu starp pašmāju klubiem. Līdzjutējiem pārāk neinteresēja, kā komanda spēlē pret baltkrievu klubiem, jo galvenais, kā spēlē savā starpā.

2008./2009. g. sezonā Rīga 2000 sastāvā, tāpat kā Stalkers Juniors laikos, uz pirmā vārtsarga godu nācās “konkurēt” ar Ervīnu Muštukovu. Daugavpils laikos vairāk spēļu aizvadīja Muštukovs, bet tajā pussezonā (2008. g. septembris – decembris) komandas “pirmais numurs” pārliecinoši biji Tu. vai nemēdz savas gaitas salīdzināt ar dažādu laiku partneriem – sāncenšiem komandas vārtsargu postenī? nemēdzat sacensties kaut kādā ziņā arī neklātienē vēlāk, pēc tam, kad nespēlējat vienā komandā?

Konkurence ir jebkurā klubā jebkurā līgā. Latvijā tā tika saasināta dēļ tā, ka esam tikai divi no 1984. gadiem. Brīžiem tas kļuva smieklīgi – gan aizkulišu runas, gan lomu sadalījums. Viens otram seko noteikti – tīri aiz ziņkārības vai kādu citu iemeslu vadīti. Sports ir un paliek sacensības; kādam tā ir melna skaudība, kādam – prieks par otra panākumiem. Mēs visi esam katrs par sevi, un dāvināt vietu vārtos neviens nevienam negrasās. Personīgi ar saviem konkurentiem esmu labās attiecībās, bet aizkulišu cīņas mēdza un dažreiz tagad mēdz būt absurdas un brīžiem nožēlojamas, bet ne jau man par to spriest. Tajā laikā, kad bijām ar Ervīnu komandas biedri, nebija mums ne pirmais, ne otrais numurs, varbūt kādam sanāca vairāk uzspēlēt, kādam mazāk. Abi gribējām spēlēt.

šī pati (2008./2009.) bija KHL un Rīgas Dinamo pirmā sezona, bet Rīga 2000 bija dinamiešu fārms. tajā sezonā uz daždesmit minūtēm vai vismaz uz dažām sekundēm spēles laika tika “uz augšu parauti” divi Rīga 2000 vārtsargi – Uģis Avotiņš un Ervīns Muštukovs. cik Tev pietrūka, lai jau tad nonāktu līdz Dinamo?

Cik man pietrūka? Godīgi sakot, necik nepietrūka, jo mana kandidatūra nemaz netika izskatīta. Pirms sezonas pajautāju, vai man būs iespēja sevi pierādīt arī Dinamo sakarā; atbilde bija – “nē”. Līdz ar to nemaz uz to pusi neskatījos ar cerību, ka varbūt kādu dienu vajadzēs palīdzēt. To, ka es sekoju visam līdzi un biju lietas kursā, nenoliegšu. Katram tika iedalīta vieta, loma, un man tajā projektā nebija ne vieta, ne loma; līdz ar to, domāju, ka visas spekulācijas, kāpēc es jā, vai es nē, ir liekas…

kāpēc sezonas gaitā, gadu mijā pārcēlies no Rīga 2000 uz Ozolnieki / Monarch? un kā bija pārslēgties atpakaļ no Baltkrievijas ekstralīgas uz Latvijas Virslīgu?

Kad krita “ekonomiskās krīzes priekškars”, spēlētāji, kam nebija līgumsaistību vai arī tālākas intereses no Dinamo komandas, tika pateikts paldies. Neko nevienam neteica – ne slikti ripas ķer vai to ne tā dari. Nedomāju, ka tur kāds skatījās arī tekošās sezonas statistiku. Naudas devējiem bija iemesls, situācija vai vēlme neturpināt līgumsaistības, un mūsu ceļi šķīrās.

Pārslēgties nebija problēmu; cik tad es tur biju Baltkrievijā – pus sezonu. Bija iespēja uzspēlēt Latvijā, spēlēju. Jā, rūgtums bija, ka citi čaļi turpina spēlēt Baltkrievijā, bet ne vienmēr viss notiek tā, kā tu pats to vēlies. Ļaunu prātu neturēju ne uz vienu, atradu sev motivāciju un turpināju spēlēt LAČ.

cita starpā, 2008./2009. g. sezonu noslēdzi kā Latvijas Virslīgas labākais vārtsargs. ko Tev nozīmē šis tituls?

Lai vai cik ironiski tas neskanētu, bet tas tituls palīdzēja tikt pie līguma Dānijā, kas tālāk mani aizveda uz Vāciju. Bija jau arī cits variants – neko nedarīt un sēdēt mājās, bet beigās izrādījās, ka esmu tikai ieguvis. Atklāti sakot, Eiropā neviens neseko līdzi Baltkrievijas čempionātam, LAČ vai Krievijas Augstākajai līgai; viņiem viss ir vienā katlā liekams. Līdz ar to, ja tev ir kāda atziņa vai novērtējums, tas palīdz. Baltkrievijā līdz labākajam vārtsargam laikam netiktu, bet vēlāk uzzināju, ka LAČ balva deva savu ieguldījumu. Tā ka, paldies, tiem, kas piešķīra to.

vairāku gadu gaitā pieaugušo hokeja līmenī esi uzspēlējis lielākajā daļā Latvijas hokeja “centru” – Daugavpilī, Zemgales komandā, ASK Ogre sastāvā, Rīga 2000 un arī Ozolnieki / Monarch ierindā; šķiet, atskaitot vien Liepāju. kurā klubā, komandā Tu juties vislabāk? kāpēc, kas Tevi tur saistīja, priecēja visvairāk?

Ogre man bija pirmais nopietnais klubs, bet Rīga 2000 bija tajā brīdī visprofesionālākais klubs; līdz ar to Rīgā viss bija ērtāk, labāk un vieglāk. Nekas jau īpašs tur nebija, bet sīkumi, par kuriem klubs parūpējās, bija no svara, un to laiku atceros ar prieku.

pirms 2009./2010. g. sezonas “uzņēmi” pilnīgi jaunu kursu – Dānija, kur biji iecerējis aizvadīt sezonu Herlev Eagles komandā Dānijas stiprākajā līgā AL-Bank Ligaen. pamanījies komandā uzspēlēt pārbaudes spēles, Dānijas kausā, bet gala beigās – sezona “noklājās” tā īsti nesākusies. Herlev Eagles pēc tam pat 2 pēdējās pilnās sezonas nebija piedalījusies AL-Bank Ligaen čempionātā; tagad ir “atkopusies” un 2011./2012. g. sezonā startē. kas notika ar komandu, kā klubs atrisināja saistības ar Tevi?

Klubs bija sarunājis sponsoru naudu, bet fiziski tā bija solījumu līmenī no tās devējiem. Kad līga lika naudu parādīt, garantēt, tad klubs to nespēja, un līdz ar to klubam tika atņemta licence. Varēja jau mēģināt spēlēt tālāk, bet līga un valsts to nepieļauj, lai izvairītos no tālākām sekām, kuras var rasties, ja nauda beidzas sezonas vidū. Labāk tā nekā, ja nospēlē pusgadu un tad tevi iepazīstina ar “piedod, naudas nav un nebūs”. Komanda neko; pieejamā nauda tika apķīlāta, un aizbraucu uz Vāciju ar to, kas bija kabata. Pēc sezonas gan valsts, pa cik bija garantējusi līgumu, kompensēja daļu no līguma summas.

pēc īslaicīgās “pieturas” Dānijā nonāci turpat relatīvi netālu Vācijā, kur nokļuvi Fischtown Pinguins sastāvā 2. Bundesliga čempionātā, kas pēc līmeņa ir otrs stiprākais Vācijā. kāpēc izvēlējies tieši šo valsti, līgu, komandu?

Tajā brīdī, kad uzzināju, ka Dānijā bizness ir beidzies, biju gatavs braukt uz jebkurieni; bija neliels izmisums, jo apzinājos, ka darbu atrast nav tik viegli, kur nu vēl tad, kad visiem sastāvs nokomplektēts. Šo valsti neizvēlējos; šis bija pirmais piedāvājums, kuru ne brīdi neapsvēru, un biju gatavs braukt un spēlēt.

cik var secināt no statistikas, biji Fischtown Pinguins pirmais vārtsargs, kuram arī uzticēja spēles pēc regulārā čempionāta, cīnoties par komandas palikšanu 2. Bundesliga sastāvā. kā pats vērtē savu pirmo Vācijas sezonu? vai tās gaitā piepildīji sev uzstādītos mērķus, uzdevumus?

Vācijā treneris bija izvēlējies tādu politiku – spēlēt pārsvarā ar vienu vārtsargu, un es biju situācijas ieguvējs. Sezonu noteikti vērtēju ar plus zīmi, jo tā bija mana pirmā īstā sezona, ar regulāru spēles laiku. Man nebija nekādu mērķu; primārais bija nospēlēt pēc iespējas vairāk minūtes, un tad jau redzēs, kā būs nākamajā sezonā. Pirmais piedāvājums pagarināt līgumu bija mēnesi pēc manas ierašanās, bet tajā brīdī uzskatīju, ka spēlēju pietiekami labi, ka nekur nav jāsteidzas.

kāda atšķirība bija starp Vācijas 2. Bundesliga un Latvijā, Baltkrievijā spēlēto hokeju? vai “bundeslīgas” līmenis ir salīdzināms ar Baltkrievijas ekstralīgu, un kurai līgai par labu?

Visi, kas spēlē Eiropā, saka: līmenis kā BAČ. Neatkarīgi no tā, kurā līgā spēlē. Es teikšu, ka Vācijā ir patīkamāk spēlēt nekā BAČ vai LAČ; Vācijā – skatītāji pilnas halles, klubos attieksme profesionāla un pašam jādomā tikai par hokeju. Hokeju spēlē visā pasaulē; tā, ka nevēlos salīdzināt. Es varu sastāstīt vienalga ko un tālāk? Paskatieties uz komandu sastāviem – tie paši uzvārdi klejo pa visu Eiropu.

Fischtown Pinguins ir komanda, kas mitinās Ziemeļjūras piekrastē – t.i. vistālāk no 2. Bundesliga norises epicentra; komandas koncentrējas galvenokārt Vācijas dienvidos un arī austrumos. vai salīdzinoši tālie pārbraucieni nenogurdināja, neietekmēja komandas sniegumu? (Tavā sezonā komandai regulārajā čempionātā 11. vieta 14 komandu konkurencē.)

Braucienam ir savi plusi un mīnusi. Tad, kad esi busā, tu brauc, guli, neko nedomā, atpūties, gatavojies spēlei. Ja spēlē mājās, tad tev ir jāpaēd, jābrauc uz mājām, jābrauc uz halli. Visādas blakus lietas; tā, ka šajā gadījumā viss ir līdzsvarā. Man nebija diskomforts no tālajiem braucieniem, jo autobuss aprīkots maksimāli ērti, lai katrs var gulēt un atpūsties.

2010./2011. g. sezonā biji atpakaļ Latvijā. šoreiz Latvijas hokeja aktuālajā “flagmanī” – Rīgas Dinamo. Pats intervijās esi minējis, ka ne mirkli nenožēlo savu izvēli būt “trešajam vārtsargam” un tās dažas spēles Dinamo rindās ir bijušas tā vērtas. kas ir tie iemesli, kādēļ Tev interesēja spēlēt Dinamo?

Kurš negrib spēlēt Dinamo? Tur arī atbilde uz jautājumu. Plus pievienotā vērtība ir tas, ka CV ieraksts arī nav zemē metams – lai vai cik minūtes un sekundes, bet tu tur esi bijis, piedalījies. To tev neatņemt. Kas no tā tālāk, ir jau cits jautājums, bet tas man jebkurā gadījumā nāca tikai par labu, un esmu priecīgs par pavadīto laiku Dinamo sastāvā.

kā Tu vērtē Dinamo vārtsargu politiku līdzšinējās sezonās un tagad? kas, Tavuprāt, ir galvenā atšķirība vārtsargu komplektā starp Šuplera un Rautakallio laikiem?

Politiku? Šupleram vajag NHL vārtsargus – vienalga, vai tu spēlē LAČ, BAČ vai spēlē ar skatītājiem. Viņš pat baidījās mani ielikt vārtos pret Liepājas Metalurgu, pārbaudes spēlē pirms sezonas. Ko man vēl pateikt? Šodien Dinamo dod spēlēt abiem vārtsargiem. Julio trenējot CSKA, pat Gaidučenko vārtos neliek, kaut gan spēlētājs sevi jau sen ir apliecinājis kā derīgu KHL līmenim. Treneri Rautakallio nepazīstu, tādēļ nevaru komentēt sīkāk.

aizvadītajā sezonā (2010./2011.) izskatījās, ka dalība Latvijas izlasē pasaules čempionātā Tev jau ir “kabatā”. taču trauma pārbaudes spēlē un 2003./2004. g. sezonas pasaules čempionāts (U-20) Tev palika pirmais un pēdējais reālais. vismaz pagaidām. cik nopietnu traumu “saķēri” aprīlī un cik veiksmīgi tiki galā ar tās sakopšanu?

Tāds, nu, reiz ir profesionālais sports; tajā brīdī savainoju kājas muskuli. Sadzija ar laiku, neko īpaši neārstējot, bet uz to brīdi nevarēju spēlēt. Esmu pilnībā atkopies un spēlēju bez nekādām komplikācijām. Bija liela vilšanās, ka tā notika, bet es tur neko nevarēju padarīt; tā sanāca un viss.

vasarā (2011.) sarunā un arī intervijās minēji, ka Austrumeiropas – VHL, Kazahstānas – un arī Lielbritānijas versijas neizskati, par iemeslu minot sociālo garantiju trūkumu vai hokeja līmeņa “neatbilstības”. tādēļ, iespējams, Tev nācās savu jauno darbavietu gaidīt ilgāk. kas, Tavuprāt, ir tie objektīvie un subjektīvie kavēkļi, kas traucē Latvijas hokejistiem starptautiskajā tirgū būt pieprasītākiem nekā viņi ir? neprotam sevi pārdot? ar profesionālu klubu skaita samazināšanos Latvijā ir pārāk daudz pretendentu uz leģionāru vietām ārzemēs? citi iemesli?

Latvijas hokejisti pasaulē nekotējas kā brends. Hokejā priekšroka ir jebkuram kanādietim, amerikānim un futbolā brazīlietim. Kā jau iepriekš minēju, neviens neseko Latvijas hokeja līgai, Baltkrievijai utt. Tu vari stāstīt zilus brīnumus, cik tu labs un veikls. Ja ir izvēle starp nezināmu latvieti un nezināmu kanādieti, tad lielākā daļa klubu īpašnieku un pircēju priekšroku dod kanādietim, jo vienmēr ir doma, ka krosbijs atbrauks. Un otrs faktors, ja jau tu labākais, tad kāpēc Latvijā nespēlē? Viņi jau nesaprot, ka Latvijā hokejs ir Liepāja un Dinamo… Ej un katram stāsti par savas valsts hokeja īpatnībām.

šosezon savas leģionāra gaitas sāki HC Most komandā Čehijas otrajā stiprākajā līgā (1.liga). HC Most aizvadītajā sezonā izcīnīja tiesības spēlēt Čehijas 1. liga, bet šosezon, spēlējot šajā līmenī, komandai diez cik neklājas (stabila pēdējā vieta). kāpēc Tava “pietura” Čehijā bija salīdzinoši īsa un kāpēc nepaliki ilgāk?

Sākuma, kad vienojāmies mutiski, runa bija – līdz 31. decembrim, bet satiekoties aci pret aci, sarunājām, ka palieku visu sezonu. Man tas bija svarīgi, jo 1. janvārī meklēt darbu, zinot, ka pārejas laiks beidzas 31. janvārī, diez ko izdevīgi nav. Sezonai ejot, komanda spēlēja vienkārši atbaidoši slikti, mainījās sastāvs katru dienu; kopā bija vairāk par 50 spēlētāju. Pats tur jutos drausmīgi; hokejs bija labs, nenoliegšu, un spēlēt vājākajā komandā nebija diez ko interesanti. Tu ej vārtos ar domu neielaist 10 ripas nevis uzvarēt. Dzīvošanas apstākļi, spēles bez skatītājiem – viss bija nomācoši, un paralēli meklēju iespēju atrast darbu citur. Pie pirmās iespējas to izmantoju, un esmu Vācijā. Bija vienošanās ar saimnieku – ja atrodu citu komandu, varu braukt; to arī izmantoju un ne brīdi nenožēloju.

sezonas vidū esi pārcēlies uz sev jau zināmo Vācijas 2. Bundesliga, kur spēlē EC Hannover Indians sastāvā. esi aizvadījis 3 spēles, pat guvis vienu rezultativitātes punktu, komanda pēdējās spēles uzvar. kā esi iejuties komandas sastāvā? vai esi apmierināts ar savu pārcelšanos no HC Most uz Hannoveri?

Komandas kolektīvs ir ļoti pretimnākošs, uzņēma kā savējo nevis kā ienaidnieku, kas atbraucis atņemt kādam vietu uz laukuma. Es otrreiz uz Čehijas 1. līgu braukt negribētu, bet Vācijā spēlētu kaut vai atlikušo karjeru. Šī atbilde, laikam, pasaka manas domas par pārcelšanos no Čehijas uz Vāciju.

ja Tev jāsalīdzina Čehijas 1.liga līmeni un kārtību ar Vācijas 2. Bundesliga, tad kāda ir atšķirība. kādas būtu Tavas rekomendācijas Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas izvēlas kādu no šīm līgām? ar ko būtu jārēķinās vairāk nekā varētu pirms tam iedomāties?

Čehijā noteikti spēlētāji vairāk spēlē kombinacionālo hokeju, bet Vācijā, ņemot vērā 5 ārzemnieku un naturalizēto ārzemnieku būšanu sastāvā, padara spēli vairāk uzbrūkoša tipa, kādu spēlē pāri okeānam. Katram ir savi mērķi. Vācija ir 3 profesionālās līgas, junioru un jauniešu sistēma. Labs spēlētājs var atsperties arī, esot Vācijā. Pavērojat, cik spēlētājus no Vācijas izvēlas katru vasaru NHL, un kur viņi spēlē, tepat savā Vācijā.

Čehijā leģionārus ne kāds gaida, ne vajag. Viņiem sava kultūra, virtuve un resursi arī pietiekami lieli. Sadzīves ziņā Vācija noteikti ir labāka par Čehiju, bet pārējais jau paša izvēle.

kam būtu jānotiek, lai 2012. vai 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases krāsās redzētu Tevi?

Nekam ārkārtējam, jāķer ripas un jāpasaka Nolanam, ka es arī esmu indiānis, Hanoveres Indiānis.

lai veicas!

uzziņām un lasāmvielai:

[pirmais un pēdējais (11.-ais) foto fiksēts 2012. gada janvārī EC Hannover Indians krāsās; foto avots: indians-fotogalerie.de. otrs foto – Rīgas Dinamo spēlē pret Hantimansijskas Jugra 2010. gada 26. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). trešais un ceturtais – Rīga 2000 krāsās; abu foto autors: Normunds Brics, foto no E.Lūsiņa personīgā arhīva. piektais – Fischtown Pinguins ierindā; foto no E.Lūsiņa personīgā arhīva. sestais un septītais – Dinamo ierindā 2010. gada decembrī; abu foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). astotais – Latvijas izlases treniņā 2011. gada 24. martā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). devītais – Latvijas izlases spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 7. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). desmitais foto – HC Most ierindā 2011. gada 2. pusē; foto avots: hokejsumperk2003.cz.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

par Vācijas U-20 hokeju, Latvijas Virslīgu un ne tikai. TUVPLĀNĀ: Artūrs Batraks

Posted by petrovich27 uz 2011/05/24

Artūrs Batraks. aizvadītajā sezonā – uzbrucējs Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā. pirms sezonas – rezultatīvākais spēlētājs Vācijas stiprākajā U-20 līgā Junioren-Bundesliga. vēl pirms tam – Dinamo Juniors kandidāts un Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs.

par savu nokļūšanu un sezonu Vācijā, par U-20 hokeju un tā popularitāti Vācijā, par leģionāru pienesumu Herforder EV U20 sniegumā, par pirmajiem soļiem Vācijas pieaugušo hokejā, par izaugsmes iespējām Latvijā, par Vācijas un Latvijas hokeja realitāti salīdzinājumā.

izziņai: Artūrs Batraks

  • dzimis 1990. gada 3. augustā
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 187 cm; 94 kg
  • 2010./2011. g. sezonā Zemgale/JLSS sastāvā Latvijas Virslīgā
  • iepriekšējās sezonas: Herforder EV U20; Herforder EV; SK Rīga/LSPA; SK Rīga-18; Rīga/Sāga/LB 90
  • Latvijas U-18 izlases dalībnieks pārbaudes spēlēs
  • pirmais treneris: Vladimirs Bistrovs (HK Zemgale)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: pēc cīņām pa Latvijas hokeja laukumiem 2009./2010. g. sezonā devies uz Vāciju – salīdzinoši “nezvaigžņota” Herforder EV (Herforder Eishockey Verein; HEV; arī Ice Dragons Herford) kluba saimniecību, kura galvenā komanda spēlē diezgan tālu no Vācijas elites līmeņa. kāpēc izšķīries par šo soli? un kāpēc tieši Vācija un šis klubs?

Artūrs Batraks: Tajā mirklī tā īsti pat nebija, kur spēlēt, jo variants par piedalīšanos Virslīgā ar SK Rīga pajuka, jo beigu beigās mums netika atvēlēta nekāda [atbalsta], un ar pašu spēkiem mēs Virslīgu nepavilktu. Tajā vasarā arī piedalījos Dinamo Juniors atlasē, kur jau pirmajā atlasīšanas kārtā izkritu, kā arī palaidu garām variantu par spēlēšanu Zviedrijā klubā Arboga, jo visas vietas jau bija aizņemtas.

Tieši pēc tā visa, kad jau biju jaunas komandas meklējumos, sekoja zvans no Vācijas, kur jau mitinājās iepriekšējais komandas biedrs Norberts Danemanis, kurš arī izteica piedāvājumu spēlēt Vācijā; ilgi nedomājat, šim piedāvājumam piekritu!

jautājums: par Tavu pamat-darbavietu Vācijā kļuva Herforder EV U20 komanda, kas 2009./2010. g. sezonā spēlēja Vācijas Junioren-Bundesliga – šīs valsts stiprākajā U-20 līgā. vai bija viegli iejusties jaunajā komandā? kas palīdzēja, bet kas apgrūtināja Tavu adaptēšanos?

Jaunajā komandā iejutos samērā ātri un veiksmīgi; daudz palīdzēja tas, ka mēs bijām divi latvieši, un komandā arī spēlēja pāris naturalizētie krievu tautības spēlētāji, ar kuriem nebija problēmu kontaktēties! Arī galvenais treneris Anton Weissgerber bija krievu izcelsmes, kas daudz palīdzēja ar iejušanos un spēlēšanu jaunajā komandā! Grūti bija pierast pie vācu valodas un pašas dzīvošanas ārpus Latvijas, bet tas tikai bija laika jautājums, lai tam visam pielāgotos.

Runajot par atbalstu un naudu, bija tā, ka katru mēnesi maksājām 300 eiro par dzīvošanu. Sākumā bija solīts pastāvīgs darbs, bet tas tika sniegts ļoti reti, jo nevarēja tikt galā ar darba atļaujām, tapēc strādājām nelegāli. Bieži vien klubs piešķīra kaut ko no optimāli vajadzīgā ekipējuma. Pats personīgi dzīvoju labā ģimenē, kura arī sniedza lielu atbalastu visai sadzīvei, ne tikai hokejam! Ģimenes bija ļoti pretīmnākošas visos jautājumos.

[piebilde: Anton Weissgerber – vācu Anton Weißgerber; dz. 1950. g. Permā, Krievijā.]

jautājums: vai Junioren-Bundesliga piedāvātais līmenis bija tas, ko gaidīji pirms ierašanās, vai atbilda Taviem priekšstatiem? kāds tas līmenis ir?

Ja godīgi, dodoties uz Vāciju par tur esošo līmeni vispār nebija nekādas nojautas. Pēc pirmās aizvadītas spēles ar Esenes Moskītiem (1. vietas ieguvēji Ziemeļu grupā; ESC Moskitos Essen U20) likās samēra augsts līmenis, jo kapitulējam ar ļoti smagu rezultātu, bet jau nākošajā spēlē bija redzams komandu dažādais sniegums, un sapratu, ka šajā līga var spēlēt samērā veiksmīgi. Komandu sniegums ir ļoti dažāds, katrai komandai ir savādāks budžets, un tas viss atspoguļojās uz komandu sastāviem; daudzām junioru komandām bija arī lielās komandas, kuras spēlēja DEL, 2. Bundesliga, Oberliga, Reģionālajā līgā. Mēs bijām no retajām komandām, kurai lielā komanda spēlēja tolaik Verbandsliga jeb Vācijas 5.-ajā līgā. Salīdzinot šīs līgas [Verbandsliga] komandu sniegumu, varētu secināt, ka līmeņa ziņā [komandas] daudz vai maz bija līdzīgas.

[piebilde: DEL = Vācijas 1. stiprākā līga; 2. Bundesliga = Vācijas 2.; Oberliga = Vācijas 3.; Regionalliga = Vācijas 4.; runa par pieaugušo līgām. ESC Moskitos Essen U20 komanda Junioren-Bundesliga regulāro čempionātu pabeidza Ziemeļu grupas 1. vietā gan 2009./2010. g. sezonā, gan sezonu pirms un pēc, bet par līgas čempioniem visus 3 gadus kļuva citas komandas.]

jautājums: no Vācijā spēlējošajiem ir izskanējis viedoklis, ka Vācijas U-20 līga ir salīdzinoši mazāk aktuāla, nekā 3 galvenās pieaugušo līgas un arī jauniešu līga – DNL (Deutsche Nachwuchs Liga; U-18). kāda bija Junioren-Bundesliga spēļu apmeklētība? kāda ir U-20 hokeja popularitāte Vācijā?

Protams, ka tās līgas ir augstāka ranga visos veidos, bet es neteiktu, ka uz Vācijas U-20 līgas spēlēm nāca maz tautas, nevar salīdzināt ar Latvijas Virslīgu. Pat rīta spēlēs mums bija vairāk fanu nekā šī [2011.] gada Latvijas Virslīgas finālā! It īpaši mūsu komandai, hokejam pilsētā bija ļoti liela piekritība; kad spēlējām piektdienas vakarā pie lielās komandas, skatītāju mazāk par 6 simtiem nebija, un tas ļoti priecēja; viņu [līdzjutēju] ieguldījums bija katrā uzvarētā spēlē.

jautājums: kas Tevi Vācijas hokejā uzrunāja visvairāk? kas ir tās lietas, kas atstāja vispozitīvāko iespaidu, bet kas – mazāk pozitīvu?

Lielākais stimuls bija pierādīt sevi katrā spēlē, bruģējot sev ceļu uz augšu! Sākot no 5.-ās līgas, ir kur kāpt uz augšu, un tāds arī bija tas mērķis, lai kāds pamanītu tavu sniegumu.

Pozitīvākais bija tas, lai arī 5. līgā vai arī junioru spēlēs tie apstākļi, kas bija radīti mums, bija ļoti patīkami. Daudz sīkumu – ēdiens, viesnīcas, autobusi, dakteri – parasti bija augstā līmenī, salīdzinot ar Latviju; šeit [Latvijā], kur biju spēlējis, tik daudz nebija veikts komandas labā. Tas viss – vairāk vai mazāk pateicoties daudzajiem sponsoriem un spēlētāju vecāku atbalstam!

Negatīvais bija tas, ka ne viss solītais bija tā, kā teikts pirms es devos spēlēt uz Vāciju; kopsummā vairāk bija pozitīvu iespaidu nekā negatīvu.

jautājums: Herforder EV U20, kas medijos dēvēti arī Herforder Young Dragons, ierindā bijāt divi leģionāri no Latvijas – Tu un Norberts Danemanis. cik noprotams no statistikas, tad abi bijāt pārliecionoši komandas rezultativitātes līderi, spēlējāt kopā vienā maiņā. kā komandas vadība vērtēja Jūsu sniegumu, vai bija “pietiekoši” ar Taviem 68 punktiem 24 spēlēs?

Viennozīmīgi bijām komandas līderi, un mūsu sniegumu tieši uz ledus vērtēja ar plus zīmi; mēs bijām vieni no komandas vilcējiem, arī labi sapratāmies uz laukuma, kas palīdzēja daudzās situācijās. Statistikas ziņā biju rezultatīvākais spēlētājs visā Vācijas junioru bundeslīgā [Junioren-Bundesliga], Norberts atpalika tikai par pāris punktiem. Vienmēr jau var vēlēties labāk, bet uzskatu, ka komandas kopējā statistikā  palīdzējam par 50%.

jautājums: tomēr neskatoties uz Latvijas leģionāru sniegumu, “jaunie drakoni” zaudēja vietu Vācijas U-20 elitē – stiprākajā līmenī. šosezon jau bez Jūsu dalības komanda spēlē Vācijas U-20 otrajā līmenī. kādēļ Herforder EV U20 “izslīdēja” no elites? vai komanda bija būtiski vājāka, sliktāk organizēta vai finansēta nekā pārējās Junioren-Bundesliga komandas?

Togad [2009./2010. g.] mēs palikām 2. vietā ziemeļu divīzijā; bet finansiālu apsvērumu dēļ, kā arī ledus problēmu dēļ nepiedalījāmies 4 komandu play off turnīrā. Ledus halli vadīja pilsētas pašvaldība, un bija noteikts laiks, līdz kuram mums tiek paredzēts ledus termiņš. Nemaz necerot, ka mēs tiksim play off, ledus termiņš netika pagarināts un fināla turnīru viņi [Junioren-Bundesliga] aizvadīja 3 komandu konkurencē! Tā arī junioru sezona beidzās. Visticamāk, ar lielās komandas piedalīšanos Regionallīgā lielāka daļa finanšu tika pievērstas pirmajai komandai.

[piebilde: Junioren-Bundesliga regulārais čempionāts 2009./2010. g. norisinājās divās grupās – Ziemeļu (7 komandas) un Dienvidu (8 komandas) tajā sezonā par līgas čempioniem kļuva EV Füssen U20, kas regulārajā čempionātā Dienvidu grupā bija ieņēmusi 2. vietu.]

jautājums: savā Vācijas sezonā Tev nācās uzspēlēt arī Herforder EV “lielajā” komandā, kas tosezon cīnījās Vācijas 5.-tajā stiprākajā līmenī. arī iepriekš, Latvijā, biji spēlējis pieaugušo līmenī, bet ar ko junioru hokejs no pieaugušo hokeja atšķīrās Herforder EV krāsās?

Tas bija Relegation posms, kur no 5.-ās līgas [Verbandsliga] 3 spēcīgākas komandas cīnījās ar 4.-ās līgas [Regionalliga] 4 vājākajām komandām; kur, savā starpā izveidojot turnīru, 3 labākas no šīm 7 komandām iegūst tiesības spēlēt Vācijas 4.-ajā līgā.

Lielajā komandā jau viss bija nopietnāk un viss balstījās togad uz tikšanu līgu augstāk, ko mēs, protams, arī paveicām. No lielās komandas tika vairāk prasīts un gaidīts nekā no junioriem; tikai mēs pierādījām, ka tieši juniori bija lielās komandas kodols, un uz to arī visa komanda balstījās.

jautājums: spēlēt “ledus drakonu” sastāvā Tev sanāca Relegation posmā. kas tas bija par posmu un ar ko tas Herforder EV gadījumā atšķīrās no regulārās sezonas?

Regulārajā sezonā viņi cīnījās par tikšanu labākajā trijniekā, bet, savukārt, pēc tam [Relegation posmā] jau notika [cīņa] par tikšanu uz augstāku līgu! Pats personīgi 5.-ajā līgā nespēlēju, jo nolikuma bija rakstīts, ka leģionāriem šajā līgā piedalīties aizliegts, savukārt jau 4.-ajā līgā drīkst 2 leģionāri spēlēt, un tā uz augšu.

jautājums: arī lielajā komandā biji salīdzinoši rezultatīvs – 17 punkti 13 spēlēs. kā pats vērtē savu Vācijas sezonu – gan junioru, gan pieaugušo komandā? ko esi visvairāk guvis no šīs sezonas?

Pie lielās komandas mans sniegums varēja būt labāks, daudz nerealizētu momentu utt.; tāpēc uzskatu, ka pie junioriem man padevās labāka sezona, nekā pie lielās komandas! Nospēlējot šo sezonu Vācija viennozīmīgi daudz ko ieguvu, tajā skaitā, arī pieredzi un iemaņas. Katrā ziņā patika trenera vadīšanas stils, kurš vēlējās, lai spēlējam izteiksmīgu hokeju, ar izspēlēm un skaisti realizētiem vārtiem; viņš nebija Kanādas hokeja piekritējs, kas bija ļoti pozitīvi.

jautājums: Herforder EVLatvijas hokejistiem, salīdzinot ar citiem Vācijas klubiem dažādās līgās, ir “iemīta taciņa” – pirms sezonas 2 latvieši, 2010./2011. g. sezonā – Lauris Ziemiņš. kas ir palīdzējis veidot šādu Latvijas hokejistu “eksportu”? ar ko šis klubs ir Latvijas hokejistiem pievilcīgs, īpašs?

Tas notika ar aģenta starpniecību, kam ir tieši kontakti ar šo pilsētu! Lauris nebija vienīgais latvietis, kurš centās iekļūt HEV sastāva šo sezonu [2010./2011.]. [Pievilcīgs ar to, ka ir] Viens no variantiem, lai tiktu ārpus Latvijas spēlēt hokeju un pelnīt.

jautājums: aizvadītajā (2010./2011.) sezonā, jau bez Tevis sastāvā, Herforder EV jau ir pacēlusies pakāpienu augstāk – cīnās Vācijas Regionallliga – 4. līmenī. kāpēc nepaliki Herforder EV kluba sistēmā?

Mēs jau iepriekšējā sezonā izcīnījām tiesības uz spēlēšanu 4. līgā; viņiem tikai nācās to apstiprināt. Sakarā ar mācību pārtraukšanu uz gadu, man nācās atgriezties Latvijā un pabeigt iesāktās mācības. Vēl joprojām uzturu kontaktus ar šī kluba vadību un varbūt tuvākajā laikā tur atgriezīšos.

jautājums: šo (2010./2011.) sezonu atgriezies Latvijas Virslīgā – šoreiz Zemgale/JLSS. kāpēc piezemējies tieši Jelgavas komandā?

Pats esmu jelgavnieks, un pēc ilga pārtraukuma Jelgavā beidzot tika izveidota augsta līmeņa komanda, kurā nolēmu piedalīties. Iepriekš pamatā spēju Rīgā, bet ir grūti izbraukāt katru dienu; vēl pie tam tas jāapvieno ar skolu, un tādējādi izlēmu, ka pats labākais variants bija tad palikt Jelgavas komandā.

jautājums: ar ko bija pamainījies Virslīgas līmenis, ja salīdzini savu SK Rīga/LSPA sezonu (2008./2009.) ar šo – 2010./2011. g. sezonu? kas ir kļuvis savādāk?

Neko diži nav līmenis mainījies, tikai, manuprāt, Latvijas hokeja saimniecība kā tāda ir ļoti haotiska un nesakopta! Ja agrāk Latvijas Virslīga bija skatāma un bija uz ko tiekties, tad tagad ir pavisam pretēji. Komandu sniegums ļoti atšķiras, tāpat kā to finansiālais stāvoklis! Kas tā par Virslīgu, kur pašam jāpērk hokeja forma un vēl piedevām jāmaksā par ledus treniņiem līdz pat 80 latiem mēnesī; tas nav nopietni! Izaugsmes iespējās Latvijā arī nav diez ko lielas; ja citiem liekas, ka Virslīga būtu tas, kur tiekties, tad tas ir galīgi garām; agrāk tā varēja būt, kad vēl bija tādas komandas kā Rīga 2000, ASK/Zemgale u.c., hokejs tiešām bija skatāms un baudāms. Dažkārt pat uz amatieru spēlēm ir lielāka apmeklētība nekā uz Virslīgas spēlēm. Ar katru gadu izaugsmes iespējas Latvijā paliek arvien mazāk!

jautājums: Lietuvas nacionālās hokeja līgas Nacionalinė ledo ritulio lyga (NLRL) 2010./2011. g. sezonas statistikas uzskaitēs Tev ir reģistrēta viena spēle Šiaulių Ledo Linija ierindā. pats minēji, ka esi bijis pieteikts tikai teorētiski, bet reāli nav sanācis laika aizvadīt nevienu spēli. kā nonāci Šauļu komandas intereses lokā? un kāpēc tomēr neuzspēlēji Lietuvā?

Vasaras pauzes laikā formas uzturēšanai bieži slidoju pie amatieriem, un tur bieži brauca spēlēt tieši spēlētāji no Lietuvas, Šauļiem. Kā jau katru gadu viņi meklēja spēcīgu komandas papildinājumu un arī piedāvāja man, teica ka visu apmaksāšot, atliks tik vienīgi spēlēt, un, lūk, es piekritu, kaut arī nevienu spēli neaizvadīju saspringtā grafika dēļ. Pašam bija dienu dienā treniņi no rītiem un vakaros, ta kā tam īsti nepietika laika! Varbūt vēl paspēšu uzspēlēt Lietuvas vietējā čempī; katrā ziņā atsauksmes ir tās labākās.

jautājums: tagad ir populāri doties spēlēt uz Somiju, Zviedriju, arī Franciju, Kazahstānu. vai neesi plānojis atkal iemēģināt leģionāra gaitas? kādi ir Tavi plāni attiecībā uz nākamo sezonu?

Noteikt gribētu spēlēt kādā citā valsti. Pašlaik ir iestājusies vasaras pauze hokejā, bet pēc pāris mēnešiem būs zināms arī mans liktenis. Šīs sezonas [2010./2011.] vidū biju arī sazinājies ar Somijas 4. līgas [II-divisioona] klubu PyPo, un palikām uz vienošanos, ka sarunas atliksim uz nākošo sezonu, jo komandai bija pilns leģionāru skaits uz to brīdi! Laiks rādīs; kā vienmēr tikai sezonas sākumā būs skaidrs, kur spēlēšu.

[piebilde: PyPo – saīsinājums no Pyhäjärven Pohti. PyPo sastāvā 2010./2011. g. sezonā fiksēta virkne Latvijas hokejistu – uzbrucēji Edgars Čermnihs (1990.), Norberts Danemanis (1990.), Edgars Dzirkalis (1993.),Vadims Vabiščevičs (1989.), aizsargs Vladislavs Dudins (1990.), vārtsargs Jānis Liepa (1993.).]

lai veicas!

[pirmie divi attēli no Artūra Batraka personīgā arhīva. trešajā attēlā Artūrs Baltraks – pa kreisi, Zemgale/JLSS krāsās; foto fiksēts Zemgale/JLSS spēlē pret HK Ogre 2010. gada 13. novembrī; foto autors: Ritvars Raits, Sportacentrs.com.]

lasāmvielai & izziņām:

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

kur pazuda Dinamo Juniors?

Posted by petrovich27 uz 2010/10/30

2009./2010. g. sezona bija izrādījusies pirmā un vienīgā Dinamo Juniors komandas pastāvēšanas vēsturē. savā vienīgajā sezonā “juniori” tīri “ciešami” nostartēja Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgas play offizcīnīja Latvijas čempionu titulu. pēc tam, nocacīti sakot, Dinamo Juniors transformējās par MHL vienību HK Rīga. nosacīti tāpēc, ka vairāk “pēc formas” – kā Dinamo jauniešu komanda. “pēc satura” – no Dinamo Juniors 46 spēlētājiem, kas uzspēlēja Dinamo Juniors krāsās oficiālajās Baltkrievijas ekstralīgas un/vai Latvijas Virslīgas spēlēs, 12 hokejisti bija nokļuvuši HK Rīga sastāvā. ieskaitot divus puišus, kas jau sezonas gaitā bija pametuši “juniorus” (Toms Broks un Vladislavs Dobreņkijs), kā arī ieskaitot Ronaldu Cinku, kurš tagad ir pametis HK Rīga sastāvu un Dinamo sistēmu.

kopumā pērnsezonas Dinamo Juniors sastāvā spēlējušie 19 hokejisti ir palikuši Dinamo sistēmā. kā jau minēts – 11 puiši “loka kājas” par HK Rīga, 7 vīri dažādā “biežumā” spēlē Rīgas Dinamo sastāvā KHL laukumos, bet vēl 1 (Sergejs Naumovs) turpina būt Dinamo sistēmas vārtsargu treneris. vēl par nosacīti Dinamo sistēmā palikušu varētu būt saucams Koba Jass, kurš 2010./2011. g. sezonā cīnās Liepājas Metalurga rindās. starp citu, viņam šosezon fiksēta arī spēle Latvijas Virslīgas vienības SMScredit.lv sastāvā.

lielākā Dinamo Juniors hokejistu “partija” ārpus Dinamo sistēmas ir nonākusi Latvijas Virslīgas “dzīslās” – 8 hokejisti, neskaitot jau minēto K.Jasu, 2010./2011. g. sezonu ir uzsākuši Virslīgas dažādās vienībās. pa diviem “junioriem” ir nonākuši DHK Latgale, HS Rīga / Prizma, Ozolnieki / Monarch, Zemgale / JLSS sastāvos. jādomā, ka, ja ne visi, tad daļa šo hokejistu sezonas sākumu uztver kā “iesildīšanos” un cer sezonas gaitā pārcelties uz jaudīgākām līgām. taču pastāv iespēja, ka Latvijas Virslīgas komandām būs “jāuzņem” hokejisti, kuriem CV ailītē pie šīs sezonas stāv jautājuma zīme.

savukārt, 11 hokejisti no pērnā Dinamo Juniors ir “atraduši laimi un pielietojumu” klubos ārpus Latvijas. “sadalījumā” diezgan uzskatāmi atspoguļojas Latvijas hokejistu “trimdas vietu” popularitāte un jaunatklājumi 2010./2011. g. sezonā. 4 “juniori” sezonu uzsākuši Lielbritānijas hokeja līgās. starp citu, Ervīns Muštukovs ir pat pamanījies kļūt par britu stiprākās līgas (EIHL) septembra labāko spēlētāju.

3 hokejisti no Dinamo Juniors sastāva sezonu uzsākuši Ziemeļamerikā – Ralfs Freibergs, Kristiāns Pelšs un Edgars Ribakovs. tiesa, raugoties no Latvijas hokeja perspektīvām, Ribakova gaitas ir mazāk interesantas, jo viņš pārstāv Lietuvas krāsas.

divi “juniori” ir noturējušies Somijas klubu sastāvos – Armands Bērziņš un Roberts Jekimovs. tiesa, jāpebilst, ka Jekimovs jau 2009./2010. g. sezonas gaitā nometinājās sava esošā kluba sastāvā. savukārt Dinamo Juniors kapteinim Jānim Straupem sanāca uzsākt sezonu HeKi komandas sastāvā Somijas 2. stipākās līgas (Mestis) sastāvā, bet neizdevās noturēties. pa vienam Dinamo Juniors hokejistam ir nonākuši Zviedrijā un Kazahstānā.

bet ir vēl virkne Dinamo Juniors puišu, par kuru turpmākām gaitām skaidrības nav. daži no viņiem cenšas sevi uzturēt formā, trenējoties kopā ar amatieru komandām vai individuāli. atliek viņiem vien novēlēt, lai tuvāk sezonas vidum arī viņiem ir darbs pēc iespējas tuvāk vēlmēm.

Dinamo Juniors spēlētāji, kas aizvadījuši kaut vienu spēli komandas oficiālajās spēlēs Baltkrievijas ekstralīgā un/vai Latvijas Virslīgas play off + vārtsargi, kas bijuši pieteikti sastāvā, bet nav spēlējuši (ieskaitot spēlētājus, kas pametuši komandu arī 2009./2010. g. sezonas gaitā; iespējams, nav fiksēti visi atjauninājumi):

  spēlētājs (dz.g.) klubs 2010./2011.g. (uz 2010-10-29)
  VĀRTSARGI  
V Toms Broks (1991.)  HK Rīga (MHL)
V Nauris Enkuzens (1989.) ?
V Jānis Mētra (1991.) HS Rīga / Prizma (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
V Ervīns Muštukovs (1984.) Sheffield Steelers (EIHL = Lielbritānijas 1.)
V Sergejs Naumovs (1969.) Rīgas Dinamo vārtsargu treneris
V Nikolajs Žurkovs (1990.) ?
  AIZSARGI  
A Edgars Apelis (1989.) DHK Latgale (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
A Ričards Birziņš (1989.) Beibaris (Atirau; Kazahstānas 1.)
A Jānis Bullītis (1990.) ?
A Oskars Cibuļskis (1988.) Rīgas Dinamo (KHL)
A Ralfs Freibergs (1991.) Texas Tornado (NAHL)
A Mārtiņš Gipters (1989.)* Ozolnieki / Monarch (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
A Krišs Grundmanis (1989.) Hull Stingrays (EIHL = Lielbritānijas 1.)
A Mārtiņš Jakovļevs (1991.) HK Rīga (MHL)
A Gvido Kauss (1990.) ?
A Krišs Kupčus (1990.) Zemgale/JLSS (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
A Aldis Pizāns (1989.) Ozolnieki / Monarch (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
A Mārtiņš Porejs (1991.) HK Rīga (MHL)
A Jēkabs Rēdlihs (1982.) Rīgas Dinamo (KHL)
A Krišjānis Rēdlihs (1981.) Rīgas Dinamo (KHL)
A Kristaps Sotnieks (1987.) Rīgas Dinamo (KHL)
A Ēriks Ševčenko (1991.) HK Rīga (MHL)
  UZBRUCĒJI  
U Edgars Bebris (1991.) Sheffield Steeldogs (EPIHL = Lielbritānijas 2.)
U Armands Bērziņš (1983.) HPK (SM liiga = Somijas 1.)
U Māris Bičevskis (1991.) HK Rīga (MHL)
U Elvijs Biezais (1991.) HK Rīga (MHL)
U Vladimirs Borovkovs (1990.) DHK Latgale (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
U Roberts Bukarts (1990.) Rīgas Dinamo (KHL)
U Ronalds Cinks (1990.) ?
U Vladislavs Dobreņkijs (1991.) HK Rīga (MHL)
U Andris Džeriņš (1988.) Rīgas Dinamo (KHL)
U Toms Hartmanis (1987.) Newcastle Vipers (EIHL = Lielbritānijas 1.)
U Miks Indrašis (1990.) HK Rīga (MHL)
U Koba Jass (1990.) Liepājas Metalurgs (BAČ ekstralīga = Baltkr. 1.)
U Roberts Jekimovs (1989.) Jokipojat (Mestis = Somijas 2.)
U Miks Lipsbergs (1991.) HK Rīga (MHL)
U Gints Meija (1987.) Rīgas Dinamo (KHL)
U Kristiāns Pelšs (1992.) Edmonton Oil Kings (WHL; Kanāda juniori)
U Aldis Popens (1990.) ?
U Edgars Ribakovs (1991.) Austin Bruins (NAHL)
U Jānis Straupe (1989.) ?
U Toms Tiļļa (1990.) Sollentuna HC (2. divīzija = Zviedrijas 4.)
U Juris Upītis (1991.) HK Rīga (MHL)
U Henrijs Uzraugs (1990.) Zemgale/JLSS (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
U Raimonds Vilkoits (1990.) HK Rīga (MHL)
U Mārcis Zembergs (1988.) HS Rīga / Prizma (LAČ Virslīga = Latvijas 1.)
  * Mārtiņš Gipters Ozolnieki / Monarch sastāvā fiksēts kā uzbrucējs.  
       

izziņām:

  • LHF statistikas lapa – statistika.lhf.lv
  • Dinamo Juniors statistika Baltkrievijas ekstralīgā: tepat
  • Dinamo Juniors statistika Latvijas Virslīgas play off: tepat

[attēlā Dinamo Juniors puiši pēc spēles pret Liepājas Metalurgs uzvarējuši Latvijas Virslīgas play off-ā un ieguvuši Latvijas čempiona titulu; Liepājā, 2010. gada 5. aprīlī. foto avots: dinamoriga.eu.]

Posted in Dinamo Rīga, HK Rīga, hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

TUVPLĀNĀ: Ēriks Ozollapa

Posted by petrovich27 uz 2010/08/05

Eriks_Ozollapa_no_pers_arhivaRīgas Dinamo treniņnometnei šovasar pievienojās latviešu uzbrucējs Ēriks Ozollapa, kurš no hokeja līdzjutēju un arī speciālistu “operatīvās atmiņas” bija izgaisis. jo 4 pēdējās sezonas aizvadīja un spēlēja hokeju ārpus Latvijas – Ziemeļamerikā. Dinamo sastāvā Ozollapam nostiprināties neizdevās, taču viņa parādīšanās Latvijā kārtējo reizi apliecināja, ka ir latviešu hokejisti ārpus pierastā redzes loka – ne tikai nu jau ierastajās Krievijas, Baltkrievijas, Latvijas hokeja druvās vai spožākajā pasaules līgā – NHL.

Ēriks Ozollapa stāsta par Ziemeļamerikas hokeju ārpus ierastajiem NHL un AHL rāmjiem, par koledžu hokeju, “piezemēšanos” Somijā, iespēju trenēties kopā ar Dinamo.

izziņai: Ēriks Ozollapa

  • dzimis 1987. gada 18. aprīlī
  • ampluā: uzbrucējs
  • “figūra”: 187 cm; 89 kg
  • 2009./2010. g. sezonā ASV koledžu līgas ACHA komandā Robert Morris University 18+12 punktu 32 regulārā čempionāta spēlēs un 4+2 punkti 2 play off spēlēs
  • pirms tam: Quad City Jr. Flames (CSHL); Traverse City North Stars (NAHL); Rīga 2000; HooCee (Somija; juniori); SK Rīga-18; HK Zemgale
  • pirmie treneri: Igors Smirnovs, Jānis Kupčs

INTERVIJA

jautājums: pēdējās 4 sezonas biji pārāk tālu – Ziemeļamerikā, ka daudzi Latvijas hokeja līdzjutēji bija piemirsuši, ka ir tāds latviešu uzbrucējs Ēriks Ozollapa. kā vērtē Ziemeļamerikas posmu savā karjerā? ko esi apguvis, mācījies? kur esi kļuvis stiprāks?

Ēriks Ozollapa: Ziemeļamerikas posmu savā karjerā vērtēju viennozīmīgi ar pozitīvu zīmi – gan hokeja, gan sadzīves ziņā. Mācijos Robert Morris University Ilinoisā (ASV), kur apguvu studiju programmu Business Administration and Management, pabeidzot ar 3.5 gpa (grade point average) no 4.0 iespējamajiem. Hokeja ziņā, domāju, ka esmu kļuvis stiprāks; konkrēti pateikt, kur un kā, es diemžēl nevaru, bet domāju, ka esmu kļuvis mazliet agresīvāks.

jautājums: pēdējās divas sezonas pārstāvēji Robert Morris University krāsas ACHA (American Collegiate Hockey Association) līgā, pirms tam Quad City Jr. Flames (CSHL), Traverse City North Stars (NAHL). kā vērtē šīs komandas un šīs līgas? vai tā ir laba hokeja skola?

ACHA D1 diemžēl ir ļoti zemu novērtēta līga ārpus tās – ne tikai Eiropā, bet arī ASV – tikai dēļ šī nosaukuma, lai gan tajā pašā laikā šī līga tiek vērtēta līdzvertīgi starp NCAA (National Collegiate Athletic Association) D1 un D3 skolām (D2 nav NCAA hokejā). Savstarpējās draudzības spēles pret NCAA D1 un D3 ir ļoti interesantas – D3 komandas parasti tiek apspēlētas un brīžiem sanāk apspēlēt arī NCAA D1 vienības. Faktiski vienīgā atšķirība starp ACHA un NCAA ir līgu finansējumos: NCAA līgu finansē valsts; ACHA līgu – pašas skolas.

Koledžas 2 gadus noteikti vērtēju ar pozitīvu zīmi, jo tas ir cits hokejs, tas vairs nav “juniori”, tur spēlētāji ir jau pieagušāki, viņu liela daļa pēc skolas beigšanas cenšas spēlēt un ir gadījumi, ka pat tiek līdz AHL, NHL vai Eiropas top līgām.

Pirmajā sezonā Robert Morris University komandā biju rezutatīvākais, bet otrajā sezonā bija sarežģījumi ar skolu un man diemžēl nācās izlaist vairākas speles, kā dēļ nebiju rezultatīvākais – paliku 2.-ais komandā. Mūsu komanda nebija stiprāko Top 10 sastāvā, lai gan cīnījāmies ar stiprākajām komandām un arī bieži atņēmām punktus, šosezon (2009./2010.) paliekot 12. vietā.

CSHL (Central States Hockey League) varētu būt 3.-4. līga pēc prestiža Amerikas Savienotajās Valstīs, kur “dala” vietu ar EJHL (Eastern Junior Hockey League), kurā arī ir spēlējuši vairāki latvieši.

Diemžēl vecuma dēļ nevarēju spēlēt savu pēdējo junioru sezonu NAHL (North American Hockey League), kuru pat uzskatu par interesantāku un labāku par USHL (United States Hockey League). Sezona NAHL līgā man sanāca diezgan veiksmīga, turklāt no tās līgas prakstiski visi vai lielākā daļa tiek NCAA D3 vai ACHA D1, bet ir arī spēlētāji, kas tiek pat NCAA D1. Nav īpaši daudz gadījumu, ka kāds no NAHL tiek uz profesionālu komandu, ja nu vienīgi kāds eiropietis, kas aizbrauc spēlēt atpakaļ uz Eiropu.

Par Traverse City North Stars varu teikt tikai un vienīgi visu to labāko – gan kā par organizaciju, gan par līgu (NAHL), kurā komanda spēlē. Katram spēlētājam laukumā ik sekundi ir jāpierāda sevi, jo ir tik daudz cilvēku, kas grib spēlēt NAHL-ā. Tur spēlētājus vērtē gandrīz “caur palielināmo stiklu” – viena kļūda un spēlētājs ir vai nu aizmainīts prom, vai vienkārši atlaists.

jautājums: koledžu hokejs nereti ir nenovērtēts “laukums”, lai gan daudzi pazīstami hokejisti karjeras sākumā ir cīnījušies koledžu līgās. kapēc izvēlējies cīnīties Robert Morris University sastāvā, nevis, piemēram, kādā no Eiropas līgām?

Biju nolēmis mācīties un, ja mācīties, tad par brīvu. Pēc pēdējās junioru sezonas un arī sezonas laikā pienāk daudz piedāvājumu no visāda līmeņa skolām un līgām. Pa cik uz CSHL līgas kopējā fona man bija laba statistika, tad bija daudz vēstuļu un aicinājumu apmeklēt dažādas skolas. Biju vizītē uz vairākām skolām, no kurām beigās izvēlējos Robert Morris University. Šī izvēle nāca dēļ Čikāgas kā pilsētas, dēļ halles un vispār sadzīves. Parasti skolas ir nekurienes vidū, bet Robert Morris University ir pašā Čikāgas centrā un nav tipiskais “filmu variants” (lai gan tie varianti ir vilinoši un jautri, bet zinu, ka tie apnīk un bieži aizved neceļos), bet ir prestižs. Turklāt Robert Morris University piedāvāja izglītību un hokeju par brīvu, kas mūsdienu ekonomiskajā situācijā, protams, nenoliedzami ir svarīgi. Tāpēc paliku tur, un man patika gan dzīvot Čikāgā, gan komanda, gan treneri, gan arī skola.

Eiropu neizvēlējos, jo biju tiešām nolēmis tikt skolā un kaut kādā ziņā saistīt dzīvi ar Ameriku. Protams, arī tagad neizslēdzu variantu atgriezties Amerikā, bet pašlaik, konsultējoties ar ģimeni, nolēmām, ka vajadzētu paskatīties Eiropu.

jautājums: kā bija “ielekt” no Baltkrievijā un Latvijā “rūdītā” Rīga 2000 Ziemeļamerikas laukumos? kas bija galvenās grūtības, kas “aizgāja” labi?

Cik atceros, ielekt īpaši grūti nebija, jo biju mazliet nopietnāks par citiem, bet nu nebiju tik agresīvs, bet arī to es pusgada laikā dabūju un aizgāja arī tas. Domāju, ka biju mazliet apķērīgāks un vairāk domāju nekā pārējie uz laukuma. Sākumā bija grūtības adaptēties, bet nu ar laiku pie visa var pierast, un, re, kā 4 gadus sanāca palikt tur.

jautājums: savulaik (2004./2005. g. sezonā) no HK Zemgale (Jelgava) pārcēlies uz HooCee Somijas “junioros”. ko Tev sniedza Somijas pieredze? ko mācījies no šī posma? kāpēc Somijā “nepakavējies” ilgāk?

Somija bija mana pirmā pieredze dzīvot prom no mājām, un tas nebija viegli. Tas gads bija ļoti grūts. Hokeja ziņā tur viss bija kārtībā, bet bija psiholoģiskais spiediens – mazliet pa agru aizbraucu projām no mājām un vienkārši nebiju tam vēl pietiekami nobriedis.  No šī posma mācījos patstavību, jo tur nebija neviens cilvēks, kas nakts vidū celtos, lai kaut ko palīdzētu, lai vai kas tas būtu. Viss bija jādara pašam, un 16 – 17 gados nebija viegli, bet izturēju. Somijā nepaliku, jo īsti nemeklēju kur un tobrīd nedomāju par to.

jautājums: kā biji nonācis līdz Rīgas Dinamo treniņometnei? pats meklēji iespēju spēlēt Latvijā, Eiropā? vai iniciatīva nāca no Dinamo puses?

Kā jau teicu, ar ģimeni nolēmām, ka jāpamēģina uzspēlēt Eiropā, un, protams, sāku ar Rīgas Dinamo. Tā bija mana iniciatīva. Mani prom neviens nedzina un deva iespēju sevi parādīt, par ko es esmu ļoti pateicīgs Normundam Sējējam, Juliusam Šupleram un pārējiem Dinamo sistēmā.

jautājums: konkurence uz vietu Dinamo pamatsastāvā ir sīva, daudzi spēlētāji mēģināja un mēģina “pārvērst” try-out līgumus par nopietnākām saistībām. kā Tu vērtēji savas iespējas aizķerties Rīgas Dinamo sastāvā? kas tomēr neļāva palikt Dinamo sistēmā?

Es apzinājos, ka augstāk par 4. maiņu man nebūs iespēja tikt, bet tomēr katru dienu pavadīju ar domu, ka iespēja ir, un katru dienu, kad netiku atskaitīts no Dinamo treniņometnes, priecājos par iespēju trenēties ar Dinamo vēl vienu dienu. Tomēr pienāca arī šī diena, kad nācās pamest Dinamo treniņnometni, bet neko darīt – tāda ir dzīve un tas ir sports. Nav jānokar galva, un iespējas būs. KHL ir pasaules otra spēcīgākā līga, un nav nekāda traģēdija, ka uzreiz netiku KHL komandas sastāvā. Treneris teica, ka vēl neesmu gatavs, un, domāju, ka viņš to vislabāk redz un zina, un es viņam piekrītu. Jāturpina trenēties, lai kādu dienu būtu gatavs.

jautājums: kādi ir Tavi turpmākie plāni nākamajai sezonai?

Šobrīd tuvākie plāni ir atrast komandu, kur parādīt sevi un cerēt uz iespējami maksimāli augstu līmeni ar iespējami labāku atalgojumu. Gribētu aizvadīt pilnvērtīgu sezonu un pilnveidot sevi hokejā. Jācenšas pareizā veidā apvienot Amerikas hokeja pieredzi ar Eiropas hokeju.

jautājums: kādi ir Tavi ilgtermiņa plāni profesionālajā hokejā? ko gribi sasniegt?

Ja tā godīgi tālu plānu nav; gribu spēlēt, cik ilgi varu un cik ilgi man ļaus. Protams, jebkuram hokejistam ir sapnis, bet “sapņotāju” mēs esam tik daudz… Tāpēc jācenšas tikt maksimāli tuvu savam sapnim.

lai veicas!

[foto no Ērika Ozollapas personīgā arhīva.]

lasāmviela vēl:

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »

Dinamo treniņnometne Valmierā “piekomplektēta”

Posted by petrovich27 uz 2010/07/23

Rīgas Dinamo oficiāli ieziņotajā sarakstā ar spēlētājiem, kas 23. jūlijā uzsāks dalību treniņnometnē, ir ieviesušies divi jauni vārdi – uz pārbaudes laiku “pieņemti” ir arī uzbrucēji Ēriks Ozollapa un Guntis Džeriņš (attēlā pa kreisi). no dinamoriga.eu oficiālā ieziņojuma top skaidrs, ar kuriem spēlētājiem Dinamo ir jau vienojies. acīmredzot, tie ir spēlētāji, kuriem zemāk esošajā tabulā nav norādes “uz pārbaudes laiku”. bez minētā marķējuma ir arī Mārtiņa Karsuma vārds.

Ēriks Ozollapa (dz. 1987.), uzbrucējs. treniņometnē ierodas pēc Robert Morris College (Robert Morris University; ASV) komandas sastāvā aizvadītām cīņām ACHA (American Collegiate Hockey Association) kaujas laukos. iepriekš fiksēts arī Quad City Jr. Flames rindās CSHL (Central States Hockey League) līgā, Traverse City North Stars sastāvā NAHL (North American Hockey League) līgā, HooCee ierindā Somijas “junioros”, arī Rīga 2000 ierindā Baltkrievijas un Latvijas atklātajos čempionātos, SK Rīga – 18 un Zemgale (Jelgava) rindās Latvijas atklātajā čempionātā. secinājumi gaidāmi treniņnometnes gaitā.

Guntis Džeriņš (dz. 1985.), neskaitot faktu, ka ir dinamieša Andra Džeriņa brālis, ir arī Latvijas izlases uzbrucējs, kas piedalījies 6 pasaules čempionātos – divreiz “lielajā” izlasē pasaules elitē un pa divām reizēm – U-20 un U-18 pasaules čempionātos 1. divīzijā. 2009./2010. g. sezonā veselības nebūšanu dēļ G.Džeriņš profesionālā līmenī nav spēlējis, bet pirms tam 2 sezonas Slovakijas ektralīgas klubā MHC Martin, kur 2008./2009. g. sezonā 9+10 punktu (50 spēlēs) un 2007./2008. g. sezonā 18+24 punkti (61 spēlē). vēl pirms tam hokejista CV lasāma darbība tādos Latvijas klubos kā LSPA, Rīga 2000, Prizma, Vilki, Stars.

Ervīns Muštukovs tiks pārbaudīts?

maijā diezgan plaši tika izziņots par Ervīna Muštukova aiziešanu uz Lielbritānijas stiprākās līgas EIHL (Elite Ice Hockey League) klubu Sheffield Steelers. pavisam nesen Armands Puče fiksēja, ka Muštukovs brauks uz Valmieras treniņometni vienīgi ar mērķi sagatavoties plānotajai sezonai Lielbritānijā. “zinātāji” gan piebilda, ka formāli Rīgas Dinamo tā darīt nedrīkstot – reglaments paredzot, ka pirmssezonas treniņometnē drīkst piedalīties vienīgi spēlētāji, kuriem nav esošas līgumsaistības ar citiem klubiem…

taču Normunds Sējējs teic: “Ervīns Muštukovs joprojām var tikt uzskatīts par DINAMO sistēmas vārtsargu. Viņš pats ir izteicis vēlmi nospēlēt vienu pilnvērtīgu sezonu kaut kur ārzemēs, un klubs šo viņa vēlmi atbalsta. Uz treniņnometnes laiku viņam ir spēkā pārbaudes laika līgums ar DINAMO” (citāts no dinamoriga.eu). lūk tā! neatbildēts paliek jautājums, vai šis pārbaudes līgums ir formalitāte “lai drīkstētu” vai arī Dinamo neatrisinātā “vārtsargu jautājuma” diktēta.

Dinamo sastāvam tiek solīts vēl viens vārtsargs leģionārs, kuram jākļūst par “pirmo numuru”. vārtsarga uzvārds tikšot nosaukts tikai tad, kad būšot noslēgts līgums. acīmredzot, mācība ar Henrika Karlsona “aizmukšanu” ir likusi kļūt piesardzīgākiem. Dinamo nometnes sakarā vismaz pagaidām netiek “cilāts” vārtsarga Naura Enkuzena vārds, ņemot vērā, ka Washington Capitals “jauno” treniņometne beigusies. toties šajā pašā nometnē sabijušā aizsarga Kristapa Sotnieka pieslēgšanās treniņometnei “nav izslēgta”…

“pazudušie”

no Dinamo sastāva ailītēm ir pazuduši vai vismaz uz Valmieras treiņometni netiek aicināti uzbrucēji Armands Bērziņš, Toms Hartmanis un arī Ronalds Cinks, kuram bijis (ir?) uz nākamo sezonu spēkā esošs līgums ar Dinamo. acīmredzot, dažādu iemeslu dēļ Dinamo klubs ar šiem puišiem un/vai puiši ar klubu nesaista savus plānus. atkal jāteic, vismaz pagaidām. Rīgas Dinamo jau ir ierasta prakse, ka līdzšinējie dinamieši atgriežas sastāvā vai vismaz pretendē uz to atkal – Sergeja Pečuras, Jura Štāla piemēri.

“retinās” ātri

uz treniņometnes sākumu, neskaitot papildinājumus tās gaitā, ir paredzēta 39 hokejistu dalība – 4 vārtssargi, 12 aizsargi, 23 uzbrucēju. salīdzinoši daudz hokejistu ar pārbaudes laika sasitībām un arī jauno hokejistu, kuri lielākoties “plānoti” uz MHL vienību HK Rīga. dinamoriga.eu paziņojums atgādina: “Ilgi gan šāds spēlētāju skaits Valmierā netrenēsies, jo jau svētdienas vakarā daļa jauno hokejistu varētu tikt nosūtīta uz HK RĪGA, bet kādam līdzdalība Rīgas DINAMO treniņnometnē varētu būt arī beigusies” (citāts no dinamoriga.eu).

P.S. iepriekš palika nepastāstīta “izziņa” par vēl vienu Latvijas hokejistu, kas treniņometnē ieceļojis no Ziemeļamerikas. Edgars Lipsbergs (dz. 1989.), uzbrucējs. 2010. gada KHL draftā izvēlēts no Rīgas kluba puses ar 59. kopējo numuru. iepriekšējās divas sezonas aizvadījis Ziemeļamerikas “junioros” – Topeka Roadrunners klubā NAHL līgā. 2009./2010. g. sezonā Roadrunners labā guvis 42 punktus regulārajā čempionātā (17+25; 52 spēlēs) un 8 punktus izslēgšanas spēlēs (5+3; 9 spēlēs). startējis Latvijas U-20 un U-18 izlasēs pasaules čempionātos. pirms NAHL-a arī junioru komandas Texas Attack un Vaudreuil Mustangs (arī – Vaudreuil-Dorion Mustangs) Ziemeļamerikā.

spēlētāji Dinamo treniņnometnē (saskaņā ar 2010-07-22 ofic. informāciju):

    vārds, uzvārds  dz.  komentāri
vārtsargi.
    Kriss Holts 1985.  
    Edgars Lūsiņš 1984. uz pārbaudes laiku
    Ervīns Muštukovs 1984. uz pārbaudes laiku
    Ivars Punnenovs 1994. uz pārbaudes laiku
aizsargi:
    Jānis Andersons 1986.  
    Ričards Birziņš 1989. uz pārbaudes laiku
    Oskars Cibuļskis 1988.  
    Aleksandrs Galkins 1990. uz pārbaudes laiku
    Guntis Galviņš 1986.  
    Mārtiņš Jakovļevs 1991. uz pārbaudes laiku
    Rodrigo Laviņš 1974.  
    Sandis Ozoliņš 1972.  
    Jēkabs Rēdlihs 1982.  
    Krišjānis Rēdlihs 1981.  
    Arvīds Reķis 1979.  
    Ēriks Ševčenko 1991. uz pārbaudes laiku
uzbrucēji:
    Ģirts Ankipāns 1975.  
    Kenets Bergkvists 1980. uz pārbaudes laiku
    Igors Birjukovs 1990. uz pārbaudes laiku
    Roberts Bukarts 1990.  
    Lauris Dārziņš 1985.  
    Guntis Džeriņš 1985. uz pārbaudes laiku
    Andris Džeriņš 1988.  
    Marks Hartigans 1977.  
    Vitalijs Karamnovs 1989. uz pārbaudes laiku
    Mārtiņš Karsums 1986.  
    Edgars Lipsbergs 1989. uz pārbaudes laiku
    Gints Meija 1987.  
    Aleksandrs Ņiživijs 1976.  
    Ēriks Ozollapa 1987. uz pārbaudes laiku
    Sergejs Pečura 1987. uz pārbaudes laiku
    Ainars Podziņš 1992. uz pārbaudes laiku
    Miķelis Rēdlihs 1984.  
    Jānis Sprukts 1982.  
    Tomašs Surovijs 1981.  
    Jurajs Šimeks 1987. uz pārbaudes laiku
    Juris Štāls 1982. uz pārbaudes laiku
    Juris Upītis 1991. uz pārbaudes laiku
    Raimonds Vilkoits 1990.  
         

[Gunta Džeriņa fotofiksācijas autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

lasāmviela:

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 5 Comments »