KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts	PČ 2008.	PČ 2009.	OS 2010.	PČ 2010.	PČ 2011.	PČ 2012.
Krievija	1.	1.	6.	2.	4.	1.
Čehija	5.	6.	7.	1.	3.	3.
Slovākija	13.	10.	4.	12.	10.	2.
Baltkrievija	9.	8.	9.	10.	14.	14.
Latvija	11.	7.	12.	11.	13.	10.
Kazahstāna	19./20.	17./18.	–	16.	17./18.	16.
Ukraina	19./20.	19./20.	–	19./20.	21./22.	22.

*

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Sparta Praha	52	107	tika līdz ceturtdaļfinālam
2.	HC Plzeň 1929	52	99	tika līdz pusfinālam
3.	HC ČSOB Pojišťovna Pardubice	52	86	Čehijas čempioni
4.	Bílí Tygři Liberec	52	84	tika līdz pusfinālam
5.	HC Mountfield (České Budějovice)	52	83	tika līdz ceturtdaļfinālam
6.	HC Vítkovice Steel	52	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	PSG Zlín	52	76	tika līdz ceturtdaļfinālam
8.	HC Kometa Brno	52	75	tika līdz finālam
9.	Rytíři Kladno	52	74	tika līdz play off kvalifikācijai
10.	HC Oceláři Třinec	52	73	tika līdz play off kvalifikācijai
11.	HC Energie Karlovy Vary	52	67	play out saglabāja vietu līgā
12.	HC Slavia Praha	52	66	play out saglabāja vietu līgā
13.	HC VERVA Litvínov	52	64	play out saglabāja vietu līgā
14.	BK Mladá Boleslav	52	61	play out izkrita no līgas

*

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a. Normunds Sējējs	1996./1997.	HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov)	48	6+22
2.	a. Normunds Sējējs	1998./1999.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	48	3+19
3.	a. Normunds Sējējs	2000./2001.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	46	5+11
4.	u. Armands Bērziņš	2006./2007.	Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin)	35	5+3

*

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Košice	55	110	tika līdz finālam
2.	HK 36 Skalica	55	104	tika līdz ceturtdaļfinālam
3.	HC Slovan Bratislava	55	102	Slovākijas čempioni
4.	HK AutoFinance Poprad	55	101	tika līdz ceturtdaļfinālam
5.	Dukla Trenčín	55	79	tika līdz pusfinālam
6.	MsHK Žilina a.s.	55	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	HKM a.s. Zvolen	55	75	tika līdz pusfinālam
8.	HC ´05 Banská Bystrica	55	75	tika līdz ceturtdaļfinālam
9.	MHC Mountfield (Martin)	55	63	–
10.	HK Nitra a.s.	55	52	–
–	HK Orange 20	10	2	–

*

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	u. Guntis Džeriņš	2007./2008.	MHC Martin	54	17+22
2.	a. Normunds Sējējs	2002./2003.	Dukla Trenčín	54	6+20
3.	a. Oļegs Sorokins	2000./2001.	HC Slovan Bratislava	54	5+18

*

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona	sk. Čeh.	spēlētāji Čeh. ekstralīgā	sk. Slovāk.	spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994.	2	u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice)	0	–
1994./1995.	1	u. J.Opuļskis (HC Vítkovice)	0	–
1995./1996.	1	a. G.Ceplis (HC Kometa Brno)	0	–
1996./1997.	1	a. N.Sējējs (HC Chemopetrol)	0	–
1997./1998.	0	–	0	–
1998./1999.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	0	–
1999./2000.	0	–	0	–
2000./2001.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	1	a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002.	0	–	2	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005.	1	v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava)	0	–
2005./2006.	0	–	0	–
2006./2007.	6	a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	5	a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008.	5	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	3	u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň)	1	u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary)	2	a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011.	1	u. A.Širokovs (HC Kometa Brno)	1	a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012.	0	–	2	a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

*

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]

kāds metējs ir Šindels? mazliet mitoloģijas Dinamo apkārtnē

apgalvojums, ka Peka Rautakallio komandā neņems nekādus “čeho-slovākus”, izgaisis tikpat ātri kā pašmāju leksikā jau pieņemtais forecheking-s, kas bija paredzēts pa visu teritoriju. atziņu “bet dzīvē viss ir savādāk” apstiprina kā izmaiņas taktiskajos “zīmējumos”, tā arī Jakuba Šindela ierašanās Rīgā.

no cik vārtu guvumiem sākas snaiperis?

ar Jakuba Šindela (Jakub Šindel) “ieviešanos” Rīgas Dinamo sastāvā ir izveidojusies neliela ažiotāža. ne tāpēc, ka čehu uzbrucējs, kurš atbilst Dinamo sakarā jau tradicionālajai formulai “var spēlēt pa malu un centrā”, būtu plaši atpazīstama zvaigzne, bet tāpēc, ka no viņa tiek gaidīta liela varēšana vārtu guvumos. “Ko no viņa sagaidu laukumā? Mērķtiecīgu pretinieku vārtu apdraudējumu – viņam ir jāmet pa vārtiem, viņam nekas cits nav jāizgudro, pie pirmās iespējas – metiens. Viņš savā ziņā ir snaiperis, bijis visu savu karjeru tāds – lai tagad savas labākās īpašības liek lietā,” intervijā izdevumam sportaavize.lv stāsta Dinamo galvenais treneris Peka Rautakallio. citā intervijā piebalso arī pats Šindels: “Zinu, ka komandai šobrīd neklājas viegli un galvenā problēma esot tieši vārtu gūšana, tad nu ceru, ka spēšu palīdzēt”. protams, tas arī novēlams Dinamo jaunieguvumam. taču rodas jautājums – no cik vārtu guvumiem sezonā sākas snaiperis?

savas pieaugušo hokeja karjeras gaitā Jakubs Šindels (dz. 1986.) visvairāk vārtu guvumu (19 trāpījumi 45 spēlēs) vienā regulārajā čempionātā ir sarūpējis 2007./2008. g. sezonā HC Lasselsberger Plzeň (kopš 2009. g. komandas nosaukums – HC Plzeň 1929) ierindā Čehijas ekstralīgā. tosezon viņš bija 3.-ais labākais vārtu guvējs un 8.-ais rezultatīvākais savā komandā. otrs lielākais sasniegums vienā regulārajā sezonā bija sezonu iepriekš (2006./2007.), kad Šindels iekrāja 16 vārtu guvumus 50 spelēs turpat HC Lasselsberger Plzeň sastāvā un vēl 1 vārtu guvumu (4 spēlēs) BK Mladá Boleslav komandā, kas tosezon kapāja Čehijas 2.-ās stiprākās līgas plašumos.

savā iepriekšējā sezonā (2010./2011.) Jakubs Šindels somu SM-liiga regulārajā čempionātā Pelicans ierindā sakrāja 15 vārtu guvumus 59 spēlēs. Pelcicans komandā šajā regulārajā sezonā Šindels bija gan labākais vārtu guvējs, gan rezultatīvākais spēlētājs (33 punkti). tiesa, jāpiebilst, ka Pelicans 2010./2011. g. regulārajās sezonā Somijas stiprākajā līgā palika 14. (pēdējā) vietā. vēl piebilde “ilustrācijai”: piemēram, Mārtiņš Cipulis aizvadītajā (2010./2011.) sezonā ar 12 vārtu guvumiem bija viens no diviem labākajiem vārtu guvējiem Habarovskas Amur ierindā. 12 vārtus habarovskiešu labā “iestudēja” arī Radiks Zakijevs. atgādinājumam: Amur 2010./2011. g. sezonā ieņēma 22. (priekšpēdējo) vietu KHL čempionāta kopvērtējumā. ir skaidrs, ka “ciematā” ir vieglāk būt pirmajam puisim (snaiperim) nekā “pilsētā”…

protams, var atcerēties veco dziesmu ar motīvu, kā, redz, Rīgas Dinamo no “atkritumu kaudzes” paņēma nevienam nezināmos Hosu un Hartiganu, kurus par zvaigznēm pataisīja… protams, joprojām ir aktuāls novēlējums, lai Šindela un Rautakallio ieceres pārvēršas vārtu guvumos. tomēr mega-cerībām uz Jakuba Šindela snaiperismu vismaz līdz šim dokumentāla apliecinājuma nav. jācer, ka trenera acs un čehu uzbrucēja ticība saviem spēkiem sekmēs “snaiperisma” atmošanos un jauna “hosas” dzimšanu. šoreiz būtiskākais pienesums, vismaz pagaidām, ir skaidrojams ar traumu “jūru” Rīgas Dinamo piekrastē un arī atainojams ar latviešu tautas novērojumu, ka sivēniem pie siles labāka apetīte, ja tie lielākā barā. šoreiz runa par konkurenci ierindā.

Jakuba Šindela rezultativitāte pieaugušo komandās ofic. spēlēs (pēc 2011-10-12 spēlēm; PO = play off):

sezona	komanda	līga	sp.	vārti	piesp.	punkti	rezultat. pēcsezonā
2003./2004.	HC Sparta Praha	Čehijas ekstralīga	34	5	1	6	PO 1+1 (13 sp.)
2004./2005.	HC Sparta Praha	Čehijas ekstralīga	10	0	2	2
2005./2006.	HC Sparta Praha	Čehijas ekstralīga	12	1	1	2
	HC Lasselsberger Plzeň	Čehijas ekstalīga	31	11	8	19
2006./2007.	HC Lasselsberger Plzeň	Čehijas ekstalīga	50	16	10	26
	BK Mladá Boleslav	Čehijas 1. līga	4	1	0	1	PO 5+5 (8 sp.)
2007./2008.	HC Lasselsberger Plzeň	Čehijas ekstalīga	45	19	4	23	PO 0+2 (4 sp.)
	BK Mladá Boleslav	Čehijas 1. līga	0	–	–	–	PO 5+2 (11 sp.)
2008./2009.	HC Lasselsberger Plzeň	Čehijas ekstalīga	22	4	4	8
	Pelicans	Somijas SM-liiga	23	7	8	15	PO 2+2 (8 sp.)
2009./2010.	HC Kometa Brno	Čehijas ekstralīga	44	11	9	20	Releg. 5+1 (12 sp.)
2010./2011.	Pelicans	Somijas SM-liiga	59	15	18	33	Releg. 3+1 (4 sp.)
2011./2012.	Kloten Flyers	Šveices NLA	5	0	2	2
	Dinamo (Rīga)	KHL	1	0	0	0
							–

P.S. der tikai katrs otrais “glābšanas riņķis”?

“ielāpu” likšana sezonas gaitā Rīgas Dinamo ierindai jau ir raksturīga parādība. jaunlaiku Dinamo īsajā vēsturē vēl nav bijusi neviena sezona, kad komandā nebūtu aicināti papildspēki ar mērķi risināt konkrētus uzdevumus un/vai aizpildīt konkrētas vakances. pirmajā sezonā Dinamo “sekekcionāri” aizgūtnēm meklēja importa vārtsargus, pārējās sezonas papildspēki tika meklēti pozīcijā “uzbrucējs, kurš var spēlēt centrā”.

“glābšanas riņķi” ir meklēti dažādas kvalitātes amplitūdā; ar atrunu, ka sezonas gaitā ir pieejams tas, kas palicis pāri. dažkārt “paliekas no lielā galda” ir bijušas diezgan derīgas un atbilstošas “second hand” pielietojumam Rīgā. neskaitot pašmāju kadrus, kā, piemēram, Pujacu, Karsumu, un papildspēkus no fārmklubiem, Rīgas Dinamo sastāvs sezonas “vilciena” gaitā ar leģionāriem ir papildināts 8 reizes, ieskaitot Jakuba Šindela gadījumu. viens indivīds – slovāku uzbrucējs Roberts Petrovickis – glābšanas funkciju pildīja divreiz, atsaucoties aicinājumiem gan 2009., gan 2010. gada pavēlā rudenī.

līdzšinējo laiku vērtīgākais “ielāps” Dinamo sastāva komplektētājiem izdevās pirmajā (2008./2009.) sezonā, kad komandā tika “iedabūts” čehu vārtsargs Martins Pruseks. viņa ierašanās komandā sakrita ar dinamiešu “renesansi” pēc ieilgušas zaudējumu sērijas, kuras turpinājumā sāka “uzplaukt” uzvaru seriāli, bet Pruseks demonstrēja salīdzinoši lielisku sniegumu, atzīmējoties kā mēneša un nedēļas labākais KHL vārtsargs, kā arī “saražojot” 6 spēles bez vārtu zaudējumiem!

Dinamo leģionāri, kas komandā ieradās pēc sezonas sākuma (pēc 2011-10-12 spēlēm):

sezona	vārtsargs	dz.	sez. stadija	spēles	metieni	atv. met. %	GAA	“sausi”	SM	sp. laiks
2008./2009.	Daniel Sperrle	1982.	REG	5	119	90.8%	2.61	0	0	252:56
2008./2009.	Martin Prusek	1975.	REG	20	564	94.1%	1.70	6	0	1163:48
			PO	3	92	85.9%	4.67	0	0	167:02
										–

LAUKUMA SPĒLĒTĀJI

sezona		spēlētājs	dz.	sez. stadija	spēles	punkti	+/-	SM	iemetieni	uzv. iemet. %	vid.sp. laiks
2009./2010.	U	Adrian Foster	1982.	REG	10	2+2	-1	8	102	52.9%	13:49
2009./2010.	U	Robert Petrovicky	1973.	REG	34	8+11	-3	43	583	46.0%	16:20
				PO	9	0+4	-4	10	82	28.0%	16:29
2009./2010.	U	Tyler Arnason	1979.	REG	26	4+7	+3	6	85	52.9%	9:48
				PO	3	0+1	+2	0	16	43.8%	7:05
2010./2011.	U	Juraj Mikus	1987.	REG	22	3+1	-5	12	190	50.0%	12:04
2010./2011.	U	Robert Petrovicky	1973.	REG	20	1+3	-4	8	199	38.7%	11:03
				PO	11	1+2	-1	6	91	46.2%	10:05
2011./2012.	U	Jakub Sindel	1986.	REG	1	0+0	0	0	1	0%	12:50
											–

lasāmvielai:

• Jakuba Šindela īs-intervija – sportacentrs.com
• Pekas Rautakallio intervija – sportaavize.lv (pieejams abonentiem)
• Jakuba Šindela statistikas uzskaites – eliteprospects.com, eurohockey.com
• Dinamo ģenerālmenedžera Normunda Sējēja intervija – hotice.ru

[Jakuba Šindela foto avots: dinamoriga.eu.]