Petrovich27 blogs

Par hokeju Latvijā un ne tikai

Posts Tagged ‘HC Slovan Bratislava’

Uzlēkt augstāk par sevi. KHL regulārās sezonas pārsteigumi un izgāšanās

Posted by petrovich27 uz 2014/03/05

DR_vs_Amur_2014-01-19_dinamoriga_euKHL sestā regulārā sezona sarūpējusi savus pārsteigumus. Viens no lielākajiem – iepriekšējo divu sezonu Gagarina kausa finālisti Avangard un Traktor nav kvalificējušies izslēgšanas spēlēm; viņus izkonkurēja līgas jaunpienācējs un “frankenšteins” – Vladivostokas Admiral. Savukārt Rīgas Dinamo ir viena no tām komandām, kas KHL tabulā uzrādījusi manāmi labāku sniegumu nekā piedāvājušas budžeta iespējas.

Lielākā daļa KHL Top komandu ir “loģiskas” – ir turīgas vai vismaz vēsturiski ar pretenzijām. Bet ir arī pārsteigumi, piemēram, Astanas Baris starp Austrumu konferences līderiem. Tiesa, Kazahstānas kluba augstā (2.) vieta Austrumu konferencē nedaudz izlīdzinās uz līgas kopēja fona – 7. pozīcija.

Arī Rīgas Dinamo regulārās sezonas 5. vieta Rietumu konferencē ir augsts sasniegums, it īpaši, ja salīdzina ar iepriekšējo sezonu, kad play off spēles “aizgāja gar degunu” un nācās cīnīties par Nadeždas (Cerības) kausu. Tomēr, ja skaita rekordus, tad Rīgas klubam šajā regulārajā sezonā ieņemtā 10. vieta līgā nav pirmā reize. Tas bija jau izdevies KHL pirmajā sezonā (2008./2009); tiesa, ar mazāku punktu skaitu.

1 SKA = 7 medveščaki

Septembra sākumā KHL publicēja oficiālu dokumentu – KHL klubu algu budžetu sarakstu. Saskaņā ar to, KHL “biezākie” klubi ir SKA (ap 28,9 milj. eiro), Ak Bars (ap 24,7 milj. eiro), Magņitogorskas Metallurg (ap 23,5 milj. eiro), Salavat Julajev (ap 23,0 milj. eiro), CSKA (ap 22,0 milj. eiro), Traktor (ap 20,0 milj. eiro). Lejasgals – Medveščak, HC Slovan Bratislava, Novokuzņeckas Metallurg un 4. vietā no beigām Rīgas Dinamo (ap 6,1 milj. eiro). Situācijas salīdzinajumam: ar SKA algu budžetu būtu iespējams uzturēt 7 (!!!) tādas komandas kā Medveščak vai Slovan.

Kopš septembra algu izmaksu korekcijas ir viesušas dažu klubu finansiālās problēmas. “Trauksmes zvanus” visnopietnāk skandināja Habarovskas Amur un Maskavas Spartak. Taču tie nav Top klubi, un būtiskas pārbīdes KHL finanšu kartē rerada. Turklāt bēdīgāko situāciju gadījumā KHL sniedz finanšu “injekcijas” kluba uzturēšanai vismaz aktuālajā sezonā. Korekcijas, domājams, dažādu klubu budžetos radušās ar spēlētāju aiziešanu/atnākšanu sezonas gaitā un īpaši pirms play off. Diemžēl šādus precīzus aprēķinus līga nav publiskojusi. Tādēļ jāizlīdzas ar septembra sākuma budžeta plāniem, kuriem vismaz teorētiski jābūt salīdzinoši precīziem un vispārēju situāciju raksturojošiem. Cits stāsts, ka klubu vadība varēja arī kaut ko ieekonomēt…

Pozitīvie pārsteigumi – Medveščak, Rīgas Dinamo, Torpedo

Salīdzinot algu budžeta apjomu ar regulārās sezonas noslēgumā ieņemto vietu, visaugstāk par savām iespējām un dažādām ķermeņa daļām ir uzlēkusi Horvātijā bāzētā Medveščak vienība. Saskaņā ar oficiālo informāciju, Zagrebas Medveščak-am bija vismazākais algu budžets, bet klubs pamanījās ieņemt 11. vietu KHL regulārās sezonas kopvērtējumā. T.i., Zagrebas “lāči” ir uzlēkuši par 17 vietām augstāk nekā to “nosaka” algu budžets. Ja vēl ņem vērā, ka šamie ir līgas jaunpienācēji – tikai apsveicami.

Otrs prātīgākais budžeta apsaimniekotājs regulārās sezonas gaitā ir izrādījies Rīgas Dinamo klubs. Jau ir ierasts, ka Rīgas klubam nav tas lielākais budžets līgā, taču tikpat pierasts, ka Dinamo, neskatoties uz to, ieņem salīdzinoši augstas vietas. Tikai, ka iepriekšējā sezonā (2012./2013.) nācās pacīnīties par Nadeždas kausu, kas patiesībā atbilst kluba vietai KHL oficiālajā algu budžeta rangu tabulā. Bet šosezon “netaisnība” – Rīgas Dinamo ar līgas 25.-tā lieluma algu budžetu ierindojusies 10. vietā.

Trešais veiksmīgākais budžeta izlietotājs līgā ir Pētera Skudras trenētā Ņižņijnovgorodas Torpedo vienība. Viņiem izdevies regulārajā sezonā ieņemt 9. vietu, kas ir 11 vietas augstāk par atrašanās pozīciju KHL klubu algu budžetu tabulā.

Gagarina kausa finalisti cīņā par Nadeždas kausu

Savukārt totāli neprasmīgākie sava budžeta pielietotāji ir izrādījušies jau pieminētie divu iepriekšējo sezonu Gagarina kausa finālisti un sudraba godalgu ieguvēji – Čeļabinskas Traktor un Omskas apgabala Avangard. Turklat Traktor-am vispār, saskaņā ar oficiālajiem datiem, ir 6. lielākais algu budžets līgā, bet koptabulā tikai 19. vieta. Avangard-am līdzīgi: astotais lielākais budžets, bet vieta – divdesmitā. Kā saka, naudas maisi nespēlē… Cits secinājums: no Gagarina kausa finālam līdz Nadeždas kausa izcīņai nav tāls ceļš.

KHL KLUBU IZMANTOTO IESPĒJU TOP – regulārajā sezonā ieņemtās vietas salīdzinājums ar vietu algu budžeta sarakstā (saskaņā ar khl.ru datiem):

klubs Vieta līgā Vieta pēc budžeta Starpība
1. Medveščak 11. 28. +17
2. Dinamo (Rīga) 10. 25. +15
3. Torpedo 9. 20. +11
4. Admiral 16. 24. +8
5. Dinamo (Maskava) 1. 7. +6
6. Baris 7. 13. +6
7. HC Slovan Bratislava 21. 27. +6
8. Donbass 6. 11. +5
9. Avtomobiļist 14. 19. +5
10. HC Lev Praha 5. 9. +4
11. Sibir 13. 16. +3
12. Metallurg (Mag.) 2. 3. +1
13. Jugra 22. 21. -1
14. Spartak 23. 22. -1
15. Metallurg (Novok.) 27. 26. -1
16. SKA 3. 1. -2
17. Ak Bars 4. 2. -2
18. Severstaļ 18. 15. -3
19. Dinamo (Minska) 26. 23. -3
20. Salavat Julajev 8. 4. -4
21. Lokomotiv 15. 10. -5
22. Atlant 17. 12. -5
23. CSKA 12. 5. -7
24. Vitjaz 24. 17. -7
25. Amur 28. 18. -10
26. Ņeftehimik 25. 14. -11
27. Avangard 20. 8. -12
28. Traktor 19. 6. -13

P.S. Par varēšanu KHL izslēgšanas spēlēs jau būs cits stāsts.

Precīzākiem salīdzinajumiem:

[Pirmais foto fiksēts pirms Rīgas Dinamo spēles pret Habarovskas Amur 2014-01-19; otrs (zemāk novietotais) – spēles dienā pret Linköpings HC 2014-02-18. Abu foto avots: dinamoriga.eu.]

DR_pirms_Linkopings_HC_2014-02-18_dinamoriga_eu

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

Rīgas Dinamo un KHL leģionāri kā suga: izcelsme, populācija, īpatnības

Posted by petrovich27 uz 2013/08/10

DR_treninspele_Valmiera_2013-07-27_DR_facebook_N7_VERS_2Kad šovasar Dinamo „atdzimušais” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs pie komandas „siles” pieveda ne tikai jau labi iepazīto slovāku uzbrucēju Marselu Hosu, bet arī uz pārbaudes laiku 3 čehus un vienu slovāku, panesās hokeja pazinēju un līdzjutēju vīpsnāšana. Sak, Sējējs māk šurp vilkt tikai čeho-slovākus. Kāda tad ir leģionāru valstiskā piederība Rīgas Dinamo un KHL kopumā?

Kas KHL-ā ir leģionārs? Krievijā

Pirmajās četrās sezonās (2008.-2012.) leģionāra statuss līgas pamatmasu veidojošajos Krievijas klubos bija diezgan demokrātisks un fleksibls. Par leģionāru (Иностранный игрок) juridiski tika uzskatīts spēlētājs, „ja viņš nav Krievijas Federācijas pilsonis un viņam ir ārvalsts pilsonība” (если он не является гражданином Российской Федерации и имеет гражданство (подданство) иностранного государства). Šī formulējuma lokanība splēpjas apstāklī, ka jebkurš spēlētājs ar dubultpilsonību, ja viena no tām ir Krievijas, KHL klubos formāli netika uzskatīts par leģionāru. Proti, paliels ešelons postpadomju sfēras – īpaši Kazahstānas, Baltkrievijas, arī Ukrainas – nacionālo izlašu spēlētāju Krievijas KHL klubos juridiski par leģionāriem netika uzskatīti. Tāpat KHL klubu administrācija bija ļoti veikla PSRS teritorijā un laikos dzimušo hokejistu noformēšanā par Krievijas pavalstniekiem vai vismaz ne-leģionāriem. Tā, piemēram, Baltkrievijas izlases vīriem kā Aleksejs Kaļužnijs, Vitalijs Kovaļs, Andrejs Mezins KHL oficiālās uzskaitēs pie uzvārda ir Krievijas karodziņš. Starp citu, tieši tāpat kā Kārlim Skrastiņam, kuru Jaroslavļas funkcionāri prata noformēt ārpus leģionāru kvotām…

KHL piektajā sezonā (2012./2013.) tika ieviests stingrāks leģionāra statusa formulējums – „ja viņam nav tiesību pārstāvēt Krievijas nacionālās hokeja izlases” (если он не имеет права выступать за национальные сборные команды России по хоккею). Kas nozīmētu to, ka Kazahstānas, Baltkrievijas, Ukrainas un arī Vācijas, Somijas izlasēs spēlējošie vai vēl nesen spēlējušie dubultpilsoņi ar Krievijas pavalstniecību KHL-ā tiek pielīdzināti leģionāriem. Taču arī šajā gadījumā ir izņēmumi, kurus prasmīgi ievērojot, Krievijas kluba pieteikumā var „noslēpt” leģionārus virs normas.

Izņēmumi ir divi:
1) Krievijas pilsoņi, kuriem ir spēkā esošs līgums, kas ar KHL klubu parakstīts 2011./2012. g. sezonā vai agrāk (на момент заявки имеют действующий контракт с Клубом КХЛ, подписанный в сезоне 2011/2012 или ранее);
2) Krievijas pilsoņi, kuri KHL aizvadījuši ne mazāk par 2 sezonām, juridiski neskaitīdamies leģionāri (на момент заявки уже провели в Континентальной хоккейной лиге не менее двух сезонов, не имея при этом статуса «Иностранный Игрок»).

Dzīvē šie izņēmumi nozīmēja to, ka dubultpilsoņu un agrāko ne-leģionāru pamatmasa, kuru veido vīri ar vismaz divu sezonu pieredzi, par leģionāriem Krievijā joprojām netiek uzskatīti. Kaut arī spēlē, piemēram, Baltkrievijas vai Vācijas izlasē. Piebilde: par „ieskaitītu” sezonu tiek uzskatīta tāda, kurā spēlētājs sezonu pabeidzis KHL kluba pieteikumā – t.i., ir „aizvilcis” līdz 30. aprīlim. Bet komandā nonācis kaut vai janvārī – īsi pirms transfēru loga „aizciršanās”.

Leģionāru kvotas

Leģionāru skaits Krievijas KHL klubos ir vidēji turējies 5 spēlētāju robežās, bet ar nelielu svārstību. Izņēmumi bija divās sezonās: pirmajā (2008./2009.) – vienai spēlei drīkstēja pieteikt 4 leģionārus; trešajā (2010./2011.) – komandas pieteikumā drīkstēja būt seši leģionāri. Tiesa, sesto leģionāru drīkstēja piesaistīt par papildu samaksu – 7 500 000 rubļu (135 750 latu, pēc tā laika kursa), kas vidēji turīgiem Krievijas klubiem problēmas neradīja. Pēdējās divas sezonas atļauto oficiālo leģionāru apjoms – 5 hokejisti – ir palicis nemainīgs. Laiku pa laikam KHL un Krievijas Hokeja federācijas funkcionāri ieminas par izmaiņām kardināli pretējos virzienos – no leģionāru skaita samazināšanas (tā federācija) līdz atcelšanai vispār (tā KHL). Pēdējais plašāk diskutētais ir apsolītais jauninājums, ka pēc Soču olimpiādes KHL-ā par leģionāriem neuzskatīs līgas dalībvalstu hokejistus.

Vēl jāpiebilst, ka KHL Krievijas klubos ir īpatnējs vārtsarga-leģionāra statuss. Tā kā vārtsargu jautājums arī Krievijā tiek uzskatīts par īpaši sensitīvu, tad KHL Krievijas klubos visu sezonu laikā ir ierobežots „importa” vārtsargu daudzums – tikai 1. Tāpat ierobežojumi skar leģionāru-vārtsargu spēles laiku, nodrošinot Krievijas pavalstniecības vārtsargiem vismaz trešdaļu no kopējā spēles laika regulārajā sezonā. Jau pirmajā sezonā (2008./2009.) reglamentā bija iestrādāta norma – ārzemju vārtsargam ne vairāk par 65% no kopējā spēles laika. 2012./2013. g. sezonā tā bija saglabājusies apmēram tāda pati – ne vairāk par 2/3 (66.67%); turklāt ar skaidri noteiktu sodu neievērošanas gadījumā – attiecīgajam klubam tiek aizliegts pieteikt vārtsargu-leģionāru aktuālās sezonas play off spēlēm un arī sekojošai sezonai vispār.

Tātad, lai arī cik labi Rastislav Staňa, Jeff Glass vai, piemēram, Edgars Masaļskis, sargātu komandas vārtus, trešdaļa spēles laika ir jādod Krievijas pavalstniekam. Vienīgi izslēgšanas spēlēs vārtsargu laiks netiek dozēts; ārzemnieks vārtus var sargāt kaut vai 100% spēles laika.

NeKrievijas KHL klubu leģionāru kvota – ne vairāk par 20…

Ārpus Krievijas esošos KHL klubus nekādi leģionāru ierobežojumi faktiski neskar ne leģionāru skaita, ne vārtsargu normu izskatā. To tad arī itin cītīgi savulaik ir izmantojusi, piemēram, Minskas Dinamo vienība, vidēji sezonas laikā caur sastāvu „izlaižot” pa padsmit „tīrajiem” leģionāriem, nemaz neskaitot Krievijas hokejistus… Arī Rīgas Dinamo ir izmantojuši iespēju „pievilkt” pa kādam leģionāram vairāk nekā Krievijas KHL klubi.

Tomēr 2012./2013. g. sezonas KHL reglamentā ir ieviests leģionāru „ierobežojums” arī KHL neKrievijas klubiem. Norma ir tālu no reāla ierobežojuma: „Ārvalstu KHL kluba pieteikumā jābūt ne mazāk kā pieciem hokejistiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt tās valsts nacionālo izlasi, kuru pārstāv attiecīgais KHL klubs” (В заявке Основной команды зарубежного Клуба КХЛ должно находиться не менее пяти Хоккеистов, имеющих право выступать за национальную сборную страны, которую представляет данный Клуб в Чемпионате КХЛ). Tā kā reglaments KHL pamatkomandā paredz 25 spēlētājus, tad neKrievijas KHL kluba leģionāru limits sanāk – ne vairāk par 20 hokejistiem. Turklāt vēl pastāv teorētiskas iespējas „muģīties” ar pārcelšanu uz fārmklubu, jauniešu komandu utt. Tiesa, bez visām „kreisajām” iespējām arī ar 20 leģionāriem vajadzētu pietikt visnegausīgākajiem ģenerālmenedžeriem un klubu direktoriem.

KHL pieprasītākie leģionāri – kanādieši, čehi, somi

No visiem 515 leģionāriem, kas aizvadījuši vismaz vienu spēli KHL oficiālajā čempionātā līgas pastāvēšanas 5 sezonu laikā, pieprasītākie ir Kanādas pavalstnieki (93 hokejisti) jeb 18.1% no leģionāriem. „Kanādietis” ir kvalitātes zīme faktiski visos platuma grādos. Hokeja dzimtenes pārstāvji pamanās būt konkrēti dominējošā nācija ne tikai NHL, AHL, ECHL, CHL (ASV), SPHL čempionātos Ziemeļamerikā, bet vēl arī kā lielākā leģionāru pārstāvniecība „apasiņo” Eirāzijā notiekošos KHL, Somijas SM-liiga, Šveices NLA un NLB, Vācijas DEL, Austrijas EBEL, Dānijas AL-Bank Ligaen, Itālijas Serie A un Serie A2, Francijas Ligue Magnus un Division 1, britu EIHL u.c. čempionātus.

Otrs plašākais leģionāru skaits KHL ieceļo no Čehijas (82 vīri) un trešais – no Somijas (75 personas). Tālāk seko Slovākija (51), Zviedrija (50). Bet paši Krievijas hokejisti ar 44 hokejistu „leģionu” ir veidojuši sesto lielāko ārzemju hokejistu nāciju KHL-ā. Šiem vīriem darbavietu devuši bijušās PSRS „draudzīgo republiku” teritorijā izvietotie klubi – Baris Kazahstānā, Dinamo Baltkrievijā, tagad arī Donbass Ukrainā. Uz Latviju tas attiecināms vismazāk, jo „tīrs” Krievijas pilsonis Rīgas kluba KHL oficiālajās spēlēs ir bijis viens – Vitalijs Karamnovs. Vēl „daļējs” gadījums bija Ainars Podziņš, kurš tagad jau ir nopelnījis Latvijas „hokeja pilsonību” un, nu, skaitās leģionārs Krievijā.

Pieminētais Karamnovs-jaunākais līdz šim arī bija vienīgais Krievijas hokejists, kas spēlējis KHL klubā ārpus bijušās PSRS robežām. Viņš 2012./2013. g. sezonā uzspēlēja HC Lev Praha rindās. Savukārt Slovākijā bāzētie KHL klubi (HC Slovan Bratislava, iepriekš – Popradas Lev) Krievijas hokejistus savā ierindā vismaz oficiālajās KHL spēlēs nebija ņēmuši.

Latvijas leģions – 10. vietā

Latvijas hokejistu pārstāvniecību KHL klubos ārpus Rīgas Dinamo ir veidojuši 15 vārdi jeb 2.9% no kopējā saraksta. Ar to pietiek, lai ieņemtu 10. vietu KHL leģionāru „plašāko nāciju” sarakstā. Kopā KHL ir fiksēti 16 valstu hokejisti. Mūsējie ir apsteiguši Ukrainas leģionāru skaitu (12 vīri); galvenokārt tāpēc, ka paprāvs Ukrainas hokejistu bija izvēlējušies spēlēt Krievijas izlasē. Līdzīga iemesla dēļ, piemēram, Lietuvai nav neviena hokejista KHL, jo Darius Kasparaitis (26 spēles KHL) bija izvēlējies spēlēt pasaules čempionātos elitē un olimpiādēs – t.i., Krievijas izlasē.

Savukārt Latviju apdzen Kazahstānas (25 vīri) un Baltkrievijas pārstāvniecība (24 vīri), kurai ceļu uz Krievijas klubiem atvieglo speciālas attiecības ar Krieviju arī sporta jomā – t.sk., jau minētā uzskatīšana par ne-leģionāriem. Turklāt jāpiemin, ka šajās valstīs norisinās naturalizācijas procesi, un šo zemju pārstāvošu leģionāru saimei pierakstīti tādi jaun-baltkrievi kā Kevin Lalande un Charles Linglet, vai tāds novo-kazahs kā Kevin Dallman.

KHL leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits t.sk. vārtsargi
1. Kanāda 93 spēlētāji 21
2. Čehija 82 6
3. Somija 75 14
4. Slovākija 51 4
5. Zviedrija 50 4
6. Krievija 44 4
7. ASV 34 3
8. Kazahstāna 25 3
9. Baltkrievija 24 3
10. Latvija 15 1
11. Ukraina 12 2
12.-13. Norvēģija 3 1
Vācija 3 2
14. Austrija 2 1
15.-16. Dānija 1 0
Šveice 1 1

*

P.S. Latvijas hokejisti, kas spēlējuši ofic. sezonas spēles KHL klubos ārpus Rīgas: Oskars Bārtulis (Donbass); Mārtiņš Cipulis (Amur, HC Lev Praha); Lauris Dārziņš (Ak Bars); Māris Jass (Ņeftehimik); Aleksandrs Jerofejevs (Ņeftehimik, Novokuzņeckas Metallurg); Artūrs Kulda (Sibir); Edgars Masaļskis (Jugra); Aleksandrs Ņiživijs (HC Lev Praha); Sandis Ozoliņš (Atlant); Ainars Podziņš (Vitaz); Georgijs Pujacs (Lada, Sibir, Avangard); Miķelis Rēdlhs (Lokomotiv); Kaspars Saulietis (Minskas Dinamo); Jānis Sprukts (CSKA); Aleksejs Širokovs (Amur). Diemžēl Lokomotiv aizsargs Kārlis Skrastiņš nevienu oficiālā KHL čempionāta spēli aizvadīt neuzspēja.

Vai Rīga ir čehu un slovāku „paradīze”?

Dinamo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju regulāri vaino čeho-slovācismā, tomēr apgalvojums kritiku neiztur vai arī – iztur stipri daļēji (tātad neiztur). Piecu sezonu gaitā Rīgas komandā vislielākā leģionāru „frakcija” ir pārstāvējusi Kanādu – 11 vīri (no 31) jeb 35.5% no visiem. Kanādieši arī visā KHL ir biežāk „pielietotie” leģionāri, taču Rīgas Dinamo proporcija (35.5%) tuvu tam, ka dubulto KHL „normatīvu” – 18.1%.

Taisnīgs būs vērojums, ka Rīgas komandā neproporcionāli vairāk ir bijis slovāku – 5 vīri jeb 16.1% pret līgas tendenci 9.9% apmērā. Vēl lielāks proporcijas „pārkāpums” Rīgā vērojams attiecībā uz ASV hokejistiem – arī 5 personāži (16.1%), bet KHL norma ir 6.6% no „tirgus”.

Savukārt čehi, kuri KHL leģionāru vidū ir otra skaitliskākā grupa (15.9%), Rīgas Dinamo ir tikai piektā leģionāru nācija – 3 vīri jeb 9.7%. Arī somi, kas KHL ir trešā leģionāru „banda” (14.6%), Rīgā uzspēlējuši vien divu personu (6.5%) apjomā. Acīmredzot galvenais treneris Juliuss Šuplers 3 sezonu laikā uzspējis un pratis savus tautiešus slovākus nolobēt labāk nekā somu speciālists Peka Rautakallio nepilnas pusotras sezonas gaitā.

P.S. Pat, ja Dinamo sastāvā paliks uz pārbaudes laiku ņemtie un vēl neatbrīvotie – čehu vārtsargs Jakub Sedláček un slovāku uzbrucējs Marcel Haščák, tik un tā „čeho-slovāku mafija” kopā ņemta neapsteigs kanādiešu apjomu. Turklāt Kanādas „papildspēki” ir parakstītie Kyle Wilson un Mat Robinson.

Rīgas Dinamo leģionāru sadalījums pēc valstiskās piederības (KHL 5 sezonās ofic. čempionātā; 2008. – 2013.):

valsts skaits (% no kopskaita) spēlētāji (ofic. spēles) summēts sp. skaits
1. Kanāda 11 spēlētāji (35.5%) Carle (35); Ellison (58); Foster (10); Hartigan (112); A.Giroux (47); Johnson (65); Kariya (47); Lundmark (54); Szczechura (56); Trotter (60); Westcott (53) 597 spēles
2. Slovākija 5 spēlētāji (16.1%) Hossa (146); J.Mikúš 1987. (22); Rob.Petrovický (74); Ron.Petrovický (30); Surový (65) 336 spēles
3. ASV 5 spēlētāji (16.1%) Arnason (29); Holt (90); Iggulden (60); Schremp (21); Sweatt (37) 237 spēles
4. Zviedrija 4 spēlētāji (12.9%) Melin (11); Sperrle (5); Tellqvist (72); Warg (50) 138 spēles
5. Čehija 3 spēlētāji (9.7%) F.Novák (53); Prusek (55); Šindel (21) 129 spēles
6. Somija 2 spēlētāji (6.5%) Lucenius (60); V.Nieminen (16) 76 spēles
7. Krievija 1 spēlētājs (3.2%) Karamnovs (18) 18 spēles

*

P.P.S. Leģionārs-faktiskais. Aprēķina kārtība

Lai sarēķinātu Krievijas un ārpus tās ieviesto KHL klubu leģionāru apjomu jāmet pie malas KHL oficiālos juridiskos nosacījumus un beznosacījumus. Jo nevar, piemēram, Leo Komarovs būt Krievijas un Somijas hokejists, pārstāvot abu valstu izlases. Šajā gadījumā aprēķins tiek veikts pēc attiecīgā spēlētāja „hokeja pilsonības”. Tiem vīriem, kuriem ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība, tiek ņemta vērā tās valsts piederība, kuras naconālajās izlasēs ir spēlējis. Ja spēlēts divu valstu izlasēs, tad aktuālā ir laika ziņā pēdējā valstsvienība. Ja dubultpilsonis ar Krievijas pavalstniecību nav spēlējis izlasēs vispār, tad tam „ieskaitīta” Krievijas „hokeja pilsonība”. Dubultpilsoņiem bez Krievijas pavalstniecības par „mājas” valsti ieskaitīta tā, kuras nacionālās izlases pārstāvētas nesenāk, bet, ja valstsvienībās nav spēlēts, tad KHL reģistrā uzrādītā piederība. (Fiksētās pilsonības laiks – 2013. g. augusts.)

Ieskatam – KHL reglamentu sadaļa: khl.ru

[Attēlā: Marsels Hosa ir atpakaļ savā veiksmīgākajā KHL klubā. Vai Rīga kļūs par viņa “paradīzi” arī šosezon? Foto fiksēts Rīgas Dinamo treniņspēlē Valmierā 2013. gada 27. jūlijā. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in Dinamo Rīga, hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

Cik „īsta” Zviedrijas izlase brauc uz Rīgu? Ko pretī „piedāvās” Latvija?

Posted by petrovich27 uz 2013/04/06

LAT_Ol_kval_2013_febr_DR_facebook_N4_VERSLatvijas izlases sagatavošanās cikls rit savu gaitu. 7. un 8. aprīlī uz Arēnas Rīga ledus tiek gaidīta „trīs kroņu” valstsvienība. Cik apjomīgu „muskulatūru” būs sarūpējusi Zviedrijas izlase? Un cik jaudīgs būs Latvijas valstsvienības komplekts šajās spēlēs?

Ja pasaules čempionātā Latvijas izlasei pretiniekos nāk Čehijas vai Zviedrijas valstsvienība, tas liekas diskusijas par pretinieku stiprumu neizraisa. Neatkarīgi no gada aktuālās komplektācijas un citiem blakus faktoriem, šo hokeja lielvalstu izlases jebkurā pasaules čempionātā ir Spēks. Nemaz nerunājot par šo valstu olimpiskajām izlasēm. Un zaudējums čehiem / zviedriem ar 1 – 2 vārtu starpību tiek uzskatīts par cienījamu. Ja vēl gadās tā retā reize desmitgadē, kad tiekam līdz neizšķirtam pamatlaikā, tad tas ir Notikums.

Citādāk ir ar Euro Hockey Challenge spēlēm, kuru gaitā jau laicīgi treneri testē un sijā „īsto” izlašu sastāvus. Šajās spēlēs laukumā dodas „citas” izlases. Arī Latvijas krāsās redzam izlases kontekstā retāk redzētus uzvārdus. Šī iemesla dēļ šādas Čehijas un Zviedrijas izskatās ņemamākas, bet tik un tā – lāga netiekam tām klāt.

Kāda ir Zviedrijas „aprīļa izlase”?

7. un 8. aprīļa spēlēm Zviedrijas izlase kopumā piedāvā savas stiprākās līgas Elitserien izvilkumu ar nelieliem papildinājumiem, kā arī piebildi, ka komplektācijas brīdī Elitserien izslēgšanas spēlēs cīņu vēl turpināja 3 vienības – Skellefteå AIK, Luleå HF un Färjestad BK. No šīm komandām pārstāvniecība aprīļa sākuma valstsvienībā nav, bet ir pa kādam Somijā, Šveicē un Zviedrijas otrajā līgā spēlējušam hokejistam, kā arī pieci vīri, kuri šosezon cīnījās KHL čempionātā.

Zviedru „piedāvājums” ir arī salīdzinoši jauns. Uz Rīgu vestajā sastāvā ir nosaukti arī trīs U-20 vecuma hokejisti, 1993. gadā dzimušie – uzbrucējs William Karlsson, aizsargs Tom Nilsson un vārtsargs Linus Ullmark. No visa Zviedrijas izlases sastāva tikai pieciem vīriem ir pasaules čempionāta spēļu pieredze, turklāt ne pārāk ilgstoša: Joel Lundqvist un Martin Thörnberg – pa 3 čempionātiem, Fredrik Pettersson – 2, Johan Backlund un Andreas Jämtin – pa vienam. Ar dažāda apjoma NHL pieredzi ir divi vīri – uzbrucējs Joel Lundqvist (3 sezonas) un vārtsargs Johan Backlund (2 spēles). Tomēr arī „šāda Zviedrija”, lai arī otrās vai ceturtās izlases rangā, gaidāma kā visu „trīs kroņu” izlase. Atliek vien saprast, vai mēs varam ar tādu cīnīties? Piemēram, Krievijas otrā vai trešā izlase 2012. gada novembrī nebija pa spēkam… Atgādinājumam: abās spēlēs pa 1:3.

Zviedrijas izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētājs dz. klubs (līga) 2012./2013. PČ (OS) pieredze
UZBRUCĒJI
Dick Axelsson 1987. Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)
Patrik Carlsson 1987. HV71 (Zv. Elitserien)
Nicklas Danielsson 1984. SC Bern (Šv. NLA); HC Lev Praha (KHL)
Jonathan Granström 1986. Brynäs IF (Zv. Elitserien)
Richard Gynge 1987. Dinamo (Maskava; KHL); HC Lev Praha (KHL)
Mattias Janmark Nylén 1992. AIK Hockey (Zv. Elitserien)
Andreas Jämtin 1983. Linköpings HC; HV71 (Zv. Elitserien) 1 (-)
William Karlsson 1993. HV71 (Zv. Elitserien)
Mario Kempe 1988. MODO Hockey (Zv. Elitserien)
Joel Lundqvist 1982. Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien) 3 (-)
Fredrik Pettersson 1987. Donbass (KHL) 2 (-)
Dennis Rasmussen 1990. Växjö Lakers (Zv. Elitserien)
Robert Rosén 1987. Växjö Lakers (Zv. Elitserien)
Martin Thörnberg 1983. Torpedo (KHL) 3 (-)
AIZSARGI
Niclas Andersén 1988. Severstaļ (KHL)
Elias Fälth 1981. HV71 (Zv. Elitserien)
Stefan Johansson 1988. AIK Hockey (Zv. Elitserien)
Niclas Lundgren 1989. Växjö Lakers (Zv. Elitserien)
Tom Nilsson 1993. Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan = 2.)
Henrik Tömmernes 1990. Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)
Tobias Viklund 1986. AIK Hockey (Zv. Elitserien)
VĀRTSARGI
Johan Backlund 1981. Oulun Kärpät (Som. SM-liiga) 1 (-)
Linus Ullmark 1993. MODO Hockey J20 (Zv. J20 SuperElit = Jun. 1.); MODO Hockey (Zv. Elitserien); Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan = 2.)
Gustaf Wesslau 1985. HV71 (Zv. Elitserien)

*

Čehijas izlase bija „īstāka”

Atšķirībā no Zviedrijas izlases sastāva 3. un 4. aprīļa spēlēs pārstāvētā Čehijas izlase bija tuvāka savai galvenajai versijai. 10 vīriem ir pasaules čempionātu pieredze. Turklāt dažiem no viņiem itin solīda: Novotnijam – 5 čempionāti; Irglam – 4… Sešiem Čehijas valstsvienības vīriem, kas stājās pretī Latvijas izlasei arī dažāda apjoma NHL pieredze. Tam pašam Jiří Novotný – 3 ar pus sezonas (193 spēles), Petr Tenkrát – 3 sezonas (177 spēles); pa padsmit spēlēm Nacionālajā Hokeja Līgā arī sakolekcionējuši Lukáš Kašpar, Petr Vrána, Zdeněk Kutlák, Tomáš Mojžíš. Protams, pa laukumu „dod virsū” nevis „senos laikos” iekrāta NHL spēļu pieredze un bijušie čempionāti, tomēr Čehijas aprīļa izlases „nopietnību” un treneru pieeju sastāva atlasei nosaka gan.

Katrā gadījumā Latvijas izlasei pretī bija stājusies ne ceturtā un arī ne trešā Čehijas izlase. No 3. un 4. aprīlī pret Latvijas izlasi spēlējošās Čehijas valstsvienības ierindā bija 9 spēlētāji, kas kopā ar savu izlasi 2012. gada pasaules čempionātā tika pie bronzas medaļām. Tie ir uzbrucēji Lukáš Kašpar, Petr Koukal, Jiří Novotný, Petr Tenkrát, aizsargi Jakub Krejčík, Zdeněk Kutlák (1 spēle čempionātā), Tomáš Mojžíš, Jakub Nakládal un vārtsargs Jakub Kovář (6 spēles vārtos). Patiesībā arī īsti uz „tīru” Čehijas otro izlasi nepavelk… Ir kaut kas vairāk. Rokraksts kā ierasts pret čehiem – vairumā gadījumu viņi uzvar ar mazu „šķirbu”; šoreiz 3:4 un 0:1.

Čehijas izlases sastāvs spēlēs pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (spēlētāji ar spēles laiku; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

spēlētājs dz. klubs (līga) 2012./2013. PČ (OS) pieredze
UZBRUCĒJI
Milan Gulaš 1985. Metallurg (Magņitogorska; KHL); HC Škoda Plzeň (Čeh. Tipsport Extraliga)
Zbyněk Irgl 1980. Dinamo (Minska; KHL) 4 (-)
Lukáš Kašpar 1985. Donbass (KHL) 2 (-)
Petr Koukal 1982. Ņeftehimik (KHL) 2 (-)
Jiří Novotný 1983. HC Lev Praha (KHL) 5 (-)
Lukáš Pech 1983. HC Energie Karlovy Vary (Čeh. Tipsport Extraliga)
Ivan Rachůnek 1981. HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)
Tomáš Rachůnek 1991. HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)
Ondřej Roman 1989. HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)
Jiří Sekáč 1992. HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)
Vladimír Svačina 1987. HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)
Petr Tenkrát 1977. HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga) 3 (-)
Petr Vrána 1985. HC Lev Praha (KHL)
AIZSARGI
Jan Kolář 1986. HC ČSOB Pojišťovna Pardubice (Čeh. Tipsport Extraliga); Donbass (KHL)
Jakub Krejčík 1991. HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga) 1 (-)
Karel Kubát 1988. HC Verva Litvínov (Čeh. Tipsport Extraliga)
Zdeněk Kutlák 1980. HC Ambrì-Piotta (Šv. NLA) 2 (-)
Tomáš Mojžíš 1982. HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga); HC Slovan Bratislava (KHL) 2 (-)
Jakub Nakládal 1987. Spartak; HC Lev Praha (KHL) 1 (-)
Marek Trončinský 1988. Jugra (KHL)
Tomáš Voráček 1990. HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)
VĀRTSARGI
Pavel Francouz 1990. HC Verva Litvínov (Čeh. Tipsport Extraliga)
Jakub Kovář 1988. HC Mountfield České Budějovice (Čeh. Tipsport Extraliga) 1 (-)

*

Vispirms atdeve

Uz Jindržihūvhradecu, čehu pilsētiņu Austrijas pierobežā, kur notika spēles pret Čehijas izlasi, Latvijas valstsvienība ieradās tuvāk „pirmajam numuram” nekā pretinieki. Izlases sastāvā bez pasaules čempionātu pieredzes bija 8 spēlētāji. Protams, nav „zvaigžņu sastāvs”, bet šosezon pasaules čempionātā tāds arī „nedraud”, jo, kā parasti un šoreiz pat vairāk, ir spēlētāji, kas kopj veselību un vai citu iemeslu dēļ paliekoši ārpus izlases cīņām čempionātā. Tiesa, valstsvienības galvenā trenera piedāvātais modelis ‘vispirms atdeve, tad meistarība’, iespējams, netīko pēc visām „zvaigznēm”. Tagad arī izlases auru darījis pozitīvāku oficiāli apstiprinātais fakts – par Nolana palīgu kļuvis Artūrs Irbe, Latvijas hokeja leģenda (un nevajag kautrēties no šī apzīmējuma).

Attiecīgi pat spēlēs pret Čehiju laukumā nedevās daži spēlētāji, kuriem vietu vismaz šajās spēlēs sastāvā prognozēja, bet, piemēram, spēlēs piedalījās Liepājas Metalurgs uzbrucējs Lauris Bajaruns, kurš nemaz nebija 21. martā oficiāli izsludinātajā „paplašinātajā” kandidātu sarakstā, Vēl konkrētu interesi raisa Nolana pieeja ierastā centra uzbrucēju trūkuma risināšanā. Piemēram, Čehijas spēlēs kā centrs „gāja” Miks Indrašis, kurš ar visu jauno ampluā bija rezultatīvākais izlases ierindā, savus divus vārtu guvumus nokārtojot.

Latvijas izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Čehijas izlasi 2013. g. 3. un 4. aprīlī (saskaņā ar eurohc.stats.pointstrek.com; treknrakstā spēlētāji, kuri nekad nav spēlējuši pieaugušo PČ un/vai OS):

spēlētājs sp. punkti +/- SM metieni uzv. iemet.
UZBRUCĒJI
1. Miks Indrašis 2 2+0 ±0 0 4 29.6% (8 no 27)
2. Lauris Bajaruns 2 1+0 -1 0 4
3. Roberts Jekimovs 2 0+1 ±0 0 2
4. Koba Jass 2 0+1 ±0 2 2
5. Mārtiņš Cipulis 2 0+1 -1 0 2 50.0% (1 no 2)
6. Juris Upītis 1 0+0 ±0 0 2 100% (1 no 1)
7. Ronalds Ķēniņš 2 0+0 ±0 0 1 33.3% (1 no 3)
8. Elvijs Biezais 1 0+0 ±0 0 1
9. Māris Bičevskis 2 0+0 ±0 2 3 47.1% (8 no 17)
10. Vitālijs Pavlovs 2 0+0 -1 0 5 0% (0 no 1)
11. Gints Meija 2 0+0 -1 0 3 0% (0 no 2)
12. Kaspars Saulietis 1 0+0 -1 0 1
13. Aleksejs Širokovs 1 0+0 -1 2 0 41.7% (5 no 12)
14. Juris Štāls 2 0+0 -1 4 3 62.5% (20 no 32)
AIZSARGI
1. Aleksandrs Jerofejevs 2 0+1 +2 4 0
2. Mārtiņš Porejs 2 0+0 +1 0 1
3. Mārtiņš Jakovļevs 2 0+0 +1 2 4
4. Krišjānis Rēdlihs 2 0+0 -1 0 8
5. Kristaps Sotnieks 2 0+1 -2 0 2
6. Oskars Cibuļskis 2 0+0 -2 0 2
7. Māris Jass 2 0+0 -2 2 4
VĀRTSARGI sp. min:sek GAA atv. met. atv. % SM
1. Māris Jučers 2 119:18 2.51 36 (no 41) 87.8% 0
Kristers Gudļevskis 0 0:00 0

*

Kādus pārsteigumus spēlēm pret Zviedriju būs sagatavojis Teds Nolans ar kolēģiem?

Labās ziņas ir tādas, ka izlases treniņnometne ir papildinājusies. Tās rīcībā ir nonākuši uzbrucējs Jānis Sprukts, kā arī aizsargi Jānis Andersons, Georgijs Pujacs un Agris Saviels.

Savukārt no izlases kandidātu loka atbrīvoti aizsargi Ričards Birziņš, Aleksandrs Jerofejevs, uzbrucēji Gunārs Skvorcovs un Roberts Maziņš. Starp citu, Birziņš un Maziņš izlases treniņnometnē bija iekļauti sākotnēji nebūdami oficiāli izsludinātajā kandidātu lokā. Izlases treniņnometni pametušo personu skaitā lielākais pārsteigums ir Jerofejeva „aiziešana”, jo spēlēs pret Čehijas izlasi viņam fiksēta itin pieklājīga statistika: komandā labākais lietderības koeficients abu spēļu summā (+2), kā arī rezultatīva piespēle. Acīmredzot stāsts nav par matemātiku, bet ķīmiju…

Latvijas izlases uzbrucēju maiņas, „lielmaiņas”, aizsargi un vārtsargi 6. aprīļa treniņā (saskaņā ar LHF datiem):

maiņa sastāvs
„Zilie krekli” Mārtiņš Cipulis – Juris Štāls – Roberts Jekimovs
„Sarkanie krekli” Lauris Bajaruns – Vitālijs Pavlovs – Koba Jass
„Baltie krekli” Andris Džeriņš; Ronalds Ķēniņš; Kaspars Saulietis; Aleksejs Širokovs
„Dzeltenie krekli” Māris Bičevskis; Elvijs Biezais; Miks Indrašis; Gints Meija; Jānis Sprukts; Juris Upītis
Aizsargi Jānis Andersons; Oskars Cibuļskis; Mārtiņš Jakovļevs; Māris Jass; Mārtiņš Porejs
Georgijs Pujacs; Krišjānis Rēdlihs; Agris Saviels; Kristaps Sotnieks
Vārtsargi Kristers Gudļevskis; Māris Jučers; Jānis Kalniņš; Ervīns Muštukovs
(atsevišķi – Edgars Masaļskis)

*

Citi Latvijas izlases kandidātu sarakstā 21. martā izsludinātie (saskaņā ar lhf.lv):

ampl. spēlētājs statuss
A Oskars Bārtulis kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
A Ričards Birziņš kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A Guntis Galviņš kopj veselību (menisks); PČ nepiedalīsies
A Aleksandrs Jerofejevs šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A Artūrs Kulda Winnipeg Jets (NHL) komandas rīcībā
A Rodrigo Laviņš kopj veselību; PČ nepiedalīsies
A Jēkabs Rēdlihs kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
A Arvīds Reķis kopj veselību; PČ nepiedalīsies
U Armands Bērziņš kopj veselību (potīte); tiekot gaidīts
U Roberts Bukarts kopj veselību (plecs); tiekot gaidīts
U Lauris Dārziņš tiek gaidīts
U Kaspars Daugaviņš Boston Bruins (NHL) komandai sezona turpinās
U Zemgus Girgensons Rochester Americans (AHL) komandai sezona turpinās
U Mārtiņš Karsums kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
U Roberts Maziņš kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U Aleksandrs Ņiživijs tiek gaidīts (uz ?)
U Kristiāns Pelšs Oklahoma City Barons (AHL) komandai sezona turpinās
U Miķelis Rēdlihs kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
U Gunārs Skvorcovs šosezon no kandidātu loka atbrīvots

*

Ieskatam:

  • Latvijas izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Čehijas izlasi 2013. g. aprīlī – pointstreak.com
  • Čehijas izlases sastāvs un statistika spēlēs pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (iespējams, statistika vēlāk summēsies) – pointstreak.com
  • Zviedrijas izlases spēlētāju sastāvs un statistika spēlēs pret Slovākijas izlasi 2013. g. aprīlī (sastāvs nav identisks spēlēm pret Latvijas izlasi) – stats.swehockey.se
  • Zviedrijas izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas valstsvienību – lhf.lv
  • Latvijas izlases sastāva aktualitātes – periodiski (twitter.com); 2013-04-06: (sportacentrs.com); 2013-04-01 (lhf.lv); 2013-03-27 (sportacentrs.com)
  • Latvijas izlases kandidātu saraksts 21. martā – lhf.lv

[Attēls fiksēts Latvijas izlases cīņu gaitās Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 1 Comment »

KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Posted by petrovich27 uz 2012/06/22

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts PČ 2008. PČ 2009. OS 2010. PČ 2010. PČ 2011. PČ 2012.
Krievija 1. 1. 6. 2. 4. 1.
Čehija 5. 6. 7. 1. 3. 3.
Slovākija 13. 10. 4. 12. 10. 2.
Baltkrievija 9. 8. 9. 10. 14. 14.
Latvija 11. 7. 12. 11. 13. 10.
Kazahstāna 19./20. 17./18. 16. 17./18. 16.
Ukraina 19./20. 19./20. 19./20. 21./22. 22.

*

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta klubs sp. punkti sezonas 2. posmā
1. HC Sparta Praha 52 107 tika līdz ceturtdaļfinālam
2. HC Plzeň 1929 52 99 tika līdz pusfinālam
3. HC ČSOB Pojišťovna Pardubice 52 86 Čehijas čempioni
4. Bílí Tygři Liberec 52 84 tika līdz pusfinālam
5. HC Mountfield (České Budějovice) 52 83 tika līdz ceturtdaļfinālam
6. HC Vítkovice Steel 52 77 tika līdz ceturtdaļfinālam
7. PSG Zlín 52 76 tika līdz ceturtdaļfinālam
8. HC Kometa Brno 52 75 tika līdz finālam
9. Rytíři Kladno 52 74 tika līdz play off kvalifikācijai
10. HC Oceláři Třinec 52 73 tika līdz play off kvalifikācijai
11. HC Energie Karlovy Vary 52 67 play out saglabāja vietu līgā
12. HC Slavia Praha 52 66 play out saglabāja vietu līgā
13. HC VERVA Litvínov 52 64 play out saglabāja vietu līgā
14. BK Mladá Boleslav 52 61 play out izkrita no līgas

*

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

spēlētājs sezona klubs spēles punkti
1. a. Normunds Sējējs 1996./1997. HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov) 48 6+22
2. a. Normunds Sējējs 1998./1999. HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary) 48 3+19
3. a. Normunds Sējējs 2000./2001. HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary) 46 5+11
4. u. Armands Bērziņš 2006./2007. Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin) 35 5+3

*

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta klubs sp. punkti sezonas 2. posmā
1. HC Košice 55 110 tika līdz finālam
2. HK 36 Skalica 55 104 tika līdz ceturtdaļfinālam
3. HC Slovan Bratislava 55 102 Slovākijas čempioni
4. HK AutoFinance Poprad 55 101 tika līdz ceturtdaļfinālam
5. Dukla Trenčín 55 79 tika līdz pusfinālam
6. MsHK Žilina a.s. 55 77 tika līdz ceturtdaļfinālam
7. HKM a.s. Zvolen 55 75 tika līdz pusfinālam
8. HC ´05 Banská Bystrica 55 75 tika līdz ceturtdaļfinālam
9. MHC Mountfield (Martin) 55 63
10. HK Nitra a.s. 55 52
HK Orange 20 10 2

*

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

spēlētājs sezona klubs spēles punkti
1. u. Guntis Džeriņš 2007./2008. MHC Martin 54 17+22
2. a. Normunds Sējējs 2002./2003. Dukla Trenčín 54 6+20
3. a. Oļegs Sorokins 2000./2001. HC Slovan Bratislava 54 5+18

*

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona sk. Čeh. spēlētāji Čeh. ekstralīgā sk. Slovāk. spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994. 2 u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice) 0
1994./1995. 1 u. J.Opuļskis (HC Vítkovice) 0
1995./1996. 1 a. G.Ceplis (HC Kometa Brno) 0
1996./1997. 1 a. N.Sējējs (HC Chemopetrol) 0
1997./1998. 0 0
1998./1999. 1 a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary) 0
1999./2000. 0 0
2000./2001. 1 a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary) 1 a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002. 0 2 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003. 0 1 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004. 0 1 a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005. 1 v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava) 0
2005./2006. 0 0
2006./2007. 6 a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec) 5 a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008. 5 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec) 3 u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009. 3 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň) 1 u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010. 3 a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary) 2 a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011. 1 u. A.Širokovs (HC Kometa Brno) 1 a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012. 0 2 a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

*

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | Leave a Comment »

KHL iekaro Eiropu. Jaunie karodziņi līgas ēdienkartē

Posted by petrovich27 uz 2012/06/13

Savā piektajā sezonā KHL sejas izteiksme draud būt eiropeiskākā, kāda līdz šim ir bijusi. Beidzot, vismaz KHL kontekstā, reālas darbības kļūst pamanāmākas par lielo karoti pie somu, zviedru vai citu Eiropas hokeja nāciju „putras bļodas”. KHL ēdien-kartē šoreiz pa īstam, kā sola organizatori, tiek iesprausti Čehijas un Ukrainas karodziņi, un arī no Slovākijas ir „īsts” klubs. Tomēr mēreno idilli atkal pārtrauc KHL paplašinātāju ambīcijas, kas ir stipri lielākas par jaunieguvumiem. To apliecina arī KHL prezidenta IIHF forumā prezentētā ideja par vis-Eiropas līgu ar 64 klubiem…

Kamēr Eiropas valstu hokeja federāciju pārstāvji mēģina saprast KHL līdera Aleksandra Medvedeva vārdu nopietnību par vis-Eiropas līgu jau no 2014./2015. vai 2015./2016. g. sezonas, tikmēr KHL lepojas ar mazāka, bet taustāma mēroga panākumiem.

Tā kā agrākos laikos ir bijušas izsludinātas Čehijas un Ukrainas klubu pievienošanās KHL, vēl saglabājas vismaz teorētiska versija „ja nu nesanāk”. Tomēr KHL buldozers šķūrē pa Eiropas dārzniecībām un mazdārziņiem. Jaunapgūtās teritorijas – Doņecka Ukrainā, Prāga Čehijā, Bratislava Slovākijā. Uz šo papildinājumu fona Slovākijas mazpilsētā Popradā bāzētā „pirmā Lev-a” aiziešana, ja ne izskatās, tad tiek pasniegta kā sīkums un taisnīga atgriešanās projekta vēsturiskajā dzimtenē Čehijā.

Tas pats vai cits Lev?

Sākumā KHL amatpersonas stāstīja, ka Lev pārceļas no Popradas uz Prāgu, bet pamazām pavasara gaitā HC Lev Praha pārstāvji un KHL oficiālie ziņojumi „noslīpēja” versiju, ka nekādas pārcelšanās nav. Proti, Prāgā esot tapis pilnīgi jauns KHL klubs, kuram ar Popradas Lev sakara neesot. Šo bezsakaru ar iepriekšējo Lev cenšas apstiprināt arī ar jaunu logo, jaunām formastērpa krāsām un to dizainu; lauva iekš logo gan ir palicis. Tāpat palikuši daži kadri – piemēram, bijušais Rīgas dinamietis Jurajs Mikušs laukumā un vēl „īstie” cilvēki administrācijas struktūrā.

Rodas vien jautājums, kāpēc tik kategoriska nostāja uz sava projekta fāzi, kas bijusi Slovākijā. Lai nav jāpilda kādas Popradā „sakrātas” saistības? Lai var attiekties no kādiem ilgākiem līgumiem ar spēlētājiem vai personālu? Varbūt Popradas Lev-am palicis kāds parāds, par kuru Prāgas versija negrib atbildēt? Vēl marta beigās Slovākijas un Čehijas mediji ziņoja, ka Lev Popradā palicis parādā virs/ap 1 miljonu eiro… Vai visa šī summa ir izmaksāta? Spriežot pēc Prāgas komandas nostājas, vēlme norobežoties no iepriekšējām saistībām ir nepārprotama.

Interesentiem Latvijā Prāgas klubs nav vienaldzīgs, kā jebkurš cits klubs, kurā ir kāds Latvijas pārstāvis. HC Lev Praha gadījumā tas ir kluba ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs, kurš pēc četrām sezonām Rīgas Dinamo ģenerālmenedžera amatā ir pievērsies jauniem izaicinājumiem. Un no Rīgas „paņēmis līdzi” Marselu Hosu, kuram gan līgums bija pabeidzies, bet Rīga acīmredzot nebija gatava maksāt, cik prasa vai vismaz to darīt pietiekami ātri. Vai Sējēja saite noderēs, lai HC Lev Praha redzeslokā nokļūtu kāds Latvijas hokejists? Vai arī vairoties no pārmetumiem savējo protekcionismā, Sejējs neņems Latvijas spēlētājus pat „pa lēto”?

Šuplers krīt uz kājām

Ar otro piegājienu KHL-ā ir uzņemts Ukrainas klubs; vien šoreiz tas ir nevis no nulles veidojamais Kijevas Budiveļņik, bet jau salīdzinoši „īsts” klubs – Doņeckas Donbass, kura galvenā komanda aizvadījusi sezonu Krievijas otrajā līmenī – VHL. Tur regulārajā čempionātā Donbass ieņēma 1. vietu (no 12) VHL Rietumu konferencē, bet piekāpās pusfinālā Toros vienībai (sērijā 0-4). Jau pirms gada, kad Donbass iestājās VHL, bija skaidrs, ka komanda tiek veidota kā melnraksts pirms KHL.

Pirmā Rīgas Dinamo galvenā trenera Juliusa Šuplera „nulles” komandas iestartēšanas pieredze acīmredzot ir bijis viens no „plusiem”, kādēļ Doņeckas klubs ir pieņēmis šo treneri darbā. Zinātāji stāsta, ka cits „pluss” ir Šuplera demokrātiskā cena, kuras dabīgo pieaugumu kavēja fakts, ka viņš no Maskavas CSKA trenēšanas tika atbrīvots vēl līdz sezonas beigām. Šuplers nosauc „plusu” savā versijā: viņš esot labs Ukrainas hokeja pazinējs, jo reiz bijis treneris Baltkrievijas ekstralīgā, kur Ukrainas hokejisti nav sveši. Rādās, ka 2004./2005. un 2005./2006. gadu sezonās pie Rīga 2000 stūres Šuplers būs pastiprināti pētījis Ukrainas hokeja ļaudis.

Doņeckā ir arī komandas fārms Donbass-2, kas kļuva par Ukrainas čempioniem, izcīnot zeltu Ukrainas stiprākajā līgā (PHL = Професіональна хокейна ліга). 2011./2012. g. regulārajā sezonā Donbass-2 palika 2. vietā, bet izslēgšanas spēlēs visu sakārtoja. Labā ziņa Doņeckas saimniecības kontekstā ir tāda, ka Krimā 8. – 22. jūlijā paredzētās Donbass-2 treniņnometnes sastāvā ir nosaukti 4 hokejisti no Latvijas. Tie ir uzbrucēji Alberts Bolušs (dz. 1991.), Valters Freijs (dz. 1994.), Vitālijs Hvorostiņins (dz. 1992.) un aizsargs Ernests Vernavs (dz. 1992.). Bolušs un Vernavs ir „izcelti” no Suomi-sarja – Somijas 3.-šā stipruma līgas – kluba RJK (Raahe-Kiekko jeb Raahen Jääkiekkoklubi). Hvorostiņins nāk no Somijas stiprākās U-20 līgas – Jr. A SM-liiga – komandas Vaasan Sport U20 puses, bet Freijs no Liepājas Metalurgs koptajām „druvām”.

Vai Slovan-am Latvijas hokejisti tagad būs gana labi?

KHL jaunpienācējs HC Slovan Bratislava 2011./2012. g. regulārajā sezonā palika Slovākijas ekstralīgas 3. vietā, bet par Slovākijas čempionu tomēr kļuva, izcīnot zeltu izslēgšanas spēlēs. Čempionu ierindā bija arī divi aizsargi no Latvijas – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs, kuriem, cita starpā, ir arī KHL spēļu pieredze.

Arī citus gadus, tiesa, pirms salīdzinoši ilgāka laika posma Bratislavas Slovan-a rindās pa kādai spēlei ir aizvadījuši Latvijas hokejisti. Piemēram, aizsargs Kaspars Astašenko 2006./2007.g. sezonā, aizsargs Igors Bondarevs 2001./2002. g. sezonā… Pēc aizvadītās sezonas Aleksandram Jerofejevam un Mārim Jasam līgumsaistības ar Slovākijas čempionvienību ir pabeigušās. Interesanti, vai jaunajā sezonā kāds no Latvijas hokejistiem būs diezgan labs, lai Slovan tos gribētu pamēģināt arī KHL līmenī?

Plāns B pagaidām nav nepieciešams – itāļiem liek pagaidīt

Jau vairāk nekā gadu KHL paplašinātāji rušināja augsni Milānā (Itālijā), kur pamazām kustināja vietējo klubu Hockey Milano Rossoblu. Darbības tika sludinātas mērķtiecīgas, Milānas klubs savā Itālijas otrās līgas – Serie A2 – čempionātā nostartēja ar KHL logo uz krūtīm, ieņēma 2. vietu regulārajā sezonā un izslēgšanas spēlēs izcīnīja 1. vietu, nopelnot tiesības startēt Itālijas stiprākajā līgā – Serie A. Milānas kluba vadoņi teicās atstāt komandu Itālijas čempionātā, bet KHL-am veidot nopietnāku sastāvu.

Bet KHL paplašinātājiem pamazām gatavotais plāns B, vismaz 2012. gada vasarā, izrādījās nevajadzīgs. Jo ir izdevusies ekspansija Čehijā, ienācies Slovākijas čempions, kā arī politiski pietiekami svarīgā un KHL lidojumu ģeogrāfijai tuvākā Ukraina ir pieņemta. Šādos apstākļos plāns B var pagaidīt vēl kādu sezonu… KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs atkal saka „mañana” (rīt), tagad Milānas kluba startu līgā solot „prognozējami 2013./2014. g. sezonā”. Šajā pašā sezonā Medvedevs sola arī Horvātijas flagmaņa Zagrebas Medveščak iestāšanos. Arī Milānas kluba prezidents Iko Miljore (Ico Migliore) ir pasācis vilkt jaunu dziesmu: „iespējams visiem būs labāk ja Milānas klubs KHL startēs no 2013./2014. g. sezonas”. Protams, var skaidrot, ka itāļiem joprojām pietrūkst finanšu resursu, bet cik tad ir tādu KHL klubu, kas pastāv bez Krievijas valsts iestāžu, valsts mega-kompāniju vai to tiešāku, netiešāku satelītkompāniju sponsorējuma?

Hroniskās problēmas aizmugurē

Kā jau pēc katras sezonas, virs dažām Krievijas komandām savelkas „negaisa mākoņi”, kas saistīti ar dažāda kalibra finanšu problēmām. Tā pēc pirmās KHL sezonas (2008./2009.) no līgas tika pavadīts Voskresenskas Himik; 2010. gadā KHL pameta Toljati Lada un faktiski arī Balašihas HK MVD, kuru it kā apvienoja ar Maskavas Dinamo, nosauca par OHK Dinamo, bet pēc tam arī abreviatūru „OHK” izmeta no publiski lietojamā nosaukuma. 2011. gada vasarā šķita, ka visas KHL iepriekšējās sezonas komandas līgā tiks saglabātas, finanšu dēļ apdraudētie klubi tapa glābti, bet korekcijas ieviesa 7. septembra katastrofa, kurā gāja bojā Jaroslavļas Lokomotiv komanda…

2011./2012. gada sezonas gaitā tika publiski aktualizētas leģendāro nosaukumu „nesošā” Maskavas CSKA finanšu problēmas, tomēr problēma tika atrisināta, iekļaujot CSKA nosaukumu lieluzņēmuma Rosņeft darba kārtībā. Bet sezonas beigās aktualizējās jautājums par līgas hronisko problēmu – Jekaterinburgas Avtomobiļist, kā arī tika cilāts jautājums par Čehovas Vitjaz iespējamo „iziešanu”. Atgādinājumam: Avtomobiļist jau bija plānots KHL sastāvā no līgas pirmās sezonas (2008./2009.), taču īsi pirms čempionāta „noleca” finanšu sarežģījumu dēļ. 2009. gadā „avtomobīlisti” līgā iestājās, bet katrā starpsezonā risināja medijos plaši atspoguļotas finanšu problēmas un parādus, kas lika izskatīt jautājumus par iespējamo „atteikšanos” no Jekaterinburgas kluba.

Tomēr arī šosezon kā Avtomobiļist, tā Vitjaz tiek līgai saglabāti vismaz uz 2012./2013. g. sezonu. Tāpat jaunajā sezonā līgā tiek gaidīta no jauna uzbūvēta Jaroslavļas Lokomotiv komanda. Latvijas līdzjutējiem, protams, tā ir interesanta arī ar faktu, ka tās sastāvā ietrāpījis Miķelis Rēdlihs.

P.S. Jauni sapņi un „otrais plaukts”

Cita starpā, KHL paplašināšanas tematikai pievērsies vēl viens Ukrainas klubs – Kijevas Berkut, kas aizvadītajā regulārajā sezonā ieņēma 3. vietu Ukrainas PHL. Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) solās pieteikumu KHL iesniegt pēc gada.

Savukārt Kazahstānas klubs Sariarka no Karagandas šajā starpsezonā ir uzņemts Krievijas hokeja otrajā stiprākājā līgā – VHL. Sariarka ir viens no klubiem, par kura iestāšanos KHL-ā sludināja tā pārstāvji pirms gada. Aizvadītajā sezonā Sariarka palika 2. vietā Kazahstānas Augstākās līgas regulārajā čempionātā, bet izslēgšanas spēlēs palika 3. vietā. Jāpiebilst, ka Sariarka sastāvā 2011./2012. g. sezonā uzspēlēja arī hokejisti no Latvijas – aizsargs Oļegs Sorokins, uzbrucēji Edijs Brahmanis un Vladimirs Mamonovs.

VHL papildinājuši arī Krievijas klubi – Voroņežas Buran, Krasnodaras Kubaņ un Tveras THK. Bet Jaroslavļas Lokomotiv, kas daļu 2011./2012. g. sezonas pavadīja VHL-ā un tagad pārceļas uz KHL, plāno saglabāt savu komandu arī VHL-ā. Bet agrāko Čeļabinskas Mečel vienību VHL-ā aizstās Čeļabinskas Čelmet, kas ir iepriekšējā tiesiskais mantinieks, par ko arī liecina stipri līdzīgais nosaukums ar zilbju rokādēm. Tiem, kas nezina, Čelmet = Čeļabinskā bāzēts metālapstrādes lieluzņēmums.

Lasāmvielai:

  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs IIHF forumā prezentē vis-Eiropas līgas ideju (2012-06-13) – iihf.com, allhockey.ru
  • Oficiālais paziņojums par Donbass uzņemšanu KHL (2012-06-07) – hcdonbass.com
  • Donbass galvenā trenera Julisua Šuplera īs-intervija (2012-06-06) – championat.com
  • VHL paplašināšana ar jauniem klubiem (2012-05-30) – vhlru.ru
  • Avtomobiļist paliek KHL arī 2012./2013. g. sezonā (2012-05-21) – sport-express.ru
  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs paziņo, ka KHL uzņemti Doņeckas Donbass, Prāgas Lev un Bratislavas Slovan (2012-05-17) – rsport.ru
  • HC Lev Praha un Normunds Sējējs prezentē logo un dažus komandas spēlētājus & klubs noliedz sakarus ar Popradas Lev (2012-05-16) – sport.ihned.cz, hokej.cz
  • Hokeja klubs Lev Popradā palicis parādā ap 1 miljonu eiro (2012-03-29) – sport.cz, hokej.idnes.cz
  • HC Lev Praha iesniedzis pieteikumu, t.sk. finanšu garantijas, dalībai KHL (2012-04-24) – khl.ru
  • Doņeckas Donbass-2 treniņnometnes sastāvā nosaukti četri Latvijas hokejisti (2012-06-11) – hcdonbass.com
  • Ukrainas PHL mājaslapa – phl-ua.com
  • Hockey Milano Rossoblu kluba prezidenta Iko Miljores (Ico Migliore) intervija (2012-04-13) – sport-express.ru
  • KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva intervijas par KHL paplašināšanu un ne tikai  – sovsport.ru (2012-04-09; 2012-03-30)
  • Kijevas Berkut prezidents Davids Žvaņija (Давид Жвания) par plāniem iestāties KHL (2012-05-12) – terrikon.com, allhockey.ru
  • Kazahstānas Augstākās līgas 2011./2012. g. čempionāta tabula un play off rezultāti – icehockey.kz
  • KHL paplašināšanas statuss un kandidātu TOP 5 (2012-03-23): tepat

[Fotoattēlā: Normunds Sējējs uz savas jaunās darbavietas HC Lev Praha logo fona. Foto avots: sport.ihned.cz.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 2 Comments »

KHL “logs uz Eiropu”: kandidātu TOP 5

Posted by petrovich27 uz 2012/03/23

Krievijas hokeja portāli veic dažādas aptaujas, līdzjutēji “cepās” par tēmu, bet no dienas kārtības nepazūd KHL paplašināšanas jautājums “nu, kādu mārrutku pēc tas būtu nepieciešams?”. eksperti, apskatnieki un arī līdzjutēji piemirst, ka mārrutkus pasūta organizācija, kas nav viens un tas pats, kas Krievijas Hokeja federācija. KHL administratoriem Krievijas hokeja attīstība nav vienīgā prioritāte. Eiropas hokeja “iedabūšana” Krievijas hokeja funkcionāru ideoloģiskajā telpā un propagandas sasniedzamības zonā ir būtiskāka par Iekškrievijas hokeja problēmām. tāpēc Prāgas “lauvas” un Milānas “makaroni” KHL līderiem būs svarīgāki par savējo leģendāro “ķīmiķu” un “padomju spārnu” reanimēšanu.

savukārt “brālīgo” republiku, kā Latvija, iesaiste KHL-ā ir tikai līdzeklis, ceļa posms, sava veida “logs uz Eiropu”. KHL funkcionāriem vajag nozīmīgākus “putnus”. pirmo četru sezonu gaitā viņi ir sapratuši, ka ar stabilām hokeja valstīm, kā Somija, Zviedrija, nebūs vienkārši, un, ka sākumā nāksies apmierināties ar hokeja saimniecībām, kas pēdējos gados novājē vai jau izsenis ne tuvu nav Eiropas hokeja TOPā. tomēr ilgtermiņā KHL maizes devēju apetīti tas nemazina un plānus neatceļ.

KHL kandidātu TOP 5

1. HC Slovan Bratislava. par šīs komandas pievienošanos KHL, vismaz teorētiski – jo Krievijā nekas nav 100% droši, šaubām vajadzētu būt vismazākajām. jo starp pretendentiem tā ir pirmā nopietnā hokeja organizācija ārpus Krievijas, kas netiek veidota kā projekts tikai par godu KHL; tai ir sava vēsture, pieredze un arī vārds. “nopietna” arī tādā nozīmē, ka spēlē savas valsts, kas turklāt ir pat salīdzinoši hokeja lielvalsts “bez apsmaidīšanas”, stiprākajā līgā. turklāt Slovan gadījumā viss notiek salīdzinoši “pareizi” – vispirms ir izdarīta virkne priekšdarbu un tikai tad publiski paziņojumi. tomēr no KHL funkcionāru puses jau ar nepacietību gada garumā “suloja” solījumi, ka Bratislavas klubs spēlēšot KHL jau no 2012./2013. g. sezonas.

vairākkārtēji Slovākijas čempioni un pat vienreiz (1979.) par Čehoslovākijas čempioniem kļuvušie HC Slovan Bratislava, kas par savu dzimšanas gadu uzskata 1921.-to, arī uz visas Eiropas hokeja kartes izskatās pieredzes un tradīciju bagāts klubs, kuram savai reputācijai būtu jārūp. tādēļ pieeja jautājumam par dalību KHL ir nopietna. jau ir sarūpētas Slovākijas un Krievijas Hokeja federāciju atļaujas, ar infrastruktūru un arēnas ietilpību – arī viss kārtībā. vēl ir jāsakārto finanšu dabas jautājumi, kas, protams, nav mazsvarīgi. tomēr, ja salīdzina jebkāda veida sponsoru ieinteresētības loģiku, tad Bratislavā bāzētu klubu ir nesalīdzināmi lielāka jēga sponsorēt nekā, piemēram, hokeja komandu Popradā.

2. Hockey Milano Rossoblu. kandidāti “numur divi” ir itāļi. ne tādēļ, ka būtu ļoti nozīmīgi KHL kartei ar savas valsts hokejisko slavu, bet tādēļ, ka Milānas klubs faktiski kļuva par KHL paplašinātāju “glābšanas salmiņu” neizdošanās okeānā. Itālijas klubs KHL-am kļuva ļoti vajadzīgs brīdī, kad skaisti un skaļi izsludinātie paplašināšanās plāni Eiropas virzienā juka un bruka. Milānas klubam bija jākļūst par īstu Eiropas klubu, kas arī neatrodas bijušā Varšavas līguma valstu teritorijā un kas kļūst vismaz par kvantitatīvu apliecinājumu KHL paplašināšanas politikas rezultativitātei.

un tagad, pat ja izgāžas KHL plāni čeho-slovāku klubu virzienā, ir rezerves variants – klubs, kas patiešām grib un, galvenais, var bez šķēršļiem iestāties KHL. tagad arī KHL vadība, ja ir pieteikumi no Čehijas un Slovākijas klubu puses, var parotaļāties ar Milānas pieteikumu, izteikt itāļiem vismaz formālus aizrādījumus un pat neuzņemt, norādot, ka KHL-ā kuru katru taču neuzņemam. tomēr līdz tādam “uzmetienam” KHL funkcionāri, domājams, nenonāks.

bet Hockey Milano Rossoblu, kura galvenā komanda vismaz pagaidām veiksmīgi sitas pa Itālijas otro līgu – Serie A2, vadība ierastākajās, t.i. KHL vadībai piemītošajās, tradīcijās jau stāsta, cik skaisti viss būs, kur KHL Itālijas klubs spēlēs un cik pieprasīts kļūs. cik liels “benders” vai “minhauzens” ir Milānas kluba prezidents Iko Miljore (Ico Migliore), varēs uzzināt jaunās sezonas sākumā, bet ir skaidrs, ka bez KHL vadības atbalsta viņš ar tik krāšņu verbālo atklāsmi nesirgtu. tomēr ar visu publisko “urā!”, itāļu kluba funkcionāri atstāj nelielu atkāpšanās ceļu saviem plāniem, norādot, ka, ja viņus jau no 2012./2013. g. sezonas neuzņems KHL, viņi turpinās darbu pie tā, lai tas tik un tā notiktu kādā no vēlākām sezonām. šobrīd aktuālākā Milānas kluba funkcionāru problēma ir, kāds pārsteigums, finanses.

3. Prāgas Lev. Slovākijā no Čehijas ieceļojušā KHL projekta ar nosaukumu Lev pārcelšanās atpakaļ uz Čehiju un konkrēti Prāgu tapa izsludināta jau ilgāku laiku pirms noslēdzies KHL čempionāts. tomēr informācija par komandas pārceļošanu nav tik viennozīmīga kā varētu šķist. drīz pēc “jurģu” izziņošanas tika sludināts, ka Lev komandas mājvieta tomēr paliek Popradā (Slovākijā), kur aizvadīja savu pirmo KHL sezonu. tagad atkal informatīvā telpa piekrauta ar ziņām par pārcelšanos uz Prāgu.

it kā jau Lev savas pirmās sezonas laikā ir apliecinājis, ka strādāt var. ne komanda, ne tās administrācija un draugi nekādi līgas spīdekļi nav, bet arī pirmo sezonu par izgāšanos uzskatīt nevarētu. tomēr 21. (no 23) vieta līgā un 10. (no 11) vieta Rietumu konferencē nav tas gaidītākais rezultāts. tiesa, ir arī zināms, ka Lev komanda sezonas noslēgumu, kurā bija tikuši skaidrībā, ka izslēgšanas spēlēs netiks, vienkārši “izlēja” – sāka ekonomēt līdzekļus, atlaist spēlētājus… šī līdzekļu ekonomēšana izraisīja zināmu neapmierinātību tajos, uz kā rēķina norisinājās ekonomēšana un kas viņiem juta līdzi, un arī radīja kaitējumu Lev reputācijai.

teorētiski Lev jau ir sezonas gaitā pārbaudīta un gatava saimniecība, kura tikai mainītu pilsētu. bet faktiski – nokļūstot citā vietā, tas kļūst par jaunu klubu ar citiem satelītiem, ieskaitot fārma saimniecību. un Lev gadījumā atkal aktuāla kļūst Čehijas hokeja federācijas nostāja. ja jau Lev vadoņi izsludina pārcelšanos uz Čehiju, tad jādomā arī federācijā atļaujas jau aizrunātas, tomēr federācija var salikt “sprunguļus” Lev spieķos bez stresa. zinātāji stāsta, ka čehu federācija lēmumu “sastrādās” 29. martā.

interesanti, ka Slovākiju pametošais Lev “savu” jauniešu komandu Tatranski Vlci, kas šosezon Krievijas jaunatnes līgā – MHL-ā aizvadīja pirmo sezonu, plānojot atstāt HC Slovan Bratislava klubam. bet jau Čehijā Lev sola jaunu MHL vienību, kuru paredzēts bāzēt Karlovi Vari pilsētā.

4. Doņeckas Donbass. aktuālais Ukrainas hokeja flagmanis Donbass, kurš jau no sākta gala deklarējis savu vēlmi startēt KHL, savu pirmo sezonu Krievijas hokeja otrajā līmenī – VHL aizvada uz viļņa. regulārajā čempionātā ir Rietumu konferences līderis (111 punktu 53 spēlēs); play off 1. kārtu pārvarēja sērijā ar 3-0, 2. kārtu – ar 3-0… šobrīd Donbass ir pirmā komanda, kas nonākusi līdz VHL konferenču fināliem, bet pārējie vēl nav zināmi.

Ukrainas hokeja kluba iestāšanās peripetijas KHL virzienā apskatniekiem un arī līdzjutējiem nav tik “garšīgas” kā, piemēram, epopejas ar Šveices, Čehijas vai Itālijas klubiem. tādēļ priekšroka informācijas skaļumā ir “īstās” Eiropas komandām, nevis “tepat” esošai Ukrainai. turklāt jāatceras, ka 2010./2011. gada sezonai jau ar lielu un skaļu pārliecību tika sludināta kāda Kijevas jaunveidojama kluba Budiveļņik pievienošanās KHL-ā, kas aplauzās… arī tas dara piesardzīgas prognozes par kāda Ukrainas kluba iestāšanos KHL. ja runa ir par bijušās PSRS ne-Krievijas republiku piedāvājumu, kurā laiku pa laikam pavīd arī klubu nosaukumi no Baltkrievijas un Kazahstānas, tad galvenais kandidāts ir tieši Doņeckas Donbass. tiesa, 2012. gada sākumā KHL/VHL funkcionāri ir pasākuši runāt, ka Donbass un arī Tjumeņas Rubin “pāriešana” no VHL uz KHL, kas pirms gada sludināta jau kā gandrīz garantēta, tik vienkārša nebūšot. tāpat jārēķinās, ka jaunajā sezonā no VHL uz KHL paredzēts pārcelt no jauna veidoto Jaroslavļas Lokomotiv komandu.

5. Popradas ne-Lev. Popradas mērs pēc Lev paziņojumiem par draudzīgās Popradas pamešanas ir nolēmis spēlēt savu “partiju” un izsludinājis savu vēlmi Popradā paturēt (t.i., veidot jaunu) KHL komandu. Lev piemērs ir apliecinājis, ka Popradā spēlēt var – ar infrastruktūru vairāk vai mazāk viss kārtībā. vien tāds sīkums nomoka Popradas pilsētas galvu – vajag nieka 10 miljonus eiro. finanšu nepietiekamība gan netraucē Popradas mēram publiski sludināt savas idejas un iesniegt dokumentus dalībai KHL-ā. acīmredzot popradiešu lielā cerība ir KHL vadības atbalsts finanšu piesaistē, lai neteiktu – tieša palīdzība konkrētā banknošu apjomā.

starp citu, komanda, kas Popradas ne-Lev versijā tiek piesaukta par topošā KHL kluba bāzi, – HK AutoFinance Poprad (iepriekš nosaukums – HK ŠKP Poprad) pēdējās divas sezonas neslikti startē Slovākijas stiprākajā līgā – aktuālais nosaukums: Tipsport Extraliga. 2011. gada pavasarī Popradas klubs palika 2. vietā kā regulārajā sezonā, tā izslēgšanas spēlēs. 2011./2012. g. regulārajā sezonā HK AutoFinance Poprad ieņēma 4. vietu, par vienu punktu atpaliekot no 3. vietā esošās HC Slovan Bratislava vienības. starp citu, nav jau kategoriski atcelta iespēja, ka Čehijas hokeja federācijas iebildumu gadījumā arī 2012./2013. g. sezonā Lev paliktu Popradas komanda, atceļot Popradas mēra nepieciešamību ieguldīties jaunas KHL komandas izveidē. tiesa, ja čehu Lev savā dzimtenē aplaužas vēlreiz, ir augsta iespējamība, ka tā vadoņi “met plinti krūmos” un beidz censties…

P.S. “ārpus konkurences”

Helvetics (Šveice). interesants hokeja saimniecības jaunrades projekts ieplānots “no nulles” būvējamā Šveices pilsētā Huitvilā. atšķirībā no vairuma potenciālo KHL jaunpienācēju šī kluba plāni nav tik steidzami un iestāšanās KHL-ā ir iecerēta 2014./2015. g. sezonā – t.i., ne ātrāk kā pēc 2 gadiem. šajā laikā Helvetics veidotāji centīsies apliecināt Šveices hokeja saimniekiem, ka šoreiz KHL-isti nenāk uz visu gatavu, bet ir iecerējuši arī ieguldīt hokeja saimniecībā, ne tikai tekošajās algās. pagaidām gan Helvetics veidotāju plāni izklausās diezgan minhauzeniski – ieceres, kas faktiski jāīsteno uz līdzenas vietas, KHL kontekstā vienmēr ir izraisījušas skepsi… arī iecere pārvērst iecerēto KHL vienību Helvetics par Šveices izlases bāzes komandu ir, teiksim, interesanta… pagaidām atliek novēlēt Helvetics bīdītājiem veiksmes!

Vācijas versijas. pirms 2011./2012. g. sezonas un tās gaitā galvenokārt Krievijas mediji cilāja vairākas versijas par Vācijas dažādu pilsētu esošu vai jaunveidojamu klubu “iecelšanu” KHL-ā. KHL viceprezidents Iļja Kočevrins gala beigās 2012. gada februārī pasludināja ka Leipcigas un Diseldorfas klubu virzītāji KHL virzienā ir kaut kādi krāpnieki (какие-то “мутные” люди), bet vienīgās “īstās” sarunas par iestāšanos KHL esot ar Hannoveres kluba vadību. tiesa, arī šīs sarunas vismaz pagaidām ir pabeigušās ar neko.

citi varianti. laiku pa laikam kāds Kazahstānas un/vai Baltkrievijas klubs iečiepstas, ka grib un jau gandrīz dara visu, lai nokļūtu KHL sastāvā. tomēr šīs līgas vadoņiem Baltkrievijas un Kazahstānas otrie klubi Kontinentālajā Hokeja Līgā nav nepieciešami. jāpieņem, ka Baltkrievija, Kazahstāna un Latvija bija tāds kā “pirmais ēdiens”, tagad KHL vadība un naudas devēji gaida desertu – īsto Eiropu, bet, ja “neīsto”, tad vismaz līdz šim KHL-ā nebijušu valstu nosaukumu formā. vēl pie dzīvības tiek uzturēta versija par Horvātijas pārstāvja Medveščak vēlmi spēlēt KHL, bet, piemēram, Moldovas hokeju KHL hokeja piramīdā plānots “ievest” caur jaunatnes hokeju – MHL. vēl viena interesanta versija tiek locīta Igaunijas hokeja sakarībā – atsevišķi personāži jau ir paziņojuši par ieceri Igaunijas vienību KHL-ā “ievest” 2015./2016. g. sezonā. rādās, ka viela spriedelējumiem par KHL paplašināšanu tuvākajiem gadiem nepietrūks…

lasāmvielai un izziņām:

  • HC Slovan Bratislava ilgstošā ģenerālmenedžera Maroša Krajči (Maroš Krajči) intervija par kluba pievienošanos KHL (2012-03-20) – izvestia.ru, hockeyslovakia.sk
  • par Milānas kluba dalību KHL; Milānas kluba prezidenta Iko Miljores intervija (2012-03-20)  – rsport.ru
  • Slovākijas Hokeja federācija atļāvusi HC Slovan Bratislava iestāšanos KHL (2012-03-21) – sportsdaily.ru
  • Popradas mērs grib “savu” komandu KHL-ā (2012-03-13) – allhockey.ru
  • par jauna Popradas kluba un Bratislavas kluba iestāšanos KHL (2012-03-22) – sovsport.ru
  • HC Slovan Bratislava pārstāvis Milans Vajda (Milan Vajda) par kluba iestāšanos KHL (2012-03-21) – championat.com
  • Krievijas Hokeja federācija oficiāli paziņo, ka neiebilst HC Slovan Bratislava dalībai KHL 2012./2013. g. sezonā (2012-03-06) – fhr.ru, allhockey.ru
  • KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs sola Bratislavas kluba iestāšanos un informē par Lev pārcelšanos uz Čehiju (2012-03-12) – sovsport.ru
  • Tatranski Vlci paredzēts kļūt par HC Slovan Bratislava jauniešu komandu; Lev veidos jaunu MHL vienību Karlovi Vari pilsētā (2012-03-12) – championat.com
  • Lev palikšot Popradā un nepārcelšoties uz Čehiju (2012-03-01) – allhockey.ru
  • Iļjas Kočevrina, KHL viceprezidenta komercijas un komunikāciju jautājumos, intervija par KHL paplašināšanos – Milānas iespējām, Vācijas avantūristiem, versijām par Šveici, Horvātiju u.c. (2012-02-09) – sport-express.ru
  • Helvetics pārstāvja Igora Pavlova intervija, t.sk. par Helvetics veidošanu un plāniem (2012-02-01) – telegraf.lv
  • KHL un Helvetics paraksta nodomu protokolu (2011-12-22) – khl.ru
  • sports.ru par KHL un Helvetics nodomu protokola parakstīšanu un Helvetics kopumā (2011-12-23) – sports.ru
  • par Helvetics plāniem un ne tikai (2012-01-22) – 20min.ch
  • idejas par Igaunijas kluba dalību KHL no 2015./2016. g. sezonas (2012-03-05) – db.lv
  • versijas un antiversijas par Diseldorfas kluba dalību KHL (2012-02-03 un 2012-02-04) – allhockey.ru, sport-express.ru
  • VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem (2012-02-22) – vhlru.ru, allhockey.ru
  • KHL paplašināšanas politikas kritika (2012-02-05) – allhockey.ru
  • Helvetics reģistrācijas izziņa Bernes kantona Komercreģistrā (2012-01-13) – be.powernet.ch
  • Popradas Lev “nesmukumi” ar spēlētāju algu ietaupīšanām (2012-01-10) – allhockey.ru
  • versijas par Moldovas pārstāvju pievienošanos MHL (2011-12-06) – mhl.khl.ru, mhl2.khl.ru
  • viedokļraksts par KHL paplašināšanas jēgu Eiropas virzienā (2011-11-09) – allhockey.ru
  • paplašinātā versiju uzskaite pirms 2011./2012. g. sezonas – goals.by
  • Slovākijas ekstralīgas web lapa – tipsportextraliga.sk

[attēlā: HC Slovan Bratislava logo.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

Poprada un Milāna kā KHL paplašinātāju apetītes rosinātājs

Posted by petrovich27 uz 2011/10/21

KHL paplašināšanas “pirmā bezdelīga” Rietumu virzienā – Popradas Lev – nenāca viegli: caur Čehiju; ar čehu un slovāku hokeja federāciju sprunguļiem; bez īstā izmēra halles konkrētā mazpilsētā; ar falšstartu pirms īstās sezonas. KHL startēģi tagad ir klusāki, liekot saprast, ka paplašināšanas darbi runās viņu vietā. nākamais būšot Itālijas klubs, bet rindā stāvot arī pretendenti no Vācijas, Slovākijas…

runas par KHL paplašināšanos “aizrijās” 7. septembrī, kad aprāvās Lokomotiv pirmais avioreiss jaunajā sezonā, iecērtot milzu robu KHL sejā tiešā un pārnestā nozīmē. KHL vadoņiem nācās atcelt un pārcelt runas par līgas paplašināšanu. līga bija spiesta palikt 23 klubu rāmjos un domāt par savas saimniecības ārstēšanu un sakopšanu, arī radot no jauna konceptu par Jaroslavļas Lokomotiv vārdā nosauktas faktiski jaunas komandas radīšanu. jaunajai “lokomotīvei” iesildīšanās nolūkos atvēlēts VHL čempionāts ar visa veida garantijām – spēlēt VHL play off-ā, ieņemt vietu KHL… šādos apstākļos sezonas sākumā diskutēt par KHL paplašināšanu būtu reta aprobežotība; KHL vadoņi šoreiz auzās nebrauca. neviltota sāpe bija ienākusi jebkurās aprindās, krustu šķērsu visam KHL. tomēr KHL virsvadoņu ieciklēšanās ar paplašināšanu nevar ilgi “klusēt”, un arī klusuma periodā tiek betonēts, būvēts un metināts…

“makaroni vienmēr bijuši krievu ēdienkartē”

par itāļu Hockey Milano Rossoblu kluba, lai nu kāds būtu komandas nosaukums “krievu versijā”, pievienošanos KHL, sākot no 2012./2013. g. sezonas, gan amatpersonas KHL, gan Itālijas kluba pusē runā jau kā par notikušu faktu. kluba prezidents Ico Migliore jau “draud” ar KHL paredzētās komandas jaudīgo komplektāciju, kurā būšot spēcīgs itāļu elements, bet pati Hockey Milano Rossoblu 2011./2012. g. sezonu Itālijas otrajā stiprākajā līgā – Serie A2 – uzsākusi ar KHL logo uz formas tērpiem.

no nākamās (2012./2013.) sezonas Milānā paredzēts uzturēt divas komandas – KHL un fārmklubu, kas, acīmredzot, turpinātu Serie A2 čempionātā spēlējošās komandas gaitas un pienākumus. KHL-am paredzētajai komandai jau iecerētas mājas spēles Milānā un Turīnā, turklāt KHL bosi esot iecietīgi attiecībā uz arēnu ietilpību, nolaižot latiņu zem 5500, kas bija deklarēts attiecībā uz Krievijas pašmāju klubiem.

KHL-ā gribot spēlēt 3 klubi no Vācijas

“nībelungu dziesmas” KHL paplašināšanas sakarā ir bijušas populāras no paša līgas sākuma. laiku pa laikam gaismā tika celts kāda vācu kluba, galvenokārt no jaudīgākās līgas DEL aprindām, nosaukums, kuru ātri vien “apraka” atpakaļ. taustīšanās Fāterlandes apcirkņos atgādināja KHL cerības “normālās hokeja Eiropas” – Zviedrijas, Somijas, Čehijas virzienā, kur vietējās federācijas un elites līgu “pašaizsardzība” nolika KHL centienus pie vietas. tomēr šī gada jūlija nogalē KHL viceprezidents Iļja Kočevrins skaidri un gaiši paziņoja, ka 3 klubi no Vācijas “prasās” uz KHL. neskaidra un negaiša ir konkrētika, jo klubu nosaukumi skaļi netiek nosaukti.

protams, var secināt, ka KHL bosi ir mācījušies un vairs nesauc visu sev zināmo valstu un pilsētu nosaukumus kā kandidātus uz KHL. totālu un “neapgāžamu” paziņojumu par viena vai vairāku Vācijas klubu iestāšanos nav, taču intriga tiek uzturēta, pieminot: “pastāv tāda iespēja,” ka no 2012./2013. g. sezonas vācu klubi varētu “ierasties” KHL-ā. tā kā par Vācijas klubiem jau iepriekš bijušas daļēji vai necik pamatotas spekulācijas, tad nav daudz tādu, kas KHL paplašināšanu Vācijas virzienā ņemtu par pilnu. tomēr nav aizmirsts aprīlī Vācijā reģistrētais PHC Torpedo Leipzig, kuram esot “bruģēts” ceļš uz KHL.

lielāks atvēziens slāvu zemēs?

jau vairākkārt KHL amatpersonu “priekšnesumos” ir bijis nosaukts HC Slovan Bratislava vārds, kas atšķirībā no Popradas, Milānas vai Leipcigas versijām ir reāli funkcionējošs attiecīgās valsts augstākā līmeņa klubs. interese par iestāšanos esot abpusēja; iestāšanas sarunu norisēm bija rezervēts šī gada rudens. joprojām kā versija tiek cilāts arī Horvātijas nosaukums, tomēr ar laiku arvien mazāk…

pagaidām reālistiskākais variants slāvu teritorijā ir Ukrainas vienība Donbass (Doņecka), kas “pa ceļam” uz KHL ļoti neslikti debitē VHL čempionātā. Donbass pēc 14 spēlēm ir sakolekcionējuši 29 punktus, kas ļauj būt vienam no līgas līderiem un ieņemt 2. vietu VHL Rietumu konferencē. jāatceras, ka ar netapušo Ukrainas Budiveļņik (Kijeva) jau bija “epopeja”, kas beidzās ar neko… jaunais “Ukrainas projekts” esot reālistiskāks un atšķirībā no Budiveļņik veidojuma, funkcionē arī bez KHL; tas ļauj uzturēt taustāmākas prognozes uz dalību KHL. ja vien politiskās attiecības starp Krieviju un Ukrainu būs vajadzīgajā tonusā, tad Donbass nekur neliksies.

Aleksandrs Medvedevs vēl savā septembra sākuma intervijā bija optimistisks un solīja: 2-3 gadu laikā KHL izaugšot līdz 30-32 klubu sastāvam. cik tas racionāli no sportiskā vai ģeogrāfiskā principa, paliek sporta sleju komentētāju apspriešanai, bet skaidrs, ka KHL izmantotais etalons okeāna otrā krastā dižojas 30 klubu komplektā; tātad arī KHL-am “vajaga”…

cik ļoti KHL-am vajadzīgi “savējie” klubi…

rindā uz KHL ar dažādiem iecerētajiem “termiņiem” drūzmējas virkne Krievijas klubu – savulaik izslēgtā Lada (Toljati), aktuālais VHL līderis Tjumeņas Rubin (agrāk saucās Gazovik), kuriem galvenie risināmie jautājumi “rādās” jaunuzbūvējamu un ar atbilstošu sēdvietu skaitu aprīkotu hokeja arēnu izskatā. daudz-maz oficiālas vai neoficiālas “gribēšanas” ir skanējušas no sābru baltkrievu un kazahstāniešu klubiem, taču “gribēt nav kaitīgi”. gribēt var arī Daugavpils un Ogre, bet KHL stratēģiem apaugšana ar Krievijas vai jau “apgūtās” bijušās Padomijas klubiem ir politiski mazāk aktuāla par “īstajām” ārzemēm. tāpēc Krievijas un pieKrievijas iekšienē jauni klubi gaidāmi vien gadījumos, kad jauni klubi ar stabilām finansēm nomaina dotētos vai “aiz matiem” pievilktos. piemēram, relatīvi īsi pirms jaunās sezonas gatavošanās posma tapa dota “zaļā gaisma” ar finanšu nebūšanām sirgstošajam Jekaterinburgas Avtomobiļist klubam. tolaik bija aktuāli “nocementēt” KHL skaitlisko sastāvu līdz sākotnējiem 24 klubiem… atkārtotu problēmu gadījumā finansiāli nestabilo formējumu bez aizķeršanās varētu “nokost” jauns Austrumu konferences monstrs ar stabilu naudas “čemodānu”.

“automobīlistiem” salīdzinoši ir paveicies. piemēram, KHL pirmajā sezonā “ievilktajam” un pēc tam “izspļautajam” Voskresenskas Himik klubam, kura vēstures hronikās sarakstīts tik daudz “dzejas” un “ordeņu” aprakstu, ka pietiktu visiem KHL Austrumu konferences klubiem, ir legāli atzīts par bankrotējušu. Voskresenskā nav arī VHL vienības, vien MHL komanda, kas pieņēmusi tradīcijām bagāto nosaukumu ar piebildi MHK (jaunatnes hokeja klubs); starp citu, MHK Himik ir aktuālais līgas līderis. “jaunie ķīmiķi” no bankotējušās “vecās” organizācijas atkratās, jo ir formāli dibināta kā jauna “iestāde”, taču pašu tendenci konkrētais bankrots apstiprina. KHL-am milānas un lepcigas ir vajadzīgākas par Voskresensku vai Toljati.

cita starpā, oktobrī nu jau ar publiskām atziņām un palīdzības saucieniem nāk klajā leģendārais, bet regulāri “finansiāli slimais” Maskavas CSKA klubs. pēc slavas pārbagātajiem PSRS visAugstākās līgas čempionātiem “armijnieki” ir dzīvojuši cauri dažāda diametra krīzēm – dalījušies, krituši ārā no elites… tagad klubam aktuālākās problēmas ar naudas devēju; jāpiebilst, ka jebkādas rocības sponsoram rastos papildu jautājums – cik jēdzīgi ir dot naudu komandai, kuras mājas spēles apmeklē 1000 – 2000 skatītāju… nav runa par to, ka KHL būtu racionāli izskaidrojams biznesa projekts, bet par to, ka Krievijā ir vēl 18 spēlējoši KHL klubi, kuros “izmest naudu” vai investēt, atkarībā no lietu uztveres, ar atšķirību, ka uz citām komandām nācija nāk skatīties vairāk un biežāk par CSKA.

kopumā hokejs Maskavā ir diezgan “mirstošs gulbis”… arēnas noveco, komandas izbeidzas. jau vairāku sezonu gaitā neiztrūkstošs “cepšanās” elements bija Kriļja Sovetov, kas skaļi ir sludinājis gribēšanu iestāties KHL, taču ir dalījies, konfliktējies, apvienojies un gala beigās 2011./2012. g. sezonā nestartē vairs ne VHL, ne MHL. un rezultātā – vēl viens Krievijas hokeja tradīciju flagmanis vairs reāli nepastāv. lieki piebilst, ka “padomju spārnus”, ja KHL patiešām to gribētu, kā tas bija, piemēram, 2010./2011. g. sezonā, varētu elpināt. taču “skābeklis” un teritorija ir vajadzīgi citās frontēs – Popradas Lev un Tatranski Vlci, Viļņas Baltica un Doņeckas Donbass… jāpiebilst, ka Kriļja Sovetov kadru “šūpulis” (sporta skola) funkcionē un labi cīnās Maskavas Junioru līgā, Maskavas jauniešu čempionāta dažādās vecuma grupās, kur ir starp līderiem. jādomā, ka komandas atdzimšana vismaz MHL un VHL līmenim būtu gana ātrs process. protams, ja kādam to vajadzētu…

lasāmvielai:

  • par Milānas klubu un tā perspektīvām KHL (2011-10-19) – championat.com
  • KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva intervija (t.sk., par KHL paplašināšanos; 2011-09-06) – khl.ru
  • Hockey Milano Rossoblu mājaslapa – hockeymilano.it
  • KHL viceprezidenta Iļjas Kočevrina intervija (t.sk. par Vācijas 3 klubu “gribēšanu” spēlēt KHL; 2011-07-28) – izvestia.ru
  • par Voskresnskas Himik bankrotu un MHK Himik nesaistību ar to (2011-10-20) – mhl.khl.ru
  • Kazahstānas Almati “gribot” iestāties KHL (2011-08-02) – tengrinews.kz, allhockey.ru
  • par Kriļja Sovetov “izbeigšanos” VHL un MHL čempionātos (2011-07-05) – sovsport.ru
  • VHL rīkotājdirektora Germana Skoropupova intervija par Kriļja Sovetov jautājumu (2011-06-30) – sovsport.ru
  • par Turcijas komandas pievienošanos KHL runa neesot bijusi (2011-06-25) – sports.ru
  • KHL piedāvājot sadarbību Turcijas hokeja federācijai (2011-06-23) – sports.ru
  • materiāls par Hockey Milano Rossoblu, kontekstā ar KHL (2011-06-23) – allhockey.ru
  • oficiāla īs-ziņa par preses konferenci Milānā par Hockey Milano Rossoblu un KHL sadarbību (2011-06-22) – khl.ru
  • paplašināts materiāls par Hockey Milano Rossoblu, kontekstā ar iestāšanos KHL (2011-06-14) – allhockey.ru
  • KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs par KHL paplašināšanos (t.sk., pieminēta Japāna un Koreja; 2011-06-14) – allhockey.ru
  • par Doņeckas Donbass un tā plāniem (2011-06-09) – championat.com
  • baumas par Bulgārijas iespējamo dalību KHL (2011-06-06) – allhockey.ru
  • iepriekšējie KHL paplašināšanas “statusi” (2011-05-27 un 2011-03-21): tepat (2011-05-27; 2011-03-21)

[Hockey Milano Rossoblu komandas foto fiksēts 2011. gada oktobrī; foto avots: hockeymilano.it.]

Posted in hokejs, KHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 3 Comments »

“mēbeļu pārbīdes”. KHL, VHL, MHL, MHL “B grupas” aprises 2011./2012. g. sezonai

Posted by petrovich27 uz 2011/05/27

KHL organizācija Krievijas hokeja saimniecības sakārtošanā ievēro pieklājīgu ātrumu – 1 līga / gadā. 2008. gadā tapa piramīdas smaile KHL, 2009. gadā radās MHL, 2010. gadā – VHL, 2011. gadā tiek veidota MHL “otrā līga”. šaubu nav – “būvdarbi” netiek iestudēti tukšā vietā, par pamatiem tiek izmantotas iepriekšējo gadu desmitu iestrādes, kas pirms tam funkcionēja Krievijas Superlīgas, Krievijas Augstākās līgas un citu līg-veidīgu organizāciju veidolā. tagad “vecā kārtība” tiek likta jaunos rāmjos vai vismaz tiek mēģināts to darīt. pilnīgi droši Krievijas hokeja saimniecības pārbūves hokeja interesentus Latvijā interesētu attālināti, ja vien šī KHL veidotā hokeja “mehānismā” nebūtu piejūgti zobrati no Latvijas – Dinamo, HK Rīga un arī topošā jauniešu komanda MHL “otrajam līmenim”.

KHL. otrais piegājiens Slovākijā

KHL paplašināšanas politikas postulāti un atskaņas 3 sezonu laikā ir paspējušas aptvert plašu diapazonu – no nepamatotas vai daļēji pamatotas bravūras līdz fantastikai pasaules lielā hokeja kartes paplašināšanā. līdzšinējās 2 starpsezonās tomēr trokšņa ir bijis vairāk nekā reālas “invāzijas”. KHL-u līdzšinējās sezonās ir papildinājušas tikai “iekšzemes” komandas – Avtomobiļist un Jugra, bet visi pārējie solījumi Lietuvas, Ukrainas, Zviedrijas u.c. valstu vienību izskatā ir palikuši sapņojumu līmenī. vismaz pagaidām. tiesa, šajā starpsezonā atkal pilnā nopietnībā izsludināta Popradas Lev “pieņemšana”. šoreiz būšot “pa īstam”. to gan varēs pilnīgi droši teikt sezonas sākumā. jā, un vēl šo 3 sezonu “atbirums” ir 3 klubi. Voskresenskas Himik, Toljati Lada un 1 vienība, kas palika pāri Maskavas Dinamo un Balašihas HK MVD apvienojoties vienā komandā – OHK Dinamo. līdzšinējo 3 sezonu “bilance” ir vienkārša: -1 (+2/-3).

KHL paplašināšanas politikas “jaunā strāva” ir ilgāka termiņa plānošanas ieviešana. ja iepriekš bija populāri solījumi “jau no nākamās sezonas”, tad tagad KHL amatpersonu runu plūdos sāk parādīties paziņojumi “pēc sezonas” un vēlāk. tādu nav daudz, bet tomēr izskatās, ka paplašinātāji ir nedaudz apdedzinājušies, strebjot karstu. iespējams, darbības kļūst pragmatiskākas; jācer, ka to nosaka skaidra saprašana, ka uzreiz, viena gada laikā “piramīdas” var uzbūvēt tikai pasakās par Ēģiptes faraoniem…

šajā starpsezonā oficiāla “zaļā gaisma” un uzņemšana paziņota tikai Popradas Lev sakarā, bet pārējās versijas, kas izskanēja sezonas gaitā, ir atliktas tālākos plauktos. labākajā gadījumā tiek saukti aiznākamās (2012./2013.) vai pat attālāku sezonu gadi. savukārt daži citi nosaukumi no darba kārtības ir izņemti.

KHL jaunpienācēji 2012./2013. g. sezonā tiek nosauktas vairākas vienības, no kurām kā salīdzinoši nopietnākās vai vismaz oficiālāk cilātas tiek 2 versijas – komandas no Leipcigas un Milānas. lietas Vācijā ir sabīdījušās tiktāl, ka ir izveidots un 15. aprīlī noreģistrēts jauns hokeja klubs Torpedo Leipzig (oficiālāk – PHC Torpedo Leipzig), atceļot versijas un minējumus, ka KHL Leipcigas klubs tapšot veidots tiešā veidā no esošās IceFighters Leipzig vienības. savukārt, Hockey Milano Rossoblu savā mājaslapā jau “nopopularizējušies”, ka 2012./2013. g. sezonā izdaiļos KHL karti. Aleksandrs Medvedevs, labi zināmais KHL paplašināšanas runasvīrs, par 2012./2013. g. sezonas jaunpienācēju ir nosaucis arī HC Slovan Bratislava, taču ko gan viņš 3 gadu laikā nav sastāstījis… kamēr nesāksies attiecīgā sezona, ticības “koeficients” nav augsts.

tomēr nav tā, ka KHL-ā tiek ielaisti visi, kas grib vai “izliekās” gribam. “zaļo gaismu” nav dabūjuši Minskas Junost, bet daži Krievijas klubi gaida savu kārtu, mēģinot sakārtot infrastruktūras lietas ar uzsvaru uz atbilstošu halli. kā mērķi – iestāšanos KHL – dažādos laikos ir deklamējuši vairāki Krievijas klubi, galvenokārt no VHL “plauktiem”. pagaidām racionālākās darbības šajā virzienā ir iestudējuši Tjumeņas Rubin (agrāk – Gazovik), par atgriešanos lielajā hokejā runā un, šķiet, arī rīkojas Toljati Lada. termiņi ir saukti dažādi un, protams, vēlamā formā. Rubin ar jaunas halles celtniecību un tikšanu KHL-ā cer tikt galā līdz 2012./2013. g. sezonas sākumam, bet Lada kluba vadoņi kā atgriešanās sezonu nosauc – 2013./2014. citi pretendenti no Krievijas, salīdzinot ar Rubin un Lada, tiek vērtēti kā attālāki. galu galā KHL mēģina kļūt starptautiskāka, bet savus “vietējos” var “paturēt” arī VHL rāmjos, nepieciešamības gadījumā rotējot “pārpalikumus” starp KHL un VHL.

kā zināms, KHL klubu skaitu nosaka ne tikai jaunpienācēju pieplūduma intensitāte, bet arī klubu aizvadīšana “pa skuju” taku. 2011. gada starpsezonā KHL “aizgājēju” sarakstu draud papildināt Jekaterinburgas Avtomobiļist, kas jau ne pirmo sezonu mokās ar finanšu nebūšanām. kluba parādsaistības, saskaņā ar līgas nosacījumiem, ir jānokārto līdz 31. maijam. ja tas nenotiek, tad kluba dalība KHL būs atkarīga no līgas vadoņu labvēlības, vēlmes līgā “nourēt” 24 vienības un iespējām “automobīlistu” atstāto robu aizstāt ar citu versiju. piemēram, iepriekš bija runa – ja Rubin uzsāk halles būvniecību, tad KHL varētu atļaut Tjumeņas klubam startēt KHL-ā arī pirms halles pabeigšanas. tomēr KHL viceprezidents Vladimirs Šalajevs ir jau paziņojis, ka Avtomobiļist “izslēgšanas” gadījumā, ja tāds būs, šo “caurumu” nemēģinās aizbāzt ar citiem klubiem.

VHL kā tranzītlīga

klubu skaita ziņā ietilpīgāka plāno kļūt arī VHL, kas savā pirmajā sezonā (2010./2011.) pulcināja 20 komandas. uzņemšanas iesniegumu termiņš bijis 15. maijs, bet 31. maijā ir paredzēts noteikt VHL skaitlisko sastāvu nākamajai sezonai. arī VHL paplašināšanas sakarā ir cilāti daudzu komandu nosaukumi, taču VHL rīkotājdirektors Germans Skoropupovs par reālākajiem pretendentiem nosauc Donbass (Doņecka), Kriļja Sovetov (Rostova-pie-Donas), Sokol (Krasnojarska), Titan (Kļina). bet pārējās versijas ar Karagandas, Krasnodaras, Ļipeckas, Prokopjevskas, Samaras, Voroņežas, Voskresenskas klubu dalību VHL-ā pagaidām nopietni netiekot izskatītas. vismaz kontekstā ar jauno – 2011./2012. g. sezonu.

ar Ukrainas čempionvienībasDoņeckas Donbass uzņemšanu VHL plāno kļūt vēl starptautiskāka. proti, VHL pirmajā sezonā čempionātā piedalījās Ustjkamenogorskas Torpedo no Kazahstānas, bet tagad “importa” klubu skaitu dubultotu. savukārt, Krasnojarskas Sokol un Kļinas Titan 2010./2011. g. sezonu aizvadīja Krievijas 1. līgā (kas šajā sezonā oficiāli saucās – Первенство России по хоккею среди клубных команд регионов = Krievijas reģionu klubu komandu meistarsacīkstes). Kļinas Titan pirms sezonas (2009./2010.) spēlēja Krievijas Augstākajā līgā, taču dažādu iemeslu dēļ uz VHL pirmo sezonu nekvalificējās. vēl viens potenciālais jaunpienācējs ir Rostovas-pie-Donas Kriļja Sovetov, kas iepriekšējā sezonā Krievijas “civilizētajā” hokeja kartē nav bijis manāms. vēl aprīļa beigās tas pats Skoropupovs Rostovas-pie-Donas kluba centienus virzienā uz VHL vērtēja ļoti skeptiski, saskatot kluba pieteikumā vēlmi atkal “kašķēties” par Kriļja Sovetov nosaukumu un saredzot “aiz projekta” Maskavas Kriļja Sovetov kādreizējos “atkritējus”. pagaidām skepse ir pieklususi.

“apmierināta” arī Balašihas pilsētas pārstāvju vēlme savā pilsētā “ieviest” VHL komandu. OHK Dinamo vadība ir oficiāli paziņojusi par sava fārmkluba, kas pirmajā VHL sezonā startēja ar nosaukumu Dinamo (Tvera), un jauniešu komandas Šerif, kas 2010./2011. g. sezonā arī mitinājās Tverā, pārcelšanu uz Balašihu. Tverā apmeklētība neesot bijusi un fārmus tuvāk Maskavai vajagot…

vēl pirms oficiālas gala lēmuma pieņemšanas par jaunuzņemto vai “aizgājēju” skaitu līgā VHL vadoņi jau ir nodefinējuši, ka VHL-ā 2011./2012. g. sezonā būšot 24 komandas, kas vienādā skaitā sadalītas 4 divīzijās. ja pretendentu būs vairāk, tad jaunuzņemtie tikšot atlasīti pēc konkursa principa.

cita starpā VHL vadoņi rēķinās ar līgas komandu rotāciju – proti, daļa komandu VHL-u saskata kā “pagaidu līgu” pirms pievienošanās “lielajam” KHL-am. tādiem “gaidītājiem” sevi pieskaita jau minētās Tjumeņas Rubin un Toljati Lada vienības, kā arī jaunpienācējs no Ukrainas – Doņeckas Donbass. acīmredzot, KHL ir pamainījis taktiku Ukrainas “pievēršanai”, atceroties ar ko beidzās (nesākās) Budiveļņik skaļi izsludinātās gaitas KHL-ā un paredzot papildināšanos “soli pa solim”.

MHL jaunās sejas

jau marta sākumā MHL oficiāli izsludināja 3 jaunu komandu uzņemšanu līgā. kā jaunpienācēji Jaunatnes hokeja līgā tika nosaukti – “Tatru Vilki” (Tatranski Vlci; Popradas Lev jauniešu komanda), Stupino Kapitan un Hantimansijskas Jugra jauniešu komanda, kas vēlāk izvēlējās nosaukumu Mamonti Jugri.

MHL veidotāji un vadītāji par vēlamo versiju uzskata 32 komandu dalību MHL čempionātā, veidojot visās divīzijās vienādu komandu skaitu. MHL otrajā sezonā, kad startēja 29 komandas, kalendārs sanāca nelīdzens – komandām atšķīrās spēļu skaits.

organizatoru plānus attiecībā uz 32 komandu “komplektu” teorētiski varētu izjaukt Astanas Baris rosīšanās, plānojot savas komandas startu MHL-ā. jau oficiāli ir izsludināta arī VHL komandas Toros (Ņeftekamska) jauniešu vienības pievienošanās MHL-am. taču MHL organizatori veido labu instrumentu, ar kura palīdzību nodarbināt “pārpalikumu”. runa ir par MHL “otro divīziju”.

pastāv arī iespēja, ka kāda no MHL esošajām un/vai jaunuzņemtajām vienībām šajā līgā 2011./2012. g. sezonā neuzspēlē. piemēram, finanšu problēmas joprojām seko Voskresenskas Himik klubam, kuru aizvadītajā sezonā MHL-ā pārstāvēja MHK Himik komanda. savukārt, par jaunuzņemto Popradas “Tatru Vilku” dalību nākamajā sezonā izskanēja pretrunīga informācija – pastāvot iespēja, ka Popradas jauniešu vienība uz sezonu tomēr iepauzē. bet oficiālais rupors hclev.ru nenoguris sludina, ka pauzēšana neesot taisnība un “vilki” MHL-ā cīnisies jau 2011. gada septembrī.

vēl viens MHL jaunpienācējs tiek solīts 2011./2012. g. sezonā VHL-ā pieteikumu iesniegušās Doņeckas Donbass jauniešu komandas izskatā. pagaidām gan tas ir tikai runāšanas līmenī, un nav arī skaidrs, kur Ukrainas jauniešu komanda tiek “tēmēta” – uz MHL “original” vai MHL otro divīziju.

MHL kartē ir atgriezusies Balašiha – kā jau minēts, OHK Dinamo ir oficiāli izziņojuši savas jauniešu komandas “nolikšanu” Balašihā. kas interesanti, ir reanimēts HK MVD vārds, kas tagad ir dots OHK Dinamo jauniešu komandai, aizmirstot par nosaukumu Šerif. faktiski kā MHL jaunpienācējs 2011./2012. g. sezonā plānojas Baltkrievijas komandai Dinamo-Šiņņik (Bobruiska), kurai paredzēts MHL-ā aizstāt Minskije Zubri komandu un pildīt Minskas Dinamo jauniešu komandas “pienākumus”. sliktā ziņa ir tā, ka līdz ar to Bobruiskas Šiņņik lielā komanda plāno pārtraukt dalību Baltkrievijas ekstralīgā un koncentrēties tikai uz MHL. starp citu, Baltkrievijas “tēvs” Aleksandrs Lukašenko, kuram ir liela teikšana arī Baltkrievijas hokeja norisēs, ir “rekomendējis” rotācijas arī Baltkrievijas klubu pārstāvniecībai KHL. “ideja” ir ieviest Minskas Dinamo un Minskas Junost savstarpējo cīņu par tiesībām spēlēt KHL. pagaidām tas ir palicis viedokļa līmenī.

MHL “otrā divīzija”

saskaņā ar MHL rīkotājdirektora Dmitrija Jefimova sniegto informāciju, MHL “otrajā divīzijā” jeb B grupā, kā to dēvē citos avotos, paredzēts satilpināt no 20 līdz 26 komandām. ģeogrāfiskā amplitūda paredzēta diezgan plaša… arī starptautiskā “garša” ir paredzēta, jo komanda tiekot veidota Latvijā un arī Baltkrievija esot ieinteresēta. lai nebūtu tālo pārlidojumu un attiecīgu ceļošanas izdevumu, MHL “otro ešelonu” ir paredzēts veidot pēc ģeogrāfiskā principa, par paraugu minot Kanādas junioru līgas. tas nozīmē, ka pirms izslēgšanas spēlēm dažādu reģionu komandām oficiāli uzspēlēt savā starpā nesanāks.

Rīgas Dinamo jau ir izsludinājusi, ka veido komandu ar “kodēto” nosaukumu HK Rīga 2 startam MHL “B grupā”, norādot komandas vecumu 16 – 18 gadu rāmjos. attiecībā uz “kodēto” nosaukumu atliek cerēt, ka komandas radītājiem nepietrūks radošās domas komandas nosaukuma izvēlē, neaprobežojoties ar esošas komandas nosaukuma un cipara krustojumu…

kopumā MHL otrais līmenis nav paredzēta kā zemāka vecuma (U-18) līga, bet pēc reglamenta to paredzēts pielīdzināt MHL kārtībai. līdzšinējās 2 sezonās MHL-ā griesti bija U-22 vecums, un, ja nekas nemainīsies “galvenajā” MHL, tad tādi paši vecuma rāmji prognozējami MHL “otrajai divīzijai”.

kā galvenais MHL “otrās divīzijas” komandu pieplūduma avots ir paredzēta Krievijas 1. līga. viens no attīstības scenārijiem paredz to, ka 1. līgas komandas “pāriet” MHL “otrās divīzijas” jurisdikcijā un 1. līgas čempionāts (t.i., Первенство России по хоккею среди клубных команд регионов) vairs netiek organizēts. taču šādam risinājumam ir arī opozīcija. piemēram, Samaras CSK VVS (Gaisa Karaspēka Centrālais Sporta Klubs) kategoriski nevēlas savu komandu sūtīt MHL B grupas apskāvienos, jo klubu neapmierina Jaunatnes līgas vecuma cenzs.

ir arī Krievijas reģioni, kas “no laimes nezina, kur likties” – t.i., ļoti priecīgi, jo prognozējami tik augstā līmenī līdz šim nav spēlējuši. piemēram, Rostovā-pie-Donas ar lielu entuziasmu ir ķērušies pie jauniešu komandas gatavošanas MHL “otrās divīzijas” pirmajai sezonai. tas tāpēc, ka iepriekšējā sezonā Rostovā-pie-Donas bija jāsamierinās galvenokārt tikai ar lokālas dabas priekšnesumiem, kas norisinājās amatieru Donas Hokeja Līgas (DonHL) ietvaros. starp citu, Rostovas-pie-Donas jauniešu komanda jau zinot savus pretiniekus savā MHL “B grupas” reģionā un nosauc šo sāncenšu bāzes pilsētas – Kurska, Perejaslavļa-Zaļesskija, Ribinska, Žukova.

lasāmvielai:

  • Popradas Lev (HC Lev) oficiālā mājaslapa – hclev.ru
  • par Popradas Lev komandas komplektācijas aprisēm un Avtomobiļist finanšu problēmām (2011-05-25) – sport-express.ru
  • Popradas Lev atkal oficiāli uzņemts KHL-ā (2011-05-09) – khl.ru
  • par PHC Torpedo Leipzig izveidi (2011. g. aprīlis) – mdr.de, hockeyweb.de, lvz-online.de
  • par Hockey Milano Rossoblu startu KHL (2011-05-04) – hockeymilano.it
  • par Avtomobiļist finanšu problēmām un iespējamo KHL pamešanu (2011-05-24) – sovsport.ru, allhockey.ru
  • kopsavilkums par KHL paplašināšanas plāniem (2011-05-08) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
  • Junost uzbrucēja Aleksandra Kitarova intervija (t.sk., par Junost netikšanu KHL; 2011-05-25) – belarushockey.com
  • VHL rīkotājdirektors G. Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem (2011-05-23) – vhlru.ru
  • G. Skoropupovs par VHL paplašināšanas plāniem un pretendentiem (2011-04-30) – sovsport.ru
  • MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs par MHL attīstības plāniem, MHL otro divīziju un tās čempionāta principiem utt. (t.sk., Baris jauniešu komandas “briešanu” MHL-am; 2011-04-24) – sport-express.ru
  • MHL rīkotājdirektors Dmitrijs Jefimovs par MHL paplašināšanu un čempionāta izspēles kārtību, par MHL otro divīziju (t.sk. Donbass jauniešu komandas plāniem uz MHL pēc gada; 2011-04-29) – sovsport.ru
  • Maskavas apgabala Arbitrāžas tiesa ieviesusi novērošanas procedūru nekomerciālajai sabiedrībai Hokkeinij klub “Himik”; bankrota lietas izskatīšana paredzēta 27 jūlijā (2011-05-11) – sport.rian.ru
  • MHK Himik komandu nolemts gatavot MHL 2011./2012. g. sezonai (2011-04-27) – voskrhimik.ru
  • VHL pirmās sezonas čempionu – Tjumeņas Rubin pārstāvji par plāniem, halles būvniecību utt. (solās 2012./2013. g. sezonā būt KHL-ā; 2011-04-29) – sovsport.ru
  • Bobruiskas Dinamo-Šiņņik aizstās Minskije Zubri komandu MHL-ā (2011-05-25) – hcdinamo.by, mhl.khl.ru
  • OHK Dinamo pārceļ savu fārmklubu Dinamo un jauniešu komandu Šerif no Tveras uz Balašihu (jauniešu komandai plānots nosaukums HK MVD; 2011-05-25) – dynamo.ru, mhl.khl.ru
  • par Lada nākotnes plāniem, Lada-Arēnas celtniecību plānots pabeigt 2012. gada decembrī, Lada komandas atgriešanās KHL tiek lēsta 2013./2014. g. sezonā (2011-05-24) – sovsport.ru
  • Lada ģenerāldirektors Andrejs Galaida par Lada nākotni, arēnas būvniecību un atgriešanos KHL pēc ne agrāk kā 2 gadiem (2011-04-28) – sovsport.ru
  • Ņeftekamskas Toros jauniešu komanda pievienojas MHL (2011-05-17) – hctoros.ru, mhl.khl.ru
  • Doņeckas Donbass iesniedzis pieteikumu uz VHL (2011-04-28) – hcdonbass.com, allhockey.ru
  • Lukašenko ideja par nepieciešamību ieviest jauninājumu: Minskas Dinamo un Minskas Junost cīņu par tiesībām spēlēt KHL-ā (2011-05-06) – news.tut.by
  • KHL direktoru padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Fetisovs par KHL paplašināšanu, Milānas kluba ienākšanu 2012./2013. g. sezonā, Āzijas “pievilkšanas” nepieciešamību (2011-05-06) – sovsport.ru
  • Tatranski Vlci noliedz baumas par darbības uzsākšanas pauzēšanu un sola startēt MHL-ā jau no 2011./2012. g. sezonas – hclev.ru
  • CSK VVS (Samara) ir pret iestāšanos MHL “otrajā divīzijā” (2011-05-19) – 63media.ru (Самарское обозрение), allhockey.ru
  • Rostovā-pie-Donas gatavo jauniešu komandu startam MHL “otrajā divīzijā” (2011-05-19) – donnews.ru, mhl.khl.ru
  • par sporta saimniecību un VHL komandas tapšanu nākotnē Krasnodarā (2011-05-17) – sovsport.ru
  • Rīgas Dinamo par HK Rīga 2 izveidi dalībai MHL “B grupā” (2011-05-13) – dinamoriga.eu
  • kopsavilkums par KHL paplašināšanas plāniem (2011-03-21): tepat

Posted in hokejs, Juniors (MHL), KHL, MHL, MHL B grupa | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 4 Comments »

KHL paplašināšanas sapņi & reālijas. 2011./2012.

Posted by petrovich27 uz 2011/03/21

KHL vadība no kļūdām mācās daļēji. tā vismaz pagaidām izskatās attiecībā uz KHL paplašināšanas izsludināšanu. ja iepriekšējās sezonās tika vērienīgi un oficiāli ieziņots par plāniem attiecībā uz Zviedrijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā vai Ukrainā bāzētu klubu “iejūgšanu” KHL pajūgā, tad tagad skaļu oficiālu paziņojumu nav. tas gan nenozīmē, ka KHL “nerok” šajā virzienā vai klubiem nebūtu intereses. paziņojumi ir salīdzinoši klusāki un tikai nedaudz skaļāki par ierindas baumām. tomēr arī ar šiem pieticīgajiem minējumiem saceļas “vētras ūdens glāzē”… laiku pa laikam KHL amatpersonas turpina pārsteigt ar savām vīzijām KHL paplašināšanas kontekstā. bet tas notiek tēmu lokā “starp citu”. tiek cilātas dažādas jaunpienācēju “kandidatūras”, bet kamēr nebūs par 99% skaidra šo komandu uzņemšana KHL apritē, tikmēr KHL centīsies atturēties no oficiālām “uzņemšanas svinībām”. jo vēl nesenā atmiņā ir izgāšanās ar Popradas “lauvām” – nācās pat oficiāli izsludināto kalendāru mainīt… interesanti, ka KHL vadoņi 99% līmenī ir jau nosaukuši to pašu Popradas Lev.

baltkrievi grib vēl?

kā viens no reālistiskākajiem KHL jaunpienācējiem tiek nosaukts Minskas Junost klubs, kuram faktiski ir visi racionālie priekšnoteikumi un kura vadībai ir vēlme attīstīties tieši KHL virzienā. kluba vadībai šķiet, ka Baltkrievijā pēdējos gados komanda ir “paņēmusi” visu, ko varēja paņemt – tam apliecinājums šīs valsts 5 čempionu tituli (2004., 2005., 2006., 2009., 2010.), neskaitot ne-zelta medaļas un Baltkrievijas kausus. Junost galvenā komanda startē Baltkrievijas ekstralīgā, jauniešu komanda jau aizvadījusi vienu sezonu MHL-ā, fārmklubs Juņior (Minska) startē Baltkrievijas Augstākajā līgā (otrajā stiprākajā). bet tā ir tikai redzamākā daļa; Junost “aisbergam” ir arī sporta skolas sistēma (SDJuŠOR Junost-Minsk), kuras komandas cīnās Baltkrievijas Junioru līgā un Baltkrievijas Jauniešu līgas dažādajās vecuma grupās. Junost rīcībā ir pilnīga hokeja “piramīda” un šīs komandas iekļaušanās KHL-ā būtu pat salīdzinoši likumsakarīga.

taču ir viens bet – cik pretimnākoša vai šķēršļota būs Baltkrievijas Hokeja federācijas nostāja. pagaidām federācijas “poza” vēl līdz galam nav skaidra, bet virkne Baltkrievijas hokeja speciālistu klabina “trauksmes zvanu”, norādot, ka Junost aiziešana uz KHL būs ieguldījums Baltkrievijas ekstralīgas degradācijā, līmeņa zaudēšanā. Junost ģenerāldirektors Sergejs Soloņecs gan sola, ja klubs tiek uzņemts KHL, tad Baltkrievijas ekstralīgā tiek saglabāta Junost otrā komanda – fārmklubs. oponentus šis solījums gan nemierina. Baltkrievijas hokeja federācijai ir iespēja demonstrēt “sava tirgus” aizsardzību, liekot šķēršļus kluba dalībai KHL-ā. taču ir intereses un viedokļi, ka Baltkrievijas hokejam nāktu par labu arī otras vienības iestartēšana KHL-ā, kādēļ arī pastāv liela iespējamība, ka federācija tomēr šķēršļus neliks. lai arī kā Baltkrievijas hokeja saimnieki risinās savas iekšlietas, Junost iespējas un nodomu nopietnība esot pamatīgāka nekā pirms gada bija vēl vienam Baltkrievijas hokeja klubam – HK Gomeļ, kas publiskoja savas vēlmes pievienoties KHL-am.

Krievijas hokeja tīrradņi

Tjumeņas Rubin, kas iepriekš saucās Gazovik un šo “gāzveidīgo” nosaukumu atdeva savai MHL vienībai, joprojām nav atmetuši ideju par startēšanu KHL-ā. jau pirms gada Tjumeņas komanda (tolaik Gazovik) “pieteicās” uz KHL, taču uzņemta netika, jo nespēja izpildīt KHL tehniskās prasības. pagaidām galvenā problēma – KHL prasībām atbilstošas hokeja arēnas trūkums. sportiskā ziņā Tjumeņas komanda gan būtu pelnījusi būt starp jaunpienācējiem, ja Kontinentālā hokeja līga tiek paplašināta no Krievijas “rezervēm”. 2010./2011. g. sezonā Rubin jau ir kļuvis par VHL regulārās sezonas uzvarētāju. pašreiz Tjumeņas komanda cīnās VHL izslēgšanas spēlēs – 1. kārtā (Austrumu konferences ceturtdaļfinālā) ar 3-1 sērijā ir pieveikta Sputņik vienība, bet 2. kārtā (konferences pusfinālā) Rubin ar 2-0 sērijā ir vadībā pret Jermak.

Rubin iekļaušanās KHL-ā varētu notikt, nesagaidot gatavu jaunu arēnu. jo KHL vadība esot apstiprinājusi Tjumeņas kluba saimniekiem, ka komandu varētu uzņemt KHL, ja jaunās hokeja arēnas būvniecība būs uzsākta. lai to varētu nodrošināt un apstiprināt Rubin nopietnos nodomus attiecībā uz KHL, klubam tiek meklēts papildu finansējums. cits stāsts, vai tjumeņieši iespēs “savākties” uz 2011./2012. g. sezonu, bet, ja tiek vērtēta KHL paplašināšanās perspektīva no Krievijas plašumiem, tad Tjumeņas Rubin ir reālistiskākā versija. līdzīgi, kā pirms sezonas Jugra. P.S. savu nodomu nopietnību KHL “ass” virzienā Tjumeņas Rubin ir tāpat kā Minskas Junost apliecinājuši, palaižot savu jauniešu komandu MHL līgā.

Popradas “lauvas” neliekas mierā?

Popradas Lev atšķirībā no citiem pērnajiem ne-Krievijas pretendentiem – “vētrām” un “budiveļņikiem” – noturīgus nodomus iestāties KHL-ā ir saglabājis arī pirms 2011./2012. g. sezonas. viens no KHL paplašināšanās politikas bīdītājiem – Aleksandrs Medvedevs – izdevumā sport.ru šodien (2011-03-21) šajā sakarā ir minējis 99% pārliecību par to, ka jau 2011./2012. g. sezonā Popradas klubs startēs KHL (“Процентов на 99 можно сказать, что в следующем сезоне в КХЛ появится словацкий «Попрад»,” tā oriģinālā). paziņojumi par Popradas Lev gan joprojām tiek uztverti rezervēti. gan tādēļ, ka pirms 2010./2011. g. sezonas jau bija nosvinēta Popradas kluba uzņemšana, kas tomēr beidzās ar neko. gan arī tādēļ, ka Medvedeva aktuālais paziņojums ir nācis intervijā cita starpā un kopā ar citiem paplašināšanas kandidātiem, kuru dalība KHL-ā tomēr nav viennozīmīga un ir citu saistīto pušu apšaubīta…

taču par labu Lev kandidatūrai “runā” šī projekta noturība un fakts, ka projekts nav aizgājis “aizmirstībā”. Lev projekta organizatoru nodomus apliecina arī centieni MHL virzienā. MHL-ā jau oficiāli ir uzņemta komanda no Popradas – “Tatru vilki” (Tatranski Vlci), kas MHL oficiālajos jaunumos tiek pozicionēta kā topošās Lev sistēmas jauniešu komanda.

cita starpā, ja pirms 2010./2011. g. sezonas par kavēkli “ielaist” Lev KHL-ā tika minēta Slovākijas hokeja federācijas nostāja, tad tagad tas esot atrisināts. jau 2010. gada rudenī Slovākijas hokeja federācija nosūtīja Krievijas hokeja federācijai oficiālu atzinumu, ka neiebilst Lev dalībai KHL-ā, sākot no 2011./2012. g. sezonas. tas noticis pēc tam, kad Lev oficiāli iestājies Slovākijas hokeja federācijā. visu šo faktu autentiskumu izdevumam sovsport.ru apliecinājis Slovākijas hokeja federācijas preses atašejs Peters Dobiašs. piebilde: rudens “versijās” izskanēja uzstādījums, ka Popradā līdzās KHL vienībai tiktu saglabāta arī komanda, kas startē Slovākijas ekstralīgā. jādomā, ka KHL vadība centīsies nepalaist garām iespēju reabilitēties par pagājušā gada “garāmšāvienu”, un 2011./2012. g. sezonā ir lielas iespējas KHL sastāvā ieraudzīt Popradas vienību.

Vācija grib KHL vai otrādi?

KHL paplašināšanas “vācu versijas” brīžam parādās un vēl ātrāk pazūd. baumas un pus-baumas par kāda Vācijas kluba iespējamo vai neiespējamo pievienošanos KHL-am klejoja jau pirms 2010./2011. g. sezonas. tagad pēdējais aktuālais Vācijas “kandidāta” nosaukums ir IceFighters Leipzig, kas cīnās Vācijas Oberliga – šīs valsts 3.-ajā stiprākajā līgā. vācu Oberliga vieno 38 komandas, kas sadalītas 4 reģionālajās grupās. un Leipcigas IceFighters Vācijas Oberliga-s Austrumu grupā šosezon ieņēma 8. vietu 9 komandu konkurencē…

skaidru ziņu par Leipcigas kluba un KHL “attiecību” pakāpi nav, bet abu pušu sarunas esot bijušas. Krievijas mediji jau ir pamanījušies salīdzinoši pieticīgajai ziņai salikt virsrakstus kā “Vācijas klubs prasās uz KHL” un izpušķot ar papildu frāzēm, kas, acīmredzot, nāk no “drošiem avotiem”. viens no tēmas “locījumiem” medijos ir tāds, ka IceFighters klubu grib nopirkt Krievijas investori.

nesagaidot, kā beigsies vai nebeigsies eposs ar IceFighters Leipzig dalību, ir skaidrs, ka KHL paplašinātāji taustās Vācijas virzienā, meklējot faktisku un/vai juridisku bāzi. šosezon vēl nesen “uzpeldēja” informācija, ka Krievijas investori izskatījuši iespēju ieguldīties vienā no Vācijas stiprākās līgas (DEL = Deutsche Eishockey Liga) līdervienībām Hannover Scorpions. tāpat tika variētas tēmas par to, ka interese par “skorpioniem” bijusi saistībā ar KHL paplašināšanas idejām. agrāk līdzīgi tika cilāti DEL klubu Eisbären Berlin un Kölner Haie nosaukumi, bet vairāk par “nosaukumu cilāšanu” nekas nesanāca.

vācu hokeja federācijas nostāja DEL “izkomplektēšanas” lietā ir skaidra – federācija centīsies to nepieļaut. pagaidām gan nav tiražēts Vācijas hokeja saimnieku viedoklis par Krievijas investīciju un KHL ielaišanu Vācijas “otrajā un trešajā līmenī”. jādomā, ka KHL paplašināšanas aktivitātes Vācijas virzienā ir ilgtermiņa projekts, kura rezultātu tik ātri ieraudzīt var nesanākt. būs pārsteigums, ja Vācijas klubs tuvākajās sezonās nonāks KHL sastāvā. taču nevar aizmirst, ka ar naudu var panākt ļoti daudz.

KHL hokeja eksotika?

Milānas kluba (Itālija) uzņemšana KHL ir absolūts 2010./2011. g. sezonas “hīts”. KHL līdz oficiāliem paziņojumiem par šo tēmu “nenolaidās”, taču KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs pa retam, bet visas sezonas garumā pieminēja Milānas kluba dalību KHL-ā jau no 2011./2012. g. sezonas. interesanti, ka jau oktobrī un novembrī Medvedevs jau bijis pārliecināts par Milānā bāzēta kluba dalību Kontinentālajā Hokeja Līgā. bet šī gada martā Aleksandrs Medvedevs teic, ka Itālijas klubs “ir tuvu” KHL-am…

pagaidām nav publiskota informācija par Milānas kluba “saknēm” – cik ļoti jauno projektu paredzēts vai nav paredzēts saistīt ar līdzšinējo Milānas hokeja dzīvi un komandu Hockey Milano Rossoblu, kas startē Itālijas 2.-ajā stiprākajā līgā – Serie A2. starp citu, Hockey Milano Rossoblu regulāro sezonu ir noslēgusi 4. vietā (9 komandu konkurencē) un play off-ā ir pārvarējusi ceturtdaļfinālu.

virkne hokeja apskatnieku un komentētāju KHL Itālijas “variantu” ir nodēvējuši par šīs sezonas KHL pasakām, pēc nopietnības šos nodomus ierindojot tajā pašā kategorijā, kur Viļņas un Kijevas komandas, kuras, kā zināms, tika skaļi iztirzātas KHL kontekstā, bet netika uzņemtas līgā. taču no KHL amatpersonāža Aleksandra Medvedeva paustajiem vārdiem ir skaidrs, ka KHL “iekš” Eiropas nenāk pa parādes durvīm, pa kurām hokeja lielvalstu federācijas “krievu līgu” nelaiž. KHL Eiropā kāpj pa logiem, caur pagrabstāviem – kustību sākumā virzot ne uz lielvalstīm, ne uz stiprākajām līgām un vairumā gadījumu – ne uz stiprākajām vienībām. iespējams, šī taktika pat ir pareizāka, ja uzstādījums ir paplašināšana. iespējams, pa sāndurvīm ir vieglāk tikt iekšā… pagaidām gan Milānas komandas dalība KHL ir biezā miglā “iepinusies” – nav nekādas konkrētas informācijas par projekta attīstību. tādēļ pagaidām paliek kategorijā “pasaka”. tiesa, izskatās, ka Medvedevs ļoti grib Itāliju KHL-ā redzēt…

KHL “somu fantāzijas”?

konkrēta “bumba” ir izrādījies KHL paplašināšanās kontekstā Medvedeva pieminētais Espoo Blues nosaukums. šaubu nav, Somijas stiprākās līgas (SM-liiga) kluba iekļaušanās KHL-ā būtu nozīmīgs notikums un panākums; tomēr pagaidām tas izskatās vispasakainākais no visiem KHL amatpersonu nosauktajiem kandidātiem ar konkrētu nosaukumu. pasakainākais arī tādēļ, ka uzreiz pēc Medvedeva teiktā par šo tēmu tika aptaujāts Espoo Blues ģenerālmenedžeris Markuss Lindstrēms, kurš atbildējis ar zīmīgu frāzi: “Pirmo reizi par to dzirdu”. savukārt, Espoo Blues investors Jussi Solonoja jau nokomentēja, ka nākamsezon (2011./2012.) Blues turpinās spēlēt Somijas čempionātā.

Medvedevs bija pārteicies minot kluba nosaukumu? žurnālisti pārklausījās? Espoo Blues ģenerālmenedžeris nav informēts? kluba investors kaut ko slēpj? vai arī KHL vadoņi blefo? vai arī Medvedevs nav mācījies un joprojām saka “hop” vēl ilgi pirms lēciena? jāpiebilst, ka tieši Somijas kluba pieminēšana ir likusi daudziem apskatniekiem ar skepsi izturēties pret citiem Medvedeva minētajiem KHL paplašināšanās kandidātiem…

aizmirstā Horvātija?

2010./2011. g. sezonas gaitā KHL kandidātu sarakstā parādījās arī Horvātijas hokeja flagmaņa Medveščak Zagreb nosaukums. parādījās uz īsu brīdi un diezgan ātri pazuda. savas aktualitātes neilgajā posmā informācijas nebija daudz – parādījās Medveščak prezidenta Damira Gojanoviča apstiprinājums, ka ir bijušas sarunas ar KHL par iestāšanos līgā, sākot no 2011./2012. g. sezonas. tēmas attīstīšana pagaidām iesprūdusi. arī KHL oficiālās amatpersonas par Medveščak tuvumu vai tālumu līgai nav skaļi izteikušās.

bet tikmēr Medveščak Zagreb galvenā komanda startē Austrijas stiprākajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur 2010./2011. g. regulārajā čempionātā 10 komandu konkurencē ieņēma 8. vietu. savukārt Medveščak otrā komanda piedalās Horvātijas nacionālajā čempionātā, kur spēkiem mērās 4 vienības. uz kopējā hokeja lielvalstu/mazvalstu dalījuma fona Medveščak izskatās pat salīdzinoši mazāk fantastiska ideja attiecībā uz KHL. bet ne vairāk, vismaz pagaidām.

off-topic: interesanti, ka Medveščak pilnais nosaukums ir KHL Medveščak Zagreb. KHL abreviatūra šajā gadījumā nozīmē – klub hokeja na ledu.

tas vēl nav viss…

bez jau nosauktajām versijām par KHL paplašināšanos sezonas gaitā atkārtoti vai no jauna ir izcilāti dažādas amplitūdas nosaukumi, galvenokārt aprobežojoties ar valstu nosaukumiem. tas gan vairāk attiecas nevis uz reāliem projektiem un sarunām, bet uz vairāk vai mazāk spontānām idejām un globāliem desmitgažu “mērķējumiem”. gan no KHL, gan arī no dažu klubu puses.

atsevišķas komandas, galvenokārt postpadomju telpā, ir izvēlējušās KHL sev kā tuvāku vai tālāku mērķi. nav slikti, ka komandām ir uz ko tiekties. un iespējams tieši šiem klubiem KHL ir tuvāk, nekā  vairāk vai mazāk pasakainiem paziņojumiem par izplešanos Rietumeiropā vai Tālajos Austrumos. joprojām saistībā ar KHL laiku pa laikam tiek pieminēts atkalapvienotā Kriļja Sovetov kluba vārds. pagaidām “krilišku” galvenā komanda samierinās ar dalību VHL, bet jauniešu komanda spēlē MHL-ā. kontekstā ar KHL ir minēts arī Kazahstānas klubs Sariarka (Karaganda). turklāt, Sariarka nav vienīgais Kazahstānas klubs, kura vārds tiek aplūkots saistībā ar KHL.

pilnībā aizmirsta neesot Ukrainas kluba dalības ideja. pirms gada pilnā nopietnībā tika iestudēti “vingrinājumi” ap “dzīvības iedvešanu” jaunveidojamā Kijevas Budiveļņik komandā. klubs bija nonācis pat līdz sastāva komplektācijai, bet galvenais uzņemšanas atcelšanas iemesls – nosacījumu neizpildīšanās attiecībā uz arēnu. tomēr KHL amatpersonas tēmu “tur siltu” – Medvedevs zina teikt, ka Kijevas komanda KHL-ā varētu iekļauties pēc gada, t.i., 2012./2013. g. sezonā. viņš gan piemin nevis jaunveidojamo Budiveļņik, bet Kijevas Sokil, kas pēdējās sezonas startē Baltkrievijas ekstralīgā. varbūt Medvedevs atkal pārteicās?

kā vēl vienu KHL paplašināšanās kandidātu pirms aiznākamās (2012./2013. g.) sezonas Aleksandrs Medvedevs nosauc Bratislavas Slovan. atšķirībā no Popradas Lev, kas ir teorētiska komanda, HC Slovan Bratislava ir reāla vienība, kas startē Slovākijas stiprākajā līgā – Slovnaft Extraliga. šīs sezonas regulārajā čempionātā HC Slovan ir ierindojušies 4. vietā.

tiktāl salīdzinoši taustāmi kandidāti, bet ir vēl KHL amatpersonu sludinātā “Austrumu tēma”… kā potenciālās KHL klubu mājvietas ir nosauktas tādas eksotiskas valstis kā Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, kuras par hokeja “mazvalstīm” pat būtu grūti nosaukt. protams, par “godīgu samaksu” varētu winter classic noturēt tuksnesī, bet kam to vajag? salīdzinot ar “emirātiem”, pat reālistiski izklausās KHL direktoru padomes priekšsēdētāja Vjačeslava Fetisova stāstītais par KHL Tālo Austrumu divīzijas izveidi, iekļaujot hokeja komandas no Japānas, Ķīnas un Dienvidkorejas.

P.S. MHL nevelk garumā

savukārt, jaunatnes hokeja līga paplašināšanās jautājumus pirms nākamās sezonas jau ir nokārtojusi. marta sākumā MHL oficiāli izziņoja par 3 jaunu klubu uzņemšanu MHL-ā. runa ir par Lev jauniešu komandu – “Tatru vilkiem”, jauniešu komandu Kapitan no Stupino un Hantimansijskas Jugra jauniešu vienību. tiesa, zinot MHL nosacījumu maiņas un to operativitāti, tikpat labi jaunatnes līgā varētu ieraudzīt vēl kādu jaunu dalībnieku un neredzēt kādu līdzšinējo. turklāt MHL vadoņi spriež par MHL “otrās divīzijas” (otrā līmeņa līgas) ieviešanu jau no 2011./2012. g. sezonas. jaunā “apakšlīga” būšot paredzēta VHL un citu neatkarīgu hokeja klubu jauniešu komandām.

lasāmvielai:

Posted in hokejs, KHL, MHL | Tagots: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , | 8 Comments »