Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘Helmuts Balderis’

Vīri, kas nevar beigt un apstāties

Posted by petrovich27 uz 2014/05/03

Ozolins_ofic_Soci_2014_LHF_profils_facebookKādā vecumā jābeidz profesionāla hokejista karjera vai vismaz jāliek punkts izlasei? 35? 36? Nu, vēl mazliet… Kuri ir bijuši konkrētākie Latvijas izlases veterāni un devušies laukumā ar lielāko gadu uzkrājumu augstākā līmeņa turnīros – olimpiādēs un pasaules čempionātos kopš izlases atjaunošanas (1992.).

41 – Ozoliņš

Līdzšinējais rekords iezīmēts šogad – olimpiādē Sočos, kur aizsargs un komandas kapteinis Sandis Ozoliņš devās laukumā 41 gada vecumā. Iepriekšējo 20+ gadu gaitā olimpiādēs un pasaules čempionātos neviens tik pieredzējis Latvijas hokejists nebija piedalījies. Kad 1992. gada novembrī C grupas kvalifikācijas turnīrā atjaunotās izlases pirmajās spēlēs piedalījās 40 gadus vecais Helmuts Balderis, šķita, ka tas jau stipri pāri iespējamam vecumam. (Tiesa, tas nebija augstākā līmeņa turnīrs.) Ozoliņš valstsvienības veterānu mērīšanā ir ieviesis jaunu atskaites punktu.

40 – Naumovs

Latvijas izlases ilggadējais vārtsargs Sergejs Naumovs 40 gados bija Latvijas izlases sastāvā kā olimpiādē (Vankūvera, 2010.), tā pasaules čempionātā (Šveicē, 2009.; Latvijas valstsvienības spēles notika Bernē). Tomēr Naumova gadījumā ir piebilde – abos nosauktajos turnīros viņš palika bez reāla spēles laika. Korekcija gan nav liela, jo S. Naumovs ir spēlējis 39 gadu vecumā – 2008. gada pasaules čempionātā Kanādā (mūsējiem spēles Helifeksā).

39 – Irbe, Maticins

Artūrs Irbe ir viens no retajiem Latvijas izlases hokejistiem, kas savas karjeras laikā uzspēlējuši arī cita nosaukuma pieaugušo valstsvienības ierindā. Kopā ar PSRS izlasi izcīnītās pasaules čempionāta zelta medaļas (1989., 1990.) ir “atstrādājis” Latvijas izlasei ar savu pieklājīgo paveiktā darba apjomu dažādos turnīros. Pēdējais uznāciens uz “lielās skatuves” spēlētāja lomā Irbem reģistrēts 2006. gada februārī olimpiādē Turīnā.

Savukārt aizsargs Andrejs Maticins bija izlases nezūdošā vērtība līdz 2002. gadam. Maticins bija spēlējis pēc kārtas pirmajos astoņos pasaules čempionātos ar Latvijas izlases dalību pēc nacionālās vienības atjaunošanas (1993.-2000.; t.sk., B un C grupu). Bet no izlases augstākajā līmenī atvadījās Soltleiksitijas olimpiādē (2002.), kad viņam bija 39 gadi.

38 – Beļavskis

Ir izlases līdzjutēju paaudze, kas atceras Aleksandra Beļavska tehniku kā paraugu, bet Oļega Sorokina “vārdā nosaukto” pirueti sauc par Beļavska tāda paša nosaukuma elementu. A. Beļavska stāžā ir deviņi pasaules čempionāti “no vietas” (1994.-2002.; t.sk. B grupu). Viņam bija 38 gadi, kad viņš devās uz ledus 2002. gada turnīros – olimpiādē (ASV) un pasaules čempionātā (Zviedrijā). Kopš tā laika pagājuši jau 12 gadi…

37 – Cipruss, Froļikovs, Kerčs, Laviņš, Vasiļjevs

Latvijas izlasei uzticīgais Aigars Cipruss no valstsvienības atvadījās 34 gadu vecumā – pēc Turīnas olimpiādes (2006.), vienā laikā ar Sandi Ozoliņu. Tomēr nāca palīgā izsenis ar centra uzbrucēju trūkumu nomocītajai valstsvienībai jau pēc 3 gadiem – 2009. gadā. Sākumā olimpiskās kvalifikācijas turnīrā, bet pēc tam pasaules čempionātā Šveicē, kur izlase atkārtoja savu augstāko sasniegumu (7. vieta). Ciprusam tobrīd bija 37; un tas viņam bija 12 pasaules čempionāts nacionālajās krāsās (ieskaitot B un C grupu). Pie tā visa plusā – divas olimpiādes, četri olimpiskās kvalifikācijas turnīri…

Uzbrucējs Aleksejs Froļikovs bija viens no pieredzējušākajiem “vecā” Rīgas Dinamo dalībniekiem, tomēr Latvijas izlasei pamanījās palīdzēt – tas notika pirmajos divos pasaules čempionātos (1992. – C grupā; 1993. – B grupā). Pēdējā čempionātā (1993.; Slovēnijā) – 37 gadu vecumā.

Leģendārās Kerča pauzes, izcilie klupieni un spēja nokaitināt pat durvju stenderi liek nobālēt dažāda kalibra “leo komaroviem”. Kopumā Aleksandrs Kerčs izlases ierindā nokapāja 10 pasaules čempionātus (t.sk., B, C), no kuriem pēdējais bija 2004. gadā Prāgā. Kerčam-vecākajam tolaik bija 37 gadi.

Vēl šogad pasaules čempionāta komplektā esošais aizsargs Rodrigo Laviņš savu vecāko “lielo turnīru” aizvadījis 37 gadu vecumā – 2012. gada pasaules čempionāta Stokholmas pusē. Tas bija Laviņa 13.-ais pasaules čempionāts Latvijas pieaugušo izlasē. Vēl ir bijušas 3 olimpiādes, dažādas kvalifikācijas. Bet šogad ir iespēja labot savu rekordu un uzspēlēt augstākajā līmenī arī 39 gadu vecumā.

Herberts Vasiļjevs arī atzīmējies 37 gadu vecumā, un šis ieraksts veikts šogad olimpiādē Sočos. Kas, savukārt, nozīmē, ka ar dalību Minskas olimpiādē paša rekords, mērot veselos skaitļos, var tikt labots tikai tad, ja Latvijas izlase sasniedz pusfinālu – t.i., iekļūst pirmajā četriniekā. Jo 38 gadi Vasiļjevam paliek čempionāta noslēgumā (23. maijā), jau pēc ceturtdaļfināla spēlēm, kas paredzētas 22. maijā. Jāatgādina, ka H. Vasiļjevam pēc 2011. gada pasaules čempionāta bija iestājusies aptuveni 3 gadu pauze, kuras laikā “iestājās” Vācijas pavalstniecība, un diez vai kāds vēl cerēja Vasiļjevu ieraudzīt Latvijas krāsās. Bet vēlme palīdzēt un vilinājums uzspēlēt olimpiādē bija diezgan stipri, lai Soču sastāvā būtu ierindā. Tagad arī ierašanās izlases treniņos pirms pasaules čempionātā apliecina, ka atgriešanās izlasē nebija saistīta tikai ar Soču vizīti. Kopumā izlasē 10 pasaules čempionāti (visi elitē), 3 olimpiādes…

Vecuma rekordi olimpiādēs un pasaules čempionātos Latvijas izlases sastāvā (treknrakstā – aktīvu hokejistu vārdi un/vai šogad fiksētie rekordi):

gadi spēlētājs dz. turnīrs
41 Sandis Ozoliņš 1972-08-02 2014. OS
40 Sergejs Naumovs 1969-04-04 2010. OS, 2009. PČ
39 Andrejs Maticins 1963-01-30 2002. OS
Artūrs Irbe 1967-02-02 2006. OS
38 Aleksandrs Beļavskis 1964-01-17 2002. PČ, 2002. OS
37 Aleksejs Froļikovs 1957-02-15 1994. PČ B
Aleksandrs Kerčs 1967-03-16 2004. PČ
Aigars Cipruss 1972-01-12 2009. PČ
Rodrigo Laviņš 1974-08-03 2012. PČ
Herberts Vasiļjevs 1976-05-23 2014. OS
36 Sergejs Čudinovs 1962-09-10 1999. PČ
Oļegs Znaroks 1963-01-02 1999. PČ
Normunds Sējējs 1968-02-12 2004. PČ
Leonīds Tambijevs 1970-09-26 2007. PČ
35 Mihails Šostaks 1957-04-26 1993. PČ C
Vjačeslavs Fanduļs 1969-03-17 2004. PČ
Viktors Ignatjevs 1970-04-26 2005. PČ
Oļegs Sorokins 1974-01-04 2009. PČ
Ģirts Ankipāns 1975-11-29 2011. PČ
Kārlis Skrastiņš 1974-07-09 2010. OS
Arvīds Reķis 1979-01-01 2014. OS

*

P.S. Šogad iespēja ieviesties 35-gadnieku izlases sarakstā ir uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam (dz. 1976-09-16), kuram ir 37 gadi. Iepriekšējais “lielais turnīrs” Ņiživijam bija 2011. gada pasaules čempionāts, 34 gadu vecumā.

[Sanda Ozoliņa foto avots: Latvijas Hokeja federācijas oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Pretendenti uz izlases trešo kreklu pie arēnas griestiem

Posted by petrovich27 uz 2014/04/17

Balderis_lhf_lv_M_AiseLatvijas Hokeja federācija ir īpašu cieņu izrādījusi diviem izciliem Latvijas hokejistiem – Helmutam Balderim un Kārlim Skrastiņam, no izlases aprites izņemot šo spēlētāju lietotos numurus #19 un #7. Latvijā notiekošo izlases turnīru laikā krekliem ar šiem numuriem ir jābūt piekārtiem pie attiecīgās ledus halles griestiem. Vai vēl kāds Latvijas hokejists ir pelnījis šādu godu?

Latvijas hokeja vēsture ir salīdzinoši sena un jauna. Izlases pirmā spēle aizvadīta jau 1932. gada 27. februārī Rīgā pret kaimiņiem – Lietuvas izlasi. Todien Latvija svinēja uzvaru ar 3:0. Pirmo vārtu guvumu izlases pastāvēšanas vēsturē sarūpēja uzbrucējs Alfrēds Verners, pēc tam divreiz iemeta aizsargs Indriķis Reinbahs, bet vārtus “sausus” visas 45 minūtes nosargāja Herberts Kušķis. Sekoja dalība Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiādē (1936).

1940. gada 10. martā Rīgā aizvadītā valstsvienības spēle pret Igaunijas izlasi (2:1) un Kārļa Muškes vārtu guvums spēles izskaņā bija “komats” Latvijas izlases vēsturē uz ilgiem 52 gadiem…

1992. gada 7. novembrī Rīgā norisinājās pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle, un zīmīgi, ka pret to pašu izlasi, ar kuru kopā tika sāktas starptautiskās spēles pirms 60 gadiem. Šoreiz lietuvieši tika uzveikti ar 13:2, bet atjaunotās izlases pirmais vārtu guvums ieskaitīts Aigara Ciprusa rēķinā. Jaunās izlases pirmais kapteinis bija simbolisks – sava laika izcilākais Latvijas hokejists Helmuts Balderis, kurš profesionāla sportista gaitas jau dažu gadu garumā bija beidzis. Taču ar dalību atjaunotās izlases pirmajās divās spēlēs Balderis bija iemūžinājis savu vārdu arī Latvijas izlases kontekstā. Un viņa #19 jau tad LHF amatpersonas solījušas izņemt no aprites. Tiesa, izņemšana “ievilkās” gadu garumā, bet pa to laiku “Baldera numuru” izlasē bija lietojuši vēl daži spēlētāji.

skrastinsh66-yarreg-ruLikumsakarīga bija izcilā latviešu aizsarga Kārļa Skrastiņa numura (#7) iemūžināšana. Jāpiebilst, ka Skrastiņš nebija tik izvēlīgs uz numuriem un bija spēlējis arī ar citiem, piemēram, #6, #3. Starp citu, ar trešo numuru viņš piedalījās 2005. gada olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2005. gada februārī, kad Latvijas izlase “izrāva” ceļazīmi uz Turīnas olimpiādi no pārliecināto baltkrievu rokām.

Arī ar Kārļa #7 operatīvi nesanāca… Starp Jaroslavļas Lokomotiv katastrofu (2011. g. septembrī) un LHF lēmuma pieņemšanu bija neliels laika posms, kurā tomēr #7 Latvijas izlasē uzspēlēja.

20. gadsimta 30. gadu Latvijas izlases “pionieru un celmlaužu” godināšana, tās formāts un numuru iemūžināšana ir atsevišķas analīzes vērta padarīšana. Iespējams, ir pienācis laiks veidot savu (Latvijas) Hokeja slavas zāli, kādu ir ieviesušas ne tikai hokeja lielvalstis, bet arī mūsu ranga un spēka hokeja federācijas. Arī tādās zemēs, kuru izlases jau gadiem netiek tālāk par 1. divīziju.

Šoreiz par izcilniekiem, kurus varam saskatīt kopš 1992. gada.

#1 Artūrs Irbe

  • Irbe_vancitybuzz_comViens no diviem Latvijas pārstāvjiem, kura vārds ir iemūžināts starptautiskās hokeja federācijas (IIHF)  Slavas zālē. Tas notika 2010. gadā. (Otrs – Helmuts Balderis, kura vārds iemūžināts 1998. gadā.)
  • Divkārtējs pasaules čempions! Zelta medaļas nopelnīja divos pasaules čempionātos PSRS izlases sastāvā (1989., 1990.). 1990. gada pasaules čempionāta labākais vārtsargs! Pieaugušo pasaules čempionātos tikt pie pasaules zelta ir izdevies tikai diviem Latvijas hokejistiem. (Otrs – Balderis, kura kontā 3 pasaules čempiona tituli.)
  • Latvijas izlases “pirmais numurs” deviņos pasaules čempionātos  (8 – elitē; 1 – B grupā; 1996.-2001., 2003.-2005.). Ieskaitot 1996. gada pasaules čempionātu B grupā, kurā Latvijas valstsvienība izcīnīja tiesības spēlēt elitē. Piedalījies arī divās olimpiādēs Latvijas krāsās (2002., 2006.).
  • Viens no 3 mūsu vārtsargiem, kuri spēlējuši pasaules klubu hokeja piramīdas virsotnē – NHL. No šiem trim, vismaz līdz šim, izcilākais. Kopumā 13 sezonās spēlējis NHL čempionātā. NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks. Pēc karjeras beigām arī vienīgais Latvijas pārstāvis, kas ir bijis NHL treneris (divās sezonās Washington Capitals vārtsargu treneris).

#33 Sergejs Žoltoks

Vienu no sava laika talantīgākajiem Latvijas hokeja uzbrucējiem – Sergeju Žoltoku – Latvijas Hokeja federācija godinājusi, viņa vārdā nosaucot U-20/18 izlašu turnīru. Žoltoka vārdā nosaukta vidusskola. Taču arī šī spēlētāja numura “rezervēšana” varētu būt adekvāts žests, lai godinātu sportistu, kurš šo pasauli pameta hokeja kreklā un “pa taisno” no hokeja laukuma. Atgādinājumam: Sergejs Žoltoks mira Minskā 2004. gada 3. novembrī – dienā, kad bija aizvadījis savu pēdējo mūža spēli. Tobrīd, NHL lokauta laikā, viņš pārstāvēja Latvijas komandas Rīga 2000 krāsas Baltkrievijas Atklātajā čempionātā. Rīga 2000 klubs uzbrucēja piemiņu godināja, rezervējot viņa #33 un paceļot Žoltoka kreklu pie mājas spēļu halles griestiem. (Latvijas izlasē spēlējis ne tikai ar dzīves pēdējos turnīros ierasto #33. Piemēram, 2001. un 2002. gadu pasaules čempionātos #16.)

Zoltoks LHFVēl dažas lietas “balsojumā” PAR:

  • Līdz šim rezultatīvākais Latvijas uzbrucējs hokeja “Mekā” – NHL. Regulārās sezonas 588 spēlēs 258  punkti, play off 45 spēlēs 18 punkti. Paša regulārās sezonas rekords – 42 punkti 78 spēlēs (2002./2003.) Minnesota Wild sastāvā. Kopumā NHL uzspēlējis 10 sezonās. (Kopumā un vienas sezonas ietvaros rezultatīvāks no mūsējiem ir bijis tikai aizsargs Sandis Ozoliņš.)
  • Viens no nedaudzajiem Latvijas hokejistiem, kuriem izdevies tikt pie U-20 pasaules čempiona titula. Zelts izcīnīts 1992. gadā kopā ar PSRS/NVS U-20 izlasi. (No Latvijas izlasē pēc tam spēlējušajiem junioru zelta medaļa ir arī Andrejam Maticinam un Sandim Ozoliņam.)
  • Latvijas izlases sastāvā sešos pasaules čempionātos (5 – elitē, 1 – B grupā). Tajā skaitā, tajos divos pasaules čempionātos, kuros valstsvienība sasniedza savu augstāko punktu – 7. vietu (1997. un 2004.). (Izlase rekordu atkārtoja arī 2009. gadā, bet Žoltokam vairs nebija iespējas palīdzēt valstsvienībai…)
  • Latvijas izlasē aizvadījis tikai 42 spēles 10 gadu laikā (1994.-2004.), bet ar izcilu rezultativitāti: 50 punkti (29+21). Divos pasaules čempionātos bija rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē (2001., 2004.).

#8 Sandis Ozoliņš

Ozolins_LHF_(M_Aise)Ozoliņa reputāciju Latvijas izlases kontekstā, ja ne pagrieza par 180 grādiem, tad viennozīmīgi uzlaboja “lielā atgriešanās” uz Soču olimpiādi. Nācija un arī komanda novērtēja Sanda Ozoliņa atpakaļatnākšanu izlasē pēc 7 gadu pauzes (2006.-2013.) un jau kapteiņa statusā. Daudzi Ozoliņa nopelnos pieraksta izlases izcīnīto dalību olimpiādē (2013. g. februāra kvalifikācijas turnīrā) un vispār līdz šim augstāko valstsvienības sasniegumu olimpiskajās spēlēs – 8. vietu, ja vien post scripum kāda IIHF instance nelems par vietas atņemšanu saistībā ar dopinga lietām. Bet Ozoliņa lomu un emocionālo pienesumu tas nemazina pēc būtības. (Pirms #8 Ozoliņa ciparu salikums izlasē bija #18.)

  • Viens no sava laika izcilākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem ir vienīgais Latvijas hokejists, kurš virs galvas cēlis paša izcīnīto Stenlija kausu (1996.). Vairāku NHL zvaigžņu spēļu dalībnieks.
  • NHL spēlējis 15 sezonas! Latvijas hokejists, kas šajā līgā aizvadījis visvairāk spēļu – 875 spēles regulārajā sezonā un 137 spēles Stenlija kausa izcīņā.
  • Latvijas rezultatīvākais hokejists NHL – kā kopumā, tā atsevišķās sezonās. Kopā 564 punkti regulārajā sezonā un 90 punkti play off. Sezonas rekords: 68 punkti 80 spēlēs (1996./1997.) Colorado Avalanche sastāvā.
  • Latvijas izlases ierindā 3 pasaules čempionātos (1998., 2001., 2002.) un 3 olimpiādēs (2002., 2006., 2014.).  Latvijas izlasē tikai 40 spēles, kurās iekrāti 35 punkti (9+26)! Izlases kapteinis līdz šim ieņemtās vietas ziņā veiksmīgākajā olimpiādē, kā arī “ceļā” uz to.
  • Citi “žetoni, ordeņi un pričindāļi”: pasaules junioru zelta medaļa PSRS/NVS U-20 izlases sastāvā (1992.); četras KHL zvaigžņu spēles (vienā – Rietumu komandas kapteinis); virkne individuālo rekordu pārstāvētajās NHL komandās; KHL labākais aizsargs dažādos posmos un nominācijās utt.

#2 Rodrigo Laviņš

Lavins_LAT_livesport_ruArgumenti PAR:

  • Aizsargs Rodrigo Laviņš ir “varējis” tad, kad daudzi citi nevar. Tādēļ ir viens no diviem hokejistiem, kuri Latvijas izlasē aizvadījuši visvairāk spēļu. Saskaņā ar oficiālo LHF statistiku, abiem ar Aleksandru Ņiživiju pa 217 spēlēm. (Aivara Bomja, Sportaavize.lv, statistika, kas skaita spēles ar reālu spēles laiku, Laviņam saskaita 210 spēles, Ņiživijam – 212.)
  • Latvijas izlases sastāvā 13 pasaules čempionātos (11 – elitē, 1 – B grupā, 1 – C grupā), 3 olimpiādēs un arī pirmajā junioru pasaules čempionātā ar Latvijas U-20 izlases dalību (C grupa; 1993./1994.). Latvijas izlases kapteinis divos pasaules čempionātos (2007., 2008.).
  • Visilgāk un šobrīd vienīgais spēlējošais sportists no atjaunotās Latvijas izlases sastāva pirmajā spēlē 1992. gada 7. novembrī. Un arī 2014. gada pavasarī ir ieradies izlases rīcībā, gatavojoties pasaules čempionātam, kurā dažādu iemeslu dēļ nevarēs palīdzēt lielākā daļa olimpiskā sastāva aizsargu.

#17 Aleksandrs Ņiživijs

  • Nizivijs_blog_kp_ruVēl viens saraksta “ilggadnieks”, kurš Latvijas izlasei pratis izbrīvēt laiku visbiežāk un visvairāk. Vairāk nekā 200 spēles izlasē!
  • Piedalījies 15 pieaugušo pasaules čempionātos (13 – elitē, 2 – B grupā). 13 čempionāti elitē – tas ir Latvijas izlases rekords. Ar šo skaitu Ņiživijs iekļuvis arī IIHF rekordu sarakstā, kur ieņem dalītu 4. vietu pasaulē!!! (Tuvākie sekotāji Latvijas izlasē ir Tambijevs un Semjonovs, kuriem pa 11 pasaules čempionātiem elitē.)
  • Kas vēl? 3 olimpiādes, pieci (!) olimpiskās kvalifikācijas turnīri. Šo kvalifikācijas turnīru skaits Ņiživijam ir lielākais nacionālajā izlasē. (Četri turnīri – Tambijevam un Ciprusam.)
  • Par maz? Tad vēl divi junioru pasaules čempionāti Latvijas U-20 izlasē (1993./1994., 1994./1995.; C grupā), divi Eiropas jauniešu čempionāti Latvijas U-18 vienībā (1992./1993., 1993./1994.; C grupā). Ja pēc tā visa kāds vēl Ņiživijam pārmet nevarēšanu un negribēšanu…
  • Jā, un vēl arī visu laiku trešais rezultatīvākais izlases spēlētājs ar 116 punktiem (35+81). (Vairāk punktu ir Tambijevam un Kerčam, 153 un 132.)
  • (Elites čempionātu lielākajā daļā Ņiživijam #17, bet pa vienam turnīram ar #71 un #26.)

#14 Leonīds Tambijevs

  • Tambijevs_L_vs_Sereb_Lvi_2011-11-05_HK_Riga_ofic_pr_facebookRezultativitātes un vārtu guvumu rekordi, kurus iespējis Leonīds Tambijevs, Latvijas izlasē paliks nepārspēti ilgāku laiku. Tie ir 153 punkti, t.sk. 69 vārtu guvumi. Tuvākie rekorda sekotāji atpaliek manāmi, turklāt vairums hokeju vairs nespēlē. Un šajā gadījumā nav būtiski, ka daļa punktu krāta B/C grupās. (Tuvākie sekotāji: Kerčs – 132 punkti, 59 vārtu guvumi; Ņiživijs – 116 punkti, 35 vārtu guvumi; Cipruss – 112 punkti, 50 vārtu guvumi).
  • Tambijevs izlasi pārstāvējis 15 pasaules čempionātos (11 – elitē, 3 – B grupā, 1 – C grupā); turklāt tie visi čempionāti aizvadīti 15 gadus pēc kārtas (1993.-2007.)!!!  Tikpat liela pieaugušo pasaules čempionātu summa ir Ņiživijam, un abi kopā šajā parametrā ieņem dalītu 7. vietu pasaulē!
  • Papildu tam: 2 olimpiādes; 4 olimpiskās kvalifikācijas turnīri; pasaules čempionāta C grupas kvalifikācija ar dalību atjaunotās izlases pirmajā spēlē (1992.), A grupas kvalifikācija (1999.) un citi turnīri. Saskaņā ar LHF statistiku, spēļu skaita ziņā ieņem dalītu 3./4. vietu nacionālajā valstsvienībā – abiem ar Aleksandru Semjonovu saskaitīts pa 208 spēlēm (A.Bomja statistikas uzskaitē Tambijevam 206 spēles, Semjonovam 207.)

P.S.

Droši vien, nemaz nevajadzētu uzreiz un masveidā pagarināt numuru rindu pie arēnas griestiem. Iespējams, atrodas citi labi veidi, kā pieminēt un atcerēties. Latvijai ir sava hokeja vēsture un panākumi, arī savi izcilnieki, kas ir iezīmējuši teritoriju un noteikuši mērauklu. Atliek to novērtēt.

Uzziņām:

[Helmuta Baldera un Sanda Ozoliņa fotoattēlu avots: lhf.lv (Mārtiņš Aiše). Kārļa Skrastiņa foto avots: yarreg.ru. Artūra Irbes foto avots: vancitybuzz.com. Sergeja Žoltoka foto avots: lhf.lv. Rodrigo Laviņa foto avots: livesport.ru. Aleksandra Ņiživija foto avots: blog.kp.ru. Leonīda Tambijeva foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 6 Comments »

Girgensons kā jauna mēraukla. Kā Latvijas hokejistiem veicies debitējot NHL?

Posted by petrovich27 uz 2013/10/06

Girgensons_28_DEBIJA_Sabres_vs_Detroit_2013-10-02_nhl_com_N3_VersLatviešu “brīnumbērna” Zemgus Girgensona debija Nacionālajā Hokeja Līgā tika gaidīta īpaši. Tomēr – ar visaugstāko numuru draftētais Latvijas hokejists, un galu galā jau 3 sezonas neviens mūsējais “hokeja Mekā” nebija debitējis. Bet tagad ir! Interesanti, ka ar savu debiju Girgensons ir jau pārrakstījis dažus Latvijas hokejistu rekordus NHL-ā.

Nav jau tā, ka šo rekordu būtu “ka biezs”, jo pie pasaules grandiem – Nacionālajā Hokeja Līgā – Zemgus Girgensons ir tikai 19.-ais Latvijas hokejists. Tomēr debija ir bijusi katram no viņiem. Protams, uzbrucējs ir salīdzināms ar sava ampluā pārstāvjiem. Tomēr vecumu, piemēram, varam salīdzināt arī plašāk.

Vienīgais debitants ar vārtu guvumu

No 17 Latviju pārstāvošiem laukuma spēlētājiem, kas uzspēlējuši NHL, četriem ir izdevies debitēt ar rezultativitātes punktiem. Patiesībā – vienu punktu. Rezultatīvas piespēles debijas spēlē ir fiksētas Sandim Ozoliņam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam. Vārtu guvums ir izdevies tikai Zemgum Girgensonam.

Jaunākais debitants

Līdz šim jaunākie debitanti NHL no Latvijas bija trīs puiši, kas pārstāvēja talantīgo 1972. gadu un NHL čempionātā pierakstījās 20 gadu vecumā 1992./1993. gada sezonas gaitā – Sandis Ozoliņš, Grigorijs Panteļejevs un Sergejs Žoltoks. Bet Zemgus Girgensons debitēja 19 gadu vecumā!

P.S. Lietderīga debija

Zemgus Girgensons ir arī viens no četriem Latvijas laukuma spēlētājiem NHL, kuri debijas spēlē ir sastrādājuši pozitīvu lietderības koeficientu. Zemgum tas bija +1, tikpat cik Sergejam Žoltokam un Oskaram Bārtulim. Tomēr šajā parametrā, jādomā – uz ilgāku laiku, palicis negrozīts Sanda Ozoliņa rekords – debijas spēlē lietderības koeficients +3!

Latvijas hokejistu debijas spēles NHL, kā arī šajās spēlēs iekrātā statistika:

debijas dat. spēlētājs vecums dz. komanda punkti +/- SM met. sp. laiks
1989-10-05 u. Helmuts Balderis 37 1952. Minnesota North Stars 0+0 ±0 0 1 n/d
1991-11-08 v. Artūrs Irbe 24 1967. San Jose Sharks GAA 2.01 atv. 93.8% 0 59:46
1992-10-08 a. Sandis Ozoliņš 20 1972. San Jose Sharks 0+1 +3 2 3 n/d
1992-12-03 u. Grigorijs Panteļejevs 20 1972. Boston Bruins 0+0 -1 0 1 n/d
1993-04-08 u. Sergejs Žoltoks 20 1972. Boston Bruins 0+1 +1 0 2 n/d
1993-10-06 u. Harijs Vītoliņš 25 1968. Winnipeg Jets (old) 0+0 ±0 0 1 n/d
1993-10-29 u. Aleksandrs Kerčs 26 1967. Edmonton Oilers 0+0 -1 0 2 n/d
1997-11-05 v. Pēteris Skudra 24 1973. Pittsburgh Penguins GAA 2.26 atv. 85.7% 0 26:33
1998-10-10 a. Viktors Ignatjevs 28 1970. Pittsburgh Penguins 0+0 ±0 0 1 20:11
1999-02-09 a. Kārlis Skrastiņš 24 1974. Nashville Predators 0+1 ±0 0 0 16:05
1999-04-09 u. Herberts Vasiļjevs 22 1976. Florida Panthers 0+0 ±0 2 0 12:24
2000-03-26 a. Kaspars Astašenko 25 1975. Tampa Bay Lightning 0+0 ±0 2 0 11:46
2005-10-08 u. Raitis Ivanāns 26 1979. Montréal Canadiens 0+0 -1 0 0 2:51
2006-10-20 u. Jānis Sprukts 24 1982. Florida Panthers 0+0 -1 0 0 1:05
2008-12-13 u. Mārtiņš Karsums 22 1986. Boston Bruins 0+0 -1 0 2 8:52
2009-11-12 a. Oskars Bārtulis 22 1987. Philadelphia Flyers 0+0 +1 0 1 17:18
2010-01-14 u. Kaspars Daugaviņš 21 1988. Ottawa Senators 0+0 ±0 0 2 8:26
2010-02-12 a. Artūrs Kulda 21 1988. Atlanta Thrashers 0+0 ±0 0 1 9:36
2013-10-02 u. Zemgus Girgensons 19 1994. Buffalo Sabres 1+0 +1 0 1 11:23

*

[Foto fiksēts Zemgus Girgensona debijas spēlē – Buffalo Sabres pret Detroit Red Wings 2013. gada 2. oktobrī. Zemāk ripa, ar kuru nokārtots pirmais vārtu guvums NHL čempionātā. Foto avots: nhl.com.]

girgensona_pirmaa_ripa_2013-10-02

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Treneru pieredze uz ledus. Ankipāns un Klodāns kā iegansts

Posted by petrovich27 uz 2013/07/17

Ankipans_trenins_2013_jul_DR_facebook_VERSKad šovasar Rīgas Dinamo paziņoja par komandas treneru korpusa papildināšanu ar Ģirtu Ankipānu un Juri Klodānu, publiskajā vidē iegrozījās sarunas ar tendenci apšaubīt lēmuma pareizumu. Jo, redz, šie vīri nav bijuši ne zvaigznes, ne atslēgas spēlētāji. Bet, vai, lai kļūtu par labu treneri ir jābūt labam spēlētājam? Un, vai zvaigžņotākie spēlētāji kļūst par izciliem treneriem?

Izņēmumu netrūkst abos virzienos, bet kādas ir likumsakarības pasaules spēcīgākajā čempionātā NHL un Dinamo „darbavietā” KHL? Vismaz aizvadītajā 2012./2013. g. sezonā.

Kā bez NHL spēļu pieredzes var trenēt NHL komandas?

No Nacionālajā Hokeja Līgā aizvadītajā sezonā strādājušajiem komandu aktuālajiem galvenajiem treneriem 40,6% speciālistu (13 no 32) nav vispār NHL spēļu pieredzes hokejista „ādā”. Vēl 18,8% NHL galveno treneru (6 no 32) ir fiksēta mazāk nekā 20 spēļu pieredze uz NHL ledus. Bet, piemēram, 25% NHL klubos aizvadītajā sezonā strādājošo vārtsargu treneru (8 no 32) nav NHL vārtsarga spēļu prakses.

No visiem NHL komandas „stūrējošiem” treneriem – galvenajiem, asistentiem, vārtsargu – kopumā 31,3% vīru (41 no 131) nav NHL spēlētāja pieredzes; no tiem, savukārt, 22,9% (30 no 41) nav pat fārmklubu līgu AHL un IHL hokejista prakses. Bet vēl 45,0% treneriem kā hokejistiem NHL spēļu apjoms uz ledus bijis mazāks par 100 spēlēm. Un, redz, neskatoties uz to, šamie „māca dzīvot” arī izcilus hokejistus.

NHL Gada trenerim tiek pasniegta Džeka Adamsa balva (Jack Adams Award). 21. gadsimta gaitā to ir saņēmuši tādi sava laika izcilie vai vismaz ļoti rezultatīvie uzbrucēji kā Bill BarberPhiladelphia Flyers galvenais treneris, Jacques Lemaire (Minnesota Wild) vai šogad – Ottawa Senators galvenais Paul MacLean. Bet starp Dž. Adamsa balvas saņēmējiem arī tādi vīri, kas uz ledus NHL oficiālajās spēlēs nav kāpuši – John Tortorella (Tampa Bay Lightning) 2004. gadā un Ken Hitchcock (St. Louis Blues) 2012. gadā. Vēl ir tādi Jack Adams Award šajā gadsimtā saņēmuši personāži kā Bob Francis (Phoenix Coyotes) un Claude Julien (Boston Bruins), kas NHL čempionātos aizvadījuši pa 14 spēlēm. Par izcilām hokejistu karjerām tās, rādās, ka nevarētu nosaukt.

32,5% KHL galveno treneru spēlējuši „kaut kur”

KHL gadījumā treneru kā spēlētāju pieredzi tik viendabīgi kā Ziemeļamerikā būs grūti izcelt. „Pāri dīķim” absolūts hokejistu līmeņa atskaites punkts ir NHL, kura dominanti vien 1972. – 1979. gados mēģināja apstrīdēt WHA čempionāts. Bet KHL teritorijā pirms līgas starta (2008.) bija pastāvējušas dažādas formācijas – Superlīga, MHL (Starpnacionālā), NVS čempionāts, PSRS čempionāts. Tas nedaudz sarežģī treneru agrākas karjeras atsekošanu, tomēr – absolūtajam vairākumam pēdas ir sadzenamas.

No KHL 26 klubu 124 treneriem – galvenajiem, vecākajiem, vārtsargu un „parastajiem” (asistentiem), kuri 2012./2013. g. sezonas gaitā strādāja līgā: 45,2% bija PSRS stiprākās līgas hokejista pieredze; 49,2% speciālistu – Krievijas pirmsKHL stiprāko līgu spēlētāja ieraksts CV; 8,9% – KHL spēlētāja prakse. Taču šīs daļas nesummējas, bet lielā daļā personu pārklājas. Attiecīgi – nereti viens un tas pats sportists izsoļojis caur PSRS un Krievijas galvenajām līgām. Vēl 19,4% ir bijusi NHL hokejista prakse, ieskaitot tādus vīrus, kas „hokeja paradīzē” spēlējuši dažas spēles. Arī mūsu pašu Viktors Ignatjevs (12 spēles), Harijs Vītoliņš (8 spēles); bet, piemēram, Pēteris Skudra – „bagātāks” (150 spēles kā vārtsargam).

25,0% no KHL strādājošo treneru nav ne PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, ne KHL, ne arī NHL hokejista pieredzes. Un tieši starp KHL komandu galvenajiem treneriem šis īpatsvars ir vēl lielāks – 32,5% (13 no 40) bez Krievijas/PSRS stiprāko līgu vai NHL prakses. Taisnības pēc gan jāpiebilst, ka liela daļa no šiem „nepieredzējušajiem” galvenajiem tomēr pieklājīgu praksi savā laikā krājuši Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas stiprākajās līgās. Taču ir daži eksemplāri, kuriem tās stipro līgu pieredzes tā mazāk vai nemaz. Piemēram, Magņitkas galvenais Paul Maurice ne tuvu nevarēja lepoties ar spilgtu hokejista CV, bet toties padsmit sezonas ir bijis Nacionālās Hokeja Līgas komandu galvenais treneris.

Savukārt, no 8 speciālistiem, kuri 21. gadsimta 13 gados saņēmuši Krievijas stiprākās līgas (superlīgas, KHL) labākā trenera laurus, 3 personāžiem nebija PSRS vai Krievijas stiprāko līgu, nemaz nerunājot par NHL, spēlētāja pieredzes. Čehiem Vladimiram Vujtekam vecākajam (2002. gada tituls) un Milošam Ržiham (2011.) tas ir „piedodami”, jo abi spēlējuši Čehoslovākijā. Taču Sergejs Mihaļovs, kurš 21. gadsimtā Krievijas labākā hokeja trenera laurus plūca divreiz – 2003. gadā ar Severstaļ un 2008. gadā ar Salavat Julajev, var palepoties ar PSRS tā laika otrā/trešā plāna hokeja klubu pieredzi – Čeļabinskas Burevestņik, Ufas Salavat Julajev (tolaik nestartēja PSRS augstākajā līmenī), Kuibiševas (tagad – Samara) SKA.

NHL no otras puses

NHL spēlētāju nosacīti redzamākās individuālās balvas – Hart Memorial Trophy (regulārās sezonas vērtīgākajam – MVP), Art Ross Trophy (rezultatīvākajam), James Norris Memorial Trophy (labākajam aizsargam) vai/un Conn Smyth Trophy (izslēgšanas spēļu MVP) – kopumā 20. gadsimta pēdējos 30 gados (1971. – 2000.) ir saņēmuši 43 spēlētāji. Laika posms izvēlēts ar atkāpi no mūsdienām, lai nosauktajiem „būtu laiks” nonākt līdz treneru posteņiem. No šiem titulētajiem 43 vīriem tikai viens (Jaromirs Jāgrs) aizvadītajā sezonā bija NHL spēlētājs, bet pārējiem bija ilgāka vai īsāka iespēja nonākt treneru posteņos. Dažiem vēl būs.

Aprēķinā nav ņemti vērā Vezina Trophy – svarīgākās vārtsargu balvas – laureāti. Tie parādās arī starp divu MVP balvu saņēmējiem. Turklāt bijušo vārtsargu īpatsvars starp 2012./2013. g. sezonas NHL ne-vārtsargu treneriem (galvenajiem un asistentiem) ir bijis totāli niecīgs – ap 2,1% no visiem. Uzbrucēji veido 57,7%, aizsargi – 40,2% (aprēķins no tiem, kas spēlējuši hokeju).

Tātad no 43 nosacīti titulētākajiem trīsdesmitgades NHL hokejistiem 11 vīri (25,6%) līdz šim ir bijuši NHL komandu treneri vai galvenie treneri. Bet galveno treneru postenī bijuši 7 hokejisti (16,3%) no šiem titulētākajiem. Skaidrs, ka kāds vēl papildinās šo skaitu. Piemēram, tāda plaši zināma persona kā Patriks Ruā (Patrick Roy) maijā nosaukts par Colorado Avalanche jauno galveno treneri.

Jā, un no šiem 43 jau faktiski leģendārajiem hokejistiem neviens nav saņēmis, piemēram, NHL Gada trenera balvu (Jack Adams Award). Par veiksmīgākajiem NHL galveno treneru posteņos no saskaitītajiem 43 vīriem varētu nosaukt divus. Randy Carlyle, kurš 2007. gadā tika pie Stenlija kausa kopā ar Anaheim Ducks un tagad ir Toronto Maple Leafs galvenais. Bet Larry Robinson Stenlija kausu izcīnīja 1999./2000. g. sezonā kopā ar New Jersey Devils; tiesa, par galveno kļuva sezonas noslēgumā, īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Bet citiem bija veicies ļoti dažādi. Salīdzinājumam: viens no pasaules visu laiku titulētākajiem hokejistiem – Wayne Gretzky – pat veselas četras sezonas pildīja Phoenix Coyotes galvenā trenera pienākumus, taču komandu izslēgšanas spēlēs ievest neizdevās.

Likumsakarības austrumos

PSRS un vēlāk dažādos Krievijas čempionātos nav tik dziļas, plašas un pēctecīgas individuālo apbalvojumu sistēmas. Tomēr apbalvojumi ir, un lai noskaidrotu 1971. – 2000. gadu titulētākos hokejistus PSRS/Krievijas stiprākajā līgā, jāmiksē dažādi tituli un uzskaites. Summā: šo gadu labākie vārtu guvēji; punktu guvēji; balvas „Trīs bombardieri” ieguvēji (čempionāta trāpīgākie uzbrucēju virknējumi); rezultatīvākie aizsargi (balva pasniegta tikai no 1984. gada); izdevuma „Hokejnoje obozreņije” (Хоккейное Обозрение) veiktajā žurnālistu aptaujā noteiktie gada labākie (veikta līdz 1991. gadam). Žurnālistu vērtējums iekļauts, lai Top spēlētāju dotu vietu arī vārtsargiem un aizsargiem. Savas nepilnības ir, taču sasummējot, saskaitāmi sava laika 76 izcili vai vismaz lieliski hokejisti, kuru vidū arī Helmuts Balderis.

No šiem 20. gadsimtu noslēdzošās trīsdesmitgades nosacīti izcilākajiem hokejistiem 19,7% (15 vīri) ir kļuvuši par galvenajiem treneriem PSRS, Krievijas un/vai KHL stiprāko līgu klubos. Šis skaitlis, protams, var palielināties, jo virkne šo vīru strādā par treneriem jauniešu komandās, citvalstu līgās vai, piemēram, turpina savas profesionālu sportistu gaitas. Šādi nosacīti „dinozauri”, kas vēl spēlē, ir četri! Krievijas superlīgas 1999./2000. g. sezonas rezultatīvākais aizsargs un, starp citu, tās pašas sezonas līgas vērtīgākais spēlētājs Andrejs Markovs (dz. 1978), kurš 2012./2013. g. sezonā turpināja spēlēt Montréal Canadiens ierindā, bet lokauta laikā pagodināja KHL klubu Vitjaz (tolaik – Čehova). KHL-ā gaitas aizvadītajā sezonā turpināja 1995./1996. g. sezonas Krievijas „Virslīgas” labākais vārtu guvējs Aleksandrs Koroļuks (dz. 1976.) un arī – uzbrucējs Oļegs Petrovs (dz. 1971.), kuram nominēta balva „3 bombardieri” par darbu 1991./1992. g. sezonā. Ceturtais ir – uzbrucējs Maksims Sušinskis (dz. 1974.), kurš aizvadītajā sezonā nedaudz uzspēlēja HC Fribourg-Gottéron ierindā Šveices galvenajā čempionātā (NLA).

Vēl bez nosauktajiem 19,7% izcilnieku, kas ir vai bija austrumpuses stiprākās līgas galveno treneru posteņos, ir pa kādam sava laika talantīgam krievu hokejistam, kas trāpījis patrenēt NHL klubus. Tiesa, neviens no šiem 1971. – 2000. gadu izcilniekiem līdz NHL komandas galvenā trenera postenim nav „uzdienējies”. Piemēram, izcilais vārtsargs Vladislavs Tretjaks padsmit sezonas nolauza, pildot Chicago Blackhawks vārtsargu trenera pienākumus, bet titulētais aizsargs Vjačeslavs Fetisovs dažus gadus asistēja New Jersey Devils galvenajam trenerim.

No bijušajiem 20. gadsimta 70.-90. gadu hokejistiem – izcilniekiem austrumos, rādās, ka titulētākais galvenais treneris ir Vjačeslavs Bikovs, kuram ir gan pasaules čempiona lauri (2008., 2009.), gan Gagarina kauss (2011.). Tomēr par KHL labāko treneri viņš nav bijis nosaukts, bet no izlases atbrīvots pēc neražām 2011. gada pasaules čempionātā.

Morāle?

Stāsta morāle ir pagalam vienkārša – „neskati treneri pēc cepures (hokejista statistikas)”. Nu, nav vienādības zīme starp jēdzieniem ‘labs hokejists’ un ‘labs treneris’. Ir aplami pieņemt, ka izcils hokejists automātiski kļūst par izcilu treneri. Vai tikpat absurdi, ka labs treneris ir bijis tikpat labs hokejists. Šajā jomā ir sakritības, nevis likumsakarības.

Arī Rīgas Dinamo „jaunieviesto” treneru – Ģirta Ankipāna un Jura Klodāna – varēšanas būs vērtējamas pēc treneru darbā paveiktā. Nevis viņu kā hokejistu CV, kur pasaules labāko piemēru izcilība nav atrodama. Cits stāsts, kāda ir treneru sagatavošanas izglītības bāze Latvijā kā tāda. Bet par praksi: iemācīties peldēt var tikai ūdenī. Lai izdodas!

[Attēlā: interviju sniedz Ģirts Ankipāns, jau kā Rīgas Dinamo treneris. Foto fiksēts Dinamo treniņā 2013. gada jūlijā; foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Latvijas spēlētāji atkāpjas no NHL?

Posted by petrovich27 uz 2011/07/01

ar Kārļa Skrastiņa “pārlidojumu” no Dalasas uz Jaroslavļu iestājas vēl lielāka krīze jeb, kā tagad populāri teikt, recesija Latvijas hokejistu “diasporā” NHL. 11 pilnas sezonas, neskaitot savu pirmo sezonu NHL-ā ar 2 spēlēm un neietverot lokauta sezonu, Skrastiņš bija viens no stabilākajiem Latvijas večiem NHL-ā – ar pilvērtīgu spēles laiku, bez rotācijām pa fārmiem AHL-ā, bez personīgām problēmām, kas atstātu būtisku ietekmi uz spēles laiku, un bez rotācijām uz Eiropu. ja vien neskaita lokauta laikā aizvadīto sezonu (2004./2005.) Rīga 2000 krāsās Baltkrievijas un Latvijas čempionātu cīņu laukos. vai Latvijas hokejistu “ēra” NHL-ā draud beigties?

zemākais punkts kopš 1991./1992. g. sezonas

kopš 1991./1992. gada sezonas, kad NHL ledus laukumos oficiālajās spēlēs kāpa Artūrs Irbe, Latvijas hokejisti Ziemeļamerikā ir cīnījušies dažādām sekmēm, bet visās NHL sezonās, kas kopš tā laika notika, bija fiksēta Latvijas hokejistu dalība. “ēra” bija sākusies. kā zināms, pirms Irbes NHL-ā 1989./1990. g. sezonā Minnesota North Stars, kas tagad saucas Dallas Stars un neatrodas Minesotā, rindās uzspēlēja Helmuts Balderis, bet “ēra” vēl nesākās – nākamajā sezonā NHL iztika bez Latvijas hokejistiem.

visu laiku mazākais spēļu skaits, ko vienā NHL sezonā aizvadījuši kopā visi Latvijas hokejisti, kā reizi bija pirmajā īstajā pēcpadomju sezonā (1991./1992.). bet pēc tam Latvijas hokejistu skaits Nacionālajā Hokeja Līgā pieauga un spēļu skaits tikai vairojās. spēlētāju skaita ziņā apogejs, kas augstākais punkts, bija 3 sezonas gadsimtu mijā – 1998.-2001. gados, kad mainīgām sekmēm NHL ledus laukumos cīnījās 7 hokejisti no Latvijas! ap to pašu laiku (1999. – 2003.) ir tās 4 sezonas, kurās Latvijas hokejistu kopējais aizvadīto spēļu skaits katrā sezonā pārsniedza 300 spēles.

kopš tā laika “daudz ūdens ir aiztecējis” un aizvadītā (2010./2011.) sezona izrādījās ar viszemāko Latvijas hokejistu pārstāvniecību NHL kopš 1991./1992. g. sezonas. it kā 4 spēlētāji ir salīdzinoši pieklājīgs skaits tāda kalibra hokeja valstij, kā Latvija; taču uz visiem hokejistiem sanāk 90 spēles… diviem Latvijas hokejistiem ir 1-2 spēles, vienam 13, Skrastiņam – “lauvas tiesa” (74). šo spēļu skaitu var pieņemt kā sezonas sakritību – Bārtuli un Ivanānu no ierindas izsita traumas vārda burtiskā nozīmē. tomēr, atskaitot Skrastiņu, aizvadītajā sezonā “pilna laika” hokejistu NHL-ā no Latvijas nebija. vai 2011./2012. g. sezonā būs?

lokauta gads kā katastrofa

Latvijas hokejistu “kuģi” NHL viļņos būtiski sašūpoja NHL lokauta sezona, kuras laikā Latvijas hokejs un arī NHL zaudēja Sergeju Žoltoku (1972. – 2004.), “lielajā hokejā” kā spēlētājs vairs neatgriezās Artūrs Irbe, arī NHL selekcionāru darbs tapa piebremzēts. rezultātā pēc-lokauta sezonā Latviju NHL-ā pārstāvēja 3 vīri ar viesiem summā nospēlētām 134 spēlēm. no “lokauta bedres” Latvijas pārstāvniecība pa solītim mēģināja izrāpties, no sezonas uz sezonu mazliet palielinot Latvijas “garšvielu” dalību NHL “zupas katlā”. ļoti neliela, bet saskatāma “atkopšanās” turpinājās līdz 2009./2010. g. sezonai, kad NHL klubu kreklus oficiālajās spēlēs bija vilkuši 5 hokejisti no Latvijas, pa visiem salasot nedaudz virs 200 spēlēm. tomēr nākamā sezonā sekoja “atkritiens”…

cerības uz “kvartetu”?

ar “īstiem” līgumiem uz 2011./2012. g. sezonu NHL-ā ir palikuši Oskars Bārtulis (Philadelphia Flyers) un Raitis Ivanāns (Calgary Flames). vēl divi Latvijas pārstāvji – Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda – “studē” kvalifikācijas līgumu piedāvājumus – attiecīgi no Ottawa Senators un Winnipeg Jets, kā tagad jāsauc no Atlantas pārbraukušo Atlanta Thrashers. četri vīri, no kuru 3V (varēšanas, veiksmes un veselības) būs atkarīgs “ēras” turpinājums vai neturpinājums jaunajā sezonā.

P.S. cita starpā, nepabeidzas runas par to, ka šaipus okeānam varētu ietrāpīt Kaspars Daugaviņš, kurš tā īsti negribot samierināties ar parastu kvalifikācijas līgumu…

NHL sezonas ar Latvijas hokejistu dalību (1989. – 2011.):

sezona skaits (sp. summa)  hokejists NHL klubs sp. (punkti vai GAA un %) REG  sp. (punkti vai GAA un %) PLAY OFF
1989./1990. 1 (26)  
    u. Helmuts Balderis Minnesota North Stars 26 (3+6)
1990./1991. 0 (0)  
1991./1992. 1 (13)        
    v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 13 (4.47; 86,8%)
1992./1993. 4 (109)        
    u. Grigorijs Panteļejevs Boston Bruins 39 (8+6)
a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 37 (7+16)
v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 36 (4.11; 88,6%)
u. Sergejs Žoltoks Boston Bruins 1 (0+1)
1993./1994. 6 (230)        
    a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 81 (26+38) 14 (0+10)
v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 74 (2.84; 89,9%) 14 (3.72; 87,5%)
u. Sergejs Žoltoks Boston Bruins 24 (2+1)
u. Grigorijs Panteļejevs Boston Bruins 10 (0+0)
u. Harijs Vītoliņš Winnipeg Jets (Coyotes) 8 (0+0)
u. Aleksandrs Kerčs Edmonton Oilers 5 (0+0)
1994./1995. 3 (104)        
    a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 48 (9+16) 11 (3+2)
v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 38 (3.26; 89,5%) 6 (5.13; 85,3%)
u. Grigorijs Panteļejevs Boston Bruins 1 (0+0)
1995./1996. 3 (121)        
    a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 7 (1+3)
Colorado Avalanche 66 (13+37) 22 (5+14)
v. Artūrs Irbe San Jose Sharks 22 (4.59; 86,0%)
u. Grigorijs Panteļejevs New York Islanders 4 (0+0)
1996./1997. 3 (197)        
    a. Sandis Ozoliņš Colorado Avalanche 80 (23+45) 17 (4+13)
u. Sergejs Žoltoks Ottawa Senators 57 (12+16) 7 (1+1)
v. Artūrs Irbe Dallas Stars 35 (2.69; 89,3%) 1 (0.00; 100%)
1997./1998. 4 (220)        
    u. Sergejs Žoltoks Ottawa Senators 78 (10+13) 11 (0+2)
a. Sandis Ozoliņš Colorado Avalanche 66 (13+38) 7 (0+7)
v. Artūrs Irbe Vancouver Canucks 41 (2.73; 90,7%)
v. Pēteris Skudra Pittsburgh Penguins 17 (1.83; 92,4%)
1998./1999. 7 (252)        
    u. Sergejs Žoltoks Montreal Canadiens 70 (7+15)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 62 (2.22; 92,3%) 6 (2.20; 91,7%)
a. Sandis Ozoliņš Colorado Avalanche 39 (7+25) 19 (4+8)
v. Pēteris Skudra Pittsburgh Penguins 37 (2.79; 89,2%)
a. Viktors Ignatjevs Pittsburgh Penguins 11 (0+1) 1 (0+0)
u. Herberts Vasiļjevs Florida Panthers 5 (0+0)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 2 (0+1)
1999./2000. 7 (337)        
    a. Sandis Ozoliņš Colorado Avalanche 82 (16+36) 17 (5+5)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 75 (2.42; 90,6%)
u. Sergejs Žoltoks Montreal Canadiens 68 (26+12)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 59 (5+6)
v. Pēteris Skudra Pittsburgh Penguins 20 (3.12; 87,2%) 1 (3.00; 90,0%)
a. Kaspars Astašenko Tampa Bay Lightning 8 (0+1)
u. Herberts Vasiļjevs Atlanta Thrashers 7 (1+0)
2000./2001. 7 (378)        
    v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 77 (2.45; 90,8%) 6 (3.34; 90,0%)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 82 (1+11)
a. Sandis Ozoliņš Carolina Hurricanes 72 (12+32) 6 (0+2)
u. Sergejs Žoltoks Montreal Canadiens 32 (1+10)
Edmonton Oilers 37 (4+16) 3 (0+0)
v. Pēteris Skudra Boston Bruins 26 (3.33; 87,9%)
Buffalo Sabres 1 (0.00; 100%)
u. Herberts Vasiļjevs Atlanta Thrashers 21 (4+5)
a. Kaspars Astašenko Tampa Bay Lightning 15 (1+1)
2001./2002. 6 (350)        
    a. Sandis Ozoliņš Carolina Hurricanes 46 (4+19)
Florida Panthers 37 (10+19)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 82 (4+13)
u. Sergejs Žoltoks Minnesota Wild 73 (19+20)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 51 (2.54; 90,2%) 18 (1.67; 93,8%)
v. Pēteris Skudra Vancouver Canucks 23 (2.42; 90,7%) 2 (3.12; 89,1%)
u. Herberts Vasiļjevs Vancouver Canucks 18 (3+2)
2002./2003. 5 (338)        
    a. Sandis Ozoliņš Florida Panthers 51 (7+19)
Mighty Ducks of Anaheim 31 (5+13) 21 (2+6)
u. Sergejs Žoltoks Minnesota Wild 78 (16+26) 18 (2+11)
a. Kārlis Skrastiņš Nashville Predators 82 (3+10)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 34 (3.19; 87,7%)
v. Pēteris Skudra Vancouver Canucks 23 (2.72; 89,7%)
2003./2004. 4 (215)        
    a. Kārlis Skrastiņš Colorado Avalanche 82 (5+8) 11 (0+2)
u. Sergejs Žoltoks Minnesota Wild 59 (13+16)
Nashville Predators 11 (1+1) 6 (1+0)
a. Sandis Ozoliņš Mighty Ducks of Anaheim 36 (5+11)
v. Artūrs Irbe Carolina Hurricanes 10 (2.45; 89,9%)
2004./2005. LOKAUTS        
2005./2006. 3 (134)        
    a. Kārlis Skrastiņš Colorado Avalanche 82 (3+11) 9 (0+1)
a. Sandis Ozoliņš Mighty Ducks of Anaheim 17 (3+3)
New York Rangers 19 (3+11) 3 (0+0)
u. Raitis Ivanāns Montreal Canadiens 4 (0+0)
2006./2007. 4 (168)        
    a. Kārlis Skrastiņš Colorado Avalanche 68 (0+11)
u. Raitis Ivanāns Los Angeles Kings 66 (4+4)
a. Sandis Ozoliņš New York Rangers 21  (0+3)
u. Jānis Sprukts Florida Panthers 13 (1+2)
2007./2008. 3 (172)        
    u. Raitis Ivanāns Los Angeles Kings 73 (6+2)
a. Kārlis Skrastiņš Colorado Avalanche 43 (1+3)
Florida Panthers 17 (1+0)
a. Sandis Ozoliņš San Jose Sharks 39 (3+13)
2008./2009. 4 (181)        
    a. Kārlis Skrastiņš Florida Panthers 80 (4+14)
u. Raitis Ivanāns Los Angeles Kings 76 (2+0)
u. Mārtiņš Karsums Boston Bruins 6 (0+1)
Tampa Bay Lightning 18 (1+4)
u. Jānis Sprukts Florida Panthers 1 (0+0)
2009./2010. 5 (206)        
    a. Kārlis Skrastiņš Dallas Stars 79 (2+11)
u. Raitis Ivanāns Los Angeles Kings 61 (0+0) 1 (0+0)
a. Oskars Bārtulis Philadelphia Flyers 53 (1+8) 7 (0+0)
a. Artūrs Kulda Atlanta Thrashers 4 (0+2)
u. Kaspars Daugaviņš Ottawa Senators 1 (0+0)
2010./2011. 4 (90)        
    a. Kārlis Skrastiņš Dallas Stars 74 (3+5)
a. Oskars Bārtulis Philadelphia Flyers 13 (0+0)
a. Artūrs Kulda Atlanta Thrashers 2 (0+0)
u. Raitis Ivanāns Calgary Flames 1 (0+0)
           

P.P.S. Latvijas hokejisti ir pamanījušies uzspēlēt 23-os no 30 pašreiz pastāvošajiem NHL klubiem, ieskaitot to franšīzes vēsturi (ceļošanu pa pilsētām un nosaukumu maiņu). “neapseglotie” ir palikuši 7: Chicago Blackhawks, Columbus Blue Jackets, Detroit Red Wings, New Jersey Devils, St. Louis Blues, Toronto Maple Leafs, Washington Capitals.

[Kaspara Daugaviņa foto fiksēts Latvijas izlases spēlē pret Baltkrievijas izlasi 2010. gada 29. aprīlī; foto autors Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in hokejs | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

drafti, drafti, drafti… KHL, NHL, CHL

Posted by petrovich27 uz 2010/06/30

2010. gada NHL drafts Latvijas spēlētājiem „nepagāja” garām, ar kopējo 181. numuru Edmonton Oilers draftēja Kristiānu Pelšu (dz. 1992.), kuru 2009./2010. g. sezonā varēja saskatīt Dinamo fārmkluba Dinamo Juniors krāsās un kuru Rīgas Dinamo ar kopējo 175. numuru draftēja 2010. gada KHL draftā.

protams, var diskutēt plašā amplitūdā – no „kāda jēga Latvijas hokejistiem no NHL drafta” līdz tam, ka ir draftēts tikai viens Latvijas hokejists, salīdzinot, piemēram, ar 2002. un 1992. gadu, kuros draftēti pa 3 Latvijas hokejistiem. tomēr NHL drafts sniedz zināmu „interešu apliecību” un cerību, jo 57,7% (15 no 26) draftēto Latvijas hokejistu ir spēruši kāju NHL laukumos, bet tikai 16,7% (3 no 18) no NHL-ā uzspēlējušajiem Latvijas hokejistiem nebija „noskatīti” NHL draftā. kā redzams, nominēšana NHL draftā negarantē spēlēšanu NHL klubā, taču „šādus-tādus” NHL klubu vērtējumus apliecina. jā, un vēl atgādinājums – 4 gadus NHL drafts bija “izticis” bez Latvijas hokejistiem. iepriekšējā “laimīgā reize” bija 2006. gadā, kad NHL draftā “aizskrēja” Kaspara Daugaviņa un Artūra Kuldas vārdi. pēc tam 4 gadi un 3 NHL drafti (2007., 2008., 2009.) bija bez Latvijas pārstāvjiem.

NHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads kopējais nr.  hokejists dz.g.   NHL klubs
2010. 181. Kristiāns Pelšs 1992. Edmonton Oilers
2006. 91. Kaspars Daugaviņš 1988. Ottawa Senators
2006. 200. Artūrs Kulda 1988. Atlanta Thrashers
2005. 91. Oskars Bārtulis 1987. Philadelphia Flyers
2004. 64. Mārtiņš Karsums 1986. Boston Bruins
2003. 255. Raimonds Daniličs 1985. Tampa Bay Lightning
2003. 268. Lauris Dārziņš 1985. Nashville Predators
2002. 119. Jēkabs Rēdlihs 1982. Columbus Blue Jackets
2002. 154. Krišjānis Rēdlihs 1981. New Jersey Devils
2002. 155. Armands Bērziņš 1983. Minnesota Wild
2001. 269. Juris Štāls 1982. New York Rangers
2000. 63. Agris Saviels 1982. Colorado Avalanche
2000. 234. Jānis Sprukts 1982. Florida Panthers
1999. 127. Kaspars Astašenko 1975. Tampa Bay Lightning
1999. 264. Georgijs Pujacs 1981. Boston Bruins
1998. 230. Kārlis Skrastiņš 1974. Nashville Predators
1997. 207. Aleksandrs Andrejevs 1979. Phoenix Coyotes
1993. 60. Aleksandrs Kerčs 1967. Edmonton Oilers
1993. 228. Harijs Vītoliņš** 1968. Winnipeg Jets
1992. 55. Sergejs Žoltoks 1972. Boston Bruins
1992. 136. Grigorijs Panteļejevs 1972. Boston Bruins
1992. 243. Viktors Ignatjevs 1970. San Jose Sharks
1991. 30. Sandis Ozoliņš 1972. San Jose Sharks
1989. 196. Artūrs Irbe 1967. Minnesota North Stars
1989. 238. Helmuts Balderis 1952. Minnesota North Stars
1988. 188. Harijs Vītoliņš** 1968. Montreal Canadiens
1975. 160. Viktors Hatuļevs 1955. Philadelphia Flyers
* boldēti tie spēlētāji, kas ir spēlējuši NHL. Bez drafta NHL ir spēlējuši 3 Latvijas hokejisti: Raitis Ivanāns (dz. 1979.); Pēteris Skudra (dz. 1973.); Herberts Vasiļjevs (dz. 1976.).
** Harijs Vītoliņš ir ticis draftēts divreiz. 1988. gadā viņu draftēja Montreal Canadiens, bet vēlāk klubs atteicās no savām tiesībām. Otrreiz H.Vītoliņu 1993. gadā draftēja Vinipegas klubs.
 –

pēc NHL „sejas un līdzības” tiek veidots KHL drafts, kurš noticies jau divus gadus. pirmajā KHL draftā 2009. gadā aizgāja 5 Latvijas hokejisti, no kuriem vienu „paņēma” Ņižņijnovgorodas Torpedo, bet 4-us – Rīgas Dinamo, kas šim nolūkam izlietoja visas četras „iespējas”. savukārt, jau 2010. gada KHL draftā Rīgas Dinamo izvēlējās 6 spēlētājus, no kuriem 4 bija Latvijas „piederībā”, bet divi „importa” – Viktors Rasks (Victor Rask; dz. 1993.; Zviedrija) un Niklass Luseniuss (Niclas Lucenius; dz. 1989.; Somija).

KHL ir saņēmis virkni dažādas pamatotības pārmetumu par bezjēdzību, pakaļdarināšanos NHL-am, „seguma” trūkumu, nepietiekamu izlūkošanu utml. kā nereti gadās, daudzi pārmetumi ir pamatoti vairāk, citi – mazāk. atsevišķās epizodēs KHL drafts un tā dalībnieki pārsteidz ar savu „neapdomību”… piemēram, 2010. gadā trīs  izvēles nācās anulēt, jo neatbilda drafta nosacījumiem – klubi bija izvēlējušies spēlētājus ar spēkā esošiem NHL profesionālajiem līgumiem. šo „attiekto” spēlētāju skaitā arī Džons Tavaress (John Tavares).

KHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads kopējais nr.  hokejists dz.g.   KHL klubs
2010. 37. Edijs Rinke – Leitāns** 1991. Dinamo (Rīga)
2010. 59. Edgars Lipsbergs 1989. Dinamo (Rīga)
2010. 147. Kristers Gudļevskis 1992. Dinamo (Rīga)
2010. 175. Kristiāns Pelšs 1992. Dinamo (Rīga)
2010. 183. Artjoms Dašutins 1993. OHK Dinamo (Maskava)
2009. 13. Roberts Bukarts 1990. Dinamo (Rīga)
2009. 26. Roberts Jekimovs  1989. Dinamo (Rīga)
2009. 35. Kaspars Daugaviņš  1988. Torpedo (Ņižņijnovgoroda)
2009. 59. Ainars Podziņš***  1992. Dinamo (Rīga)
2009. 82. Andris Džeriņš 1988. Dinamo (Rīga)
  – 
* boldēti tie spēlētāji, kas jau ir spēlējuši KHL.
** Edijs Rinke – Leitāns – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Vācijas un Latvijas.
*** Ainars Podziņš – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Krievijas un Latvijas.

*

Rīgas Dinamo izvēlētie hokejisti 2010. gada KHL draftā:

kopējais nr.  hokejists dz.g.  
37. Edijs Rinke – Leitāns 1991.
59. Edgars Lipsbergs 1989.
89. Victor Rask 1993.
122. Niclas Lucenius 1989.
147. Kristers Gudļevskis 1992.
175. Kristiāns Pelšs 1992.
* 2010. gada KHL draftā Rīgas Dinamo aizmainīja uz SKA savas 1. kārtas drafta tiesības, kā rezultātā 1. kārtā nepiedalījās

*

tikko (29./30. jūnijā) norisinājās arī 2010. gada CHL (Canadian Hockey League) drafts, kurā tika „aizrunāti” trīs Latvijas hokejisti – Kristiāns Pelšs, Vitālijs Hvorostiņins, Ričards Bērziņš (visi 1992. g. dzimuši), kas ir salīdzinoši laba “raža” vienam gadam. protams, varam atcerēties 2006. gadu, kad CHL draftā „aizskrēja” pat 5 Latvijas hokejisti. taču var par „mērauklu” paņemt arī pērno (2009.) CHL draftu, kad tika „aizņemts” tikai viens Latvijas hokejists – Edijs Leitāns – Rinke.

atgādinājumam: CHL ir Kanādas junioru līgu jumta organizācija, kas vieno triju līgu – OHL (Ontario Hockey League), QMJHL (Quebec Major Junior Hockey League) and WHL (Western Hockey League) – klubus. pašreiz CHL „apakšlīgu” sastāvā kopā ir 60 klubu. katru gadu norisinās CHL Import Draft, kurā visu trīs „savu” līgu klubi draftē ārzemju (ne Kanādas un/vai ASV) jaunos spēlētājus. CHL līgu klubos drīkst spēlēt ne vairāk kā 2 ārzemnieki, attiecīgi CHL draftā ir tikai 2 kārtas. piemēram, 2010. gada CHL draftā bija iespēja izvēlēt 120 jaunos hokejistus. taču, tā kā pastāv ārzemju spēlētāju ierobežojums un CHL līgu klubos nereti jau ir aizņemtas 1 vai 2 leģionāru vietas, tad klubi regulāri atsakās no 2. kārtas drafta iespējas un pat no draftēšanas 1. kārtā.

1997. – 2010. gados CHL draftētie Latvijas hokejisti:

drafta gads kopējais nr.  hokejists dz.g.   CHL klubs un līga
2010. 19. Kristiāns Pelšs 1992. Edmonton Oil Kings (WHL)
2010. 30. Vitālijs Hvorostiņins 1992. Val-d’Or Foreurs (QMJHL)
2010. 58. Ričards Bērziņš 1992. Owen Sound Attack (OHL)
2009. 51. Edijs Rinke – Leitāns** 1991. Sudbury Wolves (OHL)
2008. 56. Edgars Uļeščenko 1990. Calgary Hitmen (WHL)
2008. 68. Roberts Bukarts 1990. Victoriaville Tigre (QMJHL)
2007. 26. Andris Džeriņš 1988. Kingston Frontenacs (OHL)
2006. 3. Kaspars Daugaviņš 1988. Toronto St. Michael’s Majors (OHL)
2006 30. Krišs Grundmanis 1989. Toronto St. Michael’s Majors (OHL)
2006. 45. Artūrs Ozoliņš 1988. Guelph Storm (OHL)
2006. 48. Artūrs Kulda 1988. Peterborough Petes (OHL)
2006. 64. Kaspars Saulietis 1987. Kelowna Rockets (WHL)
2004. 27. Oskars Bārtulis 1987. Moncton Wildcats (QMJHL)
2004. 55. Lauris Dārziņš 1985. Kelowna Rockets (WHL)
2003. 34. Mārtiņš Karsums 1986. Moncton Wildcats (QMJHL)
2003. 57. Ervīns Muštukovs 1984. Drummondville Voltigeurs (QMJHL)
2001. 23. Juris Štāls 1982. Sarnia Sting (OHL)
2001. 32. Armands Bērziņš 1983. Shawinigan Cataractes (QMJHL)
2001. 59. Jānis Sprukts 1982. Acadie-Bathurst Titans (QMJHL)
1999. 1. Agris Saviels 1982. Owen Sound Platers (OHL)***
1997. 46. Andrejs Korhovs 1980. Calgary Hitmen (WHL)
1997. 56. Aleksandrs Andrejevs 1979. Prince George Cougars (WHL)
   –
* boldā spēlētāji, kas tikuši līdz spēlēšanai NHL.
** Edijs Rinke – Leitāns – Latvijas izcelsmes hokejists, kuram dažādos avotos fiksēta dubult-pavalstniecība: Vācijas un Latvijas.
*** kopš 2000. gada kluba nosaukums mainīts uz Owen Sounds Attack.
**** 2005., 2002., 2000., 1998. gadu CHL draftā Latvijas hokejisti netika draftēti. sarakstā nav iekļauti Latvijas hokejistu drafti līdz 1996. gadam, ieskaitot (piemēram, Arvīds Reķis).

*

P.S. Viktors Hatuļevs.

1975. gadā Latvijā – tā laika Rīgas Dinamo sastāvā – spēlējošais uzbrucējs Viktors Hatuļevs (dz. 1955.) bija pirmais Latvijas un visas PSRS hokejists, kuru draftējis NHL klubs. diemžēl “dzelzs priekškars”, kas šķīra “plaukstošo sociālismu” no “pūstošā kapitālisma”, neļāva iespēju Hatuļevam pamēģināt savus spēkus hokeja „Mekā” – NHL. arī šaipus okeānam Hatuļeva karjera un dzīve piedzīvoja skarbus mirkļus. diskvalifikācija uz mūžu par sitienu tiesnesim, kurš mēģinājis neitralizēt Viktora Hatuļeva kautiņu ar citu hokejistu. diskvalifikācija „uz mūžu” gan izbeidzās pēc pusgada, taču pēc tam Hatuļevu padzina no kluba (hokeja) tik un tā. tad vēl dažādas kriminālas nebūšanas… un gala beigās – 1994. gada 7. oktobrī atrasts uz ielas miris…

lasāmviela vēl:

  • NHL draftēto saraksti – nhl.com
  • 2010. gada KHL draftā izvēlēto spēlētāju saraksts – khl.ru
  • 2010. gada NHL draftā izvēlas Kristiānu Pelšu – sportacentrs.com
  • 2010. gada KHL drafta norises shēma (nav ņemtas vērā vēlāk notikušās apmaiņas) – khl.ru
  • par Rīgas Dinamo 2010. gada drafta izvēli – dinamoriga.eu
  • NHL draftētie Latvijas spēlētāji – eliteprospects.com
  • hokeja apskatnieks Juris Miņins par draftiem – sportacentrs.com
  • par 2010. gada CHL draftu – sportacentrs.com
  • hokeja apskatnieks Armands Puče par KHL draftu – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • anulētās 2010. gada KHL drafta 3 izvēles – khl.ru
  • par Kristiāna Pelša draftēšanu KHL, NHL un CHL draftos – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • CHL draftēto spēlētāju saraksti (sākot no 2004.) – chl.ca
  • CHL draftēto spēlētāju saraksti (2000. – 2005.) – mckeenshockey.rivals.com
  • CHL draftēto spēlētāju saraksti (1992. – 2008.; nepilnīgi) – members.shaw.ca
  • Latvijas hokejisti NHL (novecojusi info, t.sk. nav iekļauts Arturs Kulda) – diena.lv
  • par Viktoru Hatuļevu – hockeydraftcentral.com, ppm.powerplaymanager.com (vai tas pats raksts tvnet.lv)
  • par 2009. gadā KHL draftētajiem Latvijas spēlētājiem un skautu „piedāvājumu” 2010. gada KHL draftam: lasīt tepat

[attēlā Kristiāns Pelšs aizstāv Dinamo Juniors krāsas cīņā pret Minskas Junost 2009. gada 10. septembrī; foto autors ir Agris Krusts: agriskrusts.lv.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 16 Comments »