Prāga 1933. Latvijas izlases pirmais pasaules čempionāts

Pēc tam, kad 1932.gada martā Latvijas izlase bija pirmo reizi atrādījusies starptautiskā līmenī – Eiropas čempionātā Berlīnē, valsts sporta sabiedrība bija nobriedusi spert nākamo soli. 1933.gada februārī Prāgā bija ieplānots pasaules čempionāts ar kuplu dalībvalstu loku, izslavētās Kanādas un ASV komandas ieskaitot.

Latvijas hokeja dzīves vadītāji dalībai pasaules meistarsacīkstēs sāka gatavoties jau salīdzinoši laicīgi. “Pasaules meistarsacīkstes hokejā notiks Prāgā no 18. līdz 28. februārim. Sacīkstēs piedalīsies arī mūsu komanda, kuŗa pag. gadā Berlīnē guva it apmierinošus rezultātus,” informēja laikraksts Latvijas Kareivis 1932.gada 17.decembrī. (Te un tālāk dokumentu un preses citātos saglabāts oriģināla stils. Rakstība labota, pievienojot garumzīmes un mīkstinājumus, bet gotu raksts pārveidots latīņu formā.)

Jau pēc nepilnām 2 nedēļām, 30.decembrī, šī pati avīze informēja, ka LSOA (Latvijas Sporta Organizāciju Apvienība) izlases braucienam uz Prāgu piešķīrusi 150 latus. Tā, protams, nebija visa nepieciešamā summa un bija divreiz mazāka nekā dotācija pirms gada, bet tomēr – tas bija labs signāls.

Vai laika apstākļi ļaus sagatavoties?

Sliktā ziņa bija tāda, ka 1932./1933.gada ziemas apstākļi, no kā arī bija atkarīga valstsvienības gatavošanās turnīram, nav bijuši ideāli. Jāatgādina, ka tolaik Latvijai līdz mākslīgā ledus arēnai bija kādi gadu desmiti jāgaida, tādēļ hokejistiem nederēja ne vēla un švaka ziema, ne atkušņi…

Laika apstākļi lika šūmēties, šaubīties un ar nolemtību raudzīties izlases izredzēs. “Latvija tomēr piedalīsies Prāgā?” kliedza izdevuma Stadions virsraksts (1933.g. 12.janv.). “Neraugoties uz visai nelabvēlīgiem ziemas apstākļiem, kas mūsu ledushokeja spēlētājiem līdz šim nav devuši iespēju kautcik nopietni sagatavoties līdzdalībai pasaules meistarsacīkstēs Prāgā, mūsu ziemassporta savienība tomēr nolēmusi pieteikt Latvijas līdzdalību šajā turnīrā. Vai lielie izdevumi, ko prasīs izlases vienības (vismaz 12 pers.) sūtīšana uz Prāgu, attaisnosies? Nav taču šaubu, ka vēl atlikušajā laikā līdz 12. februārim, kad komandai jāizbrauc, mēs nespēsim iegūt kaut cik apmierinošu formu, ja arī pieņemsim, ka iestājies ziemas laiks sekmēs intensīvus treniņus!”

Biļetes uz spēli: no 20 santīmiem līdz 1 latam

Neskatoties uz kritiku un bažām, nedēļas nogalē, 15.janvārī, Latvijas Sporta Biedrības (LSB) slidotavā tā laika federācijā – LZSS (Latvijas Ziemas Sporta Savienība) rīkoja Zibensturnīru, kas atklāja hokeja sezonu un, līdzīgi kā turnīrs pirms gada, bija paredzēts līdzekļu vākšanai valsts izlases startam starptautiskās meistarsacīkstēs. Šoreiz – pasaules čempionātā. “Atlikums no sac. ieņēmumiem par labu mūsu hokejistu komandēšanai uz pasaules meistarsacīkstēm Prāgā,” norāda Latvijas Kareivis (1933.g. 12.janv.).

Būtu interesanti noskaidrot, cik maksāja biļetes tieši uz 1933.gada Zibensturnīra spēlēm, taču ir skaidrs, ka ieņēmumi no turnīra nebija zemē metami. 1932./1933.gada sezonas Latvijas čempionāta spēlēm LZSS bija noteikusi biļetes cenu starp 20 santīmiem un 1 latu (tā laika vienībām bija cita vērtība). “Ieejas maksa bendi un hokeja meistarības sacīkstēs noteikta šāda: pirmo komandu sacīkstēs bērniem līdz 12 gad. 20 sant., skolēniem, kareivjiem, studentiem un sportistiem, kas uzrāda licenci, 50 sant., pārējiem 1 ls [..]. Sacīkstēm lietojamas tikai savienības biļetes,” liecina oficiālais paziņojums izdevumā Stadions (1932.g. 8.dec.). Otrā līmeņa – 2.klases – vienību sacensībās cenas bija nedaudz “draudzīgākas”.

300 skatītāju – daudz!

Laikraksts Sporta Pasaule (1933.g. 16.janv.) liecina, ka “Neskatoties uz diezgan lielo aukstumu, šo pirmo ledus [hokeja] zibeņturnīru bija apmeklējuši apm. 300 skatītāji“. Grūti spriest, vai korespondents bija skaitījis “tīros” skatītājus, nerēķinot turnīra dalībniekus. Tomēr 300 skatītāji tā laika hokeja sacīkstēm jebkurā formātā bija ievērojams skaits. Turnīrā piedalījās Latvijas meistarsacīkšu Rīgas zonas aktuālās sezonas visas piecas vienības – ASK (Rīga), LSB, RFK (Rīgas Futbola Klubs), Unions (vācu Union) un US (Universitātes Sports). (Nepiedalījās Liepājas zonas, 2.klases un, protams, strādnieku organizācijas SSS komandas.) Katrai komandai pirms turnīra bija iespēja “saņemt savienības birojā 15 brīvbiļetes savas komandas spēlētājiem, bez kuŗu uzrādīšanas ieeja sacīkšu laukumā viņiem būs liegta” (Stadions, 1932.g. 12.janv.). “Liegta” bija par skaļu teikts; biļeti nopērkot, gan jau, ka varēja spēles noskatīties.

Zibensturnīrā redzētais atkal izdevuma Stadions apskatnieku darīja bažīgu un norūpējušos. “Vērojot komandu vēl stipri «rudenīgās» spēles ar bažām jāraugās uz mūsu valsts vienības debiju pasaules meistarsacīkstēs Prāgā. Mūsu uzstāšanās pagājušā sezonā Berlīnē notikušās sacīkstēs bija apmierinoša. Vācu sporta prese mūsu vienībai pat veltīja atzinīgus rakstus, uzsveŗot, ka priekš valsts, kur hokeju spēlē tikai otro gadu, mēs esot sasnieguši jau daudz, un izsakot cerību ka nākošajās sacīkstēs Prāgā, mēs būšot vēl ievērojami progresējuši. Kaut tā būtu!” (Stadions, 1933.g. 19.janv.).

Treneris uz čempionātu nebrauc

Diemžēl izlasei pārbaudes spēļu pirms pasaules čempionāta Prāgā nebija. Iepriekšējā valstsvienības spēle bija aizvadīta pirms gada 19.martā Eiropas čempionātā Berlīnē pret Lielbritānijas izlasi.

Tomēr koptreniņi notika. Kandidātu saraksts tika nosaukts janvāra nogalē; tie visi bija tieši tie 11 vīri, kuri pēc tam devās laukumā Prāgā. “Valsts komandas sastādīšanu un treniņu vadīšanu uzņēmies N.Kavass” (Stadions, 1933.g. 26.janv.). Sagatavošanās posmā izlases faktiskais treneris un ģenerālmenedžeris vienā personā bija Nikolajs Kavass, LZSS valdes loceklis un sporta biedrības Unions vadības pārstāvis. Savādi, bet uz pasaules čempionātu treneris nebrauca, bet devās citas personas… N.Kavass janvāra nogalē izraudzījies 16 kandidātus, un izlases pirmais treniņš bija paredzēts 27.janvārī Esplanādē, informē laikraksts Pēdējā Brīdī (1933.g. 26.janv.).

“Pats par savu naudu…”

Protams, aktuāls bija arī naudas jautājums. Minētā LSOA dotācija (Ls 150) veidoja mazāk kā ceturtdaļu no brauciena oficiālā budžeta. Noteiktu apjomu ienesa Zibensturnīrs. Saskaņā ar LZSS kases pārskatu, brauciens uz Prāgu izmaksājis 623 latus un 20 santīmus. Jādomā, ka šajā skaitlī neietilpa spēlētāju izmantotie privātie līdzekļi, jo arī šoreiz uz čempionātu daži spēlētāji braukuši par savu naudu…

“Kaut gan lielas grūtības radīja vajadzīgo līdzekļu sagādāšana, tomēr iespēja redzēt pasaules spēcīgākās komandas un arī ar viņām sacensties radīja vajadzīgo sajūsmu, tā kā pa daļai ar savienības [LZSS], pa daļai ar personīgiem un savu biedrību [sporta klubu] dotiem līdzekļiem mūsu komanda tomēr šais sacīkstēs piedalījās,” liecina LZSS oficiālais 1932./1933.g. sezonas pārskats.

Latvijas izlase 1933.gada versijā

Latvijas izlases delegāciju veidoja 15 vīri – 12 hokejisti un 3 “pārstāvji” (delegācijas vadītāji). Valstsvienībā bija pārstāvēti četri no pieciem 1932./1933.g. sezonas meistarsacīkstēs startējošiem Rīgas zonas hokeja klubiem; ārpus palika LSB. Izlasē nebija Liepājas zonas klubu (Olimpija un LTK), kā arī atsevišķās sacīkstēs spēlējošie “siseņi” (strādnieku organizācijas SSS sportisti). Toties viens pārstāvis bija no hokeju vairs nespēlējošas organizācijas – Vanderers (Wanderer, RW).

Latvijas valstsvienības delegācija Prāgā:

• Herberts Kušķis (Unions), vārtsargs;
• Pēteris Skuja (RFK), vārtsargs;
• Indriķis Reinbahs (Unions);
• Arveds Keslers (Unions);
• Johans Skadiņš (Unions);
• Arvīds Jurgens (ASK);
• Arvīds Pētersons (ASK);
• Ādolfs Petrovskis (ASK);
• Roberts Bluķis (ASK);
• Ēriks Pētersons (RFK);
• Leonīds Vedējs (US);
• Hermanis Zaļums (RFK);
• Pauls Frēlihs (Unions), izlases pārstāvis, LZSS valdes loceklis;
• Valters Glins Holls (Vanderers), izlases pārstāvis, LZSS kasieris;
• Arvīds Zirnis (US), izlases pārstāvis, “intendants”.

LZSS oficiālajā sezonas pārskatā Zaļuma un Zirņa vārdi neparādās izlases delegācijas uzskaitē, taču laikabiedri un liecinieki apstiprina un pat apdzejo šo vīru atrašanos Prāgā. Laikraksts Latvijas Kareivis (1933.g. 16.febr.) nacionālās izlases sastāvā uz Prāgu aizbraukušo hokejistu sarakstā nosauca arī US hokejistu Andreju Jesenu; tomēr, ja viņš ir braucis, tad – ārpus oficiālās delegācijas un spēlēs nav piedalījies. A.Jesens nebija iekļauts arī Nikolaja Kavasa janvārī sastādītajā izlases kandidātu sarakstā. Savukārt, no N.Kavasa kandidātu saraksta izlases delegācijā uz Prāgu nebija iekļauti Auziņš, Brašmanis, Hvīds un Roze (Pēdējā Brīdī, 1933.g. 26.janv.).

Maršruts: Rīga – Varšava – Prāga

Latvijas izlase devās ceļā 15.februāra pēcpusdienā ar vilcienu virzienā uz Varšavu. “Mūsu hokejkomanda uz Prāgu aizbrauca vakar pukst. 15.10 [..]. Mūsu komandu stacijā izvadīja ZSS [LZSS] pārstāvji: a.-kapt. Kārkliņš, Plūme, izglīt. min. fiziskās audzināšanas instruktors Cekuls, preses pārstāvji, daudz labvēļu un dāmas ar ziediem,” liecina Latvijas Kareivis (1933.g. 16.febr.).

“Ceturtdien, 16.februārī,  ar Varšavas vilcienu 9:30 vakarā ieradās mūsu valsts komanda Prāgā. Spēlētājus sagaidīja vietējā latviešu kolonija un sūtniecības atašējs [J.] Zirņa kungs. Garastāvoklis visiem labs. Mūsu spēlētājus novietoja “Centrum” viesnīcā, netāļu no ziemas stadiona,” raksta Anatolijs Pavlovskis, Sporta Pasaules pastāvīgais līdzstrādnieks Prāgā (1933.g. 27.febr.).

“Arī no Latvijas preses saimes Prāgu skatīt nobraukuši divi representanti,” piebilst laikraksts Pēdējā Brīdī (1933.g. 18.febr.). Tomēr klātienē esošo Latvijas preses pārstāvju skaits bija lielāks. Cik saprotams, reportāžas nepastarpināti no Prāgas sniedza, piemēram, jau minētais Anatolijs Pavlovskis (Sporta Pasaule) un izdevuma Stadions autors Verners Kanups. Sporta žurnālistikā roku bija ievingrinājis arī izlases delegācijā iekļautais hokejists Hermanis Zaļums, kurš uz ledus tā arī nedevās, bet esot veicis žurnālista pienākumus. Kā raksta tā laika pantiņu autors: “Kur tik’ pilsētā kāds skaļums, Tur jau ložņā Hermans Zaļums, Reportierim jāzin viss [..],” (Stadions, 1933.g. 2.marts). (Pirms čempionāta prese rakstīja, ka izlasei līdzi dosies krievu valodā izdotā Rīgas laikraksta Segodņa (Сегодня) sporta redaktors I.Havkins, bet, vai tas noticis, ir pārbaudāms fakts.)

Prāga, ledus stadions, 12 izlases un “tribīne ar apsildīšanu”

1933.gada 18.-26.februārī Prāgā notikušais turnīrs bija pēc skaita 7. pasaules čempionāts un vienlaikus arī 18. Eiropas čempionāts. Sākotnēji tika lēsta 15, tad 14 valstu piedalīšanās. Līdz pēdējam brīdim tika gaidīta aktuālās (1932.) Eiropas čempionvienības – Zviedrijas izlases – dalība čempionātā. Izdevuma Sporta Pasaule žurnālists prognozēja: “Pagājušā gadā Eiropas meistara tituli ieguva Zviedrija. Šogad uz Pasaules meistaru Zv.[iedrijai] maz izredzes, jo startēs un spēlēs [hokeja] dzimtenes – Kanādas komanda un Zv. uzvara pag. gadā uzskatāma kā nejaušība” (1932.g. 24.dec.).

Tomēr no dalības meistarsacīkstēs “noleca” Zviedrijas, Francijas, Lielbritānijas un Dienvidslāvijas (tolaik saukta par Jugoslāviju) izlases, bet – pieteicās Beļģija. Attiecīgi dalībai čempionātā ieradās 12 izlases.

“Vecā Viduseuropas pilsēta Prāga ar 850,000 iedzīvotājiem šogad pieredzējusi to godu, ka viņas jaunizbūvētā ziemas stadionā, risinās ziemas sporta lielākais notikums. Tur divpadsmit valšķu vienības atrisina uzdevumus: kas būs Europas, un kas būs pasaules meistars ledushokī spēlē. Šo divpadsmit izredzēto skaitā arī Latvija, kā vienīgais Baltijas valšķu reprezentants. Un jāsaka, ka godam savu uzdevumu pilda,” raksta apskatnieks V.Kanups (Stadions, 1933.g. 23.febr.).

“Prāgas ziemas stadions, kur šogad notiks pasaules meistarsacīkstes Kanādas hokejā ir viens no labākiem Eiropā. Stadions atrodas Prāgas centrā – Itvanicā. Skatītājiem izbūvētā tribīne ir ierīkota ar apsildīšanu. Mākslīgais ledus vienmēr atrodas labā stāvoklī,” detaļas sniedz Sporta Pasaule (1933.g. 13.febr.). Preses ziņas liecina, ka stadiona būvniecība pabeigta 1932./1933.g. sezonā, un arēna “spēj uzņemt līdz 12,000 skatītāju“.

Čempionāta formāts

Pasaules čempionāta formāts paredzēja, ka Kanādas un ASV izlases kā tradicionāli būtiski spēcīgākās priekšacīkstēs nepiedalās un automātiski startē no otrā posma stiprāko 8 komandu sastāvā. Savukārt Eiropas 10 izlases 17.februārī notikušās izlašu pārstāvju sapulces laikā tika izlozētas dalībai 3 grupās. No katras grupas divām izlasēm bija paredzēts turpināt cīņu par medaļām, bet pārējās – gaidīja gandarījuma turnīrs.

Izloze noteica grupu sadalījumu:

• A (I) grupa: Austrija, Čehoslovākija, Itālija, Rumānija;
• B (II) grupa: Beļģija, Polija, Vācija;
• C (III) grupa: Latvija, Šveice, Ungārija.

Vēl Latvijas izlasei izbraucot no Rīgas, salīdzinoši precīzi prognozēja un dalības uzdevumu formulēja laikraksta Pēdējā Brīdī sporta apskatnieks: “Vietu iegūt mūsējiem neisdosies, tomēr pēdējie arī viņi nepaliks. Piedalīšanos jausskata par pirmklasīgu treniņu” (1933.g. 15.febr.).

Pret Šveici. 1:5

Pirmo spēli pasaules čempionātā Latvijas valstsvienība aizvadīja 18.februārī pret Šveices izlasi. Šveice starptautiskajā hokeja federācijā LIHG (kopš 1946.g. IIHF) ietilpa jau no 1908.gada, bija viena no pirmajām četrām šīs organizācijas dalībvalstīm un starpkaru posmā Eiropas valstu vidū kotējās diezgan augstu. Šveiciešu kontā bija 1928.gada olimpiskā bronza (stiprāki bija kanādieši un zviedri), 1930.gada pasaules čempionāta bronza (aiz Kanādas un Vācijas). Šajos turnīros Šveice ieguva Eiropas vicečempionu titulu, bet 1926.gadā bija kļuvusi par Eiropas čempionvienību.

1933.gada pasaules čempionātā Šveices izlasē “laika apstākļus” veidojuši brāļi Katini un Toriani (par godu šiem uzvārdiem, starp citu, nosauktas Špenglera kausa izcīņas priekšsacīkšu grupas).

Žurnālisti slavēja Latvijas izlases centību un… šveiciešu meistarību. “Zaudējums 5:1 Šveicei nemaz neatbilst spēles gaitai, bez tam tā bij spēle – īsts ledushokī sniegums. Vai kā «Prager Tageblat» raksta: «Šveices – Latvijas spēle bij labākā vakardienas sacīkste, te uzvarēja tikai rutīna un technika, vēl ledushokī spēlē jaunos latviešus.»

Visi tie 5000 skatītāji, kas bij ieradušies noskatīties šo spēli, pabalstīja jo sevišķi latviešus cīņas paguruma brīžos ar uzmundrinošiem saucieniem. Cerēsim, ka arī nākošās spēlēs Latvijas valsts reprezentanti attaisnos čechu publikas iegūtās simpātijas. [..] Latvijas komandai pašreiz ļoti mošs gars un tā cer, ka tie, kas viņus pavadīja uz Prāgu ar sajūsmu un laimes vēlējumiem nebūs vīlušies,” referē V.Kanups (Stadions, 1933.g. 23.febr.).

45 minūšu laikā (tāds tolaik bija spēles ilgums; 3 x 15 min.) Latvijas izlase šveiciešiem vienu vārtu zaudējumu prata sarūpēt. Tā autors – Ādolfs Petrovskis.

Pret Ungāriju. 0:3

Izšķirošā spēle Latvijas izlasei bija 20.februārī pret Ungārijas izlasi. Izšķiroša tāpēc, ka ar tās rezultātu bija jākļūst skaidram – vai Latvija “izkļūs no grupas” un cīnīsies par 1.-8.vietu, vai arī – “neizkļūs” un ieņems vietu starp 9.-12. Kā norādīja laikraksts Latvijas Kareivis: “Ja izdosies uzvarēt ungārus, tad mūsu komanda iekļūs pusfinālā [otrajā posmā]. Pretējā gadījumā tai būs jāsacenšas gandarījuma turnīrā ar vājākām komandām” (1933.g. 21.febr.).

Jāpiebilst, ka ungāri tika uzskatīti par “ņemamiem”, salīdzinot ar Eiropas hokeja lielvalstīm. Ungārija starptautiskajā federācijā bija iestājusies 1927.gadā, t.i., tikai četrus gadus pirms Latvijas. Ungāri bija piedalījušies tikai dažos starptautiskos turnīros – 1928.gada olimpiādē, 1929.gada Eiropas čempionātā, 1930. un 1931.gada apvienotajos pasaules un Eiropas čempionātos. Augstas vietas Ungārija nebija ieņēmusi, bet pēdējos gados bija vērojams progress. Ungāriem šis bija piektais starptautiskais turnīrs, Latvijai – otrais.

“Paņemt” Ungārijas izlasi ne tuvu neizdevās…  Situācijas skaidrojums bija žurnālistiem: “Kā jau tas bija paredzams, atkusnis un siltais laiks, kas kavēja mūsu hokejistiem iegūt treniņos pienācīgu noslīpējumu, aisvēris Latvijas ledus hokeja komandai durvis galvenā turnīrā Prāgā. Tur iekļūt laimējās Ungārijai, bet Latvijai tagad būs jācīnās gandarījuma turnīrā ar Itāliju, Beļģiju un Rumāniju. Pēdējo sacensību ar Ungāriju, kur kā sināms latvji saudēja 3:0 noskatījās ap 10.000 skatītāju,” ziņo un interpretē laikraksts Pēdējā Brīdī (1933.g. 22.febr.).

“Mūsu zaudējums Ungārijai arī nebūtu tik liels (0:3), ja komandai netrūktu tas cīņas spars, kāds bija spēlējot ar Šveici,” īsi rezumēja A.Pavlovskis, Sporta Pasaules pastāvīgais līdzstrādnieks Prāgā (1933.g. 6.marts).

“Sānoslis”. Česke Budejovice

Pēc apakšgrupas pēdējās spēles (20.februārī) un pirms nākamās spēles jau gandarījuma turnīra ietvaros (24.februārī) sanāca 3 brīvu dienu pauze, ko Latvijas izlase nolēma aizvadīt lietderīgi – uzspēlējot draudzības spēli ar vietējo klubu Česke Budejovices pilsētā. Česke Budejovice (vācu Budweis) ir viena no slavenākajām Čehijas, tolaik Čehoslovākijas valsts, alus pilsētām; atrodas ap 150 km uz dienvidiem no Prāgas.

Latvijas izlases pretiniekos nāca Stadion komanda – pilnā nosaukumā AC Stadion České Budějovice (lietots 1928.-1948.g.), kas tagad pazīstama ar vārdu ČEZ Motor České Budějovice un spēlē Čehijas 1.līgā. Latvijas valstsvienība mājiniekiem piekāpās ar 1:3. (Šo spēli literatūrā mēdz “ieskaitīt” Rīgas vienībai nevis Latvijas izlasei.)

Spēle tās dalībnieku atmiņās palikusi ar kādu bīstamu epizodi. “Sacensība notika vakarā uz tuvējā ezera. Lai atkušņa laikā ledus virsma būtu līdzena un sausa, laukuma katrā stūrī bija izcirsti lieli āliņģi, bet laukums bija ierobežots tikai ar pēdu augstu malu un ļoti vāji apgaismots. Spēles sākumā uzbrucēji ar [Johanu] Skadiņu kreisā malā devās uz pretinieka vārtiem. Pēkšņi Skadiņš pazuda. Tiesnesis apturēja sacensību, lai noskaidrotu spēlētāja pazušanu, bet pārsteigums bija vēl lielāks, kad Skadiņš mēģināja tikt ārā no āliņģa,” pēc daudziem gadiem rakstīja arī tā gada izlases spēlētājs Leonīds Vedējs (Laiks, 1990.g. 21.febr.). Johans Skadiņš izglābās un vēl 30.gados hokeja laukumos sagādāja daudz rūpju pretinieku vārtsargiem.

Mūsdienu hokejam nesaprotami miniatūrā apmale tolaik nebija anomālija. Saskaņā ar tā laika noteikumu redakciju, apmalei bija jābūt vismaz 25 cm augstai, kas saskaņā ar mūsdienu IIHF noteikumiem ir noteikta 1,17-1,22 m augstumā. Atšķirība ir… Jāpiebilst, ka apmales tolaik bija mazāk bīstamas, jo spēka (“ķermenisku“) spēli drīkstēja piekopt tikai savā aizsardzības zonā un vismaz pusotra metra attālumā no apmales, ko norādīja noteikumu 113.punkts: “Savus vārtus aizsargājošam spēlētājam tomēr atļauts ar ķermeni kavēt pretinieka gaŗāmiešanu, bet nekādā ziņā nelietojot nūju. Šāda pretinieka kavēšana ar ķermeni atļauta aizsargājošai komandai tikai viņas laukuma trešdaļā un vismaz 1,50 m attālu no laukuma apmales” (Stadions, 1932.g. 15.dec.).

Pret Itāliju. 2:0

Spēle pret Itālijas valstsvienību norisinājās 24.februārī. Itālija LIHG bija uzņemta 1924.gadā, bet valsts izlase bija izlaidusi virkni turnīru un startējusi tikai četros starptautiskos turnīros – 1924., 1926. un 1929.gada Eiropas čempionātos, kā arī 1930.gada apvienotajās pasaules un Eiropas meistarsacīkstēs. Augstākās vietas itāļiem nebija “pa zobam”, bet 1929.gada Eiropas čempionātā Itālija prata ieņemt 4.vietu (8 izlašu konkurencē).

1933.gada februārī Prāgā itāļiem esot pievērsta īpaša uzmanība: “Uz Itālijas spēli daudzi raudzījās novērojoši, jo nākošās pasaules meistarsacīkstes 1934.g. rīko Itālija Milānā” (Sporta Pasaule, 1933.g. 6.marts).

“Pēc diviem zaudējumiem ledushokeja meistarības priekšsacīkstēs, latvju komandai beidzot izdevās gūt vienu uzvaru. Šo pirmo uzvaru mūsu hokejisti ieguvuši gandarījuma turnīrā, pieveicot Itālijas hokeja vienību ar 2:0. Abus vārtus mūsu komandai iesitis Jurgens. [..] …uzvara pret spēcīgo itāļu vienību nākusi savā ziņā negaidot, jo nevien mūsējie, bet arī visi daudzie skatītāji bijuši pārliecināti, ka latvjus sagaida jauna neveiksme.

Spēli uzsāk mūsu spēlētāji ar strauju uzbrukumu. Veikli kombinējot mūsu komandas uzbrucēji drīz vien nokļuvuši pretinieku vārtu tuvumā un vairākkārtīgi nopietni apdraud Itālijas vārtus. Tikai pateicoties itāļu vārtsarga lieliskai spēlei, šie straujie uzbrukumi beigušies bez rezultāta. Tad arī publika savu spriedumu par mūsu komandas spējām bijusi spiesta mainīt, jo nu pierādījies, ka ne saspēles, ne arī technikas ziņā latvji nav vājāki par itāļiem, bet ātrumā un centībā tos pat ievērojami pārspēj.

Pirmo panākumu mūsējie guvuši īsi pirms pirmās trešdaļas beigām, kad Jurgens no burzmas iesitis ripu itāļu vārtos. Rezultāts 1:0 par labu Latvijai! Otrā trešdaļā cīņa risinājusies bez rezultāta. Trešā spēles posmā latvji vēlreiz tikuši pie panākuma. Uzvaru nesošos vārtus atkal iesitis Jurgens. Neskatoties uz abpusēji straujo spēli, turpmākā cīņa rezultāta vairs nedevusi un latvji atstājuši spēles laukumu kā uzvarētāji ar 2:0. Pēc šīs iespaidīgās uzvaras latvju komandai nāksies sastapties gandarījuma turnīra finālspēlē ar Rumānijas vienību,” (Sporta Pasaule, 1933.g. 27.febr.).

Korespondents A.Pavlovskis jau pēc čempionāta par spēli pret Itālijas izlasi rakstīja: “Šī bija viena no pasaules meistarcīņu lielākām sensācijām, jo Latvijas 2:0 uzvara nāca pilnīgi negaidīta. [..] Sevišķi labi spēlēja mūsu pirmā maiņa: Petrovskis, Jurgens un Skadiņš” (Sporta Pasaule, 1933.g. 6.marts).

Pret Rumāniju. 0:1

Gandarījuma turnīra paralēlajā spēlē Rumānijas izlase bija ar 3:2 pieveikusi Beļģiju, un spēlē par 9.vietu (gandarījuma turnīra finālā) 25.februārī Latvijas valstsvienībai nācās sacensties ar rumāņiem. Šajā turnīrā un vispār Latvijas nacionālās izlases neilgajā pastāvēšanas vēsturē Rumānijas valstsvienība bija vienīgā izlase, pret kuru mūsējie spēlēja otro reizi. Iepriekšējā reize bija pirms gada, 1932.gada martā Eiropas čempionātā Berlīnē, kur Latvija bija izrādījusies stiprāka (3:0). Rumānijas izlase abos LIHG turnīros, kuros bija piedalījusies (1931. un 1932.), bija ieņēmusi pēdējās vietas. Turklāt jau 1933.gada Prāgā apakšgrupas spēlē rumāņi bija jau zaudējuši Latvijas tikko uzvarētajiem itāļiem (0:2). Respektīvi, Latvijas izlasei pretī nāca pazīstams, reiz uzvarēts un teorētiski vājāks pretinieks. Jādomā, ka tas nevarēja neietekmēt situāciju un noskaņojumu…

“[..] vēl lielāka sensācija bija Latvijas 0:1 zaudējums nākošā dienā vājākai turnīra vienībai Rumānijai. Nelīdzēja latviešu pilnīgs pārsvars visā spēles laikā un it sevišķi pēdējā trešdaļā, kad spēle noritēja tikai pie Rumānijas vārtiem, bet latviešus bij aizmirsusi viņu pašu La[i]mas māmuļa,” sprieda V.Kanups izdevuma Stadions slejās (1933.g. 8.marts). Vienprātīgu vērtējumu sniedza arī laikraksta Sporta Pasaule līdzstrādnieks A.Pavlovskis: “Sāpīgākais sitiens, bez šaubām, bija Latvijas zaudējums Rumānijai (0:1). Viss, viss arī šeit bija labi, bet mūsu spēlētājiem pavisam trūka laimes…” (1933.g. 6.marts).

Savukārt avīzes Latvijas Kareivis apskatnieks zaudējuma iemeslu pamanīja neieskaitītajā vārtu guvumā: “Gandarījuma turnīra finālā Latvija bijusi mazā pārsvarā un pirmā guvusi vārtus, kuŗus gan tiesnesis neatzinis, it kā neiesistus. Tiesneša rīcība nositusi mūsējo gara stāvokli, ko izmantojuši rumāņi, lai gūtu vienīgos vārtus” (1933.g. 1.marts).

Pēdējie nepalika

Pasaules čempionāta kopvērtējumā Latvijas izlase 12 valstu konkurencē ieņēma 10.vietu, bet Eiropas meistarsacīkšu uzskaitē ieguva 8.vietu, kas bija atkārtots iepriekšējā gada sasniegums. “Aiz muguras” palika Itālijas un Beļģijas izlases. Pirmoreiz pasaules meistarsacīkšu vēsturē par čempioniem nekļuva kanādieši. Turnīra finālā viņus pieveica Massachusetts Rangers vienība, kas čempionātā startēja kā ASV izlase (pa labi novietotā attēlā). Pasaules čempionāta bronzu un Eiropas čempionu titulu izcīnīja mājinieki – Čehoslovākijas izlase.

Latvijas izlases sastāvā no 12 hokejistiem, kuri bija delegācijā, čempionātā uzspēlēja 11 vīri – Roberts Bluķis, Arvīds Jurgens, Arveds Keslers, Herberts Kušķis, Arvīds Pētersons, Ēriks Pētersons, Ādolfs Petrovskis, Indriķis Reinbahs, Johans Skadiņš, Pēteris Skuja, Leonīds Vedējs. Pie spēlēšanas netika tikai Hermanis Zaļums (un vai vispār plānoja?).

No valstsvienības sastāva Sporta Pasaules korespondents īpaši paslavēja ASK uzbrucējus Robertu Bluķi un Ādolfu Petrovski. Tomēr derētu izcelt vēl vienu “karavīru kluba” uzbrucēju Arvīdu Jurgenu, kurš bija trāpīgākais izlases sastāvā – sastrādāja divus vārtu guvumus. Arī šajās meistarsacīkstēs valstsvienības vārtu “pirmais numurs” bija Herberts Kušķis (Kuške), kuram pēc čempionāta izdevumā Stadions veltīts draudzīgs pantiņš (1933.g. 2.marts):

“Kuŗš gan Kuškes vietā ies

Ar «šeibes» kundzi bučoties.

Vai vērts kvēlo skūpstu spiest

Pēc jā lūpas pampst un briest.“

Izlases otrajam vārtsargam Pēterim Skujam statistiķi visā turnīrā ir fiksējuši 3 minūtes spēles laika. Tomēr laikabiedru, statistiķu un pētnieku vidū nav vienprātības, kurā spēlē tieši un, vai vispār tāds fakts ir bijis. (Statistiķi “sliecas” uz pēdējo spēli pret Rumānijas izlasi, bet, piemēram, čempionāta spēļu dalībnieks Leonīds Vedējs stipri vēlākās atmiņās viņu atcerējās izlases vārtos spēlē pret Itālijas valstsvienību.) Tāpat pētniekiem nav vienprātības konkrēto spēļu laukuma spēlētāju komplektos, kas devušies laukumā, kā arī izlases kapteiņa jautājumā. Dažādi avoti norāda divus dažādus kapteiņus – Indriķi Reinbahu, Arvīdu Jurgenu (pārbaudāms, vai abi nemainījās).

Vērtīgs sniegums vai tomēr izgāšanās?

Latvijas izlases dalību kā laikabiedri, tā vēlāki pētnieki vērtē diezgan atšķirīgi. Pozitīvāk noskaņotie akcentē galveno dalības principu “piedalīties” un atgādina par vairāk vai mazāk objektīviem faktoriem – pienācīgas ziemas trūkumu, garo un nogurdinošo ceļojumu, hokeja “jaunību” mūsu valstī un pašu izlases pieredzes trūkumu.

Starp valstsvienības panākumiem tika nosaukta arī Latvijas vārda nešana pasaulē. “Bet tie, kas ar skepsi skatījās nākotnē varēs tomēr apmierināties, ka Latvijas sporta vārds, ja arī ne ar uzvarām, tad tomēr ar jauniem sportiskiem sniegumiem ir pacēlis interesi ārzemēs par Latvijas sportu un Latviju vispār,” raksta V.Kanups (Stadions, 1933.g. 23.febr.). Žurnālisti pasaules čempionāta kontekstā atzīmēja, ka ārvalstu prese dažkārt jaucot Latvijas un Lietuvas nosaukumus, mūsu hokeja valstsvienību nosaucot par Lietuvas izlasi.

Bija arī uzstājīgi viedokļi, kuru paudēji izlases otrajā turnīrā gaidīja un prasīja vairāk. No tā arī izrietēja kritika un arī publiska vaininieku meklēšana, bez kā neiztika Latvijas izlases pirmajā pasaules čempionātā…

“Netīrā veļa” latviešu gaumē

Kritikas arsenāls bija plašs un mūsdienām jau klasisks – spēlētāju sastāva izvēle konkrētajām spēlēm, virknējumu kārtība, spēles ilgums dažādām maiņām, izlases pārstāvja (trenera nebija) nekompetence un, galu galā, konkrēta spēlētāja prasmju trūkums. (Piebilde: laukumā spēlēja ar diviem uzbrucēju virknējumiem un vienu aizsargu pāri.)

“Vienībā nesaskaņas un sarūgtinājumu izsauca atsevišķus spēlētāju itkā sevis nostādīšana “speciālistu” lomā ledus hokeja spēlē, un arī vienības pārstāvja [Paula Frēliha] varētu teikt, nemākulīgā rīcība vienības sastādīšanā. Nesaprotamu iemeslu dēļ vienībā cīņā ar Itāliju un Rumāniju netika ierindots viens no labākiem spēlētājiem mūsu apstākļos – Ēriks Pētersons [..]. Tāpat nesaprotami bija tas – ka aizsargos Vedēja vietā tika nozīmēts Keslers, kas jau Rīgā demonstrēja savu nevarību noturēties uz slidām.

Cīņā ar Rumāniju otra uzbrucēju maiņa visu spēles laiku spēlēja tikai 6 minūtes [..]. Vai šeit arī nebūs viena no kļūdām, kādēļ mūsu vienība zaudēja. [..] mūsu 1. maiņas uzbrucēji nevēlējās mainīties, lai gan beidzamā trešdaļā tik tikko turējās uz kājām. Šeit, laikam, lielu lomu spēlēja vēlēšanās “spīdēt”! Humoru sacēla vienības pārstāvja aizsargos spēlējošā Keslera cildināšana: “Lūk, redziet, redziet, tas spēlētājs tik spēlē ar galvu!”. Tā tad iznāk, ka pārējo biedrību spēlētājiem galvas nebūtu,” raksta Sporta Pasaule (1933.g. 6.marts).

Kritiķu pārmetumiem zināms pamats varētu būt kritizētā izlases pārstāvja Paula Frēliha un aizsarga Arveda Keslera “partejiskumam” – abi bija sporta kluba Unions biedri un tās hokeja sekcijas aktīvisti. Tomēr “aiz kadra” paliek nianse, kas nevairoja objektivitāti situācijā. Proti, Unions bija veidota un pastāvēja kā vācu sporta klubs, lai arī Unions hokeja komandā spēlēja virkne latviešu. Bet konkrēti P.Frēlihs un A.Keslers bija vācieši. Tāda atklāta konfrontēšanās starp vāciešiem un latviešiem vismaz hokeja laukumos 20.gs. 30.gados nebija manāma, tomēr bija epizodes, kurās tā parādījās. Piemēram, latviešu prese epizodiski apsmaidīja vācu komandu neveiksmes Latvijas hokeja meistarsacīkstēs. Zināma latviešu “cemme” bija, ka Latvijas meistarsacīkšu pirmajos gados par čempionvienību kļuva tieši vācu klubs Unions. Tāpat arī daļa no asākās kritikas izlases komplektēšanas pirmajos gados saņēma tieši vācu sportisti vai administratori. Vēlāk viņi no valstsvienības sastāva izzuda…

Taisnības un līdzsvara pēc kāds labs vārds jābilst par labu kritizētajam Arvedam Kesleram. Sporta Pasaules autors stipri pārspīlēja šī aizsarga nevarēšanu noturēties uz slidām. Keslers kopā ar Unions komandu jau bija divreiz kļuvis par Latvijas meistaru (tā tolaik sauca čempionu; 1931., 1932.), jau pēc Prāgas čempionāta – valsts čempiona titulu izcīnīja trešoreiz (1933.). Bija viens no pirmajiem Latvijas hokejistiem un spēlēja līdz pat Unions komandas pastāvēšanas beigām (1939.). Arveds Keslers bija viens no aktīvakajiem sporta kluba Unions biedriem un tā hokeja sekcijas virzītājiem. Vēlāk – arī Unions hokeja sekcijas vadītājs.

Tehnika un skats nākotnē

Konstruktīvāku vai vismaz mazāk personisku Latvijas izlases vērtējumu sniedz sporta apskatnieks V.Kanups: “[..] gandrīz visi valsts vienības spēlētāji jau daudzmaz piesavinājušies pareizo skriešanas techniku. Ripas vešanas technika un koku [nūjas] technika stāv stipri zemākā līmenī. Maz, mums tādu spēlētāju, kas skrējienā īstā momentā prot asi raidīt ripu pretinieka vārtos. Vēl vājāk mums veicas ar kombinācijām [..]. Piesavināties kombinācijas, tiesa, nav tik vienkārši kā slidu skriešanas techniku, tomēr mūsu vienības [Latvijas meistarsacīkstēs] maz par to domā. Visvājākā vieta mums tomēr ir taktikas trūkums, ko pēc Prāgas turnīra, cerams, mūsu spēlētāji būs daudzmaz piesavinājušies. [..]

Vesels gads līdz nākošām pasaules meistarsacīkstēm Milānā, tādēļ darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai attaisnotu tās cerības, ko uz katru šādu braucienu liekam,” (Stadions, 1933.g. 8.marts.). Uz pasaules čempionātu 1934.gada februārī Milānā Latvijas izlase nedevās, un vispār pēc Prāgas čempionāta izlasei iestājās turpat 2 gadus ilga starptautisko spēļu pauze… Latvijas valstsvienība apritē atgriezās pasaules čempionātā Šveicē 1935.gada 20.janvārī ar spēli pret Kanādas izlasi. Bet tas jau ir cits stāsts…

P.S. Kamēr nenomirs pēdējais bendijists…

Savdabīgu Latvijas hokeja novērtējumu 1933.gada pasaules čempionātā sniedzis kāds Kanādas izlases (kā tāda startēja Toronto National Sea Fleas komanda) spēlētājs, cik noprotams – čempionātā 3 vārtu guvumus sagādājušais Kenijs Keins (Kenny Kane).

“Kancs, labākais Kanādas hokejists pasaules meistarsac. laikā bargi izteicies par mūsu ledus hokeju. “Kamēr nebūs miris Latvijas pēdējais bendī spēlētājs, jūs nekad nespēlēsiet labi hokeju”, tie ir slavenā kanādieša vārdi. Ja spēlējot hokeju, tad pavisam esot jāatmet bendī,” (Sporta Pasaule, 1933.g. 3.aprīlis). Jāpiebilst, ka Latvijas čempionāta un arī izlases pamatu tās sākumposmā veidoja bijušie vai vēl esošie bendijisti, kuriem jāpateicas par hokeja iedzīvināšanu mūsu valstī. Starp citu, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs. Taču kanādieša domugraudā bija saklausāma skaidra doma.

Avoti un literatūra:

• Latvijas Ziemassporta Savien. 1932./33. gada darbības pārskats // [Kaiserwald sarakste ziemas sporta veidu jautājumos] Latvijas Nacionālais arhīvs – Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1799.fonds, 2.apraksts, lieta Nr. 531. – 12.lp.
• – 1932.g. 8., 22.decembris, 1933.g. 5., 12., 19., 26.janvāris, 9., 16., 23.februāris, 2., 8.marts.
• Sporta Pasaule. – 1932.g. 24.decembris, 1933.g. 16.janvāris, 13., 27.februāris, 6.marts, 3.aprīlis.
• Latvijas Kareivis. – 1932.g. 17., 30.decembris, 1933.g. 12.janvāris, 9., 16., 21., 22., 26.februāris, 1.marts.
• Pēdējā Brīdī. – 1933.g. 26.janvāris, 9., 15., 18., 21., 22., 24., 25.februāris. [Izdevums oriģinālā ir gotu rakstībā; šeit citēts, pārveidojot burtus latīņu rakstībā.]
• Rigasche Rundschau. – 1933.g. 21., 24.februāris.
• IIHF Guide & Record Book 2014. Ed. Podnieks A. – Zurich, New York, Toronto, 2013.
• Ledus hokeja spēles noteikumi (Oficiālais teksts.) // Stadions. – 1932.g. 10., 24.nov., 1., 8., 15., 22.dec.
• Ulmanis A. Melnās ripas bruņinieki. Latvijas hokeja vēsture. – Rīga, 1998. (elektroniski: lv/vesture123/07092010-gramatas_melnas_ripas_bruninieki_elektron)
• Vedējs L. Neatkarīgās Latvijas hokeja izlases spēlētāji // Laiks. – 1990.g. 14., 17., 21., 24.februāris.
• Bomis A. [Latvijas izlases visas spēles] 1932.-1936. gads // Sporta Avīze+. – 2014.g. 31.marts (sk: http://www.sportaavize.lv/visas_hokeja_izlases_speles/31032014-1932_1936)
• Malolepszy T. European Ice Hockey Championship Results: Since 1910. – Lanham, Toronto, Plymouth (U.K.), 2013.
• Ošiņš I. Tāds bija hokejs ar Leonīdu Vedēju // Laiks. – 2008.g. 4.oktobris.
• 1933 – VII World Ice Hockey Championships CZE // Wchampsresults.com (sk: http://wchampsresults.com/index.php/18-ice-hockey/258-1933-vii-world-ice-hockey-championships-cze)
• Championnats du monde 1933 // Passionhockey.com (sk: http://www.passionhockey.com/hockeyarchives/mondial1933.htm)
• 1933 Чемпионат Мира и Европы: Чехословакия (Прага) // Форум хоккейных статистиков (sk: http://statforum.5-games.ru/viewtopic.php?f=132&t=609)
• Story #78. USA wins its first and so far only Worlds in 1933, denying Canada for the first time // IIHF.com (sk: http://www.iihf.com/iihf-home/the-iihf/100-year-anniversary/100-top-stories/story-78.html)
• Latvijas hokeja pirmsākumi // Hokejs 1989. – 1990. Uzziņas. Sast. Andersons M. – Rīga, 1989. – 49.-56.lpp.
• Ošiņš I. Kur tu radies, hokej, kur tu cēlies. – 2011.g. (sk: http://www.lhf.lv/forums/vesture123/04022011-kur_tu_radies_hokej_kur_tu_izcelies)
• Eckert H. Eishockey Lexikon. – München, 1993.
• Total Hockey. The Official Encyclopedia of the National Hockey League. Ed. Diamond D. – Kansas City, New York, 1998.
• Total Hockey. The Official Encyclopedia of the National Hockey League. 2nd edition. Ed. Diamond D. – New York, 2000.
• [ČEZ Motor České Budějovice] Základní informace // Hcmotor.cz (sk: http://www.hcmotor.cz/zobraz.asp?t=zakladni-informace)
• [ČEZ Motor České Budějovice] Historie // Hcmotor.cz (sk: http://www.hcmotor.cz/zobraz.asp?t=historie)
• UNIONS – Latvijas pirmie čempioni. 1931., 1932., 1933. – 2014.g. (sk: https://petrovich27.wordpress.com/2014/05/21/unions/)
• Kā Latvijas izlase uz savu pirmo čempionātu brauca. – 2014.g. (sk:  https://petrovich27.wordpress.com/2014/07/26/berline-1932/)

[Pirmajā un noslēdzošajā attēlā: Latvijas izlase pēc spēles pret Šveices izlasi 1933.gada 18.februārī, Prāgā; no kreisās – stāv: A.Pētersons, Ē.Pētersons, J.Skadiņš, I.Reinbahs, L.Vedējs, Ā.Petrovskis, A.Jurgens, R.Bluķis; no kreisās – tup: P.Skuja, H.Kušķis; attēlā nav čempionātā spēlējušais A.Keslers; foto avots: Stadions, 1933.g. 23.febr. Otrajā attēlā: Prāgas 1933.gada čempionāta plakāts; foto avots: passionhockey.com. Trešajā attēlā: Massachusetts Rangers vienība, kas kā ASV izlase kļuva par 1933.gada pasaules čempioniem; foto avots: Stadions, 1933.g. 2.marts.]

Cik „īsta” Zviedrijas izlase brauc uz Rīgu? Ko pretī „piedāvās” Latvija?

Latvijas izlases sagatavošanās cikls rit savu gaitu. 7. un 8. aprīlī uz Arēnas Rīga ledus tiek gaidīta „trīs kroņu” valstsvienība. Cik apjomīgu „muskulatūru” būs sarūpējusi Zviedrijas izlase? Un cik jaudīgs būs Latvijas valstsvienības komplekts šajās spēlēs?

Ja pasaules čempionātā Latvijas izlasei pretiniekos nāk Čehijas vai Zviedrijas valstsvienība, tas liekas diskusijas par pretinieku stiprumu neizraisa. Neatkarīgi no gada aktuālās komplektācijas un citiem blakus faktoriem, šo hokeja lielvalstu izlases jebkurā pasaules čempionātā ir Spēks. Nemaz nerunājot par šo valstu olimpiskajām izlasēm. Un zaudējums čehiem / zviedriem ar 1 – 2 vārtu starpību tiek uzskatīts par cienījamu. Ja vēl gadās tā retā reize desmitgadē, kad tiekam līdz neizšķirtam pamatlaikā, tad tas ir Notikums.

Citādāk ir ar Euro Hockey Challenge spēlēm, kuru gaitā jau laicīgi treneri testē un sijā „īsto” izlašu sastāvus. Šajās spēlēs laukumā dodas „citas” izlases. Arī Latvijas krāsās redzam izlases kontekstā retāk redzētus uzvārdus. Šī iemesla dēļ šādas Čehijas un Zviedrijas izskatās ņemamākas, bet tik un tā – lāga netiekam tām klāt.

Kāda ir Zviedrijas „aprīļa izlase”?

7. un 8. aprīļa spēlēm Zviedrijas izlase kopumā piedāvā savas stiprākās līgas Elitserien izvilkumu ar nelieliem papildinājumiem, kā arī piebildi, ka komplektācijas brīdī Elitserien izslēgšanas spēlēs cīņu vēl turpināja 3 vienības – Skellefteå AIK, Luleå HF un Färjestad BK. No šīm komandām pārstāvniecība aprīļa sākuma valstsvienībā nav, bet ir pa kādam Somijā, Šveicē un Zviedrijas otrajā līgā spēlējušam hokejistam, kā arī pieci vīri, kuri šosezon cīnījās KHL čempionātā.

Zviedru „piedāvājums” ir arī salīdzinoši jauns. Uz Rīgu vestajā sastāvā ir nosaukti arī trīs U-20 vecuma hokejisti, 1993. gadā dzimušie – uzbrucējs William Karlsson, aizsargs Tom Nilsson un vārtsargs Linus Ullmark. No visa Zviedrijas izlases sastāva tikai pieciem vīriem ir pasaules čempionāta spēļu pieredze, turklāt ne pārāk ilgstoša: Joel Lundqvist un Martin Thörnberg – pa 3 čempionātiem, Fredrik Pettersson – 2, Johan Backlund un Andreas Jämtin – pa vienam. Ar dažāda apjoma NHL pieredzi ir divi vīri – uzbrucējs Joel Lundqvist (3 sezonas) un vārtsargs Johan Backlund (2 spēles). Tomēr arī „šāda Zviedrija”, lai arī otrās vai ceturtās izlases rangā, gaidāma kā visu „trīs kroņu” izlase. Atliek vien saprast, vai mēs varam ar tādu cīnīties? Piemēram, Krievijas otrā vai trešā izlase 2012. gada novembrī nebija pa spēkam… Atgādinājumam: abās spēlēs pa 1:3.

Zviedrijas izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (saskaņā ar lhf.lv):

spēlētājs	dz.	klubs (līga) 2012./2013.	PČ (OS) pieredze
UZBRUCĒJI
Dick Axelsson	1987.	Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)	–
Patrik Carlsson	1987.	HV71 (Zv. Elitserien)	–
Nicklas Danielsson	1984.	SC Bern (Šv. NLA); HC Lev Praha (KHL)	–
Jonathan Granström	1986.	Brynäs IF (Zv. Elitserien)	–
Richard Gynge	1987.	Dinamo (Maskava; KHL); HC Lev Praha (KHL)	–
Mattias Janmark Nylén	1992.	AIK Hockey (Zv. Elitserien)	–
Andreas Jämtin	1983.	Linköpings HC; HV71 (Zv. Elitserien)	1 (-)
William Karlsson	1993.	HV71 (Zv. Elitserien)	–
Mario Kempe	1988.	MODO Hockey (Zv. Elitserien)	–	–
Joel Lundqvist	1982.	Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)	3 (-)
Fredrik Pettersson	1987.	Donbass (KHL)	2 (-)
Dennis Rasmussen	1990.	Växjö Lakers (Zv. Elitserien)	–
Robert Rosén	1987.	Växjö Lakers (Zv. Elitserien)	–
Martin Thörnberg	1983.	Torpedo (KHL)	3 (-)
AIZSARGI
Niclas Andersén	1988.	Severstaļ (KHL)	–
Elias Fälth	1981.	HV71 (Zv. Elitserien)	–
Stefan Johansson	1988.	AIK Hockey (Zv. Elitserien)	–
Niclas Lundgren	1989.	Växjö Lakers (Zv. Elitserien)	–
Tom Nilsson	1993.	Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan = 2.)	–
Henrik Tömmernes	1990.	Frölunda HC (arī – Indians; Zv. Elitserien)	–
Tobias Viklund	1986.	AIK Hockey (Zv. Elitserien)	–
VĀRTSARGI
Johan Backlund	1981.	Oulun Kärpät (Som. SM-liiga)	1 (-)
Linus Ullmark	1993.	MODO Hockey J20 (Zv. J20 SuperElit = Jun. 1.); MODO Hockey (Zv. Elitserien); Mora IK (Zv. HockeyAllsvenskan = 2.)	–
Gustaf Wesslau	1985.	HV71 (Zv. Elitserien)	–

*

Čehijas izlase bija „īstāka”

Atšķirībā no Zviedrijas izlases sastāva 3. un 4. aprīļa spēlēs pārstāvētā Čehijas izlase bija tuvāka savai galvenajai versijai. 10 vīriem ir pasaules čempionātu pieredze. Turklāt dažiem no viņiem itin solīda: Novotnijam – 5 čempionāti; Irglam – 4… Sešiem Čehijas valstsvienības vīriem, kas stājās pretī Latvijas izlasei arī dažāda apjoma NHL pieredze. Tam pašam Jiří Novotný – 3 ar pus sezonas (193 spēles), Petr Tenkrát – 3 sezonas (177 spēles); pa padsmit spēlēm Nacionālajā Hokeja Līgā arī sakolekcionējuši Lukáš Kašpar, Petr Vrána, Zdeněk Kutlák, Tomáš Mojžíš. Protams, pa laukumu „dod virsū” nevis „senos laikos” iekrāta NHL spēļu pieredze un bijušie čempionāti, tomēr Čehijas aprīļa izlases „nopietnību” un treneru pieeju sastāva atlasei nosaka gan.

Katrā gadījumā Latvijas izlasei pretī bija stājusies ne ceturtā un arī ne trešā Čehijas izlase. No 3. un 4. aprīlī pret Latvijas izlasi spēlējošās Čehijas valstsvienības ierindā bija 9 spēlētāji, kas kopā ar savu izlasi 2012. gada pasaules čempionātā tika pie bronzas medaļām. Tie ir uzbrucēji Lukáš Kašpar, Petr Koukal, Jiří Novotný, Petr Tenkrát, aizsargi Jakub Krejčík, Zdeněk Kutlák (1 spēle čempionātā), Tomáš Mojžíš, Jakub Nakládal un vārtsargs Jakub Kovář (6 spēles vārtos). Patiesībā arī īsti uz „tīru” Čehijas otro izlasi nepavelk… Ir kaut kas vairāk. Rokraksts kā ierasts pret čehiem – vairumā gadījumu viņi uzvar ar mazu „šķirbu”; šoreiz 3:4 un 0:1.

Čehijas izlases sastāvs spēlēs pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (spēlētāji ar spēles laiku; saskaņā ar eurohc.stats.pointstreak.com):

spēlētājs	dz.	klubs (līga) 2012./2013.	PČ (OS) pieredze
UZBRUCĒJI
Milan Gulaš	1985.	Metallurg (Magņitogorska; KHL); HC Škoda Plzeň (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Zbyněk Irgl	1980.	Dinamo (Minska; KHL)	4 (-)
Lukáš Kašpar	1985.	Donbass (KHL)	2 (-)
Petr Koukal	1982.	Ņeftehimik (KHL)	2 (-)
Jiří Novotný	1983.	HC Lev Praha (KHL)	5 (-)
Lukáš Pech	1983.	HC Energie Karlovy Vary (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Ivan Rachůnek	1981.	HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Tomáš Rachůnek	1991.	HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Ondřej Roman	1989.	HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Jiří Sekáč	1992.	HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Vladimír Svačina	1987.	HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Petr Tenkrát	1977.	HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	3 (-)
Petr Vrána	1985.	HC Lev Praha (KHL)	–
AIZSARGI
Jan Kolář	1986.	HC ČSOB Pojišťovna Pardubice (Čeh. Tipsport Extraliga); Donbass (KHL)	–
Jakub Krejčík	1991.	HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga)	1 (-)
Karel Kubát	1988.	HC Verva Litvínov (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Zdeněk Kutlák	1980.	HC Ambrì-Piotta (Šv. NLA)	2 (-)
Tomáš Mojžíš	1982.	HC Lev Praha (KHL); HC Sparta Praha (Čeh. Tipsport Extraliga); HC Slovan Bratislava (KHL)	2 (-)
Jakub Nakládal	1987.	Spartak; HC Lev Praha (KHL)	1 (-)
Marek Trončinský	1988.	Jugra (KHL)	–
Tomáš Voráček	1990.	HC Vítkovice Steel (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
VĀRTSARGI
Pavel Francouz	1990.	HC Verva Litvínov (Čeh. Tipsport Extraliga)	–
Jakub Kovář	1988.	HC Mountfield České Budějovice (Čeh. Tipsport Extraliga)	1 (-)

*

Vispirms atdeve

Uz Jindržihūvhradecu, čehu pilsētiņu Austrijas pierobežā, kur notika spēles pret Čehijas izlasi, Latvijas valstsvienība ieradās tuvāk „pirmajam numuram” nekā pretinieki. Izlases sastāvā bez pasaules čempionātu pieredzes bija 8 spēlētāji. Protams, nav „zvaigžņu sastāvs”, bet šosezon pasaules čempionātā tāds arī „nedraud”, jo, kā parasti un šoreiz pat vairāk, ir spēlētāji, kas kopj veselību un vai citu iemeslu dēļ paliekoši ārpus izlases cīņām čempionātā. Tiesa, valstsvienības galvenā trenera piedāvātais modelis ‘vispirms atdeve, tad meistarība’, iespējams, netīko pēc visām „zvaigznēm”. Tagad arī izlases auru darījis pozitīvāku oficiāli apstiprinātais fakts – par Nolana palīgu kļuvis Artūrs Irbe, Latvijas hokeja leģenda (un nevajag kautrēties no šī apzīmējuma).

Attiecīgi pat spēlēs pret Čehiju laukumā nedevās daži spēlētāji, kuriem vietu vismaz šajās spēlēs sastāvā prognozēja, bet, piemēram, spēlēs piedalījās Liepājas Metalurgs uzbrucējs Lauris Bajaruns, kurš nemaz nebija 21. martā oficiāli izsludinātajā „paplašinātajā” kandidātu sarakstā, Vēl konkrētu interesi raisa Nolana pieeja ierastā centra uzbrucēju trūkuma risināšanā. Piemēram, Čehijas spēlēs kā centrs „gāja” Miks Indrašis, kurš ar visu jauno ampluā bija rezultatīvākais izlases ierindā, savus divus vārtu guvumus nokārtojot.

Latvijas izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Čehijas izlasi 2013. g. 3. un 4. aprīlī (saskaņā ar eurohc.stats.pointstrek.com; treknrakstā spēlētāji, kuri nekad nav spēlējuši pieaugušo PČ un/vai OS):

	spēlētājs	sp.	punkti	+/-	SM	metieni	uzv. iemet.
	UZBRUCĒJI
1.	Miks Indrašis	2	2+0	±0	0	4	29.6% (8 no 27)
2.	Lauris Bajaruns	2	1+0	-1	0	4	–
3.	Roberts Jekimovs	2	0+1	±0	0	2	–
4.	Koba Jass	2	0+1	±0	2	2	–
5.	Mārtiņš Cipulis	2	0+1	-1	0	2	50.0% (1 no 2)
6.	Juris Upītis	1	0+0	±0	0	2	100% (1 no 1)
7.	Ronalds Ķēniņš	2	0+0	±0	0	1	33.3% (1 no 3)
8.	Elvijs Biezais	1	0+0	±0	0	1	–
9.	Māris Bičevskis	2	0+0	±0	2	3	47.1% (8 no 17)
10.	Vitālijs Pavlovs	2	0+0	-1	0	5	0% (0 no 1)
11.	Gints Meija	2	0+0	-1	0	3	0% (0 no 2)
12.	Kaspars Saulietis	1	0+0	-1	0	1	–
13.	Aleksejs Širokovs	1	0+0	-1	2	0	41.7% (5 no 12)
14.	Juris Štāls	2	0+0	-1	4	3	62.5% (20 no 32)
	AIZSARGI
1.	Aleksandrs Jerofejevs	2	0+1	+2	4	0	–
2.	Mārtiņš Porejs	2	0+0	+1	0	1	–
3.	Mārtiņš Jakovļevs	2	0+0	+1	2	4	–
4.	Krišjānis Rēdlihs	2	0+0	-1	0	8	–
5.	Kristaps Sotnieks	2	0+1	-2	0	2	–
6.	Oskars Cibuļskis	2	0+0	-2	0	2	–
7.	Māris Jass	2	0+0	-2	2	4	–
	VĀRTSARGI	sp.	min:sek	GAA	atv. met.	atv. %	SM
1.	Māris Jučers	2	119:18	2.51	36 (no 41)	87.8%	0
–	Kristers Gudļevskis	0	0:00	–	–	–	0

*

Kādus pārsteigumus spēlēm pret Zviedriju būs sagatavojis Teds Nolans ar kolēģiem?

Labās ziņas ir tādas, ka izlases treniņnometne ir papildinājusies. Tās rīcībā ir nonākuši uzbrucējs Jānis Sprukts, kā arī aizsargi Jānis Andersons, Georgijs Pujacs un Agris Saviels.

Savukārt no izlases kandidātu loka atbrīvoti aizsargi Ričards Birziņš, Aleksandrs Jerofejevs, uzbrucēji Gunārs Skvorcovs un Roberts Maziņš. Starp citu, Birziņš un Maziņš izlases treniņnometnē bija iekļauti sākotnēji nebūdami oficiāli izsludinātajā kandidātu lokā. Izlases treniņnometni pametušo personu skaitā lielākais pārsteigums ir Jerofejeva „aiziešana”, jo spēlēs pret Čehijas izlasi viņam fiksēta itin pieklājīga statistika: komandā labākais lietderības koeficients abu spēļu summā (+2), kā arī rezultatīva piespēle. Acīmredzot stāsts nav par matemātiku, bet ķīmiju…

Latvijas izlases uzbrucēju maiņas, „lielmaiņas”, aizsargi un vārtsargi 6. aprīļa treniņā (saskaņā ar LHF datiem):

maiņa	sastāvs
„Zilie krekli”	Mārtiņš Cipulis – Juris Štāls – Roberts Jekimovs
„Sarkanie krekli”	Lauris Bajaruns – Vitālijs Pavlovs – Koba Jass
„Baltie krekli”	Andris Džeriņš; Ronalds Ķēniņš; Kaspars Saulietis; Aleksejs Širokovs
„Dzeltenie krekli”	Māris Bičevskis; Elvijs Biezais; Miks Indrašis; Gints Meija; Jānis Sprukts; Juris Upītis
Aizsargi	Jānis Andersons; Oskars Cibuļskis; Mārtiņš Jakovļevs; Māris Jass; Mārtiņš Porejs
	Georgijs Pujacs; Krišjānis Rēdlihs; Agris Saviels; Kristaps Sotnieks
Vārtsargi	Kristers Gudļevskis; Māris Jučers; Jānis Kalniņš; Ervīns Muštukovs
	(atsevišķi – Edgars Masaļskis)

*

Citi Latvijas izlases kandidātu sarakstā 21. martā izsludinātie (saskaņā ar lhf.lv):

ampl.	spēlētājs	statuss
A	Oskars Bārtulis	kopj veselību (ciksnis); PČ nepiedalīsies
A	Ričards Birziņš	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A	Guntis Galviņš	kopj veselību (menisks); PČ nepiedalīsies
A	Aleksandrs Jerofejevs	šosezon no kandidātu loka atbrīvots
A	Artūrs Kulda	Winnipeg Jets (NHL) komandas rīcībā
A	Rodrigo Laviņš	kopj veselību; PČ nepiedalīsies
A	Jēkabs Rēdlihs	kopj veselību (cirksnis); PČ nepiedalīsies
A	Arvīds Reķis	kopj veselību; PČ nepiedalīsies
U	Armands Bērziņš	kopj veselību (potīte); tiekot gaidīts
U	Roberts Bukarts	kopj veselību (plecs); tiekot gaidīts
U	Lauris Dārziņš	tiek gaidīts
U	Kaspars Daugaviņš	Boston Bruins (NHL) komandai sezona turpinās
U	Zemgus Girgensons	Rochester Americans (AHL) komandai sezona turpinās
U	Mārtiņš Karsums	kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
U	Roberts Maziņš	kandidātos iekļauts vēlāk; šosezon no kandidātu loka atbrīvots
U	Aleksandrs Ņiživijs	tiek gaidīts (uz ?)
U	Kristiāns Pelšs	Oklahoma City Barons (AHL) komandai sezona turpinās
U	Miķelis Rēdlihs	kopj veselību (celis); PČ nepiedalīsies
U	Gunārs Skvorcovs	šosezon no kandidātu loka atbrīvots

*

Ieskatam:

• Latvijas izlases spēlētāju statistika spēlēs pret Čehijas izlasi 2013. g. aprīlī – pointstreak.com
• Čehijas izlases sastāvs un statistika spēlēs pret Latvijas izlasi 2013. g. aprīlī (iespējams, statistika vēlāk summēsies) – pointstreak.com
• Zviedrijas izlases spēlētāju sastāvs un statistika spēlēs pret Slovākijas izlasi 2013. g. aprīlī (sastāvs nav identisks spēlēm pret Latvijas izlasi) – stats.swehockey.se
• Zviedrijas izlases sastāvs spēlēm pret Latvijas valstsvienību – lhf.lv
• Latvijas izlases sastāva aktualitātes – periodiski (twitter.com); 2013-04-06: (sportacentrs.com); 2013-04-01 (lhf.lv); 2013-03-27 (sportacentrs.com)
• Latvijas izlases kandidātu saraksts 21. martā – lhf.lv

[Attēls fiksēts Latvijas izlases cīņu gaitās Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 2013. gada februārī. Foto avots: Rīgas Dinamo oficiālais profils facebook.com lapā.]

Dinamo leģionāri, kuriem šosezon jāpaņem Gagarina kauss

Tieši 2012. gada starpsezonā selekcionētais, koptais un ķemmētais Dinamo sastāva komplekts ir tas, kuram jāpaņem Gagarina kauss. Ne vairāk, ne mazāk – tāds ir kluba vadības oficiāli nosauktais uzdevums jaunajai 2012./2013. g. sezonai. Kas ir tie vairāk vai mazāk jaunie Dinamo leģionāri, kuriem šī uzdevuma izpilde jāsekmē?

Katra un tagad arī piektā KHL sezona Dinamo komandas līdzjutējiem nāk ar cerībām vai bezceru atkarībā no prognozēm attiecībā uz jaunās sezonas komplektu. Ja Latvijas hokejistu īpatsvars katru sezonu ir salīdzinoši maz mainīgs, tad leģionāru komplekts parasti tiek samainīts pilnībā vai ar vienu izņēmumu. Piemēram, jaunajā sezonā Rīgas Dinamo ierindā paliek tikai viens pērnais leģionārs – soms Niklass Luseniuss. Viens vai neviens „mantotais” leģionārs jau ir Rīgas komandas iezīme: 2009. gada starpsezonā tika „saglabāts” Hosa; 2010. gada starpsezonā „nevajadzēja” nevienu importa veci no aizvadītās sezonas; 2011. gada starpsezonā palika Kriss Holts.

Rīga – „saldā” un iecietīgā

Vēl viena rīdzinieku KHL komandas pazīme ir „saldās atgriešanās”. Proti, Rīgas Dinamo mēdz periodiski pieņemt sastāvā tos ārzemniekus, kas agrāk jau ir spēlējuši komandā. Šajos gadījumos runa ir ne tikai par pārbaudītām vērtībām, bet „saprātīgām naudiņām”. Tā 2010. gada starpsezonā komandā tika paņemts vienu sezonu CSKA platuma grādos uzspēlējušais Marks Hartigans. Tekoši – sezonu gaitā – ir bijusi Roberta Petrovicka „otrā atnākšana” (2010./2011. g.), kā arī Marsela Hosas „vēlreiz” (2011./2012. g.). Jaunajā Dinamo komplektā šāds „atkārtot, atkārtot” ir vārtsargs Mikaels Tellkvists (zemāk pa kreisi novietotā attēlā). Kad pirms sezonas Tellkvists pameta Rīgu, viņš Rietumu medijos izteicās, ka Rīgā švaks budžets un tāpēc šamie nevarot atļauties konkrēto zviedru vārtsargu. Tagad paliek retorisks jautājums: vai tagad Rīgas Dinamo lielāks budžets palicis, vai arī Tellkvistam ar cenu nav tā, kā īpaši izturētam konjakam – jo vecāks, jo dārgāks…

Komandas sastāva lipināšana jeb atlase ir ārkārtīgi radošs process. Teorija – informācijas analīze, gaišredzība un sarunāšanas prasme – drīz vien tiek testēta praktiski. Ģenerālmenedžera un priekšnieku sagādātais materiāls nonāk treneru rokās, kuras no tā visa veido komandu. Dažreiz tas izdodas ātrāk, citkārt – ap sezonas vidu, atsevišķos gadījumos – neizdodas vispār. Un tad tiek meklēti „ielāpi”, papildspēki, atlaisti spēlētāji un treneri. Dinamo saimniecība attiecībā uz treneriem ir iecietīga; „ziepes” ir bijušas dažādas, bet Šuplers „nozāģēja” 3 sezonas, Rautakallio – sāk otro. Ne-galvenie treneri gan ir mainījušies biežāk. Vai kāds atceras tādu Miklošoviču, kas asistēja Šupleram Dinamo „sākumos”? Šovasar Dinamo treneriem nepieciešams ne mazāk radošs process – leģionāri, atskaitot Luseniusu, ir prom; arī daži būtiski personāži (Sprukts, Miķelis Rēdlihs, Ozoliņš) nav komandas sastāvā, vismaz šajā starpsezonā.

Sliktāk nebūs?

Nu jau vēsturiski visplašākie „otas triepieni” un radošās domas lidojumi Dinamo sastāva komplektētājiem ir sanākuši vai nesanākuši leģionāru – uzbrucēju meklējumos. Tradicionāli akūtākās pozīcijas – centra uzbrucējs un snaiperis. Jau tradicionāli pieņemts uzskatīt un arī statistiski saskatāms, ka labākais leģionāru – uzbrucēju komplekts bija pirmajā Dinamo sezonā (2008./2009.), kad rezultātu taisīja Hosa, Hartigans un Elisons. Tikpat tradicionāli un statistiski švakākais leģionāru pienesums bija aizvadītajā sezonā (2011./2012.), kad sezonas gaitā tika atbrīvoti pat 3 uzbrucēji – leģionāri: Melins, Nieminens, Šindels… Un arī tie leģionāri – uzbrucēji, kas palika, izšķirošās lomas nespēlēja, ja neskaita Marsela Hosas iegādi regulārās sezonas izskaņā, kad Hosa atstrādāja pieklājīgi. Raugoties no pērnās sezonas pieticīgās mērauklas, varētu prognozēt, ka sliktāk diezin vai būs.

Pagaidām Dinamo vadoņi ar vai bez iepriekšējā ģenerālmenedžera Sējēja iestrādēm ir iepirkusi 3 leģionārus uzbrucējus. Snaipera loma acīmredzot ir iecerēta Aleksandram Žirū (Alexandre Giroux) – īstenam AHL veterānam ar nelielu pieredzi NHL oficiālajās spēlēs (48 spēlēs). Žirū AHL laukumos ir varējis samest vārtos pa 50 un 60 reizēm regulārās sezonas gaitā, iekopjot 97 – 103 punktus sezonā. Uz šiem „labajiem paraugiem” tad arī cer Dinamo sastāva komplektētāji. Tomēr jāņem vērā, ka Žirū ir 31 gadu jauns un šīs labākās sezonas viņam bija pirms 2-3 gadiem. Tiesa iepriekšējās divās sezonās lasītie 28-32 vārtu guvumi ir labākā statistika starp šīs starpsezonas jaunpienācējiem. Atklāts paliek jautājums, vai Dinamo vēl meklē jaudīgāku snaiperi. Tāpat jāņem vērā, ka arī agrāk Dinamo sastāvā ir bijis pa kādam AHL „daudzšāvējam”, kuram KHL laukumos tik braši nesokas.

Pārējie divi vīri uzbrucēju posteņos ir centri. 26 gadus vecais Robs Šremps (Rob Schremp) no abiem ir ar skaistāku CV: 114 spēles NHL, bet pērnsezon MODO Hockey vienībā Zviedrijas Elitserien. Acīmredzot Šremps ir Dinamo komplektētāju lielā cerība „saspēles vadītāja” lomā. Savukārt otrs importa centrs Džeimijs Džonsons (Jamie Johnson) vismaz uz papīra izskatās kaut kas pa vidu starp plāna pildīšanu (kādu taču vajag) un taupības programmu (neesam taču SKA). Tad nu Džonsons ir 30 gadus jauns un 180 cm garš centra uzbrucējs ar AHL 5,5 sezonu pieredzi un vēl 2,5 sezonām zemākā līgā – ECHL, kā arī vienu sezonu Somijas stiprākajā līgā… Vai tā ir Dinamo vadības lielā cerība? Protams, statistikas ailītes nespēlē, un katram no nosauktajiem būs sevi jāpierāda reālajā laikā un vietā.

Ar ko mērīs Šrempu, Žirū un Džonsonu. Rīgas Dinamo leģionāru – uzbrucēju rezultativitāte 4 regulārajās sezonās:

	uzbrucējs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Marcel Hossa	2009./2010.	56	35+20	-3	19:15
2.	Marcel Hossa	2008./2009.	52	22+22	+3	19:43
3.	Mark Hartigan	2008./2009.	55	20+18	-1	17:03
4.	Matt Ellison	2008./2009.	55	15+22	+1	19:00
5.	Mike Iggulden	2009./2010.	55	13+20	+6	16:15
6.	Tomáš Surový	2010./2011.	54	14+18	-4	17:40
7.	Brock Trotter	2010./2011.	49	9+17	+3	14:26
8.	Mark Hartigan	2010./2011.	45	16+8	+8	17:16
9.	Martin Kariya	2009./2010.	38	4+19	+8	13:17
10.	Róbert Petrovický	2009./2010.	34	8+11	-3	16:20
11.	Fredrik Warg	2011./2012.	49	10+7	-18	16:42
12.	Jamie Lundmark	2011./2012.	47	8+8	-11	15:35
13.	Niclas Lucenius	2011./2012.	53	0+15	+6	14:34
14.	Marcel Hossa	2011./2012.	19	8+6	+2	17:06
15.	Tyler Arnason	2009./2010.	26	4+7	+3	9:48
16.	Ronald Petrovický	2008./2009.	30	2+3	-4	11:36
17.	Juraj Mikúš	2010./2011.	22	3+1	-5	12:04
18.	Adrian Foster	2009./2010.	10	2+2	-1	13:49
19.	Róbert Petrovický	2010./2011.	20	1+3	-4	11:03
20.	Vitalijs Karamnovs	2010./2011.	18	0+2	-3	10:03
21.	Jakub Šindel	2011./2012.	21	1+0	-9	12:32
22.	Ville Nieminen	2011./2012.	16	0+1	-7	16:53
23.	Björn Melin	2011./2012.	11	0+0	-9	12:03

*

Ievajadzējās aizsargu

Jau divas vai precīzāk – divarpus – iepriekšējās sezonas Dinamo bija iztikuši vai bija nācies iztikt bez importa aizsargiem. Pirmajā KHL sezonā (2008./2009.) dinamiešiem vajadzēja divus aizsargus – leģionārus (Novāku un Vestkotu); nākamajā sezonā Svetu noturēja „nepilnu laiku”. Bet pārējās divas sezonas auga un bija izauguši Rēdlihi, Galviņš un citi pašmāju aizsargi. Jaunajā sezonā izmaiņas aizsargu ierindā ir nelielas, bet pamanāmas. Jaunajā sastāvā nav atrodams Jāņa Andersona vārds, kas nav tik skaļš, bet lielāka spēles laika vērts bija gan. Dinamo klāstā nav arī tāds zīmola nosaukums kā Sandis Ozoliņš.

Iztrūkuma aizpildīšanai un Rautakallio stila izpildījumam ar Latvijas pašmāju kadrējumu izrādījās par maz, un pēc ilgāka pārtraukuma Dinamo leģionāru sarakstā ir aizsargs – Matjē Karls (Mathieu Carle). Diplomēti franču valodas zinātāji uzstāj uz tieši šādu personas vārda izrunu. Karls var palepoties tikai ar 3 spēlēm NHL un NHL drafta otro kārtu, bet pamatā bijušas 4,5 sezonas AHL. Matjē Karlam pagaidām ir tikai 24 gadi un īstais briedums ir pašā laikā.

Rīgas Dinamo leģionāru – aizsargu lietderības koeficients 4 regulārajās sezonās:

	aizsargs	sezona	spēles	punkti	+/-	sp. laiks
1.	Lee Sweatt	2009./2010.	37	2+5	+2	19:56
2.	Duvie Westcott	2008./2009.	51	2+18	-1	21;28
3.	Filip Novák	2008./2009.	50	4+14	-7	20:43

*

Tellkvists kā labs konjaks?

Mikaela Tellkvista otrā atnākšana joprojām simbolizē vai stiprina mītu, ka, neskaitot Masaļski, Latvijā KHL līmeņa vārtsargu nav. Drošības pēc vārtsardzības lauvas tiesa joprojām tiek nodota un iecerēta importa leģionāriem. Šaubu nav, komandai, kas cīnās par Gagarina kausu, kā kluba vadonis Juris Savickis proklamēja komandas prezentācijā 20. jūlijā, ir nepieciešams nodrošināties ar augstākā līmeņa vārtsargu! Protams, tā ir ironija. Ne par to, ka komandai nepieciešami augsti mērķi. Tomēr, kamēr savus kadrus neaudzināsi un neiekopsi, tikmēr jāpērk importa vīri un jāpaļaujas uz gadījuma sakariem. Šoreiz Tellkvists aicināts kā pārbaudīta vērtība, un, iespējams, ar domu, ka Jučeram tiks dots vairāk spēles laika nekā iepriekšējā sezonā.

Rīgas Dinamo leģionāru – vārtsargu statistika 4 regulārajās sezonās:

	vārtsargs	sezona	spēles	GAA	atv. %	sausi	sp. laiks
1.	Martin Prusek	2008./2009.	20	1.70	94.1%	6	1163:48
2.	Chris Holt	2010./2011.	33	2.47	92.4%	1	1965:37
3.	Mikael Tellqvist	2010./2011.	20	2.63	92.2%	1	1139:33
4.	Chris Holt	2011./2012.	45	2.27	91.9%	5	2590:12
5.	Daniel Sperrle	2008./2009.	5	2.61	90.8%	0	252:56
6.	Martin Prusek	2009./2010.	28	3.13	90.3%	0	1476:56

*

Kas ir Dinamo seja un rokraksts?

Pie Dinamo jaunā (sezonu vecā) stila visvairāk strādā kārtības ieviesējs Peka Rautakallio, kuram atliek novēlēt veiksmi līnijas izturēšanai. Bet kas ir komandas seja vai sejas, kas ļauj to saukt par Rīgas Dinamo arī katrā nākamajā sezonā? Plašas kadru rotācijas gadījumā to atļautu sava sporta skola, kas pieražo adekvātu kadru skaitu. Pagaidām HS Dinamo vēl ir pārāk jauna, lai būtu reāla. Citi varianti?

Kā komandas „mārketinga seja” pagaidām ir Raitis Ivanāns, kura kalibrs, tāpat kā absolūtajam vairākumam kandidātu, ir stipri mazāks kā Sanda Ozoliņa vārdam. Nav komandas rīcībā arī vidēji jauno zvaigžņu un zvaigznīšu – Miķeļa Rēdliha, Jāņa Sprukta, otro sezonu arī bez Laura Dārziņa. Protams, liela daļa Latvijas izcelsmes hokejistu ir tepat, jo atbilst plāna daļai „kur gan liksies” un leģionāru ierobežojuma dēļ citur KHL nav tik vai vispār pieprasīti. Tas gan nenozīmē, ka viņi būtu slikti, bet tomēr – ir klavieru nesēji vai vēl nav izauguši līdz komandas sejai. Protams, „jaunā kārtība” un komandas spēks visvairāk ir komandā nevis atsevišķos indivīdos; uz to Rīgas Dinamo kā bezzvaigžņu komanda tad arī balsta savu ideoloģiju un demagoģiju.

Tomēr par komandu šī vārda īstākajā nozīmē varēs runāt, kad līgumus, kas ilgāki par 2 sezonām, slēgs ne tikai ar pāris junioru vai pēcjunioru vecuma jaunajiem censoņiem, kuriem var maksāt ļoti nelielas naudiņas. Brīdī, kad ar hokejistiem brieduma gados, neatkarīgi no Latvijas vai importa piederības, slēgs 4 – 5 gadu līgumus, kad ar labu sniegumu uzrādījušiem leģionāriem pagarinās līgumus nevis meklēs kaut ko tikpat labu par lētām naudiņām – tad varēs sākt runāt par ilgtermiņa „kausa sastāva” veidošanu un grābstīšanos gar Gagarina kausu. Protams, ar lielāko prieku ņemtu savus vārdus atpakaļ, tomēr leģionāru pagādāšanas un arī vietējo kadru līgumu pagarināšanas politika pagaidām turpina īstermiņa politiku. Ko acīmredzot nosaka īpašnieku struktūra, kurai ilgtermiņš var nebūt vajadzīgs. Tiesa, šajā starpsezonā divgadu līgumu ar leģionāriem ir vairāk nekā agrākās reizēs; bet no Dinamo pieredzes ir labi zināms, ka tas nav šķērslis šo līgumu laušanai pirms termiņa.

Dažādu komandu, t.sk. Dinamo, varēšanas iztrūkumos nereti tiek vainots „ne tas lielākais” un ierobežotais budžets. Tomēr ir lietas, ko hokejā nevar nopirkt par naudu. Arī Gagarina kausu. Tam kā labs piemērs ir pēdējos gados par superkomandu veidotā Sanktpēterburgas SKA vienība, kas nekautrējas kāpt pāri dažādiem budžeta griestiem un pirkt pirmā-otrā kalibra zvaigznes vairumā. Tagad SKA ir tuvāk savam sapņu kausam nekā citus gadus, tomēr – kaut kas pietrūkst. Kaut kas tāds, ko ar gāzes miljoniem nopirkt neizdodas.

Bet, lai Dinamo veicas!

Rīgas Dinamo aktuālais sastāvs (treniņu pirmā nedēļa; 16. – 20. jūlijs):

ampl.	spēlētājs	dz.	statuss attiecībā uz Dinamo
	UZBRUCĒJI
U	Ģirts Ankipāns	1975.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U	Māris Bičevskis	1991.	pagarināts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U	Rihards Bukarts	1995.	papildinājums no MHL; noslēgts līgums (DR saka: uz 3 gadiem)
U	Roberts Bukarts	1990.	turpinās līgums
U	Andris Džeriņš	1988.	turpinās līgums
U	Alexandre Giroux	1981.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Miks Indrašis	1990.	pagarināts līgums (uz 3 gadiem)
U	Raitis Ivanāns	1979.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Jamie Johnson	1982.	panākta vienošanās (uz 2 gadiem)
U	Mārtiņš Karsums	1986.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U	Edijs Rinke-Leitāns	1991.	try-out līgums
U	Niclas Lucenius	1989.	turpinās līgums (vēl 1 gadu)
U	Gints Meija	1987.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
U	Aleksandrs Ņiživijs	1976.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
U	Vitālijs Pavlovs	1989.	try-out līgums
U	Ainars Podziņš	1992.	turpinās līgums (vēl 2 gadus)
U	Rob Schremp	1986.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
U	Gunārs Skvorcovs	1990.	try-out līgums
U	Juris Upītis	1991.	turpinās līgums
	AIZSARGI
A	Mathieu Carle	1987.	noslēgts līgums (DR saka: uz 1 gadu)
A	Oskars Cibuļskis	1988.	turpinās līgums
A	Edgars Dīķis	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Guntis Galviņš	1986.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Mārtiņš Jakovļevs	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Rodrigo Laviņš	1974.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Mārtiņš Porejs	1991.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Jēkabs Rēdlihs	1982.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Krišjānis Rēdlihs	1981.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
A	Arvīds Reķis	1979.	pagarināts līgums (uz 1 gadu)
A	Artūrs Salija	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Andrejs Smirnovs	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
A	Kristaps Sotnieks	1987.	pagarināts līgums (uz 2 gadiem)
	VĀRTSARGI
V	Kristers Gudļevskis	1992.	papildinājums no HK Rīga; ir līgums
V	Māris Jučers	1987.	turpinās līgums
V	Mikael Tellqvist	1979.	noslēgts līgums (uz 2 gadiem)
	TRENĒJUŠIES AR DINAMO
U	Toms Andersons	1993.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U	Kaspars Daugaviņš	1988.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
V	Chris Holt	1985.	1 gada līgums ar Avtomobiļist
A	Ņikita Koļesņikovs	1992.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
U	Ralfs Rinke-Leitāns	1993.	līguma nav; prognozējami – uz citu klubu
	PĀRTRAUKTI TRY-OUT LĪGUMI
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	try-out līgums
A	Aleksandrs Galkins	1990.	try-out līgums
U	Toms Hartmanis	1987.	try-out līgums
U	Koba Jass	1990.	try-out līgums
U	Kasaprs Saulietis	1987.	try-out līgums

*

Rīgas Dinamo sastāvu pametušie un/vai ar šo klubu jaunus līgumus nenoslēgušie 2011./2012. g. sezonas spēlētāji (2012-07-21):

ampl.	spēlētājs	dz.	virziens
A	Jānis Andersons	1986.
U	Mārtiņš Cipulis	1980.	šovasar bija try-out līgums ar DR
V	Chris Holt	1985.	uz Avtomobiļist (līg. uz 1 gadu); piedalījās DR treniņos
U	Marcel Hossa	1981.	uz HC Lev Praha (līg. uz 1 gadu)
U	Jamie Lundmark	1981.	uz EC-KAC (EC Klagenfurter AC; EBEL; Austrija)
U	Björn Melin	1981.	DR pameta sez. gaitā – uz Rauman Lukko (SM-liiga; Som.); 2012./13. – AIK Hockey (Elitserien; Zv.)
U	Ville Nieminen	1977.	DR pameta sez. gaitā – uz Örebro HK (HockeyAllsvenskan; Zv.); 2012./13. – Tappara (SM-liiga; Somija)
A	Sandis Ozoliņš	1972.
U	Miķelis Rēdlihs	1984.	uz Lokomotiv (līg. uz 3 gadiem)
U	Jakub Sindel	1986.	DR pameta sez. gaitā – uz Oulun Kärpät; Porin Ässät (abi SM-liiga)
U	Jānis Sprukts	1982.	uz CSKA (līg. uz 2 gadiem)
U	Juris Štāls	1982.
U	Fredrik Warg	1979.	uz Rögle BK (Elitserien)

*

P.S. Jauno kadru atlase uz agrāko gadu fona

Dinamo leģionāru sniegums regulārajos čempionātos 2 sezonas pirms savas pirmās parādīšanās Dinamo sastāvā (vecums DR pirmajā sezonā 1. septembrī):

spēlētājs	gadi	sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)	2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (punkti) +/-)
UZBRUCĒJI
Tyler Arnason	30	Colorado Avalanche (NHL) 71 sp. (5+17) -16	Colorado Avalanche (NHL) 69 sp. (10+21) -1
Matt Ellison	24	Milwaukee Admirals (AHL) 75 sp. (26+32) +1	Philadelphia Phantoms (AHL) 62 sp. (12+27) 0
			Philadlphia Flyers (NHL) 2 sp. (0+0) 0
Adrian Foster	27	EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (19+24) +18	Houston Aeros (AHL) 70 sp. (15+23) +5
Alexandre Giroux	31	Springfield Falcons (AHL) 65 sp. (28+26) -4	Oklahoma City Barons (AHL) 70 sp. (32+46) +1
		Columbus Blue Jackets (NHL) 9 sp. (1+0) -2	Edmonton Oilers (NHL) 8 sp. (1+1) -2
Mark Hartigan	30	Grand Rapids Griffins (AHL) 48 sp. (23+19) -6	Syracuse Crunch (AHL) 34 sp. (19+13) -3
		Detroit Red Wings (NHL) 23 sp. (3+1) -2	Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (1+2) +2
			Portland Pirates (AHL) 25 sp. (9+16) +11
			Anaheim Ducks (NHL) 6 sp. (0+0) -1
Marcel Hossa	26	New York Rangers (NHL) 36 sp. (1+7 +8	New York Rangers (NHL) 64 sp. (10+8) -4
		Hartford Wolf Pack (AHL) 5 sp. (1+0) -1
		Phoenix Coyotes (NHL) 14 sp. (0+0) -6
Mike Iggulden	26	Bridgeport Sound Tigers (AHL) 72 p. (25+41) +3	Worcester Sharks (AHL) 78 sp. (29+37) -19
		New York Islanders (NHL) 11 sp. (1+4) -3	San Jose Sharks (NHL) 1 sp. (0+0) -1
Jamie Johnson	30	Grand Rapids Griffins (AHL) 76 sp. (21+37) +5	Grand Rapids Griffins (AHL) 78 sp. (12+26) -18
Vitalijs Karamnovs	21	Dinamo (Maskava; KHL) 7 sp. (0+2) 0	Dinamo (Maskava; KHL) 11 sp. (1+0) -4
		MHK Dinamo (Maskava; MHL) 42 sp. (21+24) +19
		HK Rjazaņ (Kr. Augst. līga) 8 sp. (4+3 +6
Martin Kariya	27	SCL Tigers (Langnau; Šv. NLA) 50 sp. (15+43) +15	Peoria Rivermen (AHL) 71 sp. (16+37) +12
Jamie Lundmark	30	Milwaukee Admirals (AHL) 34 sp. (6+12) 0	Abbotsford Heat (AHL) 32 sp. (9+12) +4
		Timrå IK (Red Eagles; Zv. Elitserien) 18 sp. (3+7) -6	Calgary Flames (NHL) 21 sp. (4+5) -6
			Toronto Maple Leafs (NHL) 15 sp. (1+2) -7
Niclas Lucenius	22	Tappara (Som. SM-liiga) 54 sp. (10+22) 0	Tappara 56 sp. (17+29) +8
Björn Melin	30	Ņeftehimik (KHL) 14 sp. (3+2) -2	HV71 (Zv. Elitserien) 55 sp. (14+22) 0
		Freiburg-Gotteron (Šv. NLA) 19 sp. (10+5) +2
Juraj Mikúš	23	Manchester Monarchs (AHL) 56 sp. (4+9) -8	HK 36 Skalica (Slovāk.) 56 sp. (31+59) +58
Ville Nieminen	34	Sibir (KHL) 53 sp. (12+23) +3	Tappara (Som. SM-liiga) 50 sp. (15+14) +7
Róbert Petrovický	35	HC Vítkovice Steel (Čeh.) 37 sp. (5+15) n/d	HC Vítkovice Steel 11 sp. (5+4) n/d
		Leksands IF (Zv. HockeyAllsvenskan) 6 sp. (1+3) +2	Leksands IF 33 sp. (10+17) +18
Ronald Petrovicky	31	HK Dukla Trenčín (Slovāk.) 2 sp. (0+1) +2	Pittsburgh Penguins (NHL) 31 sp. (3+3) +4
		MODO Hockey (Zv. Elitserien) 18 sp. (1+1) 0	Wilkes-Barre Scranton Penguins (AHL) 4 sp. (0+0) -3
		EV Zug (Šv. NLA) 10 sp. (0+0
Rob Schremp	26	MODO Hockey (Zv. Elitserien) 55 sp. (19+22) +1	Bridgeport Sound Tigers (AHL) 1 sp. (0+1) +1
			New York Islanders (NHL) 45 sp. (10+12) -19
			Atlanta Thrashers (NHL) 18 sp. (3+1) -1
Tomáš Surový	28	HC ’05 Banská Bystrica (Slovāk.) 5 sp. (1+2) +1	Linköpings HC (Zv. Elitserien) 33 sp. (5+6) -7
		Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 48 sp. (10+13) +1
Jakub Šindel	25	Pelicans (Som. SM-liiga) 59 sp. (15+18) -12	HC Kometa Brno (Čeh.) 44 sp. (11+9) -7
Brock Trotter	23	Hamilton Bulldogs (AHL) 75 sp. (36+41) +33	Hamilton Bulldogs (AHL) 76 sp. (18+31) +8
		Montréal Canadiens (NHL) 2 sp. (0+0) -1
Fredrik Warg	32	Skellefteå AIK (Zv. Elitserien) 50 sp. (11+19) +4	Skellefteå AIK 46 sp. (7+15) -15
AIZSARGI
Mathieu Carle	24	Syracuse Crunch (AHL) 72 sp. (6+31) +7	Hamilton Bulldogs (AHL) 68 sp. (11+18) +19
Filip Novák	26	HC České Budějovice (Čeh.) 45 sp. (2+2) +20	Syracuse Crunch (AHL) 67 sp. (5+32) +5
			Columbus Blue Jackets (NHL) 6 sp. (0+0) +1
Lee Sweatt	24	EC Red Bull Salzburg (Austr. EBEL) 52 sp. (10+26) -1	TPS (Som. SM-liiga) 56 sp. (15+18) -12
Duvie Westcott	28	Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (1+3) -10	Columbus Blue Jackets (NHL) 23 sp. (4+6) -13
		Syracuse Crunch (AHL) 37 sp. (4+23) +6
VĀRTSARGI	gadi	sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv.%)	2 sez. pirms DR (klubs (līga); sp (GAA) atv. %)
Chris Holt	25	Elmira Jackals (ECHL) 15 sp. (3.01) 89.9%	Peoria Rivermen (AHL) 20 sp. (1.73) 93.1%
		Binghamton Senators (AHL) 33 sp. (2.95) 90.5%	Alaska Aces (ECHL) 5 sp. (1.80) 94.6%
			St.Louis Blues (NHL) 1 sp (0.00) 100%
Martin Prusek	32	HC Vítkovice Steel (Čeh.) 43 sp. (2.69) 93.2%	SKA (Kr.) 22 sp. (2.69) n/d
Daniel Sperrle	25	Brynäs IF (Zv. Elitserien) 26 sp. (3.12) 89.7%	Brynäs IF 27 sp. (2.60) 90.4%
		Brynäs IF J20 (J20 SuperElit) 3 sp. (2.31) 92.9%	Brynäs IF J20 2 sp. (1.54) 92.3%
Mikael Tellqvist	30	Ak Bars (KHL) 11 sp. (2.45) 90.5%	Phoenix Coyotes (NHL) 15 sp. (2.86) 90.7%
		Rauman Lukko (Som. SM-liiga) 26 sp. (2.34) 91.9%	Buffalo Sabres (NHL) 6 sp. (2.35) 92.8%

*

Izziņām:

• Pārtraukti pārbaudes laika līgumi ar Cipuli, Galkinu, Hartmani, Jasu un Saulieti (2012-07-20) – dinamoriga.eu
• Rīgas Dinamo vienojas uz 2 sezonām ar uzbrucēju Jamie Johnson (2012-07-18) – dinamoriga.eu
• Par Dinamo ģenerālmenedžeri apstiprināts Juris Opuļskis (2012-07-17) – dinamoriga.eu
• KHL oficiāli apstiprināto jauno līgumu un līguma pagarinājumu saraksts (2012-07-16) – khl.ru
• Par Rīgas Dinamo treniņu uzsākšanu, pārbaudes laika kandidātiem, starpsezonas pārbaudes spēlēm utt. (2012-07-16) – dinamoriga.eu
• 2012. gada Ņižņijnovgorodas Gubernatora Kausa izcīņas spēļu grafiks – hctorpedo.ru
• Miks Indrašis Chicago Blackhawks jauno talantu nometnē (2012. g. jūlijs) – sportaavize.lv (pieejams abonentiem), sportacentrs.com (1. vers.; 2. vers.), blackhawks.nhl.com
• Raita Ivanāna intervija (2012-07-20) – allhockey.ru
• Riharda Bukarta īs-intervija (2012-07-06) – sportacentrs.com
• Rīgas Dinamo pagarina līgumu ar Ģirtu Ankipānu uz 1 sezonu (2012-07-04) – dinamoriga.eu
• Dinamo paraksta līgumu ar Rihardu Bukartu uz 3 gadiem (2012-07-02) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar vārtsargu treneri Mika Veli Juhani Tarvainen (2012-06-26 un 2012-06-18) – dinamoriga.eu, dagbladet.se
• Kaspara Daugaviņa intervija (2012-06-17) – allhockey.ru
• Dinamo pagarina līgumu ar Māri Bičevski uz 3 gadiem (2012-06-04) – dinamoriga.eu
• Dinamo vienojas ar uzbrucēju Rob Schremp (2012-06-01) – dinamoriga.eu
• „Bauma” par zviedru vārtsargu Johan Backlund (dz. 1981.) un Dinamo – sports.ru
• Iepriekšējais Rīgas Dinamo komplektācijas statuss (2012-05-30): tepat

[Pirmajā attēlā: Gagarina kauss viesojas Rīgā. Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com. Otrajā: Mikaels Tellkvists Dinamo sastāvā 2010./2011. g. sezonā; foto avots: nahl.lv (Oļegs Siračenko). Trešajā: Raitis Ivanāns Dinamo sastāva prezentācijā 2012. gada jūlijā; foto avots: HK Rīga oficiālais profils facebook.com lapā.]

KHL „Trojas zirgs” & Latvijas hokejisti Čeho-Slovākijā

Kopš KHL izveides sākuma šīs organizācijas funkcionāri mēģina „pielauzt” Eiropas hokeja valstu un lielvalstu klubus dalībai jaunajā super-līgā. Taču, jo sakārtotāka ir konkrētās valsts hokeja saimniecība, jo lielāks „kurvītis” ir izsniegts KHL paplašinātājiem. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā ar izkārtni Lev ir sanācis „iemānīt” Slovākijas un arī Čehijas hokeja saimniecības. Vai tā ir Slovākijas un Čehijas nacionālo ekstralīgu „gulbja dziesma”?

„Trojas lauva”

KHL vadoņi ir mēģinājuši tikt Čehijas un pēc tam arī Slovākijas teritorijā pa durvīm, logiem un skursteni. Pirmajās sezonās publiski skaļākie „iekļūšanas” mēģinājumi bija Čehijas pilsētās – Karlovi Vari un Hradeckrālove. Nesanāca… Skaļākais Čehijai paredzētais projekts bija ar kluba nosaukumu Lev, taču čehu hokeja federācija to sabremzēja, kā rezultātā 2010. gada starpsezonā šo Lev „ideju” eksportēja uz Slovākiju – Popradas mazpilsētu un izsludināja par pieņemtu KHL-ā. Popradas Lev pat bija salikts oficiāli izsludinātajā KHL 2010./2011. g. sezonas kalendārā. Taču… izrādījās, ka Slovākijas hokeja federācija nav īsti šim pasākumam devusi zaļo gaismu. Un attiecīgi vēl pirms KHL sezonas sākuma projekts Lev tika noņemts no trases un čempionāta kalendāra.

Lev bīdītāji, t.sk. KHL paplašināšanas organizatori, mierā nelikās, jo „lauvu” iedabūšana līgā bija jau kļuvusi par goda lietu. Sezonas gaitā tika „strādāts” ar Slovākijas federācijas amatpersonām; tik rezultatīvi, ka vēl pirms sezonas beigām Slovākijas hokeja bigbosi publiski izsludināja atļauju KHL-am ieviest klubu Slovākijā. Attiecīgi 2011./2012. g. sezonā KHL čempionātā piedalījās pirmais „īstās” Eiropas klubs – Popradas Lev. ‘Piedalījās’ būs īstais vārds, jo KHL 2011./2012. g. sezonas summā Lev ieņēma 21. vietu no 23 iespējamām.

Savukārt, aizvadītās (2011./2012.) sezonas laikā KHL bīdītāji rūpīgāk pastrādāja ar Čehijas hokeja federācijas īstajiem cilvēkiem, un 2012. gada starpsezonā „zaļā gaisma” KHL-am ir dota arī Čehijas virzienā. Patiesībā „ledus sakustējās” jau pirms gada – 2011. gada starpsezonā, kad čehu federācija „neaplauza” Čehijas kluba Orli Znojmo iekļaušanos Austrijā bāzētajā līgā – EBEL (Erste Bank Eishockey Liga), kur startē arī Slovēnijas, Horvātijas un Ungārijas hokeja klubi. Palaižot „orlus” (ērgļus) Austrijas līgā, pazuda loģisks arguments par to, lai nelaistu Čehijas klubu Krievijas līgā (KHL). Lai gan, iespējams, KHL kluba darbības atļaušana Čehijā bija jau izlemta pirms Znojmo kluba palaišanas Austrijā…

Jaunajā (2012./2013.) sezonā KHL vārdu Čehijā paredzēts nest no slovāku Popradas pārvestajam Lev nosaukumam, kas uztūnēts par HC Lev Praha un no savas Slovākijas pagātnes ir atteicies. Savukārt, KHL kluba „licenci Slovākijā” no Lev pārņēmis (KHL oficiāls formulējums) klubs HC Slovan Bratislava, aktuālais Slovākijas čempions, par kura iestāšanos līgā KHL vadoņi runāja jau pirms gada. Faktiski Lev kļuva par sava veida „Trojas zirgu”, ar kuru Kontinentālās Hokeja līgas paplašinātāji jau ieņēma Slovākiju un, rādās, ka iešturmēs Prāgu… Interesanti, kur Lev (vai Kon, vai Bifel) varētu pārvest nākamajā sezonā?

Vai KHL „apraks” Čehijas un Slovākijas līgas?

Pretestība KHL invāzijai ārpus-Krievijas hokeja saimniecībās ir racionāla, jo faktiski izriet no tēzes: „Nevajag labot mehānismus, kas darbojas labi”. Attiecīgi pašpietiekamu hokeja valstu teritorijā KHL-am tikt ir tuvu tam, ka neiespējami. Vismaz pagaidām Somijai, Zviedrijai, Šveicei, Vācijai krievu „hokeja naudu” un superlīgas līmeni kā pievienoto vērtību nevajag. Turklāt galvenais arguments pret KHL vēlmēm ir attiecīgo valstu hokeja saimniecības līdzsvara izjaukšana, liekot pārskatīt sponsoru naudas, klubu budžetus, spēļu apmeklētību, vienlīdzīgu klubu skaitu, valsts atbalsta un arī jaunatnes motivācijas sistēmu. Kam to vajag? Medvedevam un lielajiem draugiem…

Līdz šim KHL ir „ielauzies” valstīs, kur sava hokeja saimniecība ir salīdzinoši vāja kā savā līmenī, tā struktūras sakārtotībā. No līdzšinējām KHL „ārvalstīm” attīstītākā hokeja saimniecība bija Baltkrievijā – ar salīdzinoši pieklājīgu ekstralīgu, fārmklubiem paredzēto Augstāko līgu, kā arī Junioru un Jauniešu līgām, ar kurām draudzējās Latvijas, Lietuvas un Ukrainas hokeja klubi. Eksperti uzstāj, ka 2007./2008. g. un 2011./2012. g. sezonas Baltkrievijas ekstralīga ir divas ļoti atšķirīgas lietas, līmenis krities… Vaininieku nemeklē tālu – KHL izveide un Baltkrievijas līdzdalība šajā sistēmā ir izjaukusi Baltkrievijas hokeja saimniecības asinsriti. Superklubs KHL-ā, divas komandas MHL-ā un tagad vēl tiekšanās uz VHL – tas viss interesi par Baltkrievijas iekšējo čempionātu ir padarījis vēl pieticīgāku… Šāds liktenis pesimistiskākajā ainavā tiek prognozēts jebkuram ne-Krievijas nacionālajam čempionātam, kura valsts pievienojas KHL-am.

Latvija, Kazahstāna un arī Ukraina nav tās pašpietiekamās hokeja lielvalstis. Kazahstānas un Ukrainas hokeja funkcionāri sludina, ka ar pievienošanos KHL valstu lokam, tiek stutēti arī šo valstu nacionālie čempionāti. Kazahstāna jau vismaz pāris gadus cenšas stiprināt čempionātu, ka pat Latvijas leģionāri to apsēduši. Ukraina pirms gada „pacēla” savu nacionālo čempionātu, ieviešot jaunu līgu PHL.

Savukārt, Latvijas Virslīga jau pirms KHL ne tuvu nebija sapņu čempionāts, gadu no gada paliek jaunāka, ar vaļīgāku reglamentu un vaļīgāku tā ievērošanu. Hokeja speciālisti un interesenti ir sadalījušies divos blokos: vieni apgalvo, ka KHL un Dinamo izveide ir absolūts kaitējums kā Latvijas Virslīgai, kas tiek grauta, tā Latvijas hokejam kopumā; citi uzstāj, ka Dinamo ir „zāles” Latvijas hokeja līmeņa uzturēšanai, un Virslīga nemaz nav svarīga. Patiesība, jādomā, ir kaut kur pa vidu. Pilnvērtīga vietējo kadru selekcija nav iespējama bez nacionālā čempionāta. Runa var būt tikai par formāta un apjoma lietderību. Viena no ārzemēm finansēta kluba izmantošana par mugurkaulu, iespējams, nacionālajai federācijai īstermiņā ir finansiāli izdevīga, bet ietver daudz risku. Īstās sekas un ieguvumus varēs saskatīt pēc ilgāka laika posma. Piemēram, brīdī, ja Krievijas gāzes gigants izdomās vairs nedot naudu Dinamo saimniecībai un gāzinieku vietā uzreiz nenāks cits investors.

Interesanti, vai Slovākijas un tagad Čehijas komandu pievienošana KHL-am ir šo valstu federāciju vājuma pazīme, vai arī KHL ieiet jaunā kvalitātē, ieņemot pilnīgi jaunu – superklubu – nišu šajās valstīs? Un vai vispār tas ir iespējams, nepabīdot malā vai uz leju valstu nacionālos čempionātus?

Kā vienu no atskaites punktiem KHL valstu hokeja saimniecību pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei no līgas mēdz nosaukt konkrētās valsts ieņemto vietu pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Atšķirībā no kritērija „patīk/nepatīk” ieņemtās vietas ir sausi skaitļi; tomēr pietiekami spekulatīvi. Piemēram, no sērijas: paskat, kā Slovākijas izlase uzreiz pēc savas pirmās KHL sezonas un ar deviņiem šīs līgas večiem tika pie sudraba… Vai, piemēram, kā Baltkrievija ar visu KHL ir aizregresējusi līdz 14. vietai. Un vispār, vai vieta pasaules čempionātā ir vienīgā atskaite attiecīgās valsts hokeja saimniecībai?!

KHL aktuālo dalībvalstu ieņemtās vietas pasaules čempionātos un olimpiādēs (2008. – 2012.; slīprakstā – vieta pirms dalības KHL):

valsts	PČ 2008.	PČ 2009.	OS 2010.	PČ 2010.	PČ 2011.	PČ 2012.
Krievija	1.	1.	6.	2.	4.	1.
Čehija	5.	6.	7.	1.	3.	3.
Slovākija	13.	10.	4.	12.	10.	2.
Baltkrievija	9.	8.	9.	10.	14.	14.
Latvija	11.	7.	12.	11.	13.	10.
Kazahstāna	19./20.	17./18.	–	16.	17./18.	16.
Ukraina	19./20.	19./20.	–	19./20.	21./22.	22.

*

P.S. Izziņai: Čehijas ekstralīga un Latvijas hokejistu varoņdarbi

Čehijas ekstralīga (Tipsport Extraliga) 2011./2012. g. regulāro sezonu aizvadīja 14 klubi, aizvadot pa 52 spēlēm, t.i. četrus pilnus apļus. Seši stiprākie uzreiz tika izslēgšanas spēlēs, bet vēl četras komandas izspēlēja pirms-play off kvalifikāciju, noskaidrojot pārējos divus izslēgšanas spēļu dalībniekus. 11.-14. vietu ieņēmēji „uzkapāja” play out – četrus apļus, kuru spēles piesummētas turnīra tabulai. No šiem četriem „pleiauteriem” pēdējās vietas ieņēmējs zaudēja vietu ekstralīgā. 2012. gada pavasarī no ekstralīgas izlidoja BK Mladá Boleslav, bet viņu vietu ieņem 1. līgas uzvarētāji Piráti Chomutov.

Čehijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Sparta Praha	52	107	tika līdz ceturtdaļfinālam
2.	HC Plzeň 1929	52	99	tika līdz pusfinālam
3.	HC ČSOB Pojišťovna Pardubice	52	86	Čehijas čempioni
4.	Bílí Tygři Liberec	52	84	tika līdz pusfinālam
5.	HC Mountfield (České Budějovice)	52	83	tika līdz ceturtdaļfinālam
6.	HC Vítkovice Steel	52	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	PSG Zlín	52	76	tika līdz ceturtdaļfinālam
8.	HC Kometa Brno	52	75	tika līdz finālam
9.	Rytíři Kladno	52	74	tika līdz play off kvalifikācijai
10.	HC Oceláři Třinec	52	73	tika līdz play off kvalifikācijai
11.	HC Energie Karlovy Vary	52	67	play out saglabāja vietu līgā
12.	HC Slavia Praha	52	66	play out saglabāja vietu līgā
13.	HC VERVA Litvínov	52	64	play out saglabāja vietu līgā
14.	BK Mladá Boleslav	52	61	play out izkrita no līgas

*

Čehijas ekstralīga, īpaši pirms KHL laikā, bija Latvijas hokejistu diezgan apmeklēta un pieprasīta līga. Čehija tomēr ir viena no hokeja lielvalstīm, kas piedāvāja vērā ņemamu hokeja līmeni tepat Eiropā. Attiecīgi – viena daļa no esošajiem un bijušajiem Rīgas Dinamo spēlētājiem ir izgājuši Čehijas „skolu” – Guntis Galviņš, Jēkabs Rēdlihs, Jānis Andersons, Lauris Dārziņš, Juris Štāls, Armands Bērziņš.

Starp citu, arī Čehijas ekstralīgā pieprasītāki un/vai konkurētspējīgāki bija tieši aizsargi no Latvijas; uzbrucēju un vārtsargu skaits, kas no Latvijas bija eksportējies Čehijā, ir salīdzinoši un proporcionāli mazāks. Lielākā Čehijas ekstralīgas pieredze Latvijas pusē, starp citu, ir aizsargam Jānim Andersonam (1986.), kurš jau salīdzinoši agrā vecumā nokapāja 4 sezonas Čehijas galvenajā līgā ar salīdzinoši nelielām pieturām līgu zemāk (1. līgā). Otra ilgākā Čehijas ekstralīgas pieredze ir aktuālajam HC Lev Praha ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, kurš Čehijas ekstralīgā periodiski nocīnījās 3 sezonas.

Normunds Sējējs arī atstājis paliekošākās pēdas Čehijas ekstralīgas annālēs. Tieši Sējējam kā aizsargam ir pirmie 3 rezultativitātes rekordi Latvijas hokejistu vidū. Uzbrucējs šajā topā ieņem tikai 4. vietu… Jāatkārto, ka Latvijas uzbrucēju Čehijas ekstralīgā nav bijis daudz, bet tik un tā – viņu rezultativitāte bija ļoooti pieticīga…

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Čehijas ekstralīgā. TOP 4:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	a. Normunds Sējējs	1996./1997.	HC Chemopetrol (tag. HC VERVA Litvínov)	48	6+22
2.	a. Normunds Sējējs	1998./1999.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	48	3+19
3.	a. Normunds Sējējs	2000./2001.	HC Becherovka Karlovy Vary (tag. HC Energie Karlovy Vary)	46	5+11
4.	u. Armands Bērziņš	2006./2007.	Vsetínská hokejová (arī HC Vsetin)	35	5+3

*

Izziņa: Slovākijas ekstralīga & Latvijas pārstāvju varējums

Lai arī kā slovāku pašlepnumam nepatīk, ka viņus jauc ar čehiem vai savulaik kopvalsts nesaucās Slovakočehija, daudzās lietās un arī hokejā šīm nācijām ir virkne līdzību. Piemēram, ekstralīgas nosaukums un tās sponsors – Tipsport Extraliga. Tiesa, izslēgšanas spēļu nosaukums Slovākijā atšķirīgs – Slovnaft Play Off. Slovākijā tāpat kā Čehijā ierasta lieta ir ne tikai līgas nosaukuma, bet arī kluba vārdu pārdošana. Tāpēc, piemēram, vārds Mountfield ir ieviesies komandām abās valstīs. Un tas nav Dinamo vai Torpedo nozīmes vārds, bet konkrēta uzņēmuma (sponsora) nosaukums. Tradīcijas kopība nāk no laikiem, kad abas bija viena valsts, un vēl līdz 1992./1993. gada sezonai Slovākijai bija ar Čehiju kopīga ekstralīga, bet jaunā sezona (2012./2013.) būs Slovāku galvenā čempionāta 20.-tā sezona.

Slovākijas ekstralīgā ir 10 pamatkomandas, kas regulārās sezonas gaitā uzspēlē pilnus 10 apļus, kā arī vienu spēli pret papildkomandu – Slovākijas U-20 komandu (HK Orange 20). Šī U-20 komanda ir treniņu poligons aktuālās un tālāku sezonu Slovākijas U-20 izlasei, kas tādā veidā gūst laba līmeņa spēļu praksi un, protams, palīdz atlasīt kadrus junioru izlasei. HK Orange 20 uzspēlēja savas 10 spēles, kurās tika pie vienas uzvaras, un, protams, uz čempionu kausu nepretendēja. Savukārt 8 stiprākās komandas turpināja gaitas izslēgšanas spēlēs. Atgādinājumam: divi Latvijas aizsargi – Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs – šogad kļuva par Slovākijas čempioniem.

Slovākijas Tipsport Extraliga 2011./2012. g. reg. sezonas tabula:

vieta	klubs	sp.	punkti	sezonas 2. posmā
1.	HC Košice	55	110	tika līdz finālam
2.	HK 36 Skalica	55	104	tika līdz ceturtdaļfinālam
3.	HC Slovan Bratislava	55	102	Slovākijas čempioni
4.	HK AutoFinance Poprad	55	101	tika līdz ceturtdaļfinālam
5.	Dukla Trenčín	55	79	tika līdz pusfinālam
6.	MsHK Žilina a.s.	55	77	tika līdz ceturtdaļfinālam
7.	HKM a.s. Zvolen	55	75	tika līdz pusfinālam
8.	HC ´05 Banská Bystrica	55	75	tika līdz ceturtdaļfinālam
9.	MHC Mountfield (Martin)	55	63	–
10.	HK Nitra a.s.	55	52	–
–	HK Orange 20	10	2	–

*

Latvijas spēlētāju skaits Slovākijas ekstralīgā dažādos laikos ir bijis mazāks nekā Čehijā. Iespējams, Čehija ir saistījusi ar savu ievērojamāko hokeja slavu un tradicionālo pieņēmumu par līgas augstāku līmeni, taču pragmatiski – Slovākija ir mazāka valsts, ar mazāku komandu skaitu un caurmērā mazāk skaitlisku ekstralīgu.

Lielākie (ilgākie) Latvijas eksperti Slovākijas ekstralīgā ir aizsargi Māris Jass un, atkal, Normunds Sējējs. Māris Jass Slovākijas ekstralīgā ir atzīmējies 4 sezonas, bet Normunds Sējējs pēc kārtas norāva 3 sezonas Dukla Trenčín klubā.

Arī Slovākijas ekstralīgā no Latvijas aizsargu ir vairāk nekā citu ampluā spēlētāju. Taču rezultativitātes rekords ir uzbrucēja „īpašumā”. Vēl relatīvi nesen divas salīdzinoši labas sezonas MHC Martin (tagad – MHC Montfield (Martin)) aizvadīja uzbrucējs Guntis Džeriņš (dz. 1985.). Šīs sezonas diemžēl arī bija pēdējās viņa profesionālajā karjerā.

Latvijas hokejistu regulāro sezonu rezultativitātes rekordi Slovākijas ekstralīgā. TOP 3:

	spēlētājs	sezona	klubs	spēles	punkti
1.	u. Guntis Džeriņš	2007./2008.	MHC Martin	54	17+22
2.	a. Normunds Sējējs	2002./2003.	Dukla Trenčín	54	6+20
3.	a. Oļegs Sorokins	2000./2001.	HC Slovan Bratislava	54	5+18

*

Latvijas hokejisti Čehijas un Slovākijas ekstralīgās (saskaņā ar publiski pieejamo statistikas lapu informāciju; iespējami labojumi):

sezona	sk. Čeh.	spēlētāji Čeh. ekstralīgā	sk. Slovāk.	spēlētāji Slovāk. ekstralīgā
1993./1994.	2	u. I.Pavlovs (HC Vítkovice); u. Znaroks (HC Vítkovice)	0	–
1994./1995.	1	u. J.Opuļskis (HC Vítkovice)	0	–
1995./1996.	1	a. G.Ceplis (HC Kometa Brno)	0	–
1996./1997.	1	a. N.Sējējs (HC Chemopetrol)	0	–
1997./1998.	0	–	0	–
1998./1999.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	0	–
1999./2000.	0	–	0	–
2000./2001.	1	a. N.Sējējs (HC Becherovka Karlovy Vary)	1	a. O.Sorokins (HC Slovan Bratislava)
2001./2002.	0	–	2	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín); a.I.Bondarevs (HC Slovan Bratislava)
2002./2003.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2003./2004.	0	–	1	a. N.Sējējs (Dukla Trenčín)
2004./2005.	1	v. E.Masaļskis (HC Energie Karlovy Vary; HC Dukla Jihlava)	0	–
2005./2006.	0	–	0	–
2006./2007.	6	a. J.Andersons (Vsetínská hokejová); u. Arm.Bērziņš (Vsetínská hokejová); u. L.Dārziņš (Vsetínská hokejová); a. G.Galviņš (Vsetínská hokejová); a. Māris Jass (HC Slavia Praha); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	5	a. K.Astašenko (HC Slovan Bratislava); u. M.Cipulis (HK Aquacity ŠKP Poprad); v. A.Irbe (HK Dynamax Oil Nitra); a. A.Jerofejevs (HK Aquacity ŠKP Poprad); a. A.Saviels (MsHK Žilina)
2007./2008.	5	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. L.Dārziņš (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň); u. J.Štāls (HC Oceláři Třinec)	3	u. Arm.Bērziņš (HK Ardo Nitra); u. G.Džeriņš (MHC Martin); a. Māris Jass (HK Ardo Nitra)
2008./2009.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); a. A.Jerofejevs (HC Sparta Praha); a. J.Rēdlihs (HC Lasselsberger Plzeň)	1	u. G.Džeriņš (MHC Martin)
2009./2010.	3	a. J.Andersons (HC Oceláři Třinec); u. K.Saulietis (HC Benzina Litvínov); a. A.Tribuncovs (HC Energie Karlovy Vary)	2	a. Māris Jass (HC Nitra); a. M.Širokovs (HC Nitra)
2010./2011.	1	u. A.Širokovs (HC Kometa Brno)	1	a. Māris Jass (HK 36 Skalica)
2011./2012.	0	–	2	a. Māris Jass (HC Slovan Bratislava); a. A.Jerofejevs (HC Slovan Bratislava)

*

P.P.S. Tabulā norādītie nav vienīgie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši Čehijā un Slovākijā. Tabulā iekļauti abu valstu stiprāko līgu spēlētāji, bet nav iekļauti, piemēram, Čehijas 1. līgā, Čehijas 2. līgā un Čehijas U līgās spēlējušie. Piemēram, 2011./2012. g. sezonā Čehijas 1. līgā uzspēlēja Edgars Apelis, Artūrs Birstiņš, Krišs Grundmanis, Edgars Lūsiņš, Agris Saviels, Čehijas 2. līgā – Edgars Apelis un Aleksandrs Baburins.

[Fotoattēlā: HC Slovan Bratislava vīri aptausta Slovākijas čempionu kausu. Foto avots: hcslovan.sk.]