Izlases debitants: JĀNIS JAKS, 18 gadi

Latvijas izlases spēlēm pret Somijas izlasi (10., 11. aprīlī) nosaukts sastāvs, kurā ir pieci debitanti – puiši, kuriem kāda no spēlēm pret somiem var kļūt par pirmo Latvijas pieaugušo izlases sastāvā. Starp “jauniesauktajiem” arī 18 gadus vecais aizsargs Jānis Jaks. Tikko vēl spēlējis jaunatnes līgas MHL plašumos un pārstāvējis Latvijas junioru uzlasi, bet tagad – jaunākais spēlētājs pieaugušo izlases kandidātos.

Sezona jaunajam aizsargam ir sanākusi viļņveidīga. Jau otrais gads Leonīda Tambijeva trenētajā HK Rīga vienībā, bet “pauzēts” ar traumām un atkopšanās periodiem. Decembrī Latvijas U-20 izlases rindās “sitās” par mūsu junioru atgriešanos elitē. U-20 valstsvienībai pietrūka, bet Jānis Jaks tika atzīts par junioru pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupas turnīra labāko aizsargu. Nav slikti, ja ņem vērā, ka Jaks ir pat gadu jaunāks par U-20 izlases pamatvecumu – 1994. gadā dzimušajiem, kas Latvijā un arī citviet pasaulē skaitās “labs” vecums ar plašu un talantīgu pārstavniecību.

Bet tagad, necik sen pēc MHL izslēgšanas spēļu pēdējās cīņas (HK Rīga vienībai tā bija 21. martā) Jānis Jaks turpina “ledus cīņas”, bet jau kā pieaugušo izlases kandidāts. Latvijas valstsvienības komplektēšanas gaitā pakāpeniski “ienāk” ziņas par olimpiskās izlases sastāva spēlētāju “izkrišanu” no pasaules čempionātam iecerētā komplekta. Medaļas otra puse ir tāda, ka tā ir iespēja sevi parādīt un apliecināt tiem spēlētājiem, kuri kandidātu sarakstā ir tuvāk tā beigām vai vispār nav iekļuvuši. Arī jaunajiem.

JĀNIS JAKS

• Dzimis 1995. gada 22. augustā
• Ampluā: aizsargs
• “Figūra”: 181 cm; 83 kg
• 2013./2014. g. sezonā: HK Rīga (MHL); 1 spēle Dinamo Juniors (Latvijas Virslīgā) [Vēl uz 2 gadiem spēkā esošs līgums ar HK Rīga / Dinamo saimniecību.]
• Iepriekšējās sezonas: HK Rīga; Juniors; SK Rīga un Sāga komandas
• Latvijas U-18 un U-20 izlašu dalībnieks pasaules čempionātos
• Pirmais treneris: Ralfs Bukarts

Jautājums: Kā vērtē savu aizvadīto sezonu kopumā? Esi apmierināts?

Jānis Jaks: Kopumā savu aizvadīto sezonu vērtēju tā ne īpaši, jo varēju labāk nospēlēt. Sezonas pirmo pusi labi gāja, bet pēc U-20 pasaules čempionāta dabūju traumu un tādēļ nevarēju spēlēt divus mēnešus, un tas ļoti ietekmēja otro sezonas daļu.

Cik nopietna bija trauma?

Muguras trauma. Skrimslim apkārt saites bija sastieptas.

Uz MHL play off jau biji savā labākajā formā?

Nē, nebiju. Jo vēl pirms paša play off dabūju smadzeņu satricinājumu un nedēļu nevarēju trenēties.

Līdz izlases treniņnometnei esi nonācis tāds samīcīts un apdauzīts… Vai traumas neliek sevi manīt?

Jā, bet tagad ir jau daudz labāk. Muguras trauma nedaudz liek sevi manīt, bet, nu, ar katru brīdi paliek arvien labāk.

Pirms U-20 pasaules čempionāta biji pēdējais, kurš nokļuva junioru izlases sastāvā. Konkurence bija liela?

Konkurence nebija pārāk liela. Man bija nelielas domstarpības visu sezonu ar vienu no treneriem, un tādēļ netiku sākumā paņemts uz izlasi.

Bet čempionata noslēgumā Direktorāts Tevi atzina par turnīra labāko aizsargu. Biji pārsteigts? Vai juties stabili pelnījis?

Biju pārsteigts nedaudz, bet, nu, no otras puses nebiju pārsteigts, jo darīju visu, lai pierādītu to, ka esmu tur labākais.

Kāpēc netikām U-20 elitē?

Jo komanda aizvadīja tikai divus treniņus kopā, un nebijām kārtīgi saspēlējušies savā starpā.

Bet liela daļa taču visu sezonu spēlēja kopā. Ar to nepietika?

Nē, jo maiņas nebija saliktas tā, kā spēlējām sezonas laikā.

Kā tā ir noticis, ka 18 gadu vecumā esi nonācis izlases kandidātu sarakstā un treniņos? Nav nedaudz par agru?

Pats nesaprotu, kāpēc, bet, nu, ja jau man tāda iespēja ir iedota, darīšu visu, lai to izmantotu. Nedomāju, ka par agru; ja spēlētājs cenšas un dara visu, un nekrīt ārā no kopējā fona, tad viss ir kārtībā, un nav nozīmes vecumam.

Kur un kāpēc sāki vispār spēlēt hokeju?

Viss sākās ar to, kad biju maziņš, man bija daudz enerģijas, un darīju daudz sliktas lietas, un mamma izdomāja aizvest mani uz hokeju, lai trenējos. Tā es sāku spēlēt hokeju no 5 gadu vecuma hokeja klubā Sāga.

Kā nonāci no Sāgas līdz SK Rīga komandām?

Trenējos Sāgā, tad es sāku spēlēt pie 94. gadiem Sāgā, un tur treneris bija Gunārs Krastiņš. Viņu ielika par galveno treneri SK Rīga-94, un viņš mani paaicināja spēlēt uz SK Rīgu.

Nebija sarežģīti spēlēt Latvijā un Baltkrievijas, vēlāk Sanktpēterburgas čempionātā?

Bija smagi, bet, nu, tāda ir tā hokejista dzīve. Nebija pārāk daudz spēles un nebija pārāk maz.

Skola no tā visa nav dabūjusi ciest?

Ir dabūjusi, it īpaši tagad, kad ir eksāmeni. Nav galīgi laika. Bet, nu, kad parādās kāds brīvs brīdis, tā esmu skolaa un, pateicoties labajām skolotājām, visu lēnā garā spēju savilkt kopā.

Kura skola tā ir?

Rīgas Itas Kozakevičas poļu vidusskola.

Esi pēdējā klasē?

Jā.

Pabeigsi šogad sekmīgi?

Jā, domāju, ka pabeigšu ļoti labi.

Kuri ir tie cilvēki, kuriem esi visvairāk pateicīgs par to, kur tagad esi hokejā?

Vispirms jau mammai un tētim par to, ka veltīja savu laiku un pūles priekš mana hokeja. Tālāk – Ralfs Bukarts, kurš mani uzņēma hokejā, un tad – Leonīds Tambijevs, kurš daudz darba ieguldīja manī pēdējos gados.

Tagad esi iekļauts izlases sastāvā spēlēm pret Somiju. Būsi gatavs? Ceļi netrīcēs?

Būšu gatavs, jo nevar pievilt treneri. Neesmu spēlējis vēl tādā līmenī, bet, nu, domāju, ka netrīcēs un spēšu izdarīt visu.

Veiksmes Somijā!

P.S.

Uzziņām:

• Jāņa Jaka statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, mhl.khl.ru, mhl2.khl.ru, r-hockey.ru, fhspb.ru
• Latvijas izlases sastāvs spēlēm pret Somijas izlasi (2014. gg. aprīlī) – lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases sniegums junioru pasaules čempionātā (1. div. A) 2013. g. decembrī: tepat
• Raksti ar Jāņa Jaka pieminējumu: tepat

[Pirmā, trešā un ceturtā foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā. Otrais foto fiksēts Latvijas U-18 izlases spēlē pret Čehijas U-18 izlasi 2013. gada 19. aprīlī; šī foto avots: iihf.com.]

Dinamo Juniors. Rīga – Kandava – Piņķi

Dinamo saimniecības trešā komanda Dinamo Juniors gatavošanos jaunajai sezonai sāka jau pirms mēneša, jūnija vidū, lokot kāju, roku u.c. muskulatūru Arkādijas parka teritorijā Rīgā. Jūlija pirmajā trešdaļā sekoja Kandavas treniņnometne, bet no 16. jūlija viss turpināsies ar ledu Piņķu hallē. Tā kā nebūs jāspēlē MHL B grupā, būšot vairāk laika mācībām.

Dažu dienu pauzi starp Kandavas nometni un ledu Piņķos „juniori” ir aizpildījuši ar „sausajām nodarbībām” treneru Vjačeslava Nazarova un Andreja Ignatoviča uzraudzībā turpat Arkādijas parkā. Bet ledus treniņi Dinamo Juniors kandidātiem sāksies pamīšus ar saimniecības vecāko jaunatnes komandu HK Rīga, un šis tuvums, jādomā, ka vēl operatīvāku padarīs rotāciju starp abu komandu sastāviem. Jau jūlija divdesmitajos datumos ir paredzētas Dinamo Juniors pārbaudes spēles, kas varētu notikt pret „jaunizcepto” MHL vienību – Sanktpēterburgas Dinamo. Svaigais jaunatnes klubs izveidots sadarbībā ar „gagarinoto” Maskavas Dinamo, par bāzi izmantojot Sanktpēterburgas Forvard jauniešu komandu saimniecību.

Konkurence ir!

Dinamo Juniors kandidātu kopums ir salikts pamatā no divām daļām ar minimālu „piešprici” no malas. Mugurkaulu veido puiši no 2012./2013. g. sezonā MHL B grupas un Latvijas Virslīgas čempionātos spēlējušās Juniors vienības un komandas SK Rīga-96, kas aizvadītajā sezonā cīnījās Sanktpēterburgas čempionāta U-17/18 vecuma grupā un arī tepat Latvijas Virslīgā. Vēl ir pa kādam spēlētājam, kuri iepriekšējo sezonu pacīnījušies somu, vācu, zviedru U līgās vai citās komandās Latvijas Virslīgā, U-18 čempionātā, Rīgas čempionātā. Ar komandu trenējas arī ASV bāzētās hokeja skolas Shattuck – St.Mary’s audzēknis Roberts Bļugers (dz. 1998.), kurš treniņos bija arī pie HK Rīga puišiem, un, paredzami, Dinamo Juniors treniņus pametīs, kad būs jādodas uz ASV.

Konkurence par vietu Dinamo Juniors sastāvā esot diezgan sīva. To veido ne tikai ap 30 puišu komplekts, kas gatavojās Kandavā, bet vēl puiši, kuri plāno pievienoties „pa taisno” uz ledus treniņiem. Gaidāmi arī tie puiši, kas tagad iesaukti HK Rīga treniņos, bet neizbēgami tiks nosūtīti pie „junioriem”. Pie Leonīda Tambijeva skraida paprāvs pulks iepriekšējās sezonas Juniors un arī SK Rīga-96 puišu, no kuriem daļa, jādomā, arī paliks HK Rīga ierindā spēlēšanai MHL čempionātā. Piemēram, no SK Rīga-96 pērnā sastāva uz HK Rīga treniņiem iesaukti tādi jaunie (dz. 1996.) hokejisti kā uzbrucēji Rodrigo Ābols, Kirils Galoha, Frenks Razgals, Gatis Sprukts, aizsargi Kristaps Jākobsons un Jānis Puriņš, kurš jau bijis atpakaļ Dinamo Juniors treniņos Kandavā. HK Rīga sastāvs, protams, ir ierobežots un spēļu prakse puišiem būs nepieciešama. Tādēļ pēc treniņiem pie Tambijeva pie „juniora” nonākušie tikai pastiprinās rīvēšanos par vietu sastāvā.

„Ir diezgan daudz spēlētāju, tāpēc (izcīnīt vietu sastāvā) nebūs baigi viegli,” spriež Dinamo Juniors kandidāts – uzbrucējs Augusts Ričards Veidenbaums, piebilstot, ka konkurence nāk tikai par labu. Kas ir tie elementi, kuros jāpieliek un sevi jāpierāda 1996. gada komandas puišiem, lai tiktu sastāvā? „Fiziskā sagatavotība un ātrums. Pagājušajā sezonā, kad mums (SK Rīga-96) bija savstarpējas spēles (pret Juniors), varēja just ātrumu atšķirību. Varbūt nedaudz lēnāki esam, bet ir kur tiekties,” secina aizsargs Roberts Vīksna.

Savukārt „vecajiem junioriem”, kuri jau 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja Juniors sastāvā (galvenokārt dz. 1995.), ir vēl papildu funkcija. „Mūsējais darbs Juniorā ir – palīdzēt jaunajiem puišiem saprast, ko no viņiem grib sagaidīt treneris. Pagaidām (grūtības ar saprašanu) nav bijušas, bet uz ledus redzēsim,” tā uzbrucējs Jegors Samofalovs.

Nazarova stils

No SK Rīga-96 sastāva ienākušajiem Dinamo Juniors kandidātiem ir jāpielāgojas galvenā trenera Vjačeslava Nazarova piekoptajai treniņu praksei. „Domāju, ka komanda labi gatavojas, tikai pašam ļoti neveiksmīgi sanāca – sākās muguras problēmas, un gandrīz pusi no nometnes nogulēju gultā. Savādāk ir tas, ka treneris Nazarovs lielu uzmanību velta taktikai un veiklībai. Tagad negājām tik daudz uz zāli, bet daudz pievilkāmies, atspiedāmies un uz līdztekām strādājām. Nebija arī tik daudz skriešanas cik citus gadus,” secina uzbrucējs Jēkabs Birzulis.

Dinamo Juniors treniņnometnē traumā iedzīvojās aizsargs Pāvels Spirins, kurš nu jau ir atkopies un plāno drīzumā kāpt uz ledus. „Nometnē biju trīs dienas, bet, nu, viegli tur nebija,” tā P. Spirins. Kā grūtāko vingrinājumu Dinamo Juniors puiši nosauc barjeras. Karstums treniņu darbu nekavējot, bet jūtams gan esot.

Vairāk laika mācībām un treniņiem?

Jau oficiāli paziņots, ka Juniors komanda vairs nestartēs MHL B grupas čempionātā, un tā „rebrendēta” ar nosaukumu Dinamo Juniors dalībai Latvijas Virslīgā. Šī izmaiņa raisījusi dažādas sajūtas, tomēr „juniori” šajā faktā saskata virkni pozitīvu šķautņu – iegūšot skola un treniņu process. „No vienas puses, pietrūks izbraukumu, jo gribas uzspēlēt pret Krievijas komandām un dabūt lielāku spēļu praksi, bet, no otras puses, pietiks vairāk laika treniņiem un nebūs jākavē skola,” spriež Jēkabs Birzulis. Vai nav nedaudz vilšanās, ka jaunajā sezonā vairs nebūs MHL? „Protams, kopā ar MHL B sanāktu vairāk spēļu, bet man personīgi nav vilšanās. Varēs veltīt nedaudz vairāk laika skolai,” tā Roberts Vīksna. Jāatgādina, ka Dinamo Juniors pamatmasu veidojošajiem 1995. un 1996. gadā dzimušajiem puišiem nākamajā mācību gadā „jāizcīna” vidusskolas 11.-12. klases.

Bet paralēli tam – ir arī savi mērķi un uzdevumi hokejā. Sākot ar tikšanu Dinamo Juniors pamatsastāvā, turpinot ar labu sezonu un nonākšanu Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā.

Spēlētāji Dinamo Juniors treniņnometnē Kandavā 2013. g. 1.-10. jūlijā (iespējami precizējumi un korekcijas):

spēlētājs	dz.	2012./2013. g. sezonā
UZBRUCĒJI
Dāvis Birzulis	1994.	Sāga (RAMH = Rīgas čempionāts)
Jēkabs Birzulis	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Bļugers	1998.	Shattuck – St.Mary’s Bantam (U-15; ASV)
Ruslans Ignatovičs	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga); HK Rīga (MHL)
Dmitrijs Komarņickis	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Vladislavs Koniševs	1994.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Roberts Līcītis	1995.	trenējies ar Eisbären Juniors Berlin U18 (DNL = Vāciijas U-18 1.)
		un FASS Berlin (Oberliga = Vācijas 3.)*
Kristaps Namiķis	1995.	Liepājas Metalurgs-2 (Latvijas Virslīga)
Pēteris Priediņš	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Marians Purmalis	1996.	HS Rīga U18 (Latvijas U-18)
Aleksandrs Pušnovs	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Romans Romašovs	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Jegors Samofalovs	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Oļegs Šišļaņņikovs	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Augusts Ričards Veidenbaums	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Romans Vitkalovs	1994.	Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
AIZSARGI
Toms Bernhards	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Roberts Ernests Goldmanis	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Vadims Grušas	1995.	HS Rīga U18 (Latvijas U-18); HS Rīga/Prizma II (Latvijas Virslīga)
Linards Kaktabulis	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Jānis Puriņš	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Arvis Purviņš	1995.	Juniors (MHL B; Latvijas Virslīga)
Ivars Ruģelis	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Ričards Simsons	1995.	Hamburger SV U20 (Junioren Bundesliga = Vācijas U-20/21 1.);
		Jeppis Hockey II (III-divisioona = Somijas 5.)
		IK Kronan U18 (B-nuorten Suomi-sarja = Jr. B Suomi-sarja = Somijas U-18/19 3.)
Pāvels Spirins	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Vīksna	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Roberts Zemnieks	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
VĀRTSARGI
Salvis Balandīns	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)
Kristiāns Čopejs	1995.	Hedemora SK J18 (J18 Division 1 = Zviedrijas U-18 3.)
		Hedemora SK J20 (J20 Elit = Zviedrijas U-20 2.)
Guntars Reiss	1996.	SK Rīga-96 (S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga)

–

* Uzbrucējs Roberts Līcītis 2012./2013. g. sezonā trenējies ar Vācijas DEL līgas kluba Eisbären Berlin sistēmas komandām, bet oficiālas spēles nav aizvadījis. Komandās jau bijušas aizņemtas leģionāriem paredzētās vietas; bet „guvu ļoti augstu treniņu kvalitāti,” tā R.Līcītis.

Ieskatam:

• Juniors spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā: tepat
• SK Rīga-96 spēlētāju statistika 2012./2013. g. sezonā – S-Pēterburgas U-17/18; Latvijas Virslīga
• Inbox.lv ledus halles noslodze – inboxledushalle.lv
• Par Sanktpēterburgas Dinamo komandas izveidi dalībai MHL – hc-forward.ru; mhl.khl.ru

[Attēlā: Juniors vienības ierinda 2012. gada rudenī;  foto avots: lhf.lv.]

Kristaps Stiģis. Latviešu vārtsarga karjeras līkloči

Sava laika Latvijas U-18 un Latvijas U-20 izlašu „pirmais numurs” – vārtsargs Kristaps Stiģis šogad nolēma izmēģināt spēkus Norvēģijā. Bet pirms tam sportista gaitas meta dažādus līkločus. Par Kristapa Stiģa gaitām – Znaroka sadusmošanu, CV sūtīšanu Sējējam, ASV „neiekarošanu”, Kazahstānas naudu, vārtsarga attīstībai nepieciešamo spēles laiku.

TUVPLĀNĀ: Kristaps Stiģis

• Dzimis 1987. gada 1. maijā
• Ampluā: vārtsargs
• „Figūra”: 186 cm; 82 kg
• 2012./2013. g. sezonā IL Kråkene sastāvā Norvēģijas treša stipruma līgā – 2. divisjon
• Iepriekšējās sezonas: Beibaris (Atirau) Kazahstānas Augstākajā līgā; Zemgale/JLSS; SMScredit.lv; Ozolnieki/Monarch; ASK Ogre; Liepājas Metalurgs; SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20); Prizma
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2005./2006. g. U-20 pasaules čempionātā (PČ) elitē un 2004./2005., 2006./2007. g. sezonās U-20 PČ 1. divīzijā
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2004. un 2005. gada U-18 PČ 1. divīzijā
• Pirmais treneris: Jānis Kupčs

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Kā sākās Tavs ceļš uz hokeju? Kāds no ģimenes locekļiem aizveda, pats rāvies, citi iemesli? Kāpēc, piemēram, ne basketbols vai futbols?

Kristaps Stiģis: Hokejā sāku trenēties 5 gadu vecumā. Kāpēc – sportot un tieši hokejs?! Laikam tāpēc, ka bērnībā biju super-enerģisks, vecāki netika galā. Sākuma veda mani uz futbolu Daugavas stadionā, bet tur bija krieviski runājošs treneris un tajā laika es neko nesapratu krieviski; izdomājām ieiet turpat blakus Daugavas ledus hallē, un, hops, – Jānis Kupčs uzņem mana gada spēlētājus, un mēs izlēmām pamēģināt. Tā arī sakās šis pasākums.

Cik ātri saprati, ka Tava vieta ir vārtos? Piemēram, daži vārtsargi jau bērnībā nonākuši šajā postenī dēļ vājās slidotprasmes. Kas bija Tavā gadījumā?

Īstenība pat neatceros, cik gados sāku stāvēt vārtos, varbūt astoņu, apmēram ap to laiku. Nē, slidot mācēju, bet visu laiku līdu vārtos ar laukuma spēlētāja formu, jo mums nebija vārtsarga. Treneris teica, vai nevēlos stāties „kastē” un pamēģināt, un, protams, ka piekritu, jo viss jaunais ir interesants.

Citi puikas no rītiem ilgāk pagulēja, vakaros aizgāja patusēt, bet Tu ar ekipējuma somu uz halli, no halles. Kā atradi motivāciju nemest visu pie malas un baudīt dzīvi ar pilnu krūti?

Domāju, tur liels nopelns maniem vecākiem. Un otrs, tajā vecumā (14 un vairāk), kad galvā ballītes, treneris Kupčs dēļ manas neapmierinošās uzvedības Austrijas turnīrā aizliedza trenēties kopā ar komandu no janvāra līdz sezonas beigām, kaut arī biju pirmais vārtsargs. Piezvanīju Jurim Repam un pajautāju, vai nevar patrenēties ar viņiem, un viņš piedāvāja, lai nāku uz Prizmu 86. Pie gadu vecākiem motivācija bija tik liela, ka pilnīgi par neko citu negribējās domāt. Spēlēju kopā ar visiem grandiem – Mārtiņu Karsumu, Oskaru Bārtuli, Gunti Galviņu, Jāni Andersonu, Renāru Demiteru utt.

Jau salīdzinoši agri, 16 gadu vecumā, sāki regulāri spēlēt pieaugušo līmenī Latvijas čempionātā. Stāsta, ka vārtsargiem agra ieiešana pieaugušo hokejā esot vieglāka nekā laukuma spēlētājiem, kuri vēl fiziski nav pieauguši. Kā tad ir īstenībā? Cik viegli ir 16-17 gadu vecumā spēlēt pie lielajiem?

Es tā nedomāju, nav nemaz tik viegli; sākumā ļoti jutu, ka fiziski neesmu tik ātrs. Es domāju, ka labāk vārtsargam „iet” nesteidzoties ar savu vecum grupu; galvenais vārtsargam ir liela spēļu pieredze, bet pie večiem noteikti nebūs tāds spēles laiks kā pie savējiem.

Četru sezonu gaitā – līdz pat 2006./2007. – esi uzspēlējis piecos U pasaules čempionātos: divos U-18; trijos U-20 (viens bez spēlēm). Kurš no pasaules čempionātiem ir visvairāk palicis atmiņā? Ar ko un kāpēc?

Laikam jau pēdējais U-20 čempionāts (2006./2007. g. sezonā), kas notika Dānijā; palikām 2. vietā. Tajā čempī bijām labākie, vienkārši dāņiem paveicās. Bet īstenībā visi čempionāti ir bijuši īpaši, tie ir kā svētki. Vēl U-18 pasaules čempionātā Polijā palikām arī otrie; tas bija līdz tam brīdim augstākais sasniegums Latvijai!

Savā pēdējā U-20 sezonā (2006./2007.) uzspēlēji savā agrākajā SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) komandā un arī dažas spēles Liepājas Metalurgā (LM). Bet jau nākamajā sezonā spēlēji tikai Liepājā. Kas „vēju pilsētā” kļuva savādāk nekā Rīgā? Kā vērtē savu 1+ sezonas posmu Liepājā? Tā bija pareizā izvēle? Kāpēc jā/nē?

Pēc U-20 pasaules čempionāta vajadzēja kaut ko pamainīt. LM piedāvāju diezgan labu atalgojumu, un izlēmu braukt uz Liepāju. Znaroks bija nikns, jo biju pirmais vārtsargs LSPA. Tajā gadā mēs ar LSPA trijās spēlēs no četrām vinnējām Liepāju. Bet, kā jau teicu, vajadzēja kaut ko jaunu, kā arī atalgojums nospēlēja kaut kādu lomu. Liepājā cerēju uz lielāku spēles laiku, galvenais treneris solīja un solīja, bet nekā. Vārtsargam, ja grib augt, galvenais ir spēles laiks.

(Piebilde: Tolaik Oļegs Znaroks bija SK LSPA/Rīga (SK Rīga-20) vienības galvenais treneris.)

Jau iepriekš biji ticis pie atzinības U vecumā – U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijas labākais vārtsargs pēc atvairīto metienu procenta (92,2%), Latvijas U-20 līgas labākais vārtsargs. Bet 2007./2008. gadā kļuvi arī par Latvijas „pieaugušo” čempionu. Ko Tev nozīmē šie tituli, atzinības? Vai arī nepievērs tiem nekādu uzmanību?

Visi ir svarīgi un ir patīkami, ja esi novērtēts vai arī esi labākais U-18 pasaules čempionātā pēc atvairītā procenta. Tas ceļ pašapziņu. Tie mazie ierakstiņi spēlē ļoti lielu lomu tavā statistikā, varbūt ne Latvijā, bet – ja gribi spēlēt kaut kur citur.

Statistikas uzskaites internetā Tev 2008. gadā pieraksta dalību inline hokeja aktivitātēs. Tagad Latvijā ir pat divas konkurējošas inline hokeja jumta organizācijas ar saviem turnīriem. Cik nopietna ir/bija šī aizraušanās? Varbūt ir doma vasarās pieslēgties „sausajam” ledus hokejam nopietnāk? Kāpēc jā/nē?

Tie bija vispār inline hokeja pirmsākumi Latvijā; turnīri notika auto stāvvietā Purvciemā. Tas bija prieka pēc; labs draugs piedāvāja, un es piekritu. Šogad – tiešām nē, bet nākamgad varbūt arī pamēģināšu.

Pēc tam uz vienu sezonu ietrāpīji Ogrē. Tā sezona (2008./2009.) Latvijai bija „liela” – četri klubi Baltkrievijas ekstralīgā, viena superkomanda Dinamo iestartējās KHL-ā. Tev ASK Ogre sastāvā sanāca uzspēlēt kā Baltkrievijas, tā Latvijas čempionātos. Kā vērtē šo sezonu kopumā? Ar ko Tev Ogres laiks palika atmiņā visvairāk?

Tajā gadā biju izlēmis doties uz Ameriku, parakstīju līgumu ECHL komandu, bet septembrī viņi paziņoja, ka tomēr nesanāks, jo parakstīja līgumu ar citu vārtsargu, kuram bija 4 spēļu pieredze NHL; tas bija vienīgais japānis NHL – Yutaka Fukufuji. Līdz novembrim gaidīju citus variantus no ASV, bet bija jau par vēlu. Decembra sākumā sāku trenēties ar Ogri. Tad nelielu sadzīves traumu janvāra sākumā dabūja Mārtiņš (Raitums), un sāku spēlēt. Pirmo spēli ar Gomel vinnējām 3:1, un maisam gals bija vaļā; visas 11 spēles nospēlēju pēc kārtas. Sāku arī Latvijas čempionāta play off, bet pirmajā spēlē guvu nelielu traumu un izlaidu visas spēles līdz finālam; pēc 0:2 sērijā Leonīds Beresņevs pienāca un teica: „Rīt stāvēsi Tu, jo mūsu slepenais ierocis vēl nav izšauts”. Biju šokā, jo nedaudz vēl sāpēja kāja; protams, ka neko neteicu un stājos vārtos! 4:2 vinnējām, nākamajā spēlē 2:1 uzvarējām; sērijā bija 2:2, likās – nu tik būs, bet tomēr sērijā zaudējām ar 2:4.

(Piebilde: 2008./2009. g. sezonā Leonīds Beresņevs bija ASK Ogre galvenais treneris.)

Jautājums: ASK Ogre sastāvā zināmā mērā nācās būt aiz Mārtiņa Raituma muguras. Baltkrievijas ekstralīgā Raitumam – 36 spēles, Tev – 11, Aleksejam Terentjevam no Igaunijas – 14. Tev gan lielāks spēles laiks par Terentjevu. Ir dažādi spriedumi par vārtsargu attiecībām komandā. Kā bija Tavā gadījumā Ogrē? Bijāt nīgri konkurenti?

Ar Mārtiņu bija ļoti labas attiecības, bet ar Terentjevu ļoti maz kontaktējos. Attiecībām starp vārtsargiem jābūt labām, jo mēs – vārtsargi – esam cita publika, mums jāturas kopā. Nu, protams, ka uz ledus, treniņos katrs par sevi, bet arī tad mēs aprunājam, ko un kāpēc vajadzēja darīt savādāk.

Kā attiecības ar kolēģiem „vārtu rāmī” ir veidojušās pirms un pēc Ogres?

Man ar visiem vārtsargiem ir labas.

Tev nereti gadījies būt kā „pirmajam”, tā „otrajam numuram”. Kāda ir principiāla atšķirība starp abiem posteņiem psiholoģiskā ziņā? Runā, ka ne visi „otrie” var būt „pirmie”, un otrādi – ne visi spēj būt „otrie”. Kā ir īstenībā?

Kā teica Ervīns Muštukovs: „Vārtsarga profesija ir ļoti īpatnēja, vienu dienu esi pirmais, bet otru jau ceturtais”. Tā, ka katram ir iespējas. Katrs vārtsargs var būt pirmais; galvenais, lai viņš sev tic, un, ja tam plusā vēl treneris uzticas, tad ar to var tālu tikt. Vārtsargam viss ir galvā.

2009. gada pavasarī tika bieži cilāts Tavs vārds saistībā ar Latvijas Virslīgas izslēgšanas spēlēm, kur atzinīgi pacīnījies. Pēc salīdzinoši sakarīgās sezonas ASK Ogre ierindā, Latvijas hokejā sākās „atkusnis”… Pabeidzās tādas komandas kā Rīga 2000, ASK Ogre; Baltkrievijas ekstralīgā palika 2 komandas no Latvijas, faktiski radot hokejistu pārprodukciju Latvijā. Daudzi sāka leģionāra gaitas. Latvijas hokejisti arvien vairāk sāka iepazīt jaunas līgas un pat salīdzinoši eksotiskas valstis. Vai nemēģināji „izspraukties” ārpus Latvijas? Kā sanāca un kāpēc jā/nē?

Aizsūtīju savu CV Normundam Sējējam uz Dinamo, domāju spēlēt Dinamo Juniors, sarunājam satikties, bet tajā diena viņš tomēr nevarēja, un es izlēmu tomēr mēģināt Ameriku. Otrais cēliens sapņu piepildīšanai ASV. Jūnijā parakstīju līgumu ar SPHL klubu Louisiana IceGators, arī Andrejs Lavrenovs parakstīja. Pirms došanās jau sākas problēmas ar vīzu; tajā gadā parādījās iespēja doties uz ASV bez vīzas, bet strādāt nevar, neviens nevar īsti paskaidrot, kas jādara. Piereģistrējamies uz tiem 3 mēnešiem un devāmies. Sākām treniņus Luiziānā, viss ok, līdz viņi sāka kārtot darba atļauju. Viņi nevar uztaisīt, jo uz robežas neparādījām dokumentu, vajagot atgriezties Latvijā un taisīt. Tā kā pēc pāris dienām viņiem sākās sezona, tam nebija laika; mēģināja uzzināt, vai nevaram izbraukt caur Meksiku un tad taisīt, bet arī tā nekā. Nu, sapnis palika nepiepildīts, atgriezos mājās. Un atkal lielā gaidīšana uz super-līgumu Eiropā; piedāvāja Rumāniju, Bulgāriju utt. Nu, uz tām zemēm tiešām negribējās braukt.

(Piebilde: SPHL = Southern Professional Hockey League. Profesionāla līga, kuras komandas bāzētas ASV dienvidaustrumu štatos.)

Nākamajā (2009./2010.) sezonā statistiķi Tev uzskaitījuši vien dažas spēles Ozolnieki/Monarch komandā Latvijas Virslīgā. Tas ir viss? Ko darīji visu to sezonu un kāpēc tā sanāca salīdzinoši tukša? Statistikas kļūda, traumas?

Oktobra beigās atgriezos no Amerikas. (SPHL sezona sākas oktobra beigās.) Kamēr gaidīju variantus jau bija pienācis decembris. Piezvanīju Ozolniekiem, un viņi ļoti laipni mani pieņēma. Paspēlēt vispār nevarēju, jo motivācijas vairs nebija.

2010./2011. g. sezona jau pilnāka turpat – Latvijas Virslīgā, bet SMScredit.lv komandas ierindā. Ar ko „kreditori” bija labāki par „vilkiem”? Kāpēc pamainīji komandu?

Bonusi bija labāki, draugu vairāk un, protams, ka arī tas, ka viņiem bija vairāk treniņu nekā Ozolniekiem.

Uzspēlēji arī Rīgas čempionātā (RAMH) Sāga komandā. Ja Tev jāsalīdzina RAMH ar Virslīgu, vai tas līmenis un azarts ir tik atšķirīgi?

Neko nemāku teikt, nospēlēju tikai pāris spēles pret vienu komandu.

Šajā (2011./2012.) sezonā Tev statistikas ailītēs parādās pirmais „importa” klubs – Beibaris (Atirau) Kazahstānā. Kādi bija pirmie iespaidi par Kazahstānu un tur spēlēto hokeju?

Labs līmenis Top komandām un ļoti labs – Beibaris. Visas komandas spēlē aizsardzības hokeju.

Aculiecinieki stāsta, ka Kazahstānas valsts un hokeja funkcionāri cenšas attīstīt Kazahstānas Augstāko līgu un hokeju Kazahstānā vispār. Bez KHL Kazahstānai ir tagad divi klubi VHL-ā, pērn bija divas komandas MHL-ā. Vai kazahstāniešu cenšanās augt bija pamanāma?

Nezinu, vai viņi grib ļoti attīstīt hokeju, bet zinu droši, ka nauda viņiem ir.

Tomēr Kazahstānas superklubos pašu kazahstāniešu ir maz. Baris ierindā padsmit leģionāru, bet pārējie Kazahstānas krievu izcelsmes hokejisti. Iespējams, vienīgais Baris kazahs – Talgats Žailauovs. Kā ir ar šīs valsts Augstāko līgu? Arī leģionāru jūra un liels vairums Krievijas hokejistu no pierobežas? Cik raibs tad ir Kazahstānas čempionāta komandu sastāvs un spēles manieres?

Vietējo spēlētāju, var teikt, vispār nav, tikai krievi ar Kazahstānas pasi. Tagad viņi (Kazahstānas klubi) sākuši parakstīt eiropiešus, jo var labi samaksāt.

Aizvadītajā (2011./2012.) sezonā Kazahstānas Augstākajā līgā no 10 klubiem piecos uzspēlēja Latvijas hokejisti. Turklāt palielā skaitā: Beibaris (Tavā) komandā – 7; Arlan – 6; Sariarka – 3; Kazcink-Torpedo otrajā komandā – 2; HK Astana – 1. Ar ko visvairāk Kazahstānas čempionāts mūsējiem ir pievilcīgs?

Viennozīmīgi ar labo atalgojumu, un, protams, arī līmenis ir ok, bet Eiropā neviens tādu līgu nezina. Es domāju, ir ļoti grūti pēc Kazahstānas aizbraukt uz Top līgām Eiropā. Viņi Kazahstānā pareizi dara, ka paraksta slovākus, čehus, kanādiešus utt. Vienīgi tā viņi var popularizēt savu līgu.

Kas Kazahstānas čempionātam varbūt pietrūkst? Ko prasītos attīstīt vairāk?

Viņiem ir ļoti liels bardaks ārpus ledus; nekas tur nebija sakārtots, visur panika.

Kāpēc sezonas laikā nācās pamest Kazahstānas Augstāko līgu? Līgums taču bija līdz sezonas beigām?

Treneris man neuzticējās, spēlēju tikai spēles beigas. Sezonas sākumā labi nospēlēju Baltkrievijā ar Lidu, treneris bija ļoti apmierināts. Tad atbraucu uz Latviju taisīt Kazahstānas vīzu, kādu nedēļu te nodzīvoju bez treniņiem, aizbraucu uz Astanu, kur turnīrs bija. Pēc trim dienām ielika vārtos – rezultāts 3:3, un bullīšos zaudējām; viena ripa bija uz manas sirdsapziņas, un dēļ tās arī visa neuzticība sākās.

Atgriezies Latvijā un ķēries pie darba Zemgale/JLSS komandā. Kāpēc gadījās tieši Jelgava? Un kāpēc play off-os vairs nepalīdzēji Zemgalei?

Viens no komandas sponsoriem ir ģimenes draugs, kas prasīja palīdzību; neatteicu. Sāku spēlēt, no sešām spēlēm piecas vinnēju, bija ok, un sāku lēnām atgūt formu, bet septītajā spēlē ielika Kristapu Krūzi, pret Lietuvas komandu. Trešajā periodā 50. minūtē izgāju es, neiesildījies un pirmajā izgājienā viens pret vienu neveiklie lietuviešu 100 kg uzgāzās man virsū, un krusteniskās saites pārrāvums bija garantēts. Turpināju spēlēt, bet jutu, ka celis krīt ārā no vietas un pieplūst ar asinīm, un, lūk, arī atbilde, kāpēc nepalīdzēju play off-os un 6 mēnešus pavadīju bez hokeja.

Aprīļa beigās Norvēģijas klubs IL Kråkene paziņoja, ka ir dabūjuši Tevi uz nākamo sezonu. Kā viņi tika Tev klāt un kāpēc nolēmi doties uz Norvēģiju, kas tomēr Latvijas hokejistu vidū ir mazāk populāra par to pašu Kazahstānu, Somiju, Zviedriju?

Gribēju pamēģināt mazāk skarto nišu. Pazinu galveno treneri, kurš jau februārī piedāvāja līgumu. Domāju pamēģināt, kāpēc gan nē. Plus komandai ir ļoti lielas ambīcijas un plāni uz nākotni – iekļūt Get Ligaen. Jauns izaicinājums un jauni mērķi.

(Piebilde: Get Ligaen – Norvēģijas stiprākā hokeja līga.)

Tevi nebiedē tas, ka IL Kråkene cīnās Norvēģijas 2. divīzijā? Stāsta, ka nereti otrajos un trešajos čempionātos tieši vārtsargi dabū atstrādāt visvairāk? Nav tādas aizdomas, ka esi „zem tanka” pameties? Vai arī mierina fakts, ka šajā līgā sezonas laikā spēļu nav daudz (piemēram, aizvadītajā sezonā – 18)?

Pēc 8 pārbaudes spēlēm nekas vairs nebiedē, un komanda cīnās. Labāk spēlēt, kad ir daudz metienu, nekad nav garlaicīgi.

Kā atpūties šovasar?

Šī vasara tika pavadīta, trenējoties un atgūstot formu pēc traumas. Ļoti daudz laika pavadīju zālē ar Alvja Stankēviča uzraudzību, viņš man ļoti palīdzēja – gan fiziski, gan morāli. Liels paldies viņam par to. Paldies arī ģimenei, tuvākiem draugiem un, protams, manai draudzenei Inesei par morālo atbalstu.

Lai veicas!

Izziņām:

• Kristapa Stiģa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, pointstreak.com, statistika.lhf.lv (neprecīzi dzimšanas dati), r-hockey.ru
• Kristaps Stiģis vienojas par spēlēšanu IL Kråkene (2012-04-27) – kraakene.no
• Norvēģijas 2. divisjon 2011./2012. g. regulārās sezonas tabula – n3sport.no
• Vietne, kur atrodama Norvēģijas 2. divisjon 2012./2013. g. regulārās sezonas aktuālā tabula – n3sport.no
• Par Latvijas Virslīgas 2009. gada finālsēriju un Kristapa Stiģa sniegumu (2009-03-25) – diena.lv

[Pirmajos divos attēlos: Kristaps Stiģis norvēģu IL Kråkene krāsās; abi foto no hokejista personīgā arhīva (foto: Sofie Alexandra). Trešajā attēlā: Kristaps Stiģis Ozolnieki / Monarch ierindā; foto autors: Agris Krusts. Ceturtajā: Kristaps Stiģis SMScredit.lv rindās – spēlē pret Ozolnieki / Monarch 2010. gada 30. oktobrī; foto autors: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Piektajā attēlā: Kristaps Stiģis Sāga komandas vārtos, spēlējot RAMH čempionātā pret SK Rīga-18 komandu 2011. gada 19. janvārī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Sestajā (noslēdzošajā) attēlā: Kristaps Stiģis ASK Ogre sastāvā; foto no hokejista personīgā arhīva.]

Krists Kalniņš, Latvijas U-20 izlases lietderīgākais aizsargs

Pēc statistiķu aprēķiniem aizvadītajā 2011./2012. g. sezonā Zviedrijā savu laimi kala vismaz 25 hokejisti ar Latvijas pavalstniecību, un Latvijas U-20 izlases aizsargs Krists Kalniņš bija viens no viņiem. Par to arī stāsts – par leģionāra gaitām Zviedrijas klubos, par varēšanām U-20 pasaules čempionātā, par to, ka līgums ar HK Rīga var būt kļūda.

TUVPLĀNĀ: Krists Kalniņš

• Dzimis 1992. gada 13. septembrī
• Ampluā: aizsargs
• „Figūra”: 189 cm; 90 kg
• 2011./2012. g. sezonā AIK Hockey Härnösand komanda Zviedrijas Division 1 (3.-šā stipruma līmenis), kā arī AIK Hockey Härnösand J20 vienība J20 Elit (U-20 2.-ais līmenis) līgā
• Iepriekšējās sezonas: Arlanda Wings HC komandas Zviedrijā: pieaugušo – Division 1 līmenī, U-20 vecuma – J20 Division 1 līgā, U-18 vecuma – J18 Elit līgā; HS Rīga/LB 92 u.c.
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2011./2012. g. sezonas U-20 pasaules čempionātā elitē
• Pirmais treneris: Oļegs Jurenko (HK Sāga 91/92)

JAUTĀJUMI / ATBILDES

Jautājums: Vasara ir pienākusi – tas nozīmē, ka var kārt uz kādu brīdi slidas uz naglas? Kādu atpūtas un sagatavošanās ciklu esi paredzējis šovasar?

Krists Kalniņš: Nu tā nosacīti, nedaudz var atpūsties no hokeja, bet tā kā man šogad sezona beidzās salīdzinoši ātri, tad jau pats eju uz trenažieru zāli, gan pa retam uz ledus uzkāpju, bet intensīvāki treniņi jau sāksies jūlijā.

Kas Tavā pirmssezonas sagatavošanās ciklā ir mainījies pēdējo 3 sezonu gaitā, kopš esi „ieviesies” Zviedrijas hokeja saimniecībā? Esi sācis vairāk piestrādāt pie sausajiem treniņiem un svaru stieņa?

Pēdējos divos gados ir tā sanācis, ka jāgatavojas vairāk patstāvīgi, un, protams, esmu kļuvis vecāks; tāpēc eju vairāk uz trenažieriem.

Pēdējās atmiņas par Tevi Latvijas hokeja līgu hronikās attiecas uz 2008./2009. gada sezonu, kad Latvijas Hokeja federācijas statistikā esi fiksēts kā uzbrucējs HS Rīga / LB 92 komandā. Kas šo trīs prombūtnes sezonu gaitā ir principiāli mainījies Tavā hokeja karjerā un uztverē? Esi kļuvis zviedriskāks?

Jā, pēdējo pusotru gadu Latvijā nospēlēju kā universālais spēlētājs; spēlēju gan kā uzbrucējs, gan arī kā aizsargs. Mainījies, pirmkārt, ir tas, ka tagad esmu 100% aizsargs un uzbrukumā vairs pat negribētu spēlēt. Otrkārt, ļoti esmu audzis tieši individuālā ziņa, jo Zviedrijā it īpaši pirmajos divos gados mums bija pat ledus trīs reizes dienā, no kuriem divas reizes bija tieši individuālie – tehnikas, slidošanas utt. – treniņi.

Tagad Tavā hokeja specialitātes ailītē rakstīts D vai zviedru tabulās B (Backar), kas liecina par piederību aizsargiem. Kurā brīdī izvēlējies savu ampluā? Vai Tavā gadījumā tradicionāli izšķirošais bija lielāks augums, salīdzinot ar vienaudžiem?

Būtībā jau no paša sākuma mani lika aizsardzībā, un tāpēc to pusotru gadu gribēju pamēģināt arī uzbrukumā spēlēt, bet nu jau pats labāk spēlēju aizsardzībā.

Kā nonāci līdz savai izvēlei – pirms 3 gadiem pārcelties uz Arlanda Wings HC saimniecību Zviedrijā? Kāpēc tieši Zviedrija, kāpēc Wings?

Bija situācija, ka likvidēja HS Rīga / LB 92, un īsti nebija zināms, kas notiks tālāk. Tāpēc sāku apsvērt domu kaut kur braukt spēlēt ārpus Latvijas, nekur tālu negribējās braukt, tāpēc Zviedrija šķita labs variants. Valtera Ozoliņa tētis apzvanīja vairākas (Zviedrijas) J18 Elit komandas līdz Wings izrādīja interesi, tā arī tur nokļuvām.

Tava pirmā Zviedrijas sezona (2009./2010.) bija Arlanda Wings HC J18 komandā J18 Elit līgā. Kādi bija Tavi pirmie iespaidi? Vai nenācās piedzīvot nelielu kultūršoku? Adaptācijas posms bija ātrs?

Sākumā bija tā savādi, bet bijām pirms tam pavasarī aizbraukuši uz turnīru, kā teikt, atrādīties šajā komandā, tāpēc nedaudz zināju, kas mani sagaida. Pēc kāda mēneša, kad iedzīvojos un sapazinos ar komandas biedriem, jau nebija nekādu problēmu.

Kas vispār, Tavuprāt, ir salīdzinoši grūtākais, dodoties spēlēt uz Zviedriju? Attālinātība no mājām, nepieciešamība sadzīviskās lietas kārtot pašam, kas cits?

Sadzīvē man vismaz problēmu nebija, jo klubs tiešām tādas lietas nokārtoja. Grūtākais, manuprāt, bija tieši attālums līdz mājām un arī valodas nezināšana.

Jādomā, ka „trimdu” atviegloja apstāklis, ka Wings saimniecībā bijāt trīs hokejisti no Latvijas – Tu, Valters Ozoliņš un Martins Lavrovs. Parasti tiek uzsvērts, ka tautiešu klātbūtne atvieglo ceļu. Tā bija?

Pirmajā gadā (2009./2010.) bijām tikai es un Valters, bet, protams, tas padarīja sadzīvi vieglāku. Leģionāri jau vienmēr vairāk turas kopā, un arī šeit mēs dzīvojām 4 ārzemnieki kopā.

Un kādi varētu būt mīnusi, tam, ka vienā klubā kā leģionāri cīnās vienas valsts – šajā gadījumā Latvijas – pārstāvji? Varbūt cieš spēle, treniņu process? Varbūt tomēr labāk būt pilnīgi vienam bez jebkādiem „savējiem”?

Nezinu, man tā liekas, ka mīnusi varētu būt, ja mēs būtu konkurenti, bet tā kā es esmu aizsargs un Valters – uzbrucējs, mēs viens ar otru nekonkurējām.

Pēdējās sezonas – kā Wings saimniecībā, tā aizvadīto (2011./2012.) – Hērnēsandas klubā – sanācis spēlēt „pa ceļam” ar Valteru Ozoliņu. Vai tā mērķtiecīgi izvēlējāties savu karjeru attīstīt kopā vai arī drīzāk tā ir lielāka vai mazāka sakritība?

Spēlējām divus gadus kopā Wings, pazinu viņu jau pirms Zviedrijas. Speciāli jau kopā nemeklējām klubu, bet diži nekāds cits variants nebija, tāpēc tā vairāk vai mazāk vienkārši sanāca.

Pirms gada pārcēlies no Arlanda Wings HC uz citu Zviedrijas klubu AIK Härnösand. Kāpēc tika mainīts klubs? Wings komandas kļuva par „garlaicīgu”? Ar ko jaunais klubs Tevi pievilināja?

Gribējās spēlēt 1. Divīzijā; biju jau pāris spēles nospēlējis tajā līgā un zināju, ka varu tur spēlēt. Arlandas Wings krasi mainīja sastāvu, nomainīja treneri un pārsvarā visus ārzemniekus izmeta; tā, ka tur jau ātri bija skaidrs, ka iespējas tur spēlēt nebūs, tāpēc tika meklēts cits klubs. Gribējās nedaudz arī pamainīt vidi, un tajā ziņa arī reģionu, un atkal bija klubs, kurš atsaucās, bija ieinteresēts – ar to arī bija pietiekami.

(Piebilde: Division 1 = Zviedrijas pieaugušo 3.-šais līmenis, aiz Elitserien un HockeyAllsvenskan.]

Jaunajā klubā spēlēji pamatā pie pieaugušajiem Division 1 līgā un, saskaņā ar statistikas uzskaitēm, tikai vienu spēli pie junioriem J20 Elit līgā. Kā Tu kopumā novērtētu savu sezonu AIK Härnösand klubā? Esi pilnībā apmierināts, vai arī kaut kas pietrūka līdz „pilnai laimei”?

Jā, tā U-20 līga sākuma nemaz nebija paredzēta, bet beigās nepietika komandu un tāpēc ātri tika savākti visi, kuriem vecums atļauj spēlēt tajā līgā. Pie pieaugušajiem sezona bija diezgan interesanta; sākumā bija jāpierod, bija jābūt stabilam sniegumam, un pieaugušo hokejs tomēr ir citādāks. Sniegums varēja būt labāks, bet pirmajai sezonai varbūt arī pieņemams.

Tavā pirmajā sezonā J18 Elit līgā Tev 34 spēlēs fiksēts lietderības koeficients „+23”, bet tikko aizvadītajā sezonā pieaugušo Division 1 līmenī Tavs lietderības koeficients „pazudis” līdz pat „-18”. Arī rezultativitāte ir cita. Protams, U-18 un pieaugušo hokejs nav tiešā veidā salīdzināmi. Taču, kā Tev veicas pāreja uz pieaugušo hokeju? Kas pirmajā īstajā „lielo” sezonā Tev bija kļuvis savādāk? Kas pieaugušo hokejā Tev sagādā lielākas, kas – mazākas grūtības? Borti kļuvuši cietāki, pretinieki gudrāki?

Pirmkārt, par rezultativitāti: J18 Elit spēlēju pirmajā maiņā un, protams, spēlēju vairākumā, bet šogad vairāk biju tendēts uz aizsardzību, bet nu, protams, šogad arī bija grūtāk. Lietderības koeficients arī izmainījies diezgan, jo šogad bijām pastarīši un pat zaudējām vienu spēli 0:11; tādā variantā grūti cerēt uz labu koeficientu, bet arī statistika bija diezgan kļūdaina, bieži vien plusi netika ieskaitīti.

Aizvadītajā sezonā nonāci Latvijas U-20 izlases sastāvā Junioru pasaules čempionātā elitē. Centies apliecināt savu noderību izlasei arī pārbaudes spēlēs. Vai bija grūti konkurēt uz vietu valstsvienībā? Vai arī biji pārliecināts, ka uz čempionātu brauksi?

Pirms (pārbaudes spēļu) turnīra Lidā biju diezgan skeptisks par spēlēšanu pasaules čempionātā, bet, nospēlējot tās trīs spēles, jutu, ka droši varu konkurēt uz vietu izlasē. Pēc tam jau, kad sākās (Latvijas U-20 izlases) nometne Volvo hallē, bija grūti spriest, ko treneris īsti meklē, tāpēc bija varbūt tāda neticība, ka tikšu sastāvā.

Galveno uzdevumu – saglabāt vietu elitē izpildījāt. Kas pietrūka, lai „aizsniegtu” kaut ko vairāk? Vai tomēr „ap 9. vietu” ir Latvijas objektīvā vieta pasaules junioru un jauniešu hokejā?

Vieta varbūt nav tik slikta, kā tas, ka varējām daudz labāk nocīnīties pret krieviem un pārējiem. Manuprāt, vismaz šogad, izlasē ir spēlētāji, kuriem tomēr ir nedaudz jāmaina sava attieksme, un mūs lielā mērā iegāza sportiskā disciplīna, ja treneris ir pateicis, ka nedrīkst visi skriet uz priekšu, ka ir jāpaliek aizsardzībā, tad tā arī ir jādara. Tādā ziņā, manuprāt, ir vajadzīgs radikālāks treneris.

Latvijas U-20 izlases ierindā statistiķi Tev fiksējuši stabilāko sniegumu – lietderības koeficients „0” ir labākais Latvijas valstsvienības aizsargu rindās šajā čempionātā; pārējiem aizsargiem – mazāki vai lielāki mīnusi. „Neitrāls” izlasē bija vēl tikai viens spēlētājs – uzbrucējs Ņikita Jevpalovs. Tā ir sakritība, statistikas kļūdai vai arī, Tavuprāt, Tavs sniegums bija manāmi stabilāks nekā cīņu biedriem? Kā kopumā vērtē savu sniegumu U-20 pasaules čempionātā?

Kļūda tā noteikti nav, varēja pat būt +1, ja pirmajā spēlē pie mūsu pirmajiem vārtiem nebūtu nomainījies, bet es uzskatu, ka nospēlēju labi; bija situācijas, kur varēju labāk nospēlēt, piemēram, pret Šveici nenobloķēju metienu, kurš man bija jāņem. Bet to stabilitāti jau varēja manīt, arī tāpēc, ka mums uzbrucēji mainījās – nebija tā, ka Ņikita Jevpalovs tikai sameta golus. Pēc tam, lasot Sporta Avīzē sapratu, ka treneris Miļuns arī bija apmierināts ar manu spēli.

Vai pēc pasaules čempionāta HK Rīga galvenais treneris Leonīds Tambijevs neaicināja Tevi pievienoties HK Rīga komandai MHL čempionātā? Ja šāds piedāvājums bija/būtu, kā Tu vērtētu šādu iespēju?

Nē, neesmu ar viņu vispār runājis. Pagaidām MHL neietilpst manos mērķos.

Daudzi Latvijas jauniešu un junioru vecuma hokejisti līdz ar HK Rīga startu MHL čempionātā ir sākuši atteikties no iespējamām leģionāra gaitām citur Eiropā vai pat Ziemeļamerikā, saskatot HK Rīga kā labu vietu, lai pietuvotos vietējam hokeja gigantam Dinamo un arī Latvijas hokeja izlasei. Kāpēc šis „magnēts” pievelk vai tieši pretēji – atgrūž – Tevi?

No vienas puses, tā ir ļoti laba jauniešu līga, bet tas, ka tev tik ātri ir jāparaksta pusprofesionāls līgums, var būt liela kļūda, jo tad tu vairs nevari spēlēt ASV koledžu līgās, kas, manuprāt, ir labākais risinājums labiem hokejistiem, jo tu vari iegūt izglītību, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi.

Kādi ir Tavi plāni tuvākajām 3 sezonām? Plāno atgriezties Zviedrijā, pamēģināt un sevi apliecināt citviet pasaulē? Vai arī tik tālu nemaz nedomā?

Esmu jau vienojies spēlēt ASV nākamgad.

Kāda būtu Tava „ceļa maize” Latvijas jaunajiem hokejistiem, kas 17 gadu vecumā dodas leģionāra gaitās uz Zviedriju? Ko Tu ieteiktu jaunajiem censoņiem – kam būt gataviem, ar ko rēķināties, no kā izvairīties, bet ko pieņemt pilnībā?

Ārzemēs, it īpaši dominējošajās hokeja valstīs, hokeja saimniecība ir ļoti attīstīta; un Latvijā vēl paies laiks (līdz tam). Es domāju, ja ir iespēja spēlēt labā līmenī ārzemēs, tad tā ir jāizmanto.

Lai veicas!

Izziņām:

• Krista Kalniņa statistikas kopsavilkumi – eliteprospects.com, eurohockey.com, statistika.lhf.lv
• Latvijas U-20 izlases spēlētāju statistika 2011./2012. g. sezonas U-20 pasaules čempionātā elitē: tepat
• Zviedrijas hokeja statistikas lapa – stats.swehockey.se
• AIK Hockey Härnösand mājaslapa – aikhsd.drift.senselogic.se

[Foto no Krista Kalniņa personīgā arhīva.]

Dinamo vārtsargu “rotācijas”. papildspēki pirms 2011./2012.

Rīgas Dinamo vārtsargu “līnija” ir ļoti nepastāvīgs “amats” komandā. tikai 3 sezonu laikā rīdzinieku vārtus ir sargājuši 9 dažādi “varianti”. starp tiem arī Uģis Avotiņš ar 13 sekundēm spēles laika. bet ar visu to – vidēji 3 jauni vārtsargi sezonā ir diezgan augsts rotācijas rādītājs.

būs latviešu vārtsargi

jau drīz pēc aizvadītās (2010./2011.) sezonas beigām, Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs medijiem atklāja komandas komplektācijas “rāmjus”. tostarp pieminot, ka “pirmā numura” loma paliek Krisam Holtam, ar Mikaelu Tellkvistu līgums pagarināts netiks, bet pārējie divi vārtsargi tiks meklēti Latvijas jauno vārtsargu apcirkņos. vārtsargu jaunības robežas gan nebija nosauktas, taču apcirkņi nav tik ietilpīgi, lai pretendentus nevarētu uzminēt. tagad Sējējs sporta apskatniekam Armandam Pučem ir nosaucis divus jaunos, kas iesaukti dinamiešos, – Māris Jučers (dz. 1987.) un Nauris Enkuzens (dz. 1989.). jāpiebilst, ka Enkuzenam tā ir “otrā atnākšana” uz Dinamo. 2009./2010. g. sezonā viņš jau bija Dinamo nometnē, bet oficiālajās spēlēs uz ledus netika, cīnoties galvenokārt tā laika fārmkluba Dinamo Juniors krāsās. tā kā zinātāji zina apšaubīt Krisa Holta sportisko formu, tad Jučeram un Emkuzenam iespējas ir. ja tās netiks izmantotas, tad neesot “izslēgts, ka jau pēc pirmā KHL čempionāta mēneša, Dinamo sāk hokeja tirgū šajā [vārtsargu] sakarā jaunus meklējumus” (tā Sējēja sniegto informāciju pārstāsta sportaavize.lv). vien jāatceras, ka “trešo vārtsargu” iespēlēšanas tradīcijas Dinamo komandā ir pieticīgas – iespējas līdz šim tika dotas nedaudz. taču iespējams jaunpieņemtais galvenais treneris Peka Rautakallio būs ieviesis izmaiņas.

“trešo numuru” iespēlēšanas tradīcijas

6 vārtsargu “iespēlēšana” savā pirmajā sezonā varētu maldīgi liecināt par Dinamo tendenci, ka visiem pretendentiem tika dota iespēja. tomēr “sešinieks” šajā gadījumā liecināja par “pirmā numura” meklējumiem; un gala beigās “tālais soliņš” Ervīna Muštukova un Uģa Avotiņa personā “dabūja” pa abiem tikai 80 minūtes un 13 sekundes spēles laika. otrajā sezonā Dinamo treneri vispār iztika ar 2 vārtsargiem – Masaļski un Pruseku, tiesa, nomokoties ar saprašanu, kurš no tiem ir pirmais un kurš otrais… dilemmas par  vārtsargu hierarhiju Dinamo vārtos turpinājās arī trešajā (2010./2011.) sezonā, vien uzvārdi citi – Tellkvists un Holts. un tikai, kad traumas abus pirmos bija izsitušas no ierindas, treneri “atcerējās” par Edgaru Lūsiņu, kurš sev uzticētajās spēlēs un pēcspēles metienos nepievīla. tomēr pēc 2010./2011. g. sezonas saistības ar Lūsiņu tika pārtrauktas…

Māris Jučers (1987.)

Jučers 2010./2011. g. sezonu turpināja aizvadīt Liepājas Metalurgs saimniecībā. šajā sezonā bija viens no diviem Liepājas komandas vārtsargiem Baltkrievijas ekstralīgā. regulārajā čempionātā vieta liepājnieku vārtos tika sadalīta brālīgi – Dmitrijam Žabotinskim (dz. 1980.) 1694:43 kopējā spēles laika, bet Mārim Jučeram – 1681:07. play off-os sadalījums bija par labu Žabotinskim, kurš cīnījās 2 spēles (118:16), bet Jučers – 1 spēli (60:00). pārējie divi liepājnieku pieteikumā fiksētie vārtsargi – Nauris Grīnvalds (1990.) un Jānis Kalniņš (1991.) – pie spēles laika Baltkrievijas ekstralīgā netika.

Mārim Jučeram aizvadītajā Liepājas Metalurgs regulārajā sezonā vidēji spēlē “iegadījās” 2,53 vārtu zaudējumi (Žabotinskim – 2,48) un izdevās atvairīt 91,5% pretinieku metienus (Žabotinskim – 90,9%). savukārt, izslēgšanas spēlēs vidēji 4.00 vārtu zaudējumi spēlē (Žabotinskim 3,55) un 90,7% atvairītu metienu (Žabotinskim – 89,2%). vēl švakāk “metalurgiem” un viņu vārtsargiem klājās IIHF Kontinentālā kausa izcīņā, kur Jučeram fiksēta dalība 3 spēlēs un vidēji 5,71 “neglābiens” spēlē (Žabotinskim – 2 spēlēs “vidējais” 5,56).

vēl Māra Jučera 2010./2011. g. sezonas biogrāfijā ir dažas spēles Latvijas Virslīgā un dalība Latvijas izlasē. Virslīgas regulārajā čempionātā Liepājas Metalurgs-2 (tā saucās oficiāli) sastāvā – 1 spēle, 20 minūtes spēles laika un 0,00 zaudētu vārtu. šīs pašas komandas sastāvā Latvijas play off-ā – 6 spēles, 320 minūtes, vidēji spēlē 2,06 (Žabotinskim – play off 5 spēlēs vidēji 1,29). Latvijas izlases sastāvā dalība, vismaz pagaidām, pieticīga – apmēram puse pārbaudes spēles (vidēji 1,89 “nenosargājumu”) un dalība 2011. gada pasaules čempionātā “trešā numura” statusā bez spēles laika.

Nauris Enkuzens (1989.)

2010. gada vasarā Nauris Enkuzens bija aizbraucis atrādīties treniņnometnē Washington Capitals paspārnē, taču pēc tam no “nopietnā” hokeja skatuves uz brīdi pazuda. formas uzturēšanai aizvadītas dažas spēles Sāga sastāvā Rīgas čempionātā (RAMH), bet sezonas gaitā pārcēlās uz Somiju – Kiekkohait klubu. Kiekkohait sastāvā Somijas II-divisioona (4.-ās stiprākās līgas) regulārajā čempionātā Enkuzenam uzspēlēt nesanāca, bet kvalifikācijas spēlēs par komandu tiesībām spēlēt Somijas 3.-ajā līmenī (Suomi-Sarja) Enkuzens uzspēlēja 16 spēlēs (898:51 spēles laika), vidēji spēlē “salasot” vidēji 3,87 vārtu zaudējumu, atvairot 90,14% metienu, nopelnot 25 soda minūtes un 1 rezultatīvu piespēli (saskaņā ar finfockey.fi). kvalifikācijā Kiekkohait sastāvā uzspēlēja vēl viens vārtsargs (Karri Ojanperä), kuram Nauris Enkuzens “lika kloķi” visās statistikas ailītēs. sāncensim Ojanperä (dz. 1991.) 7 spēles (360:32), 86% atvairītu metienu un “vidējais” 5,42. jāpiebilst, ka Nauris Enkuzens komandai labi palīdzēja un Kiekkohait izcīnīja tiesības jaunajā sezonā (2011./2012.) spēlēt Suomi-Sarja čempionātā.

vēl 2010./2011. g. sezonā Enkuzens 2 spēles aizvadīja Kiekkohait U20 komandā Somijas Jr. A III-divisioona (4.-ajā stiprākajā U-20 līgā); te 119:59 spēles laika, vidēji 3,00 vārtu zaudējumu spēlē un 92% atvairītu metienu.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums Dinamo sastāvā KHL 3 regulārajos čempionātos (rankings pēc vidēji spēlē ielaistajām ripām):

vārtsargs		sp.	uzv.	zaud.	PM sērijas	atv. met %	vidēji spēlē	punkti	SM	„sausi”	sp. laiks
Martins Pruseks 2008./2009.		20	10	6	2	94,1%	1.70	0+0	0	6	1163:48
Kriss Holts 2010./2011.		33	13	11	8	92,4%	2.47	0+0	2	1	1965:37
Daniels Sperle 2008./2009.		5	1	3	0	90,8%	2.61	0+0	0	0	252:56
Mikaels Tellkvists 2010./2011.		20	8	9	1	92,2%	2.63	0+0	4	1	1139:33
Edgars Lūsiņš 2010./2011.		4	1	2	1	89,7%	2.63	0+0	0	0	182:10
Edgars Masaļskis 2008./2009.		8	4	2	1	91,5%	2.66	0+0	0	1	406:40
Edgars Masaļskis 2009./2010.		37	17	12	5	91,0%	2.84	1+0	6	2	1920:26
Ervīns Muštukovs 2008./2009.		2	0	1	0	90,5%	3.00	0+0	0	0	80:00
Martins Pruseks 2009./2010.		28	7	15	2	90,3%	3.13	0+0	2	0	1476:56
Sergejs Naumovs 2008./2009.		29	12	12	2	89,3%	3.50	0+0	2	0	1489:53
ĀRPUS
Uģis Avotiņš 2008./2009.		1*	0	0	0	–	0.00	0+0	0	0	0:13
Ervīns Muštukovs 2009./2010.		0**	–	–	–	–	–	–	0	–	0
Kristers Gudļevskis 2010./2011.		0**	–	–	–	–	–	–	0	–	0
* Uģim Avotiņam fiksēts 13 sekunžu spēles laika, kurā netika izdarīts neviens metiens pa viņa sargātajiem vārtiem.
** ir bijuši pieteikti spēlēm, taču pie spēles laika nav tikuši.

Rīgas Dinamo vārtsargu sniegums Dinamo sastāvā KHL izslēgšanas spēlēs (rankings pēc vidēji spēlē ielaistajām ripām; pirmās 3 sezonas) :

vārtsargs	sp.	uzv.	zaud.	atv. met %	vidēji spēlē	punkti	SM	„sausi”	sp. laiks
Edgars Masaļskis play off 2010	6	3	2	93,4%	1.93	0+0	2	1	373:30
Martins Pruseks play off 2010	4	1	3	92,1%	2.57	0+0	0	0	209:50
Mikaels Tellkvists play off 2011	6	3	1	90,4%	3.04	0+0	2	0	295:45
Kriss Holts play off 2011	7	2	5	89,0%	3.27	0+0	2	0	403:40
Martins Pruseks play off 2009	3	0	3	85,9%	4.67	0+0	0	0	167:02
Sergejs Naumovs play off 2009	1	0	0	77,8%	10.10	0+0	0	0	11:53
ĀRPUS
Ervīns Muštukovs play off 2010	0*	–	–	–	–	–	0	–	0
* ir bijis pieteikts spēlēm, taču pie spēles laika nav ticis.

lasāmvielai & izziņām:

• Armands Puče par Dinamo sastāva komplektāciju (t.sk. vārtsargu izvēli; 2011-06-06) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2010./2011. g. regulārajā sezonā – pointstreak.com
• Liepājas Metalurgs spēlētāju statistika 2011. gada play off – pointstreak.com
• Māra Jučera statistikas uzskaites – statistika.lhf.lv, eliteprospects.com (nav korekti cipari attiecībā uz Latvijas Virslīgu), eurohockey.com
• Naura Enkuzena statistikas uzskaites – nahl.lv, statistika.lhf.lv, eliteprospects.com (nekorekts Sāga sastāvā aizvadīto spēļu skaits), eurohockey.com (ir uzskaites nepilnības)
• Naura Enkuzena u.c. vārtsargu statistika Suomi-Sarja kvalifikācijas spēlēs (2010./2011.) – finhockey.fi
• Mikaels Tellkvits pārceļas uz MODO Hockey (2011-06-07) – modohockey.se
• Naura Enkuzena intervija (2010. g. jūlijs): tepat
• Dinamo vārtsargu snieguma kopsavilkums (2010. g. oktobris): tepat

[pirmajā attēlā Latvijas izlases krāsās – Māris Jučers; foto fiksēts Latvijas izlases pārbaudes spēlē pret Somijas izlasi 2011. gada 8. aprīlī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). otrajā attēlā – Nauris Enkuzens; foto fiksēts Dinamo Juniors spēlē pret Liepājas Metalurgs 2010. gada 3. aprīlī; foto avots: dinamoriga.eu. trešajā attēlā, zemāk – Mikaels Tellkvists un Edgars Lūsiņš; foto fiksēts Rīgas Dinamo spēlē pret OHK Dinamo 2010. gada 22. decembrī; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

Mikaels Tellkvists un Edgars Lūsiņš dodas prom…

Baltkrievijas Junioru līgas čempioni: SK Rīga-93/94. statistika un perspektīvas MHL 1. divīzijā

šosezon (2010./2011.) Baltkrievijas U-18 čempionāta, kas saucas Baltkrievijas Junioru līga, uzvarētāju laurus un medaļas mājās ir pārveduši rīdzinieki – SK Rīga-93/94 komanda, kas šosezon satilpst arī SK Rīga-18 nosaukumā. iepriekšējā sezonā SK Rīga 18-gadnieku komanda palika Baltkrievijas Junioru līgas 2. vietā, par nieka 1 punktu atpaliekot no 2009./2010. g. sezonas čempiona – Minskas Dinamo-Juņior. šoreiz situācija ir otrāda, tikai baltkrievi citi. no aktuālajiem čempioniem SK Rīga-93/94 par tādu pašu vienu punktu atpaliek Gomeļ-Juņior. savukārt, Liepājas Metalurgs U18 komanda ir “iekodusies” Baltkrievijas Junioru līgas bronzā. ļoti pat nesliktas vietas Latvijas komandām Baltkrievijas “junioros”…

kas tālāk?

jauniešu (U-18), junioru (parasti U-20) un arī MHL (U-22) komandas ir relatīvi ātri “caurstaigājamās sētas”, kurās spēlētāji padzīvo 1-2, varbūt 3 sezonas un dodas uz nākamo posmu. lielai daļai Baltkrievijas Junioru līgā spēlējošo – tiem, kas dzimuši 1993. gadā, šī līga nākamsezon būs slēgta, jo tajā limits paredzams jau 1994. gads. SK Rīga-93/94 gadījumā ir skaidrs, ka šī komanda ir vienā “barības ķēdē” ar MHL vienību HK Rīga, kurai pienesīs daļu savu “pāraugušo” kadru. jau aizvadītajā (2010./2011.) sezonā abās komandās – HK Rīga un SK Rīga-93/94 uzspēlēja 3 puiši: Krišs Lipsbergs, Juris Ziemiņš, Pauls Zvirbulis. ja Dinamo/HK Rīga sistēma turpinās “draudzību” ar Liepājas Metalurgs piramīdu, tad, tāpat kā 2010./2011. g. sezonā, varētu kādu liepājnieku sagaidīt HK Rīga sastāvā.

zem MHL jumta, sākot ar jauno – 2011./2012. g. sezonu, tiek veidota [MHL] 1. divīzija (jaunatnes otrais līmenis pēc “muskulatūras”). MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs jau ir apstāstījis, ka šīs “otrās līgas” pirmajā sezonā paredzētas ap 20 komandām; šīs līgas vienībām paredzēta vieglāka finansiālā “nasta” un turnīru plānots veidot pēc ģeogrāfiskā principa. respektīvi, Rietumu komandām nav paredzēti ikdienas izbraukumi pa Sibīriju un otrādi. labā ziņa ir tāda, ka šajā jauntopošajā līgā ir plānota vieta arī U komandai no Latvijas.

cik vērtīgs ir Baltkrievijas čempionu tituls?

“Es domāju, ka visiem čaļiem tas nozīmēja daudz, jo pierādījām 3 gadus pēc kārtas, [ka] esam labāki par viņu komandām, un tas dod katram papildus motivāciju nākamajai sezonai”, uz jautājumu, cik svarīgs SK Rīga-93/94 komandai ir Baltkrievijas čempionu tituls, atbild komandas aizsargs Edmunds Augstkalns. jāpiebilst, ka “3 gadi pēc kārtas” ir domāti kontekstā ar 1994. gadā dzimušajiem SK Rīga hokejistiem, kas iepriekšējās sezonās bija uzvarējuši Baltkrievijas Jauniešu līgas (nejaukt ar šīs valsts Junioru līgu) attiecīgās vecuma grupas čempionātos. savukārt, komandas rezultatīvākais spēlētājs Roberts Lipsbergs Baltkrievijas čempiona “zeltu” uzskata par otro svarīgāko sezonas medaļu aiz Latvijas U-18 izlases izcīnītā “zelta” U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā.

principiālā Liepāja

savas pēdējās divas spēles šajā sezonā Baltkrievijas Junioru līgā abas Latvijas komandas aizvadīja ar savstarpējiem “dueļiem” Liepājā – 23. un 24. aprīlī. pirmajā dienā apsveikumus saņēma rīdzinieki, kas uzvarēja ar 7:2, un ar to kļuva skaidrs, ka viņi ir kļuvuši par čempioniem. otrā spēlē “nelielu” revanšu paņēma Liepājas Metalurgs U18 komanda ar rezultātu 5:9.

abas spēles jau notika pēc U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā, kur zināmu daļu emociju un spēku bija atstājusi daļa no SK Rīga-93/94 un Liepājas Metalurgs U18 vadošo spēlētāju. savukārt, pārējie, kas čempionātā nepiedalījās, bija atradušies pauzē. Edmunds Augstkalns uzskata, ka, neskatoties uz pauzi, rīdziniekiem motivācijas netrūka: “Uzskatu, ka izpildījām trenera norādījumus un parādījām raksturu; motivācija bija liela katrā spēlētājā, jo negribējās visu sezonas darbu palaist vējā”.

ar ko atšķīrās 23. aprīļa spēle no 24. aprīļa spēles? kādēļ vienā 7:2, otrā 5:9? “Grūti pateikt… Visticamāk [tādēļ], ka mums pašos bija uzdevums uzvarēt pirmo spēli, jo mums vajadzēja tikai 2 punktus, lai būtu Baltkrievijas čempioni, lai nav jāsatraucas par pēdējo [spēli]. Otrajā spēlē mēs jau izgājām kā čempioni, un tāpēc tas deva Liepājai uzvarēt to spēli,” uzskata Edmunds Augstkalns. SK Rīga-93/94 puiši, protams, par principiālāko pretinieku Baltkrievijas čempionātā nosauc Liepājas Metalurgs vienību, taču šosezon īpaši svarīgas bijušas arī divas Baltkrievijas Junioru līgas komandas – Gomeļ-Juņior un Baltkrievijas U-17 izlase, kas pazīstama arī ar nosaukumu Raubiči-94/95. tās palika attiecīgi 2. un 4. vietā.

komandas “pamanītākie”

par SK Rīga-93/94 rezultatīvāko spēlētāju ir kļuvis 1994. gadā dzimušais Roberts Lipsbergs (attēlā dažas rindiņas zemāk), kurš Baltkrievijas Junioru līgas 44 spēlēs ir guvis 107 punktus (60+47)! vairāk nekā vērā ņemams rezultāts, īpaši, ja atceramies, ka šīs līgas griesti šosezon ir 1993. gads. “Man šī sezona ir veiksmīgi izdevusies. Protams, bez treneru palīdzības par šādiem rezultātiem varētu tikai sapņot; arī mans fiziskais treneris [Viktors Lācis] man palīdzēja to sasniegt. Un, protams, arī lielu lomu šajā sezonā spēlēja mani komandas biedri, kas arī man ļoti palīdzēja,” komentē Roberts Lipsbergs.

daļa no SK Rīga 1993.-1994. gadu hokejistiem šosezon bija apskatāma arī Latvijas U-18 un/vai Latvijas U-17 izlasēs, kas galaversijās arī nostartēja attiecīgi – U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā un [U-17] Eiropas jauniešu olimpiskajā ziemas festivālā. pie U-18 1. divīzijas zelta medaļām tika arī SK Rīga-93/94 puiši Rihards Cimermanis, Nikolajs Jeļisejevs, Krišs Lipsbergs, Roberts Lipsbergs, Lauris Rancevs, Juris Ziemiņš, Pauls Zvirbulis. viņu rindās nosacīti varētu nosaukt Kristapu Nīmani, kurš pussezonu aizvadīja SK Rīga-93/94 vienībā, kur bija pildījis arī kapteiņa pienākumus, bet sezonas otrajā pusē aizdevās uz Vaasan Sport U20 vienību Somijā.

savukārt, Latvijas U-17 izlases rindās 5. vietu Eiropas jauniešu “ziemas olimpiādē” izcīnīja Jānis Eisaks, Nikolajs Jeļisejevs, Ričards Kondrāts, Roberts Lipsbergs, Emīls Potāpovs, Deivids Sarkanis, Patriks Škuratovs, kuri šosezon bija uzspēlējuši SK Rīga-93/94 ierindā.

katrā gadījumā, SK Rīga-93/94 galvenais treneris Gunārs Krastiņš un treneris Aigars Razgals var būt apmierināti – “pamatdarbavietā” Baltkrievijas līgā zelts, 7-8 puiši pietrenēti U-18 čempionāta 1. divīzijas zeltam, 7 puiši “aizdoti” Latvijas U-17 izlasei uz olimpisko festivālu un arī uzvarēts Rīgas čempionātā (RAMH), kur bija jāpacīnās pret amatieriskām vienībām, kurās netrūka izbijušu hokeja profesionāļu.

1993.-ais un, īpaši, 1994-ais nu jau ierasti tiek uzskatīti par “labiem gadiem” Latvijas hokejā. tas arī attiecas arī uz SK Rīga-93/94 vienību, no kuras HK Rīga var nesaņemt “visu iecerēto”. sezonas gaitā jau “aizmuka” Kristaps Nīmanis, sezonas noslēgumā daži hokejisti brauc “atrādīties” uz citu valstu komandām. piemēram, maija sākumā USHL (ASV) spēlējošā Zemgus Girgensona tēva organizētā/apvienotā komanda, kuras sastāvā ir “sastopami” arī SK Rīga-93/94 puiši, maija sākumā plāno doties uz “raudzībām” Ziemeļamerikā.

P.S. Rīgas čempionāta “zelts”

lai “dzīve nebūtu cukurs” – t.i. lai būtu lielāka spēļu prakse un dažādāka pieredze, SK Rīga-93/94 puiši 2010./2011. g. sezonā startēja Rīgas čempionātā (RAMH = Rīgas Atklātās meistarsacīkstes hokejā), kur 5 komandu konkurencē ieņēma 1. vietu. lai arī RAMH pēc būtības ir amatieru čempionāts, SK Rīga-18 (kā Rīgas čempionātā tiek dokumentēta SK Rīga-93/94 vienība) puiši Rīgas čempionātu nosauc par vērtīgu pieredzi.

cik vērtīgas bija spēles Rīgas čempionātā? “Diezgan vērtīgas, jo vienmēr pret izbijušajiem hokejistiem ir grūti spēlēt. Viņi ne tik ļoti skrien vai ir fiziski, bet [ir] tehniski un domā ar galvu. Tāpēc šī pieredze, spēlējot pret viņiem, noderēs tālāk hokeja karjerā,” tā Roberts Lipsbergs.

P.P.S. atgādinājumam. Rīgas čempionātā 2010./2011. g. sezonā piedalījās 5 vienības, t.sk. viena no Krievijas (Zapad Rossiji no Kaļiņingradas apgabala), kas aizvadīja mazāku spēļu skaitu nekā Latvijā bāzētās. SK Rīga-18 sastāvs no Baltkrievijas Junioru līgā spēlējušās komandas atšķiras ar to, ka tikai 1 spēlētājs, kas spēlēja Baltkrievijas līgā, nav spēlējis RAMH turnīrā (Jānis Jaks), bet Rīgas čempionātā SK Rīga komandas sastāvā ir kāpuši uz ledus 4 spēlētāji, kas nespēlēja Baltkrievijas Junioru līgā. 3 no 4 “pieplusotajiem” (Jānis Bērziņš, Sergejs Durdins, Vjačeslavs Movko) SK Rīga – 18 komandā Rīgas čempionātā bija vecāki par Baltkrievijas Junioru līgas cenzu, kāds Rīgas čempionātā nepastāv.

Baltkrievijas Junioru līgas GALA tabula 2010./2011. g. sezonā (pēc visām spēlēm):

	komanda	spēles	vārtu starpība		punkti
1.	SK Rīga – 93/94 (Rīga)	44	288-112		111
2.	Gomeļ – Juņior (Gomeļa)	44	256-84		110
3.	Liepājas Metalurgs (Liepāja)	44	280-129		102
4.	Baltkrievijas izlase – 94/95 (Raubiči-94/95)	44	200-97		98
5.	ODJuSŠ Brest (Bresta)	44	171-163		65
6.	SDJuŠOR Junost – Minsk (Minska)	44	150-171		65
7.	Sokil (Kijeva)	44	130-180		58
8.	SDJuŠOR – Minsk (Minska)	44	139-194		45
9.	SDJuŠOR Himik (Novopolocka)	44	132-265		39
10.	OCOR Mogiļev (Mogiļeva)	44	169-279		38
11.	SDJuŠOR – 5 (Gomeļa)	44	113-212		31
12.	COR Grodno (Grodņa)*	44	127-269		30
ODJuSŠ = ОДЮСШ = Apgabala bērnu – jaunatnes sporta skola (Областная детско-юношеская спортивная школа).
SDJuŠOR = СДЮШОР = Olimpisko rezervju specializētā bērnu – jauniešu skola (Специализированная детско-юношеская школа олимпийского резерва).
OCOR = ОЦОР = Apgabala olimpisko rezervju centrs (Областной центр олимпийского резерва).
COR = ЦОР = Olimpisko rezervju centrs (Центр олимпийского резерва). * COR Grodno vēl šīs sezonas sākumā tika saukts – Grodņas SDJuŠOR.

–

SK Rīga-93/94 (SK Rīga – 18) spēlētāju GALA statistika Baltkrievijas Junioru līgā 2010./2011. (pēc komandas visām 44 spēlēm):

	spēlētājs	dz.	sp.	vārti	piesp.	punkti	M/M*	sodi +**	SM
	UZBRUCĒJI
	Roberts Lipsbergs	1994.	44	60	47	107	146-46	72	42
	Lauris Rancevs	1993.	42	26	32	58	81-30	52	48
	Emīls Potāpovs	1994.	44	27	28	55	85-36	46	66
	Andris Siksnis	1993.	42	24	28	52	69-29	80	16
	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	20	24	22	46	73-19	14	18
	Rinalds Rautenšilds	1993.	39	19	26	45	71-24	51	45
	Rustams Begovs	1993.	44	21	22	43	73-26	40	28
	Ričards Kondrāts	1994.	35	12	28	40	97-39	22	40
	Juris Ziemiņš	1993.	18	13	18	31	43-15	22	10
	Deivids Sarkanis	1994.	21	8	21	29	46-9	6	8
	Edgars Rudzītis	1994.	18	8	4	12	25-13	30	8
	Kaspars Porejs	1993.	37	6	6	12	25-12	10	20
	Romans Vitkalovs	1994.	22	4	2	6	11-6	6	8
	Paulis Zvirgzdiņš	1994.	16	1	3	4	12-7	8	2
	AIZSARGI
	Jānis Eisaks	1994.	40	10	12	22	104-35	20	38
	Patriks Škuratovs	1994.	37	4	23	27	96-31	16	80
	Krišs Lipsbergs	1993.	29	3	15	18	73-29	10	44
	Pauls Zvirbulis	1993.	30	9	19	28	70-29	10	48
	Edmunds Augstkalns	1994.	34	1	9	10	54-20	12	30
	Kristaps Nīmanis	1993.	22	7	18	25	53-24	16	38
	Jānis Jaks***	1995.	5	1	3	4	22-7	2	6
	Dāvis Birzulis****	1994.	31	0	4	4	31-20	14	28
	Gustavs Celms	1993.	4	1	2	3	7-0	39	53
	Ričards Simsons	1995.	14	0	1	1	9-4	0	4
	VĀRTSARGI
	Nils Grīnfogels	1994.	30	-53	0	0	n/d	4	10
	Rihards Cimermanis	1993.	21	-48	1	1	n/d	0	2
	Zigmārs Zariņš	1994.	6	-11	0	0	n/d	0	0
	STATISTIKAS AVOTS: SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18) treneris Aigars Razgals.
	* M/M = mikromaču rezultāti, ieskaitot spēli nevienādos sastāvos.
	** sodi + = spēlētāja nopelītās vairākuma minūtes (pretinieku pārkāpumi pret konkrēto spēlētāju minūtēs).
	*** Jāņa Jaka pamatkomanda šosezon bija SK Rīga-95. **** Dāvis Birzulis dažādos avotos norādīts gan kā aizsargs, gan kā uzbrucējs.

–

Rīgas čempionāta (RAMH) 2010./2011. g. čempionāta GALA tabula:

vieta	komanda	sp.	vārtu st.	punkti	p. vid. sp.
1.	SK Rīga-18	22	147-92	44	2.00
2.	Hanza/Prizma	22	113-111	39	1.77
3.	Sāga	22	150-144	36	1.64
4.	Zapad Rossiji	16	60-55	24	1.50
5.	Kurbads	22	78-146	12	0.55

 

–

SK Rīga – 18 (Rīga-93/94) spēlētāju GALA statistika Rīgas čempionātā (RAMH = Rīgas Atklātās Meistarsacīkstes Hokejā; pēc visām 22 spēlēm):

	spēlētājs	dz.	sp.*	vārti	piesp.	punkti	SM
	UZBRUCĒJI
	Andris Siksnis	1993.	20	15	25	40	14
	Roberts Lipsbergs	1994.	20	21	14	35	22
	Rinalds Rautenšilds	1993.	18	11	20	31	14
	Rustams Begovs	1993.	20	16	13	29	8
	Lauris Rancevs	1993.	20	14	15	29	10
	Emīls Potāpovs	1994.	20	12	11	23	18
	Deivids Sarkanis	1994.	10	10	8	18	4
	Nikolajs Jeļisejevs	1994.	10	9	9	18	6
	Ričards Kondrāts**	1994.	18	3	14	17	4
	Edgars Rudzītis	1994.	9	1	7	8	2
	Juris Ziemiņš**	1993.	3	3	4	7	2
	Vjačeslavs Movko	1992.	8	3	3	6	10
	Romans Vitkalovs	1994.	16	2	3	5	10
	Jānis Bērziņš	1992.	2	2	1	3	0
	Kaspars Porejs	1993.	17	0	3	3	2
	Paulis Zvirgzdiņš	1994.	10	0	1	1	4
	AIZSARGI
	Sergejs Durdins	1980.	11	8	14	22	4
	Jānis Eisaks	1994.	18	3	8	11	35
	Krišs Lipsbergs	1993.	14	2	8	10	12
	Patriks Škuratovs	1994.	19	3	5	8	40
	Kristaps Nīmanis	1993.	11	3	4	7	67
	Pauls Zvirbulis	1993.	11	0	6	6	6
	Edmunds Augstkalns	1994.	14	1	3	4	12
	Gustavs Celms	1993.	2	0	2	2	2
	Edgars Kamoliņš	1993.	8	1	0	1	16
	Dāvis Birzulis***	1994.	17	0	1	1	4
	Ričards Simsons	1995.	11	0	0	0	6
	Jānis Jaks	1995.	–	–	–	–	–
	VĀRTSARGI
	Nils Grīnfogels	1994.	17	0	0	0	0
	Rihards Cimermanis	1993.	11	0	0	0	0
	Zigmārs Zariņš	1994.	6	0	0	0	0
	STATISTIKAS AVOTS: nahl.lv.
	boldā tie 4 spēlētāji, kuri nav spēlējuši SK Rīga-93/94 sastāvā Baltkrievijas Junioru līgā; Rīgas čempionātā spēlējušās komandas sastāvā minēts arī Rūdolfs Prūsis (1992.), bet nevienu spēli nav aizvadījis. slīprakstā 1 spēlētājs (Jānis Jaks), kas no SK Rīga-93/94 sastāva nav spēlējis Rīgas čempionātā.
	* nahl.lv fiksētajā SK Rīga-18 spēlētāju statistikas kopsavilkumā lielai daļai spēlētāju uzrādīts nepareizs spēļu skaits. te precizēts pēc spēlētāju individuālajiem profiliem turpat nahl.lv.
	** dažiem spēlētājiem RAMH uzskaitēs nahl.lv lapā neprecīzi vārdi – piemēram, Ričards Kondrāts kā Ričards Konrāds vai Juris Ziemiņš kā Jūris Zieniņš.
	*** Dāvis Birzulis dažādos avotos norādīts gan kā aizsargs, gan kā uzbrucējs.

–

lasāmvielai & izziņām:

• Baltkrievijas Junioru līgas 2010./2011. g. sezonas gala tabula (SK Rīga-93/94 neprecīzi saukta par HK Rīga; neprecīzi arī dažu citu komandu nosaukumi) – r-hockey.ru
• Baltkrievijas Junioru līgas spēļu rezultāti un gala tabula 2010./2011. (SK Rīga-93/94 neprecīzi saukta par HK Rīga; neprecīzi arī dažu citu komandu nosaukumi) – r-hockey.ru
• Baltkrievijas Junioru līgas aktuālā tabula 2010./2011. (tiek atjaunināta ar kavēšanos) – hockey.by
• SK Rīga – 18 sastāvs un statistika Rīgas čempionātā (RAMH) 2010./2011. (tabulā nav korekts spēļu skaiti spēlētājiem) – nahl.lv
• MHL rīkotājdirektora Dmitrija Jefimova intervija par MHL paplašināšanos un “otrās līgas” izveidi (2011-04-29) – allhockey.ru
• RAMH statistikas lapa – nahl.lv
• SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18) statistikas “starpstadija” 2010. g. decembrī: tepat
• Emīls Potāpovs par SK Rīga 93/94 spēlēm Baltkrievijas “junioros”: tepat
• Andris Siksnis par SK Rīga-93/94 gaitām Baltkrievijas Junioru līgā un Rīgas čempionātā: tepat

[pirmais foto fiksēts SK Rīga-18 spēlē pret Sāga 2011. gada 19. janvārī RAMH ietvaros; otrais – SK Rīga-18 spēlē pret Hanza/Prizma komandu 2010. gada 9. novembrī RAMH ietvaros; trešais – Roberta Lipsberga foto fiksēts SK Rīga-18 spēlē pret Sāga 2010. gada 2. oktobrī RAMH ietvaros. visu 3 foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko).]

TUVPLĀNĀ: Andris Siksnis

noslēgumam tuvojas Baltkrievijas Junioru līgas čempionāts, kura izskaņā līderu godu cenšas nosargāt SK Rīga-93/94 komanda. starp citu, šī vienība ir MHL-ā spēlējošās komandas HK Rīga “mantinieki” – t.i., no SK Rīga-93/94 sastāva ir paredzēta visciešākā rekrutēšanās uz HK Rīga sastāvu nākamai sezonai.

Andris Siksnis ir viens no pamanāmākajiem un rezultatīvākajiem SK Rīga-93/94 spēlētājiem. kā viens no nedaudziem 1993. gadā dzimušajiem hokejistiem jau 2010. gada vasarā bija starp HK Rīga kandidātiem, taču komandas kodols tika veidots no 1991. gadā dzimušajiem. un attiecīgi 1993. gadā dzimušo skaits Rīgas MHL vienībā bija uzņemts ierobežotā apjomā. bet pirms 2011. gada U-18 pasaules čempionāta 1. divīzijā Andris Siksnis ir nosaukts starp Latvijas U-18 izlases kandidātiem.

savās atbildēs Andris Siksnis – par Baltkrievijas Junioru līgu un SK Rīga komandu cīņām šajā līgā, par MHL kvalifikācijas turnīru un tā lietderību, par Rīgas čempionāta līmeni, par Rīgas un Liepājas komandu savstarpējo spēļu principialitāti.

izziņai: Andris Siksnis

• dzimis 1993. gada 6. maijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 178 cm; 77 kg
• 2010./2011. g. sezonā SK Rīga-93/94 (SK Rīga – 18) vienībā Baltkrievijas Junioru līgā un Rīgas čempionātā (RAMH)
• iepriekšējā sezona: SK Rīga / Profs – 18
• Latvijas U-18 izlases kandidāts 2011. gada U-18 pasaules čempionātam 1. divīzijā
• pirmais treneris: Uldis Opits

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: spēlējot SK Rīga komandās, sanāk cīnīties divās frontēs – Latvijā un Baltkrievijā. arī 2009./2010. g. sezonā komanda kā SK Rīga/Profs-18 cīnījās Latvijas Virslīgā, bet kā SK Rīga-93 Baltkrievijas Junioru līgā. kurš čempionāts komandai bija svarīgāks? kuru par būtiskāko uzskatīji Tu? kāpēc?

Andris Siksnis: Komandai svarīgāks noteikti bija Baltkrievijas čempionāts, un arī man pašam tas šķita svarīgāks, jo tur mēs spēlējām pret sava vecuma pretiniekiem un varējām labāk novērtēt savu līmeni, salīdzinājumā ar baltkrievu vienaudžiem.

jautājums: kas bija būtiskākā atšķirība starp komandas cīņām Latvijas Virslīgā un Baltkrievijas “junioros”, neskaitot vecuma atšķirības?

Virslīgā bija grūtāk salīdzinājumā ar Baltkrieviju, jo lielākajai daļai mūsu komandas spēlētāju tā bija pirmā sezona, spēlējot pret pieaugušajiem; bija jāpierod pie Virslīgas spēles stila un vispār pie pieaugušo hokeja.

jautājums: Latvijā 2009./2010. g. sezonā komanda ieņēma 5. vietu (no 6 komandām), bet Baltkrievijas Junioru līgā – 2. vietu 12 komandu konkurencē, no līdera atpaliekot tikai par 1 punktu. kā vērtē komandas sniegumu šajā sezonā?

Virslīgā bija reālas iespējas tikt četriniekā, kas mūsu komandai dotu iespēju cīnīties play off. Es domāju, ka mums tas bija pa spēkam, vienkārši regulārās sezonas beigās izšķirošajās cīņās nespējām uzveikt Elektrēnu Enerģija hokejistus. Baltkrievijas čempionātā nospēlējām labi. Lai kļūtu par čempioniem, pietrūka divu punktu, kurus zaudējām sezonas priekšpēdējā spēlē pret Liepājas Metalurgu.

jautājums: kā vērtē savu sniegumu 2009./2010. g. sezonā? kas Tev izdevās, kā gaidīji, bet kas bija tās lietas, ar kurām nebiji mierā?

Bija jūtams progress salīdzinājumā ar 2008./2009. sezonu, kļuvu vairāk nobriedis kā hokejists, vienīgais – varēju sakrāt vairāk rezultativitātes punktu.

jautājums: SK Rīga/Profs-18 komanda bija izvēlēta par pamatu komandai, kas ar nosaukumu SK Rīga 2010. g. martā piedalījās MHL kvalifikācijas turnīrā – apakšgrupas spēlēs Podoļskā. ko Tev un komandai deva dalība šajā turnīrā?

Paldies, ka pavaicāji! Tas patiešām bija īpašs turnīrs, ko augstu vērtēju! Dalība šajā turnīrā deva iespēju salīdzināt sevi ar krievu jaunajiem hokejistiem un apmēram saprast, kāds ir MHL līmenis.

jautājums: vai pirms turnīra un tā gaitā izjutāt palielinātu respektu pret Krievijas jauniešu vienībām? vai arī bijāt pārliecināti par saviem spēkiem?

Pirms turnīra šķita, ka būs nedaudz grūtāk, bet turnīra gaitā sapratām, ka varam līdzīgi cīnīties ar jebkuru komandu šajā turnīrā.

jautājums: kādus secinājumus un atziņas sev pašam “atvedi” no MHL kvalifikācijas turnīra?

Sapratu, ka, lai izaugtu līdz MHL līmenim, ir vēl jāstrādā, taču tas nav nekas neaizsniedzams.

jautājums: starpsezonā, 2010. gada vasarā nokļuvi HK Rīga treniņnometnē. lai arī komanda tika komplektēta pamatā no 1991. – 1992. g. dzimušajiem, sezonas gaitā sastāvā iekļuva arī pa kādam 1993. gados dzimušajam – uzbrucēji Edgars Kurmis, Juris Ziemiņš, aizsargi – Krišs Lipsbergs, Pauls Zvirbulis. kas, Tavuprāt Tev pietrūka, lai nonāktu HK Rīga sastāvā jau 2010./2011. g. sezonā?

HK Rīga sastāvā bija tikai daži 17gadīgie, turklāt sezonas garumā viņi kopumā aizvadīja salīdzinoši maz spēļu. Protams, būtu gribējis spēlēt HK Rīga, taču spēļu prakses ziņā šī sezona arī vērtējama pozitīvi.

jautājums: šosezon SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18) sastāvā atkal cīnies divos kaujaslaukos – Baltkrievijas Junioru līgā un Rīgas čempionātā (RAMH), kur abos esi starp rezultatīvākajiem komandas spēlētājiem. kas, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, ir mainījies Tavā spēlē, spēļu ritmā?

Manā spēlē un spēļu ritmā sevišķi nekas nav mainījies, spēļu kalendārs ir diezgan līdzīgs pagājušajai sezonai.

jautājums: vai Baltkrievijas Junioru līgā Tev nu jau kā pieredzējušākam spēlētājam ir kļuvis spēlēt vieglāk? kā pats vērtē savu sniegumu šajā sezonā gan Baltkrievijā, gan Rīgas čempionātā?

Protams, šogad Baltkrievijā spēlēt kļuvis vieglāk, jo pagājušogad vēl drīkstēja spēlēt 92. gadi, šogad vecākie ir 93. gadi – mani vienaudži; kā arī pagājušajā gadā bija vairāk stipru komandu, tāpēc bija grūtāk gūt punktus. Šosezon Baltkrievijā man nav gājis tik labi kā Rīgas meistarsacīkstēs, kurās esmu komandas rezultatīvākais spēlētājs, bet uzskatu, ka abos šajos turnīros kopumā esmu parādījis sevi diezgan labi.

jautājums: pēc komandas 40 spēlēm Baltkrievijas Junioru līgā SK Rīga-93/94 ar 102 punktiem ierindojas 1. vietā, apsteidzot Gomeļas jauniešu vienību Gomeļ-Juņior (40 spēlēs 98 punkti) un Liepājas Metalurgs U18 puišus (40 spēlēs 93 punkti). zemāk par trešo vietu nevarat “nokrist” pat teorētiski, bet vēl ir atlikušas 4 spēles, kuru gaitā izšķirsies ieņemtā vieta. pirms gada Jums pietrūka tikai viena-divu punktu… kā vērtē komandas sniegumu Baltkrievijas čempionātā šosezon?

Es uzskatu, ka šogad Baltkrievijas čempionātā mūsu komandas sniegums ir atbilstošs mūsu līmenim, vienīgais – esam muļķīgi zaudējuši punktus spēlēs pret tabulas lejasgala komandām, bet tas ir normāli, jo katrai komandai sezonas laikā ir kāpumi un kritumi – tāds ir sports un tāpēc tas ir interesants. Zaudējumi palīdz izanalizēt savas kļūdas un dod stimulu strādāt uzcītīgāk.

[piebilde: 30. un 31. martā SK Rīga-93/94 aizvadīja spēles pret ODJuSŠ Brest (Bresta), uzvarot ar 4:3 un 4:2. attiecīgi SK Rīga-93/94 ir “uzkrājusi” 108 punktus un nodrošinājusi vismaz 2. vietu čempionātā.]

jautājums: vai tiešām Latvijas jaunieši ir manāmi pārāki par baltkrievu vienaudžiem? vai arī panākumi “norakstāmi” uz faktu, ka Rīgā un Liepājā ir savāktas Latvijas izlases, bet baltkrievu jaunieši “izkaisīti” pa 9 komandām (vēl viena – no Kijevas)?

Grūti pateikt, vislabāk to var redzēt tad, kad mūsu un baltkrievu jauniešu izlases tiekas savā starpā – pēdējā laikā latvieši ir bijuši pārāki. Ja runājam par jauniešu klubu līmeni, tad var teikt, ka baltkrievu labākie jaunieši ir vairāk izkaisīti, nekā labākie latvieši, kas spēlē Rīgā un Liepājā.

jautājums: kāda ir atšķirība šosezon, spēlējot Baltkrievijā un Rīgas čempionātā (RAMH)? tikai spēlētāju vecumā? ātrumā, meistarībā?

Baltkrievijā spēles ātrums ir lielāks un spēlētāju vēlēšanās pierādīt savu varēšanu ir lielāka, savukārt Rīgas čempionātā spēlē salīdzinoši lēnu hokeju, kurā tiek atdots ļoti daudz piespēļu, respektīvi – daudz kombināciju, maz metienu, kas ir raksturīgi veterānu spēles manierei.

jautājums: Rīgas čempionātā SK Rīga-18 vienībai ir atlikušas vien pāris spēles, bet jau pēc 20 spēlēm esat iekrājuši 42 punktus, nodrošinot 1. vietu. Sāga ar 35 punktiem (20 spēlēs) vairs nepanāks. kā Tu vērtē RAMH līmeni? vai tas SK Rīga-18 vienībai un tās spēlētājiem ir pietiekošs, noderīgs un vērtīgs?

RAMH līmenis varētu būt mazliet augstāks, lai mums kā jauniešu komandai būtu vairāk jācīnās par uzvarām, kur mēs atdotu visus spēkus, lai uzvarētu spēli, bet kopumā RAMH ir diezgan vērtīga pieredze mums kā jaunajiem hokejistiem.

jautājums: esi nosaukts Latvijas U-18 izlases tuvāko 35 kandidātu sarakstā pirms U-18 pasaules čempionāta. esi pārsteigts vai, kā reiz, pats uz to mērķtiecīgi gāji un saskati tajā likumsakarīgu rezultātu?

Protams, ka es uz to mērķtiecīgi gāju, jo es domāju, ka tas ir ikviena hokejista mērķis – aizstāvēt savas valsts godu starptautiskā līmenī un pierādīt, ka latvieši spēlē atzīstamu hokeju.

jautājums: kādas saskati savas izredzes uzspēlēt U-18 pasaules čempionātā? kas ir Tavas stiprās puses, kas būtu noderīgas izlasei?

Grūti spriest par manām izredzēm, jo vēl pat neesmu izlases treniņnometnē, kuras gaitā varētu saprast, cik tuvu esmu spēlēšanai čempionātā. Manas stiprās puses labāk var novērtēt skatoties no malas, pašam negribas sevi vērtēt.

jautājums: kā vērtē Latvijas 1993.-1994. g. hokejistus un viņu izredzes izcīnīt vietu elitē?

Es domāju, ka 1993.-1994. gada Latvijas hokejisti ir labā līmenī. un izredzes izcīnīt vietu elitē ir ļoti labas.

jautājums: neskatoties uz to, vai spēlēsi pasaules čempionātā, SK Rīga-93/94 vienībai pēc tam, saskaņā ar oficiālo kalendāru, ir paredzētas divas pēdējās spēles Baltkrievijas Junioru līgā. pretinieks arī nav vienkāršs – abas noslēdzošās spēles paredzētas pret Liepājas komandu. vai SK Rīga komandai spēles pret Liepājas Metalurgs komandām ir īpašas? vai uztverat to kā Latvijas “derbiju”, kurā tiek noskaidrota Latvijas stiprākā jauniešu vienība?

Protams, ka spēles pret Liepāju ir īpašas un principiālas, jo šajās spēlēs tiek noskaidrota labākā Latvijas jauniešu vienība, un ir ļoti patīkami, ja tie esam mēs, nevis liepājnieki. To varētu saukt par Latvijas derbiju, jo neviena no komandām šajās spēlēs punktus viena otrai nedāvinās un sitīsies līdz galam, vienalga, vai tas turnīra tabulā kaut ko izšķirs vai ne. Šogad jau divas reizes savās mājās apspēlējām liepājniekus, tagad centīsimies to atkārtot izbraukumā, kas, protams, būs sarežģītāk.

jautājums: kādi ir Tavi plāni un domas attiecībā uz 2011./2012. g. sezonu? vai esi iecerējis iekļūt HK Rīgas sastāvā dalībai MHL čempionātā? vai varbūt plāno iemēģināt leģionāra gaitas?

Centīšos darīt visu, lai iekļūtu HK Rīga sastāvā! Ja tas neizdosies, tad domāšu, ko darīt tālāk – turpināt Latvijā vai doties uz ārzemēm.

lai veicas!

[visos attēlos Nr. 55 – Andris Siksnis. visi foto 4 fiksēti Rīgas čempionāta (RAMH) spēļu ietvaros. pirmais foto fiksēts SK Rīga-18 spēlē pret Sāga 2011. gada 27. janvārī; otrais foto – spēlē pret Hanza/Prizma 2011. gada 4. janvārī; trešais – pret Sāga 2010. gada 2. oktobrī; ceturtais – pret Zapad Rossiji 2010. gada 20. decembrī. pirmo 3 foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko); ceturtā foto avots: nahl.lv (Valerijs Somkins).]

lasāmvielai & izziņām:

• Andra Sikšņa profili statistikas lapās – eliteprospects.com, lhf.lv, nahl.lv
• Baltkrievijas Junioru līgas 2010./2011. g. sezonas aktuālā tabula un spēļu rezultāti (abos avotos ir kļūdas un nepilnības) – hockey.by, r-hockey.ru
• SK Rīga-18 (SK Rīga-93/94) spēlētāju aktuālā statistika Rīgas čempionātā (RAMH) 2010./2011. g. sezonā – nahl.lv
• RAMH aktuālā 2010./2011. g. sezonas tabula un rezultativitātes līderi – nahl.lv
• SK Rīga spēlētāju statistika MHL kvalifikācijas turnīrā (2010. g. martā): tepat
• SK Rīga-93/94 spēlētāju statistika (uz 2010-12-25): tepat
• par SK Rīga komandu panākumiem Baltkrievijas līgās: tepat
• par Latvijas komandu startu Baltkrievijas līgās 2010./’2011. g. sezonā: tepat (1. daļa; 2. daļa)

TUVPLĀNĀ: Emīls Potāpovs

apbrīnojams informācijas vakuums interneta plašumos valda attiecībā uz Latvijas komandām, kuras šosezon cīnās Baltkrievijas Junioru un jauniešu līgās. atgādinājumam: Baltkrievijas Junioru līgā un Jauniešu līgas dažādās vecuma grupās spēlē 5 komandas no Latvijas – 3 komandas no SK Rīga, bet divas – no Liepājas Metalurgs “apcirkņiem”.

uzbrucējs Emīls Potāpovs pārstāv komandu, kas ar nosaukumu SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18) ir pazīstama Baltkrievijas Junioru līgā. turklāt ir nevien pazīstama komanda, bet arī diezgan jaudīgi cīnās šajā līgā. Emīls Potāpovs bija arī starp tiem Latvijas jaunajiem hokejistiem, kuri novembrī debitēja Latvijas U-18 izlases sastāvā pārbaudes spēlēs pret Austrijas U-18 izlasi.

Emīls Potāpovs stāsta par rakstura rūdīšanu, spēlējot pret vecākiem hokejistiem, par Baltkrievijas Junioru līgu un Latvijas komandām šīs līgas čempionātā, par Rīgas un Liepājas komandu sāncensību, par debiju Latvijas U-18 izlases sastāvā, par 1994. gadā dzimušajiem Latvijas hokejistiem.

izziņai: Emīls Potāpovs

• dzimis 1994. gada 3. maijā
• ampluā: uzbrucējs
• “figūra”: 177 cm; 74 kg
• 2010./2011. g. sezonā SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18) sastāvā Baltkrievijas Junioru līgā
• iepriekšējās sezonas: SK Rīga komandas, Sāga
• Latvijas U-18 izlases sastāvā pārbaudes spēlēs pret Austrijas U-18 izlasi
• pirmie treneri: Gunārs Bauska; Edgars Rozentāls

JAUTĀJUMI / ATBILDES:

jautājums: jau iepriekš Latvijas čempionāta dažādās jauniešu grupās esi spēlējis kopā ar vecākiem hokejistiem. piemēram, būdams 1994. gadā dzimis spēlēji 1992. un 1993. gados dzimušo grupās. kāpēc? vai biji daudz labāks par saviem “viengadniekiem”?

Emīls Potāpovs: Gribētos jau teikt, ka esmu bijis daudz labāks, bet nepatīk sevi vērtēt augstu, lai spriež citi. Tas aizsākās jau tad, kad Ogrē tikko sāku spēlēt, mani vienīgo ņēma pie vecākiem čaļiem. Spēlējot hokeja klubā Sāga es spēlēju divās komandās, gan pie sava vecuma, gan pie 93. gadiem. Pēdējos trīs gadus ar esošo komandu spēlējam tikai pret vecākiem čaļiem, lai rūdītu raksturu un celtu līmeni.

jautājums: vai pret vecākiem hokejistiem nav daudz grūtāk spēlēt?

Vecums galīgi netraucē. Nedomāju, kas man nāks pretī, baidīties vai nebaidīties. Tas nav manā stilā. Atšķirību vairs nejūtu vai 94. gads, vai 90.  Uz katru spēli cenšos iziet ar maksimālu atdevi un koncentrāciju.

jautājums: piemēram, 2009./2010. g. sezonā SK Rīga-94 (U-18) komandā biji ļoti pat rezultatīvs Latvijas U-18 čempionātā – guvi 58 punktus (28+30) 18 spēlēs. kā esi uzsācis sezonu Baltkrievijas Junioru līgā?

Runājot par pagājušo sezonu, neteikšu, ka [tā bija] veiksmīga man, bet labi, ka tā sakrita. Pirmajā sezonas pusē galīgi nekrita iekšā. Šosezon esmu labi ieskrējies, 14 spēlēs esmu sakrājis 30 punktus (13+17). Cerams, ka arī neapstāšos un turpināšu rezultatīvi spēlēt.

jautājums: šosezon pēc 12 aizvadītām spēlēm Baltkrievijas “junioros” SK Rīga-93/94 (SK Rīga-18) vienība ar 28 punktiem ieņēma 4. vietu. kā vērtē sezonas sākumu komandas sniegumā?

Domāju, ka noteikti varējām labāk iesākt. Esam atdevuši pāris punktus vājākām komandām, un tur arī rodas tā 4. vieta. Bet tas ir tikai sezonas sākums, gan tiksim līdz medaļām.

[piebilde: pēc 14 spēlēm SK Rīga-93/94 ar 32 punktiem ieņēma jau 3. vietu. cīņas turpinās.]

jautājums: kāds ir Baltkrievijas Junioru līgas līmenis, piemēram, salīdzinot ar to pašu Latvijas U-18 līgu?

Atļaušos teikt, ka Baltkrievijas junioru līmenis ir daudz augstāks nekā Latvijā. Nemācēšu atbildēt kāpēc, bet tāds tas ir. Varbūt sakārtots labāk, cilvēkiem vairāk interesē hokeja saimniecība, ar baltkrievu komandām mūsu vecumā spējam konkurēt tikai mēs un Liepāja.

jautājums: Latvijas komandas – SK Rīga un Liepājas Metalurgs – Baltkrievijas Junioru un Jauniešu līgās dažādās vecuma grupās cīnās par pirmajām vietām kā pērn, tā arī šogad. kāpēc Latvijas “U” komandām ir tādi salīdzinoši labi panākumi Baltkrievijā? tāpēc, ka Latvijas hokejisti ir pārāki un/vai tāpēc, ka koncentrēti mazākā skaitā komandu? citi iemesli?

Domāju, ka mazāk komandas ir koncentrētas uz čempionātu, tāpēc arī ir labi panākumi. Varbūt arī tāpēc, ka mums šis vecums Latvijā ir diezgan labs un, es pat teikšu, pārāks kā baltkrieviem.

jautājums: SK Rīga-93/94komandai vismaz pagaidām pieder Baltkrievijas Junioru līgas šīs sezonas rekords vienā spēlē “sataisīto” vārtu guvumu skaita ziņā – ar 14:2 pieveicāt OCOR Mogiļev (ОЦОР Могилев) vienību. vai Baltkrievijas “junioros” tas komandu līmenis nav pārāk atšķirīgs, ka tā pati Mogiļevas komanda 14 spēlēs bija varējusi paņemt vien 2 punktus?

Kad spēlējām pret viņiem, neizskatījās, ka čaļi grib spēlēt hokeju arī turpmāk. Atbrauca knapi divas maiņas, visu spēli ņirgājās un provocēja mūs, bet mēs turpinājām mest ripas viņu vārtos. Neteikšu, ka līmenis ļoti atšķiras, visas spēles ir diezgan niknas šogad, un ir ko pacīkstēties. Varbūt ir grūtas spēles, jo beidzot sāk respektēt latviešu komandas.

jautājums: pēc 12 spēlēm Baltkrievijas Junioru līgā vienu vietu virs Tavas komandas bija vienaudži no Liepājas Metalurga. vai spēles pret liepājniekiem ir kaut kas īpašāks nekā pret citām līgas komandām? vai ir tā derbija sajūta?

Spēle pret liepājniekiem ir mazliet savādāka kā pret baltkrieviem. Tur [spēlēs pret Liepājas komandu] tev ir mazliet vairāk jāpierāda, cik labs tu patiešām spēj būt un kurš tad galu galā ir labākais klubs Latvijā.

[piebilde: pēc visu komandu 14 spēlēm SK Rīga-93/94 ierindojās 3.vietā (32 punkti), bet Liepājas Metalurgs attiecīgā vecuma komanda – 5. vietā (31 punkts). Baltkrievijas Junioru līgā šosezon piedalās 12 komandas.]

jautājums: novembrī ar divām spēlēm pret Austrijas U-18 izlasi debitēji Latvijas U-18 izlases sastāvā. kā pats vērtē savas izredzes nostiprināties Latvijas U-18 izlases pamatsastāvā jau šosezon?

Īstenībā esmu neapmierināts ar savu sniegumu, bija izdevības, bet es tās neizmantoju. Esmu diezgan paškritisks pret sevi. Bija kaut kāds kritums iestājies, kaut kā nelabi sakrita tieši tajā laikā, kad ir pārbaudes spēles. Bet ko darīt, cerams, ka treneri bija apmierināti ar manu sniegumu. Ja runā par maiņas sniegumu, tad domāju, ka atstājām diezgan labu iespaidu uz treneru korpusu, un, cerams, ka tiksim uzaicināti uz nākamajām pārbaudes spēlēm pret Baltkrieviju un arī uz zboriem. Turklāt mēs bijām visjaunākā maiņa. Vai nostiprināšos pamatsastāvā, nezinu, tas jāprasa galvenajam trenerim, bet darīšu visu, lai pārstāvētu Latviju pasaules čempionātā un ievilktu to atpakaļ elitē.

jautājums: kā vērtē Latvijas U-18 izlases cīņassparu un iespējas 2011. gada pavasarī pacīnīties par vietu pasaules elitē?

Domāju, ka izredzes ir diezgan lielas, bet nekad nevajag skriet notikumiem pa priekšu. Tāpat kā – nenovērtēt pretinieku un negatavoties čempim. 93./94. gadi mums Latvijā ir daudzi un labi, plus vēl ārzemēs ir pārīts labu spēlētāju. Kā arī konkurence šogad ir pamatīga.

jautājums: Rīgā 94 World Selects turnīrā, kas norisinājās 2009. g. aprīlī, Latvian Selects 94 komandas sastāvā jau pacīnījies ar vienaudžiem – 1994. gadā dzimušajiem hokejistiem – no Austrijas, Čehijas, Somijas, Zviedrijas un citām valstīm. kā vērtē 1994. gadā dzimušos Latvijas hokejistus? cik konkurētspējīgi esat uz Eiropas fona?

Kā jau teicu, Latvijā šis gads ir padevies. Vai nu cilvēki ir nākuši pie prāta, ka jāsāk trenēties vai vienkārši iekritis labs hokeja gads valstī. Noteikti varam pacīnīties ar citām komandām, ne tikai ar Latvijas un Baltkrievijas.

jautājums: minētajā 94 World Selects turnīrā Tu un Zemgus Girgensons bijāt rezultatīvākie spēlētāji Latvijas vienībā – abiem pa 9 punktiem (5+4). cīņubiedrs Z.Girgensons jau otro sezonu aizvada Ziemeļamerikā. vai Tu neesi iecerējis pamēģināt “atrast laimi” ja ne Ziemeļamerikā, tad kādā citā līgā Eiropā?

Bija doma atrādīties kādā no Amerikas komandām, bet līdz galam nenoskaidroju visu un laikam jau, ka  negribēju, tāpēc arī paliku šosezon tepat. Kas to lai zin, ja būtu braucis ar Zemgusu kopā, varbūt arī man izdotos tagad pierādīt savus spēkus USHL līgā, tāpat kā viņš. Tagad ir mērķis tikt Latvijas [U-18] izlases pamatsastāvā un teicami aizvadīt čempionātu; varbūt kādam iekrītu acīs un tieku uzaicināts uz tryoutiem [pārbaudes laiku]; ceru jau uz Ziemeļameriku. Bet pagaidām nedomāju par nākamo sezonu, koncentrējos uz esošo un cenšos parādīt sevi no labākās puses.

lai veicas!

[pirmajā fotoattēlā Emīls Potāpovs pa kreisi; abi attēli no Emīla Potāpova personīgā arhīva.]

informācija vēl:

• Baltkrievijas Junioru līgas aktuālā turnīra tabula un spēļu rezultāti 20010./2011. g. sezonā – hockey.by
• par Latvijas komandām Baltkrievijas Junioru un Jauniešu līgās: tepat
• Latvian Selects 94 komandas spēlētāju statistika 94 World Selects turnīrā (2009. g. aprīlis) – pointstreak.com
• Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Austrijas U-18 izlasi (2010. g. novembris): tepat
• Emīla Potāpova statistika Latvijas čempionātos un Latvijas U-18 izlases sastāvā (kļūdaina!) – lhf.lv

TUVPLĀNĀ: Mārtiņš Gipters

nu jau bijušā Dinamo Juniors aizsargs Mārtiņš Gipters bija plānojis aizvadīt jauno sezonu Liepājas Metalurgs komandā, ar kuru tomēr neizdevās vienoties par finanšu nosacījumiem. bija arī versijas ar Kriļja Sovetov nosaukumu. tomēr pašreiz hokejists vēl ir bez jauna kluba. bet tas pagaidām.

atgādinājumam: pēc Dinamo Juniors vienīgās sezonas komandas pastāvēšanas vēsturē tika “izkomplektēts” komandas sastāvs. no 46 “junioros” sezonas gaitā uzspēlējušajiem puišiem 19 spēlētāji jaunajā sezonā spēlē Dinamo sistēmā – “lielajā” komandā vai HK Rīga sastāvā. citi “eks-juniori” ir devušies “meklēt laimi” citos virzienos.

Mārtiņš Gipters atbild uz jautājumiem par aizvadīto sezonu Dinamo Juniors sastāvā Baltkrievijas ekstralīgā, par plāniem attiecībā uz spēlēšanu Liepājā un Maskavā, par prioritātēm 2010./2011. g. sezonā, par Latvijas “junioru” izlašu priekšrocībām.

izziņai: Mārtiņš Gipters

• dzimis 1989. gada 5. aprīlī
• ampluā: aizsargs
• “figūra”:  183 cm; 86 kg
• 2009./2010. g. sezonā Dinamo Juniors rindās Baltkrievijas ektralīgas regulārajā čempionātā 51 spēle (3+7 punkti) un Latvijas Virslīgas play off-ā 9 spēles (0+1 punkts)
• iepriekšējās sezonas: SK LSPA/Rīga; Rīga 2000 u.c.
• Latvijas U-18 izlases dalībnieks 2007. gadā pasaules čempionātā elitē un 2008. gadā – 1. divīzijā
• Latvijas U-20 izlases dalībnieks 2009. gadā pasaules čempionātā elitē
• pirmais treneris: Gunārs Krastiņš

JAUTĀJUMI / ATBILDES

jautājums: summējot visas Dinamo Juniors oficiālās spēles Baltkrievijas ekstralīgā un Latvijas Virslīgas play off-ā, saskaņā ar statistikas datiem, esi viens no diviem spēlētājiem, kas 2009./2010. g. sezonas gaitā aizvadījis visvairāk spēļu (ar Ričardu Birziņu – katram pa 60 spēlēm). kā vērtē savu sniegumu 2009./2010. g. sezonā? vai tā nebija Tev smagāka nekā citiem cīņubiedriem komandā?

Mārtiņš Gipters: Savu sniegumu vērtēju diezgan negatīvi, jo pie tik daudz nospēlētām spēlēm mani statistikas dati nebija no tiem spožākajiem; lai gan šādā līmenī spēlēju pirmo sezonu, zinu, ka varēju daudz labāk. Par to, vai sezona bija grūtāka nekā partneriem, ir grūti spriest; personīgi man šī bija grūtākā sezona, kuru līdz šim esmu aizvadījis.

jautājums: Tavs dzimšanas gads (1989.) ļautu Tev vismaz vienu sezonu aizvadīt HK Rīga ierindā. kāpēc nebiji kandidātu sarakstos? vai Tevi neaicināja, pats nevēlējies?

Līdz jūlijam gaidīju piedāvājumus, un no HK Rīga puses tāds nesekoja, tādēļ nolēmu izmēģināt laimi Liepājā.

jautājums: 2010. gada starpsezonā medijos parādījās informācija par to, ka jaunajā 2010./2011. g. sezonā spēlēsi Liepājas Metalurgs rindās. taču Baltic Sports Agency dati norāda, ka esi Kriļja Sovetov sistēmā. tiesa, ne Kriļja Sovetov VHL, ne MHL kluba sastāvos neesi oficiāli minēts. kā tad ir patiesībā? kur atrodies, kur plāno spēlēt 2010./2011. g. sezonā?

Augusta beigās no Liepājas devos prom, jo nevarējām ar klubu vienoties par finansiālo pusi, līdz ar to nācās komandu pamest. Nesaprotu, kur šī aģentūra iegūst informāciju. Pirmajā septembrī biju devies uz Maskavu, jo “kriļjas” teica, ka dos iespēju uzspēlēt Maskavas mēra kausā, bet tā arī iespēja netika dota, un būtībā bezjēdzīgi biju aizbraucis uz Krieviju. Pašlaik atrodos Rīgā un uzturu sevi formā, slidojot pie HK Sāga. Iespējams, šo sezonu nāksies aizvadīt kādā Latvijas Virslīgas komandā, bet pagaidām vēl ceru uz iespēju kaut kur ārzemēs.

jautājums: kādas prioritātes esi sev izvirzījis jaunajā sezonā?

Pagaidām galvenā prioritāte ir atrast komandu, kurā aizvadīt jauno sezonu. Ja tas neizdosies, tad prioritāte būs mācības, jo es paralēli hokejam vēl mācos Rīgas Tehniskās Universitātes 3. kursā.

jautājums: līdz šim esi spēlējis Latvijas klubos – Dinamo Juniors, SK LSPA/Rīga, SK Rīga komandās. vai neesi plānojis dažas sezonas pamēģināt leģionāra gaitas, kā tagad populāri doties spēlēt uz Somiju, Kazahstānu? Kāpēc jā vai nē?

Pagaidām meklēju komandu ārzemēs, bet visu ir apgrūtinājusi situācija, ka visu starpsezonas posmu esmu aizvadījis Liepājā, un augusta beigās visām komandām sastāvi jau ir nokomplektēti.

jautājums: esi piedalījies divos U-18 un vienā U-20 pasaules čempionātos, redzējis citu valstu „junioru” līmeni. kādas, Tavuprāt, ir Latvijas hokeja skolas audzēkņu priekšrocības, salīdzinot ar tuvākajiem konkurentiem par iekļūšanu kā U-18, tā U-20 čempionātu elitē?

Grūti pateikt kādas ir priekšrocības, jo, skatoties pēc visiem datiem, mēs nevarētu konkurēt ar citām izlasēm, kuras arī ir uz robežas starp eliti un 1. divīziju, tomēr pēdējos gados mums tas izdodas. Kā vienīgo priekšrocību varētu minēt komandas saliedētību, jo visos čempionātos, kuros esmu spēlējis, komandās ir bijis labs mikroklimats.

jautājums: raugoties no malas, kā vērtē HK Rīga startu MHL čempionātā? kādas saskati komandas izredzes?

Viennozīmīgi HK Rīga starts ir izdevies, un komandai ir ļoti labas izredzes pacīnīties par vietu play off-os.

Lai veicas!

[Mārtiņa Giptera foto fiksēts Dinamo Juniors spēlē pret Ozolnieki / Monarch vienību Latvijas Virslīgas play off ietvaros 2010. gada 26. martā; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

informācijai:

• Mārtiņa Giptera individuālā statistika un informācija – eliteprospects.com, extraliga.stats.pointstreak.com, eurohockey.net (kļūdaina), lhf.lv, balticsportsagency.com
• Dinamo Juniors komandas statistika Baltkrievijas ekstralīgā – extraliga.stats.pointstreak.com
• Dinamo Juniors komandas statistika Latvijas Virslīgas play off: tepat